Podcasts about princip

Jau labu laiku analītiķi, politiķi, žurnālisti un faktiski jebkurš interesents sekojis līdzi tam, kā attīstās situācija Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā. Jaunās pilnvaras Trampam ļāvušas sevi spilgti apliecināt gan ārpolitikā, gan momentāni iedarbināt virkni procesu iekšpolitikā, par ko daļa priecājas, bet daļa ir ārkārtīgi satraukusies. Šo satraukto prātu vidū ir arī zinātnieki. Visai drīz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotas stāšanās amatā tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā tikušies mītiņos ar saukli "Stand Up for Science" ("Iestājieties par zinātni"). Viņi pauduši protestu ASV administrācijas darbībām, samazinot zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai. Vai ASV administrācija baidās no zinātniekiem un kuras zinātņu nozares varētu ciest visvairāk? Vai tas varētu sekmēt to, ka zinātnieki pamet ASV? Un cik liela zinātnes un akadēmiskā brīvība ir tepat Eiropā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centra vadītāja Ieva Puzo, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders un Latvijas Universitātes pēcdoktorants, starpdisciplinārs matemātiķis, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks Jānis Lazovskis. Dienā, kad skan raidījums, kļuva zināms, ka ASV varas iestādes apturējušas studentu vīzu noformēšanu. Visiem trim sarunas dalībniekiem ir pieredze saistībā ar darbu vai mācībām ASV. Ieva Puzo ir ieguvusi maģistra grādu Kalifornijas universitātē Berklijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un pēc tam arī doktora grādu Pitsburgas universitātē. 2017. gadā viņa atgriezās Latvijā un uzsāka darbu Rīgas Stradiņa universitātē. "Sajūtas ir ļoti dažādas šobrīd, bet galvenokārt milzīga nožēla par to potenciālo, tām trakajām lietām, kas jau ir sākušās un kas vēl varētu arī notikt zinātnes vidē Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī tāpēc, ka Pitsburgas universitāte, kur ieguvu doktora grādu, bija pirmā, kas šī gada sākumā paziņoja, ka šogad neuzņems doktorantūras studentus. Tai sekoja vēl citas. Bet tā bija tāda pirmā skaļāka zīme arī man, kas parādīja, kā procesi mainās, universitātes ļoti sāks pielāgoties. Tās lietas, ko mēs iepriekš tvērām kā pašsaprotamas, domājot par akadēmisko brīvību visdažādākajās tās izpratnēs, par kaut kādu institūciju attiecībām ar štatiem, ar federālo varu ASV, ka tās patiešām ļoti krasi mainīsies un noteikti ietekmēs arī to, kā vispār zināšanas tiek radītas ASV un citviet pasaulē," vērtē Ieva Puzo. "Es vairāk kā politologs skatos. Redzu, ka zinātne kā tāda arī ir viens no ASV varas eksportiem pasaulē, jo daudzi cilvēki dodas uz ASV ar mērķi iegūt zināšanas, jo ASV ir labs finansējums, viss ļoti ērti, infrastruktūra, var iegūt labas zināšanas, programmas ļoti kvalitatīvas, un pēc tam cilvēki aizbrauc atpakaļ uz savām mītnes zemēm ar labu iespaidu par Amerikas Savienotajām Valstīm kopumā. Bieži šie cilvēki veido eliti šajās valstīs, kas attiecīgi nāk ar pozitīvu noskaņojumu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kas savukārt nozīmē: ja Amerikai, teiksim, kaut ko vajag panākt starptautiskajā vidē, to var izdarīt daudz vieglāk, jo Amerikai uzreiz ir sabiedrotie, cilvēki, kas ir pozitīvi noskaņoti pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja šāds finansējums zūd, tad šāds eksports mazinās, attiecīgi tas arī mazina ASV spēku starptautiskajā sistēmā," analizē Toms Rātfelders. Jānis Lazovskis ir ieguvis doktora grādu ASV Čikāgā un piekrīt kolēģu teiktajam. Šobrīd ASV strādā un mācās vairāki viņam pazīstami cilvēki. Kad minējis viņiem, ka būs šāda diskusija, un lūdzis komentārus, vairāki lūguši neminēt vārdus, jo viņiem ir satraukums, ka var vērsties pret starptautiskajiem studentiem. "Līdz šim tas ir bijis balstīts tajā, ja izsaka atbalstu Palestīnai, bet kopumā ir sajūta, ja kaut ko pateiks, kas valdībai nepatiks, tad var ļoti viegli studentus izspert ārā no valsts," bilst Jānis Lazovskis. "Tas ir, no vienas puses, neaptverami, kā tāds slikts sapnis, ko gaidām, kad tas beigsies. Protams, no ārpuses ir viegli to tā uztvert. Tiem, kuri dzīvo un strādā Amerikā, tā ir ikdiena, un tas ir noteikti daudz, daudz grūtāk." '"Mums pirms diviem mēnešiem izraidīja no universitātes astoņus studentus. Nebija nekād paziņojuma, vienkārši universitātes Starptautisko lietu departaments skatījās tā saucamos "service record", respektīvi, kur ir informācija par studentu failiem, un ierauga, ka vīza ir atņemta. Principā students ir nostādīts fakta priekšā," stāsta Toms Rātfelders. "Mums universitātes vadība teica: ja kaut ko tādu ierauga, mēģināsim ātri ziņot, mēģināsim ātri monitorēt, lai mēs nebraucam uzreiz projām, jo ir iespēja dabūt universitātes apmaksātu juridisko pakalpojumu. Tā ir realitāte, ar ko jāsaskara, ja tu vēlies palikt ASV, ja tu vēlies savu akadēmisko karjeru saistīt ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ļoti ātri viss var mainīties un tev var vienā brīdī vienkārši nākties samainīt visus dzīves plānus." Tas neattiecas tikai uz studentiem, bet arī uz universitāšu darbiniekiem, norāda Ieva Puzo. Kāpēc Amerika sāka šādi uzvesties pret saviem zinātniekiem un studentiem? Toms Rātfelders norāda, ka jāņem vērā politiskais konteksts saistībā ar Izraēlas - Palestīnas konfliktu, bet laika gaitā tas jau ir attīstījies, ja sāc kaut ko publiski teikt, rakstīt, uzstāties, kas ir pretrunā ar ASV valdības oficiālo nostāju ne tikai Palestīnas jautājumā, arī citos jautājumos, automātiski valdība var pateikt, ka tu esi nevēlams cilvēks šai valstī un tev ir jādodas projām. Tāpēc tev ir jābūt ļoti uzmanīgam. Kuras zinātņu nozares varētu ciest vairāk?  "Viens no uzbrukuma pirmajiem upuriem ir, protams, visas tās jomas vai tie zinātnieki, kas darbojās virzienā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, lai mēs veidotu, piemēram, veselības pakalpojumus, kas pieejami visdažādākajām cilvēku grupām. Šīs jomas arī ātri vien kļuva par uzbrukumu upuri un ātri vien parādījās šie 40 vārdi, ko pētnieki nedrīkst iekļaut savos Nacionālā zinātnes fonda un Nacionālā veselības institūta projektu pieteikumos. Šo vārdu saraksts iekļauj, piemēram, tādus vārdus kā sievietes. Tad mēs saprotam, kas ir tas, pret ko notiek šī vēršanās," komentē Ieva Puzo. "Jā, tas vairāk skar noteiktas sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, tomēr tas tiešām skar visdažādākās zinātnes nozares, milzīgas pētnieku grupas. Mani ļoti pārsteidza, ka tajā brīdī, kad šis 40 vārdu saraksts izskanēja, es novēroju kaut kādās "Facebook" grupās, kur pētnieki pulcējas un apspriežas, ka pirmā reakcija bija - hei, mums ir nevis jāprotestē, bet mums ir jāpielāgo savi pētījumu pieteikumi, mums ir jāizņem šie vārdi un tie ir jāaizstāj ar citiem. Un tā ir bīstama tendence, manuprāt, ko es, šķiet, negaidīju no ASV kolēģiem, no vienas puses. No otras puses, tas man tikai nostiprināja pārliecību, ka tas, kas notiek tagad, ir kaut kāda iepriekšējo procesu intensificēšanās un pastiprināšanās. Kā ik trešdienu piedāvājam ielūkoties kādā iedomātā grāmatu plauktā. Šoreiz kādu pērli no Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja plaukta ir gatava izcelt muzeja vadītāja Ieva Lībiete. Viņa stāsta par grāmatu, kas visvairāk ietekmējis to, kā pati saprot medicīnas vēstures gaitu. Tā arī grāmata, kas ietekmējusi veidu, kā medicīnas vēsturi viņa pasniedz studentiem. Tā ir kanādiešu autores - ārstes-hematoloģies, medicīnas vēsturnieces un medicīnas vēstures profesores Žaklinas Dafinas grāmata "Medicīnas vēsture: skandalozi īsa iepazīstināšana" (Jacalyn Duffin. History of Medicine: A Scandalously Short Introduction).  

Myslíte, že řeči o omládnutí jsou jen marketingová klišé? V tomhle dílu Generačního konfliktu vás možná přesvědčíme, že to tak není. Lépe řečeno, přesvědčí vás náš host, který s tím má osobní zkušenost. Jak se pohybem mládne, a to i mentálně? Jak konkrétně na to? Jak je možné, že existují sedmdesátiletí artisté? O tom všem, a nejen o tom si povídáme s hercem a hlavně principálem Cirku La Putyka Rostislavem Novákem. Jako bonus samozřejmě generační slovníčky. Víte třeba, vy starší, co to znamená "tralalero tralala"?

