KŪL

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs šobrīd ir skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Raidījumā būs dzirdama saruna ar ekspozīcijas kuratorēm Līnu Birzaku-Priekuli un Artu Vārpu. Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs 2022. gadā ir filozofa un arī Radio NABA vēsturiskās fantāzijas raidījuma "Fono-Grāfs" vadītāja Andra Hirša pētījums par latviešu pirmo akadēmiski izglītoto filozofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu. Šodien, 25. janvārī notiek monogrāfijas "Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu. Pirmā latviešu filosofa Jēkaba Oša dzīve un uzskati" atvēršana, kurā apkopots pētījums un pētījuma piezīmes. Radio raidījumā būs dzirdama saruna ar Andri Hiršu. Pirmo reizi pasaules zinātnes vēsturē izdots apjomīgs pētījums par latviešu filozofu Jēkabu Osi (1860–1920), vienu no Latvijas Universitātes idejiskajiem pamatlicējiem. PhD Andra Hirša monogrāfijā, kas izdota sērijas “Filosofiskā bibliotēka. Letonika” ietvaros, raksturota filozofa intelektuālā biogrāfija un izvērtēta Jēkaba Oša filozofiskā sistēma, kā arī tās ietekme uz latviešu domvidi 20. gadsimta pirmajā pusē. Līdz šim latviešu lasītājam nebija iespējams iepazīties ar Jēkaba Oša tekstiem latviešu valodā. Monogrāfijā ir iekļauti Jēkaba Oša studentu lekciju pierakstu tulkojumi. Pētījumā ir izmantoti vairāku Eiropas valstu un Krievijas arhīvu materiāli, kas ietver informāciju ne tikai par Jēkaba Oša biogrāfiju, bet arī atsedz jaunus aspektus latviešu intelektuālās vēstures kontekstā kopumā.  

Piektdien, 16. decembrī, RIXC galerijā, Lenču ielā 2 norisināsies Līgas Dubrovskas izstādes  “Vērojot troksni” atklāšana. Vērojot šo darbu, skatītājs pārceļas no mūsdienām uz industriālās revolūcijas uzplaukuma laiku, kad pilsētvidē mašīnu un fabriku trokšņi sāka dominēt pār citām skaņām, aktualizējot jautājumu par trokšņu klātbūtni ikdienas vidē un tā nozīmi cilvēka psihoemocionālajā telpā. Šajā raidījumā klausies sarunu ar jauno mākslinieci Līgu Dubrovsku. Līga Dubrovska ir māksliniece, kas 2022. gadā ieguvusi humanitāro bakalaura grādu Audiovizuālajā un mediju mākslā Vizuālās komunikācijas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Savos darbos māksliniece meklē eksperimentālus veidus kā integrēt laikmetīgas tehnoloģijas un zinātnes paņēmienus. Mākslas darbā autorei ir svarīga satura daudzslāņainība un asociāciju bagātība, tiecoties uz tādu darba formu, kas spēj raisīt skatītājā emocijas un pārdomas nepastarpināti no autora interpretācijas.

Mēs esam sēdētāju sabiedrība. Dibena un krēsla magnētiskās attiecības ir cilvēku iedzimtais līgums. Katrs līgums ir gan universāls, gan personīgs, tādēļ ikviens skatītājs šajā izrādē kļūst par centrālo norišu lauku. Ikviens cenšas atrast savu krēslu – cits vienkāršāku, cits ietekmīgāku, pierodot pie savas vietas, kuru grūti pamest. Tas kļūst par identitātes sastāvdaļu. Un krēslu mums netrūkst – bārā, vilcienā, galmā, kultūras kanonā un birojā… Kur vien veries, visapkārt krēsli un tajos sēdošie ar durošām sāpēm krustos, savilktiem pleciem un vieglu dunoņu deniņos. 206 kauli, aptuveni 360 locītavu un 650 muskuļi – tas ir cilvēks, bet cik gan daudz mēs no šiem dotajiem izmantojam un cik – apsēžoties apslāpējam? Raidījumā būs dzirdama saruna ar idejas autori un horeogrāfi Sintiju Siliņu un skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu. Iekšējās spriedzes izrāde “Mans līgums ar krēslu” ir ķermeniska pieredze, kurā skatītāji piedalīsies stāvēšanas un sēdēšanas politikas īstenošanā un kļūs par tās līdzdalībniekiem. Konceptuālā un vienlaikus poētiskā izrāde rosina sava ķermeņa stāvokļu novērošanu ikdienas situācijās un fizisku apzinātību. Šis ir stāsts par augšā celšanos. Visticamāk, arī tu šo lasi sēžot. Un, visticamāk, ir laiks piecelties.

Kinoteātra “Kino Bize” 10. jubilejai veltīto programmu “Klasikas kino vakari”, kas šogad pievērsusies spožākajiem kinodarbiem no 2012. gada, novembrī turpinās franču režisora Leosa Karaksa nepieradināmā drāma “Svētie Motori” (2012). Divos seansos 11. un 12. novembrī skatītāji aicināti izbaudīt kinematogrāfisku ceļojumu cauri Parīzei ar ilglaicīgo Leosa Karaksa līdzgaitnieku, aktieri Denī Lavānu galvenajā lomā. Rqaidījumā būs dzirdama saruna par kinoteātra "Kino Bize" desmit gadiem un tā lomu Latvijas kultūras un kino vidēs. Raidījumā viesosies Ieva Augstkalna un Paula Bērziņa. Piektais “Klasikas kino vakaru” cikls pievērsies trīs 21.gs. filmām, kuras tāpat kā kinoteātris Kino Bize šogad atzīmē desmito jubilejas gadu. Filmu programma aptver spožus kinodarbus no 2012. gada, kas ar savu izteikti kinematogrāfisko formu un oriģinālo vēstījumu raksturo aizvadīto desmitgadi kinomākslā.

