Podcasts about singap

Collīsiō Liverpoliī Liverpoliī in Britanniā Paulus Doyle, vir quīnquāginta et trēs annōs nātus, raedam suam in turbam hominum dīrexit, quī pompam in honōrem gregis pedilūsōrum celebrābant. Incertum est, an Doyle illicitīs medicāmentīs ēbrius fuerit. Ad octōginta hominēs vulnerātī sunt, quōrum septem in valētūdināriō manent. Percussiō Hamburgī Hamburgī in Germāniā duodēvigintī hominēs vulnerātī sunt ā fēminā ūndēquadrāgintā annōs nāta et cultrō armāta. Custōdēs pūblicī referunt eam sibi vidērī potius mente captam quam factiōsam vel causā quādam politicā mōtam. Carolus in Canadā Carolus ēius nōminis tertius, rex nōn sōlum Britannōrum sed etiam Canadēnsium, Canadam diē Martis visitāvit, quam rempūblicam dīxit fortem esse ac līberam. Dīxit porrō mundum perīculōsiōrem et minus certum sibi vidērī quam ullō aliō tempore post secundum bellum omnium gentium. Prīmus autem est rēx quī post septuagintā annōs inaugurātiōnī senātūs Canadēnsium praesēns praefuerit. Uganda et Germānia Exercitus Ugandae negāvit sē futūrum auxilium mīlitibus Germānīs aut dātūrum aut ab illīs acceptūrum, propter Matthaeum Schauer lēgātum Germānōrum, quem accūsant reī pūblicae subvertendae. Germānī autem negant sē quidquam vel agere vel ēgisse ad rem pūblicam Ūgandēnsium subvertendam; negant porro suōs mīlitēs esse cum Ūgandēnsibus in ullā rē commūnī coniūnctōs. Trāmen Araguae in Argentīnā cohibitum Patrīcia Bullrich, Argentīnōrum ministra secūritātī pūblicae praefecta, diē Iōvis nūntiāvit duodecim hominēs, quī putantur in grege coniūrātōrum “Trāmine Araguae” dictō sociātōs esse, comprehēnsōs esse suspiciōne latrōciniī. Dīxit porrō eōs impetūs fēcisse in macella et tabernās fabrōrum, tam sclopīs quam armīs displōsīvīs, quibus nōnnullōs interfēcissent. Magistrātūs tam Argentīnī quam Americānī existimant Trāmen Araguae cōnārī terrōrem cīvibus incutere; magistrātūs autem Venetiōlānī, unde latrōnēs oriuntur, asseverant coniūrātiōnem annō bis millēsimō vīcēsimō tertiō esse excīsam. Laesae Māiestātis Magistrātūs Siamēnsēs causam laesae māiestātis, cūius crīmine reus erat Paulus Chambers, professor scientiae politicae et cīvis Americānus, dīmīsērunt, postquam Chambers profectus est. Siamīā enim lēgēs omnium gentium strenuissimās habet, quibus dignitātem regis ēiusque familiae tuentur. Chambers ipse dīxit sē rēgiam familiam semper magnā cum reverentiā coluisse. Verba autem, propter quae Chambers reus factus est, neque ab illō scripta sunt, neque in Siamīā sed Singapūrae, neque ad rēgem ipsum attinēbant sed ad factiōnēs tam mīlitum quam custōdum pūblicōrum, quae inter sē rixārentur. Macrōn nōn ab īrātā uxōre caesus Palātium Ēlysium negāvit Emmanuēl Macrōn, praesidem Gallōrum, ab uxōre esse caesum. Nam, statim postquam iānua aperta erat āeroplānī, in quō stābat Macrōn, in cōnspectū diurnāriōrum subitō uxōris manus apparuit quae faciem praesidis pepulit vel trūsit; quō factō Macrōn, cum diurnāriōs per apertam iānuam animadvertisset, surrīsit et suam manum iactāvit ut diurnāriōs salūtāret. Deinde, dum Macron et uxor scālīs dē āeroplānō descendunt, uxor recūsāvit nē bracchium ēius tenēret. Palātium autem, quod prīmum negāvit quidquam factum esse, nunc, cum imāginēs divulgātae sint, negat praesidem caesum esse ab īrātā uxōre, sed coniugēs amantēs inter sē amanter lūsisse.

Savaitinėje 15min laidoje „Skrieja kamuolys“ aptariamos Lietuvos ir užsienio futbolo aktualijos. Šią savaitę kalbama apie kostiumus futbole ir šalia aikštės, Lietuvos futbolo pirmenybių metu kilusią suirutę tarp Alytaus „Dainavos“ ir Vilniaus „Žalgirio“ sirgalių bei tradiciškai apžvelgiami svarbiausi užsienio futbolo įvykiai. Epizode dalyvauja 15min atstovai Marius Bagdonas ir Aurimas Tamulionis bei „Go3” komentatorių tandemas Rytis Vyšniauskas ir  Karolis Dudėnas. 00:00 Intro 00:12 Pradedam pašnekesius 02:15 Šešiataškį paėmusi Lietuvos futbolo lyderė „Sūduva“ 08:17 KŽ charakteris Šiauliuose ir kostiumų svarba aikštėse ir šalia jos 14:00 Valinga „Hegelmann“ pergalė 18:40 Singapūras ar Lietuva? 19:57 Apsisukę stalai Panevėžyje ir Gargžduose 25:00 Ašarinės dujos centriniame turo mače 42:05 Anglijos FA taurės ketvirtfinaliai 55:45 „Barcelona“ įtemptas tvarkaraštis ir R.Lewandowskio spindesys 1:00:09 „Real“ darbinė pergalė ir ginklus sudėjęs „Atletico“ 1:05:00 Sevilijos derbis 1:10:53 Argentinos dominavimas prieš Braziliją ir klausimas dėl L.Messi 1:18:10 Vokietijos čempionato reikalai, „Bayern“ lyderystė ir gynėjų traumos 01:27:10 Pergalingas Igorio debiutas Italijoje 01:32:32„Eredivisie“ grandų akistata

15min tinklalaidėje apie Lietuvos ir pasaulio futbolą „Skrieja kamuolys“ – metų futbolininkų apdovanojimų laukimas, Vilniaus „Žalgirio“ bėdos, dėdės iš Singapūro, debiutai Lenkijos ir Slovėnijoje, (ne)draugiški mačai, Čempionų lygos grupės finišas ir burtai, intarpas apie realizaciją, M.Salah kokybė, J.Durano pinigai, M.Arteta prieš P.Guardiolą, trijų žirgų lenktynės Ispanijoje ir Vokietijos bei Italijos reikalai. Prie mikrofonų – 15min sporto žurnalistai Aurimas Tamulionis ir Marius Bagdonas bei „Go3“ komentatorius Karolis Dudėnas. 00:00 Žaidžiam bingo ir ieškom Ryčio 04:43 Sveikinimai Gvidui ir Liucijai 14:23 Vilniaus „Žalgirio“ bėdos 22:13 Repeticijos Kipre ir dėdės iš Singapūro 28:50 Debiutai Lenkijoje, Slovėnijoje ir (ne)draugiški mačai 37:57 Čempionų lyga ir nukrypimas į realizaciją 56:43 7:0, M.Salah kokybė ir D.Moyesas 1:04:18 „Aston Villa“ ambicijos ir J.Durano sprendimas 1:07:35 Dugną kasantis MU ir „Arsenal“ priešprieša su MC 1:19:43 Trijų žirgų lenktynės Ispanijoje 1:27:33 Vokietija ir Italija

Kokius slaptus kodus slepia Lietuvos švietimo rezultatai? Ką mums pasako TIMSS – tarptautinis mokinių matematikos ir gamtos mokslų tyrimas? Ar Nacionaliniai mokinių pasiekimų patikrinimai (NMPP), Pagrindinio ugdymo pasiekimų patikrinimai (PUPP) bei valstybiniai brandos egzaminai (VBE) tikrai atskleidžia, ką iš tiesų moka mūsų vaikai?Kodėl, remiantis autoritetingu TIMSS tyrimu, mūsų penkiolikmečių matematikos ir gamtos mokslų žinios pralenkia ne tik iki šiol švietimo autoritetu laikytos Suomijos ar kaimyninės Estijos moksleivių pasiekimus, o ir prisivijo tokias šalis, kaip Singapūras, Pietų Korėja, Taivanas, Kinija, Hong Kongas, Japonija, kurių moksleiviai mokosi be atvangos ir yra nepralenkiami moksle.Ar įvairių nacionalinių patikrinimų duomenys tiksliai atspindi realybę? Ar tikrai mokome to, ko reikia gyvenimui? O gal vis dar bėgame nuo realybės? Kur slypi atsakymas – inovacijose, motyvacijoje ar sistemos revoliucijoje?LRT radijo švietimo laidoje dalyvauja Švietimo mokslo ir sporto ministerijos Strateginio planavimo skyriaus vyriausioji patarėja, Tarptautinės švietimo pasiekimų vertinimo asociacijos generalinės asamblėjos narė dr. Rita Dukynaitė, Vilniaus Taikos progimnazijos matematikos mokytoja Živilė Šiškienė ir Vilniaus universiteto Matematikos ir informatikos fakulteto docentas Dainius Dzindzalieta.Ved. Jonė Kučinskaitė

Artėjančią Mokytojo dieną turėtume pasitikti su optimizmu, kad mokytojo profesija yra tokia pat patraukli, vertinama ir apmokama kaip Suomijoje, Norvegijoje, Pietų Korėjoje ar Singapūre. Mat to siekti buvo užsibrėžta dar 2020-aisiais. Bet to vis dar nenutiko. Mokytojų vis labiau trūksta. O ir, jei, kaip rodo oficialūs šaltiniai, Suomijoje mokytojų atlyginimai, priklausomai nuo patirties bei mokomų klasių, svyruoja tarp 3570 eurų ir 5570 eurų per mėnesį, Norvegijoje - nuo 3600 eurų iki 5200 eurų, Pietų Korėjoje nuo 2900 eurų iki 7800 eurų, o Singapūre - nuo 3200 eurų iki 6400 per mėnesį, o Lietuvoje vidutinis mokytojo atlyginimas tesiekia 1630 eurų, didžiausias - 1890 eurų „ant popieriaus“. O ir nepatraukli tapo taip pat ir mokyklos vadovo vieta. Daugybė mokyklų Mokytojo dieną švęs neturėdami nuolatinio vadovo. Kita vertus, tie, kas, girdėdami, kad stinga mokytojų ar mokyklų vadovų, pamėgina jais tapti, susiduria su įvairiausiais iššūkiais. Kokie tai iššūkiai? Ir kokie receptai jiems išgliaudyti?LRT radijo švietimo laidoje diskutuoja Saulius Jurkevičius, Vilniaus licėjaus direktorius, ir Artūras Palekas, konsultantas, vadybininkas, mėginęs tapti mokyklos vadovu.Ved. Jonė Kučinskaitė

Pirkite automobilio dalis iš RRR → https://rrr.lt/?utm_source=youtube&utm_medium=creators&utm_campaign=odangau Pirkite be rizikos su 14 dienų pinigų grąžinimo garantija, sutaupykite ir važiuokite toliau! 00:00 – Įžanga 02:19 – Formulė 1 02:55 – Etapas Baku 09:60 – Singapūro etapas 15:23 – Likę F1 etapai 18:23 – Pasaulio ralio čempionatas Čilėje 32:54 – WRC 2 38:29 – Lietuviai Dakare 45:47 – Utenos ralis

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

VERKFÆRASALAN - ARENA - SONAX - EKILL - DOMINOS - BOLI - DURACELL - DORITOS - ASKJA - ADVANIA Kristján Einar og Bragi fara yfir helgina í Singapúr. Ricciardo að keyra sína síðustu keppni? Norris meistari? Perez búinn?

Neskatoties uz daudzām mazām kļūdīņā Singapūras ielu sacīkstē, Lando Noriss izcīnīja pārliecinošu uzvaru. Daniels Rikjardo pēdējos apļos uzrādīja ātrāko apli un, iespējams, atvadījās no F1.        

Ideālā 1. Formula ar Aldi Putniņu'' šoreiz Singapūras trase! Raidījuma tēmas: - Singapūras trases specifika; - McLaren mini DRS; - Rikiardo pēdējā sacīkste?; - Soc. mediju apskats; - Trakās 11.lv prognozes; - Skatītāju jautājumi.

