POPULARITY
2 episodes with maltas
2 episodes with maltas
2 episodes with maltas
2 episodes with maltas
2 episodes with maltas
2 episodes with maltas
2 episodes with maltas
Ny vecka med Stryktipspodden – och kupongen blir allt klurigare. Den här gången bjuds vi på en salig blandning – från landskamper med VM-vibbar till Division 2 Västra Götaland där gräsdoften är starkare än publiktrycket. Det krävs både hjärna och hjärta för att bena ut 13 rätt den här veckan. Och när det bränner till som mest – ja, då drar Bengan till Spanien för att sippa sangria och spela padel i flipflops. Snacka om att smita undan! Kvar på skutan står trion med olika kaptensambitioner: Borg, med koll på Maltas vänsterbackar; Wernbloom gräver guld i Turkiet; och så Dybban – självklara kapten för dagen, styr skutan med kaffekoppen i ena handen och systemet i den andra. Det är en vecka där varje drag kan vara guld – eller katastrof. Häng med oss när vi sågar, hyllar, spikar och garderar oss igenom ännu en omgång i fotbollens vilda värld Välkommen till veckans Stryktipspodd! ∙ Här är veckans Stryktipskupong! Du vet väl att Stryktipspodden även finns på Youtube! Svenska Spel Sport & Casino AB. Åldersgräns 18 år. Stödlinjen.se
El moviment cultural de la Nova Cançó, pel seu èxit, va ser una de les principals obsessions inquisidora del règim franquista. La repressió i la censura ha estat l'objecte d'investigació de Maria Salicrú-Maltas.El llibre «Aquesta cançó no!» És un testimoni honest de la investigadora que hem rebut a l'estudi de Ràdio Arrels a Prada perquè ens expliqui més.Enric BalaguerEpisodi Núm. 1
El moviment cultural de la Nova Cançó, pel seu èxit, va ser una de les principals obsessions inquisidora del règim franquista. La repressió i la censura ha estat l'objecte d'investigació de Maria Salicrú-Maltas.El llibre «Aquesta cançó no!» És un testimoni honest de la investigadora que hem rebut a l'estudi de Ràdio Arrels a Prada perquè ens expliqui més.Enric BalaguerEpisodi Núm. 2
El moviment cultural de la Nova Cançó, pel seu èxit, va ser una de les principals obsessions inquisidora del règim franquista. La repressió i la censura ha estat l'objecte d'investigació de Maria Salicrú-Maltas.El llibre «Aquesta cançó no!» És un testimoni honest de la investigadora que hem rebut a l'estudi de Ràdio Arrels a Prada perquè ens expliqui més.Enric BalaguerEpisodi Núm. 1
El moviment cultural de la Nova Cançó, pel seu èxit, va ser una de les principals obsessions inquisidora del règim franquista. La repressió i la censura ha estat l'objecte d'investigació de Maria Salicrú-Maltas.El llibre «Aquesta cançó no!» És un testimoni honest de la investigadora que hem rebut a l'estudi de Ràdio Arrels a Prada perquè ens expliqui més.Enric BalaguerEpisodi Núm. 4
El moviment cultural de la Nova Cançó, pel seu èxit, va ser una de les principals obsessions inquisidora del règim franquista. La repressió i la censura ha estat l'objecte d'investigació de Maria Salicrú-Maltas.El llibre «Aquesta cançó no!» És un testimoni honest de la investigadora que hem rebut a l'estudi de Ràdio Arrels a Prada perquè ens expliqui més.Enric BalaguerEpisodi Núm. 5
El moviment cultural de la Nova Cançó, pel seu èxit, va ser una de les principals obsessions inquisidora del règim franquista. La repressió i la censura ha estat l'objecte d'investigació de Maria Salicrú-Maltas.El llibre «Aquesta cançó no!» És un testimoni honest de la investigadora que hem rebut a l'estudi de Ràdio Arrels a Prada perquè ens expliqui més.Enric BalaguerEpisodi Núm. 6
Die selbsternannten „Hohen Priester“ der EU schlagen wieder zu: Malta darf seine Staatsbürgerschaft nicht mehr verkaufen!
Par Maltas palīdzības ordeņa palīdzības dienestu. Kādu palīdzību nodrošina, kā motivēties sociālajam darbam vai žēlsirdības darbam. Ko labu mēs varam darīt?
Matilda Rånge på P3 Nyheter förklarar morgonens stora nyheter, alltid tillsammans med programledarna för Morgonpasset i P3: Linnéa Wikblad och David Druid. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Idag tar vi först i de senaste turerna kring bröderna Andrew och Tristan Tate, som är tillbaka i USA efter år i Rumänien. I Rumänien utreds dem, mot sitt nekande, för våldtäkt och trafficking. Om bröderna väljer att stanna i USA verkar det bli svårt för åtalet i Rumänien att gå vidare. Samtidigt har åklagare i Florida startat en brottsutredning mot dem.Lite senare pratar vi om Maltas Eurovisionbidrag ”Kant” som anklagas för att vara för snuskigt och hotas med diskning.
Under julen 2024 var jag på Malta och gjorde en resa genom deras kultur och historia. Det gav upphov till många spännande reflektioner kring hur myter, legender och historier som berättades symboliskt har påverkat och påverkar oss.Bilder från mina upptäcktsresor hittar du på min hemsida klicka - kalender sen -galleri.Esoterisk rådgivare https://solkarina.se/produkt/esoteriskt-radgivare-och-dimensionellt-medium/Shamansk utbildning med Solkarina https://solkarina.se/produkt/shamansk-utbildning-med-dimensionellt-lakande/MediReiki utbildning https://solkarina.se/produkt-kategori/allt-om-reiki-ryoho/Följ mig på Instagram: http://www.instagram.com/solkarina.seHemsida: www.solkarina.sehttp://www.medireiki.sehttp://www.sannessens.se Digitala kursgården med Reikiplattformenhttp://www.shamballa.seFacebook: http://www.facebook.com/SinnligkunskapYoutube: https://www.youtube.com/user/sinnligkunskap/videos Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.
Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Nogurums no patērēšanas, nostaļģija pēc bērnības vasarām laukos, mentālās veselības sakārtošana ir iemesls, kāpēc Inga Mastiņa pirms vairākiem gadiem pameta galvaspilsētu, lai dzīvi no jauna sāktu dziļos Latvijas laukos. „Rakstniece Nora Ikstena ir teikusi tādu teikumu – iemīlēt Latviju nozīmē iemīlēt novembri, un es toreiz pie Maltas upes sēdēju un sapratu, jā, tas ir noticis.” Inga Mastiņa jeb radošajā vārdā Inka ir rakstniece, redaktore, bet sevi tagad sauc par dzīves pētnieci. Iemīlēt Latviju arī laikā kad apkārt drēgns, pelēks, nomācies un tumšs, prom no Rīgas viņa devās piecus gadus atpakaļ. „Mans pašmērķis nebija dzīvot laukos, mans mērķis bija doties prom no Rīgas, no trokšņa. Man šķita, ka tur es esmu paveikusi to, kas man ir jāizdara un pārējo es varu darīt attālināti. Un tajā brīdī es biju pārgurusi arī no patērēšanas.” Un tāpēc viņa meklēja dzīvesvietu par darbu. Šādi Inga padzīvojusi vairākās vietās kā Vidzemē tā Latgalē. Un šo ziemu, nemaksājot īri, bet apsaimniekojot un pieskatot kāda cita īpašumu, viņa pārlaiž Aglonas pusē. "Es dzīvoju ar skatu uz Foļvarkas ezeru, es katru dienu eju uz ezeru pēc ūdens, lai nomazgātu muti un es braucu uz Aglonas svētavotu pēc ūdens, lai padzertos. Tāda ir tā mana dzīve.” Ingas dzīvi šobrīd var nosaukt par minimālismu. „Es dzīvoju ar ļoti maz mantām, absolūts minimums, esmu ar mazo mašīnīti un vienu somu un tā es dzīvoju un es saprotu – neko vairāk nevajag.” Arī savus ēšanas paradumus Inga ir pārskatījusi un laika gaitā un apstākļu vadīta krietni minimizējusi. „Kamēr tas nav mazohisms, kamēr tās nav ciešanas, šādi ir brīnišķīgi dzīvot, bet ir sevi jāpazīst un jāsajūt, lai nedarītu sev pāri." Kaut gan pārdzīvotas šajos gados grūtības, aukstas ziemas, arī vairākas nedēļas bez mazgāšanās, Inga vairs neredz savu dzīvi pilsētā. „Te pirmkārt nervu sistēma aizmirst, kas ir jebkāds stress, tas atslābums, ko iedod saplūšana ar dabu, ar dabas procesiem, to nevar ne ar ko vairs aizvietot, ne ar kādiem miljoniem vai siltajām grīdām.”
Entrevistam Maria Salicrú Maltas, autora del llibre ‘Aquesta cançó, no!’ sobre la censura musical a Espanya durant el franquisme.
Una cerveza artesanal es la bebida que resulta de la fermentación alcohólica, mediante levadura seleccionada con la intención de ofrecer un producto de calidad, innovador y con sabores distintos a la típica cerveza comercial. El mundo de las cervezas artesanales es un mundo de personas con ilusión, con voluntad, con amor a su trabajo, con deseos de agradar a los demás, de cuidar los detalles, así como de innovar partiendo de la tradición. La producción de cerveza artesanal ha experimentado un gran auge durante la presente década. En este podcast de El Expresso de las 10 te invitamos a conocer y disfrutar de la cerveza artesanal, Cervecería Naipe fundada en el año 2013 en Guadalajara nos comparte la experiencia de una marca orgullosamente tapatía con la compañía del Maestro Cervecero y fundador Omar Soberanis.
En este episodio hablamos de algunos tips para el manejo de levaduras oscuras para hacer cerveza en casa. Desde cómo favorecer los sabores astringentes y sabores más nobles con notas a café suave y chocolate. Además hablamos de un tema que decidimos traer de regreso al programa, el hop creep. Descubrimos nuevas cosas que un […] The post EP112 – Manejo de maltas oscuras y hop creep first appeared on cervezatlan.
Kā fizikā meklē patiesību un kas raksturo fiziķa domāšanu? Saruna ar Latvijas Universitātes profesoru Mārci Auziņu par viņa grāmatu "Flirts ar patiesību", kas tapusi lekciju cikla "Flirts ar citādo" ietvaros. Ieskats arī pasaulē pazīstamo Latvijas fiziķu biogrāfijās. * Pirms pāris gadiem jau runājām par grāmatu, kas tika laista klajā 2020. gada nogalē. Izdevumu ar nosaukumu „CEĻŠ UZ IZCILĪBU. Latvijas izgudrotāji pasaulē.” Tie ir stāsti par 25 Latvijā dzimušiem un ārpus dzimtenes strādājošiem zinātniekiem, kuri devuši ieguldījumu zinātnē un izgudrojumos visas pasaules mērogā. Un, ja reiz šodien runa ir par fiziku, atcerēsimies tos izcilos fiziķus, kuru vārdi ierakstīti globāla mēroga izgudrojumos: “Mans pētījums jauno aparātu attīstībā nav saistīts ar to, kā labāk un ātrāk iznīcināt cilvēku, bet gan ar to, kā aizsargāt civiliedzīvotājus, karavīrus, zemi un rūpniecību kā kara, tā arī miera laikos,” – tā fiziķis Konstantīns Počs savulaik komentēja savu dalību joprojām tik nozīmīgās NATO agrīnās brīdinājuma un kontroles sistēmas jeb AWACS (Airborne Warning and Control System) izstrādē. Citējam rindas no minētās grāmatas, ko rakstījusi tās teksta autore – žurnāliste Ilze Grīnuma. „Konstantīns Počs kā analītiķis bija iesaistīts šīs AWACS sistēmas pirmās lidmašīnas projektēšanā un konstruēšanā. Uz kravas lidmašīnas “Boeing 707-320” bāzes būvētais lidaparāts ar milzīgo radaru gaisā pacēlās 1972. gadā, un drīz pēc tam lidmašīnai tika dots arī oficiāls nosaukums – „Sentry”. Gaisa spēki izvēlējās nosaukumu “Sentry”, kas nozīmē – brīdinātājs jeb sargs. “Sentry” nav nekas cits kā lidošanai pielāgots radars,” tik vienkārši un saprotami šo iespaidīgo tehnoloģisko sasniegumu raksturoja Konstantīns Počs. Vairākus savus pētījumus, kā arī pārskatus par meteoroloģisko raķešu izmēģinājumiem Počs publicēja Savienoto Valstu Gaisa spēku Kosmosa izpētes biroja zinātniskajos krājumos. 1970. gadā viņš patentēja vienu no saviem izgudrojumiem – mikroviļņu antenas sānstara un staru kūļa reducēšanas aparātu. Par savu darbu K. Počs vairākkārt saņēma ASV valdības un ASV Gaisa spēku atzinību.” (I. Grīnuma „CEĻŠ UZ IZCILĪBU. Latvijas izgudrotāji pasaulē”) Latgalietis ar ļoti labu humoru izjūtu un, kā Poču raksturoja viņa novadnieks un bijušais klasesbiedrs, rakstnieks Jānis Klīdzējs, „zinātnieks ar dzejnieka dvēseli.” Īsumā par Konstantīna Poča biogrāfiju: dzimis Maltas pagastā 1912. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā strādājis par pedagogu, kara gados iesaukts armijā, kara beigās emigrē uz Vāciju, kur netālu no Hamelinas pilsētas Vācijas rietumos, noorganizē vietējiem latviešu bēgļu bērniem organizēja ģimnāziju, vienlaikus strādājot par tās direktoru. Seko darbs Anglijā, veicot uzkopšanas darbus, par ko zinātnieks atminas: „Es nolēmu, ka angļiem podus vairs nemazgāšu. Tik daudz es mācēju angļu valodā, un to es šiem pateicu. Par to mani ar visām paunām izsvieda no hosteļa.” Vēlāk Počam rodas iespēja emigrēt sākotnēji uz Kanādu un tad uz ASV, kur seko studijas atmosfēras fizikas un meteoroloģijas jomā un vēlāk darbs ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorijā Bostonā. Nākamais latvietis – fizikas korifejs – ir Juris Upatnieks. Citējot Ilzes Grīnumas rakstīto par viņu, „viens no hologrāfijas pamatlicējiem Juris Upatnieks ir zinātnieks, kurš no latviešiem bijis vistuvāk Nobela prēmijas saņemšanai fizikas nozarē. Viņa nozīmīgākie atklājumi tapa Mičiganā kopā ar fiziķi Emetu Normenu Līsu. Lai apskatītu 1963. gadā abu pētnieku radīto vēsturē pirmo trīsdimensionālo hologrammu, viņu kolēģi stāvēja garā rindā. Tā bija sensācija, kurai sākotnēji retais spēja noticēt. Hologrammas demonstrācijas laikā pat pieredzējušākie zinātnieki ar aizdomām lūkojās apkārt, meklēdami kādu J. Upatnieka un E. Līsa triku. Priekšmeta trīsdimensionālais attēls taču nevarēja tā vienkārši karāties gaisā! Pats Upatnieks par darbu pie telpiskā attēla raksturo šādi: “Šis izgudrojums pārvērta teorētisku principu par ikdienā lietojamu metodi. Tam bija vislielākā nozīme pētniecības darbā. Pēc mūsu rezultātu publicēšanas, hologrāfiju sāka pētīt un pielietot visā pasaulē.” 1976. gadā Amerikas Savienoto Valstu Izgudrojumu un inovāciju veicināšanas apvienība pasludināja Juri Upatnieku par ASV Gada izgudrotāju. Juris Upatnieks kā bērns kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās un nonāca ASV. Tur studēja inženierzinātnes un 1961. gadā kopā ar kolēģi Emetu Lītsu uzsāka darbu pie šī telpiskā attēla veidošanas.” 2020. gadā Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā tika saņemts vērtīgs dāvinājums – Jura Upatnieka zinātniskie pieraksti un publikācijas. Pagājušā gadsimta vidū Līss un Upatnieks nebija pirmie un vienīgie, kas mēģināja uzkonstruēt šādu telpisku attēlu. Jāmin arī Lielbritānijas zinātnieks Deniss Gabors, kurš bija celmlauzis hologrāfiskā attēla izgatavošanā, un arī Padomju Savienībā dzīvojošais Jurijs Deņisjuks, kurš 1962. gadā strādāja pie hologrāfiskā attēla izveides. Visi šie zinātnieki bija pretendenti uz Nobela prēmiju. Un kā trešais šai fizikas spīdekļu saimei ir jāpieskaita Benjamiņš Joffe – ebreju izcelsmes inženieris un izgudrotājs, dzimis Rīgā 1931. gadā, strādājis Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā par inženieri konstruktoru, pēc tam Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā. Atkal citējot Ilzes Grīnumas rakstīto, „1980. gadā izcilais zinātnieks emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņš bažījās, ka savā zemē gan pats un viņa sieva Frīda, gan viņa bērni dzīvos kā “izsvītrotie”. Iemesli tam meklējami 1941. gadā, kad Joffes ģimeni skāra padomju varas represīvo struktūru vajāšanas. Zinātnieka tēvu nepamatoti tiesāja kā “dzimtenes ienaidnieku” un ģimeni deportēja uz Sibīriju. Vēlāk čekas aģenti pastāvīgi kontrolēja Benjamiņa Joffes gaitas, un viņš pieņēma lēmumu pie pirmās iespējas emigrēt uz ārzemēm. Tobrīd viņš nevarēja iedomāties, ka šis smagais solis pavērs iespēju kļūt par pasaules mēroga zinātnieku. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) Reaktīvās kustības laboratorijā Joffe tur sāka strādāt vēsturiskā brīdī, kad laboratorijas zinātnieki gatavoja lidojumam uz Saturnu orbitālo aparātu “Cassini”.” 2000. gadā, saņemot Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu fiziku, Benjamiņš Joffe sacīja: “Par savām zināšanām un visu, ko esmu sasniedzis, man jāpateicas Latvijai un tās Zinātņu akadēmijai.”
