Podcasts about aleksandru

Številne antične anekdote pričajo o tem, kako zelo pomembno je imeti ob sebi pravega in zanesljivega prijatelja. Ta lahko sčasoma zaradi globoke notranje vezi, podobnega značaja ali obnašanja postane celo naš drugi jaz – o tem govori naslednja zgodba iz grške zgodovine: Verjetno ni treba posebej predstavljati Aleksandra Velikega, makedonskega princa, ki se je v zgodnji mladosti odpravil na bojni pohod in zavzel velik del Male Azije. Ena izmed znamenitih bitk je potekala jeseni leta 333 pr. Kr. pri starodavnem mestu Is v južni Anatoliji – Aleksander je uspešno zasnoval svojo strategijo, premagal perzijskega kralja Dareja III. in zajel veliko sovražnikov, med njimi tudi mater in soprogo samega kralja. Obe je po zmagi zadržal v svojem šotoru kot vojni ujetnici in k njima poslal nekaj svojih spremljevalcev s sporočilom, da ju bo prišel obiskat, zato naj se ustrezno pripravita. Kmalu zatem je v njun šotor vstopil skupaj s prijateljem Hefajstionom, ki mu je bil izmed vseh prijateljev najljubši, bil pa mu je tudi zelo podoben po zunanji opravi in orožju, medtem ko je po postavi kralja celo prekašal. Kraljici sta na podlagi prvega vtisa mislili, da je on makedonski princ, zato sta mu po perzijski šegi izkazali spoštovanje. Ko je nastala neprijetna tišina in sta se ujetnici spraševali, kaj je narobe, jima je eden od ujetnikov naposled le pokazal, kdo je pravi Aleksander. Darejeva mati Sizigamba, ki je bila ogorčena zaradi storjene napake, se je vrgla Aleksandru pred noge in se prestrašena opravičevala zaradi svoje nevednosti, češ da kralja nikoli prej ni videla. V tistem jo je Aleksander dvignil kvišku in ji pomirjujoče dejal: »Nisi se zmotila, mati: tudi ta je namreč Aleksander.« S tem je Aleksander po eni strani je izkazal milost do ujetnic, ki sta po vseh pravilih takratnega bontona zagrešili hud spodrsljaj, po drugi strani pa je vpričo vseh priznal, kako drag mu je prijatelj Hefajstion in kako močna notranja vez ju druži – imel ga je za svoj drugi jaz, zato ni mogel biti zares užaljen, ko sta tujki izkazali spoštovanje napačnemu človeku.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Studentu apvienības prezidentu Alenu Aleksandru Čerņu.  

Aleksandru pronađi ovdje: https://www.instagram.com/aleksandra.phdtherapist/https://linktr.ee/being_and_doing

Fluent Fiction - Serbian: Sunset Salvation: Friendship & Compassion at Kalemegdan Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/sunset-salvation-friendship-compassion-at-kalemegdan Story Transcript:Sr: Sunce je polako zalazilo iza zidina Kalemegdana, a vetar je nežno šumio kroz drveće.En: The sun was slowly setting behind the walls of Kalemegdan, and the wind gently rustled through the trees.Sr: Milica i Aleksandar su hodali po kamenitim stazama stare tvrđave.En: Milica and Aleksandar were walking along the cobblestone paths of the old fortress.Sr: Ispred njih su bile moćne zidine koje su vekovima čuvale Beograd.En: In front of them were the mighty walls that had guarded Belgrade for centuries.Sr: "Izvanredno je ovde," rekla je Milica sa osmehom.En: "It's amazing here," said Milica with a smile.Sr: "Da, Kalemegdan je prelep," odgovori Aleksandar, dok su šetali prema jednoj od kula.En: "Yes, Kalemegdan is beautiful," replied Aleksandar as they walked towards one of the towers.Sr: Aleksandar je uživao u razgledanju starih zidina.En: Aleksandar was enjoying the sight of the old walls.Sr: Sagnuo se da bolje pogleda neki kamen sa čudnim natpisima.En: He bent down to take a closer look at a stone with strange inscriptions.Sr: Dok se vraćao u uspravan položaj, stao je na kamen.En: As he straightened up, he stepped on a stone.Sr: Iznenada, osetio je jak bol u nozi.En: Suddenly, he felt a sharp pain in his leg.Sr: "Ah!En: "Ah!"Sr: " kriknuo je Aleksandar, dok je padao na koleno.En: cried Aleksandar, falling to his knee.Sr: Milica je potrčala prema njemu.En: Milica ran towards him.Sr: "Šta se desilo?En: "What happened?"Sr: " upitala je zabrinuto, gledajući njegovo iskrivljeno lice.En: she asked worriedly, looking at his contorted face.Sr: "Mislim da sam izvrnuo zglob," rekao je Aleksandar, grčeći se od bola.En: "I think I twisted my ankle," said Aleksandar, grimacing in pain.Sr: "Moramo te odvesti do klupe," rekla je Milica i pažljivo mu pomogla da se osovi na jednu nogu.En: "We need to get you to a bench," Milica said and carefully helped him to stand on one leg.Sr: Polako su se uputili prema najbližoj klupi.En: Slowly, they made their way to the nearest bench.Sr: Milica je rukom pozvala jednog prolaznika.En: Milica waved her hand to get the attention of a passerby.Sr: "Izvinite, možete li nam pomoći?En: "Excuse me, can you help us?"Sr: " pitala je.En: she asked.Sr: Prolaznik, jedan stariji čovek sa šejrom i osmehom, odmah je prišao.En: The passerby, an elderly man with a cane and a smile, immediately approached.Sr: Zajedno su pomogli Aleksandru da sedne.En: Together, they helped Aleksandar to sit down.Sr: "Treba ti led i zavoj," rekao je starac.En: "You need ice and a bandage," said the old man.Sr: "Znam, ali ovde nemamo ništa," odgovorila je Milica.En: "I know, but we don't have anything here," replied Milica.Sr: "Srećom, ja živim blizu.En: "Fortunately, I live nearby.Sr: Mogu doneti," rekao je starac i nestao brzo iza jednog ugla.En: I can bring some," said the old man and quickly disappeared around a corner.Sr: Milica je pokušavala da uteši Aleksandra dok su čekali.En: Milica tried to comfort Aleksandar while they waited.Sr: Starac se brzo vratio sa ledom i zavojem.En: The old man soon returned with ice and a bandage.Sr: Upotrebljavajući led da smiri otok, zajedno su zavili Aleksandrov zglob.En: Using the ice to reduce the swelling, they bandaged Aleksandar's ankle together.Sr: "Hvala vam puno," rekla je Milica starcu sa olakšanjem.En: "Thank you very much," said Milica to the old man with relief.Sr: "Nema na čemu.En: "You're welcome.Sr: Pomoć je uvek dobrodošla," odgovorio je starac i otišao.En: Help is always appreciated," responded the old man and left.Sr: Aleksandar i Milica su ostali na klupi još neko vreme, gledajući sunce kako potpuno zalazi iza brda.En: Aleksandar and Milica stayed on the bench for a while longer, watching the sun completely set behind the hills.Sr: "Hvala ti što si ostala kraj mene," rekao je Aleksandar tiho.En: "Thank you for staying with me," said Aleksandar quietly.Sr: "Znaš da uvek možeš računati na mene," odgovorila je Milica sa blagim osmehom.En: "You know you can always count on me," Milica replied with a gentle smile.Sr: "Kako ćemo sad kući?En: "How will we get home now?"Sr: " pitao je Aleksandar.En: asked Aleksandar.Sr: "Pozvaćemo taksi," rekla je Milica i izvadila telefon.En: "We'll call a taxi," Milica said, taking out her phone.Sr: Taksi je brzo stigao i odvezao ih do Aleksandrove kuće.En: The taxi arrived quickly and drove them to Aleksandar's house.Sr: Milica je pomogla Aleksandru da se udobno smesti na krevet.En: Milica helped Aleksandar get comfortably settled in bed.Sr: "Ćutaj, pustiće te zglob uskoro," rekla je Milica.En: "Don't worry, your ankle will heal soon," said Milica.Sr: Aleksandar se nasmejao, iako malo bolno.En: Aleksandar smiled, though a bit painfully.Sr: "Zahvalan sam što te imam kao prijatelja.En: "I'm grateful to have you as a friend."Sr: "Milica mu je vratila osmeh.En: Milica returned the smile.Sr: "I ja sam srećna što te imam.En: "I'm happy to have you too."Sr: "Tako se završilo njihovo nezaboravno veče na Kalemegdanu, uz puno osmeha i brige jedno za drugo.En: Thus, their unforgettable evening at Kalemegdan ended, filled with smiles and care for one another. Vocabulary Words:setting: zalazitigently: nežnorustled: šumiocobblestone: kamenitpaths: stazefortress: tvrđavamighty: moćneguarded: čuvaleinscriptions: natpisistraightened: uspravantwisted: izvrnuoankle: zglobgrimacing: grčećibench: klupapasserby: prolaznikelderly: starijicane: šejrbandage: zavojswelling: otokcomfort: uteširelief: olakšanjeappreciated: dobrodošlacount: računatitaxi: taksisettled: smestiheels: brdaforgot: zaboraviloglad: srećanevening: večestrange: čudnim

Fluent Fiction - Serbian: Exploring Petrovaradin: Miloš's Historical Journey in Novi Sad Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/exploring-petrovaradin-miloss-historical-journey-in-novi-sad Story Transcript:Sr: Miloš voleo šetnje.En: Miloš loved walks.Sr: Jednog sunčanog dana odlučio je da poseti Petrovaradinsku tvrđavu u Novom Sadu.En: One sunny day, he decided to visit the Petrovaradin Fortress in Novi Sad.Sr: Uzeo je ranac i krenuo iz kuće.En: He took his backpack and left the house.Sr: Voleo je istoriju i želeo je da sazna više o ovom starom mestu.En: He loved history and wanted to learn more about this ancient place.Sr: Kada je stigao, tvrđava je izgledala impozantno.En: When he arrived, the fortress looked imposing.Sr: Visoke zidine i stare kule privlačile su njegovu pažnju.En: The tall walls and old towers caught his attention.Sr: Miloš je krenuo stazom koja je vodila kroz ulaz.En: Miloš took the path that led through the entrance.Sr: Tamo je video mnogo turista.En: There, he saw many tourists.Sr: Neki su fotografisali, neki su istraživali prolaze, a neki su jednostavno uživali u pogledu sa visine.En: Some were taking photographs, others were exploring the passages, and some were simply enjoying the view from above.Sr: Miloš je odlučio da se popne na najvišu tačku tvrđave.En: Miloš decided to climb to the highest point of the fortress.Sr: Penjao se stepenicama i mermernim stazama.En: He climbed the stairs and marble paths.Sr: Disao je duboko i osećao se srećno.En: He breathed deeply and felt happy.Sr: Sa vrha Petrovaradina, pogled je bio prelep.En: From the top of Petrovaradin, the view was beautiful.Sr: Dunav je sjajno sijao na suncu, a Novi Sad se prostirao kao na dlanu.En: The Danube shone brilliantly in the sun, and Novi Sad spread out like on the palm of a hand.Sr: Dok je stajao na visini, razmišljao je o tome koliko je tvrđava stara.En: As he stood at the height, he thought about how old the fortress was.Sr: Setio se da je izgrađena u 17. veku.En: He remembered that it was built in the 17th century.Sr: U mislima se vratio u prošlost i zamislio kako je izgledalo tada.En: In his mind, he went back in time and imagined what it looked like then.Sr: Vitezovi su jurili preko zidine, topovi su grmeli, a stražari su budno pazili.En: Knights were charging across the walls, cannons were booming, and guards were keeping watch.Sr: Miloš je nastavio šetnju po tvrđavi.En: Miloš continued his walk through the fortress.Sr: Naišao je na mali muzej.En: He came across a small museum.Sr: U muzeju su bile izložene stare karte, oružje i uniforme.En: In the museum, there were old maps, weapons, and uniforms on display.Sr: Svaka stvar imala je svoju priču.En: Each item had its own story.Sr: Miloš je sa velikim interesovanjem čitao sve tekstove.En: Miloš read all the texts with great interest.Sr: Osećao je kao da je deo te istorije.En: He felt like he was part of that history.Sr: Posle posete muzeju, seo je na klupu pored stare topovske kule.En: After visiting the museum, he sat on a bench next to the old cannon tower.Sr: Uzeo je flašicu vode iz ranca i osvežio se.En: He took a bottle of water from his backpack and refreshed himself.Sr: Dok je tu sedeo, prišao mu je stariji gospodin.En: While he was sitting there, an older gentleman approached him.Sr: Gospodin se zvao Aleksandar i bio je vodič po tvrđavi.En: The gentleman's name was Aleksandar, and he was a guide for the fortress.Sr: Počeli su razgovor o istoriji mesta.En: They began a conversation about the place's history.Sr: Aleksandar je ispričao mnogo zanimljivih priča.En: Aleksandar told many interesting stories.Sr: Miloš je bio oduševljen.En: Miloš was delighted.Sr: Priče o herojima, borbama i svakodnevnom životu u tvrđavi bile su fascinantne.En: The stories about heroes, battles, and daily life in the fortress were fascinating.Sr: Naučio je mnogo novih stvari tog dana.En: He learned many new things that day.Sr: Kako se sunce počelo spuštati, Miloš je znao da je vreme da se vrati kući.En: As the sun began to set, Miloš knew it was time to return home.Sr: Zahvalio se Aleksandru na pričama i još jednom se osvrnuo na predivan pogled.En: He thanked Aleksandar for the stories and once again looked back at the beautiful view.Sr: Bio je srećan što je posetio Petrovaradinsku tvrđavu.En: He was happy he had visited the Petrovaradin Fortress.Sr: Dok je silazio niz stepenice, obećao je sebi da će se vratiti.En: As he descended the steps, he promised himself he would return.Sr: Želeo je da istraži još više i da sazna još više.En: He wanted to explore more and learn even more.Sr: Današnji dan mu je pokazao koliko je važno čuvati istoriju i učiti iz nje.En: Today's visit showed him how important it is to preserve history and learn from it.Sr: Miloš se vratio kući ispunjen.En: Miloš returned home feeling fulfilled.Sr: Osmehivao se dok je prelazio most preko Dunava.En: He smiled as he crossed the bridge over the Danube.Sr: Bio je siguran da će posetiti tvrđavu opet, i opet, i da će deliti priče sa svima koje voli.En: He was sure he would visit the fortress again and again, and share the stories with everyone he loved. Vocabulary Words:fortress: tvrđavaimposing: impozantnoentrance: ulazphotographs: fotografijeexploring: istraživalipath: stazahighest: najvišaclimb: penjatistairs: stepenicemarble: mermerniview: pogledshone: sijaospread: prostiraoheight: visinabuilt: izgrađenacentury: vekknights: vitezovicharging: jurilicannons: topovibooming: grmeliguards: stražariwatch: pazilimuseum: muzejdisplay: izloženemaps: karteweapons: oružjeuniforms: uniformebench: klupaguide: vodičheroes: heroji

Pelēka kāja, trīs krāsu varavīksnes galva. Šo Elīzas Seiles un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Gežu ģimene no Siguldas novada: mamma Lilija (supervizore, uzņemošo ģimeņu mentore), tētis Vadims (fizikas profesors) ar bērniem: Eniju (9 gadi), Anastasiju (10 gadi) un Aleksandru (10 gadi).