Pagājušās nedēļas nogalē mākslas galerijā "Māksla XO" tika atklāta divu arhitektu Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres izstāde "Laikapstākļu modifikācijas institūts". Izstāde pēta Losandželosas ūdensapgādes sistēmu, kas ir viena no produktīvākajām un pretrunīgākajām pasaulē. Tajā tiek pētītas laikapstākļu izmaiņas kā daļa no Kalifornijas ūdensapgādes tīkla un arhitektūras infrastruktūrām, tostarp Losandželosas akvadukts, ūdens rezervuāri, izžuvušais Ovena ezera un mākoņu sēšanas stacijas. Šajā sarunā būs dzirdama saruna ar arhitektu, vienu no izstādes autoriem Helviju Savicki par dizainu un arhitektūru, par spekultatīvām būvēm un stāstiem iz institūta pētniecības procesa. „Laikapstākļu modifikācijas institūts darbojas starp lietu un sausumu, starp realitāti un spekulatīvu izdomājumu, cilvēku un vidi, starp fiktīvo un dokumentālo. Institūts novēro, pēta un uztrauc. Tas veido dažādus scenārijus un eksperimentus. Scenāriji ietver laikapstākļu manipulācijas iespēju izpēti un no tā izrietošās arhitektoniskās sekas mūsu vidē.[...] Izstādes telpa kļūst par laboratoriju, kurā var piedalīties pieredzē, kas apmeklētājiem skaidros mūsu pasaules nākotnes laikapstākļu iespējas,” stāsta izstādes veidotāji.  KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Jau šajā nedēļas nogalē – piektdien, 30. septembrī plkst. 18.00 līdz ar Berlīnē dzīvojošā latviešu fotogrāfa Iļjas Lipkina personālizstādes atvēršanu tiks atklāts mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Trīs dienu laikā – no piektdienas līdz svētdienai – apmeklētāji tiks aicināti piedzīvot franču salonmūziku, muzikālas performances un skaņu eksperimentus, laikmetīgo deju, video operu, kā arī Rīgas cirka izrādi un meistarklases. Šajā raidījumā klausieties sarunu ar Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” māksliniecisko vadītāju, festivāla programmas vadītāju Baibu Bartkeviču. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Trīspadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” pārsteigs ar provokācijām, jaunām formām un nebijušām nominācijām un skatītājiem sniegs plašu LKA bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu darbu retrospektīvu. Festivāla fokusā šogad vairākas neparastas un provokatīvas norises, kas atbilst 13. – velna duča – festivāla norises gadam. Tas mudinājis sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni jeb Rudens Stencil aktualizēt arī festivāla logo. Festivāla radošā komanda astoņās dienās piedāvās daudzveidīgu skatuves un audiovizuālās mākslas darbu programmu:  10 izrādes, trīs filmu skates, meistarklases, diskusijas, sarunas un citus notikumus. Festivāla atklāšana notiks sestdien, 1. oktobrī, plkst. 15.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un norisināsies nedēļās garumā līdz pat 8. oktobrim. Raidījumā uz sarunu viesojās festivāla direktore Kristīne Freiberga, izrādes "Normālu torti, lūdzu!" autors, režisors Ivo Briedis un filmas "Mans kaimiņš nosita manu kaķi" režisors Reinis Ūbelis. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) organizētajā laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit 13, kas šogad norisināsies līdz 16. oktobrim, sadarbībā ar Gētes institūtu ir uzsākta vērienīga pasākumu programma, kas pievēršas demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. “Hearing Voices Café” programma iemājos festivāla ietvaros izveidotā pop-up kafejnīcā, kas sadarbībā ar “Borščs – vakariņas pie ukrainietēm” komandu būs atvērta visu festivāla laiku. Pasākumu programmas un arī pop-up kafejnīcas nosaukums aizgūts no mākslinieces Doras Garsijas aizsāktā projekta, kas jau ticis realizēts daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā un iegūs jaunu formu festivāla Survival Kit 13 ietvaros. Latvijā īstenotais “Hearing Voices Café” projekta modelis, kā kuratore ir jaunā filosofe Sofija Anna Kozlova, ietvers nevien īpaši veidotu “Hearing Voices Café” pamatprogrammu ukraiņu kopienai Latvijā, bet arī plašāku formāli atšķirīgu pasākumu ciklu, ik nedēļu nodrošinot daudzveidīgu pieredzi dažādām vecuma, sociālās un etniskās piederības grupām. Uz sarunu Raido NABA ēterā viesosies programmas kuratore Sofija Anna Kozlova un māksliniece Sabīne Šnē. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šī vakara raidījumu sāksim ar sarunu par klusumu un neko. Radio NABA studijā viesojas, trīs horeogrāfi Līga Ūbele, Marģers Vanags un Kitija Geidāne, kuru jaunākais darbs – iestudējums “Kustību lekcija – Bez nosaukuma” savu pirmizrādi piedzīvo tieši šovakar.  7. un 8. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, būs skatāms horeogrāfes Līgas Ūbeles veidotais jaundarbs, kustību lekcija “Bez nosaukuma”. Kustību lekcija “Bez nosaukuma” būs augstvērtīgs un intīms kustības jauniestudējums, kurš izceļ skatuves mākslu kā mirklīgu un indivīda pieredzē balstītu mākslas formu un pievērš sabiedrības uzmanību klusuma nozīmei laikmetā, kas ir pilns ar audiālu, vizuālu un informatīvu troksni. Kustību lekcijas veidotāji akcentē formas un satura tīrību, izmantojot vienkāršus, saprotamus un tieši tāpēc spēcīgus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Šis darbs būs meditatīvs ceļojums laikā un telpā, kur skatītājs, sekojot izrādes veidotāju radītajai struktūrai, sasniedz iekšēju klusumu, lai patiesi piedzīvotu mirkli, kurā atrodas. Izrāde ir jaundarbs, kurā vienlīdz mijiedarbojas trīs galvenie izteiksmes līdzekļi - kustība, telpa un skaņa. Sākotnējais impulss šī darba veidošanai bija horeogrāfes Līgas Ūbeles novērojums, cik maz viņa ir klātesoša savā ikdienā, jo to pārāk bieži nomāc troksnis - mūzika austiņās, televīzija fonā vai domas galvā, kas vērstas uz pagātni un nākotni - ne to, kas notiek tagad. Līga vēlējās radīt laikmetīgās dejas izrādi par klusumu, taču skatītājiem piedāvās ko citu – kustību lekciju “Bez nosaukuma”. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šobrīd kim? Laikmetīgās mākslas centra izstāžu zālē skatāma RIXC festivāla centrālā izstāde "Trauslā realitāte". Tajā apskatāmi 13 ārvalstu un Latvijas mākslinieku darbi, kuros autori no tehno-ekoloģiskas perspektīvas raugās uz šobrīd aktuāliem pasaules procesiem, pētot gan Čornobiļas atsvešinātās zonas telpu akustiku, gan virtuāli iegremdējoties karavīru imersīvajā atmiņā, gan vizualizējot mūsu gatavību visdažādākajām kataklizmām – sākot no zemestrīcēm, viesuļvētrām, kara likumiem līdz pat zombiju apokalipsei. Šovakar raidījumā uz sarunu viesosies trīs mākslinieki – Alvis Misjuns, Jurģis Peters un Sabīne Šnē. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Programmas "Apvērsuma" dalībnieki  ir jaunieši, kas vēlas būt kultūrā, vēlas mainīt pasauli soli pa solim. Kādi ir viņu pirmie soļi, sasniegumi, pārsteigumi un sadursmes par to vairāk raidījumā būs iespējams dzirdēt sarunu ar trīs no šīs programmas jauniešiem - Albertu Rozi, Karu Treij un Samuelu Ozoliņu. Šobrīd viņi strādā pie divu vērienīgu starptautisku skatuves mākslas festivālu programmu veidošanas – “Apvērsums” festivālā “Homo Novus” 2022. gada septembrī Rīgā un “Rosendal Shake Down” 2023. gada aprīlī Tronheimā. “HOMO NOVUS Apvērsums” ir trīs dienu izrāžu un notikumu programma, kuru patstāvīgi veido 10 pusaudži no Latvijas un Norvēģijas. 2022. gada sākumā Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Norvēģijas “Rosendal Teater” uzsāka jauno kuratoru apmācību projektu ar mērķi nodrošināt redzamību un rīcībspēju pusaudžiem, kuriem parasti šādas tiesības netiek dotas, kaut arī sabiedrības nākotnei nozīmīgie lēmumi un kultūras attīstība vistiešākā mērā ietekmēs viņu dzīvi. “Apvērsums” ir platforma, kur jaunieši piedalās pilsētas kultūras dzīves organizēšanā pēc savas pieredzes un saviem noteikumiem. Šajā gadā jaunie kuratori – Alberts Roze, Annija Stranda Molstere, Estere Dimitere, Heda Osmo Rode, Ikars Graždanovičs, Karu Treij, Margita Ade, Nikolajs Fursets Rašfelds, Samuels Ozoliņš, Zahida Kardu – strādā pie divu vērienīgu starptautisku skatuves mākslas festivālu programmu veidošanas – “Apvērsums” festivālā “Homo Novus” 2022. gada septembrī Rīgā un “Rosendal Shake Down” 2023. gada aprīlī Tronheimā. Tā ir iespēja jauniešiem kritiski izvērtēt un mainīt ne tikai par savu tuvāko apkārtni, bet arī sadarbības partneru pilsētu, atstājot ietekmi uz Eiropas un starptautisko vidi kopumā. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šī gada 8. septembrī kinoteātrī “Forum Cinemas” pirmizrādi piedzīvos studijas “Mistrus Media” un režisora Aika Karapetjana jaunākā spēlfilma “Sema ceļojumi”, kas stāsta par ārzemnieku Semu, kurš dodas uz kādu nomaļu Eiropas vietu meklēt savu tēvu. Tomēr meklējumi ieved viņu pasaulē, kādu viņš nav iepriekš pieredzējis. Negaidītu situācijas pavērsienu rezultātā Sems nonāk kādas zemnieku ģimenes gūstā, no kurienes viņu, kā izrādās, var glābt tikai kāds mazs sivēns. Vārdu sakot - pasaka pieaugušajiem par cūkām un svešiniekiem! Šovakar uz sarunu raidījumā viesosies filmas producents Gints Grūbe un dzīvnieku trenere Daina Matskina. Jau ziņots, ka Latvijas un Beļģijas kopprodukcijas filma “Sema ceļojumi”, ko veidojusi Latvijas filmu studija “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Beļģijas kompāniju “Polar Bear”, izpelnījusies arī ietekmīgā televīzijas tīkla “HBO Europe” ievērību – tas iegādājies filmas demonstrēšanas tiesības, tādējādi apliecinot latviešu filmas kinemotogrāfisko un saturisko vērtību. Filmā galveno lomu atveido Eiropas kino populārais beļģu aktieris Kevins Jansens, kurš filmējies tādos populāros kinodarbos kā režisores Koralijas Feržē filmā “Atriebība” un Kristiana Volkmana “Slepenā istaba”. Filmā “Sema ceļojumi” lomas atveido arī jauni un daudzsološi, kā arī pieredzējuši un jau iemīļoti latviešu aktieri – Laura Siliņa, Aigars Vilims, Juris Bartkevičs, Normunds Griestiņš. Operators ir Jurģis Kmins (“Bille”, “1906” u. c.), galvenais mākslinieks – Jurģis Krāsons, grima māksliniece – Maija Gundare, kostīmu māksliniece – Liene Dobrāja, producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe (“Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, “Janvāris” u. c.). KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Septembra sākumā jau 26. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums skatītājiem piedāvās jaunākos patiesās dzīvēs balstītos stāstus par cilvēku dzīvēm Baltijas jūras reģionā, par dzīves mazajām un lielajām uzvarām, par ģimenes drāmām, par jaunību un novecošanos. Raidījumā uz sarunu par dokumentālo filmu aktualitātēm viesosies foruma projekta vadītāja Zane Balčus. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies no 5. līdz 11. septembrim, un tā filmas būs skatāmas kinoteātrī “K. Suns” Rīgā, Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums dibināts 1997. gadā, un kopš 2006. gada tā norises vieta ir Rīga, kur to rīko Nacionālais Kino centrs. Ik gadu forums pulcē kino profesionāļus no Baltijas jūras reģiona, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm uz filmu projektu tirgu, savukārt skatītājiem piedāvā tematiski daudzveidīgu, godalgotu dokumentālo filmu programmu. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šoreiz raidījuma trīs interviju sērija par norisēm Latvijas kultūras kartē. Rīgā šonedēļ sākas starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls "ReRiga!", Liepājā noris Skola 2030 konference pedagogiem par tēmu "Mākslai ir nozīme", bet nedēļas izskaņā gaidāms Jelgavas novadā pirmais demokrātijas festivāls "Kopienas sarunas". Šoreiz klausies sarunas par ar šo norišu producentiem un idejas autoriem. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Jau šo ceturtdien kārtējā epizode "Neierastas literatūras" pasākumu sērijā, šoreiz skatītājiem klātienē būs iespējams vērot literāro performanci “Pasaulē mīļākais attālums”. Performanci veido Gusts Ābele un teātra studija “Kāpnes”, kā rotaļu starp Gusta Ābeles romāna "Pasaulē mīļākais klusums" fragmentiem un dzejnieces Ingas Pizānes dzeju. Šovakar studijā viesosies Gusts Ābele. Piecas Svena versijas tajā satiekas jaunības mīlestībai veltītā klaunādē, lai palūkotos uz sevi no malas un rastu atbildi uz jautājumu, kas uzdots izrādes sākumā iekļautajā Ingas Pizānes dzejolī: kur beidzas viņš un sākas viņa izmisums? Gusts Ābele ir jauniešu teātra studijas "Kāpnes" dibinātājs, kā arī darbojas tajā kā aktieris un režisors. Tajā iestudējis izrādes "Gaidot Bodžanglu", "Komēta nāk", "Augšup pa lejupejošām kāpnēm" (tiešsaistē), "Reiss. Mūsdienu stāsts" un uzņēmis seriālu "Bruģis manās kurpēs". Teātra studija "Kāpnes" ir Gusta aizsākta jauniešu teātra apvienība, kas apgūst teātra mākslu, mācoties cits no cita malu malās iegūtajām zināšanām, nevis pastāvīgiem mentoriem, un paši uz savu galvu veido jaunības maksimālisma caurstrāvotus iestudējumus par visu, kas ienāk prātā, – no groteskām traģikomēdijām par neprātīgām ģimenēm un cilvēka psiholoģiju pētošām drāmām līdz laikmetīgiem notikumiem un mūzikliem. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.  

