Podcasts about oktobra

Ime meseca oktobra na Valu 202 je Špela Šebenik, urednica uredništva izobraževalnega, otroškega in mladinskega ter dokumentarno-feljtonskega programa na 1. programu Radia Slovenija, kjer že 60 let nastaja radijska oddaja Lahko noč, otroci!. Ob jubileju so predstavili tudi knjižno izdajo zbirke pravljic, ki so bile del odraščanja in večerne družinske rutine številnih generacij.

Oktobra kultūras notikumus pārskatām kopā ar kultūras žurnālistiem: "Delfi" kultūras nodaļas redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, "TVnet" kultūras redaktoru Tomu Treibergu, Latvijas TV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāju Henrietu Verhoustinsku, kura ir arī aizvadītās sezonas "Spēlmaņu nakts" žurijas priekšsēdētāja, un laikraksta "Diena" redaktoru Ati Rozentālu, kurš ir jaunās sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētājs. Oktobra kultūrslānis ir bijis tik biezs, ka bija jāizvēlas, ka dot priekšroku, lai arī apmeklēt gribētos visus pasākumus, kas notika vienlaicīgi. Mūsu oktobri, protams, ierāmē Latvijas Radio simtgade 1. novembrī. Aizvadīts kino festivāls "Riga IFF", kuru atklāja ar brāļu Ābeļu filmu "Dieva suns". Tajā bija arī Kristas Burānes filmas "Visi putni skaisti dzied" pasaules pirmizrāde un Jāņa Ābeļa "Testaments". Festivālā bija ļoti daudz vērtīgu filmu. Un pilnas skatītāju zāles. Šonedēļ Kristīne Opolais dziedās titullomu operas "Madama Buterfly” iestudējumā. Tas gan būs jau 1. novembrī. Bet Katrīna Paula Felsberga un Edgars Ošlejs uzvarēja Straptautiskajā Jāzepa Vītola vokālistu konkursā.  Teātros bijušas vērienīgas pirmizrādes – Raiņa ‘'Indulis un Ārija" Nacionālajā teātrī vēl septembra beigās un "Kritiens augšup" Jaunajā Rīgas teātrī. Arī vairāk saistoši iestudējumu nevalstiskajos teātris. Pasniegta gleznotājas Vijas Celmiņas stipendija jaunajai māksliniecei Ievai Putniņai. Mākslas centrā "Zuzeum" atklāta izstāde "Visa pasaule kā Bauhaus", papildinot Vācijas ekspozīciju ar divām pavadošām ekspozīcijām par Bauhaus sievietēm, kas cieši saistītas ar Rīgu. Līdz 15. novembrim pagarināta Maijas Tabakas izstāde "Ola Foundition". Bet aktuāls ir arī jautājums, kas saistās ne tikai ar mākslu, bet politiku. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ir paziņojis par iesaisītšanos jaunā politiskā kustībā "Bez partijām".

V letu spomina, ko mineva 80 let od konca druge svetovne vojne smo v oddaji Moja zgodba objavili nekaj pričevanj članov (VOS OF) Varnostno obveščevalne službe Osvobodilne Fronte. Za današnjo in dve naslednji oddaji smo tokrat izbrali pričevanje enega od »prvokategornikov« Franca Stadlerja Pepeta, ki je med drugim ustrelil Lamberta Erlicha in bana Marka Natlačena. Njegovo pričevanje v dveh delih je bilo posneto v letih 1978 in 1979. Dosegljivo v Arhivu Republike Slovenije. S komentarji bo tudi tokrat z nami znanstveni sodelavec Študijskega centra za narodno spravo dr. Damjan Hančič, ki je eden od vodilnih raziskovalcev revolucionarnega nasilja v Sloveniji.Pred časom smo objavili pričevanje narodnega heroja Eda Brajnika Štefana, ki je bil nekaj časa komandant varnostne službe. Bil je tudi vodja 1. odseka OZNE za Jugoslavijo in po koncu vojne je vrsto let delal v zvezni upravi za notranje zadeve v Beogradu. Zatem smo objavili pričevanje Lidije Dermastia kasneje poročene Kovič. Njen mož je bil Anton Kovič Sine, njen brat pa je bil komandant in vodja VOS Marjan Dermastia Urban, imenovan tudi Urban Velikonja. Življenjepis iz slovenske biografije:Stadler Franc - Pepe, narodni heroj rojen 30. maja 1915 v Šiški v Ljubljani. Tu je končal osnovno šolo, 4 razrede gimnazije in dvorazredno trgovsko šolo. L. 1937–38 je služil vojaški rok, nato je dobil zaposlitev pri Poštni hranilnici v Ljubljani, kjer je služboval do odhoda v partizane 25. junija 1943. Politično se je udejstvoval v delavskem kulturnem društvu Svoboda, 1935 postal član telovadnega društva Sokol. Spomladi 1941 se je priključil narodnoosvobodilnemu gibanju. Konec aprila 1941 je postal kandidat KPS, avgusta sekretar terenskega odbora OF v Šiški, jeseni kvartnega odbora OF II. Spodnja Šiška. Oktobra 1941 je postal član VOS v Ljubljani, novembra je bil sprejet v KPS in bil sekretar terenske celice KPS v Šiški, marca 1942 komandir skupine VOS v Ljubljani, maja 1942 komandant VOS za mesto Ljubljana, novembra 1942 pa Narodne zaščite za mesto Ljubljana. 25. jun. 1943 se je priključil Cankarjevi brigadi, kjer je bil namestnik komandanta III. bataljona in bil 11. julija 1943 ranjen pri Semiču. Zdravil se je v partizanski bolnišnici do septembra 1943. Zatem je postal inštruktor VOS v grosupeljskem in stiškem okrožju. 16. februarja 1944 je postal namestnik komandanta slovenske divizije vojske državne varnosti (VDV). Maja 1944 so ga poslali na Štajersko, kjer je reorganiziral VOS, ustanovil III. brigado vojske državne varnosti ter sodeloval pri osvoboditvi Zgornje Savinjske doline. Novembra 1944 so ga dodelili k OZNA za Slovenijo, kjer je ostal do 2. maja 1945. Od 2. do 30. maja 1945 je bil upravnik specialnega sektorja OZNE v Trstu, od začetka junija 1945 do 27. februarja 1958 pa je bil šef oddelka OZNA za Slovenijo. Bilj je načelnik oddelka pri republiškem sekretariatu za notranje zadeve SRS in prejemnik mnogih visokih vojaških in političnih odlikovanj ter Partizanske spomenico 1941; z redom narodnega heroja je bil odlikovan jul. 1952.

V letu spomina, ko mineva 80 let od konca druge svetovne vojne smo v oddaji Moja zgodba objavili nekaj pričevanj članov (VOS OF) Varnostno obveščevalne službe Osvobodilne Fronte. Za današnjo in dve naslednji oddaji smo tokrat izbrali pričevanje enega od »prvokategornikov« Franca Stadlerja Pepeta, ki je med drugim ustrelil Lamberta Erlicha in bana Marka Natlačena. Njegovo pričevanje v dveh delih je bilo posneto v letih 1978 in 1979. Dosegljivo v Arhivu Republike Slovenije. S komentarji bo tudi tokrat z nami znanstveni sodelavec Študijskega centra za narodno spravo dr. Damjan Hančič, ki je eden od vodilnih raziskovalcev revolucionarnega nasilja v Sloveniji.Pred časom smo objavili pričevanje narodnega heroja Eda Brajnika Štefana, ki je bil nekaj časa komandant varnostne službe. Bil je tudi vodja 1. odseka OZNE za Jugoslavijo in po koncu vojne je vrsto let delal v zvezni upravi za notranje zadeve v Beogradu. Zatem smo objavili pričevanje Lidije Dermastia kasneje poročene Kovič. Njen mož je bil Anton Kovič Sine, njen brat pa je bil komandant in vodja VOS Marjan Dermastia Urban, imenovan tudi Urban Velikonja. Življenjepis iz slovenske biografije:Stadler Franc - Pepe, narodni heroj rojen 30. maja 1915 v Šiški v Ljubljani. Tu je končal osnovno šolo, 4 razrede gimnazije in dvorazredno trgovsko šolo. L. 1937–38 je služil vojaški rok, nato je dobil zaposlitev pri Poštni hranilnici v Ljubljani, kjer je služboval do odhoda v partizane 25. junija 1943. Politično se je udejstvoval v delavskem kulturnem društvu Svoboda, 1935 postal član telovadnega društva Sokol. Spomladi 1941 se je priključil narodnoosvobodilnemu gibanju. Konec aprila 1941 je postal kandidat KPS, avgusta sekretar terenskega odbora OF v Šiški, jeseni kvartnega odbora OF II. Spodnja Šiška. Oktobra 1941 je postal član VOS v Ljubljani, novembra je bil sprejet v KPS in bil sekretar terenske celice KPS v Šiški, marca 1942 komandir skupine VOS v Ljubljani, maja 1942 komandant VOS za mesto Ljubljana, novembra 1942 pa Narodne zaščite za mesto Ljubljana. 25. jun. 1943 se je priključil Cankarjevi brigadi, kjer je bil namestnik komandanta III. bataljona in bil 11. julija 1943 ranjen pri Semiču. Zdravil se je v partizanski bolnišnici do septembra 1943. Zatem je postal inštruktor VOS v grosupeljskem in stiškem okrožju. 16. februarja 1944 je postal namestnik komandanta slovenske divizije vojske državne varnosti (VDV). Maja 1944 so ga poslali na Štajersko, kjer je reorganiziral VOS, ustanovil III. brigado vojske državne varnosti ter sodeloval pri osvoboditvi Zgornje Savinjske doline. Novembra 1944 so ga dodelili k OZNA za Slovenijo, kjer je ostal do 2. maja 1945. Od 2. do 30. maja 1945 je bil upravnik specialnega sektorja OZNE v Trstu, od začetka junija 1945 do 27. februarja 1958 pa je bil šef oddelka OZNA za Slovenijo. Bilj je načelnik oddelka pri republiškem sekretariatu za notranje zadeve SRS in prejemnik mnogih visokih vojaških in političnih odlikovanj ter Partizanske spomenico 1941; z redom narodnega heroja je bil odlikovan jul. 1952.

Spēlē piedalās Gints Rasa, Arvis Budrevičs, Vita Zalcmane un Sarmīte Voitkeviča.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecība, īpašās ekonomiskās zonas. Saeimā deputāti pirmo reizi uzklausīja ziņojumu, kas paveikts un iecerēts, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu valsts valodu. Ungārijā norisinās premjera Viktora Orbāna atbalstītāju un opozīcijas mītiņi, kuros piedalās tūkstošiem cilvēku. Oktobra beigās darbu sāks elektroenerģijas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas Rēzeknē un Tumē. Pašmāju labākais basketbolists Kristaps Porziņģis sāka jauno Nacionālās basketbola asociācijas sezonu un debitēja jaunās komandas Atlantas “Hawks” rindās.

Spēlē piedalās Jānis Aišpurs, Ēvalds Krievs, Aivars Kriķītis un Līga Kriķīte.

Pietiek mēdīties, tā rakstīja kāds Latvijas Radio klausītājs, kas uzskata, ka pietiek lietot vārdu mediji, bet tā vietā jāsaka un jāraksta plašsaziņas līdzekļi. No kādiem vārdiem varam atteikties, no kādiem - nē? Par to spriežam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitāes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Ieskats pāvesta Franciska enciklikā "Dilexit nos". Oktobra mēneša pāvesta Vispasaules lūgšanu tīkla nodoms - sadarbība starp dažādām reliģiskām tradīcijām.

Oktobra beigās Latvijā notiks vēl nebijis pasākums - starptautiska šķirnes mājputnu izstāde. Uz izstādi aicināti ne tikai putnkopības profesionāļi, bet arī citi interesenti. Par mājputnu audzēšanu arī tikai hobija līmenī runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Tautas putnkopju biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, vetārste un šķirnes putnu audzētāja Mārīte Škapare, Latvijas Šķirnes putnu un sīkdzīvnieku audzētāju biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitātes Dzīvnieku zinātņu institūta pētnieks doktorants Didzis Dreimanis un viens no lielākajiem ūdensputnu audzētajiem Baltijā no SIA "Norkalni Eko+" Aleksandrs Budzinskis, kurš arī iesaistījies starptautiskās mājputnu izstādes organizēšanā. Izstādes rīkotāji sola, ka 25. oktobrī Madonā ar savām košajām spalvām dižosies ap 1000 putnu no visas Baltijas - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Aleksandrs Budzinskis norāda, ka izstādes galvenais mērķis ir parādīt, cik un kādi putni ir Latvijā, lai interesenti visu varētu uzzināt klātienē, ne tikai meklējot internetā.  Aleksandra paša saimniecībā ir ap 500 putnu.

Oktobra mēnesis Siguldas novadā ir Krišjāņa Barona mēnesis, jo šogad Dainu tēvam atzīmējam 190. gadskārtu. Visa mēneša garumā gan Turaidas muzejrezervātā esošajā Dainu kalnā, gan Baronu dzimtas mājās „Dainas”, kā arī Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos norisināsies vairāki pasākumi un pastaigas, lai no jauna gaismā celtu gan pašas dainas, gan Induļa Ojāra Rankas leģendārās skulptūras un vēlreiz atgādinātu Ziedoņa un Barona lielumu. Par plašo oktobra piedāvājumu saruna ar Turaidas muzejrezervāta vadītāju Jolantu Borīti un Imanta Ziedoņa muzeja vadītāju Jāni Upmani-Holšteinu. Ierakstā uzklausām Līgu Baroni, Baronu dzimtas memoriālās mājas "Dainas" saimnieci. Ar Turaidā gaidāmo pasākumu programmu var iepazīties šeit.

Dvadeset pet godina nakon 5. oktobra 2000., Srbija i dalje preispituje što je stvarno promijenjeno. U ovoj epizodi Maja Marić razgovara s našim dopisnikom Aleksandrom Timofejevim i gostom Žarkom Koraćem, nekadašnjim potpredsjednikom Vlade Srbije, o naslijeđu revolucije, političkim promjenama, i o tome može li se današnja situacija sa studentskim prosvjedima uspoređivati, i u kojoj mjeri, s tadašnjim. Von Maja Maric.

Spēlē piedalās: Mārtiņš Priedols, Pauls Špakovskis, Jānis Zandersons un Roberts Veics.

Voditelji članic Evropske unije pred neformalnim vrhom na Danskem znova poudarjajo, da se mora Evropa oborožiti in pripraviti na hibridno bojevanje. Na kakšen način bo to storila Evropska unija, sicer še ni znano, kar je poudaril tudi premier Robert Golob. Druge teme: - Pravniki svarijo, da delavsko izrekanje o o izplačilu predlagane božičnice ni v skladu z delovnim pravom. - Ob morebitni naravni ali drugi nesreči bi se v Sloveniji lahko zateklo v zaklonišče le dva odstotka prebivalstva - Oktobra po državi številni dogodki, namenjeni ozaveščanju o raku dojk.

Oktobra bo program Botrstvo v Sloveniji dopolnil 15 let. V več kot trinajstih letih, kolikor ga podpiramo na Valu 202, smo vam predstavili tudi nekaj botrov, brez katerih tega programa ne bi bilo. Med njimi je že nekaj let tudi Leila, ki pravi, da sicer ne sodi med veteranske botre, a da to nadomesti s svojo srčnostjo,

V oddaji še o naslednjih temah: - V hrpeljski osnovni šoli so se zaradi uvedbe razširjenega programa povečale potrebe po kadru. - Zaradi opuščanja premoga morajo v Šaleški dolini prenoviti sistem daljinskega ogrevanja in s tem omogočiti prehod na obnovljive vire energije. - Z ureditvijo potoka Kobila bodo v Šentjerneju omogočili širitev občinskega središča. - Oktobra bodo zaživeli prvi programi projekta Zmigaj se do vadbe. "Odlični so!", se strinjajo tudi v Murski Soboti.

Namenska helikopterja za nujno medicinsko pomoč italijanske družbe Leonardo naj bi v Slovenijo prispela oktobra 2027 in februarja 2028. Pogodbo za nakup morajo podpisati v 48-ih dneh od pravnomočnosti odločitve, ki je to postala v soboto, potem ko drugi ponudnik - Airbus - ni vložil zahtevka za revizijo. Na italijanski koncern sicer letijo obtožbe, da je eden glavnih podpornikov izraelskih sil pri vojni v Gazi.

Za konec maja, smo za vas pripravili eno prav posebno epizodo Polčasa s prav posebnim gostom!Tilc in Bwaž sva gostila legendo slovenske košarke, Gorana Jagodnika, bolj znanega po nadimku Jagoda. Govorili smo o njegovi karieri, ki se je z nogometnih igrišč prestavila v košarkarske dvorane, nato pa ga je vodila od Kopra, preko Polzele do evropskih dvoran, pa vse do MVP-ja Evrolige meseca Oktobra.Vabljeni, da si ogledate in prisluhnete Goranu in nama.TIMESTAMPS:00:00:00 Intro + košarkarski začetki in Koper00:13:53 Polzela, Milko hijack Fener, Turčija, Luka Kraljevič, Blaž Habot00:23:13 Manjko visokih SLO košarkarjev, NCAA "problematika", Olimpija mladi, razvoj mladih košarkarjev00:38:37 Ilirija, Ivo Daneu in Turčija, Švica, Rusija, Shashkov00:51:21 Poljska, Rusija, Italija, povratek na Poljsko01:02:58 Hemofarm, Nymburk, Hemofarm, Real Madrid, pavza za baterije, Partizan "konflikt"01:21:31 Olimpija, tujci v DP, vlaganje v šport, Sašo Ožbolt, zdajšnja Olimpija, Blažič, kapetanska vloga01:54:18 Life after Olimpija (Polzela, Ilirija), malo vseeno Petrol Olimpija, Rupnik, Ilirija, Žan Mark Šiško02:05:51 Primorska, Plama-Pur, Turkovo vprašanje in lep zaključek

“Pieci vētrainie gadi. 1987–1991” mākslas fotogrāfa Gvido Kajona melnbaltajās fotogrāfijās un publicista un mākslas vēsturnieka Pētera Bankovska vērojumā. Kā mainās mūsu uztvere par laiku? Cik daudz esam paspējuši izstumt no savas apziņas par perestroiku, Padomju Savienības norietu, pirmo kokakolu? Un – cik bīstams ir nostaļģijas slazds par laiku, kurš savā nokrāsā draud atkārtoties arī mūsdienās? Kultūras rondo tiekamies ar abiem izstādes veidotājiem. No 17. marta galerijā „Istaba” skatāma Gvido Kajona melnbalto fotogrāfiju izstāde “Pieci vētrainie gadi. 1987–1991”. Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Uz katru no pieciem gadiem attiecināmas 10 fotogrāfijas, kurās parādās ne tikai Rīga, Talsi vai Ogre, bet iespraucas arī Londonā, Maskavā vai Rietumberlīnē notverti tālaika vēsturiskie kadri. Brīdī, kad Eiropa piedzīvo kara draudus, Kajona izstāde atgādina par miera un brīvības trauslumu tumšu spēku priekšā, norāda izstādes veidotāji. "Par to laiku es varētu teikt, ka tā bija tāda ļoti liela, samērā labi organizēta teātra izrāde. Bija pāris galvenie režisori, bija mazāki režisori un bija ļoti daudz aktieru, respektīvi, mēs tie bijām. Viena daļa aktieru nemaz nesaprata, ka viņi ir aktieri, viņiem tā tēlošana sanāca dabiski, bija arī pašdarbnieki, protams, kas režisoriem ne pārāk patika. Vislielākās grūtības režisoriem sagādāja tie aktieri, kas principā atteicās tēlot. Tiem bija kaut kādi speciāli mēri pieņemti. Sākot ar 80. gadiem, es arī piedalījos šajā teātra izrādē un fotografēju daudz ainas," laiku, kas ietverts izstādes darbos raksturo Gvido Kajons. Ko nozīmēja toreiz būt ikdienā ar kameru, ar to bezkaislīgo lēcu būt tajā realitātē klāt? Gvido Kajons: Bija situācijas, kad tas bija neiespējami, bija arī bīstamas situācijas, kad "rūpējās" par mums. Bet tajā zonā, kur es darbojos, nebija lielas problēmas. Visvieglāk bija fotografēt tās izrādes, kas notika 1. maijā un 7. novembrī, tās bija oficiālās izrādes. Tur nebija nekādas problēmas. Pēteris Bankovskis norāda uz kādu izstādes darbu, kurā redzama kāds mirklis no Oktobra svētku vai Maija svētku parādes, kur bija rati (piekabe), uz kura izvietoti Marksa, Engelsa un Ļeņina bareljefi.  "Ja mēs gribam interpretēt bildi kā kaut ko simbolisku, mēs varam teikt: aktieri, šajā gadījumā sabiedrība aizbrauc kaut kur tālāk un pamet novārtā, uz visiem laikiem atstāj nopakaļus Marksu, Engelsu un Ļeņinu," vērtē Pēteris Bankovskis. "Tā jau nebija, un tā arī nav. Patiesību sakot, visos pasaules stūros mēs redzam entuziastus, kas ar tiem pašiem plakātiem un tiem pašiem ģīmjiem joprojām operē. Un tā ilūzija, ka 1987. gadā varēja sākt aizbēgt no paši no sevis, viņa ir izčākstējusi. Kur mēs šobrīd esam? Tāds pats haoss valda pasaulē, kā valdīja toreiz, vēl daudz briesmīgāks, starp citu. Un tas tik parāda to, ka cilvēka daba patiesībā ir nemainīga, un tajā galvenās komponentes ir tieksme pēc varas, pēc uzkundzēšanās vai pēc pakļaušanās. Tā tas viss tiek spēlēts visos laikos. Tāpēc nostalģija pēc vieniem vai otriem kaut kādiem pagātnes gadiem ir lieka, jo mēs visu to pašu, kas bija kaut kur bijis, mēs varam pārdzīvot arī tagad un, nedod Dievs, vēl pārdzīvosim kaut ko daudz ļaunāku. Tāpēc man tā bilde likās tāda ārkārtīgi simboliska un svarīga." "Kas tad ir tā dokumentālā vai emocionāli iekrāsotā dokumentālā fotogrāfija, par kādu mēs varam runāt attiecībā uz Gvido? Tā fotogrāfija ir kā apstādināts vai sasaldēts viens mirklis kaut kādu sekundes simtdaļa attiecībā no apgaismojuma, kāds tur ir bijis tajā brīdī, vai sekundes divsimtdaļa. Apstādināta un iesaldēta kā līķis tanī krievu kamerā, kuru mēs gaidām, ka viņu atkausēs kaut kur. Un tagad pienāk viens brīdis, kad mēs atrodam kaut kur arhīvā, miskastē, izstādē vai kaut kur citur vienu fotoattēlu nodrukātu vai izkopētu, vai pat digitāli brīnumainā kārtā saglabātu, un pēkšņi viņš "atkūst". Var arī "neatkust", bet "atkūst", un mēs pēkšņi esam iekšā tanī visā pasākumā, mums sāk darboties domu process. Ledus ir izkusis un bilde strādā, un tā ir man liekas, vislielākā foto vērtība," turpina Pēteris Bankovskis.  Pagājušā gada nogalē izstāde savu pirmo izrādīšanu piedzīvoja Talsu Kultūras centrā. Galerijā "Istaba" izstāde būs skatāma līdz 18. aprīlim.

Oktobra vidū Amerikas rietumkrastā, Oregonas štatā, noritēja Amerikas latviešu apvienības kongress un, tam noslēdzoties, kongresa dalībnieki devās ekskursijā uz rietumkrasta latviešiem svarīgu punktu, kas atrodas Vašingtonas štata Šeltonā. Vietu, kas lepojas latvisku vārdu „Kursa”. Te atrodas Rietumkrasta latviešu izglītības centrs. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts iepazīstam „Kursu”, atklājam Rietumkrasta vasaras vidusskolas lomu Amerikas latviešu sabiedrībai un uzklausām pieredzes stāstus par „Kursas” atstāto nospiedumu latviešu  jauniešu turpmākajās dzīvē un lēmumu pieņemšanā.

Leto 2024 je bilo v škofiji Murska Sobota in občini Črenšovci razglašeno za leto Jožefa Klekla starejšega ob 150. letnici njegovega rojstva. Oktobra letos so njegove posmrtne ostanke prenesli v črenšovsko cerkev, kjer je odslej pokopan. Ob tem dogodku je izšel tudi ponatis molitvenika z naslovom Hodi k oltarskomi svestvi, za katerega je spremno besedilo napisal duhovnik dr. Stanislav Zver, ki ga je v oddaji o kulturi tudi predstavil.

Ime meseca oktobra je Mateja Lasič, specialistka ginekologije in porodništva z Ginekološke klinike UKC Ljubljana ter akademska glasbenica, ki s projektom OVITA širšo javnost ozavešča o raku na rodilih. Vsa zbrana sredstva na dobrodelnem koncertu OVITA zanjo, ki ga je soorganizirala, bodo namenjena kampanji za nakup medicinske opreme, ki je nujno potrebna za kakovostno obravnavo in zdravljenje bolnic.

Novembra pirmajā dienā pārskatām savus kultūras kalendārus kopā kultūras žurnālistiem un aktīviem kultūras baudītājiem. Oktobra kultūras aktualitātes analizē Sabiedrisko mediju kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone, portāla "LASI.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde, portāla "TVNET" kultūras žurnālists Toms Treibergs un mākslinieks Reinis Dzudzilo. Tā kā raidījums skan 1. novembrī, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena, ievadā sveicienam kāds savulaik populārs šlāgeris, kura vārdus latviešu valodā rīmējusi Rīgas Radiofona spīkere (diktore) Mirdza Ķempe.

Uničujoče poplave v Španiji zahtevale najmanj 70 življenj, več ljudi še vedno pogrešanih. Bruselj napovedal pomoč.Rast cen se še naprej umirja. Oktobra ničelna letna stopnja inflacije.Vlada razmišlja o davku na nepremičnine. Kaj prinaša?Akcija manj sveč, za več grobov z dobrodelno noto za otroke s posebnimi potrebami.VREME: Jutri bo še sončno s temperaturami od 16 do 19, na Primorskem do 24 °C.

Spēlē piedalās: Armands Sametis, Uldis Siliņš, Mareks Kilups un Artūrs Pauļukevičs.

Oktobra vydā Reigā izskaniejs i 14. novembrī Rēzeknē atskaņuojumu pīdzeivuos jaundorbs “Folk pasija”, kas stuosta par latgalīšu goreidznīka i vaļstveira Fraņča Trasuna davumu. Ar komponisti Lauru Jēkabsoni, kura, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu leidzeiga formata dorbu, radejuse pyrmū paseju jeb lyugšonu latgalīšu volūdā, i postfolkloras grupys “Rikši” vadeituoju Ēriku Zepu runuosim par tū, ar kū eipašs itys koncertizvadums, kaids ir juo viestejums i kaidys literata, vaļstsveira i goreidznīka Fraņča Trasuna škautnis jis atkluoj.

Monumentalni slovar, ki ga je pred 130 leti pripravil Maks Pleteršnik, velja za čisti intelektualni presežek slovenskega 19. stoletja in jezikovni pripomoček, ki ga lahko s pridom uporabljamo še danesOktobra 2024 je minilo deset let, odkar si govorke in pisci slovenskega jezika lahko pomagamo s spletiščem Fran, portalom Inštituta za slovenski jezik Frana Ramovša ZRC SAZU, kjer najdemo – in zastonj uporabljamo – kar 45 slovarjev: od Slovenskega pravopisa do Slovarja oblačilnega izrazja ziljskega govora v Kanalski dolini. Razume se, da so slovaropisci, ki so te resnično nepogrešljive jezikovne pripomočke spisali, v prav vsakega izmed njih vložili ogromno znanja, prizadevnosti in časa. Je pa prav verjetno, da so si, ko so te slovarje ustvarjali, za zgled, kako se zadevi streže, vzeli enega izmed najstarejših – Pleteršnikov Slovensko-nemški slovar s sredine devetdesetih let 19. stoletja. Tega se je namreč že pred debelimi desetletji prijel sloves, da se slovarja bolje kratko malo ne da spisati bolje, da njegov avtor, Maks Pleteršnik, pač ni ustvaril le slovarja temveč – če si pomagamo z vznesenim mnenjem Ivana Cankarja – najlepšo in najzanimivejšo knjigo, kar jih imamo Slovenci, neizčrpan in skoro neizčrpljiv zaklad jezikovne lepote. Zato smo se v tokratnem Kulturnem fokusu spraševali, kako je Pleteršnik svoj Slovensko-nemški slovar pravzaprav zasnoval in koliko znanja ter dela je moral vanj vložiti, da tudi po 130 letih ostaja nepresežen v očeh stroke.? Prav tako pa nas je zanimalo, ali si z njim lahko še vedno pomagamo tudi povsem običajni uporabniki in uporabnice? – Odgovore na ta in druga sorodna vprašanja nam je pomagal iskati slovenist in jezikoslovec, predavatelj na Oddelku za slovanske jezike in književnosti mariborske Filozofske fakultete, akad. dr. Marko Jesenšek.   foto: Maks Pleteršnik leta 1922 (Wikipedija, javna last)

Oktobra lani je v 83.letu svoji življenjsko pot sklenil duhovnik in skladatelj Avgust Ipavec, znan predvsem po svojih vokalno inštrumentalnih delih, ki jih je pisal predvsem za velike zasedbe. Primorskega duhovnika in glasbenika nam je v oddaji Od slike do besede ob 21h predstavil Rado Čuk.

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Liepāju iepazīst Matrožu ielas 2 renovācijas stāstu. Šīs piecstāvu mājas renovācija pabeigta 2018.gadā. Interesējamies, kā mainījusies mājas iedzīvotāju dzīve pēc ēkas renovācijas. Stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, biedrības "DzīB Matrožu 2" valdes locekle Dzintra Lūsēna un mājas iedzīvotājs Arnis Semuškins.  

Oktobra lani je v 83.letu svoji življenjsko pot sklenil duhovnik in skladatelj Avgust Ipavec, znan predvsem po svojih vokalno inštrumentalnih delih, ki jih je pisal predvsem za velike zasedbe. Primorskega duhovnika in glasbenika nam je v oddaji Od slike do besede ob 21h predstavil Rado Čuk.

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Jelgavu, kur Pasta ielā atrodas pirmā Latvijā renovētā 12 stāvu māja.  Mājas iedzīvotāju un speciālistu pieredzi uzklausām raidījumā. Par pieredzi mājas atjaunošanā un sakārtošanā stāsta Jelgavas Pasta ielas 34. mājas iedzīvotājs Aleksandrs Smirnovs, mājas vecākais Viktors Valainis, būvnieks - Jelgavas uzņēmuma "SIA Tools Vendor" vadītājs Andris Vaišļa un Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Konkursā "Energoefektivā ēka Latvijā" mājas vecākais Viktors Valainis saņēma žūrijas atzinību par ēkas atjaunošanas projekta vadību – izcilu piemēru ilgtspējīgai domāšanai, sekmējot ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radot ērtu un sakoptu vidi.

Oktobra piektdienu raidījumi šogad atvēlēti izbraukuma tiešraidēm, kurās stāstīsim par daudzdzīvokļu māju renovācijas pieredzi. Par mājām, kur jau darbi paveikti, gan dosimies tur, kur vēl darāmi. Šoreiz viesosimies Carnikavā, kur mājas renovācija bija jāsāk faktiski piespiedu kārtā.  Par renovācijas plānošanu, lēmumu pieņemšanu, izmaksām un darbu gaitu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta SIA „Ādažu namsaimnieks” projektu vadītāja Sarma Novicāne-Lazdāne un SIA „Ādažu namsaimnieks” Apsaimniekošanas daļas vadītāja Iveta Amoliņa, būvuzraugs Raimonds Furmanis, būvdarbu vadītājs Rolands Ķirķis, SIA „AS Real Estate” valdes loceklis Atis Jakobijs un mājas iedzīvotāji Baiba Kravale, kura ir arī šī nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle, Edgars Sīmanis un Sarmis Ozoliņš.

Prenova sistema omrežnin je pred vrati. Novembra bodo odjemalci dobili položnice za električno energijo po novem, saj se sistem začne uporabljati z oktobrom. Pristojni pravijo, da povprečno gospodinjstvo ne bo oškodovano; tisti, ki bolj obremenjujejo omrežje, pa lahko prilagodijo porabo. Po drugi strani bodo bistveno bolj obremenjeni večji industrijski porabniki. Kdo in v katerem primeru bo torej plačeval več, kakšne so podrobnosti novih tarif in kaj si od več pobranih omrežnin lahko obetamo za izboljšanje omrežja? O tem v Studiu ob 17.00. Gostje: Duška Godina, direktorica Agencije za energijo; Uroš Blažica, direktor Elektra Primorska in predsednik GIZ elektrodistributerjev; Andreja Čerče, Služba za okolje, podnebje in energijo, Gospodarska zbornica Slovenije.

Je voditelj Oktobra in utemeljitelj Sovjetske zveze danes zgodovinsko diskreditirana in idejno presežena figura, ali pa nam lahko, nasprotno, njegova revolucionarna politika pomaga bolje, prodorneje misliti sodobni svet?V nedeljo, 21. januarja, bo minilo natanko sto let od smrti Vladimirja Iljiča Uljanova Lenina. Da se je voditelj oktobrske revolucije in utemeljitelj sploh prve socialistične države, Sovjetske zveze, vpisal v svetovno zgodovino 20. stoletja kot eden njenih ključnih protagonistov, ni težko razumeti. Toda Sovjetske zveze zdaj že trideset let ni nikjer več. Pravzaprav od padca berlinskega zidu in propada realno obstoječih socializmov tudi množične emancipatorno-revolucionarne politike ni zares nikjer več. In kolikor danes še mislimo na mednarodni komunizem, mislimo predvsem na milijone, ki so zaradi njega umrli. Je Lenin potemtakem zgodovinsko diskreditirana in, za nameček, idejno presežena figura, ki ob dilemah, krizah in katastrofah, s katerimi se soočamo leta 2024, nima relevantnih odgovorov in lahko kvečjemu molči? Sociolog dr. Rastko Močnik meni, da s počeznimi diskvalifikacijami ne gre po vsej sili hiteti in da se nam Leninovi pogledi na še kako pertinenten način ponujajo v razmislek, vsaj ko gre za delovanje današnjega globalnega kapitalizma, pa za vojno, ki ponovno postaja priljubljeno sredstvo za razreševanje političnih sporov, ter za pravico najrazličnejših ljudstev, ki prav zdaj terjajo ustanovitev svojih samostojnih nacionalnih držav. Kako se torej kaže sodobni svet, če ga pogledamo skozi prizmo Leninove politične teorije in prakse? – To je vprašanje, ki nas je v pogovoru z dr. Močnikom zaposlovalo v tokratni Intelekti. Foto: Diego Rivera, Človek, kotrolor vesolja, mural iz leta 1934, detajl, ki prikazuje Lenina (Jaontiveros/Wikipedia)

Ekonomistka Tina Kastrevc se je že med študijem odpravila v tujino. Dobro polovico zadnjih 11 let na tujem je preživela v švicarskem Zürichu, nekaj časa pa tudi na Portugalskem, Nizozemskem in v Veliki Britaniji. Zaradi preobremenjenosti in utrujenosti, ki sta pogosti posledici dela v svetu visokega finančništva, se je lani odločila vzeti leto odmora in raziskovati slabše uhojene poti na koncih sveta, ki jih še ni poznala. Z nahrbtnikom je prepotovala del Južne Amerike in Afrike ter preromala t. i. Jakobovo pot, v mednarodnem okolju znano kot El Camino. Oktobra se je preselila nazaj v Slovenijo.

Izraēla sākusi virszemes operāciju Gazas sektorā. Kā jau tika prognozēts, tas nes arvien vairāk civiliedzīvotāju upuru. Spriedze pieaug, tas savukārt ietekmē noskaņojumu arvien plašākā reģionā. Daudzas valstis izmanto konfliktu savās politiskajās interesēs. To dara Turcija, tā rīkojas Krievija. Ebreju grautiņi Dagestānā liek arī jautāt, cik lielā mērā Krievija spēj kontrolēt noskaņojumu savā valstī. Kamēr pasaules uzmanība pievērsta Izraēlai, maz pamanīta ir vēl kāda drāma. Pakistāna pieprasījusi līdz šodienai pamest valsti visiem afgāņu bēgļiem, kam nav atbilstošas uzturēšanās atļaujas, bet tie ir nepilni divi miljoni cilvēku.  Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders. Pakistāna izraida afgāņu bēgļus Nu jau vairāk nekā četrdesmit gadus Afganistāna dzīvo iekšēju satricinājumu un ārvalstu intervences situācijā, un šajās desmitgadēs miljoniem afgāņu atradušu patvērumu kaimiņvalstī Pakistānā. Pēdējais bēgļu vilnis sasniedza Pakistānu aizpagājušajā gadā, kad varu Afganistānā sagrāba radikālā islāma kustība „Taliban”. Tiek lēsts, ka tolaik pāri robežai bēga no sešsimt līdz astoņsimt tūkstošiem cilvēku, līdz ar to afgāņu skaitam kaimiņvalstī, pēc Pakistānas varasiestāžu ziņām, pieaugot līdz apmēram četriem miljoniem un četrsimt tūkstošiem. Kā norāda oficiālā Islamabada, apmēram viens miljons un septiņsimt trīsdesmit tūkstoši afgāņu Pakistānā uzturoties bez kāda oficiāla statusa. Oktobra sākumā tika paziņots, ka viņiem valsts jāpamet līdz 1. novembrim, vai arī jārēķinās ar deportēšanu. Tiek ziņots, ka pēdējās nedēļās desmitiem tūkstoši afgāņu, nesagaidot piespiedu izsūtīšanu, jau devušies pāri robežai. Tikām daudzi to nav gatavi darīt – sevišķi tie, kuri bēguši uz kaimiņvalsti no talibu varas. Viņiem atgriešanās dzimtenē draudētu ar nopietnām represijām, iespējams, pat dzīvības briesmām. Pakistānas lēmumu kritizējuši kā cilvēktiesību aizstāvības organizāciju pārstāvji, tā Afganistānas talibu valdība, kurai masveidīgā cilvēku plūsma pāri robežai rada papildu rūpes. Jāpiebilst, ka, pametot Pakistānu, izraidāmajiem ļauts izvest vien ierobežotu daudzumu mantu un naudas, nav atļauts ņemt līdzi mājlopus. Islamabadas valdība savu lēmumu motivē ar drošības apsvērumiem. Pēdējā laikā nozīmīgi pieaudzis bruņoto uzbrukumu skaits, kurus pierobežas rajonos veic radikālo islāmistu grupas, kuras apvieno jumta organizācija, dēvēta par Pakistānas Talibanu. Organizācijai nav tiešu saikņu ar Afganistānā valdošo talibu partiju, un pēdējā noliedz, ka sniegtu atbalstu un patvērumu šai grupai, tomēr abas grupas, kā jau liecina nosaukums, ir idejiski tuvas, ar līdzīgiem mērķiem un programmu, pie tam abās dominē puštunu tautības piederīgie, kuri apdzīvo rajonus abpus valstu robežai. Fonu šiem notikumiem veido ieilgusi politiskā krīze Pakistānā, kur augustā tika atlaists parlaments, savukārt vēlēšanas, kurām bija jānotiek ne vēlāk kā 8. novembrī, atliktas uz līdz šim galīgi neapstiprinātu datumu nākamgad, pamatojot to ar nesen notikušo tautskaiti. Attiecīgi lēmumu par afgāņu izraidīšanu pieņēmusi pagaidu premjera Anvāra ul-Haka Kakara valdība. Antisemītisma rēgs izlien dienas gaismā Dramatiski notikumi svētdien, 29. oktobrī, risinājās Krievijas Federācijas Dagestānas Republikā, kad sociālajos tīklos izplatījās ziņas, ka tur it kā ieradušies bēgļi no Izraēlas. Tā kā 83% republikas iedzīvotāju identificē sevi kā  musulmaņi, attiecīgi, noskaņojums Dagestānā ir nepārprotami naidīgs Izraēlai. Vispirms agresīvu vīriešu bars ielenca kādu viesnīcu Hasavjurtas pilsētā nolūkā tur atrast no Tuvajiem Austrumiem iebraukušos un, protams, nevienu tādu neatrodot. Vēlāk jau krietni lielāks pūlis ieradās republikas galvaspilsētas Mahačkalas lidostā, kur, pēc izplatītajām ziņām, bija ielidojusi lidmašīna no Telavivas. Kā liecina publiskotie videoieraksti, „ebreju meklētāji” ielauzās lidostas ēkā un uz skrejceļa, mēģināja iekļūt lidmašīnās, vicināja Palestīnas karogus un pret Izraēlu vērstus lozungus un pieprasīja pasažieriem apliecināt, ka viņi nav ebreju bēgļi. Tāpat videoieraksti ļauj spriest, ka policija sākotnēji izturējās visai pasīvi, vēlāk gan notika sadursmes. Pēc aģentūras „Associated Press” ziņām nekārtībās ievainojumus guvuši divdesmit cilvēki, divi ir smagā stāvoklī. Vēlāk gan apmēram 80 cilvēki arestēti, pieci jau sodīti ar vairāku diennakšu arestu par sīko huligānismu, taču ierosināta krimināllieta par dalību masu nekārtībās, kas paredz daudz bargākus sodus. Dagestānas republikas galva Sergejs Meļikovs paziņojis, ka pūli uz nekārtībām uzkūdījuši „ienaidnieki”, kuri uzturoties Ukrainā. Tikām Mahačklas notikumi ir tikai asākais īlens, kas izlīdis no pēdējās nedēļās uzblīdušā globālā antisemītisma maisa. Tiek lēsts, ka antisemītisku incidentu skaits pasaulē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis vairakkārt, bet Lielbritānijā pat 14 reizes. Visbiežākie, protams, ir naidīgi ieraksti sociālajos tīklos, taču dažviet fiksēti arī tieši verbāli un pat fiziski uzbrukumi, īpašuma bojāšana un vandālisms. Gluži drūmas asociācijas raisa vakar publiskotā ziņa no Parīzes, kur ebreju tautības iedzīvotāju dzīvesvietas iezīmētas, uzkrāsojot uz sienām Dāvida zvaigznes. Paralēli tiek atzīmēts arī islāmofobijas izpausmju skaita pieaugums. Izraēlas armija ieiet Gazas sektorā Pagājušajā sestdienā, 28. oktobrī, Izraēlas bruņutehnika un buldozeri, lielāks skaits kājnieku un sapieru sāka iespiesties Gazas sektorā. Viņi virzās pa trīs galvenajiem vektoriem – no sektora ziemeļrietumu stūra paralēli jūrai, no ziemeļaustrumu stūra un no austrumiem apmēram sektora robežas vidusdaļā. Šobrīd droši apstiprināta ir Izraēlas aizsardzības spēku kontrole apmēram trīs kilometru dziļumā, taču atsevišķi ziņojumi vēsta par Izraēlas kaujas tehnikas parādīšanos arī tālāk sektora iekšienē, tai skaitā vien pāris kilometru attālumā no Gazas pilsētas centra. Tāpat, pēc visa spriežot, Izraēlas spēki bloķējuši galveno sektoru šķērsojošo transporta artēriju, dēvētu par Salāha ad-Dīna ceļu. Cik zināms, pretestību uzbrūkošajiem izrāda „Hamās”, kā arī marksistiskās Palestīnas atbrīvošanas demokrātiskās frontes kaujinieki. Vakar Izraēlas gaisa spēki deva masīvu triecienu dzīvojamajam rajonam Džebalijas bēgļu nometnē joslas ziemeļdaļā. Triecienā esot nogalināts viens no „Hamās” militārajiem līderiem Ibrahims Biari, taču, saskaņā ar Gazas pārstāvju un medicīnas darbinieku apgalvojumiem, tas laupījis dzīvību arī daudziem civiliedzīvotājiem. Šis notikums jau izraisījis starptautisku reakciju. Triecienu nometnei nosodījusi Saūda Arābija, Kolumbija un Čīle atsaukušas no Izraēlas savus vēstniekus, savukārt Bolīvija paziņojusi par diplomātisko attiecību pārtraukšanu. Starp Izraēlai tuvāko reģiona valstu līderiem ar sevišķi asu retoriku pēdējās dienās izcēlies Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans. Pagājušajā sestdienā viņš uzrunāja tūkstošus savas partijas pulcētu Palestīnas atbalstītāju Stambulas Atatirka lidostā. Turcijas līderis atkārtoja savas jau agrāk paustās tēzes: Izraēla ir okupants, „Hamās” nav teroristi, bet gan brīvības cīnītāji, bet par pašreizējo karu atbildīgas rietumvalstis. Atšķirībā no tām, Turcija Izraēlai neko neesot parādā, tāpēc viņš, Erdogans, runājot tiešu valodu. Plaši Palestīnu atbalstoši mītiņi pēdējās dienās notikuši arī Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās, savukārt Berlīnē, kur šādas akcijas aizliegtas, policija mītiņotājus izklīdinājusi. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Ambasador Bosne i Hercegovine za Australiju i Novi Zeland, Njegova ekselencija, gospodin Kemal Muftić govori o Danu otvorenih vrata ambasade BiH u Canberri, manifestaciji koja će se održati u nedjelju, 22. oktobra u prostorima ambasade. Posjetioci će tog dana moći uživati u cjelodnevnom programu na kojem će se predstaviti bogata BH kultura i tradicija kroz umjetnost, muziku, folklorne igre, pjesmu, književnost, sport i kulinarske specijalitete. Biće to prilika da se Bosanci i Hercegovci iz svih krajeva Australije uživo vide, druže i možda dogovore neke velike zajedničke projekte.

Prisluhnite poročilom iz sveta in Slovenije v slovenskem jeziku.

Športni pregled minulih 14 dni je pripravil Tomaž Ambrožič.

Novosti tedna v Sloveniji je pripravil Žan Dolajš.

Prisluhnite poročilom iz Avstralije, sveta in Slovenije v slovenskem jeziku.

Prisluhnite novicam iz Slovenije, ki jih je pripravila Katarina Valentar.

Prisluhnite novicam iz Slovenije, ki jih je pripravil Aleš Lednik.

Prisluhnite športnim novicam iz Slovenije, ki jih je pripravil Tomaž Ambrožič.

Prisluhnite poročilom iz Avstralije, sveta in Slovenije v slovenskem jeziku.

Novosti tedna v Sloveniji je pripravil Žan Dolajš.

Prisluhnite poročilom iz sveta in Slovenije v slovenskem jeziku.

Prisluhnite športnim novicam iz domovine.

Prisluhnite novicam iz Slovenije.

Prisluhnite poročilom iz Avstralije in sveta v slovenskem jeziku.