Fluent Fiction - Serbian: Warm Hearts on a Cold Night: Tavern Tales Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/warm-hearts-on-a-cold-night-tavern-tales Story Transcript:Sr: Jedne hladne zimske noći, u maloj i toploj kafani u srcu Beograda, dogodila se čudna priča.En: One cold winter night, in a small and cozy tavern in the heart of Belgrade, a strange story unfolded.Sr: Kafana, mesto gde se okupljaju stari prijatelji, gde se smeh meša s mirisom sveže pečenog hleba i jakom aromom kafe, bila je odelo većoj gužvi nego inače.En: The tavern, a place where old friends gather, where laughter mixes with the smell of freshly baked bread and the strong aroma of coffee, was busier than usual.Sr: Dok je orkestar nežno svirao stare melodije, svetlo je prijatno obasjavalo drvene stolove.En: As the orchestra played old melodies gently, the light pleasantly illuminated the wooden tables.Sr: Aleksandar, mladić u svom najboljem odelu, sedeo je za uglom i čitao knjigu, uživajući u tišini koju pruža samo njegov omiljeni kutak.En: Aleksandar, a young man in his best suit, sat in a corner reading a book, enjoying the silence that only his favorite spot could provide.Sr: U isto vreme, Ljubica, starija gospođa sa šeširom ukrašenim perjem i Milan, energični biznismen u brzom pohodu, gurali su se kroz gužvu, tražeći mesto gde će sedeti.En: At the same time, Ljubica, an older lady with a feather-adorned hat, and Milan, an energetic businessman on the go, pushed their way through the crowd, looking for a place to sit.Sr: Sudbina je htela da se njihove staze ukrste na neočekivan način.En: Fate had it that their paths would cross in an unexpected way.Sr: Milan, žureći da zauzme slobodan sto, nije primetio mali tepih koji se nabrao od mnogih nogu što su ga gazile.En: Milan, hurrying to occupy a free table, did not notice a small rug that had become folded from many feet stepping on it.Sr: Spotaknuo se i, pokušavajući da sačuva ravnotežu, svoju punu čašu hladnog piva nehotice prosuo preko Aleksandrovog krila.En: He stumbled and, in an attempt to regain his balance, accidentally spilled his full glass of cold beer over Aleksandar's lap.Sr: Aleksandar je skočio k'o oparen, širom otvorivši oči od iznenađenja.En: Aleksandar jumped as if shocked, wide-eyed with surprise.Sr: Njegova knjiga je završila na podu, a osećaj hladnoće na nogama ga je pritisnuo.En: His book ended up on the floor, and the feeling of cold on his legs overwhelmed him.Sr: Pogledao je Milana u neverici, a Ljubica, koja je sve to posmatrala, nije mogla da zadrži grimasu koja je izražavala miks zabave i zabrinutosti.En: He looked at Milan in disbelief, while Ljubica, who had watched it all, couldn't hold back a grin expressing a mix of amusement and concern.Sr: "Dobro, čoveče, pažnju malo!En: "Hey, watch where you're going!"Sr: " viknuo je Aleksandar, brišući noge ubrusom dok je Milan izvinjavajući se pružao pomoć.En: Aleksandar yelled, wiping his feet with a napkin as Milan apologized and offered to help.Sr: "Izvinite, izvinite, nije bilo namerno," Milan je uznemireno govoreći izvadio svoju maramicu, nastojeći da pomogne u čišćenju nereda što ga je stvorio.En: "Sorry, sorry, it was not intentional," Milan said anxiously, pulling out his handkerchief, trying to assist in cleaning up the mess he had caused.Sr: Ljubica je, s mudrim osmehom, donela čaršav sa obližnjeg stola.En: With a wise smile, Ljubica brought a tablecloth from a nearby table.Sr: "Neka ovo bude preko vaše odeće, mladiću", obratila se Aleksandru s toplinom u svom glasu.En: "Let this cover your clothes, young man," she addressed Aleksandar warmly.Sr: Nakon nekoliko minuta, nered je bio očišćen, a Milan je, kao znak izvinjenja, pozvao Aleksandra i Ljubicu da piju piće na njegov račun.En: After a few minutes, the mess was cleaned up, and as a sign of apology, Milan invited Aleksandar and Ljubica to have a drink on his tab.Sr: Svi troje su se nasmejali situaciji, shvativši da je ovaj mali haos na kraju stvorio neočekivano prijateljstvo.En: All three laughed at the situation, realizing that this little chaos had ultimately brought an unexpected friendship.Sr: Kako se veče rasteglo, razmenjivali su priče i smešili se nezgodama života.En: As the evening stretched on, they exchanged stories and smiled about life's mishaps.Sr: Aleksandar je čak i zaboravio na svoju mokru odeću, zahvaljujući prijatnom razgovoru i toplini koju su Milan i Ljubica doneli u njegov inače miran večernji ritam.En: Thanks to the pleasant conversation and warmth brought by Milan and Ljubica, Aleksandar even forgot about his wet clothes, which would have otherwise bothered his calm evening rhythm.Sr: Kada je došlo vreme za rastanak, Ljubica je privukla Aleksandra i Milana u zagrljaj i šapnula: "Možda ta mokra odeća nije bila toliko loša stvar, zar ne?En: When it was time to part ways, Ljubica drew Aleksandar and Milan into a hug and whispered, "Maybe that wet clothing wasn't such a bad thing after all, was it?Sr: Pogledajte šta nam je donela.En: Look at what it brought us."Sr: " S troje novih prijatelja koji su se rukovali i nasmejanih lica izlazili iz kafane, hladna zimska noć je delovala toplije nego ikad.En: With three new friends, shaking hands and smiling faces, leaving the tavern, the cold winter night seemed warmer than ever. Vocabulary Words:unfolded: dogodila setavern: kafanagather: okupljajulaughter: smehbaked bread: pečenog hlebaaroma: aromabusier: gužviorchestra: orkestargently: nežnoilluminated: obasjavalowooden: drvenetables: stoloveyoung man: mladićsuit: odelucorner: za uglomreading: čitaobook: knjigusilence: tišinifavorite spot: omiljeni kutakolder lady: starija gospođafeather-adorned hat: šeširom ukrašenim perjemenergetic: energičnibusinessman: biznismencross: ukrsteunexpected: neočekivanhurrying: žurećifree table: slobodan stonotice: primetiorug: tepihfolded: nabrao

Fluent Fiction - Serbian: Serenade Gone Awry: A Tale of Mirth & Music Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/serenade-gone-awry-a-tale-of-mirth-music Story Transcript:Sr: Sunce se polako spuštalo iza krošnji starih hrastova, a sjaj dana lagano je nestajao u sumraku.En: The sun was slowly setting behind the branches of old oak trees, and the daylight was gently fading into dusk.Sr: U malenom selu u srcu Srbije, Marko, Aleksandra i Milena nalazili su se u starom, drvorezu ukrašenom kafanskom dvorištu.En: In a small village in the heart of Serbia, Marko, Aleksandra, and Milena found themselves in an old, wood-carved adorned courtyard.Sr: Marko, visok i šarmantan momak sa sjajem u očima, imao je poseban cilj te večeri.En: Marko, a tall and charming young man with a sparkle in his eyes, had a special goal that evening.Sr: Muzika je već pulsirala kroz prostoriju dok su se ljudi okupljali, razgovarajući i smejući se uz hladno piće i dim cigareta.En: Music was already pulsating through the room as people gathered, chatting and laughing over cold drinks and cigarette smoke.Sr: Tradicionalne srpske pesme dolazile su jedna za drugom, a energija se lagano podizala.En: Traditional Serbian songs followed one after another, and the energy slowly rose.Sr: Aleksandra, prelepa i nasmejana, sedela je s prijateljicom Milenom, slušajući priče starosedeoca i davala svoj puni doprinos živopisnom razgovoru.En: Aleksandra, beautiful and smiling, sat with her friend Milena, listening to the stories of the locals and contributing to the lively conversation.Sr: Marko je posmatrao Aleksandru, razmišljajući kako bi mogao ostaviti utisak na nju.En: Marko watched Aleksandra, thinking about how he could leave an impression on her.Sr: Kao iz vedra neba, Marko je skupio hrabrost i ustao.En: Out of the blue, Marko gathered his courage and stood up.Sr: Odeća mu je bila uredna, a u njegovim očima se videla odlučnost.En: His clothes were neat and his eyes showed determination.Sr: Prinuđen nepobedivom željom da impresionira Aleksandru, on je zatražio mikrofon od tamburaša.En: Driven by an unstoppable desire to impress Aleksandra, he asked for the microphone from the tamburitza player.Sr: Kada je nastupio njegov trenutak, srce mu je treslo.En: When his moment came, his heart was pounding.Sr: Započeo je pesmu, čvrstim glasom koji se razlegao kafanom.En: He started to sing, with a strong voice echoing through the tavern.Sr: Na početku je sve izgledalo dobro.En: At first, everything seemed fine.Sr: Međutim, kako je pesma odmicala, Marko je postajao sve nervozniji.En: However, as the song progressed, Marko became increasingly nervous.Sr: U jednom trenutku, zaboravio je stih, a onda i ceo melodiju.En: At one point, he forgot a verse, and then the entire melody.Sr: Aleksandra i Milena su prvo gledale u čudu, a zatim su se nesmotreno nasmejale.En: Aleksandra and Milena first looked in astonishment, and then inadvertently burst into laughter.Sr: Kafana se ispunila smehom, a Marko, crven u licu, shvatio je da mu ne ide baš najbolje.En: The tavern filled with laughter, and Marko, red-faced, realized that things weren't going so well.Sr: Ali, umesto da odustane, Marko je zastao, udahnuo duboko i nasmešio se.En: But instead of giving up, Marko paused, took a deep breath, and smiled.Sr: Onda je počeo s novom, improvizovanom melodijom, smelo plešući unazad do stola.En: Then he started a new, improvised melody, boldly dancing backward toward the table.Sr: Aleksandra i Milena su pljeskale, a cela kafana se pridružila, ohrabrujući ga.En: Aleksandra and Milena applauded, and the whole tavern joined in, encouraging him.Sr: Na kraju, Marko je sjeo za sto s ponosnim osmehom.En: In the end, Marko sat at the table with a proud smile.Sr: Aleksandra ga je pohvalila: "Bravo Marko, to je bilo.En: Aleksandra praised him, "Bravo, Marko, that was...Sr: originalno!En: original!"Sr: "Iako nije uspeo u prvom pokušaju, njegov duh i smisao za humor su osvojili Aleksandru.En: Although he didn't succeed on the first try, his spirit and sense of humor won Aleksandra over.Sr: Te večeri, u kafani su se rodila nova prijateljstva, a Marko je shvatio da nije potrebno biti savršen da bi impresionirao nekoga - dovoljno je biti svoj.En: That evening, new friendships were born in the tavern, and Marko realized that it wasn't necessary to be perfect to impress someone - it's enough to be oneself.Sr: Smeh i aplauz su još dugo odjekivali tradicionalnim kafanskim zidovima, a Marko, Aleksandra i Milena su otišli kući puni novih lepih uspomena, već planirajući njihov sljedeći izlazak.En: Laughter and applause echoed through the traditional tavern walls for a long time, and Marko, Aleksandra, and Milena went home full of new beautiful memories, already planning their next outing. Vocabulary Words:The sun: SunceBranches: KrosnjiOak trees: HrastovaDaylight: Sjaj danaDusk: SumrakVillage: SeluWood-carved: DrvorezuAdorned: UkrasenomCourtyard: DvorištuCharming: ŠarmantanSparkle: SjajPulsating: PulsiralaGathered: OkupljaliChatting: RazgovarajućiLaughing: Smejući seCold drinks: Hladno pićeCigarette smoke: Dim cigaretaSongs: PesmeEnergy: EnergijaNervous: NervoznijiVerse: StihMelody: MelodijuAstonishment: ČuduImprovise: ImprovizovanomDancing: PlešućiApplauded: PljeskaleEncouraging: OhrabrujućiImpress: ImpresioniraLaughter: SmehApplause: Aplauz

"Klasikā" tiekamies ar Aleksandru Špicbergu un Māru Špicbergu, lai plašāk runātu par 3. janvārī Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, bet 7. decembrī Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā ar jaunu programmu atgriežas projekts "Laiks. Tu. Lūgšana." Šoreiz tā moto ir "LAIMES FLAUTA | Laiks. Tu. Lūgšana".  Koncertuzvedumā piedalīsies dziedātāja Aleksandra Špicberga un vīru vokālā grupa, flautists Andis Klučnieks, ģitārists Vladimirs Kudrins un sitaminstrumentālists Elvijs Endelis. Jaunajā koncertprogrammā, līdzīgi kā pirmajā propgrammā "Laiks. Tu. Lūgšana. Dziedājumi un Arvo Perts", skanēs dažādu gadsimtu un tradīciju baznīcas dziedājumi un lūgšanas dažādu pasaules tautu valodās. Koncertā skanēs dziedājumi spāņu, grieķu, armēņu, baznīcslāvu un latviešu valodā. Programmas vadmotīvs – cilvēka iekšēju cīņu ceļš, visa mūža garumā meklējot Patiesību. Līdzīgi kā iepriekšējā programmā, dziedājumi mīsies ar instrumentālām skaņu gleznām. Šoreiz galvenajā lomā – FLAUTA! Patiesi! Ne jau viss cilvēka dvēselē notiekošais ir izsakāms vārdos! Pašos tās dziļumos mītošo, šoreiz ļauts izdziedāt flautām un stabulēm, izcilā flautista, multiinstrumentālista Anda Klučnieka sniegumā. Koncertprogrammā klausītāju sagaida arī vairāki pārsteigumi – Latvijā maz pazīstami opusi no Latīņamerikas, Spānijas un Āfrikas. Dienvvidzemju kolorītu un temperamentu palīdzēs uzburt izcilie mūziķi – Vladimirs Kudrins un Elvijs Endelis. Emocionālajā gara pārdzīvojumā klausītāja ceļabiedre un vienlaikus atskaites punkts būs GAISMA, ļaujot piedzīvot līdzpārdzīvojuma, atmiņu un jaunu atklāsmju mirkļus. Gaismu režija - Ivars VĀCERS. "Pirmais projekts - "Laiks. Tu. Lūgšana." - saņēma augstu klausītāju un mūzikas kritiķu novērtējumu. Izskanējuši jau astoņi šīs programmas koncerti! Tas deva ierosmi iesākto turpināt. Pasaules tautu garīgo dziedājumu klāstā ir tik ārkārtīgi daudz muzikālo opusu, kas klausītājiem Latvijā ir maz zināmi. Mūsu mērķis ir meklēt un atrast kopsaucējus – vienojošo. To, kas uzrunā un stiprina cilvēkus visā pasaulē, neatkarīgi no tautības, dzimuma, vecuma, jo vairāk par visu šodien pasaulē, tostarp, mūsu Latvijā, nepieciešami garā stipri, vienoti ļaudis," teic koncerta radošā komanda. Sarunā ar māti un meitu jeb Māru un Aleksandru Špicbergām – par to, ka emocionāli piesātināto programmu veidos no dažādām pasaules malām nākuši dziedājumi, un vairumam no tiem nav pieejamas notis, tāpēc melodijas nācies fiksēt un pēc tam arī aranžēt pašai Aleksandrai. "Programmas centrā ir cilvēka dzīvesstāsts visa mūža garumā, Patiesību meklējot. Viņa ceļš ritēs no sirma vecuma līdz bērnībai," uzsver koncerta veidotājas.

