Podcasts about eksperti

Iepazīstam kādu grāmatu, kas pievēršas mūsdienu vidējās paaudzes dzīves izaicinājumiem. 21. gadsimta demogrāfijā redzam vairāk pusmūža cilvēku nekā jebkad līdz šim. Tas rada veselu paaudzi cilvēku, kuriem par pienākumu uzlikts sniegt rūpes bērniem un vecākiem vienlaikus, būt aktīviem darba dzīvē ilgāk nekā jebkad iepriekš. Kādas sekas tas rada un ko par to saka cilvēkģeogrāfijas pētījumi, par to raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar socioloģi, migrācijas, mobilitātes un sociālās nevienlīdzības pētnieci, asociēto profesi Austrumsomijas universitātē un viesprofesori Rīgas Stradiņa universitātē Aiju Lulli.   Zinātnes ziņas Sirds slimību nāves gadījumi visā pasaulē saistīti ar ķīmiskām vielām, ko plaši izmanto plastmasā Ne reizi vien raidījumā esam runājuši par plastmasu, par mikroplastmasu un to, kā tā, iespējams, atstāj ietekmi uz cilvēka veselību. “Science Daily” raksta, ka sirds slimību nāves gadījumi visā pasaulē ir saistīti ar ftalātiem. Pagājušajā nedēļā publicēts pētnieku ziņojums uzrādījis, ka ikdienas saskare ar ftalātiem, kas tiek lietoti mājsaimniecības priekšmetu ražošanā, varētu būt saistīti ar 356 000 nāves gadījumu pasaulē sirds slimību dēļ, un šie ir konkrēti dati par 2018. gadu. Pētījumu vadījuši zinātnieki no Ņujorkas, ASV, un uzmanība īpaši pievērsta ftalāta veidam, kas padara pārtikas traukus, medicīnisko aprīkojumu un citu plastmasu mīkstāku, elastīgāku, un pētījumos pierādīts, ka ftalāta iedarbība izraisa pārmērīgu imūnreakciju (iekaisumu) sirds artērijās, kas laika gaitā ir saistīta ar paaugstinātu sirdslēkmes vai insulta risku. Pētījums liecina, ka mēs ne tikai dzirdam mūziku, bet gan “kļūstam par to” Kāds cits pētījums, piedaloties ASV un Kanādas zinātniekiem, liecina, ka mūsu smadzenes un ķermeņi ne tikai saprot mūziku, bet arī fiziski rezonē ar to. Šie atklājumi, kas balstīti neirozinātnes, mūzikas un psiholoģijas atklājumos, apstiprina neironu rezonanses teoriju (NRT). Saskaņā ar šo teoriju muzikālā pieredze rodas no smadzeņu dabiskajām svārstībām, kas sinhronizējas ar ritmu, melodiju un harmoniju. Šī rezonanse veido mūsu laika izjūtu, muzikālo baudu un instinktu kustēties līdzi ritmam. Tātad viss patiesi balstīts fizikā, fizioloģijā, ne tik daudz kādos mūsu paredzējumos, cerībās par to, kāda mūzika varētu būt. Kā veidot pilsētu, lai uzlabotu savu psihisko veselību saskaņā ar zinātni? Bet psihisko veselību iespējams uzlabot arī, pievēršot uzmanību pilsētplānošanai. Par to “Nacionālās ģeogrāfijas” tīmekļa vietnē ir vēstīts. Eksperti apgalvo, ka nelielas izmaiņas mūsu apkārtnē, piemēram, kur mēs sēžam, staigājam vai pulcējamies, var būtiski ietekmēt to, kā jūtamies. Aicina ziņot par gredzenotiem mājas strazdiem. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētnieki veic pētījumu par Latvijas Ornitoloģijas biedrības izsludināto 2025. gada putnu – mājas strazdu. Tādēļ ir ļoti liels lūgums ziņot pētījuma vadītājam Oskaram Keišam (oskars.keiss@lu.lv, 29236300) par novērotiem mājas strazdiem ar gredzenu uz kājas.  Pētnieki būs ļoti pateicīgi par ikviena gredzenota putna ziņojumu un vēl pateicīgāki, ja māju īpašnieki atļaus putnu sagūstīt, noņemt datu uztvērēju (ģeolokatoru) un putnu atkal atlaist brīvībā.  

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare.

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare. 

I ftuar në “Live Frpm Tirana” me Ronaldo Sharkën, ka qenë Arbër Xhihani, ekspert punësimi. Kush janë sot profesionet më të paguara sipas tij?

I ftuar në “Live From Tirana” me Ronaldo Sharkën, ka qenë eksperti i IT, Genti Progni. Pas mbylljes së TikTok në Shqipëri, shumë persona iu drejtuan VPN për të fituar akses. Por sa e sigurt është kjo për të dhënat tona?

I ftuar në “Live From Tirana” ka qenë Hasan Stafa, drejtor i qendrës së mbrojtjes së konsumatorit. Ai ka dolur mëshumë për rastin e importit të mishit të pulës me salmonelë në vendin. Sa e rrezikshme është kjo për shëndetin tonë?

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare. 

I ftuar sot në “Live From Tirana” ka qenë eksperti i sigurisë, Fatjon Softa për të diskutuar rreth çështjes së konflikteve mes adoleshentëve në vendin tonë që së fundmi janë shtuar shumë dhe cilat janë masat që duhen aplikuar për t’i parandaluar.

I ftuar në “Live From Tirana” me Ronaldo Sharkën ka qenë eksperti i IT, Tomi Kallanxhi. Ai ka treguar statistikat më të fundit se çfarë kërkojnë më shumë shqiptarët në Google e jo vetëm. Kush është banori i Big Brother VIP 4 më i kërkuar në rrjet?

"Qaydaları Pozma" verilişində Azərbaycan Sığortaçılar Assosasiyasının ekspert qrupunun üzvü Emin Allahverdiyevlə birlikdə icbari sığortaya daxil olan xidmətlərdən, qəzadan sonra ilkin proseslərin keçirilməsi qaydalarından, müstəqil sığorta ekspertlərinin funksiyalarından, sürücülərin müstəqil ekspertə müraciət etmək hüquqlarından danışdıq və dinləyicilərin suallarını cavablandırdıq. 

I ftuar në “Live From Tirana” me Ronaldo Sharkën, ka qenë eksperti i IT, Ardit Gavani. Ai ka folur më shumë mbi bullizmin online dhe jo vetëm, duke dhënë këshillat e tij se si të mos bini pre e sulmeve kibernetike…

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare.

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare. 

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare. 

No 2025. gada 1. janvāra spēkā stājušās izmaiņas transporta un sakaru nozares normatīvajos regulējumus. Izmaiņas skars autovadītāju apliecības iegūšanas noteikumus, transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Par izmaiņām, kas skārušas automobiļu īpašniekus un vadītājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbīts. Kādas izmaiņas nepieciešamas transporta nozares regulējumā, vaicājam arī auto žurnālistam, kā pats par sevi saka - satiksmes kritiķim Paulam Timrotam. Viņš vispirms atzinīgi novērtēja prasību reģistrēt velosipēdus un skrejriteņus. "Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija stājās spēkā 2024. gada vasarā. Velosipēdu ieteicama vai obligāta reģistrācija ir divu apstākļu dēļ," norāda Mārtiņš Mālmeisters. "Pirmais, tās ir īpašumtiesības, jo ir zināms, ka velosipēdiem mēdz "pieaugt kājas" un tie mēdz pazust. Attiecīgi tiesībsargājošām iestādēm, atrodot kādu zagtu velosipēdu, ir daudz vieglāk identificēt tā īpašnieku. Tāpat šogad stājas spēkā transportlīdzekļu evakuācija no ātrgaitas ceļiem vai citiem ceļiem, kuri ir pamesti vai ilgstoši stāv. Tas attiecas ne tikai uz velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, bet visiem transporta līdzekļiem." Ja ir evakuēts kāds ilgi ceļa malā stāvējis velosipēds, lai to atgūtu, jāpierāda īpašumtiesības.  Savukārt Irbīts piekrīt Timrotam par to, ka uz ceļiem būtu vairāk japatrulē policistiem. Timrots bilst, ka policijā trūkst cilvēku un līdz ar to kārtība uz ceļiem arvien vairāk jūt ārā. "Mums būtu ļoti jāuzspiež uz to, lai būtu vairāk ceļu policijas ekipāžu, un jāatstāj ar tiem radariem šis robostais mērījums, un tas smalkais mērījums jāatstāj cilvēkam, kurš strādā ar radaru. Tāds ir mans priekšlikums," bilst Pauls Timrots. "Es teikšu, ka jautājumā, kas attiecas par dzīvo policistu satiksmē, absolūti viņam piekrītu," atzīst Oskars Irbīts. "Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mūsu sodu sistēma jau ir pietiekoši efektīva, bet vienkārši vajag piemērot. Bet vajag kādu, kas to piemēro. Viens ir tas, ka mums ir dažādi roboti, kas mūs kontrolē, ir dažādi radari, kameras un kas tik vēl nav, bet es vēl joprojām uzskatu, ka nekas tā neiespaido autovadītāju, kā tāda sirsnīga saruna ar policistu, kādu pāris minūšu, un 10 minūšu pastāvēšanu ceļa malā. Ir šis brīdinājums, kas kaut vai izpaužas kā 10 minūšu noraidījums no satiksmes, vienkārši pastāvēt malā, viņš ir daudz efektīvāks nekā kaut kāds naudas sods, kuru vienkārši cilvēks, varbūt nedomājot, samaksā. Un arī citu valstu pieredze viennozīmīgi liecina to, ka šis preventīvais pasākums daudz labāk uzlabo satiksmi. Satiksmē vienkārši braucoša policijas mašīna sniedz desmitreiz labākus rezultātus nekā kaut kāda sodu palielināšana. Ja mūsu mērķis ir tiešām uzlabot satiksmes situāciju, tad ir satiksmē jāatgriež dzīvais policists, jo šobrīd tiešām viņu iztrūkums ir milzīgs, viņi knapi paspēj noformēt negadījumus. Cik man ikdienā, izbraucot uz smagajiem negadījumiem, iznāk runāt ar šiem policistiem, ka viņi ir pārslogoti. Mums vairs nav šīs policijas specializācijas, ceļu policija kā tāda ir likvidēta. Līdz ar to nevar būt tas policijas pilnīgs universālais kareivis. Mēs redzam, igauņi jau uz šī grābekļa uzkāpa, un viņi atjauno ceļu policiju."  