Sestdien, 6. augustā Līgatnes pagasta Ratniekos Starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā "LABA DABA" savu tikšanos ar festivāla baudītājiem piedzīvos laikmetīgās dejas izrāde "FEMINA". Šovakar Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar horeogrāfi Sabīni Neilandi un scenogrāfi Līgu Ūbeli. “FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5”.  Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos. Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.     Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Sestdienas rīts festivālā "LABA DABA" aicinās pašus mazākos uz interaktīvu pasaku bērniem "Lāča Andreja stunda", kuras laikā bērni varēs iepazīsties ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds. Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis. Raidījumā uz sarunu viesosies Elizabete Pavlovska Ziedoņa klase vadītāja. Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.  

Performances mākslas apvienība "PUSHPA" ar performanci "PUSHPA" Starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā "LABA DABA" piektdienas pēcpusdienā atklās Suņa skatuvi jeb Šķūņa teātra, dejas un performances mākslas programmu, aicinot ieelopt malku svaiga gaisa un uzskaņoties festivāla norisei. Raidījumā klausies sarunu ar apvienības "PUSHPA" māksliniecēm.   Performance "PUSHPA" ir sauciens tiem, kuri jūtas ieslodzīti dzelzs būrī, kas apspiež un ierobežo viņu vispatiesāko izpausmi. Mūsdienu pasaule, kur noteicošais princips ir “skaldi un valdi”, arvien vairāk un spēcīgāk alkst pēc Sakrālā Sievišķīgā Spēka. Kāds to var saukt par iekšējo raganiskumu, kāds par iekšējo priesterieni. Galu galā tas ir viens un tas pats - sena atminēšanās par pilnīgi iekšējo brīvību. Tās atgūšana. Apvienību “PUSHPA” veido sešas dažādas mākslinieces - Beatrise Anda Ozoliņa, Dārta Drava, Justīne Vaivode, Ketija Riteniece, Loreta Šperliņa-Priedīte, Undīne Trapenciere. PUSHPA radās no kaislības. Kā jau visās lielās radīšanās. Ar kopēju kaislību pret performances mākslu. Ar spēcīgu vēlmi radīt. Radīt kopā. Sievišķais spēks. Zieds - PUSHPA. Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Pirms došanās vasaras piedzīvojumos radiorubrikā/radioraidījumā "Jauniešu balsis mākslas muzejā", sarunāsies kluba pārstāves Elīza un Agate un, kā viņa pati sevi sauc - jauniešu kluba dinozaurs - Kortnija, kas nu jau kļuvusi par daļu no jauniešu kluba arī kā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izglītības programmu kuratore. Saruna risināsies ap muzejizglītību, karjeru muzejā un jauniešu klubu kā platformu un vietu izaugsmei. Vai strādāt muzejā mūsdienās nozīmē visu dienu sēdēt aptumšotā izstāžu zālē un neļaut apmeklētājiem pieskarties eksponātiem? Vai, lai strādātu muzejā, nepieciešama īpaša izglītība? Kādas ir iespējas iesaistīties muzeja darbā, neveidojot karjeru muzejā? "Jauniešu balss mākslas muzejā" ir rubrika, kas raidījumā "KŪL" ietvaros dod vārdu jaunajiem mākslas pasaules izzinātājiem jeb Mākslas muzeju jauniešu kluba aktīvistiem, pārsvarā vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem un pirmo kursu studentiem runāt un iepazīt mākslas pasauli. Rubrika top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un tā institūcijām.

Jau šajā nedēļas nogalē, 1. un 2. jūlijā, Cēsīs iedegsies astotais Sarunu festivāls LAMPA ar 271 pasākumu uz 33 skatuvēm un 21 kopā skatīšanās vietu visā Latvijā. Festivāls šogad izgaismos sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filosofiskiem, individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem no gatavības krīzei un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un kvīru jogai. Uz ikgadējo sarunu Radio NABA ēterā viesosies sarunu festivāla direktore Ieva Morica un programmas direktore Egita Prāma, lai kopīgā sarunā izzinātu šī gada festivāla karstākos pieturpunktus. Arī šogad neatņemama festivāla daļa būs Radio NABA un Latvijas Universitātes kopīgi veidotā sarunu programma. Šogad četras Zinātnes kafeinīcās būs iespējams dzirdēt Latvijas Univeristātes pētnieku un Radio NABA instruktoru sarunas par modernajām tehnoloģijām, par mierpilnu vēstures izziņu, par zinātnes zinātniskumu un vienmēr nemirstīgajiem pankiem, jeb subkultūru nozīmi mūsdienu kultūras telpā. Radio NABA jau no piektdienas pēcpusdienas būs dzirdami arī ziņu speciālizlaidumi un intervijas no festivāla norises vietas, bet Zinātnes kafeinīcas būs dzirdamas tiešraidē Radio NABA ēterā un skatāmas videotiešraidēs LSM un Facebook.com, gan baudāmas festivāla teritorijā uz vietas uz Latvijas Universitātes/Radio NABA skatuves. KŪL sarunas vada: Anete Enikova

Šajā raidījumā Francis un Elīza sarunāsies ar Indru Komarovu – modes dizaineri un Latvijas Mākslas akadēmijas docenti. Jaunieši ar jomas profesionāli veidos diskusiju par modi, dizainu un to vietu muzejos saistībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāmo izstādi "Vétements modéles. Modes arhetipi", kas tapusi Latvijas un Francijas sadarbības projekta rezultātā. Tiks apskatīti tādi jautājumi kā: kāda ir modes un dizaina saistība, kāpēc un vai modei ir vieta muzejos, kāda ir fotogrāfijas loma modes industrijā un citi. "Jauniešu balss mākslas muzejā" ir rubrika, kas raidījumā "KŪL" ietvaros dod vārdu jaunajiem mākslas pasaules izzinātājiem jeb Mākslas muzeju jauniešu kluba aktīvistiem, pārsvarā vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem un pirmo kursu studentiem runāt un iepazīt mākslas pasauli. Rubrika top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un tā institūcijām.

Festivāls “Starptelpa” notiks no 15. līdz 19. jūnijam, tāpat kā iepriekšējos gados savā norisē ietverot gan meistarklases, gan akadēmisko dimensiju, gan ārzemju un vietējo mākslinieku performances. Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē festivāla “Starptelpa” norises vieta būs Latvijas Mākslas akadēmija. Festivālā piedalīsies ārvalstu mākslinieki no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Serbijas, Meksikas un Itālijas. Savukārt Latviju tajā pārstāvēs gan vietējie mākslinieki, piemēram, Anna Maskava, Arvis Kantiševs, Laura Šterna, gan Latvijas Mākslas akadēmijas performances mākslas studenti un Latvijas performances mākslas centra performances kursa absolventi. Studijā uz sarunu viesosies performanču māksliniece un festivāla pārstāve Laura Šterna.