Šiai laidai labai reikalingas jūsų palaikymas! https://contribee.com/o-dangau   00:00:00 - Start 00:00:14 - Įžanga 00:00:46 - Žiūrovų priekaištai ir gandas 00:03:12 - F-1 00:10:41 - Grand Prix Singapūre 00:11:58 - F-1 Taškai ir statistika 00:18:48 - F-1 Aston Martin 00:23:15 - Grįžtam į Singapūrą 00:25:17 - Besilankstantys sparnai 00:27:02 - Adrian Newey titulai 00:29:25 - WRC vertas filmo scednarijaus 00:46:41 - Apie stogus 00:48:42 - Ar Evansas padėjo tašką savo karjeroje? 00:49:13 - WRC Akropolio rezultatai 00:54:12 - WRC 2 kategorijai taip pat negailestingas Akropolio ruožas 01:03:42 - Tolimesni ralio ruožai 01:04:45 - Ralio debiutas UK 01:10:14 - Elektrėnų ralio kuriozai

„Rugsėjo 2-13 d. Pranciškus aplankys Indoneziją, Papua Naująją Gvinėją, Rytų Timorą ir Singapūrą. Tai bus jo šeštasis vizitas Azijoje, leidžiantis ištesėti duotą pažadą, nes prieš ketverius metus turėjusiai įvykti kelionei sutrukdė COVID-19 pandemija. Pranciškus „savo pontifikato pradžioje aiškiai pasakė, kad nori teikti pirmenybę evangelizacijai Azijoje“, - sakė ilgametis Vatikano apžvalgininkas Johnas Thavis. Pasak jo, „iki Pranciškaus popiežius Tolimuosiuose Rytuose nesilankė daugiau kaip 20 metų.“ Plačiau - vedamojo skiltyje.„Artumos“ žurnalo rugsėjo numerį pristato vyriausiasis redaktorius Darius Chmieliauskas.Spaudos apžvalga - diskusijos danų krikščioniškoje spaudoje apie vaikų išpažinties reikalingumą (parengė Giedrius Tamaševičius).„Krikščioniškos minties puslapis“: popiežiaus Pranciškaus laiškas apie literatūros vaidmenį ugdyme.„Tėvo Antano pasakojimai“: kun. Antanas Saulaitis SJ apie vasarą.Poeto Antano Šimkaus radijo esė „Medžiai“.Laidos redaktoriai Rūta Tumėnaitė ir Julius Sasnauskas.

Anksčiau neviešintas Europos džiazo legendos lenko Tomaszo Stańko kvarteto koncerto įrašas; neatrastas simfoninis Kurtas Weillis; 100 metų simfoninei Turkijos muzikai; Williamo Parkerio, Cooper-Moore‘o ir Hamido Drake‘o etninių improvizacijų „Širdies trio“; kylanti smuiko žvaigždė iš Singapūro Chloe Chua, jungianti kinišką muziką ir Paganinį! Visa tai leidybinės naujienos „KItame laike“.Ved. Domantas Razauskas

Rusijos gynybos ministerija parengė dokumentą, kuriuo Maskva vienašališkai pakeistų jūrų sienas su Lietuva ir Suomija. Vėliau prabilta, kad planai esą yra nepolitiniai. Suomija ir Lietuva bet kokias užuominas apie sienų keitimą vadina provokacija. Pasiaiškinti į ministeriją Vilniuje buvo iškviestas Rusijos atstovas.Prieš 76-erius metus sovietai įvykdė vieną didžiausių Lietuvos gyventojų trėmimų „Pavasaris“. 1948-tais metais gyvuliniais vagonais į atšiaurius Sibiro regionus išvežta daugiau nei 40-imt tūkstančių žmonių.Norvegija, Airija ir Ispanija paskelbė apie Palestino valstybės pripažinimą. Ekspertai akcentuoja, kad tai pirmiausia yra simbolinis žingsnis, kuris nepadės išspręsti ar sureguliuoti konflikto, tačiau tai rodo vis didėjantį spaudimą Izraelio vyriausybei tarptautinėje erdvėje.Skrydis iš Londono į Singapūrą baigėsi tragiškai. Vienas žmogus žuvo, o dar kelios dešimtys buvo sužeisti, lėktuvui patyrus stiprią turbulenciją. Likę keliautojai tik šiandien pasiekė Singapūrą, o visas pasaulis svarsto, kas nutiko. Pokalbis su Vilnius Tech Aeronautikos inžinerijos katedros doc. Domantu Bruču.Ved. Liepa Želnienė

Sīcārius Slovaciānus Diē Mercuriī sīcārius cōnātus est manuballistā occīdere Robertum Fīcō, ministrum prīmārium Slovaciānōrum. Sīcārius fertur esse Gēorgius Cintula, homo septuāgintā et ūnum annōs nātus et rude dōnātus quī carmina pangere solēbat, cūius vicīnī vix possunt crēdere eum tantum facinus facere voluisse. Singapūria Diē Mercuriī Laurentius Wong factus est quartus summus magistrātus Singapūrēnsium. Vigintī enim annōs ad Singapūrēnsium reī pūblicae gubernacula sedēbat Lee Hsien Loong, quī nunc nātus est annōs septuagintā et duōs et manēbit minister senior, ut priōrēs ministrī prīmāriī mānsērunt ad rempūblicam stabiliendam. Catalaunia Suffrāgiīs populāribus in Catalauniā lātīs numerātīsque, Sociālistae victōrēs ēvāsērunt, sed nulla factiō māiōrem partem senātūs Catalaunicī habēbit. Neque potuērunt factiōnēs socialistīs oppositae, quae lībertātem Catalauniae spērant, satis auctōritātis sibi comparāre ut inter sē coniunctae sine sociālistīs magistrātūs ēligerent. Itaque vērisimile vidētur necesse fore sociālistīs cum partibus dextrīs agere ut magistrātūs ēligant. Novī magistrātūs Russicī Vladīmir Pūtin, quīntum praeses Russōrum creātus, novōs magistrātūs nōmināvit, quōs senātus Russōrum confirmābit. Sergius Shoigū, quī duodecim annōs mīlitiae praefuerat, est in concilium secūritātis translātus. In locum ēius succēdit Andrēās Beloūsov, rēbus oeconomicīs perītus quī putātur cūrātūrus, ut corruptiō cohibeātur. Inter aliōs novōs magistrātūs Alexeius Dyumin, ōlim satelles Vladīmirī Pūtin, deinde praefectus Tūlae regiōnī, ita prōmōtus est ut fabrīs praesit quī arma mīlitiae suppeditant. Perūvia Magistrātūs Perūviānī diē Veneris nuntiāvērunt sē quaestiōnem in Dīnam Boluarte praesidem habēre, ut quae custōdēs pūblicōs, quī quaestiōnem dē Nicānōre frātre habērent, dīmīsisset. Iam quaestiō altera in Dīnam Boluarte habētur, propter hōrologia pretiōsa quae possidet. Custōdēs accūsātōrēsque pūblicī etiam domum Matthaeī Castanēda, patrōnī praesidis quī parat causam dē hōrologiīs dīcendam, excussērunt. Nicānōr praesidis frāter prō suā parte negāvit sē quidquam malī fēcisse. Perūvia intrā annōs sex septem habuit praesidēs. Hāītia Mīlitēs aērāriī Americānī tam opificēs quam machinās in Hāītiam important, ut castra pūblicīs custōdibus Nātiōnum Ūnītārum parentur. Nam mille Keniānōrum et aliī multī multīs ē terrīs oriundī mox mittentur, quī Hāītiānōs custōdēs pūblicōs adiuvent rempūblicam in pācem redigere. Hāītiānī tantum novem mīlia custōdum pūblicōrum habent, quōrum tantum tria mīlia opus facere possunt. Latrōnēs autem, quī per Hāītiam et praecipuē Portum Principis Hāītiae caput līberē grassantur, numerīs armīsque feruntur custōdēs pūblicōs superāre. Diē Saturnī latrōnēs aliam statiōnem custōdum pūblicōrum cēpērunt et flammīs dedērunt; quī putantur ad triginta statiōnēs excīdisse. Diurnāriī Americānī collocūtī sunt cum Iacobulō Chérizier, quī et “Barbacōa” appellātur, notissimō dūce latrōnum. Quī dīxit sē, cum ipse custos pūblicus esset, didicisse gregēs latrōnum prīmum constitūtōs esse ab hominibus in rē pūblicā versātīs, ut eōrum obtrectātōrēs aemulōsque oppugnārent; sē autem suōsque nunc in populum saevīre quia sibi ā magistrātibus id ipsum agere esse permissum. Dixit porrō sē parātum esse diū bellum gerere in Keniānōs aliōsque aliārum gentium, quōs fatigātōs caede putat esse discessūrōs. Novum missile Russicum Russōrum nāvēs subaquāneae coepērunt novum missile ferre “Bulava” dictum. Ūnumquodque missile quinquiēns mīliēns mīlia passuum volāre potest et decem vehicula atomica et automata in singulās et sēiunctās urbēs excīdendās perferre. Russī porrō sēna dēna missilia habent in septem nāvibus subaquāneīs.

Keturių milijonų rubrikoje pokalbis su Renata Gaidiene, gyvenančia Singapūre. Koks tas Singapūras ir kiek jame lietuvybės?Kiek vėliau tinklaidė „Stipresni už Sibirą“ apie vaikystę ir jaunystę Sibire.Kiek klimato kaita keičia mūsų mitybos racioną ir kaip prie to prisitaiko mūsų kūnai?Ved. Urtė Korsakovaitė

Dar prieš gerą dešimtmetį alternatyvos gyvulinės kilmės mėsai atrodė kaip intriguojanti naujiena. Pirmąkart laboratorijoje iš gyvulių kamieninių ląstelių užauginta mėsa pristatyta kaip ateities sprendimas, kaip mažinti taršios gyvulininkystės pramonės poveikį aplinkai ir spręsti etinius klausimus, susijusius su gyvūnų gerove. Visgi, pastaraisiais metais entuziazmas kiek sumažėjo – nors jau yra patvirtinta JAV, Singapūre ir Izraelyje, dirbtinė mėsa parduotuvių lentynų taip ir nepasiekia, vartotojai, nors jų požiūris šiek tiek keičiasi, vis dar gana skeptiški. „Pagrindinis laboratorijoje užaugintos mėsos iššūkis – atitikti įprastą mėsą skonio, kainos ir prieinamumo aspektais“, - sako „Good Food Institute Europe“ vyresnysis politikos vadovas Setas Robertsas.Maža to, pernai pasirodęs nerecenzuotas Kalifornijos universiteto Deiviso mokyklos tyrimas teigia, kad dabartiniai kultivuotos mėsos gamybos metodai gali būti net 25 kartus taršesni nei įprastos jautienos pramonės. Visgi, laboratorijoje auginamų mėsos alternatyvų šalininkai mano, kad toks tyrimas netikslus, o pramonė sparčiai keičiasi ir tobulėja. Tačiau jie pritaria, kad vien naujosios technologijos į klausimą, kaip išmaitinti augančią populiaciją, dar labiau nepakenkiant planetai, neatsakys – reikia sisteminių pokyčių.Autorė Karolina Panto

Šventės – jautrus laikotarpis pažeidžiamoms visuomenės grupėms. Tokios organizacijos, kaip Caritas, organizuoja įvairias iniciatyvas, kviečia prisidėti, atnešant negendančių maisto produktų, savanoriai lanko namuose.Specialistai sako, kad Lietuvoje kasmet daugėja asmenų, sergančių anoreksija, bulimija bei turinčių kitų valgymo sutrikimų. Pacientų gretas sudaro ne tik suaugusieji ar paaugliai, bet ir vaikai. Stacionarinės paslaugos jiems teikiamos didžiuosiuose šalies miestuose. Šalia to, Vilniuje veikia Valgymo sutrikimų centras, vienintelė tokia gydymo įstaiga Baltijos šalyse.Paralimpinis čempionas, Lietuvos paralimpinio komiteto prezidentas Mindaugas Bilius Airinei Palšytei pasakoja, kas jį po avarijos Jungtinėse Valstijose atvedė iki paralimpinio sporto. Po daugybinių kaulų lūžių ir patirtos komos sportininką išgelbėjo Lietuvoje laukusi šeima. Apie svajonę, kad ateityje visi sportininkai galėtų treniruotis kartu pokalbis su Airine Palšyte.Tarp įvairių būdų, kaip kovoti su plastiko atliekų problema – ir plastiką skaidyti bei virškinti galintys organizmai. Singapūro mokslininkai šiuo metu tiria, kaip su tokiu iššūkiu susidoroti gali vadinamosios "superkirmėlės", arba juodvabalių lervos, o kiti specialistai dėmesį kreipia į grybus.Ved. Darius Matas

2024 metais Jungtinių Tautų „Pasaulio laimės ataskaitoje“ iš 156 vertintų valstybių Lietuva pakilo į 19 vietą, lenkia visas kaimynines valstybes, Vokietiją, Singapūrą ir JAV. Beje, amžiaus grupėje iki 30 metų lietuviai pastaruosius tris metus yra... laimingiausi.Briuseliui trečiadienį planuojant pasiūlyti Europos Sąjungos (ES) šalims panaudoti pajamas iš įšaldyto Rusijos turto Ukrainai apginkluoti, Europos Komisijos (EK) narys Virginijus Sinkevičius sako, kad pirmosios lėšos Kyjivą galėtų pasiekti jau liepos mėnesį.Priklausomybės ligas sukelia alkoholis, kvaišalai, nikotinas, azartiniai lošimai, o jų atsiradimą lemia biologiniai, psichologiniai ir socialiniai veiksniai, dėl kurių poveikio atsiranda priklausomybės sindromas.Ved. Liepa Želnienė

