Podcasts about klus

Život se s ním moc nemazlil. Záhy ztratila maminku, ji a sourozence opustil i otec, později se jí rozpadlo manželství. Přesto je šťastná na světě. Jak se změnil běh jejího života, když do něj přišel Klus? A na co přišla, když si sama začala číst Bibli? Vypráví Jana Krůtová.Tento podcast můžete podpořit na https://radio7.cz

Dnešným hosťom relácie Zo zákulisia politiky bol opäť hlavný analytik SCIO Martin Klus. Hovorili sme spoločne o prieskume, ktorý sme si dali vypracovať a pýtali sme sa na dve témy, ktoré polarizujú spoločnosť - rušenie voľby poštou zo zahraničia a navozenie migrantov na slovenské hranice pred voľbami v roku 2023.Ktorí voliči najmenej dôverujú výroku o navození migrantov Viktorom Orbánom na Slovensko? Ovplyvnili podľa Slovákov Maďari slovenské parlamentné voľby? Bude opäť migrácia volebnou témou? Je témou aj stavanie plotov na hraniciach po vzore Donalda Trumpa? Je voľba poštou zo zahraničia nedostatočne tajná? Sú Slováci za jej zrušenie. Toto všetko a omnoho viac sa už dozvieš v epizóde s Martinom Klusom.

Naším dnešním hostem byl zpěvák Tomáš Klus, který nám kromě rozhovoru zazpíval i několik písní. Ten nedávno oslavil 40. narozeniny, ale přiznal, že se potýkal se zdravotními problémy. „Měl jsem silnou gastritidu, zánět žaludku, a pak ještě hematom na hlasivkách. Sáhnul jsem si na takovou tu pomíjivost života,“ svěřil se. Dodal, že právě strach o zdraví mu paradoxně pomohl zpomalit a víc si vážit obyčejných věcí. „Když mi řekli, že je všechno v pořádku, zastavil jsem v lese, poslouchal ptáky a jen brečel štěstím. Byl jsem vděčný, že můžu jet domů a obejmout děti,“ popsal silný moment. V rozhovoru také mluvil o nové písničce s Věrou Martinovou, o novém muzikálu Klan Baťa nebo o svém údajném stěhování. Poslechněte si celý rozhovor.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Stāsta komponiste, literāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Gundega Šmite. Pārraides producente: Rūta Paula. Vai tev ir nācies doties pilsētā ar ausīm, ne tikai kājām? Saklausīt, kā pavisam nejauši saspēlējas auto signāli divās paralēlās ielās, kā attāli asfaltu sāk tricināt ceļa urbis, kā skan soļi uz ietves – sporta kurpju mīkstie, teju nedzirdamie pakšķi, kurus spēji pārmāc augstpapēžu kurpju āmuriņi. Iekāpjot tramvajā, mūs var nepatīkami satrūcināt durvju caururbjoši pīkstieni, tām atveroties un aizveroties. Tad vēl neprognozējamie biļešu reģistrēšanas signāli. Un labi, ja izdevies apsēsties blakus kādam pasažierim, kurš telefona saturu klausās austiņās, nevis pilnā skanējumā. Trokšņu simfonija pilsētās var reizēm veidot daudzslāņu skaņu avotu polifoniju. Vai tā var būt baudāma? Piekrītu itāļu dižgaram Lučāno Berio, ka mūzika ir viss, ko mēs uztveram kā mūziku. Kaut vai tās būtu atsperīga lietus lāšu tokāta pa skārda palodzi vai auto signalizēšanas aktīvie dialogi un kontrapunkti. Lieliskais komponists un domātājs Džons Keidžs, piemēram, klausījās Ņujorkas intensīvo satiksmes troksni ar baudu un ar patiesu aizrautību runāja par skaņas aktivitāti. Tā viņam šķita pavisam pašpietiekošs, baudāms skanisks plūdums ar augstākām un zemākām, skaļākām un klusākām, garākām un īsākām skaņām. Un viņam nepietrūka vēstījuma vai kā tāda, ko, piemēram, kāds komponists būtu iekodējis un vēlējies skaņu valodā nodot klausītājiem. Klausītājs-uztvērējs pats kļūst quasi muzikālās, vai būsim precīzi – skaniskās pieredzes radītājs. Keidža un Berio paustais rosina saklausīt pilsētas trokšņus kā iedvesmojošu skaņu paleti. Precīzāk – skaņainavu ar muzikālām kvalitātēm. Taču kurā brīdī šī skaņainava ir baudāma un kurā – pat kaitīga un varam jau to sākt izjust kā akustisko jeb trokšņa piesārņojumu? Rīga pilnīgi noteikti nav pasaules skaļāko galvaspilsētu desmitniekā, lai arī tā tiek uzskatīta par salīdzinoši skaļāko Baltijas galvaspilsētu vidū. Klusākā ir Tallina. Par pašu trokšņaināko tiek uzskatīta Bangladešas galvaspilsēta Daka. Pasaules veselības organizācija kā pieļaujamo vidējo trokšņu līmeni pilsētā ir uzstādījusi 55 decibelus. Dakā tie ir vairāk kā divreiz augsti – ap 119 decibeliem vidēji un ar "pīķiem" līdz pat 132 decibeliem. Viens no galvenajiem skaņas avotiem ir 800 000 motociklu, kuru motoru tarkšķi nudien ir jaudīgs skaņas avots. Citu trokšņaināko pilsētu vidū jāmin Mumbaja, Kaira, Deli, Šanhaja, Buonosairesa, Ņujorka. Keidža apdzejotā Ņujorka ir viena no blīvāk apdzīvotajām pilsētām. Tās iedzīvotāji ir pakļauti nepārtrauktam satiksmes un celšanas darbu troksnim. Taimskvēra apvidū vidējais trokšņa līmenis ir 70–80 dB. Arī Tokija, kurā iespējams ar ausīm izdzīvot galvenās ielas šķērsošanas troksni – vienā zaļās gaismas periodā galvenās ielas krustojumu var šķērsot līdz pat 3000 cilvēku, kuru čalas, kurpju klaudzieni ar crescendo efektu līdzinās jaudīga motorzāģa rūkšanai. Vai tā ir tikai unikāla dzirdes pieredze? Īstermiņā noteikti sliecos piekrist. Sajust pilsētas pulsu tik jaudīgu un dzīves sparā mutuļojošu. Cits jautājums ir par to, kā ilgtermiņā mūs ietekmē pilsētas dzīves trokšņu intensitāte? Zinātniski pētījumi liecina, ka dzīvošana pilsētā spēcīgi ietekmē smadzeņu darbību. Pastāv pārstimulācijas risks, kas var novest pie noguruma, koncentrēšanās trūkuma, izdegšanas un arī depresijas. Piemēram, 65 % Dakas ielu policisti cieš no dzirdes traucējumiem un bezmiega, turklāt trokšņu piesārņojums ir nopietns risks paaugstinātam asinsspiedienam, hormonālam disbalansam un attīstības traucējumiem bērniem. Negatīvas sekas var atstāt pat klusināts, bet pastāvīgs troksnis, kas jaudas ziņā ir zemāks par 55 decibeliem – lai gan pie monotona trokšņa cilvēks pierod, ilgtermiņā tas var pazemināt darba spējas ietekmēt miega kvalitāti, radīt galvas sāpes un citus veselības traucējumus. Ko darīt? Vai no pilsētām jābēg? Jāteic, ka pēdējo desmitu gadu laikā dažādās pasaules lielpilsētās speciālisti ir raduši risinājumus, kas mazina kaitīgo trokšņa piesārņojumu. Minēšu pāris piemērus – Singapūrā urbānais dizains iekļauj zaļas bufezonas – blīvu augu valstību parkos, kā arī tā sauktos vertikālos dārzus, kas absorbē un šķīdina trokšņainību.  Kopenhāgenā tiek būvēti klusi pagalmi. Pašas celtnes darbojas kā skaņas vairogi. Jau minētajā Tokijā arhitekti ceļ caurspīdīgas skaņas barjeras un dažādu līmeņu ceļus, kas balansē trokšņu līmeni. Un labi, ka par to tiek domāts. Jo mūsdienu intensīvajā dzīves ritmā visapkārt dārdošais troksnis var radīt stresu atbalstošu ritma mašīnu. Pilsētai vajadzētu tapt par ne tikai stimulējošu, kultūras pieredžu bagātu vidi, bet par vietu, kurā iespējama garīgā atjaunošanās un kvalitatīva atpūta.

Kurz und bündig, interessant und informativ. Aber auch tröstlich und gelegentlich anstößig. Bunt wie das Leben sollen auch die Formen der christlichen Botschaft im Sender sein. Von Klaus Nelißen.

„Sám sobě bych se dřív vysmál, ale teď už jsem ve fázi, kdy se v šatně před koncertem musím rozezpívat,“ prozradil v Blízkých setkáních v rozhovoru s Terezou Kostkovou zpěvák Tomáš Klus, který letos slaví čtyřicetiny. „Beru to s pokorou. Od určitého věku se člověk zkrátka musí začít víc starat sám o sebe,“ dodává. Je nová deska Tady to máš návratem ke starému Tomášovi? Proč by měl každý alespoň pět minut denně meditovat? A v čem může být dnes inspirativní klan Baťů?Všechny díly podcastu Blízká setkání můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Die Aargauer Nationalrätin Maja Riniker (FDP) liebäugelt mit einer Kandidatur für den Regierungsrat. Sie wäre wohl die Spitzenkandidatin der Aargauer Freisinnigen. Doch auch andere Kandidierende von anderen Parteien bringen sich in Stellung. Weiter in der Sendung: · "Wolfsrudel" vor Gericht in Rheinfelden: Am schwersten wiegen aus Sicht der Staatsanwaltschaft die mutmasslichen Diebstähle. · Tempo 30 in der Klus bei Balsthal: Hitzige Debatte im Solothurner Kantonsrat. · Beleidigende Kommentare: Der Kanton Aargau schliesst Kommentarspalte auf seiner Facebook-Seite.

Sen mnoha lidí o vlastním bydlení se hroutí přímo před očima. Pro tisíce mladých rodin už ani neexistuje. Místo klíčů od vlastního bytu drží v rukou jenom nájemní smlouvy. Hypotéky se změnily v téměř nedosažitelný luxus. A situace se dál vyostřuje. Podle Platformy pro sociální bydlení čelí rodiny s dětmi realitě, která ještě před pár lety působila nepředstavitelně.Všechny díly podcastu Hovory můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Novinář a spisovatel Pavel Klusák je autorem oceňované knihy o Karlu Gottovi, ale i znalcem současné nezávislé a experimentální hudby. Díky novinkám prý má pocit, že svět šťastně funguje.

„Písničkářství je primárně o autenticitě a je to pro mě důležité si budovat svou autenticitu, být pravdivý a upřímný ke svému okolí. I na druhých to mám nejradši. A ty desky jsou toho odrazem,“ vysvětluje Tomáš Klus. Nejen na hudbu, ale také na divadlo, meditaci i sport se ho ptal Vojtěch Přívětivý.

Rozhlasová síň slávy má nového člena. U příležitosti devadesátin se jím stal herec, scenárista a zakladatel žižkovského Divadla Járy Cimrmana Zdeněk Svěrák. Popřát mu přišli představitelé postav, které napsal pro film nebo divadlo. A zpívaly se také písničky, které vytvořil společně s Jaroslavem Uhlířem. V podání zpěváka Tomáše Kluse zazněl třeba Severní vítr. „V přítomnosti takové osobnosti, jako je Zdeněk Svěrák, se vždycky člověku trošku podlomí kolena,“ poznamenal Klus.