Latvijas lielākā vēstniecība atrodas Briselē – tā ir Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Un lai arī tajā ir 81 darbinieks, kas ir daudz – tā ir otra mazākā aiz Maltas. Salīdzinājumam Lietuvas pārstāvniecībā ir 96, bet Igaunijas 85 darbinieki. Kā notiek Latvijas interešu aizstāvība Briselē? Par to Latvijas Televīzija izvaicāja Latvijas vēstnieci ES Leldi Līci-Līcīti.
Die EDU-Hochschule mit ihrem digitalen Medizinstudiengang auf Malta war immer die Fakultät, die nicht genannt werden durfte. Ein klarer Fall für eure Investigativpodcaster ...
9. decembrī Lielajā ģildē un tiešraidē LR3 "Klasika ar Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertu tiks atklāts festivāls "Eiropas Ziemassvētki", kurā jau otrreiz mūsu orķestri vadīs portugāļu diriģents Dinišs Souza. Programmā - Franča Šūberta "Nepabeigtā simfonija", Roberta Šūmaņa "Nakts dziesma", Johannesa Brāmsa "Liktens dziesma" un Jozefa Haidna Simfonija Mibemolmažorā. Portugāļu diriģents un pianists Dinišs Souza 2021. gada septembrī kļuva par orķestra Royal Northern Sinfonia galveno diriģentu. Mūziķis dibinājis un arvien vada godalgoto Orķestri XXI, kurā dota iespēja muzicēt Portugāles un Eiropas jaunajiem talantiem un izcilākajiem interpretiem. Orķestris šobrīd kļuvis par vadošo muzikālo apvienību Portugālē, regulāri koncertējot valsts lielākajās koncertzālēs. Savukārt viesdiriģenta ampluā jaunais zižļmeistars viesojies pie Lisabonā bāzētā portugāļu Gulbenkiana orķestra, "BBC filharmoniķiem", Milūzas simfoniskā orķestra Šveicē, "Tenerifes simfoniķiem", "Maltas filharmoniķiem" un Portugāles simfoniskā orķestra. Simfonisko diriģēšanu Dinišs Souza apguvis pie Siana Edvardsa un Timotija Redmonda Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas augstskolā, studiju laikā uzvedot tādus lieldarbus kā Johana Sebastiāna Baha Sv. Jāņa pasija un Harisona Bērtvistla skatuves darbu Down by the Greenwood Side. Bijis Džona Eliota Gārdinera asistents Par vērā ņemamiem panākumiem, strādājot paša dibinātajā orķestrī Orquestra XXI, Denišs Souza saņēmis Portugāles prinča Henrija piešķirto Bruņinieka titulu. Prieks Jūs atkal sveicināt šeit, Latvijas Radio studijā, mēs tikāmies arī pagājušajā reizē, kad diriģējāt kamerorķestri Sinfonietta Rīga. Ir aizraujoši ar kādu orķestri tikties pirmo reizi, bet pieļauju, ka ir vēl patīkamāk atgriezties pie kāda orķestra, jo tas nozīmē, ka pirmajā reizē savstarpējā saderība ir bijusi laba, ja reiz tiekat aicināts atkal. Kā ir jums ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga? Bijāt šeit pirmoreiz pērn februārī. Jums taisnība, ir jauki, ka iepriekšējā reizē viss veicās tik labi, ka esmu uzaicināts šeit atgriezties. Toreiz šeit aizvadīju labu nedēļu, lai gan tas bija dīvains laiks, ierados šeit dažas dienas pirms kara sākuma Ukrainā, kaut ko jau varēja just un atceros, bažījos, ka esam šeit tik netālu no Ukrainas. Ar orķestri bija ļoti patīkami sadarboties, bija viegli muzicēt kopā, arī programma bija skaista, soliste bija Anastasija Kobekina. Man tā bija īpaša nedēļa, tāpēc priecājos, ka mani aicināja atgriezties, turklāt šoreiz koncertā piedalīsies arī lieliskais Latvijas Radio koris. Toreiz jūs uzsvērāt, ka ir svarīgi ne tikai pamanīt trūkumus un tos novērst, bet arī apzināties orķestra labās īpašības un tās izcelt. Kādi ir kamerorķestra Sinfonietta Rīga galvenie trumpji? Viņi ir ļoti fleksibli un ātri, orķestrim tipiska ir skaista skaņa, viņi spēlē precīzi. Šodien mēģinājām Haidna un Šūberta mūziku, un varēja just orķestra dabisko stila izjūtu. Daudz kas man nemaz nav jāsaka, viņi uzreiz saprot paši. Reaģē ātri, ja, piemēram, vēlos tempa palēninājumu vai rubato, vienreiz pasaku un viņi tūlīt uztver. Tādējādi ietaupām daudz laika un varam arī eksperimentēt. Interpretāciju varam veidot kopā šīs nedēļas gaitā, jo orķestris ir gatavs izmēģināt un atklāt ko jaunu kopā ar mani. Man ļoti patīk, ka varam izmēģināt, kā labāk šīs simfonijas veidot. Cik daudz varat eksperimentēt šādā klasiski romantiskā repertuārā un labi zināmos darbos? Neskanēs kā Štokhauzens! Bet melodiju nodziedāt var tik daudzveidīgi! Haidna mūzikā, piemēram, ir daudz tautisku melodiju un tautas melodiju var nodziedāt simts un vienā variantā. Tādā ziņā mēs eksperimentējam. Ne jau, lai radītu dīvainas skaņas! Vienkārši vajag rast veidu, kā ļaut mūzikai runāt. Līdzīgi ir ar Šūbertu. Tempa plūdums ir ļoti svarīgs. Kā mainās harmonijas. Viss nevar notikt precīzi pēc metronoma, nepieciešama elastība. Jo Šūberts raksta kamermūzikas stilā, un tas prasa jūtīgumu un brīvību. Savukārt Brāmsa un Šūmaņa darbos iesaistīts koris, tas prasa atšķirīgu pieeju. Jāsaprot, kas labāk der balsij un kā tekstu atklāt skaidri un ar jēgu. Tas viss prasa eksperimentus - ne jau tādā laboratorijas stilā, bet gluži mākslinieciski - kā kaut ko pateikt, lai klausītāji to spētu uztvert. Jūs visai daudz diriģējat klasiku un romantiskos opusus. Šobrīd tas ir galvenais jūsu interešu lauks? Jā un nē. Strādājot ar orķestri Royal Northern Sinfonia. visai daudz diriģēju klasiku un agrīnā romantisma darbus. Bet kopā ar citiem orķestriem nereti pievēršos lielākiem opusiem. Šovasar, piemēram, pirmo reizi diriģēju Mālera Piekto simfoniju, man ļoti patika. Tāpat arī Berlioza un Stravinska lielformāta darbi man ir ļoti tuvi, apjomīgie 20. gadsimta opusi. Taču tā sagadījies, ka pēdējos gados visvairāk esmu diriģējis klasiku un agrīno romantismu. Kaut gan man patīk arī daudz kas cits. Ļoti labprāt vadu autentisko instrumentu grupas, baroka mūzikas atskaņojumos, tāpat man patīk lielās simfonijas un operas - mans interešu loks ir ļoti plašs. Šo koncertu sāksiet ar Šūmaņa "Nakts dziesmu" korim un orķestrim, un šis nebūt nav populārs darbs. Domāju, ka vairums klausītāju šo darbu līdz šim nebūs dzirdējuši, diez vai kāds no šiem orķestrantiem vai koristiem to ir atskaņojis. Ļoti skaista un noskaņu pilna mūzika. Pirmajā brīdī šķiet, ka teksts ir par nakti un miegu. Taču, dziļāk lūkojoties, tas ir arī par nāvi. Ļoti aizkustinošs darbs. Sākuma daļā ir noskaņu pilns, noslēpumains nakts tēlojums, savukārt noslēgumā ir šis sargājošais uguns aplis. Mūzika ir TIK skaista, noslēgums ir gluži maģisks. Man ļoti patīk, un savā ziņā jūtu paralēles ar Šūberta "Nepabeigto simfonij"u, arī tā, manuprāt, ir par nāvi, pirmā daļa ir ļoti tumša un traģiska. Domāju, ka šie abi darbi ļoti saderēs kopā. Vai Šūberta "Nepabeigtā simfonija" jums šķiet nepabeigts darbs? Jā, bet man šāda versija der. Zinu, ka ir cilvēki, kas šo simfoniju pabeiguši, ir pieejamas tādas versijas, ko var noklausīties. Jo Šūberts bija ieskicējis mūzikas materiālu arī pārējām daļām. Bet man šī simfonija šķiet laba kā divdaļīgs darbs. Jā, tas ir nepabeigts, bet klausoties tāda sajūta nerodas. Noslēgumā ir sajūta, ka te ir beigu posms, neko citu vairs nevajag, tā ir perfekti. Ir tik aizkustinoši, tik daudz drāmas un cilvēcīgu emociju ir ietverts šajās divās daļās, ka neko vairāk nevajag. Ja Šūberts būtu pabeidzis vēl divas atlikušās daļas, iespējams, tas būtu jau pilnīgi citāds skaņdarbs. Bet šobrīd man liekas, ka ir perfekti tāpat. Bieži esat šo darbu diriģējis? Jā, esmu. Un katrreiz priecājos pie šīs mūzikas atgriezties, jo tā sniedz tik daudz ko. Tajā ietverts tik daudz! Tāpēc var to atskaņot neskaitāmas reizes, bet vienmēr tas šķitīs atkal kā jauns meistardarbs. Programmā arī Brāmsa "Liktensdziesma" korim un orķestrim, reizumis dēvēta par "Mazo rekviēmu"... Brīnišķīgs, perfekts, skaists, aizkustinošs, arī dramatisks darbs, liktensdziesma. Brāmss drauga bibliotēkā uzdūrās šim Frīdriha Helderlina dzejolim un tūdaļ gribēja tam rakstīt mūziku. Var just, ka komponistam šis ir ļoti personisks darbs, jo mūzika ir ārkārtīgi emocionāla. Trijdaļīgums šajā darbā ļoti labi strādā. Daļas ir ļoti atšķirīgas. Pirmajā ir runa par gara brīvību, otrajā daļā - par mums cilvēkiem šeit uz zemes, kur mūsu ceļus nosaka liktenis. Savukārt ar trešo daļu Brāmss ilgi mocījās. Dzejoļa izskaņa nav diez ko optimistiska, bet Brāmss nevēlējās šo nolemtības sajūtu. Viņš izmēģināja, kā būtu, ja koris dziedātu bez vārdiem, taču galu galā palika pie versijas, ka koris finālā nedzied, spēlē tikai orķestris, modulējot uz gaišo Do mažoru, radot mierpilnu sajūtu. Ļoti aizkustinoši un ārkārtīgi skaisti. Brāmss trīs gadus domāja par "Liktensdziesmas" noslēgumu. Jā, un ilgāku laiku darbs netika publicēts, jo Brāmss nevarēja atrast labāko risinājumu. Taču rezultāts ir ģeniāls. Nekādu vārdu, nekādas dziedāšanas, klausītājs var dzirdēt tikai šo rāmo orķestra skanējumu. Vēl šajā programmā ir Jozefa Haidna 103. simfonija ar timpānu tremolo - viens no populārajiem darbiem. Lielisks darbs. Jautrs un kontrastējošs, ir arī skaistas, melodiskas tēmas, bet lielākoties jūtams rotaļīgums un vieglums, kā jau lielākajā daļā Haidna mūzikas. Protams, starp Brāmsu un Haidnu ir spēcīga saikne. Haidna simfonija ir tajā pašā tonalitātē kā Brāmsa "Liktensdziesma", bet vienojošais elements ir arī timpānu