Raidījumā Divas puslodes šoreiz par un ap tikko aizvadīto "Lielās otrdienas" balsojumu ASV, Ķīnas parlamenta Nacionālā tautas kongresa ikgadējo sesiju un Vācijas nopludinātajām sarunām. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" ārzemju ziņu redaktors Toms Ģigulis un Vācijas Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Superotrdienas signāli 5. martā Savienotajās Valstīs bija t.s. „Superotrdiena” – diena, kad sešpadsmit pavalstīs notiek abu lielo partiju priekšvēlēšanu balsojumi un sapulces, sadalot apmēram trešdaļu no Republikāņu partijas priekšvēlēšanu kongresa delegātu balsīm, un nepilnu ceturtdaļu no Demokrātu partijas delegātu balsīm. Ievērojot līdz šim notikušās priekšvēlēšanas, Superotrdiena gan vēl nedos nevienam no kandidātiem galīgo mandātu, tomēr tā skaidri iezīmē perspektīvu. Kā esošā prezidenta, demokrāta Džo Baidena, tā eksprezidenta un potenciālā prezidenta republikāņa Donalda Trampa gadījumā viss liecina par to, ka šķēršļu viņu ceļā uz 5. novembra finiša taisni nebūs. Vienīgā Trampa sāncense, bijusī Savienoto Valstu pārstāve Apvienotajās Nācijās Nikija Heilija līdz vakardienai bija guvusi pārsvaru pār Trampu vienīgi Kolumbijas apgabalā, respektīvi galvaspilsētas Vašingtonas administratīvajā teritorijā un atsevišķu delegātu mandātus vēl vairākās citās pavalstīs. Vakar viņa pievienoja savu izdošanos sarakstam vēl arī Vermontas pavalsti, līdz ar to viņai piekritīgo delegātu balsu skaits sasniedza 62, kurpretim Donalda Trampa kontā to ir jau tuvu astoņiem simtiem. Būtībā vienīgā intriga ir – vai Heilija gribēs turpināt sacīksti arī turpmāk, vai pēc Superotrdienas liks tai punktu. Tikām demokrātu partijas kandidātam, prezidentam Džo Baidenam nopietnu sāncenšu nav vispār. Kā kongresmenim Dīnam Filipsam, tā pašattīstības rokasgrāmatu autorei Mariannai Viljamsonei līdz šim nav izdevies tikt pie delegātu balsīm. Tiesa gan, divi no 115 Mičiganas pavalsts delegātiem vakar saņēma mandātus ar formulējumu „bez noteiktas apņemšanās”. Daļā no pavalstīm vēlētāji priekšvēlēšanās var dot pārstāvjiem mandātu ar šādu vai līdzīgu formulējumu, kas nozīmē, ka partijas kongresā, apstiprinot prezidenta amata kandidātu, viņi var balsot pēc saviem ieskatiem. Šādi pret Baidena politiku protestē tie Demokrātu partijas vēlētāji, kuri neatbalsta viņa rīcību Izraēlas un „Hamās” konfliktā, respektīvi, uzskata, ka Vašingtonai būtu jāīsteno stingrāks spiediens pret Izraēlu, panākot uguns pārtraukšanu un plašāku humānās palīdzības piegādi Gazas joslai. Neviens no šiem protestētājiem, preses taujāts, gan nav izteicies, ka balsos par Donaldu Trampu, taču daļa teikuši, ka, ja Baidens nelabosies, viņam viņu balsi 5. novembrī neredzēt. Milzu kuģis peld miglā Vakar, 5. martā, Pekinā uz savu ikgadējo kongresu pulcējās Visķīnas Tautas pārstāvju sapulce, respektīvi, Ķīnas parlaments. Kā jau totalitārā valstī, kur nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti kompartijas vadības līmenī, šai sanākšanai ir vairāk ceremoniāls raksturs, tomēr novērotāji pievērš notikumam uzmanību, tverot akcentus, kas var norādīt uz attīstību milzīgās valsts politikā. Nozīmīgākā šai ziņā bija Valsts padomes priekšsēdētāja, respektīvi, premjerministra Li Cjana uzstāšanās, pirmā Tautas pārstāvju kongresā šim partijas funkcionāram, kurš kļuva par valdības vadītāju pirms nepilna gada. Kā zināms, Ķīnas ekonomikai šie nav tie spožākie laiki, ar parādos slīkstošiem nekustamo īpašumu attīstītājiem un pašvaldību budžetiem, zemu iekšējā patēriņa aktivitāti un vispārējo ekonomikas bremzēšanos. Premjera runā tika iezīmēts 5% izaugsmes mērķis, lai gan par tā sasniegšanas iespējām daudzi komentētāji ir skeptiski, ciktāl uzrāviens, kuru Ķīnas ekonomika piedzīvoja pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, sāk apsīkt. Tāpat premjera runā tika solīti plāni jaunāko tehnoloģiju attīstībai, t.sk. mākslīgā intelekta, lielo datu un kvantu datoru jomā, ar virsuzdevumu panākt Ķīnas tehnoloģisko pašpietiekamību. Premjers Li seko valsts galvas Sji Dziņpina pirms vairākiem mēnešiem izvirzītai tēzei par „jaunu ražošanas spēku” izvēršanu, kas gan šobrīd ir tikai diezgan izplūdis lozungs. Novērotāji norāda uz fundamentālo pretrunu starp varas vēlmi attīstīt avangarda tehnoloģijas un tajā pašā laikā stingri kontrolēt informācijas apriti, ciktāl bez brīvas informācijas aprites tehnoloģiski dinamisku sabiedrību ir grūti iedomāties. Uz ne sevišķi spožās ekonomiskās situācijas fona pamanāms ir kārtējais nozīmīgais aizsardzības izdevumu kāpums par 7,2%. No otras puses tiek gan norādīts, ka Ķīnas aizsardzības budžets joprojām ir apmēram 1,3% no iekšzemes kopprodukta, tātad, proporcionāli pieticīgs. Pamanītas ir arī retorikas nianses, premjerministram Li runājot par Taivānu. Proti, runātājs pauda, ka Ķīnas Tautas republika būšot stingra savā apņēmībā atkalapvienoties ar Taivānu, pie tam, ja agrāk ierasti tika piesaukta „mierīga apvienošanās”, tad šajā runā, kā tas arvien biežāk mēdz būt pēdējā laikā, apzīmētājs „mierīga” iztrūkst. Kremļa spicās ausis Otrdien Krievijas varas kontrolētā telekanāla RT vadītāja, viena no pamanāmākajām Kremļa propagandistēm Margarita Simonjana sava soctīklu kontā publiskoja audioierakstu, kurā dzirdama saruna starp Vācijas Gaisa spēku komandieri ģenerālleitnantu Ingo Gerharcu, brigādes ģenerāli Franku Grefi un vēl diviem virsniekiem. Sarunā oficieri apsprieda to, vai un kā ar vācu spārnotajām raķetēm „Taurus” būtu dodams trieciens bēdīgi slavenajam Kerčas tiltam. Kā zināms, „Taurus” tiek minētas kā ierocis, kas tiešām varētu nodarīt šai būvei visnopietnākos zaudējumus, kāpēc arī Kijiva jau labu laiku uzstājīgi lūdz no Berlīnes šīs raķetes. Līdz šim tam konsekventi pretojies kanclers Šolcs, kā argumentu minot pirmkārt to, ka tad uz Ukrainu būtu jānosūta vācu karavīri raķešu apkalpošanai un kontrolei. Starp citu, vācu kara lidotāju telefonsarunā izskan arī informācija, ka līdzīgas funkcijas ar raķetēm „Storm Shadow” Ukrainā jau veic britu personāls. Krievijas propaganda nekavējās sacelt pamatīgu brēku par nelietīgajiem vāciešiem, kuri grasoties apšaudīt, kā tas tiek formulēts, „Krievijas teritoriju”. Iesaistījās arī oficiālās varas pārstāvji. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja: šis liecinot, ka Vācijas valsts vara nav vienota, un, tātad, Vācijā neesot demokrātijas. Vēl spilgtāk izpaudās eksprezidents, Drošības padomes vicepriekšsēdis un, domājams, Krievijas šobrīd populārākais pļēgurs Dmitrijs Medvedevs. Savā „Telegram” kontā viņš pauda, ka vācieši, Krievijas mūžsenie pretinieki, atkal kļuvuši par zvērinātiem ienaidniekiem. Krievijai atkal esot aktuāls Otrā pasaules kara laika lozungs: „Nāvi vācu fašistu okupantiem!” Paralēlais Krievijas propagandas motīvs ir dižošanās ar audioieraksta iegūšanu, kas, protams, nedara godu Vācijas militārajam resoram. Notikušo komentējis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, precīzi raksturojot to kā daļu no Krievijas informācijas kara. Tāpat viņš paziņoja, ka aizdomām par iespējamu iekļūšanu Vācijas aizsardzības resora datu bāzēs nav pamata. Saruna pārtverta brigādes ģenerāļa Grefes neuzmanības dēļ, jo viņš, uzturoties aviācijas izstādē Singapūrā, lietojis saziņai viesnīcas telefona līniju. Kā pierāda šis gadījums, nepatīkamā iespējamība uzdurties Kremļa spicajām ausīm pastāv jebkurā pasaules malā.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Krustpunktā brīvais mikrofons ar grupas "Singapūras satīns" dalībnieku, podkāsta "Pēdējā pilīte" veidotāju Jāni Krīvēnu.  

VERKFÆRASALAN - ARENA - SONAX - BÍLAUMBOÐIÐ ASKJA - DOMINOS Kristján Einar og Bragi byrja nýja árið með að gera upp það gamla! Hvaða keppni var sú skemmtilegasta í fyrra? Singapúr? Vegas?

Antrasis pokalbis, skirtas pažangos strategijai „Lietuva 2050“, praėjusių metų pabaigoje patvirtintai Lietuvos Respublikos Seimo ir taip tapusiai oficialiu mūsų visuomenės bei valstybės kelionės į ateitį žemėlapiu.Parengiamajame valstybės strategijos rengimo etape STRATA tyrėjai atliko septynių šalių – Airijos, Estijos, Singapūro, Jungtinės Karalystės, Ispanijos, Suomijos ir Jungtinių Arabų Emyratų – ilgalaikių strategijų formavimo procesų praktikos analizę. Į kokias gerąsias šių šalių patirtis buvo nuspręsta atsižvelgti?Kas yra tas ateities įžvalgų metodas ir kuomet jis gali būti naudojamas efektyviai?Kur pirmiau turėtume dairytis formuodami ateities prognozes – į visuomenės norus, valstybės poreikius, politinio elito geidžiamus tikslus ar tikėtinus ateities scenarijus galinčias nulemti aplinkybes?Su kokiais didžiausiais iššūkiais buvo susidurta rengiant valstybės strategiją ir kaip šie iššūkiai spręsti?Ar įmanoma išugdyti pasitikėjimo kultūros minimumą mūsų valstybės politinio elito tarpe ir tuo pačiu – užsitikrinti strategijos „Lietuva 2050“ ilgaamžiškumą?Kokie didžiausi iššūkiai (arba pavojai) kyla valstybei ir visuomenei siekiančiai įgyvendinti strategiją „Lietuva 2050“?Pokalbis su socialinių projektų kūrėja ir „Lietuva 2050“ vizijos kūrimo koordinatore Vyriausybės kanceliarijoje Modesta Kairyte, buvusia projekto „Lietuva 2050“ vadove ir Lietuvos Respublikos Seimo Tyrimų skyriaus patarėja dr. Sigita Trainauskiene, sociologe, demografe, VDU prof. Aušra Maslauskaite, Nacionalinės NVO koalicijos direktore Gaja Šavele.Ved. Aurimas Švedas

Londonas izdevniecība Scala Arts & Heritage Publishers Ltd sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Borisa un Ināras Teterevu fondu sērijā "Direktora izvēle" laidusi klajā grāmatu, veltītu Mākslas muzeja "Rīgas birža" krājuma meistardarbiem. Par to plašāk runājam ar izdevniecības Scala Arts & Heritage Publishers Ltd projekta "Direktora izvēle" vadītāju Neilu Titmanu (Neil Titman) un Mākslas muzeja "Rīgas birža" vadītāju Daigu Upenieci. Grāmatu sērija "Direktora izvēle" (Director's Choice) ir Eiropas un Āzijas mākslas institūciju aprindās augsti vērtētās izdevniecības Scala Arts & Heritage Publishers Ltd (Lielbritānija) starptautiskais projekts, kas iepazīstina ar lielāko pasaules mākslas muzeju kolekcijām. Līdz šim publicētas jau aptuveni 60 grāmatas, pārstāvot tādus muzejus kā Londonas Nacionālā galerija, Dānijas Nacionālā galerija, Jaunā un Vecā Pinakotēka Minhenē, Albertīna Vīnē, Mauritshuis Hāgā, Polijas Nacionālais muzejs Varšavā, Frika kolekcija Ņujorkā, Gugenheima muzejs Bilbao, Āzijas civilizāciju muzejs Singapūrā un daudzi citi. Katras grāmatas saturs ietver konkrēta muzeja un tā kolekciju raksturojumu, īsu autora biogrāfiju un apmēram 30 mākslas priekšmetu aprakstus. Iestāžu direktori un vadītāji paši izvēlas tos eksponātus, kas, viņuprāt, ieņem īpašu vietu muzeja krājumā. Viņi dalās ar savām zināšanām, emocijām un stāstiem, kas uzkrāti īsākā vai ilgākā pētniecības periodā. Valoda ir viegla, taču teksta apjoms ir stingri noteikts, aicinot rakstītāju pateikt būtiskāko koncentrēti un reizē saistoši. Latvijā šādu grāmatu radīt bija uzaicināta Mākslas muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece, kura atlasījusi 30 izcilus darbus no glezniecības, tēlniecības un sudraba kolekcijām, stāstot par Nīderlandes un Itālijas 16.–17. gadsimta, Francijas, Austrijas, Baltijas un Vācijas 19. gadsimta glezniecību, Itālijas 19. gadsimta tēlniecību, kā arī Eiropā slavenās 20. gadsimta sākuma Meisenes manufaktūras porcelānu. Mākslas muzejs "Rīgas birža" kļuvis par pirmo Baltijā, kas piedalās Scala grāmatu sērijā "Direktora izvēle".