Rozhlasová síň slávy má nového člena. U příležitosti devadesátin se jím stal herec, scenárista a zakladatel žižkovského Divadla Járy Cimrmana Zdeněk Svěrák. Popřát mu přišli představitelé postav, které napsal pro film nebo divadlo. A zpívaly se také písničky, které vytvořil společně s Jaroslavem Uhlířem. V podání zpěváka Tomáše Kluse zazněl třeba Severní vítr. „V přítomnosti takové osobnosti, jako je Zdeněk Svěrák, se vždycky člověku trošku podlomí kolena,“ poznamenal Klus.Všechny díly podcastu Seriál Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

"Viņa kaps bija aizlienēts — aizlienēts, jo Lieldienās viņš to atdos, tāpat kā viņš atdeva ēzelīti, uz kura jāja Palmu svētdienā, kad viņš sacīja: “Kungam to vajag!” (bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Kopā ar bīskapu Fultonu Šīnu, lūgsim garīgu aizsardzību, piesaucot sv. Erceņģeļa Miķeļa aizbildniecību: Svētais erceņģeli Miķeli, palīdzi mums cīņā, esi mūsu aizsargs pret sātana ļaunumu un viltībām. Debesu karapulka vadoni, ar dievišķo spēku iedzen ellē sātanu un visus ļaunos garus, kas klejo pa pasauli, lai samaitātu dvēseles. Āmen!

De relatie tussen Europa en de Verenigde Staten is in een jaar compleet veranderd. Het bewustzijn groeit: Europa moet autonomer worden. Maar hoe? En wat betekent dat precies? Dat zoeken we uit in vijf speciale afleveringen van NRC Vandaag.In deze tweede aflevering hoor je tech-experts Felienne Hermans en Bert Hubert over de Europese afhankelijkheid van Amerikaanse Big Tech-bedrijven. Wat zijn daar de risico's van? Bestaan er realistische alternatieven? En wat zijn de grootste obstakels om digitaal autonoom te worden?Luister ook naar deze aflevering van onze podcast Wereldzaken, waarin Mandula van den Berg en Michel Kerres de NAVO onder de loep nemen. Kan het bondgenootschap zich opnieuw uitvinden nu het onderlinge vertrouwen tussen de VS en Europa steeds verder afbrokkelt?Gasten: Felienne Hermans & Bert HubertPresentatie: Bram Endedijk Redactie: Ignace SchootMontage: Gal Tsadok-HaiEindredactie: Tessa ColenProductie: Rhea StroinkFoto: ReutersZie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Šajās dienās, teju sakrītot ar “Ķīniešu Jaunā gada” jeb “Zirga gada” sākumu, aprit četri gadi kopš krievijas zemiskā iebrukuma Ukrainā. Absurdais karš jau rit ilgāk, kā karš pret Vāciju (1941.-1945), bet bezprātam joprojām nav redzams gals: varonīgajai Ukrainai nepietiek resursu, lai izmēztu krievu slepkavas no savas valsts, bet putina režīmam karš ir vienīgā iespēja noturēties pie varas un izvairīties no Hāgas tribunāla. Kaut Ukrainas kara laukos jau krituši 1 200 000 raškas režīma savervēto vai apmuļķoto karotāju. Vai pasaulē ir kāds ārējs spēks, kas var izbeigt šo vājprātu? Tramps plātās, ka viņš to var izbeigt, un droši vien ASV ar savu ekonomisko potenciālu arī spētu jau līdz kliņķim novājināto rašku nospiest uz ceļiem veselā saprāta priekšā. Tad kāpēc Tramps to vēl nav izdarījis? Jo NEGRIB, vien blefo pasaulei! Bet pasaulē ir vēl otrs lielākais globālais spēlētājs - Ķīna, kas to spētu, kaut ĶTR līderis Sji Dzjiņpins neplātās ar šādu iespēju. Palīdz Krievijai, gan nelaižot savu tagad jau “de facto” vasaļvalsti pārāk tuvu. Kad putins starpvalstu dokumentos cenšas iešmugulēt apzīmējumu “sabiedrotie”, Ķīna strikti koriģē – vien “TIRDZNIECĪBAS PARTNERI”. Taču Ķīnas sadarbība ar kādreizējo “vecāko brāli” nav tik viennozīmīga, kā varētu likties, jo Ķīna palīdz arī Uzrainai, gan mazākā apjomā. Jā, Sji Dzjiņpins varētu pateikt putinam “Voloģka, izbeidz!” un šamējam būtu jāieklausās. Vispirms jau tāpēc, ka gigantiskā Ķīna ir Krievijas robežvalsts, kamēr Tramps aiz okeāna vai sapļāpāt da jebko. Atcerēsimies, ka arī Pirmajā un Otrajā pasaules karā ASV iesaistījās ar ilgu iešūpošanos. Bet galvenokārt Krievijai būtu jāieklausās Ķīnas milzīgās ekonomiskās ietekmes dēļ: ķīnieši gigantiskos apjomos iepērk Krievijas naftu un citas izejvielas, apgūst izciršanai un apdzīvošanai milzīgus Sibīrijas mežu masīvus... Un te nu jautājums: kāda ir Ķīnas stratēģiskā pozīcija? Vai Ķīna ieinteresēta Krievijas uzvarā un stiprā kaimiņvalstī? Diez vai, jo tad celtos Krievijas izejvielu cenas, Ķīnai būtu vairāk naudas jāinvestē robežas nostiprināšanā ar Krieviju, atraujot daļu militārā potenciāla vairošanai pret ASV, Taivānu un citām Klusā okeāna valstīm. Bet vai Ķīnai būtu izdevīgs krievijas zaudējums Ukrainas karā, kas, ļoti iespējams, nestu arī pašas Krievijas sabrukums, atšķeļoties ar dārgakmeņiem bagātajai Jakutijai, Čečenijai, Ingušijai, Dagestānai, Ziemeļosetijai, Karačaju-Čerkesijai un citām Krievijas Federācijas administratīvajām vienībām, kam jau sen apnicis barot allaž badaino moskaļu režīmu. Skatoties pasaules kartē, redzams, kāds ieguvums Ķīnai būtu no Maskavas valdonības atbrīvojušies Sibīrijas plašumi. Acīmredzot, visdrošākais pieturas punkts Ķīnas stratēģijas izpratnei ir sensenā ķīniešu tautas gudrība: “Kad divi tīģeri cīnās, gudrais pērtiķis sēž kalnā un vēro, kurš uzvarēs.” (Te jāpiebilst, ka pērtiķis ķīniešu mitoloģijā ir gudrības simbols, kā mums pūce vai lapsa). * Par pasaules lielākās valsts īsto attieksmi pret karu Ukrainā – mana saruna ar Latvijas Universitātes Konfūcija Institūta direktoru (otrs direktors ir Ķīnas pārstāvis), profesoru Pēteri Pildegoviču RADIO MARIJA LATVIJA frekvencēs raidījumu ciklā “Rakstnieka pārrunu stunda “Pasaules tulkošana”” Profesors Pēteris Pildegovičs ir mūsu atjaunotās valsts diplomātijas veterāns un diplomātu dinastijas iedibinātājs (Petera dēls Andrejs Pildegovičs ir Latvijas vēstnieks Ukrainā, mazdēls Tomass Pildegovičs - ārlietu ministres padomnieks. Sarunu ar Latvijas diplomātijas leģendu klausieties trešdien, 25. februārī plkst. 16.00 šādās frekvencēs: Rīgā FM 97,3 Cēsīs FM 106 Valkā FM 93,2 Krāslavā FM 97 Liepājā FM 97,1 Rēzeknē FM 95,9 Tukumā FM 97,1 un internetā. Saldū FM 97,2 megaHercu frekvencē, kā arī internetā.

Šajās dienās, teju sakrītot ar “Ķīniešu Jaunā gada” jeb “Zirga gada” sākumu, aprit četri gadi kopš krievijas zemiskā iebrukuma Ukrainā. Absurdais karš jau rit ilgāk, kā karš pret Vāciju (1941.-1945), bet bezprātam joprojām nav redzams gals: varonīgajai Ukrainai nepietiek resursu, lai izmēztu krievu slepkavas no savas valsts, bet putina režīmam karš ir vienīgā iespēja noturēties pie varas un izvairīties no Hāgas tribunāla. Kaut Ukrainas kara laukos jau krituši 1 200 000 raškas režīma savervēto vai apmuļķoto karotāju. Vai pasaulē ir kāds ārējs spēks, kas var izbeigt šo vājprātu? Tramps plātās, ka viņš to var izbeigt, un droši vien ASV ar savu ekonomisko potenciālu arī spētu jau līdz kliņķim novājināto rašku nospiest uz ceļiem veselā saprāta priekšā. Tad kāpēc Tramps to vēl nav izdarījis? Jo NEGRIB, vien blefo pasaulei! Bet pasaulē ir vēl otrs lielākais globālais spēlētājs - Ķīna, kas to spētu, kaut ĶTR līderis Sji Dzjiņpins neplātās ar šādu iespēju. Palīdz Krievijai, gan nelaižot savu tagad jau “de facto” vasaļvalsti pārāk tuvu. Kad putins starpvalstu dokumentos cenšas iešmugulēt apzīmējumu “sabiedrotie”, Ķīna strikti koriģē – vien “TIRDZNIECĪBAS PARTNERI”. Taču Ķīnas sadarbība ar kādreizējo “vecāko brāli” nav tik viennozīmīga, kā varētu likties, jo Ķīna palīdz arī Uzrainai, gan mazākā apjomā. Jā, Sji Dzjiņpins varētu pateikt putinam “Voloģka, izbeidz!” un šamējam būtu jāieklausās. Vispirms jau tāpēc, ka gigantiskā Ķīna ir Krievijas robežvalsts, kamēr Tramps aiz okeāna vai sapļāpāt da jebko. Atcerēsimies, ka arī Pirmajā un Otrajā pasaules karā ASV iesaistījās ar ilgu iešūpošanos. Bet galvenokārt Krievijai būtu jāieklausās Ķīnas milzīgās ekonomiskās ietekmes dēļ: ķīnieši gigantiskos apjomos iepērk Krievijas naftu un citas izejvielas, apgūst izciršanai un apdzīvošanai milzīgus Sibīrijas mežu masīvus... Un te nu jautājums: kāda ir Ķīnas stratēģiskā pozīcija? Vai Ķīna ieinteresēta Krievijas uzvarā un stiprā kaimiņvalstī? Diez vai, jo tad celtos Krievijas izejvielu cenas, Ķīnai būtu vairāk naudas jāinvestē robežas nostiprināšanā ar Krieviju, atraujot daļu militārā potenciāla vairošanai pret ASV, Taivānu un citām Klusā okeāna valstīm. Bet vai Ķīnai būtu izdevīgs krievijas zaudējums Ukrainas karā, kas, ļoti iespējams, nestu arī pašas Krievijas sabrukums, atšķeļoties ar dārgakmeņiem bagātajai Jakutijai, Čečenijai, Ingušijai, Dagestānai, Ziemeļosetijai, Karačaju-Čerkesijai un citām Krievijas Federācijas administratīvajām vienībām, kam jau sen apnicis barot allaž badaino moskaļu režīmu. Skatoties pasaules kartē, redzams, kāds ieguvums Ķīnai būtu no Maskavas valdonības atbrīvojušies Sibīrijas plašumi. Acīmredzot, visdrošākais pieturas punkts Ķīnas stratēģijas izpratnei ir sensenā ķīniešu tautas gudrība: “Kad divi tīģeri cīnās, gudrais pērtiķis sēž kalnā un vēro, kurš uzvarēs.” (Te jāpiebilst, ka pērtiķis ķīniešu mitoloģijā ir gudrības simbols, kā mums pūce vai lapsa). * Par pasaules lielākās valsts īsto attieksmi pret karu Ukrainā – mana saruna ar Latvijas Universitātes Konfūcija Institūta direktoru (otrs direktors ir Ķīnas pārstāvis), profesoru Pēteri Pildegoviču RADIO MARIJA LATVIJA frekvencēs raidījumu ciklā “Rakstnieka pārrunu stunda “Pasaules tulkošana”” Profesors Pēteris Pildegovičs ir mūsu atjaunotās valsts diplomātijas veterāns un diplomātu dinastijas iedibinātājs (Petera dēls Andrejs Pildegovičs ir Latvijas vēstnieks Ukrainā, mazdēls Tomass Pildegovičs - ārlietu ministres padomnieks. Sarunu ar Latvijas diplomātijas leģendu klausieties trešdien, 25. februārī plkst. 16.00 šādās frekvencēs: Rīgā FM 97,3 Cēsīs FM 106 Valkā FM 93,2 Krāslavā FM 97 Liepājā FM 97,1 Rēzeknē FM 95,9 Tukumā FM 97,1 un internetā. Saldū FM 97,2 megaHercu frekvencē, kā arī internetā.

