Podcasts about latvijas bankas

  • 17PODCASTS
  • 177EPISODES
  • 37mAVG DURATION
  • 1EPISODE EVERY OTHER WEEK
  • May 20, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024


Best podcasts about latvijas bankas

Latest podcast episodes about latvijas bankas

Krustpunktā
Krustpunktā: Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 20, 2025


Cenas pārtikai Latvijā gada laikā ir pieaugušas par 7,3%, tikmēr vidēji eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6%. To, ka iemesli straujajam pārtikas cenu pieaugumam jāmeklē arī ārpus globālajām tendencēm, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā atzina Latvijas Bankas prezidents. Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē un kas notiek ar Ekonomikas ministrijas rosināto pārtikas cenu mazināšanas pasākumiem? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš un Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 20, 2025 53:32


Cenas pārtikai Latvijā gada laikā ir pieaugušas par 7,3%, tikmēr vidēji eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6%. To, ka iemesli straujajam pārtikas cenu pieaugumam jāmeklē arī ārpus globālajām tendencēm, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā atzina Latvijas Bankas prezidents. Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē un kas notiek ar Ekonomikas ministrijas rosināto pārtikas cenu mazināšanas pasākumiem? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš un Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Ar ēku siltināšanu vien nepietiek, lai paildzinātu mājas mūžu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 13, 2025


Uz problēmām ar Latvijas dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli ir norādījušas daudzas institūcijas, arī Valsts Kontroles revīzijā pirms vairākiem gadiem tika izteikts skarbs secinājums, ka liela daļa dzīvojamā fonda degradējas līdz grausta stāvoklim. Domājot par „zaļo kursu”, valsts piedāvā atbalsta programmu ēku siltināšanai, bet ar to nepietiek ēkas mūža pagarināšanai. Par ēkas stāvokli atbild tās īpašnieki, tātad iedzīvotāji, savukārt viņiem nereti ir grūti vienoties un arī nav līdzekļu lieliem remontdarbiem. Kā sakārtot dzīvojamo fondu, Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders, ēku konstrukciju būvinženieris, būveksperts, SIA "Firma L4"ekspertīzes virziena vadītājs Guntis Lēmanis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Latvijas Bankas eksperts Dzintars Jaunzems.  

dom uz vien latvijas ekonomikas latvijas bankas krustpunkt
Krustpunktā
Krustpunktā: Ar ēku siltināšanu vien nepietiek, lai paildzinātu mājas mūžu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 13, 2025 53:07


Uz problēmām ar Latvijas dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli ir norādījušas daudzas institūcijas, arī Valsts Kontroles revīzijā pirms vairākiem gadiem tika izteikts skarbs secinājums, ka liela daļa dzīvojamā fonda degradējas līdz grausta stāvoklim. Domājot par „zaļo kursu”, valsts piedāvā atbalsta programmu ēku siltināšanai, bet ar to nepietiek ēkas mūža pagarināšanai. Par ēkas stāvokli atbild tās īpašnieki, tātad iedzīvotāji, savukārt viņiem nereti ir grūti vienoties un arī nav līdzekļu lieliem remontdarbiem. Kā sakārtot dzīvojamo fondu, Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders, ēku konstrukciju būvinženieris, būveksperts, SIA "Firma L4"ekspertīzes virziena vadītājs Guntis Lēmanis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Latvijas Bankas eksperts Dzintars Jaunzems.  

dom uz vien latvijas ekonomikas latvijas bankas krustpunkt
Krustpunktā
Krustpunktā: Vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Apr 1, 2025


Turpinām diskusiju par to, vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Pagājušajā nedēļā šo jautājumu uzdevām ekspertiem. Šoreiz Krustpunktā diskutē Saeimas frakciju pārstāvji. Ko politiķi domā par Edgara Rinkēviča rosinājumu deleģēt Valsts prezidentam izraudzīties kandidātus tiem amatiem, par kuriem parlamentam jābalso? Studijā: Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Andris Šuvajevs (Progresīvie), Svetlana Čulkova (Stabilitāte) un Edgars Tavars (Apvienotais saraksts). Valsts prezidents rosina mainīt Latvijas Bankas prezidenta, kā arī Valsts Kontroliera un tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, deleģējot šīs tiesības pašam prezidentam. Pagājušonedēļ attiecīgas izmaiņas vairākos likumos nodotas komisijām, tomēr atsaucība šim priekšlikumiem nav ļoti pārliecinoša. Vai prezidents grib uzņemties pārāk daudz? Nedaudz arī pievēršamies vēl kādam rosinājumam, kas nupat arī nācis no Rīgas pils un tas attiecas uz referendumu ierosināšanas kārtību.

Krustpunktā
Krustpunktā: Vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Apr 1, 2025 54:13


Turpinām diskusiju par to, vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Pagājušajā nedēļā šo jautājumu uzdevām ekspertiem. Šoreiz Krustpunktā diskutē Saeimas frakciju pārstāvji. Ko politiķi domā par Edgara Rinkēviča rosinājumu deleģēt Valsts prezidentam izraudzīties kandidātus tiem amatiem, par kuriem parlamentam jābalso? Studijā: Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Andris Šuvajevs (Progresīvie), Svetlana Čulkova (Stabilitāte) un Edgars Tavars (Apvienotais saraksts). Valsts prezidents rosina mainīt Latvijas Bankas prezidenta, kā arī Valsts Kontroliera un tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, deleģējot šīs tiesības pašam prezidentam. Pagājušonedēļ attiecīgas izmaiņas vairākos likumos nodotas komisijām, tomēr atsaucība šim priekšlikumiem nav ļoti pārliecinoša. Vai prezidents grib uzņemties pārāk daudz? Nedaudz arī pievēršamies vēl kādam rosinājumam, kas nupat arī nācis no Rīgas pils un tas attiecas uz referendumu ierosināšanas kārtību.

Krustpunktā
Krustpunktā: Prezidents vēlas mainīt kārtību, kā izvirzāmas valsts augstākās amatpersonas

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Mar 25, 2025


Pēc samocītajām Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām no Rīgas pils ir nācis priekšlikums mainīt vairāku augstu amatpersonu izvirzīšanas kārtību, šīs tiesības piešķirot Valsts prezidentam. Vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Krustpunktā analizē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un domnīcas "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.  

vai krist augst valsts latvijas universit latvijas bankas krustpunkt providus
Krustpunktā
Krustpunktā: Prezidents vēlas mainīt kārtību, kā izvirzāmas valsts augstākās amatpersonas

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Mar 25, 2025 54:14


Pēc samocītajām Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām no Rīgas pils ir nācis priekšlikums mainīt vairāku augstu amatpersonu izvirzīšanas kārtību, šīs tiesības piešķirot Valsts prezidentam. Vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Krustpunktā analizē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un domnīcas "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.  

vai krist augst valsts latvijas universit latvijas bankas krustpunkt providus
Dienas ziņas
Trešdiena, 19. marts, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Mar 19, 2025 40:10


Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticot Valsts prezidentam, būtu iespējams izvairīties no šī procesa politizēšanas. Varētu mainīties pamatprincipi, kā top valsts budžets. Proti, būs jāpāriet uz sistēmu, kur budžeta izdevumi ir saistīti ar ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu lauksaimniecības produktu un minerālmēslu importam no Krievijas un Baltkrievijas. Tarifus plānots celt pakāpeniski trīs gadu laikā. Latvijas U-19 un jaunāku puišu futbola izlase Eiropas čempionāta kvalifikācijas elites kārtā cīnīsies pret Itāliju.