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare.

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare. 

Jauna balva latviešu skatuviskās dejas kolektīvu vadītājiem; domas par deju svētku lieluzvedumu; jo tālāk no Rīgas, jo lielāka sociālā funkcija; nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā - tie ir tikai daži no jautājumiem, kas bija aktualizēti starptautiskā konferencē “Kādi esam: skatuviskā tautas deja šodien, Deju svētki rīt”. Par tendencēm skatuviskās tautas dejas jomā un lieluzveduma vietu deju svētkos parrunājam Kultūras rondo ar nozares ekspertiem. Diskutē Zanda Mūrniece, horeogrāfe, Latvijas Nacionālā kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas eksperte, Renāte Linde, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore deju kolektīvu "Pumpurēni", "Dzīpariņš" un "Dzīpars" vadītāja, Edžus Arums, tautas deju ansambļa "Katvari" vadītājs, bet arī brīnumaino uzvedumu "No zobena saule lēca" un "Dziesma dejo. Deja skan" autors un producents, un Ilmārs Dreļs, horeogrāfs, deju pedagogs, Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, vidējās paaudzes deju kopas "Dziga" vadītājs. -- 12. un 13. novembrī Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsinājās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā starptautiskā konference “Kādi esam: skatuviskā tautas deja šodien, Deju svētki rīt”, kas bija veltīta aktualitātēm un tendencēm skatuviskās tautas dejas nozarē, īpašu uzmanību pievēršot Deju svētkiem kā deju amatierkustības kulminācijas punktam.

Hokejs ir sācies, vismaz tiem, kas seko līdzi kalendāram! Bertāns uz Dubaju un Google Gemini ir labākais draugs, lai veidotu futbola programmiņu! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FACEOFF40 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare.

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare. 

Satversmes tiesa: Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs atbilst Satversmei. Eksperti par Kariņa lidojumu skandāla sekām: Jāuzlabo politiķu un augstākās ierēdniecības atbildības sadalījums. Pasaule aizvadīto piecu gadu laikā ir pietuvojusies bezdibenim. Šādu secinājumu savā runā šodien inaugurācijas ceremonijas laikā pauda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Bauskā turpina novērst vētras radītos postījumus, visvairāk cietusi pilsētas zaļā zona. Francijas vēstniece Latvijā: Olimpiādē starmešu gaismā būs Ukraina.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir veikts apjomīgs pētījums par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem Latvijā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādātas rekomendācijas smēķēšanas ierobežošanai  un ieteikumi ierobežošanas stratēģijai nākamajiem pieciem gadiem. Kam tad vajadzētu mainīties nākamajos piecos gados, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar pētījumu iepazīstina RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece Ļubova Tihomirova un atkarību psiholoģe, RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras pasniedzēja Aelita Vagale. Kāpēc cilvēki dod priekšroku elektroniskajām cigaretēm? Viens no iemesliem, tās nedūmo, nesmird, kopumā šķiet patīkamākas "Tas, kas satrauc mūs kā sabiedrības veselības speciālistus, ka cilvēki lieto elektroniskās cigaretes, jo viņiem liekoties, ka tas ir mazāk kaitīgi, nekā parastās cigaretes. Patiesībā tā nav," norāda Ļubova Tihomirova. Pētniece skaidro, ka elektroniskās cigaretes ir salīdzinoši jauns produkts un par to pirmie pētījumi parādās tikai tagad. Tie liecina, ka nav mazāk kaitīgas vai var kalpot kā smēķēšanas atmešanas līdzeklis. CIlvēkiem ir maldīgs priekšstats. "Ja salīdzina ar citām valstīm, ar smēķēšanas atmešanas politiku mums nav tik slikti un smēķēšanas ierobežošanu kā tādu. Mums ļoti labi strādā aizliegumi smēķēt noteiktās vietās - restorānos un kafejnīcās. Citur pasaulē tā nav. Mums labi strādā tabakas industrijas reklāmas un sponsorēšanas aizliegums, ka tabakas industrija nedrīkst sponsorēt jauniešu pasākumus, sporta pasākumus. Tas strādā," vērtē Ļubova Tihomirova. Pētījuma laikā eksperti intervijās atzinuši, ka klibo palīdzības sniegšanas cilvēkiem, kas vēlētos atmest smēķēšanu. Tādas palīdzības valstiski nav. Ļubova Tihomirova arī norāda, ka aizliegumi, iebiedēšanas stratēģija, īpaši strādājot ar jauniešiem smēķēšanas atmešanas programmās, nestrādā.  "Ja mēs jauniešiem stāstām, ka tev būs vēzis, tev nokritīs tas... Tas nestrādā, jo jaunietim, kam ir 13, 15 gadu, viņam ir ļoti grūti identificēties ar to. Tas viņam šķiet kaut kad nākotnē, bet viņš dzīvo tagad. Līdz ar to ir jādod cilvēkam iespēja izvēlēties, jārada alternatīvas. Teiksim, ja tu nesmēķēsi, tev būs šis, ja nesmēķēsi, varēsi ietaupīt tik daudz naudas, skaidro Ļubova Tihomirova. "Rīgā mazāk, bet reģionu skolās, ja jaunietim parādā, cik var gada laikā ietaupīt naudu, ja katru dienu nepērk cigarešu paciņu, tur acis lielas un prieki lieli. Par to naudu var nopirkt skūteri, datoru! Ja parādi caur tādu prizmu, domāšana veidojas citāda. Tiklīdz ir aizliegumi, kaut kāda kaunināšana, tas nestrādā." Aelita Vagale norāda, ka smēķēšanu veicina cigarešu pieejamība. Tas, ka vienmēr būs pieaugušie, kas nepilngadīgiem jauniešiem nopirks cigaretes, ja paprasa. Tās ir viegli pieejamas. Turklāt elektroniskās cigaretes var smēķēt jebkur, tas ir ļoti liels mīnuss.   RSU Sabiedrības veselības institūta apjomīgajā pētījumā par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem noskaidrots, ka pašreizējā smēķēšanas (cigaretes, cigāri, cigarellas, tabaka) izplatība Latvijā 2020. gadā bija 32 % (vidējais ES valstu rādītājs – 23 %). Latvijā smēķējošu vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā vidēji ES, savukārt sieviešu īpatsvars ir līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam. Karsējamās tabakas lietošanas izplatība dzīves laikā vidēji ES 2020. gadā bija 6 %, Latvijā – 14 %, turklāt lietošanas izplatība bija izteikti lielāka jauniešu vidū. Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība dzīves laikā, gan ES valstīs, gan Latvijā vīriešu vidū (attiecīgi 17 % un 28 %) bija lielāka nekā sieviešu vidū (12 % un 15 %). 15–24 gadus vecu iedzīvotāju vidū elektronisko cigarešu lietošanas rādītāji Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES valstu iedzīvotāju vidū. Kopumā Latvijā nav novērojami uzlabojumi attiecībā uz smēķēšanas epidemioloģisko situāciju ne attiecībā uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, ne uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Eksperti īpaši uzsver elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā. VID produktu patēriņa dati apstiprina tabakas un nikotīna epidēmiju Latvijā.

Piektdien, 14. jūnijā, startēs mēnesi ilgs futbola festivāls – Eiropas čempionāts jeb "Euro 2024". 24 komandas cīnīsies par tiesībām 14. jūlijā Berlīnē aizvadīt izšķirošo cīņu. Ciemos "Go3 Sport" komentētājs Arkādijs Birjuks un Sportacentrs.com futbola apskatnieks Agris Suveizda. Eksperti prognozēs melnos zirdziņus, rezultatīvākos spēlētājus un čempionus. Abi pareģo vienādu finālu.

Valsts iegulda "airBaltic" obligācijās. Eksperti uzskata: būs grūti atpelnīt aizdevumu. Eiropā un tai skaitā Latvijā šodien ir nacisma sagrāves un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas diena. Pēc nedaudz vairāk nekā nedēļas Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā lems par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Tā šodien lēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vēja parkus Latvijā varētu sākt būvēt jau šogad. VARAM informē par aktuālo situāciju ar azbesta atkritumiem.

