Podcasts about baiba broka

Francijas prezidenta Fransuā Miterāna pirmsnāves mielasta ēdienkartes smalkumi un Jaunā Rīgas teātra groteskais iestudējums “Pēdējā maltīte”. Par dažādajām baudām dzīvē un teātrī Kultūras rondo saruna ar  dramaturģi Justīni Kļavu un režisoru Aiku Karapetjanu. Šis mielasts reiz kļuva par skandālu plašajā Francijas prezidenta skandālu sarakstā – šoreiz gan par pēdējo viņa dzīvē un skandāla iemesls – mielošanās ar maziem, Sarkanajā grāmatā ierakstītiem dziedātājputniem. Kas ir tas, kas konkrētiem cilvēkiem ļauj pārkāpt visas robežas? Vai ir iespējams sasniegt gana baudas un gana varas? Šī ir Justīnes Kļavas un Aika Karapetjana otrā sadarbība Jaunajā Rīgas teātrī. Abu pirmais kopdarbs – izrāde "Fēlikss, Anatolijs un Ilona" – ir JRT repertuārā kopš 2023. gada oktobra. Izrādes "Pēdējā maltīte" komandā kopā ar režisoru un dramaturģi darbojas scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Katrīna Pasternaka, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, pavārmākslas konsultants Ritvars Logins. Lomās – Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Toms Harjo, Ritvars Logins, Agate Krista. Bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna lomā iejūtas Vilis Daudziņš, aktiera lomu sarakstā šis ir otrais vecais politiķis (pirms vairākiem gadiem atveidots Vladimirs Iļjičs Ļeņins izrādē „Pēdējā Ļeņina eglīte”). Savukārt bijušās Francijas pirmās lēdijas Danielas Miterānas loma uzticēta aktrisei Baibai Brokai. Aktierim Ritvaram Loginam izrādē ir dubults uzdevums gan iejusties pavāra lomā, gan gatavot maltīti. Ierakstos uzklausām aktierus.  

Saruna grimmētavā. Kultūras rondo notvēra aktieri Andri Keišu uzreiz pēc izrādes "Lai Dievs stāv tev klāt, tu nabaga cietēj!" ģenerālmēģinājuma Jaunajā Rīgas teātrī, kas tapusi pēc Martina Makdonas lugas "Bendes" motīviem. Galvenais jautājums – par ko drīkst un nedrīkst vispār smieties? "Nedrīkst jokot..., tas mani personīgi skar, par mentāliem cilvēkiem. Tas man liekas vienīgais. Man bija "Linda vista" teksts par bērniem: kas tie tādi alerģiski, autiski žurkulēni". Es izņēmu vārdu autiski ārā, jo zinu, kas tā ir par nelaimi cilvēkiem, nekad par to nejokošu. Šinī lugā ir: nosauc uzvārdu, es saku - ā, tas pajoliņš. Mans tēls ir tik neiejūtīgs. Tas pajoliņš ir dokumentāls cilvēks ar mentālām problēmām. Tas man ir vienīgais. Domāju, jokot drīkst par visu," analizē Andris Keišs. "Vēl gan, kas ir tavs mērķis," papildina Andris Keišs. "Ir visādi mērkaķi, kas grib izsmiet un kādus politiskus zemtekstus iepīt. Tad es nezinu, labāk vajag paklusēt. Jokot drīkst, ja esi brīvs, godīgs, laimīgs cilvēks, kurš sasmīdināt, nevis kaut ko panākt ar to. Man personīgi satīra ne pārāk patīk." Izrāde veidota pēc Mārtina Makdonas lugas “Bendes”. Melnajai komēdijai Lielbritānijas dramaturgs Mārtins Makdona par pamatu ņēmis reālus vēsturiskus notikumus un personas no tālā 1965. gada, kad Anglijā oficiāli tika atcelts nāvessods (ar pakāršanu) un pēdējie Viņa Majestātes bendes jeb nāvessodu izpildītāji pēkšņi palika bez darba. Pirmo reizi luga uzvesta 2015. gadā Londonas Royal Court Theatre. “Bendes” ir saņēmušas Lorensa Olivjē balvu Lielbritānijā un Ņujorkas kritiķu balvu kā labākā jaunā luga. Izrādes režisors Alvis Hermanis. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Lauris Johansons. Lomās: Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts vai Ričards Murāns, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Toms Harjo, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede.

Jaunais Rīgas teātris atgriežas savās vēsturiskajās mājās. Par ēkas piepildījumu ar saturu un skatītājiem un svētku klātbūtni Kultūras rondo studijā pārrunājam ar aktieriem Baibu Broku un Andri Keišu, reportāžā ielūkojamies teātra telpās un tiekamies ar arhitekti Zaigu Gaili. 2024. gada 19. marts ir zīmīgs datums Latvijas kultūras vēsturē – Lāčplēša ielā 25 atgriežas Jaunais Rīgas teātris (JRT) un notiek pirmā pirmizrāde Lielajā zālē – iestudējums „Sapņu tulkotāju sekta”.  Un drīz sekos pirmizrādes abās pārējās skatuvēs – „Melnais gulbis'' un „Bilžu vakars ar Sprīdīti”. Un cilvēkus droši vien interesē viss – gan ēka, gan izrādes, ar ko ēka tiks piepildīta. Māra Rozenberga bija Lāčplēša ielas namā, kad notika oficiālā atslēgu nodošana teātrim, un tad viņa arī sarunājās ar arhitekti Zaigu Gaili, kura atzīst, ka tas ir viņas mūža darbs un vēl tikai gaidot fotogrāfijas grāmatai, kura tapusi kopā ar mākslas zinātnieci Anitu Vanagu, „Māja ar sešiem gulbjiem”. Studijā starp divu izrāžu mēģinājumiem ir JRT aktieri Baiba Broka un Andris Keišs. Un sākumā pavisam vienkāršs jautājums - kā jūtaties? "Es jūtos absolūti laimīgs, jo šodien mūsu mēģinājums bija... Bija pirmais mēģinājums ar publiku, bija ap 100 cilvēku, paši tuvākie. Mēs atgriezāmies uz skatuves, uz kuras sākām aktierēt, un pēkšņi mēs sapratām, ka tas bija kā 1997. gadā, kad zālē bija 30, kad bija 100 cilvēku. Tieši tas sākuma apmeklējums. Atgriešanās mājās ar pirmo pavisam taustīšanās mēģinājumu, kad maz cilvēku uzaicināja. Tas bija brīnišķīgi. Es vēl joprojām jūtos katru reizi ieejot Lāčplēša ielas mājā," atklāj Andris Keišs. "Es arī esmu laimīga. Neticamā kārtā. Parasti esmu tāda ieturētāka un skeptiskāka, bet šajā gadījumā mana sajūta ir ļoti laba, silta. Vislabākajā nozīmē tāda piezemēta. Varbūt tā ir tā māju un drošības sajūta, kura pārņem, kad es esmu Lāčplēša ielā," atzīst Baiba Broka. "Bija ģenerālmēģinājums ar vairāk nekā 100 skatītājiem, un tā sajūta, skatoties uz zāli, bija vislabākā nozīmē mierīga, apņemoša. Mēs darām to, kas uz skatuves ir jādara, skatītāji var vērot. Kaut kāda dīvaina vienotības sajūta, ko īsti nevaru vārdos izteikt. Mēs varbūt esam mazliet sajukuši prātā par šo, mazliet eksaltēti." Ierakstos uzklausām jaunos aktierus Tomu Harjo un Jāni Grūtupu. Toms Harjo bija viens no nedaudzajiem jaunajiem aktieriem, kurš bija atnācis uz grāmatas „Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” atvēršanu. Par sajūtām, mēģinot Lāčplēša ielas namā, Ieva Struka jautāja Jānim Grūtupam LR3 "Klasika" raidījumā Šņorbēniņi.    

"Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris" – grāmata par teātra dzimšanu un dzīvi vienpadsmit stāstos un vairāk nekā 130 bildēs. Jūs, protams, varat sākt ar vienu stāstu no 11 – piemēram, sava mīļākā aktiera Andra Keiša, Kaspara Znotiņa, Viļa Daudziņa, Baibas Brokas vai kāda cita, bet tad tomēr esot jālasa visi, ja gribat pilnu bildi par Jaunā Rīgas teātra 30 gadiem. "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" – tā sauca pirmo Alvja Hermaņa izrādi Jaunajā Rīgas teātrī 1993. gadā. Varat saukt to par teātra mitoloģijas vai atgriešanās grāmatu, vai dot tai katrs savu personīgo nosaukumu, jo pieļauju, katram ir arī sava personīgā izrāde Jaunajā Rīgas teātrī. Grāmatā atradīsit arī ļoti personīgas aktieru fotogrāfijas no viesizrāžu aizkulisēm, kas līdz šim nav publiskotas, kā saka Vilis Daudziņš – „pārskatījām savas kurpju kastes”. Ja šī grāmata ir skats no iekšpuses, tad top arī skats no ārpuses, ko raksta arhitekte Zaiga Gaile un mākslas zinātniece Anita Vanaga – par namu Lāčplēša ielā 25 un pieciem teātriem, kas šeit radījuši. Ar šo grāmatu JRT atgriežas vēsturiskajā Lāčplēša ielas namā un noslēdz savus „trimdas gadus” Miera ielā. Grāmatas 11 autori ir režisors Alvis Hermanis, aktieri Elita Kļaviņa, Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Sandra Kļaviņa, Baiba Broka, Andris Keišs, valdes locekle Gundega Palma un ārējo sakaru daļas vadītāja Elīna Adamaite.  Skats uz vienu un to pašu notikumu vai izrādi var būt aprakstīts arī no dažādiem skatu punktiem, jo atmiņa ir svarīga, bet reizēm mānīga un, protams, arī subjektīva pavadone. Ar aktieri Vili Daudziņu saruna par grāmatu Kultūras rondo. Raidījumu atbalsta:    

"Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris. 11 stāsti par teātra dzimšanu un dzīvi" – šī grāmata jau nodēvēta gan par teātra mitoloģiju, gan atgriešanās grāmatu, jo marta otrajā pusē paredzēta teātra atgriešanās rekonstruētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā. Un vēl – esot jālasa visi stāsti kopā, jo tikai tā rodas pilna bilde. Kultūras rondo ierakstā uzklausām vairākus no 11 stšatu autoriem, kuri ir ne tikai aktieri. Studijā esam kopā ar JRT aktieri Vili Daudziņu, kuram grāmatā visapjomīgākais stāsts – „Mans cilvēkpētniecības institūts”. Pirms runāt par grāmatu, Vilis Daudziņš atklāj, ka pirmās pirmizrādes, atgriežoties Lāčplēša ielas ēkā, būs „Hazāru vārdnīca” Lielajā zālē, kur piedalīsies visa teātra trupa, „Melnais gulbis” Jaunajā zālē, izrāde, kas veidota pēc Dostojevska „Idiota” motīviem, un izrāde bērniem Mazajā zālē „Bilžu vakars ar Sprīdīti”. Nesen klajā nākusi Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) veltīta grāmata "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" par teātra dzimšanu un dzīvi vienpadsmit stāstos un vairāk nekā 130 bildēs, kas ir ļoti interesants izpētes materiāls, kurā galvenokārt redzamas ainiņas no teātra aizkulišu dzīves daudzu gadu garumā. Tās autori ir Alvis Hermanis, Elita Kļaviņa, Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Sandra Kļaviņa, Baiba Broka, Andris Keišs, JRT valdes locekle Gundega Palma un ārējo sakaru daļas vadītāja Elīna Adamaite. 2022. gada sezonas sākumā Alvis Hermanis mudinājis rakstīt aktierus. Nesalīdzināja rakstīto, tas pat bijis noteikums, ka nedrīkst lasīs cits cita darbus, lai nepielāgotu notikumus. "Kaut kādā ziņā šie stāsti daudz pastāsta par mums pašiem. Tāpat kā mēs esam  atstājuši savu nospiedumu teātrī, tā teātris - mūsos. Tie ir 11 nospiedumi," vērtē Vilis Daudziņš. Nosaukums ir daudznozīmīgs. Tā ir atsauce uz Alvja Hermaņa izrādi, kurai pirms 30 gadiem bija lemts kļūt par JRT sākumu, un tā ir atsauce vai drīzāk noslēdzošais posms teātra "trimdas gadiem" Miera ielā, jo – kā zināms – nu jau patiešām pavisam drīz teātris atgriezīsies savās vēsturiskajās mājās Lāčplēša ielā. Grāmata sākas ar teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa stāstu par to, kā radās JRT, jo bez viņa to neviens cits nemaz nezina. Neizbēgami tas ir stāsts arī par viņu pašu, jo abi šie stāsti pārāk stipri ir sapiņķerējušies kopā.

