Podcasts about muzic

COUNTRY MUZIC TUES, KEEPIN IT CASTIRON! on 108.3WGKSRADIO show 2746

CLUBTIME DEEP HOUZE MUZIC AT ITS BEST! on 108.3WGKSRADIO show 2743

WHITE LABELS DEEP HOUZE MUZIC AT ITS BEST! on 108.3WGKSRADIO show 2742

YACHT ROCK MUZIC AT ITS BEST! on 108.3WGKSRADIO show 2741

ANYTHINGOES New Muzic! on 108.3WGKSRADIO show 2740

2026. gada vasaras sezonu Dzintaru koncertzālē atklāj ar īpašu koncertu, svinot koncertzāles 90 gadu jubileju. Kādi ir jaunās vadības plāni? Kultūras rondo stāsta Dzintaru koncertzāles valdes locekle Iveta Grigule-Peterse. 29. maijā Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā skanēs komponista Jēkaba Jančevska koncertsvītas "Zeme, kas dzied" pirmatskaņojums. Muzicēs māsas Kristine Balanas (vijole) un Margarita Balanas (čells), solisti Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) un Rihards Millers (bass), jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī Festivāla orķestris diriģenta Aivja Gretera vadībā. No 2. līdz 7. jūnijam Jūrmala kļūs par pasaules opermūzikas centru, jo Dzintaru koncertzālē norisināsies 44. Starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss – viens no prestižākajiem notikumiem operas pasaulē. Vasaras programmu papildinās ikgadējais Jūrmalas festivāls, kas norisināsies no 12. līdz 18.jūlijam, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu koncertprogrammu. Festivāls sāksies ar tradicionālo ērģelnieces Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē.

ANYTHING GOES MONDAY, New Muzic & More! on 108.3WGKSRADIO show 2730

Citiți o consistentă rubrică duminicală cu întrebări și răspunsuri pentru urmăritorii site-ului nostru, pe teme diverse, despre o trăirea duhovnicească zilnică și depășirea piedicilor și problemelor cotidiene.Răspândiți dragostea!Pentru Pomelnice și Donații accesați: https://www.chilieathonita.ro/pomelnice-si-donatii/Pentru mai multe articole (texte, traduceri, podcasturi) vedeți https://www.chilieathonita.ro/

Stāsta komponiste, literāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Gundega Šmite. Pārraides producente: Rūta Paula. Mēdz teikt – mūzika dziedina. Taču vai to var pierādīt zinātniski? Vai arī doma par mūziku kā dvēseles medicīnu drīzāk uztverama metaforiskā līmenī? Nu jau pavisam droši var teikt, ka tā nav metafora. Vairāki tūkstoši zinātnisku pētījumu apliecina, ka mūziku var  efektīvi lietot ārstēšanas procesā. Mūzikas terapija ir salīdzinoši jauna veselības aprūpes nozare ar aptuveni 70 gadu vēsturi. Taču mūzikas dziedējošais spēks ir apzināts jau izsenis un sakņojas jau cilvēces vēstures pirmsākumos. Vājinieki tika ārstēti ar mūziku jau seno cilšu kultūrās. Praktizētājam kopienā bija īpašs statuss. Tas tika publiski godāts, taču personiskā saskarsmē no viņa vairījās. Tika uzskatīts, ka šādam cilvēkam, kurš spēj nonākt kontaktā ar gariem, piemīt īpašas spējas. Muzicēšana, kā liecina seni alu zīmējumi, ietvēra bungu un citu no dabas materiāliem gatavotu perkusiju spēli, dziedāšanu un pat kustību rituālu. Senajā Ēģiptē mūzika tika lietota, lai ārstētu fiziskas un garīgas saslimšanas.Ārsti, kas bija arī priesteri, izmantoja dažādus instrumentus, tostarp flautas un seno sitaminstrumentu sistrumu, lai radītu hipnotisku skaņu pasauli. Bībelē minēts, kā Dāvids spēlējis liru brīžos, kad Zaulu apciemoja ļaunais gars. Dāvidam spēlējot, ļaunais gars atkāpās un Zauls juties labāk. Senie grieķi savukārt mainīja uzskatus par slimības dabu – līdz tam saslimšana tika uzskatīta par Dieva sodu un ļauno garu iemiesošanos. Antīkās Grieķijas filozofijā valdīja uzskats, ka mākslai jāatdarina realitāte un tās daļa arī ir kosmosa harmonija. Pitagors meklēja sakarības debesu ķermeņu un mūzikas skaņu izvietojumā, radot intervālu sistēmu, kura kļuva par pamatu Pitagora nosauktajai "sfēru harmonijai". Platons un Aristotelis rakstīja par to kā mūzika var ietekmēt cilvēka raksturu un morāles attīstību. Piemēram, viņi uzskatīja, ka jāizvairās no frīģiskā moda, kas rosina pasivitāti un samiernieciskumu, savukārt rekomendēja mūziku doriskajā modā kā drosmi un mērķtiecību rosinošu. Sākot ar viduslaikiem, Otomāņu impērijas ārsti pacientiem piegāja individuāli. Arī izraugoties piemērotu mūziku. Piemēram, saglabājušās liecības par dažādu tuvo austrumu skaņkārtu – makamu – ietekmi uz psiholoģisko labsajūtu. Rekomendācijas ietvēra ieteikumu sākt muzicēšanu ar skaļu augstas frekvences toņu atskaņošanu, bet vēlāk to mainīt uz maigu melodiju, pakāpeniski samazinot mūzikas skaļumu un intensitāti, lai vispirms piesaistītu agresīva pacienta uzmanību un pēcāk to izmainītu. Turklāt 15. gadsimtā celtām slimnīcām tagadējās Turcijas teritorijā piemīt arī laba akustika – pētnieki uzskata, ka tas saistīts ar mūzikas lietošanu ārstniecībā. 13 mūziķu ansamblis tika aicināts spēlēt mūziku trīs reizes nedēļā. Mūziķi spēlēja zem arkām un skaņa izplatījās pa koridoriem līdz pat pacientu istabām. Arhitektūrā dominēja kupola formas griesti, kas mūzikai nodrošināja nepieciešamo akustisko telpu.  19. gadsimtā sāka notikt mērķtiecīga un zinātniski virzīta ārstēšana ar mūzikas palīdzību. Tapa pirmās disertācijas. Kā arī tika veikta pirmā reģistrētās mūzikas terapijas intervences slimnīcas vidē. Viktorijas laikmeta "morālā pārvaldīšanas" laikos Anglijā notika koncertu organizēšana nabadzīgo iedzīvotāju patversmēs. Tika uzskatīts, ka koncerti veicina tādas sociālas iemaņas kā paškontroli, socializēšanos, kā arī prāta nodarbe ar mūziku liek cilvēkiem atgūt dzīvesprieku. Mūzikas terapija ieguva oficiālu statusu pēc Otrā pasaules kara, kad mūzika tika lietota, lai ārstētu kara veterānus ar posttraumatiskā stresa sindromu. Veterānu emocionālā stāvokļa uzlabojums lika mūzikas terapijas zinātnei drošus pamatus, un kopš tā laika tā kļuva par atsevišķu veselības aprūpes jomu. Sākot no 50. gadiem sākotnēji ASV, drīz pēc tam arī Eiropā tika dibinātas mūzikas terapijas asociācijas un dibinātas mācību programmas dažādās univeristātēs. Visbeidzot par mūzikas terapiju Latvijā – tās aizmetņi datējami ar 90. gadiem, kad pēc Mirdzas Paipares inicatīvas Liepājā viesojās mūzikas terapeits Rainers Hauss. Vēlāk atvērās Liepājas Universitātes maģistrantūras programma mūzikas terapijas specialitātē. Kopš 2006. gada mūzikas terapiju iespējams apgūt Rīgas Stradiņa universitātes maģistrantūrā, un mūzikas terapeiti Latvijā darbojas visdažādākajās jomas – gan strādājot slimnīcās, rehabilitācijas centros, gan privātpraksēs, palīdzot bērniem ar īpašām vajadzībām, senioriem ar neiroloģiskiem traucējumiem, kā arī demenci, darbojoties psihiatrijā, līdzdarbojoties onkoloģijā un daudzās citās veselības aprūpes sfērās.