Novus Pontifex Maximus Leō Robertus Prevost, Sicagēnsis, creātus est Pontifex Maximus ecclēsiae Rōmānae ac Leō ēius nōminis quartus decimus vocābitur. Leō prīmus est Americānus, quī est ad pontificātum maximum prōmōtus. Diē Sōlis ōrātiōnem Ītalicē habuit, quā verbīs pontificis Franciscī, in cūius locum successerat, ūsus est cum dīceret tertium tōtīus mundī bellum iam gerī sed articulātim, in diversīs certāminibus; sē autem precārī mīrāculum pācis mundō condōnātum īrī. Indūtiae inter Indōs et Pakistāniānōs factae Magistrātūs Americānī indūtiās fēcērunt inter Indōs et Pakistāniānōs, quī bellum inter sē gerere coeperant. Graviter enim omnibus metuendum est nē bellum atomicum inter illās gentēs concitētur. Dē pāce inter Russōs et Ūcrāīnēnsēs conciliandā Vladimīrus Pūtin, praeses Russōrum, diē Sōlis Ūcrāīnēnsibus magistrātibus colloquia Cōnstantīnopolī habenda dē pāce compōnendā prōposuit. Russī enim dīcunt sē velle causās bellī tollere et, quam indūtiās ad tempus facere, diutīnam potius pācem compōnere. Volodimīrus Zelensky, praeses Ūcrāīnēnsium, dīxit sē parātum esse cum Pūtin Cōnstantīnopolī congredī, postquam summus magistrātus Americānus palam iusserat eum statim cōnsentīre. Captīvus līberātus Hodiē Edan Alexander, cīvis Americānus quem latrōnēs Hamas dictī captīvum tenēbant, līberātus est, ut bona fīdēs dēmonstrārētur et grātia summī magistrātūs Americānōrum conciliārētur. Magistrātūs enim Americānī feruntur gestīre, ut fīnis in bellum inter Isrāēlītās et Palaestīnōs gestum impōnātur, atque clam Isrāēlītās rectē cum Palaestīnīs colloquī. Pacta commerciālia Magistrātūs Americānī Britannīque nuntiāvērunt pactum, quō commercium inter suās gentēs prōmōvērētur. Britannī igitur portōria sua dēminūtūrī sunt et faciliōrem aditum mercī Americānae praebitūrī. Americānī vērō portōrium decimae partis exigent in pleramque mercem Britannicam praeter chalybem et aluminium impositum. Sīnēnsēs porro cum Americānīs nōn sine fructū colloquuntur Genēvae in Cōnfoederātiōne Helveticā, ut commercium quam anteā aequius inter sē prōmōveātur. Wang Xiaohong, Sīnēnsium praefectus pūblicae secūritātī, missus est quī colloquiīs interesset, quod ōminārī vidētur Sīnēnsēs dīligentius quam anteā cōnsīderāre Americānōrum querellās dē illicitō venenī, ut fentanylī, commerciō cohibendō. Latrōnēs Hāītiānī dēsignātī Magistrātūs Americānī Hāītiānōs latrōnēs, et Viv Ansanm et Gran Grif appellātōs, dēsignāvērunt auctōrēs terrōris, quibuscum prohibētur nē quis Americānus commercium habeat, atque in quōs reprimendōs licet magistrātibus Americānīs extraordināriam auctōritātem exercēre. Mille et sescentī Hāītiānī hōc annō occīsī sunt, cum latrōnēs reliquiās reīpūblicae iam ēvērsae expīlārent. Principēs senātūs Colombiānōrum Suprēmī iūdicēs Colombiānōrum poscunt Īvānum Name, principem superiōris camerae senātūs, et Andrēam Calle, principem īnferiōris camerae senātūs, in iūs vocandōs crīmine corruptiōnis. Feruntur pecūniam accēpisse eō nōmine, ut lēgēs, quas cupīvit Gustāvus Petrō praesēs reīpūblicae ferrī, cūrārent ferendās. Comitia in Rōmāniā habita Populāribus suffrāgiīs dēnuō in Rōmāniā numerātīs, Geōrgius Simion, populārium partium, duās quīntās partēs tulit. Abhinc autem sex mēnsēs Callinīcus Georgescū, factiōnis dextrae, in eōdem certāmine victor ēvāserat, sed jūdicēs certāmen abrogāvērunt, victoriam Georgescū surripuērunt, eundem etiam candidātum iterum ambīre vetuērunt. Quam ob rem Jacobus Vance, vicepraeses Americānus, est contrā abrogātiōnem voluntātis populāris populāribus suffragiīs rīte expressae invectus. Quibus factīs, Geōrgius Simion, in locum Callinīcī Goergescū substitūtus, victoriam etiam māiōrem tulit. Itaque duodēvīcēsimō diē mēnsis Māiī Geōrgius Simion certābit cum Nicūsōre Dan, ut praeses creētur. Macron, Merz, Starmer nōn cum cōcaīnō dēprehēnsī Diurnāriī Gallicī strēnuissimē negant Emmanuēl Macron praesidem Gallōrum, Frederīcum Merz cancellārium Germānōrum, Ceirum Starmer ministrum prīmārium Britannōrum, deprehēnsōs esse cum cōcaīnō. Nam dum trēs illī iter trāmine ferriviāriō in Ūcrāīnam faciunt, diurnāriī repentīnam irruptiōnem in currum fēcērunt, ubi summī magistrātūs ūnā ad mēnsam sedēbant. Deinde Frederīcus Merz, cum chartās quāsdam ā se mōvisset et aliquid inopīnātum sub illīs conspexisset, nōn minimum cochlear cōcaīnō per nārēs hauriendō aptum, quod nōnnullīs falsē vidēbatur, sed bacillum potius ad pōtiōnem miscendam vultū turbātō cēlāvit. Quod Emmanuēl Macron cum animadvertisset, ipse nōn album cōcaīnī fasciculum, ut mendācēs et malevolī dictitant, sed innocentem mappam dextrā manū arreptam paulisper et ineptē sub sinistrō cubitū cēlāvit antequam ad sinistram manum etiam ineptius trānstulit quō commodius post sē abiceret. Diurnāriī igitur Gallicī, quōrum acta “Līberātiō” īnscrībuntur, negant sē quidquam in hūius reī imāginibus invenīre quod suspīciōsum esse videātur. Diurnāriīs vērō Britannīs Germānīsque nōn operae pretium rem strenuē negāre vidētur, cum nēmō aut Starmer aut Merz, ut hominēs hilaritāte aliēnōs, cōcaīnō umquam abūsōs esse crēdere posse videātur.

Pokud se vám přednáška líbila a shledáváte ji hodnotnou, prosím, pošlete dobrovolný příspěvek v krypto či korunách! Pravidelná podpora a LN: https://opristavu.urza.cz/ BTC: bc1qqs0sutxykl5h97xa0fcu4qaptvkvq5ecm52qn9 LTC: ltc1qpcnumcpvx2a77p0shkxwawc555nepy25l0n090 Číslo účtu: 2201359764/2010; variabilní symbol: 5 -------- Z jedné přednášky v čajovně Cherubín se nakonec stal celý seriál; rád se tam vracím, protože to místo má správného čajovníka i skvělou atmosféru (a sochu Buddhy s nápisem: „Když bůh řekl: »Budiž světlo,« zvuk již existoval.“). Princip neagrese považuji za jeden ze základních pilířů anarchokapitalismu; polycentrické právo je pak praktickou implementací volnotržního práva. Jak spolu souvisejí? Může mít právo nějaký smysl i bez toho, aby bylo vymáháno silou? Na tyto – i další – otázky odpovídám v přednášce; rozebírám především to, co lidem nebývá jasné na první poslech. – Urza (www.urza.cz); autor knihy Anarchokapitalismus; tvůrce Svobodného přístavu; spoluzakladatel a hlava Institutu Ludwiga von Misese; člen předsednictva Svobody učení; učitel ve svobodné škole Ježek bez klece

jQuery(document).ready(function(){ cab.clickify(); }); Original Podcast with clickable words https://tinyurl.com/2dhy5os7 Contact: irishlingos@gmail.com Leo XIV: American, Augustinian, Missionary. Leo XIV: Meiriceánach, Aibhistíneach, Misinéir. Robert Francis Prevost is the next pope of the Catholic Church and will be known to the general public as Leo XIV. Robert Francis Prevost é an chéad phápa eile ar an Eaglais Chaitliceach agus mar Leo XIV a bheidh aithne ag an bpobal mór air. It was not expected that the successor to Princip would come from America, but his appointment is a strong indication that there will be a certain continuity between the work of Leo XIV and Princip. Ní raibh súil gur as Meiriceá a thiocfadh an comharba ar Phrionsias, ach nod láidir é a cheapúchán go mbeidh leanúnachas áirithe idir obair Leo XIV agus Prionsias. Robert Prevost, who was not appointed cardinal until 2023, is from Chicago, Illinois, and is one of the 80 men appointed cardinals by Pope Francis since 2013. As Chicago Illinois é Robert Prevost, nár ceapadh ina chairdinéal go dtí 2023, duine de na 80 fear a cheap Prionsias ina gcairdinéil ó 2013. Robert Prevost was born in 1955 in Chicago, Illinois, and entered the priesthood in the Augustinian order there, before graduating with a degree in mathematics from Villanova University in Philadelphia. I 1955 i Chicago Illinois a rugadh Robert Prevost, agus chuaigh sé isteach sna sagairt san ord Aibhistíneach ansin, sular bhain sé céim amach sa matamataic in Ollscoil Vilanova i Philadelphia. He also earned degrees in theology, one of which was a doctorate in Rome. Bhain sé céimeanna amach sa diagacht freisin, ceann acu sin ina dhochtúireacht sa Róimh. In 1985 he headed to Peru where he spent 14 years as a missionary in one of the poorest countries in the world. I 1985 thug sé aghaidh ar Pheiriú áit ar chaith sé 14 bhliana déag ina mhisinéir i gceann de thíortha bochta an domhain. It was brought back to America in 1999 where it was introduced to the Aussies there and around the world. Tugadh ar ais chuig Meiriceá e i 1999 áit a cuireadh é i mbun na nAibhistíneach ansíúd agus ar fud an domhain. But Francis sent him back to Peru in 2014, this time as bishop of Chiclayo in the north of that country, and it was there that Francis called him to Rome in 2023. Ach chuir Proinsias ar ais chuig Peiriú é i 2014, an uair seo ina easpag ar Chiclayo i dtuaisceart na tíre sin, agus is ann a bhí sé gur ghlaoigh Proinsias chun na Róimhe é i 2023. When Prevost was put in charge of the institution that advises the Pope on the appointment of a new bishop, it was clear that Princip wanted to give him power and status. Nuair a cuireadh Prevost i mbun an fhorais a chuireann comhairle ar an bPápa faoi easpag nua a cheapadh, ba léir go raibh Prionsias ag iarraidh cumhacht agus stadas a thabhairt dó. Not long after that, he became a cardinal, the highest rank in the church other than the pope himself. Níorbh fhada ina dhiaidh sin a rinneadh cairdinéal de, an chéim is airde san eaglais seachas an pápa féin. Francis was confident in his ability to communicate with the different factions in the church and his moderate stance on many controversial issues. Bhí muinín ag Proinsias as a chumas cumarsáide leis na heití éagsúla san eaglais agus an seasamh measartha a bhí aige as go leor ceisteanna conspóideacha. The direction that Prevost would follow was clear upon Francis' death. Bhí sé soiléir ar bhás Phroinsias an treo a leanfadh Prevost. He said that the work could not be stopped or turned back, saying that the same strong message was always there: proclaim Jesus Christ and proclaim the Gospel. Dúirt sé nach bhféadfaí an obair a stopadh ná casadh ar ais, á rá go raibh an teachtaireacht chéanna láidir ann i gcónaí: fógair Íosa Críost agus fógair an Soiscéal. But he also said that it needed to be told in a way that the youth, the poor and politicians could hear it in their own way.

Marie Veřmiřovská, principálka Loutkového divadla Sokol Přerov, slaví osmdesáté narozeniny. Narodila se 7. května 1945, jen pár desítek metrů od Tyršova mostu – právě ve chvíli, kdy ho ustupující německá armáda vyhodila do povětří.