Fluent Fiction - Serbian: Pastry Mix-Up Sparks Warm Friendship Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/pastry-mix-up-sparks-warm-friendship Story Transcript:Sr: U malom mirisnom pekare, gde se svakodnevno peče najmekši hleb i najraznovrsnije kifle, desila se nesvakidašnja priča.En: In a small, fragrant bakery where the softest bread and a variety of rolls were baked daily, an extraordinary story unfolded.Sr: Sunčevi zraci su se probijali kroz stakla i stvarali toplu, gotovo čarobnu atmosferu unutar pekare.En: Sunbeams penetrated through the windows, creating a warm, almost magical atmosphere inside the bakery.Sr: Milena, žena srednjih godina sa naočarima i vedrim osmehom, ulazila je u pekaru kao i svakog jutra.En: Milena, a middle-aged woman with glasses and a bright smile, entered the bakery as she did every morning.Sr: Ali tog dana, niko nije mogao ni naslutiti šta će se desiti.En: But on that day, no one could have predicted what would happen.Sr: Milena je žurila da kupi peciva jer je imala važan poslovni sastanak.En: Milena hurried to buy pastries as she had an important business meeting.Sr: Na policama su se nalazile razne poslastice, od štrudli sa višnjama do slanih piroški.En: Shelves displayed various treats, from cherry strudels to savory pastries.Sr: U isto vreme, Petar, visok i tamnokos muškarac, ušao je da preuzme veliku narudžbinu peciva koju je ranije poručio.En: At the same time, Petar, a tall, dark-haired man, came in to pick up a large order of pastries he had previously placed.Sr: Smeškao se zadovoljno dok je posmatrao radnu vrevu radnika koji su pripremali njegovu porudžbinu.En: He smiled contentedly as he watched the bustling workers preparing his order.Sr: Treći važan junak naše priče je Aleksandar, mladi pekar sa kovrdžavom kosom koji je zadužen za to da svaki kolačić izgleda savršeno.En: The third important character in our story is Aleksandar, a young curly-haired baker entrusted with making each pastry look perfect.Sr: Njemu je poveren zadatak da spakuje Petrovu narudžbinu.En: He was tasked with packing Petar's order.Sr: Milena, u svojoj žurbi, nije primetila da su njene i Petrove kese potpuno iste.En: In her haste, Milena didn't notice that her bag and Petar's were exactly the same.Sr: Ubrzo je zgrabila ono za šta je mislila da je njena narudžbina i žurno napustila pekaru.En: Soon, she grabbed what she thought was her order and hurriedly left the bakery.Sr: Petar, koji je otišao da plati, vratio se i s užasom otkrio da nestala njegova velika porudžbina peciva.En: Petar, who had gone to pay, returned and was horrified to discover that his large pastry order had vanished.Sr: Kada je Milena stigla na posao i otvorila kesu, shvatila je da je napravila veliku grešku.En: When Milena arrived at work and opened the bag, she realized she had made a big mistake.Sr: Sva ona divna peciva nisu bila njena.En: All the wonderful pastries weren't hers.Sr: Srce joj je zaigralo od straha i neugodnosti.En: Her heart raced with fear and embarrassment.Sr: Kako je mogla da pojede nečije peciva!En: How could she have eaten someone else's pastries!Sr: Da stvar bude gora, nije mogla ni da se seti gde je pekara jer je u grad došla tek nedavno.En: To make matters worse, she couldn't even remember where the bakery was, as she had recently moved to the city.Sr: U međuvremenu, Aleksandar i Petar su razgovarali u pekari, pokušavajući da reše misteriju nestalih peciva.En: Meanwhile, Aleksandar and Petar were talking in the bakery, trying to solve the mystery of the missing pastries.Sr: Aleksandar se izvinjavao, jer je shvatao da su možda zbog njegove nepažnje pomešane kese.En: Aleksandar apologized, realizing that the bags might have been mixed up due to his carelessness.Sr: Ipak, Milena se odlučila vratiti i suočiti sa situacijom.En: Nevertheless, Milena decided to return and face the situation.Sr: Po ulasku u pekaru, u očima joj se videlo koliko joj je žao.En: As she entered the bakery, her remorse was evident in her eyes.Sr: Prilazi Petru i Aleksandru i objašnjava šta se dogodilo.En: She approached Petar and Aleksandar and explained what had happened.Sr: Petar, iako prvo zbunjen, ubrzo se nasmeja Mileninoj iskrenosti i odluči da ne pravi problem.En: Initially confused, Petar soon smiled at Milena's sincerity and decided not to make a fuss.Sr: Aleksandar, olakšan, ponudi da im oboma napravi najfinija peciva, još je bolje.En: Feeling relieved, Aleksandar offered to make them both the finest pastries, even better than before.Sr: I tako, zahvaljujući iskrenim razgovorima i dobrim namerama, Milena, Petar i Aleksandar postali su dobri prijatelji.En: And so, thanks to honest conversations and good intentions, Milena, Petar, and Aleksandar became good friends.Sr: Na kraju, osećaj topline u pekari nije bio samo od peciva, već i od novonastalog prijateljstva.En: In the end, the warmth in the bakery wasn't just from the pastries, but also from the newfound friendship. Vocabulary Words:bakery: pekarafragrant: mirisnomsoftest: najmekšivariety of: najraznovrsnijerolls: kifleextraordinary: nesvakidašnjaunfolded: desila seSunbeams: Sunčevi zracipenetrated: probijaliwindows: staklacreating: stvaraliwarm: toplualmost: gotovomagical: čarobnuatmosphere: atmosferumiddle-aged: srednjih godinaglasses: naočarimabright: vedrimsmile: osmehomentered: ulazilapredicted: naslutitihurried: žurilapastries: pecivaimportant: važanbusiness: poslovnmeeting: sastanakshelves: policedisplayed: nalazilevarious: raznetreats: poslastice

Fluent Fiction - Serbian: Tractor Tussle: A Villages' Unlikely Race Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/tractor-tussle-a-villages-unlikely-race Story Transcript:Sr: Jednog sunčanog jutra, u malom selu kraj reke, započela je priča o neobičnoj trci.En: One sunny morning, in a small village by the river, a story about an unusual race began.Sr: Aleksandar, Jelena i Miloš su sedeli za drvenim stolom u staroj kafani "Zlatni žetelac".En: Aleksandar, Jelena, and Miloš were sitting at a wooden table in the old tavern "Golden Harvester."Sr: Miris pečenog mesa se širio iz kuhinje, a vazduh je bio ispunjen pesmom starih tamburaša.En: The smell of roasted meat wafted from the kitchen, and the air was filled with the songs of old tamburitza players.Sr: "Čuo sam da imaš najbrži traktor u selu," reče Miloš, pogledavši Aleksandra ispod oštra.En: "I heard you have the fastest tractor in the village," Miloš said, looking at Aleksandar intently.Sr: Aleksandar, mladić visokog stasa i jake građe, zadovoljno se osmehnu i odgovori: "Da, moj 'Zmaj' je pravo čudo."En: Aleksandar, a tall and strong young man, smiled contently and replied, "Yes, my 'Zmaj' is truly remarkable."Sr: Jelena, devojka dugih, crnih kosa i očiju nežno braon, znatiželjno upita: "Da li je stvarno toliko brz kako pričaju?"En: Jelena, a girl with long, black hair and gentle brown eyes, asked curiously, "Is it really as fast as they say?"Sr: "Zašto ne organizujemo trku pa da se uverite?" predloži Aleksandar s izazovom u glasu.En: "Why don't we organize a race to find out?" Aleksandar suggested challengingly.Sr: Priča se brzo raširi selom, i uskoro se svi okupiše da vide trku.En: The story quickly spread throughout the village, and soon everyone gathered to witness the race.Sr: Polje iza kafane "Zlatni žetelac" postade pistom za neobičnu trku traktora.En: The field behind the tavern "Golden Harvester" became the track for the unusual tractor race.Sr: Prasak iz pištolja dade signal i traktori pojure njivom, dižući oblak prašine iza sebe.En: The sound of a pistol shot signaled the start, and the tractors raced across the field, kicking up a cloud of dust behind them.Sr: Aleksandarov "Zmaj" je brzo iskopčao i stekao prednost. Međutim, Miloš nije odustajao. Pritiskao je gas svog starog, ali pouzdanog traktora, nadajući se da će preteći Aleksandra.En: Aleksandar's "Zmaj" quickly pulled ahead. However, Miloš didn't give up. He pressed the gas of his old but reliable tractor, hoping to overtake Aleksandar.Sr: Jelena je zapljeskala rukama, podržavajući obojicu. Njen glasan navijanje se čulo sve do drvenog stola gde su ostavili svoje šoljice punjene crnom kafom.En: Jelena clapped her hands, supporting both of them. Her loud cheering could be heard all the way to the wooden table where they had left their cups filled with black coffee.Sr: Kako se cilj približavao, "Zmaj" se iznenada zaustavi. Aleksandar je počeo da gunđa i da udara po volanu, ali bilo je prekasno. Miloš je prošao ciljem prvi i pobedio.En: As the finish line approached, "Zmaj" suddenly came to a halt. Aleksandar began to grumble and pound the steering wheel, but it was too late. Miloš crossed the finish line first and won.Sr: Selo je odjekivalo aplauzom za Miloša, a Jelena je dotrčala da ga zagrli. Iako razočaran, Aleksandar nije mogao da se ne nasmeje. "Dobra trka," reče Miloš, pružajući ruku ka Aleksandru.En: The village echoed with applause for Miloš, and Jelena ran to hug him. Although disappointed, Aleksandar couldn't help but smile. "Good race," Miloš said, reaching out his hand to Aleksandar.Sr: "Prihvatam poraz," prizna Aleksandar, stišćući Miloševu ruku. "Sledeće godine opet trkamo!"En: "I accept defeat," admitted Aleksandar, shaking Miloš's hand. "We'll race again next year!"Sr: Na kraju dana, u kafani "Zlatni žetelac", sva troje su nazdravili prijateljstvu i dobrom takmičenju. Smeštajuci se bliže vatri iz kamina, svi su znali da će ova neobična trka na traktorima ostati u sećanju seljana za mnogo godina koje dolaze.En: At the end of the day, at the "Golden Harvester" tavern, all three of them toasted to friendship and good competition. As they moved closer to the fireplace, they all knew that this unusual tractor race would remain in the memories of the villagers for many years to come. Vocabulary Words:sunny: sunčanovillage: seloriver: rekaunusual: neobičnorace: trkawooden: drvenitavern: kafanasmell: mirisroasted: pečenmeat: mesokitchen: kuhinjaair: vazduhfilled: ispunjensongs: pesmeold: startractors: traktorifastest: najbržiintently: ispod oštratall: visokyoung: mladman: mladićcontently: zadovoljnoremarkable: pravo čudocuriously: znatiželjnoorganize: organizujemospread: raširiwitness: videtifield: njivarace: trkashot: prasak iz pištolja

Fluent Fiction - Serbian: Dance Mishap Turns to Romance Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/dance-mishap-turns-to-romance Story Transcript:Sr: U malom gradu, punom prijatnih iznenađenja, postojala je čuvena kafana "Pod lipom".En: In a small town full of pleasant surprises, there was a famous tavern called "Under the Lime Tree."Sr: Tamo su se viđali svi – od mladih do starih, svako je znao da će u "Pod lipi" pronaći osmeh, toplinu i nezaboravne trenutke.En: Everyone went there, from the young to the old, knowing they would find a smile, warmth, and unforgettable moments at "Under the Lime Tree."Sr: Aleksandar je dolazio svake subote.En: Aleksandar used to come every Saturday.Sr: On je bio visok i crnokos, uvek elegantno obučen i s velikim osmehom na licu.En: He was tall and dark-haired, always elegantly dressed with a big smile on his face.Sr: Njegova sigurnost u sebe privlačila je pažnju, ali jedne večeri, Aleksandarova pažnja bila je uperena samo u jednu osobu – Milicu.En: His self-confidence attracted attention, but one evening, Aleksandar's attention was focused on just one person – Milica.Sr: Milica je sedela za stolom sa svojim prijateljima, smejala se i delovala kao da ne primećuje ništa oko sebe.En: Milica was sitting at a table with her friends, laughing and seeming as if she didn't notice anything around her.Sr: Ali kako je muzika svirala tiše, Aleksandar je osećao da je trenutak da impresionira Milicu svojim plesnim pokretima.En: But as the music played softer, Aleksandar felt it was the moment to impress Milica with his dance moves.Sr: Tačno pred njenim stolom, počeo je da pleše.En: Right in front of her table, he started to dance.Sr: Kretao se uz ritam gitare, započevši svoj plesni nastup.En: He moved to the rhythm of the guitar, beginning his dance performance.Sr: Milica je podigla pogled i osmeh počeo da joj se širi po licu.En: Milica looked up, and a smile began to spread across her face.Sr: Kada ga je pogledala, Aleksandar je osetio da je sada ili nikada.En: When she looked at him, Aleksandar felt it was now or never.Sr: Uradio je korak unazad, i još jedan, zavrtio se u pokušaju da izvede uzbudljivu piruetu.En: He took a step back, and then another, trying to execute an exciting pirouette.Sr: Ali uz okret, njegov rukav je zakačio šoljicu punu tople kafe.En: But with the spin, his sleeve caught a cup of hot coffee.Sr: U trenutku, kafa je sletela pravo na Aleksandrovo odelo, ostavljajući tamnu mrlju na njegovoj beloj košulji.En: In an instant, the coffee landed right on Aleksandar's suit, leaving a dark stain on his white shirt.Sr: Kafana je utihnula, a Aleksandar je stajao srozavljen i mokar.En: The tavern fell silent, and Aleksandar stood deflated and wet.Sr: Milica je prva prasla u smeh.En: Milica was the first to burst into laughter.Sr: Onda su počeli i ostali gosti.En: Then the other guests joined in.Sr: Ali umesto da se Aleksandar ljuti ili srami, on se nakon trenutka pridružio, smejući se svojoj nespretnosti.En: But instead of getting angry or embarrassed, after a moment Aleksandar joined in, laughing at his clumsiness.Sr: "Sigurno izgledam kao heroj iz lošeg filma", rekao je i zaradio još smeha.En: "I probably look like a hero from a bad movie," he said, earning more laughter.Sr: Milica je ustala i pružila ruku Aleksandru.En: Milica stood up and extended her hand to Aleksandar.Sr: "Dođi, heroju, imaš šta da pokažeš osim fleke na košulji".En: "Come on, hero, you have something to show besides a stain on your shirt."Sr: Cela kafana je gledala kako Aleksandar postaje zvezda večeri, ne zbog suvih pokreta, već zbog njegovog smisla za humor i sposobnosti da se šali na svoj račun.En: The whole tavern watched as Aleksandar became the star of the evening, not because of his smooth moves, but because of his sense of humor and ability to laugh at himself.Sr: Na kraju noći, Aleksandar i Milica su razmenili brojeve telefona.En: At the end of the night, Aleksandar and Milica exchanged phone numbers.Sr: Obećali su jedno drugom da će se naći izvan kafane i bez fleka od kafe.En: They promised each other that they would meet outside the tavern and without coffee stains.Sr: Priča o Aleksandrovom plesnom hicu ispričana je još mnogo puta, ali kako u dobrim pričama biva, Aleksandar i Milica su postali više od priče - postali su par koji će zajedno plesati, smeši se flekama i svim neobičnim trenucima koje donosi život.En: The story of Aleksandar's dance mishap was told many times, but as is the case in good stories, Aleksandar and Milica became more than just a story - they became a couple who would dance together, smile at the stains, and all the unusual moments that life brings. Vocabulary Words:pleasant: prijatansurprises: iznenađenjafamous: čuvenatavern: kafanaunder: podlime tree: lipomyoung: mladiold: starismile: osmehwarmth: toplinaunforgettable: nezaboravanmoments: trenuciused to: dolazio jeevery: svakeSaturday: subotetall: visokdark-haired: crnokoselegantly: elegantnodressed: obučenself-confidence: sigurnost u sebeattracted attention: privlačila je pažnjuevening: večerifocused: bila je uperenanoticed: primećujelaughter: smehimpress: impresioniramoves: pokreteright in front: tačno preddance: plešerhythm: ritam