Stāsta žurnālists un ceļotājs Ingus Bērziņš; pārraides producente – Rūta Paula Bali ir vienīgā hinduistu apdzīvotā sala musulmaniskajā Indonēzijā. Starp citu, tas arī izskaidro, kāpēc Bali palēnām kļuvusi par pasaulē pazīstamu tūristu paradīzi. Pirmkārt, Bali ir tāda kā "Indija ārpus Indijas": te jau kopš 20. gadsimta 30. gadiem mākslinieciski noskaņoti talanti – un arī dīkdieņi – brauca gūt eksotiskus iespaidus, vērojot hinduismu, tā teikt, darbībā – sadzīves rituālos un mākslā. Otrkārt, kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad jau sākās masu tūrisma vilnis, liela nozīme ir arī alkohola un narkotiku pieejamībai, kas pārējā Indonēzijā saprotamā kārtā ir tuvu nullei. Balinieši patiešām dzīvo no reliģiskās prakses pilnībā atkarīgu dzīvi. Ir skaidrs, ka grāmatveža kalendāru izveidot šajā salā nebūtu iespējams. Jebkurā dienā, jebkurā stundā ir ļoti reāla iespēja, ka darbinieks neieradīsies darbā, jo viņa ciematā sākusies kāda ceremonija. Vidējais balinietis trešdaļu, ja ne pusi no gada darbdienām nepavada strādājot, bet piedaloties ceremonijās. Kāzas, bēres, īpaša diena, kas veltīta kādai vietējai dievībai, īpašas dienas vairākas reizes gadā, kas veltītas Višnu, Šivam, un vēl citi dažāda rakstura svētki. Sešu nedēļu laikā, ko mūsu ģimene 2023. gada pavasarī pavadīja uz salas, mums sanāca piedalīties vismaz četrās ceremonijās, un vēl labu duci pavērot no malas. Īpašākā pieredze bija tuvējā ciemata braminu ģimenes rīkotajai ceremonijai. Tā bija tik īpaša ceremonija, ka to, kā mums paskaidroja, pēdējo reizi bija sarīkojuši pirms 50 gadiem. Pie priesteru jeb braminu kastas pieder tikai aptuveni 4% no vairāk nekā četriem miljoniem Bali iedzīvotāju. Visi ciemata ļaudis savācās augstās personas sētā un gandrīz katram bija atvēlēta sava loma – vai nu spēlēt kādu instrumentu vietējā gamelāna orķestrī, vai šmorēt, tai skaitā veidojot no cūkgaļas gabaliņiem un ziediem krāšņas milzīgas mozaīkas, kas novietotas altārī. Jaunietēm un jauniešiem jādejo, puišiem ar ieročiem rokās, tēlojot ainas no Rāmajānas. Vecākie un augstdzimušie vīri ar papīra leļļu palīdzību rāda fragmentus no hindu eposiem, pārejot no stāstījuma melodijā un atpakaļ. Neviens tobrīd netirgo benzīnu, neiznēsā pastu, neatrodas tur, kur viņam normāli darba dienā būtu jābūt. Kad izlēmām apmeklēt dižāko templi Bali – varenā salas lielākā vulkāna Aguna nogāzē esošo Besakihu jeb Visu tempļu māti, turpceļā iekļuvām sastrēgumā, jo… templī tieši tobrīd notika vairāku dienu ceremonija, uz kuru saradās dalībnieki no visas salas. Kad vakaros braucām ar motorolleriem mājup no vietējās pilsētas Ubudas centra, nācās šad tad nogriezties ceļmalā un palaist garām kādu no ceremonijām. Bet tas viss nav nekas īpašs iepretim Ņepi. Svētkiem, kuros pār hinduismu pārākas izrādās salas vietējās mūžsenās mitoloģiskās tradīcijas. Nedēļām ilgi skolēni, un citi entuziasti, sadalījušies grupās, veido savu ogo-ogo: papjēmašē briesmoņus, kurus Ņepi dienā nes parādē pa vietējās pilsētiņas ielām. Ogo-ogo ir lieli un smagi, katrai to būvētāju komandai nākas pasvīst – gan apmēram 10 nesējiem, kas uz bomīšiem nes smago konstrukciju, gan ar garām kārtīm pa priekšu un aizmugurē skraidošajiem elektrības vadu pacēlājiem, lai briesmonis aiz tiem neaizķertos. Pēc tam ogo-ogo tiek ceremoniāli sadedzināti. Teorētiski tad nākamo gadu visādi dēmoni šo vietu vairs neapdraudēs. Ja vien… Ja vien tu pratīsies un visu nākamo dienu klusēsi. Jo ja tu ierunāsies, dēmons – tas nekas, ka sadedzināts – no džungļiem tomēr sadzirdēs, kur tie cilvēki dzīvo, un zinās, kā atrast ceļu atpakaļ. Dienā pēc Ņepi klusēt un nepamest telpas ir tik svarīgi, ka tiek slēgta Denpasaras lidosta un dažs labs Bali eksotikas valdzinātais tūrists ar necilām priekšzināšanām var arī sabojāt savu ceļojumu. Lai pieskatītu, vai neviens – tai skaitā ārzemnieki, kuru, kā zināms, Bali ir pa pilnam – nerunā, pa ciematu un pilsētu ielām no mājas uz māju staigā īpašās klusuma policijas patruļas, un sodi ir bargi.

Het heeft even geduurd, maar hé: het nieuwe seizoen van Spellquest verschijnt nog vóór GTA6. Gliïtar, Glengello en Henk worden door Agent A er opnieuw op uit gestuurd, maar zijn duidelijk niet de gelikte spionnen waar op werd gerekend. Luister of kijk snel!Helpen om de podcast in stand te houden? Steun ons op Patreon! Volg ons ook op Twitter, of kom gezellig meekletsen op Discord. Abonneren? Dat kan hier!Apple PodcastsAnchorSpotifyOvercastPocket CastsStitcherCastboxGoogle Podcasts

De relatie tussen Europa en de Verenigde Staten is in een jaar compleet veranderd. Het bewustzijn groeit: Europa moet autonomer worden. Maar hoe? En wat betekent dat precies? Dat zoeken we uit in vijf speciale afleveringen van NRC Vandaag.In deze tweede aflevering hoor je tech-experts Felienne Hermans en Bert Hubert over de Europese afhankelijkheid van Amerikaanse Big Tech-bedrijven. Wat zijn daar de risico's van? Bestaan er realistische alternatieven? En wat zijn de grootste obstakels om digitaal autonoom te worden?Luister ook naar deze aflevering van onze podcast Wereldzaken, waarin Mandula van den Berg en Michel Kerres de NAVO onder de loep nemen. Kan het bondgenootschap zich opnieuw uitvinden nu het onderlinge vertrouwen tussen de VS en Europa steeds verder afbrokkelt?Gasten: Felienne Hermans & Bert HubertPresentatie: Bram Endedijk Redactie: Ignace SchootMontage: Gal Tsadok-HaiEindredactie: Tessa ColenProductie: Rhea StroinkHeb je vragen, suggesties of ideeën over onze journalistiek? Mail dan naar onze redactie via podcast@nrc.nl.Zie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieks, arheologs Jānis Meinerts; pārraides producente – Gita Lancere Daudzi no mums noteikti ir dzirdējuši par un, iespējams, arī paši apmeklējuši Āraišu ezerpili – senās, no koka būvētās, nocietinātās ezermītnes rekonstrukciju Āraišu ezera saliņā Cēsu pusē. Tomēr Āraiši nav bijusi vienīgā šāda senā dzīvesvieta Latvijā – bez Āraišiem zināmas vēl deviņas citas šāda veida ezermītnes, kas visas atrodas Vidzemes augstienes ezeros Cēsu, Smiltenes, Gulbenes un Madonas novados. Gan par Āraišu ezerpils pētīšanu un augšāmcelšanu, gan pārējo deviņu ezermītņu atklāšanu varam būt pateicīgi arheologam Jānim Apalam, kuram šīs retās arheoloģisko pieminekļu grupas atklāšana un pētīšana bija viņa mūža darbs un kaislība. Viņš gan nebija pirmais, kurš Latvijas ezeros meklēja senu ezermītņu paliekas. Šis gods pienākas vācbaltiešu amatierarheologam Karlam Georgam fon Zīversam (Jakob Carl Georg Graf von Sievers), kurš, vadoties no vietējo iedzīvotāju nostāstiem, Āraišu ezermītni bija atklājis un veicis tajā nelielus izrakumus jau 1876. gadā. Lai gan Āraiši kā arheoloģiska senvieta bija zināmi, lielāka saprašana par to, kas slēpjas ezera saliņā, nāca tikai līdz ar izrakumiem 20. gs. 60. gados – bet par to citā stāstā. Presē ik pa laikam, jau sākot ar 19. gs. pēdējo ceturksni, parādījās raksti ar ziņām, ka vienā vai otrā ezerā esot nogrimušas mājas vai pilis, ka peldētāji varot saskatīt pat guļbaļķu ēkas paksi ar tajā iecirstu cirvi. Par šādiem vietējo iedzīvotāju novērojumiem un daudzajām tautas teikām par lidojošiem ezeriem, kas noslīcinājuši mājas un ciemus, rakstīja novadpētnieks un dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis starpkaru periodā un vēlāk, jau pēc Otrā pasaules kara, novadpētnieks Jānis Kučers no Gulbenes puses. Tomēr līdz 20. gs. 50. gadu beigām Latvijas ezeru noslēpumi arheologiem palika neaizsniegti, jo bija jāsagaida īpaša tehniska izgudrojuma – akvalanga – izgudrošana un plašāka ieviešanās lietošanā. 20. gs. 40. gados franču nirējs Žaks Īvs Kusto (Jacques-Yves Cousteau) kopā ar inženieri Emīlu Gaņānu (Émile Gagnan) konstruēja pirmo ērti lietojamo un masveidā ražoto autonomo niršanas iekārtu, ko nodēvēja par akvalangu. Lai gan Ž. Ī. Kusto nebija ne vēsturnieks, ne arheologs, tieši viņš bieži tiek uzskatīts par zemūdens arheoloģijas aizsācēju, jo viņa pirmie panākumi kuģu vraku izpētē, kas tika aprakstīti viņa populārajā grāmatā "Klusā pasaule", radīja priekšnoteikumus zemūdens arheoloģijas straujai attīstībai 20. gs. 50. gadu beigās un 60. gados. Šo grāmatu kā iedvesmas avotu un pamudinājumu zemūdens dzīļu izpētei minējuši daudzi zemūdens arheoloģijas pionieri pasaulē. Arī 1956. gadā Latvijas Universitātē vēsturnieka izglītību ieguvušais Jānis Apals, kurš, iedvesmojies no šīs grāmatas, ne tikai apguva zemūdens niršanas prasmes, bet arī devās apsekot Latvijas ezerus, lai pārbaudītu, vai senajās teikās neslēpjas patiesības grauds un zem ūdens nav atrodamas kādas senas, arheoloģiskas liecības. Pirmā šāda ekspedīcija (tiesa, neko neatrodot) notika 1958. gadā Vestienas Kaķīša ezerā, tomēr Jānis Apals nepadevās un turpināja meklējumus arī turpmākajos gados. Intensīvākajā apzināšanas posmā, laikā līdz 1964. gadam, viņš apmeklēja 96 dažādus Latvijas ezerus, upes un mitrājus, meklējot senās apdzīvotības paliekas. Mazākā intensitātē apzināšanas darbi turpinājās arī laikā līdz 1973. gadam, apsekoto objektu kopskaitam pieaugot līdz 123. Pirmajos gados šie apsekošanas braucieni saistījās ar lielām praktiskām grūtībām – nebija pieejams kārtīgs ekspedīcijas transports, trūka profesionāla niršanas ekipējuma (piemēram, pirmais niršanas tērps bija paša Jāņa Apala šūts) un nebija arī iespējams paļauties, ka varēs uzpildīt niršanai nepieciešamos nirēja skābekļa balonus. Tāpēc lielākajā daļā ezeru, kur Jānis Apals ir niris, tas ir darīts bez akvalanga, izmantojot tikai nirēja pleznas, masku un snorkeli. Varam tikai iedomāties, cik fiziski un arī mentāli izaicinoši varētu būt, aizturot elpu, pārmeklēt dziļu dūņu segtu ezera gultni, cenšoties glumajā masā sataustīt apcirstus baļķus, pāļus vai senas keramikas trauku lauskas! Kā jau tas bieži gadās, vislielākie panākumi – un, nenoliedzami, arī milzīga veiksme – nereti ir tieši pirmajās mēģinājumu reizēs. Pirmās plašākās apzināšanas ekspedīcijas laikā 1959. gada vasarā Jānim Apalam izdevās ne tikai pierādīt, ka jau iepriekš zināmais objekts Āraišos ir sena ezermītne, bet arī atklāt vēl trīs citas, iepriekš nezināmas ezermītnes Lisas, Salu un Ušura ezeros, pie tam pēdējā no tām jau tā paša gada rudenī veicot pirmos nelielos padziļinātas izpētes darbus. Turpmākajos gados līdzīgas ezermītnes tika atklātas arī Auļukalna, Bakanu, Bricu, Dūķu, Ižezera un Liezēres ezeros. To izmēri variē no 20x20 m līdz 50x60 m; dažas no tām daļēji paceļas virs ūdens kā zemas, pārplūstošas saliņas, bet lielākā daļa mūsdienās atrodas pilnībā zem ūdens. Tikai Āraišu un Ušura ezermītnēs veikti izrakumi. Lisas ezermītnē veikta tās palieku detalizēta fiksācija zemūdens apstākļos, bet pārējās ezermītnes ir tikai apzinātas un vēl gaida savus tālākos pētītājus. Tomēr tajās visās iegūtas ar senajiem baltiem – latgaļiem – saistāmas senlietas un keramika, kas kontekstā ar citiem datiem par šīs senās baltu cilts ienākšanu Vidzemes augstienes teritorijā kopumā datē šo reti sastopamo, nocietināto dzīvesvietu tipu laikā no aptuveni 8. līdz 11. gadsimtam.