No 12. līdz 21. jūnijam Rīgā un Stāmerienā ar daudzveidīgu izrāžu un meistarklašu programmu norisināsies starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot”. Raidījumā būs dzirdama saruna ar dejotāju, horeogrāfi un festivāla direktori - Olgu Žitluhinu. Festivāls, kas aizsācies 1998. gadā un ieguvis atpazīstamību gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, šogad pievērsīsies tēmai “draugi”, uzsverot, cik būtiski ir atbalstīt citam citu, uzturēt draudzību un satikties. Festivāla draugi un draugu draugi – individuāli mākslinieki un apvienības – uz Latviju ceļos no tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Šveice, Ziemeļmaķedonija, Somija, Tanzānija, Horvātija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste, Francija, Zviedrija un ASV. Festivāla organizatori cer, ka pievienoties varēs arī mākslinieki no Ukrainas, kas, būdami karaklausības vecumā, joprojām gaida atļauju izceļot no valsts. “Laiks dejot” 2022. gada tēma izaugusi ne tikai no pandēmijas radītās nošķirtības, kas aktualizējusi draudzības nozīmi, bet arī no ilggadīgā festivāla atmosfēras. “Mēs mēģinām ļaut iedzīvoties mūsu vidē, dzīvē, mākslā, skaistajā Latvijā. Festivāls ir ģimenisks, draudzīgs. Nekad nav bijis tā, ka mākslinieki atbrauc, parāda izrādi un – čau,” uzsver festivāla direktore Olga Žitluhina. Arī skatītāji festivālā var ne tikai noskatīties augstas raudzes laikmetīgās dejas izrādes no dažādām valstīm, bet ieraudzīt to veidotājus kā personības: kā viņi dzīvo, kā domā, kā dejo, kāpēc ir mākslā. Māksliniekus labāk iepazīt palīdz arī viņu vadītās meistarklases, kas ir neatņemama festivāla “Laiks dejot” sastāvdaļa. Vienu no meistarklasēm vadīs ievērojamais ASV horeogrāfs Marks Haims. Festivāla programma atspoguļo ne tikai reģionālu, bet arī tēmu un formātu daudzveidību. Dejas mākslinieces Annas-Marijas Adomaitīte (Lietuva / Šveice) solo izrāde “darba gabals” ir ķermeņa portrets, kuru caurstrāvo autoritārā režīma un McDonald's atmiņas. Kā ķermenis noguruma ietekmē sāk pretoties produktivitātei? Balstoties ātrās ēdināšanas pakalpojumu darbinieku pieredzē, “darba gabals” uztver darbu kā atsvešinātu un neizbēgamu praksi. Francijas mākslinieku – horeogrāfes Zoī Lakornje un mūziķa Remi Tibo – kopdarbs FATAL.E ir par sērām, laiku un svētkiem. Tas ir aicinājums sajust, ienirt sevī un veltīt laiku. Tas ir ceļojums caur apturošu laiku, caur emocijām un sajūtu. Tas ir ceļojums, lai kopā svinētu nāves un dzīvošanu. Tā ir oda dzīvei. Tematiski līdzīgi arī Skopjes Dejas teātra un horeogrāfes Adrijanas Dančevskas (Ziemeļmaķedonija) izrāde “Nepieskaries manām acīm”, identificējoties ar maķedoniešu tautu, slavina dzīvi, skaistumu vienkāršībā un dusmas esamībā. Regulārs festivāla “Laiks dejot” viesis ir Somijas dejas kompānija Gruppen Fyra, kas ieguvusi publikas simpātijas ar saviem humora caurstrāvotajiem darbiem. Šoreiz būs iespēja redzēt izrādi Soiree (Sarīkojums), kas ir darbs par bailēm no dzīves un par dejošanu uz pasaules drupām. Soiree ir tumša, bet humora pilna izrāde, kas apvieno fizisko un dejas teātri. Darbā attēlotais traģikomiskais cilvēces tēls smeļas iedvesmu no Ežēna Jonesko un Semjuela Beketa mantojuma. Savukārt Horvātijas mākslas organizācijas de facto izrāde “Rats” ir horeogrāfisks darbs, kas radies, iedvesmojoties no horvātu tradicionālajām dejām un paražām, un kura pamatā ir jautājums, vai un kā tautas tradīcijas saglabājušās kā populāras modernitātes parādības. “Rata” savdabība ir ļoti dažādo izpildītāju – aktieru, dejotāju un folkloras mākslinieku – dalība. Izrāde pēta neiespējamos un absurdos centienus, lai visas šīs atšķirīgās mākslinieciskās izpausmes, iemiesotas citos un atšķirīgos ķermeņos, radītu kopienu, kas reprezentē sākotnējo folkloras kopienu. Nantea Dance Company no Tanzānijas reģionālā ziņā jau ievada “Laiks dejot” 2023. gada programmu, kad centrā būs Āfrikas deja. Dejas duets un filmu projekcija “Brīdis – Wakati” atspoguļo mirkļu daudzos slāņus un runā par to, kā šie brīži var mainīt indivīda attieksmi, domas, pieredzi un dzīvi kopumā. Vairākās festivāla izrādēs vienkopus satiksies mākslinieki no dažādām valstīm. Laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance “Tornado” (horeogrāfi Olga Žitluhina, Valērijs Oļehno, mūziķi Juris Kaukulis, Liene Dobičina, gaismas Oskars Pauliņš), pulcējot un iesaistot lielu skaitu dažādu paaudžu dejotājus, kā arī festivāla dalībniekus no Latvijas un ārvalstīm, iegriezīs tornado virpuli vēl nebijušā vērienā. Performances “Tornado” iecere ir kustībā iniciēt māksliniecisku sinerģiju, vienā procesā ap laikmetīgo deju apvienojot dažādas mākslinieciskās prakses. Savukārt, darbā RAZDEDAUCH ES “Radošā Eiropa” projekta BET – Body Experience Time through 45+ ietvaros satikās nobrieduši dejas mākslinieki no Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī Apvienotās Karalistes. Darbs lielā mērā iemieso arī festivāla “Laiks dejot” būtību, uzsverot, ka kaut kas jēgpilns rodas vienmēr, kad mēs esam klātesoši mirklī cits ar citu. Šajā projektā tiek svinēta atziņa, ka deja un dejošana pieder ikvienam – jebkurā vecumā. Īpašu noskaņu izrādei piešķirs norises vieta – Stāmerienas pils.

No 10. jūlija galerijā "Low" būs skatāma izstāde "Balsis", kas priekšplānā izvirza jaunākās paaudzes Baltijas māksliniekus, kuri savos darbos vēsta par LGBTQ kopienu un marginalizētajām lesbiešu, trans un nebinārajām balsīm. Par LGBTQ kopienas mākslinieku balsīm, mākslu, ķermeņa un seksualitātes interpretācijām sarunāsimies ar mākslinieci un izstādes kuratori Mētru Saberovu. Izstāde sastāv no fotogrāfijas, grafikas un digitālās drukas darbiem, kā arī lielformāta rotaslietu aktīvisma instalācijas.. Izstādes darbus vieno to kopējā izpētes tēma par ķermeņiem un to uztveri gan no sabiedrības, gan LGBTQ kopienas puses. Ksenija Tarasovas (Latvija) tekstuālais darbs saliek kopā pašportretu no nenodzīvotajā dzīvē atrodamām autentiskuma lauskām, lai atgūt savu pagātni. Janinas Sabaliauskaites (Lietuva/ Apvienotā Karaliste) melnbaltā fotogrāfiju sērija attaino mākslinieces un viņas partneres lesbiešu dzīvi caur apzinātu tās intīmo pietuvinājumu. Dorian Rosenthal (Latvija/ Zviedrija) melnbaltās ķermeņu ainavas manifestējas viņa definētajā fotogrāfiskā šamanisma praksē, veidojot intīmu saikni starp fiksēto ķermeni, kas izkrīt no dzimtes binaritātes, un fotogrāfijas rituālu. Aleksa Kohana (Lietuva) grafikas darbi rotaļājas ar trans reprezentāciju velnu un dēmonu rotaļīgā izmantojumā. Projekta Roosa Ila (Rozā gļotis) veidotāji Līna Lelova un Valdeks Laurs (Igaunija) atsavina Igaunijas labēji populistiko politiķu izteikumu par liberālo kultūru, materializējot to piespraudēs, ar ko lepni izrādīt savu piederību nosodāmo feministu un LGBTQ atbalstītāju lokam. Izstādi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma.