Ceturtdien koncerzālē "Cēsis", bet piektdien (tiešraidē Latvijas Radio 3) un sestdien Lielajā ģildē Latvijass Nacionālais simfoniskais orķestris Žana Kloda Kazadesī vadībā aicina uz Vecgada koncertiem, kas šoreiz risināsies ar franču gaisotnē. Programmā iekļauta Hektora Berlioza uvertīra "Romas karnevāls", Ernsta Šosona Poēma, Morisa Ravela Valsis, Kloda Debisī "Fauna diendusa", Kamila Sensānsa Introdukcija un rondo kapričozo, kā arī Igora Stravinska baletsvīta "Ugunsputns". Gan par šo svētku  svinēšanas ieceri, gan par sadarbību  ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kas ilgst jau vairākus gadus, maestro izvaicā Inta Zēgnere.  Žans Klods Kazadesī: Esmu ļoti priecīgs šeit būt, un šī jau ir ceturtā reize, kad muzicēju kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Esmu uzaicinājis šo orķestri sadarboties Ēksanprovānsas festivālā Francijā. Vispirms būs koncerts šeit un tad Francijā. Vecgada koncertam sarūpēta ļoti liela programma un, iespējams, noslēgumā būs arī kāda dāvana klausītājiem. Esmu ļoti priecīgs piedāvāt šo programmu ar 19. gadsimta romantisko mūziku, kas ir eleganta un emocijām piesātināta, bet arī sarežģīta, jo tajā ir septiņi dažādi skaņdarbi vismaz četros dažādos stilos, un katram vajadzīga sava pieeja un izpratne. Šī ir mana pirmā tikšanās ar vijolnieci Kristīni Balanas, viņa ir ļoti talantīga jauna mūziķe. Esmu ļoti priecīgs arī par sadarbību ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, tā tiešām ir konstruktīva." Diriģenta diskogrāfijā ir vairāk nekā 30 ierakstu ar Lilles Nacionālo orķestri – Kazadesī ir šī kolektīva izveidotājs un vadītājs vairāk nekā 40 gadu. Viņš ir sniedzis koncertus Singapūrā, Monreālā, Baltimorā, Seulā, Sanpaulu, Buenosairesā, Filadelfijā, Montekarlo, Tokijā un citur  

Serbijas parlamenta vēlēšanu rezultāti. Turpina meklēt risinājumus Vidusjūras migrantu problēmai. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Aktualitātes pasaulē analizē politologs Arnis Latišenko un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Vai Serbijā viss paliks pa vecam? 17. decembrī Serbijā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās bija tikai pērngad aprīlī, un tajās savas pozīcijas nostiprināja kopš 2012. gada pie varas esošais spēks – Serbu progresīvā partija ar tās līderi Aleksandru Vučiču priekšgalā. Ap Vučiča partiju izveidotā populistisko spēku koalīcija „Par mūsu bērniem” ieguva 180 no 250 Nacionālās Asamblejas deputātu vietām. Pats Vučičs vienlaicīgi notikušajās prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts uz otro termiņu. Tomēr sekojošie mēneši nesa Serbijai visai dramatiskus notikumus. Saasinājās attiecības ar daļēji atzīto Serbijas kaimiņvalsti un bijušo provinci Kosovu, kuras gan izdevās amortizēt ar Eiropas Savienības starpniecību. Tomēr sasniegtais kompromiss, kas šogad pavasarī materializējās t.s. Ohridas nolīgumā, raisījis polarizētus viedokļus serbu sabiedrībā. Tad nāca asiņainais šī gada maijs, kad vispirms vienā no Belgradas skolām skolnieks nošāva deviņus savus skolasbiedrus un skolas apsargu. Dienu vēlāk cits šāvējs, pārvietodamies ar automašīnu, nogalināja deviņus un ievainoja divpadsmit cilvēkus divos ciemos uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas. Slepkavības izraisīja sabiedrības protestus, kādus Serbija nebija piedzīvojusi vairāk nekā divdesmit gadus. Protestētāji pieprasīja vairāku ministru, kā arī elektronisko mediju pārraudzības institūcijas un Serbijas Radio un Televīzijas vadības atkāpšanos, vainojot notikušajā valdību un medijus. Tika prasīts arī atņemt apraides licenci diviem komerckanāliem, kuru izklaidējošajā saturā, pēc protestētāju domām, ir pārāk daudz vardarbības. Protestus organizēja vairākas opozīcijas partijas, to ietvaros gan vairoties no tīri politiskas aģitācijas. Protesti aktīvi turpinājās līdz jūlijam, taču pilnīgi pierima tikai novembrī, kad tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Oficiālos vēlēšanu rezultātus varētu vērtēt kā valdošo spēku uzvaru. Opozīcijas spēku apvienība „Serbija pret vardarbību” gan ir lielākā ieguvēja, palielinot savu frakciju no 40 uz 65 mandātiem. Taču savu vietu skaitu parlamentā nedaudz palielinājis arī prezidenta Vučiča vadītais bloks, tagad dēvēts par „Serbija nedrīkst apstāties”, iegūstot 128 mandātus, tātad – vairākumu. Jau tūdaļ pēc rezultātu pasludināšanas opozīcija nāca klajā ar paziņojumu, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas un to rezultāti ir anulējami. Arī novērotāji apgalvojuši, ka 17. decembrī konstatēts rekordliels pārkāpumu skaits. Sevišķi aktīvi opozīcija iebilst pret rezultātiem Belgradā, kur vienlaicīgi ar parlamenta vēlēšanām tika ievēlēta arī pašvaldība. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem valdošā apvienība galvaspilsētā ieguvusi apmēram 40%, opozīcijas bloks – apmēram 35% balsu. Taču, kā norāda opozīcija, Belgradā tikuši nogādāti apmēram 40 000 cilvēku, kuri nav pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji, tā nozīmīgi mainot balsotāju proporciju par labu valdošajiem. Pēc vēlēšanām Belgradas ielās atkal izgāja tūkstoši protestētāju, un arvien biežāk izskan prasība pēc prezidenta Aleksandara Vučiča atkāpšanās. Vēl viens risinājuma variants Vidusjūras migrantu problēmai Saskaņā ar Vācijas statistikas aģentūras „Statista” datiem 2022. gadā Eiropas Savienības ārējās robežas nelegālas šķērsošanas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis par vairāk nekā 130 000 vai nepilniem 66% un bijis lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt Eiropas Savienības robežas un krastu apsardzes aģentūras dati liecina, ka tradicionāli aktīvākais šai kustībai ir t.s. Centrālās Vidusjūras maršruts – no Lībijas piekrastes dažādos peldlīdzekļos uz Itālijai piederošo Lampedūzas salu vai Maltu; tālāk – pamatā uz Itāliju. Šogad pa šo ceļu Apenīnu pussalā ieradušies jau vairāk nekā 150 000 Gvinejas, Tunisijas, Kotdivuāras, Bangladešas u.c. valstu pilsoņu. Kā zināms, šī migrantu plūsma rada nopietnus iebildumus Itālijas sabiedrībā un tēma ir pastāvīgi aktuāla šīs valsts politikā. Iespējams, premjerministres Džordžas Meloni valdība ir atradusi vismaz daļēju risinājumu. Pēc nesenās Meloni tikšanās ar Albānijas premjerministru Edi Ramu tika publiskots projekts par migrantu nogādāšanu uz pagaidu uzturēšanās centriem Albānijas teritorijā, kur tie sagaidītu lietas izskatīšanu un, negatīvas atbildes gadījumā, repatriāciju. Centru kapacitāte plānota 39 000 personu gadā. Albānija, kā zināms, nav Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecīgi, ja kādam migrantam izdotos pamest šos centrus, viņam nāktos vēlreiz mēģināt nelegāli šķērsot savienības robežu. Uzturēšanās centri darbotos saskaņā ar Itālijas likumdošanu. Par šo pakalpojumu Albānija saņemtu ne vien finansiālu atlīdzību, bet arī Itālijas atbalstu iestājai Eiropas Savienībā. Pagaidām gan vienošanos bloķējusi Albānijas Konstitucionālā tiesa, kas 18. janvārī plānojusi vērtēt šāda nolīguma atbilstību valsts pamatlikumam. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Šonedēļ grupa konservatīvas ievirzes Savienoto Valstu politiķu ierosināja Kongresa lēmumu par izpētes komisijas veidošanu jautājumā par NATO līdzvērtīgas militāras alianses radīšanas iespējām Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai tā pretdarbotos drošības apdraudējumiem, kādus rada Ķīnas un Ziemeļkorejas, arī Krievijas un Irānas militārās aktivitātes un ekspansionisma tendences. Konkrētie motīvi te ir gan Ķīnas pastāvīgi agresīvā retorika Taivanas sakarā, gan Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumi, tāpat Ķīnas pretenzijas uz vairākiem simtiem Dienvidķīnas jūrā esošo saliņu, kas izplestu šīs valsts teritoriālos ūdeņus gandrīz vai līdz Ekvatoram. Šīs niecīgās cietzemes teritorijas – koraļļu rifi un atoli – bez pastāvīgiem iedzīvotājiem ir ar joprojām nenoregulētu starptautisku statusu. Pretenzijas uz lielāku vai mazāku šo arhipelāgu daļu izvirza Ķīna, Vjetnama, Malaizija, Filipīnas, Taivāna un Bruneja. Visasākā pēdējā laikā ir konfrontācija starp Ķīnu un Filipīnām, kur abu valstu krasta apsardzes spēku starpā notiek pat fiziska konfrontācija, līdz šim gan izmantojot tikai kuģu manevrus un ūdenslielgabalus. Filipīnas ir sens un ciešs Savienoto Valstu militārais sabiedrotais, tāpat līdzīgas ciešas saites Vašingtonu saista ar tādām Ķīnas kaimiņvalstīm kā Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna. Var atgādināt, ka zināms NATO analogs šeit pastāvēja laikā no 1954. līdz 1977. gadam – tā bija Dienvidaustrumāzijas līgumorganizācija, kurā ietilpa Savienotās Valstis, Austrālija, Jaunzēlande, Pakistāna, Filipīnas, Taizeme, kā arī Lielbritānija un Francija, kurām organizācijas radīšanas laikā reģionā vēl bija plaši koloniālie valdījumi. Mainoties vairāku bloka dalībvalstu ģeopolitiskajai orientācijai, tā izrādījās nefunkcionāla un tika likvidēta aukstā kara atslābuma periodā. Šobrīd kā iespējamu „Dienvidaustrumāzijas NATO” aizmetni varētu uzlūkot t.s. AUKUS – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Austrālijas aliansi sadarbībai drošības jautājumos. Līdzīgs formāts ir arī Kvadrilaterālajam drošības dialogam jeb „Quad”, kurā sadarbojas Savienotās Valstis, Austrālija, Indija un Japāna. Vēl viena reģionāla organizācija, kuras darbības sfērā ietilpst arī kolektīvās drošības jautājumi, ir Dienvidaustrumāzijas Valstu asociācija jeb ASEAN; tajā ietilpst Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama. Eksperti gan ir diezgan skeptiski par iespēju šobrīd izveidot reģionā ko līdzīgu Ziemeļatlantijas līgumorganizācijai, jo pārāk lielas ir atšķirības potenciālo dalībnieku ārpolitiskajās prioritātēs un tradīcijās, politiskajā sistēmā un kultūrā. Tiesa, kā atzīmē daži, tālāks totalitāro valstu, pirmām kārtām jau Ķīnas, spiediena pieaugums varētu veicināt konsolidāciju. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Stāsta muzikologs Jānis Torgāns Nu, un kas? Kas mums daļas par viņu metropolitēna esamību vai neesamību? Izrādās, ka daļa ir gan, it īpaši jau "Klasikas" publikai, kura radināta un radusi pie Ņujorkas Metropolitēna operas – viena no lielajiem, vadošajiem, nozīmīgākajiem opermākslas centriem pasaulē. Pazemes dzelzceļš Ņujorkā ir gan – viens no vecākajiem, senākajiem pasaulē. Taču tas saucas New York City Subway, – nu, burtiskojot tas iznāktu kā apakšzemes ceļš, apakšceļš, zemceļš. Savukārt slavenā opernama New York Metropolitan Opera –  nosaukums [metro`politen] atvasināts no sena grieķu pirmvārda, salikteņa, kas pirms mūsu ēras veidots no mētēr – māte un polis – pilsēta. Jāpiebilst, ka šis polis ir pamatā arī latviešu valodas vārdam "polisa", kas apzīmē galvenokārt senās pilsētvalstis, kuru mūsdienu analogs būtu, piemēram, Monako, Vatikāns vai Singapūra. Un, jā, arī vārds polise – dokuments / apliecība un policija, kas uz mūsdienām nāk pastarpināti no viduslaiku latīņvalodas politia – ar nozīmi "valsts iekārta". Un vēl tālāki atvasinājumi – kā politika ar veselu nozīmju vēdekli… Nemaldīsimies tālāk valodu pazemes gaņģos un atgriezīsimies pie Ņujorkas Metropoles operas. Nu, tātad, "metropole" mūsdienās parasti saprotama kā lielpilsēta, galvenā, vadošā, centrālā – ne tieši galvaspilsēta, ar valstisku statusu, nē. Tādēļ mūsu mīļā opera Ņujorkā ir vienkārši pirmā, lielākā, vadošā un virzošā opera – faktiski visā reģionā vai pat kontinentā. Interesanti, ka otra lielākā Ņujorkas opera saucas Ņujorkas Pilsētas opera (New York City opera), jo bija vajadzīgs abu Ņujorkas galveno opernamu nosaukumu nošķīrums (2013. gadā Pilsētas opera bankrotēja, taču 2016. gadā tika atpakaļ uz kājām). Un – arī Ņujorkas grandiozais tēlotājmākslas muzejs ir Metropolitan Museum of Art, un tieši tāpat latviskojams kā Metropoles, nevis komiskais Metropolitēna muzejs. Arī, atsevišķi ņemot, salikteņa "metropole" pirmā daļa mētēr – māte – laiku gaitā piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Nu, piemēram, vārds metrdotels. Tagad gan to vienkāršojam un pat pazeminām, saucot par zāles pārzini. Svešvārdu vārdnīca sniedz drusku smalkāku skaidrojumu – galvenais oficiants restorānā, viesnīcā. Bet franču pirmvārds nozīmē mājas, mājokļa, dzīvesvietas īpašnieks, saimnieks. Un pēc būtības tas tiešām ir gan īpašnieks, gan saimnieks, gan pārzinis (apsaimniekotājs, kārtības uzturētājs). Mātes vārds te jau pavisam izkliedējies. Taču – kā savulaik jauki paskaidroja Mihails Bahtins – žanrs dzīvo tagadnē, taču vienmēr atceras savu pagātni. Izcelsmi, cilmi, biogrāfiju. Tas attiecas ne tikai uz žanru, bet arī uz vārdu. Un arī mums, meklējot kāda apzīmējuma, nosaukuma, titula nozīmi, vislabāk vērsties pie tā izcelsmes. Tad viegli nošķirsim metropolitēnu no metropoles.

ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins tiksies Sanfrancisko. Rokādes Lielbritānijas valdībā. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs. Ko var sarunāt ar Sji? Šodien, 15. novembrī, Sanfrancisko tiek atklāts kārtējais Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības jeb APEC forums. Kā jau liecina nosaukums, šī Klusā okeāna akvatorijas sadarbības formāta mērķis ir ekonomiskās izaugsmes, investīviju un tirdzniecisko sakaru veicināšana. Forums tika iedibināts 1989. gadā, un sākotnēji tajā iesaistījās 11 dalībnieki: ASV, Austrālija, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Dienvidkoreja, Malaizija, Singapūra un Taizeme. Nākamās desmitgades laikā pievienojās vēl desmit – Ķīna, Honkonga (tobrīd vēl britu koloniālais valdījums), Taivāna, Meksika, Papua-Jaungvineja, Čīle, Krievija, Peru un Vjetnama. Oficiālajā foruma protokolā tiek lietots apzīmējums „ekonomika”, nevis „dalībvalsts”, kas ļauj tajā piedalīties arī Honkongai un Taivānai, pēdējai gan ar nosaukumu „Ķīnas Taipeja” un ne kādas valsts amatpersonas pārstāvētai, ko nosaka kontinentālās Ķīnas nostāja Taivānas suverenitātes jautājumā. Šogad arī Krieviju pārstāv otrā ranga amatpersona – viens no premjerministra vietniekiem Aleksejs Overčuks. Gaidītākais notikums Sanfrancisko ir ārpus foruma pamatprogrammas – tā ir Savienoto Valstu un Ķīnas prezidentu Džo Baidena un Sji Dzjiņpina tikšanās. Iepriekšējo reizi abi aci pret aci runāja tieši pirms gada citā forumā – G20 valstu samitā. Starplaikā abu superlielvalstu attiecības spilgtinājuši tādi notikumi, kā ķīniešu spiegošanas zondes pārlidojums Savienoto Valstu teritorijai un tās notriekšana, ķīniešu hakeru veiktā Savienoto Valstu tirdzniecības ministres Džīnas Reimondo e-pasta sarakstes uzlaušana un Vašingtonas aizliegums eksportēt uz Ķīnu modernākās mikroshēmas. Siltumu šais attiecībās nevieš arī Pekinas nostāja Krievijas agresijas sakarā un militāro muskuļu demonstrēšana Taivānas virzienā. Kā norāda analītiķi, nekāds pēkšņs attiecību atkusnis Sanfrancisko neesot sagaidāms. Taču viņi arī izsakās, ka, ja tikšanās ļaus izvairīties no turpmākas attiecību pasliktināšanās abu lielvaru starpā, tas jau būs panākums. Visreālākā konkrētā vienošanās varētu būt abu valstu militāro resoru tiešas saziņas atjaunošana; Ķīna šo saziņu pārtrauca pērnvasar pēc Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā. Kā norāda Vašingtonas administrācijas pārstāvji, prezidents Baidens sarunās pievērsīsies jautājumiem par Ķīnā ražoto bruņojuma detaļu piegādi Krievijai, par sankcionētās Krievijas un Irānas naftas iepirkšanu un iespējamu Ķīnas spiedienu uz Irānu, lai atturētu to no tālākas situācijas eskalācijas Tuvējos Austrumos. Tomēr Ķīnas autoritārā līdera gatavību nākt pretim šīm Vašingtonas gaidām, visdrīzāk, jāuzlūko ar skepsi. Kamerons atgriežas Pārmaiņas britu valdībā tika sagaidītas jau labu laiku. Pārāk daudzi no kabineta locekļiem premjerministram Riši Sunakam tika mantojumā no viņa priekšgājējas Lizas Trasas, un bija paredzams, ka agri vai vēlu toriju līderis pārdiegs valdību vairāk pa savam mēram. Tomēr pārmaiņas, kuras tika publiskotas pirmdien, dažā ziņā ir ekstravagantas. Tas noteikti sakāms par jauno ārlietu ministru Deividu Kameronu – Lielbritānijas valdības vadītāju no 2010. līdz 2016. gadam. Tieši viņš bija tas, kurš, breksitistu ietekmes spiests, piekrita liktenīgajam referendumam un demisionēja pēc tam, kad tas beidzās ar britu elektorāta lēmumu pamest Eiropas Savienību. Nav šaubu, ka viņa pieredze un sakari patiešām var lieti noderēt Sunaka valdībai, taču ekspremjera darbošanās viņam nesusi arī pāris reputācijas problēmas, t.sk. pārmetumus, ka Šrilankas galvaspilsētas Kolombo ostas attīstības projekts, kuru Kamerons aktīvi virzījis starptautiski, varētu radīt nozīmīgu Ķīnas ietekmes bāzi. Vēl viens problēmjautājums ir jaunā ārlietu resora vadītāja atskaitīšanās parlamentam. Kamerons ir Lordu palātas loceklis, un Parlamenta procedūra neparedz lordu iztaujāšanu apakšnamā. Jādomā, konkrētais katalizators valdības pārvedei bija vajadzība nomainīt līdzšinējo iekšlietu ministri Suellu Brāvermenu. Pagājušajā nedēļā viņa publicēja rakstu, kurā pārmeta Londonas policijai, ka tā adekvāti strikti kontrolējot labējo radikāļi publiskās akcijas, bet tikām caur pirkstiem skatoties uz līdzīgām izrīcībām no Gazas palestīniešu atbalstītāju puses. Tā kā publikācijas teksts, pretēji pieņemtajai kārtībai, nebija saskaņots ar valdības preses dienestu, ministrei tas maksāja portfeli. Viņas vietu jaunajā kabineta struktūrā ieņems līdzšinējais ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs. Līdzšinējais veselības ministrs Stīvens Bārklejs turpmāk vadīs vides resoru, savukārt finansiāli ietilpīgo veselības nozari pārraudzīs Viktorija Etkinsa, savulaik ministre Borisa Džonsona valdībā, bet Sunaka kabinetā ieņēma vienu no augstākajiem amatiem Finanšu ministrijā. Pārmaiņas skārušas vēl vairākus toriju valdības posteņus, un var secināt, ka tām ir kā gluži subjektīvi, tā plašāki politiski motīvi. Kā izsakās raidsabiedrības BBC politiskais redaktors Kriss Meisons: „Ja jūs esat Riši Sunaks un raugāties uz to, kas nupat izskatās pēc iespējamas sakāves vispārējās vēlēšanās, tad ir vērts mēģināt.” Var atgādināt, ka nākamajām vēlēšanām Apvienotajā Karalistē jānotiek ne vēlāk kā 2025. gada 25. janvārī. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

VERKFÆRASALAN - ARENA - SONAX - BÍLAUMBOÐIÐ ASKJA - DOMINOS - OLÍS - KALDI Kristján Einar og Bragi hafa þurft að bíða í allt ár um að tala um keppni sem Red Bull unnu ekki, nú er komið að því! Geggjuð keppnishelgi í Singapúr og því er þátturinn í lengri kanntinum að venju.

Karloss Saincs atnes pirmo uzvaru Ferrari sezonā un pārtrūkst Verstapena uzvaru sērija.

Čo to tam Ferrari predvádzalo? Fantastická šou alebo zbytočná dráma? Akú úlohu zohrala aerodynamická efektívnosť predných a zadných krídel? Bude sa kresliť... Boli Leclercove útoky či Sainzova obrana cez čiaru? Podmanil si Carlos tifosi na úkor Charlesa? Aké následky má predĺženie zmluvy Hamiltona s Russellom s Mercedesom? Ako veľmi by si mal dať Norris pozor na Piastriho? Poberá Ricciardo počas zranenia PN-ku? Ako funguje systém poistenia? Ako ovplyvní výkonnosť tímov nová technická direktíva od Singapúru? A na záver mediálna prestrelka Hamilton vs. Verstappen..., Príjemné počúvanie želajú Števo & Pepa :) EisKing TOUR v Mladej Boleslavi 24.9.2023 je oficiálne VYPREDANÁ! Ďakujeme za váš úžasný záujem. Dostupné sú už iba posledné VIP vstupenky: https://team.eisking.tv/event/eisking-tour-24-9-2023-mlada-boleslav-skoda-muzeum 5% zľavový kód EISKING funguje na všetky F1 vstupenky a zájazdy s futbaltour.sk resp. fotbaltour.cz. Fajnový merch vrátane TOČOBOLO tričiek, EisKing ponožiek a bezpečnostných kladiviek nájdeš tu: https://www.formulastore.sk/eisking

Ką reiškia ugdyti lietuvišką dvasią svetur, kaip keičiasi žmonės ar daro įtaką karas Ukrainoje ir ar rūpinasi išvykę lietuviai savo šalies likimu. Svečiuose lituanistinių mokyklų mokytojai iš viso pasaulio: JAV - Aušra Covalesky, iš Singapūro Brigita Laukevičiūtė, Turkijos - Elena Malašauskaitė, Norvegijos - Jurgita Jurevičienė ir Alvija Černiauskaitė (JK).

Šajā epizodē lielāks uzsvars uz ESL Pro līgas B un C grupas rezultātiem. Kā latviešu komandām ir gājis šajā ESEA sezonā? Internacionālā komanda "Sprout" pievieno austrāļu kapteini "AZR". Deivida Bekhema esporta organizācija "GUILD" izziņo sieviešu sastāvu CS:GO disciplinā, kur dalību ņēmusi arī Anna "Ann4" Laurinoviča. Vai pasaules labākajai sieviešu komandai "Nigma Galaxy" galvenais treneris būs no Latvijas? Olympics.com veidos "Olympic Esports Series" ar vairākām disciplīnām, šī gada jūnijā, Singapūrā.