Het is duidelijk wanneer het beoogde kabinet zal gaan aantreden. Volgens Kamran Ullah ligt er gelijk een mooie klus te wachten voor de nieuwe premier Rob Jetten. Verder bespreekt de hoofdredacteur van De Telegraaf het opmerkelijke overlijden van mediapersoonlijkheid Robert Jensen. Ullah vertelt hoe Jensen in de jaren 2000 baanbrekend was en met veel lef grote interview afdwong. Verder: de situatie in Iran verslechtert en Trump maakt aanstalten om Groenland in te nemen. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Hudební skladatel Jan Klusák vypráví o složitých poměrech na AMU v době svých studií v padesátých letech, o svém okouzlení Franzem Kafkou i o překvapivé spojitosti své Partity pro smyčce s politickou situací.

Het is donderdag 11 december en Tina praat je weer bij over het laatste medianieuws. Vandaag kijken we naar de eerste titels die zich hebben geplaatst voor de Televizierring, welke programma’s zijn dat? Ook is er nieuws over Signal.stream, het bedrijf van Giel de Winter, dat werkt aan een documentaire over een wel héél vaak terugkerend onderwerp. Daarnaast krijgt Antoinette Scheulderman haar eigen interviewprogramma, en dat is sneller te zien dan je denkt. En natuurlijk ontbreken de vaste rubrieken niet: de kijkcijfers, kijkersvragen en Tina’s kijktip. Wil je adverteren in deze podcast? Neem dan contact op via sales@audiohuis.com.

Šogad Starptautiskais klimata samits (COP) radījis fundamentālus jautājumus par cilvēku spēju sadarboties - vai COP vēl ir kāda jēga? Vai šodien starpatutiskā klimata diplomātija vēl ir aktuāla, ja galveno emisiju ražotājvalstu vadītāji nav ieradušies uz ikgadējo klimata samitu? Vai diskusijas par atjaunīgajiem resursiem vairs ir aktuālas, ja lielvaru galvenais uzdevums ir ražot ekonomisku izaugsmi, neņemot vērā klimata pārmaiņas? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozīti, politologs un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga. "Līdztekus klimata pārmaiņu mazināšanai aizvien vairāk tiek runāts par pielāgošanos klimata pārmaiņām," norāda Jānis Rozītis. Viņš norāda, ka tas arī ir saistīts dezinformāciju, turklāt dažādiem dezinformācijas līmeņiem. "Šobrīd aizvien vairāk, bet tas varbūt arī ir virzīts no jaunattīstības valstīm, kuras šobrīd saskaras ar klimata ar pārmaiņām, visgraujošākā izpratnē. Sarunas sāk virzīties [par pielāgošanos], un tas ir bīstami. Pielāgoties bez pārmaiņu mazināšanas būs ārkārtīgi sarežģīti un noteikti vēl dārgāk. Līdz ar to jāstrādā abās frontēs. Bet šobrīd sarunas virzās uz to, ka arī trīsreiz jākāpina finanšu resursi, lai veicinātu pielāgošanos un noturību.  Ja Latvijā visu laiku uzskatījām, ka esam tādā paradīzes vietā, tad ir arī dažādi apskatnieki, kuri norāda, ka Eiropā Latvija arī kļūst par teritoriju, kuru diezgan būtiski klimata pārmaiņas jau ietekmē."   Zinātnieki atklājuši, ka derīgo izrakteņu ieguve okeāna gultnē izjauktu barbības ķēdes līdzsvaru okeāna krēslas zonā un potenciāli iznīcinātu okeāna gultnes organismus.  Jau vairākas desmitgades ir zināms par dziļjūras derīgajām ieguvēm, proti, dažādu minerālu un derīgo izrakteņu ieguvi no okeāna dzīlēm. Bet šobrīd saskaņā ar Havaju Universitātes Manoā jaunu pētījumu ir rasti pirmie tiešie pierādījumi tam, ka dziļjūras ieguves rezultātā radušies atkritumi varētu iznīcināt dzīvību okeāna krēslas zonā, konkrēti Klusā okeāna Klarjonas-Klipertona teritorijā. Tas ir viens no bagātākajiem dziļjūras reģioniem, jo tajā ir daudz mangāna konkrēciju, tas satur arī kobaltu, niķeli un varu, kas ir galvenās sastāvdaļas elektrotransportlīdzekļiem un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām. Zinātnieku komanda noteikusi, ka ieguves atkritumu izvadīšana ietekmētu 53% zooplanktona, 60% mikronektona, kas barojas ar zooplanktonu, un šādi traucējumi varētu skart barības ķēdi, galu galā ietekmējot arī lielākus plēsējus, piemēram, zivis, jūras putnus un jūras zīdītājus. Pētījuma rezultātus, kas novembra sākumā publicēti žurnālā “Nature Communications”, komentē Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docente Ingrīda Andersone. Sākumā skaidrojam, kādas kopumā okeānā ir zonas un kas izceļ tieši krēslas zonu.

CELÝ ROZHOVOR NAJDETE NA HEROHERO.CO/STUDION „Český slavík má už řadu let mnohem blíže k televizním estrádám než k hudebním výročním cenám,“ říká ve Studiu N hudební publicista Pavel Klusák. Z ankety se podle něj stala vzrušující národní hra se slavnými podvody, kterou publikum sleduje ze setrvačnosti, nostalgie a zvědavosti, kdo svým názorem přetlačí ty druhé. „Možností, jak zjišťovat popularitu, dnes ale máme mnohem víc,“ tvrdí Klusák. „V televizní anketě se zas a znova umisťují ti, kteří debutovali před víc než třiceti lety, jako jsou Lucie Bílá, Chinaski nebo Kabát. Český slavík se týká jen určité skupiny, která má vůli, čas a náturu se této ankety zúčastnit, což zdaleka nejsou všichni konzumenti hudby.“ S nápadem jednou ročně oceňovat nejoblíbenější zpěváky a zpěvačky přišel na začátku šedesátých let Ladislav Smoljak. Vítězné příčky měly sloužit jako argument, aby byla nová hudba méně potlačovaná. „V době, kdy Slavík začínal, u nás nejenom že neexistovala podobná anketa, ale ani svobodné volby nebo ústav pro výzkum veřejného mínění – protože proč by komunisté chtěli zveřejňovat, co si myslí lidé… V prvních letech tedy velmi užitečně a jedinečně vyplňoval tuto mezeru,“ připomíná Klusák. Od roku 1969 až do pádu komunismu pak režim výsledky z politických důvodů falšoval. Dnes v otázce popularity Český slavík podle hudebního publicisty reflektuje jen část reality. „Mainstream se atomizoval víc než dřív. Máme jich několik. Vidím přinejmenším dva proudy: Ten konzervativnější, který je docela dobře reprezentovaný Českým slavíkem, a pak ten druhý, který se týká hiphoperů a jejž lze spočíst přes streamovací služby a internetové platformy. Kvantitativně to rozhodně lze za mainstream považovat,“ říká. V rozhovoru také apeluje, aby lidé nerezignovali na kontakt s tím, co se v hudbě aktuálně děje. „Nová tvorba je neustále překvapivá. Je to skutečný zdroj naděje, že na současnost se dá reagovat konstruktivně, nápaditě a bez přílišné temnoty. A i temné projekty jsou často velmi katarzní. Vyplácí se to. Být v kontaktu s lidmi, kteří tak dobře reagují na dnešek, je velká satisfakce,“ míní Klusák. Jak streamovací služby ovlivňují, co se nám bude líbit? Proč Spotify nedává všem hudebníkům stejné šance? Dá se popsat a pojmenovat český hudební vkus? A kdo dnes určuje, co se stane populárním? Podívejte se na celý rozhovor na herohero.co/studion

Halloween je za námi, a tak jedna z prvních otázek na našeho dnešního hosta byla, jak je na tom s dlabáním dýní. Herec a zpěvák Tomáš Klus přiznal, že sám není moc kreativní a že tuto roli u nich doma zastává jeho žena Tamara. Řeč ale přišla i na téma elektroaut a samozřejmě na film Milion, který jde tento týden do kin. Tomáš prozradil, proč je za tuto roli velmi vděčný, a také jestli by přijal roli vraha. Poslechněte si celý rozhovor.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Koop hier je kaarten voor Haagse Zaken live in Tivoli Vredenburg.De verkiezingen zijn voorbij en de formatie staat op het punt van beginnen. In deze Haagse Zaken bespreken Guus Valk, Petra de Koning en Lamyae Aharouay de voorlopige uitslag van de Tweede Kamerverkiezingen. Je hoort over versplintering, winnaars die zich toch ook verliezer voelen en hoe de verhoudingen zijn in de komende verkenningsfaseGasten: Lamyae Aharouay & Petra de Koning Presentatie: Guus Valk Redactie & productie: Iris Verhulsdonk & Ilse Eshuis Montage: Pieter BakkerHeeft u vragen, suggesties of ideeën over onze journalistiek? Mail dan naar onze redactie via podcast@nrc.nl.Zie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Het is donderdag 23 oktober! Tina heeft het laatste medianieuws en de kijkcijfers. Wie gaat het Debat van Nederland produceren? Wat gaat Eva Jinek doen rond oud en nieuw? Je hoort over een opmerkelijk verschil tussen twee interviews bij Eva met Danny Vera én natuurlijk de kijktip van vandaag.