Odebírej VIP krátký formát RED PILL na našem Spotify jen za 100,-/měsíc a odemkneš jich tím rovnou 43 ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://podcasters.spotify.com/pod/show/brainweare/subscribe⁠⁠⁠⁠⁠⁠Jak si otevřít dveře k lepšímu já? Dnes pro Vás máme 7 užitečných konceptů, které mohou změnit způsob, kterým o sobě uvažujete! V krátkých uvědoměních zabrouzdáme do psychologie, evoluční biologie nebo také do štěstí a kreativity. Jak potlačujeme své světlé stránky? Jak z nás vnitřní konflikt dělá zvířátka, která nejsou schopna myslet dlouhodobě? Jsme posedlí přemýšlením a sebe-reflexí? Proč si nastavovat kreativní mantinely? Proč deoptimalizovat svůj život? Velice efektivní a úderný díl, který stojí za to! Přejeme příjemný poslech.Podpoř svůj mozek našimi doplňky: ⁠⁠https://www.uplife.cz/brain-we-are/⁠Kup si naší knihu na ⁠⁠⁠⁠LevnyDopamin.cz⁠⁠Odebírej VIP krátký formát na našem Spotify jen za 100,- / měsíc ⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://podcasters.spotify.com/pod/show/brainweare/subscribe⁠⁠⁠⁠⁠Uplife.cz - Kvalitní doplňky s kódem bwaKam dále?Kup si jeden z našich online kurzů ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Průvodce Mozkem a Myslí⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, nebo ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Mentální Modely⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ a s kódem "BWA30" je tam SLEVA 30%!Zadej kód "BWA" pro slevu 10% na vybrané zboží na eshopu ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠uplife.cz⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ a ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠herbal-store.cz⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Sledujte Brain We Are na sociálních sítích: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ( ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.instagram.com/brain_we_are⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ) nebo⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Facebook ⁠⁠Minutáž:06:34 Out-of-Body Experience08:05 Tvoje JÁ14:07 Vnitřní konflikt & Minimální JÁ16:14 Úspěch & Zlatý stín25:04 Dilema stonožky29:11 Jsme zahlceni informacemi31:08 Potěšení34:45 Vztah ve tvaru U37:40 Kolik je přebytek svobody42:23 Kreativní mantinely45:18 Víc myšlení je kontraproduktivní46:02 Závěr

U běžné hypotéky si vezmete úvěr, který postupně splácíte, a na konci máte nemovitost. U reverzní hypotéky je to naruby. Senior si vezme spotřebitelský úvěr, ten se platí až když zemře nebo se dům prodá.Zatímco ve Spojených státech nebo ve Velké Británii je reverzní hypotéka léty prověřený produkt, u nás je zatím v plenkách. V Česku ji poskytuje například firma Finemo. Za deset let od svého vzniku poskytla zhruba 700 obrácených hypoték.Princip je jednoduchý. Klient, minimálně šedesátiletý, dostane půjčku. Svou nemovitost zastaví, ale až do smrti zůstává jejím vlastníkem. Dostane peníze - naráz či formou pravidelné renty - a během svého života nemusí dluh umořovat. Pokud nechce, nic nesplácí. Naakumulovaný dluh se vyrovnává až po smrti vlastníka domu či bytu. Musí ho uhradit například dědicové, kteří nechtějí o rodinnou nemovitost přijít. Jinak se dům prodá a závazek se zaplatí z výnosu.*****Ve vatě. Podcast novinářky Markéty Bidrmanové. Poslechněte si konkrétní rady investorů a odborníků na téma investic, inflace, úvěrů a hypoték. Finanční „kápézetka“ pro všechny, kterým nejsou peníze ukradené.Vychází každý čtvrtek. Poslouchejte na Seznam Zprávách, Podcasty.cz nebo ve všech podcastových aplikacích.V podcastu vysvětlujeme základní finanční pojmy a principy, nejde ale o investiční poradenství.O čem byste chtěli poslouchat příště? Co máme zlepšit? A co naopak určitě neměnit? Vaše připomínky, tipy i výtky uvítáme na adrese audio@sz.cz.

I denne udgave af Bogfolk kan du blandt andet høre om den såkaldte ’rygflæsk-tykkelse’ på danske baconsvin. Jes Stein Pedersen taler med landbrugshistoriker Esben Bøgh Sørensens om hans nye bog ’Andelsbevægelsens natur’. I den får den hæderkronede danske andelsbevægelse høflig, men umisforståelig voksenskældud. Bogen beretter om en solstrålefortælling om demokrati og fælleseje, der er endt med at industrialisere naturen i så ekstrem grad, at vi i dag står med op til flere naturkriser: det uddøde liv i de kystnære fjorde, det giftige drikkevand, bestialiteten over for dyrene. Esben Bøgh Andersen er landbrugshistoriker på Det Grønne Museum som ligger i Djursland.See omnystudio.com/listener for privacy information.

"Pati galvenā šajā laikā ir cerība," uzskata Latvijas Televīzijas žurnāliste, skatītāju tik iemīļotā raidījuma "Ielas garumā" veidotāja, daudzu portretraidījumu un filmu autore un arī Latvijas sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Lilita Eglīte, kura cenšas sekot līdzi visiem notikumiem kultūras jomā, bet balvas "Kilograms kultūras" kontekstā viņas prioritātes ir vizuālā māksla, kino un teātris.... Šovakar pulksten 17.30 Latvijas Televīzijas 1. kanālā būs skatāms jau trešais Lilitas veidotais raidījums par Jelgavu, bet pulksten 21.05 Rīgas kinostudijā sāksies balvas "Kilograms kultūras" pasniegšanas ceremonija un koncerts, ko tiešraidīs arī "Klasika". Ilze Medne: Raidījuma "Ielas garumā" jaunākais raidījums, kuru lūkojām februāra sākumā, bija veltīts ceļojumam uz Alsungu, un tas nu bija viens meistardarbs, ne raidījums, kas mums ļāva to pilnasinīgo vasaras pilnbriedu un kultūras savdabības un bagātības sajūtu smelt pusstundas garumā pilnām riekšavām. Gribu jums teikt sirsnīgu paldies par to, ko jūs ar šiem raidījumiem darāt, jo man tā ir regulāra pote pa brīžam dziestošai patriotisma sajūtai. Latvijas Radio šāds mīļraidījums man ir "Stiprie stāsti", televīzijā - "Ielas garumā": kad noklausos un noskatos šos raidījumus, ir sajūta – ar mums viss būs labi, ja mums Latvijā ir tik skaisti, gudri un stipri cilvēki. Tikai jāprot viņus pamanīt, novērtēt un pateikt viņiem paldies. Lilita Eglīte: Ar mums patiešām viss būs labi, ja ir tādi cilvēki, un man jāatzīst, ka suitos bija viens no lieliskākajiem pēdējā laika piedzīvojumiem, jo tur patiešām ir šie cilvēki! Un ja man vēl izdodas viņus parādīt tā, ka kāds iedvesmojas, tad, manuprāt, ir sasniegts tas, kas žurnālistam ir jādara: viņam ir jāparāda tas, kas ir vērtīgs. Protams, jāatklāj arī tas, kas nav tik vērtīgs, tomēr pati galvenā īpaši šajā laikā ir cerība. Tas brīnišķīgais, ko dara cilvēki visapkārt Latvijā. Un suiti noteikti ir tādi. Ļoti, ļoti interesants piedzīvojums! Vai jūsu mērķis, veidojot raidījumu par suitiem, bija tieši tāds pats, kāds tas bija laikā, kad jūs pirms 22 gadiem sākāt veidot raidījumu "Ielas garumā"? Jā. Pirms tam gatavoju ļoti daudzus raidījumus par vēsturi: gan "Rīgai 800", gan vēl agrāk, kad strādāju Jaunatnes, skolēnu un bērnu raidījumu redakcijā: ar pusaudžiem ļoti daudz braucām pa Latviju, un es viņus mēģināju ieinteresēt novadpētniecībā, vēsturē. Pēc tam studijā bija konkurss. Bija arī tādi raidījumi kā "Ejam meklēt!", "Pieturiet!", "Zaļais kvadrāts". Principā tēma visu laiku bijusi viena un tā pati – līdz pat raidījumam "Ielas garumā". Cauri laikiem. Tikai toreiz tas sākās ar bērnu raidījumiem. Šogad man bija viena no brīnišķīgākajām raidījumu pieturām – tā bija Subatē, kur atgriezos pēc 30 gadiem, bet sastapu tos pašus cilvēkus, ko biju intervējusi toreiz, kad viņi bija mazi bērni… Piemēram, viena meitene dziedāja to labi zināmo dziesmiņu Šuju lellei jaku. Pēc raidījuma par Subati viņa man atsūtīja videosveicienu, un tas bija brīnišķīgi! Subate ir viena izcila vieta! Maza vietiņa, arī sarežģīta vietiņa, jo tur vairs nav centra, bet tur ir brīnišķīga koka arhitektūra un tur ir ļoti aizrautīgi cilvēki, kuri stāv un krīt par to un veido savu vidi ļoti skaistā vietā – pie diviem ezeriem. Vai jums ir karte, kurā jūs ar raibiem karodziņiem atzīmējat vietas, kurās esat bijuši un filmējuši?  Šādu karti pirms gadiem desmit izveidoja portāls LSM, un tā karte tur ir joprojām, tikai tā kādu laiku bija neaktīva. Tagad mūsu raidījuma izpildproducents Gunārs apņēmies šo karti atkal atdzīvināt un papildināt ar visām tām ielām un vietām, kur esam bijuši pēdējā laikā. Tā kā meklējiet šo karti LSM! Kuri ir blīvākie maršruti? Ārpus Rīgas ļoti daudz esam filmējuši Jūrmalā. Jo tur bija un joprojām ir brīnišķīgi vēsturnieki – Inga Sarma, arhitekts un kultūrvēsturnieks Rihards Pētersons, vēsturniece Ausma Pētersone. Starp citu, nākamais raidījums 1. martā būs Kāpu ielas stāsta turpinājums. Iet kopā ar Rihardu Pētersonu allaž ir ļoti aizraujoši, jo tad tu pamani Jūrmalas arhitektūrā ļoti daudzas nianses. Lai gan es pa kādu ielu pirms raidījuma esmu nostaigājusi jau daudzas reizes, tad, kad ejam kopā ar Rihardu, ir savādāk. Nebiju bijusi Jelgavā, lai gan pati esmu no Jelgavas, tur esmu dzīvojusi kādu laiciņu, un mani vecāki tur dzīvoja, bet es kaut kā nevarēju saņemties stāstīt par Jelgavu, jo tas, kāda šī pilsēta tika sabūvēta padomju laikā, un salīdzināt to ar seno Jelgavu – kaut kā sāpīgi... Īsti nemācēju tam pieķerties. Bet tagad jau tapis trešais raidījums par Jelgavu! Šovakar būs stāsts par Parka ielu ar trim parkiem Jelgavā. Tā ka var atrast arī tādas vietas. Ļoti mīļa pilsēta man ir Liepāja, kur esmu ļoti daudz filmējusi, atgriežoties šeit ik pēc laiciņa – pēc gadiem pieciem, diviem, kā nu kuru reizi. Latvijā esmu bijusi visos novados, daudz Latgalē, un šogad arī pirmo reizi Rēzeknē. Ir vēl dažas vietiņas, kur vēlētos aizbraukt. Jo "Ielas garumā" esmu mēģinājusi darīt tā – gan Rīgā, gan arī pēc tam novados –, ka nav visu laiku viens un tas pats rajons, apkaime, jo tur tomēr ir diezgan daudz līdzīga. Lai skatītājiem nekļūtu garlaicīgi, pamainu vietas. Vairāk – audioierakstā.