28. oktobrī plkst. 19.00 Mazmežotnes muižā dziedātāja Aleksandra Špicberga un džeza ērģelnieks un pianists Atis Andersons aicina uz romantisku koncertu "Ja jūs mīlat mani" (If ye love Me). Tas būs kājūtu un domu ceļojums laikā, kur kopā savīsies senais un mūsdienīgais, pieredze un sapņi, klasika un džezs. Bet jau šobrīd ar abiem māksliniekiem tiekamies "Klasikas" studijā un runājam gan par to, cik būtiski, veidojot programmas, saglabāt garīgo vertikālo līniju, gan arī to, ko džeza mūziķim dod iedziļināšanās baroka lielmeistaru skaņurakstos. Arī par divām dažādām Hamonda ērģeļu spēles tehnikām un prieka rašanu ikdienā. Inga Saksone: Šķiet, ka tur, kur programmas kārto Aleksandra, vienmēr jārēķinās ar ekskursiem dažādos gadsimtos – gan tālākos, gan tuvākos, un arī šī jaunā programma vedina mūs ielūkoties gan baroka laikmetā, gan arī laikmetīgākā mūzikā. "Ja jūs mīlat mani, turiet manas pavēles, un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu aizstāvi…" Vai citā tulkojumā: "Ja jūs mīlat mani, izpildiet manus baušļus, un es lūgšu Tēvu, un viņš dos jums citu iepriecinātāju, lai tas paliktu pie jums mūžīgi." Tāds ir jūsu koncerta moto. Kāda būs programmas ievirze? Aleksandra Špicberga: Vienmēr, kad veidojam programmas, vēlamies saglabāt garīgo vertikālo līniju, kas neļauj mums noiet no pareizā ceļa un aiziet kaut kur pa labi, pa kreisi. Katrā repertuārā cenšamies saglabāt sasaisti ar garīgo ceļu. Tas ir galvenais – ka nemeklējam tikai dziesmas un mūziku, kas mums vienkārši patīk: katrai dziesmai ir vēstījums, jēga, nozīme. Un šis citāts mums uzreiz iekrita ausīs. Tas ir Tomasa Tallisa skaņdarbs "If ye love My", un ar to arī mēs iesāksim programmu. Oriģinālvariantā tas ir kora a cappella korālis, bet mēs to krāsojam ar ērģelēm, paši liekam salikumus un jaunas krāsas, kā šo a cappella kora skaņdarbu parādīt citās skaņās. Pieteikums vedina domāt, ka koncertā varētu skanēt tikai sakrālā mūzika, taču gluži tā tas nebūs, vai ne? Aleksandra Špicberga: Jā, tā tas nebūs. Programma ir divās daļās: pirmajā vairāk skanēs baroka mūzika, bet otrajā daļā – 20. gadsimta kinofilmu un mūziklu pērles, taču arī šajās dziesmās ir cīņas, ir teksti par to, ka mēs ejam taisnu ceļu, ka mēs nesamierināmies tikai ar kaut ko mazu vai kaut ko uzspiestu, ka mēs tomēr vedam sevi, klausāmies citos, lūdzam un virzāmies uz priekšu. Katrā dziesmā ir maziņš stāsts. Būs gan Leonarda Bernsteina skaņdarbi, gan Maikla Legrāna un arī Džordža Gēršvina dziesma. Tā ka būs arī romantiskas emocijas, jo mīlestība taču ir galvenais, kas mūsos mājo un ar ko mēs dzīvojam. Un laikam, Ati, tas arī atbilst Hamonda ērģelēm, ka no vienas puses tās var būt baznīcas instruments, bet no otras puses ir ļoti iederīgas ne tikai džezā, bet pat kino mūzikā! Atis Andersons: Absolūti! Un īstenībā tas arī ir tas interesantais – ka no baznīcas varam aiziet viscaur citiem gadsimtiem. Man tas ir pats interesantākais – paplašināt savu redzējumu: pārsvarā spēlēju džeza mūziku, un šī programma mani mudina spert pirmos soļus klasiskās mūzikas virzienā, un tieši izmantojot Hamonda ērģeles! Tas ir tik interesanti – kā to visu tembrāli iekrāsot un spēlēt to, kur viss ir izrakstīts, atrast tajā visu šo skaistumu. Interesanti! Programmā mums ir arī Bahs, kurš mani izsenis uzrunājis: man šķiet aizraujoši pētīt viņa harmonijas, to, kā viņš ved basu, kā izmanto sekvences. Esmu visā tajā iekšā, un man kā īstam harmonijas entuziastam tas ir aizraujoši – meklēt vēl papildus informāciju. Bahs ļoti daudz māca. Vai meklējat arī atšķirīgus spēles paņēmienus? Hamonda ērģeles ir pietiekami elastīgas, lai varētu atskaņot gan baroku, gan džezu. Atis Andersons: Tieši tā, tur jau tā lieta! Turklāt arī pašam spēlētājam jācenšas būt elastīgam, un īstenībā pret to es arī atdūros... Tieši pēdējā laikā esmu sapratis, ka reāli ir divas dažādas spēles tehnikas, kā spēlējam Hamonda ērģeles. Pirmkārt, pēc Džimija Smita 50. gadu stilistikas ir ne tikai raksturīgais tembrs, bet tas, kā izmantojamu kāju basu, jo ritmiskajā mūzikā Hamonda ērģelēm jāpilda nedaudz savādāka funkcija – mēs vienmēr esam basisti. Un tad visa kreisā ķermeņa puse principā ir bass. Bet šeit kaut kādā veidā manas iestrādnes koordinācijā ir jālauž – jo var spēlēt arī akordus un atsevišķi vēl ir pedālis. Tur ir diezgan daudz darba. Esmu aizrāvies… Vairāk – audioierakstā.  

Piše: Milan Vogel Bereta: Lidija Hartman in Jure Franko ”Spomeniki so vseh mogočih oblik in velikosti. V tej knjigi sem predstavil pomene in motive, ki se skrivajo za širokim naborom obeležij – ne le običajnih kipov, ampak tudi abstraktnih skulptur, slik, arhitekturnih objektov, muzejev in spominskih parkov, porušenih zgradb in porušenih vasi, koncentracijskih taborišč, pokopališč, grobnic in svetišč.” Tako angleški zgodovinar Keith Lowe, avtor, ki je slovenskim bralcem znan vsaj še po knjigah Podivjana celina in Strah in svoboda, strnjeno povzema vsebino in sporočilo odlično napisane knjige Ujetniki zgodovine. Kaj nam spomeniki drugi svetovni vojni povedo o zgodovini in o nas. Tako kot ljudje so tudi spomeniki ujeti v okove zgodovine, ki se jih zaradi spreminjanja družbenih razmer le težko otresejo. Avtor ob številnih primerih poudarja, da se vlogi ”junaka” in ”mučenika” lahko hitro zamenjata. To dokazujejo rušitve spomenikov ob spremembah režimov po vsem svetu. Spomnimo se podiranja spomenika Sadamu Huseinu, odstranjevanja Stalinovih ali Leninovih kipov v baltskih in drugih državah, začetka odstranjevanja kipov junakov konfederacije z ulic in javnih trgov leta 2017 v ZDA, rušenja spomenika kralju Aleksandru v Ljubljani ob italijanski okupaciji, umaknitve Titovega spomenika izpred Muzeja novejše zgodovine in odstranitve spomenikov, povezanih z NOB, z Brda. Avtor rušenje ali odstranitev sicer razume, a hkrati obžaluje, saj so spomeniki dragoceni zgodovinski dokumenti, ki ”zgovorno pripovedujejo o vrednotah naših prednikov, dobrih in slabih. To so znamenitosti z močjo, ki navdihujejo vse mogoče debate. So tudi velike umetnine, izdelane z osupljivo rokodelsko spretnostjo in domišljijo. Uničevanje vsega tega zaradi sodobne politike je velika sramota.” V sklepnem delu poudarja, da rušenje ne rešuje naše zgodovine, ampak jo zgolj potisne pod zemljo. S spomeniki se je vedno treba soočiti in se o njih pogovarjati, kličejo nas na odgovornost in skrbijo, da ”nikoli ne pozabimo na svoj dolg do zgodovine ali na svojo zasužnjenost z njo”. Predstavitev petindvajsetih spomenikov in obeležij z vsega sveta v tej knjigi to nazorno kaže. S takim razumevanjem je Lowe spomenike razvrstil v pet kategorij. V prvi so spomeniki, postavljeni junakom, v drugi mučenikom, v tretji pošastim, četrti del je naslovil Apokalipsa, zadnjega, petega, pa Ponovno rojstvo. Vsak spomenik je odsev trenutnih družbenih razmer, kar avtor brez patetike tudi razloži. Nekateri so pogosto predstavljani, kot npr. Auschwitz, drugi manj, kot npr. 2000 km dolga pešpot Pot osvoboditve Evrope, ki se začenja v Londonu in vodi po znamenitih krajih, po katerih so se zahodni osvoboditelji Evrope v letih 1944 in 1945 prebijali do Berlina. Za avtorja je to daleč največji spomenik v tej knjigi, saj govori tako o današnjem svetu kot o zgodovini. ”Za pešpotjo se poleg zgodovinskega sporočila skriva tudi politično sporočilo – ali vsaj politično stališče.” Evropski svet jo je potrdil kot uradno evropsko kulturno pot. Zaradi časovne omejenosti prispevka ne moremo navajati vseh spomenikov in obeležij, zgodovinskih parkov, porušenih krajev, ki so kot spomeniki ostali v ruševinah, kot npr. vas Oradour-sur-Glane v Franciji ali katedrala v v letalskem napadu uničenem Coventryju v Angliji, katere prošt Harwar je že med vojno pozival k spravi in sodelovanju s porušenimi cerkvami v Nemčiji. Coventry se danes imenuje Mesto miru in sprave in je pobraten z mnogimi med vojno porušenimi mesti, kot so Volgograd, Varšava, Dresden in Hirošima. Njegovo osrednje gledališče se imenuje po leta 1941 bombardiranem Beogradu, ena od ulic po vasi Lidice, ki so jo leta 1942 povsem porušili nacisti, ena pa po nemškem mestu Meschede, ki je bilo leta 1945 uničeno v letalskem napadu ameriških bombnikov. V tretjem delu knjige, naslovljenem Pošasti, je dobila mesto tudi Slovenija, in sicer s Spomenikom žrtvam vseh vojn na Kongresnem trgu v Ljubljani, ”enem najzanimivejših in najbolj problematičnih spomenikov, kar sem jih kdaj videl”, pravi. ”V primerjavi z drugimi do sedaj videnimi obravnavanimi obeležji ta spomenik narodove preteklosti ne poskuša spraviti v figurativno podobo. Nikjer ni nobenega kipa, nobenih portretov ljudi, zamrznjenih v akciji. Spomenik je popolnoma abstrakten. Vendar ni zato nič manj kontroverzen.” Po Lowovem mnenju spomenik nima namena zbujati pozornosti, saj je ob zadnjem obisku nekaj ur stal ob njem in ga opazoval, a se nihče ni ustavil, da bi ga pogledal. ”Nihče ni na klinasto oblikovani stopnici na njegovem južnem robu čakal na srečanje s prijatelji. Nihče se ni ustavil v senci velikih kamnitih plošč, da bi pojedel sendvič. Spomenik obvladuje eno stran Kongresnega trga v samem osrčju mesta, toda zdi se, da ga preveva nekaj, kar odbija pozornost,” in nadaljuje, da je brezizraznost spomenika verjetno njegova največja prednost, saj da je želel biti tankočuten, da ne bi nikogar žalil in obujal razdiralnih strasti med vojno. ”Če ne pove ničesar o junakih niti o mučenikih niti o krivcih, potem je to namerna odločitev. Celo njegovo ime je namerno nedoločno. Čeprav vsakdo ve, da je to spomenik drugi svetovni vojni, je posvečen žrtvam vseh vojn.” Avtor je bil pretresen nad Hudo jamo, kamor ga je peljal Mitja Ferenc, zato se sprašuje, kaj ta ”brezizrazni, abstraktni spomenik pove o strahotah, ki sem jim bil ravnokar priča? Kako lahko sprejmeš spomenik iz čistega belega kamna, ko pa je resnica dosti bolj umazana, skrita na dnu temnega brezna v slovenskih hribih?” Na drugem mestu zapiše, da če so drugi spomeniki postavljeni zato, da bi usmerjali narodove spomine, je ta ravno zato, da bi jih razblinil.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Stāsta režisora Pētera Pētersona meita, tulkotāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone Tā bija egle, kas atradās pie mūsu vasarnīcas Jaundubultos, jūras pusē, kur Pētersons visu 1971. gada vasaru un vēl rudens sākumā strādāja pie Aleksandra Čaka dzejas, poēmu un stāstu dramatizēšanas, lai izveidotu dzejas drāmu “Spēlē, Spēlmani!”. Jūrmalā nekad pirms tam vai pēc tam šo putnu netikām redzējuši. Vienīgais izskaidrojums bija tāds, ka pūce esot bijusi arī Čakam simboliski zīmīgs putns un dzejnieka bērēs esot sēdējusi kokā netālu no kapa. Izrāde “Spēlē Spēlmani!” kļuva par vienu no visu laiku leģendārākajām latviešu teātra izrādēm un tika spēlēta 16 sezonas. Grūti pateikt, kas tieši cilvēkus tā valdzināja šajā izrādē, jo tur bija sakausēts tik daudz – Čaka paša fenomens, atmodinātā pirmskara Rīgas gaisotne, izcils ansamblis, tēlu plastika, Imanta Skrastiņa brīnumainā pārtapšana par dzejnieku izrādes centrā un viņa suģestējošā balss, Imanta Kalniņa aranžētā un komponētā mūzika un Latviešu strēlnieku traģika un varonība, atzīšanās mīlestībā Latvijai, izrādes noslēgumā dziedot pazīstamo dziesmu ar Čaka vārsmām “Miglā asaro logs…” Kaut gan “Spēlē, Spēlmani!” ir ļoti viengabalaina, un tā ir pati slavenākā no Pētersona veidotajām izrādēm, pats režisors izrādes tapšanas laikā bija nule kā atguvies no vairākiem traģiskiem pavērsieniem savā dzīvē. 1970. gada nogalē viņam ir jāaiziet no Dailes teātra un viņš iekrīt bezcerīgumā. Roku pastiepj Rakstnieku savienība, uzaicinot viņu kļūt par drāmas konsultantu. Viņš sāk darbu, 1971. gada marta beigās dodas komandējumā uz Gruziju, bet tur pārsteidz nelāga vēsts – slimnīcā ievietots vienpadsmit gadus vecais dēls Uģis. Patiesība bija vēl ļaunāka - Uģis, mans brālis smagi cieš ugunsgrēkā un iet bojā. Pētersons iekrīt dziļā depresijā, faktiski zaudē darbaspējas un neiziet no mājas. Taču tās vasaras sākumā Pētersonu Jaundubultos apciemo Imants Ziedonis un mēģina pierunāt ķerties pie Čaka dzejas dramatizējuma. Man vēl ir saglabājusies A4 izmēra lapa, uz kuras Ziedonis savā arhitektam līdzīgajā rokrakstā ir īsi ieskicējis iecerētās izrādes būtību. Viņi vairākkārt tiekas un runā par to, līdz beidzot Pētersons vasarā ķeras pie darba, un jau rudens pusē Jaunatnes teātra vadība - direktors Gudzuks un galvenais režisors Šapiro augstsirdīgi piekrīt, ka izrādi varēs veidot viņu teātrī. Top vēstule Kultūras ministrijai, kurā Pētersons un Ziedonis ar apslēptu ironisku smīnu sola, ka atspoguļos Čaka dzejā atrodamo kritisko skatu uz pirmskara Latvijas sabiedrības izkurtušo morāli un visādi citādi atsegs Latvijas buržuāzisko pagātni, ar kuru nespēja samierināties Čaka radītais dzejnieka tēls. Liktenis šoreiz ir labvēlīgs Pētersonam un Čakam, un izrāde bauda gan kritikas, gan publikas mīlestību, un vēlāk tiek ierakstīta Latvijas Kultūras kanonā. Bet Pētersona dzīvē tā nav vienīgā liktenīgā sakritība, kas saista viņu ar Čaku. Abi bija pazīstami, Čakam vēl dzīvam esot. Pētersona dzīvesbiedre Eleonora, saukta Nora, pēckara gados strādāja Valodas un literatūras institūtā, kur tolaik strādāja arī Milda Grīnfelde. Abas satuvinās, un, tā kā Milda draudzējas ar Aleksandru Čaku, abi pāri reizēm kopā iziet vakaros pilsētā vai apsēžas kādā lokālā. Milda tobrīd ar abiem bērniem ir iemitināta dzīvoklī Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī, ēkas sestajā stāva, kur pirms tam atradusies Voldemāra Tones darbnīca. Tobrīd bija neiespējami paredzēt, ka no 1961. gada šis pats dzīvoklis kļūs par Pētersonu ģimenes mājvietu, un Pētersons tur izveidos savu slaveno divstāvīgo bibliotēku. Taču atgriezīsimies 1950. gadā. Ir februāris un ārā valda liels sals. Čaks ir apaukstējies, jo viņa Lāčplēša ielas dzīvoklī ir atslēgta apkure. Tāpēc viņš meklē palīdzību pie Mildas Grīnfeldes. Viņš sirgst arī ar sirds nepietiekamību, un, uzkāpis līdz sestajam stāvam, viņš pavisam zaudē spēkus. Dzejnieks tiek noguldīts lielākajā no Mildas Grīnfeldes divām istabām, pie viņa tiek izsaukts ārsts. Tā ir trešdiena. Bet divas nedēļas pēc tam, tieši trešdienā, Čaks šajā dzīvoklī tiek aizsaukts mūžībā. To man stāstīja mamma, un, kaut gan bērnībā tam nepievērsu lielu uzmanību, atceros, ka viņa teica, ka, Čakam aizejot, devusies Mildu mierināt, un viņas noguldījušas dzejnieku lielākajā telpā, Tones bijušajā darbnīcā pie atvērta balkona. Tur arī vāķējušas viņu līdz bēru dienai. Vēlāk uzaicināju ciemos Mildas meitu Ievu Postu, un viņa man parādīja, kur tieši bija atradusies dzejnieka gulta šajās pirmsnāves nedēļās. Mildas ģimene tolaik izmantoja tikai divas istabas, - trešajā vēl atradās Tones darbnīcas mēbeles un iekārta. Tā Pētersona un Čaka likteņi ir nesaraujami savijušies. Un abus vieno zināma traģikas un drāmas pieskaņa viņu dzīvēs. Bet man, pašlaik tur dzīvojot, ir sajūta, ka visi aizgājēji, kas šajā dzīvoklī šķīrušies no dzīves, mani mazliet sargā, arī Aleksandrs Čaks.      