Auf der Kantonsstrasse in der Klus in Balsthal soll künftig Tempo 30 gelten. So will es die Regierung. Sie erhofft sich dadurch weniger Lärm, weniger Abgase und mehr Sicherheit für Fussgänger und Velofahrerinnen. Weitere Themen in der Sendung: · Das Aargauer Obergericht hat am Dienstag die Strafe für einen Autofahrer erhöht, der 2022 zwischen Busslingen und Künten bei einem Überholmanöver im Nebel einen tödlichen Verkehrsunfall verursacht hat. Der Autofahrer muss für 6.5 Jahre ins Gefängnis. · Die negativen Schlagzeilen rund um die PDAG, die Psychiatrischen Dienste Aargau, waren am Dienstag auch Thema im Grossen Rat. Die Mehrheit des Parlaments lehnte eine entsprechende dringliche Motion aber ab. · Im Historischen Museum Basel werden Schatzfunde aus der ganzen Schweiz vorgestellt. Eine wichtige Rolle spielt dabei auch ein Schatz aus Kaiseraugst.

Die Mitte-Partei möchte das Gebiet zwischen Oensingen und Balsthal wirtschaftlich wiederbeleben. Dafür hat sie einen Volksmotion eingereicht. Der Solothurner Kantonsrat muss sich nun mit der Situation in der Klus auseinandersetzen. Weiter in dieser Sendung: · In der Limmat bei Wettingen wurde eine tote Frau im Kraftwerk entdeckt. Die Frau wurde seit Ende September vermisst. · Die Mitte-Partei zieht sich aus dem Wahlkampf um die verbleibenden Stadtratsitze in Aarau zurück. Dafür wolle man die Kandidierenden der FDP und GLP unterstützen, schreibt die Partei. · Ende September wurden die Massnahmen gegen den Japankäfer im Raum Gunzgen aufgehoben. Eine Verschleppung der invasiven Käfer konnte verhindert werden. Der Bestand besteht jedoch weiterhin.

Písničkář, textař a herec Tomáš Klus si ve 2. díle nové série podcastu povídal s klavíristkou a zpěvačkou Ráchel Skleničkovou. Jaké byly začátky nadané hudebnice, co si odnesla ze stáže ve Finsku? Jaká byla spolupráce s Mekym Žbirkou na písničce Čistý svět a co ji překvapilo při jejím nahrávání v ikonickém studiu Abbey Road v Londýně? Nebudou chybět ani vzpomínky na jejich společná vystoupení na koncertech Světlušky. Tihle dva jsou rozhodně naladění na stejnou notu a z jejich povídání je to znát.Všechny díly podcastu POTMĚ můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Už  téměř třicet let píše o předvolebních kampaních a letos přišel s ojedinělým projektem Republika Příbram, první politickou reality show. „Politici nevěděli, do čeho jdou, s kým se potkají, o čem budou mluvit, kdo přijde, kdo se jich na co bude ptát,“ říká autor série Jiří Kubík.O  předvolební kampani a volbách psal Jiří Kubík poprvé v roce 1996. Ostrý souboj o premiérské křeslo spolu tehdy zrovna sváděli  Václav Klaus a Miloš Zeman.„Pozice novinářů je dneska horší. Řada politiků si vyzkoušela, že novináře nepotřebuje, že si komunikuje se svými voliči přes sociální sítě a  navíc, že se svými voliči sdílí i takovou tu averzi k některým  novinářům, společně sdílený názor na to, že novináři jsou nepřátelé lidstva,“ říká Jiří Kubík, který byl hostem posledního dílu podcastu  Mediální cirkus.Jiří Kubík začínal pracovat v novinách na začátku 90.let. Nejprve psal pro Lidové noviny, brzy ale přešel do MfDnes, kde vydržel až do roku 2013. Tedy do roku, kdy vydavatelství Mafra koupil Andrej Babiš. V roce 2016 nastoupil do Seznam Zpráv, které pět let vedl.„Vzpomínám si, že když se třeba Václav Klaus dopustil svého času v devadesátých letech názoru, že novináři jsou nepřátelé lidstva, tak byť si myslím, že to řekl v určité nadsázce, vyvolalo to obrovský poprask. Jak si něco takového mohl dovolit, že novináři jsou důležitá součást demokratické společnosti,“ vypráví v Mediálním cirkusu Kubík a pokračuje:„Dneska vidím, že novináři a jejich role ve společnosti je sice pořád důležitá, ale stejně tak vnímám, že část veřejnosti si to nemyslí a část politiků  má pocit, že bez novinářů by jim bylo líp.“Pro letošní sněmovní volby se Jiří Kubík pustil do zatím nevyzkoušeného projektu, který asi nejlépe vysvětlí termín politická reality show.  Zástupce nejsilnějších stran vzal do pro ně nepříjemného prostředí ve středočeské Příbrami, kde minulé sněmovní volby dopadly podobně  celostátnímu výsledku.„Nikomu nechystáme žádné setkání s fanoušky, kteří ho budou plácat po ramenou a říkat, my vás budeme volit. To ať si provozují na svých mítincích, na svém Facebooku, tady se opravdu všichni dostali do nějakého konfliktu a někdo si s ním uměl poradit líp, někdo hůř,“ popisuje Jiří Kubík v  Mediálním cirkusu.„Pro mě tam byli lidi, u kterých si troufám říct, že jsou to profíci v politice a doukážou vybruslit i z mimořádně nepříjemné situace tak, že mají do jisté míry navrch. A někdo se ukázal spíš jako směšná figurka,  která když už neví, kudy kam, tak řekne lidem, vy mě stejně volit  nebudete, takže váš názor mě nezajímá,“ doplňuje bývalý šéfredaktor  Seznam Zpráv Jiří Kubík.Dokument Republika Příbram točil Kubík během jara a začátkem léta s dokumentaristy Vítem Klusákem a Filipem Remundou. Jednotlivé díly celé  série postupně najdete na Seznam Zprávách a můžete se k nim i vracet.„Třeba Jaroslav Foldyna v jednom dílu čelí ukrajinskému občanovi a  stejně tak se potkal s mladými lidmi, kteří absolutně neuznávají boj SPD s cizinci a s cizáky a chirurgy z dovozu. Tomio Okamura natáčení odmítl, Jaroslav Foldyna okamžitě souhlasil. Svoji přítomnost tam se snažil vydávat za přednost. A v tom bych mu dal zapravdu, protože Tomio Okamura tuhle odvahu nemá,“ říká Jiří Kubík.Jak se změnila novinářská práce před volbami? Jaké další výzvy novináře čekají? A jaká je budoucnost veřejnoprávních médií? --Mediální cirkus. Podcast Marie Bastlové o dění na mediální scéně. Zajímá ji pohled do redakcí, za kulisy novinářské práce – s předními novináři i mediálními hráči.Sledujte na Seznam Zprávách, poslouchejte na Podcasty.cz a ve všech podcastových aplikacích.Archiv všech dílů najdete tady. Své postřehy, připomínky nebo tipy nám pište prostřednictvím sociálních sítí pod hashtagem #medialnicirkus nebo na e-mail: audio@sz.cz.