Bůh je v Bibli vykreslen jako otec. Tedy jako ten, kdo mj. vychovává. Tento podcast se pokouší z tohoto obrazu vyjít a najít principy do naší výchovy.

“Tu staigā, teiksim, pa mazdārziņiem, kur cilvēki rušinās pavasarī, kad tur ir baigais haoss — saplīsušas plēves, mētājas spaiņi, zeme ir vēl iemigusi, bet tu skaties: kāda enerģija! Un rodas tēli. Dārznieks noteikti skatītos uz zariem, kā tos sagatavot pavasarim, bet mākslinieks skatās un priecājas par saplēstām siltumnīcām,” – stāsta mākslinieks Oļegs Tillbergs. Apgāds “Neputns” publicējis bilingvālu mākslas zinātnieces Santas Hiršas monogrāfiju latviešu un angļu valodā par poētisko un metaforisko instalatoru, mākslinieku Oļegu Tillbergu. Ar Santu Hiršu tiekamies "Klasikas" studijā. Jau pašā sarunas sākumā Santa Hirša uzsver, ka neesot mākslas zinātniece-biogrāfe. "Man varbūt pat vairāk interesē pats laiks un parādības, kas caur Oļega Tillberga mākslu ienāk Latvijas kultūrā, kā tās rezonē ar plašākām sociālām un politiskām norisēm. Tā nav klasiska monogrāfija. Protams, centrā ir Oļegs Tillbergs kā mākslinieks, bet es tomēr centos aptvert daudz plašāku parādību plūsmu." Latviešu mākslā Oļegs Tillbergs ienāca astoņdesmito gadu beigās, viņa stāsta. "Kopā ar savas paaudzes māksliniekiem viņi ienesa laikmetīgo mākslu Latvijā, sāka veidot instalācijas, izstādīja dažādus objektus kā mākslinieciskus objektus un rīkoja dažādas performances, piemēram, Oļegs sadarbojās ar Sarmīti Māliņu un Sergeju Davidovu, un viņi tagadējā Līvu laukumā vai stacijas tunelī rīkoja visnotaļ avangardiskas un apkārtējo publiku kaitinošas performances, kur iejaucās milicija, bet viss beidzās labi. Principā viņi bija tā laika avangards, bet kuriem nav iespējams iedomāties tālāko mākslas attīstību deviņdesmitajos un divtūkstošajos gados. Ja viņi sāka kā mākslas revolucionāri, tad deviņdesmitajos gados Oļegs bija mākslinieks, kurš piedalījās ļoti daudzās starptautiska līmeņa izstādēs, ieguva arī "Ars Fennica" balvu, kas ir Ziemeļvalstu reģiona tā laika galvenā laikmetīgās mākslas balva. Viņš tiešām guva ļoti plašu atzinību. Ir ļoti grūti salīdzināt, bet, manuprāt, pat mūsdienu globālās aprites ziņā daudz dinamiskākajā mākslas dzīvē reti kurš to ir sasniedzis."  * Oļegs Tillbergs (1956) ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 80.–90. gadu māksliniekiem, kura instalācijas radikāli pārdefinēja telpas, laika un materialitātes iespējas mākslā un bija būtisks stimuls Latvijas laikmetīgās mākslas veidošanās procesiem. Tillberga darbības aktīvākais posms sakrita ar intensīvo ģeopolitisko pārmaiņu laiku, kad strauji saira padomju sociālistiskā iekārta un lēnām nobrieda jauna sabiedrība, savukārt mākslinieciskā brīvība tika vienādota ar valstisko suverenitāti. Emocionāli uzlādēti un eksistenciālu sajūtu piesātināti vēstījumi kartēja 20. gadsimta nogales mentālo ainavu, izmantojot dabas un tehnoloģiju, dzīvības un nāves sadursmes metaforas. Tillberga māksla veidojās caur šīm laiktelpas izmaiņām un iemiesoja pēcsociālisma apjukumu dažādo priekšmetu, vielu un procesu asamblāžās, kas būtiski paplašināja iepriekš nospraustās mākslas robežas un pauda dekoloniālisma estētikā balstītu jūtīgumu pret apkārtējo pasauli. Izstādīti nozīmīgos starptautiskos mākslas notikumos, Tillberga darbi 90. gados pildīja simboliski svarīgu misiju, apliecinot Latvijas mākslas piederību Rietumu kultūrtelpai un spēju iekļauties tās laikmetīgajā diskursā.

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Tumšie rudeņi, savu biznesa ideju dzīvotspējas pārbaude, fermentēšana un zālīšu ievākšana ir tas, ar ko saskārās Zane un Jānis Miglinieki, kas nu jau vairākus gadus Jēkabpils pusē Daugavas krastā dzīvo un brūvē kombuču. Zane un Jānis Miglinieki dzimuši auguši Rīgā nu jau ceturto gadu savu mājvietu nu jau kopā ar gandrīz divgadījo dēliņu Augustu atraduši Jēkabpils pievārtē plašā lauku saimniecībā. „Tagad jau ir pierasts, bet sākumā tas likās tā vov, cik daudz ir tie saimnieciskie darbi laukos. Un tad tu it kā gribi darīt vai sev vai mūsu gadījumā uzņēmumam kaut ko, bet cik daudz laika paņem parastie saimnieciskie darbi, kaut vai iekurināt māju, kur ir trīs krāsnis, un uzturēt to siltumu ziemā,” saka Zane. Pēc studijām pusgadu abi pavadījuši brīvprātīgajā darbā ekoloģiskajās saimniecībās Kanādā, bet kovidlaikā aizvien vairāk braukuši uz laukiem šeit, līdz izlēma te arī palikt. „Mēs nesen bijām atgriezušies no Kanādas un sapratām, ka tas ir tas, kā mēs savu dzīvi gribam vest ārpus pilsētas steigas un tā skrējiena, bet nu veidot to skrējienu šeit,” saka Jānis. Savu lauku sapni šobrīd abi jaunieši realizē attīstot savu mājražošanu jeb kā paši saka mājdarītavu ar nosaukumu SIA „botanical shaman”, kur brūvē kombuču. „Principā klasiskā izpildījumā tā ir melnā, zaļā tēja, tad fermentēta ar tējas sēnes kultūru un šajā fermentācijas procesā rodas šis viegli gāzētais dzēriens, kas ir bezalkoholisks.” Biežā braukšana uz galvaspilsētu, kur ir galvenais produkcijas noieta tirgus, jauniešiem ir arī pašiem uzlādes iespēja, jo tumšajos rudens vakaros dzīve te Daugavas krastos brīžiem šķiet patumša. "Un lai gan vienmēr esmu tiekusies pēc miera, tad rudeņos laukos man šķiet ir par mierīgu, un es braucu uz pilsētu uzlādēties to dinamiku, tās gaismiņas,” saka Zane. Sākotnēji Zanei un Jānim bijušas arī citas biznesa idejas laukos, tomēr kombuča no vietējiem produktiem viņiem pašiem vislabāk saistījās ar ilgtspējīgo dzīvesveidu. "Tā jau saka, ka nekad pirmā ideja tev nebūs dzīvotspējīga, un kā aicinājums citiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kas grib kaut ko izmēģināt, nepadoties pie pirmajām neveiksmēm.”

Připomínky výročí vzniku Československa 28. října nebo 17. listopadu vypadají na Slovensku a v Česku jinak. Jak Češi a Slováci vnímají své dějiny? Jsou si Češi a Slováci historicky skutečně tak blízcí, jak se často říká? Spisovatel Pavel Kosatík ještě přiblíží, jak slovenskou kulturu reprezentuje současná politika tamní ministryně resortu, i to, jak se vyrovnat s dobou, ve které politici na sociálních sítích oslovují své voliče třeba v kostýmu hranolek.Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Dragi tech i development entuzijasti, ovo je epizoda Dana Za Podcast koja otkriva početke, pobjede, poraze i sve male tajne velikih developera. Naš današnji gost je Ivan Božić iz Ars Future s kojim je Petar pronašao zajednički jezik oko svoge što dolazi u izdavanju digitalnog proizvoda. Naravno, osim toga što slično pričaju, još su k tome i davno dijelili isto poduzeće. Čujemo da i danas posluju odlično!

