Podcasts about tvnet

Olimpiskās spēles tuvojas noslēgumam un ziņu lapu priekšplānā drīzumā atkal būs ne ar sportu saistīti jaunumi. Pēc olimpisko spēļu noslēguma Itālijā gan turpināsies vēl paraolimpiskās spēles, un lai cik nepatīkami tas būtu, bet dalībnieki no agresorvalstīm tur piedalīsies ar saviem karogiem. Bet Latvijā nerimst politiskā aktivitāte, piemēram, ZZS pieļauj, ka gadījumā, ja premjere kokrūpnieku skandāla dēļ gribēs atlaist zemkopības ministru, galdā tiks celts viņas pašas demisijas pieprasījums un ar ZZS balsīm tas būtu veiksmīgs. Saeimā arī izmaiņas, tur tagad ir par vienu frakciju mazāk. "Stabilitātei!" frakcija vēlēšanu gadā pavisam izšķīdusi. Par nedēļas aktualitātēm politikā un ne tikai kopā ar žurnālistiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Olimpiskās spēles tuvojas noslēgumam un ziņu lapu priekšplānā drīzumā atkal būs ne ar sportu saistīti jaunumi. Pēc olimpisko spēļu noslēguma Itālijā gan turpināsies vēl paraolimpiskās spēles, un lai cik nepatīkami tas būtu, bet dalībnieki no agresorvalstīm tur piedalīsies ar saviem karogiem. Bet Latvijā nerimst politiskā aktivitāte, piemēram, ZZS pieļauj, ka gadījumā, ja premjere kokrūpnieku skandāla dēļ gribēs atlaist zemkopības ministru, galdā tiks celts viņas pašas demisijas pieprasījums un ar ZZS balsīm tas būtu veiksmīgs. Saeimā arī izmaiņas, tur tagad ir par vienu frakciju mazāk. "Stabilitātei!" frakcija vēlēšanu gadā pavisam izšķīdusi. Par nedēļas aktualitātēm politikā un ne tikai kopā ar žurnālistiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Demiştim ki, Ramazan ayı sebebiyle televizyonlarda yapılacak olan iftar ve sahur programlarını yitik coğrafyamızı ve unutturulan tarihimizi bilmeye vesile kılalım; bunun için TVNET'in yakın geçişte Kudüs'te, Endülüs'te Semerkant'ta Ramazan Programları'yla verdiği güzel örnekleri izlemek yeterlidir; böylece yeni mekanlar, zamanlar ve hâl bilgileri esasında yararlı ve mazlum coğrafyalara kamera tutalım.

Mēneša apskatnieks. Kultūras dzīves notikumus janvārī vētām kopā ar Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” žurnālisti Zani Brikmani, portāla "Delfi" kultūras redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, portāla TVNET kultūras redaktoru Tomu Treibergu un kino režisori Ievu Ozoliņu, kura radio „Naba” vada raidījumu „Disociatīvā fūga”. Mēneša beigas parasti ir tas brīdis, kad kopā ar citiem žurnālistiem un kultūras dzīves vērotājiem atskatāmies uz, mūsuprāt, būtiskiem mēneša notikumiem Latvijas kultūrā. Runājam gan par šā mēneša „karstajiem kartupeļiem” – notiekošo ap koncertzāli „Gors” un dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, gan apspriežam janvārī sabirušo kino balvu un nomināciju ražu. Protams, dalāmies ar saviem iespaidiem par citiem būtiskiem kultūras pieturpunktiem.  

Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Saeimas priekšsēdētājas paraksts vēstulē, kas rosina piešķirt Nobela prēmiju ASV prezidentam, ir likusi uzdot jautājumu, cik saskaņotas ir augstāko amatpersonu darbības? Par situāciju koalīcijā, par valdības pieņemtajiem lēmumiem un ministru darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un žurnāla "IR" portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa.  

Starptautiskā situācija ir saspringta, diemžēl arī saistībā ar mūsu partneriem. ASV vēlme iegūt Grenlandi raisa bažas par NATO nākotni, pretrunīgas reakcijas ir arī attiecībā uz ASV operāciju Venecuēlā. Par Latvijas pozīciju šajos jautājumos Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži.  Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un "TVnet" vecākā ārzemju ziņu žurnāliste Annija Vīnkalna.  

