Podcasts about skani

Šoreiz gada noslēguma raidījums. Tajā rezumējam 2024.gada notikumus Latvijas un pasaules sportā. Savukārt Gunārs Jākobsons pie sevis ciemos aicinās divus sportiskus Ziemassvētku vecīšus - aktierus Jāni Skani un Egilu Melbārdi. Gada atskata nominācijas: “Gada riņķadejotāji” - Izglītības un zinātnes ministrija līdz pat pavasara beigām nepiesķir naudu sporta federācijām, gada beigās par īstu traģikomēdiju izvēršas stāsts par Rīgas Olimpiskā sporta centra zemes nomas maksu; “Gada vēsturnieki” - Kristaps Porziņģis un Uvis Balinskis. Pirmo reizi Latvijas sporta vēsturē viena gadā kāds pašmāju sportists kļūst par Nacionālās basketbola asociācijas čempionu, bet cits - izcīna Stenlija kausu; “Gada prieks” - Tomam Skujiņam izcila sezona pasaules šosejas riteņbraukšanas elitē - piektā vieta Parīzes olimpisko spēļu grupas braucienā un nominācija Latvijas gada sportista balvai; “Gada vilšanās” - Latvijas basketbola izlases olimpiskās cerības izšķirošajā mačā aizskalo Brazīlijas tālmetienu lietus. "Godājama nominācija" - 3x3 basketbola izlases ceturtā vieta Parīzē, sekojošā parāde; “Gada cirks” - IZM un naudas piešķīrumi sporta sacensībām Latvijā - kamēr basketbols olimpiskajai kvalifikācijai saņēma naudu, tikmēr hokejs, pludmales volejbols u.c sporta veidi cīnījās ar zobiem un nagiem; “Gada nelaimes putns” - motosportists Pauls Jonass: teicami sācis sezonu un beidzot izcīnījis pirmo uzvaru MXGP klasē, guva smagu pleca traumu un izlaida vairāk nekā pusi sezonas. Ļoti iespējams, ka traumu smagāku padarīja ārsta nepareiza rīcība; “Gada sensācija” - Mārtiņš Sesks/Renārs Francis demonstrē izcilu sniegumu Polijas un Latvijas pasaules rallija čempionāta posmos; “Gada sporta pasākums Latvijā” - vēsturiskais pirmais Latvijas pasaules rallija čempionata posms; “Gada šoks” - vēls pieteikums šajā nominācijā Kasparam Daugaviņam, kurš sezonas vidu negaidīti paziņoja par karjeras beigām; “Gada šāviens mērķī” - Andrejs Rastorgujevs beidzot izcīna medaļu pasaules čempionātā biatlonā; “Gada komanda” - RFS futbolisti; “Gada slaloms” - vai visa Latvija uzzina, kas ir kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane; “Gada sālsmaize” - beidzot atklāj jauno vieglatlētikas manēžu pie Daugavas stadiona; “Gada barters - par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu ievēl Raimondu Lazdiņu.

Šorīt "Atsperes" uzmanības centrā ir saksofons un saksofonmūzika, jo "Klasikas" ciemiņš ir saksofonists un komponists Aigars Raumanis. Raidījumā - sarunas, mūzika un iešūpošanās vasarīgai sestdienai... Liene Jakovļeva: Aigar, tu sevi sauc par komponistu, vai arī tā kautrīgi – par  mūzikas radītāju? Jo kompozīciju tavā krājumā ir daudz. Aigars Raumanis: Skaļi par komponistu sevi nesaucu, jo tur tomēr vajadzīga arī nopietna izglītība. Bet mūziku rakstu bieži un savā mājaslapā gan esmu ielicis, ka esmu saksofonists un komponists. Tā ka varētu arī teikt, ka sevi tomēr saucu par komponistu. Tuvākajā laikā pieliksi skaistu punktu studijām Mūzikas akadēmijā, lai gan to tu esi jau izdarījis, nospēlējot koncertu... Jā, koncerteksāmens ir izskanējis, novērtēts ar izcilu atzīmi.  Un kā eksāmena žūrija novērtēja tavu pētījumu "Saksofonmūzika Latvijā: komponistu un atskaņotājmākslinieku sadarbība skaņdarbu tapšanas procesā". Arī izcili? Jā! Aizstāvēšanā visa komisija bija tiešām sajūsmā un arī rosināja attīstīt šo pētījumu tālāk, varbūt doties doktorantūras virzienā. Droši vien veiksmes iemesls ir tas, ka man pašam tas ļoti interesē – nebija tā, ka darbs tapa pēdējā nedēļā un es to "izspiedu" no nekurienes. Visus skaņdarbus saksofonam esmu vācis visu studiju laiku, sākot jau no mūzikas vidusskolas, un tas viss rezultējās skaistā katalogā, kurā apkopota visa mūzika. Protams, ir arī pētnieciskā sadaļa, ne tikai sistemātiskā, un tur pa pāriem saliku latviešu saksofonistus un komponistus, un skatījos, kā viņu sadarbība ir realizējusies skaņdarbos. Arī tavu pētījumu var apskatīt tavā mājaslapā. Uzmetu aci skaitļiem, un visvairāk ir tieši ansambļi ar saksofoniem. Saksofonu kvartetam – 38 skaņdarbi. Droši vien mums jāpiemin Artis Sīmanis un pateicība viņam, ka šis skaitlis ir tik liels. Jā, lielākā daļa darbu rakstīta tieši Rīgas saksofonu kvartetam un vēl diviem kvartetiem. Diezgan daudz kas rakstīts saksofonu kvartetam, kurā spēlēju es pats – tas ir "Atomos". Vienu laiku ar jaundarbiem darbojās arī saksofonu kvartets N[EX]T, arī tam bija pieci, seši jaundarbi. Vajadzība pēc mūzikas vienmēr bijusi aktuāla, tāpec komponisti uzrunāti. Ir arī darbi saksofonu kvartetam plus vēl dažādiem instrumentiem: 25 darbi ir vērā ņemams skaitlis, zinot, ka saksofona vēsture Latvijā nav pārāk gara.  Jā, noteikti, un par tiem saksofonu kvartetiem un kādu draugu – ir tā, ka vienmēr gribas ar kādu sadarboties. Piesaistīt gan dziedātājus, gan sitaminstrumentālistus, akordeonistus. Un vēl pozitīvā ziņa ir tāda, ka nav tā, ka visu esmu apkopojis un vairs nekas netop. Katru mēnesi ir gandrīz kāds jauns jaundarbs! Līdz ar to man vajadzētu aktīvāk strādāt un papildināt sarakstu, lai cilvēki redz. Tas, ka šo sarakstu veidoju angliski, ir ar domu, ka šī mūzika varētu skanēt arī ārzemēs, jo liela daļa no šīs mūzikas ir tiešām laba – nav tā, ka vienreiz nospēlē un aizmirst. Tavs kvartets tagad ir "Atomos", bet tavējais ir arī Rīgas saksofonu kvartets. Daudziem bija pārsteigums, kad Artis Sīmanis pirms gada paziņoja, ka viņš liek punktu darbībai šajā ansamblī. Vai tu kādā brīdī juti, ka tu varētu būt viņa pēctecis? Man nebija ne mazākās nojausmas, ka viņi varētu aicināt mani! Jo man tiešām bija sajūta, ka viņi vēl varētu kopā spēlēt. Bet es tiešām ļoti cienu Arti Sīmani par to, ka viņš negaida, ka viņu izstums no kvarteta tādēļ, ka viņš vairs nevar paspēlēt, bet brīdī, kad kvartets nosvinēja jubileju – turklāt labi un ļoti kvalitatīvi nosvinēja – viņš aizgāja ar augsti paceltu galvu...  Aiziet īstajā laikā ir liela māksla, bet Artis jau nekur nav aizgājis, tāpat turpina spēlēt! Bet tavs otrs saksofonu kvartets ir "Atomos". Jūs neradāt viens otram konkurenci Latvijas ne pārāk lielajā mūzikas pasaulē? Manuprāt, nē, jo nav jau tādas nepieciešamības pēc saksofonu kvartetiem, ja mēs tā pilnīgi godīgi runājam. Jo saksofons nav vijole, kuru mums vajag katrā orķestrī. Un nav arī repertuāra, kas būtu obligāti jāspēlē. Līdz ar to katrs kvartets rada savus projektus, tiem ir auditorija, ir festivāli, notikumi, un tas tikai papildina Latvijas mūzikas dzīvi. Ar "Atomos" tev priekšā pamatīgs darbs... Jā, jāatrod laiks, lai ierakstītu mūsu pirmo albumu ar stundu mūzikas. To mums atbalsta Latvijas Komponistu savienība, izdosim nacionālajā skaņu ierakstu kompānijā "Skani". Tur būs latviešu mūzika – būs gan Madara Pētersone, gan Platons Buravickis, gan Oskars Herliņš – skaņdarbi, kas rakstīti tieši mums. Saksofons laikam gan ir tas instruments, kuram, izņemot orķestri "Rīga", pastāvīga vieta orķestru štata sarakstos īsti "nedraud". Bet tas, manuprāt, visu padara tikai interesantāku – ka priekšplānā ir mūzika, nevis instruments. Ka būtiskāki ir interesanti projekti un tas, kādi skaņdarbi tiek spēlēti, nevis tas, ka spēlējam tieši saksofonu. Tas rada kaut kādu kustību un neapnīk. Ar kādiem skaņdarbiem tu sāki darboties kompozīcijas jomā?  Ja ieskatāmies pavisam tālā pagātnē, kompozīciju sāku mācīties otrajā klasē Salaspils mūzikas skolā. Tur bija tāda iespēja, lai gan kompozīcijas priekšmets mūzikas skolās ir reta parādība. Mācījos pie tagad jau zināmas komponistes Agnetas Volkovas: viņa man mācīja gan klasisko improvizāciju, gan arī kompozīciju, un pats, pats pirmais mans skaņdarbs bija klavierēm. Bet pirmais, kas publiski izskanējis, ir kokļu mūzika – tā mani ievilka.  Bet saksofonam tu raksti tad, kad jūti, ka nevari nerakstīt, vai arī tad, kad jūti, ka trūkst jaunu darbu? Es diezgan reti rakstu saksofonam – ja nu tomēr, tad pārsvarā sev un saviem sastāviem. Arī šobrīd tieši sāku noapaļot skaņdarbu "Metamorfoze" saksofonu kvartetam "Atomos". Drīz vajadzētu būt pirmatskaņojumam. Finansiāli tā tapšanu atbalsta "AKKA / LAA", kas rosina rakstīt jaunu mūziku. Vai šobrīd vēl aizvien ir tā, ka kādam jāpierāda, ka saksofonam ir vieta akadēmiskajā mūzikā? Noteikti daudziem, virspusēji raugoties, saksofons vairāk asociējas ar džezu. Nezinu, vai jāpierāda, bet noteikti jāparāda. Jāatgādina. Daudzas lietas man šķiet pašsaprotamas – piemēram, saksofons un ērģeles: tā man liekas tik parasta un tradicionāla kombinācija! Bet tad, kad ar ērģelnieku Aigaru Reini aizbraucam kaut kur nospēlēt koncertu, cilvēki ir vienkārši sajūsmā un saka, ka pirmoreiz ko tādu dzirdot un nekad nav varējuši to iedomāties. Un tad es saprotu, ka droši vien tas vienkārši ir vairāk jārāda, nevis jāpierāda. Vairāk klausieties audioierakstā!

Ar kādām pārdomām pēc dalības pasaules mūzikas forumā "WOMEX" Latvijā atgriezušies etniskās mūzikas jomas pārstāvji. Kas mainījies etniskas mūzikas tirgū, pārrunājam Kultūras rondo studijā. No 19. līdz 23. oktobrim Portugāles galvaspilsētā Lisabonā noritēja lielākais pasaules mūzikas forums" WOMEX", kurā Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC) jau 17. reizi organizēja stendu Latvijas etniskās mūzikas jomas pārstāvjiem. Īpaši šim pasākumam arī šogad sadarbībā ar nacionālo ierakstu kompāniju "SKANi" izdota etniskās mūzikas izlase “Native Music 17. Traditional / Folk / World-music Latvia”. Par Latvijas līdzdalību šajā mūzikas forumā stāsta Latvijas Mūzikas informācijas centra projektu vadītāja Vineta Romāne, kultūras menedžmenta centra "Lauska" vadītāja Daina Zalāne, "bišu karaliene" Katrīna Dimanta un studijas "Lauska" pārstāvis Kaspars Bārbals.

25. jūnijā pulksten 18.00 Ērmaņu muižas Vasaras vidus koncertā spoken word jeb runātās dzejas un improvizētās laikmetīgās džeza mūzikas projektā "klausies / ne:satiktie" tomēr satiksies Aleksandra Line (dzeja), Edgars Cīrulis (klavieres) un Ēriks Miezis (vibrafons). Par šo kultūrnotikumu "Klasikai" plašāk stāsta Aleksandra Line. Programmā "ne:satiktie" skan mūzikā un dzejā ietērpti stāsti par cilvēkiem, kurus mēs esam vai neesam kādos dzīves brīžos satikuši. Tie ir mūsu draugi, kaimiņi, kolēģi vai paziņas, kāds nejaušais telefonsarunas adresāts, bērnības elks vai jaunības kļūda. Pavisam iespējams, kādu no šo stāstu varoņiem esam tikai nosapņojuši, un pavisam iespējams, kāds no viņiem ir tikai rēgs, kura klātbūtne ir teju fiziski jūtama mūsu ikdienas gaitās. Kāds no dzīvē satiktajiem cilvēkiem turpina dzīties mums pakaļ fantāzijās, bet kādu no nesatiktajiem tik izmisīgi gribas beidzot iepazīt un paturēt blakus. Reizēm tie satiekas vienā laikā un telpā – un reizēm tie vienkārši esam mēs paši. Aleksandra Line – dzejniece, Latvijas Radio interneta satura redaktore, ierakstu kompānijas “SKANi” mediju speciāliste, JVLMA vieslektore. Dibinājusi elektronisko džeza mediju JAZZin.lv, uzsākusi Latvijā UNESCO Starptautiskās Džeza dienas, vada Latvijas pārstāvniecību Eiropas džeza notikumā "jazzahead" Brēmenē. Raksta žurnālam “Mūzikas Saule” un “JAZZin.lv”. Raksta vārdus pašmāju komponistiem un izpildītājiem. Spoken word jeb runātās dzejas un improvizētās mūzikas projekts klausies (debijas albums “17” nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons” kā gada labākais džeza albums). 2021. g. iznācis otrais albums “9”. Edgars Cīrulis – komponists, pianists, aranžētājs. Studējis JVLMA un Olborgas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Darbojas džeza un laikmetīgās mūzikas žanros. Sadarbībā ar mūziķiem no Latvijas, Dānijas, Itālijas un ASV izlaidis pasaku grāmatu un disku “Aisma”. 2016. g. iznācis ansambļa “Ainavisti” albums “–”. Darbojas Equanimity Trio. Uzstājies kopā ar mūziķiem: Marks Dresers, Julia Silvera, Mariuss Ungureanu, Jespers Lovdals, Roks Zubovs, Ahto Abners un citi. Piedalījies projektos Kenneth Dahl Knudsen's Orchestra, UNIT, Skaggerak, festivālos “Saulkrasti Jazz”, “Rīgas Ritmi”, Baltic Breeze, Den Blaa Festival, Festivalul Capitalelor Natiunilor Centenare. 2020. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kā Gada jaunais mākslinieks. Ēriks Miezis – sitaminstrumentālists, vibrofonists, komponists un aranžētājs. Studējis JVLMA un Bāzeles Mūzikas akadēmijā. Darbojas džeza un akadēmiskās mūzikas žanros. Piedalījies projektos “Ainavisti”, Serendipity un KonBrio. Komponējis ansamblim Trio Tresensus programmai festivālā "Sansusī". Raksta žurnālam "Mūzikas Saule" un JAZZin.lv, vada jauno mūziķu meistarklases. *** Dina Dūdiņa-Kurmiņa: 25. jūnijs izvēlēts jauši vai nejauši?  Aleksandra Line: Šis datums bija Ērmaņu muižas saimnieka Uģa Prauliņa piedāvājums. Viņš teica – kāpēc lai mēs neatpūšamies pēc Jāņu svinībām, kāpēc lai neesam kopā mūzikā un dzejā? Vai jums pašai uzstāšanās ir kā atpūta, vai tomēr tas ir atbildīgs brīdis un darbs? Viss reizē. Pirmām kārtām, tas ir atbildīgs brīdis. Par darbu es to nesauktu, bet par sirdslietu noteikti gan. Nebūsiet viena šajā koncertā – ar jums kopā nu jau tradicionāli būs Edgars Cīrulis, ar vibrofonu – Ēriks Miezis. Kādas ir jūsu attiecības ar šiem abiem kungiem, cik bieži jūsu gaitas jau krustojušās un cik bieži tās vēl nākotnē krustosies? Ir brīnišķīgi būt kopā! Ar Edgaru Cīruli kopā spēlējam jau vairākus gadus – dzeja un viņa mūzika, manuprāt – un arī klausītāju prāt – tik brīnišķīgi savijas kopā. Esam kopā labi pastrādājuši: ierakstījuši "Jersika Records" izdevniecības paspārnē plati ar nosaukumu "9". Plate izdota arī vinila un digitālajā formātā. (..) Kad bija sākusies pandēmija, tika limitētas iespējas uzstāties ar mūsu dāņu kontrabasistu un sapratām, ka ir jāveido sastāvs tepat, un Edgars ir ierosināja paņemt talkā viņa labu draugu Ēriku Miezi. Sākumā nedaudz bažījos, kā būs tikai klavieres, vibrofons un balss, bet skaņa, kas rezultātā sanāca, likās tik maģiska, ka bija jāuzraksta jaunā programma "ne:satiktie". Un tā nu mēs jau dažās vietās to esam izpildījuši. Ērmaņu muižā – šosestdien, bet mums vēl šim gadam ir daži jauki plāni ar šo programmu. Poētisks nosaukums šai programmai - "Ne:satiktie". Kāpēc neturpinājāt savu spēlēšanos ar skaitļiem? Debijas albums - "17". Pēc tam jau minētais albums "9"? Pagaidām neesmu droša, vai šī programma tiks ierakstīta, tādēļ tā jānāk klausīties dzīvajā. Līdz ar to, ka projektā ir daudz improvizācijas, tā katru reizi skan nedaudz savādāk. Pagaidām neesmu droša, kāds būs nākamais albums, kas tiks ierakstīts – varbūt "ne/satiktie". Tur pa vidu ir slīpsvītra, kas nozīmē to, ka programma ir gan par cilvēkiem, ko mēs esam dzīvē satikuši, gan par cilvēkiem, par kuriem mēs tikai sapņojam vai kurus ļoti gribam satikt. Tā robeža ir ļoti trausla – starp fantāzijām, sapņiem un to, ko mēs tiešām varam satikt realitātē. Visi stāsti rakstīti par kādu cilvēku. Dažus no šiem cilvēkiem esmu satikusi dzīvē, daži no tiem ir kaimiņi, draugi, paziņas, radi vai kāds nejauši satikts garāmgājējs. Un daži no stāstiem rakstīti par mani pašu un noteikti par katru no klausītājiem. Šie stāsti tiks izstāstīti gan latviski, gan arī kādās citās valodās? Jo jūs mēdzat spēlēties arī ar valodām. Jā, tieši tā, šī programma joprojām ir trīs valodās. Latviešu, krievu un angļu. Un cik liela nozīme ir mirklim? Jūs jau minējāt arī improvizēšanu un to, ka nekad nevar būt drošs, kas beigu beigās būs. Bet iedvesmai, videi un cilvēkiem, kas ir apkārt – cik liela nozīme ir tam? Vai mēdzat arī savos tekstos uzstāšanās brīdī kaut ko pamainīt? Tekstos reizēm sanāk, bet teksti gan pamatā rakstīti sākumā un arī mūzika daļēji saplānota un izdomāta. Bet nekad notīs nav izrakstīts pilnīgi viss. Bieži vien mūzika ir lielākā improvizācijas daļa. Un cik liela nozīme ir pārsteigumam? Vai jūs kādreiz iekšēji neuzgavilējat vai nesastingstat, dzirdot, kas notiek muzikālajā jomā? Noteikti uzgavilēju un vislielākais pārsteigums parasti ir man pašai. Visbiežāk es tiešām domāju – oho, tad arī šādi tas viss var skanēt!? Kad mūziķi spēlē, mēdzu aizklausīties, jo tas vienkārši ir brīnišķīgi. Šo programmu izdomājām sākt ar kompozīciju, kas platē "9" ir pēdējā, un tās nosaukums ir "Iedvesma". Iedvesma ir tas, kas vada gan mani, gan mūziķus. Vai pati vispār vēl spējat iedomāties, ka varētu skandēt savu dzeju bez muzikālā pavadījuma?  Jā, un esmu to jau kaut kad darījusi – tas ir pilnīgi savādāk. Jo tad, kad mūzika nāk klāt, atveras jaunas dimensijas. Daži cilvēki nezina kādu no valodām, kurās lasu dzeju: viņi klausās mūziku un balss intonāciju – tad balss ir tikai kā instruments. Bet mūzikai ir vislielākā nozīme. Bet cik liela nozīme ir klausītājam? Cik viņam ir jābūt uzmanīgam? Vai pieļaujat arī brīvu kustēšanos priekšnesuma laikā un dabas baudīšanu? Protams, brīva kustēšanās ir pieļaujama – nekādā veidā nevēlamies klausītāju ierobežot. Līdz ar to, ka šis nav koncerts, kurā viss izrakstīts notīs līdz pēdējai ieelpai, mūsu koncertos klausītājs kļūst par ja ne instrumentu, tad noteikti performances daļu. Jo dzīvie un brīvie klausītāji ir kas ļoti īpašs, to mēs, protams, visi sapratām pandēmijas laikā. Un to sapratām arī ar projektu "klausies" – kad bijām nospēlējuši koncertu, kas tikai iemūžināts videoformātā, bez dzīvajiem klausītājiem, viss bija brīnišķīgi un arī tā var spēlēties – viens ar otru, ar skaņām un sajūtām, taču klausītājs ir tas, kas performanci un koncertu padara īpašāku: viņš pats kļūst par daļu no tā, un ne jau velti tā vinila plate tika analogi ierakstīta Ventspils koncertzālē "Latvija", kurā bija klausītāji – viņu sajūtas un nopūtiņas ir tur iekšā. Un tas arī mūsu ierakstu padarījis par tādu, kāds tas ir. Kur pēc Ērmaņu muižas varēsim jūs satikt?  Pagaidām visus datumus vēl nevaru atklāt, bet oktobra beigās noteikti satiksimies Ungurmuižā: ar šo pašu programmu un šajā pašā sastāvā. Būsim ļoti priecīgi tur būt. Bet man gribas izmantot šo iespēju un klausītājiem novēlēt – ja būs kāds, kurš varbūt nebūs aizbraucis līdz Ērmaņu vai Ungurmuižai: šo programmu esmu izdomājusi noslēgt ar stāstu – pēdējais, kurš izskanēs šī koncerta ietvaros, sākas ar vārdiem: "Lūdzu, uzdrīkstamies visu!" Šis skar gan saulgriežu laiku, gan kopumā tas būtu mans novēlējums visiem.

My NORDIC HOME ist Dein Wohnpost für skandinavische Einrichtungstipps. Mein Garten wird immer skandinavischer. Mehr dazu auf Instagram.com/Nordicwannabe Kennst Du schon meinen Skandi-Podcast DER NØRD oder meinen Hygge Podcast? www.skandinavienpodcast.com Viel Spaß beim Hören. Dein Skandi-Blogger Stefan Falls Du Fragen hast, melde Dich gerne unter Podcast@nordicwannabe.com Mein Podcast: www.skandinavienpodcast.de oder www.DerNørd.de Mein Blog: www.NordicWannabe.com Pinterest: NordicWannabe Instagram: www.instagram.com/Nordicwannabe Youtube: www.Youtube.com/Nordicwannabe

Runas pedagoģi un režisori Antoniju Apeli šogad pieminam 90.gadskārtā. Viņas dzimšanas dienā, 11.martā,  Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš uz sarunu bija aicinājis Antonijas meitu Dinu Apeli-Freimani un aktieri Jāni Skani. Skarba, godīga, ar nopietnu attieksmi pret darbu – tā  sarunas dalībnieki raksturo Antoniju Apeli. Esam Teātra muzejā Smiļģa kabinetā, kur raisīties atmiņām, iespaidiem, spilgtām lappusēm no Antonijas Apeles radošās dzīves. Sarunas ievadā Jānis Siliņš atgādina: Antonijas Apeles pirmā izglītība ir angļu valodas un literatūras skolotāja, strādājusi Viļānu vidusskolā, tad iestājusies Valsts Konservatorijas režisoru kursā, ko vadījis Eduards Smiļģis. Sākusi strādāt gan radio, gan kā skatuves runas pedagoģe. Antonija Apele mācījusi runas mākslu daudziem Latvijas aktieriem, žurnālistiem, diktoriem un politiķiem. Arī Jānis Siliņš, studējot Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā Kultūras un mākslas fakultātē, runas mākslu apguvis pie Antonijas Apeles. Sarunā iesaistās Antonijas Apeles meita Dina, kurai daudz stāstu gan skaistu, gan skarbu. Turpinot Dinas sacīto, aktieris Jānis Skanis atklāj savu pirmo saskari ar režisori Antoniju Apeli, kā arī stāsta, ka par savu labāko darbu pie Antonijas Apeles uzskata Hermaņa Heses „Sidhartas” ierakstu. Jānis Siliņš nobeigumā piebilst, ka Antonijas Apeles raidlugas ir mūsu Latvijas nacionālajā zelta fondā. Un tiešām Radio arhīvs glabā bagātīgu Antonijas Apeles veikumu radioteātrī. Veidojot raidījumu Antonijas Apeles 80.jubilejā, viņa pati izvēlējās zīmīgākos iestudējumu fragmentus, starp tiem bija „Augšup pa lejupejošām kāpnēm”; „Robinsona sala” un „Tims Tālers jeb pārdotie smiekli”.

Komponists Kārlis Lācis mūzikā radījis savu pandēmijas laika dienasgrāmatu “Momenti”. Tā pirmsatskaņojumu piedzīvos 21. janvārī plkst. 19.00 kultūrvietā “Hanzas perons” kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertā. Savukārt aizvadītā gada pēdējās dienās klājā nāca nacionālās ierakstu kompānijas "Skani" jaunākais ieraksts, kurā iemūžināti divi Kārļa Lāča opusi – Koncerts klavierēm ar orķestri un Latvju simfonija. Bet šie nav vienīgie darbi. Kārlis Lācis stāsta, ka projektā "Ziedonis. Lācis. Vīrieši" sapulcināja solistus, kurus tikai pandēmijas dēļ Covid visus varēja vienkop sazināt, citādi viņiem nebūtu laika. Tie ir mūziķi Jānis Šipkēvics, Intars Busulis un Jānis Aišpurs, kā arī aktieri Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Koncerti gaidāmi jūnijā. Vēl Latvijas Radio studijā Ierakstīts albums ar dziedātāju Aiju Vītoliņu. Kā arī tapusi koncertprogramma Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai ar viņas mammas Māras Zālītes dzejoļiem. Koncerti būs 18. - 19. februārī, veltīti Māras Zālītes 70. dzimšanas dienai.

Nacionālā mūzikas ierakstu kompānija “Skani” laidusi klajā divus kormūzikas albumus “Aeternum”, ko ieskaņojis Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, un “Vigilia del Mattino”, kur Latvijas Radio kora dziedājumā skan komponistes Santas Ratnieces skaņdarbi. Par aktīvo darbību un klātesamību dažādās starptautiskās digitālās straumējuma vietnēs saruna ar Latvijas Mūzikas informācijas centra direktoru, ”Skani” izpildproducentu Egīlu Šēferu.

Šis ir pašsaglabāšanās laiks, kad svarīgi ir nezaudēt pašam sevi un apzināties savu uzdevumu pasaulē, LTV raidījumā “Kultūrdeva” atzīmēja teātra režisors Valdis Lūriņš, savukārt aktieris Jānis Skanis atzina – viņam šis laiks nav drūms un tajā ir interesanti dzīvot.

Latvijas Radio 3 “Klasika” 25 gadu jubilejā nacionālā ierakstu kompānija “Skani” izdod īpašu 25 digitālo albumu sēriju, kurā jaunā kvalitātē apkopoti 25 latviešu komponistu darbi, kas ierakstīti laikā no 1963. līdz pat 2018. gadam. 29. janvārī klajā nāk pirmais no sērijas albumiem – veltīts komponista Pētera Barisona daiļradei. Par atlases principiem un sērijas atklāšanu ar Pētera Barisona daiļradi pārrunājam ar “Klasikas” programmas vadītāju Ilzi Medni.   Latvijas Radio 3 “Klasika” 25.gadskārtai veltītajiem 25 latviešu komponistu darbu albumiem izraudzīti ieskaņojumi no Latvijas Radio fonotēkas arhīviem. Izlases veidotas no Latvijas Radio fondu ierakstiem un gandrīz visi nekad iepriekš nav tikuši izdoti. 29. janvārī iznākušo digitālo albumu var noklausīties dažādās straumēšanas platformās, piemēram – “Spotify” vai arī vietnē „YouTube”, kā arī Latvijas mūzikas informācijas centra datu bāzē. Lai uzmeklētu Pētera Barisona albumu, meklētāja rīkā jāieraksta “Latvian Radio Archive” un/vai komponista vārds, uzvārds. Tieši tāpat varēs uzmeklēt arī to komponistu albumus, kas platformās vēl tikai parādīsies. Būtiski, ka mūzika ir pieejama ne tikai Latvijā, bet gan visā pasaulē. Pētera Barisona mūzikas dgitālajam apkopojumam katru piektdienu tuvāko mēnešu laikā sekos komponistu Volfganga Dārziņa, Riharda Dubras, Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes, Ērika Ešenvalda, Artūra Grīnupa, Jāņa Ivanova, Alfrēda Kalniņa, Romualda Kalsona, Jura Karlsona, Tālivalža Ķeniņa, Jāņa Ķepīša, Jāņa Mediņa, Jāzepa Mediņa, Selgas Mences, Imanta Mežaraupa, Georga Pelēča, Pētera Plakida, Gundara Pones, Viļņa Šmīdberga, Pētera Vaska, Mārtiņa Viļuma, Marģera Zariņa un Imanta Zemzara mūzikas albumi.    

Laidoje dvi puikios mamos, nuostabios kulinarės ir gražios moterys Rūta Kupčinskaitė ir Beata Nicholson kalbasi apie kasdieninius moteriškus rūpesčius, skaniausių patiekalų receptus, vaikų ligas ir ožiukus. Tiek Beata, tiek Rūta laidoje pasidalins savo prisiminimais, kaip ir kodėl jos pamilo virtuvę, pasidalins patirtimi, ką ir kaip paruošti kasdieniniams pusryčiams, pietums ar vakarienei, kaip grūdinti vaikus ir pan. Labai smagus moteriškas pokalbis, pilnas vaikų klegesio. Laidos vedėja Žydrė Gedrimaitė.

Carion Quintet esitab kolme läti helilooja, Imants Zemzarise, Peteris Plakidise ja Peteris Vasksi muusikat puhkpillikvintetile. (Skani 2017)

Carion Quintet esitab kolme läti helilooja, Imants Zemzarise, Peteris Plakidise ja Peteris Vasksi muusikat puhkpillikvintetile. (Skani 2017)

Pour cette vingt-huitième émission, la première émission de la saison 3 de - « On achève bien les endives ! », Dino et Skani ont invité quatre de leurs complices pour un podcast où Serge le lapin fait du pain à l’AK avec des baguettes. Au cours de cette émission d’un peu plus de 4 heures, Adelin, Benlop, Buchor et Quentin répondent à des questions – ou en posent – sur l’actualité artistique, cinématographique, mémorielle, écologique, économique, high tech et aéronautique. L’occasion, parfois, de revenir sur quelques sujets d’actualité ou polémiques tout en vous gratifiant, le reste du temps, d’informations insolites à l’utilité parfois douteuse. Attention Spoilers Pour vous permettre d’approfondir les divers sujets abordés dans l’émission, découvrez, ci-dessous, les notes du podcast. Attention, cependant, certaines de ces informations sont de nature à vous spoiler sur le contenu du podcast, donc nous vous conseillons de les lire une fois l’écoute de celui-ci terminée. Tatsumi Orimoto, un artiste qui vous mène à la baguette (anglais) Kate Winslet retrouvera James Cameron dans la suite d’Avatar Article de libération sur l’érection d’une statue à l’effigie de Mikhaïl Kalachnikov à Moscou + Ma vie en rafales, de Elena Joly Le site officiel du Prix de l’arbre de l’année et l’article consacré par LPO La liste des 15 liquides les plus chers au monde (anglais) Article du Huffington Post revenant sur la modification de l’emoji burger chez Google Article de Trust my Science pour tout savoir sur la faille WiFi Krack Site officiel du musée Aeroscopia Article Frenchweb portant sur le service Shuttle de Lyft La bande-annonce mystère La bande-annonce mystère est un jeu qui consiste à identifier un film – ou en imaginer le « pitch » – à partir simplement de la bande son de la bande-annonce que vous découvrirez en suivant ce lien. Parce qu'ils ont été invités Et puisque vous les avez entendu dans l’émission, jetez-vous sur leurs podcasts – le SAV de la F1– ou sur leurs sites Internet : pour découvrir les photographies de Quentin Ancelot et le projet d’étude Green For Senses d’Adelin.

„Gamta – visų namai“: Ką mums neša pavasario šventės. Skani, bet nepažįstama stinta. Kaip skamba 90-ties pavasarių giesmės.

„Gamta – visų namai“: Ką mums neša pavasario šventės. Skani, bet nepažįstama stinta. Kaip skamba 90-ties pavasarių giesmės.