Moderátor Václav Moravec se pustil do České televize. Vadí mu, jak vedení zpravodajství zrušilo pořad 168 hodin. Kritizuje také stažení moderátora Jakuba Železného z obrazovky. Ten je mimo vysílání téměř rok.„Pokud by vaše otázka natvrdo zněla: Překvapilo vás, jakým způsobem se management zpravodajství postavil ke zrušení 168 nebo k tomu, že nechává Jakuba Železného, podle mého skvělého moderátora hlavních večerních zpráv, někde ‚zamraženého‘ ve sklepě Ótéenky (budova zpravodajství, které se historicky říká OTN, pozn. red.)? Tak bych řekl, že to jsem nečekal,“ říká Václav Moravec, který byl hostem nejnovějšího dílu podcastu Mediální cirkus. A dodává: „Nečekal jsem, že pořad, který měl 550 000 diváků, který se pohyboval na tenké hranici mezi publicistikou a zábavou, bude zrušen, aniž by byl vyroben jiný pořad, který ukáže lepší veřejnou službu, než kterou předváděla Nora Fridrichová. To jsem opravdu nečekal.“Moravec, který je v České televizi více než dvacet let, zároveň odmítá, že by dostatečnou náhradou pořadu byla Výborná show, kterou ČT nově přesunula z kanálu ČT2 právě do časového okna po zrušených 168 hodinách.„Lucka Výborná dělá skvělou show. Něco, co je asi ženská obdoba Karla Šípa, která na Dvojce výborně funguje. Ale je to jiný formát. Myslím, že bychom se měli ptát, kdy vznikne tedy ten týdeník? Vedení divize zpravodajství a publicistiky zrušilo 168 hodin, protože v něm byly základní školácké chyby, jak jsme se dozvěděli. Tak se těšíme na to, jaký bude nový pořad,“ pokračuje kritickým tónem Václav Moravec.První spekulace o konci 168 hodin se objevily v Blesku na jaře. Krátce poté tam vyšla i zpráva o tom, že by se měly měnit Otázky Václava Moravce. Bulvární deník přišel s tím, že by se moderátor měl v pořadu střídat se ženou, což tehdy v odpovědi jasně nevyloučil ani generální ředitel ČT Jan Souček. Ten později změny Otázek Václava Moravce vyloučil, zároveň ale dodal, že nikdo od něj nemá bianco šek.Václav Moravec Otázky moderuje od ledna 2004. Pořad je pravidelně terčem útoku politiků. Ostatně nechodil do něj prezident Miloš Zeman, nechodí tam šéf SPD Tomio Okamura a v posledních letech ani šéf hnutí ANO Andrej Babiš. Otázky veřejně kritizuje hlavně radní ČT Luboš Xaver Veselý, který hned po svém zvolení v roce 2020 přišel s tím, že Moravec by se měl v pořadu s někým střídat. To ale Moravec rázně odmítá.„Zamraženi“ s Železným„Střídání je první krok k likvidaci toho pořadu. Když by to po mě někdo chtěl, tak řeknu: Já se střídat nebudu a jsem zvědav, co se mnou uděláte, ‚zamrazíte‘ mě? Budeme ‚zamraženi‘ s Jakubem Železným,“ říká v Mediálním cirkusu s tím, že střídání moderátorů by politikům umožnilo vybírat si ty, ke kterým jdou raději na rozhovor. „Co já jsem proboha udělal, abych zrovna já se střídal, proč se neřeší střídání Michaly Jílkové, proč se neřeší střídání Karla Šípa? Proč se neřeší střídání jiných?“ ptá se Moravec a několikrát v mnoha obměnách v rozhovoru zdůrazňuje: „Já jsem přišel před dvaceti lety a mým cílem bylo vybudovat v České televizi nejcitovanější a nejsledovanější diskusi. Díky Bohu se to daří i po těch 20 letech.“Ve zpravodajství České televize je napjatá atmosféra minimálně od léta, kdy vedení zpravodajství velmi ostře při svém odchodu kritizovala Nora Fridrichová. Ta i v podcastu Mediální cirkus mluvila o tom, že z ČT vytéká hnus a kritizovala to, že šéfredaktor zpravodajství Michal Kubal se nestíhá dostatečně věnovat řízení, protože sám příliš často moderuje. A do stejné praxe se opřel i Václav Moravec, který se žurnalistice věnuje také jako pedagog na vysoké škole. Podle něj totiž mediální manažeři, kteří se sami aktivně věnují žurnalistice, nemají dost prostoru chránit svoji redakci před vnějšími, především politickými tlaky.„Já jsem nastupoval do ČT za šéfredaktora Michala Petrova, který se věnoval šéfredaktorské práci. To kombinování je podle mě neblahé. Když se podíváte na mnohá média, tak šéfredaktor odsune řadové redaktory, když se dělá rozhovor s prezidentem, s premiérem, protože šéfredaktor neví, jestli chce být manažerem, anebo jestli chce pokračovat v aktivní žurnalistice. Já si nedovedu představit v BBC, že by si šéfredaktor odskakoval moderovat. Podíváte-li se v současnosti na ČT, tak ten manažerismus kombinovaný s novinářskými ambicemi je věc, která žurnalistice ubližuje,“ vysvětluje moderátor.Hybridní žurnalistika ničí i veřejnoprávní médiaVáclav Moravec se věnuje jako pedagog novinářské etice, o které ostatně napsal také knihu. A  v Mediálním cirkusu i proto přišla řeč na oblíbený termín poslední doby a sice takzvanou „hybridní novinařinu“. Tedy termín, se kterým přišel moderátor a současně podnikatel a lobbista Michal Půr, když obhajoval to, že vedle svých mnoha činností pořád moderuje i politické rozhovory vedle standardní novinářů.„Sousloví hybridní žurnalistika vnímám ve stejné rovině jako alternativní fakta. Ukazuje to na postfaktickou dobu, v níž se ocitáme. Že je běžné, že od hybridního novináře si objednáte jakýkoliv podcast a je jedno jestli jste Petr Pavel, jestli jste Slavie. Prostě přijdete do sámošky s cynismem: když platím, tak dělej, co já si přeju. A to je hybridní žurnalistika. Je to symbol doby, symbol proměněného mediálního prostředí. Je otázkou, jestli dnes už není převažující,“ říká Moravec. Dodává, že neblahé symptomy hybridní žurnalistiky vidí i u ČT.„Symptomy hybridní žurnalistiky prostupují i do médií veřejné služby a mě opravdu trápí, že nejsme schopni tomu čelit. Princip objektivity, který je ve všech kodexech, jsme zredukovali na vyváženost a odpreparovali jsme pravdivost a fakta, která jsou v tom principu objektivity daleko důležitější, než nestrannost a vyváženost,“ myslí si Moravec.„Už to jede tak, že já si objednám podcast, objednám si diskuzní pořad v ČT, objednám si, kolikrát tam mám být. Hybridní žurnalistika vám vlastně ničí i média veřejné služby. To je další věc, která před námi nevykresluje úplně růžovou budoucnost, ať už médií veřejné služby nebo vůbec té klasické poctivé novinařiny v tom nejlepším slova smyslu,“ dodává.Na závěr rozhovoru se ještě vrací k tomu, jak sám vidí svoji budoucnost na obrazovce ČT. „Teď se nemění znělka. Asi se řeší, jestli budu zamražen, nebo ne. Tak ta znělka už asi do zrušení Otázek zůstane, už se nic měnit nemusí,“ říká možná s nadsázkou Václav Moravec.Jaká je podle Václava Moravce v České televizi aktuálně atmosféra? Cítí dostatečnou podporu od vedení ČT? A baví ho i po 20 letech moderovat tentýž pořad? --Mediální cirkus. Podcast Marie Bastlové o dění na mediální scéně. Zajímá ji pohled do redakcí, za kulisy novinářské práce – s předními novináři i mediálními hráči.Sledujte na Seznam Zprávách, poslouchejte na Podcasty.cz a ve všech podcastových aplikacích.Archiv všech dílů najdete tady. Své postřehy, připomínky nebo tipy nám pište prostřednictvím sociálních sítí pod hashtagem #medialnicirkus nebo na e-mail: audio@sz.cz.

Tentokrát ne s trabanty, ale žlutá barva zůstala. Principál Žlutého cirkusu Dan Přibáň se opět vydal na cesty a natočil spoustu materiálu. Jaké zážitky si přivezl? „Je to úlet, ale věřím tomu, že některým lidem by se to líbilo. Tady je řád a pořádek, akorát občas někdo zmizí, občas někdo někam nemůže,“ říká třeba o Turkmenistánu. Čím mu dnešní Írán připomíná normalizační Československo? A proč se rozhodli jet do Mongolska přes Rusko? Poslechněte si rozhovor.Všechny díly podcastu Host Lucie Výborné můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Tentokrát ne s trabanty, ale žlutá barva zůstala. Principál Žlutého cirkusu Dan Přibáň se opět vydal na cesty a natočil spoustu materiálu. Jaké zážitky si přivezl? „Je to úlet, ale věřím tomu, že některým lidem by se to líbilo. Tady je řád a pořádek, akorát občas někdo zmizí, občas někdo někam nemůže,“ říká třeba o Turkmenistánu. Čím mu dnešní Írán připomíná normalizační Československo? A proč se rozhodli jet do Mongolska přes Rusko? Poslechněte si rozhovor.

Princip průběžné valorizace jízdného ve vlacích Českých drah o inflaci v uplynulém roce zvýší základní kilometrický tarif a nabídky z něj odvozené v průměru o 4,9 %. V rámci modernizace flotily České dráhy letos plánují nasadit až 140 nových vlaků.  Podrobnosti tady.Zvuková nahrávka Českých drah k tiskové zprávě.Support the show

Když v zimě nebyla práce na poli, vyráběli naši pradědové dřevěné nářadí nebo opravovali stroje. Dědeček Jiřího Danihela z Újezdu na Žďársku stáčel poctivé pevné provazy. Jednoduchý strojek funguje i dnes.

Přihlaste se na webinář zdarma zde: https://vyukaajonline.cz/plynula-anglictina-webinar/

V české kuchyni se běžně používá mouka hladká, polohrubá, hrubá a také krupice, což je nejhruběji mleté obilí. Princip a cíl jsou vlastně stále stejné – drcením, mletím a proséváním získat různou jemnost mouky.

V české kuchyni se běžně používá mouka hladká, polohrubá, hrubá a také krupice, což je nejhruběji mleté obilí. Princip a cíl jsou vlastně stále stejné – drcením, mletím a proséváním získat různou jemnost mouky.

V české kuchyni se běžně používá mouka hladká, polohrubá, hrubá a také krupice, což je nejhruběji mleté obilí. Princip a cíl jsou vlastně stále stejné – drcením, mletím a proséváním získat různou jemnost mouky.

V české kuchyni se běžně používá mouka hladká, polohrubá, hrubá a také krupice, což je nejhruběji mleté obilí. Princip a cíl jsou vlastně stále stejné – drcením, mletím a proséváním získat různou jemnost mouky.

V české kuchyni se běžně používá mouka hladká, polohrubá, hrubá a také krupice, což je nejhruběji mleté obilí. Princip a cíl jsou vlastně stále stejné – drcením, mletím a proséváním získat různou jemnost mouky.

V české kuchyni se běžně používá mouka hladká, polohrubá, hrubá a také krupice, což je nejhruběji mleté obilí. Princip a cíl jsou vlastně stále stejné – drcením, mletím a proséváním získat různou jemnost mouky.

V české kuchyni se běžně používá mouka hladká, polohrubá, hrubá a také krupice, což je nejhruběji mleté obilí. Princip a cíl jsou vlastně stále stejné – drcením, mletím a proséváním získat různou jemnost mouky.

Host of Plane Crash Podcast, Michael Bauer sees scary similarities between the state of the world at the onset of WWI and today, and asks what if an assassin's bullet hit it's mark as it did in 1914? more at dogmadebate.com 

Atkritumu šķirošana ir kļuvusi par pašsaprotamu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Un tomēr - vai zinām visu, ko darīt ar dzērienu pakām, tekstilizstrādājumiem vai cigarešu galiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija vide" valdes loceklis Andris Karlsons un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. Tekstila atkritumi ir apģērbs, ko cilvēks velk mugurā, rokās, galvā un kājās. Vēl tas ir arī mājas tekstils. Šajā atkritumu kategorijā nav iekļauti matrači un paklāji. N0 2025. gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāizveido šķiroto tekstila atkritumu savākšanas sistēma. Iedzīvotājiem jābūt iespējai šos atkritumus šķiroti nodot. Jau no šī gada 1. jūlija Latvijā pieaug iespēja nodot tekstila atkritumus. "Principā katram, kas ir apģērbu nopircis, jābūt iespējai šo apģērbu pēc kalpošanas beigām ievietot šajā konteinerā," norāda Kaspars Zakulis. Savukārt, runājot par tukšajām dzērienu pakām, kuras satur kartonu, raidījuma viesi norāda, ka tās šobrīd vajadzētu būt iespēja nodot iepakojuma atkritumu konteinerā. Tiesa, vispirms būtu jāpainteresējas, vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums attiecīgajā pašvaldībā pieņem šo iepakojumu.