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojušies par 90 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, lai palīdzētu risināt Ukrainas budžeta problēmas. Tomēr nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu šo līdzekļu iegūšanai. Režisors Hermanis vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, jo vīlies atbalsta trūkumā. Biedzot ievēlēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes (SEPLP) trešais loceklis. Rēzeknē spriež par "Gora" nodošanu privātuzņēmējam. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškēvica un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.  

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojušies par 90 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, lai palīdzētu risināt Ukrainas budžeta problēmas. Tomēr nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu šo līdzekļu iegūšanai. Režisors Hermanis vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, jo vīlies atbalsta trūkumā. Biedzot ievēlēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes (SEPLP) trešais loceklis. Rēzeknē spriež par "Gora" nodošanu privātuzņēmējam. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškēvica un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.  

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Naudas taupīšana, ierēdņu skaits, darba organizēšana un birokrātija valsts pārvaldē. Krustpunktā izvaicājam Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Naudas taupīšana, ierēdņu skaits, darba organizēšana un birokrātija valsts pārvaldē. Krustpunktā izvaicājam Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Saistībā ar politiķu rosināto diskusiju par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likvidāciju Krustpunktā studijā aicinājām SIF Sekretariāta direktori Inesi Kalvāni, kuru iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Dienas Biznesa" žurnālistu Jāni Goldbergu.  

Saistībā ar politiķu rosināto diskusiju par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likvidāciju Krustpunktā studijā aicinājām SIF Sekretariāta direktori Inesi Kalvāni, kuru iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Dienas Biznesa" žurnālistu Jāni Goldbergu.  

Oktobra kultūras notikumus pārskatām kopā ar kultūras žurnālistiem: "Delfi" kultūras nodaļas redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, "TVnet" kultūras redaktoru Tomu Treibergu, Latvijas TV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāju Henrietu Verhoustinsku, kura ir arī aizvadītās sezonas "Spēlmaņu nakts" žurijas priekšsēdētāja, un laikraksta "Diena" redaktoru Ati Rozentālu, kurš ir jaunās sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētājs. Oktobra kultūrslānis ir bijis tik biezs, ka bija jāizvēlas, ka dot priekšroku, lai arī apmeklēt gribētos visus pasākumus, kas notika vienlaicīgi. Mūsu oktobri, protams, ierāmē Latvijas Radio simtgade 1. novembrī. Aizvadīts kino festivāls "Riga IFF", kuru atklāja ar brāļu Ābeļu filmu "Dieva suns". Tajā bija arī Kristas Burānes filmas "Visi putni skaisti dzied" pasaules pirmizrāde un Jāņa Ābeļa "Testaments". Festivālā bija ļoti daudz vērtīgu filmu. Un pilnas skatītāju zāles. Šonedēļ Kristīne Opolais dziedās titullomu operas "Madama Buterfly” iestudējumā. Tas gan būs jau 1. novembrī. Bet Katrīna Paula Felsberga un Edgars Ošlejs uzvarēja Straptautiskajā Jāzepa Vītola vokālistu konkursā.  Teātros bijušas vērienīgas pirmizrādes – Raiņa ‘'Indulis un Ārija" Nacionālajā teātrī vēl septembra beigās un "Kritiens augšup" Jaunajā Rīgas teātrī. Arī vairāk saistoši iestudējumu nevalstiskajos teātris. Pasniegta gleznotājas Vijas Celmiņas stipendija jaunajai māksliniecei Ievai Putniņai. Mākslas centrā "Zuzeum" atklāta izstāde "Visa pasaule kā Bauhaus", papildinot Vācijas ekspozīciju ar divām pavadošām ekspozīcijām par Bauhaus sievietēm, kas cieši saistītas ar Rīgu. Līdz 15. novembrim pagarināta Maijas Tabakas izstāde "Ola Foundition". Bet aktuāls ir arī jautājums, kas saistās ne tikai ar mākslu, bet politiku. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ir paziņojis par iesaisītšanos jaunā politiskā kustībā "Bez partijām".

Trešdienas nakts notikumi Polijā ir aktualizējuši virkni jautājumu ne tikai par Krievijas nodomiem un NATO reakciju, bet arī par gaisa telpas slēgšanu Latvijā, robežas aizvēršanu ar Baltkrieviju un Krieviju. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Trešdienas nakts notikumi Polijā ir aktualizējuši virkni jautājumu ne tikai par Krievijas nodomiem un NATO reakciju, bet arī par gaisa telpas slēgšanu Latvijā, robežas aizvēršanu ar Baltkrieviju un Krieviju. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Par dabas aizsardzību, reģionālo attīstību un digitālo transformāciju Krustpunktā VIP intervija ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla TVNET žurnālists Jānis Tereško.  