Ukrainas humānās un  kultūrdomas vēstnese Eiropā – tā var teikt par mūsdienu ukraiņu rakstnieci Oksanu Zabužko.  Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņa turpina publiski skaidrot kara kontekstu, Ukrainas un Krievijas attiecību vēsturi.  Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā izdotajiem darbiem pievienojas ukraiņu autores Oksanas Zabužko jaunākā grāmata „Visgarākais ceļojums” Kristapa Vecgrāvja tulkojumā. Grāmatas atklāšanas svētkos tikāmies ar tās autori. Grāmatas atvēršanas svētkos sarunas ritēja galvenokārt angļu valodā, jo ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmatas „Visgarākais ceļojums” atvēršana bija pulcējusi  starptautisku auditoriju. Lai gūtu ieskatu grāmatas oriģinālajā tekstā un  tulkojumā, nelielu fragmentu lasīja pati autore savukārt tulkojumu aktrise Baiba Broka. Grāmatu no ukraiņu valodas tulkojis Kristaps Vecgrāvis. Oksana Zabužko, nevēloties nogurdināt ar garu lasījumu, bet, lai dzirdam valodas skanējumu, iesāk ar grāmatas ievadu - Priekšvārda vietā. Sieviete ar ceļasomu. Iepazīstinot ar savu grāmatu un atklājot, kas to rosinājis, Oksana Zabužko aizrautīgi stāsta: „Būtībā grāmata ir eseja, kas paskaidro mana itāļu izdevēja trako ideju sniegt kultūras un vēsturiskos kontekstus par šo karu, par kuru Rietumos ir visai miglains priekšstats. Tāds bija mana starptautiskā aģenta lūgums apmēram vienu nedēļu pēc Krievijas iebrukuma, kad es iestrēgu Polijā bez sava datora, ar mazo ceļasomu, un visu laiku to vien darīju, kā runāju. Nemitīgi runāju, jo man bija intervijas 17 - 18 stundas katru dienu. Vienīgais, ko es varēju darīt, jo kaut kas bija  jādara, kaut kā jāpalīdz šajā situācijā. Itāļu izdevējs teica, uzraksti kaut ko tādu, kā raksta Timotijs Snaiders ( viens no ievērojamākajiem  Austrumeiropas vēstures pētniekiem  pasaulē). Es teicu: Nē, nē, nē, es zinu Timotiju Snaideru. Pat ja es būtu kvalificēta vēsturniece, kaut ko šādu nedarītu,  man nav pieejama mana bibliotēka, mana bibliotēka ir Kijivā un tā tagad tiek bombardēta. Mana pozīcija ir īpaša, maigi izsakoties.”  „Visgarākais ceļojums” rakstīts  hibrīdmemuāru formā, kur trāpīgas personiskas atmiņas savijas ar kritisku analīzi un vēsturisko fonu. Tālāk rakstniece min, kas tik nav noticis pagātnē, ko piedzīvojuši mūsu vecāki un vecvecāki, taču  tagad mēs dzīvojam 21.gadsimtā. Bet vai kaut kas ir mainījies? Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Zabužko bez apstājas turpina publiski skaidrot kara kontekstu, Ukrainas un Krievijas attiecību vēsturi un Krievijas imperiālās ambīcijas. Viņa ir uzstājusies Eiropas parlamentā, un daudzviet Eiropā. Arī, esot Rīgā, rakstniece uzsver, ka skaidrojot un stāstot  ir veids kā  viņa cīnās un aizstāv savu valsti. Oksana Zabužko ir rakstniece, dzejniece, eseju autore. Starp citu,  viņas pirmais romāns, kas iznāca 1996.gadā, „Lauka pētījums ukraiņu seksā”, kurā Ukrainas vēsture skatīta caur mazohisma, vardarbības, pakļaušanas prizmu, izraisīja pretrunīgu kritiķu reakciju, taču  kļuva par pirmo bestselleru neatkarīgajā Ukrainā un atzīta par grāmatu, kas neatkarības gados atstājusi vislielāko iespaidu uz Ukrainas sabiedrību. Romānā „Pamesto noslēpumu muzejs” (2009) stāstījums vērpjas trijos vēsturiski nozīmīgos laikposmos – Otrā pasaules kara laikā, kur cīnījās Ukrainas Sacelšanās armijas, septiņdesmitajos un divtūkstošajos gados. Arī man iespēja uzrunāt rakstnieci un, kad  pieminu viņas dzimšanas dienu, kas ir tieši jaunākās grāmatas atvēršanas diena Rīgā, Oksana Zabužko nosaka, jā, jā apsveikumi telefonā pienāk. Kad sanākušajiem ir iespēja uzdot rakstniecei jautājumus, izskan arī pateicības vārdi no klāt esošajiem ukraiņiem. Oksana Zabužko ir Ukrainas kultūrdomas un humānās domas vēstnese Eiropā, tā uzskata ne tikai ukraiņi, bet  arī  grāmatas tulkotājs Kristaps Vecgrāvis, kurš atklāj savas domas par grāmatas saturu un tulkošanas specifiku. Kristaps Vecgrāvis līdz šim nav ticies ar rakstnieci,  tāpēc grāmatas atvēršana ir īstais brīdis, lai aprunātos, jo tulkošanas procesā autori nav traucējis. Oksanas Zabužko eseja „Visgarākais ceļojums” iznāk Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā un grāmatas atvēršana iekļauta festivāla „Survival Kit” programmā. Grāmatas atklāšanas nedēļā notika vēl divi pasākumi, kuros piedalījās Oksana Zabužko. Valodu mājā - saruna „Sieviete karā”, savukārt „Survival Kit” publiskajā programmā saruna „Karš pret pasauli: Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ekoloģiskās sekas”.

Jaunā Rīgas teātra aktieri Baiba Broka un Vilis Daudziņš kopā spēlējuši daudzās izrādēs, bet nesen nosvinējuši pirmizrādi izrādei “Dublinieši Miera ielā”. Izrādes režisors Pēteris Krilovs devis neparastus aktieriskus uzdevumus – būt uz skatuves gan pašiem savā “ādā”, gan iejusties Džeimsa Džoisa stāstu varoņu tēlos. Kā abi spriež LTV raidījumā “Kultūrdeva”, režisoram Krilovam gadu laikā izveidojies “precīzs rentgena skatiens”, kas uzreiz ierauga aktieri un spēj nošķirt "falšo un ne-falšo".

Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” septiņās sērijās ir stāsts  par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.  Filmas stāsts sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā tiks parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, un skatītājiem pazīstamas būs daudzas vēsturiskas personas –  Antons Benjamiņš, Jānis Benjamiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis, Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Jūlijs Lācis, Augusts Kirhenšteins. Emīlijas Benjamiņas lomā – aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu atveido Juris Bartkevičs, Jāni Benjamiņu – Raimonds Celms, seriālā filmējušies arī daudzi citi izcili Latvijas aktieri: Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Anta Aizupe, Ģirts Krūmiņš, “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” redakciju atveido Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi. Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, galvenais producents – studija Mistrus Media, Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe. Raidījuma būs dzirdama saruna ar režisori Kristīni Želvi un filmas producenti, vienu no idejas autorēm Inesi Boku-Grūbi.  

Pamēģināt dzīvīgi, reālistiski un sentimentāli atklāt Džoisu – tā norāda režisors Pēteris Krilovs pēc „Dublinieši Miera ielā” pirmizrādes Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). Dramatizējumā izmantoti īru rakstnieka Džeimsa Džoisa darbi, un visu kopā ar režisoru vienotā audumā saaudis dramaturgs Matīss Gricamnis. Pētera Krilova personiskās attiecības ar Džoisu ir ļoti senas, kas iegūtas jauna cilvēka tapšanas agrīnajos gados. Un arī izrāde ir par jauna cilvēka pieaugšanu. Iestudējumā kopā ar JRT pieredzējušiem aktieriem arī pieci Kultūras akadēmijas 4.kursa studenti. Iestudējuma radošajā komandā scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Kristīne Abika, arī horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs. Izrādē „Dublinieši Miera ielā” Džeimsa Džoisa stāstu un romānu varoņi mijas ar aktieru paštēliem, dažbrīd pāreja no lomas lomā un atkal paštēlā ir nemanāma, dažbrīd ievijas Latvijai vai tieši Jaunajam Rīgas teātrim atpazīstamais. Izrādes darbība risinās Miera ielā labi zināmā kafejnīcā, kas kādā brīdī pārtop par Dublinas bāru, Martello torni vai par katoļu koledžu. Pēteris Krilovs ar īru rakstnieka Džeimsa Džoisa darbiem saticies arī iepriekš uz skatuves un atļāvies, kā pats saka „noimprovizēt” Daugavpilī ar kolāžu no Džoisa darbiem, pēc tam sadarbībā ar aktrisi Mariju Bērziņu skatuves valodu ieguva „Ulisa” 18.nodaļa jeb slavenais Mollijas monologs bez pieturzīmēm izrādē „Mollija saka jā” Nacionālajā teātrī. Dramaturgs Matīss Gricmanis atzīt, ka iestudējums tapis sarežģītā procesā. Darba tapšanas laikā gadījušies vairāki notikumi, kad dzīve izspēlējusi savu dramaturģiju, viens no tiem – zādzība. Džeimsa Džoisa darbiem raksturīgi, ka aprakstītie varoņi vijas cauri vairākiem darbiem, tāds ir arī Stefana Dedala tēls, ko atveido JRT studijas 4.kursa students Matīss Ozols. No pieredzējušajiem dažādas lomas atveido Guna Zariņa, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Regīna Razuma, Sandra Kļaviņa, Andris Keišs un Ivars Krasts, arī Marija Linarte. Uzklausu Vili Daudziņu, kurš režisora skatījumā ir tātad klasiskais jeb „vecais” JRT aktieris. Aktieris savulaik beidzis Daugavpils teātra aktieru kursu pie pedagogiem Annas Eižvertiņas un Pētera Krilova. Vilis Daudziņš zina, ka Pēterim Krilovam ir trīs autori Dostojesvkis, Folkners un Džoiss, kas liek parādīties uz skatuves vai nu studentu darbos, vai profesionālos teātros. Vērtīga ir izrādes programmiņa, tajā var uzzināt ne tikai par režisora ciešo saikni ar Džoisa darbiem un šīs izrādes impulsu, stāvot 7.tramvaja pieturā, bet arī kādu tēlu no Džoisa darbiem katrs aktieris vai aktrise atveido, vai arī ir viņš pats.

Dzejniece Vizma Belševica ir šīs nedēļas notikumu centrā - Kultūras rondo ierakstu sērijā skanēs viņas dzeja, bet  dzejniece Anna Auziņa iepazīstina ar gaidāmo zinātnisko un radošo konferenci „Vizma Belševica un vārda brīvība”. Par godu dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 27. maijā no plkst. 10 līdz 22.30 tiešsaistē* norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference „Vizma Belševica un vārda brīvība”. Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese. Zinātniskus referātus papildinās diskusija “Vizma un mūsdienas”, kā arī dzejas lasījumi un mūzika. Diskusijā piedalīsies Inga Gaile, Kārlis Vērdiņš, Inese Zandere, Ingmāra Balode un Katrīna Rudzīte, to vadīs Anna Auziņa. Lasījumos “Dzejniece” Inese Zandere, Inga Gaile, Ingmāra Balode, Ausma Perons, Katrīna Rudzīte un Marija Luīze Meļķe interpretēs katrai tuvākos Belševicas tekstus, muzicēs grupa „Zāle”. Vakara noslēgumā “Es aiziet nevaru” Vizmas Belševicas dzeju lasīs aktrises Baiba Broka un Guna Zariņa. Muzicēs Ilze Grunte.

Dzīvi Kultūras Rondo šodien nosaka Baiba Broka, Vilis Daudziņš un Jaunais Rīgas teātris. Teātrī top izrāde „Dublinieši Miera ielā”, kurai iekšējā pirmizrāde paredzēta 31. martā. Par topošo izrādi, kuru iestudē Pēteris Krilovs, aizrautīgi stāsta Baiba Broka. Viņa atzīst, ka darbs ir pašvērtīgs, bagātinošs šajā brīdī, kad tikai vēl strādā un domā par sevi kā aktieriem, par aktieriem teātrī. Bet Vilis Daudziņš ir viens no pedagogiem topošajiem JRT aktieriem. Nupat pabeigts darbs pie "Jaunajiem latviešu stāstiem", kas varētu izvērsties par viņu diplomdarba izrādi. Aktieris atzīst, ka strādājot ar jaunajiem, pēta arī pats sevi, kā spēj formulēt uzdevumu jaunam cilvēkam un kā viņš to saprot. "Man liekas, ka viss šis laiks ir par to, kā spēt savākties, atrast orientierus, kad visa ikdienas dzīvē, ierastā aktiera klātbūtne teātrī nav iespējama. Kā sevi saglabāt un kā saglabāt saikni ar ārpasauli un skatītājiem tik drastiskos apstākļos, kad ir atņemts faktiski viss, ar ko esmu savu apzināto dzīvi dzīvojusi - ar izrādēm, mēģinājumiem. Labs brīdis kā trenēt sevi, kā vēl pasaulē var pastāvēt," šo laiku raksturo Baiba Broka. Bet Latvijas Teātra darbinieku savienības Teātra dienas Izcilības balvas viens no laureātiem ir JRT aktieris Ģirts Krūmiņš. Baiba Broka atzīst, ka ir neprātīgi priecīga par atzinību kolēģim. "Redzot to rūpību, kā viņš slēdz vaļā lomas, tas ir jānovērtē un nekad nebūs Ģirtam par daudz balvu," uzskata Baiba Broka. Bet Vilis Daudziņš piebilst, ka Ģirts ir teātra aristokrāts, līdzīgi kā savulaik bijis Valentīns Skulme.  