partija. "Liktensdziesmā" tā ir ļoti nozīmīga, tāds liktens motīvs. (dzied...) Man šķita, ka būtu interesanti līdzās likt simfoniju, kurā timpāniem ir liela nozīme. Bet Haidns, kā jau viņam raksturīgi, nav tik dziļš un pamatīgs kā Brāmsa "Liktensdziesma", te ir daudz vairāk rotaļīguma. Labs kontrasts ar pārējo programmu, kas ir visai nopietna. Haidna gaišums un vieglums sniedz līdzsvaru, komponists klausītājus ik pa laikam izjoko - liek tomāt, ka būs tā, bet - pārsteigums - nekā nebija Šobrīd savu laiku pilnībā veltāt diriģēšanai vai arī vēl spēlējat klavieres? Vingrinājos klavierspēlē tieši pirms braukšanas šurp, jā, es joprojām spēlēju, piedalos kamermūzikas projektos, arī veidoju programmu, kurā diriģēju kamerorķestri un spēlēju solo koncertā, tāpēc man joprojām ir svarīgi vingrināties, uzturēt sevi labā formā, lai varu veidot arī kamermūzikas programmas. Turklāt, tas nāk par labu arī man kā diriģentam. Diriģēšanai veltu daudz vairāk laika, tomēr spēlēju arī klavieres. Iesākumā studēt devāties uz Londonu, jo vēlējāties kļūt par kinorežisoru, tomēr pēc pāris gadiem sapratāt, ka mūzika ir jūsu aicinājums. Vai ar filmu industriju vēl jūtaties saistīts? Kaut ko no apgūtā varat ienest arī mūzikas pasaulē? Praktiskajā ziņā no kino īpaši daudz mūzikā neizmantoju. Reizēm gan strādāju ar vizuālām lietām, nesen piedalījos operas iestudējumā, sadarbojos ar režisoru, kuru interesē video un vizuālais aspekts. Es, protams, pats šos video neveidoju. Bet kā diriģentam filmu veidošanas principi man noteikti noder, pirmkārt jau operas žanrā, tas palīdz saprast, kā veidojas stāsti, kā strādā teātra mašinērija. Ja veido operu, jāzina, kā pasniegt stāstu, nevis tikai skaisti dziedāt. Studiju laikā daudz arī mācījos par teātri, daudz skatos izrādes, pavadu teātrī daudz laika, jo teātra ļaudis ļoti labi saprot, kā panākt, lai skatītājs tiek iesaistīts izrādē. Kā radīt stāstu, to maģisko momentu, kad visiem liekas – ahh! Jāzina pat tas, kā iesākt priekšnesumu, kā veidot noslēgumu. Klasiskajā mūzikā mēs par to reti domājam, mums svarīga šķiet tikai mūzika. Taču es pēdējā laikā aizvien vairāk domāju par to, kā iesākt koncertu, kā klausītājs varētu gūt vislabāko pieredzi, visspēcīgāko iespaidu, varbūt var līdzēt apgaismojums, varbūt varam šim skaņdarbam radīt īpašu atmosfēru. Man tas šķiet svarīgi, vizuālie treniņi šajā ziņā noder. Lai gan filmu jomā karjera mani, protams, negaida. Par orķestra Royal Northern Sinfonia galveno diriģentu kļuvāt pandēmijas laikā, tas, protams, krietni ierobežoja lielus plānus, daudz ko nācās atcelt un pārveidot. Bet tagad droši vien varat īstenot savas ieceres? Tā ir. Pirmajos divos gados plāni nemitīgi mainījās, visu uzzinājām pēdējā brīdī. Tāpēc šī ir mana pirmā kārtīgā sezona šajā amatā, kad jau septembra sākumā plāni ir skaidri visai turpmākajai sezonai. Mēs veidosim ciklu ar visām Šūmaņa simfonijām, liekot tām līdzās koncertus, ko rakstījuši viņa draugi un domu biedri, arī tie, kurus Šūmaņa mūzika ietekmējusi. Mendelszons, Brāmss, Bēthovens. Būs arī veltījumi Klārai Šūmanei un pievērsīsimies mūslaiku komponistēm un darbiem, kas der mūsu orķestrim. Septembrī pirmatskaņojām vienu darbu un tieši pirms braukšanas šurp vienā koncertā atskaņojām lietuviešu komponistes Justes Janulītes darbu, ko pasūtinājis orķestris Sinfonietta Rīga. Tā bija tāda interesanta sakritība – ka tieši pēc tam braucu šurp pie šī kamerorķestra. Tāda solās būt mūsu sezona ar Šūmaņa simfonijām centrā un brīnišķīgo oratoriju „Paradīze un Peri” – tā tiek ļoti reti atskaņota, bet man šķiet ir viens no lieliskākajiem darbiem orķestrim, solistiem un korim. Mēs arī dzirdējām par to neveiksmīgo gadījumu, pēc kura maestro Džons Eliots Gārdiners bija spiests paņemt pauzi un veltīt laiku sev. Tā bija gluži loģiska izvēle, ka jūs kā diriģenta asistents „ielēcāt” Gārdinera koncertos, lai viņu aizvietotu. Kāda jums bija šī pieredze? Jā, tas protams, bija ļoti neveiksmīgs gadījums, ļoti aizņemta vasara, mums visiem tas bija grūti, un man nācās diriģēt Berlioza operu Trojieši – tā ir piecu stundu gara. Tobrīd šo darbu es jau labi pārzināju, tomēr hronometrāža ir apjomīga. Ļoti daudz iemācījos. Koncertējām Zalcburgas festivālā, Versaļā, Berlīnē. Šķiet, ka šī man ir tāda iespēja, kāda var rasties reizi mūžā – orķestris, solisti un visa trupa mani ļoti atbalstīja un tas bija ļoti jauki.
En este episodio tratamos de decir que levadura entra levadura seca y líquida es mejor basándonos en siete categorías; variedad, valor, nutrientes requeridos, Cantidad de echado, Velocidad de fermentación, almacenamiento y durabilidad, reuso y calidad de control. Además, hablamos de cómo Fernando solucionar su problema de eficiencia al utilizar maltas de trigo y avena durante […] The post EP093 – Levadura seca contra liquida y eficiencia en maltas de trigo y avena first appeared on cervezatlan.
Stāsta mākslas vēsturniece Ināra Bula Varakļānu muižas pasūtītājs bija Polijas karalistes lielkanclers Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713–1780), kura dzimtai Varakļānu īpašumi piederējuši jau kopš 16. gs. Muiža tika celta 1783.–1789. gada pēc Vinčenco Macoti projekta un to mantoja J. J. J. Borha dēls Mihaels Johans Borhs (1753–1810). Grāfs Mihaels Johans Borhs 18. gs. otrā pusē izziņas nolūku vadīts devās uz Itāliju – Sicīliju – un Maltu, kur ietekmējās no šī reģiona mākslas. Viņš zīmējumos fiksējis teju vai visu redzēto, sākot no iespaidīgajiem dabas skatiem līdz pat vietējiem zemniekiem. Atgriežoties Varakļānos, viņš pasūtīja sienu gleznojumus ar ceļojumā redzētajiem motīviem. Katrā muižas telpā atsegtie gleznojumi uzrāda atšķirīgu tematiku. Turklāt, veicot atsegumus, atklājās vairāki krāsu slāņi no 18. gs. beigām, kas liecina par pārgleznojumiem jau Mihaela Johana Borha laikā. Iespējams, ka grāfs pats mainījis ainavu kompozīciju. Supraportu – kas ir ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm – sižeti ir savstarpēji līdzīgi – pārvarā romantiskas kalnu ainavas ar stafāžu. Varakļānu muižā skatāmie polihromie jeb daudzkrāsainie supraporti dekoratīvā kolonveidīgā ierāmējumā piepildīti ar gleznainiem kalnu skatiem, kurās attēlotie laiski nododas ikdienišķām darbībām. Te iemūžinātas Borha atmiņas par Itālijas dabu ar asociatīvām atsauksmēm uz Sicīlijas un Maltas zemniekiem, kalnainajām ainavām, Kazu grotu. Telpas pretējās sienas plaknē redzams antīka romiešu tempļa atveids – uz postamentiem balstītas filigrānas kolonnas ar dekoratīvām vāzēm, kas sienu iluzori sadala trīs daļās. Kompozīcijas vidū ir ziedu ieskauts ziedoklis, kam abās pusēs Temīda un Vesta, reprezentējot taisnības un mājas pavarda alegorijas. Aija Taimiņa paudusi uzskatu, ka viens no šiem gleznojumiem varētu būt norāde uz diezgan konkrētu vietu un notikumu jaunā grāfa dzīvē. 1776. gada 13. decembra rītā viņš uzsāka ceļu uz Etnas virsotni. Zināms, ka Etnas kalns ir gana sarežģīts un prasa fizisku piepūli pat pieredzējušam ceļotājam. Pēc pārgājiena pa lavas laukiem, viņš vakarā nonāca pie t. s. Kazas grotas, kas atradās sniega un lavas lauku robežā. Sienu gleznojumā redzamas kazas, un vērotāja skatu punkts nāk no tumšas alas, kam apkārt gaiši lauki. Dabaszinātņu pētnieks un mākslas mīļotājs Borhs savos ceļojumos pievērsies arī antīkās pasaules atstātajam mantojumam – arhitektūrai, semantikai un ikonogrāfijai. Grieķu arhitektūras objektus viņš uzmērīja, saskaitīja kolonnas un, kā jau mineraloģijas pārzinātājs, noteica izmantoto akmeņu veidu. Fresku restaurācijas process 21. gs. sākumā bija komplicēts. Gleznojumu atsegšana prasīja ilgu laiku, jo griestu un sienu plaknes pārklāja vairāki apmetumu un krāsu slāņi. Sienu un griestu polihromais gleznojums veikts uz smilts kaļķakmens apmetuma, kas mehāniski stipri bojāts. Steidzami vajadzēja sienu gleznojumus atsegt un konservēt, jo virs tapetēm izplatījās pelējuma sēnīte. Noņemot apmetumu un vēlāku laiku krāsu slāņus, atklājās arī polihroms griestu gleznojums. Diemžēl bojājumu rezultātā, atjaunojot griestu gleznojuma sākotnējo kompozīciju, rekonstrukcijas apjoms aplēsts 90% apmērā. Novērtējot oriģināla zudumu apmērus, pieejamo finansējumu, kā arī kopējās telpas atjaunošanas konceptuālo neskaidrību, mākslinieks–restaurators pieņēma lēmumu veikt atsegumu konservāciju, restaurējot tikai divus supraportus virs rietumu un austrumu puses durvīm, kā arī divas freskas ar līdzīgu tematiku un apjomu kā supraportiem. Atšķirībā no griestu gleznojumiem, visas četras freskas bija darinātas eļļas–līmes emulsijas tehnikā uz plānas apmetuma kārtas bez grunts starpslāņa. Tādēļ gleznojuma krāsu slānis bija plāns, un tam daudz mehānisku un sārmainu bojājumu. Tika veikti kompozīcijas rekonstrukcija un jauni tonējumi krāsu slāņu zudumu vietās. Savukārt antīkās mitoloģijas sienas gleznojumi ir nostiprināti, cerot uz kādreizēju restaurāciju. Varakļānu pilī šobrīd saimnieko muzejs, kas vieš cerības tuvākā nākotnē redzēt atdzimstam Borhu dzimtas mājvietu — šo reto Latgales pērli.