Artėjant albumo išleidimui ir klausytojų pageidavimu į „Opius pokalbius“ krenta „Jokios Kultūros“ albumo „ALL IS ONE“ pristatymas. Dovydas Palatakis – „Jokios Kultūros“ pažadintas iš miegų pasakojo apie įkvėpimą, kurio semiasi gyvendamas Tauragėje, prie Jūros. Upės tėkmės ir gamtos įkvėptas visas albumas. Dovydo kūrybą narpliojo ir leidyklos „Electric Shapes“ atstovas Aleksandr Lukačiov.

Veca māmuļa paklāju dauza. Šo turkmēņu mīklu, ko atsūtījusi Sarma Ukasa, un citu klausītāju sagudrotās mīklas Greizajos ratos min Busuļu ģimene Ventspilī: mamma Rebeka (strādā Ventspils kultūras centrā) ar meitu Aleksandru (18 gadi) un vecmāmiņu Ēriku.

Pasaulio lyderių rubrikoje – drąsūs Ukrainos žmonės. Šiandien Europos Parlamente Ukrainos lyderiams įteikiama Sacharovo premija. Dviejų iš tų lyderių – Melitopolio mero Ivano Fedorovo ir Ukrainos „Pilietinių laisvių centro“ (šiais metais gavusio ir Nobelio taikos premiją) vadovės Oleksandros Matvičiuk, interviu laidoje.Koks Juozas Miltinis ir jo trupė atsiskleidžia Aleksandro Špilevojaus spektaklyje „Sala, kurios nėra“? Pokalbis su režisieriumi, J. Miltinio dramos teatro meno vadovu Aleksandru Špilevojumi.Pokalbis su informacinės kampanijos „Rape is a war crime” vadove, tarptautinės teisės eksperte dr.Inga Martinkute, teisininke, Vilniaus universiteto docente, dr. Ilona Michailovič ir Kovos su prekyba žmonėmis ir išnaudojimu centro vadove Kristina Mišinienė apie seksualinę prievartą kaip karo ginklą.Ved. Agnė Skamarakaitė

Šodienas raidījumā Valdis atklāj, kādā situācija šobrīd atrodas Latvijas Tenisa savienība un Andris sajūsmā par Aleksandru! Raidījuma tēmas: - Kp spīd, Bertāns ir atpakaļ; - Pasaules Kauss futbolā; - F1 sezonas beigas; - Filam Keselam 1000; - Savickis un LTS; - Baltijas Kauss; - Aleksandra; - 2 tonnas gaļas; - Zidans pret Materaci; - #TautasNagla

Ar viesturis aktivistu i rekonstruktoru, bīdreibys „Kroma kolna bruoliste” vadeituoju, kurs jau vaira nakai desmit godu kūpā ar dūmubīdru grupu tur ryupi par Dagdys pusis piļskonā izcaltū senejūs latgaļu pili, Aleksandru Lubānu runuosim par bīdreibys  „Kroma kolna bruoliste” darbeibu, myusu seņču tykumim, kulturu i tradicejom, kas ite bejušys ap 13. godu symtu, kai ari par patriotismu, dzimtinis mīlesteibu i pīdereibys sajiutu. Taipat kasdīnā Aleksandrs struodoj ari Vaļsts meža dīnestā par viersmežziņa vītinīku i aktivi dorbojās Zemissardzē.    

4., 5. un 6. augustā Mežparka Lielajā estrādē notiks koncertuzvedums "Dziesma dejo. Deja skan", tāpēc "Klasika" uz sarunu aicinājusi idejas autoru, producentu Edžu Arumu, un arī divus mākslinieciskos vadītājus - diriģentu Mārtiņu Klišānu un horeogrāfu Agri Daņiļeviču.  *** Koncertuzvedumā vēl nebijušā formā savienosies divas tradīcijas - dziesma un deja, tajā kopā pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi, kurai muzikālās daļas autors ir vairākkārtējs Grammy balvas nominants Uģis Prauliņš un horeogrāfs Agris Daņiļevičs.  Koncertuzveduma nosaukums "Dziesma dejo. Deja skan" ir arī formas apzīmējums, jo dejotāji dejos un dziedās un arī koristi dejos un dziedās. Repertuārā iekļauti labi zināmi koru un deju pasaules numuri, kā arī jaunrade, tādēļ komponists un muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš ir izveidojis vienotu skaņas dizainu visam koncertuzvedumam. Mežaparka Lielajā estrādē to izpildīs 14 mūziķu sastāvs, 53 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas, kā arī 10 ārzemju koru un deju kolektīvi. Tas paredz, ka arī koris pārvietosies vienā laukumā ar dejotājiem. Skatītāji šoreiz sēdēs atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes korim paredzētās vietās un dalībnieki dejos laukumā, kur parasti atrodas skatītāju soli. Lai skatītājiem nodotu emocionālo vēstījumu, viss uzvedums būs dzīvajā izpildījumā. Režisoriskā vadlīnija ir šūpoles, kas šūpo latvieti strap pagātni un tagadni, zemi un debesīm, pļavām un mežu galotnēm, šo un to sauli, ziemu un vasaru, bērnību un vecumdienām, starp Latviju un svešumu - starp deju un dziesmu. Par latvieti, kas dzied un dejo - godos, skumjās, darot darbu, iemīlējies un ejot dabā. Koncertuzvedumā tiks izmantotas Ulda Žagatas, Aijas Baumanes, Ulda Šteina horeogrāfijas, skanēs Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Emiļa Melngaiļa, Imanta Kalniņa, Jāzepa Vītola un vēl citu skaņražu darbi. Inta Pīrāga: No skatītāju viedokļa ir tā - ja dodamies uz Mežaparku un dzirdam, ka tur piedalīsies kori un dejotāji,visiem jau gatavs priekšstats, kā tur būs. Bet jūs esat parūpējušies par to, lai tur būtu pilnīgi kaut kas cits. Edžu, jūs esat šīs idejas autors: kas īsti sagaida skatītājus?  Edžus Arums: Skatītājus sagaida nepieredzēta lieta, kas ir ļoti ilgi gaidīta - ka dejotāji un dziedātāji kopā veido vienu priekšnesumu, vienu mākslu. Pie tam ļoti labu mākslu. Kustēsies arī dziedātāji - , mēs to skaļi saucam par dejošanu, bet tā ir tāda forša dejošana, vairāk kustību. Savukārt dejotāji arī dziedās, tikai viņiem būs jāskatās apkārt, lai tuvumā nav kāds koris ar mikrofoniem - tad dejotājiem būs jādzied klusāk. Agris Daņilevičs: Visa tapšanai nebija īpaši daudz laika, jo mēs, dejotāji, un arī koristi reāli varējām sanākt kopā tikai no 1. aprīļa - sākt mēģināt un saprast posta apmērus, bet tas viss ir vainagojies ar jau izdarīto darbu, ar skaidru un taustāmu vīziju. Un par to, ka šis pasākums notiks, tas būs kvalitatīvs un labs, vairs nav pilnīgi nekādu šaubu. Nupat biju pie gaismošanas lietām - ar "NA" puišiem sagaismosim riktīgi labi tieši tās intermēdijas, kurām mūziku rakstījis Uģis Prauliņš un kur dzirnieši izpaudīsies ar kaut ko patiešām jaunu, neredzētu arī mums. Protams, tas ir izaicinājums! Protams, pie tradicionālā repertuāra, kur ir skaisti tautas tērpi, būs baltās gaismās, lai redz tautastērpu rakstus un krāsas - tur mēs ar gaismām nejauksimies iekšā, bet intermēdijas būs tāds bišķi kosmisks pasākums. Dalībnieki - dejotāji un dziedātāji - atradīsies tur, kur parasti sēž skatītāji, savukārt skatītāji būs augšā, uz koru podestiem. Vai apzināti izvēlēts, ka tas viss notiks vēlu vakarā? Edžus Arums: Jā, apzināti, jo gaismu spēle ir vajadzīga. Gaismai ir ārkārtīgi liela nozīme režijā, idejas nodošanā tālāk, un neviens tos melnos prožektorus vēl nav izdomājis, lai gaismā varētu uztaisīt tumsu, tāpēc sagaidām vakara stundas un esam priecīgi. Dziedātājs, dejotājs, gaisma un mūzika - šīs četras dimensijas iet kopā. Mārtiņ, lai taptu šāds koncerts, nepieciešamas ļoti daudzas mēģinājumu stundas. Līdz ar to, ka šis ir tāds ārpuskārtas pasākums, Mārkā jūs trenējāt dziesmas? Jo tur jau mazliet sakarā ar Uģa Prauliņa intermēdijām kaut kas arī tajā ierastajā kārtībā pamainās. Mārtiņš Klišāns: Jā, laika ir bijis maz. Mūs ietekmējuši visādi apstākļi - ilgi gaidījām, un tikai šopavasar ar pilnu sparu varējām mesties cīņā, jo tomēr tas viss ir paralēli mūsu gatavošanās procesam lielajiem svētkiem, kas notiks nākamgad. Neskatoties uz to, šis ir brīvprātīgs pasākums un no koristu puses bija ļoti liela atsaucība un vēlme piedalīties, jo visi ir vienkārši nocietušies kaut ko darīt! Kas attiecas uz kora uzdevumiem, tie ir ļoti nopietni, jo tas ir pilnīgi kaut kas cits - te nav nekā no Dziesmu svētku repertuāra, izņemot dažas mūsu zelta fonda dziesmas, bet principā - bija vesels liels saraksts, kas bija jāapgūst. Dejotājiem solis ir ļoti raits, un dažās dziesmās tempi ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti žilbinoši... Jo tās asociācijas ar tautas deju man ir tādas jau izsenis un īstenībā ir gribējies lauzt šo audiobaudījumu - nevis kvalitāti, bet veidu, kā dejas notiek, un ir ļoti labi apzināties, ka šoreiz dejas notiks dzīvās mūzikas izpildījumā. Nebūs neviena ieraksta, un vairāk nekā tūkstoš dziedātāju lielajam korim būs liels uzdevums tikt galā tieši ar šīm žilbinoši ātrajām dejām. Bet, kas attiecas uz Uģa Prauliņa jaundarbiem, tur vairāk būs iesaistīts jauniešu koris "Balsis" ar Intu Teterovski. Tā būs kopēja sadarbība. Viņi būs tie, kas iznesīs intermēdijas. Drusku būs arī jāpakustas. Visu nestāstīšu, bet būs interesanti. Agris ir pieradis strādāt ar saviem dejotājiem, bet tagad droši vien horeogrāfiskā partitūra lielā mērā tiek projicēta arī uz daudzajiem koristiem, vai ne? Agris Daņiļevičs: Jā, koris ir dinamisks, koris nestāv vienā vietā - tas pārvietojas: reizēm koris ir kopā, reizēm tas ir kopā ar dejotājiem, reizēm atsevišķi, reizēm koris ir tuvplānā skatītājiem, tad tas ir druscītiņ tālāk, tā kā kora apskaņošana nebūs vienkārša. Arī dzirniešiem tas bija milzīgs izaicinājums, jo divarpus stadionu mērogs - tas nav vienkārši. Beidzot redzu sava ilggadējā darba augļus, jo vienmēr deju zālē, stadionos vai kādos citos laukumos vienmēr saviem dejotājiem esmu prasījis redzēt laukumu, redzēt savu vietu tur un redzēt, ko dara pārējie un kur atrodies tu pats. Tad nu šī ir tā reize, kur tas ārkārtīgi noder. Tā ir milzīga pieredze arī pašiem dejotājiem. Maziem, lieliem, visiem. Mārtiņ, ja koris kustēsies, vai dziedāšanas kvalitāti tas nebojās? Mārtiņš Klišāns: Ņemam vērā visus apstākļus un vajadzības, tāpēc būs balanss: ne vienmēr un visur tieši dziedot kustēsimies, jo mums ir iespēja dziedāt starp dejām, un ir dejas, kurās mums nav jādzied. Ir arī dažas integrētas lietas atsevišķās dejās, ko atkal neatklāšu. Bet principā esam gatavi. Protams, apskaņošanas ziņā tas ir liels izaicinājums, jo laukums ir ļoti liels, izkārtošanās perimetrs mums ir diezgan plašs, taču mūsdienu tehnoloģijas un apskaņošanas sistēmas ir tik tālu attīstījušās, ka ļauj mums diezgan brīvi rīkoties ar pārvietošanās iespējām un scenogrāfiem. Domāju, ka būs labi. Agri, raidījumā "Kultūras rondo" jūs atzināties, ka starp dejotājiem arī ir daudz labu dziedātāju un viņi nepakautrēsies arī padziedāt. Agris Daņiļevičs: Jā, es to sen jau esmu pamanījis, ka dejotāji tiešām ļoti grib dziedāt un lielai daļai dejotāju tas arī padodas. "Dzirnās" izmantojām mūsu ļoti labo dejotāju un arī Mārtiņa audzēkni Aleksandru Špicbergu, kura nupat pabeidza Kordiriģēšanas nodaļu, un dejotāji, iespējams, ir Aleksandras pirmais koris, jo tiešām viņa ar mums strādāja, mēs skaisti iemācījāmies dziesmas "Gaismas pils", "Saule. Pērkons. Daugava", "Piena ceļš", "Jāņuvakars". Visas dziesmas esam iemācījušies! Nezinu, vai visiem dejotājiem būs bijusi iespēja paaicināt palīgā kādu diriģentu, bet varbūt viņi tiešām tā arī darījuši, jo mēs mēģinājām rādīt piemēru, kā to vajadzētu. Piedalīšanās šajā pasākumā ir brīvprātīga, bet dalībnieku skaits, kas atsaucies, ir milzīgs. Vai tiesa, ka tie varētu būt pieci seši tūkstoši? Edžus Arums: Sākotnēji bijām cerējuši uz lielāku skaitu, bet kovidķibele iegrieza amatiermākslas kolektīviem visā republikā - jūtam, ka kritums ir par trīsdesmit, četrdesmit procentiem, un tieši ar to saskaramies arī mēs. Taču viss notiek tā, kā tam jānotiek - seši tūkstoši ir tieši tas daudzums, ar kuru mēs ļoti labi operējam uz laukuma, kurus mēs varam brīvi apzināt. Dalībnieku nav ne par daudz, ne par maz, un varam realizēt savas mākslinieciskās idejas tieši tā, kā mēs to bijām iedomājušies sākumā. Tā ka Kāds šeit stāv klāt un visu koriģē - no apjoma viedokļa viss ir pareizi un labi. Šķiet neticami, ka uz laukuma pietiek vietas sešiem tūkstošiem dalībnieku... Mārtiņš Klišāns: Pirms gada mēs pavadījām vienu skaistu nakti Mežaparka estrādē, mūsu jaunajā Sidraba birzī. Atradāmies vieni paši augšā, skatītāju tribīnēs, tādās Dieva ložās, kā mēs smējāmies, un tā aina, kas paveras no turienes klātienē, ir neticama, tā ir ļoti iespaidīga. Laukums ir milzīgs... Ja skatītāju zonā nav solu, faktiski to pat grūti iztēloties - tur jābūt klāt, lai saprastu, ka mūsu sākotnējās idejas un ieceres scenogrāfijas ziņā bija pat jāmaina. Jo tas lauks ne tikai vizuāli, bet arī emocionāli ir neaptverams. Tā ka vietas pietiks visiem - gan cilvēkiem, gan idejām, gan emocijām, gan visai kopābūšanai. Vairāk un plašāk - ierakstā. *** Koncertuzveduma radošā komanda: Edžus Arums - idejas autors, producents Uģis Prauliņš - komponists, muzikālās daļas vadītājs Mārtiņš Klišāns - mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Agris Daņiļevičs - mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs, virsvadītājs Ilze Jakubovska - režisore Aigars Ozoliņš - scenogrāfs Oskars Pauliņš - gaismu režisors Ints Teterovskis - virsdiriģents ar iniciatīvu Taiga Ludborža - virsvadītāja Ilze Mažāne - virsvadītāja Indra Ozoliņa - virsvadītāja Ilmārs Dreļs - virsvadītājs Diāna Gavare - virsvadītāja Baiba Ķestere - virsvadītāja Kaspars Brauns - virsvadītājs, mākslinieciskā vadītāja asistents.  