Šajā raidījumā kopā ar Mākslas muzeja Jauniešu klubu runāsim par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā nupat atvērto izstādi "Purvītis" par godu Vilhelma Purvīša 150. dzimšanas dienai. Jaunieši apskatīs dažādus jautājumus, piemēram – vai klasiskā māksla joprojām ir aktuāla? Vai mākslas apskatīšana "dzīvajā" ir vajadzīga, un vai Purvīša mākslā tai ir īpaša loma? Vai mākslai kaitē kļūšana komerciālai? Kāpēc jauniešiem ir svarīgi redzēt un pazīt Purvīti? Raidījumā viesosies fotogrāfs Kristaps Kalns, kura fotogrāfiju grupa "PROTOTIPS" ir izstādes "PURVĪTIS" satelītelements. Tā ietvaros Purvīša darbu vietā muzeja pamatekspozīcijas zālē iekļaujas ainavu fotogrāfijas, tā tematiski sasaistot glezniecības klasikas ilglaiku ar nepastarpinātu dokumentējumu šodienas esamībai, kurā mēs dzīvojam. Jaunieši kopā ar fotogrāfu veidos sarunu.   Skanēs arī Samuela Ozoliņa literārās refleksijas pēc izstādes apskatīšanas.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) modes dizaina studentu darbi šogad tiks prezentēti 9. jūnijā atjaunotajā Āgenskalna tirgū – LMA Studentu modes skatē. Raidījumā būs iespējams dzirdēt sarunu ar LMA studentiem Paulu Vēveri, Nilu Alanceviču un LMA absolventi, dizaineri un pasniedzēju Laimu Jurču. LMA pasniedzēju komisija šogad izvērtēja 38 Modes dizaina apakšnozares bakalaura un maģistra programmas studentu darbus, modes skatē iekļaujot 21 studentu kolekciju. Modes skatē studentu darbos varēsim sajust īpaši personīgu attieksmi, kas atklāsies gan piedzīvotajos stāstos, gan fundamentālu dzīves vērtību apcerē. Jauno dizaineru kolekcijās mēs varēsim iegrimt gan deviņdesmito, gan arī millennium laika retrospekcijā, saņemot nostaļģijas, mīlestības un apmulsuma devu. Jauno talantu darbos mums būs iespēja ieskatīties modes pasaules nākotnē, kas sola mums ne tikai saistošu un stāstošu pieeju modes dizainam, bet arī spēju ieraudzīt un uzburt labākas un taisnīgākas pasaules ainu. Šī gada modes skates dalībnieki ir: Nils Alencevičs, Annija Bērziņa, Marija Jurkovska, Krišjānis Pērkons, Paula Vēvere, Džeina Lubāne, Dārta Sprukule, Artūrs Skurstenis, Loreta Asermane, Milēna Emīlija Seržante, Madara Indriksone, Zuzana Vrabelova, Sigrija Mintika, Laura Luīze Valtere, Elza Kolomenska, Anna Jurjāne, Milana Felicija Semjonova, Vitālijs Kondraščuks, Zaiga Brutāne, Elīna Grīnberga, Jūlija Volkinšteine. Mode skate norisināsies 9. jūnija vakarā atjaunotajā vēsturiskajā Āgenskalna tirgū.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās mākslas muzeju un Mākslas muzeju Jauniešu klubu raidījumā turpmāk ik pārnedēļu būs dzirdama rubrika "Jauniešu balsis mākslas muzejā", kur par mākslas un mākslas muzeju aktuālajām norisēm, mākslas vērošanu, izzināšanu un baudīšanu sarunāsimies ar jauniešiem. Pirmajā epizodē  būs dzirdama vidusskolas pēdējo klašu audzēkņu, jauniešu kluba biedru Agates Meikulānes un Franča Keiša sarunu par laikmetīgās un klasiskās mākslas sadursmi vai varbūt tomēr simbiozi saistībā ar aktuālajām izstādēm. Sarunu centrā starptautiski atzītās latviešu mākslinieces Daigas Grantiņas izstāde "Lauka telpa", kas šobrīd ir apskatāma mākslas muzejā "Rīgas Birža". Sarunu vada: Anete Enikova

Šogad festivāls “Rīgas Fotomēnesis” sāksies 23. maijā un tā tēma būs “dekadence”. Fotomēnesis piedāvās mākslas un mūzikas programmu, kas būs tieša, brutāla, neracionāla, izaicinoša, sarkastiska, iedvesmojoša, uzskatot, ka tieši šāda māksla var palīdzēt glābt cilvēci no iznīcības. 2022. gada Fotomēnesis iedvesmojas no dekadentiem no cita gadsimta, kas uzskatīja, ka mākslai nav jāapkalpo masu gaume, tā ir jāatbrīvo no pastāvošām konvencijām, racionālisma un loģikas, tai jābūt patiesai, radošai un jutekliskai. Festivāla programma aicina ne tikai ļauties impulsiem un baudai, bet arī pārdomām par mūsu vērtībām, morāles normām, mākslinieka lomu šajā laikmetā un Rietumu sabiedrības attīstības virzienu. Raidījumā būs ar festivāla veidotājiem Arni Balčus un Elīnu Semani. Raidījumu vada: Anete Enikova

Atsaucoties uz Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālo tēmu, izolāciju, arī biennāles diskusiju un sarunu vakaros pētīs izolācijas pieredzi, tās izpausmes un atstātās sekas. Izglītības pasākumu programmā jau notikusi starptautiska konference par fotoalbumiem un pirmā radošā darbnīca bērniem. Jūnijā gaidāma arī publiska diskusija par kolekcionēšanas kultūru, kā arī lekcijas par fotoalbuma pētniecību un fotopastkaršu vēsturisko attīstību. Šovakar raidījumā klausies sarunu ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izglītības programmas kuratori Agnese Zviedri.

14. maijā Latvijas muzeji ar devīzi #tiekamiesTagad aicina uz Muzeju nakts norisēm klātienē. Atzīmējot šo notikumu Radio NABA ēterā aktualizēsim muzeju lomu Latvijas kultūras telpā, sabiedrībā un šoreiz tieši jauniešiem pieejamu un aktuālu muzeju saturu. Šajā raidījumā būs dzirdama saruna ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un tā struktūrvienību izglītības programmu kuratorēm un Mākslas muzeju Jauniešu kluba koordinatorēm Annu Pūteli, Lilitu Puduli un Dārtu Dīriņu. Raidījumā runāsim par muzeja piedāvājuma veidošanu jauniešu auditorijai un kopīgi spriedīsim par to, kāpēc jauniešiem ir vajadzīgs muzejs, bet muzejam – jaunieši. Iepazīsimies arī ar muzeju izglītības programmu jauniešiem, kas šogad atzīmēs savu piecu gadu jubileju – “Mākslas muzeju Jauniešu klubu”, tā norisēm, izaugsmi, iespējām ko tā piedāvā jauniešiem.

Līdz 10. jūlijam Rīgas izstāžu zālēs un pilsētvidē norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022 (RFB). Šī gada notikumu programmas galvenais fokuss ir izolācijas stāvoklis un tā dažādās izpausmes un ietekme. Šovakar raidījumā būs dzirdama saruna ar festivāla direktori Inga Brūvere. Astoņās starptautiskās izstādēs un plašā izglītības pasākumu programmā biennāles mākslinieki un kuratori aicinās apmeklētājus apskatīt izolācijas būtību iespējami dažādās nozīmēs un no jauna mācīties lasīt informāciju, ko mums sniedz attēls. “Pēdējo divu gadu laikā dzīve izolācijā jeb „nokāpšana sevī” ir kļuvusi par mūsu jauno realitāti. No citas puses, bez pandēmijas, to veicina arī straujā tehnoloģiju attīstība, jo izolācijas stāvoklis cilvēkam ļauj izrauties no klātesamības visam un visur, radot sev tīkamu draugu loku un iedomu tēlus pašu radītā vidē. Ko izolācijas stāvoklis mums nodara, vai tieši otrādi – varbūt piedāvā?” temata aktualitāti skaidro Inga Brūvere, Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja un viena no izstāžu kuratorēm. „Tikmēr, attīstoties tehnoloģijām, fotogrāfija kā mākslas medijs ir iegājusi jaunā posmā, un izpratne par fotogrāfiju kā attēlu ir mainījusies. Mums arvien no jauna ir jāmācās lasīt informācija, ko iekļauj attēls,” viņa papildina, skaidrojot biennāles fokusu uz attēla informatīvās kodēšanas attīstību. Biennāles centrālā izstāde „Ekrāna ēra III: Klusā daba” turpinās 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu par tehnoloģiju ietekmi uz mūsdienu cilvēka un sabiedrības attīstību. Grupas izstādē piedalīsies 11 mākslinieki no Latvijas, Ziemeļvalstīm, Eiropas un Dienvidāfrikas un tā norisināsies izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” no 22. aprīļa līdz 12. jūnijam. Aprīlī izstādes tiks atklātas arī „Rīgas mākslas telpas” Intro zālē un Kultūrtelpā „Smilga”. Savukārt maijā un jūnijā durvis biennāles apmeklētājiem vērs arī Latvijas Fotogrāfijas muzejs, galerija „Look!” un „ISSP Galerija”, kā arī vēl viena izstāde tiks atklāta „Rīgas mākslas telpas” Intro zālē. Viena no pamanāmākajām biennāles norisēm ir tā sauktā intervence pilsētvidē jeb izstāde, kas norisinās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās. RFB 2022 ietvaros māksliniece Kristīne Krauze Slucka pilsētas iedzīvotājus un viesus rosinās pārdomāt savu attēlu lasītprasmi un pētīs digitālās vides ietekmi 10 pieturvietās laika posmā no 6. līdz 19. jūnijam. Izstādes papildinošā izglītības programma tieksies analizēt izolācijas būtību un meklēt veidus, kā to pārvarēt, lai radītu iekļaujošāku sabiedrību. Gaidāmas izvērstas diskusijas un sarunas par apskatītajām tēmām, un tikšanās ar biennāles izstāžu māksliniekiem. Māksliniece Līga Spunde un kuratore Agnese Zviedre rīkos īpašas meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem, kurās, veidojot savu individuālo ekrānu pasauli, viņi radīs sava laikmeta kluso dabu. Sadarbībā ar Latvijas Autisma apvienību darbnīcas ir pielāgotas un būs pieejamas arī bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Savukārt fotomākslas vides pārstāvju auditorijai 30. aprīlī „Rīgas mākslas telpā” notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 starptautiskā konference. Izvēršot biennāles programmas galveno tēmu – izolāciju, Eiropas fotomākslas eksperti aplūkos fotogrāmatu fenomenu 21. gadsimtā un tēmas izpētes stāvokli Austrumeiropā. Visas Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 garumā izstāžu un pasākumu norises vietās būs iespējams iegādāties īpašu programmas izdevumu – starptautisku autoru rakstu krājumu, kas tematiski vēl plašāk izvērtīs biennāles notikumos apskatītos jautājumus. Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Tās tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Biennāle skatītājiem piedāvā aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstina ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju, publikāciju, izstāžu un performanču formātos.