ANYTHING GOES MON. New Muzic from PESO131 FROM THE FEARLESS 4 on 108.3WGKSRADIO show 2724

CLUBTIME DEEPPPP HOUZE MUZIC MSL Malachi & African Prince Lovkid on 108.3WGKSRADIO show 2717

WHITE LABELS HOUZE MUZIC on 108.3WGKSRADIO show 2716

Vu sur Marion Le Muzic : Mosaïques littéraires Daniel Raphalen reçoit Marion Le Muzic pour sa BD documentaire « J'ai plus 20 ans… Et alors ? »,  illustrée par Camille Mage et éditée chez Goater. Pause musicale : Brigitte Fontaine ‘Prohibition » Cet article provient de Radio AlterNantes FM

ANYTHING GOES MONDAY! New Muzic & more! on 108.3WGKSRADIO show 2714

Urmărește podcastul numărul 275 de la Acasă la Măruță, unde Cătălin Măruță o are ca invitată pe Sore.#catalinmaruta #podcast #sore

IT'S COUNTRY MUZIC TUES YA'LL, KEEPIN IT CASTIRON! on 108.3WGKSRADIO show 2704

Bine v-am regăsit la prima emisiune de după sărbătorile de Paște. În ediția de astăzi v-am pregătit o discuție cu colegul nostru, Dan Pârvu, realizatorul emisiunii Art Cultura de la RFI, căruia i-am cerut recomandări muzicale pentru perioada pascală și cu care am discutat despre muzica în perioadele de criză și de război și despre creație și libertate în vremurile turbulențelor geopolitice și a inteligenței artificiale. Pentru început, câteva subiecte de actualitate. - Reacții la Chișinău după alegerile din Ungaria. Ce înseamnă victoria opoziției și a lui Peter Magyar pentru viitorul parcursului european al Republicii Moldova și poate oare spera Chișinăul să înceapă în sfârșit negocierile politice cu Uniunea Europeană?  Liliana Barbăroșie a discutat cu mai mulți lideri de opinie de la Chișinău. - Moment istoric în Republica Moldova. Un tren cu ecartament european standard a traversat Prutul fără să-și schimbe roțile la graniță. Evenimentul unic a fost luat în furci de presa rusă, care echivalează renunțarea la ecartamentul rusesc cu un adevărat act de agresiune. Ne explică Vitalie Cojocari în „Cronica lui Vitalie”.

Au tot trecut anii iar concertul aniversar a întârziat să-și facă apariția. 30 de ani mai târziu, Ștefan Mardale sărbătorește acum anii de activitate muzicală pentru proiectul său muzical, trupa Cri-Gri. A pornit cu grupul brăilean Ecou, a ajuns în componența trupelor Foileton și Arca, la Timișoara, după care s-a stabilit la București. Compozitor de talent şi textier inspirat, Ștefan Mardale aduce în capitală din piesele cântate cu Arca, la care mai adaugă “Bifoiul”, “Fac” şi “Groapa cu furnici”. De aici, povestea Cri-Gri a fost spusă și promovată de oamenii din radio și prietenii aflati în apropierea lui Ștefan Mardale. Când a debutat cu albumul "Glas de peşte", jurnalistul muzical Nelu Stratone scria pe coperta discului: "Au susținut zeci de concerte prin cluburile bucureștene, au câștigat două premii la festialul Top T - Buzău și au înregistrat mai multe piese demo. Publicul venea în număr mare în cluburile în care cânta CRI GRI, trupa fiind apreciată de organizatorii de concerte, câțiva din cei mai apreciați redactori muzicali îi difuzau în mod constant, câteva publicațîi au scris pe larg despre ei, semn că există interes mediatic, și totuși, în permanență a lipst o verigă extrem de importantă, producătorul."

13. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē un 14. martā Daugavpils Vienības namā izskanēs Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas skolas un Emīla Dārziņa mūzikas skolas apvienotā simfoniskā orķestra koncerts “PA-CEĻAM”. Abu skolu audzēkņi kopā veido simfonisko orķestri ar paplašinātu instrumentu sastāvu, kas sniedz iespēju atskaņot koncertrepertuāru, kas nebūtu pa spēkam katras skolas simfoniskajam orķestrim atsevišķi. Programmas vainagojums būs Johannesa Brāmsa Ceturtā simfonija, bet koncerta pirmajā daļā - divi koncertžanra darbi. Toms Augusts Goba no Emīla Dārziņa mūzikas skolas spēlēs solo Jāņa Ivanova Čellkoncertā, bet Jānis Deniņš no Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas - Aleksandra Arutjunjana Koncertā trompetei un orķestrim. Apvienoto orķestri diriģēs JMRMV simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Vilhelms Vācietis, kurš kopā Emīla Dārziņa mūzikas skolas simfoniskā orķestra vadītāju Andri Vecumnieku viesojās "Klasikas" studijā. Vilhelms Vācietis: Abiem orķestriem ir daudz kopīga, tie ir tik līdzīgi savos darbības principos un šobrīd arī sastāvos un sastāvu lielumā. Mēs esam nedaudz mazāki, jo mums ir tikai četri vidusskolas kursi, Dārziņskolai nāk talkā arī pamatskolas bērni, bet sastāva ziņā esam līdzvērtīgi. Tad šķita: ja saliekam šo a ar b kopā, tad varam pacelt kaut ko vairāk, kā varam ikdienā, tāpēc arī radās profesora brīnišķīgais nosaukums - “Pa ceļam un paceļam”. Andris Vecumnieks: Te ir jāsaprot sekojošais: abi mūsu orķestri paši, suverēnā veidā, ir ar pietiekami intensīvu darbību, un, ja nu mēs esam apvienojušies, tad katrā ziņā ne tāpēc, lai spēlētu ko tādu, ko mēs katrs atsevišķi varētu nospēlēt gan sastāva, gan apjoma ziņā, bet, pats galvenais, kvantitatīvā pienesuma kontekstā. Tik lielu stīgu skaitu, kāds šobrīd ir Dārziņskolas zālē, es, godīgi sakot, neatceros, kad pēdējā laikā būtu redzējis Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī vai Liepājas Simfoniskajā orķestrī - ir 14 pirmās vijoles un tikpat daudz otro vijoļu. Mēs esam drusku bažīgi par to, vai spēsim sarūmēties Mūzikas akadēmijas zālē, bet katrā ziņā šobrīd visi esam absolūti apņēmības pilni. Par programmas izvēli: kā jau teicu, mēs vēlas apgūt to, ko fiziski, sastāva ziņā, viena skola nevarētu izdarīt. Programmas izvēle pilnā mērā ir Vilhelma koncepts. Programma ir pamatīga: divi instrumentālie koncerti un Brāmsa Ceturtā simfonija. Vilhelms Vācietis: Man šķiet, ka visi skaņdarbi koncertā varētu būt centrālie skaņdarbi jebkurā citā programmā. Beigās mums sanāk divdaļīgs koncerts, kura pirmajā daļā skanēs abi koncerti - Ivanova Čellkoncerts, kurā solists būs Toms Augusts Goba, Dārziņskolas audzēknis, un Arutjunjana Trompetes koncerts, kur solists ir no “lielajiem” Mediņiem. Katram koncertam solists tika piemeklēts, bet, man šķiet, ļoti dabīgi, nebija daudz diskusiju, bija jau prātā personāži, un ļoti organiski programma izveidojās. Un ļoti godīgi - solists no vienas skolas un no otras skolas. Vilhelms Vācietis: Jā, mēs bijām absolūti brālīgi. Andris Vecumnieks: Bija opcijas, kur mums varbūt nebija mūziķu, tad attiecīgi tajā grupā ir vairāk Vilhelma mūziķu, un bija arī opcijas, kur ir otrādi, bet arī koncertmeistarus esam sadalījuši plus mīnus pa paritātēm. Tas nav tas gadījums, kad katrs vilks deķīti uz savu pusi un teiks: nē, tas būs manējais! Es domāju, ka šajā gadījumā vārds “godīgi” varbūt ir gan īstais, gan ne gluži precīzais, jo mēs godīgi viens otram pateicām un izvērtējām arī profesionālo varēšanu, kāda ir mūziķiem. Visi saka, ka tā ir pirmā sadarbība, bet tā nav gluži pirmā sadarbība abiem orķestriem. Neatceros gadu, bet mūs Māra Sirmā vadībā apvienoja Latvijas svētkos, viens no skaņdarbiem bija "Melanholiskais valsis" un otrs - Jurjānu Andreja kantāte “Tēvijai”. Tā bija pirmā sadarbība. Māris Sirmais darīja, ko varēja, bet tas kaut kā palika lokāli. Bet Vilhelms būtībā pazīst Dārziņskolas audzēkņus, un viņi pazīst Vilhelmu. Kad Vilhelms vēl mācījās un covid-19 neļāva pulcēties vairāk kā cik tur cilvēkiem vienā telpā, tad orķestri es sadalīju divās daļās un pats strādāju ar stīgām, savukārt Vilhelms strādāja ar pūtējiem. Vilhelms Vācietis: Jā, bet mums koncerts nesanāca, jo tieši dienu pirms koncerta - Andris Vecumnieks: - sākās masveida slimošana - oficiāli vēl nebija mājsēde Covid dēļ, bet vienkārši konstatējām, ka jau pussastāvs ir slims. Bet Vilhelms jau bija tuvu koncertam, arī, starp citu, ar ļoti nopietnu repertuāru - Štrausa Serenādi pūtējiem, kas arī ir ciets rieksts. Kamēr Vilhelms mācījās, es ik pa brīdim gāju paskatīties, kā viņam iet ar Mediņskolu. Toreiz bija Bēthovena Pirmā simfonija un Sensānsa Klavierkoncerts. Tā kā kaut kāda veida integrācija caur Vilhelmu un mani abiem orķestiem pastāv jau diezgan ilgi. Man šķiet, ka šī ir tā reize, kad pazūd vārds “konkurence”. Nav nekāds noslēpums, zinām, ka profesionāļu starpā tāda ir, sevišķi starp divām ļoti labām skolām, un šī ir tā reize, kad var saprasties, sadraudzēties, viens otru respektēt, atbalstīt un viens par otru priecāties. Andris Vecumnieks: Ja orķestrī, sēžot pie vienas pults, būs konkurence, kurš ātrāk un kurš skaļāk nospēlēs, tad tas nav orķestris. Noslēgsim mūsu sarunu ar jautājumu un varbūt vēlējumu, Vilhelm, Jums pašam: kā Jūs vēlētos justies un ko sev vēlēt, stājoties šī lielā orķestra priekšā? Vilhelms Vācietis: Es secinājis, ka koncertu baudīt ierodas klausītājs. Diriģents gan arī bauda, bet vienalga prāts visu laiku strādā, un simtdivdesmit procentīgi nevar atgāzties krēslā un vienkārši izbaudīt procesu. Novēlējums būtu izbaudīt, ka mēs varam izdarīt tādas lietas, ka mēs varam nospēlēt Brāmsa Ceturto simfoniju, pie tam izdarīt to nevis kaut kā, bet tā, ka mēs visi 80, kas esam uz skatuves, esam vienā idejā un izveidojam apvienotā simfoniskā orķestra interpretāciju - vienkārši izbaudīt to momentu, ka mums ir iespēja kaut ko tādu izdarīt.