25. jūnijā pulksten 18.00 Ērmaņu muižas Vasaras vidus koncertā spoken word jeb runātās dzejas un improvizētās laikmetīgās džeza mūzikas projektā "klausies / ne:satiktie" tomēr satiksies Aleksandra Line (dzeja), Edgars Cīrulis (klavieres) un Ēriks Miezis (vibrafons). Par šo kultūrnotikumu "Klasikai" plašāk stāsta Aleksandra Line. Programmā "ne:satiktie" skan mūzikā un dzejā ietērpti stāsti par cilvēkiem, kurus mēs esam vai neesam kādos dzīves brīžos satikuši. Tie ir mūsu draugi, kaimiņi, kolēģi vai paziņas, kāds nejaušais telefonsarunas adresāts, bērnības elks vai jaunības kļūda. Pavisam iespējams, kādu no šo stāstu varoņiem esam tikai nosapņojuši, un pavisam iespējams, kāds no viņiem ir tikai rēgs, kura klātbūtne ir teju fiziski jūtama mūsu ikdienas gaitās. Kāds no dzīvē satiktajiem cilvēkiem turpina dzīties mums pakaļ fantāzijās, bet kādu no nesatiktajiem tik izmisīgi gribas beidzot iepazīt un paturēt blakus. Reizēm tie satiekas vienā laikā un telpā – un reizēm tie vienkārši esam mēs paši. Aleksandra Line – dzejniece, Latvijas Radio interneta satura redaktore, ierakstu kompānijas “SKANi” mediju speciāliste, JVLMA vieslektore. Dibinājusi elektronisko džeza mediju JAZZin.lv, uzsākusi Latvijā UNESCO Starptautiskās Džeza dienas, vada Latvijas pārstāvniecību Eiropas džeza notikumā "jazzahead" Brēmenē. Raksta žurnālam “Mūzikas Saule” un “JAZZin.lv”. Raksta vārdus pašmāju komponistiem un izpildītājiem. Spoken word jeb runātās dzejas un improvizētās mūzikas projekts klausies (debijas albums “17” nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons” kā gada labākais džeza albums). 2021. g. iznācis otrais albums “9”. Edgars Cīrulis – komponists, pianists, aranžētājs. Studējis JVLMA un Olborgas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Darbojas džeza un laikmetīgās mūzikas žanros. Sadarbībā ar mūziķiem no Latvijas, Dānijas, Itālijas un ASV izlaidis pasaku grāmatu un disku “Aisma”. 2016. g. iznācis ansambļa “Ainavisti” albums “–”. Darbojas Equanimity Trio. Uzstājies kopā ar mūziķiem: Marks Dresers, Julia Silvera, Mariuss Ungureanu, Jespers Lovdals, Roks Zubovs, Ahto Abners un citi. Piedalījies projektos Kenneth Dahl Knudsen's Orchestra, UNIT, Skaggerak, festivālos “Saulkrasti Jazz”, “Rīgas Ritmi”, Baltic Breeze, Den Blaa Festival, Festivalul Capitalelor Natiunilor Centenare. 2020. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kā Gada jaunais mākslinieks. Ēriks Miezis – sitaminstrumentālists, vibrofonists, komponists un aranžētājs. Studējis JVLMA un Bāzeles Mūzikas akadēmijā. Darbojas džeza un akadēmiskās mūzikas žanros. Piedalījies projektos “Ainavisti”, Serendipity un KonBrio. Komponējis ansamblim Trio Tresensus programmai festivālā "Sansusī". Raksta žurnālam "Mūzikas Saule" un JAZZin.lv, vada jauno mūziķu meistarklases. *** Dina Dūdiņa-Kurmiņa: 25. jūnijs izvēlēts jauši vai nejauši?  Aleksandra Line: Šis datums bija Ērmaņu muižas saimnieka Uģa Prauliņa piedāvājums. Viņš teica – kāpēc lai mēs neatpūšamies pēc Jāņu svinībām, kāpēc lai neesam kopā mūzikā un dzejā? Vai jums pašai uzstāšanās ir kā atpūta, vai tomēr tas ir atbildīgs brīdis un darbs? Viss reizē. Pirmām kārtām, tas ir atbildīgs brīdis. Par darbu es to nesauktu, bet par sirdslietu noteikti gan. Nebūsiet viena šajā koncertā – ar jums kopā nu jau tradicionāli būs Edgars Cīrulis, ar vibrofonu – Ēriks Miezis. Kādas ir jūsu attiecības ar šiem abiem kungiem, cik bieži jūsu gaitas jau krustojušās un cik bieži tās vēl nākotnē krustosies? Ir brīnišķīgi būt kopā! Ar Edgaru Cīruli kopā spēlējam jau vairākus gadus – dzeja un viņa mūzika, manuprāt – un arī klausītāju prāt – tik brīnišķīgi savijas kopā. Esam kopā labi pastrādājuši: ierakstījuši "Jersika Records" izdevniecības paspārnē plati ar nosaukumu "9". Plate izdota arī vinila un digitālajā formātā. (..) Kad bija sākusies pandēmija, tika limitētas iespējas uzstāties ar mūsu dāņu kontrabasistu un sapratām, ka ir jāveido sastāvs tepat, un Edgars ir ierosināja paņemt talkā viņa labu draugu Ēriku Miezi. Sākumā nedaudz bažījos, kā būs tikai klavieres, vibrofons un balss, bet skaņa, kas rezultātā sanāca, likās tik maģiska, ka bija jāuzraksta jaunā programma "ne:satiktie". Un tā nu mēs jau dažās vietās to esam izpildījuši. Ērmaņu muižā – šosestdien, bet mums vēl šim gadam ir daži jauki plāni ar šo programmu. Poētisks nosaukums šai programmai - "Ne:satiktie". Kāpēc neturpinājāt savu spēlēšanos ar skaitļiem? Debijas albums - "17". Pēc tam jau minētais albums "9"? Pagaidām neesmu droša, vai šī programma tiks ierakstīta, tādēļ tā jānāk klausīties dzīvajā. Līdz ar to, ka projektā ir daudz improvizācijas, tā katru reizi skan nedaudz savādāk. Pagaidām neesmu droša, kāds būs nākamais albums, kas tiks ierakstīts – varbūt "ne/satiktie". Tur pa vidu ir slīpsvītra, kas nozīmē to, ka programma ir gan par cilvēkiem, ko mēs esam dzīvē satikuši, gan par cilvēkiem, par kuriem mēs tikai sapņojam vai kurus ļoti gribam satikt. Tā robeža ir ļoti trausla – starp fantāzijām, sapņiem un to, ko mēs tiešām varam satikt realitātē. Visi stāsti rakstīti par kādu cilvēku. Dažus no šiem cilvēkiem esmu satikusi dzīvē, daži no tiem ir kaimiņi, draugi, paziņas, radi vai kāds nejauši satikts garāmgājējs. Un daži no stāstiem rakstīti par mani pašu un noteikti par katru no klausītājiem. Šie stāsti tiks izstāstīti gan latviski, gan arī kādās citās valodās? Jo jūs mēdzat spēlēties arī ar valodām. Jā, tieši tā, šī programma joprojām ir trīs valodās. Latviešu, krievu un angļu. Un cik liela nozīme ir mirklim? Jūs jau minējāt arī improvizēšanu un to, ka nekad nevar būt drošs, kas beigu beigās būs. Bet iedvesmai, videi un cilvēkiem, kas ir apkārt – cik liela nozīme ir tam? Vai mēdzat arī savos tekstos uzstāšanās brīdī kaut ko pamainīt? Tekstos reizēm sanāk, bet teksti gan pamatā rakstīti sākumā un arī mūzika daļēji saplānota un izdomāta. Bet nekad notīs nav izrakstīts pilnīgi viss. Bieži vien mūzika ir lielākā improvizācijas daļa. Un cik liela nozīme ir pārsteigumam? Vai jūs kādreiz iekšēji neuzgavilējat vai nesastingstat, dzirdot, kas notiek muzikālajā jomā? Noteikti uzgavilēju un vislielākais pārsteigums parasti ir man pašai. Visbiežāk es tiešām domāju – oho, tad arī šādi tas viss var skanēt!? Kad mūziķi spēlē, mēdzu aizklausīties, jo tas vienkārši ir brīnišķīgi. Šo programmu izdomājām sākt ar kompozīciju, kas platē "9" ir pēdējā, un tās nosaukums ir "Iedvesma". Iedvesma ir tas, kas vada gan mani, gan mūziķus. Vai pati vispār vēl spējat iedomāties, ka varētu skandēt savu dzeju bez muzikālā pavadījuma?  Jā, un esmu to jau kaut kad darījusi – tas ir pilnīgi savādāk. Jo tad, kad mūzika nāk klāt, atveras jaunas dimensijas. Daži cilvēki nezina kādu no valodām, kurās lasu dzeju: viņi klausās mūziku un balss intonāciju – tad balss ir tikai kā instruments. Bet mūzikai ir vislielākā nozīme. Bet cik liela nozīme ir klausītājam? Cik viņam ir jābūt uzmanīgam? Vai pieļaujat arī brīvu kustēšanos priekšnesuma laikā un dabas baudīšanu? Protams, brīva kustēšanās ir pieļaujama – nekādā veidā nevēlamies klausītāju ierobežot. Līdz ar to, ka šis nav koncerts, kurā viss izrakstīts notīs līdz pēdējai ieelpai, mūsu koncertos klausītājs kļūst par ja ne instrumentu, tad noteikti performances daļu. Jo dzīvie un brīvie klausītāji ir kas ļoti īpašs, to mēs, protams, visi sapratām pandēmijas laikā. Un to sapratām arī ar projektu "klausies" – kad bijām nospēlējuši koncertu, kas tikai iemūžināts videoformātā, bez dzīvajiem klausītājiem, viss bija brīnišķīgi un arī tā var spēlēties – viens ar otru, ar skaņām un sajūtām, taču klausītājs ir tas, kas performanci un koncertu padara īpašāku: viņš pats kļūst par daļu no tā, un ne jau velti tā vinila plate tika analogi ierakstīta Ventspils koncertzālē "Latvija", kurā bija klausītāji – viņu sajūtas un nopūtiņas ir tur iekšā. Un tas arī mūsu ierakstu padarījis par tādu, kāds tas ir. Kur pēc Ērmaņu muižas varēsim jūs satikt?  Pagaidām visus datumus vēl nevaru atklāt, bet oktobra beigās noteikti satiksimies Ungurmuižā: ar šo pašu programmu un šajā pašā sastāvā. Būsim ļoti priecīgi tur būt. Bet man gribas izmantot šo iespēju un klausītājiem novēlēt – ja būs kāds, kurš varbūt nebūs aizbraucis līdz Ērmaņu vai Ungurmuižai: šo programmu esmu izdomājusi noslēgt ar stāstu – pēdējais, kurš izskanēs šī koncerta ietvaros, sākas ar vārdiem: "Lūdzu, uzdrīkstamies visu!" Šis skar gan saulgriežu laiku, gan kopumā tas būtu mans novēlējums visiem.

Estijos aktualijas aptariame su LRT RADIJO bendradarbiu šioje šalyje Vaidu Matulaičiu.Kas nusipelnė svarbiausių žmogaus teisių apdovanojimų Lietuvoje? Portale lrt.lt iki balandžio 24 d. galite balsuoti Nacionaliniuose lygybės ir įvairovės apdovanojimuose 2020–2021. Pokalbyje dalyvauja Lygių galimybių kontrolieriaus tarnybos Diskriminacijos prevencijos ir komunikacijos grupės vadovė Mintautė Jurkutė, LGL direktorius Vladimir Simonko,Moterų informacijos centro direktorė Jūratė Šeduikienė.80 procentų pabėgėlių iš Ukrainos patiria psichologinių sunkumų, jie neretai kenčia nuo potrauminio streso. Vilniaus miesto psichikos sveikatos centre kuriamas Psichotraumatologijos centras, padėsiantis ir ukrainiečiams. Apie tai su Vilniaus miesto psichikos sveikatos centro direktoriumi Martynu Marcinkevičiumi.Ukrainoje sulaikytas prokremliškas oligarchas Viktoras Medvedčukas ragina jį iškeisti į Ukrainos pajėgų narius, kovojančius Mariupolyje.Lenkijos – Ukrainos pasienis. Dorohusko-Jagodino kontrolės punktas. Kulkų žymių nusėtame automobilyje – trys mažamečiai ir jų tėvai – Irina su Aleksandru. Dramatiška kelionė iš apsiausto, griuvėsiais ir kapais virtusio Mariupolio truko trylika dienų. Ukrainiečių šeimą, kieme laidojusią kaimynus, besimaitinusią balandžiais ir gėrusią vandenį iš radiatorių, Lenkijos-Ukrainos pasienyje kalbino Ana Grigoit ir Daumantas Butkus.Ved. Agnė Skamarakaitė

Trys Rusios Ortodoksų Bažnyčiai priklausantys lietuvių dvasininkai, kritikuojantys Rusijos karą Ukrainoje bei patriarchą Kirilą, atleisti iš pareigų bei nušalinti nuo aktyvios veiklos.Pirmieji 24 Lietuvos medikai išvyko dirbti Rusijos puolimą patiriančios Ukrainos ligoninėse. Dviejose komandose yra po keturis gydytojus ir aštuonis slaugytojus.Kulkų žymių nusėtame automobilyje – trys mažamečiai ir jų tėvai – Irina su Aleksandru. Dramatiška kelionė iš apsiausto, griuvėsiais ir kapais virtusio Mariupolio truko trylika dienų. Išsigelbėjusią ukrainiečių šeimą Lenkijos-Ukrainos pasienyje kalbino Ana Grigoit ir Daumantas Butkus.Locked N' Loaded apžvelgia Rusijos vykdomo karo Ukrainoje savaitę.Aleksejus Navalnas paragino Vakarų technologijų milžines atverti „informacinį frontą“ ir rengti reklamos kampanijas, skirtas rusams. Kaip pasaulio žiniasklaidos milžinės gali prisidėti prie rusiškos propagandos mažinimo?Žemės ūkio tarybos vadovė sako, kad, kylant infliacijai ir dėl karo keičiantis situacijai rinkose, reikia iš naujo peržiūrėti kaimo plėtros strateginį planą.Ved. Darius Matas