Starptautiskās dejas dienas ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) viesosies Francijas profesionālās izglītības laikmetīgās dejas izpildītāju grupa “COLINE”. 28.aprīlī Raunas Kultūras centrā, 29. aprīlī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 30. aprīlī LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”, Rīgā būs skatāmas divas viesizrādes, kas atklās dejotāju spēcīgo tehnisko izpildījumu, spējas un skatuves talantu. Raidījumā būs dzirdama saruna ar horeogrāfi Olgu Žitluhinu un producenti Patrīciju Kolāti par Starptautiskās dejas dienas intervencēm Latvijas kultūras telpā. Laikmetīgās dejas izrāde “Coline Bahs, kantātes un pasijas” (Bach, cantates et passion) radīta ciešā dejas un mūzikas sasaitē, kustības kvalitātes daudzveidībā: grupu raksturo mūzikālā materiāla precizitāte, iekšējā muzikalitāte, klausīšanās prasmes, dinamisms, blīvums. Savukārt izrāde “Der Lauf der Dinge” dažādās ainas var raksturot kā poētiskas, pārsteidzošas, striktas, bet pilnas ar fantāzijas elementiem, kas reizēm tuvinās absurdam. Izrāžu horeogrāfijas veidojuši Džoanna Leitone (Joanne Leighton), Tomā Lebrēns (Thomas Lebrun) un Kristians Ubls (Christian Ubl).  Džoannas Leitones radītājā izrādē “Rezultāts” (Score) dejotāji izzina telpas jēdzienu, kas balstīts teritorijā, pilnā ar dažādām identitātēm un savstarpēji saistītām telpām.    Raidījumu vada: Anete Enikova Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

No 28. aprīļa kinoteātros visā Latvijā būs skatāma jaunākā brāļu Ābeļu pilnmetrāžas filma "Nemierīgie prāti". Raidījumā būs iespēja dzirdēt sarunu ar režisoru Raiti Ābeli. "Nemierīgie prāti" ir brāļu filma un stāsts par brāļiem – māksliniekiem, kuri, gatavojoties savai izstādei un viens otru atbalstot, iepazīstas arvien tuvāk, arvien vairāk nobīdot robežas tam, kas sabiedrībā un cilvēku attiecībās tiek uzskatīts par normālu. Brāļus filmā atveidos aktieri Toms Auniņš un Mārcis Lācis, kuram ir gan aktiera, gan arī režisora pieredze. Sieviešu lomās aktrise Dārta Danēviča un performanču māksliniece Daniela Vētra. Lekšana no kuģīša ledainā ūdenī ir mazākais no ekstrēmajiem pārbaudījumiem filmēšanas laikā, ko nācās piedzīvot aktieriem.   Raidījumu vada: Anete Enikova Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Līdz pat 5. jūnijam Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma jauno mediju mākslinieces Annas Priedolas izstāde “Piena dienasgrāmatas”, kuras uzmanības centrā ir demence un ar demenci sirgstošo un viņu tuvinieku pieredze. Izstādes norisi papildinās sarunas un ekskursijas ar mākslas mediatoriem un mākslinieces vadītās demences datu recepšu darbnīcas, kurās ikvienam būs iespēja izmēģināt, kā datus par demenci atveidot ar pārtikas produktiem. Raidījumā būs dzirdama intervija ar mākslinieci Annu Priedolu. Izstādē māksliniece caur datu vizualizācijām un demences pieredzēm audio formātā iepazīstina un attēlo ar demenci sirgstošo senioru ikdienu un uztveres procesus, sociālpolitiskās realitātes un cilvēcisko attiecību interpretāciju, kā galveno izteiksmes līdzekli izmantojot pienu un tā produktus. Annas Priedolas izstādi papildina Medicīnas vēstures muzeja krājuma priekšmetu pop-up ekspozīcija, kas tapusi māksliniecei, sadarbojoties ar muzeja speciālistiem. Tā stāsta par novecošanās procesu pētniecību un demenci kā diagnozi cauri laikiem un dažādām institūcijām. Izstādē uz vietas noteiktos laikos būs sastopami īpaši apmācīti mākslas vēstneši jeb mediatori – dažādu jomu eksperti, gan mākslas profesionāļi, gan neprofesionāļi, kas apguvuši prasmes un zināšanas par mākslas mediāciju un tās sociālo spēku, un ar kuriem būs iespējams veidot sarunu un doties kopējā izstādes apskatē. Anna Priedola (1988) ir Liepājā dzīvojoša un strādājoša māksliniece, kas ieguvusi maģistra izglītību Liepājas Universitātes studiju programmā “Jauno mediju māksla” un pašlaik arī strādā Liepājas Universitātes Mākslas Pētījumu laboratorijā kā zinātniskā asistente, bet savā radošajā darbībā māksliniece izvērš dažādus starpdisciplinārus mākslas projektus, bieži sadarbojoties ar vietējo sabiedrību vai tās grupām, pētot ilgtspējīgas attīstības problemātiku un patēriņa attiecību estētiku. Darbojas arī kā kuratore, pētot dabas koncepta interpretācijas un dabas pieredzes simulācijas iespējamību. Savukārt raidījuma otrajā daļā - saruna ar režisoru Matīsu Kažu par jauno komēdiju "Ūdens garša".

Šobrīd Latvijas Kultūras akadēmija realizē projektu, kas paredz kvalitatīvi tulkotu 20. un 21. gadsimta nozīmīgāko skatuves mākslas tekstu nodošanu vietējiem profesionāļiem un interesentiem – tā pirmās 24 vienības lasāmas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) digitālā arhīva pētnieciskajā vidē “Garamantas.lv”. Teksti pieejami: https://ej.uz/anto. Raidījumā būs dzirdama saruna ar tulkojumu projekta kuratoriem – dramaturgu Evartu Melnalksni un Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniski pētnieciskā centra zinātnisko asistenti Dārtu Ceriņu. Latvijas skatuves mākslas vidē var novērot laikmetīgā teātra iezīmes un paņēmienus, bet tiem trūkst atbilstošas “valodas”. Nozares radošo profesionāļu, pētnieku, kritiķu, pasniedzēju un studentu ikdienā trūkst pašu fundamentālāko un pēdējo desmitgažu būtiskāko tekstu tulkojumu – šobrīd katrs izmanto to, kas ir pieejams, lasot tekstus svešvalodās un terminoloģiju interpretējot pēc saviem ieskatiem. Tā kā tās ir sistēmātiski risināmas problēmas, LKA un LU LFMI sadarbībā ar biedrību “Mākslas birojs” un žurnāla “Teātra Vēstnesis” redakciju 2021. gadā uzsākusi darbu pie ilgtermiņa projekta – antoloģijas izdevuma, digitālā formātā apkopojot un tulkojot Eiropas, Ziemeļamerikas un citu reģionu profesionāļu un ievērojamu personību tekstus. Pirmajā posmā piedāvāti Bertolta Brehta, Konstantīna Staņislavska, Tima Etčelsa, Džonatana Barovsa, Žaka Lekoka, Floriana Malcahera, Klēras Bišopas, Hansa Tīsa Lēmana u.c. teātra teorētiķu un pētnieku, režisoru un dramaturgu, horeogrāfu un citu praktiķu esejas, raksti, fragmenti no monogrāfijām u.c. Teksti veltīti dažādām tēmām, globāliem procesiem un parādībām, kas ir aktuālas nozarē un laikmetīgā teātra norisēs Latvijā, piemēram, dramatiskās aktiermākslas metodēm un apmācībai, kuratora lomai 21. gadsimtā, dramaturģijas attīstības jautājumiem, horeogrāfijas veidošanas metodoloģijai un citiem tematiem veltītie teksti ir skaidroti plašākā procesu kontekstā.

Šonedēļ RIXC galerijā tiks atklāta mākslinieces Zanes Zelmenes izstāde “Neredzamo ainavu ceļvedis”. Balstoties uz Hjū Evereta kvantu fizikas daudzo pasauļu teoriju un mākslinieces “apzināto” sapņu pieredzi, izstādes imersīvajā video instalācijā, sapņi tiek pētīti kā potenciāli portāli uz paralēlajām pasaulēm, kas ir atzarojušās no mūsējās. Raidījumā būs iespēja dzirdēt sarunu ar mākslinieci Zani Zelmani. Izstādē interaktīvais mākslas darbs atveido ainavas no sapņu pieredzēm, izmantojot virtuālo realitāti, video instalāciju un objektus galerijas telpā. Vairākus gadus māksliniece savos zīmējumos dokumentē arvien sarežģītāku apzinātu sapņu pieredzes: kultūras simbolu tīklus, kiborgus, arhitektoniskās vidēs izvietotus nezināmu kultūru un valodu artefaktus un citas neparastu pasauļu ainavas. Šīs zemapziņas piezīmes zīmējuma formātā ir izmantotas par pamatu darbiem personālizstādē. Izstāde balstās uz pētījumiem neirozinātnē, antropoloģijā, kvantu fizikā un mākslinieces zīmējumos.  Saskaņā ar zinātnieka Hjū Evereta kvantu fizikas daudzo pasauļu interpretācijas versiju – katru reizi, kad tiek veikts kvantu eksperiments ar dažādiem iespējamiem rezultātiem, tiek iegūti visi rezultāti, bet mēs redzam tikai vienu rezultātu; tas, kas izmērīts/novērots šajā pasaulē. Citi rezultāti patiesībā notiek, bet katrs citā pasaulē. Šīs citas neredzamās pasaules tiek uzskatītas par absolūti reālām. Tās pakļaujas fizikas likumiem tāpat kā mūsu pasaule. Kad tiek veikts eksperiments un notiek mērījums, pašreizējā pasaule tiek atdalīta vai atzarojas jaunā vēsturē. Jaunā pasaule ir sākotnējās pasaules dublikāts līdz pēdējam atomam, taču tai būs jauna vēsture, kas nedaudz atšķiras no mātes pasaules un ir pretrunīga ar to, un, sākas no paša atzarojuma notikuma.  Savukārt sapņošana lielākoties sastāv no simulācijām par to, kas varētu būt bijis un kas varētu būt. Viena no hipotēzēm būtu, ka sapņošana patiesībā patiešām attēlo notikumus, kas notiek reālā alternatīvā pasaulē, kas izvēršas no sākotnējā atzarojuma notikuma. Ņemot vērā, ka simulācijas sapņotājam ir alternatīvas vēstures un nākotnes konstrukcijas, tiek uzdots jautājums: kur rodas šīs alternatīvās vēstures? Vissaprātīgākā atbilde, protams, ir sapņotāja prātā. Toties ja daudzu pasauļu ietvars ir pareizs un sapņošana sastāv no simulācijām par to, kas varētu būt bijis un kas varētu būt sapņotāja pasaulē, kas atzarojas no sapņotāja mātes pasaules, tad cilvēka sapņi ir portāli uz dzīvi vienā no šīm sazarotajām pasaulēm, ko paredz kvantu fizikas daudzo pasauļu interpretācija. Zane Zelmene ir absolvējusi vizuālās komunikācijas nodaļu Latvijas mākslas akadēmijā, papildinot zināšanas jauno mediju mākslas nodaļā Lisabonas mākslas universitātē, Portugālē. Māksliniece galvenokārt darbojas video mākslas, audiovizuālās performances un zemes (land) mākslas jomās. Savā praktiskajā darbībā māksliniece eksperimentē ar dažādām jaunajām tehnoloģijām – virtuālo realitāti, videoprojekciju kartēšanu un 360 grādu video. Darbos galvenokārt tiek pētīta mijiedarbība starp mākslu, zinātni un dabu, senatni un mūsdienīgumu, pretstatiem un to līdzās pastāvēšana laikā un telpā.  