Zināmais nezināmajā
Vai dabai saudzīga saimniekošana ir savienojama ar peļņu?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 3, 2025 49:24


3. martu Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par Savvaļas dienu un šogad īpaši izceļ investīcijas un ieguldījumus sugu atjaunošanā. Raidījumā skaidrojam, vai dabas aizsardzība ļauj arī pelnīt, ne tikai liek investēt. Bieži dzirdam sakām, ka dabas un vides aizsaradzība un klimata mērķu izpilde ierobežo peļņu un prasa lielas investīcijas, tomēr pētījumi norāda, ka zaļās darbavietas un zaļā ekonomika jau šobrīd nodrošina ekonomiskus ieguvumus. Vai dabai un klimatam saudzīga saimniekošana ir savienojama ar peļņu un jaunām darbavietām? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē ekonomists Mārtiņš Danusēvičs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektors, vides zinātnieks Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks, un Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējas vadītājs.   Indikatorsugas Latvijas dabā, kas liecina par tīru vidi „Ir augi, kas var vienlīdz labi jūtas gan kopmītnēs, gan pieczvaigžņu viesnīcās, un ir tādi, kuri spēj dzīvot tikai luksusa klases apartamentos,” tā, runājot par tiem augiem, kas dabā sastopami tikai bioloģiski un ekoloģiski  augstvērtīgās vietās, teic savvaļas augu eksperte Linda Uzule. Iztaujājam viņu par labas vides indikatoriem augiem Latvijas dabā. "Izlics tīras vides indikators ir Ziemeļu upes pērlene," jau sarunas sākumā min eksperte. Lai arī saruna ir par augiem, tomēr tas ir pirmais, kas kā indikatorsuga tīrai videi dabā nāk prātā Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE IP LatViaNature" ekspertei Lindai Uzulei. Jāpiebilst, ka Ziemeļu upespērlene piesārņojuma dēļ jau ierindota teju izmirstošu dzīvnieku sugu sarakstā. Un dabas eksperti tur slepenībā tās dažas upes Latvijā, kur šī gliemene mīt, lai pērļu kārotāji tai nedzītu pēdas un tādejādi neiznīcinātu vēl atlikušos eksemplārus mūsu upēs. Bet  kā jau pieteikumā minēts, tad saruna būs par augiem, tām indikatorsugām Latvijas dabā, kas liecina par tīru vidi. Ja runa ir pa ūdenstilpju augiem, tad tās nav baltās ūdensrozes, kas liecina, ka vide ap šiem skaistajiem ziediem ir tīra. Linda Uzule sagrauj  šo mītu. Patiesībā tie ūdensaugi, kuri signalizē par tīru ūdeni, salīdzinot ar pieminēto balto ūdensrozi, ir izmēros krietni mazāki un necilāki pēc izskata. Tos var atpazīt tikai ļoti vērīgi dabas vērotāji. Piemēram, smalkā najāda - smilgas resnuma kātiņš ar nelielu izspūrušu garenu lapu pušķīti galā. Audziņš mazs, bet ļoti nozīmīgs Latvijas ezeros.    

Vai zini?
Vai zini, ka termins "heraldika" tapis no vārda "herolds"?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Feb 18, 2025 3:46


Stāsta mākslas zinātniece Ramona Umblija Herolds (angļu, vācu – herold) bija amats pie valdnieku galmiem vai pavadonis bruņiniekiem, cilvēks, kas pārzināja ģerboņu simboliku un skaidroja to. Franču valodā līdzās vārdam heraldique lieto vārdu blason – pūst, ar to domājot pūšanu ragā, kad herolds izziņoja bruņinieku turnīra sākumu, izsauca bruņinieka vārdu un skaidroja tā ģerboņa nozīmi. Turpmākajā gadu gaitā uz šī vārda blason bāzes izveidojas vārds blasoneer - blazonēt – izklāstīt, aprakstīt. Šim terminam līdzās latviešu valodā  šodien lietojam vārdu „aprakstīt”. Tas ir ģerboņa heraldiskais apraksts, kura terminoloģija un gramatika ir īpaša, tā atšķiras no ikdienā lietojamās. Mūsu priekšstatos ģerbonis primāri ir attēls, taču heraldikas teorijā un praksē galvenais ir tieši ģerboņa apraksts jeb blazonējums. Kāpēc? Tāpēc, ka gan kara gaitās, gan bruņinieku turnīros, gan citās kataklizmās ģerbonis tika sabojāts vai gāja bojā. Lai attēlu, ģerboni varētu atjaunot, vadījās pēc tā apraksta. Tāpēc tieši apraksts ir būtiskākais un tikai tam seko attēls. Uz Valsts Heraldikas komisijas atzinuma pamata pašvaldību ģerboņa heraldisko aprakstu un attēlu paraksta Valsts prezidents, dzimtu ģerboņu aprakstu un attēlu  – Kultūras ministrs. Par dzimtu heraldiku Eiropā pirmās liecības ir apmēram no 12. gadsimta  vidus. Kāpēc tieši tolaik? Atbilde meklējama saistībā ar praktiskām vajadzībām. Pirmkārt, 12. gadsimta sākumā karotāju apbruņojums būtiski mainījās: kaskas veida galvas sargs, kas daļēji seju atsedza, nomainījās uz tā saucamo poda ķiveri. Karavīrs kļuva pilnīgi anonīms, neatpazīstams. Bija vajadzīgas kādas atpazīšanas zīmes. Otrkārt – Eiropā sākās krusta kari, kuros iesaistījās  ļoti lielas ļaužu masas, arī šajā situācijā auga prasība pēc zīmēm, kuras ļautu atpazīt savējos. Nemitīgo militāro, nāvi nesošo darbību ietvarā dzima it kā to pretmets – bruņinieks – uz augstiem morāles principiem balstīts ideāls, kas aizvien vairāk saistās ar galma dzīvi, sevis pašapliecināšanos. Viņš iesaistās dažādos rituālos, top tradīcija, kura līdz mūsu dienām saglabājusies literatūrā kā bruņnieciskuma izpausmes – romantiska cildenuma un pašaizliedzības stājas demonstrētājas. Kontrastā bada un iznīcības pārņemtajai krusta karu realitātei, necaurredzamās bruņās tērpies karavīrs ar savu krāšņo vairogu, uz kura ieraugāms tā ģerbonis, iemanto tādu kā mistisku tēlu, aiz kura  paslēpies cilvēks – veikls, augstsirdīgs, kristīgās vērtības iemiesojošs. No šiem laikiem  ģerbonis daudzu apziņā arī mūsdienās asociējas tieši ar šīm vērtībām. Latvijas teritorijā tradīcija lietot ģerboņus aizsākas līdz ar krusta kariem 13. gadsimtā. Tolaik līdzās mazajām Livonijas valstiņām veidojas arī pirmās pilsētas un sākas pilsētu heraldikas attīstība. Pirmo pilsētu ģerboņu paraugi atrodami tikai zīmogu attēlos. Livonijā pirmā pilsētas tiesības ieguva Rīga. Tās ģerboņa attēls skatāms Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā, tas ieraugāms arī uz Latvijas Bankas izdotās 13. gadsimta monētas.