Izplatīts ir viedoklis, ka to, kas notiek ar iedzīvotāju naudu pensiju 2. līmenī, var ietekmēt tikai līdzekļu pārvaldītājs. Vai tiešām tā ir? Par un 2.un 3. pensiju līmeņa plusiem un mīnusiem raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas "Investoru Kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele. Ilze Vindele atgādina, ka 2. pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kur 6% no sociālās  apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku izvēlētajā ieguldījumu plānā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām. Eksperti neiesaka bieži mainīt 2. pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nav prātīga rīcība to darīt reizi gadā. Tā var vairāk kaitēt saviem uzkrājumiem. Ja maina ieguldījumu plānu, tad iepriekšējā aprēķina kopējo uzkrāto kapitālu, to izņem no līdzekļu pārvaldītāja un iegulda citā ieguldījumu plānā. Nav ieteicams ieguldījumu plānu maiņu veikt, kad ir zemi ieguldījumu plāna rezultāti.

Sabor raspravlja o prijedlogu da dugogodišnji sudac Ivan Turudić postane novi glavni državni odvjetnik. Vlada izmijenila prijedlog kažnjavanja curenja podataka iz istraga. Eksperti zadovoljni, novinarsko društvo nije. U Hrvatskoj godišnje od raka umire 13.000 ljudi, kakva im je izvaninstitucionalna potpora? Američki staford terijer nasmrt izgrizao 82-godišnjakinju, uhićen njezin unuk koji je vlasnik psa.

Serbijas parlamenta vēlēšanu rezultāti. Turpina meklēt risinājumus Vidusjūras migrantu problēmai. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Aktualitātes pasaulē analizē politologs Arnis Latišenko un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Vai Serbijā viss paliks pa vecam? 17. decembrī Serbijā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās bija tikai pērngad aprīlī, un tajās savas pozīcijas nostiprināja kopš 2012. gada pie varas esošais spēks – Serbu progresīvā partija ar tās līderi Aleksandru Vučiču priekšgalā. Ap Vučiča partiju izveidotā populistisko spēku koalīcija „Par mūsu bērniem” ieguva 180 no 250 Nacionālās Asamblejas deputātu vietām. Pats Vučičs vienlaicīgi notikušajās prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts uz otro termiņu. Tomēr sekojošie mēneši nesa Serbijai visai dramatiskus notikumus. Saasinājās attiecības ar daļēji atzīto Serbijas kaimiņvalsti un bijušo provinci Kosovu, kuras gan izdevās amortizēt ar Eiropas Savienības starpniecību. Tomēr sasniegtais kompromiss, kas šogad pavasarī materializējās t.s. Ohridas nolīgumā, raisījis polarizētus viedokļus serbu sabiedrībā. Tad nāca asiņainais šī gada maijs, kad vispirms vienā no Belgradas skolām skolnieks nošāva deviņus savus skolasbiedrus un skolas apsargu. Dienu vēlāk cits šāvējs, pārvietodamies ar automašīnu, nogalināja deviņus un ievainoja divpadsmit cilvēkus divos ciemos uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas. Slepkavības izraisīja sabiedrības protestus, kādus Serbija nebija piedzīvojusi vairāk nekā divdesmit gadus. Protestētāji pieprasīja vairāku ministru, kā arī elektronisko mediju pārraudzības institūcijas un Serbijas Radio un Televīzijas vadības atkāpšanos, vainojot notikušajā valdību un medijus. Tika prasīts arī atņemt apraides licenci diviem komerckanāliem, kuru izklaidējošajā saturā, pēc protestētāju domām, ir pārāk daudz vardarbības. Protestus organizēja vairākas opozīcijas partijas, to ietvaros gan vairoties no tīri politiskas aģitācijas. Protesti aktīvi turpinājās līdz jūlijam, taču pilnīgi pierima tikai novembrī, kad tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Oficiālos vēlēšanu rezultātus varētu vērtēt kā valdošo spēku uzvaru. Opozīcijas spēku apvienība „Serbija pret vardarbību” gan ir lielākā ieguvēja, palielinot savu frakciju no 40 uz 65 mandātiem. Taču savu vietu skaitu parlamentā nedaudz palielinājis arī prezidenta Vučiča vadītais bloks, tagad dēvēts par „Serbija nedrīkst apstāties”, iegūstot 128 mandātus, tātad – vairākumu. Jau tūdaļ pēc rezultātu pasludināšanas opozīcija nāca klajā ar paziņojumu, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas un to rezultāti ir anulējami. Arī novērotāji apgalvojuši, ka 17. decembrī konstatēts rekordliels pārkāpumu skaits. Sevišķi aktīvi opozīcija iebilst pret rezultātiem Belgradā, kur vienlaicīgi ar parlamenta vēlēšanām tika ievēlēta arī pašvaldība. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem valdošā apvienība galvaspilsētā ieguvusi apmēram 40%, opozīcijas bloks – apmēram 35% balsu. Taču, kā norāda opozīcija, Belgradā tikuši nogādāti apmēram 40 000 cilvēku, kuri nav pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji, tā nozīmīgi mainot balsotāju proporciju par labu valdošajiem. Pēc vēlēšanām Belgradas ielās atkal izgāja tūkstoši protestētāju, un arvien biežāk izskan prasība pēc prezidenta Aleksandara Vučiča atkāpšanās. Vēl viens risinājuma variants Vidusjūras migrantu problēmai Saskaņā ar Vācijas statistikas aģentūras „Statista” datiem 2022. gadā Eiropas Savienības ārējās robežas nelegālas šķērsošanas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis par vairāk nekā 130 000 vai nepilniem 66% un bijis lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt Eiropas Savienības robežas un krastu apsardzes aģentūras dati liecina, ka tradicionāli aktīvākais šai kustībai ir t.s. Centrālās Vidusjūras maršruts – no Lībijas piekrastes dažādos peldlīdzekļos uz Itālijai piederošo Lampedūzas salu vai Maltu; tālāk – pamatā uz Itāliju. Šogad pa šo ceļu Apenīnu pussalā ieradušies jau vairāk nekā 150 000 Gvinejas, Tunisijas, Kotdivuāras, Bangladešas u.c. valstu pilsoņu. Kā zināms, šī migrantu plūsma rada nopietnus iebildumus Itālijas sabiedrībā un tēma ir pastāvīgi aktuāla šīs valsts politikā. Iespējams, premjerministres Džordžas Meloni valdība ir atradusi vismaz daļēju risinājumu. Pēc nesenās Meloni tikšanās ar Albānijas premjerministru Edi Ramu tika publiskots projekts par migrantu nogādāšanu uz pagaidu uzturēšanās centriem Albānijas teritorijā, kur tie sagaidītu lietas izskatīšanu un, negatīvas atbildes gadījumā, repatriāciju. Centru kapacitāte plānota 39 000 personu gadā. Albānija, kā zināms, nav Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecīgi, ja kādam migrantam izdotos pamest šos centrus, viņam nāktos vēlreiz mēģināt nelegāli šķērsot savienības robežu. Uzturēšanās centri darbotos saskaņā ar Itālijas likumdošanu. Par šo pakalpojumu Albānija saņemtu ne vien finansiālu atlīdzību, bet arī Itālijas atbalstu iestājai Eiropas Savienībā. Pagaidām gan vienošanos bloķējusi Albānijas Konstitucionālā tiesa, kas 18. janvārī plānojusi vērtēt šāda nolīguma atbilstību valsts pamatlikumam. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Šonedēļ grupa konservatīvas ievirzes Savienoto Valstu politiķu ierosināja Kongresa lēmumu par izpētes komisijas veidošanu jautājumā par NATO līdzvērtīgas militāras alianses radīšanas iespējām Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai tā pretdarbotos drošības apdraudējumiem, kādus rada Ķīnas un Ziemeļkorejas, arī Krievijas un Irānas militārās aktivitātes un ekspansionisma tendences. Konkrētie motīvi te ir gan Ķīnas pastāvīgi agresīvā retorika Taivanas sakarā, gan Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumi, tāpat Ķīnas pretenzijas uz vairākiem simtiem Dienvidķīnas jūrā esošo saliņu, kas izplestu šīs valsts teritoriālos ūdeņus gandrīz vai līdz Ekvatoram. Šīs niecīgās cietzemes teritorijas – koraļļu rifi un atoli – bez pastāvīgiem iedzīvotājiem ir ar joprojām nenoregulētu starptautisku statusu. Pretenzijas uz lielāku vai mazāku šo arhipelāgu daļu izvirza Ķīna, Vjetnama, Malaizija, Filipīnas, Taivāna un Bruneja. Visasākā pēdējā laikā ir konfrontācija starp Ķīnu un Filipīnām, kur abu valstu krasta apsardzes spēku starpā notiek pat fiziska konfrontācija, līdz šim gan izmantojot tikai kuģu manevrus un ūdenslielgabalus. Filipīnas ir sens un ciešs Savienoto Valstu militārais sabiedrotais, tāpat līdzīgas ciešas saites Vašingtonu saista ar tādām Ķīnas kaimiņvalstīm kā Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna. Var atgādināt, ka zināms NATO analogs šeit pastāvēja laikā no 1954. līdz 1977. gadam – tā bija Dienvidaustrumāzijas līgumorganizācija, kurā ietilpa Savienotās Valstis, Austrālija, Jaunzēlande, Pakistāna, Filipīnas, Taizeme, kā arī Lielbritānija un Francija, kurām organizācijas radīšanas laikā reģionā vēl bija plaši koloniālie valdījumi. Mainoties vairāku bloka dalībvalstu ģeopolitiskajai orientācijai, tā izrādījās nefunkcionāla un tika likvidēta aukstā kara atslābuma periodā. Šobrīd kā iespējamu „Dienvidaustrumāzijas NATO” aizmetni varētu uzlūkot t.s. AUKUS – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Austrālijas aliansi sadarbībai drošības jautājumos. Līdzīgs formāts ir arī Kvadrilaterālajam drošības dialogam jeb „Quad”, kurā sadarbojas Savienotās Valstis, Austrālija, Indija un Japāna. Vēl viena reģionāla organizācija, kuras darbības sfērā ietilpst arī kolektīvās drošības jautājumi, ir Dienvidaustrumāzijas Valstu asociācija jeb ASEAN; tajā ietilpst Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama. Eksperti gan ir diezgan skeptiski par iespēju šobrīd izveidot reģionā ko līdzīgu Ziemeļatlantijas līgumorganizācijai, jo pārāk lielas ir atšķirības potenciālo dalībnieku ārpolitiskajās prioritātēs un tradīcijās, politiskajā sistēmā un kultūrā. Tiesa, kā atzīmē daži, tālāks totalitāro valstu, pirmām kārtām jau Ķīnas, spiediena pieaugums varētu veicināt konsolidāciju. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Šobrīd vienīgajā atvērtajā Latvijas–Baltkrievijas robežpunktā Pāternieki pieaug kravas auto rindas. Vai lielveikalā izvietot Ziemasvētku egli, kas veidota no alkohola pudelēm? Eksperti: likums to neaizliedz, reklāma veidota pareizi, taču īsti ētiski tas neesot. Valsts kanceleja sniedz visus datus par Kariņa privātajiem reisiem; ministrs neplāno demisionēt. Zelenskis atzīst, ka pretuzbrukums nav devis vēlamos rezultātus, tomēr lepojas ar panākto.