Par dabas aizsardzību, reģionālo attīstību un digitālo transformāciju Krustpunktā VIP intervija ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla TVNET žurnālists Jānis Tereško.  

Her cuma akşamı TVNET ekranlarında gerçekleştirdiğimiz tartışma programında, 15 Temmuz'un yıldönümüne denk gelmesi nedeniyle FETÖ konusunu gündeme taşıdık. Konuyu salt bir dini yapılanma yahut terör örgütü gibi değil; Hindistan'daki Kazıyanilerden CIA bağlantılarına, oradan da küresel finans çevrelerinin desteğine uzanan boyutlarıyla değerlendirdik. Ancak altını çizdiğimiz temel mesele şuydu: Recep Tayyip Erdoğan bu mücadelede liderliği bizzat üstlenmiş olsa da, FETÖ ile mücadele sadece bir siyasi iradenin değil, kamu kurumlarının tamamının omuzlaması gereken bir devlet görevidir. Ne yazık ki bazı kurumların gösterdiği yavaşlık, bu yapının yeniden cesaretlenmesi riskini doğuruyor.

Lai cik nebūtu neparasti, bet šonedēļ apspriestākais notikums bija "youtube" zvaigznes neilgā viesošanās Latvijā. Ekonomikas ministru tajā dienā vairāk pamanīja "IShowSpeed" pavadībā, ne tādēļ, ka tika pieņemts arī lēmums par "LMT" un "TET" akciju izpirkšanu. Ir bijuši arī citi notikumi. Piemēram, tagad zinām, ka Latvijas Radio 4 no jaunā gada vairs neskanēs. Par to un citiem nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Vērtē Olga Dragiļeva, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste, Atis Rozentāls, laikraksta "Diena" žurnālists, un Ērika Staškeviča, TVNET galvenā redaktore.  

Lai cik nebūtu neparasti, bet šonedēļ apspriestākais notikums bija "youtube" zvaigznes neilgā viesošanās Latvijā. Ekonomikas ministru tajā dienā vairāk pamanīja "IShowSpeed" pavadībā, ne tādēļ, ka tika pieņemts arī lēmums par "LMT" un "TET" akciju izpirkšanu. Ir bijuši arī citi notikumi. Piemēram, tagad zinām, ka Latvijas Radio 4 no jaunā gada vairs neskanēs. Par to un citiem nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Vērtē Olga Dragiļeva, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste, Atis Rozentāls, laikraksta "Diena" žurnālists, un Ērika Staškeviča, TVNET galvenā redaktore.  

Krustpunktā VIP intervija: Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET ziņu redaktoru Jāni Tereško un TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku.  

Krustpunktā VIP intervija: Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET ziņu redaktoru Jāni Tereško un TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku.  

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Yaklaşık bir haftadır medyanın gündemini Yeni Şafak ve Tvnet belirliyor… Yorumların bini bir para!.. Çoğu da spekülatif, yakıştırmacı, abartılı ifadeler… Oysa, durum çok basit… Yeni Şafak her zaman yaptığını yapıyor. Halkın nabzını tutuyor. Gördüğü yanlışlıkları dile getirerek çözüme katkı sunmaya çalışıyor. “Aman ne şiş yansın ne kebap” demiyor… Çelişkilerin üzerine gidiyor… Muhafazakâr entelektüel şeklindeki tanımlamayı hak etmesi de bundan zaten...

Šonedēļ daudz svarīgāku notikumu tepat Latvijā, jo vēlēšanas ir tepat aiz stūra un tad gaisotne mēdz kļūt sakaitēta. Nevar saprast, vai nenotikušais grupas "Jumprava" koncerts kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas elementu tikpat lielā mērā, kā, ja tas būtu noticis? Kaut kas no priekšvēlēšanām saskatāms arī skandālā par ēdinātāju iepirkumu-loteriju, to savukārt pieļāvusi premjere. Vēl arī Valsts kontroles ziņojums par „airBaltic” naudas tērēšanas uzraudzību un Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu deficīts. Krustpunktā aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, TV24 žurnālists Kārlis Streips un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Šonedēļ daudz svarīgāku notikumu tepat Latvijā, jo vēlēšanas ir tepat aiz stūra un tad gaisotne mēdz kļūt sakaitēta. Nevar saprast, vai nenotikušais grupas "Jumprava" koncerts kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas elementu tikpat lielā mērā, kā, ja tas būtu noticis? Kaut kas no priekšvēlēšanām saskatāms arī skandālā par ēdinātāju iepirkumu-loteriju, to savukārt pieļāvusi premjere. Vēl arī Valsts kontroles ziņojums par „airBaltic” naudas tērēšanas uzraudzību un Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu deficīts. Krustpunktā aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, TV24 žurnālists Kārlis Streips un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Gelin size hazır TVNET ve Z Raporu liderliğinde İstanbul Sabahattin Zaim Üniversitesinde Semra Karabaş'ın emekleriyle İslam İktisadı ve Finansı Forumu toplanmışken ve 22 Mayıs günü Finansal Okuryazarlık Günü ilan edilmişken İslami finansın nasıl başladığını anlatayım.