Få al info om min Masterclass i Adfærdesign lige her:  https://mortenmunster.com/masterclass/ Vil du have fat i bogen 'Personlig indflydelse', så finder du den her: https://rb.gy/eneummDu kan i øvrigt se interviewet på Youtube her: https://youtu.be/xG3zHCBuXx4///I dag skal det handle om: Tre overraskende sandheder om at få sin vilje En begivenhedsrig dag i dit liv På indkøbPå afvejeArgumenter duer ikke Relationen trumfer argumenterne Rationelle argumenter gør det værre Processen er altid vigtigere end begivenheden Må jeg ikke nok springe over?Det ureflekterede menneskeDe kognitive smutveje 

Exactly 110 years ago, a malnourished teenager with a pistol disordered the world. On Sunday the 28th of June 1914, Gavrilo Princip fired two bullets. They hit their targets -- killing both the Archduke Franz Ferdinand, the heir to the Austro-Hungarian imperial crown, and his wife, Sophie.     That event ended the age of the traditional European empires, unleashed the mud and blood of the Great War, catalysed the fall of the Tsar and theoretical Marxism's transformation into a totalitarian reality, and uncorked the nationalist genie that would lead to Hitler, the Second World War, the Holocaust, and later the Cold War. But did it also start our era of Enduring Disorder?     Jason has certain contentions about the relative degree of order and disorder in the past -- notably that the years 1815-2011, in general, and 1946-2003, in specific, were periods characterized by global order and coherent hegemonic leadership -- but what if he is wrong? What if our global disorder didn't start in 2003 but rather in 1914?    In this special anniversary episode of Disorder, Tim Butcher tells Jason Pack about that fateful day exactly 110 years ago, what its disordering implications have been, how they have rippled down the years, and how modern history can be thought to have begun on that street corner in Sarajevo.     Princip has been variously described as the `bloodiest assassin in history' and ‘the most important person in the entire 20th century'… but in this episode, we are going to investigate if he is -- possibly more so than even Trump, Putin or the Ayatollahs -- our world's true disorder-in-chief… As Tim explains, there is every reason to feel that the world of the Fin de Siècle was in fact more order than what came after it and that Princip is the author of the Disorder that we now inhabit.    Twitter: @DisorderShow    Subscribe to our Substack: https://natoandtheged.substack.com/     Website: https://natoandtheglobalenduringdisorder.com/     Producer: George McDonagh  Exec Producer: Neil Fearn    Show Notes Links    Buy ‘The Trigger: Hunting the Assassin Who Brought the World to War' by Tim Butcher - https://www.amazon.com/Trigger-Hunting-Assassin-Brought-World/dp/0802123899/     For more on Gavrilo Princip's biography: https://www.britannica.com/biography/Gavrilo-Princip     For more on Tim Butcher's amazing career: https://en.wikipedia.org/wiki/Tim_Butcher     And for his great episode on our sister Pod, Battleground: https://podcasts.apple.com/gb/podcast/121-how-the-2006-war-relates-to-gaza-today/id1617276298?i=1000640849125   Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Šogad publiskajā telpā vairākās reizes izskanējusi informācija par cilvēkiem, kurus Latvijā sakodošas čūskas. Iespējams, sakritība, bet varbūt čūsku kļuvis vairāk? Kā rīkoties, ja čūska ir iekodusi, un kā izvairīties no šādas dzīvībai bīstamas situācijas skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ierakstā uzklausām Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, anesteziologu-reanimatologu Robertu Stašinski. Viņš stāsta, ka gadījumi, kad odzes iekož cilvēkiem, Latvijā nav bieži, ne vairāk kā piecas reizes gadā, bet šogad sakosti jau divi cilvēki. Ko šādā gadījumā darīt un, tikpat svarīgi, ko nedrīkst darīt? Pirms runāt par čuskām, Māris Lielkalns atgādina: Autobraucēji, braucam uzmanīgi, jo šobrīd ir jūnijs un aļņu mātēm dzimst teļi. Iepriekšējā gadā teļi tādi nervozi skraida riņķī, neskatās ne uz kurieni. Ja trāpīsies bums, tad labi nebūs. Tā kā braucam prātīgi!  Pasaulē dzīvo nepilni 4000 sugu čūsku un apmēram 25%, ceturtā daļa ir indīgās čūskas. Latvijā 33% ir indīgo čūsku, jo mums ir trīs čūsku sugas un viena no tām ir indīga - odzes. "Pavasarī laiks kļūst siltāks, čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutuši siltumu, arī sasildījušies, arī kļūst aktīvāki un sāk dzīvoties apkārtnē. Tā kā viņas dzīvo visai tuvu mums kaimiņos, līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka mēs ar viņām satiekamies. Tā kā mēs arī labprāt gribam iebrist viņu īpašumos - dažādos mežos un ūdeņos peldēties, nu tad viņas sastopam. Kā nu kuram sanāk, cits māk apieties ar tām čūskām, cits nemāk apieties. Ja gadās, ka nemāk, tad...," komentē Māris Lielkalns "Problēma sākās tad, kad paliek siltāks laiks un cilvēki dodas dabā, un tur viņi arī sastop čūskas. Es nevarētu teikt, ka Latvijā čūsku paliek vairāk. Principā, cik viņu bija, tik arī ir. Rīgas apkārtnē ir ļoti labs no rāpuļu viedokļa ļoti labs klimats. Rīgas apkārtnē ir daudz zalkšu. Tāpēc arī nav nekas pārsteidzošs, ja dodaties kaut kur Pierīgā pie ezera, teiksim, Juglas ezera, vai Ķīšezera, vai pie kāda mazākā ezera peldēties, sauļoties, atpūsties, ka ieraugāt zalkti. Tas ir normāli," vērtēAndris Čeirāns. Odze biežāk ir sastopama Latvijas austrumu daļā. Rīgas apkārtnē arī pa kādai odzei gadās, bet tā nav biežāk sastopamā čūsku suga šajā Latvijas daļā. Vieta, ko dēvē par čūskulāju, aizaugušu vietu, čūskām nemaz tā nepatīk "Viņām varbūt patīk tādas vietas, kur ir atklātāk, kur saulīte, kur viņa var izrāpot pasauļoties. Bieži cilvēki saka, ka mēs tur ejam mežā, baidāmies no čūskām, bet arī mežs kā dzīvotne nav čūskām raksturīgākā vieta. Varbūt viņām drīzāk patīk mežā kaut kādi izcirtumi, mežmalas, kaut kādas klajākas vietas, jo mežs ir diezgan ēnains. Bet čūsku ir tā saucamais aukstasiņu dzīvnieks, viņai šad tad vajadzīga saulīte, kurā pasildīties, un tāpēc tāds riktīgi ēnains mežs vai arī čūskulājs viņam pat īsti nepatīk," skaidro Andris Čeirāns. No cirsmām, trokšņa dēļ un smagās tehnikas darba radītās vibrācijas dēļ, čūskas būs aizgājušas projām un centušās aizrāpties tālāk no bīstamās vietas.  "Tas nozīmē reizēm arī to, ka mežā notiek mežizstrāde un apkārtējās mājas sajūt, ka tur ir pieplūdums," papildina Māris Lielkalns. "Ja, piemēram, tas ir slēgts, ēnains mežs, un tā cirsma būs izolēta mežā, tad tās čūskas var to cirsmu nemaz neatrast. Savukārt, ja tur netālu no cirsmas ir kaut kāda vieta, kur tās čūskas jau dzīvoja, tad ir liela iespēja, ka viņaš parādīsies arī tajā cirsmā un uzturēsies tur gadus 20 - 30, kamēr tā cirsma neaizaugs," norāda Andris Čeirāns. "Biežāk čūsku kodumi gadās tad, ja cilvēki paņem čūskas rokās. Tā ir parastākā lieta," atzīst Andris Čeirāns. "Un kas galvenais? Ja jūs esat ieraudzījuši čūsku, tad nekāpiet virsū, apstājieties, saglabājiet mieru. Trakākais ir tas, ka tanī brīdī pazaudē galvu, sākās neloģiskas darbības - rokas, kājas pa gaisu, vai, vai, vai un vēl tālāk, un tālāk. Tad arī beigu beigās sataisām paši lielākās problēmas. Tā kā mieru - netuvojāmies, ieraudzījām, apstājāmies, atgādina Māris Lielkalns. "Otrām kārtām, viņas ļoti labi saprot, kādās svara kategorijās abi divi atrodās un visbiežāk jau, ja jūs arī tā smagāk ejat pa mežu, uzkāpjot uz kāda zariņa, tas arī priekš kādiem citiem nevēlamajiem draugiem varētu palīdzēt. Viņa sajūt vibrācijas un saprot. Vienkārši sēž savā vietiņā nekustīgi, jo tad viņa ir nepamanāma. Visbiežāk mēs viņu pamanām tad, kad, būtībā astes galu, kad viņa jau ir sapratusi, ka tas lielais lempis nāk virsū un tad ir jāiet projām," skaidro Māris Lielkalns. "Ja gadās, ka jums ir čūska jāpārvieto un gribat viņu aizvākt nost, piemēram, ja ir pagalms, kur bērni regulāri spēlējas, jūs gribat to čūsku aizvākt, un tajā pašā laikā jūs negribat nodarīt dzīvniekam pāri, labākais veids ir tiešām paņemt kaut kādu spaini vai bļodu, nolikt blakus un mēģināt to čūsku iebikstīt tur iekšā, vai nu kaut kādā veidā pamēģināt saķert viņu aiz astes un ielikt tajā traukā un aiznest prom," bilst Andris Čeirāns. Attālums - jo tālāk, jo labāk. Vismaz pāris kilometri uz kādu saulainu pļaviņu.

Tak by mohla znít největší poklona, kterou může složit zasvěcený divák Janu Schmidovi, principálu divadla Ypsilonka, které vedl od roku 1963 jednašedesát let. Říká se: Umění je schopnost dát osobním zážitkům, strastem, láskám, zkušenostem a všelijak nasbíraným skutečnostem svůj, nezapomenutelný, originální styl.

Tak by mohla znít největší poklona, kterou může složit zasvěcený divák Janu Schmidovi, principálu divadla Ypsilonka, které vedl od roku 1963 jednašedesát let. Říká se: Umění je schopnost dát osobním zážitkům, strastem, láskám, zkušenostem a všelijak nasbíraným skutečnostem svůj, nezapomenutelný, originální styl.Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Od novely zákona o veřejném zdravotním pojištění se očekával především důraz na prevenci. Pokud se ale ministru Vlastimilu Válkovi podaří prosadit všechny změny, které navrhuje a které ještě chce do novely přidat v průběhu projednávání ve Sněmovně, půjde o největší změny v přístupu ke zdravotním službám za mnoho let. A rozhodně nejdou ve prospěch všech skupin pacientů.