Whole-cut meat products, printed on-demand for you. Sounds like the magical replicator from Star Trek? Well did you know that this is becoming a reality these days? In fact, an Israel-based biotech company called Steakholder Foods is combining stem cell technologies and 3D printing to create meals on demand.  The company also developed a process that has achieved 50 times more growth in cell production yield. But how far are we from making 3D printed meat accessible to the man in the street?  Steakholder Foods, which is listed on the US NASDAQ, also recently received its first grant of up to US$1 million (double check that it is in US dollar terms?) from the Singapore Israel Industrial R&D Foundation, to develop 3D printed structured eel and grouper products with this company called Umami Meats. But what can we expect here? On Under the Radar, Drive Time's finance presenter Chua Tian Tian posed these questions to Arik Kaufman , CEO and Co-founder of Steakholder Foods.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz kādu valsti, kas atrodas Dienvidaustrumāzijā. Tā ir Singapūra jeb Singapūras Republika. Singapūra ir pilsētvalsts, kurā gandrīz visi iedzīvotāji dzīvo vienā pilsētā. Tā ir arī salu valsts. Neskatoties uz tās mikroskopisko izmēru, par valsti ir dzirdējuši droši vien lielākais vairums, jo tā ir globāls finanšu centrs un nozīmīgs transporta mezgls. Tā ir arī viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir pazīstama ar savu efektīvo valdību, un tā bieži tiek uzskatīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē. Un interesants fakts par Singapūru ir tas, ka tajā ir viens no lielākajiem ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju procentiem pasaulē, un aptuveni 43% tās iedzīvotāju ir ārvalstīs dzimuši. Tas daļēji ir saistīts ar Singapūras ekonomiskajiem panākumiem, kas piesaista imigrantus no visas pasaules. Singapūrā ir arī ļoti zems noziedzības līmenis, un tā bieži tiek uzskatīta par vienu no drošākajām valstīm pasaulē. Bet tas vairāk saistīts ar visnotaļ stingrajiem likumiem valstī, kā arī efektīvu to ieviešanu no policijas un citu uzraugošo iestāžu puses. Par stingriem likumiem runājot - košļājamās gumijas tirdzniecība Singapūrā ir uzskatāma par nelikumīgu kopš 1992. gada. Tomēr kopš 2004. gada valstī pastāv izņēmums attiecībā uz ārstniecisko, zobārstniecības un nikotīna košļājamo gumiju, ko var iegādāties pie ārsta vai reģistrēta farmaceita. Stāstot par Singapūru, nevar nerunāt par valsts uzbūvi. Valsts ir parlamentāra republika ar Vestminsteras stila parlamentāro sistēmu, kas nozīmē, ka valdību veido partija vai partiju koalīcija, kurai ir lielākā daļa vietu parlamentā. Singapūras prezidentam, kuru ievēl tautas balsojumā, ir galvenokārt ceremoniāla loma, savukārt premjerministram ir izpildvara un viņš vada valdību. Valdošā partija Singapūrā ir Tautas rīcības partija (PAP), kurai ir vara kopš neatkarības atgūšanas 1965. gadā. PAP ir pārliecinošs vairākums parlamentā, un tā ir veiksmīgi īstenojusi ekonomikas un sociālo politiku, kas ir veicinājusi Singapūras straujo attīstību un labklājību. Tomēr neskatoties uz partijas popularitāti, PAP ir saskārusies arī ar kritiku par tās autoritāro pārvaldības stilu un caurskatāmības trūkumu. Singapūrā ir arī vairākas opozīcijas partijas, tostarp Strādnieku partija, Singapūras Demokrātiskā partija un Reformu partija, kuras ir mēģinājušas apstrīdēt PAP dominējošo stāvokli un piedāvāt alternatīvu politiku. Singapūras politiku raksturo līdzsvars starp ekonomisko attīstību un sociālo stabilitāti, kā arī apņemšanās ievērot demokrātiju un tiesiskumu. Vienlaicīgi valsts saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp konkurētspējas saglabāšanu strauji mainīgajā globālajā ekonomikā un nevienlīdzību sabiedrībā. Singapūra bieži tiek saukta par "Āzijas Šveici", pateicoties tās spēcīgajam finanšu sektoram, kurā ietilpst vairāk nekā 200 bankas un finanšu iestādes. Pakalpojumu sektors ir nozīmīgākais Singapūras IKP radītājs, kas veido apmēram divas trešdaļas no kopējā IKP. Šajā sektorā ietilpst vairākas nozares, piemēram, finanses, apdrošināšana, nekustamais īpašums un biznesa pakalpojumi. Tomēr arī ražošanas nozare ir svarīga ekonomikas daļa, un Singapūra ir vērā ņemams elektronikas, farmācijas un citu augsto tehnoloģiju produktu ražotājs. Valsts ir arī nozīmīgs tūrisma galamērķis, kurā katru gadu apmeklē miljoniem apmeklētāju, kas palīdz veicināt ekonomiku. Viens no faktoriem, kas veicina Singapūras ekonomiskos panākumus, ir valsts augsti kvalificēts un izglītots darbaspēks. Tas ir saistīts ar valsts spēcīgai veicināto izglītību un apmācību, kā rezultātā ir izveidots augsti kvalificēts un pielāgoties spējīgs darbaspēks. Starp citu, Singapūrā ir arī zems bezdarba līmenis, kas ir aptuveni 2,2%, kas ir viens no zemākajiem pasaulē. Papildus spēcīgajam pakalpojumu sektoram Singapūras transporta infrastruktūrai ir galvenā loma tās ekonomiskajā izaugsmē. Valstī ir četras lidostas, trīs jūras ostas un visaptverošs ceļu un dzelzceļu tīkls, kas padara to par galveno transporta mezglu Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir arī otrā noslogotākā konteineru osta pasaulē, kas katru gadu pārkrauj vairāk nekā 30 miljonus dzelzs konteineru ar kravām. Pateicoties spēcīgajai ekonomikai, proti, uzkrātajam kapitālam, kā arī izglītības līmenim, Singapūrā ir labi attīstīta veselības aprūpes sistēma un viens no augstākajiem dzīves ilgumiem pasaulē – 84,8 gadi. Kas veicinājis Singapūras ekonomisko veiksmes stāstu, skaidro eksperte Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Lāsma Līdaka, kas vairākus gadus vadīja Latvijas pārstāvniecību Singapūrā.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dosimies uz kādu arhipelāga valsti Rietumāzijā, kas ir slavena ar savām pērlēm, plaukstošo ekonomiku un bagāto vēsturi. Dosimies uz islāma konstitucionālo monarhiju Bahreini, jeb oficiāli Bahreinas Karalisti. Tās teritorija sastāv no 33 salām un valsts ir viens no ietekmīgākajiem arābu centriem Tuvajos Austrumos. Bahreina ir īpaša ar to, ka tā ieņem trešo vietu starp mazākajām Āzijas valstīm. Vienīgās divas valstis, kas ir mazākas par Bahreinu, ir Singapūra, kas ir pilsētvalsts; un Maldīvu salas. Tādēļ, lai gan sākotnēji Bahreina bija 33 salu arhipelāgs, plašie zemes uzvēršanas un salu būvēšanas projekti ir palielinājuši salu skaitu līdz 84. 1,5 miljonu iedzīvotāju nelielās valsts nosaukums nāk no arābu vārda "al-Bahrayn". Saknes vārds “Bahr” nozīmē “jūra”, un Bahreina ir tā divējāda forma. Tāpēc burtiskais tulkojums ir “divas jūras”, kas attiecas uz ūdeņiem, kas ieskauj valsti. Tas interesanti arī tādēļ, ka Bahreinā nav upju, ezeru vai strautu. Faktiski vairāk nekā 90 procenti valsts teritorijas ir tuksnesis. Rezultātā Bahreinai ir arī viszemākais saldūdens krājums pasaulē. Valsts iegūst ierobežotu gruntsūdeņu daudzumu no Dammamas ūdens nesējslāņa. Lai risinātu šo valsts ir pievērsusies jūras ūdens atsāļošanai. Tomēr energoietilpīgais process palielina ūdens izmaksas, ka arī kaitē videi, jo liekā sāls nonāk atpakaļ jūrā, palielinot sāļumu. Un vēl viens mazāk zināms fakts ir tas, ka Bahreina ir viena no tikai četrām valstīm pasaulē, kurā dzīvo vairākums šiītu. Tiek lēsts, ka šiītu kopiena veido aptuveni 55–70% Bahreinas pilsoņu un sunnītu kopiena 30–45%. Atgādināsim, ka galvenā atšķirība ir pārliecība par to, kam vajadzēja kļūt par pravieša Muhameda pēcteci. Tā, sunnīti koncentrējas uz to, lai sekotu pravieša piemēram, kamēr šiīti koncentrējas uz Muhameda ģimenes izcelsmi un atzīst imamu mācību nozīmīgumu. Kopš 1970. gadiem domstarpības un spriedze starp sunnītu un šiītu kopienām Tuvo Austrumu daļās ir būtiski augusi. Atklājumu laikmetā portugāļu jūrnieki pārņēma kontroli pār Bahreinu un 16. gadsimtā 80 gadus pārvaldīja valsti. Portugāļi tomēr nebija nozīmīgākais politiskais spēks Bahreinas vēsturē. Bahreina ir vairāk zināma ar to, ka vairāk nekā 200 gadus to pārvalda viena ģimene. Kopš 1783. gada Bahreinu pārvalda Al Khalifa ģimene. Al Khalifa ģimenes locekļi no Utubu cilts iekaroja Bahreinu no savas bāzes Zubarā (tagadējā Katara), izdzenot persiešus. Mūsdienās Al Khalifa ģimenes locekļi ieņem nozīmīgus amatus valdībā, un pat valsts premjerministrs Salmans bin Hamads Al Khalifa ir no Al Khalifa ģimenes. Interesanti, ka Al Khalifa ģimene ir sunnīti, savukārt lielākā daļa Bahreinas iedzīvotāju ir šiīti. Tādēļ dihotomija starp sunnītu valdniekiem un valsts vairākuma šiītu iedzīvotājiem ir veicinājusi valsts ilgstošo nelīdzsvarotību reliģiskajā un kultūras plāksnē. Bahreinas šiītu vairākums jau sen ir sūdzējies par Al Khalifa ģimenes diskrimināciju gandrīz visos dzīves aspektos, tostarp reliģisko, sociālo, politisko un kultūras tiesību jomā. Tas bieži ir arī izraisījis spriedzi pret Al Khalifa ģimeni un valdību, no kurām visievērojamākā bija neveiksmīgā sacelšanās 2011. gadā. Bahreina ir arī bijušais britu protektorāts. Valdošā Al Khalifa ģimene parakstīja vairākus līgumus ar britiem apmaiņā pret viņu kā Bahreinas valdnieku leģitimitātes nostiprināšanu un palīdzot aizsargāt viņu īpašumus. Laika gaitā šie līgumi noveda pie tā, ka Bahreina 18. gadsimtā kļuva par Britu impērijas protektorātu. Bahreina palika Lielbritānijas pārvaldībā līdz 1971. gadam, kad tā ieguva pilnīgu neatkarību. Mūsdienām Bahreina diemžēl ir pazīstama ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Valdība veic nopietnus pārkāpumus, tostarp spīdzināšanu, kā arī īsteno vārda un pulcēšanās brīvības apspiešanu. Valstī ir ļoti populāra ir arī nāvessodu izpilde. Kopš 2011. gada Bahreinā nāvessodam bija noteikts de facto moratorijs, bet  process atjaunots 2017. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā nāvessods nošaujot izpildīts sešiem cilvēkiem. Un šī gada oktobri vēl astoņiem, tika piespriests nāvessods. Visbiežāk nāvessodu piespriež par narkotiku kontrabandu, slepkavībām un izvarošanām. Bahreinā nāvessodu var izpildīt tikai pēc tam, kad valsts karalis Hamads bin Isa Al-Khalifa faktiski ratificē spriedumu. Viņam ir tiesības ratificēt, mainīt vai apžēlot spriedumus. Šobrīd 26 cilvēkiem ir piespriests nāvessods, kas tiks izpildīts, tiklīdz karalis ratificēs spriedumu. Par to, kādēļ Bahreina sastopas ar tik izteiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kāpēc oktobrī atkal tika piespriests nāvessods vairākiem cilvēkiem, jautājām doktorei Činzijai Bianko, domnīcas Eiropas Ārējo attiecību padome viespētniecei.

VERKFÆRASALAN - OLÍS - VIAPLAY - ARENA - DOMINOS - KALDI - BOÐLEIÐ Kristján Einar og Bragi fara yfir skemmtilegasta Singapúr kappakstur sögunnar!