Eksperti nereti uzsver, ka arī nākotnes pensionāriem ar valsts garantēto vecuma pensiju labai dzīvei varētu nepietikt. Ko tad darīt, lai nodrošinātu sev labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šodien, 27. novembrī, sākas "Tavas pensijas nedēļa" – pasākumu un aktivitāšu kopums, kuru Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko jau trešo reizi, lai veicinātu pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Aija Brikše skaidro, ka atklāšanas pasākumā eksperti stāstīs, kā izvēlēties sev piemērotāko pieeju pensiju uzkrājuma veidošanai. Visu nedēļu portālā naudasskola.lv publicēs instrukcijas, kā praktiski katrs var pārliecināties, kas notiek viņa 2. pensiju līmenī. "Mums būs video instrukcijas, kur jāiet, kas jāspiež, kādu sadaļu jāatver, kur tu vari redzēt, cik tev tagad ir uzkrāts, kā tu vari nomainīt, kādu tev ir plāns. Var sekot, reizi dienā viena šāda instrukciju parādīsies," stāsta Aija Brikše. "Tāpat visu nedēļu portālā LSM.lv var pildīt testu, noskaidrot, kādas ir tavas zināšanas par pensiju sistēmu Latvijā." "Bet viens, kas man pašai liekas, viena no visbūtiskākajām lietām, ko mēs esam šai nedēļai sagatavojuši ir buklets par pensiju sistēmu bukletus vieglajā valodā. (..) Par to pensiju sistēma reizēm ir tik sarežģīti saprast, kas tur īsti notiek, man liekas, tas ir materiāls, kas noderēs ikvienam lasītājam. Ļoti vienkārši, bez svešvārdiem. Mēs arī daudz esam šo materiālu testējuši dažādās auditorijās. Viņi saka, nu beidzot mums ir skaidrs. Šie vieglās valodas materiāli tiks publicēti par visiem trīs [pensiju] līmeņiem, tos noteikti iesaku apskatīt," norāda Aija Brikše. Arī šis buklets pieejams portālā naudasskola.lv.    

Ministrija: Stambulas konvencijas tulkojuma precizējumi ir tehniski un neietekmē tās būtību. Atzīmējot Starptautisko dienu vardarbības izskaušanai pret sievietēm,notika akcija "Kur viņa palika?". Sākas tautas balsojums par "Trīs Zvaigžņu balvas" nominācijām. ES un Kanādas samitā mēģina pasvītrot abu pušu vienprātību. Vai ir pareizi maldināt sabiedrību mākslas vārdā? Eksperti par Arņa Rītupa pazušanu.

Augsta inflācija mūsu naudas uzkrājumus gluži neiznīcina, bet padedzina tās vērtību gan. Vai ar to var cīnīties? Eksperti saka, ka naudu jātur finanšu instrumentos. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli ir izdarīt?  Raidījumā Kā labāk dzīvot risinājumus iesaka Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un pūļa finansēšanas platformas „CrowdedHero” līdzīpašnieks Jānis Blaževičs. "Ja pirms gada studijā būtu runājuši par to, kā nauda stāv banku kontos, tas būtu viens scenārijs, šobrīd tas ir cits. Ir bankas, kas uz nakti arī norēķinu kontiem piedāvā kaut kādas procentu likmes. Nelielas un šobrīd neiet rokrokā ar kredītprocentu likmēm, bet kaut kādas iespējas ir arī šādā formātā, atzīst Aija Brikše. "Krājobligācijām ienākumu nodokļa nemaksāšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem iegādājoties krājobligācijas, noteikti ir ļoti nozīmīgs naudas izteiksmē, ja runājam par lielākām summām," turpina eksperte. Kaspars Peisenieks vērtē, ka var mēģināt ieguldīt izglītība, lai saprastu, kā labāk investēt, ne visi vadīties tikai tīri emocionāli - izskatās, ka viss ir labi. Internetā var ir pieejami dažādi piedāvājumi, bet jāizvērtē, kas māca un ko māca. "Jebkurš, kurš sola kaut ko garantētu, tur uzreiz ir jābēg prom," atzīst Kaspars Peisenieks. "Vai sola ātru un lielu peļņu un sāk saukt zināmus cilvēkus, kas ļoti ātri jau ir nopelnījuši un sāk izmantot tādus "paskatieties, viņš gada laikā kļuva par miljonāru"," papildina Aija Brikše. "Ātras, vieglas peļņas iesācējam finanšu tirgos nebūs, visticamāk nebūs ar tam, kas tur kādu laiku darbojas. Visticamāk, kad sola šo kombināciju, tad ejam prom."  

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personas kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģinās vienu metodi, otru, trešo, ceturto," bilst Elviss Strazdiņš. "Jābūt vērīgiem un uzmanīgiem ar pilnīgi visiem datiem, ko rakstām internetā. Tā ir mūsu digitālā identitāte. Ar vienu personas kodu daudz neizdarīs, ja ir personas kods, bankas kods, tur var sākt izkrāpt lielas summas. CVV kods nemaz nav nepieciešams, lai krāpnieku varētu veikt maksājumus ar jūsu bankas karti," turpina Kārlis Svilāns. "Tas atšķiras no valsts uz valsti, kā banku kartes var izmantot visādas transakcijās, vai ar kādiem dāvanu kuponiem. Ir vairāki veikali, kas neprasa pilnu kredītkartes informāciju, pietiek ar numuru." "Ja vadāt informāciju krāpnieku lapās, tad uz katru taustiņa spiedienu, katru simbolu, ko ievadāt, visu laiku uz serveri aiziet visi dati, ko ievadījāt. Ja paspējāt ievadīt kartes numuru un neko vairāk, ar to pietiek, lai nozagtu naudu no jūsu kartes. Tāpēc, pat ja nenospiedāt pogu "sūtīt", tie dati tāpat ir nosūtīti uz serveri. Momentā bloķējiet karti, ja atklājat, ka esat tikai ievadījuši kartes datus," mudina Elviss Strazdiņš. "Atnāk  ziņojums par sūtījumu, kam jāveic priekšapmaksa vai muita jāmaksā. Internetā ievada daļu kartes numura un saprot, ka tā ir krāpnieku lapa, ar to pietiek, lai zagtu datus no kartes. Uzreiz jābloķē." Ja parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", to nevajag ignorēt.  "Piemēram, ieejat "Swedbank", pēkšņi parādās paziņojums "šī lapa ir bīstama", visticamāk, tam ir iemesls," norāda Elviss Strazdiņš. "Ja ieejat "amazon" un ir  saglabāti karšu dati pārlūkā, un ignorējat paziņojumu par bīstamību, kad veiksiet pirkumu, automātiski ievadīsies karšu dati un tie aizies krāpniekiem."

Eksperti uzskata, ka valdības veiktie grozījumi Elektroenerģijas likumā faktiski apstādina tālāko mikroģenerācijas attīstību, jeb saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Vai bez neto uzskaites sistēmas saules baterijas kļūst neizdevīgas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē saules paneļu lietotāji Agris Krusts, Jānis Kronbergs un Ēriks Dobelis. Sazināmies ar biedrības "Saules enerģijas asociācija" pārstāvi Aigaru Kalniņu.

Basketbola iznākums un kas būs tālāk. Par basketbolistu agaidīšanu pirmdien un bankas monētu. Tiekas Baltijas valstu ārlietu ministri. Piešķirtā slimnīcu nauda neglābs tās no bankrota. Bet varbūt jauns ministrs un jauns piegājiens? Eksperti un deputāti par iespējamību un riskiem.  Saeimā dzen imigrācijas likumu. Iezīmēsim debates. Mobilizācija Ukrainā. Meksikas abortu lieta. Ogrē ar kredīta palīdzību būvēs milzu spēļu laukumu pils formā. Policija veic izmeklēšanu par Rīgas Domes teritorijā nozāģētu milzīgu koku. Iedzīvotāji ir šokā. 