THIS WEEK EPISODE FOCUS ON THE FALL OUT OF ELIMINATION CHAMBER 2026 WITH JUS THE PERFECT PENALTY CHAMP AND BIG OG DUCK!Nkb420, Dotman211,and 3D With The Stats plus Big Og Duck host a weekly discussion on Monday Night Raw, NXT, Friday Night Smackdown, AEW Dynamite, Rampage, and Collision. Enjoying the finest marijuana and alcoholic spirits, they delve into rumors, new signings, contract negotiations, and aspects of pop culture such as politics, music, and fashion. It's proclaimed as the greatest wrestling podcast in the world! #Nkb420 #Dotman211 #3dWitThaStatsss #SpoilerBear #HazeHopsnTurnbuckles #631Entertainment #Podcast #Apple #Spotify #wrestling #AEW #WWE #TNA #NJPW #ROH #NachoManStonedHabits #merch #VIRAL #YOUTUBE #TIKTOK #TIKTOKWRESTLING #YOUTUBEWRESTLING #WRESTLINGPODCAST #FYP #EXPLOREPAGE Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

ANYTHING GOES MONDAY! New Muzic from AZEL! ON 108.3 WGKSRADIO show 2672

NEW MUZIC & MORE, ANYTHING GOES MON. ON 108.3 WGKSRADIO show 2667

350 de artiști internaționali din 23 de țări au venit la Iași, până acum, prezentând 49 de concerte. Classix a găzduit 23 de paneluri, 193 de sesiuni de masterclass, 6 expoziții, 10 proiecții de scurtmetraje și a oferit 18 burse de creație. Festivalul este o bornă importantă în mișcarea culturală și a inovației artistice din România. Ce ne propune Classix Festival în ediția 2026, aflăm de la Patricia Brohanschi, de la Asociația Industrii Creative, Showberry. Așadar, din 2020, Classix Festival redefinește spațiul dedicat muzicii clasice prin interdisciplinaritate, folosind tehnologii noi și arte vizuale pentru a o face accesibilă publicului tânăr. Iar pentru tinerii artiști, poate fi un prim pas în recunoașterea talentului prin programul de burse. Programul de burse Classix in Art a atras un interes semnificativ la nivel național, reunind 28 de proiecte înscrise din orașe și regiuni diverse ale României. Propunerile primite au reflectat o varietate de abordări artistice și o maturizare vizibilă a discursului creativ, ceea ce a făcut ca procesul de selecție să fie unul atent și riguros, construit în jurul criteriilor de calitate artistică, coerență conceptuală și relevanță interdisciplinară. În urma selecției, au fost desemnați câștigătorii burselor Classix in Art 2026: Andrei Popovici (Iași) – Arte vizuale, Alina Tofan (București) – Artele spectacolului, Mariana Preda (Dâmbovița) – Muzică. În aceeași linie de susținere a tinerilor artiști și de deschidere a scenei festivalului către nume tinere, Classix a lansat castingul național pentru producția operei "Vulpița cea isteață" de Leoš Janáček. Spectacolul va fi realizat alături de ansamblul Classix Collective, sub conducerea dirijorală a norvegianului Kristoffer Wøien. Evenimentul va avea loc pe 7 martie 2026, în cadrul Classix Festival. În paralel cu aceste demersuri, programul concertistic al Classix Festival 2026 începe să se definitiveze, publicul putând descoperi deja o parte dintre titlurile care conturează direcția artistică a ediției, Art & Mind. Pe 2 martie, concertul Voces del Amor va avea loc la Casa de Cultură a Studenților, urmat pe 3 martie de Rhapsody in Motion, găzduit în aceeași locație. Pe 4 martie, publicul este invitat la Palatul Culturii pentru concertul Love Frequencies, iar pe 5 martie, In Between se va desfășura în Aula Bibliotecii Centrale Universitare „Mihai Eminescu”. Ziua de 7 martie aduce la Sala Unirii – Cinema Victoria atât spectacolul pentru copii Vulpița cea isteață, cât și concertul The Sound of Us. Ediția se va încheia pe 8 martie, cu concertul de gală La Bellezza, programat la Teatrul Național „Vasile Alecsandri” din Iași. Abonamentele generale și biletele la concerte, la prețuri reduse, sunt în continuare disponibile pe website-ul oficial al festivalului. Elevii și studenții beneficiază de o reducere de 50%. Organizatorii recomandă rezervarea din timp a accesului, întrucât concertele anunțate dispun de un număr limitat de locuri. 