Šajā nedēļas nogalē 20. martā, Ģertrūdes ielas teātris aicina skatītājus un klausītājus uz komponista Edgara Mākena debiju operas žanrā - kameroperu vienā cēlienā "Kontakts". Šovakar raidījumā klausies sarunu ar komponistu, arī muzikālo apvienību "Manta", "Gaujarts" un "Hospitāļu iela" dalībnieku Edgaru Mākenu. Darbība notiek aptuveni desmit gadus tālā nākotnē. Galvenais varonis dzīvo kopā ar bezķermenisku mākslīgo intelektu – Digitālo Asistenti vārdā DIA. Šis ir laikmets, kad fiziska distancēšanās – epidēmijas un vispārējas digitalizācijas mantojums – kļuvusi par dominējošo dzīves stilu, bet naudas vienība “kontakts”, kas ekvivalenta vienam virtuāla satura skatījumam, atzīta par vispasaules valūtu. Ikviens piedalās cīņā par “kontaktiem”, turpretī sievietes balsī runājošā DIA sapņo iegūt ķermeni, lai izveidotu pilnvērtīgas attiecības ar savu saimnieku. Un ko par šo ideju teiks viņš pats? Oriģināldarbs “Kontakts” tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” finansiālu atbalstu un ir komponista Edgara Mākena, kurš nule absolvējis arī JVLMA kompozīcijas nodaļu, debija operas žanrā. Mākens piepulcējis spilgtu radošo komandu – dzejnieku, tekstu autoru Sergeju Timofejevu, režisori Ināru Slucku un mākslinieku Krišu Salmani, kā arī jaunos māksliniekus – mūziķi Alisi Rancāni un stīgu kvartetu JUNO. Titullomas izpilda Latvijas Nacionālās operas solists Kalvis Kalniņš un jaunā soliste Kitija Mināte. Darbs pie kameroperas tika uzsākts 2020. gada pavasarī, kad pirmoreiz pieredzējām pandēmijas radīto piespiedu pašizolāciju. Iedvesmojoties un reaģējot uz notikumiem, emocijām un situācijām, ko cilvēki pieredz un izjūt, mākslinieki fantazēja, kā šāda ilgstoša izolācija var attīstīties. 

Svinot pavasara tuvošanos un atzīmējot Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātāja Vilhelma Purvīša 150 gadu jubileju, LMA eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” Vecrīgā, tiks atklāta grupas izstāde “Musa x Paradisico x Purvītim 150”, kurā skatītāji aicināti atklāt jauno mākslinieku paradīzes mākslas darbos. Izstādes darbos vērojama simboliska dauzīšanās, balstoties uz akadēmiskiem pamatiem un zināšanām, kuras nepieciešamas jaunu ideju raisīšanai, lai sniegtu svaigumu šajā laikā, kas, šķiet, ir kļuvis bezkrāsains. Raidījumā būs dzirdama saruna ar izstādes kuratori Adeli Norveli un vienu no izstādes māksliniecēm Sintiju Šadursku. Raidījumu vada Anete Enikova. Jauno mākslinieku neparastais un intriģējošais redzējums atspoguļojas dažādās paradīzes interpretācijās, izmantojot dažādus mākslas medijus — gleznas, skulptūras, muzikālās kompozīcijas un video instalācijas. Musa × Paradisico ir saldākā no banānu šķirnēm un paradīzes patiesais aizliegtais auglis, pēc tā nogaršošanas rodas apziņa par to, ka esam paši sevis radītāji. Arī Vilhelms Purvītis esot radījis pats sevi. Izstādē piedalās Jūlija Šilova, Viktorija Grappa, Sintija Šadurska, Rūta Irbe Esterliņa, Krišjānis Norvelis (muzikāla performance), Kristians Brekte un Ivars Pommers. Izstādes kuratore — Adele Norvele. Izstāde no 3. marta līdz 30. aprīlim būs apskatāma LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” Riharda Vāgnera ielā 3, Vecrīgā.

Janvāra beigas pirmizrādi uz kinoteātru ekrāniem piedzīvos multimediālā dejas izrāde "Latviju zīmēs rotāties", kurā piedalās vairāk nekā 600 latviešu skatuviskās dejas dejotāji no septiņpadsmit Latvijas A grupas ansambļiem. Raidījumā būs dzirdama intervija ar idejas autori un horeogrāfi Dagmāru Bārbali. Filmas/izrādes veidotāji pauž, ka šīs būs īpašs un ilgi gaidīts notikums latviešu skatuviskās dejas vēsturē, jo ierastā stadiona vai skatuves formāta vietā zīmes kārtosies digitālā vidē, saplūstot simtiem dejotāju ar tradīciju, animācijām un montāžas iespējām. Multimediālas dejas izrādes filmēšana ilgusi vairāk nekā trīs mēnešus, tajā piedalījušies ap 600 latviešu skatuviskās dejas dejotāji no septiņpadsmit Latvijas A grupu ansambļiem, Saulkrastu koris "Anima", bungu un dūdu mūzikas grupa "Auļi", mūziķi Otto Trapāns, Undīne Balode, Jānis Kalniņš un Latvīte Cirse. Filmēšanas procesā iegūti 30 000 video faili jeb 196 stundu garš materiāls, lai taptu aptuveni stundu ilga multimediāla dejas izrāde. Projektu īsteno mākslinieciskā darba grupa – idejas autore un horeogrāfe inscenētāja Dagmāra Bārbale, režisors Reinis Suhanovs, komponists Mārtiņš Miļevskis, vokālo aranžējumu autore Laura Leontjeva, video režisors Reinis Blūms un skaņu režisors Kaspars Bārbals.  Raidījumu vada: Anete Enikova

Mākslinieču dueta Ingūnas Skujas un Melisas D.Breidenas mākslinieciskā koncepcija "Tirgot ūdeni upes malā” (Selling Water by The River) Latvijas Kultūras ministrijas veidotā konkursā guva iespēju pārstāvēt Latviju šogad gaidāmajā Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē. Latvijas paviljona veidošanu īstenos "Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs," kuratores Andra Silapētere un Solvita Krese. Šovakar raidījumā klausies interviju ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori, Latvijas paviljona 2022 komisāri un kuratori Solvitu Kresi. Raidījumā sarunāsimies par Latvijas pārstāvniecību Venēcijā, Latvijas mākslas konkurētspēju un reprezentāciju starptautiskajā vidē un gaidāmo Latvijas paviljona darbību Venēcijas biennāles mākslas izstādē. "Mākslinieču duets Skuja Braden mēģina pārvietot savu dzīves telpu uz ekspozīcijas vietu, plašākā kontekstā šķetinot privātās un publiskās telpas robežas. Kartējot Skujas Braden mājas mentālās, fiziskās un garīgās eksistences zonas, mēs varam atklāt ne tikai mājas iemītnieku intereses, ideālus, piederību, bet arī apjaust mūsu reģiona atšķirīgos vēstures lasījumus un testēt mūsdienu sabiedrības gatavību sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem” – minēts koncepcijas idejas aprakstā. Venēcijas biennāles 59. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 23. aprīļa līdz 27. novembrim pulcējot vairākus tūkstošus vairāk mākslas interesentu no visas pasaules. Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē veicina Latvijas laikmetīgās mākslas izcelšanu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, vizuālās mākslas nozares attīstību, kā arī valsts tēla atpazīstamības veidošanu pasaulē. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Raidījumu vada: Anete Enikova.