Eksperti to jau prognozēja sen, ka agri vai vēlu krāpnieki, kas izmanto telefonu un internetu, lai veiktu savas pretlikumīgās darbības, sāks ar saviem upuriem runāt latviski! Nu tas ir noticis! Par to kā šobrīd no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāptas lielas naudas summas un kā neiekrist krāpnieku nagos? To uzzināsim raidījumā.  Saruna ar programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu un CERT.LV kiberdrošības ekspertu Kārli Svilānu.

Latvijas hokejisti gatavojas spēlei ar Kanādu rīt Tamperē Pasaules hokeja čempionātā. Eksperti: spožas uzvaras izraisa bērnu pieplūdumu hokeja skolās. Dziesmu svētku noslēguma koncertā Zigmara Liepiņa dziesmu nomaina Raimonda Tigula "Rīta un vakara dziesma". PTAC informē par drošības aspektiem un apdraudējumiem bērnu veselībai un dzīvībai.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par nozari, kura ir jebkuras ekonomikas pamatā – tie ir autoceļi. Noslēgumā ieskatāmies mūsu ieguldījumu portfeļos.  Noturēt esošo vai attīstīt? Ar šādu jautājumu aizvadītajā nedēļā ceļu nozare pulcējās uz divu dienu konferenci.  Latvijā ir vairāk nekā 70 000 km dažādu ceļu, valsts ceļu kopgarums ir 20 000 un nedaudz vairāk nekā puse no ceļiem ir ar grants segumu. Ja runājam līdzībās ar asinsrites sistēmu, tad tāds pamatīgs sabiezējums vai trombs ir Rīgas reģions, kur autoceļi ir visnoslogotākie, savukārt, jo tuvāk valsts robežai, jo sliktāk apasiņoti ir reģionālie ceļi, kvalitātes un arī satiksmes intensitātes ziņā.  Un paturpinot alegoriju ir vēl viena ielaista, hroniska kaite – nepietiekams uzturs, jeb nauda ceļu uzturēšanai un attīstīšanai. Ceļu nozares konferencē teju ikviens runātājs pieminēja 615 miljonus eiro gadā, naudu, kas būtu nepieciešama, lai esošu ceļu stāvokli noturētu, nerunājot par kādu nozīmīgu attīstību. Bet realitātē gadu no gada ir uz pusi mazāk naudas. Un neizdarīto darbu kopapjoms pēdējos trīsdesmit gados tuvojas jau trīs miljardu eiro vērtībai. Gadiem esam dzirdējuši vienu mantru – ir jāatgriežas pie speciāla ceļu fonda, to piedāvā arī bijušais Ceļu policijas priekšnieks, tagad Saeimas deputāts, no partijas “Latvija pirmajā vietā” Edmunds Zivtiņš. Ja paraugāmies objektīvi, pēdējos gados Latvijas valsts ceļu stāvoklis iet, ja var tā teikt – uz gaismu, aiz vien vairāk tiek sakārtotas lielās šosejas, galvenie autoceļi, bet savā ziņā uz tā rēķina aiz vien sliktāk paliek ar mazākas nozīmes ceļiem. Pašvaldībām brīžiem nav iespēju, ko darīt lietas labā, veidojas tāds kā apburtais aplis, saka Uģis Mitrevics, bijušais Siguldas mērs, tagad Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības.  Mēs diezgan labi saprotam, ar kurām kaimiņvalstīm mums bija praktiski vienādas izejas pozīcijas pirms gadiem 30 un uz kuru ziemeļu kaimiņu raugāmies, kā piemēru. Šobrīd igauņi naudas daudzumu autoceļiem būtiski samazina, jo Eiropas Savienība daudz mazāk finansē autoceļus. Igauņi par satiksmi sāk domāt skandināviskāk un iespējams, mums arī būtu jāiet līdzīgs ceļš, saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Tas ar ko jārēķinās, ka Eiropas Savienība turpmāk daudz vairāk atbalstīs un finansēs dzelzceļu un iespējams, nākotnē, raugoties no mobilitātes viedokļa, daudz nozīmīgāki kļūs vietējie ceļi, pa kuriem nokļūt līdz dzelzceļa stacijai, nekā pārvietoties starp pilsētām ar auto pa autoceļiem. Kas savā ziņā domāšanu par to, kuri ir tie svarīgākie autoceļi apgriež kājām gaisā. Bbūs jāizlemj, ko darīsim.  Protams, ir jāplāno nākotne, bet tādu ilgtermiņu, skaistu plānu mums netrūkst saka Uģis Mitrevics, bieži vien šādi plāni ar pamatīgu putekļu kārtu palikuši ierēdņu atvilktnēs, jo mainījās situācija, parādījās jauna nākotne, ko plānot, un iedzīvotāji tā arī to skaisto nākotni nesagaida.  Galu galā, vai tie ir ilgtermiņa, reāli vai nereāli plāni, vai esošo dubļaino un bedraino ceļu sakopšana – tam visam vajag vairāk naudas. Latvijas valsts ceļi un nozare saka – vajag divreiz vairāk, nekā ir. Aktuāls jautājums, vai varam atļauties tērēt vairāk autoceļiem? Bankas „Citadele” ekonomists un fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš saka, visticamāk nē.  Paraugoties tālākā nākotnē un atbildot uz retorisko jautājumu, vai mums vispār vajag vai nevajag reģionālos ceļus, ja jau tagad 70% satiksmes notiek tikai ap Rīgu, ekonomists ceļu ekspertus, politiķus un arī citus ekonomistus aicina paskatīties uz mūsu eksportspējīgajām nozarēm – pārtika, koksne. Skaidrs, ka šajā ziņā bez reģioniem un labas satiksmes ar tiem, mēs neiztiksim. 

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma. Bet tas nav praktiski iespējams, kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. Par  apritīgu iepakojumu un tā lietošanas perspektīvu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro pasākuma organizatore, biedrības "CSR Latvia" vadītāja Agnese Alksne-Bensone, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia Vide" pārstāvis Kristaps Dreimanis, "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane. Klausītājs rosina, lai norādes uz iepakojuma būtu skaidrākas un vienkāršāk saprotamas lietotājiem, līdzīgi kā tas ir ar depozīta zīmi. "Mēs apstājamies pie tā, ka mums ir vairāki apsaimniekošanas reģioni un diemžēl katrā no tiem ir savas prasības. Principā katrā Latvijas reģionā nedaudz atšķiras tas, ko drīkst mest konteineros. Ja Kristaps ["Eco Baltia Vide"] skaisti saka, ka visu metiet dzeltenajā konteinerā, zinu, ka Vidzemē tā gluži nav. Atkritumu apsaimniekotāji nemīlētu tādu pieeju. Tā ir problēma. Piekrītu, ka piktogrammas varētu būt saprotamākas, bet ja redzat uz iepakojuma ciparus 1, 2 un 4, tie ir plastmasas tipi, tos var droši pārstrādāt un likt konteinerā," norāda Laura Dzelzkalēja. "Ņemot vērā likumdošanu, maizi, kas sagriezta šķēlēs, visticamāk, mēs nekad neredzēsim vairs veikalu plauktos neiepakotu, bet kādā iepakojumā tā ir, mēs vēl varam noteikt," norāda Antra Birzule-Ģermane. Tirgotāji prasa ražotājam maksimāli izmantot mono materiālus bez piejaukumiem. Apzinīgi tirgotāji prasa ražotājiem arī drukāt tulkoto tekstu uz iepakojuma, jo pat uzlīme ar skaidrojumu maina materiāla kvalitāti un padara plastmasu grūtāk pārstrādājamu. Antra Birzule-Ģermane atzīst, ka tirgotāji var prasīt pēc iespējas vairāk mono materiālu, plastmasu ar pēc iespējas mazāk krāsām, noteikti ne melnu plastmasu iepakojumā, jo melna nav vairs tālāk pārstrādājama. Melnā ir vissliktākā plastmasa. Ir daudzi ražotāji un tirgotāji, kas atteikušies no melnas plastmasas izmantošanas. Diemžēl ļoti daudz atkritumu radīsies dziesmu un deju svētku laikā, jo vienreiz lietojamās putoplasta ēdiena kastes pagaidām nepārstrādā. Kristaps Dreimanis norāda, ka lēnām notiek virzība uz to, ka tās ir pārstrādājamas, bet uz svētku laiku vēl nebūs konkrēta piedāvājuma, kā to darīt. 14. aprīlī notiks konference "Apritīgs iepakojums - kam tas vajadzīgs?", kurā runās par pātagām un burkāniem, kas mudina pārtikas un dzērienu ražotājus izvēlēties apritīgu iepakojumu, kā arī par šķēršļiem, kas to traucē darīt. Eksperti stāstīs par jaunā iepakojuma regulējuma prasībām, “LIDL Latvija” dalīsies pieredzē par mazumtirdzniecības tīkla globālo pieredzi sadarbībā ar piegādātājiem - ražotājiem, bet pašmāju ražotāji dalīsies pieredzē ceļā uz apritīgu iepakojumu. Konferenci rīko biedrība “CSR Latvia” sadarbībā ar “LIDL Latvija”.