Liela tiesa uzmanības šonedēļ, kā tas ir jau pēdējos gados ierasts, pievērsta starptautiskām norisēm. Kā jau bija gaidīts, Krievijas diktators uz sarunām ar Ukrainas prezidentu neieradās. Bet tepat Latvijā arvien vairāk sāk pievērst uzmanību pārtikas cenu kāpumam, kura iemesli nav īsti skaidri, bet viens iespaids gan ir radies – pārtikas cenu ierobežošanas plāns, ar ko klajā nāca ekonomikas ministrs, laikam īsti nestrādā. Bet ministram tagad ir citas iniciatīvas par dažu ministriju apvienošana. Kopā ar žurnālistiem analizējam nedēļas aktualitātes. Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Liela tiesa uzmanības šonedēļ, kā tas ir jau pēdējos gados ierasts, pievērsta starptautiskām norisēm. Kā jau bija gaidīts, Krievijas diktators uz sarunām ar Ukrainas prezidentu neieradās. Bet tepat Latvijā arvien vairāk sāk pievērst uzmanību pārtikas cenu kāpumam, kura iemesli nav īsti skaidri, bet viens iespaids gan ir radies – pārtikas cenu ierobežošanas plāns, ar ko klajā nāca ekonomikas ministrs, laikam īsti nestrādā. Bet ministram tagad ir citas iniciatīvas par dažu ministriju apvienošana. Kopā ar žurnālistiem analizējam nedēļas aktualitātes. Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Viņa ir viena no tiem trim ministriem, kurus premjere mainīja tā saucamā valdības restarta laikā. Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Krustpunktā uzmanības lokā jautājumi, kas skar veselības aprūpi. E. coli uzliesmojums Latvijā, zāļu cenas un kompensējamie medikamenti, kā arī citi jautājumi, par ko atbild Veselības ministrija. Izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa un portāla "TVNET" žurnāliste Ieva Alberte.  