DJ Dreea Muzic Show (SHMC Vinyl Session XXXV) LIVE Mix 011826 by DJ Dreea

Live Recorded Set from VirtualDJ Radio ClubZone

Live Recorded Set from VirtualDJ Radio Hypnotica

ANYTHING GOES MONDAY!!! New Muzic & More! 108.3 WGKSRADIO Show 2647

Live Recorded Set from VirtualDJ Radio ClubZone

24. janvārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” kopā ar starptautiski atzīto baroka orķestri La Folia Barockorchester pirmoreiz uzstāsies dziedātāja no Šveices Regula Mīlemane (Regula Mühlemann), Sony Classical ekskluzīvā māksliniece un vairāku Opus Klassik balvu laureāte. Koncertā Liepājā skanēs baroka ārijas no La Folia Barockorchester un Regulas Mīlemanes kopīgi veidotā albuma Cleopatra – Baroque Arias (2017), par kuru soliste 2018. gadā saņēmusi “Opuss Klassik” apbalvojumu kā “Gada jaunā dziedātāja”. Dziedoni uz sarunu aicināja Ieva Zeidmane. 2025. gadu beidzāt un šo gadu sākāt, dziedot Adeli Johana Štrausa operetē "Sikspārnis". Aizvadītajās nedēļās esat izdziedājusi arī valšu ritmus un spāņu mūzikas kaislības, bet tagad jāpārslēdz uzmanība uz Kleopatrai veltīto programmu, ko dziedāsiet ne vien Latvijā, Liepājā, bet arī Antverpenē, Esenē un Cīrihē. Vai labprāt tā strauji maināt stilus savā repertuārā? Man vienmēr ir paticis dziedāt daudzveidīgu repertuāru un ir ļoti svarīgi dziedāt operās un koncertos gan kopā ar orķestri, gan arī solo koncertos ar klavieru pavadījumu. Labprāt izdziedu dažādu laiku mūziku. Tas jau ir tas interesantākais, esot brīvmākslinieces statusā: vari izmēģināt tik daudz ko, ne vien dziedot daudzveidīgu repertuāru, bet arī pamainot dzīvesveidu. Kad piedalos operas iestudējumā, dzīvoju vienuviet pat divus mēnešus, mācoties jaunu operu un horeogrāfiju. Savukārt dodoties turnejā ar solo koncertiem, esmu nemitīgi ceļā. Labi, ja pāris naktis pavadu vienā mītnē. Reizēm mans vienīgais draugs ir pianists-koncertmeistars, citreiz atkal aizvien jaunas tikšanās ar orķestri pēc orķestra. Šoreiz būšu kopā ar baroka ansambli La Follia, ar kuru esmu pazīstama jau sen. Kopā ierakstījām albumu, un Kleopatrai veltīto programmu esam atskaņojuši visai daudz reižu. Brīnišķīgi cilvēki! Tāpēc gaidu ne vien atkalatgriešanos šajā mūzikā, bet arī tikšanos ar draugiem, kurus neesmu satikusi gadus divus. Dažādu programmu nomaiņa nozīmē arī atšķirīgus partnerus mūzikā - reizēm jaunus, iepriekš nesatiktus, reizēm - senus draugus. Tas man ļoti patīk.  Jūsu dzīvē daudzveidības tiešām netrūkst: vienudien jūs izdzīvojat rozā sapni Mocarta operā, citu atkal tumšas krāsas Verdi "Rigoleto" iestudējumā, kur jūsu atveidotajai varonei ir īsi mati - gluži pretēji tam kā Jūsu īstajā dzīvē.  Jā! Bet tieši tas man patīk operas žanrā - vari kļūt par kaut ko, kas dzīvē nemaz neesi. Reizēm atveidoju tēlu, kas ir visai līdzīgs manai personībai, kā, piemēram, tikko Adeli Štrausa "Sikspārnī". Domāju, ka ar Adeli man labi saskan. Savukārt "Rigoleto" iestudējums man bija pilnīgi jauna pieredze un iespēja atklāt pašas personībā kādu jaunu šķautni. Manuprāt, pat visdrūmākajā, dīvainākajā tēlā, ko atveidoju uz skatuves, var atrast kādu daļiņu, kas piemīt arī man pašai. Caur to varu saslēgties ar šo lomu. Un reizēm ir interesanti atklāt arī tumšos nostūrus. Man patīk, ka uz skatuves varu pārtapt par pilnīgi citu cilvēku, kāds patiesībā nemaz neesmu. Kaut kas mazliet līdzīgs karnevālam vai Helovīnam, kad cilvēki pārģērbjas, pārtopot par kādu citu un izbaudot brīvību, ko šī pārtapšana sniedz. Man ir tā privilēģija, ka šādu pārtapšanu piedāvā mana profesija. Ja runājam par raksturiem - Kleopatrai esot piemitis spēcīgs raksturs, viņai bijusi laba izglītība, viņa runājusi vairākās valodās. Vai par viņu pārtapt jums ir viegli? Un cik daudz vispār zināms par šo leģendāro personu?  Veidojot šo programmu, par Kleopatru uzzināju daudz. Šis gan ir tāds bezgalīgs izpētes process. Protams, vari daudz uzzināt par viņas personību, par to, ko viņa darījusi. Viņas tēls mūzikā ir tik interesants! Tik daudzus komponistus (ne tikai baroka laikā, bet vienmēr) fascinējis Kleopatras tēls, tāpēc par viņu ir daudz materiālu - ne vien filmas un grāmatas, bet arī daudz mūzikas! Bija ļoti interesanti atklāt daudzus darbus, daži no tiem ir visai pazīstami, piemēram, Hendeļa "Jūlijs Cēzars", bet citi - pavisam nezināmi. Vienam - Legrenci darbam - mēs veicām pirmieskaņojumu. Mums, mūziķiem, šo programmu veidojot, bija daudz atklājumu, un esmu droša, ka arī klausītājiem būs interesanti.  Kleopatras tēls ietverts vairāk nekā 80 17.-18. gadsimta operās. Kā no tā visa atlasījāt lappuses, ko vēlējāties dziedāt un ieskaņot? Bija grūti, bet man palīdzēja orķestra mākslinieciskais vadītājs, un daudzus lēmumus mēs pieņēmām kopā ar pirmo vijoli Robinu Peteru Milleru. Šo programmu veidojot, man uz klavierēm stāvēja ārkārtīgi daudz partitūru, ko centos izspēlēt. Tas nebūt nebija viegli, jo daudzas partitūras pieejamas tikai rokrakstos, ne visus viegli salasīt. Bija daudz darba, lai atlasītu repertuāru, kas piemērots tieši manai balsij. Bet dažas ārijas dziedot, uzreiz jutu, ka tās ir ļoti īpašas. Protams, dažām Hendeļa ārijām šajā programmā noteikti vajadzēja būt, jo man patīk Hendeļa Kleopatra.  Pastāstiet plašāk par saviem atklājumiem, šo programmu veidojot.  