"Sekss, antidepresanti un rokenrols", tā īsumā varētu aprakstīt šo stundu un divas minūtes garo ceļojumu, tavu mīļāko podkāsteru domu pasaulē. Kamēr bijām prom, varas kliķe izdomājuši dažādus veidus kā ierobežot alkoholiķus un citus atkarīgos, par to arī parunājām. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Kamēr Vladimirs Putins Maskavā stāsta, ka Krievija darījusi visu, lai saglabātu mieru, un karš ir tikai un vienīgi Rietumu vaina, Hersonā autobusa pieturā kārtējā krievu armijas raķešu uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un ievainoti vēl vairāki desmiti. Vai šī – Krievijas plaša mēroga iebrukuma gadadienas nedēļa – nesīs jaunu teroraktu vilni pār Ukrainu, un kā uz ASV prezidenta pastaigu pa Kijivu gaisa trauksmes laikā raugās pašā Amerikā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu un ASV ārpolitikas pētnieku, politikas zinātnes doktoru Mārtiņu Hiršu.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, kopš gada sākuma Latvijā no legionelozes miruši 11 cilvēki - tikpat daudz, cik iepriekšējos trīs gados kopā. Eksperti lēš, ka situācija var tikai pasliktināties, jo tikt no leģionellām vaļā ir ārkārtīgi sarežģīti. Kā cīnīties ar šo bīstamo baktēriju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un zinātniskā institūta "BIOR" laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna iepazīstina ar statistiku, cik cilvēku saslimuši ar legionelozi. Dati liecina, ka salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, ka visaugstākais saslimstības gadījumu skaits ir bijis 2021. gadā - 61, 2022. gadā līdz 1. decembrim reģistrēti 58 saslimšanas gadījumi, no tiem 11 ir nāves gadījumu skaits. Tas ir lielākais, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lielākais saslimšanas gadījumu skaits ir reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā. Vairāk slimo vīrieši vecumā virs 50 gadiem.  Olga Valciņa skaidro, ka legionellas ir baktērijas, kas dzīvo mitrās vidēs.  "Nav nekāds brīnums, ka vismaz puse leģionāru slimības gadījumu ir Rīgā. Rīgā ir daudz daudzdzīvokļu māju," norāda Olga Valciņa. "Institūtā BIOR mēs pirms vairākiem gadiem veicām pētījumu asins donoriem, ņēmām asinis no vēnas un pārbaudījām antivielas uz legionellām. Konstatējām, ka vislielākais risks ir būt kseropozitīvam, saturēt antivielas asinīs, ir tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas saņem centralizēti karsto ūdeni. Viņi nevar ietekmēt ūdens temperatūru, lielākoties, nevar ietekmēt, kā ūdens tek pa caurulēm." Iedzerot ūdeni ar legionellām, cilvēks nesaslimst, tas ir jāieelpo. Ieelpot var tad, kad rodas ūdens aerosols. Tikai 5-10%, kas ieelpo, saslimst. "Ūdens aerosols visbiežāk veidojas, kad ūdens sitas pret cietu virsmu. Riska vietas ir izlietne, kur atlec ūdens, noraujot ūdeni podā, ja nav aizvērts vāks, tur iet aerosols pa gaisu, aerosols veidojas dušā, visvairāk kabīnē ar cietajām virsmām, kur atsitas. Duša ir liels riska moments. Strūklakas, auto mazgātuves, daudz vietas, kur pat neiedomājamies," skaidro Olga Valciņa.

Kad 1. oktobra naktī uzzinājām Saeimas vēlēšanu rezultātus, šķita, ka šoreiz vienoties par jaunas koalīcijas, tad arī valdības izveidi būs vienkāršāk nekā citreiz. Paši politiķi arī bija optimisma pilni, un likās, ka jāķeras vien pie darba. Tagad, kad kopš vēlēšanām pagājis jau pusotrs mēnesis, valdības nav, turklāt visu laiku tiek arī apšaubītas panāktās vienošanās, loģisks ir jautājums - kāpēc tā? Kas ir īstie iemesli, kāpēc šoreiz viss ir izrādījies tik grūti un cik vispār stabilu un darboties spējīgu valdību šādā veidā ir iespējams izveidot? Kas kavē partijām vienoties un kādi ir notikumu attīstības scenāriji. Krustpunktā diskutē eksperti: politologs, "Mediju tilts" līdzdibinātājs Filips Rajevskis, bijušais politiķis Andrejs Panteļejevs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.  

Cilvēka mūžs paliek garāks un mēs dažkārt esam gatavi darīt visu iespējamo un arī teju neiespējamo, lai pagarinātu arī mūsu mājas mīluļu dzīvi. Tas arī ir iespējams, pateicoties zinātnes un medicīnas attīstībai. Izrādās arī, sirmais minka vai duksis var ciest no neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem. Jo vecāki kļūst mūsu mīluļi, jo lielāka iespēja, ka arī viņi saskarsies ar to, ko cilvēku pasaulē pazīstam kā demenci. Kā tā izpaužas suņiem un kaķiem un ko zinām par šiem procesiem dzīvnieku smadzenēs, skaidro veterinārārste Daira Višķere. Runājot par dzīvniekiem, vairāk min kognitīvās disfunkcijas sindromu, ne demenci. Tas ir raksturīgs gan suņiem un kaķiem. Simptomi ir mulsinoši, bieži saimnieki uzskata, ka dzīvnieks vienkārši ir vecs. Arī veterinārārsti simptomus ne vienmēr uztver kā tādus, lai veiktu tālāku diagnostiku. "Kognitīvās disfunkcijas sindroms ir maz klīnikā novērtēta un atrasta diagnoze," norāda Daira Višķere. "Bieži vien dzīvniekam medicīniski diagnozi nevar uzstādīt, bet problēma ar viņa apziņu ir, viņa prāta darbība ir izmainīta, bet nav, ko īsti pateikt saimniekiem." Kognitīvās disfunkcijas sindromam dzīvniekiem ir paralēles ar alcheimera slimību, kas ir cilvēkiem. Simptomi attīstās lēnām un pakāpeniski. Sākumā tā būs viena epizode pusgadā. "Ļoti bieži saimnieks to kā problēmu sāk uztvert, kad tas ir pārāk bieži un apgrūtina viņu ikdienu," atzīst Daira Višķere. "Pirmais, par ko saimnieki vēršas pie veterinārārsta, ka dzīvnieks dabiskās vajadzības nokārto ne tur, kur parasti. Ienāk iekšā no pastaigas un tūlīt pačurā pie durvīm. Sācis nokārtot dabiskās vajadzības neierastās vietās. Otrs - orientēšanās traucējumi. Iespējams izskatās apmulsis savā ierastajā vidē. (..) Ir it kā apmaldījies savā mājā, viņš nevar atrast guļvietu, nevar atrast durvis. Viņš var atsvešināties no saimnieka, negrib tik ļoti mīļoties, var pat iekost. Bijis mīļš, paklausīgs, pret bērniem iecietīgs un pēkšņi tas sāk mainīties. Viņš var ieskrāpēt bez brīdinājuma. Trešais - dzīvnieks krietni vien lēnāk mācās un sāk aizmirst komandas, kas iepriekš bijušas zināmas. Vairs neatbild uz komandu sēdēt vai gulēt. Viņam zūd interese par apkārtējo vidi - vairs negrib parakāties somā, kad atnākt no veikala." Tāpat raksturīgi - dzīvnieks ir sācis staigāt pa naktīm, riet, bļaustīties, varbūt pat gaudot. Sajūk dienas ritms.  "Jo vecāks ir dzīvnieks, jo biežāka ir šīs pataloģijas izplatība. Pētījumi rāda - katrs trešais suns, kurš ir vecāks par 11 gadiem, viņam ir pazīmes šai demencei," atzīst Daira Višķere. "Par kaķiem pētījumu ir mazāk, bet tas varētu būt katrs 3 - 4 kaķis, kuram ir demences simptomi, ja viņš būs vecāks par 15 gadiem." Kā var palīdzēt dzīvniekam? Daira Višķere aicina ikgadējās vakcinācijas vizītēs izstāstīt veterinārārstam, kas nepatīk vai mainījies uzvedībā. "Ne saimniekam ne sunim nenāks par ļaunu pastaigas, jo tas ir veids kā kustēties, smadzenēm ir nepieciešams skābeklis. Bet arī ostīšanās, kas pavada jebkuru pastaigu, ir treniņš prātam, kas suņiem ir ļoti svarīgi," norāda Daira Višķere. "Ja cilvēkiem liek spēlēt šahu, dzīvniekiem šādas iespējas nav, bet ir interaktīvās rotaļlietas, kur var paslēpt kārumiņu. Dzīvnieks ir spiests pieslēgt prātu, lai meklētu. Tas arī ir solis novecošanās procesu bremzēšanai."  Ir medikamenti, bet izārstēt šo problēmu nevar, var tikai palēnināt. Medikamentu lietošana jāizvērtē, tas var radīt stresu. Tāpat dzīvniekam ir svarīgi, lai vide būtu nemainīga. Rutīna palīdzēs būt mazāk nīgram. Slikts nakts miegs brīdina par veselības likstām nākotnē Droši vien mēs katrs būsim redzējuši tādus sapņus, no kuriem vēlētos pamosties. Un, kad pamostamies, tad priecājamies - cik labi, ka tas bija tikai sapnis. Bet sliktie sapņi mēdz būt dažādi, un ir tādi, kuriem pievienojas daudz citu nepatīkamu sajūtu gan miega laikā, gan pamostoties, un te jau drīzāk runa būtu par murgiem. Šobrīd zinātnieki sākuši interesēties, vai murgi varētu liecināt par neirodeģeneratīvas saslimšanas, proti, demences attīstību. Tas ir jauns pētījumu lauks, kam noteikti apstiprinājumi jau ir gūti, bet vispirms tad tuvāk izpratīsim pašus murgus. Stāsta miega speciāliste, pediatre Marta Celmiņa.  Murgus redzam pirms pamošanās, un murgošana tiešā veidā saistīta ar to miega fāzi, ko angļu valodā saīsināti apzīmē kā REM, proti, “ātro acu kustību” jeb “sapņu miegs”. Šajā brīdī mūsu smadzenes darbojas ļoti aktīvi, līdzīgi nomodam, un, tāpat kā nomodā no nepatīkamām pieredzēm vēlamies attālināties, tā arī miega laikā no tām vēlamies izvairīties, tāpēc pamostamies. Miega ciklus un murgu cēloņus vairāk skaidro Marta Celmiņa. Pētniecībā aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, ka traucēts miegs un murgi var būt arī agrīna demences pazīme. Tātad demences simptomi var parādīties vairākus gadus, pirms tiek diagnosticēta, piemēram, Alcheimera slimīca, kas ir visizplatītākā demences forma. Eksperti gan nav pārliecināti, kas ir pirmais - vai slikts miegs ietekmē demences rašanos, vai arī otrādi, bet visticamāk, ka šie procesi ietekmē viens otru. Šī gada septembrī Birmingemas universitātes zinātnieka publicētā pētījumā vairāku gadu garumā veikti novērojumi cilvēkiem divās vecuma grupās. Apsekots vairāk nekā 600 cilvēku vecumā no 35 līdz 64 gadiem (tā saucamā jaunā grupa), kā arī 2600 cilvēku, kuri sasnieguši 79 gadu vecumu vai ir vecāki. Dati apstiprina, ka murgi cilvēka vidējā vecumā varētu norādīt uz demences risku. Ja runājam tieši par Alcheimera slimības attīstību, tad vīriešiem murgi ir daudz lielāks riska faktors.