Ekonomikas izaugsme ir apstājusies, valsts kredītreitings ir samazinās, bet nākamā gada budzēts ir veidots ar maksimāli iespējamo deficītu. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Valdībai šobrīd nav vieglākās dienas, līdzās neveiksmīgajai nodokļu reformai un gaidāmajiem taupības pasākumiem, problēmas ir ar abiem satiksmes milžiem – vēl neesošo "Rail Baltica" dzelzceļa līniju un nacionālo aviosabiedrību "airBaltic". Kā tas ietekmēs valdošo koalīciju un budžeta pieņemšanu Saeimā, Krustpunktā vaicājam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artjoms Ļipins un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas Delfi žurnālists Raivis Spalvēns, Tvnet group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Aktualitātes pasaulē analizē "Tvnet" žurnālists, politologs, starptautisko attiecību speciālists Artūrs Bikovs un Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. Pirmdien Francijas varasiestādes oficiāli apstiprināja informāciju, ka 24. augustā Parīzes Leburžē lidostā apcietināts ziņapmaiņas platformas Telegram radītājs un līdzdibinātājs, reizumis par „krievu Īlonu Masku” dēvētais Pāvels Durovs. Saskaņā ar izdevuma "Forbes" sniegtajiem datiem, Durovs šobrīd ir simtdivdesmitais bagātākais cilvēks pasaulē ar aktīvu kopvērtību apmēram piecpadsmit ar pusi miljardu ASV dolāru. Viņam tika izvirzītas apsūdzības divpadsmit punktos, tai skaitā saistībā ar bērnu pornogrāfijas izplatīšanu, narkotiku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu, būtiskas informācijas noklusēšanu izmeklēšanai un citām noziedzīgām darbībām. Lietas būtiskais iemesls ir platformas Telegram saturs, kas ir teju nekontrolēts un varas iestādēm nepieejams un tādējādi, pēc apsūdzības domām, padara Pāvelu Durovu līdzvainīgu noziedzīgās darbībās, kurām platforma tiek izmantota. Pāvels Durovs dzimis 1984. gadā toreizējā Ļeņingradā, filoloģijas profesora, senās Romas vēstures un literatūras pētnieka Valērija Durova ģimenē. Pāvela vecākais brālis Nikolajs ir izcils matemātiķis un programmētājs, un tiek izteikti pieņēmumi, ka viņa ieguldījums abu brāļu kopīgi radītajos tīmekļa produktos ir bijis izšķirošais. 2006. gadā Pāvels  ar izcilību pabeidza Sanktpēterburgas Valsts universitāti angļu filoloģijas un tulkošanas specialitātē, jau studiju laikā sevi apliecinājis arī programmēšanas, dizaina un tīmekļa projektu vadības jomā. Tūlīt pēc Pāvela studiju beigām, iedvesmojoties no nesen tapušā Marka Cukerberga garabērna Facebook, radās brāļu Durovu izveidotais sociālais tīkls VKontakte, līdz 2010. gada nogalei piesaistot vairāk nekā simts miljonus lietotāju, lielākoties Krievijā, Ukrainā un citās postpadomju zonas valstīs. Tad pienāca 2013. gada nogale ar dramatiskajiem notikumiem Kijivā, un Krievijas Federālais drošības dienests pieprasīja VKontakte vadībai nodot tā rīcībā datus par „Eiromaidana” kustības organizētājiem. Dažus mēnešus vēlāk, pārdevis savas daļas uzņēmumā, Pāvels Durovs pameta Krieviju. Drīz pēc tam viņš un brālis ieguva Karību salu pundurvalsts Sentkitsas un Nevisas pilsonību. Sākās viņa dzīves otrais posms ar jauno, vēl grandiozāko projektu – vairākplatformu ziņapmaiņas sistēmu Telegram. Tāpat kā VKontakte gadījumā Pāvels uzņēmās organizatoriskās struktūras vadītāja lomu. Sistēmas darbības centrs atrodas Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, un kopš 2021. gada Pāvels Durovs ir šīs Persijas līča valsts pavalstnieks, kā arī Francijas pilsonis. Tiek minēts, ka pēdējos gados viņš Francijā un vispār Eiropā gan uzturējies reti, it kā vairīdamies no šīs pasaules daļas. Līdz ar to viņa privātās lidmašīnas nosēšanās Laburžē un tai sekojošais arests strauji apaudzis ar versiju un pieņēmumu gūzmu. Kas vainas Telegram? Pirms trīs gadiem, 2021. gada augustā, ziņapmaiņas programmatūras Telegram lejupielāžu skaits pārsniedza miljardu, aktīvo lietotāju daudzums, ja ticam paša Pāvela Durova publiskotajam, pirms mēneša bija apmēram 950 miljoni. Lielākā „telegramistu” kopiena ir Indijā, tāpat to plaši lieto Krievijā, Irānā, Ukrainā un citur. Kā lielāko Telegram priekšrocību min tās hibrīdo raksturu – platforma lieti der ne vien lietotāju saziņai, bet arī dažāda multimediāla satura publiskošanai. Sistēmas līdzautors un vadītājs Pāvels Durovs to allaž pozicionējis kā tādu, kuras lietotāji var droši paļauties – viņu informācija nenonāks nevienas trešās personas, tai skaitā varasiestāžu, rokās. Viņa paša – režīma spiediena rezultātā Krieviju pametuša censoņa – reputācija šķiet kalpojam kā papildu arguments šim pieteikumam. Tomēr nu pienācis brīdis, kad jājautā – vai Telegram spožums nekļūs par tās radītāja un vadītāja postu? Platformas politika, visai nosacīti kontrolējot tur ievietoto saturu, padarījusi to par siltumnīcu, kurā zeļ visdažādākā veģetācija. No vienas puses, Krievijā un Irānā Telegram tiešām kalpo kā vārda brīvības kanāls. No otras – tikpat netraucēti tur līdz šim savu saturu varējuši izplatīt visu sugu politiskie radikāļi un citi margināļi, ieroču un narkotiku tirgotāji, bērnu pornogrāfijas izplatītāji un citu noziedzīgu nodarbju piekopēji. Lielā skaitā tur ganās arī Kremļa propagandisti, un, kā apgalvo daudzi novērotāji, ziņapmaiņas sistēmu iemanījušies izmantot arī krievu militāristi, ar tās palīdzību saņemot izlūkošanas ziņas un pat koriģējot artilērijas un raķešu triecienus. Vai par to visu var padarīt atbildīgu platformas radītāju un īpašnieku? Sniedzot atbildi uz šo jautājumu, Durova lieta nenoliedzami kļūs par nozīmīgu juridisku precedentu. Kā, komentējot situāciju izdevumā Politico [politiko], norāda nīderlandiešu žurnāliste Eva Hārtoga, Durovs varot rēķināties ar diviem faktoriem savā labā. Pirmkārt, ka Francijā tiesa būs taisnīga, otrkārt, ka process risināsies arī publiskajā un informācijas telpā. „Spriežot pēc viņa pagātnes, šai arēnai šovmenis Durovs ir gatavojies visu savu apzinīgo mūžu,” raksta Hārtiga.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Latvijai olimpiskās spēles Parīzē nebija tik veiksmīgas kā gribētos. Ukrainas bruņoto spēku vienības ir iegājušas Krievijas teritorijā un pārņēmušas kontroli par virkni apdzīvotu vietu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes vērtē TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Pasaules politikā šonedēļ dominē Savienotās Valstis un prezidenta Džo Baidena paša vilcināts, bet daudzu gaidīts lēmums vecumdienās vairs neuzņemties vēl uz četriem gadiem vadīt pasaules ietekmīgāko valsti. Latvijā šī nedēļa prokrievisko aktīvistu zīmē – kratīšana pie Latvijas valstiskuma spītīgākās nelabvēles Tatjanas Ždanokas; cits Ždanokas domubiedrs Staņislavs Bukains pāri Zilupei aizbēg uz Krieviju un vēl nozog bērnu. Nedēļa arī kriminālā zīmē, jo policija ziņo, ka aizturējusi piecu personu grupu, kas plānoja augsta līmeņa policista slepkavību. Un uzmanības lokā arī nākamā gada budžets – finanšu ministrs Arvils Ašeradens saka skaidri: nākamgad nauda visiem nepietiks, valsts aizsardzība ir galvenā prioritāte. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Vai šobrīd ir īstais brīdis veikt nodokļu izmaiņas Latvijā, vai labāk būtu nogaidīt? Krustpunktā VIP intervija: Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Viņu izvaicājam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un portāla TVNET žurnālisti Lauru Ozoliņu.  