Naturen har upptäckts och det har busats i Lidan. Allt kring kisseriet då, nu och framåt bockas av och Hampus äter charkbricka i gryningen. En i duon har flyttat till ny adress i PRINCIP själv och tvätten kokar vidare i var mans hotellrum.Medverkande: Mia Skäringer & Hampus NessvoldSkäringer & Nessvold klipps och redigeras av: Micke Solkulle & Anna SpolanderProduktionsbolag: Polpo Playwww.polpoplay.comNi lyssnare är viktigast för oss och vi vill leverera det absolut bästa till er - både när det gäller ordinarie innehåll och när det kommer till de sponsorskap vi gör. Just därför hade det varit fantastiskt om ni vill svara på några korta frågor om just sponsorskap så att vi kan bli ännu bättre: https://podcastsurvey.typeform.com/skarochnessTack på förhand! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Od novely zákona o veřejném zdravotním pojištění se očekával především důraz na prevenci. Pokud se ale ministru Vlastimilu Válkovi podaří prosadit všechny změny, které navrhuje a které ještě chce do novely přidat v průběhu projednávání ve Sněmovně, půjde o největší změny v přístupu ke zdravotním službám za mnoho let. A rozhodně nejdou ve prospěch všech skupin pacientů.Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

U današnjoj epizodi otkrivam ključan princip mog poslovnog uspjeha - kako skalirati prihode uz smanjenje radnog opterećenja. Kroz osobnu priču, pokazujem kako su hrabrost i pametno ulaganje ključni za prevladavanje strahova i postizanje izvanrednih rezultata u poslovanju. Pridružite se i saznajte kako i vi možete primijeniti ove principe za vlastiti rast!

34 - O Gavrilu Principu, njegovom životu, vremenu u kome je rođen i živeo i istorijskim okolnostima koje su njegov život i postupke obleležile, danas raspravljaju istoričari Nikola Šipka, Nikola Šukić i Ivan Drljača,

Historians love to investigate causes and effects…it's possible for a teeny-tiny seemingly inconsequential thing to set off a cascading series of events…and before you know it, the universe has changed forever… Let me give you an example…a bunch of inept anarchists in Sarajevo were out to make a statement about the liberation of Bosnia and Herzegovina under occupation of the Austro-Hungarian empire… When the Archduke Franz Ferdinand visited Sarajevo on June 28, 1914…two guys were set to toss a bomb at his six-vehicle motorcade, but they chickened out…then a guy named Nedeljko Cabrinovic threw a second bomb, but it bounced off the back of one of the cars… The archduke, his wife, and the governor of Bosnia sped off—although the governor suggested that they take a slightly different route…the driver—Leopold Lojka—got confused and turned right instead of left into a very narrow street…  When he tried to back up, the car stalled—and it stalled right in front of another member of the anarchist group named Gavril Princip…up until that second, he'd been discouraged that the assassination plot had failed and had allegedly slinked off to schiller's delicatessen to get a sandwich and sulk about the afternoon's failures… (that's not true, by the way…it just makes for a better story)… Anyway, Princip's target sitting directly in front of him, trapped…he pulled out his pistol and fired two shots…one hit the Archduke's wife, killing her instantly…the other hit Ferdinand in the jugular…he died within half an hour… This created a series of crises involving a web of alliances across Europe and within a few months, the great war had begun, resulting in the deaths of 20 million people and injured 21 million more…it led to the Treaty of Versailles , the humiliation of Germany, the rise of Adolf Hitler, the carnage of World War Two, the spread of Communism, the arms race, the cold war, and the world order as we know it… If Leopold hadn't hung a right instead of a left—or if you like the myth of Princip going for a sandwich—how would the 20th century have been different?... Why am I recounting this?...because there are ways we can make connections like this in the world of rock….here…let me show you… Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Today, we dive into the theme of "Awakening for Change" with Birgit Amelung and Susann Sitte, founders of The HER KLUB, joined by a live audience at a gorgeous venue of Princip members club here at Hotel Telegraphenamt in Berlin. As we embrace the arrival of Spring, Birgit and Susann lead us through reflections on pivotal moments in their lives. They share experiences of leaving toxic environments, navigating personal healing, and integrating spiritual practices into their daily lives. From Susann's journey following the sudden loss of her mother to Birgit's spiritual exploration, their stories inspire self-discovery.In this episode, Birgit and Susann talk about friendship in the business setting. Time to be awake and ready for a change! And if you enjoy the show make sure to rate it on Spotify or leave a review on Apple Podcasts.Read more about the Women Authors of Achievement (WAA) Podcast via https://waa.berlin/infoFollow us on Instagram & find us on LinkedInSubscribe to our newsletter via https://waa.berlin/newsletter ★ Support this podcast on Patreon ★

Je boom umělých inteligencí jen nafouknutou bublinou? Proč se čím dál víc upínáme k rodině, národu nebo bohu? Co dělat, abychom vedle planety Země nezničili i celý vesmír? A dá se k podstatě života dopočítat? Podcastová série Inspiračního fóra ji.hlavského festivalu dokumentárních filmů přináší to nejzajímavější ze světového myšlení. V páté řadě novinář a editor newsletteru Matouš Hrdina přibližuje práci fyzičky a astrobioložky Sary Imari Walker, kritika technologického průmyslu Parise Marxe, kritické teoretičky kosmu Natalie B. Treviño a sociálního teoretika Jana Sowy. Speciální díly přinesou záznamy vybraných diskuzí loňského fóra v původním znění.  Matouš Hrdina je publicista zaměřující se především na témata spojená se sociálními sítěmi, digitální komunikací a internetovou kulturou, o kterých také publikuje newsletter Pod čarou. Přispívá i do jiných českých médií, dříve působil v Radiu Wave či časopisu Heroine.Najdete nás každou středu na webu inspiracniforum.cz/podcast, podcastových platformách Apple Podcast, Google Podcast a Spotify a Deníku Referendum.

Poslechněte si:01:18 Existují temné hvězdy?11:24 Princip neurčitosti17:52 Ve kterých státech mají lidé stejnou motivaci?27:40 Proč na jaře ráno ptáci tak křičí?35:52 Začíná velké sčítání čápů42:45 Malý čáp Venda nám představí své příbuznéHovoří astrofyzik Petr Kulhánek, doktor František Koukolík nebo ornitolog Zdeněk Vermouzek. Rubriku Stalo se tento den připravil Ing. František Houdek. Život čápa přibližuje Jiří Lábus.Všechny díly podcastu Meteor můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Det er Socialdemokratiets princip, at forureneren betaler, men hvorfor får den miljøskadelige virksomhed Aalborg Portland så en skatterabat? Forklædt som kvinder, kirurger og patienter trænger israelske soldater ind på et hospital i byen Jenin på den israelsk besatte Vestbred. Patienter herhjemme er blevet politianmeldt for at sælge Ozempic på det sorte marked. Vært: Annika Wetterling. Medvirkende: Rasmus Stoklund, politisk ordfører for Socialdemokratiet. Anders Heissel, DR's sundhedsanalytiker.

Gada nogale tradicionāli ir lielāku un mazāku pirkumu laiks un daļa no tiem tiek veikti interneta veikalos. Attālinātai pirkšanai ir savi plusi un mīnusi. Par virtuālās iepirkšanās riskiem un ieguvumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa un CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. "Kā reālajā dzīvē, arī interneta veikalos ir brīnišķīgas vietas, kur iepirkties un šaubīgākās vietas, kur iepirkties. Cilvēkam jāatšķir. Jācenšas ar kritisko domāšanu pieiet šai vietņu vērtēšanai, kur iegādājamies, kur atstājam naudu, kā maksājam. Tad arī viss būtu kārtībā," atzīst Baiba Vītoliņa. Kaspars Svilāns iesaka interneta veikalu izvēlē uzticēties draugu un paziņu ieteikumiem. "Liekas, ka daudzi cilvēki neņem vērā, ka tā jau ir tāda prakse, kā ikdienā, ka daudzi veikali ieguvuši reputāciju savām precēm, ja cilvēki runā par to preci vai veikalu. Ja tu uzzini no drauga vai paziņas, ka nopirku šādu preci no šī veikala, tas ir kā kvalitātes standarts, ka cilvēki runā par šo preci," uzskata Kārlis Svilāns. "To var pielīdzināt interneta veikaliem, viens no ātrākiem veidiem, kā uzzināt, ka tas ir īsts interneta veikals, ka mums ir draugs vai paziņa, kas pasūtinājis tur produktu, saņēmi un ir apmierināts ar to produktu. Tad mēs iegūstam lielāku ticamību, ka tas nav krāpniecības veikals." Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs uzsācis informatīvi izglītojošu kampaņu "Veiksmīga iepirkšanās tiešsaistē – izaicinājumi patērētājiem". Kampaņas mērķis – informēt un izglītot patērētājus par viņu tiesībām un pienākumiem saistībā ar iepirkšanos internetā, lai pirkumi būtu veiksmīgi, izgaismot biežāk pieļautās kļūdas, iepērkoties interneta vidē, kā arī uzsvērt priekšrocības, ko nodrošina iepirkšanās ES iekšējā tirgū. Saskaņā ar PTAC datiem,- 2023. gada astoņos mēnešos no par precēm saņemtajās sūdzīibās 284 gadījumos no 735 iesniegumiem, iegādes vide bijusi internets,- biežāk pieļautās kļūdas iepērkoties interneta vidē: interneta veikala izvēle pēc lētākās preces cenas, nepārliecinās par paša veikala drošumu, tikai pēc problēmu rašanās tiek meklētas atsauksmes un sūdzības par konkrēto tirgotāju, nepārliecinās par preču piegādes termiņu u.c. Par interneta veikaliem sūdzības PTAC lielākoties ir par nepiegādātām precēm, nenotikušiem pasākumiem, kā arī atteikuma tiesību un arī kvalitātes jautājumos. "Atteikuma tiesības ir raksturīgākās un viens no strīdiem ir, ka cilvēki diemžēl, bet mēdz izmēģināt preces un tā pa nopietno izmēģināt. To tomēr nevajadzētu darīt. Vispārējs princips, ka mājās izmēģināt atteikuma tiesību laikā preci var tikpat, cik tu to varētu veikalā,"skaidro Baiba Vītoliņa. "Tas nenozīmē, ka tev vajadzētu ar putekļu sūcēju iztīrīt māju, tas nenozīmē, ka tev vajadzētu izspiest ar sulu spiedi biešu sulu, kura atstāj... Principā vērtība pēc tam nav vairs tai precei īsti, nav ko brīnīties, ka paprasa 50% cenas atmaksu vai vēl vairāk. Tas ir strīds, kas būtu risināms tiesā, cik īsti precei vērtība ir pēc tam. Principā cilvēkiem jāsaprot, ka viņam ir atbildība par vērtības samazināšanos atteikuma perioda laikā. Nav jāpaņem kleita uz kāzām un pēc  divām nedēļām jāsūta atpakaļ. Tā nav normāla prakse. Saskaņā ar Eiropas direktīvu, cilvēkam netiek noņemtas atteikuma tiesības, bet viņam jāatlīdzina zaudējumi komersantam."