Nuo pat pirmųjų Vladimiro Putino karo prieš Ukrainą dienų Kijivas garsiai kritikuoja Berlyną pabrėždamas, kad Europos Sąjungos santykiuose su Rusija – Vokietija yra silpnoji grandis. Kijivas klausia kodėl prasidėjus Rusijos puolimui, Berlynas taip nenoriai tiekia ginklus Ukrainai ir vilkina embargo įvedimą Rusijos iškastiniam kurui. Ukrainos atsisakymą priimti Vokietijos prezidentą dalis vadina spaudimu Berlynui, dalis - bereikalingu ginču. Analitikai pabrėžia, kad Vokietijos perėjimas prie užsienio politikos, kurioje Rusija atsiduria paraštėse - užtruks. Pasakoja Živilė Raškauskaitė.Kulkų žymių nusėtame automobilyje – trys mažamečiai ir jų tėvai – Irina su Aleksandru. Dramatiška kelionė iš apsiausto, griuvėsiais ir kapais virtusio Mariupolio truko trylika dienų. Išsigelbėjusią ukrainiečių šeimą Lenkijos-Ukrainos pasienyje kalbino Ana Grigoit ir Daumantas Butkus.Aktualus klausimas. Ar perkate prekes, pagamintas Rusijos įmonėse?Klausytojų skambučius komentuoja Vilniaus universiteto Ekonomikos ir verslo fakulteto katedros vedėjas, docentas Algirdas Bartkus.Bendros Europos valstybių pastangos, sėkmingos pareigūnų operacijos, dešimtys tonų konfiskuotų prekių - niekas nesustabdo itin pelningo žaislų klastočių verslo.Vos rinkoje atsiranda tarp pirkėjų populiari naujiena, atsiriekti dalį uždarbio skuba ir padirbinėtojai.Teisininkai skaičiuoja, kad tikroji tokio verslo žala valstybių ekonomikoms - milijardai eurų. Plačiau - Irmos Janauskaitės reportaže.Ar nepaprastoji padėtis, Seimui balsavus dėl Konstitucijos pataisų, bus pratęsta? Diskutuoja: Krašto apsaugos ministras Arvydas Anušauskas, Seimo nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto pirmininkas Laurynas Kasčiūnas ir Seimo narys, Demokratų sąjungos „Vardan Lietuvos“ frakcijos Seime narys Linas Kukuraitis.Komentaras. Autorė žurnalistė Ramunė Sotvarė-Šemetienė.Ved. Rūta Kupetytė

Stāsta arheologs Artūrs Tomsons Senais bruņojums, mīti un aplamie priekšstatiem, kas saistās ar tā pielietojumu Latvijas teritorijā un tuvākajos kaimiņos no vissenākajiem laikiem. Jāsaka, ka priekšstatu veidošanai par pagātni liela loma ir kino industrijai. Jāsaka, ka arheologam “vēsturiskas” filmas skatīties ir diezgan sāpīgi, jo kino mērķi ir citi – sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju. Lai to izdarītu, tas pat veicina stereotipu atražošanu, jo cilvēkiem jau glaimo, ka – ahā, re, šo es atpazīstu. Bet, ja pasaka ka – vikingiem NEBIJA ragu pie bruņucepurēm? Zobens nesvēra 15 kilogramus?! Bruņinieku zirgā neuzcēla ar ceļamkrānu?! Senlatvieši negāja linu krekliņā un pastaliņās pret visu dzīvo nīstošo un gaismu absorbējošo Melno bruņinieku, viņiem, ko, arī bija bruņas, nevis prievītes un stabulītes? Senlatviešu nemaz nebija?! Kas notiek, ar ko tie vēsturnieki tur nodarbojas, nekas neatbilst jau esošajiem priekšstatiem… Kā šodien lielākās aplamības saražojušos jāizceļ seriāls “Vikingi” un tā ietekmē tapušās mūsmāju šausmas “Nameja gredzens”. Jā, vikingiem nebija ragu pie bruņucepurēm. Un krustnešiem arī ne – te ir atstājis savu ietekmi kino klasiķis Eizenšteins ar savu “Aleksandru Ņevski” (ar veselu, kā nozares iekšienē smejamies, krustnešu – “ragulopu” izlasi). Vispār jau no ragiem dzēra, nevis tos kabināja pie cepures, lai vieglāk aizķert ar ieroci. Bruņucepures kala tā, lai cirtieni noslīdētu. Zobeni nesvēra ne 15, nedz arī 5 kilogramus, vidējais vikingu laikmeta zobens svēra ap 1,1–1,2 kg, pat vieglāk. Nu, vissmagākie ir ap 1,5 kg. Latvijā arī tādi daži ir atrasti. Tie bija plāni, izturīgi. Un grope tajā nav nekāda “asinsrene”, lai novērstu asiņu šķīšanu kautiņa laikā – tā ir rieva stiprībai un sānu lieces novēršanai, un svara mazināšanai. Tāpat mīts par nēsāšanu aiz muguras – pamēģiniet pēc izvicināšanās, nezaudējot cilvēka cieņu, ielikt to atpakaļ makstī… Savulaik par Latvijā atrasto zobenu tēmu sanāca uzrakstīt grāmatu, kas tagad jau ir bibliogrāfisks retums, varbūt kādreiz pieķeršos uzrakstīt tai nākamo versiju. Savukārt viduslaiku bruņinieks savām prasmēm trenējās no bērnības, bruņas bija kā otra āda, tajās labi trenēts indivīds mierīgi var mest kūleņus, un viss ir lieliski. Vikingu laikmeta bruņukrekls svēra mazliet zem 10 kg, vēlāk plākšņu bruņas ap un nedaudz virs 20 kg viss kopā. Bet jāņem vērā, ka uzvilktā veidā svars sadalās, neviens jau nemēģina celt reizē šo kopsvaru. Ļoti daudz dīvainu priekšstatu ir par Latvijas teritorijas iedzīvotājiem krusta karu laikā – tāds ļoti garīgs, pacifistisks hipijs ar prievītēm un koklēm linu krekliņā. Vēlams attēlot spirālīšu cepures izstrādājumā ar lāča ausīm. Konstruētā cepure (Brāļu kapi, Brīvības piemineklis) ir atspulgs no 19. gs., vienu no pirmajiem vietējo hipotētiskajiem attēlojumiem, ko veica tā brīža vācu tautības pētnieki laikā, kad īsti vēl nebija pat uzkrāts materiāls un neviens jau droši nezināja, kā tad tie vietējie izskatījās. Patiesībā tie ir mākslīgi sakonstruēti, pagātnē izjukuša latgaļu sieviešu grīstes vainaga spirāles un skārda cilindriņi. Bruņas vietējiem karotājiem bija pazīstamas, bet kā Indriķa hronikā jau minēts – lietotas mazākā mērā, salīdzinot ar ienācējiem, jo taktika jau bija cita. Krusta karu laikā netika smādētas arī trofejas. “Vikingi” un “Namejs” – tā ir tāda savdabīga pagātnes atspoguļošana caur hipsteru subkultūras atribūtiku – izskūtie deniņi, franču bizes, ārējās šuves, tetovējumi, princips – “bruņucepures ir priekš mīkstajiem” un pilnīgi (piedošanu) idiotiskās melnās ādas-ādas-ādas ar kniedēm. Rodas priekšstats, it kā būtu aplaupīts kāds sadomazohistu veikals.. Protams, dzīvajā interpretācijā nodevas laikmetam ir neizbēgamas, izpratne mainās laikam līdzi, un tas ir cilvēciski, 70. gadu filmu robotiņi taču arī skraidīja kļošenēs, un tagad tas liekas tik bezgala smieklīgi un ērmīgi. Savulaik kādā austrumu ēstuvē aizdomājos, ko gan man atgādina paklājiņš zem trauciņa. Jā, “bruņas” no šī veida seriāliem. Šķiet, tagad tiem brīnumiem būs jāievieš apzīmējums “bruņu izstrādājums”… Pats pēdējais temats par mītiem šodien – “senlatviešu” nav. Uzdošu jautājumu. Kā aizskart trīs jomu pētniekus ar teikumu?  Ar frāzi “uz akmens sēdēja senlatvietis un skatījās, kā aug zāle”. Pretī vēsturnieki, arheologi, biologi un ģeologi dusmīgi kliedz pretī – muļķības! Viņiem visiem un katram ir nosaukumi! Senlatviešu nav – ir kurši, lībieši, zemgaļi, latgaļi un sēļi. Šāds formāts ir arī pieejamāks ikvienam, kas grib pamēģināt iziet aizvēsturisko prasmju kursu: apstrādāt karmu, izgatavot neolīta loku, iegūt dabīgās šķiedras, uzpīt zvejas tīklu, izvārīt senās ziepes, izliet bronzas cirvīti vai aproci un caur to mācīties kritisko domāšanu pret pagātni.

Igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra (Marguss Konnula) un viņa latviešu kolēģis, kuram droši varam piemērot šos pašus titulus, savu sadarbību turpina jau vairāku gadu nogrieznī. Contra šogad iztulkojis Andra Akmentiņa romānu "Skolotāji", savukārt Guntara jaunākais zīmīgais veikums ir somu autores Heli Lāksonenas literārā satikšanās ar Aleksandru Čaku un darbs pie Jura Kronberga pēcnāves dzejas krājuma "Debesīs Dievs bīda mēbeles" izdošanas. Ar abiem autoriem Siguldas Jaunajā pilī Toms un Svens satikās, apmeklējot Siguldas novada kultūras centra rīkoto tikšanās reizi.

"Atsperes" viešņa šoreiz režisore un dzejniece Dace Micāne-Zālīte. Iestudējot Imanta Kalniņa operu "Matīss, kausu bajārs", režisore Rēzija Kalniņa un diriģents Ainārs Rubiķis izvēlējušies Daci par iestudējuma dramaturģi.  Opera tika uzrakstīta par godu Čaka simtgadei 2001. gadā, taču līdz pirmiestudējumam nācās gaidīt divdesmit gadus.  "Uzreiz gribu teikt, ka kopā ar režisori Rēziju Kalniņu un citiem "OratoriO" cilvēkiem šajā teātra templī varam radīt, veidot un pielikt savu redzējumu brīnišķīgās operas stāstam. Mūsu pienesums noteikti ir Prologs, kura Valda Rūmnieka un Andreja Miglas savulaik veidotajā operas libretā nav," uzsver Dace. Viņasprāt, šis uzstādījums, ka lelles vecā Leļļinieka leļļu kastē skumst vienas pašas, nevajadzīgas, nekustīgas, putekļainas un nevar pildīt savu misiju – spēlēt teātri, ir ļoti būtisks. "Leļļinieks, kurā saskatām pašu Aleksandru Čaku, nesot upuri un atdodot savu dzīvību, dod dzīvi šīm lellēm – stāstam par Matīsu, kausu bajāru. Mūsu sagatavotais Prologs ir tāda kā atdzimšana, jo Prologā mēs redzam pirmās latviešu profesionālās kostīmu mākslinieces Margas Spertāles darinātās lelles. Jā, tās pašas šamota lelles ar mazajām mežģīņu krociņām tērpos, ko mums laipni patapina Dekoratīvās mākslas muzejs. Pie mums nāk divi teātra grandi un veido dialogu – Leļļinieks ir Jānis Paukštello, Melnais kungs – Juris Strenga, un ir lielais Sākums pirms priekškara vēršanās. Šis lielais brīdis, kad mēs parādām, ka aktieris, mākslinieks, dzīvo tikai tad, ja viņš jūt, ka ir vajadzīgs kādam – ka viņam ir klausītājs, ka viņam ir skatītājs." Daces Micānes-Zālītes rīcībā ir ļoti interesanta grāmata, kas izdota Amerikas Savienotajās Valstīs – "Aleksandrs Čaks. Mana mīlestība". Tajā ir priekšvārds no Anšlava Eglīša, kurš dalās savās atmiņās par to, kā izskatījās Čaks brīdī, kad rakstījis šo darbu. "Tas ir Otrā pasaules kara laiks – vācu laiks, kad Aleksandram Čakam aizliegts publicēties. Tobrīd Dailes teātra režisors Eduards Smiļģis aicina viņu, jautādams, vai negribot uzrakstīt kaut ko teātrim pantos. Un Čaks atsaucas – viņš sāk Poēmas radīšanu. Paralēli viņš rada arī "Spēlē, spēlmani", bet Anšlavs Eglītis raksta tā: "Atceros šos ar nelielām lapām aprakstītos manuskriptus – katru laba ķieģeļa biezumā. Čaks nēsāja tos līdzi, sadalījis pa vairākām kabatām, un varēja lasīt. Varbūt, ka visu desmittūkstoš rindu kopgarumā tie bija smagi, grūti lasāmi, bet tajos mita nešpetns spēks. Tās bija vienreizīgas poēmas – nekā līdzīga rēgainībā neatceros lasījis visā pasaules literatūrā." Lūk, un jāteic, ka mūsu komanda, mūsu brīnišķīgie solisti un Matīsa lomas attēlotājs Juris Jope – mēs ceļam šo īpašo pasauli. Jā, pasaules krogs, bet tai pašā laikā visas cilvēces gan lielākie spēka punkti, gan lielākie vājuma punkti dzīvos šajā operas inscenējumā, kurā iekļaujas arī Sandras Strēles scenogrāfija – tā ir ar rokām darināta, ar rokām apgleznota. Bet mēs neradām tik daudz senu leģendas stāstu – tā tomēr ir šodiena. Kā es saku, Matīss var braukt arī 1. tramvajā."     

Kur ir uzvaras Rīgas “Dinamo”? Vai galvenais treneris Valērijs Kuļibs ar saviem asistetiem Aleksandru Ņiživiju, Oļegu Orehovski un Edgaru Lūsiņu būs spējigi pagriezt sezonu atpkaļ uz pozitīvās notis? Kā arī abi FaceOff Podkāsta vadītāji Kaspars Dvinskis un Toms Prāmnieks skaidro vai ”Ak Bars” ceturtie vārti pret ”Dinamo” bija jāskaita? Tostarp abi vadītāji atkal skatās Rīgas […]

Raidījumā Piespēle iepazīstam pirmo komandu atjaunotās Latvijas vēsturē, kas kvalificējusies ziemas paralimpiskajām spēlēm – tā ir pašmāju ratiņkērlinga izlase. Komanda ceļazīmi uz Pekinas spēlēm izcīnīja jau pirms pusotra gada, bet tikai pirms nedēļas oficiāli saņēma uzaicinājumu piedalīties četrgades lielākajās sacensībās. Lieliskais piecinieks nesen atgriezās no pasaules čempionāta Ķīnā, kur bija iespēja iepazīt gan laukumus, kur mači notiks arī Paralimpiādes laikā, kā arī apkārt esošo infrastruktūru. Latvijas ratiņkērlinga izlasē spēlē skips Poļina Rožkova, Ojārs Briedis, Agris Lasmans, Sergejs Djačenko, Aleksandrs Dimbovskis, bet komandas treneri ir Arnis Veidemanis un Rihards Jeske, fizioterapeite Signe Rinkule. Raidījumā sarunājamies ar Poļinu, kura ir pirmā latviete, kas būs piedalījusies gan vasaras, gan ziemas paraolimpiskajās spēlēs, Ojāru, Sergeju, Aleksandru un Agri. Ieklausīsimies arī komandas treniņa niansēs. Raidījumā arī saruna ar šī gada Latvijas futbola virslīgas un kausa čempionu RFS komandas ģenerāldirektoru Māri Verpakovski. Rezumējam komandai tik veiksmīgo sezonu Latvijā un UEFA Konferences līgā, kā arī lūkojam noskaidrot, kāda šī vienība varētu būt nākamgad.

Stāsta muzikoloģe, Rakstniecības un Mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune Vai zini, ka pazīstamais ornamentu meistars Jūlijs Madernieks (1870-1955) visu mūžu aizrautīgi nodevās arī skaņu mākslai? Madernieku dzimtā jau no laika gala bijuši gan dziedātāji, gan muzikanti. Tādēļ nav brīnums, ka jau puikas gados Jūlijs pašmācībā apguvis vairāku mūzikas instrumentu spēli, tai skaitā vijoli. Kopā ar brāli Aleksandru  un vēl dažiem radiniekiem viņš muzicējis zaļumballēs, kāzās un citos godos. Tomēr daudziem talantiem apveltītais zēns beigu beigās izvēlējies līniju un krāsu mākslas ceļu. Kādu laiku viņš mācījies Rīgas Amatniecības skolā, bet 1894. gadā devies uz Pēterburgu, lai iestātos Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1892-1898), kur izglītojušies daudzi vēlāk pazīstami latviešu mākslinieki. Arī šajā laikā Jūlija Madernieka interese par mūziku nav mazinājusies. Gluži otrādi – Pēterburgā viņš iepazinies un satuvinājies ar Jāzepu Vītolu, Emīlu Dārziņu, Emili Melngaili un Alfrēdu Kalniņu, ar kuru kopā pat īrējis vienu istabu. Tieši pēdējā iespaidā Madernieks nopietni pievērsies mūzikas teorijas apguvei un spēlējis vijoli Kalniņa pavadījumā. Katru vasaru topošais mākslinieks uzturējies savā dzimtajā pusē un joprojām muzicējis arī vietējā kapelā. Kopā ar Ādamu Alksni, Jani Rozentālu, Teodoru Zaļkalnu, Gustavu Šķilteru un citiem, Madernieks aktīvi darbojies latviešu mākslinieku pulciņā "Rūķis", kur piedalījušies arī Pēterburgas konservatorijas studenti. Daudzi no pulciņa dalībniekiem dziedājuši Melngaiļa vadītajā korī.