Kā labāk dzīvot
Tagad viss ir jaudīgs. Par modes vārdiem spriežam latviešu valodas stundā

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Feb 14, 2025 49:23


Tagad viss mums ir jaudīgs - jaudīgs priekšnesums, vēstījums un pat izaicinājums ir jaudīgs. Par modes vārdiem spriežam februāra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulku Andreju Veisbergu un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. "Tas ir modes vārds. Modes vārdiem atrast lielu loģiku ne vienmēr ir iespējams. Vienīgais, kas mūs var mierināt - modes vārdi ir pārejoši. Pēc pieciem gadiem būs cits," mierina Andrejs Veisbergs, runājot par vārda jaudīgs popularitāti. "Pirms kāda laika, piemēram, jestrs bija. Latvijas Bankas jestrā darbība p arī mazliet dīvaini. Jestrs bija ļoti izplatīts." Savulaik modē bija arī vārdi jēgpilns, integritāte. "Pirmkārt, modes vārdi rodas saistībā ar to, ka kaut kas jauns ir izdomāts vai kaut kas jauns notiek. Covid laikā bija ļoti daudz visdažādāko Covid veidojumu. Otra lieta ir, ka vienkārši tiek ņemts kāds valodā esošs vārds un tas kļūst moderns jeb modīgs, un visiem tas kaut kādu iemeslu dēļ patīk," turpina Andrejs Veisbergs. "Bieži vien nozīme tiek pamainīta, vārds tiek lietots vietā un nevietā. Es pēdējā laikā dzirdu, ka tiek runāts par Trampa kadenci. Es es saprotu, kas tiek domāts, - Trampa otrais termiņš jeb prezidentūra." Valodnieks skaidro, ka vārdam kadence ir kādas piecas nozīmes latviešu valodā, un mēģināt uzminēt, kura īsti ir domāta, ir ļoti sarežģīti.  "Kadence, pirmkārt, ir mūzikas termins - tas ir nobeigums, Turklāt atvasināts no latīņu valodas vārda, kas nozīmē krist , varētu saprast, ka drīz būs krišana," komentē Andrejs Veisbergs. Kadence ir arī sporta termins, vēl ir otra nozīme mūzikā - instrumenta solo orķestra pavadījumā.  "Varētu domāt, ka te viens spēlē solo, katru dienu nāk ar citām idejām. Nezinu, kāpēc tā cilvēkiem patīk, un tas pēkšņi kļūst ļoti populārs," atzīst Andrejs Veisbergs.  "Manuprāt, ir arī ļoti liela mediju loma, jo ir bijis arī tā, ka, piemēram, iepriekšējā vakarā ir kāda preses konference vai kāds raksts publicēts, un tad nākamajā dienā, piemēram, par to runā, ir atskaņas, un tas tā ļoti pielīp arī," vērtē Dite Liepa. "Tā savulaik notika arī ar ne visai pareizo dižķibeli, kura tieši tāpat tika izplatīta pēc kādas preses konferences ar tādu ļoti lielu ātrumu." Andrejs Veisbergs vēl piebilst, ka šobrīd modes vārdi var ieviesties ar mākslīgā intelekta starpniecību, kas apstrādā dažādus tekstus un pārnes tos latviešu valodā.

Dienas ziņas
Ceturtdiena, 6. februāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Feb 6, 2025 40:11


Latvijas Bankas prezidenta amatā ar opozīcijas atbalstu pārvēlēts Mārtiņš Kazāks. Siliņa aicina uzņēmēju Broku iesaistīties valdības iestāžu pārvaldības efektivizēšanā. Ģimenes ārsti norāda uz medikamentu trūkumu. Zāļu valsts aģentūra aicina meklēt alternatīvas. Domnīca "Veselības aprūpes sistēmu noturība" un Latvijas Farmaceitu biedrība ir radījusi rokasgrāmatu aptiekām un farmaceitiem Rīcība valsts apdraudējuma gadījumā. Parīzē eksperti no visas pasaules konferencē apspriež mākslīgā intelekta radītos riskus. Luka Banki paziņojis, ka pēc šoruden gaidāmā Eiropas čempionāta viņš nepagarinās līgumu ar Latvijas basketbola savienību un noslēgs savas gaitas kā Latvijas izlases galvenais treneris.

Krustpunktā
Krustpunktā: Vai jāmaina kārtība, kā izvirzām un ievēlam dažādas valsts amatpersonas?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 5, 2025


Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

bet lai maina latvij juridisk knab starp valsts saeimas edgars rink krustpunkt latvijas bankas providus
Krustpunktā
Krustpunktā: Vai jāmaina kārtība, kā izvirzām un ievēlam dažādas valsts amatpersonas?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 5, 2025 54:09


Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

bet lai maina latvij juridisk knab starp valsts saeimas edgars rink krustpunkt latvijas bankas providus
Krustpunktā
"Lufthansa" tiks pie "airBaltic" akcijām, vēl viens pārrauts kabelis Baltijas jūrā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 31, 2025


Dažādas interesantas ziņas ir sasnieguša mūs šajā nedēļā. Līgums ar aviokompāniju "Lufthansa" par 10% "airBaltic" akciju iegādi ir parakstīts, pagaidām par 14 miljoniem "Lufthansa" tiks pie vietas "airBaltic" padomē. Vēl viens kabelis pārrauts Baltijas jūrā, šoreiz tas tiešāk skāris arī Latviju. Zviedrija esot aizturējusi iespējamo vainieku. Turpinām runāt arī par Latvijas Bankas prezidenta meklējumiem. Koalīcija ir atteikusies no centieniem atrast savu kandidātu. Izskatās, ka vadītāja krēslā varētu atgriezties Mārtiņš Kazāks. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņs Pričins, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un žurnāla "SestDiena" galvenā redzaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.  

Krustpunktā
"Lufthansa" tiks pie "airBaltic" akcijām, vēl viens pārrauts kabelis Baltijas jūrā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 31, 2025 53:09


Dažādas interesantas ziņas ir sasnieguša mūs šajā nedēļā. Līgums ar aviokompāniju "Lufthansa" par 10% "airBaltic" akciju iegādi ir parakstīts, pagaidām par 14 miljoniem "Lufthansa" tiks pie vietas "airBaltic" padomē. Vēl viens kabelis pārrauts Baltijas jūrā, šoreiz tas tiešāk skāris arī Latviju. Zviedrija esot aizturējusi iespējamo vainieku. Turpinām runāt arī par Latvijas Bankas prezidenta meklējumiem. Koalīcija ir atteikusies no centieniem atrast savu kandidātu. Izskatās, ka vadītāja krēslā varētu atgriezties Mārtiņš Kazāks. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņs Pričins, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un žurnāla "SestDiena" galvenā redzaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.  