Stāsta juridisko zinātņu doktore un zinātniskās monogrāfijas "Latvijas valsts apbalvojumi: vēsturiskā izcelsme un tiesiskais regulējums" autore Sintija Stipre Vēsturnieki ir vienisprātis, ka ordenim kā valsts atzinības zīmei ir sena izcelsme un tā pirmsākumi meklējami garīgo un garīgi militāro ordeņu darbībā. Jēdzienu "ordenis" var lietot divās nozīmēs: tā var būt gan organizācija, gan apbalvojums. Vēsturiski ar vārdu "ordenis" apzīmēja organizāciju. Pēc Romas pāvesta iniciatīvas Eiropā tika dibināti spēcīgi garīgi militārie ordeņi un to sākotnējais mērķis no 11. līdz 13. gadsimtam bija atkarot musulmaņiem "Svēto Zemi" – Palestīnu. Ordeņos uzņēma dižciltīgu ģimeņu pārstāvjus ar bruņinieka titulu. Bruņinieki deva mūka svinīgo solījumu un apņēmās ar zobenu rokās aizstāvēt kristīgo baznīcu no "neticīgajiem". Katram ordenim bija sava simbolika. Bruņinieka tērpam uzšuva atbilstošas formas un krāsas krustu, kas apliecināja piederību konkrētajai brālībai. Krustiem bija atšķirīgas formas un krāsas: balta, melna vai sarkana, kam bija simboliska nozīme. Katram krusta veidam bija arī savs apzīmējums, piem., Maltas krusts, grieķu krusts, trijlapu krusts u.tml. Jaunākajos laikos šie krusti kļuva par valsts apbalvojuma kodolu jeb ordeņa zīmi. Arī Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta pamatā ir balts Maltas krusts. Taču atgriezīsimies pie vēstures... 15. gadsimtā pāvesti sāka atbrīvot garīgo ordeņu bruņiniekus no mūka zvēresta un atgriezt laicīgajā dzīvē. Garīgie bruņinieku ordeņi pamazām kļuva par laicīgajiem jeb galma ordeņiem. Galma ordeņu galvenie uzdevumi bija aizsargāt savu valdnieku un tā īpašumus no laupītājiem, kuģus – no jūras pirātiem, pievērst pagānus kristīgai ticībai un apspiest nemierus. Ordeņa kavalieriem bija sava amatu hierarhija, un agri vai vēlu tam vajadzēja atspoguļoties arī ordeņa simbolikā. Ordeņa zīmes nēsāšanas tradīcijas, domājams, meklējamas armijā. 16., 17. gadsimtā karavīriem vēl nebija vienotu uniformu, un pretinieki par atšķirības zīmēm izmantoja vai nu atšķirīgas krāsas ap kaklu sienamus lakatiņus, vai siksnas, kurās pie sāna iekāra zobenu. Tādējādi ordeņa vadītāja (lielmestra) lente tika atvasināta tieši no zobena siksnas, bet ordeņa zīme pie kreisā gurna simbolizēja zobenu. Vajadzēja nošķirt vien ordeņa augstākos kavalierus no ierindas bruņiniekiem. Minētā dēļ komandieri sāka nēsāt ordeņa zīmi ap kaklu (līdzīgi kā karavīri lakatiņu), bet ierindas bruņinieki izmēros daudz mazāku ordeņa zīmi nēsāja uz krūtīm, piestiprinātu pie šauras lentes. 18. gadsimtā gandrīz visi mūku bruņinieku ordeņi Eiropā bija kļuvuši par galma ordeņiem un uzņemšana tajos bija īpaša karaļa žēlastības zīme. Ordenī vairs nevarēja iestāties pēc savas gribas – personu ordenī uzņēma. No šī principa līdz mūsdienām ir nonākusi paraža, ka nevienam nav tiesību pašam lūgt sevi apbalvot. Vēsturiski ordenī bija tikai trīs amata pakāpes: ordeņa lielmestrs, komandieris un kavalieris. Lai iegūtu augstāko – lielmestra – pakāpi, ordeņa brālim vajadzēja iziet visas amatu pakāpes, sākot no zemākās, izņemot karaliskās ģimenes locekļus. Sākumā personai tika piešķirta ordeņa kavaliera pakāpe un tās zīme bija jānēsā piestiprināta īpašā cilpiņā uz krūtīm. Par sevišķiem nopelniem valsts vai ordeņa vadītāja labā ordeņa kavalieris varēja saņemt paaugstinājumu – kļūt par ordeņa komandieri. Tādā gadījumā kavaliera krūšu zīme bija jānodod ordeņa domei un pretī tika izsniegta ordeņa komandiera zīme, ko nēsāja lentē ap kaklu. Visbeidzot, izpelnoties augstāko – ordeņa lielmestra – pakāpi, persona ordeņa zīmi stiprināja pie platas, pār plecu pārliktas lentes uz kreisā gurna, kur vēsturiski atradās zobens. Pirms tam ordeņa domei bija jāatdod otrās pakāpes ordeņa zīme. Pēc šāda vēsturiskā principa bija veidota arī Lāčplēša ordeņa struktūra – ordenim bija tikai 3 šķiras. Viduslaikos ordeņu lentes bija vienkrāsainas un paredzētas vien ērtākai ordeņa zīmes nēsāšanai, taču no 18. gadsimta augstākās ordeņa zīmes tika stiprinātas pie vienkrāsainām, bet zemākās – pie svītrainām lentēm. Papildus ordeņa zīmei un ordeņa lentei parādījās jauns elements – ordeņa zvaigzne. Tās izcelsme meklējama galma ordeņos, kuru bruņinieki, atšķirībā no garīgo ordeņu brāļiem, nebija devuši nabadzības zvērestu. Tieši pretēji – laicīgie ordeņi demonstrēja savu dižciltību un bagātību, savstarpēji sacenšoties par greznāk izšūto ordeņa mantiju. 16., 17. gadsimtā mantijas tika izšūtas īpaši grezni, un uz tām attēloja ordeņa devīzes un simboliku, un arvien arvien biežāk tika izšūtas arī zvaigznes – sākumā kā dekoratīvu elements, bet vēlāk jau ar heraldisku nozīmi. Pieaugot ordeņa locekļu skaitam, radās nepieciešamība ordenī ieviest jaunas amata pakāpes. Sākotnējo trīs pakāpju vietā ordeņos tika ieviestas četras vai piecas pakāpes, vēlāk, piem., bulgāru, ķīniešu un japāņu ordeņiem bija pat astoņas līdz desmit pakāpes. Šim nolūkam lieliski noderēja ordeņa zvaigzne. Piem., ordeņa komandiera pakāpei papildus piešķīra metālā kaltu ordeņa zvaigzni, un jauno ordeņa pakāpi nodēvēja par lielkomandieri. Metālā kaltās ordeņa zvaigznes tika šūtas pie tērpa, jo nebija izgudrots cits stiprinājuma veids. Ir vērts pieminēt, ka dažas ordeņa zvaigznes bija milzīgas (diametrā līdz pat 16 cm) un to asie stari ne vien varēja ievainot apkārtējos, bet arī apdraudēja pašu ordeņa nēsātāju. 18. gadsimtā ordeņa zīmei, lentei un zvaigznei pievienojās vēl viens elements – ordeņa ķēde. Ja 16. un 17. gadsimtā greznā ķēde kalpoja tikai ordeņa zīmes praktiskai nēsāšanai ap kaklu, tad 18. gadsimtā ordeņa ķēde, līdzīgi kā zvaigzne, vairāk norādīja uz apbalvojuma augstāko šķiru, nevis kalpoja kā palīglīdzeklis ordeņa nēsāšanai. No šī principa līdz mūsdienām nonākusi paraža, ka ordeņa visaugstāko – ķēdes šķiru – piešķir vienīgi valstu vadītājiem. 18. gadsimtā ordeņus kā dāvinājumu un cieņas apliecinājumu cits citam sāka piešķirt arī valstu vadītāji un šī tradīcija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Ordeņi, līdzīgi kā skaistas, dārgas un izsmalcinātas dāvanas, jau vairākus gadsimtus ir viens no diplomātisko attiecību veidošanas instrumentiem.
Ir reizes, kad realitāte ir tik baisa, ka tā jāpārvērš mākslas darbā, lai cilvēki apstātos un ieklausītos. Par to savā profesionālajā pieredzē pārliecinājies žurnālists un teātra režisors Hermans Grehs no Maltas. Viņš ir mazās Vidusjūras valsts lielākā laikraksta galvenais redaktors. Un viņš teātra valodā iestudējis stāstu, kas nesenā pagātnē satricināja visu Eiropu. Runa ir par maltiešu pētnieciskās žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas brutālo slepkavību, kas izgaismoja daudz neglītu faktu Maltas politikā un biznesa vidē. Šodien, 5. oktobrī, Grehs un vairāki Maltas vadošie aktieri ir Rīgā, lai spēlētu izrādi „Dafne” starptautiskā žurnālistikas konferencē. Tas bija 2017.gada 16.oktobris, kad Maltu un drīz pēc tam arī pārējo Eiropu pāršalca ziņa, ka automašīnā ievietotas bumbas sprādzienā gājusi bojā Maltas pazīstamākā pētnieciskā žurnāliste Dafne Karuana-Galīcija. Savā darbā viņa regulāri izgaismoja Maltas politiķu un biznesmeņu koruptīvās saites. Mazajā Maltā ar pusmiljonu cilvēku Dafni pazina daudzi. Arī žurnālists Hermans Grehs. Hermans Grehs žurnālistikā strādā jau 26 gadus, pēdējos piecus ir Maltas vadošā laikraksta „Times of Malta” galvenais redaktors. Viņš bija viens no žurnālistiem, kas vēlāk izmeklēja Karuanas-Galisijas slepkavību. Bet līdzās darbam Grehs jau daudzus gadus aizraujas ar teātri. Luga par Dafni ir viņa otrais darbs kā dramaturgam. Ideja par lugu tapa divus gadus pēc Dafnes slepkavības, kad žurnālisti un visa Maltas sabiedrība sāka aptvert – ar slepkavību potenciāli saistīti cilvēki ir arī valdības gaiteņos un cenšas to piesegt, lai reālie pasūtītāji netiktu atklāti. Arī iepriekš Grehs iestudējis dokumentālas izrādes – par lidmašīnas spridzināšanu virs Lokerbijas, par Beirūtas ķīlniekiem, par migrāciju, par Maltā joprojām aizliegtajiem abortiem. Ķeroties pie stāsta par Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavību, viņš cilvēkus uzrunāja kā dramaturgs, nevis žurnālists. Un mākslas plīvura aizsegā ļaudis sāka stāstīt tādas lietas, ko nemūžam neuzdrošinātos atklāt Hermanam kā žurnālistam. Praktiski visi teksti izrādē ir dokumentāli, bet tēli, kas tos runā, it kā ir abstrakti – Žurnāliste, Trauksmes cēlājs, Likumsargs, Ļaunais. Režisors Hermans Grehs uzskata – žurnālisti Dafni Karuanu-Galīciju nenogalināja viens cilvēks, viņu nogalināja sistēma. Sešus gadus pēc slepkavības aiz restēm ir tikai tiešie izpildītāji, bet ticamāko slepkavības pasūtītāju varētu sākt tiesāt vien nākamgad. Tikmēr Grehs ar aktieriem turpina stāstīt šo stāstu skatuves valodā, liekot uz pusotru stundu nolikt malā telefonu ar neskaitāmajiem ziņu virsrakstiem un vienu no šīm ziņām izlasīt kārtīgi, šoreiz teātra valodā.
"Grāmatai pa pēdām" šoreiz iepazīstinām ar kādu spilgtu 18. gadsimta enciklopēdistu - cilvēku ar plašu interešu loku, un, ja mēs dotos uz Varakļānu pusi, tad tur daudz dzirdētu par viņa dzimtas mantojumu. Stāsts ir par Mihalu Janu grāfu Borhu, un ar viņa dzīvesgājumu un izdotajām grāmatām iepazīstinās Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja un vadošā pētniece Aija Taimiņa un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma. Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15. gadsimtam. Mihala Jana grāfa Borha gadījumā uz viņa dzīvi noteikti lielu iespaidu atstājis viņa tēvs - Kurzemes hercogistes diplomāts, amata vīrs Polijas galmā ar lielu ietekmi. Arī dēlam, iespējams, būtu bijusi spoža karjera galmā, tomēr Mihalu Janu grāfu Borhu mēs pieminam kā dabaszinātnieku un kā ceļotāju. Tajā pašā laikā tieši izcelsme pavēra iespējas dēlam iegūt izglītību un karjeru, militāro apmācību, sniedza materiālo nodrošinājumu. Raidījumā vairākkārt pieminētais jaunā Borha lielais ceļojums jeb “Grand Tour”, kas sākas 1774. gadā, nav nejaušība. Tā ir 18. gadsimta dižciltīga jauna cilvēka izglītības programmas sastāvdaļa, un vienlaikus tēva uzdevumā Borhs dodas diplomātiskās misijās uz Vīni, Romu, Neapoli. Tas ir laiks, kad notiek Polijas dalīšana, un šī ceļojuma vēstules, kas bagātīgi glābajas Ukrainā, Ļvivā, Borha fondā, un to pētniecība nākotnē, iespējams, varētu sniegt kādus jaunus secinājumus. Diplomātiskajās misijās Borhs tiekas ar augstu stāvošām amatpersonām - Vīnē imperatora galmā, Itālijā pie pāvesta kūrijas, tad vizīte Maltas ordeņa mītnē. “Man bija pilna soma ieteikumu vēstulēm”, tā Borhs norādījis savā ceļojumu aprakstā. Tik tālu par diplomātiju. Kā norāda Aija Taimiņa, tad Borhs ir vēlējies būt literāts un daudz rakstīt. Viņš arī daudz no savām iecerēm realizējis, ceļojuma pa Eiropu laikā viņa grāmatas tiek izdotas Romā, Neapolē, Palermo, Turīnā, Milānā. Borha zinātnes valoda ir franču, arī ar tēvu viņš sarakstās franču valodā, bet grāmatas, protams, tiek tulkotas citās valodās. 1776. gadā Borhs no Neapoles devies uz Sicīliju un Maltu un pēc brauciena top darbs - vēstules. Polijas aristokrātijai Polijas dalīšana, kas trešo reizi notiek 1795. gadā, ir smags trieciens ne vien politiski, bet arī personīgi. Karalis vairs nav tronī, valsts ir zaudējusi savas teritorijas un valstiskumu, un tā ir identitātes zaudēšana. Iespējams, tieši tajā brīdī sāk dominēt Borha intereses par dabaszinātnēm, jo diplomātiskās un karjeras iespējas ir zaudētas. Borha dzīves nākamais cēliens turpinās Varakļānu pusē, pārraugot savus iespaidīgos īpašumus, tostarp, rūpējoties par savu bibliotēku. Galu galā - savos ceļojumos viņš allaž iegādājies un vedis mājās grāmatas. 2019. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka rīkoja iespaidīgu savas simtgades izstādi “Neredzamā bibliotēka”. Viena no tās sadaļām bija veltītam grāfam Borham un Varakļānu neredzamai bibliotēkai, ko pētnieki centušies rekonstruēt, sameklējot Borha atlikušās grāmatas - atpazīstamas pēc ekslibriem ar trim kraukļiem. Viena no Borha grāmatiņām ir poētisks darbs “Varakļānu pils jūtu dārzs”. Latvijā šis sacerējums franču valodā zināms tikai vienā eksemplārā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā jeb Misiņa bibliotēkā, bet 2019. gadā darbs kā kabatas formāta zaļa grāmatiņa izdots latviešu valodā ar paralēlo tekstu franciski. Plašāk par projektu:
Auf Malta ist Abtreibung verboten, der Inselstaat hat eines der strengsten Gesetze weltweit. Eine Lockerung ist in Sicht, aber es ist kompliziert, wie Elisabeth Pongratz für WDR 5 berichtet. Von Elisabeth Pongratz.
Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz kādu Eiropas valsti, kuras atrašanās vieta sekmējusi to, ka tādas filmas un seriāli kā "Gladiators", "Pasaules karš Z" un "Troņu spēlēs" tika filmētas tieši tur. Bet šai valstij ir arī slavena vēsture. Tur atrodas megalītiskie tempļi, kas ir vecāki par Stounhendžu un Ēģiptes piramīdām. Dodamies mēs uz Maltu jeb oficiāli Maltas Republiku. Maltai tiešām ir ļoti interesanta vēsture ne tikai megalītisko tempļu dēļ. Mazāk zināms, bet valsts pēdējo divu tūkstošu gadu laikā ir pazinusi 11 ārzemju valdniekus, kas valdīja valstī. Starp tiem Maltā valdīja vairākas impērijas, tostarp feniķieši, kartāgieši, romieši, bizantieši, arābi, normaņi, sicīlieši, spāņi, templiešu bruņinieki, franči un, visbeidzot, briti. Ir viens interesants fakts - uzskatīta, ka Malta ir brīvprātīgi kļuvusi par Lielbritānijas koloniju 19. gadsimta sākumā pēc vairākiem vēsturiskiem notikumiem. Tomēr pirms britu valdīšanas par Maltu 1798. gadā kontroli pārņēma Napoleons Bonaparts. Maltas iedzīvotāji sākotnēji atzinīgi novērtēja Napoleona ierašanos, jo cerēja, ka viņš izbeigs feodālo sistēmu un uzlabos viņu dzīves apstākļus. Tomēr Napoleona valdīšana bija īslaicīga, un 1800. gadā viņš saskaņā ar Amjēnas līguma noteikumiem nodeva Maltu britiem. Lai gan ir taisnība, ka Malta nebija spiesta kļūt par Lielbritānijas koloniju, ir svarīgi atzīmēt, ka maltiešiem nebija teikšanas šajā jautājumā. Lēmumu padarīt Maltu par Lielbritānijas koloniju pieņēma Lielbritānijas valdība, nekonsultējoties ar Maltas iedzīvotājiem. Vērts gan minēt, ka Lielbritānijas valdīšanas laikā Malta piedzīvoja ievērojamu ekonomisko un sociālo attīstību, jo briti veica lielus ieguldījumus salas infrastruktūrā, izglītībā un veselības aprūpē. Maltai bija arī stratēģiska loma Lielbritānijas jūras spēku operācijās Vidusjūrā, īpaši Otrā pasaules kara laikā. Tomēr tikai 20. gadsimta vidū Malta sāka aģitēt par neatkarību, ko tā panāca 1964. gadā. Malta ir neliela salu valsts, kas atrodas Vidusjūrā un kurā dzīvo aptuveni 518 tūkstoši cilvēku. Un daudziem tā ir zināma tieši ar savu veiksmīgo stāstu par valsts ekonomiku. Viens no interesantākajiem faktiem par Maltas ekonomiku ir tās straujā pārveide no agrārās ekonomikas uz pakalpojumu ekonomiku. Sešdesmitajos gados valsts bija ļoti atkarīga no lauksaimniecības un zivsaimniecības, bet šodien pakalpojumu nozare veido aptuveni 80% no IKP. Malta ir veikusi arī ievērojamas investīcijas tehnoloģiju un finanšu sektoros, kas pēdējos gados ir kļuvuši par galvenajiem valsts ekonomikas veicinātājiem. Galvenās Maltas ekonomikas nozares ir pakalpojumi, rūpniecība un lauksaimniecība. Pakalpojumu sektorā ietilpst tūrisms, finanšu pakalpojumi, IKT un profesionālie pakalpojumi, kas veido ievērojamu daļu no valsts IKP. Tūrisms Maltai ir īpaši svarīga nozare, jo tā veido aptuveni 15% no IKP un nodarbina ievērojamu daļu valsts darbaspēka. Maltas kā Eiropas Savienības dalībvalsts statuss un konkurētspējīgais nodokļu režīms ir arī padarījis to par pievilcīgu vietu ārvalstu uzņēmumiem, īpaši finanšu pakalpojumu nozarē. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir 46 tūkstoši eiro, kas ir par 14 tūkstošiem lielāks kā Latvijas. Tādējādi, neskatoties uz nelielo izmēru, Malta ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju pasaules ekonomikā, jo īpaši kuģniecības un loģistikas, finanšu pakalpojumu un tūrisma jomās. Bet tieši tādēļ šīs valsts viena no galvenajām problēmām ir migrācija. Salu valsts ir populārs galamērķis migrantiem un bēgļiem no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Un tas ir radījis ievērojamu spriedzi valstij. Pirmkārt, lielais migrantu skaits, kas ierodas salā, ir radījis spriedzi Maltas resursiem, jo īpaši attiecībā uz mājokļiem, veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem. Tiek lēsts, ka 2022. gadā Maltas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 518 tūkstoši, un migrantu skaits, kas katru gadu ierodas valstī, pēdējos gados ir sasniedzi līdz pat 4 tūkstošiem cilvēku. Tas ir izraisījis mājokļu, slimnīcu un skolu pārapdzīvotību, kā arī pagarinājis gaidīšanas laiku uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Papildus viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko Malta saskaras, ir lielais nereģistrētu migrantu skaits, kas ierodas salā. Daudzi no šiem migrantiem ceļo uz Maltu pa jūru, bieži vien ar pārpildītiem un nedrošiem kuģiem, un ceļojuma laikā viņiem draud noslīkšana vai citi apdraudējumi. Pēc ierašanās viņi bieži saskaras ar sarežģītiem dzīves apstākļiem un ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un nodarbinātībai. Cits jautājums ir arī migrantu integrācija Maltas sabiedrībā. Lai gan Malta ir pielikusi pūles, lai nodrošinātu valodu nodarbības un citu atbalstu, lai palīdzētu migrantiem integrēties, joprojām pastāv būtiski šķēršļi sociālajai un ekonomiskajai integrācijai, tostarp diskriminācija, valodas barjeras un ierobežotas darba iespējas. Tādējādi, migrācijas jautājums ir kļuvis arī politiski šķeļošs, dažiem Maltas pilsoņiem paužot bažas par migrācijas ietekmi uz valsts resursiem un kultūru. Vienlaikus izskan arī balsis, kas aicina ievērot līdzjūtīgāku un humānāku pieeju migrācijai un Maltai pildīt starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības aizsargāt un atbalstīt bēgļus un patvēruma meklētājus. Tas ir radījis spriedzi starp dažādām valsts kopienām un apgrūtināja vienprātības atrašanu par to, kā risināt migrācijas radītās problēmas. Migrācijas jautājumu Maltā ietekmē arī plašākas globālas tendences, piemēram, klimata pārmaiņas, kuru dēļ pieaug cilvēku pārvietošanās visā pasaulē, kā arī notiekošie konflikti Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kuru rezultātā ir pārvietoti miljoniem cilvēku. Turklāt situācija kaimiņos Lībijā, kas ir nozīmīgs tranzīta punkts migrantiem, kas ceļo uz Maltu un Eiropu, arī veicinājusi migrantu pieplūdumu Maltā. Politiskā nestabilitāte, vardarbība un cilvēktiesību pārkāpumi Lībijā ir apgrūtinājuši migrantiem iespēju palikt valstī vai doties uz citiem galamērķiem. Šo situāciju savas vizītes laikā Latvijā skaidroja arī Maltas prezidents Džordžs Vella.
Droši vien ne viens vien varētu piekrist, ka cilvēkam, kas nāk no Latgales šī ir tā vieta Latvijā, kurā justies patiešām kā mājās, kur mājo prieks, brīvība un labsajūta. Taču, ja cilvēks veido savu priekšstatu par dzīvi šeit tikai to tā, kas dzirdēts, tad visticamāk domā, ka tas ir kaut kas tāls, nesaprotams un drūms. Lai noskaidrotu, kāda tad Latgale ir patiesībā, kas šeit notiek un kā dzīvo, devāmies aprunāties ar jauniešiem Everitu Štekeli un Viktoru Šemeņevu uz Maltas vidusskolu. Kāpēc uz skolu? Jo jaunieši ir ne vien mūsu nākotne, bet arī spogulis, kurā varam redzēt, kādi esam mēs – sabiedrība. Kāpēc stāstīt un zināt, kāda ir dzīve Latgalē? Tāpēc, ka pēdējais gads jo īpaši parādījis, ka tikai saliedētā sabiedrībā nākotne ir pašas rokās. Pirmo raidījumu, kurā jaunieši no Krāslavas runā par dzīvi Latgalē, klausies šeit: https://ej.uz/kraslavasjauniesi Raidījumu vada Līna Lontone un Daiga Laizāne. Breinojamīs kūpā!
Es ist der 16 Oktober 2017 als eine Autobombe das kleine Örtchen Bidnija erschüttert und Maltas wohl bekannteste Journalistin in den Tod reißt. Die Auswirkungen der Explosion treffen nicht nur Daphnes Familie hart, sondern werden bis in die obersten Reihen der Maltesischen Regierung zu spüren sein. Neben der Polizei werden schon bald Journalistinnen und Journalisten aus der ganzen Welt zusammenkommen um das Rätsel um Daphnes Tod zu lösen. Denn die Frage ist nicht nur wer hinter der Tat steckt, sondern auch warum Daphne ausgerechnet jetzt sterben sollte. Heute erzählen wir den Fall von Daphne Caruana Galizia, ein Fall aus dem Jahr 2017, der aber dieses Jahr wieder Schlagzeilen geschrieben hat. Inhaltswarnung: Explizite Gewalt, Gewalt gegen Tiere SHOW NOTES Vielen Dank an unseren Werbepartner Babbel! Mit dem Rabattcode puppies erhaltet ihr ein Babbel Jahresabo zum Preis von nur 6 Monaten. Gültig bis zum 31.03.2023. Einfach auf babbel.com/audio einlösen und loslegen. Hier findet ihr alle Links zu unseren aktuellen Werbepartnern: https://linktr.ee/puppiesandcrime Links zum Fall: https://forbiddenstories.org/case/the-daphne-project/ https://daphnecaruanagalizia.com/ https://www.daphne.foundation/en/about/daphne/ Podcast von Wondery: https://wondery.com/shows/daphne/ Empfehlungen Amanda 1899 auf Netflix Marieke Wednesday auf Netflix und das Buch #Travelgirl von Marieke Bruns SOCIAL MEDIA Instagram: Puppiesandcrime https://www.instagram.com/puppiesandcrime/?hl=de Facebook: https://www.facebook.com/PuppiesandCrime Email: puppiesandcrime@gmail.com ------- G / N ---------
In dieser Radioreise nimmt Sie Alexander Tauscher zunächst mit nach Malta und später nach Bad Tölz. Auf der kleinen Insel vor der afrikanischen Küste schauen wir uns die prächtigen Kathedralen an und schlendern durch Valetta und Medina. Zu den kulinarischen Spezialitäten Maltas zählt Stuffat Tal-Fenek, ein traditioneller Kanincheneintopf. Mit Fleisch ist im zweiten Teil der Reise Schluss. Denn dann laufen wir auf dem Tölzer Veg. Die rein pflanzenbasierte Ernährung wird Einheimischen und Gästen dieser oberbayerischen Stadt im Frühjahr und Herbst in vielen Veranstaltungen und Kursen nähergebracht. Wir schnuppern in die vegane Küche und treffen einen ehemaligen Biathleten, der sich zum Stoffwechsel-Coach entwickelt hat. Viel Spaß auf dieser Tour vom Mittelmeer ins Voralpenland!
Weiter geht es in dieser Woche mit einer Insel. Und zwar haben sich unsere Redakteure Michi und Moritz für diese Folge mal wieder ein Eiland herausgesucht, dass jeder und jedem ein Begriff seien sollte, seine äußert bewegte Geschichte dürften jedoch die wenigsten kennen. Die Rede ist vom Archipel Malta, das in der heutigen Zeit einen eigenen Staat bildet. Wir dröseln für euch auf, wer sich neben Ordensrittern, Römern und Franzosen noch so alles auf der schönen Mittelmeerinseln rumgetrieben hat. Wir wünschen viel Spaß beim Zuhören.
Weiter geht es in dieser Woche mit einer Insel. Und zwar haben sich unsere Redakteure Michi und Moritz für diese Folge mal wieder ein Eiland herausgesucht, dass jeder und jedem ein Begriff seien sollte, seine äußert bewegte Geschichte dürften jedoch die wenigsten kennen. Die Rede ist vom Archipel Malta, das in der heutigen Zeit einen eigenen Staat bildet. Wir dröseln für euch auf, wer sich neben Ordensrittern, Römern und Franzosen noch so alles auf der schönen Mittelmeerinseln rumgetrieben hat. Wir wünschen viel Spaß beim Zuhören.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
En esta nueva serie de ABCervecero hablaremos paso a paso por los 4 principales ingredientes de la cerveza para crear una receta con nuestros oyentes. En la primera parte definimos las principales características de la malta y la manera de clasificarla. En la segunda parte armamos en "grain bill" o "malt bill" para una Oatmeal Stout, uno de nuestro estilos favoritos que siempre tratamos de perfeccionar. Este episodio fue grabado el 30 de marzo del 2022 y esta vez los acompañamos Gonzalo Murdoch y Gonzalo Márquez de BeerCode. Si desean enviarnos comentarios pueden hacerlo a nuestro correo beercodeperu@gmail.com o a nuestro Instagram @beercode.pe donde también encontrarás el link a unirte a nuestro servidor de DISCORD para que puedan participar de nuestras actividades gratuitas.
Opá, Maltas! Não estás a saber qual o tema desta semana? Ora pois, é sobre Portugal, opá! Sim senhoras e senhores hoje não é segunda e estamos lançando o Episódio na quarta feira mesmo e nem é por esquecimento ou atraso, apenas mudamos o dia da postagem, calma que sua semana não ficou menor, muito menos o programa. E nesta semana discutimos um pouco sobre a defasagem mercadológica lusitana, a dificuldade pra distinguir certos alimentos, Adriel meteu uma piada boa, desbloqueamos uma nova modalidade de selo (autorizado pelo nosso presida). Então dá o play aí e vem "aprender" um pouco mais sobre a cultura lusitana. Siiiiiii! RECEBA!!
Ein Junge wird leblos aufgefunden. Die Täter wandern ins Gefängnis. Fall gelöst. Oder vielleicht doch nicht?