12. septembrī Latgales vēstniecībā "Gors" izskanēs koncertuzvedums “Latgolys freska”, kas ir veltījums dzejniecei Annai Rancānei jubilejā. Uzvedumā uz skatuves būs arī pati dzejniece. Pasākums līdz ar Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārcelts no 25.aprīļa un tagad rudenī piedzīvos pirmizrādi. Jaunā Rīgas teātra aktrises Baiba Broka koncertuzvedumā iejutīsies dzejnieces Annas Rancānes tēlā, būs uz skatuves, ja tā var teikt, viņas dubultniece. “Jā, es esmu iekļuvusi tādā lielā straumē, tādā sev ļoti, ļoti sen gatavotā, es sevi sen esmu nobriedinājusi, ka esmu gatava šai straumei, dot vārdu savai otrai identitātei – latgaliskajai identitātei, kas ir puse no manis kā cilvēka,” par savām sajūtām un latgaliskās identitātes sajušanu stāsta aktrise Baiba Broka. “Man māte ir vidzemniece un tēvs ir latgalietis, un es līdzšinējo dzīvi esmu vairāk Vidzemē jutusi sevi, un tagad Viesturs [Kairišs] ir uzaicinājis, un es esmu neprātīgi laimīga, ka es jūtu ļoti daudz ko sevī rodam vai atmostamies caur tikšanos ar Annu un Latgali. Un tieši šajā uzvedumā es jutu, ka tas ir dziļi, dziļi manī, un neesmu nejauši šeit Viestura izvēlēta. Jo tas, kādas stīgas viss kopā – gan mūzika, gan Annas dzeja, gan Annas teksti – ko tas manī skar, es to pat nenojautu.” Koncertuzveduma “Latgolys freska” radošajā komandā ir diriģents, uzveduma mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, režisors Viesturs Kairišs, māksliniece Ieva Jurjāne, horeogrāfe Jana Jacuka un vēl citi. Koncertuzvedumā skanēs Andreja Selicka, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova, Ingara Gusāna, Oskara Stroka darbi, latgaliešu tautasdziesmas un arī garīgās dziesmas. Muzikālo vēstījumu nodos Latvijas Radio koris, etno dziedātāja Biruta Ozoliņa, Ingars Gusāns jeb Sovvaļnīks, pianists Rihards Plešanovs, tautas muzikants un mūzikas instrumentu meistars Aleksandrs Maijers un vēl citi.

Jaunais Rīgas teātris 6.janvārī bija nodots kritiķu rīcībā – norisinājās jau piektā Normunda Naumaņa balvas pasniegšanas ceremonija. Ievērojamā kritiķa un publicista piemiņai izveidota, balva sumina labākos sasniegumus kritikas jomā, atgādinot jau zināmus autoru vārdus un iepazīstinot ar jauniem. Balvu šogad saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe. Savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balvu ieguva mūzikas kritiķe Lauma Malnace. "Es visu laiku, man liekas, lavierēju starp abām pusēm, jo ikdienas darbs ir valsts korī "Latvija", kur dziedu. Man reizēm patīk izpildot funktierēt un domāt, tad to visu izlikt uz papīra ir fascinējošs process. Es nevarētu iztikt tikai ar vienu no viņiem. Man vajadzīgs gan izpildīt mūziku, būt  tajā procesā, arī par to domāt un reflektēt," atzīst Lauma Malnace. Viņa uzskata, ka aprakstīt mūziku ir tik abstrakta un netverama māksla, ka nevar pateikt melns vai balts, tā ir tāda urķēšanās tumšajās alejās brīžiem. "Mans mērķis pat ne tik kritizēt vai analizēt, bet radīt to klātesamības sajūtu, kas tajā momentā bija koncertā, kas tur notika. Vēlreiz parādīt to, bet varbūt caur vārdu," uzskata Lauma Malnace. Kritiķei Silvijai Radzobei "Kultūras Rondo" uzdevu pavisam vienkāršu jautājumu: „Kas latviešiem ir ar to teātri?” "Jā, tas tiešām būtisks jautājum: kas latviešiem ir ar teātri, bet viņiem noteikti kaut kas ir ar to teātri," atzīst Silvija Radzobe. Viņa uzskata, ka mūsdienas cilvēki mūsdienās ir lepni, ka ir vienā laiktelpā gan ar slaveniem sportistiem, gan slaveniem aktieriem. "Un viņiem kaut kā liekas, ka tie mākslinieki, tāpat kā sportisti, kaut kādā veidā dzīvot tādu dzīvi, kas viņiem nav pieejama. Tajā pašā laikā viņi, skatoties, teiksim, izrādes, pie tās ir piederīgi. Man arī tā kaut kā liekas, teiksim, teātris ir arī kaut kāds cilvēka dzīves paplašinājums, bet paplašinājās tādā neapzinātā veidā, kaut kur instinktu līmenī," vērtē Silvija Radzobe. Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā žūrija balvai izvirzījusi Arni Koroševski, Rasu Jansoni, Silviju Radzobi, Zani Radzobi un Santu Remeri.Žūrija vērtēja recenzijas, kas publicētas laika posmā no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 1. decembrim. Šī gada “NN nakts” devīze bija “Māksla tulko mākslu”, un saviesīgo vakaru veidoja Mārtiņš Meiers, Monika Pormale, Baiba Broka ar Krišjāņa Elvika un Kirila Ēča dalību, kā arī repa improvizāciju grupu “Brīvrunu projekts”. Lēmumu par šī gada nominantiem pieņēma Normunda Naumaņa biedrības izveidota žūrija: žūrijas priekšsēdētājs filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Undīne Adamaite, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne, publicists Valdis Ābols un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.  