Patiesībā teju visas šīs ārijas man bija atklājumi, izņemot vienīgi Hendeli. Protams, es zināju Skarlati, zināju Hasi, bet ne šos konkrētos darbus. Jaunatklāšanas process bija brīnišķīgs, izrādījās, ka ir tik daudz skaistu, nezināmu melodiju! Turklāt baroka orķestrī visi ir raduši improvizēt, nolasot harmonijas arī mazliet eksperimentēt. Kā veidot melodisko līniju, kā saspēlēties - tā ir tāda grupas jeb ansambļa pieeja, atšķirīga no orķestra prakses. Orķestrī katrs mūziķis spēlē savu izrakstīto partiju, savukārt La Follia baroka ansamblī darbs vienmēr bija procesā. Piemēram, arfiste Kataržina ir arī dziedātāja, un mēs pamēģinājām dziedāt arī duetā, tas labi izdevās. Muzicēšanas procesā varējām pievienot arī kādas papildu skaņas, pat trokšņus, jo baroka mūzikā daudz eksperimentējam ar skanējumu, ne vienmēr ir vajadzīga klasiski skaista skaņa. Reizēm dīvaina skaņa, uz kādu baroka instruments ir spējīgs, var uzrunāt tiešāk, tā var būt tekstam tuvāka. Savukārt kārtīgs moderns instruments var piedāvāt tikai viena veida - skaistu skaņu. Tieši šajā atskaņošanas procesā mēs arī atradām mūzikas būtību. Esmu šai grupai lielu pateicību parādā, jo šīs programmas radīšana tiešām bija komandas darbs.  Bet vismaz dažas no šīm ārijām esat atskaņojusi arī kopā ar moderno instrumentu orķestri. Jā, bet reti. Domāju, ka atskaņojums ar baroka orķestri ir miljons reižu augstvērīgāks. Tas ir daudz krāsaināks, interesantāks.  La Follia tulkojumā nozīmē "neprāts". Kā tas šajā grupā izpaužas? Viņi ir pavisam traki! Bet es viņus mīlu. Droši vien tāpēc, ka viņi ir mazliet traki. Patiesībā mēs visi esam.  Cik atšķirīga ir Kleopatra visās šajās Grauna, Hendeļa, Hases, Legrenci, Sartorio ārijās? Vai komponistu skatījumā uz Kleopatru ir kādas līdzības? Ļoti interesanti, ka mūzikā vairāk var atklāt arī viņas personību. Piemēram, filmās Kleopatra vienmēr rādīta kā karaliene, šis spēcīgais tēls, bet reti redzam viņas vājuma vai baiļu brīžus. Mūzikā ir ietvertas visas šīs krāsas. Jo viņa var būt viena pati un dziedāt āriju. Tāpēc varam parādīt viņas rakstura visus aspektus: spēcīgo karalieni, kā tas ir, piemēram, Grauna ārijā, kur viņa ir uguņojoša, ļoti ekstraverta, savukārt Skarlati ārijā redzam arī viņas trauslumu. Domāju, esam mūzikā atraduši visu krāsu paleti. Esat šo programmu ieskaņojuši bez diriģenta, tātad ir šī ansambļa sajūta... Jā, tāpēc es uzsveru šo grupas sajūtu. Arī fiziski mēs stāvam tuvu cits citam, ne tā kā ar lielu orķestri, kur ļaudis šķir distence. Šie mūziķi stāv man apkārt, es parasti esmu vidū. Pat neskatoties atpakaļ, jūtu arī man aizmugurē stāvošo klātbūtni. Viņi ir raduši spēlēt bez diriģenta, Robins Peters Millers, protams, vada atskaņojumu no pirmās vijoles pozīcijas, bet ir jūtama arī kopējā dinamika: katrs ir klātesošs un daļa no atskaņojuma, tāpēc diriģents nav vajadzīgs. Katrs uzņemas atbildību par atskaņojumu, par mūziku. Tas ir ļoti īpaši, man ārkārtīgi patīk sadarboties ar šo grupu. Kleopatra esot vannojusies pienā. Jūs izprotat šādu skaistumkopšanas procedūru vai jums ir citi rituāli? Man patīk vannoties. Bet ne pienā. Šampanietī? Nē, tā būtu klišeja. Bet tie ir skaisti rituāli, rūpes par sevi. Nav runa tikai par skaistumu, bet arī par to, ka esi tā vērta, lai rūpētos par sevi, lai atvēlētu laiku relaksācijai. Mēs nedrīkstētu aizmirst rūpēties par sevi. Ja reiz par šampanieti... Jūsu balss ir dzirkstoši viegla. Reiz esat teikusi, ka gribētu savā balsī arī tumšākas sarkanvīna krāsas.  Jā, reiz kādā intervijā ieminējos, ka gribētu tādu tumšu sarkanvīna krāsu. Un intervētājs teica: "Bet jums ir šampanieša balss, tas arī nav slikti!" Tas man nebija ienācis prātā, bet tiesa - dzidra, dzirkstoša, gaiša, viegla balss arī ir vērtība. Pamazām esmu ar to sadraudzējusies. Tā jau ir, ka cilvēks vienmēr ilgojas pēc tā, kas viņam nav dots, bet nenovērtē, kādas dāvanas tikušas viņam pašam. Esmu sākusi mīlēt arī savas balss krāsas. Jāteic gan, ka pamazām mana balss arī mainās, kļūst mazliet tumšāka un bagātīgāka, tas ir skaisti, bet pamatu pamatos noteikti līdz pat karjeras beigām saglabāšu balss spožās krāsas.  Teicāt - balss mainās. Kāda repertuāra virzienā tas jūs ved? Arī repertuārs mainās? Jā, mazliet mainās, pēdējā laikā daudz dziedu bel canto, no 18. gadsimta mūzikas pārceļos vairāk 19. gadsimtā. Karjeras sākumā daudz dziedāju baroka mūziku un Mocartu, tagad dziedu vairāk bel canto, Rihardu Štrausu, "Rožu kavalieri" pērn dziedāju divas reizes. Tagad būs vairāk manā repertuārā Doniceti, Bellīni. Tās ir nelielas izmaiņas, tomēr domāju, ka tāda balss kā manējā vienmēr jutīsies labi baroka un klasicisma mūzikā, kā arī  bel canto.  Jūsu balsi klausoties šķiet, ka dziedāt ir tik viegli. Tas tāpēc, ka dziedāšana jums ir dabisks stāvoklis vai tomēr tas ir tehnikas jautājums? Droši vien abi. Man tiešām patīk dziedāt. Apzinos, ka dziedu daudz, pat, kad gatavoju ēst vai daru ko citu. Dziedāt man patīk, tā ir mana kaislība. Kaut, protams, esmu arī daudz strādājusi. Un vajadzīgi ir abi: smags darbs, savā ziņā - arī perfekcionisms, bet tajā pašā laikā augstu līmeni sasniegsi tikai tad, ja tev patiks tas, ko dari. Un man tiešām patīk! Tāpēc man vienmēr ir bijusi motivācija turpināt strādāt, darīt visu, kas nepieciešams. Jo es zināju, kādu skanējumu vēlos panākt. Labi iztēlojos, kā gribu, lai skan kādas augstās notis, koloratūru pasāžas, tāpēc strādāju tik ilgi, līdz iztēloto panācu. Lai sasniegtu mērķi, pamatā jābūt mīlestībai pret to, ko dari. Veidojot tādu programmu kā šī, Kleopatrai veltītā, vai klausītāji Jums rūp? Jūs domājat par viņu interesēm? Tas mazliet atkarīgs no žanra. Opermūzikā daudz ko nosaka tēls, es iejūtos lomā un - ne nu gluži aizmirstu par skatītāju, jo, protams, ir vajadzīga saikne ar publiku, tomēr tēlā es it kā iegrimstu. Piemēram, tikko Cīrihes operā dziedāju Štrausa operetē "Sikspārnis", cenšoties būt tik