Divas puslodes
Krievijas ekonomika: sankcijas pret šo valsti paliek spēkā. "Vēlēšanas" Baltkrievijā.

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Jan 29, 2025 54:08


26. janvārī Baltkrievijas pašpasludinātais valsts galva Aleksandrs Lukašenko pieskaitīja savam varas ciklam vēl piecus gadus. 27. janvārī Eiropadome lēma vēl uz pusgadu pagarināt agresorvalstij Krievijai noteiktās sankcijas. Kara ekonomika Krievijā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska. Sazināmies ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, ekonomistu Andri Strazdu. Krievijas ekonomikas spožums un posts Apmēram gadu pēc Krievijas plaša mēroga agresijas sākuma parādījās viedokļi par to, ka Kremlim izdevies visai labi tikt galā ar Rietumu sankciju negatīvajiem efektiem un izveidot kara ekonomikas modeli, kas nodrošinājis nozīmīgāku izaugsmi kā teju jebkurai attīstītajai valstij. Pagājušajā gadā tās iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 4%, kamēr Savienotajām Valstīm – 2,7%, bet Eiropas Savienībai vidēji – 0,7%. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins turpina plātīties ar savas valsts spožo ekonomikas modeli, kuram nekādas Rietumu sankcijas neko nevarot padarīt. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk parādās brīdinoši viedokļi, un ne viens vien analītiķis un medijs Krievijas sakarā lieto metaforu – „steroīdus salietojies maratonists”. Proti, šī brīža uzrāviens nebūt negarantē kaut cik nozīmīgu ilgtspēju. Aģentūra „Reuters” pagājušonedēļ publicētā materiālā uzskaita, tāsprāt, nozīmīgākos riskus, ar kuriem šogad varētu būt jāsastopas Krievijas tautsaimniecībai. Pirmkārt, tā ir inflācija, kura pagājušajā gadā sasniegusi 9,5% atzīmi. Šo rādītāju dzen augšup dāsnie tēriņi militārajam sektoram un drošības struktūrām, kā arī vispārējais algu kāpums, ko izraisa darbaroku deficīts. Kā allaž, cenu kāpums grauj sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu dzīves līmeni. Otrs faktors ir kredītprocentu likmes. Ceļot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina bremzēt inflāciju un pērngad oktobrī noteica 21% likmi. Attiecīgās kredītresursu cenas, kas ir ap 30%, padara tos praktiski nepieejamus daudzām tautsaimniecības nozarēm; problēmas neizjūt vienīgi valsts subsīdijām piepumpētā militārā ražošana. Trešais riska moments ir ekonomikas strauja sabremzēšanās. Valdība paredz šogad lēnāku kāpumu, pamatīgi sakarsētajai ekonomikai atdziestot līdz 2,5% pieauguma rādītājam, tomēr Starptautiskais valūtas fonds lēš daudz pieticīgākus 1,4%. Krievijā varot iestāties stagflācija – izaugsmes apsīkums kombinācijā ar joprojām augstu inflāciju. Papildu ekonomiku bremzējošs apstāklis ir jau pieminētais darbaspēka, sevišķi kvalificēta darbaspēka trūkums. Kā ceturtais aspekts tiek minēts valsts budžeta deficīts. Karš ir dārgs prieks, un pagājušajos trīs gados Kremlis vairakkārt ir izņēmis pamatīgas summas no Krievijas Nacionālās labklājības fonda, nozīmīgākās finanšu rezerves. Rezultātā fonda apjoms sarucis vairākkārt, un ar tajā atlikušo 31 miljardu dolāru var nepietikt, ja tēriņi paliks līdzšinējie. Tad neatliks nekas cits kā palielināt nodokļus. Visbeidzot, piektais – nu jau vairākus mēnešus lejup slīdošais rubļa kurss. Kaut īstermiņā tas palīdz mīkstināt budžeta deficīta problēmu, vidējā termiņā ārzemju preču sadārdzināšanās ir vēl viens inflācijas veicinātājs. Brīvība klusēt 26. janvārī Baltkrievijas pašpasludinātais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, kurš tur savu nāciju dzelžainā varas tvērienā kopš 1994. gada, pieskaitīja savam varas ciklam vēl piecus gadus. Tika pasludināts, ka iecirkņos esot ieradušies gandrīz 86% vēlētāju, un vairāk nekā 87% no viņiem nobalsojuši par ūsaino vadoni. Par to, cik šai bildītei sakara ar patieso dzīves ainu Baltkrievijā, kas pirms pieciem gadiem mēģināja izrauties no diktatora dzelžainā tvēriena, stāsta Rīgā trimdā dzīvojošā baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska: „Patiesībā izjūta ir dīvaina, jo tu saproti, ka tev pat netika dota iespēja izteikt savu viedokli. Visiem, kuri tā vai cita iemesla pēc atradās ārzemēs, tika liegta iespēja balsot. Šoreiz ārzemēs nebija neviena vēlēšanu iecirkņa. Skaidrs, ka tie, kas bija valstī, visiem spēkiem centās nepiedalīties šajā šovā. Ir savākts milzīgs daudzums informācijas, kas liecina, ka daudzi iecirkņi bija vienkārši tukši. Balsoja tie, kuri ir pilnībā atkarīgi no režīma, un tie, kas režīmu atbalsta, jo par to saņem naudu – spēka struktūras, valsts institūciju darbinieki. Oficiāli strādājošu neatkarīgu žurnālistu Baltkrievijā vairs nav. Tomēr joprojām ir cilvēki, kas sniedz informāciju mūsu neatkarīgajiem medijiem, kuri bijuši spiesti pamest valsti. Šīs informācijas vākšana, protams, notiek katru dienu. Piemēram, „Telegram” platformā var droši nodot ziņas. Tā nu mēs uzzinām uzticamu informāciju no neatkarīgiem Baltkrievijas medijiem. Bet ar ģimeni, ar draugiem es, sazinoties, cenšos par politiku nerunāt, lai viņiem nesagādātu nepatikšanas. Pēc pēdējiem datiem krimināllietas ir ierosinātas pret apmēram 300 žurnālistiem. 300 krimināli vajātu žurnālistu tādā nelielā valstī! Savulaik baltkrievu bija aptuveni 9 miljoni, saskaņā ar dažiem avotiem tagad valsti ir pametuši no 600 tūkstošiem līdz miljonam cilvēku. Medicīnā ir ļoti daudz problēmu, jo cilvēku ir palicis maz, un daudzi turpina aizbraukt. Tagad mēģina piesaistīt augstskolu absolventus darbavietai gandrīz uz 10 gadiem, liekot aizbraukšanas gadījumā maksāt milzīgas summas. Bet tas nelīdz – cilvēki vienalga aizbrauc. Drīz tur paliks tikai vecīši, militārpersonas un miliči, bet tie jau nevarēs ne ārstēt, ne mācīt. Institūtos ir ļoti daudz vakanču, jo veselas katedras ir atlaistas vai aizgājušas no darba. Piemēram, Polockas universitātē tika atlaisti ļoti daudzi, jo viņi publiski uzstājās pret vardarbību. Tagad tie cilvēki – kurš Varšavā, kurš Parīzē – dara savu darbu un, skaidrs, ka sāk visu no nulles. Vesela liela katedra tika vienkārši nogriezta ar sakni, taču režīmam ir uzspļaut. Viņi nedomā par rītdienu. Viņi grib izdzīvot šodien. Politisko ieslodzīto un no represijām cietušo cilvēku skaits ir vienkārši šokējošs. Mums ir cilvēktiesību biedrība “Vesna” („Pavasaris”), kuras vadītājs, Nobela Miera prēmijas laureāts Aless Beļeckis sēž Lukašenko cietumā. Par viņu jau sen nav ziņu. Bet biedrība cenšas strādāt, cik var, un pēc pēdējiem tās apkopotajiem datiem 136 tūkstošus baltkrievu ir tieši skārušas represijas dažādu krimināllietu, administratīvo lietu, īslaicīga ieslodzījuma veidā. Visa represiju mašīna darbojas gandrīz piecus gadus. Bet es zinu, ka cilvēki nav padevušies, nav sākuši domāt citādāk, nav šī visa rezultātā iemīlējuši Lukašenko režīmu. Viņi to kā nevarēja ciest, tā necieš joprojām, taču tagad viņi nevar izteikties. Un viņi dod priekšroku klusēšana, jo klusēšana – tā ir tava brīvība, kādā mērā tā vispār ir iespējama šobrīd Baltkrievijā.” Donalds met ēnu 27. janvārī Eiropadome lēma vēl uz pusgadu pagarināt agresorvalstij Krievijai noteiktās sankcijas. Daudz netrūka, ka lēmums netiktu pieņemts, par ko, kā allaž, gādāja Ungārijas premjers Viktors Orbans. Kā atklāti paziņoja ungāru līderis, kurš labprāt izrādās gan ar Putina, gan Trampa draudzību, viņš paskatīšoties, ko Krievijas agresijas sakarā pasākšot Baltā nama saimnieks, varbūt ka pēc tam sankcijas nemaz vairs nevajadzēšot. Vēl viena Ungārijas prasība bija – lai Ukraina atjauno Krievijas gāzes tranzītu cauri savai teritorijai, ko prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja kā neiespējamu, gan piebilstot, ka pa attiecīgo cauruļvadu varētu piegādāt citu, teiksim – Azerbaidžānas gāzi, ja no tā nepelnīs Krievija. Ungārijas varasvīra kārtējie manevri radīja nepārprotamu nervozitāti Briselē, jo ar vienu veto pietiktu, lai sagāztu trīs gados un piecpadsmit paketēs centīgi būvēto sankciju konstrukciju. Kad nu Tramps ir paziņojis, ka „draugs Vladimirs”, ja daudz spītēsies miera sarunu sakarā, var dabūt no Vašingtonas sankcijas pie jau esošajām, arī Orbana nostāja izrādījusies gana elastīga. Tikām nedienās savu silto attiecību dēļ ar agresorvalsts diktatoru iekūlies vēl viens lētās krievu gāzes kārotājs no Centrāleiropas – Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. Pēc tam, kad Ziemassvētku priekšvakarā Fico negaidīti ieradās vizītē Maskavā, kur draudzīgi rokojās ar Kremļa saimnieku, Slovākijas pilsētu ielās izgāja tūkstoši protestētāju, kuriem viņu valsts neformālā Krievijas satelīta statuss nav pieņemams. Kopš tā laika demonstrācijas turpinās, tās ir mierīgas un tikai pieauga mērogos pēc tam, kad premjerministrs Fico paziņoja, ka protesti tiekot organizēti un koordinēti no ārzemēm nolūkā gāzt likumīgo Slovākijas valdību. 24. janvārī galvaspilsētas Bratislavas ielās izgāja 60 000, savukārt otras lielākā pilsētas Košices ielās – 15 000 protestētāju. Paralēli Fico kabinets zaudējis nelielo vairākumu Slovākijas parlamentā. Izveidojot koalīciju 2023. gada oktobrī no divām kreisi populistiskām partijām „Virziens – sociāldemokrātija” un „Balss – Sociāldemokrātija” un nacionālradikāļiem Slovāku Nacionālās partijas – tai Nacionālajā sapulcē bija minimāls vienas balss pārsvars. Tagad nu četri no agrākajiem koalīcijas deputātiem paziņojuši, ka turpmāk balsošanā nepiedalīsies. Netiek izslēgts neuzticības balsojums esošajai valdībai, kas var novest pie ārkārtas vēlēšanām. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Dienas ziņas
Trešdiena, 29. janvāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Jan 29, 2025 40:07