Šoreiz raidījumā pievēršamies aktualitātēm Āzijas valstīs. Pirms pāris nedēļām plaši protesti Šrilankā piespieda līdzšinējo prezidentu Gotabaju Radžapakšu atkāpties no amata un bēgt no valsts. Tikmēr pašā Šrilankā parlaments ievēlējis jaunu prezidentu – agrāko premjerministru Ranilu Vikramasinghi. Savukārt no vēl vienas Indijas okeāna reģiona valsts Mjanmas šonedēļ pienākusi ziņa, ka tur pie varas esošā militārā hunta sodījusi ar nāvi četrus opozīcijas aktīvistus. Tikmēr pagājušajā piektdienā ilgs un sarežģīts sarunu process Stambulā noslēdzās ar vienošanos, kurai jānodrošina labības eksports no Ukrainas ostām, tādējādi mazinot pārtikas krīzes draudus Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Kopš Krievijas izvērstā uzbrukuma Ukrainai šī gada februārī jebkāda civilo kuģu kustība Ukrainas teritoriālajos ūdeņos Melnajā jūrā nav bijusi iespējama. Un vēl par notiekošo arī Eiropas pusē - finiša taisnē nonākusi britu premjerministra amata kandidātu izvēle. Šī nedēļa sākās ar ārlietu ministres Lizas Trasas un demisionējušā finanšu ministra Riši Sunaka publiskajām debatēm. Ārvalstu aktualitātes raidījumā Divas puslodes pārrunās: laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa, kā arī Latvijas Universitātes asociētais profesors, doktora studiju programmas "Sociālās zinātnes" direktors Daunis Auers. Šrilanka un Mjanma – divi Dienvidāzijas politikas modeļi Pirms pāris nedēļām plaši protesti Šrilankā piespieda līdzšinējo prezidentu Gotabaju Radžapakšu atkāpties no amata un bēgt no valsts. Šobrīd bijušais valsts galva uzturas Singapūrā, un Dienvidāfrikā bāzētā cilvēktiesību aizsardzība organizācija „Starptautiskais patiesības un taisnīguma projekts” iesniegusi turienes varas iestādēm oficiālu pieprasījumu viņa arestam un potenciālai tiesāšanai. Bijušo prezidentu apsūdz nopietnos kara noziegumos, kurus viņš īstenojis 2009. gadā, kad bija Šrilankas aizsardzības ministrs un armija viņa vadībā likvidēja tamilu minoritātes bruņoto pretošanos valsts ziemeļdaļā. Tikām pašā Šrilankā parlaments ievēlējis jaunu prezidentu – agrāko premjerministru Ranilu Vikramasinghi. 73 gadus vecais jurists Vikramasinghe ir viens no prominentākajiem Šrilankas politiķiem ar apmēram 40 gadu ilgu pieredzi, valsts vecākā ietekmīgā politiskā spēka – Apvienotās nacionālās partijas – līderis. Tomēr opozīcija un liela daļa protestētāju uzskata viņu par Radžapakšu klanam pietuvinātu personu. Šī gada maijā, kad valstī vērsās plašumā protesti, toreizējais prezidents Radžapakša iecēla Vikramasinghi par premjerministru, savukārt nesenās protestu kulminācijas laikā protestētāji cita starpā pielaida uguni arī Vikramasinghes privātmājai. Jaunievēlētais prezidents jau paziņojis, ka nepieļaus pretlikumības, un tas rada bažas, ka protestus varētu apspiest ar militāru spēku. Protams, ļoti nozīmīga šai situācijā būs jaunieceltā prezidenta spēja mazināt Šrilankā valdošo ekonomisko krīzi, kā arī viņa gatavība izsludināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Savukārt no vēl vienas Indijas okeāna reģiona valsts Mjanmas šonedēļ pienākusi ziņa, ka tur pie varas esošā militārā hunta sodījusi ar nāvi četrus opozīcijas aktīvistus, starp kuriem ir ilggadējais disidents un rakstnieks Kjavs Mins Ju un parlamenta deputāts Pjo Zeja To. Militāristi sagrāba varu Mjanmā pagājušā gada februārī, izveidojot huntas valdību un ar militāru spēku apspiežot masu protestus. Pēc cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Human Rights Watch” aplēsēm militāristu akcijās kopš apvērsuma nogalināti apmēram 1700 cilvēki, apmēram 13 000 arestēti. Karadarbība etnisko minoritāšu rajonos izraisījusi vairāk nekā pusmiljona cilvēku došanos bēgļu gaitās. Tomēr militāristu vara ne tuvu nav ieguvusi kontroli visā valsts teritorijā, un šobrīd tai pretojas vairāk nekā desmit dažādu bruņotu opozīcijas organizāciju. Huntas padzītā parlamenta deputātu grupa izveidojusi trimdas valdību. Līdz šim rietumvalstis bijušas diezgan atturīgas, nosakot sankcijas pret Mjanmas huntu, ciktāl tās līderi deklarējuši vēlmi noregulēt situāciju mierīga dialoga ceļā. Spriežot pēc pēdējiem Vašingtonas u.c. demokrātisko valstu paziņojamiem, pēc nesenajiem nāvessodiem šī politika varētu mainīties. Ar raķetēm apzīmogota vienošanās Pagājušajā piektdienā ilgs un sarežģīts sarunu process Stambulā noslēdzās ar vienošanos, kurai jānodrošina labības eksports no Ukrainas ostām, tādējādi mazinot pārtikas krīzes draudus Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Sarunu process nenotika tieši starp Ukrainu un agresorvalsti Krieviju, bet gan ar Turcijas un Apvienoto Nāciju organizācijas starpniecību, tāpat arī panāktās vienošanās ir slēgtas ar šiem starpniekiem. Kopš Krievijas izvērstā uzbrukuma Ukrainai šī gada februārī jebkāda civilo kuģu kustība Ukrainas teritoriālajos ūdeņos Melnajā jūrā nav bijusi iespējama. Vairākas Ukrainas ostas kritušas Krievijas rokās vai atrodas tiešā sauszemes karadarbības zonas tuvumā, savukārt lielāko labības eksporta centru Odesu un citas mazākas ostas tās tuvumā bloķē Krievijas jūras spēki. Ukrainas puse, savukārt, mīnējusi pieeju šīm ostām. Panāktā vienošanās nosaka kārtību, kādā turpmāk īstenojama civilo transportkuģu kustība karadarbības zonā. To koordinēs Stambulā izvietots īpašs centrs, kurā darbosies Krievijas, Ukrainas, Turcijas un Apvienoto Nāciju organizācijas pārstāvji. Viens no šī centra uzdevumiem būs arī nodrošināt, lai ar tirdzniecības kuģiem Ukrainas ostās netiktu nogādāti ieroči u.c. kara materiāli. Plaša ostu akvatorijas atmīnēšana nenotiks, Ukrainas puse organizēs civilo kuģu kustību pa īpašiem drošiem koridoriem. Kā kompensāciju par piekrišanu nolīgumam Krievijas puse saņēmusi garantijas, ka tiks atceltas sankcijas tās pārtikas un minerālmēslu eksportam. Nepagāja gan ne diena pēc Stambulas vienošanos parakstīšanas, kad Krievijas bruņoto spēku rīcība lika šaubīties par agresorvalsts gatavību patiešām pildīt nolīgto. Uz Odesas ostu tika izšautas četras „Kaļibr” tipa spārnotās raķetes, no kurām divas sasniedza mērķi, nodarot zināmus postījumus ostas infrastruktūrai. Sākotnēji Krievijas puse noliedza savu atbildību, bet vēlāk atzina, ka raķešu trieciens tiešām noticis, un apgalvoja, ka tā mērķis bijis Ukrainas jūras spēku kuģis. Ukrainas puse jau raksturojusi Krievijas raķešu triecienu kā spļāvienu sejā Stambulas līguma parakstītājiem – ANO ģenerālsekretāram Guterrešam un Turcijas prezidentam Erdoganam. Savu nosodījumu un šaubas par Krievijas gatavību pildīt vienošanos par labības eksportu jau paudis arī ģenerālsekretārs Guterrešs, kā arī Savienoto Valstu, Eiropas Savienības u. c. valstu pārstāvji. Britu premjerministra amata kandidāti finiša taisnē Šī nedēļa sākās ar britu premjerministra amata kandidātu – ārlietu ministres Lizas Trasas un demisionējušā finanšu ministra Riši Sunaka – publiskajām debatēm. Pirmdien abi sastapās nacionālās raidsabiedrības BBC 1. telekanāla tiešraidē, savukārt 26. jūlijā notikušo tiešraidi, kuru organizēja izdevums “The Sun” un telekanāls “TalkTV”, nācās pārtraukt, jo moderatore, “TalkTV” politikas sadaļas redaktore Keita Makkenna tiešajā ēterā paģība. Kā ziņo, viņa gan ātri atguvusies un viņas pašsajūta bijusi normāla, tomēr telekanāls nolēmis tiešraidi neturpināt. Šīm debatēm jāveido viedoklis apmēram 160 tūkstošiem Konservatīvās partijas biedru, kuri augusta nogalē balsos par nākamo partijas līderi, respektīvi – premjerministru. Kas attiecas uz līdzšinējiem rezultātiem, pēc vairuma mediju un aptaujāto skatītāju viedokļa, Liza Trasa ir pārliecinošāka par savu sāncensi. Pretēji agrākajiem spriedumiem, viņa spēj savaldīgi reaģēt uz oponenta nereti uzbrūkošo un izkāpināto manieri. Asāko domstarpību centrā ir jautājums par nodokļu likumdošanu, respektīvi – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuru pacelšanu Sunaks īstenojis, būdams finanšu ministrs. Trasa pauž viedokli, ka šāds solis ir pārāk apgrūtinošs vidusmēra britiem, kuri jau tā cieš no pārtikas cenu kāpuma. Sunaks argumentē, ka vaļība budžeta jautājumos nozīmēšot valsts finanšu saistību pieaugumu, tā pārliekot slogu uz nākotnes nodokļu maksātāju pleciem. Kas attiecas uz ārpolitikas jautājumiem, abu kandidātu pozīcijas ir diezgan tuvas, liecinot par konsekventu un pēctecīgu britu konservatīvo politiku. Tomēr Lizas Trasas pozīcija šķiet striktāk un nepārprotamāk definēta. Vienīgais aspekts, kurā aptaujātie Riši Sunaku vērtējuši nedaudz augstāk nekā viņa konkurenti, ir ārējais izskats. Debatēs gan līdz šim vēl maz skartās tādas sāpīgas tēmas kā Nacionālā veselības dienesta stāvoklis vai noziedzības līmenis valstī. Informāciju sagatavoja: Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Šri Lankoje minios džiūgauja: po ilgus mėnesius trukusių protestų 22 milijonų tauta pasiekė savo – masiniais protestais iš posto išvertė prezidentą Gotajabą Radžapakšą. Apie atsistatydinimą jis pranešė elektoriniu laišku po to, kai gėdingai, slapta kariniu lėktuvu paryčiais iš šalies spruko į Maldyvus, vėliau į Singapūrą, užnugaryje palikęs šalį, kurios gyventojai jį kaltina ne tik dėl milžiniškos ekonominės krizės, bet ir korupcija bei karo nusikaltimais. Išsamiau Živilė Raškauskaitė.Dalyje Europos šalių, kur sergamumas beždžionių raupais didelis, jau skiepijami gyventojai. Kada bus sudaryta tokia galimybė Lietuvoje? Pokalbis su LRT RADIJO bendradarbiu Vokietijoje Mindaugu Savicku ir Sveikatos apsaugos ministerijos Sveikatos stiprinimo skyriaus patarėja Jurgita Pakalniškiene.Dar pandemijos metu išaugęs žmonių dėmesys savo gyvenamajai aplinkai ir noras atnaujinti namus tęsiasi ir toliau. Būsto apdailos meistrų paklausą augina ir aktyvi nekilnojamojo turto rinka. Ekspertai pastebi, kad, nerimaudami dėl būsto remonto medžiagų ir darbų kainų augimo, tautiečiai skuba santaupas ar paskolas tam paskirti jau dabar. Tad šį rytą kalbame apie tokių darbų kainas, meistrų užimtumą ir kartais primygtinį norą už nuveiktus darbus gauti atlygį grynais.Lietuvoje mažėja cukrinių runkelių auginimo plotų, traukiasi ir perdirbimas. Žemdirbiai atsisako auginti saldžiuosius šakniavaisius, nes netenkina siūloma žaliavos supirkimo kaina, kyla energetikos kainos, brangsta trąšos ir chemikalai. Kas vyksta cukraus perdirbimo sektoriuje, aiškinasi kolegė Rūta Ribačiauskienė.Kokių pokyčių įneš pasirašomas parlamentinių politinių partijų susitarimas dėl nacionalinio saugumo ir gynybos artimiausio laikotarpio sustiprinimo? Pokalbis su politikais.Komentaras. Autorė žurnalistė Ramunė Sotvarė-Šemetienė.Ved. Darius Matas

Í Víðsjá dagsins verður meðal annars hugað að Alþjóðlegu Booker verðlaununum sem veitt voru í gær. Þar bar franski rithöfundurinn David Diop sigur úr býtum fyrir skáldsöguna At Night All Blood is Black. Verkið hefur almennt fengið góða gagnrýni en lesendur eru hins vegar ekki allir jafn ánægðir. Í Víðsjá dagsins verður verkið og viðtökur þess gaumgæfðar. Einnig verður farið í heimsókn í Gerðarsafn í Kópavogi þar sem sýningarstjórarnir Dagrún Aðalsteinsdóttir og Weixin Chong verða teknar tali en á sýningunni Hlutbundin þrá, sem opnuð verður í safninu á laugardag, eiga verk átta myndlistarmenn frá Íslandi og Singapúr. Anna Þorvaldsdóttir, tónskáld, verður líka tekin tali en verk hennar Catamorphosis verður flutt á forvitnilegum tónleikum Sinfóníuhljómsveitar Íslands í kvöld, sem einnig verða í beinni útsendingu á Rás 1. Greint verður frá handhöfum nýræktarstyrkja Miðstöðvar íslenskra bókmennta sem afhentir verða síðdegis og Kristín Eiríksdóttir, rithöfundur, flytur hlustendum jafnframt pistil þar sem hnífar verða á lofti. Umsjón: Guðni Tómasson og Tómas Ævar Ólafsson.

Runājām arī par drošu braukšanu un "Singapūras Satīna" mīļākajiem dzērieniem!

Steingrímur Matthíasson læknir birti frásögn sína af ferð um Austurlönd í blaðinu Gjallarhorn, sem gefið var út á Akureyri. Illugi Jökulsson les um framandlegt líf, gróður, litina og fólkið sem vakti athygli Steingríms í ferðinni. Sagt er frá mannlífið í Singapúr og ótrúlega frjósaman gnægtagarð á Ceylon, sem nú heitir Sri Lanka.

Steingrímur Matthíasson læknir birti frásögn sína af ferð um Austurlönd í blaðinu Gjallarhorn, sem gefið var út á Akureyri. Illugi Jökulsson les um framandlegt líf, gróður, litina og fólkið sem vakti athygli Steingríms í ferðinni. Sagt er frá mannlífið í Singapúr og ótrúlega frjósaman gnægtagarð á Ceylon, sem nú heitir Sri Lanka.

Í dag er fimmtudagur og í dag fengum við sérfræðing í Mannlega þáttinn eins og aðra fimmtudaga. Í þetta sinn var það Axel F. Sigurðsson, hjartalæknir. Hann svaraði spurningum sem hlustendur hafa sent inn til okkar og fræddi okkur almment um hjartaheilsu og algengustu vandamálin. Þegar verið var að undirbúa 100 ára afmæli Nóa Siríus þá fannst gömul konfektaskja sem innihélt póstkort sem starfsmenn höfðu sent samstarfsfélögum sínum á ferðalögum. Efni kortanna er margvíslegt og nær tímabil þeirra allt aftur til 6. áratugar síðustu aldar. Í dag ferðumst við ekki mikið til annarra landa, vegna faraldursins, en þau hjá Nóa Siríusi hafa rifjað upp kynni við fyrrum samstarfsfélaga og farið með þeim til útlanda í huganum í gegnum þessi kort, t.d. til Singapúr. Við hringdum í Helgu Beck, markaðþróunarstjóra Nóa Siríus og fengum hana til að segja okkur meira frá þessum póstkortafundi í þættinum í dag. UMSJÓN GUNNAR HANSSON OG GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR

Vēl arī daudz un plaši par Brasas tiltu un zudušo elektrību!

Á morgun er alþjóðlegi mannauðsdagurinn, en honum fagna mannauðsfélög um allan heim, m.a. hér á landi. Þær Sigrún Kjartansdóttir framkvæmdastjóri Mannauðs og Hildur Elín Vignir sem situr í stjórn félagsins og starfar sem framkvæmdastjóri Iðunnar, fræðsluseturs heimsóttu okkur af þessu tilefni og ræddu m.a. þær áskoranir sem heimsfaraldurinn hefur skapað í mannauðsmálum. Kórónuveiran hefur kallað marga sem búsettir eru erlendis heim. Ein þeirra er Rebekka Kristín Garðarsdóttir sem þar til í haust hafði búið átján ár í Hong Kong. Stjórnmálaástandið í borginni hefur verið ótryggt og flutti hún sig um set til Singapúr. Eftir margra vikna útgöngubann þar ákvað hún að flýta för heim enda óljóst með flug til og frá landinu næstu vikur. Rebekka er nú í hálfs mánaðar sóttkví áður en hún sest að á Akureyri og við slógum á þráðinn til hennar. Mikið hefur verið að gera á gróðrastöðvum undanfarið enda vorhugur í landanum að loknum hörðum og erfiðum vetri. Hulda hitti þau Guðmund Vernharðsson og Sigríði Helgu Sigurðardóttur í gróðrastöðinni Mörk og spurði þau m.a. út í blóm og tré og hvernig er að búa á vinnustaðnum? Ragnar Freyr Ingvarsson, fyrrum yfirlæknir Covid göngudeildar Landspítalans, segir að það hafi komið sem þruma úr heiðskýru lofti þegar stjórnvöld kynntu að opna ætti landið fyrir ferðamönnum, með takmörkunum þó. Hann heldur að önnur sjónarmið ráði för en heilbrigði Íslendinga og að skort hafi á samráð við heilbrigðisstarfsfólk. Ragnar fór yfir þetta með okkur í þættinum. Sævar Helgi Bragason var á sínum stað og gladdi okkur með fróðleik úr heimi vísindanna, en í dag heyrum við af fellibyl, St. Helen fjallinu sem gaus fyrir 40 árum og ofsahita, svo eitthvað sé nefnt. Tónlist: Raggi Bjarna og Ragnheiður Gröndal - Allt í fína. Salka, Arnar, Eyþór og Ellen - Ég veit það. Aretha Franklin - Respect. Travis - Flowers in the window. Buff - Enginn nema þú. Suede - Positivity. The Cardigans - Please sister. John Mayer - Carry me away.

Vēl arī dzejas, dejas, komplimenti un TV rubrikā vecais, labais "Black Books"!

Orkuskipti eru mikið í umræðunni þessi misserin og um daginn heyrðum við af metnaðarfullum áætlunum ferðaþjónustunnar í þá veru. Lella Erludóttir markaðsstjóri hjá Hey Iceland / Ferðaþjónustu bænda lagði í gær af stað í prufuferð hringinn í kringum landið á rafbíl, þar sem markmiðið er að kynna sér hvernig er að ferðast um landið á slíku farartæki, með tilliti til aðstöðu, drægni og fleira. Við slógum á þráðinn til Lellu og heyrðum hvernig gengur. Meniga, sem rekur samnefndan fjármála hugbúnað, hefur opnað starfsstöðvar í Barcelóna og í Singapúr til að svara aukinni eftirspurn eftir þessu íslenska hugviti. Meniga hefur vaxið og dafnað á tíu árum sínum og rekur nú skrifstofur í sjö löndum. Bragi Fjalldal, forstöðumaður markaðsmála- og viðskiptaþróunar hjá Meniga, var gestur okkar. Svanhildur Daníelsdóttir og maður hennar Gunnar Jónsson hafa verið að koma upp rabbarbara akri í Hrísey í sumar og safnað saman rabbarbara hnausum héðan og þaðan í þeim tilgangi. Við hringdum í Svanhildi og heyrðum af rabbarbararækt í Hrísey. Viljastyrkur getur ráðið úrslitum um hvort fólk nær markmiðum sínum og upplifi drauma sína. Þetta segja þær Steinunn Magnúsdóttir og Stefanía Ólafsdóttir sem leiða vinnusmiðju í kvöld fyrir ungt fólk sem vill efla viljann. Þær heimsóttu okkur og sögðu okkur allt um hvernig maður eflir viljastyrkinn. Kona er nefnd er glænýtt hlaðvarp sem fékk nafn sitt eftir klassíska sjónvarpsþættinum Maður er nefndur. Þær Silja Björk Björnsdóttir og Tinna Haraldsdóttir stýra þessum þætti og við ræddum týndar konur sögunnar við þær stöllur. Tónlist: Magnús Þór og Jónas Sig - Ef ég gæti hugsanna minna. Chicago - Saturday in the park. Eddie Grant - Electric Avenue. Richard Hawley - Tonight the streets are ours. Sykurmolarnir - Deus. Ariana Grande - No tears left to cry. Mumford and sons - Beloved. Chaka Khan - Im every woman. Auður - Freðinn.

Landsmót hestamanna er stærsti viðburður í heimi er snýr að íslenska hestinum. Landsmót fer fram í Reykjavík í ár og stendur í heila átta daga. Áskell Heiðar Ásgeirsson framkvæmdastjóri Landsmóts kíkti til okkar og sagði okkur meira. Bakteríurnar leynast víða því ný rannsókn sem BBC segir frá leiddi í ljós að þriðjungur viskustykkja á heimilum er mengaður með bakteríum sem valdið geta matareitrun. Bakteríufjöldinn var meiri eftir því sem fjöldi heimilisfólks og barnafjöldi jókst - einnig voru þau viskustykki sem notuð voru á fleiri vegu en að þurrka leirtau mengaðri, svo sem til að þurrka hendur og að þurrka af borðum. Við heyrðum í Margréti Sigfúsdóttur, skólastjóra Hússtjórnarskólans í Reykjavík, um hvernig forðast eigi bakteríur í eldhúsinu. Donald Trump, Bandaríkjaforseti, og Kim Jong Un, leiðtogi Norður Kóreu, hittust á fundi í Singapúr í nótt á einum sögulegasta fundi stjórnmálaleiðtoga síðustu ár því leiðtogar á vesturlöndum hafa hingað til ekki viljað hitta harðstjórana sem stýra Norður Kóreu á fundum. Ekki er enn ljóst nákvæmlega hvaða árangur náðist í samtali Trumps og Kim Jong Un en við rýndum í þetta með Lilju Dögg Alfreðsdóttur sem var við nám í Suður Kóreu og fylgist vel með fréttum af nágrannaríkinu. Sævar Helgi Bragason kom til okkar í sína sína vikulegu heimsókn með fróðleik úr heimi vísindanna. Tónlist: Hildur Vala - Tími. Terence Trent D'Arby - Sign your name. Felix Bergsson - Vorljóð. Ingó - Undir regnbogann. Helgi Björns og reiðmenn vindanna - Ríðum, ríðum. KK & Maggi Eiríks - Vindur. Mark Knopfler - Beryl. Mannakorn & Bubbi - Haltu mér fast. Madonna - Papa don't preach. Carly Simon - You'r so vain. Albatross - Ofboðslega næmur.

Forsætisráðherra segir það áhyggjuefni fyrir Íslendinga að Bandaríkjaforseti virðist breyta stefnu lands síns í því fjölþjóðasamstarfi sem Bandaríkin hafi byggt upp á liðnum áratugum. Ekki er heppilegt að sníða hjúskaparlöggjöf að þeim konum sem eiga erfitt með að slíta sig lausar úr hjónabandi við ofbeldismenn. Þetta segir dómsmálaráðherra. Fundur leiðtoga Bandaríkjanna og Norður-Kóreu hefst í Singapúr að sjö klukkustundum liðnum. Búist er við að hæst beri kjarnorkuafvopnun Norður-Kóreumanna, gegn því að efnahagslegum refsiaðgerðum verði aflétt og öryggi þeirra tryggt. Mismikil þörf er fyrir þjónustu sérfræðilækna utan Landspítalans og því þarf faglegt mat á þörfina segir Rúnar Vilhjálmsson félagsfræðiprófessor við hjúkrunarfræðideild Háskóla Íslands. Miklar umræður hafa orðið um rammasamning sérfræðilækna við Sjúkratryggingar. Nýir læknar komast ekki inn á samninginn þar sem hann er í endurskoðun, þar á meðal læknar á sviðum sem sannanlega er mikil þörf fyrir. Kristján Sigurjónsson ræðir við Rúnar. Kosturinn við að hafa sig lítið í frammi á nýafstöðnum G7 leiðtogafundi var að þá barst engin reiðigusa á Twitter frá Donald Trump Bandaríkjaforseta. En það hversu ósýnileg Theresa May forsætisráðherra Breta var á fundinum er ekki í takt við margítrekaðar yfirlýsingar um að Bretar séu að hverfa úr Evrópusambandinu til að láta meira og betur til sín taka á alþjóðavettvangi. Sigrún Davíðsdóttir segir frá. Nú á dögunum yfirtók þýski lyfja- og efnaframleiðandinn Bayer bandaríska stórfyrirtækið Monsanto. Bayer greiðir þúsundir milljarða króna fyrir og er samruninn einn af þeim stærstu á heimsvísu. Eftir miklu er greinilega að slægjast, en orðspor Monsanto er ekki þar á meðal. Björn Friðrik Brynjólfsson segir frá. Umsjónarmaður: Kristján Sigurjónsson Tæknimaður: Grétar Ævarsson