autentiska, cik vien iespējams. Savukārt dziedot koncertā, daudz labāk redzi skatītāju, operā tomēr sejā spīd gaismas, publiku tik labi nevar saskatīt. Koncertā klausītājus redzi, vari ar viņiem mijiedarboties, reaģēt. Kleopatras programmā, dziedot kādu intīmu āriju, nebūšu tiešā dialogā ar publiku, savukārt kādā ekstravertā ārijā, kur tiek uzrunāti cilvēki, ar publiku komunicēšu aktīvi. Viss atkarīgs no tēla un ārijas stila. Jums patīk šī mijiedarbība ar publiku? Jā, ļoti patīk. Jo īpaši koncertos vari vairāk izpaust savu personību. Operā es pieskaņojos tēlam, kas man jāatveido un no sevis - no Regulas - daudz ko zaudēju. Savukārt koncertā vairāk parādu sevi, man nav jāievēro operas diktēti noteikumi, es pati nosaku, kā vēlos ieiet zālē, kā kontaktēties ar mūziķiem, ar publiku, nav režisora, kurš visu nosaka. Man patīk koncerti, jo tad esi klausītājam daudz tuvāk.  Vai jums patīk veidot konceptuālas programmas? Tāda ir gan šī - Kleopatrai veltītā -, gan arī iepriekš ieskaņotā un dziedātā Fairy Tales. Kā tās veidotajat? Man patīk, ja pamatā ir kāda koncepcija, jo tad var apgūt daudz jauna repertuāra. Ar programmu Fairy Tales bija līdzīgi, man bija tēma "Pasakas", un es caurskatīju literatūru par fejām, par pasakām, par šīm mistiskajām būtnēm un atklāju daudz jauna. Ja veido programmas tikai ar repertuāru, ko jau zini, ir daudz grūtāk atrast jaunus skaņdarbus. Jo tu vienmēr izvēlies kaut ko zināmu, kas tev jau agrāk ir paticis. Bet, ja ir konkrēta tēma, tas rosina atklāt jaunus skaņdarbus. Es, piemēram, veidoju šveiciešu dziesmu ierakstu. Un mēs ar draugu, pianistu, devāmies uz arhīvu un izspēlējām nošu kaudzi kādu divu metru augstumā, lai atrastu vislabāko repertuāru šim ierakstam. Tas ir liels darbs, bet arī ļoti interesants, jo atklāj repertuāru, ko neesi zinājusi pati un, iespējams, nav dzirdējis neviens pēdējo pāris gadsimtu gaitā. Vienmēr ir patīkami atrast jaunus darbus - jaunus vecos darbus! Vai tā pārlūkojot divus metrus mūzikas, uzreiz jūtat, ka konkrētā dziesma vai ārija būs jūsu, ka gribat to dziedāt? Jā, un šī sajūta arī nosaka manu izvēli. Eju cauri notīm un jūtu savu reakciju. Ja acumirklī man šī saite neveidojas, domāju, ka mūzika nav pietiekami laba. Jo ar labu dziesmu vai āriju uzreiz ir jūtams - tā ir īpaša, tai man jāpievēršas. Atlasītā repertuāra kaudze, protams, parasti ir par lielu, tad ir jāizvēlas visspožākās pērles. Tāds parasti ir mans mūzikas izvēles process. Gadās, ka dziesmas teksts ir vājais posms, arī vārdi man ir ļoti svarīgi. Ja teksts ir slikts, tad arī nevēlos attiecīgo dziesmu dziedāt. Savukārt, ja teksts ir labs un mūzika arī, tad uzreiz jūtu nepieciešamo klikšķi. Un tāds man ir vajadzīgs! Ir svarīga tā "O!" sajūta, jo arī klausītājs šo darbu dzirdēs pirmo reizi. Ja man pašai nebūs tādas reakcijas, arī klausītājam tāda varbūt neradīsies. Ja jūtu es, arī klausītājs varbūt sajutīs. Izskatīt divus metrus mūzikas - tas ir ļoti laikietilpīgs darbs. Jūs tam mērķtiecīgi atvēlat laiku? Tāpēc ierakstu veidošanā biju paņēmusi nelielu pauzi, jo nevēlos ierakstīt simto bel canto albumu. Parasti visi ieskaņo to, ko attiecīgajā laika posmā dzied opernamos. Man tas šķiet mazliet garlaicīgi. Izvēlēties kādu tēmu un atrast jaunu repertuāru - tas tiešām prasa daudz laika, bet ir tā vērts. Pēdējo gadu laikā veicu visai daudz ierakstu, tāpēc man vajadzēja nelielu pārtraukumu, lai rastu jaunas idejas, jaunu iedvesmu un jaunu repertuāru. Un esat šo iedvesmu atradusi? Jā, varbūt veidošu Ziemassvētku albumu, bet tas varētu prasīt vēl pāris gadus laika. Ja jums ir kāda laba Ziemassvētku melodija - sakiet! Kas vēl šobrīd ir jūsu radošajos plānos? Ko gaidāt ar nepacietību? Tuvākajā nākotnē, vēl šī gada laikā, pirmo reizi dziedāšu Lučiju di Lammermūru. Šo lielo izaicinājumu gaidu ar nepacietību. Doniceti un tieši Lučija bija viena no lomām, par kuru sapņoju, kad biju jaunāka. Necerēju, ka man reiz būs iespēja to dziedāt. Šis man bija tāds mērķis, par kuru domāju ilgu laiku.  Kad bijāt jaunāka, vai domājāt, ka reiz dziedāsiet uz lielajām skatuvēm, ka ar šādu repertuāru apceļosies pasauli? Man vienmēr ir paticis dziedāt, bet nekad nedomāju, ka kļūšu par profesionālu dziedātāju. Tikai vēlāk nolēmu studēt klasisko mūziku, dziedāšanu. Tāpēc viss man šķita pārsteidzoši. Joprojām, nonākot kādā vietā, kur agrāk neesmu bijusi, mani pārņem emocijas, nespēju aptvert, ka varu dziedāt tik skaistās vietās. Man ir ļoti veicies, ka varu mūzcēt kopā ar brīnišķīgiem orķestriem lieliskās koncertzālēs un operu namos. Tas bija kāds konkrēts brīdis, kāds klikšķis, kad sapratāt - vēlaties būt dziedātāja? Ne gluži. Man vienkārši patika dziedāt, dziedāšana bija mans hobijs, dziedāju meiteņu korī. Korī man līdzās stāvēja labākā draudzene (viņa joprojām ir mana labākā draudzene). Un pirmajā reizē, kad dziedāju solo vairākiem simtiem klausītāju, draudzene bija man līdzās un iedrošināja. Tāpēc viss sākās tā viegli, es jutu viņas atbalstu. Un man joprojām reizēm ir tā sajūta, ka līdzās ir draudzene. Laikam jau jaunai dziedātājai šāds atbalsts bija ļoti svarīgs laikā, kad guvu pirmo pieredzi dziedāt publikai. Sajutu atbalstu, guvu pozitīvu enerģiju. Tāpēc, lai gan biju vēl ļoti jauna, dziedāju bez pārmērīga stresa un adrenalīna, jutos visai mierīgi. Protams, bija arī īpaši mirkļi, piemēram, pusaudzes gados Cīrihes operā skatījos "Figaro kāzas". Visai nelielā Barbarīnas loma man ļoti iekrita sirdī, es iedomājos: "Reiz tā varētu būt es!" Un patiešām - Barbarīna kļuva par manu pirmo lomu uz lielās skatuves. Daži sapņi piepildās!    