Informē par nevienlīdzību reto audzēju ārstēšanā. Rasts finansējums zinātnieku atklājumu komercializācijai. Latvijas četru lielāko banku klientiem pērn izkrāpti 15,5 miljoni eiro. Rosinās pārskatīt Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanas procesu.

Krustpunktā
Krustpunktā: Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās: vai izvelēsies labāko kandidātu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 28, 2025


Ceļš līdz nākamajam Latvijas Bankas prezidentam izrādījies pilns negaidītu līkloču. Vispirms, tuvojoties bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka termiņa beigām, izrādījās, ka koalīcija nemaz nespēj vienoties par kopīgu kandidātu, Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja savu, bet pārējie koalīcijas partneri nāca ar savu kandidātu. Vēlēšanas tā arī nenotika. 24. janvārī šķita, ka vienošanās ir panākta, bet atkal izrādījies, ka tā nemaz nav, un atkal koalīcija sadalījusies divās daļās. Bet tagad kandidātu, ko gan toreiz, gan tagad atkal atbalsta "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", ir izvirzījušas divas opozīcijas partijas – Nacionālā Apvienība un Apvienotais saraksts. Kādas politiskās spēles tiek spēlētas un kādi īsti ir kritēriji, pēc kuriem vērtē kandidātus, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurevics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

bet za kaz progres kandid nacion andris latvija saeimas diskut vispirms zemnieku apvienot krustpunkt latvijas bankas jaun vienot
LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Kādi ir secinājumi, raugoties uz Latvijas Bankas prezidenta izvēles procesu?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Jan 28, 2025 19:38


Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

jums jumi jaut studij saeimas secin apvienot latvijas bankas
LTV Ziņu dienests
"Viens pret vienu" - Latvijas bankas bijušais prezidents un amata kandidāts Mārtiņš Kazāks

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Jan 28, 2025 48:08


Mārtiņa Kazāka statuss Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās mainās dinamiski. Par politisko procesu, izdarīto un iecerēto šovakar #1pret1 nu jau atkal koalīcijas virzītais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Kazāks.