Raidījumā plašāk runājam par Amerikas Savienotajām Valstīm, aptverot gan iekšpolitikas jautājumus, gan arī ārpolitikas jautājumus, kā arī beigās diskutējam par Ķīnu. ASV Neatkarības dienas svinības prezidentam Trampam īpašas šogad padarīja "Lielā un daiļā likumprojekta" pieņemšana. Tam gan bijis ne mazums kritiķu, kuru vidū ir arī Īlons Masks. Tikmēr ASV ārpolitikā galveno uzmanību, vismaz mēs Latvijā pievēršam karam Ukrainā, un pēdējā laikā no Trampa mutes izskanējušas šķietami pozitīvas iezīmes Ukrainai - Baltā nama saimnieka neapmierinātība ar Putinu aug un tiek meklētas iespējas arī stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Kā būs ar darbiem, tas gan ir cits jautājums. Nenoteiktība joprojām valda arī tarifu sāgā. Savukārt Ķīna likusi skaidri noprast, ka tā nevēlas Krievijas sakāvi Ukrainā. Kā Eiropai to uztvert un kā veidot attiecības ar Pekinu laikā, kad sadarbība tirdzniecībā ir būtiska, bet kā ēna turpat blakus redzama Ķīnas militāro muskuļu audzēšana un arvien lielāks atbalsts Krievijas militārajai rūpniecībai? Aktualitātes analizē Sigita Strubera, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, un Kristofers Kārlis Krūmiņš, Austrumeiropas politikas students Džordžtaunas universitātē (ASV), RSU Ķīnas Studiju centra projektu koordinators. „Lielais skaistais” un „trešais dusmīgais” 4. jūlijā, Savienoto Valstu Neatkarības dienā, Baltajā namā notikušo svinību ietvaros prezidents Tramps ar attiecīgu pompu parakstīja savu „Lielo daiļo likumprojektu”, kā viņš pats to dēvē. Līdz ar to šī nodokļu atlaižu un budžeta tēriņu pakete ir ieguvusi likuma spēku. Kā zināms, tas nenācās viegli, jo projekta ietekme uz vairākām nozīmīgām sociālajām programmām un budžeta izdevumu līmeni raisīja iebildumus ne tikai opozicionāros demokrātos, bet arī republikāņu rindās. Kongresa Budžeta birojs lēš, ka Trampa „finansiālā daile” varētu nākamajos desmit gados palielināt Savienoto Valstu budžeta deficītu par vairāk nekā trīs triljoniem dolāru un laupīt valsts apmaksātu veselības aprūpi un atbalstu pārtikas iegādei miljoniem amerikāņu. Projekts paredz padarīt par pastāvīgām nodokļu atlaides, kuras Tramps ieviesa savas pirmās prezidentūras laikā, toreiz uz laiku līdz šī gada nogalei. Šīs atlaides varētu turpmākajos desmit gados samazināt budžetu apmēram par četriem ar pusi triljoniem, bet prezidents ir pārliecināts, ka tās nozīmīgi veicinās ekonomikas izaugsmi. Būtisks pieaugums paredzēts militārajam budžetam, pamatā karakuģu būvei un pretgaisa aizsardzības projektam, prezidenta nodēvētam par „Zelta kupolu”, kā arī Imigrācijas un muitas kontroles dienestam, kurš īsteno Trampa politikas lolojumu – nelegālo ieceļotāju izraidīšanas kampaņu. Tikām uz „Lielā daiļā” stāšanos likumīgā spēkā reaģējis Īlons Masks, kurš jau agrāk bija solījis, ja tas notikšot, viņš dibināšot jaunu politisko partiju. Tā saukšoties Amerikas partija, un tās tuvākais mērķis esot nākamajās Kongresa vēlēšanās iegūt dažas vietas, kas, ievērojot demokrātu un republikāņu spēku samēru likumdevējā, kļūtu izšķiroši svarīgas. Eksperti gan ir visai skeptiski par iespēju nozīmīgi izkustināt nu jau pārsimts gadus cementēto divpartiju sistēmu Savienotajās Valstīs. Makaronu kārējs Vladimirs „Putins mums ir sakarinājis kaudzēm makaronu uz ausīm,” – tā varētu tulkot amerikāņu idiomu, ar kuru Baltā nama saimnieks raksturoja savas attiecības ar agresorvalsts līderi, runājot kabineta sēdē. Šķiet, ugunsgrēku iekrāsotās Ukrainas pilsētu debesis tomēr met savu baiso atblāzmu arī uz Vašingtonu, respektīvi, Kremļa rīcība, pieprasot faktisku Ukrainas kapitulāciju, slepkavojot tās civiliedzīvotājus un paralēli manipulējot ar Savienoto Valstu līderi, sāk nodarīt pārāk pamanāmu kaitējumu Trampa un viņa administrācijas reputācijai. Zināms indikators bija ieroču piegāžu jautājuma līkloči. Pēc pagājušās nedēļas vidū izskanējušās informācijas, ka Savienotās Valstis aptur militāro palīdzību Ukrainai, ciktāl to krājumi esot nepietiekami, un 4. jūlijā notikušās Savienoto Valstu un Ukrainas vadītāju telefona sarunas, pirmdien, 7. jūlijā, Tramps tomēr paziņoja, ka ieroči tikšot piegādāti. Otrdien tika precizēts, ka runa ir par desmit raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmai „Patriot”, kas ir visai pieticīgs daudzums. Tomēr būtiskākais ir tas, ka Savienotās Valstis nav radikāli mainījušas savu pieeju militārā atbalsta sakarā un nav tādējādi kļuvušas par faktisku agresijas atbalstītāju. Ja var ticēt aģentūras „Associated Press” paustajam, ideja par ieroču piegādes apturēšanu patiešām nākusi no Pentagona un bijusi Baltajam namam negaidīta. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vērsies pie prezidenta Trampa ar lūgumu pārdot viņam vienu „Patriot” iekārtu, lai to tālāk nodotu Ukrainai. Atbilde esot – lai Mercs piegādājot kādu no savā rīcībā esošajām iekārtām, bet Savienotās Valstis esot gatavas dalīt izmaksas uz pusēm. Bet šodien, 9. jūlijā, apritēja arī kārtējais termiņš, kuru Baltā nama saimnieks bija noteicis paaugstinātu ievedmuitas tarifu ieviešanai vairākām valstīm, t.sk. Bangladešai, Indonēzijai, Japānai un Dienvidkorejai, ja netiks panākta tirdzniecības vienošanās. Tomēr vakar prezidents atlika tarifu ieviešanu līdz 1. augustam. Zīmīgi, ka biržas praktiski nav reaģējušas uz pēdējiem Baltā nama saimnieka lēmumiem un izteikumiem tarifu sakarā. Pekina atklāj kārtis Pirms nedēļas Briseli apmeklēja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, četras stundas pavadot sarunās ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu. Sarunu gaitā Ķīnas pārstāvis izrādījās neierasti atklāts, paziņojot, ka Pekina nevarot pieļaut Krievijas zaudējumu karā Ukrainā – tādā gadījumā Savienoto Valstu uzmanība tikšot pievērsta tikai Ķīnai un Klusā okeāna reģionam. Informāciju par šo Ķīnas pārstāvja izteikumu publiskojis laikraksts „South China Morning Post”. Izdevums raksturojis tikšanos kā „četras stundas ilgu debašu maratonu”, kurā puses apmainījušās ģeopolitiskiem un ekonomiskiem pārmetumiem, pie tam Kajai Kallasai nācies uzklausīt pāris sarunu partnera pasāžas lektora stilā. Konkrētais izteikums nācis kā atbilde Eiropas Savienības pārstāves teiktajam, ka Ķīna sniedzot Krievijai konkrētu militāru atbalstu. Atklātība, ar kādu Vans Ji definējis savas valsts pozīciju pašreizējā kara sakarā, ir visai neierasta pat sarunās aiz slēgtām durvīm, un sacītais ir manāma nobīde no Pekinas oficiāli ieturētās neitralitātes. Pāris dienas vēlāk Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve gan centās mīkstināt situāciju, paužot, ka viņas valsts ir neitrāla šajā konfliktā un, protams, ieinteresēta pēc iespējas drīzā karadarbības pārtraukšanā un situācijas politiskā risinājumā. Ārlietu ministra Vana vizīte Briselē bija veltīta mēneša nogalē plānotā Eiropas Savienības un Ķīnas samita sagatavošanai, kad Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta apmeklēs Pekinu un tiksies ar prezidentu Sji Dziņpinu un citiem Ķīnas Tautas republikas vadītājiem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

„Brian Wilson byl velká americká kauza,“ říká o nedávno zesnulém členovi hudební skupiny Beach Boys hudební publicista Pavel Klusák v rozhovoru pro Radio Wave. Křehká autorská osobnost stála za jedním z nejuznávanějších alb kapely Pet Sound, poté řadu let bojovala s duševními chorobami a dnes se k ní odkazuje řada současných hudebníků a hudebnic.

Oef. We hebben een nieuwe federale regering. Het was nagelbijten tot op het laatste moment, maar N-VA, MR, Vooruit, CD&V en Les Engagés vormen nu de Arizona-coalitie. En zo wordt de Vlaams-nationalist Bart De Wever premier van België. Waarom moest het zo lang duren? Hoe anders wordt deze regering dan die van Alexander De Croo en zal premier De Wever Vooruit en MR kunnen blijven verzoenen?See omnystudio.com/listener for privacy information.

Poslechněte si záznam jedinečného neformálního setkání s Kateřinou Klusákovou, hlavní lektorskou silou CIRQUEONu, v rámci Cirkusových nocí, které se v roce 2024 poprvé konaly i v České republice. Povídání bylo tentokrát zaměřeno na mladé nadšence do cirkusu. Co mladé lidi na cirkusu tolik přitahuje? Co může cirkus mladým lidem dát? A jakou roli v tom hraje CIRQUEON – Centrum pro nový cirkus? Co nabízíme nejen v našich prostorách? Poslechněte si Cirqueon Cirkus Podcast, ke kterému vás zve jeho šéfredaktorka Veronika Jošková Štefanová. Autor/editor: Veronika Jošková Štefanová Foto: Anna Šolcová EN: Kateřina Klusáková: At Cirqueon, we aim to create a safe environment where everyone feels comfortable Listen to the recording of a unique informal meeting with Kateřina Klusáková, the leading instructor of Cirqueon, held as part of Circus Nights, which took place in the Czech Republic for the first time in 2024. This discussion focused on young circus enthusiasts. What draws young people to the circus so strongly? What can the circus offer to young people? And what role does CIRQUEON – the Center for Contemporary Circus – play in all of this? What do we offer, not only in our spaces? Tune in to the Cirqueon Circus Podcast, hosted by its editor-in-chief, Veronika Jošková Štefanová.

Mezinárodní festival dokumentárních filmů Ji.hlava představil velkou retrospektivu dokumentů Víta Klusáka. Za dvacet let působení na filmařské scéně vydal snímky jako Český sen, V síti nebo Matrix AB. „Od té doby se stala řada událostí, které společnost silně rozdělily. Zesílil vliv populismu, někteří politici na rozpolcování staví,“ hodnotí režisér, dokumentarista a pedagog Klusák v pořadu Osobnost Plus, který se natáčel právě na jihlavské přehlídce.Všechny díly podcastu Osobnost Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Cijferman Bart Frouws neemt met Sjoerd Keizer speelronde vijf van de Eredivisie door aan de hand van data, feitjes en trivia. PSV - NEC, AZ - Heerenveen en Heracles Almelo - Almere City FC komen voorbij!Zie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Šogad aprit 20 gadi, kopš uz Saulei tuvāko planētu Merkuru devās tā izpētes zonde "Messenger". Varētu domāt, ko daudz runāt par vienu zondi Visuma izpētē, jo vairāk, ka tā startēja tik sen. Mums likās interesanti pavaicāt astronomijas ekspertiem ne tikai par "Messenger" paveikto, bet arī par Merkuru kopumā, jo izrādās, ka pirms šīs zondes cilvēku zināšanas par Saulei tuvāko planētu esot bijušas krietni pieticīgākas un tā savulaik atklāja daudz interesanta ne tikai par Merkuru. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta IT speciālists un astronomijas entuziasts Ints Ķešāns un "Starspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Anna Gintere atzīst, ka interese par šo mazo planētu ir arvien. Šobrīd, kad "Messenger" aprit 20 gadi, Merkura orbītā drīzumā ieies nākamā izpētes zonde "Bepi Colombo".  "Joprojām interese ir, jo tā planēta savā ziņā ir mazliet neparasta, gan ar lielo dzelzs kodolu, gan ar to, ka tai ir vāja atmosfēra un magnētiskais lauks atšķirībā no Marsa, ka pievērsta liela uzmanība. Merkurs joprojām zinātnei šķiet interesants," norāda Anna Gintere. "Iespējams, ne tādēļ, lai mēs uz turieni pārceltos, bet tādēļ, ka tas ir būtisks jautājums, kā šī planēta ir izveidojusies, kāpēc viņa ir tāda, kādu to šobrīd pazīstam, un ko tas var pastāstīt par potenciāli citu planētu  veidošanos ap citām zvaigznēm." Un vēl kāds interesants fakts par Merkuru. Kad 70. gados startēja pirmā misiju uz Merkuru un cilvēki pirmo reizi ieraudzīja tā krāterus, Starptautiskā astronomijas savienība deva šiem krāteriem dažādus vārdus. "Tur ir ļoti daudz mākslas un kultūras cilvēku - Bēthovens, Mocarts, Mikelandželo un tur ir Rainis. Rainis ir liels krāteris 80 km diametrā gandrīz uz Merkura ekvatora. Neesmu dzirdējis, ka kāds no Latvijas vai Padomju Savienības to būtu ieteicis. Varbūt. Jebkurā gadījumā Starptautiskā astronomijas savienība nosauca krāteri Raiņa vārdā," atklāj Ints Ķešāns. Raidījuma ieskaņā zinātnes ziņas. Vispirms par Lieldienu salas populāciju. Par Lieldienu salu ir zināms tas, ka pirms vairāk nekā 800 gadiem polinēzieši kuģojuši tūkstošiem kilometru pāri Klusajam okeānam uz vienu no attālākajām salām uz Zemes - polinēziešu valodā Rapanui, kas tātad zināma arī kā Lieldienu sala. Tā atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumos, un mūsdienās tā pieder Čīlei. Šī sala pasaulē pazīstama ar milzīgajām akmens statujām cilvēka seju atveidā, un šīm statujām ir arī savs apzīmējums - moai. Bet par pašiem ieceļotājiem. Pētījums par ceļotāju pāri okeānam seno genomu ir sniedzis atbildes galvenajiem jautājumiem par salas vēsturi un populācijas iespējamo sabrukumu.  Savukārt vietnē “National Geographic” apkopoti astoņi fakti, kas līdz šim ir noskaidroti par alkohola ietekmi uz cilvēka organismu. Zinātnieki atklāj, ka pat mērena dzeršana var būt kaitīgāka, nekā mēs esam iedomājušies, un dažas sabiedrības grupas riskam ir pakļautas vairāk. Jāpiebilst arī, ka 2023. gadā Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka nav tāda drošā alkohola daudzuma, ko patērēt, un nav arī pierādījumu tam, ka sarkanvīna glāzes potenciālie ieguvumi sirds un asinsvadu sistēmai būtu lielāki par vēža risku. Un vēl. 10. septembrī tika dots starts vēsturiskai un, varētu teikt, vienai no ambiciozākajām uzņēmuma “SpaceX” misijām “Polaris Dawn“, ar nesējraķeti “Falcon 9” paceļoties no Kenedija kosmosa centra Floridā., ASV. Misijā piedalās četri neprofesionāli astronauti ar miljardieri, kosmosa entuziastu Džaredu Aizekmenu (Jared Isaacman) priekšgalā.

