Podcasts about gundaru

Raiņa un Aspazijas trimdas zemē Kastaņolā, Šveicē, kur tagad atrodas ne tikai abiem dzejniekiem veltīta ekspozīcija, bet arī ielas, kas nosaukta abu dzejnieku un patriotu vārdā, Aspazijas 160.dzimšanas dienas svinībās piedalījās arī Radio mazā lasītava. Kopā ar Gundaru Āboliņu un Ingvildu Strautmani ceļoja arī Raiņa atmiņu grāmata "Kastaņola" un literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas ieteiktas Aspazijas vēstules no Šveices Antonijai Lūkinai un Birutai Skujeniecei. Kastaņolā bija pulcējušies latvieši no Cīrihes, Bernes, Ženēvas, Itālijas un Vācijas, grāmatas un sarunas risinājās triju stundu garumā. Raidījumu atbalsta:

Par Radio mazās lasītavas ceļojumu Vācijā, dodoties arī pa brāļu Kaudzīšu ceļojumu aprakstu pēdām, un gaidāmo Vecpiebalgas konferenci jūlija beigās Kultūras rondo izvaicājam ceļojuma dalībniekus – Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāju Līvu Gruduli un aktieri Gundaru Āboliņu. Divi Piebalgas skolotāji – Matīss un Reinis – bija lieli ceļotāji. Viņi ne tikai vasarās ceļoja, bet arī ceļojumus aprakstīja un tos publicēja presē. Tāpēc ar Radio mazo lasītavu ceļojot pie latviešiem Vācijā, mēs ņēmām līdzi arī Brāļu Kaudzīšu ceļojumu piezīmes. Un šodien pēc brauciena Piebalga – Rīga – Berlīne – Minstere – Freiburga – Lietuva – Rīga – Piebalga atkal no Piebalgas uz Rīgu ir braukusi Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule, saziņā ar mums – aktieris Gundars Āboliņš. Vēl noskaidrosim, kas ir „žurme” un kā atklāt Piebalgas fenomenu. "Piebalgas žurme" - šāds nosaukums dots arī kultūrvēsturiskai konferencei, kas norisināsies 26. jūlijā Vecpiebalgas kultūras namā. Žurme ir Piebalgas izloksnes vārds, ko mūsdienās lieto vien retais. Īsi skaidrojot vārda nozīmi, tā ir vienkārša - enerģija, mundrums. Taču konferences kontekstā tas ir viens no t.s. “Piebalgas brīnuma” noslēpumu stūrakmeņiem. Ar konferences programmu var iepazīsties internetā.

„Kā jūs dzīvojāt pēc tam? Kā jums izdevās sadzīvot ar padomju varu?” šos jautājumus Valentīnai Freimanei uzdeva pēc pirmās atmiņu grāmatas „Ardievu, Atlantīda!” izdošanas. Iespējams, ka īsā atbilde ir: „..ja esi ieslodzīts šajā pasaulē, tev tajā ir vienkārši godīgi jādzīvo.” Garākas atbildes sarežģītos līkločos piecās Valentīnas dzīvēs seko otrajā atmiņu grāmatā „Antigones likums”. Teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes „Antigones likumu” lasām viņai svarīgās Berlīnes adresēs kopā ar teātra zinātnieci Margaritu Ziedu un aktieri Gundaru Āboliņu.   Raidījumu atbalsta:

Sazināmies ar mūsu kolēģi Ingvildu Strautmani, kura devusies uz Minsteres latviešu centru, svinot Latvijas Radio 1 raidījuma "Radio mazās lasītavas" desmitgadi. Kopā ar aktieri Gundaru Āboliņu un Vecpiebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāju Līvu Gruduli no 25. jūnija līdz 3. jūlijam "Mazā lasītava" devusies pie klausītājiem Vācijā. Mūsu pirmā pieturvieta bija Berlīnē, kur tapa raidījums par Valentīnu Freimani – nule kā iznākusi viņas grāmata “Antigones likums”, kas ir turpinājums pirmajai biogrāfiskajai grāmatai „Ardievu, Atlantīda!”. Tālāk esam devušies uz Minsteri, kur 28.jūnijā plkst.18 tiksimies ar diasporas lasītājiem un klausītājiem. Saruna būs par pirmajiem ceļojumu aprakstniekiem brāļiem Kaudzītēm, pārrunāsim Anšava Eglīša daiļradi, lasīsim nesen kā izdoto grāmatu “Lielais Mēmais. Filmu žurnālista piezīmes”. Pēc tam mūsu ceļš vedīs uz Vācijas dienvidiem, kur 30. jūnija pievakarē plkst.15 visus interesentus gaidīsim Latviešu kultūras centrā Bērzainē, Freiburgā. Ar Bērzaines saimniekiem jau tikāmies izglābto grāmatu bibliotēkā Springšļu dzirnavās, kur lasījām arī fragmentus no Zentas Mauriņas darbiem, bet nu sarunu par izcilo domātāju, rakstnieci un tulkotāju turpināsim, jo viņas dzīvesvieta bija turpat netālu esošajā Badkrocingenā, tāpat lasīsim nesen aizsaulē aizgājušās Ingunas Baueres  grāmatu “Daiļā Marija”, kas ir triju 18. gadsimta "kurzemnieku romānu” cikla noslēdzošais darbs, kā arī turpināsim stāstus par brāļiem Kaudzītēm, kas bija lieli ceļotāji un iesāka latviešu literatūrā jaunu žanru – ceļojumu aprakstu. Līva Grudule šobrīd pēta un apkopo abu brāļu Eiropas piezīmes. “Radio mazā lasītava ceļo” izbraukuma raidījumu ieraksti Latvijas Radio 1 ēterā būs klausāmi 7., 14. un 21. jūlijā. 

Olli Jalonens ar kuģi brauc uz Svētās Helēnas salu, lai uzrakstītu kādu romānu, bet uzraksta pavisam ko citu - "Debesu lodi". Par zēnu Angusu, kas nemāk ne lasīt, ne rakstīt, bet Haleja kungs viņam liek skaitīt zvaigznes un putnus. Tad viņš mācās lasīt un uzzina, ka ir vismaz četri lasīšanas veidi. Svētās Helēnas sala ir provinces province, un Angusam nav tēva, bet viņā mīt apbrīnojama vēlme visu izzināt. Olli Jalonena romānu "Debesu lode" no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga, izdevusi "Valodu māja". Kopā ar autoru Olli Jalonenu, tulkotāju Maimu Grīnbergu un aktieri Gundaru Āboliņu lasām "Debesu lodi" un piedzīvojam attiecības starp burtiem un cipariem. Tas ir Apgaismības laika sakums. Grāmata gan jālasa ļoti uzmanīgi, jo no tās var izbirt burti. Olli Jalonens un Maima Grīnberga viesojās arī Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:

Mūsu zināšanas par portugāļu literatūru ir gauži skopas, tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz Žasintu Lukaša Pireša romāns ''Īsts aktieris", kurā varam sazīmēt gan Latvijas teātra un politiskajai videi, gan Eiropas identitātei svarīgas lietas, pie tam pasniegtas ironiskā un it kā vieglā formā. Romānā ir arī kriminālā līnija, bet tā lai paliek tiem, kuri lasīs visu grāmatu. Mēs kopā ar tulkotāju Edvīnu Raupu un aktieri Gundaru Āboliņu izklaidējāmies ar teātra un kino līnijām. Romāna galvenais varonis ir aktieris (ne pārāk veiksmīgs, jo ir bez darba) Ameriku Abrils, kurš tikko saņēmis piedāvājumu filmēties galvenajā lomā filmā "Būt par Polu Džamati". Tad nu filmas scenārijs, aktiera fantāzijas par kādu paša radītu projektu un reālā dzīve sametas vienā postmodernā tekstā. Pats autors Žasintu Lukašs Pirešs ir rakstnieks, dramaturgs, režisors, mūziķis un futbola fans, gan jau viņš kaut ko zina par teātra pasaules finesēm. Žasintu Lukaša Pireša romānu ''Īsts aktieris" izdevis apgāds "Aminori".   Raidījumu atbalsta:  

Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu, kas 20. gadsimta otrajā pusē piedzīvojusi plašus postījumus un padomju ideoloģijas spiediena rezultātā tikusi “izdzēsta” no vietējās sabiedrības kolektīvās atmiņas? Novembra beigās Cēsīs notiks konference, veltīta Cēsu pilsētas jeb tā sauktajiem Vācu kapiem. Konkrētās kapsētas piemērs ietver daudzu senu un aizmirstu Latvijas apbedījumu vietu situāciju:  ko iesākt ar kapsētu, kad tajā apbedīto tuvinieki kapus vairs nekopj? Kā saglabāt kapu pieminekļus, pārvērst dvēseļu dārzu arī dzīvajiem tīkamā pastaigu vietā? Kā atpazīt padzisušo kapu pieminekļos ierakstīto cilvēku vārdus, un viņu stāstus no jauna ieaust vietas atmiņā? Raidījumā Augstāk par zemi saruna ar konferences organizatoriem – Gundaru un Elīnu Kalniņiem, kā arī  Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistēm: Vēstures un arheoloģijas daļas vadītāju Sandru Zirni un Arhitektūras un mākslas daļas eksperti Rūtu Kaminsku. Gundars un Elīna par no atmiņas zudušo kādreizējo cēsinieku piemiņas saglabāšanu iestājas ne pirmo reizi. Gundars Kalniņš ir Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs. Elīnas patreizējā darba vieta ir Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, taču Cēsīs viņa izveidoja un joprojām notur Nacionālajai pretošanās kustībai veltītu ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”. Šāda veida projekti – iekšēja nepieciešamība iestāties pret aizmirstību – lielākoties nobriest ilgākā laika periodā. Arī Cēsu Vācu kapiem veltītajai konferencei ir ļoti personiska priekšvēsture. Gaidāmajai konferencei plānotas trīs sadaļas. “Kapsēta un pieminekļi” – par kapu pieminekļu apzināšanas un atjaunošanas iespējām, “Kapsēta un cilvēki” – kapos apglabāto cilvēku vārdu atšifrēšana un pētniecība. Trešā sadaļa pievērsīsies kapsētās piekopto tradīciju izpētei un piemiņas saglabāšanas stratēģijai.   Kāpēc Latvijā ir tik daudz pamestu kapsētu? Atbilde jāmeklē 20. gadsimta vēsturē: vācbaltu izceļošanā, ebreju holokaustā. Patiesību sakot, arī Vācu kapu nosaukums ir zināmu attieksmi apliecinošs. Jo faktiski Vācu kapi ir tikai viena no Cēsu pilsētas kapu sadaļām. Šajos kapos guļ arī pareizticīgie, aiz tiem ir apbedījumi ar brutālām metāla sētiņām un sarkanu zvaigzni, guļ luterāņi – latvieši ar stipri vien vāciskotiem uzvārdiem, ebreji. Gaidāmās konferences programmā ir arī kāds referāts, kura nosaukums satriec vēl pirms dzirdēts tā saturs. Vija Caune, Cēsu rajona arhitekte 1966. līdz 1982. gadam, runās par Vācu kapu pieminekļu aizvākšanas ieceri 20. gadsimta 60. gados. Šī iecere toreiz netika īstenota, paradoksāli, bet toreiz kapus esot nosargājis kā reizi nosaukums – Vācu kapi. Institūciju darbinieki sākuši raizēties, ja vācbalti sāks meklēt savus tuviniekus, atklāsies ciniskais vandālisms. Interesanti, ka Rīgā mita laikam jau “drosmīgāki” ļaudis, jo Lielajos kapos viss tieši tā arī notika. Labi, nav vairs padomjlaiki, bet – kurā brīdī mūsdienās kādas institūcijas var un uzskata par pienākumu iejaukties? Gan Sandra Zirne, gan Rūta Kaminska norāda uz diviem aspektiem kapu saglabāšanā. Vispirmām kārtām būtiska ir sabiedrības attieksme, un kapu kopšanas tradīcija kā nemateriālā kultūras mantojuma vērtība ir ierakstīta arī Latvijas kultūras kanonā. Otra sadaļa ir materiāla – konkrētu kapu pieminekļu vērtības noteikšana, ņemšana valsts aizsardzībā, un te nu nepieciešamas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu zināšanas. Kas kapos ir vērtība, ko izcelt, pievērst uzmanību, ņemt aizsardzībā? Vienu atbildi sniedz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālisti, kuri orientējas pieminekļu mākslinieciskajā kvalitātē, autorībā, stilā. Otra atbilde – tas, kas ir būtisks vietējai kopienai. Interesantu aspektu izcēla Gundars Kalniņš, kapi var būt interesanti no ģeoloģijas, arī dabas viedokļa. Sarakstē pirms intervijas Gundars Kalniņš atsūta video, kā Cēsu viduslaiku pilī augi tiek izmantoti, lai pasargātu viduslaiku mūrus no lietus un vēja, un radītu vienotu ainavu,. Arī kapsētās bieži atrodamas retas augu sugas, kas patvērušās no intensīvas lauksaimniecības. Lasot Cēsu Vācu kapiem veltītās konferences programmu, tā drīzāk izskatās pēc ideju talkas – sarunās tiek meklēti ceļi, kā kapiem atrast jaunu pielietojumu, saskatīt tajos līdz šim nepamanītas, neiedomātas vērtības. Bet atgriezīsimies pie tēmas, ar ko sākām šo raidījumu. Cēsu pilsētas jeb Vācu kapos pēc privātpersonu ierosmes ir notikusi nesena kapsētas pieminekļu inventarizācija, atšifrējot un uzskaitot tajos iegravētos vārdus. Tapis kapsētas plāns. Kur šīs zināšanas tālāk nonāks? Cēsu pilsētas jeb Vācu kapiem veltītā konference plānota 21. novembrī. Pirms tam, 3. novembrī mākslas telpā „Mala”, Cēsīs, Gundars Kalniņš uzstāsies ar lekciju “Skumjākā vieta Cēsīs”, kurā ieskicēs dažas no konferencē skartajām tēmām.