Otevřeli jsme registrace na Půlroční Akademie 2024! ⁠⁠⁠⁠⁠https://brainya.org/pulrocni-akademie-brain-we-are/ Jak si otevřít dveře k lepšímu já? Dnes pro Vás máme 7 užitečných konceptů, které mohou změnit způsob, kterým o sobě uvažujete! V krátkých uvědoměních zabrouzdáme do psychologie, evoluční biologie nebo také do štěstí a kreativity. Jak potlačujeme své světlé stránky? Jak z nás vnitřní konflikt dělá zvířátka, která nejsou schopna myslet dlouhodobě? Jsme posedlí přemýšlením a sebe-reflexí? Proč si nastavovat kreativní mantinely? Proč deoptimalizovat svůj život? Velice efektivní a úderný díl, který stojí za to! Přejeme příjemný poslech. Parťákem dnešního dílu je ⁠⁠⁠GymBeam⁠   ⁠https://gymbeam.cz/⁠⁠⁠ zadej kód BWA5 pro 5% slevu a koukni na naše oblíbené produkty od proteinů, až po nootropika A děkujeme ⁠www.studiozerolimits.cz⁠ na Praze 9 za skvělé studio a prostor k nahrávání Podpoř svůj mozek našimi doplňky:⁠https://www.uplife.cz/brain-we-are/ Chceš VIP úderný obsah? Odebírej krátký formát RED PILL na našem Spotify jen za 65,- / měsíc ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://podcasters.spotify.com/pod/show/brainweare/subscribe⁠⁠ Minutáž: 04:30 Out-of-Body Experience 06:01 Tvoje JÁ 12:03 Vnitřní konflikt & Minimální JÁ 14:10 Úspěch & Zlatý stín 23:00 Dilema stonožky 27:07 Jsme zahlceni informacemi 29:04 Potěšení 32:41 Vztah ve tvaru U 35:36 Kolik je přebytek svobody 40:19 Kreativní mantinely 43:14 Víc myšlení je kontraproduktivní 43:58 Závěr

“We are reading to fast!”  This is typically something that we would never say about our study groups. However, as we sit at the feet of St. John Climacus, we come to the realization that we could sit with a single saying for months on end and not fail to be nourished.  We concluded our discussion of Step 23 and the difficulty with blasphemous thoughts. The evil one in his envy will seek to distract us with blasphemous thoughts that come like a flash of lightning before the mind. Our one response should be to lay this great burden upon the Lord, to entrust it to him, knowing that it comes not from our hearts but from the malice of the evil one.  In Step 24 Saint John begins to discuss meekness, simplicity, and guilelessness. As Saint John begins to define it for us, we suddenly experience ourselves as moving too briskly. Meekness is an “unchangeable state of mind, a rock overlooking the sea of anger”. These thoughts alone are enough to alter our view of this great virtue. In the face of the chaos of living in a fallen world or the experience of the hatred and anger of others, meekness becomes a buttress that is unshakable and keeps us from being swept away by touchiness of mind or irritability of heart. Meekness creates the desire for simplicity; to create a place where the Lord will find rest within us. It allows us to maintain dominion over our heart by the simple act of mortifying the intellect and private judgment. In the weeks to come, may we linger along with these thoughts and come to desire this great virtue.   ---   Text of chat during the group:   00:01:31 Suzanne: Hello! Happy Feast of All Saints!!   00:01:39 FrDavid Abernethy: to you as well!   00:01:54 FrDavid Abernethy: page 175 para 47   00:03:02 Suzanne: Look! The West gets it! From Vespers for All Saints:   00:03:09 Suzanne: Choréa casta vírginum, Et quos erémus íncolas Transmísit astris, cǽlitum Locáte nos in sédibus.   00:03:52 Suzanne: And the Antiphon from the Magnifcat:   00:03:58 Suzanne: Ángeli, * Archángeli, Throni et Dominatiónes, Principátus et Potestátes, Virtútes cælórum, Chérubim atque Séraphim, Patriárchæ et Prophétæ, sancti legis Doctóres, Apóstoli, omnes Christi Mártyres, sancti Confessóres, Vírgines Dómini, Anachorítæ, Sanctíque omnes, intercédite pro nobis.   00:04:23 Sean: I tried to find it, it's out of 'print', no luck   00:06:44 Rachel: ty   00:09:26 FrDavid Abernethy: page 175 para 47   00:14:59 Art: Hello TY and same to you!   00:25:05 Louise: In my culture of origin, in Quebec, Canada, the French-Canadians swear with the names of God and the Eucharist, even psychologists in supervision with me. I ask them to not do so, but they relapse after a while. I thus decided to offer, inwardly, my apologies to Christ when they swear. Can I do something else?   00:25:55 Louise: I would have to exclude them all.   00:28:38 David Swiderski: When I lived in Spain the same issue most swears blasphemous. I was a teacher so just joked wow you need a thesaurs and have a limited and very poor vocabulary. It seemed to work and get a laugh.   00:31:47 Suzanne: equanimity   00:33:05 Fr Marty, ND, 480-292-3381: Learn of Me, for I am meek and humble in heart. It seems, then, that depending on Christ and becoming like Christ transforms us into being humble. So, it seems like it's part of the process of theosis. Is this so?   00:33:37 sharonfisher: How can insecurity be transformed to meekness? I guess I'm asking how to display the strength I feel in Jesus Christ, but the body belies.   00:34:30 Anthony Rago: Something that helps me deal with anger -and bad thoughts - is that any bad thought against a man really reflects on the Lord,  the ne Adanm. And any bad thought against a woman really reflects on our Lady, the ideal of a woman. I don't like that so it helps keep the interior life in check, to dash the infants of evil thoughts against the rocks.   00:38:02 sharonfisher: Replying to "How can insecurity b..."   Thank you - I think my question was more self-centered (ie, not appropriate!)   00:38:38 David Swiderski: On my door to my room I have a quote which I see when I leave and when I go to bed- (In loving one another, God in us made flesh). I often find I fall short at night but seem more careful the next day.   00:40:08 sharonfisher: Reacted to "On my door to my roo..." with ❤️   00:40:58 Daniel Allen: This conversation about meekness makes me think of “the kingdom of heaven suffers violence and the violent carry it away” which is very much not being a doormat. So it's a matter of that violence being directed towards biting our own tongue (or what have you) and not against another.   00:45:09 Suzanne: Fr. Ripperger talks about demons putting negative perspectives on things that are pure illusions, and that get us angry.   00:46:38 Ashley Kaschl: To Suzanne's point, it's the cogitative power of the brain that Fr. R talks about, which makes associations, and is why asking the Lord to protect our faculties is so important

Češi se naučili posílat volné peníze do investičních fondů. Aktuálně v nich mají skoro bilion. Od covidu do nich přiteklo 400 miliard. „Vyberte fond i podle toho, kolik akcií jeho management sám drží,“ radí investor Daniel Gladiš.Volné peníze, které lidem zbyly, když za covidu neměli kde utrácet, plynou ve velkém i do investic. Zažitá nedůvěra k fondům, kterou mají Češi pod kůží od tunelářské aféry Viktora Koženého, který obral o peníze 240 tisíc lidí, pomalu opadá. Podle Daniela Gladiše, zakladatele hedgeového fondu Vltava Fund SICAV, jsme nyní v diametrálně odlišné legislativní situaci. „Sem tam mohou fondy i zkrachovat, ale děje se to velice zřídka. Netýká se to běžných podílových fondů, ale hedgefondů, které ke svým spekulativním transakcím používají velké množství dluhu,“ říká investor v podcastu Ve vatě. Po celém světě funguje 137 tisíc podílových fondů, v tuzemsku jich aktuálně působí 780. Princip je jednoduchý. Fond sdružuje prostředky od různých investorů a za ty pak portfolio manažeři fondu pořizují do portfolia cenné papíry – akcie, dluhopisy nebo měny.Investor získá podílové listy. „Podílový list nemá hlasovací právo. Nedává právo se podílet na rozhodování o tom, jak se peníze spravují. Ale dává možnost se podílet na majetku fondu, podle výše podílu,“ osvětluje fungování investor Gladiš.„Člověk by se měl zamyslet, čeho by investováním chtěl dosáhnout,“ nabádá Gladiš. Jestli bude peníze investovat na rok či 15 let, jaký výnos by rád získal, potažmo jakému riziku je ochoten čelit. A taky zda si chce investice nechat aktivně spravovat nebo je jen pasivně nechat běžet. Při výběru konkrétního fondu by se Gladiš díval zejména na tři věci. „Chtěl bych, aby správce fondu měl jasně formulovanou strategii, která se mi líbí. Měl by ji definovat třeba v nějakých textech či videích,“ říká investor.Za klíčové považuje Gladiš i to, že má správce ve svém fondu vlastní kapitál. „Potřebujete někoho, kdo je v dobrém smyslu slova fanatik. Chtějte, aby měl ve fondu investovanou podstatnou část peněz. Koukněte se do výroční zprávy, kolik akcií management drží. Když člověk sám nic neriskuje, nedá se očekávat, že dělá správná rozhodnutí.“Třetí Gladišovo kritérium dobrého fondu je subjektivní. „Když někomu svěřím peníze, je to osobní, vyjadřuje to míru důvěry. Chtěl bych, aby byl sympatický a měl charakter,“ vypočítává Gladiš.Na jaké poplatky si u fondů dát pozor? Co jsou skryté poplatky? A jaký je rozdíl mezi podílovými fondy a tzv. ETFky? Poslechněte si celý podcast Ve vatě.Poslechněte si celou epizodu! Ve vatě. Podcast novinářky Markéty Bidrmanové. Poslechněte si konkrétní rady investorů a odborníků na téma investic, inflace, úvěrů a hypoték. Finanční „kápézetka“ pro všechny, kterým nejsou peníze ukradené. Vychází každý čtvrtek. Poslouchejte na Seznam Zprávách, Podcasty.cz nebo ve všech podcastových aplikacích. V podcastu vysvětlujeme základní finanční pojmy a principy, nejde ale o investiční poradenství. O čem byste chtěli poslouchat příště? Co máme zlepšit? A co naopak určitě neměnit? Vaše připomínky, tipy i výtky uvítáme na adrese audio@sz.cz.

Horáček GEN XYZ. To je název projektu Cirku La Putyka, který nese jméno Michala Horáčka. „Je to náš nejnovější projekt. Není to koncert, divadlo, muzikál či cirkus. Ale je to strašně zábavný,“ pochvaluje si principál Rosťa Novák mladší. Měl někdy pocit vyhoření? O čem je připravovaný projekt Cesty? Jaké představení pro něj bylo zatím nejnáročnější a proč?Všechny díly podcastu Blízká setkání můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.