In de dagelijkse podcast van FC Afkicken bespreken Mick van Halst en Bart Obbink onder meer de afgelasting van Ajax - Utrecht, de gevolgen voor de Eredivisie, Oranje dat vanavond aantreedt tegen Duitsland, Jong Oranje dat zich geplaatst heeft voor het EK en een geïrriteerde Kevin de Bruyne bij België!(0:00) Intro(1:07) Ajax - FC Utrecht afgelast(06:01) Voorbeschouwen op Nederland - Duitsland(12:37) Memphis officieel naar Brazilië(19:04) Jong Oranje naar EK 2025(22:52) De Bruyne geïrriteerd na Frankrijk - BelgiëZie het privacybeleid op https://art19.com/privacy en de privacyverklaring van Californië op https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Bei 1600 Grad wird im Stahlwerk Gerlafingen Stahlschrott verkocht und recycelt. Stahl Gerlafingen will grüner werden, musste aber kürzlich Stellen abbauen. Es ist das jüngste Kapitel einer Erzählung, die in der Schweiz einen einzigartigen Platz einnimmt: die Geschichte der von Roll'schen Eisenwerke. Von Roll kennen alle: Jeder Dolendeckel, jedes Schachtgitter in der Schweiz wurde in der ehemals grössten Giesshalle der Schweiz produziert. Von Roll, 1823 gegründet, schrieb Schweizer Industrie-Geschichte: Das Unternehmen lieferte Stahlrohre, Hydranten, Maschinen, Turbinen und Seilbahnen in alle Welt. Die Arbeiter strömten aus dem Jura und dem ganzen Mitteland in die verschiedenen Werke: in die solothurnische «Klus» bei Balsthal, nach Choindez im Kanton Jura oder nach Gerlafingen SO, wo der Hauptsitz war. Von Roll hat im Lauf der Geschichte Zehntausenden von Menschen Lohn und Brot garantiert, ein Dach über dem Kopf und soziale Sicherheit geboten – und etlichen von ihnen durch die harte, schmutzige Arbeit die Gesundheit ruiniert. Vor rund 30 Jahren sind die von Rollschen Eisenwerke implodiert. Übriggeblieben ist Stahl Gerlafingen, der ehemalige Hauptsitz. Das Unternehmen, heute in italienischer Hand, kämpft um sein Überleben. Die Stahlproduktion ist heute eine vergleichsweise saubere Sache und in Gerlafingen in eine Kreislaufwirtschaft eingebunden. Hat das Zukunft? Oder geht auch in Gerlafingen bald der Ofen aus? Sommerserie der SRF-Wissenschaftsredaktion, Folge 1/7 https://www.srf.ch/wissenschaftsmagazin

Patří mezi nejpopulárnější současné moderátory, kteří tvoří svůj obsah exkluzivně na internetu. A má tisíce předplatitelů. Možná těch rozhovorů dělám až moc, říká Čestmír Strakatý v podcastu Mediální cirkus. Po letech v redakcích se před dvěma roky rozhodl odejít na volnou nohu. Dělá vlastní podcast, který zažil raketový start. Dnes má Čestmír Strakatý přes 8000 předplatitelů a těm chce zaručit určitý počet rozhovorů. Zajímá je, když si chce vzít volno? „Jsem zvyklý pracovat vlastně pořád. Takže si ani neumím představit, že bych řekl, že měsíc nebudou nové rozhovory,“ vysvětluje Strakatý.Ještě v rámci svého vlastního podcastu na Herohero měl před prezidentskými volbami jako hosta například Andreje Babiše. Ten následně dal upoutávku na sítě, kde Strakatého jednak vychválil a uvedl, že je dobrý novinář, a také vyzval lidi, ať si rozhovor koupí. „Já jsem mu to neřekl. Udělal to někdo z jeho týmu,“ hájí se Čestmír Strakatý s tím, že to bylo zvláštní, ale Babiš podle něj o příspěvku nevěděl: „Pár dní potom na tiskovce mě zařadil mezi Sorose a Klusáka. To byl autentický Babiš.“Proč zveřejnil kontroverzní výrok Jaroslava Duška, že rakovina je volba lidí, kteří nenávidí život? Proč má pocit, že podcastů je až moc? A považuje se za novináře? Poslechněte si celou epizodu.

Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) parlamenta vēlēšanās, šķiet, pielikts punkts 30 gadus ilgušajam Āfrikas Nacionālā kongresa (ĀNK) varas monopolam. Indijā noslēgušās vairāk nekā mēnesi ilgušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Jaunkaledonija pieprasa Makronam atsaukt vēlēšanu izmaiņas. Ārkārtas stāvoklis atcelts. Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Radio ārpolitikas ziņu korespondents Rihards Millers un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Neviena vara nav mūžīga, # 1 – Indija Vakar, 4. jūnijā, notika galīgā balsu saskaitīšana pēc sešas nedēļas ilgušajām Indijas parlamenta apakšpalātas, oficiāli dēvētas par Tautas palātu, vēlēšanām. Vēlēšanas pasaules lielākajā demokrātijā notiek pēc mažoritārās sistēmas, respektīvi, 543 deputāti tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos. Viņi pārstāvēs 968 miljonus Indijas balsstiesīgo, no kuriem vēlēšanās piedalījās 642 miljoni, kas ļauj apgalvot, ka šīs ir plašākās vēlēšanas pasaules vēsturē. Balsošanas punktu ir apmēram miljons, tai skaitā īpaša komanda, kas devās apmēram 40 kilometru gājienā pa kalnu takām, lai sasniegtu vienu balsotāju kādā attālā Himalaju ciematiņā, vai cita, kas veselu dienu autobusā līkumoja cauri Giras nacionālā parka džungļiem pie hindu mūka vientuļnieka. Par vēlētāju balsīm sacentās veselas 744 partijas, no kurām gan tikai nedaudz virs trīsdesmit ir tādas, kuras ieguvušas kaut vienu mandātu iepriekšējās vēlēšanās, un tikai sešas darbojas vispārnacionālā līmenī; visas pārējās ir reģionālas partijas. Izšķirošā cīņa norisinājās starp diviem spēkiem: pašreizējā premjera Narendras Modi vadīto Indijas Tautas partiju, kura kopā ar pārdesmit reģionālajām partijām veido labēji orientēto Nacionāli demokrātisko aliansi, un partiju Indijas Nacionālais kongress, kuras vadītajā Indijas Nacionālās attīstības iekļaujošajā aliansē ir vairāk kreisu spēku, t. sk. Utarpradēšas pavalstī bāzētā Sociālistiskā partija, antikorupcijas motīvus kopjošā Vienkāršā cilvēka partija, veselas trīs dažādu nokrāsu kompartijas u.c. Vēlēšanu laika aptaujas solīja ierasti labus rezultātus labējam blokam un, attiecīgi, trešo nedalītas varas termiņu Narendram Modi. Taču rezultāti izrādījušies ne tuvu tik spoži: Indijas Tautas partijai tikušas 240 vietas, kas ir par 32 mazāk nekā vajadzīgs, lai veidotu vienpartijas vairākuma valdību. Tagad tai nāksies vairāk rēķināties ar saviem reģionālajiem sabiedrotajiem, pret kuriem līdz šim tā izturējusies ar zināmu aroganci, kas šai partijai maksājis, piemēram, zaudējumu Mahārāštras pavalstī. Savu priekšvēlēšanu kampaņu Tautas partija lielā mērā balstīja ierastajos ksenofobijas motīvos, pozicionējot sevi kā spēku, kurš aizstāvēs hinduistu kopienu, un ienaidnieka birku piekarinot pirmām kārtām musulmaņu kopienai. Tas izrādījies nepārliecinošs vēstījums miljoniem Indijas jaunāko vēlētāju, kuru vidū bezdarba līmenis pārsniedz 23%, t.sk. absolventu vidū – 42%. Tā nu visapdzīvotākajā Indijas pavalstī Utarpradēšā pārliecinošākie rezultāti ir Sociālistiskajai partijai, kas, cita starpā, aizstāv arī reliģisko minoritāšu intereses. Neviena vara nav mūžīga, # 2 – Dienvidāfrika „Mūsu cilvēki ir teikuši savu vārdu, vai mums tas patīk, vai nē,” tā, uzzinot 29. maijā notikušo vēlēšanu rezultātus, atlika vien rezignēti izteikties līdzšinējam Dienvidāfrika Republikas prezidentam Sirilam Ramafosam. Pirmo reizi kopš aparteīda sistēmas likvidācijas un pirmajām vispārējām vēlēšanām 1994. gadā viņa partija – Āfrikas Nacionālais kongress – ieguvusi mazāk nekā pusi no parlamenta vietām, proti – simt piecdesmit deviņas no četriem simtiem. Partijas ietekme, kas savu maksimumu sasniedza 2004. gada vēlēšanās, pēc tam pakāpeniski saruka ar katru nākamo kadenci. Šajās vēlēšanās kritums ir lielāks nekā visās trīs iepriekšējās kopā. Nacionālā kongresa zaudēto balsu lielākā daļa nonākusi pie jaundibinātās kreisi populistiskās partijas „Nācijas šķēps”, kuru vada eksprezidents, korupcijas noziegumos apsūdzētais un par tiesas prasību ignorēšanu notiesātais Jakobs Zuma. Galvenā opozīcijas partija, Demokrātiskā alianse, kuras elektorātā dominē eiropiešu un indiešu izcelsmes, kā arī jauktas rases vēlētāji, savu mandātu skaitu palielinājusi nenozīmīgi. Tā nu prezidentam Ramafosam tagad jāmeklē koalīcijas partneris. Loģiskāk šķistu raudzīties kreisajā virzienā, kur atrodas šo vēlēšanu trešās un ceturtās pozīcijas ieguvēji – jau piesauktais „Nācijas šķēps”, kā arī vēl viena kreiso populistu grupa, partija „Ekonomiskās brīvības cīnītāji”. Demokrātiskā alianse šādu kombināciju jau nodēvējusi par „pastardienas koalīciju”, kuras sociālekonomiskā politika pārvērtīšot Dienvidāfriku par Zimbabvi vai Venecuēlu, pie tam iegrūdīšot to smagā etniskā konfliktā. Ievērojot, ka abu minēto kreisi radikālo partiju lozungi joprojām saistās ar baltās rases pārstāvju īpašumu pārdali par labu melnādainajiem, tai skaitā zemes īpašumu konfiskāciju, šāds apgalvojums nešķiet gluži pārspīlēts. Šķiet, ka arī pats prezidents Ramafosa apzinās, ka potenciālo koalīcijas partneru radikālisms draud ar destabilizāciju, tāpēc viņš sliecas uz koalīciju ar Demokrātisko aliansi. Tomēr tāda savienība varētu kā vienam, tā otram partnerim draudēt ar elektorāta aktīvu neizpratni. Kā iespēji situācijas amortizācijas varianti tiek minēts „nacionālās vienības valdības” modelis, kurā kopā ar Nacionālo kongresu un Demokrātisko aliansi piedalītos arī kādas no mazākajām melnādaino vairākumu pārstāvošajām partijām, vai arī Nacionālā kongresa mazākuma valdība ar Demokrātiskās alianses atbalstu. Jaunkaledonija gruzd Jaunkaledonija ir Francijai piederīga sala Klusā okeāna dienvidaustrumos, viena no t.s. aizjūras kopienām, kurai piešķirts īpašs autonomijas statuss. 1998. gadā noslēgtā vienošanās starp salas neatkarības kustības pārstāvjiem un Francijas valsti paredzēja pakāpenisku varas nodošanu vietējām institūcijām, paralēli īstenojot trīs secīgus neatkarības referendumus. Tie arī notika – 2018., 2020. un 2021. gadā –, un balsojums visos trīs bija par palikšanu Francijas sastāvā. Līdz ar to Parīze uzskata jautājumu par izlemtu un arī turpmāk paturēs savā pārziņā ārlietas, armijas un policijas spēkus, imigrāciju un valūtu. Taču Jaunkaledonijai ir sava pilsonība, kas tiek piešķirta paralēli Francijas un Eiropas Savienības pilsonībai, un tiesības piedalīties vietējās vēlēšanās ir tikai tiem, kuri dzīvojuši salā pirms 1998. gada, kā arī viņu pēcnācējiem. Tādējādi šīs tiesības ir liegtas apmēram 42 000 Jaunkaledonijas iedzīvotāju, kuri te ieradušies vēlāk. Maija vidū Francijas parlamenta apakšpalāta nobalsoja par izmaiņām, kas paredz atcelt šos ierobežojumus, atstājot spēkā vien desmit gadu pastāvīgas uzturēšanās cenzu dalībai vēlēšanās. Tas nav pieņemams daudziem salas pamatiedzīvotājiem kanakiem, kuru proporcionālā daļa iedzīvotāju skaitā gadu gaitā sarukusi līdz 41%. Jaunkaledonijas galvaspilsētā Numeā sāka slieties barikādes, protesti drīz vien izvērtās vardarbīgi, tajos dzīvību zaudēja pieci protestētāji un divi policijas spēku pārstāvji. Galu galā salā tika ievests trīs tūkstošus liels papildus armijas kontingents un bruņutehnika. Prezidents Makrons, apmeklējot Jaunkaledoniju 23. maijā, paziņoja, ka nevēlas uzspiest pārmaiņas ar spēku, un pagaidām process tiek apturēts. Mēneša beigās tika ziņots, ka valdības kontrole galvaspilsētā Numeā ir atjaunota. Tikām protestu kustības vadošā spēka – Sociālistiskās kanaku nacionālās atbrīvošanās kustības – līderi aicinājuši prezidentu skaidri deklarēt atteikšanos no iecerētajām izmaiņām, jo pretējā gadījumā viņi nevarot aicināt savus sekotājus pārtraukt akcijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Een heerlijke Champions League avond. De zorgen in Arnhem en vooral de tijdsdruk. Wie wordt er nu trainer van Ajax? Een bom onder het transfersysteem en FC Twente zoekt een nieuwe keeperstrainer. Etienne Verhoeff bespreekt het met Sjoerd Mossou in een nieuwe AD Voetbalpodcast. ‘Weer een geweldige Champions League wedstrijd. Het zijn wedstrijden die je bij de keel grijpen en continue van aanblik wisselen', vertelt Mossou als hij terugblikt op de 2-2 bij Bayern Munchen-Real Madrid.In de serie over de titel van PSV praat Verhoeff met Rik Elfrink over Jerdy Schouten. Beluister de hele AD Voetbalpodcast nu via AD.nl, de AD App of jouw favoriete podcastplatform.Support the show: https://krant.nlSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Známí čeští herci, zpěváci a hudebníci žádají vládu a prezidenta, aby se zasadili o okamžité příměří v pásmu Gazy. Je jejich iniciativa citlivá k oběma stranám konfliktu? „Když se podíváte, jakým způsobem se u nás komunikuje oběť izraelská, máte tam příběh, fotku, konkrétní jméno. Oběť palestinská, to jsou anonymní davy, které prostě někde nějakým způsobem zemřou a nemají prakticky žádný příběh,“ pozastavuje se zpěvák Tomáš Klus.