28. un 29. janvārī, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolas paviljonā, pirmizrādi ar skatītājiem piedzīvos horeogrāfes Sabīnes Neilandes laikmetīgās dejas izrāde “FEMINA” -  sievietes esības manifestācija. Šajā raidījumā klausies sarunu ar iejas autori un horeogrāfi Sabīni Neilandi. “FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, multimediju mākslinieci Mariannu Lapiņu, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5". Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos. Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.

2022. gada pirmajā raidījumā fokusā skatuves māksla, kas rotaļājas ar tehnoloģiju ietekmi, mākslīgo intelektu un meklē šim laikam piemērotas izpausmes formas. Raidījumā uzzināsim vairāk par laikmetīgās dejas izrādi “Glitch”, Latvijas Kultūras koledžas studentu filmizrādi “Kolperta kungs” un Dirty Deal Teatro jaunāko izrādi “Frankenšteina komplekss”. Raidījuma izskaņā ieskats pašmāju kultūras telpas kalendārā. Radio NABA ēterā, trešdienu vakaros plkst. 19:00 raidījums “Kultūras ūnijas laiks”, par jauno, aktuālo un starpdisciplināro mākslā. Tēmas, kas caurstrāvo teātri, deju, vizuālo mākslu, foto, kino, kultūras un mākslas pētniecību, atspoguļo jauno mākslinieku jaunradi un eksperimentus, tas ir, tas ko var gaidīt raidījuma iknedēļas apskatos un intervijās. Raidījumu vada: Anete Enikova. Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā, Skārņu ielā 10 pagājušajā svētdienā tika atvērta skatītajiem Austrijas avangarda mākslinieka Hermaņa Niča personālizstāde “Orģiju un mistēriju teātris”. Raidījumā būs klausāma saruna ar izstādes kuratori Līnu Birzaku Priekuli - par mākslinieku, idejām, vidi un kontekstu. 1960. gados Hermanis Ničs kopā ar Ginteru Brusu, Oto Mīlu un Rūdolfu Švarckogleru veidoja vienu no radikālākajām 20. gadsimta mākslas kustībām, kas mākslas vēsturē pazīstama ar nosaukumu “Vīnes akcionisti”. Par savu mūža darbu viņš atzīst 50. gadu beigās radīto Orģiju mistēriju teātri, kas ir intensīva mākslas pieredze, kurā savienojas glezniecība, teātris, mūzika un lirika ar liturģiski reliģioziem elementiem. Izstādes vieta – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, kas atrodas bijušajā Svētā Jura baznīcā (1204) un ir senākā saglabājusies mūra celtne Rīgā, nav izvēlēta nejauši. Kristīgo rituālu pārradīšana ir viena no būtiskākajām Niča mākslas sastāvdaļām. Līdz ar to pati telpa kļūst par svarīgu izstādes elementu, kurā savienojas galvenie autora daiļrades punkti. Ekspozīcijā apskatāmi zīmīgākie Hermaņa Niča mākslas rituāli – dokumentāli videomateriāli no Orģiju mistēriju teātra akcijām ar kulmināciju akcijā “Sešu dienu spēle”, darbības glezniecības paraugi, lielformāta grafikas un dokumentālas fotogrāfijas. Raidījumu vada: Anete Enikova  

No šī gada 8. oktobra līdz 3. decembrim Rīgas Mazākajā galerijā norisināsies mākslinieces Alises Sondores personālizstāde “Kāda iespēja”, kurā galerijas skatlogs tiks pārveidots par improvizētu, kinētisku loteriju.  Izstādes norises laikā ikvienam tās apmeklētājam būs iespēja piedzīvot satraucošo gaidīšanas procesu un novērot galerijas skatlogā jautri lēkājošās bumbiņas. Ja nu šoreiz paveiksies un izdosies izvilkt lielo laimestu? Site-specific instalācija "Kāda iespēja" komentē gan vēlmi riskēt un tieksmi pēc azarta sekmēta adrenalīna, gan naivo ļaušanos loterijas burvībai. Alise Sondore 2019. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu. Kopš 2012. gada viņa veido videoinstalācijas dažādiem projektiem, kopš 2017. gada sarīkojusi vairākas personālizstādes un piedalījusies nozīmīgās grupu izstādēs, tostarp “Nosaukumam nav nozīmes” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un "Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām" bijušajā tekstilrūpnīcā Boļševička. Rīgas Mazākā galerija ir eksperimentāla izstāžu telpa, kas atrodas K. K. fon Stricka villas skatlogā un tajā notiekošās izstādes skatāmas vienīgi no Aristida Briāna ielas. Tā ir kvadratūras ziņā mazākā galerija Rīgā un katra tajā risinātā projekta koncepcija radīta rēķinoties ar attiecīgo telpu un novietojumu, tostarp arī K. K. fon Stricka villas unikālo arhitektūru.  Radio NABA studijā viesosies galerijas kuratore Auguste Petre.

Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajā skatuves un audiovizuālās mākslas festivālā “Patriarha rudens 2021” šobrīd  ir skatāma mākslinieku apvienības “4K” izstāde konservatīviem skatītājiem “Konservi”.  Izstāde ir iecerēta un īpaši radīta LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālam “Patriarha rudens”. Tā veidota kā atbilde iepriekšējā gada festivāla ietvaros veidotajai izstādei “Īpašās vajadzības” LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kas tika veltīta tēmai par sieviešu tiesībām teātrī. Konservatīvisms ir tieksme uz ko novecojušu, cenšanās saglabāt, atjaunot ko novecojušu; naidīgums pret jauno, progresīvo. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996) Mākslinieku apvienību "4K" veido četri mākslinieki: Madara Mela, Katrīna Ieva, Andris Kaļiņins, Ieva Stalšene, šoreiz raidījumā būs dzirdama saruna ar izstādes autoru Andri Kaļiņu un Katrīnu Ievu.

No 30. septembra līdz 9. oktobrim norisināsies divpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas skatītājiem šajā reizē piedāvās krāšņāko LKA 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlasi un godinās režisoru Oļģertu Kroderu simtajā jubilejā. Šajā vasarā LKA absolvēja aktieri, režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi bakalaura studiju programmās, kā arī teātra un filmu režisori un dramaturgi maģistra studiju programmā, kopumā radot 40 diplomdarba izrādes.  Festivāla “Patriarha rudens” radošā komanda desmit dienu festivālā skatītājus lutinās ar 17 izrādēm, 5 teorētiskām lekcijām, trīs filmu skatēm, izstādes atklāšanu un fantāzijas intervencēm. Festivāla atklāšana notiks ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 16.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, kur, pulcējoties festivāla dalībniekiem, kultūras un mākslas nozares pārstāvjiem, kā arī ikvienam interesentam, tiks pacelts svinīgais festivāla karogs. Apmeklētājiem būs iespēja bez maksas apskatīt izstādi “Tīnai Hercbergai 100” un baudīt pirmos festivāla notikumus.   Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar festivāla vadītāju Kristīni Feibergu un audiovizuālās mākslas programmas studentu Helmutu Bondaru.

No 24. līdz 26. septembrim festivāls “Liepājas Mākslas forums'21” jau septīto reizi aicina būt kopā mūsdienu mākslas jaunatklājumu svētkos. 10 spilgti notikumi piedāvās laikmetīgās mūzikas, vizuālās un kustību mākslas notikumus, kā arī divas pirmizrādes ģimenēm un trīs kino mākslas darbus. Festivāla programmā gaidāma Beļģijas, Francijas un Latvijas mākslinieku dalība, un to kā ierasts organizē Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”. Raidījumā būs dzirdama saruna ar foruma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkevča.

Ikgadējais RIXC Mākslas un Zinātnes festivāls šogad norisināsies no 23. līdz 25. septembrim virtuāli un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – šoreiz festivāla programma atklās tēmu “PostSENSORIUM”, pētot cilvēku gan virtuālās, gan reālās dzīves izaicinājumus, kuru pārvarēšanai uzmanības centrā ir festivāls nostādīs cilvēku sensoro uztveri un ķermeņa pieredzi. Raidījumā būs dzirdama saruna ar festivāla direktori Rasu Šmiti.

Digitālo tehnoloģiju pārvērtības 20. gadsimta beigās radījušas diskusiju par digitālās fotogrāfijas ieguvumiem un trūkumiem, salīdzinājumā ar tradicionālo fotogrāfisko objektu – izdruku. Vizuālas refleksijas par fotogrāfijas formu un saturu radījuši mākslinieki Kristīne Krauze - Slucka (LV) un Āpu Teperu (Aap Tepper, EE) apvienojuši Anetes Skujas kūrētajā Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādē "Digitālie viduslaiki", kas šobrīd apskatāma Latvijas fotogrāfijas muzejā. Raidījumā ir dzirdama saruna ar vienu no izstādes veidotājām, mākslinieci Kristīni Krauzi - Slucku.  

Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” septiņās sērijās ir stāsts  par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.  Filmas stāsts sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā tiks parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, un skatītājiem pazīstamas būs daudzas vēsturiskas personas –  Antons Benjamiņš, Jānis Benjamiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis, Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Jūlijs Lācis, Augusts Kirhenšteins. Emīlijas Benjamiņas lomā – aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu atveido Juris Bartkevičs, Jāni Benjamiņu – Raimonds Celms, seriālā filmējušies arī daudzi citi izcili Latvijas aktieri: Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Anta Aizupe, Ģirts Krūmiņš, “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” redakciju atveido Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi. Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, galvenais producents – studija Mistrus Media, Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe. Raidījuma būs dzirdama saruna ar režisori Kristīni Želvi un filmas producenti, vienu no idejas autorēm Inesi Boku-Grūbi.