Krustpunktā
Krustpunktā: Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās: vai izvelēsies labāko kandidātu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 28, 2025 53:52


Ceļš līdz nākamajam Latvijas Bankas prezidentam izrādījies pilns negaidītu līkloču. Vispirms, tuvojoties bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka termiņa beigām, izrādījās, ka koalīcija nemaz nespēj vienoties par kopīgu kandidātu, Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja savu, bet pārējie koalīcijas partneri nāca ar savu kandidātu. Vēlēšanas tā arī nenotika. 24. janvārī šķita, ka vienošanās ir panākta, bet atkal izrādījies, ka tā nemaz nav, un atkal koalīcija sadalījusies divās daļās. Bet tagad kandidātu, ko gan toreiz, gan tagad atkal atbalsta "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", ir izvirzījušas divas opozīcijas partijas – Nacionālā Apvienība un Apvienotais saraksts. Kādas politiskās spēles tiek spēlētas un kādi īsti ir kritēriji, pēc kuriem vērtē kandidātus, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurevics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

bet za kaz progres kandid nacion andris latvija saeimas diskut vispirms zemnieku apvienot krustpunkt latvijas bankas jaun vienot
Krustpunktā
Krustpunktā: nedēļa ir bijusi visai bagāta ar patīkamām ziņām

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 24, 2025


Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

run aktualit delfi visai pagaid tv24 re baltica donalda trampa krustpunkt latvijas bankas providus olga dragi
Dienas ziņas
Piektdiena, 24. janvāris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Jan 24, 2025 40:19


Koalīcija Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs vadītāja vietnieci Santu Purgaili. Baltijas valstu enerģētikas ministri: esam gatavi sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu. Kritisko infrastruktūru sargās pastiprināti. Svinīgā ceremonijā NBS komandiera amatā stājas Kaspars Pudāns. Asins krājumu trūkuma dēļ ierobežotas plānveida operācijas.

Krustpunktā
Krustpunktā: nedēļa ir bijusi visai bagāta ar patīkamām ziņām

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 24, 2025 53:53


Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

run aktualit delfi visai pagaid tv24 re baltica donalda trampa krustpunkt latvijas bankas providus olga dragi
LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Kas kavē koalīciju nosaukt Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Jan 21, 2025 18:03


Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”)

Krustpunktā
Krustpunktā: droni virs lidostas "Rīga"; pamiers starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 17, 2025


Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.  

Krustpunktā
Krustpunktā: droni virs lidostas "Rīga"; pamiers starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 17, 2025 53:47


Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Vai nevienlīdzības mazināšanu Latvijā var sekmēt ar nodokļiem mantojumam?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 7, 2025


Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no izteiktākajām Eiropas Savienībā. Par to runā sen, tiek meklēti risinājumi, bet uzlabojumu īpaši nav. Mūsu valstī lielākā daļa resursu atrodas vien desmitās daļas mājsaimniecību rokās. Krustpunktā pievēršamies atsevišķiem aspektiem, kas varētu ietekmēt ienākumu nevienlīdzību ilgtermiņā, proti, mantojuma un arī dāvinājuma nodokļiem. Diskutē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Saeimas deputāts, Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Diskutēt par šiem jautājumiem rosināja pētnieka Andra Saulīša nesen publicētais raksts, kurā viņš arī norādīja, ka mantojuma un dāvinājuma nodokļa neesamība ir faktors, kas dod lielas priekšrocības 90. gadu veiksminieku un ne vienmēr godīgi iegūta kapitāla mantiniekiem un ar laiku šīs nevienlīdzīgo iespēju šķēres plešas arvien platākas. Vai nodokļu politikas maiņa šai jomā ko dotu? Varbūt ir citas idejas, kā ietekmēt taisnīgāku kapitāla sadali?

vai finan kar kaz latvij mazin ien varb saeimas diskut eiropas savien filozofijas apvienot krustpunkt latvijas bankas
Krustpunktā
Krustpunktā: Vai nevienlīdzības mazināšanu Latvijā var sekmēt ar nodokļiem mantojumam?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jan 7, 2025 54:07


Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no izteiktākajām Eiropas Savienībā. Par to runā sen, tiek meklēti risinājumi, bet uzlabojumu īpaši nav. Mūsu valstī lielākā daļa resursu atrodas vien desmitās daļas mājsaimniecību rokās. Krustpunktā pievēršamies atsevišķiem aspektiem, kas varētu ietekmēt ienākumu nevienlīdzību ilgtermiņā, proti, mantojuma un arī dāvinājuma nodokļiem. Diskutē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Saeimas deputāts, Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Diskutēt par šiem jautājumiem rosināja pētnieka Andra Saulīša nesen publicētais raksts, kurā viņš arī norādīja, ka mantojuma un dāvinājuma nodokļa neesamība ir faktors, kas dod lielas priekšrocības 90. gadu veiksminieku un ne vienmēr godīgi iegūta kapitāla mantiniekiem un ar laiku šīs nevienlīdzīgo iespēju šķēres plešas arvien platākas. Vai nodokļu politikas maiņa šai jomā ko dotu? Varbūt ir citas idejas, kā ietekmēt taisnīgāku kapitāla sadali?

vai finan kar kaz latvij mazin ien varb saeimas diskut eiropas savien filozofijas apvienot krustpunkt latvijas bankas
Krustpunktā
Krustpunktā: dāsnums "Dod pieci!" laikā; atsauc Latvijas Bankas prezidenta kandidātus

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 20, 2024


Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti.  Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

bet ir dod delfi kandid vair laik tikm krustpunkt latvijas bankas dod pieci atsauc juris rozenvalds
Dienas ziņas
Piektdiena, 20. decembris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Dec 20, 2024 40:56


Vairāk nekā miljons eiro! - ar tik vērienīgu un rekordlielu ziedojuma summu ir noslēdzies sabiedrisko mediju 11. labdarības maratons “Dod pieci”. Ukraina 19. decembra rītā naktī piedzīvoja kārtējo plaša apmēra raķešu un kaujas dronu uzbrukumu. Tikmēr ASV tuvākajās dienās izziņos 1,2 miljardu lielu palīdzības pakotni Ukrainai. Pārmetot pārvaldības problēmas un nespējot vienoties par kompromisiem likuma grozījumos, pieci vēja enerģijas attīstītāji izstājušies no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas. Pēc valdošās koalīcijas lēmuma pēdējā brīdī atsaukt Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītos kandidātus Latvijas Radio atgādina par vēl dažiem pretrunīgi vērtētiem Saeimas lēmumiem amatpersonu izraudzīšanā. Latvijas farmaceitu biedrība saskata vairākus izaicinājumus jaunajā zāļu uzcenojuma modelī.