Capítulo 013: On this episode of Ocu-Pasión we are joined by Rafael Menendez, founder of Maltas Con Leche. Listen in as we discuss family unity through the engagement with the arts, mural making, and raising creative children."Maltas Con Leche is a family of artist established since 2012. Maltas consists of nine members and growing. As a family we have participated in workshops teaching art, demonstrations at events and taken on small and large murals .. We have painted murals in Colombia , and a few cities in the US. In Brooklyn NY, Bethelhem, PA , Allentown PA as well as Greenville SC. We have partnered with local community organizations like Hala and Champion Center out of the Lehigh Valley. Born in NY and raised in Queens during the 80's and 90's my goal is to support , teach and mentor and encourage our youth to create, love and share openly learned skills. As a Pratt graduate and 18 years of management I teach and approach every job as an opportunity to learn. All members regardless of age are given a place at the table from the begin to the end of the project. The outcome results in a collaboration between different perspectives and approach due to generational perspectives. My job is more like that of a conductor to an orchestra, helping others present their vision."Follow Maltas con Leche:Instagram@maltas_con_leche @rafataka_tattoo@sourpanda @liljubee@lizard.palOn Facebook @Maltas Con LecheOn YouTube @Maltas Con LecheOnTickTockhttps://vm.tiktok.com/TTPdMC6uL1/Ocu-Pasión Podcast is a heartfelt interview series showcasing the experiences of artists and visionaries within the Latin American/ Latinx community hosted by Delsy Sandoval. Join us as we celebrate culture & creativity through thoughtful dialogue where guests from all walks of life are able to authentically express who they are and connect in ways listeners have not heard before.Delsy Sandoval is the executive producer of Ocu-Pasión. If you want to support the podcast, please rate and review the show here. You can also get in touch with Delsy at www.ocupasionpodcast.comFollow Ocu-Pasión on Instagram: @ocupasionpodcast www.instagram.com/ocupasionpodcastJoin the Ocu-Pasión Facebook Group: facebook.com/groups/5160180850660613/Visit www.ocupasionpodcast.com for more episodes.https://linktr.ee/Ocupasionpodcast
Aktulalitātes komentē politologs, vēstures doktors Ojārs Skudra, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš, Rīgas Stradiņa Universitātes docents un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Nedēļas nogalē pasaules medijus aplidoja ziņa par vēl vienu valsts apvērsumu, kas noticis Gvinejā. Pēdējā laikā šad tad dzirdam par gadījumiem, kad valsts vadītāji no amata tiek atstādināti piespiedu ceļā. Par Gvineju nekad neesam runājuši, daudzi pat nezinām, kur tā atrodas. Tādēļ veltīsim kādas minūtes šai Āfrikas valstij. Politiskās spriedzes saglabājas Brazīlijā, kur nākamgad gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Esošais prezidents Bolsonaru otrdien izveda savus atbalstītājus ielās, lai ļaudis varētu paust viņam atbalstu. Sapulcējās desmitiem tūkstoši, citviet arī pāri par simttūkstoš cilvēku, kādi vairākkārt mēģināja ielauzties Augstākās tiesas ēkā. Notikušais medijos tika salīdzināts ar neseno grautiņu ASV Kapitolijā. Mazliet uzkavēsimies tepat Eiropā. Mums arī šeit ir savas politiskās kaislības. Eiropas Parlamentā vērojams aizkulišu spēles par ietekmi, savu plānu ir gan pašreizējam parlamenta vadītājam, gan lielākās konservatīvo grupas līderim. Palūkosimies, kā politiku spēlē deputāti Briselē. Bolsonaru ielās pulcina atbalstītājus Tūkstošiem Žaira Bolsonaru atbalstītāju 7. septembrī pulcējās vairākās Brazīlijas pilsētās, lai paustu savu atbalstu valsts prezidentam Brazīlijas neatkarības dienā. Protesti, uz kuriem savus atbalstītājus aicināja pats prezidents, bija kulminācija virknei notikumu – Bolsonaru zemajiem reitingiem, kas sola sarežģītu cīņu par otro termiņu prezidenta krēslā nākamgad gaidāmajās vēlēšanās, aicinājumiem un mēģinājumiem uzsākt prezidenta impīčmenta procesu, kā arī Bolsonaru nesaskaņām ar Kongresu un Augstāko tiesu. Kongresu prezidents apsūdz viņa reformu kavēšanā, savukārt, Augstākā tiesa izpelnījusies kritiku, jo atļāvusi uzsākt vairākas izmeklēšanas pret prezidentu. Tomēr tieši zemie reitingi, kas nesen parādīja, ka 61% sabiedrības viņa darbu vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, bija tie, kas likuši prezidentam parādīt, cik plašas tautas masas viņu joprojām atbalsta. Tiek lēsts, ka Sanpaulu pulcējās aptuveni 140 000 cilvēku, bet valsts galvaspilsētā Braziljā vēl vairāki desmiti tūkstošu. Saviem atbalstītājiem prezidents paziņoja, ka tikai Dievs var viņu atlaist. Politikas vērotāji var saskatīt daudz paralēles ar Donalda Trampa pēdējiem mēnešiem Baltajā namā un Brazīlijas likumsargi bija gatavi līdzīgam scenārijam pie Augstākās tiesas nama kā 6.janvārī redzējām ASV Kapitolijā, tomēr, lai arī protestētāji draudēja ielauzties Brazīlijas Augstākās tiesas ēkā, to neizdevās izdarīt pietiekami lielam cilvēku skaitam. Vēl viena paralēle ar prezidentu Trampu ir Bolsonaru izteiktās aizdomas par iespēju nākamgad viltot vēlēšanu rezultātus Brazīlijā, ko prezidenta oponenti nosaukuši par dezinformāciju, bet analītiķi par arvien vājāka politiķa centieniem palikt pie varas. Dāvids Sasoli klusi cīnās par otro termiņu Eiroparlamenta prezidenta krēslā Pēc 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām daudzi no Eiropas augstākajiem amatiem izvirzītajiem cilvēkiem bija zināms pārsteigums un tāds bija arī Eiroparlamenta prezidents, sociāldemokrāts Dāvids Sasoli. Kā zināms, Eiropas Parlamentu ievēl uz piecu gadu termiņu, savukārt, prezidenta amats jau vairākus gadu desmitus tiek sadalīts starp sociāldemokrātiem un konservatīvo Eiropas Tautas partiju. Prezidentu Eiroparlaments parasti ievēl uz divarpus gadiem un parlamenta termiņa vidū plāns bija šo amatu nodot konservatīvajiem. Taču šonedēļ “Politico” ziņoja, ka Sasolī nav gatavs aiziet bez cīņas un uzsācis klusu kampaņu par otro termiņu prezidenta krēslā. Tajā pašā laikā Manfrēds Vēbers, kura vārds iepriekš izskanējis kā Sasolī iespējamais pēcnācējs, arī uzsācis savu kampaņu, taču nevis par prestižo Eiroparlamenta prezidenta krēslu, bet gan Eiropas Tautas partijas prezidenta amatu, kuru šobrīd ieņem polis Donalds Tusks. Lai arī šis amats ir mazāk prestižs, tam ir lielāka reālā vara, ciktāl partija apvieno virkni Eiropas valstu nozīmīgu partiju, daudzas no kurām veido Eiropas valstu valdības. Tiesa, Vēbera izstāšanās no kampaņas šoreiz var palīdzēt Eiropas Tautas partijai iegūt Eiroparlamenta prezidenta amatu, jo maz ir tādu, kas priecātos, ja vēl viens no Eiropas top darbiem nonāktu vēl viena vācieša rokās. Šobrīd starp vadošajiem kandidātiem tiek minēta Roberta Metsola no Maltas un Estere de Lange no Nīderlandes Apvērsums Gvinejā Gvineja atrodas Āfrikas Ziemeļu daļā, Rietumu krastā. Nabadzīga valsts, kuru pēc platības varētu salīdzināt ar Lielbritāniju. Kā jau daudzās Āfrikas valstīs, politiskā situācija tur nav stabila. Prezidents Alfs Kondē bijis pie varas kopš 2010.gada, tātad nedaudz vairāk kā 10 gadus, un toreiz viņš tika ievēlēts vispārējās vēlēšanās kā opozīcijas līderis. Kaut arī ekonomiskā situācija valstī viņa valdīšanas laikā uzlabojās, Kondē regulāri tika vainots savu opozicionāru vajāšanā un cilvēktiesību pārkāpumos. Pirms pagājušajā gadā beidzās viņa prezidentūras otrais termiņš, viņš panāca konstitucionālas izmaiņas, kas ļāva Kondē kandidēt arī turpmāk. Tiesa, pēdējās vēlēšanas pavadīja protesta akcijas, un tā vien šķiet, ka neapmierinātība ar prezidentu tikai augusi. Negaidīti svētdien armijas pārstāvji prezidentu aizturēja, paziņojot, ka aptur konstitūcijas darbību un izsludina komandantstundu. Galvaspilsētas Konakri Kalumas rajonā, kur atrodas valdības kvartāls, bija dzirdamas apšaudes. Vēlāk uzrunā televīzijā Gvinejas armijas īpašo uzdevumu spēku komandieris pulkvežleitnants Mamadijs Dumbuja, kurš, acīmredzot, vadīja apvēsumu, sacīja, ka tas noticis sliktās pārvaldības dēļ, ko īstenojusi valdība. Gan ASV, gan Eiropas Savienība, arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījuši puču un pieprasījuši nekavējoties atbrīvot prezidentu. Dumbuja ir apsolījis izveidot nacionālās vienotības pārejas valdību, solot valsts pārvaldē jaunu ēru un ekonomisku uzplaukumu, tomēr nav zināms, kad un kas tālāk varētu notikt. Lielākās opozīcijas partijas līderis Djallo paudis gatavību iesaistīties pārejas valdības veidošanā. Jāpiebilst, ka svētdien galvaspilsētas ielās netrūka līksmotāju, kas pauda prieku par apvērsumu un prezidenta aizturēšanu. Gvinejā notikušais pučs ir jau trešais pusgada laikā Centrālajā un Rietumāfrikā. Tas rada bažas, ka reģions, kurā kopš 90.gadiem, kad sāka veidoties demokrātiski izvēlētas valstu valdības, varētu atkal ieslīgt militārā pārvaldē.
Apzvanot seniorus, lielajās pilsētās vakcinācijai pret Covid-19 uzreiz piesakās vidēji 10 procenti, pavēstīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva. Pret Covid-19 nevakcinētajiem cilvēkiem desmit dienu pašizolācija būs jāievēro, ieceļojot Latvijā arī no Nīderlandes, Grieķijas, Maltas, Dānijas un Beļģijas. Ungārija, sekojot Francijas un vairāku citu Eiropas valstu piemēram, noteikusi visiem mediķiem obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 – par to un vēl citiem tematiem Covid-19 dienas apskata podkāstā.
Teil II mit Michaela Hempel und Sarah Hönemann vom Fremdenverkehrsamt Malta. Malta bietet eine herausragende Vielfalt. Und das eigentlich stets mit Meerblick. Apropos Meer: die Qualität des kristallklaren Wassers ist phänomenal. Malta ist klimatisch sehr begünstigt. Bis in den Dezember hinein T-Shirt-Wetter. Lieblingsort? Gozo - der Garten Maltas. Die Kolleginnen und Kollegen vom Fremdenverkehrsamt Malta stehen dir jederzeit gerne als Ansprechpartner zur Verfügung. E-Mail: info@urlaubmalta.com Tel.: +49(0)69 / 247503-130 Inhalt 00:00:40 Traumstrände 00:02:15 Vielfalt 00:04:23 Historische Architektur 00:05:30 Kristallklares Wasser 00:06:41 Unterkünfte 00:08:14 Alle Verpflegungs-Varianten 00:10:10 Traditionelle Köstlichkeiten 00:14:15 Fans von Gozo 00:16:41 Klimatisch ganzjährig begünstigt Dir stehen folgende Informationsquellen und Kontaktmöglichkeiten zur Verfügung: https://www.fti.de/service/reisehinweise.html https://www.fti.de/blog/reiseberichte-und-tipps/expertentipps/urlaub-corona-einreisebestimmungen/ Schreib uns deine Fragen, Reiseerlebnisse und Reisetipps an gluecksmomente@fti.de
In today’s episode, I want to look at a few different related topics. When we discuss Capoeira history, particularly more modern history, we often focus on the events and people in Bahia, namely in Salvador. This is because many of the important figures responsible for the trajectory of Capoeira to today were from there: Besouro, Bimba, Pastinha, and Salvador brought Capoeira to national approval and legalization. However, the more I research, the more I find Capoeira in Rio incredibly interesting and telling of some of the archetypes we associate with Capoeira today. There are many famous Capoeiristas (like Madame Sata who we talked about previously) who were from Rio, and in my opinion, the capoeiristas of Rio heavily influenced what we picture as the stereotypical malandro. So today we will talk about capoeira in Rio, specifically in what we will call the “malta era”, and as a focus point of the societal role of Capoeira in this place and time, we will talk about Manduca da Praia.
Et mord på en journalist har siden 2017 runget som et dystert ekko på Malta - et af EU's mest korrupte lande. Efterforskningen trækker tråde til toppen af maltesisk politik og presser selve statsministeren til at gå. Alligevel er der gået 3,5 år, før den første dom nu endelig falder. Men hvorfor er der stadig ingen retssag mod de formodede bagmænd? Vi får besøg af journalist og dokumentarist Mads Brügger, der kendte den myrdede journalist og følger med i Maltas kamp for genrejsning. Vært: Knud Brix.
En este episodio charlamos con Luis Ramirez de BOORTMALT sobre uno de los ingredientes que a pesar de su importancia, no solemos darle la atención que se merece: Las maltas.
Diktatorensöhne und Oligarchentöcher schätzen das Reisen mit EU-Pässen. Auf Malta und Zypern floriert das Millionengeschäft mit den Dokumenten. Nun will Brüssel dagegen härter vorgehen.+++ Alle Infos zu unseren Werbepartnern finden Sie hier. Die SPIEGEL-Gruppe ist nicht für den Inhalt dieser Seite verantwortlich. +++ Den SPIEGEL-WhatsApp-Kanal finden Sie hier. Alle SPIEGEL Podcasts finden Sie hier. Mehr Hintergründe zum Thema erhalten Sie bei SPIEGEL+. Jetzt für nur € 1,- für die ersten vier Wochen testen unter spiegel.de/abonnieren Informationen zu unserer Datenschutzerklärung.