Pirmdien amatu pameta kultūras ministre Agnese Logina, nu jau mums ir cita ministre – Agnese Lāce. Rīgā uzmanības starmešos nonācis Grīziņkalns. Iedzīvotāju biedrība pat vērsusies tiesā pret Rīgas domi. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, Latvijas TV žurnāliste Odeta Kronberga un portāla "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Dış politikanın nabzını tutan tek program, analizleriyle gündemi sarsmaya devam ediyor. Küresel bakış açısıyla dünyadaki gelişmeler masaya yatırılıyor, diplomasi analiz ediliyor. Prof. Dr. Süleyman Seyfi Öğün, Prof. Dr. Hasan Köni ve Avni Özgürel'in konuk olduğu, 28 Mayıs 2024 tarihli Akıl Odası'nda bu hafta: 04:38 - ABD'nin Orta Doğu stratejisini kim yönetiyor? 16:40 - Türkiye'nin seçime karşı tavrı ne olacak? 24:14 - Irak'taki seçimle ne amaçlanıyor? 41:30 - ABD'nin Orta Doğu planları tekerrür mü ediyor? 57:50 - ABD'nin seçimlere hazırlığı ne oldu? 01:01:00 - İran'ın yeni çizgisi Batı eğilimli mi? 01:15:20 - İran'ın Reisi'den sonra çizgisi değişti mi? 01:27:30 - MGK'nin Ukrayna maddesi ne ifade ediyor? 01:36:02 - Ukrayna Savaşı'nın Avrupa yansımaları ne? 01:46:58 - İkinci Ukrayna mı hazırlanıyor? Nedret Ersanel moderatörlüğünde Akıl Odası her salı ve perşembe 20.45'te TVNET'te.