ITS COUNTRY MUZIC TUES YA'LL! on 108.3 WGKSRADIO Show 2642

ANYTHING GOES MONDAY! New Muzic & More! on 108.3 WGKSRADIO Show 2641

Vă invităm să citiți o nouă rubrică „Întrebări și răspunsuri” cu subiecte pe care cititorii platformelor O Chilie Athonită: Bucurii din Sfântul Munte ni le-au trimis pentru a le răspunde.Răspândiți dragostea!Pentru Pomelnice și Donații accesați: https://www.chilieathonita.ro/pomelnice-si-donatii/Pentru mai multe articole (texte, traduceri, podcasturi) vedeți https://www.chilieathonita.ro/

Anul nou înseamnă o nouă revoluție a planetei și ar trebui să însemne o nouă revoluție duhovnicească în interiorul nostru, pentru a ne elibera din chingile păcatului și a ne îndrepta către Dumnezeu cel smerit și iubitor.Pentru a înțelege în mod tainic valoarea timpului și a iubirii interpersonale sub lumina bunului Dumnezeu vă oferim două bucăți muzicale - prima cântată de copiii curați, frumoși și plini de har de la DoReMi-show, care ne prezintă bucuria noului an prin ingenuitatea și simplitatea lor în care transpare harul lui Dumnezeu dăruit unui neam ortodox.Cea de-a doua bucată muzicală reprezintă ultimul album - numit „Râul nesfârșit” (The Endless River) - al uneia dintre cele mai geniale și monumentale formații (dacă nu cea mai monumentală formație) a secolului XX, o formație care a schimbat definitiv cultura muzicală a secolului trecut: Pink Floyd.Fenomenalul film al albumului (regizat de Ian Emes) este foarte adânc și ar fi cu totul reducționist din partea noastră o încercare de a-l descrie. În orice caz, se vede drama oamenilor căzuți, depărtați de Dumnezeu precum și evoluția lor iar, într-un final, speranța nesperată într-un timp mai bun. Vă recomandăm să-l vedeți pe site pentru că la sfârșit există câteva versuri care sunt traduse în timp real aici, pe această pagină.Albumul a fost realizat în memoria lui Richard Wright (pianistul și unul din fondatorii formației), mort de cancer la 65 de ani. Dumnezeu să-l ierte!Dedicăm aceste materiale tuturor oamenilor însetați de perfecțiunea iubirii dumnezeiești!Lăsându-vă să vă imersați în atmosfera râului nesfârșit al timpului vă dorim un an nou fericit, plin de har, înțelepciune și luminare de la Domnul!Pentru Pomelnice și Donații accesați: https://www.chilieathonita.ro/pomelnice-si-donatii/Pentru mai multe articole (texte, traduceri, podcasturi) vedeți https://www.chilieathonita.ro/

CLUBTIME DEEP HOUZE MUZIC! Last Show for 2025! 108.3 WGKSRADIO Show 2632

SILKY SMOOTH JAZZ & CHRISTMAS MUZIC! Last Show for 2026! 108.3 WGKSRADIO Show 2631

Vă oferim în cele ce urmează mai multe piese muzicale legate de marele eveniment al nașterii Domnului nostru Iisus Hristos pentru a vă ajuta să vă ridicați mai aproape de trăirea necesară acestui mare eveniment.Înțelegem că fiecare dintre noi este pe diferite planuri duhovnicești și din această cauză am încercat să alegem piese din cât mai diferite genuri muzicale. Dumnezeu dorește ca toți să ne apropiem de El de acolo de unde suntem și din cauza aceasta ne oferă trepte de frumos astfel încât să ne apropiem de frumusețea inefabilă a iubirii Sale.Audiție plăcută!Pentru Pomelnice și Donații accesați: https://www.chilieathonita.ro/pomelnice-si-donatii/Pentru mai multe articole (texte, traduceri, podcasturi) vedeți https://www.chilieathonita.ro/

Pavel Zedníček má za sebou nespočet rolí. V Divadle Bez zábradlí strávil bezmála 15 let, v divadle Kalich, kde s Ondřejem Kepkou natáčel rozhovor, už účinkuje 25 let. „Začínal jsem tu s Hamletem, pak se hrál Galileo, potom Natěrač.“ A co prozradil o Vánocích?

Pavel Zedníček má za sebou nespočet rolí. V Divadle Bez zábradlí strávil bezmála 15 let, v divadle Kalich, kde s Ondřejem Kepkou natáčel rozhovor, už účinkuje 25 let. „Začínal jsem tu s Hamletem, pak se hrál Galileo, potom Natěrač.“ A co prozradil o Vánocích?

Pavel Zedníček má za sebou nespočet rolí. V Divadle Bez zábradlí strávil bezmála 15 let, v divadle Kalich, kde s Ondřejem Kepkou natáčel rozhovor, už účinkuje 25 let. „Začínal jsem tu s Hamletem, pak se hrál Galileo, potom Natěrač.“ A co prozradil o Vánocích?

Pavel Zedníček má za sebou nespočet rolí. V Divadle Bez zábradlí strávil bezmála 15 let, v divadle Kalich, kde s Ondřejem Kepkou natáčel rozhovor, už účinkuje 25 let. „Začínal jsem tu s Hamletem, pak se hrál Galileo, potom Natěrač.“ A co prozradil o Vánocích?

Pe 13 noiembrie, în Control Club, ORKID marchează o dublă lansare: noul single „Urlă ca marea” și relansarea platformei independente de muzică alternativă Stray Lights 2.0, printr-un concert special alături de Rotko. Evenimentul va continua bilunar aducând pe scena Control un nou val de trupe indie și alternative din România. Vorbim cu Vlad Ilicevici, membru al trupei Orkid și inițiator al proiectului Stray Lights + Victor Dădăciu de la Cardinal, parte din proiectul Stray Lights. Stray Lights este o comunitate care reunește unele dintre cele mai relevante formații românești de muzică alternativă, printre care Cardinal, Orkid, D.E.N.I.S, Kadjavsi, Zammorian, Second Wave, Baby Elvis, Gunshee, PLANT, Valerinne, Methadone Skies, Faunlet, Getchoo, Brainwasher, Coridor Apartament, Astro Générale, Taxawall, Asincron, Mock Surprise, Midpoint, Air Lines, Black Water, Jahmolxes, Church of Cthulhu, Bluebell Creeper și Rotko. Platforma funcționează ca o rețea informală de sprijin și colaborare, care își propune să ofere vizibilitate, context și solidaritate trupelor independente, într-un peisaj muzical aflat mereu în tranziție.  „Stray Lights 2.0 este o necesitate. O formă de coagulare, colaborare și într-ajutorare între cât mai multe dintre trupele care fac muzică alternativă, neanacronică și relevantă din România. Majoritatea acestor trupe sunt ignorate și multe dispar după un an sau doi. Nu există un plan real de susținere și evoluție pentru această formă de manifestare creativă atât de necesară. Stray Lights nu e o agenție de booking, un label sau o casă de producție — e un mic grup de oameni care încearcă să se ajute între ei, fiecare cum poate. Și, dincolo de asta, e o bucurie să fim împreună, să povestim, să bem o bere și, din când în când, să mai punem o cântare.” - Vlad Ilicevici, membru Orkid și inițiator al Stray Lights. ORKID, trioul din București format din Vlad Ilicevici (chitare, synthuri, voce), Radu Pop (percuție, synthuri) și Mihnea Dumitrescu (bass), își definește stilul ca angry shoegaze/post-traumatic blues, un amestec intens de emoție și distorsiune. Cu influențe de la punk și garage la post-metal, indie și blues, Orkid a lansat până acum cinci albume de studio: Standing Still in the Dark (2016), Suruaika (2018), Deraiat (2020), In the Light We Are Safe (2022) și Noi contra Noi (2023), ultimele trei produse de Adrian Despot și Sorin „Pupe” Tănase.  Noul single, „Urlă ca marea”, marchează reluarea colaborării cu Andrei Robin Proca (Robin and the Backstabbers), producătorul primului lor album. Piesa aduce un sound nou, minimalist și contondent, care surprinde tensiunea unei emoții reprimate, izbucnind cu forța unei furtuni – brută, intensă, devastatoare, iar videoclipul are ca punct de pornire un live drawing al artistului vizual Pisica Pătrată.  Concertul de pe 13 noiembrie îl are ca invitat pe Victor Dădaciu basist și solist al trupei Cardinal. Din Cluj-Napoca vine ROTKO, un proiect de art-rock, alternativ și electronică fondat în 2025, care combină synthuri modulare, drum machine-uri și chitară cu distors pentru a crea o atmosferă melancolică și introspectivă. ROTKO aduce în scena locală o estetică modernă și un sound cinematic, aflat la granița dintre real și vis.