En este episodio pudimos degustar 3 estilos con sabores predominantes en los 3 ingredientes madre con los que se elaboran las cervezas, Maltas, Levadura y Lupulo. Descubre cuáles son estos estilos y que paso en el mundo de los deportes, el dato histórico y el chiste del dia. Un episodio de colección y para compartirlo con los amantes de la cerveza y para todos aquellos que quieren entrar en el fascinante mundo de la cerveza artesanal. Siguenos en nuestras redes @ChelitoLindo --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/chelito-lindo/support
Herzlich Willkommen zur Jura Aktuell Folge vom 28.09.2020. Die Themen unser Sendung: -Proteste gegen Borissow "EU, bist du blind?" -Maltas neuer Premier Abela lässt demonstrativ einen Verdächtigen im Mordfall an der Journalistin Caruana Galizia festnehmen. Kritiker sagen, er setze das alte Geschäftsmodell des Inselstaats fort. -Prozess gegen Heiratsschwindler und die Kostenübernahme durch die Rechtsschutzversicherung -Ursachensuche für eine abgestorbene Hecke: Nachbarin oder Klimawandel ? Ich wünsche Ihnen einen guten Start in die neue Woche und wir hören uns am Freitag wieder! Ich freue mich über Ihre Unterstützung und Tipps: juraaktuellpodcast@gmail.com – Kontakt/Fragen/Feedback Spenden Link: https://www.paypal.com/cgi-bin/webscr?cmd=_s-xclick&hosted_button_id=Y836YQNZJKWEW&source=url Spendenkonto: IBAN: DE30 8204 0000 0269 9171 01 BIC: COBADEFFXXX Commerzbank AG Spenden-Stichwort: Jura Aktuell Unterstützung des Podcast durch die Nutzung der folgenden Links: Bürgerliches Gesetzbuch BGB - https://amzn.to/3lRiu51 Strafgesetzbuch StGB - https://amzn.to/2Z79OgU Grundgesetzkommentar mit Einigungsvertrag GG - https://amzn.to/2Z8Dmeh Prime Student 6 Monate kostenlos– https://www.amazon.de/gp/student/signup/info?tag=podcastjonasn-21 Audible Probeabo - https://www.amazon.de/dp/B00NTQ6K7E?tag=podcastjonasn-21
La malta es un grano especialmente preparado para la elaboración de cerveza. En su explicación más básica, la elaboración de cerveza es el proceso de usar agua para extraer azúcar (junto con otros compuestos) del grano. En este episodio (y el proximo) daremos un paseo por la mayoría de las maltas base y de especialidad, conoceremos sus principales características y usos.
La malta es un grano especialmente preparado para la elaboración de cerveza. En su explicación más básica, la elaboración de cerveza es el proceso de usar agua para extraer azúcar (junto con otros compuestos) del grano. En este episodio (y el proximo) daremos un paseo por la mayoría de las maltas base y de especialidad, conoceremos sus principales características y usos.
Episode 5 where Dave and Luke to Justin Micallef about his time playing professional football in Maltas top tier and what makes him the footballer her is today as well as catching up on all the major footballing news from around the world
Mit allen Mitteln wollte man sie zum Schweigen bringen: Mit gezielten Kampagnen in den Medien, Drohungen, Verleumdungsklagen, und der Sperrung ihrer Konten - aber ein Mord? Die Tat hat Malta aufgerüttelt. Daphne Caruana Galizia deckte Maltas größte Skandale auf, doch die korrupten Politiker wurden wiedergewählt. Kurz darauf, am 16. Oktober 2017, war die Journalistin tot. Ermordet mit einer Autobombe. Von Iris Rohmann www.deutschlandfunk.de, Das Feature Hören bis: 19.01.2038 04:14 Direkter Link zur Audiodatei
Studijā notikumus komentē Baltijas drošības fonda prezidents, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Olevs Nikers un Latvijas televīzijas žurnāliste Paula Markusa. Telefonintervijā - politologs Kārlis Daukšts. NATO jubilejas samita proscēnijs un aizkulises NATO valstu vadītāju tikšanās, kas otrdien un trešdien notika Votfordā, Londonas pievārtē, bija jubilejas samits. Nu jau 70 gadus Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācija ir spēcīgākā militārā alianse pasaulē, kas nodrošina pirmām kārtā Eiropas demokrātiju aizsardzību pret iespējamiem ārējiem militāriem draudiem. Alianses pastāvēšanas pirmās desmitgades tā veidoja pretsvaru Padomju Savienības un tās satelītu militārajam spēkam, līdz ar to pēc totalitārās superlielvalsts un tās balstītās Varšavas līguma organizācijas sabrukuma NATO Eiropas dalībvalstu vidū iestājās zināma militāri stratēģiskā bezrūpība, kas izpaudās arī dramatiskā militāro budžetu samazināšanā. Faktiski vairums problēmu, kas apēnoja jubilejas svinību spožumu, tā vai citādi ir šo pamiera desmitgažu mantojums. Tie ir gan Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa regulārie pārmetumi Rietumeiropas partneriem, pirmkārt jau Vācijai, par nepietiekamo ieguldījumu aizsardzības budžetā, joprojām nesasniedzot vēlamo 2% robežu, gan Francijas prezidenta Emanuēla Makrona samita priekšvakarā klajā laistā metafora, salīdzinot NATO stratēģijas trūkumu ar „smadzeņu nāvi”. Ar šo problemātiku sasaucas arī Turcijas un tās līdera Radžipa Taijipa Erdogana pēdējā laika rīcība, bez saskaņošanas ar aliansi izvēršot militāro operāciju pret kurdu pašaizsardzības spēkiem Sīrijas ziemeļos un iepērkot Krievijā ražotu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Vaņagojums visam bija samita priekšvakarā no Ankaras izskanējušie draudi bloķēt NATO aizsardzības plānu attīstību Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse neatbalstīs Turcijas akcijas pret kurdiem. Līdz ar to samits Votfordā sākās visai uzlādētā gaisotnē, un nosprakšķēja ne viena vien verbāla dzirkstele. Prezidents Tramps veltīja prezidenta Makrona izteikumiem apzīmējumu ‘nasty’, kas šajā kontekstā visdrīzāk tulkojams kā ‘bīstams’, taču angļu valodā aptver arī nozīmes ‘neķītrs’, ‘nelāgs’, ‘derdzīgs’. Prezidents Makrons vēlreiz uzstāja uz sava redzējuma pareizību un pie reizes asi kritizēja prezidenta Erdogana rīcību. Savukārt kāda televīzijas kamera notvēra Kanādas prezidentu Džastinu Trudo kuluāros ieņirdzam par Donaldu Trampu, kura izteikumi preses konferencē atstājuši viņa komandu ar, citējot, „atkārtiem žokļiem”. Tomēr samita otrā diena iezīmēja vismaz ārēju izlīdzinājumu. Piedraudētā Baltijas un Polijas aizsardzības plāna bloķēšana no Turcijas puses tā arī neīstenojās, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs steidzās apliecināt tālākvirzību plāna attīstībā un visu dalībvalstu nelokāmo uzticību alianses statūtu 5. pantam. Samita rezultātā apstiprinājumu augstākajā līmenī guva nozīmīgas konceptuālas nostādnes: alianse turpmāk uzlūkos kosmosu kā potenciālu karadarbības telpu, tāpat pirmo reizi Ķīna piesaukta kā iespējams stratēģisks pretinieks. Korupcijas skandāls izraisa varas krīzi Maltā 1. decembrī Maltas premjerministrs Džozefs Muskats pauda apņemšanos atkāpties no amata un arī valdošās Darba partijas līdera posteņa 12. janvārī, kad viņa partija būs izraudzījusies citu vadītāju. Tā premjers reaģējis uz masu protestiem, kas izvērtās Maltā pagājušās nedēļas nogalē. Protestu pamatā ir 2017. gada oktobrī notikušās izmeklējošās žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības izmeklēšanas, kas atklājusi bijušā premjera administrācijas vadītāja Keita Šembri domājamu saistību ar noziegumu. Karuana Galicija gadiem ilgi veltīja sevi korupcijas situācijas izpētei Maltā, un viņas publikācijās sakarā ar t.s. „Panamas dokumentiem” atklāja, ka gan Keitam Šembri, gan Maltas enerģētikas ministram Konrādam Mici, gan premjerministra sievai Mišelai Muskatai pieder ārzonas kompānijas Panamā, kas kalpojušas koruptīvi iegūtu līdzekļu apritei. Kā šo līdzekļu galvenais avots tika minēts uzņēmējs Jorgens Fenečs, kurš, cita starpā, vada kompāniju "Electrogas". Šī uzņēmuma daļas pieder Azerbaidžānas valsts gāzes ieguves uzņēmumam "SOCAR", vācu koncernam "Siemens" un maltiešu investoriem. Kompānija "Electrogas" ieguva pasūtījumu gāzes elektrostacijas būvniecībai Maltā, savukārt ar "SOCAR" tika noslēgts līgums par ekskluzīvām gāzes piegādes tiesībām Maltai. Kā atklājusi Karuanas Galicijas uzsāktā izmeklēšana, kuru starptautiska projekta ietvaros turpinājuši citu Eiropas valstu izmeklējošie žurnālisti, līgumā paredzētā cena ievērojami pārsniedz gāzes cenu brīvā tirgū, un maltiešu nodokļu maksātāji tādējādi zaudē desmitiem miljonu eiro. Jorgens Fenečs tika arestēts 19. novembrī, kad mēģināja savā jahtā pamest Maltu. Drīz pēc aresta viņš paziņoja, ka faktiskais Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības plānotājs bijis Keits Šembri. Šembri 26. novembrī iesniedza atlūgumu un tika aizturēts, taču pēc pāris dienām atbrīvots. Daudzi maltieši saskata premjerministra Muskata atbildību valstī pastāvošajā korupcijas un necaurskatāmības situācijā. Kā kaismīgā runā svētdien notikušajā protesta mītiņā, uzrunājot premjerministru, sacīja sešpadsmitgadīgā studente Eve Borga Bonello: „Jūs mums solījāt vislabākos laikus un tā vietā sagādājāt visu laiku smagāko konstitucionālo krīzi; jūs mums solījāt „Maltu ikvienam” un palīdzējāt nogalināt mūsu valsts pilsoni; lai slēptu savas pēdas, jūs noslepkavojāt Dafni Karuanu Galiciju.” Krievijas pēdas Berlīnes slepkavībā Vakar Vācijas valdība paziņoja par divu Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu. Tas noticis pēc tam, kad izmeklēšanu augusta nogalē Berlīnē noslepkavotā patvēruma lūdzēja Zelimhana Hangošvili lietā pārņēma Vācijas Federālā prokuratūra. Kā paziņojuši prokurori, viņiem ir pietiekami pierādījumu tam, ka slepkavību organizējis vai nu kāds no Krievijas federālajiem specdienestiem, vai arī Čečenijas līdera Ramzana Kadirova padotie. Diplomātu izraidīšanas iemesls ir Krievijas nesadarbošanās lietas izmeklēšanā. Krievija jau paziņojusi, ka spers attiecīgus atbildes soļus. Zelimhans Hangošvili bija viens no redzamākajiem čečenu komandieriem Otrajā Čečenijas karā no 2001. līdz 2005. gadam. Pēc čečenu spēku sakāves viņš uzturējās Gruzijā, kur 2015. gadā jau piedzīvoja vienu slepkavības mēģinājumu. Pēc tam viņš devās uz Vāciju, kur pieprasīja patvērumu. Lūgums tika noraidīts, un brīdī, kad Hangošvili tika noslepkavots, viņš sagaidīja drīzu izraidīšanu. Slepkava tika notverts brīdī, kad bija nogremdējis Šprē upē savu motociklu, slepkavības ieroci un parūku. Dokumentos viņš minēts kā Vadims Sokolovs, taču tā, domājams, ir viltus identitāte. Patiesībā tas varētu būt 1965. gadā Kazahstānā dzimušais Vadims Krasikovs, kurš, kā domā prokurori, vainojams arī kāda uzņēmēja noslepkavošanā Maskavā 2013. gadā. Kā intervijā kanālam Deutsche Welle izteicies britu vēsturnieks Marks Galeoti: „Pašiem krieviem aizdomas par slepkavības organizēšanu ir īsti laikā. Daļa no krievu aprēķina ir pasniegt sevi kā tik neaprēķināmus un bīstamus, ka Rietumiem nekas cits neatliks, kā vienoties ar Maskavu.” Šis izteikums ir visai zīmīgs t.s. Normandijas formāta sarunu kontekstā, kurām ar Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderu piedalīšanos jāatsākas jau nākamnedēļ.
I dagens avsnitt bland annat: Växande intresse för rymdturism blottar bristande lagstiftning av rymden, Securitasvakt grips efter vapenstölder från regeringskansliet, man som rammar idrottshall med bil refererar till Usama bin Ladin i brev, Fnordspotting om konsumtionssamhället samt Maltas premiärminister Joseph Muscat avgår efter politisk kris https://radio.bubb.la/tisdag-3-december-2019/
Maltas Regierung unter massivem Druck https://www.dw.com/de/maltas-regierung-unter-massivem-druck/a-51458718 Malteserorden gegen Papst: Streit um Kondome und Macht https://www.diepresse.com/5153446/malteserorden-gegen-papst-streit-um-kondome-und-macht Mehr Meldungen auf verbindediepunkte.de Folge direkt herunterladen
I det andra avsnittet av Brysselbubblans brexitspecial tittar journalisterna Sigrid Melchior och Teresa Küchler i sina kristallkulor för att se hur livet efter brexit kan te sig. Kommer britterna få sitt finfina, friktionsfria frihandelsavtal med EU och hela världen lätt som en plätt, som Boris Johnson låter påskina, eller tornar handelsbråken upp sig i horisonten? Handelskommissionären Cecilia Malmström förklarar hur ett handelsavtal tas fram. Brittiska pensionärer på den spanska solkusten kan inom kort tvingas göra språktest för att få bo kvar i sina bungalows i solen – eller? Hur påverkar brexit de fem miljoner människor som idag utnyttjat EU:s fria rörlighet för att bo i ett annat EU-land – européer i Storbritannien eller britter på kontinenten – av brexit? Och så talar vi återigen om Maltas gyllene pass.