Springšļu dzirnavās – vienā no Latvijas izglābto grāmatu vietām Radio mazā lasītava ciemojas kopā ar „Laika grāmatas” vadītāju Ligitu Kovtunu un Gundaru Āboliņu. Oktobra sākumā klajā nāk Ojāra Celles „Atklātas vēstules”, tās ir vēstules, kas ceļojušas no Rīgas uz Ameriku sievai Mārai, kurai bija grūti saņemties pārcelties uz Latvijas pēc neatkarības atgūšanas. Tagad viņa ir Latvijā kopā ar vīra vēstulēm, kuras nolēmusi nodot atklātībā grāmatā. Ojārs Celle (1929–2021) ir  sabiedrisks darbinieks un žurnālists. Dzimis Rīgā, Otrā pasaules kara beigās ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur beidzis ģimnāziju Hannoverē. 1950. gadā izceļojis uz ASV rietumkrastu. 1959. gadā beidzis Kalifornijas Universitāti Bērklijā, iegūstot ģeologa specialitāti. Aktīvi darbojies latviešu trimdas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Vairāku latviešu izdevumu redaktors, galvenokārt raksta par sabiedriski politiskiem jautājumiem. 1995. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā. Tā var lasīt portālā literatura.lv. Ligitu Kovtunu pārsteigušas ne tikai trāpīgās laika zīmes un novērojumi 90. gadu Latvijā, bet arī emocionalitāte. Ojāra Celles „Atklātas vēstules” izdevusi „Laika grāmata”.   Raidījumu atbalsta:

Katrs romāns un katra monogrāfija sērijā „Es esmu…” par latviešu literatūras klasiķiem ir gaidīta un nāk arī ar savu rašanās stāstu. Romānu par Kārli Skalbi bija iecerējis Pauls Bankovskis, bet pēc viņa aiziešanas mūžībā tas tika uzticēts Svenam Kuzminam. Ar Svenu tiekamies pie romāna „Skaistums un nemiers”, kas vēsta par Skalbes jaunības ideāliem, pirmajiem literārajiem mēģinājumiem, pirmajiem darbiem un sapņiem. „Tiem lasītājiem, kas Skalbi vispirms saista ar pasakām un dzeju, ar dziļa patriotisma pilnajām „Mazajām piezīmēm” un rakstnieka darbību Latvijas brīvvalsts laikā, iespējams, dzejnieka jaunības laika sakari ar revolūcijas idejām var likties negaidīti. Taču pietiek vien atcerēties Skalbes pirmo sarakstīto pasaku „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” un tajā skaidri paustās dumpīgās alkas izrauties no Miera un Pieticības malas trūdiem, pietiek atcerēties ziemeļblāzmas jeb kāvu simbolismu gan šajā pasakā, gan Skalbes dibinātajā publicistikas izdevumā ar tādu pašu nosaukumu („Kāvi”), lai nojaustu, ka romantizētas estētikas un daudzsološu pārmaiņu idejas, kuras Svens Kuzmins jaunajā romānā izvirza kā centrālās, Skalbem noteikti nevarēja būt svešas un jaunībā vēl diez vai bija iežogotas racionālu izpausmju un loģikas rāmjos,” tā recenzijā par romānu laikrakstā „Diena” raksta Bārbala Simsone. Kopā ar Gundaru Āboliņu un autoru Svenu Kuzminu lasām romānu par Kārli Skalbi „Skaistums un nemiers”.  Romānu „Skaistums un nemiers” romānu un monogrāfiju sērijā „Es esmu…” izdevusi „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:

4. maijā VEF Kultūras pilī klausītāji aicināti uz Elgas Igenbergas un Ringolda Ores estrādes mūzikas programmu "Tu un es - Latvija", kurā solisti un Orķestris "Rīga" muzicēs Valda Butāna vadībā. Pirms gada, godinot abus skaņražus apaļā jubilejā, koncerta programma izskanēja interneta tiešraidē, bet nu būs iespēja to piedzīvot vēlreiz – klātienē. Savulaik tik populārās dziesmas (E. Igenbergas “Sniegpulkstenītis”, “Rīgas bulvāri”, “Cauri pilsētai”, “Riču-raču dziesmiņa”, R. Ores “Kad atkal maijs pār Rīgu nāk”, “Zilās naktis”, “Pavasara dziesmiņa” u. c. ) aranžējuši Ilona Breģe, Vilnis Šmīdbergs, Aivars Krūmiņš, Emīls Zilberts un Madars Kalniņš. Koncertstāsta scenāriju sadarbībā ar aktieri Gundaru Āboliņu radījusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, kura savulaik sarakstījusi grāmatu par cienījamās komponistes Elgas Igenbergas mūža gājumu. Solisti - Inga Šļubovska-Kancēviča (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Rihards Millers (baritons), Oskars Petrauskis (saksofons).