Tomáš Klus to schytal. Populární zpěvák se, jak je jeho zvykem, angažovaně ve videu vyjádřil k válečnému dění v Gaze. Kritizoval izraelský postup v boji proti Hamásu, který za sebou nechává desítky tisíc mrtvých. Dělal to stejně, jako to dnes dělají Spojené státy, které měsíce marně varují před humanitární katastrofou. Nakonec ji kvůli zatvrzelosti izraelského premiéra řeší narychlo budovanými přístavy u pásma Gazy, kam míří pomoc z celého světa.

Začínají soudní bitvy, které rozhodnou i o politické budoucnosti Trumpa. Pirátská lekce Andreji Babišovi. Znovu rozšířit „lustrák“ i na premiéra? Prohloubí to příkopy ve společnosti. Nový palestinský premiér? Co je zač? Klus a Harari aneb Dvojí vidění Gazy.

In November of 2017, a 22-year-old woman went missing in Chicago after sending a string of urgent text messages to a friend. Nearly two weeks later, a 911 call was made from her cell phone, but the call ended almost as soon as it was made. When it was traced back to her phone, police discovered that the call originated from a nature preserve 45 minutes away from where she went missing. And as if the situation couldn't get more perplexing, the location of her remains completely stumped the police. This is the story of Cheyann Klus. BONUS EPISODES Apple Subscriptions: https://podcasts.apple.com/us/podcast/going-west-true-crime/id1448151398 Patreon: patreon.com/goingwestpodcast CASE SOURCES 1. Find Cheyann Klus: https://www.facebook.com/groups/FindCheyannKlus 2. CBS: https://www.cbsnews.com/news/cheyann-klus-remains-found-missing-2017-illinois/ 3. Mariah's Facebook: https://www.facebook.com/profile.php?id=100010718491817 4. Reddit: https://www.reddit.com/r/UnresolvedMysteries/comments/10d87nt/cheyann_klus_went_missing_on_december_2nd_2017/?rdt=45081 5. Find A Grave: https://www.findagrave.com/memorial/248627777/cheyann-l-klus 6. Missing Illinois: https://www.missinginillinois.org/post/cheyenne-klus-23-december-2-2017-chicago-cook-county-illinois 7. Newsweek: https://www.newsweek.com/missing-cheyann-klus-remains-found-1774259 8. Tumblr: https://www.tumblr.com/suburbia-unresolved/174275290214/cheyann-klus-22-has-vanished-12-days-later 9. Crime Watch Daily: https://www.youtube.com/watch?v=MWoR2Mxqpx8 10. Illinois Prison Talk: https://illinoisprisontalk.org/index.php?abc=S&pg=272 11. Daily Mail: https://www.dailymail.co.uk/news/article-11645965/Remains-Cheyann-Klus-vanished-five-years-ago-night-partying-Chicago-found.html 12. Obituary: https://www.legacy.com/us/obituaries/chicagotribune/name/lydia-klus-obituary?id=2713321 13. Mallard Lake Forest Preserve: https://www.dupageforest.org/places-to-go/forest-preserves/mallard-lake 14. Chicago Sun Times: https://chicago.suntimes.com/2018/3/18/18329116/massive-search-planned-for-woman-missing-since-november-from-downers-grove 15. Daily Herald: https://www.dailyherald.com/20230117/news/remains-found-in-chicago-identified-as-those-of-missing-downers-grove-woman/#:~:text=The%20remains%20of%20a%20Downers,South%20Dorchester%20Avenue%20in%20Chicago. 16. Cheyann Klus: https://charleyproject.org/case/cheyann-l-klus Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

On this episode, Slovakian politician and academic Martin Klus talks with us during a trip to Texas about the state of the Slovak Republic following the recent elections favoring a more Moscow-friendly government. Slovakia's move towards the pro-Russia camp in which Victor Orban's Hungary sits will make things difficult for its eastern neighbor Ukraine and easier for Putin in the European space. Per statistics that Dr. Klus cited as a fellow at the Bratislava-based think tank GLOBSEC, 55% of Slovakians believe that the war in Ukraine was started by an actor other than Russia, which is a direct effect of Russian propaganda through social media platforms, in particular TikTok, Facebook, Instagram, and Twitter. The European Commission introduced the Digital Service Act which Dr. Klus hopes will help to mitigate the negative effects of free speech for trolls and hate speech-propagating bots. Thanks for listening! Related episodes: "Milan Rastislav Štefánik: The Slovak National Hero and Co-Founder of Czechoslovakia" https://www.slavxradio.com/stefanik ABOUT THE GUEST Martin Klus is a Slovak political scientist and theorist. Prior to entering Slovak politics and since leaving office recently, he worked as university lecturer and political analyst, providing political analyses and commentaries for renowned domestic and foreign media. Dr. Klus holds a PhD in Theory of Politics and an MBA. He entered communal politics in Banská Bystrica in 2014. Between the years 2016 and 2020 he was a Member of the National Council of the Slovak Republic, Vice Chairman of the NCSR EU Affairs Committee and member of the NCSR Foreign Affairs Committee, even the NCSR Deputy Speaker during last six months of his tenure. He held the position of Vice Chairman of the NATO PA Subcommittee on NATO Partnership, as the first Slovak appointee in such position. In March 2020, he served as the State Secretary for EU affairs at the Slovak MFEA as both the GAC minister and the Sherpa to the Prime Minister. Besides EU Affairs, his contemporary agenda and research consists of Disinformation and Hybrid Threats, Human Rights, Crisis Management and Consular Affairs. He is now returning to academia, to resume his post as associate professor at the Higher School of Economics and Management in Bratislava, Slovakia. PRODUCER'S NOTE: This episode was recorded on October 19, 2023 in Austin, Texas. If you have questions, comments, or would like to be a guest on the show, please email slavxradio@utexas.edu and we will be in touch! CREDITS Host/Associate Producer: Cullan Bendig (@cullanwithana) Host/Supervising Producer: Nicholas Pierce Assistant EP: Misha Simanovskyy (@MSimanovskyy) Associate Producer: Sergio Glajar Assistant Producer: Taylor Helmcamp Production Assistant: Faith VanVleet Production Assistant: Eliza Fisher Recording, Editing, and Sound Design: Michelle Daniel Music Producer: Charlie Harper (@charlieharpermusic) - Main Theme by Charlie Harper and additional background music by Eme Hache, Joey Hendrixx. Executive Producer & Creator: Michelle Daniel (@MSDaniel) www.msdaniel.com DISCLAIMER: Texas Podcast Network is brought to you by The University of Texas at Austin. Podcasts are produced by faculty members and staffers at UT Austin who work with University Communications to craft content that adheres to journalistic best practices. The University of Texas at Austin offers these podcasts at no charge. Podcasts appearing on the network and this webpage represent the views of the hosts, not of The University of Texas at Austin. https://files.fireside.fm/file/fireside-uploads/images/9/9a59b135-7876-4254-b600-3839b3aa3ab1/P1EKcswq.png Special Guest: Martin Klus.