Izraēlas Aizsardzības spēku tanki pirmoreiz sasnieguši Rafahas pilsētas centru. Grandiozā vēlēšanu diena Meksikā. Aktualitātes pasaulē analizē politologs Arnis Latišenko un TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists un politologs Arturs Bikovs. Runājot par Izralēlas un palestīniešu konfliktu, sazināmies ar Frederiku Ozolu, savukārt, analizējot notiekošo Meksikā, uzklausām meksikāni, kurš dzīvo Latvijā, Havjeru Garsiju. Ar paragrāfiem pret bumbām Vakar, 28. maijā, pasaules mediji izplatīja ziņu, ka Izraēlas Aizsardzības spēku tanki pirmoreiz sasnieguši Rafahas pilsētas centru. Rafaha ir trešā lielākā pulsēta Gazas joslā, tā atrodas pašos teritorijas dienvidos, pie robežas ar Ēģipti, un tajā pēdējo mēnešu laikā saplūduši vairāki simti tūkstošu bēgļu no kara skartajiem rajoniem tālāk ziemeļos. Tagad viņiem atkal nākas bēgt vai arī riskēt ar dzīvību, paliekot kauju zonā. Dažās pēdējās dienās karadarbības rezultātā Rafahā un tās apkārtnē jau nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, t.sk. vismaz 45 svētdien, kad pēc Izraēlas gaisa spēku trieciena vietai, kur, kā apgalvo Izraēlas puse, uzturējušies divi „Hamās” komandieri, izcēlās plašs ugunsgrēks. Tā kā cauri Rafahai ved galvenie piegādes ceļi, līdz ar karadarbības intensificēšanos strauji sarukušas pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču piegādes Gazas joslai. Tikām Izraēla izjūt arvien nozīmīgāku starptautiskās sabiedrības spiedienu ar prasījumiem pārtraukt karadarbību. Šai ziņā atzīmējami vairāki neseni starptautisko tiesvedības institūciju lēmumi. Pagājušajā piektdienā, 24. maijā, Apvienoto Nāciju Starptautiskā tiesa lēma pieprasīt Izraēlas militāro operāciju pārtraukšanu Rafahā. Tiesa ir augstākais Apvienoto Nāciju orgāns starpvalstu konfliktu juridiskai risināšanai, taču tās lēmumu izpildei trūkst piespiešanas mehānisma. Pagājušās nedēļas sākumā citas institūcijas – Starptautiskās Krimināltiesas – pārstāvis, prokurors Karims Hans paziņoja, ka ir pieprasījis aresta orderus sakarā ar pašreizējā karā pastrādātajiem noziegumiem gan trim „Hamās” līderiem, gan Izraēlas premjerministram Bejaminam Netanjahu un aizsardzības ministram Joavam Galantam. Izraēlas politiķu iespējamais noziegumu sastāvs ir mērķtiecīgi militāri uzbrukumi civiliedzīvotājiem, humānās palīdzības piegāžu bloķēšana un apzināta bada izraisīšana militāro mērķu sasniegšanai, un šī ir pirmā reize, kad šī tiesa apsūdz kādas demokrātiskas valsts vadītājus. Starptautiskās krimināltiesas rīcību, vienādojot teroristisko organizāciju „Hamās” un Izraēlas valsti, jau asi kritizējusi Savienoto Valstu administrācija, un izskanējuši aicinājumi ieviest pret tiesas pārstāvjiem sankcijas, kādas savulaik jau bija ieviesusi prezidenta Trampa valdība. Vēl viens starptautiskās sabiedrības mēģinājums ietekmēt Izraēlu ir vairāku Eiropas valstu valdību paziņojumi par Palestīnas valstiskuma atzīšanu. Pēdējās dienās šādu soli spērušas Īrija, Norvēģija un Spānija. Palestīnas valstiskumu jau pirms tam bija atzinušas 142 pasaules valstis, lielākoties Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas pārstāves. No Eiropas Savienības dalībvalstīm tādas bija Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, kas atzīšanu veica 1988. gadā, pieskaņojoties toreizējās Padomju Savienības ārpolitikai; kā arī Zviedrija, kas pievienojās atzīšanai 2014. gadā. Vēl trīs Rietumeiropas valstu stāšanās atzinēju rindās liecina par zināmu noskaņojuma pārbīdi attiecībā pret Izraēlas politiku. Kā vakar, pēc attiecīgā Spānijas valdības akta pieņemšanas paziņoja premjerministrs Pedro Sančess, šīs rīcības mērķis esot tikai un vienīgi veicināt karadarbības pārtraukšanu, tas nekādā ziņā neesot jāuztver kā Izraēlas nācijai naidīgs solis. Pagaidām gan šķiet, ka Izraēlā tas izraisījis vien sašutumu un stingrāku atbalstu valdības rīcībai. Meksikas vēsturiskās vēlēšanas Nākamsvētdien Meksikā būs grandioza vēlēšanu diena – pilsoņi dosies pie urnām, lai dotu uzticības mandātu apmēram 20 700 tautas kalpu, ar valsts prezidentu un divu parlamenta palātu deputātiem sākot, ar vietvaru vadītājiem un deputātiem beidzot. Meksika ir federatīva prezidentāla republika, tāpēc galvenā intriga ir valsts galvas izraudzīšanās. Prezidents tiek ievēlēts vienā vēlēšanu kārtā uz vienu sešu gadu pilnvaru termiņu, tātad līdzšinējais prezidents Andress Manuels Lopess Ovradors nevar pretendēt uz atkārtotu nonākšanu amatā. Toties visai labas izredzes ir viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam – kreisajai partijai Nacionālās Atdzimšanas kustība jeb, spāņu valodas abreviatūrā, „Morena”. Kopā ar mazākiem spēkiem – Darba partiju un Meksikas zaļo ekoloģistu partiju – „Morena” veido šobrīd ietekmīgāko kreiso bloku „Turpināsim veidot vēsturi!”. Bloka kandidāte, inženiere-enerģētiķe un agrākā Mehiko pilsētas galva Klaudija Šeinbauma visās aptaujās ieguvusi vairāk nekā 50% atbalstu, par apmēram 20% apsteidzot savu galveno konkurenti – uzņēmēju un parlamenta augšpalātas deputāti Sočitlu Galvesu. Galvesa pārstāv partiju bloku „Spēkus un sirdis Meksikai”, par kuru tiek teikts, ka to vieno pamatā tikai opozīcija prezidentam Ovradoram un viņa partijai. Blokā ietilpst konservatīvā Nacionālās rīcības partija, labēji centriskā Institucionāli revolucionārā partija un sociāldemokrātiskā Demokrātiskās revolūcijas partija. Nedaudz virs 10% aptaujās ieguvis trešais nopietnākais kandidāts, centriski kreisās partijas „Pilsoņu kustība” pārstāvis Horhe Mainess. Viss liecina, ka svētdien meksikāņi pirmoreiz valsts vēsturē ievēlēs prezidenti sievieti, kas tiek vērtēts kā nozīmīgs notikums šai sabiedrībai, kurā joprojām ir ļoti izteiktas t.s. mačisma, respektīvi, maskulīnā šovinisma iezīmes. Diemžēl Meksikas priekšvēlēšanu periods saistās arī ar dramatisku vardarbību, ciktāl pašvaldību līmenī politika cieši saaugusi ar kriminālo karteļu un bandu ietekmi, kam cīņā par varu visi līdzekļi labi. Šogad vien šīs varas cīņas jau prasījušas vismaz 145 cilvēku dzīvības, apmēram desmitā daļa no viņiem ir vietvaru amatu kandidāti. Aizejošais prezidents Ovradors savulaik tika solījis apkarot šo vardarbību, taču solījumi lielākoties palika deklarāciju līmenī. Sagatavoja Eduards Liniņš.   