Bienvenido al episodio 039 de Talking Craft Beer En este episodio cubrimos en detalle el último ingrediente para producir cerveza en la casa o en una cervecería de mayor producción con Billy Norris de Caribbean Brewing. Además hablamos sobre las actualizaciones de el primer homebrew shop de Puerto Rico, la cervecería que esta por abrir. Puedes escuchar los espisodios sobre los otros tres ingredientes para hacer cerveza por aquí. 009: La química del agua. Principios básicos para hacer una mejor cerveza casera con Raymond Pérez (http://talkingcraftbeer.com/?p=2453&preview=true) 010: Manejo efectivo de la levadura y su fermentación; y del perfil del agua en la producción de cerveza (http://talkingcraftbeer.com/?p=2455&preview=true) 038: Principios Básicos de las Levaduras Easy 2 Use de Fermentis con el Gerente de Ventas Napoleón Bonyouchoa. (http://talkingcraftbeer.com/038-principios-basicos-de-las-levaduras-easy-2-use-de-fermentis-con-el-gerente-de-ventas-napoleon-bonyouchoa/) I Want To Know When New Episodes Come Out! I want to keep Talking Craft Beer ¿Quieres hacer un podcast pero no sabes como prepararlo y que equipo necesitas? ¿No quieres tener que estar sentado editando el podcast o vídeo? Para evitarte todo eso y ayudarte a lograr tener tu podcast o vídeo cree Media Content Creators. Es una plataforma para proveer servicio de producción de Audio, Vídeo y Fotografía On Site. Si te interesa escríbeme a mediacontentcreators@gmail.com. Sígueme por Youtube (http://www.talkingcraftbeer.com/youtube) y considera suscribirte al newsletter y a las redes sociales para que recibas notificación cuando están disponibles los nuevos episodios. También ya están disponibles las camisas de Talking Craft Beer en varios diseños incluyendo el “Keg está pasando” Encuéntralas en www.talkingcraftbeer.com/shop (http://www.talkingcraftbeer.com/shop) Escríbeme cualquier pregunta que tengas sobre lo que hablamos en el episodio o si tienes alguna sugerencia para el show. Sabes que puedes hacer lo mismo pero escuchando libros en forma de audio. Esto te provee la misma conveniencia que el podcast. Puedes escucharlo en cualquier momento y en cualquier lugar desde tu celular, tableta o laptop utilizando la aplicación Audible. Ahora mismo puedes obtener un (1) audiobook gratis más 30 días de prueba del servicio Audible gratis. Solo tienes que hacer click www.audibletrial.com/tcb (http://www.audibletrial.com/tcb) te registras y listo.
On this episode, I am answering questions submitted through Instagram about being full-time artist and poet. Thank you to everyone who submitted questions! --- Support this podcast: https://anchor.fm/thecreativealchemist/support
En este episodio haremos una introducción a las maltas, características y como descubrirlas en nuestro vaso de cerveza. Ayudamos a difundir la cultura cervecera https://www.facebook.com/CerveceriaCentauroMX
Skolēni, kuru ģimenes ir atgriezušās uz dzīvi Latvijā, bieži sastopas ar problēmām, ka ir sarežģīti iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Pamatproblēmas – valodas barjera, dažādās izglītības sistēmas, informācijas trūkums un tas, ka vecāki, būdami aizņemti ar savām problēmām, neaizdomājas, kā jaunajā vidē jūtas viņu bērns, visu atstāj skolas ziņā. Diskutējam par galvenajiem klupšanas akmeņiem, par atbalsta punktiem, par to, kur un kā iegūt informāciju, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā un uzklausām pieredzes stāstus. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2017./2018.mācību gadā Latvijā no citām valstīm ieradušies 835 skolēni. Raidījuma viesi: četru bērnu mamma Lelde Burve-Alksne kopā ar vecākajiem bērniem Albertu, Gustavu un Hermīni, ģimene šogad atgriezusies no Norvēģijas pēc deviņu gadu prombūtnes, un visi bērni ir skolas vecuma. Latviešu valodas aģentūras metodiķe zinātņu doktore pedagoģijā Ērika Pičukāne un Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas reģionālā koordinatore Kristīne Smilga. Sazināmies ar divu skolēnu mammu Diānu Liepiņu, kura dzīvo Lielbritānijā un arī plāno atgriezties Latvijā, arī ar Anniju Prisjolkovu-Bottiglieru no Jūrmalas, kura 2016.gadā atgriezās Latvijā no Maltas. Atgriežoties viņas bērns latviski nerunāja. Pieredzē darbā ar bērniem, kas ieradušies Latvijā no kādas citas valsts, dalās skolotāja Lāsma Cimere un Engures vidusskolas direktore Ilze Kalnozola. Viedokli izsaka Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross, viņa maģistra darbu pirms trim gadiem izstrādāja, intervējot skolotājus, kas māca reemigrējušo ģimeņu bērnus, palīdz integrēt viņus skolas saimē. Raidījums Globālais latvietis. 21.gadsimts apkopojis informāciju, kā rīkoties vecākiem, kuri ar bērniem gatavojas atgriezties Latvijā. Raidījumā ekspertes uzsver, ka būtiskākais, ir vecākiem laikus sākt interesēties par nākamo izglītības iestādi Latvijā un nosacījumiem, lai bērns pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos jaunajos apstākļos un izglītības sistēmā. Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā informācijā ģimenēm, kas gatavojas atgriezties Latvijā, iesaka sazinieties ar konkrētās pilsētas/ novada izglītības speciālistu. Vecāki, kuriem ir aktuāli jautājumi, kā labāk bērnam apgūt zināšanas Latvijā jau pēc atgriešanās, izveidojuši savu Facebook grupu “Reemigrantu bērni Latvijas skolās”. Savukārt Ērika Pičukāne radījusi Facebook grupu ar nosaukumu “Dalīsimies pieredzē”, kur pedagogiem ir iespēja uzdot jautājumus.
¡¡ Buenos días !!Hoy os hablamos un poco más de maltas, desde un punto de vista diferente. No te lo pierdas y aprende algo más sobre las maltas.Os deseamos un feliz Jueves y como siempre decimos "Con cerveza NO hay tristeza"
¡¡ Buenos días !!Hoy os hablamos un poco más de maltas, desde un punto de vista diferente. No te lo pierdas y aprende algo más sobre las maltas.Os deseamos un feliz Jueves y como siempre decimos "Con cerveza NO hay tristeza"
"Nebūšu oriģināla un tāpat kā daudzi mani kolēģi radio, presē un televīzijā, atskatīšos uz 2018. gada pērļu vākumu šajā raidījumu ciklā, kas ar nosaukumu Latvijas pērles arī beidz savu skanējumu, bet, kā tas sauksies un ko tajā varēs dzirdēt, par to šī raidījuma beigās," bilst raidījuma autore Zane Lāce. Bet tagad atcerēsimies, kur vērojams saktām bagātākais tautas tērps, kur top lielais musturdeķis, ka carnikavieši agrāk nēģus cepa, kā Maltas pusē ar zirga pasta ratiem brauca, kāda interesanta pudele glabājas Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā un kā Vijciemā pēc sentēvu metodēm čiekurus kaltēja. Veidojot šo raidījumu divu gadu garumā, pārliecinājos, ka ikvienā pagastā un pilsētā ir vismaz viens pagātnes mantojuma objekts, par kuru vietējie muzeju, kungu māju, baznīcu darbinieki, bibliotekāri un vēsturnieki var ko pastāstīt. Un turpmāk raidījums ar nosaukumu Vietu lietas turpinās skanēt ierastajā laikā, bet raidījuma vairāk pievērsīšos konkrētas vietas vairākiem objektiem vai lietas aplūkošu tuvplānā. Tās būs senākās vai interesantākās, vai neparastākās, vai unikālākās dažādu laikmetu liecības, kas saglabājušās līdz mūsdienām un bez kultūrvēsturiskā matojuma vērtības sevī ietver arī mūsu zemes un cilvēku stāstus. Tās var būt lielākās mēslu dakšas, baronu meitas kristāmkleita no 18.gadsimta, lielākā/mazākā baznīca, krāšņākais baroka laika kungu nams, ievērojama rakstnieka skolas burtnīca vai kolhoza priekšsēdētāja portfelis. Raidījuma mērķis ir iepazīstināt klausītāju ar Latvijas dažādo laikmetu mantojumu, uzsverot tā vērtību, radīt interesi un līdz ar to, arī niansēti izcelt katras pilsētas un pagasta kultūrvēsturiskos vaibstus.
Episode 56 Brandy Maltas aka Kalli Birman is the PR and Music Booking agent for SpotOn3D, the manager for award winning musician Mankind Tracer, Co-Owner of The Tracer|Birman Agency. Plus Writer/Film Maker Erica Hughes The creator of 2020 A.D. is Erica Hughes, from Wisconsin. Thursday, June 23, 2011 Host Kinte Co-Host Psylent Knight, Neon-San & D.L. Watson Guests: Erica Hughes & Brandy Maltas FB Event: https://www.facebook.com/events/957849184245976/ Previous: "Geek or Gangsta" / Russell Boyd & Pooky Amsterdam (2x23) #55 Next: Season 3: Phaylen Fairchild Returns (3x01) # 57 This show will be the season finale. We will go on a 2 or 3 week hiatus and then come back with new episodes. Erica Hughes (Writer/Film Maker) The creator of 2020 A.D. is Erica Hughes, from Wisconsin. In her mid-30s, she’s already self-published in a number of media. She’s got several books to her name including the romance, Infatuation, and also writes articles for screenwritersdaily.com on how to produce and pitch animated movies. “I enjoy working on different things, from painting to writing and even singing,” she says. “Film and movies seems like a natural progression for me. Not in front of a camera, but making things that other people can enjoy.” Erica isn’t a newcomer to the movie world. She used to work at Sony as a Coordinator, and part of the support team for Vegas, their editing software, and their audio suites, Acid and SoundForge. She then worked with a producer, Kennedy Safo, editing and writing screenplays, and editing his feature-length movie. In January 2009, a friend told her about Moviestorm, and she wondered whether it would be useful. Brandy Maltas/ Kalli Birman Brandy Maltas/ Kalli Birman in Virtual Worlds joined Second Life in 2008 and almost immediately became involved in the arts community by working for and art gallery as a curator. In three years she has worked in the arts community, land , event and musician management and public relations, many times all at once. Her work in virtual worlds has become her full-time employment. Currently Brandy is the PR and Music Booking agent for SpotOn3D, the manager for award winning musician Mankind Tracer, Co-Owner of The Tracer|Birman Agency (a full service PR and Marketing firm) with Mankind, Co-owner of The Village and Club Graffiti with Mankind and the events and community manager for Solace Beach Estates. When not working Brandy also enjoys hosting open mic poetry events where she is allowed to express her creativity through the written and spoken word.
Om livsfarliga vägar mot Europa, som med EU:s Afrikapolitik blivit allt farligare. Om utveckling för att komma åt migrationens grundorsaker. Och om bristen på legala vägar till EU för Afrikas unga. Detta avsnitt börjar i Madrid, där Konflikts Robin Olin följer med en grupp nykomna västafrikaner i Spaniens huvudstad Madrid. De driver runt planlöst i hopp om att hitta något att äta och någonstans att sova. Sveriges Radios migrationskorrespondent Alice Petrén har träffat 26-årige Kharim Sao i Elfenbenskusten som reflekterar över de farliga migrantrutterna mot Europa, samtidigt som hon fick en inblick i maktens korridorer, när EU och Afrikanska unionen höll möte i Abidjan hösten 2017. Det västafrikanska landet Niger har hamnat i den europeiska unionens absoluta fokus. 2015, samma år som den så kallade flyktingkrisen i Europa, beslutade EU, på ett toppmöte i Maltas huvudstad Valetta, om att försöka stoppa migrantströmmarna från Afrika genom tätt samarbete med några afrikanska nyckelländer, däribland Niger. EU använder biståndspengar för att få enskilda länder att med olika medel stoppa den illegala migrationen mot unionen. Niger har blivit en mönsterelev, säger forskaren Adam Abdou Hassan vid universitetet i Rouen, som ursprungligen är från Niger. Vi hör också den 16-årige migranten Alpha Ouman Sow i ökenstaden Agadez, som stoppats som ett led av EU:s politik och skickats tillbaka till Niger. Att ta sig genom öknen och över Medelhavet det är verkligen svårt, ett helvete, säger han till frilansjournalisten Bastien Renouil, som gjort intervjun för Konflikts räkning. Det finns ju också vägar för unga afrikaner som skulle kunna stanna i Afrika. Vad krävs för att gjuta framtidstro i den unga befolkningen på kontinenten? Frilansjournalisten Elise Cannuel har intervjuat den unga juridikstudenten Salimata Nah Traoré i Burkina fasos huvudstad Ouagadougou. Är motsvarigheten till de illegala vägarna legala vägar? Finns det några sådana? 2008 satsade EU på ett center i Mali, ett slags arbetsförmedling, där tanken bland annat var att unga afrikaner skulle kunna söka jobb i Europa. Hur har det gått med det centret? Anja Sahlberg sökte svaret. Programledare: Firas Jonblat firas.jonblat@sverigesradio.se Producent: Anja Sahlberg anja.sahlberg@sverigesradio.se
A brutal killing and a divided island. Tim Whewell asks what the murder of Daphne Caruana Galizia reveals about Malta.
The brutal, unsolved murder of Malta's most outspoken blogger has blackened the image of the Mediterranean holiday island. Since Daphne Caruana Galizia was blown up by a car bomb in October, her son has denounced his country as a mafia state. European leaders say they're deeply concerned about the rule of law there. But on Malta, Daphne was a divisive figure - admired by some as a fearless investigative journalist, detested by others as a snobbish "queen of bile." She herself said there were "two Maltas" - and the reaction to her murder has proved that. So was Daphne's death a political assassination - as one Malta says - or a criminal killing without wider implications, as the other Malta insists? Tim Whewell goes looking for answers on an island where everyone knows everyone, but belongs firmly to one camp or the other. Producer: Estelle Doyle.
Vi spiser mat fra Karibia, tilberedt av restauranten Lemongrass, og en hjemmelaget versjon av Maltas nasjonalrett. Vi ringer også skipsreder og Bermuda-elsker Herbjørn Hansson. Og Joacim har koset seg med scones og te! See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.
I dagens radio bubb.la avhandlades bland annat polisens dygnet runt-blockad av lokal i Stockholm för att hindra privat tillställning, varför statskuppen i Turkiet misslyckades, blankvapenbeväpnad afghansk flykting attackerat tågpassagerare i Tyskland, Maltas premiärminister vill skapa frihandelszoner, man i Georgia anhållen efter Facebook-kommentar, Venezuela öppnar gränsen till Colombia för att låta befolkningen köpa förnödenheter och Zimbabwe misslyckas för andra månaden i rad betala militären i tid. http://radio.bubb.la/radio-bubb-la-197/
Elden på Maltas strand!
© 2020-2025 Ivy Podcast Discovery LLC