Darba nedēļai tuvojoties izskaņai, atskatīsimies uz svarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem. Mediju uzrauga NEPLP vadītāja Dace Ķezbere paziņojusi, ka domā rudenī atkāpties no amata. Jaunu amatu Latvijas Universitātē ieguva un drīz arī atstāja Baiba Broka, kuru nesen aizturēja KNAB. Par šiem un citiem notikumiem sarunā ar žurnālistiem.  Mūsu studijā: TV3 producente Anita Brauna, laikraksta „Brīvā Latvija” žurnāliste Sallija Benfelde un Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns.

Despite the short amount of time between episodes, there was plenty for Joe to discuss with Otto in his first time back on the show this month, with developments in the Baiba Broka bribery case, threats by Jaunā konservatīvā partija to sack Rīga city council altogether, major economic statistics released for the first half of 2019, and much more! They were even finally able to finally call Latvian-Australian cross-country cyclist Kris Akenfelds to hear about his latest adventures and misadventures throughout Eastern Latvia. This is one transatlantic discussion you won't want to miss! Opening and closing music by Anna Veisa Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: backingtrackninja.bandcamp.com/track/smo…h-jazz-am

Klāt piektdiena, kad kā ierasts kopā ar žurnālistiem apspriedīsim nedēļas notikumus. Amatā stājies Valsts prezidents Egils Levits, tapis plašāks arī viņa padomnieku loks. Tikmēr KNAB sākta kriminālprocesa ietvaros aizturēta Nacionālās apvienības Rīgas domniece Baiba Broka, kura darbojās arī Latvijas Universitātes rektora vietnieces amatā. Šos un citus notikumus apspriežam kopā ar žurnālistiem. Mūsu studijā: laikraksta "Neatkarīgās Rīta avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte, portāla "Delfi" redaktors Filips Lastovskis un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.

After more than a month as "president-elect," Mr. Egils Levits was finally handed the keys to Rīga castle by outgoing President Raimonds Vējonis. On the other side of town, former Nacionālā apvienība mayoral candidate Baiba Broka spent time in very different accommodation — a jail cell in Čiekurkalns after being detained by KNAB agents over bribery allegations. Join Olevs and Joe as they break down these developments and others including major passenger rail contracts, new initiative proposals by the Kariņš government, sexist sports posters, and much more! Opening and closing music by Anna Veisa

Raidījumā Piespēle diskusija par tematu sports un nauda. Prognozētais ziedojumu kritums sporta nozarei piepildījies, bet nav īstenoti valdības solījumi par starpības atmaksu. Sporta padome atbalsta pārmaiņas sporta virsvadībā, taču sabiedriskajām organizācijām atšķirtas viedokļi par mērķa sasniegšanas metodēm. Sarunā piedalās Biatlona federācijas prezidente Baiba Broka, Handbola federācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Hokeja federācijas prezidents Viesturs Kozjols, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs, Latvijas olimpiskās vienības direktors Einārs Fogelis un Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Projekts Re!Starts. Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" ceturtās grāmatas "Maska" 4. lasījums. Nobeigums. Projektu atbalsta:      Radioteātris ar prieku paziņo, ka 24. jūnija rītā operācija „MASKA” beigsies patiesi laimīgi. Bronzas cilvēka noslēpums tiks atklāts!  Teo savā detektīva piezīmju grāmatiņā ierakstīs: 1. "Mākslas darbs ir no manis neatkarīgs objekts, kas dzīvo savu dzīvi." Tā ir teicis gleznotājs un performanču mākslinieks Miervaldis Polis, kuram vienmēr paticis mulsināt cilvēkus, piemēram, dodoties Rīgas ielās no galvas līdz kājām nokrāsotam bronzā. Neparastais Bronzas cilvēks veica vairākas mākslas performances, piemēram, kopā ar draugu pie Laimas pulksteņa tirgoja saulespuķu sēkliņas. 2. Un Helsinkos īpašā “valstsvīru apspriedē” tikās ar Balto cilvēku – viscaur balti nokrāsoto somu mākslinieku Roju Vāru. 3. Savukārt, ieinteresētu ļaužu pūļa priekšā uzrāpās uz sena postamenta, tēlodams pieminekli – līdzīgu tam, kas bija uzstādīts padomju valsts vadonim Ļeņinam. 4. Uzgleznotās lietas Polis spējis attēlot tik precīzi, ka skatītājam tās grūti atšķirt no reālajiem priekšmetiem – piemēram, pannā uzceptas olas, kas izskatās ēdamas. 5. Jaunībā Miervaldi Poli vilināja pasaules iepazīšana un eksotiski ceļojumi. No padomju valsts tolaik izbraukt bija liegts, tādēļ mākslinieks ceļoja iztēlē, savus klejojumus reālās un nereālās vietās attēlojot mākslas darbos. Tā viņš izgudroja gigantiskiem pirkstiem nosēto Kolosu salu un iegleznoja sevi pasaulē slavenos mākslas darbos. 6. Mākslinieks nodibināja “Egocentru” – īpašu organizāciju ar uzdevumu iepazīt pašam sevi - un ir tā vienīgais biedrs. Tika radīts Egovizors – televizors, kurā vērot savu atspulgu, – un māksliniekam pašam sev par īpašiem nopelniem piešķirtie Egocentra ordeņi. Reiz Polis sarīkoja izstādi, kurā mākslas darbu vietā bija izstādījis pats sevi. 7. Un gleznas Miervaldis Polis mēdza “parakstīt” ar pirkstu nospiedumu. Bet vai ar šo ierakstu detektīva piezīmju grāmatiņā viss beigsies? Radioteātris par to nav pārliecināts, jo sērijas „Mākslas detektīvi” autorei Luīzei Pastorei jau bijusi tikšanās ar Rīgas pēdējo ķēniņu. Iespējams, tuvojoties Ziemassvētkiem, arī Tu viņu iepazīsi. Tātad – turpinājums sekos. Bet tagad – baudi vasaru! Teicējs Edmunds Freibergs, Teo - Emīls Krūmiņš, Poga - Annija Putniņa. Pārējās lomas ierunājuši Baiba Broka, Laila Kirmuška, Kristaps Ķeselis, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors. Skaņu režisori Ivo Tauriņš un Ģirts Bišs, režisors Juris Jonelis. 2018.gada ieraksts