Kad satiekas „komēdiju aktrise” (kā viņa pati sevi nosauc) un runas pedagoģe Zane Daudziņa ar aktieri Gundaru Āboliņu, tad sākas savstarpēja apcelšanās un lomu dalīšana, jo Zane tagad ir arī grāmatas autore – „Zvaigzne ABC” izdevusi viņas „Dienasgrāmatu”. Zane stāsta, ka sākusi rakstīt, lai trenētos lielajai promocijas darba rakstīšanai, bet tagad gan promocijas darbs uzrakstīts, gan „Dienasgrāmata” – izdota. Starp citu – grāmatā ir arī Zanes Daudziņas zīmējumi. Raidījumu atbalsta:

Sporta raidījumā Piespēle viena no pirmajām Gundara Vētras intervijām pēc kļūšanas par Latvijas sieviešu basketbola izlases galveno treneri. Viņš atklāj, kāpēc nolēma pieņemt šo piedāvājumu, zinot to, ka iepriekš Latvijas Basketbola savienībai vairakkārt bija atteicis. Vēl Latvijas Alpīnistu savienības vadītājs Normunds Reinbergs izskaidro, cik nozīmīgs ir latvieša Edvarda Gruzīša šonedēļ izcīnītais sudrabs jauniešu konkurencē Eiropas čempionātā kāpšanas sportā, boulderinga disciplīnā.

Katra izrāde ir katastrofa. Sapnis ir visgaistošākā matērija. Sajaucot šīs matērijas kopā, radusies rokasgrāmata jauniem un cerīgiem māksliniekiem „Mana grāmatvedība". Aktieris Juris Strenga savus grāmatvedības pierakstus lasa kopā ar kolēģi Gundaru Āboliņu. Ilonas Brūveres dokumentālās prozas izdevumu „Mana grāmatvedība" klajā laidis grāmatu apgāds „Aminori".   Raidījumu atbalsta:

Rokasgrāmata jauniem un cerīgiem māksliniekiem "Mana grāmatvedība" - Ilonai Brīverei stāsta aktieris Juris Strenga. Tad savukārt Juris Strenga lasa kopā ar Gundaru Āboliņu. Kas sapnis, kas īstenība, ej nu sazini.

Lilija Dzene ir 20. gadsimta izcilākā latviešu teātra zinātniece, kritiķe un vienīgā teātra rakstniece. No viņas vairāk nekā 400 rakstiem, apskatiem un recenzijām teātra vēsturnieks Jānis Siliņš atlasījis 26 rakstus. Savukārt savas dienasgrāmatas Lilija Dzena (1929. -2010.) savulaik uzticēja Ritai Melnacei, viņa tās arī sagatavojusi publicēšanai. Lilijas Dzenes "Izmeklētus rakstus" izdevis Teātra muzejs un apgāds "Mansards". Rita Melnace stāsta un lasa kopā ar Gundaru Āboliņu. Raidījumu atbalsta:

Romāni un monogrāfijas projektā „Esmu esmu...” top atšķirīgi. Pētnieki un rakstnieki strādā, bet mūsu rīcībā jau ir trīs romāni. Par prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektu, kurš iznāk grāmatu sērijā “Es esmu...” un kurš turpinās arī šajā gadā, saruna ar izdevēju Daci Sparāni un rakstnieci Laimu Kotu, kuras darbs – romāns par rakstnieku Anšlavu Eglīti "Cilvēks ar zilo putnu" – nāca klajā aizvadītā gada nogalē. Viņa stāsta, kā izvēlējās rakstīt par pieciem gadiem pēc Otrā pasaules kara Vācijā, netālu no Šveices robežas. Kamēr gaidām monogrāfijas un nākamos romānus, atgādinām par jau iznākušajiem darbiem. Andra Zeibota romānu „Krauklis” par Jāni Ziemeļnieku lasījām „Radio mazajā lasītavā” kopā ar Gundaru Āboliņu. „Krauklim” sekoja Ingas Gailes romāns par Ivandi Kaiju „Rakstītāja”. Inga izvēlējās fragmentus no romāna lasīt priekšā galerijā „Istaba”. Vienam klausītājam - viens fragments.

„Katram latvietim kaut reizi mūžā ir jāatbrauc uz Kārļa Skalbes „Saulrietiem” Piebalgā”,  tā, mūs sagaidot, saka Piebalgas  muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule. „Radio mazā lasītava” turpina ceļot, un šovasar esam pie Skalbes, kopā ar aktieri Gundaru Āboliņu;  arī rakstniece Inguna Bauere un viņas grāmatas „ Lizete, dzejniekam lemtā” un „Mazā klusā sirds”. Par Skalbes „Saulrietiem” stāsta Līva Grudule.

ReTV raidījums JAUTĀ-JUMS. Saruna ar Gundaru Āboliņu. Raidījums ēterā 24.04.2020.

Devītā maija svinību laikā Rīgā notiek slepkavība – provokācija un aizvainojums, latvieši un krievi. Un manipulatori. Tapis jauns kriminālromāns “Apglabāt uz valsts rēķina”. Kultūras Rondo studijā saruna ar grāmatas autoru Lauri Gundaru. Noziegums uzšķērž divās dažādās valodās runājošo Latvijas iedzīvotāju pussadzijušās rētas. Iesākumā šķietami vienkāršā izmeklēšanā tiek ierauti aizvien jauni cilvēki – veci un jauni, latvieši un krievi, no lauku pensionāra līdz pat Saeimas deputātam: neizrunātā vēsture atspēlējas šodienai. Romāna darbības vieta un laiks ir mūsdienas. "Man tas šķiet ārkārtīgi būtiski. Es citādi neķertos pie tā stāsta, ja es negribētu stāstīt šeit un tagad," atzīst Lauris Gundars. "Gribējās izstāstīt stāstu, no kura detāļam bieži vairāmies. Mēs sakām, tagad par to nerunāsim, neskatīsimies uz to pusi. Bet as ir aplami, jo ir tāds gēns iekšā ir jāsaprot, ka tāds ir un jādzīvo tālāk. Šķitis mulsinoši, ka maļamies pa vienu pusi un  neredzam lielu daļu cilvēku, kas mums dzīvo apkārt. Beigās esam nonākuši līdz etniskam dalījumam, kas tāds nav. Tas ir ideoloģiskais dalījums. Tas ir vairāk iekārtu dēļ radīts fenomens, kuru mēs, negribot par to runāt, dzenam arvien dziļāk un tālāk," pārdomās dalās Lauris Gundars. Romānā ir personāži un raksturi, kurus negribam redzēt vai neredzam. Būtiski palūkoties apkārt un ieraudzīt cilvēkus. Lauris Gundars atzīst, ka mēs nenovērtējam Uzvaras pieminekļa nozīmību. "To nevajag jaukt nost, bet vest un rādīt cilvēkiem, redziet, kā tas izskatās. Ir vērts tur nonākt, lai jautātu – patīk, gribas to. Tas nav valodas jautājums, tā ir padomju armija. Jā, asociējas ar valodu, bet mēs paši to lielā mērā stimulējam, lai tā būtu. (..) Tā ir Okupācijas muzeja filiāle, jums jau ir, tikai jāuzbūvē pati māja," uzskata Lauris Gundars.  

Kāda solās būt jaunā „Kultūrdeva” Latvijas Televīzijā? Pirmais raidījums šovakar, bet Kultūras Rondo studijā šodien Mārtiņš Ķibilds, Kristīne Kamorovska un mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis. Latvijas Televīzijas jaunās sezonas pirmajā kultūras raidījumā "Kultūrdeva" pie raidījuma vadītāja Mārtiņa Ķibilda viesosies Latvijas etnomūzikas grupas "Auļi" dalībnieki. Pirmajā raidījumā tikšanā arī ar skatuves leģendām – Gundaru Āboliņu un Regīnu Razumu, lai ielūkotos Jaunā Rīgas teātra izrādes "Vēlā mīla" iestudējuma tapšanā. Izzinot neparastus kultūras procesus un Latvijas talantus, Kristīne Komarovska devusies uz Naujienu, lai pētītu, kā top lielākais musturdeķis pasaulē, ar kuru 2020. gadā plānots pārsegt Daugavu. Raidījumu Latvijas TV skatieties otrdienās plkst. 19.30.