Iespējams, sliktākais lēmums, ko Saeima varētu pieņemt, tā atklātajā vēstulē, ko bija parakstījuši 30 savas jomas speciālisti, bija teikts par parlamentā virzītajiem grozījumiem Izglītības likumā. Tas bija rosinājums izņemt no skolām uz laiku tos bērnus, kas ir vardarbīgi un dara pāri gan saviem vienaudžiem, gan terorizē skolotājus. Latvijā ir bijušas situācijas, kad šādu vardarbīgu jauniešu upuri nonāk arī slimnīcā. Protams, visi prasa, ko skola ir darījusi, lai nelaimi novērstu. Rosinājums bija nosūtīt uz mēnesi šos jauniešus mājmācībā, tad saukt īpašu komisiju, kas meklēs, ko darīt tālāk. Eksperti teica, ka šis ir ļoti slikts piedāvājums un situāciju nerisinās. Arī Valsts prezidents aicināja likuma izmaiņas atlikt un atbildīgā Saeimas komisija šodien tā arī izdarīja. Likuma virzīšana šobrīd apturēta. Tik daudz ir panākts, jautājums, kas notiek tālāk, jo problēma jau nav zudusi. Viena lieta ir apturēt likuma izmaiņas, otra - nekavēties ar risinājumu meklējumiem situācijām, kad skola katru dienu kādam var kļūt par bīstamu vietu. Kādu valsts politiku mēs sagaidām no atbildīgajām institūcijām, Krustpunktā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Sašutumu par minēto grozījumu virzību jau izteikuši bērnu tiesību aizstāvji:  

Rudeni daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida ar bažām augsto apkures tarifu dēļ, kas neizbēgami radīs jaunu parādu vilni. Vai tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzēju var paglābt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus no lielām nepatikšanām, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtā „Civinity” mājas biznesa attīstības vadītājs Gatis Roze, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Raidījuma otrajā daļā, runājot par tiešajiem norēķiniem, sazināmies ar „Rīgas siltuma” valdes locekli Biruti Krūzi. Komunālo maksājumu proporcija pieaug, grūti atlikt līdzekļus citiem darbiem ēkas uzturēšanai, atzīst Gatis Roze. Lielākās problēmas vairāk ir mājās, kur gāzes apkure. Tur maksa par apkuri pieaug jau kopš 2021. gada rudens, norāda Vitolds Peipiņš. Iedzīvotājiem ir vistiešākā interese samazināt izmaksas. Raidījuma viesu ieteikums ir alokatoru uzstādīšana. Eksperti ir pārliecināti, ka līdz apkures sezonas sākumam vēl var paspēt uzstādīt, ja lēmumu pieņem vēl līdz jūlija beigām. Ietaupījums būs visai mājai, bet ir grūti pateikt, cik ietaupīs katrs dzīvokļa īpašnieks, tas atkarīgs no vēlmes pēc komforta. Dzīvokļu īpašniekiem problēma ir ātri jārisina. "Rīgas siltumā" pārstāve norāda, ka tikai viena māja izmanto tiešos norēķinus, norēķinoties par siltumu

Laikā, kad Latvijā un daudzviet citur Eiropā atzīmē vasaras saulgriežus, Eiropas Savienības līderi pulcējas uz samitu, kas īpaši nozīmīgs Ukrainai, Moldovai un arī Gruzijai. Tieši šajās dienās spriedīs par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu šīm valstīm. Paralēli šiem notikumiem šonedēļ Rīgā notika arī tā sauktais "Trīs jūru iniciatīvas" samits, kurā papildus ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumiem sprieda arī par Ukrainas tuvināšanu šim projektam. Tikmēr Ukrainas konflikta dēļ saasinājušās ne tikai Krievijas attiecības ar Lietuvu, kas ierobežo kravu tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, bet arī ar Maskavas tradicionālo sabiedroto - Kazahstānu.  Turpinām runāt arī par Francijas parlamenta vēlēšanām, kuru noslēgumā viens no lielākajiem zaudētājiem ir izrādījies valsts prezidents Emanuels Makrons. Viņa vadītā partija ir zaudējusi vairākumu parlamentā un tagad ir izvēles priekšā - vai nu veidot mazākuma valdību vai mēģināt panākt koalīciju ar kādu no opozīcijas spēkiem. Neviens gan pēc šādas sadarbības īpaši nealkst. Eksperti prognozē, ka Makronu gaida arvien pieaugoši protesti arī sabiedrībā un netiek izslēgta iespēja, ka nākamā gadā varētu sarīkot ārkārtas vēlēšanās. Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. „Politiskās paralīzes” iespējamība Francijā Svētdien, 19. Jūnijā, notikušo Francijas Nacionālās Asamblejas vēlēšanu otrā kārta nesa sarūgtinošus jaunumus prezidentam Emanuelam Makronam un viņa vadītajai centriskajai partijai „Uz priekšu, Republika!”. Lai arī pēc vēlēšanām frakcija „Kopā”, kuras kodols ir valdošā partija, joprojām ir lielākā, tā ir zaudējusi gandrīz trešdaļu vietu un līdzšinējo parlamentāro vairākumu. Tā nu Makrons, kurš pirms pāris mēnešiem kļuva par pirmo Francijas prezidentu 20 gados, kurš ticis pārvēlēts uz otro termiņu, tagad ir pirmais prezidents 30 gados, kura partijai nav vairākuma parlamentā. Tomēr viņam diezgan noteikti nedraud vairāku kādreizējo Piektās republikas prezidentu liktenis vadīt valsti ar politiski pretējas ievirzes valdību, jo pārējās jaunā parlamenta frakcijas ir tik politiski pretišķīgas, ka koalīcijas izveidošana to starpā ir praktiski neiedomājama. Tādējādi Makronam ir divi rīcības varianti: vienoties par koalīciju ar kādu no līdzšinējās opozīcijas spēkiem vai sastādīt mazākuma valdību, kurai nāktos vienoties ar opozīciju nozīmīgāko lēmumu pieņemšanai. Visnotaļ pieņemams koalīcijas partneris būtu labēji centriskā Republikāņu partija, kam ar prezidenta partiju ir tuvas politiskās platformas. Pirmdien republikāņu līderis Kristiāns Žakobs gan paziņoja, ka viņa partija palikšot opozīcijā, taču pēc sarunām Elizejas pilī no republikāņu aprindām pienākuši signāli, ka partija sliecas pieņemt koalīcijas piedāvājumu. Tāpat uz sarunām Makrons aicinājis arī franču sociālistu līderi Olivjē Foru un komunistu līderi Fabjenu Ruselu. Abi pieder pie kreiso partiju bloka, kas ieguvis otru lielāko mandātu skaitu parlamentā. Bet, kas zīmīgi, uz sarunām nav aicināts kreisā bloka lielākā spēka – kreisi populistiskās partijas „Nelokāmā Francija” līderis Žans Liks Melanšons. Pavisam malā no valdības veidošanas procesa paliek lielākais šo vēlēšanu ieguvējs – labēji radikālā Nacionālā apvienība. Marinas Lepenas partija, kurai līdz šim parlamentā bija vien astoņas vietas, šo skaitu tagad palielinājusi vairāk nekā desmitkārt, līdz ar to iegūstot gluži citas iespējas ietekmēt politiskos procesus. Tagad labējiem radikāļiem ir tiesības rosināt neuzticības balsojumus valdībai un likumprojektu izvērtēšanu konstitucionālajās tiesās, viņu pārstāvji var nonākt parlamenta komisiju vadībā un, protams, daudz biežāk uzstāties debatēs. Notikumu karuselis Ukrainā un ap to 20. jūnijā videouzrunā Ukrainas sabiedrībai prezidents Volodimirs Zelenskis pauda, ka šī nedēļa paliks vēsturē kā valstij izšķiroša. Galvenais motīvs šādam izteikumam bija lēmums par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, par ko šonedēļ jālemj Eiropas Savienības samitā. Viss liecina, ka lēmums varētu būt pozitīvs. Jau pagājušajā nedēļā ar ieteikumu piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un arī Moldovai nāca klajā Eiropas Komisija tās prezidentes Urzulas fon der Leienas personā. Tāpat nepārprotamu atbalstu tam pauda trīs lielāko kontinentālās Eiropas ekonomiku vadītāji, kad pagājušajā nedēļā viesojās Kijivā. Francijas prezidents Emanuēls Makrons, Itālijas premjerministrs Mario Dragi un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kā arī Rumānijas prezidents Klauss Johannis ieradās Ukrainā, kā ierasts, iepriekš neizziņotā vizītē. Nenākas šaubīties, ka Rietumeiropas trijotnes sarunās ar prezidentu Zelenski tika cilāts jautājums par iespējamu kompromisu ar Kremļa režīmu. Atliek vien minēt, cik nopietns bija spiediens, nolūkā panākt Ukrainas piekāpšanos, tomēr rezultāts ir acīmredzams – Kijiva paliek stingra savās principiālajās nostādnēs par valsts suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, kam atbalstu pauda arī augstie viesi. Dienu vēlāk Kijivu apmeklēja arī britu premjerministrs Boriss Džonsons, atvedot līdzi priekšlikumu par lielāka skaita ukraiņu karavīru apmācīšanu Lielbritānijā. Diezgan nozīmīga Ukrainai ir arī piesaiste t.s. „Trīs jūru iniciatīvai” – plašai loģistikas, sakaru un tehnoloģiju attīstības projektam, kurā piedalās 12 Eiropas Savienības dalībvalstis reģionā starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Iniciatīvas kārtējā samitā, 20. un 21. jūnijā notika Rīgā, tika pieņemts lēmums par partnerību ar Ukrainu. Tikām nepatīkamus pārdzīvojumus pagājušās dienas nesušas Krievijas līderim Vladimiram Putinam un viņa režīmam. Vispirms jau Lietuva darīja zināmu, ka no 18. jūnija cauri tās teritorijai uz Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu pa dzelzceļu vairs nevarēs nogādāt Eiropas Savienības sankcijām pakļautas kravas – ogles, metālus, celtniecības materiālus un augsto tehnoloģiju izstrādājumus. Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs izteicies, ka šie ierobežojumi attiecoties uz apmēram pusi no apgabalā ievestajām kravām. Kremļa pārstāvji jau nākuši klajā ar sašutuma pilniem vērtējumiem un draudīgiem izteikumiem par to, ka Krievija rīkosies savu nacionālo interešu aizstāvībai un ciest nākšoties Lietuvas iedzīvotājiem. Tāpat pagājušonedēļ notika Sanktpēterburgas Starptautiskais ekonomikas forums, kurā piedalījās arī Vladimirs Putins un Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Abu līderu kopīgajā diskusijā prezidents Tokajevs paziņoja, ka Kazahstāna negrasās atzīt t.s. Doneckas un Luhanskas tautas republiku – faktiski Krievijas radītu un uzturētu Austrumukrainas separātistu teritoriju – valstisko suverenitāti. Tāpat Kazahstānas līderis atteicās pieņemt viņam piešķirto Krievijas valsts apbalvojumu – Aleksandra Ņevska ordeni. Pāris dienas vēlāk Krievija paziņoja, ka pagaidām tiek pārtraukts Kazahstānas naftas tranzīts caur Krieviju, savukārt Kazahstānas teritorijā aizkavēti 1700 vagoni ar Krievijas akmeņoglēm. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Nākamajā ziemā pie gaidāmajām apkures izmaksām izjutīsim, cik dārgi maksās dzīve nerenovētos, noplukušos padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos. Gaisa sildīšana būs tā sāpīgā maksa par mūsu bezdarbību. Droši vien daudziem ir bail domāt, ko mēs ieraudzīsim rēķinos. Tomēr ceram, ka varbūt tā būs valsts vai pašvaldības, kas kaut kā palīdzēs atkal tikt galā. Bet vai tajā brīdī aptversim, ka tā, kā līdz šim taču turpināt nedrīkst? Eksperti ne reti ir teikuši, vislabākais veids, kā ietaupīt ir, enerģiju mazāk patērēt. Viens no veidiem ir ēku siltināšana. Reizēm šķiet, ka nekas neliecina, ka centienos siltināt namus varētu būt kādas radikālāks pavērsiens. Krustpunktā diskutē Ekonimikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" direktors Jānis Ikaunieks, Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis un Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.