Krustpunktā
Krustpunktā: dāsnums "Dod pieci!" laikā; atsauc Latvijas Bankas prezidenta kandidātus

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 20, 2024 53:31


Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti.  Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

bet ir dod delfi kandid vair laik tikm krustpunkt latvijas bankas dod pieci atsauc juris rozenvalds
Dienas ziņas
Ceturtdiena, 19. decembris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Dec 19, 2024 40:15


Zolitūdes lieta atkal nonāks tiesā, tā lēmis Augstākās tiesas Senāts. Koalīcijas pēdējā brīža lēmums atsaukt kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu un janvārī meklēt vienu kandidātu uz šo amatu atspoguļojās plašās debatēs Saeimā. Biatlona izlasei smags sezonas sākums, tiks dotas iespējas jaunajām cerībām. Par Daugavpils reģionālās slimnīcas galveno pārvaldītāju kļūst valsts. Ukraiņu karavīri, kuru galvenā aizsardzības pozīcija atrodas Kurahovas TES, var nonākt Krievijas gūstā, līdzīgi rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvjiem Mariupolē 2022. gada pavasarī.

Dienas ziņas
Otrdiena, 17. decembris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Dec 17, 2024 39:52


Saeimas Budžeta komisijā iztaujā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus. No 2025. gada 1. jūlijā uzņēmēji, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumus caur AirBnb un Booking platformām, varēs reģistrēties VID īpašajā atvieglotajā kārtībā. Sankcijas pret Krieviju jāpastiprina. Ārlietu ministrija strādā pie nākamās sankciju kārtas. Maskavā pašnāvību izdarījis basketbolists Timma, joprojām nav skaidrības par svarīgām detaļām.

Krustpunktā
Krustpunktā: Koalīcijai neizdevās rast vienprātību par nākamo Latvijas Bankas prezidentu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 13, 2024


Valdības koalīcijas partijas tā arī nevienojās par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam un nav izslēgts, ka tiks ievēlēts zaļo un zemnieku savienības izvirzītais kandidāts, tikai ne ar valdības partneru, bet opozīcijas atbalstu. Vai tas atstās kādas sekas uz valdības darbu? Par valdību runājam nedaudz vairāk, tajā skaitā dažiem premjeres izteicieniem. Pievēršamies arī citiem tematiem, proti, nedienām, ar ko saskārušies oficiālās e-adreses lietotāji, parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Rail Baltica" lietā galaziņojuma, ar ko komisija nupat nākusi klajā. Nedēļas notikumus Krustpunktā analizē 360TV ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

ned vai vald rast kamo koal rail baltica piev tv24 krustpunkt latvijas bankas
Krustpunktā
Krustpunktā: Koalīcijai neizdevās rast vienprātību par nākamo Latvijas Bankas prezidentu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 13, 2024 53:20


Valdības koalīcijas partijas tā arī nevienojās par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam un nav izslēgts, ka tiks ievēlēts zaļo un zemnieku savienības izvirzītais kandidāts, tikai ne ar valdības partneru, bet opozīcijas atbalstu. Vai tas atstās kādas sekas uz valdības darbu? Par valdību runājam nedaudz vairāk, tajā skaitā dažiem premjeres izteicieniem. Pievēršamies arī citiem tematiem, proti, nedienām, ar ko saskārušies oficiālās e-adreses lietotāji, parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Rail Baltica" lietā galaziņojuma, ar ko komisija nupat nākusi klajā. Nedēļas notikumus Krustpunktā analizē 360TV ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

ned vai vald rast kamo koal rail baltica piev tv24 krustpunkt latvijas bankas
Krustpunktā
Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 12, 2024


Lai arī nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, tas nenozīmē, ka politiskajā dzīvē būtu iestājies miers. Jautājums par nākamo Latvijas Bankas prezidentu un galu galā arī pašas valdības un tās atsevišķu ministru sekmēm, arvien tiek cilāts. Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.  

lai rink tv3 nek jaut valsts latvijas bankas krustpunkt latvijas radio zi
Dienas ziņas
Otrdiena, 10. decembris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Dec 10, 2024 40:02


Zaļo un Zemnieku savienības pieteikto un virzīto kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam – finanšu institūcijas "Altum" pašreizējo vadītāju Reini Bērziņu – varētu ievēlēt ar opozīcijas deputātu balsīm. Sīrijā pēc diktatora Bašara al Asada gāšanas ir sācies darbs pie būtībā jaunas valsts izveidošanas. Taču pagaidām nav skaidrs, kāda būs nākotnes Sīrija. Plānots, ka no nākamā gada pavasara sociālo stipendiju „Studētgods” palielinās no 175 līdz 180 eiro mēnesī. Tiesībsarga birojs prezentēs pētījumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisma efektivitāti. Florbolisti ar mainīgām sekmēm noslēguši pasaules čempionāta grupu turnīru, sevi jāapliecina izslēgšanas mačos.

pl ties za stud asada altum zemnieku latvijas bankas
Krustpunktā
Krustpunktā Lielā intervija: Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 9, 2024


Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem Krustpunktā lielā intervija ar Uldi Cērpu. Raidījuma viesi esam iepriekš mēģinājuši uzrunāt sarunai. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad viņš kandidēja uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, bet zaudēja konkurencē ar Mārtiņu Kazāku. Toreiz viņam neļāva runāt tā brīža darba devējs, jo viņš bija Apvienotajos Arābu Emirātos centrālās bankas prezidenta padomnieks. Šobrīd viņš ir jau atpakaļ Latvijā, no 1. oktobra uzņēmies vadīt Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kaut arī ir iespēja, ka Mārtiņu Kazāku varētu vairs nepārvēlēt, viņa uzvārdsšoreiz publiski neparādās kandidātu sarakstos.

Dienas ziņas
Pirmdiena, 9. decembris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Dec 9, 2024 39:54


Aizvien nav skaidrības par nākamo Latvijas Bankas prezidentu; opozīcija nogaida. Iedzīvotāji atgriezušies sprādzienā cietušajā namā Mangaļsalā. Šobrīd nav iespējams dzīvot tikai divos dzīvokļos. Gada inflācija Latvijā novembrī pakāpusies līdz 2,2%. Sociālās saziņas vietnēs parādījies satraukums, ka krāpnieki var no bankas konta noņemt naudu pat tad, ja lietotājs ir pietiekami vērīgs un neapstiprina maksājumu ar Smart ID vai citiem autentifikācijas veidiem.

manga soci gada latvij iedz smart id latvijas bankas
Dienas ziņas
Pirmdiena, 2. decembris, pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Dec 2, 2024 40:11


Sākusies pretendentu pieteikšana uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Vēl pāragri minēt, kurš šo amatu iegūs. Rīgā tiekas Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministri. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmo reizi kopš 2022. gada vasaras ieradies vizītē Kijivā. ASV atbalstītie kurdu spēki Sīrijā cenšas evakuēt kurdus no Alepo, ko ieņēmuši Turcijas atbalstītie nemiernieki. Sākās Latvijas sporta sabiedrības sasniegumu godināšanas ceremonijas "Trīs Zvaigžņu balva 2024" tautas balsojums.

asv latvijas alepo baltijas latvijas bankas turcijas
Krustpunktā
Krustpunktā: Algu atšķirības dažādos Latvijas reģionos: kā mazināt šo nevienlīdzību

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Nov 26, 2024


Algu atšķirības dažādos Latvijas reģionos pat viena uzņēmuma ietvaros var būt ievērojamas. Mūsu kolēģi raidījumā Atvērtie faili izpētījuši, ka par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos alga var atšķirties pat par vairākiem simtiem eiro. Vai šī nevienlīdzība ir jāmazina un kā to var izdarīt? Kādas vispār ir darba tirgus tendences šobrīd? Vai zems bezdarba līmenis automātiski nozīmē arī iztikai atbilstošas algas? Krustpunktā diskutē odarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.      