DJ Dreea Muzic Show (SHMC Vinyl Session XXXIII) LIVE Mix 072525 by DJ Dreea

The least we can say is that SickSpud has more than one string to his bow. Active as one of the programmers for UZIC radio, he is of course a DJ, but also a sound producer. In addition to music, he also does sound design for the Odiolab association's podcasts. Let's get back to music, because there's a lot to say To get out of the studio – which also serves as his cave – 5tracks comes in handy. Created in 2021, this music podcast allows SickSpud to share his latest tracks with his public, initiate first online sales (the tracklisting provided in the notes for this episode mentions tracks available online) and collaborate with other artists. This time, there's an extra bonus: it's the last weekend of the mUZIC.radio festival where SickSpud will be playing a techno set on Friday 12 September 2025 from 6pm to 8pm. Keep your ears open, he'll also be playing a few tracks contained in this podcast ! In this 7th official episode, SickSpud delivers a session of pure techno. Here the tracklisting of this Pure Techno show : 00:00:56 - 00:08:06 >> SickSpud - Bazzard (original mix) 00:08:06 - 00:11:04 >> SickSpud - H ou OP (Hardgroove mix) 00:11:04 - 00:16:22 >> SickSpud - Black Rabbit (Original mix) 00:16:22 - 00:20:18 >> SickSpud - UZIC acid001 (Original mix) 00:20:18 - 00:25:55: SickSpud - MACIVE (Original mix) © Sickspud, 2025 #Call4Artists are you an independent artist willing to showcase your techno track(s) ? Please send your music here : https://uzic.ch/submit-music/ Our team will review and provide feedback to every track submitted! More electronic music & podcasts on Odiolab's website: www.odiolab.ch/series/5tracks/ Want to support 5tracks podcast ? Help the Odiolab association broadcast it free of charge with a donation: donorbox.org/podcast-donation-en

Cu o carieră de peste patru decenii, AG Weinberger este considerat o voce distinctă în peisajul muzical est-european, abordând muzica nu doar ca artă, ci și ca instrument de reflecție socială și culturală. În RFI360 vorbim despre cel mai recent volum pe care îl semnează, "Muzică între libertate și manipulare", o carte care investighează rolul real al muzicii în viața individului și în societate. Despre acest volum, compozitor român, profesor universitar doctor Dan Dediu spune: "E ca un duș rece ideatic pentru mulți dintre noi. O carte incitantă, ce prezintă într-un mod personal o tema deloc comodă și extrem de delicată, o carte răsărită, asumată și trăită de un muzician practicant și de un gânditor mereu ager, atent la context și schimbare. O carte de întrebări și deschideri." Îmbinând experiența de scenă cu o solidă reflecție teoretică, AG Weinberger aduce o perspectivă autentică și curajoasă asupra fenomenului muzical contemporan, pledând pentru recuperarea dimensiunii profunde și inițiatice a actului artistic. "Eu, de pe scenă, sunt responsabil să mă ocup de public, nu are importanţă structura socială sau educaţia. Este doar responsabilitatea mea să îi duc sau să îi invit într-o călătorie, să furnizez, să livrez emoţii, să ridic un semn de întrebare indiferent dacă publicul meu are patru clase." spune într-un interviu AG Weinberger. Cartea se prezintă și sub forma unui Smartbook, o carte hibridă care creează instant legătura dintre volumul tipărit și mediul online. În paralel cu lectura unei cărți fascinante, folosind smartphone-ul și o aplicație gratuită de scanare a codurilor QR, puteți vedea, pe telefon sau pe un SmartTV, clipuri audio/video create de Integral Media special pentru acest volum, inclusiv poemul simfonic Solomon, compus de A.G. Weinberger. 

Acest material poate conține mesaje publicitare și plasare de produse. Unele dintre produsele, serviciile sau brandurile menționate sunt promovate prin parteneriate comerciale, iar prezentarea acestora reprezintă o reclamă.Opiniile exprimate de gazde și invitați sunt personale și nu reflectă neapărat poziția oficială a sponsorilor sau partenerilor noștri. Încurajăm publicul să efectueze propria cercetare înainte de a lua decizii bazate pe informațiile prezentate în acest podcast.

Makini Morrision is a musical polymath. His mastering of jazz, hip-hop and soul music as K Kudda Muzic makes him in high demand to produce music in the St. Louis area. He joined “St. Louis on the Air” to share his music journey, starting with his parents album collection, and his approach to creating his original works as well as collaborating with others.

There have been so many times that I've made a mental note that I need to include more photojournalism on the show, only to have a mental dog eat my homework. Finally, today, I am checking that off the list. Still, if I'm being honest, it wasn't my mental note that made this show happen. It was a series of events that include an email, a referral, and a conference. It ends out that today's guest had reached out to me directly back in August of last year. His email started with "Hey Steve. I have been a loyal listener to your podcast for years. It's been my favorite photo-related podcast by far. I'd love to be featured on your show.", but unfortunately at the time I wasn't in need of any guests - I try not to book too far out these days. Still, I checked out his work and figured someday I needed to follow up. Then, a few months ago, my buddy Kersten Luts, of the Camera Shake Podcast, mentioned a guest that he'd had on his show, and suggested I should get him on my show. When he mentioned the name, Kevin Painchaud, I had the feeling I had heard of him. Still, I was a bit busy at that point, so I didn't really pursue it. Which brings us to the conference part of the story... In February I want to Imaging USA in Texas, mainly to see some friends, like Larry and the gang from Platypod, and Kersten, who was traveling in from London. While there I met Kevin, and that meeting finally got this show off the ground. Kevin is a photojournalist for Lookout Santa Cruz, or more to the point he's THE photojournalist for the all digital daily news organization. His road to, and through, photojournalism is an interesting one. He fell in love with photography in High School, but then, just shy of his 16th birthday, he was a passenger in a car that hit a tree and rolled down a hill. Kevin ended up badly injured, and in a coma for four days. He woke up on his 16th birthday with a new found gratitude to be alive, and an appreciation for people and their stories. Fast forward to 2023, when Santa Cruz County was battered by relentless atmospheric rivers, and destruction as a result, and Lookout Santa Cruz's newsroom of 10 people was tasked with documenting the devastation and providing critical updates. A year later, that hard work would pay off. The Managing editor, Tamsin McMahon, had spent weeks secretly compiling all the articles, photos, and videos, to create a beautiful timeline of their coverage. Why? She was entering the coverage for a chance at the Pulitzer Prize. That had to be one hell of a Zoom meeting when she told the staff, that had no clue she'd done this, that they had won. Now, with 25 years of experience, Kevin has shot for numerous magazines and newspapers, and his work has been featured on prominent news outlets including ABC News, CBS, The Washington Post, NPR, CNN, and MSNBC. His videos were also featured on ABC's World News Tonight. Kevin has produced several feature films, directed TV show pilots, and even earned an Emmy nomination for his music-focused TV show, Muzic on the Edge. One of Kevin's projects that really intrigues me is that he directed PSAs for Aerosmith. Join Pulitzer Prize-winning photojournalist Kevin Painchaud and me as we discuss his road to photojournalism, and as we dissect his award winning image of the CZU Lightning Complex Fire, on this Behind the Shot. Connect with Kevin Portfolio: kevinpainchaud.com Instagram: @painchaudkevin Kevin's Photographer Picks Shumel Thaler: shmuelthaler.com | @shmuelthaler Patrick Tehan: tehanphotography.com | @tehanpatrick John Hefti: johnhefti.com | @johnp.hefti Kevin's Other Work

ZILLIONAIREZ, DON'T MISS OUT – GET YOUR TICKETZ NOW!

ZILLIONAIREZ, DON'T MISS OUT – GET YOUR TICKETZ NOW!

Ali, Mari and Spencer take an in-depth exploration of the recap of 8 fabulous days of racing through 867km of La Vuelta Feminina. Demi Vollering proves herself to once again earn the crown as the queen of World Tour stage races and one of the best bike racers in the world as she rockets herself into a stage victory and the overall win of La Vuelta Feminina. Red looks good on her. There were slippery roads, bold breakaways, and mountain top finishes that offered standout performances from Alison "Action" Jackson, Kristen Faulkner, and Évita Muzic. Marianne "The "Boss" Vos secures not one but two stage wins to earn her 253rd road racing win. This show is not to be missed as the Giro d'Italia Donne and the Olympics loom on the horizon for all the #watchthefemmes and exciting racing that leaves you on the edge of your seat. OneSkin : OneSkin is the world's first skin longevity company. By focusing on the cellular aspects of aging, OneSkin keeps your skin looking and acting younger for longer. Get started today with 15% off using code FEMMES at oneskin.co. That's 15% off oneskin.co with code FEMMES. After you purchase, they'll ask you where you heard about them. PLEASE support this show and tell them we sent you.