Par notiekošo Ukrainā mēs ik dienas runājam jau divus gadus, tomēr laikā, kad aprit nu jau kārtējā gadskārta kopš visa Ukrainai dzīvo kara apstākļos, protams, vēl jo īpašāk izvērtējam zaudēto un iegūto. Šis ir viens no tematiem šīs nedēļas notikumu apskatā. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "Ir" galvenā redaktore, Māris Antonevičs, "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks, un Arturs Bikovs, portāla "TvNet" žurnālists.  

Jau divus karam Ukrainā lielā mērā sekojam līdzi žurnālistu acīm. Kā karu redz kolēģi, kuri jau vairs neskaita, cik komandējumos ir bijuši Ukrainā un arī šajās dienās ziņo no Krievijas agresijas plosītās valsts? Krustpunktā diskutē portāla TVnet žurnālists Jānis Vingris, Latvijas TV ziņu dienesta žurnālisti Ina Strazdiņa un Gints Amoliņšun TV3 žurnāliste Ieva Vārna. Par kara žurnālistēm stāsts arī programmā Labrīt.  

Latvijas zemnieki, līdzīgi kā lauksaimnieki citviet Eiropa, nolēmuši doties protesta akcijās. Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka sadarbojusies ar Krievijas drošības dienesta darbiniekiem. Nedēļas aktualitātes analizē žurnālisti: raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 raidījumu vadītāja Anita Daukšte.