Krustpunktā
Krustpunktā: Kā valsts risinās iedzīvotāju novecošanās radītos izaicinājumus?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Oct 30, 2024


Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, šobrīd izjūtam straujā dzimstības krituma, ko Latvija pieredzēja 90. gados, sekas. Dati nesola īpašu situācijas uzlabošanos arī nākotnē. Kā valsts pielāgosies situācijai un risinās iedzīvotāju novecošanās radītos izaicinājumus ekonomikai, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs, Saeima Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts Māris Kučinskis, finanšu ministra padomniece, Demogrāfijas lietu centra pārstāve Karina Ploka, Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģe Inta Mieriņa. Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, bet Latvijā tas noteikti ir lielais nākotnes izaicinājums. Proti, mūsu iedzīvotāju skaits samazinās. Pats par sevi tas arī nebūtu nekas dramatisks, ja tas notiktu tā vienmērīgi visās vecuma grupās, bet tā jau nav un nebūs. Samazinoties dzimstībai, pieaug vecāku ļaužu īpatsvars, pienāk laiks, kad ir vairāk pensionāru, tātad cilvēku, kas vairs nestrādā, un maz to, kas pelna naudu. Sabiedrībā briest arvien lielāka krīze, jo vajadzību jau ir daudz. Kur lai ņem naudu? Krustpunktā esam runājuši un turpināsim runāt par to, ka esošā politika ir jāmaina, ir jādomā par dzimstības veicināšanu, bet tā bedre ir jau tagad, un realitāte rāda, ka mēs tā īsti nespējam ilgtermiņa vajadzības politiski likt pāri tām pašreizējām vajadzībām. Tāpēc šoreiz nerunājam par to, kā veicināt dzimstību, bet par to, kā mēs sadzīvosim ar jauno realitāti un tai pielāgosimies.  Rietumvalstis iepriekšējos gadu desmitos ir gājušas tādu šķietami loģiskāko ceļu - trūkstošo darbaspēku ievedot. Tomēr redzam, tā arī ir atliktā problēma, jo parādās šīs politikas sekas. Tāpēc jautājums or - kādu ir un būs Latvijas politika, kādai tai jābūt un ar kādu realitāti ir jārēķinās? 

Krustpunktā
Krustpunktā: Vai Latvijā būtu jāmaina līdzšinējā pensiju sistēma?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Sep 17, 2024


Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča. Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts.

za rekord sist vald labr maina latvij tka protams saeim labkl vai latvij krustpunkt latvijas bankas latvijas radio zi
Krustpunktā
Krustpunktā VIP intervija: Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jun 27, 2024


Vai šobrīd ir īstais brīdis veikt nodokļu izmaiņas Latvijā, vai labāk būtu nogaidīt? Krustpunktā VIP intervija: Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Viņu izvaicājam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un portāla TVNET žurnālisti Lauru Ozoliņu.  

rom vai kaz latvij intervija tv24 latvijas bankas krustpunkt tvnet
Krustpunktā
Krustpunktā: Kas jaunajam Eiropas Parlamenta sasaukumam būs jādara enerģētikas jomā?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jun 4, 2024


Pēc nedēļas jau būs zināms, kuri deputāti darbosies nākamajā Eiropas Parlamentā sasaukumā. Bet, kādi būs jaunā sasaukuma galvenie uzdevumi un izšķiršanās enerģētikas jomā – par to diskutējam raidījumā. Krustpunktā diskutē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš, Klimata un enerģijas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks. Eiropas Parlamenta vēlēšanu nedēļā Krustpunktā pievēršamies vairākām jomām, kas šobrīd ir ļoti būtiskas Eiropai. Protams, tā ir drošība, tie ir migrācijas jautājumi un Eiropas Savienības ārpolitika – par to būs runa rīt un parīt, bet šodien mūsu uzmanības lokā ir enerģētika, kas šai jomā būs jādara Eiroparlamentā – gan domājot par energoneatkarību, kas jo svarīgāka Krievijas agresijas dēļ, gan Zaļā kursa kontekstā.

guns bet rom za ener reinis protams krievijas eiropas savien eiropas parlamenta eiropai tv24 krustpunkt latvijas bankas eiropas parlament
Krustpunktā
Krustpunktā: Latvijas Bankas priekšlikumi valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveidei

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 22, 2024


Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus, kā pilnveidot valsts fondēto pensiju sistēmu. Par tiem diskutējam arī Krustpunktā Raidījuma viesi: Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. Absolūti lielākajai daļai no strādājošajiem atkarībā no jūsu vecuma 6% no bruto algas tiek novirzīti 2. pensiju līmenim. Tā ir nauda, kas nonāk nevis solidaritātes fondā, no kura šobrīd pensionāriem tiek maksātas pensijas, bet gan privātu pensiju pārvaldītāju rīcībā, kuri to iegulda dažādās akcijās, obligācijās un tamlīdzīgi, lai pelnītu lielākus ienākumus nākotnei. Kad jūs iesiet pensijā, tad šis uzkrājums palīdzēs veidot jēdzīgāku apjomu pensijai. Tas Latvijā ir noteikts ar likumu obligātā kārtā. Sistēma kā tāda strādā jau daudzus gadus un pamatā savu funkciju pilda. Tomēr ir vairāki bet. Par tiem arī diskutējam raidījumā.

Krustpunktā
Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Mar 18, 2024


Kāpēc Krievijas ekonomika laikā, kad valsts tērē milzu naudu, lai finansētu karu Ukrainā, nevis samazinās, bet aug. Tādi esot dati. Kā tos saprast un ko tas nozīmē tālākā nākotnē? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu. Raidījuma sarunas fokusā Krievijas ekonomika. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, valstu vadītāji teica, ka Krievijai ir jāizjūt šīs ekonomiskās sekas kā maksa par savu agresiju. Daudzi arī prognozēja, ka tas viss atstās būtisku ietekmi gan uz Maskavas biržu, gan Krievijas valūtu, gan ekonomisko izaugsmi. Proti, runa ir par sankcijām. Rezultāts izrādījās krietni vājāks - mēs redzam statistikā, ka IKP augot, paši krievi ziņo, ka viņu ekonomika attīstās, tā esot pielāgojusies kara ekonomikai, kas arī tagad barojot valsti. Kā to saprast - kas ir kara ekonomika, kā darbojas un veidojis bizness, naudas aprite kara apstākļos?