Turpinām raidījumu ciklu par šobrīd Latvijā pieejamām apkures sistēmām. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies par granulu katliem, kas, iespējams, ir labākais risinājums, kā dot siltumu savai mājai, bet kā vienmēr ir savas nianses. Par granulu katlu mīnusiem un plusiem stāsta eksperts apkures risinājumu jomā Zigurds Blūzmanis un spkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu projektētājs Uldis Jansons. Eksperti uzskata, ka granulu katla priekšrocības novērtēs tas, kurš no malkas pārgājis uz kurināšanu ar granulām. Tajā pašā laikā viņi atgādina, ka jābūt labi vēdināmām telpām granulu uzglabāšanai, jo tās izgaro tvana gāzi.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā daudz diskutēts par to, kādi latviešu valodas vārdi iederas vai tieši otrādi neiederas iekļaujošās komunikācijas principos. Tam pieskaramies arī mēs februāra latviešu valodas stundā, kurā, kā ierasts, komentārus sniedz valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Lielu vētru sociālajos tīklos sacēla ziņa: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija izskatīja ierosinājumu apkopot iekļaujošās komunikācijas principam atbilstošus latviskos apzīmējumus dažādām rasēm un etniskajām grupām. Eksperti secināja, ka oficiāls apkopojums netiek plānots, bet norādīja uz vispārīgajiem principiem šādu nosaukumu veidošanā. Latvisko terminu stilistiskā neitralitāte jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis citu kultūru pieredzes pozīcijām, tāpēc tādi vārdi kā, piemēram, “nēģeris”, “krievs”, “aziāts” uzskatāmi par tikpat neitrāliem kā, piemēram, “latvietis” un “rīdzinieks”, secinājuši valodnieki. "Palieku pie tā un esmu teikusi, ka tie, kas to izvilka un pasniedza kā Latviešu valodas komisijas lēmumu, alka pēc zināmas sensacionalitātes. Tas ir izvilkums no 2020. gada Latviešu valodas ekspertu komisijas protokola izvilkums," skaidro Dite Liepa "Es vēl joprojām varu pateikt, ja mēs skatāmies vārdnīcā, varat atvērt tezaurs.lv un apskatīties, kas ir rakstīts pie vārda nēģeris, kas ir rakstīts pie vārda žīds, kas ir rakstīts pie vārda čigāns. Ja jūs man tagad jautājiet, kādi ir latviešu valodā leksikas dotumi, leksiskais skaidrojums, tur nav šī negatīvā, kas būtu iekodēts pašā vārdā," turpina Dite Liepa. Valodniece norāda, ka citāts ir izrauts no konteksta. "Tā nav pirmā reize, kad par to jautā. Atceros, ka piedalījos Latvijas Radio diskusijā pirms dažiem gadiem, kad man jautāja, ko mēs darīsim ar tautasdziesmām, ko darīsim ar Rūdolfu Blaumani, ko darīsim ar bērnības grāmatu "Ieviņa Āfrikā", kur bija puisītis Gabo un Mbago, kur Ieviņa saka, cik tu esi melns, ja tevi nomazgātu, vai tu nekļūtu baltāks.No mūsdienu viedokļa to vairs  absolūti nevarat pieņem kā normālu, kā to pieņēma padomju laikā padomju bērni padomju literatūrā," komentē Dite Liepa. "Protams, vienmēr jāmeklē konteksts, situācija. (..) Mūsdienās mēs labi zinām, ka viens otru par nēģeriem sauc paši melnādainie. Tā viņi drīkstot saukt. Tur ir dziļa vēsture, kāpēc baltais tā nedrīkst saukt, kāpēc ir tas noniecinājums," atzīst valodniece. "Es protams, piekrītu, ka es nevienam apzināti šo vārdu neteikšu un meklēšu aizstājēju. Tajā pašā laikā, lai tas nenonicinātu cilvēku. Vienmēr mēs skatāmies kontekstu, vai tas ir nicināšanas vai pazemojošais konteksts. Tā cilvēkam teikt nevajag, ja tas viņu pazemo. Vēsturiskais skaidrojums ir pilnīgi neitrāls, es neko sliktu neredzu. Nav tā, ka kāds vārds ir apzināti ļauns vai slikts, no konteksta piedodam klāt negatīvo vai nicinoši. Andrejs Veisbergs norāda, ka sliktais vārds ir "nigers", ko ļoti reti lieto Latvijā. "Nēģeris un nigers pat nav vienas saknes vārdi. Mēs nevar sākt skaust vienas saknes vārdus, kur kaut kas ir ar "negro" vai Nigēriju. "Nigers" ir aizguvums no angļu valodas. Tas ir nievājošs vārds nēģerim," skaidro Andrejs Veisbergs. "Domāju, ka tas netiek šķirts sabiedrībā. Fonētiskā līdzība visticamāk... Es arī nešaubos, ka šīs sarunas, noklausoties pirmo teikumu, var pateikt, teica, ka drīkst," vērtē Dite Liepa. Viedokli par šo Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu Andrejs Veisbergs izteica arī raidījumā Krustpunktā.