Projekts Re!Starts. Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" ceturtās grāmatas "Maska" 3. lasījums. Radioteātris ar prieku paziņo, ka 17. jūnija rītā detektīvi jau būs sastapušies ar Bronzas cilvēku, bet operācija „MASKA” joprojām turpināsies! Projektu atbalsta:   Noskaitījuši slepenos vārdus, Teo , Poga un Komats attopas kaut  kur pilsētā, milzu pūļa ielenkumā.  No visa apkārt notiekošā viņi saprot, ka nokļuvuši  mammas un tēta BĒRNĪBĀ! – ka atrodas nevis uz Brīvības, bet Ļeņina ielas, ka BAZNĪCĀ atrodas PLANETĀRIJS ar kafejnīcu „Dieva auss”. Kafejnīcā  Bronzas cilvēku, par ko bija pārtapis Teo, notur par mākslinieku Miervaldi Poli, kurš atkal taisa performances.  Bet tad Pogai rodas viltīgs plāns, kā pievērst uzmanību arī sev. Operācijas „Maska” trešajā daļā notiek lielākā bēgšana mākslas detektīvu  piedzīvojumu vēsturē. Teicējs - Edmunds Freibergs, Teo - Emīls Krūmiņš, Poga - Annija Putniņa. Pārējās lomas ierunājuši Baiba Broka, Laila Kirmuška, Kristaps Ķeselis, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors. Skaņu režisori Ivo Tauriņš un Ģirts Bišs. Režisors Juris Jonelis. 2018. gada ieraksts.

Projekts Re!Starts. Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" ceturtās grāmatas "Maska" 2. lasījums,  kurā atklājas Operācijas otrā daļa  – “Maska bez zelta”!. Projektu atbalsta:       Teo un Poga saprot,  ka Maska taču arī var būt dzīvs MĀKSLAS DARBS! Tāds pats kā glezna! Vai fotogrāfija. Vai skulptūra!!!  Detektīviem  jānokļūst OTRĀ PUSĒ. Mākslas pasaulē! Un  jānokļūst tur visiem trim – Teo, Pogai un Komatam.    Teo uzvelk masku, detektīvi noskaita slepenos vārdus un nākamajā mirklī viss kļūst dzeltens…Ja gribi zināt, kas notiks tālāk, klausies! Teicējs Edmunds Freibergs, Teo - Emīls Krūmiņš, Poga - Annija Putniņa. Pārējās lomas ierunājuši Baiba Broka, Laila Kirmuška, Kristaps Ķeselis, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors. Skaņu režisori Ivo Tauriņš un Ģirts Bišs, režisors Juris Jonelis. 2018. gada ieraksts.

Projekts Re!Starts. Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" ceturtās grāmatas "Maska" 1. lasījums. Projektu atbalsta: Ja viss būtu noritējis pēc plāna, šo vasaru, tāpat kā visas iepriekšējās, Teo būtu pavadījis laukos pie vecpapa. Bet  šī vasara, kas bija jāpavada Rīgā,  draudēja kļūt par nožēlojamāko vasaru Teo  mūžā! Ja vien Teo ar Pogu piepeši nebūtu iekūlušies NEPARASTI KARSTOS NOTIKUMOS… tik NEPARASTOS, ka pat neparasti KARSTAIS laiks tos nevarēja aizēnot! Viņi tika pie sava nākamā, tik ilgi gaidītā detektīvuzdevuma!  Atrastās trofejas: Ota, zelta pulveris, pases foto ar pirksta nospiedumu, pats pirksts, zvaigžņu piespraudes un visbeidzot – ZELTA MASKA… atklāt  to noslēpumu…tas nu bija goda jautājums. Teicējs Edmunds Freibergs. Teo - Emīls Krūmiņš, Poga - Annija Putniņa. Pārējās lomas ierunājuši Baiba Broka, Laila Kirmuška, Kristaps Ķeselis, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors. Skaņu režisori Ivo Tauriņš un Ģirts Bišs, režisors Juris Jonelis. Radio variantu veidojusi Laima Matuzāle. 2018. gada ieraksts.

LR1 atkal rosās  mākslas detektīvi TEO un POGA, resnais takšelis Komats, Čiepa un Neredzamais cilvēks no Luīzes Pastores stāsta „Neredzamais cilvēks”. Šodien viss atrisināsies, un  Neredzamā cilvēka noslēpums tiks atklāts. Teo un Poga atkal atgriezīsies Mūsdienās. Jo – Mākslas muzejā ir vēl vismaz simt citu gleznu, kuru noslēpumus vajadzētu izpētīt! Šis ir Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" otrās grāmatas "Neredzamais cilvēks" 4. lasījums. Radiovariantu veidoja Laima Matuzāle. Režisors Juris Jonelis, komponists un skaņu režisors Ģirts Bišs. Pogas un Teo lomās iejutās Annija Putniņa un Emīls Krūmiņš. Jaunos detektīvus pavisam nemanāmi pieskatīja Edmunds Freibergs.  Mūsdienās un pasaulē „otrpus gleznām”  lomas ierunāja  Baiba Broka, Laila Kirmuška, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors un Kristaps Ķeselis.  Projektu Re!Starts atbalsta:

Atkal rosās mākslas detektīvi TEO un POGA, resnais takšelis Komats un Neredzamais cilvēks no Luīzes Pastores stāsta „Neredzamais cilvēks”. 3. sērijā notikumi risinās Mākslas karnevālā.  Atskan Palīgā! Sauciens. Gaitenī parādās pārbijusies meitene un melnu, spīdīgu zābaku pāris, kas paši no sevis pastaigājas. Meitene bēg, bet zābaku pāris ar Neredzamo cilvēku viņai seko. Takšelis Komats, uzsākot pakaļdzīšanos, bēniņos atrod durvis, aiz kurām paslēpusies bēgošā meitene Čiepa, un suņuks sāks  runāt cilvēka balsī. Detektīvi  Teo un Poga, kuri arī  dzen pēdas Neredzamajam cilvēkam, uzzina, ka  jauneklis vārdā Čarlis, kuru karnevāla viesi ķircināja,  ir Kārlis Padegs, gleznotājs, kura mākslas darba pasaulē viņi ir nonākuši. Tas notiek 1931. gadā.   Radiovariantu veidojusi Laima Matuzāle. Režisors Juris Jonelis, komponists un skaņu režisors Ģirts Bišs. Pogas un Teo lomās iejutušies Annija Putniņa un Emīls Krūmiņš. Jaunos detektīvus pavisam nemanāmi pieskata Edmunds Freibergs.  Mūsdienās un pasaulē „otrpus gleznām”  lomas ierunājuši Baiba Broka, Laila Kirmuška, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors un Kristaps Ķeselis. Producente Māra Eglīte. Projektu Re!Starts atbalsta:

LR1 atkal rosās mākslas detektīvi TEO un POGA. Teo: Poga ar mani sazinājās, kad biju zaudējis pēdējās cerības jebkad atgriezties gleznu pasaulē. Pirmajās dienās pēc mīklainajiem Jaungada nakts notikumiem es jutos kā no Mēness nokritis. Kā apmāts es staigāju turpu šurpu pa Okšķeru ielu un pēc iespējas nemanāmāk centos novērot kaimiņa māju, kurā biju piedzīvojis jocīgāko atgadījumu savā mūžā: Jaungada naktī kopā ar Pogu nonācu otrā pusē gleznai, kas mūs aizveda uz 1913. gadu Rīgā. Pēc tam es katru dienu gaidīju kādu zīmi, ka atkal varēšu nokļūt otrpus gleznu rāmjiem – pasaulē, kas mani turēja savā noslēpumainajā varā un vēl joprojām vilināja tajā atgriezties. PROJEKTS: RE!STARTS: Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" otrā grāmata Neredzamais cilvēks. 1. lasījums. Teo un Poga paslepus satiekas Mākslas muzejā. Kad no detektīves Pogas rokām negaidīti izbēg un pazūd viņas suns – resnais takšelis Komats, sākas piedzīvojumi otrpus savdabīgā mākslinieka Kārļa Padega zīmējumam “Zābaki un suns”.  2. lasījums. Teo un Poga meklē takšeli Komatu, atrod gleznu... 3. lasījums. Detektīvi dzen pēdas Neredzamajam cilvēkam. 4. lasījums. Kā Neredzamo cilvēku padarīt redzamu? Dramatizējuma autore Laima Matuzāle. Lomās Edmunds Freibergs, Annija Putniņa, Emīls Krūmiņš, Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors, Kristaps Ķeselis. Režisors Juris Jonelis. Skaņu režisors Ģirts Bišs. Producente Māra Eglīte. Iestudējumu atbalsta;

Projekts RE! STARTS: Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" pirmās grāmatas "Pazudušais pērtiķis" 4. lasījums.Nobeigums. Iestudējumu atbalsta: Šajā sērijā Teo un Poga atrisinās „Operācijas 4P” galveno uzdevumu: savedīs kopā Jani Rozentālu, Princesi un pērtiķīti. Un atkal atgriezīsies mūsdienās, no pagātnes paņemot līdzi arī suvenīrus. Un vēl - mākslas detektīvi atklās noslēpumu, kā nokļūt pasaulē „viņpus gleznām”. Vai šo atklājumu Teo un Poga vēl kādreiz izmantos?  Dramatizējuma autore Laima Matuzāle. Lomās Edmunds Freibergs, Annija Putniņa, Emīls Krūmiņš, Baiba Broka, Laila Kirmuška, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors, Kristaps Ķeselis. Režisors Juris Jonelis. Skaņu režisors Ģirts Bišs. Turpinājums sekos! Par to paziņosim atsevišķi. Pagaidām varam vien piedāvāt izlasīt vēstuli, kuru mums uzticēja stāsta autore Luīze Pastore. “ČAU, TEO! TIEKAMIES RĪT PULKSTEN TRIJOS PIE MĀKSLAS MUZEJA. P. S. NEVIENAM NEKO NESAKI! P. P. S. MAN NĀKAS SŪTĪT DUMJAS ZĪMĪTES, JO TEVI JAU NEVAR DABŪT ROKĀS, JO TU VISU LAIKU SLAPSTIES AR TIEM AP-TEO-RĒTAJIEM ZĒNIEM! p. p. p. s. šo sūta Poga, ja nu tu nesaprati.”

Projekts RE! STARTS: Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" pirmās grāmatas "Pazudušais pērtiķis" 4. lasījums.Nobeigums. Iestudējumu atbalsta: Šajā sērijā Teo un Poga atrisinās „Operācijas 4P” galveno uzdevumu: savedīs kopā Jani Rozentālu, Princesi un pērtiķīti. Un atkal atgriezīsies mūsdienās, no pagātnes paņemot līdzi arī suvenīrus. Un vēl - mākslas detektīvi atklās noslēpumu, kā nokļūt pasaulē „viņpus gleznām”. Vai šo atklājumu Teo un Poga vēl kādreiz izmantos?  Dramatizējuma autore Laima Matuzāle. Lomās Edmunds Freibergs, Annija Putniņa, Emīls Krūmiņš, Baiba Broka, Laila Kirmuška, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors, Kristaps Ķeselis. Režisors Juris Jonelis. Skaņu režisors Ģirts Bišs. Turpinājums sekos! Par to paziņosim atsevišķi. Pagaidām varam vien piedāvāt izlasīt vēstuli, kuru mums uzticēja stāsta autore Luīze Pastore. “ČAU, TEO! TIEKAMIES RĪT PULKSTEN TRIJOS PIE MĀKSLAS MUZEJA. P. S. NEVIENAM NEKO NESAKI! P. P. S. MAN NĀKAS SŪTĪT DUMJAS ZĪMĪTES, JO TEVI JAU NEVAR DABŪT ROKĀS, JO TU VISU LAIKU SLAPSTIES AR TIEM AP-TEO-RĒTAJIEM ZĒNIEM! p. p. p. s. šo sūta Poga, ja nu tu nesaprati.”

 Projekts RE! STARTS: Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" pirmās grāmatas "Pazudušais pērtiķis" 3. lasījums. Detektīvi Teo un Poga  atrada pērtiķīti traktierī. Viņus pārsteidza, ka cilvēki gan šeit, gan ballē  - mēdza sarunāties. Bērni brīnījās, kas gan noticis 100 gadu laikā. Apsolījuši leijerkastniekam mobilo tālruni, kurš 1913. gadā varēja pildīt tikai kabatas luktura funkcijas, bērni pierunāja leijerkastnieku doties pie Rozentāla. Braukdami ormanī, viņi pamanīja, ka Pogas mīļais pērtiķītis ir rūdīts kabatzaglis! Kā gan viņš to dara, ja pat Teo nebija pamanījis, ka viņa mobilais telefons nokļuvis pērtiķīša samta jaciņas kabatā… Pie Alberta ielas 12 nama viņi izkāpa no ormaņa un atgriezās ballē… Dramatizējuma autore Laima Matuzāle. Lomās Edmunds Freibergs, Annija Putniņa, Emīls Krūmiņš, Baiba Broka, Laila Kirmuška, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors, Kristaps Ķeselis. Režisors Juris Jonelis. Skaņu režisors Ģirts Bišs. Projektu atbalsta: