Podcasts about bukovski

Hello Groovers, Renee Geyer was the finest white soul singer to come out of Australia. In this retrospective we talk with legendary trumpet play Miroslav Bukovski, a contemporary and peer of Renee, about her music, legacy and greatness. Oh yeah, good times! Deejay Maarten Vlot QC Tracklist Renee Geyer - Uncloudy Day Mother Earth- Superstitious Renee Geyer and the ABC Sydney Show Band - Am I The Same Girl Daly Wilson Big Band - Dirty Feet MSC Big Band - Violetta Wanderlust - Until GTK & Renee Geyer - Aint No Sunshine Renee Geyer & the Basement Band - Let's Get It On Renee Geyer - Peace and Understanding is Hard to Find Marcia Hines - You Gotta Let Go Kerrie Biddell - Sing A Simple Song Coco York - Come On Everybody The New Cobras & Renee Geyer - Soulgroove '66 Sue Barker - Love To The People Sue Barker - Goovin' Easy Pieces - Walk that Walk Daly Wilson Big Band - City Streets The Ritz - In By Ten Stuart Prescott - Superstar Renee Geyer - Be There In The Morning Put on your boogie pants and dancing shoes and come on down for some Liquid Sunshine. It's sexy music, for sexy people. Liquid Sunshine is a weekly radio show on 2XX FM in Australia, and The Face Radio in Brooklyn, USA, playing the best Deep Funk, Rare Groove, Disco & Beats - All The Good Stuff. And we also DJ out in the wild! We regularly do shows in Canberra, Sydney, Melbourne and along the Australian East Coast. 2022 will see us on the stages of the European summer festivals and in the booths of the European night clubs. We are also a full service law firm to the music industry, providing advice to DJs, Producers, Musicians and Event Organisers. Link up, tune in and shake ya booty with Maarten Vlot - podcast, browse the socials, or get in contact via this link: https://linktr.ee/liquidsunshineradio or Stream live at https://thefaceradio.com or www.mixcloud.com/live/sasmancometh every Tuesday from 10 PM – Midnight Brooklyn / 3 – 5 AM London / 2 - 4 PM Oz or Stream live at https://2xxfm.org.au, or tune in to 98.3 FM in Australia every Thursday from 7:30 - 8:30AM New York / 12:30 - 1:30PM London / 9:30 - 10:30PM Oz

Arī Eiropas Parlaments ar savu rezolūciju pievienojies aicinājumiem pēc starptautiska tribunāla Putina un viņa līdzgaitnieku tiesāšanai. Balsojums bija pārliecinošs, 472 deputāti par un tikai 19 pret, tiesa, viņu vidū pārstāvēta arī Latvija Tatjanas Ždanokas personā. Bet, protams, šī ir tikai kārtējā rezolūcija bez īpašas ietekmes vismaz īstermiņā, un nav šaubu, ka pirmkārt Ukrainai no rietumiem vajag ieročus – vairāk un pamatīgākus nekā līdz šim, un šķietami nebeidzamo diskusiju par Vācijas tanku piegādi Volodomirs Zelenskis kritizējis arī Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Arī par tur pārrunāto šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājamies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru un RSU Eiropas Studiju fakultātes docentu Kārli Bukovski.

Amerikas Savienotajās Valstīs iedzīvotāji izdara izvēli vidustermiņa vēlēšanās, kas daudzkārt pieminētas arī kontekstā ar ASV atbalstu Ukrainai. Tiesa, par spīti tostarp ukraiņiem nelabvēlīgai priekšvēlēšanu retorikai, maz ticams, ka pie jebkāda iznākuma aizokeāna ieroču piegādes tuvākajā laikā varētu apsīkt. Un pārliecība par nelokāmu atbalstu arī turpmāk ir ļoti svarīga šajā laikā, kad ziemas priekšvakarā Ukraina cīnās ne tikai ar okupantu armiju, bet arī Krievijas raķešu izraisītajiem elektrības, ūdenspadeves un siltumapgādes pārrāvumiem. Vai miljoniem Kijivas iedzīvotāju tiešām draud pagaidu evakuācija? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Volvemos a ponernos literarios en Podcaliptus para hablar de una obra que, en la tradición de bardos como Bukovski, suponen una crónica del lado oscuro y luminoso de la vida sin tapujos. Se trata de "30 años antes de mañana" y para ello qué mejor que contar con su autor, Rubén Pérez, quien también es el director del muy recomendable podcast "La Tardis sobre Metropolis". Como siempre, esperamos que os guste :-) La música presente en el programa tiene licencia Creative Commons ("Into the Storm" por Brandon Lew) o está cedida (cierre por el gran Almirante Stargazer, director del fantabuloso podcast "Torpedo Rojo"). Puedes seguir nuestras andanzas y participar en nuestra web, el portal cultural podcaliptus.com ; en nuestro canal de YouTube "Podcaliptus Bonbon", en nuestro muro de Facebook y en Twitter donde estamos como @podcaliptus. También en Instagram ¡Os esperamos! :-)

Kaujas par Donbasu – kāda būs notikumu attīstība? Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītāju Kārli Bukovski.

"Lielākoties viņš raksta ļoti vienkārši un tieši," tā kulta rakstnieka Čārlza Bukovska dzeju raksturo tās atdzejotājs Jānis Elsbergs. Apgāds "Neputns" izdevis Bukovska dzejas izlasi “Kodiens”. Tā ir pirmā latviski izdotā Bukovska dzejas grāmata, kā arī pirmā grāmata izdevniecības "Neputns" jaunajā atdzejas jeb brezenta sērijā, kuru plānots turpināt ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem.  "Vienkārša un bez tur kaut kādām mistiskām, slēptām simbolu vai kultūras kodus spēlēm un intertekstualitātes, kur lasītājam jābūt lasījušam vēl 50 citas ļoti gudras grāmatas, lai viņš saprastu šo. Brīžiem viņš paspēlējies ar kaut kādiem formas elementiem, bet tās ir tādas epizodes," par Bukovska dzeju turpina Elsbergs. Runājot par izlases veidošanu, Elsbergs norāda, ka Bukovskis bijis ļoti ražīgs un īpaši neatlasīja, ko publicēt, tāpēc ir arī daudz vāju dzejoļu, līdz arī izvēlēties spēcīgus un izdevušos dzejoļus nebijis viegls uzdevums. Latviski līdz šim iznākuši divi Bukovska romāni "Holivuda" un "Sievietes". Sarunā raidījumā Kultūras Rondo, Jānis Elsbergs atklāj, ka izlase "Kodiens" ir atdzejota drīz pēc romāna "Sievietes" iznākšanas. "Andris Bloks no izdevniecības AGB man pasūtīja dzejas izlasi, iedeva septiņus biezus Bukovska dzejas sējumus, lai es veidoju izlasi un atdzejoju. To arī izdarīju, bet grāmata neiznāca," atminas Elsbergs. Tagad, 15 gadus vēlāk, grāmata ir iznākusi un tā aizsāk jaunu sēriju - brezenta sēriju, kuru veidos Kārlis Vērdiņš. Elsbergs min, ka šajā sērijā paredzēts izdot Daniila Harmsa dzeju, ko atdzejojis Einārs Pelšs. Iepazīstinot ar Bukovski, Elsbergs bilst, ka "viss viņa mūžs rotē ap četrām lielām kaislībām - rakstīšana, vētraini un nesakarīgi īslaicīgi sakari ar daudzām sievietēm, dzeršana un klasiskā mūzika, kas vienmēr skanēja, kad strādāja vai dzēra. Četri stūri, kur pa vidu viņš ir". 2020.gada 16.augustā būs Čarlza Bukovska simtgade. Viņš ir nācis no trūcīgas ģimenes un līdz 50 gadu vecumam dzīvojis trūcīga cilvēka dzīvi, strādājis gadījuma darbus, paralēli tam no apmēram 20 gadu vecuma nopietni pievērsies literatūrai rakstījis dzeju, īsos stāstus. Pa retam publicējies, bijis maz pazīstams autors, bet jau 50.-60.gados underground aprindās guvis ievērību un kļuvis arvien redzamāka figūra, kaut arī viņa grāmatas bija mazās tirāžās. "Viņu ievēroja neliela, bet solīda izdevniecība, un izdevējs sāka Bukovskim maksāt tādu kā mūža stipendiju, lai viņš var nestrādāt, piemēram, pasta nodaļā, kā tajā brīdī, bet sēdēt mājās un rakstīt," stāsta Elsbergs. "Tad viņš pārslēdzās uz romāniem. Ievērība vēl auga. Romāni guva panākumus." 1986.gadā Holivudā uzņēma filmu pēc viņa scenārija "Žūpa" par viņa dzīvi. Tā kļuva populāra, vecumdienās viņš kļuva par pārtikušu cilvēku, par ko pats savos vēlīnajos darbos ironizēja. Elsbergs atzīst, ka labprāt pievērstos Bukovska romānu un īso stāstu tulkošanai.

Latvijas Radio 1 turpmāk otrdienās plkst. 12.30 skanēs raidījums „Diplomātiskās pusdienas”. Kāpēc pusdienas? Tāpēc, ka pusdienlaiks parasti tiek izmantots tieši pusdienām. Kāpēc diplomātiskās? Tāpēc, ka diplomātija patiesībā ir ārpolitikas veidošanas māksla. Savukārt diplomātiskās pusdienas jeb darba pusdienas pat ir oficiāls diplomātisks jēdziens – tā ir vieta un laiks, kur bieži vien tiek apspriesti pieņemti dažādi lēmumi par vienu vai otru, tostarp ārpolitisku jautājumu. Un bieži vien tas notiek nedaudz neformālākā gaisotnē, nekā dažādos oficiālos samitos, sanāksmēs un konferencēs. Un arī strukturēsim raidījumu, sākot to ar starteri jeb aptaujājot cilvēkus, ko viņi domā par valsti, tad "ēdot pamatēdienā valsti", tās aktuālāko notikumu izklāsts un nākotnes prognozes. Un desertam atstāsim kādu interesantu vai provokatīvu, reizēm mazāk nopietnu faktu par valsti. Protams, pusdienot vienam nav  interesanti, tāpēc šo raidījumu Uģis Lībietis veido kopā ar Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docentu, doktoru Kārli Bukovski. Raidījumā  uzmanības centrā būs dažādas valstis un tajās notiekošais šajā konkrētajā nedēļā. Valstu pasaulē ir daudz, par tām mēs kaut ko zinām un nezinām, interesējamies par tām vai nē. Bieži vien mums ir viedoklis un priekšstats par šim valstīm un, ļoti iespējams, tas var būt maldīgs. Kaut vai, Latvijai aktuālo notikumu gaisotnē – ka Dienvidāfrikas Republikā pārsvarā dzīvo tikai tumšādaini cilvēki un valda gandrīz vai džungļu likumi. Dienvidāfrikai mēs noteikti pievērsīsimies kādā no nākamajiem raidījumiem. Bet par pirmā raidījumu centrālo valsti esam izvēlējušies Irānu. Irāna ir bijusi pasaules dienaskārtībā gadiem. Ne tikai kodolprogrammas dēļ par ko mēs dzirdam medijos gandrīz katru otro nedēļu, bet arī tādēļ, ka Irāna ir viens no intriģējošākajiem un atšķirīgākajiem valstiskuma piemēriem ne tikai Tuvajos Austrumos, bet visā pasaulē. Un viens no šiem intriģējošajiem elementiem ir arī pusdemokrātiskās Irānas parlamenta jeb Islāma Konsultatīvās asamblejas vēlēšanas, kuras notiks 21. februārī. (function(d){ var app = d.createElement('script'); app.type = 'text/javascript'; app.async = true; var pt = ('https:' == document.location.protocol ? 'https://' : 'http://'); app.src = pt + 'www.speakpipe.com/loader/hd8kmjusv509drsvl8xroba9irhupfub.js'; var s = d.getElementsByTagName('script')[0]; s.parentNode.insertBefore(app, s); })(document);      

Mūsu lielais temats šonedēļ – Eiropas Savienības sociālā politika. Lai gan dalībvalstis cenšas veidot kopīgu vīziju par bloka sociālo attīstību, tomēr situācija dažādās Eiropas Savienības valstīs ir ļoti atšķirīga, sākot jau ar vidējo ienākumu līmeni un beidzot ar pensiju un pabalstu apmēru. Vai atšķirībām ir tendence izlīdzināties? Vai Eiropai izdosies saglabāt esošo labklājības līmeni? Par to sarunā raidījumā. Ko nozīmē "Breksit" bez vienošanās starp ES un Lielbritāniju? Lielbritānijas jaunais ārlietu ministrs Džeremijs Hants šonedēļ brīdināja, ka Eiropas Savienības ieņemtās stingrās nostājas dēļ Apvienotā Karaliste no bloka varētu izstāties bez vienošanos par abu pušu nākotnes attiecībām. Cik tas ir ticami un ko tas nozīmētu praktiski, sarunā arī par to. Vājināt un paralizēt Eiropas Savienību – šāds mērķis ir politiskai organizācijai, ko izveidojis bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa politiskais stratēģis Stīvens Banons kopā ar britu eiroskeptiķu līdera Naidžela Farāža bijušo vecāko palīgu Rahimu Kasamu. Šī organizācija būs koordinācijas centrs populistu un nacionālistu kustībai Eiropā, - stāsta tās dibinātāji. Vai šai organizācijai gaidāmi panākumi, par to raidījuma noslēgumā. Studijā: Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers. Telefoniski sazināsimies ar Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski. Brexit bez vienošanās „Kravas konteineru grēdas uz robežas, pārtraukti lidojumi, ellīgas pasu kontroles rindas, medikamentu trūkums, kāpjoši parādu apkalpošanas izdevumi un pikējošs valūtas kurss,” – tādu dramatisku ainu iespējamajam Lielbritānijas izstāšanās scenārijam, nepanākot vienošanos ar Eiropas Savienību, zīmē aģentūras "Bloomberg" autore Terēza Rafaela aizvakardienas publikācijā „Brexit bez vienošanās? Neprātīga doma, kas var īstenoties”. Runājot skaitļu valodā, tā paša Bloomberg analītiķi Dens Hensons un Džeimijs Marrijs lēš, ka šāda aiziešana no savienības Lielbritānijai varētu maksāt septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta ik gadus līdz pat nākamās desmitgades beigām jeb 290 miljardus mārciņu. Arī Eiropas Savienība ne tuvu netiktu cauri sveikā: kā prognozē Starptautiskais Valūtas fonds, savienības ekonomika varētu sarukt par pusotru procentu jeb vairāk nekā 200 miljardiem eiro. Īrijā, kuru ar Lielbritāniju saista visciešākās ekonomiskās saites, ekonomikas kopapjoma kritums varētu sasniegt četrus procentus. Vai tiešām politiķi abās Lamanša pusēs varētu pieļaut šāda scenārija īstenošanos?! Līdz šim viņi ar šo iespējamību manipulējuši, cenšoties panākt pretējās puses lielāku piekāpšanos. Nenāktos aizmirst, ka līdzīga riskanta taktika savulaik noveda arī līdz Brexit kā tādam, kaut arī šo iespēju daudzi uzlūkoja kā nesavietojamu ar veselo saprātu. Stīva Bennona iniciatīva „The Movement” – „Kustība”. Tā dēvēšoties bijušā Donalda Trampa galvenā stratēģa, bijušā radikāli labējā interneta resursa Breitbart News vadītāja un redaktora, kādreizējā investīciju baņķiera un Holivudas producenta Stīva Bennona projekts, kuru viņš kopš dažām dienām pieteicis starptautiskajā mediju telpā. Tas būšot fonds, kas sniegšot aptauju, izpētes un analīzes, stratēģiskās plānošanas un komunikācijas atbalstu izteikti labējās ievirzes partijām pirms nākamā gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jau līdz šim Bennonam bijusi sadarbība ar veselu virkni šādu organizāciju, tai skaitā Marijas Lepēnas „Nacionālo fronti” Francijā, Viktora Orbana „Fideš” Ungārijā, „Alternatīvu Vācijai”, Austrijas Brīvības partiju un „Ziemeļu līgu” Itālijā. Kā zināms, vairāki no šiem politiskajiem spēkiem ilgāku vai īsāku laiku ir pie varas savās valstīs, un arī to izredzes Eiroparlamenta vēlēšanās tiek uzlūkotas kā visai nopietnas. Stīva Bennona deklarētais taktiskais mērķis ir izveidot monolītu Eiropas Parlamenta utralabējo bloku, kas sagrautu līdzšinējo uz konsensu orientēto Briseles politiku, pārvēršot to cīņas arēnā pret „Davosas partiju” – uz tālāku Eiropas un globālo integrāciju orientētajiem liberālajiem spēkiem. Aizokeāna nacionālisma karogneša stratēģiskā vīzija ir Eiropas Savienības sabrukums, sadaloties nacionālās valstīs, kas, viņaprāt, arī ir pareizā lietu kārtība mūsu pasaules daļā. Intervijai par ES sociālo politiku Aptuveni pēdējā pusgadsimta laikā Eiropa ir kļuvusi par īstu sociālā nodrošinājuma gigantu. Dāsnas vecuma pensijas, adekvāti bezdarbnieku pabalsti un citas sociālās garantijas tiek uztvertas kā pašsaprotamas vismaz vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Taču modernie attīstības procesi pasaulē izvirza līdzšinējai Eiropas sociālajai politikai jaunus izaicinājumus. Ne vien kapitāls un informācija, bet arī darbaspēks un ražošanas uzņēmumi mūsdienās pārvietojas daudz straujāk nekā vēl pirms dažām desmitgadēm. Ne visi un ne visur spēj pietiekami ātri pielāgoties šiem procesiem. Līdz ar jaunām tehnoloģijām rodas jauni uzņēmējdarbības veidi, kuri īsti neietilpst tradicionālajās nodokļu aprēķināšanas shēmās. Šim problēmu spektram veltīta Eduarda Liniņa intervija ar Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vicepriekšsēdētāju, deputāti no Nīderlandes Ahnesu Junghreiusu.

Šī gada pirmajā raidījumā Septiņas dienas Eiropā vispirms atskatīsimies uz nu jau aizgājušo 2016. gadu. "Pasaule mainās un vairs nebūs tāda, kādu mēs to pazinām līdz šim," skandināja analītiķi, kamēr mēs saķērām galvas par „neiespējamo” iznākumu “Brexit” referendumā un pārsteidzoši aso ASV prezidenta vēlēšanu negaidīto rezultātu. Ar nožēlu vērojām, reiz teju vai Eiropas Savienības dalībvalsts Turcijas ieslīgšanu aizvien dziļākā autoritārismā, kamēr senas reliģiskās domstarpības turpināja barot asinsizliešanu Tuvajos Austrumos. Rietumos bailes un neziņa baroja dažu sabiedrības slāņu neapmierinātību, bet arī paši baidījāmies un bažījāmies par populistu un antieiropeisko partiju panākumiem un pozīciju nostiprināšanu Polijā, Ungārijā, Nīderlandē, Francijā, Itālijā, Austrijā, Vācijā un citur. Daudzi šo gadu jau kopš vasaras dēvē par visu laiku sliktāko gadu - kāpēc tā un cik liela ietekme šādu uzskatu veidošanā ir medijiem un sociālajiem tīkliem, skaidrosim raidījuma sākumā. Studijā kopā ar viesiem gan atskatāmies uz pagājušā gada lielākajiem politiskajiem satricinājumiem un izaicinājumiem, gan arī meklējam atbildes uz jautājumu, kas mūs sagaida nākamajā gadā. Vai populisma vilnis jau sasniedzis augstāko punktu: kas gaidāms vēlēšanās Vācijā, Nīderlandē un Francijā, vai gaidāmas pārmaiņas konfliktu kartē? Par to visu spriedīsim kopā ar studijas viesiem: žurnāla „ir” žurnālistu un komentētāju Paulu Raudsepu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski un Eiropas kustības Latvijā prezidentu Andri Gobiņu.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies 4. decembrī Itālijā aizvadītajam referendumam par grozījumiem konstitūcijā un šogad jau trešajām prezidenta vēlēšanām Austrijā. Skaidrojam, par ko vēlētāji balsojuši un ko vēlētāju izvēle ietekmēs Eiropas un lokālā līmenī. Studijā vērtēsim vēlēšanu un referenduma rezultātus kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski un Latvijas Universitātes asociēto profesoru, politologu Ojāru Skudru. Vēl raidījumā dzirdēsiet žurnālista Anda Sedlenieka komentāru par Asada panākumiem Alepo.  

Hey everyone, welcome to The Tangle & Mateusz Podcast, Episode #23. In this weeks episode, we are featuring some of our favorite Tech and Electro Trance at the moment. Sorry we have been delayed on our podcast, but we have been busy in the studio and trying to get other projects done, along with a lot of Guest Mixes. Tracklist: 1. Rater - Creator (Aaron Camz Remix) 2. Roger Shah ft. Sian Kosheen - Shine (Sean Tyas Dub) 3. Matt Bukovski - My Journey (Original Mix) 4. Eonic - Blackout (Original Mix) 5. Tangle & Mateusz vs. Lele Troniq - Sucker Punch (Original Mix) 6. Lele Troniq - The Team (Original Mix) 7. Judge Jules - Phenomenology (Original Mix) 8. Alex Larichev & Rusty Spica - Extraordinary (Original Mix) 9. Mark Sherry - Trailblazer (Original Mix) 10. Tonerush - Gorilla Tour (Original Mix) 11. Ferry Tayle & Darren Porter - Neptune's Siren (Sean Tyas Remix) Don't forget to contact us on our normal social avenues: www.Facebook.com/TangleAndMateusz www.Twitter.com/Tangle_Mateusz www.SoundCloud.com/Tangle-Mateusz ENJOY! Warm Regards, T&M