Šoreiz "Lasītava" ciemojas Neretas "Riekstiņos" - Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā. Kopā ar Gundaru Āboliņu ar lasītājiem tiekas rakstnieks Osvalds Zebris. Lasām fragmentus no Zebra jaunākā romāna jauniešiem "Māra" un no Jāņa Jaunsudrabiņa darbiem. Raidījumu atbalsta:

Neretas „Riekstiņus” Jānis Jaunsudrabiņš apraksta „Baltajā grāmatā” kā Mūsmājas. Tagad te ir Jaunsudrabiņa muzejs un to vada apbrīnojami enerģiskā Ilze Līduma. Saimnieku lielajā klētī ar suņu būdu priekšā viesojās Radio mazā lasītava, kura šovasar ceļo. Kopā ar Gundaru Āboliņu bija arī rakstnieks Osvalds Zebris, un šajā vakarā, neretniekiem, kaimiņiem un draugiem un dziesminiekam Arnim Čakstiņam klātesot, skanēja gan fragmenti no Jaunsudrabiņa darbiem „Jaunsaimnieks un velns”, „Ar makšķeri”, gan no Osvalda Zebra jaunā romāna „Māra”. „Radio mazā lasītava ceļo” Neretā skanēs Latvijas Radio 1 svētdien, 25. augustā, pulksten 11.35, bet jau 23. augustā plkst. 18 Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu “Jānis Jaunsudrabiņš – gleznotājs un rakstnieks jeb “abas mākslas man vienādi mīļas”.

Pagājušajā piektdienā bijām Tērvetē, Annas Brigaderes muzejā „Sprīdīši”, līdzi ņemot arī tikko iznākušo grāmatu par zemgaļiem vēstures faktos un kino leģendā „Nameja gredzena kods”. Viena no grāmatas līdzautorēm Ilze Zveja arī saņēma jautājumu no kāda gados jauna klausītāja, cik ilgā laikā tādu grāmatu varot uzrakstīt. Bet mazāk zināmus Annas Brigaderes darbus bija izvēlējusies muzeja saimniece Rasma Rapa. Un tā – „Radio mazās lasītavas” komanda ar Gundaru Āboliņu - Tērvetē. Plašāku ieskatu Tērvetes notikumos, kad skanēs arī fragments no „Nameja gredzena koda” klausieties šajā raidījumā. Raidījumu atbalsta:

Annas Brigaderes „Sprīdīšos” vienmēr bijis daudz ciemiņu. Un vienmēr te cieņā bijušas un ir grāmatas. Pagājušajā piektdienā bijām Tērvetē, Annas Brigaderes muzejā „Sprīdīši”, līdzi ņemot arī tikko iznākušo grāmatu par zemgaļiem vēstures faktos un kino leģendā „Nameja gredzena kods”. Viena no grāmatas līdzautorēm Ilze Zveja arī saņēma jautājumu no kāda gados jauna klausītāja, cik ilgā laikā tādu grāmatu varot uzrakstīt. Bet mazāk zināmus Annas Brigaderes darbus bija izvēlējusies muzeja saimniece Rasma Rapa. Un tā – „Radio mazās lasītavas” komanda ar Gundaru Āboliņu bija Tērvetē. Plašāku ieskatu Tērvetes notikumos, kad skanēs arī fragments no „Nameja gredzena koda” klausieties svētdien, 21. jūlijā pulksten 11.35 Radio mazajā lasītavā, bet šodien neliels ieskats sarunās un Brigaderes darbos. Vispirms Rasmas Rapas stāstījums. Sarunā piedalījās arī „Pļavenieku” māju saimnieki Sandra un Andrejs Zuševici. Pēc klausītāju lūguma Gundars Āboliņš lasīja arī stāstu par medus maizi, kura Annelei negaršoja, bet pieaugušie atzina, ka arī viņiem patīk, ja kāds palasa priekšā. Nākamā Radio mazās lasītavas ceļošanas vieta būs Jāņa Jaunsudrabiņa „Riekstiņi” Neretā, kur būsim 9. augustā.