Dzintaru koncertzāle svin savu 85 gadu jubileju ar "Jūrmalas festivālu". Tiekamies ar festivāla goda mākslinieku Aleksandru Antoņenko. No 27. līdz 31. jūlijam ar pieciem krāšņiem koncertiem Dzintaru koncertzālē klātienē norisināsies septītais “Jūrmalas festivāls”. Festivāla goda mākslinieks operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko kopā ar Raimondu Paulu, Kseniju Sidorovu, Ivetu Apkalni, Zandu Švēdi, Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Dināru Rudāni, Latvijas Radio bigbendu, kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, diriģentiem Aināru Rubiķi un Andri Pogu un citiem māksliniekiem gādās par neaizmirstamu vasaras muzikālo piedzīvojumu Dzintaru koncertzālē, kura šogad svin 85 gadu jubileju! Ar Aleksandru Antoņenko saruna ne tikai par gaidāmo koncertu Dzintaru koncertzālē 29. jūlija vakarā, kur skanēs Mālera opuss „Dziesma par zemi”. Viņš dziedās kopā ar Frankfurtes operas solisti Zandu Švēdi, bet darbu epidemioloģisko ierobežojumu laikā un nākamajiem koncertiem. Aleksandru Antoņenko šovasar varēs dzirdēt arī solokoncertā Liepājā, un Mazās Mežotnes pils koncertsezonas noslēgumā 25.septembra vakarā Aleksandrs Antoņenko koncertēs kopā ar pianistu Reini Zariņu.

Što je leto vrelije, to je vreliji i brutalniji prvi politički špageti Istern Dobar, loš, zao. Novo 172. izdanje je u svakom smislu ulepšala Jovana Polić, rediteljka serijala “Junaci doba zlog”, koji je posle osam epizoda završen u utorak, 13. jula, epizodom o “Srpskoj babi”. DLZ analizira očekivani krah dijaloga vlasti i opozicije uz posredovanje EU, patrijarha pod Palmom, a posebna pažnja je posvećena Aleksandru Šapiću, novopečenom članu SNS. DLZ je, na njegov javni zahtev, pustio deo iz emisije gde se jasno čuje i vidi da Marko Vidojković i Nenad Kulačin nisu pomenuli da mu je u Urgentnom centru krpljen anus, već da je krpljen na VMA, bez pominjanja šta je krpljeno. Odakle Šapiću ideja da su mu krpili anus, to mora on da kaže, a konačno mora krivično da odgovara jer preti novinarima da će da im iščupati srce i druge organe jer mu se ne dopada šta govore. Magareći kutak osvrće se na činjenicu da se predsednik Srbije čak četiri dana nije pojavio u javnosti, čudi se kako opojina sredstva deluju na ministra Vulina, i pruža punu podršku Sić Veu u učenju kineskog jezika. Kada je reč o stalnoj rubrici “Alo, glupačo”, aklamacijom je prihvaćen stav gošće Jovane Polić da je Ana Brnabić Čale - zlo.

Ekonomikos aktualijų aptarimas su ekonomistu Aleksandru Izgorodinu.Ved. Aleksandras Dvojeglazovas ir Irina Andrianova.

Europos humanitarinio universiteto studentų atstovybės narys apie Minske sulaikytą studentę Sofia Sapegą: jos vietoje galėjo būti bet kas.Politinių represijų aukų atminimo diena Kazachstane.Pokalbis apie kultūrines praktikas su Visaginas Urban Lab organizatoriumi Aleksandru Čiaplia.Ved. Irina Andrianova

Čaks pirmoreiz skan somiski! Somu dzejniece Heli Lāksonena aizrāvusies ar Aleksandru Čaku un raksta viņam atbildes dzejoļus, kas drīzumā iznāks grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. Tāpēc Kultūras rondo Guntars Godiņš lasa Čaka “Iedomu spoguli” un Heli radīto dzeju, un rada pats savu valodu tiltu starp viņiem. Trīsdesmit Aleksandra Čaka dzejoļi un tikpat somu autores Heli Lāksonenas atbildes dzejoļu pavisam drīz iznāks somu izdevniecības “Kynälä” (“Pildspalva”) grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. To papildinās arī audiogrāmata somu valodā, kur skaņa radītu emocijas. Tā ir skaņu ieraksta lejuplāde, lai lasītājs dzejoļus var arī noklausīties. Cik zināms, Aleksandra Čaka balss nav saglabājusies nākamo paaudžu ausīm, tāpēc projekta veidotāji aicina iztēloties mūsdienu somu dzejnieka Hari Hertella balsi kā Čaka balsi. Heli Lāksonenas dzejoļus ne pirmo reizi atdzejojis Guntars Godiņš. Stāsts par Aleksandra Čaka dzejas nonākšanu somu dzejnieces Heli Lāksonenas uzmanības lokā ir sekojošs: Guntars Godiņš reiz palīdzēja tulkotājai Līvijai Vītolai atdzejot Čaka dzejoļus krājumam igauņu valodā “Mūžīgā Rīga”, un šo izdevumu Heli iegādājās Tartu Rātslaukuma grāmatu veikaliņā. Taču atvēra to tikai, atgriežoties savās lauku mājās Raunā, Somijā. Jau ar pirmajām rindām mūsu pilsētas apdziedātāja dzejoļi Heli ļoti iepatikās, un savā sajūsmā viņa dalījās arī velāk, ierodoties uz mēnesi garu rezidenci Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā. Savukārt Ievas Lešinskas angļu valodā atdzejotā Čaka dzejoļu izlase autori noveda pie vēl jaunu dzejoļu atklāšanas. Domājot par Aleksandra Čaka lirikas fenomenu, jautāju Guntaram, vai viņš piekristu novērojumam: Čaka dzejoļi bija skolas programmu saturā vairākām paaudzēm, tātad, šī dzeja bija kā atļautais logs uz modernismu pastiprinātas cenzūras un ideoloģisko spaidu apstākļos. Un Aleksandrs Čaks ar gadu atstarpi uzrunā jaunas un aizrautīgas sirdis arī mūsdienās, jau sākot no skolas sola. Heli Lāksonenas dzejoļi ir sarakstīti viņas dzimtās apkaimes Ūsikaupunki somu valodas dialektā. Guntars tos atdzejo Vidzmes lībiskajā izloksnē, tāpēc lielākoties dzejnieces stāstījums ir caurstrāvots ar humoru un labsirdīgu nešpetnību, kuru paģēr arī valodas īpatnais skanējums iepretim literārajai latviešu valodai. Sevišķi to varējām pieredzēt pirmajā tikšanās reizē ar Heli tekstiem, kad tie mūsu lasītājus sveicināja no krājuma “Kad gos smei” jau pirms deviņiem gadiem. Taču Heli izteiksme var būt arī skaudra un dzeldīga, gluži tāpat kā viņas priekšgājējam Aleksandram Čakam. Vēl viena radošā forma, kurā iedzīvināsies Čaka un Lāksonenas dzeja, būs vizuālā māksla – grāmatu papildinās plakāts ar Heli veidoto darbu kolāžu un mazāka formāta darbiņi. Un arī tas nebūs viss. Jūnijā tiks uzsākta Heli Lāksonenas izstādes iekārtošana Čaka muzejā, savukārt jūlijā paredzēti jaunās grāmatas lasījumi lībiešu krastā Mazirbē un plašāks brauciens pa Latgali, iepazīstinot ar šo literāro dialogu Ludzas un Rēzeknes, kā arī citu pilsētu lasītājus.

Turgaus prekybininkai apie darbą po karantino atlaisvinimų.Pokalbis apie kultūrines praktikas su Visaginas Urban Lab organizatoriumi Aleksandru Čiaplia.Ar disidento Sacharovo atmintis dar gyva Rusijoje? Pokalbis su Rytų Europos studijų centro asocijuotu ekspertu, politologu Fiodoru Krašeninnikovu.Ved. Irina Andrianova

U podcastu Aleksandar od Jugoslavije posvećenom istoimenoj seriji, Timotijević govori o ulozi u ovom ostvarenju, kao i o saradnji sa rediteljem Zdravkom Šotrom. Kako je rekao, bio je iznenađen Šotrinim pozivom i osećao je jednu vrstu obaveze da zaigra u ovom projektu, s obzirom na to da su on i Šotra, kako kaže, dugogodišnji prijatelji i saradnici. Pred našim kamerama Timotijević otkriva kako i koliko dugo se spremao za ulogu, kako su izgledali njegovi dani snimanja, ali i komentariše poznate i manje poznate istorijske činjenice i tračeve, te priča o Đorđevoj seksualnosti, s obzirom na to da pojedini izvori navode da je bio gej, te priča o njegovoj neuračunljivosti i načinu na koji su lik videli Šotra i Vuk Drašković, autor istoimenog romana po kojem je serija rađena.

Rēzeknis nūvoda Strūžānu pogosta „Vonogmuojuos” dzeivoj i saiminīkoj Rita Gabrusāne-Bogdanova i juos veirs Aleksandrs Bogdanovs. Rita ir vetuorste i vysaiž cytaiž aktiva personeiba, kura muzicej ari grupā „Paprika”. Piec augstškolys absolviešonys jei atsagrīzuse dzymtajā pusē, kur niu īkūpta saimisteiba. Kai stuosta poša Rita, ite jī tur vysu tū dzeivū radeibu, bez kurys dzeive laukūs nav īsadūmojama. „Aizasuoce vyss ar pīna gūvu krustuošonu. Piec tam mozim sūlim puorguojom iz galis lellūpu audziešonu. Šūbreid ar vysim telim mums ir ap treisdesmit lūpeņu. Vīna slaucamuo gūvs ir palykuse, tys deļ sovu vajadzeibu – pīna, kriejumu i bīzpīna. Ir divejis kozys, kazlieneni pīdzymuši i kur ta nu bez vystu.” Sātys dorbūs Ritai ar Aleksandru leluokī paleigi ir bārni Ance i Roberts, kai ari Ritys mama Anna. Taišni nu mamys Rita dabuojuse pyrmuos zynuošonys i pīredzi par veterinarū medicinu. Tys ir cīši svareigi, ka ari cytys paaudzis puorjāmušys lelū mīlesteibu pret dzeivnīkim, tai izsver Ritys mama Anna. „Es, kod staiguoju izsaukumūs, jei jau nu sešu godu dzeraunē, ka kurš atļuove staiguoja vīna poša špricēt lūpus. Jārus, syvānus špricēja.” Pyrma gondreiž desmit godu Rita kūpā ar mamu izveiduoja sovu veterinarū centru Rēzeknis vacpiļsātys centrā. Tuoļuok iz prīšku Rita cer, ka varēs paplašynuot klinikā laboratoriskū izmekliejumu kluostu, sovpus saimisteibā laukūs nu jau sovu pīredzi tuoļuok nūdūt i bārnim.  

Rēzeknis nūvoda Strūžānu pogosta „Vonogmuojuos” dzeivoj i saiminīkoj Rita Gabrusāne-Bogdanova i juos veirs Aleksandrs Bogdanovs. Rita ir vetuorste i vysaiž cytaiž aktiva personeiba, kura muzicej ari grupā „Paprika”. Piec augstškolys absolviešonys jei atsagrīzuse dzymtajā pusē, kur niu īkūpta saimisteiba. Kai stuosta poša Rita, ite jī tur vysu tū dzeivū radeibu, bez kurys dzeive laukūs nav īsadūmojama. „Aizasuoce vyss ar pīna gūvu krustuošonu. Piec tam mozim sūlim puorguojom iz galis lellūpu audziešonu. Šūbreid ar vysim telim mums ir ap treisdesmit lūpeņu. Vīna slaucamuo gūvs ir palykuse, tys deļ sovu vajadzeibu – pīna, kriejumu i bīzpīna. Ir divejis kozys, kazlieneni pīdzymuši i kur ta nu bez vystu.” Sātys dorbūs Ritai ar Aleksandru leluokī paleigi ir bārni Ance i Roberts, kai ari Ritys mama Anna. Taišni nu mamys Rita dabuojuse pyrmuos zynuošonys i pīredzi par veterinarū medicinu. Tys ir cīši svareigi, ka ari cytys paaudzis puorjāmušys lelū mīlesteibu pret dzeivnīkim, tai izsver Ritys mama Anna. „Es, kod staiguoju izsaukumūs, jei jau nu sešu godu dzeraunē, ka kurš atļuove staiguoja vīna poša špricēt lūpus. Jārus, syvānus špricēja.” Pyrma gondreiž desmit godu Rita kūpā ar mamu izveiduoja sovu veterinarū centru Rēzeknis vacpiļsātys centrā. Tuoļuok iz prīšku Rita cer, ka varēs paplašynuot klinikā laboratoriskū izmekliejumu kluostu, sovpus saimisteibā laukūs nu jau sovu pīredzi tuoļuok nūdūt i bārnim.  

Nuo šiandien dirbti gali pradėti didelės parduotuvės, turinčios atskirą įėjimą iš lauko.Ar Lietuvoje yra pakankamai išvystyta pagalbos ir paramos paaugliams ir šeimoms, auginančioms paauglius sistema?Panevėžyje – neįprasta Juozo Miltinio dramos teatro instaliacija su aktoriais lange. Pokalbis su teatro meno vadovu Aleksandru Špilevojumi.Ved. Olga Ugriumova

“Lielā mūzikas balva ir forši, bet tā gribētos ar visiem satikties,” komentējot savas sajūtas par šo laiku un tiešsaistes koncertus, LTV raidījumā “Kultūrdeva” atzīmēja dziedātāja Beāte Zviedre – viena no šī gada Lielās mūzikas balvas nominantēm. Arī balvai nominētais operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko uzskata – šis laiks dziedātājam ir psiholoģiski sarežģīts.

Sadzīve, laikmets un kā Čaks veido vidusslāņa vidi savos literārajos darbos, to atklājam septītajā stāstā par Aleksandru Čaku. Interesējamies arī par viņa paša saimnieciskumu, kārtības mīlestību un ēst gatavošanas prasmi. Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī pie sienas ir liela fototapete, kurā redzams, kā Čaks uzkopj māju, slaukot grīdu. Turklāt ģērbies uzvalka biksēs, vestē un kurpēm kājās. Veidojot Aleksandra Čaka muzeju pirms 20 gadiem, radošajai grupai tas šķita svarīgi, parādīt mājas saimnieku, jo zināms gan pirms ciemiņiem, gan pēc viņu viesošanās dzīvoklis ticis iztīrīts un trauki nomazgāti. Čaka muzeja vadītāja Antra Medne norāda, ka neraksturīgi dzejniekiem, Aleksandrs bijis ļoti saimniecisks vīrietis. Stāsti par Čaku un viņa aizraušanos ar ēdienu gatavošanu, protams, saistīti ar Aleksandra Čaka māti Emīliju Lizeti Čadaraini. Pētnieki allaž atrod, kādus negaidītus skatu punktus, kā paraudzīties uz rakstnieku darbiem. Zinot, ka Antra Medne kopā ar Māru Gruduli aplūkojušas „Tekstilijas un to loma Čadaraiņu ģimenē un Aleksandra Čaka prozā” uz sarunu aicinām literatūrzinātnieci Māru Gruduli, kura palīdz ieraudzīt sadzīvi, laikmetu, kādu Aleksandrs Čaks aprakstījis savos darbos, īpaši prozā.

Kopīgi uzskati un dvēseliska radniecība – tā Aleksandra Čaka un Jāņa Sudrabkalna draudzību raksturo rakstnieks un literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks. Ceturto stāstu par Aleksandru Čaku veltīsim draudzībai. Sarunā iesaistām arī Čaka dzejas interpretu aktieri Vili Daudziņu, kurš raksturos savu sastapšanos ar Čaka dzeju un personību.

Smalki zinošs un jūtošs dzejnieks – tā Aleksandru Čaku raksturo literatūras vēsturnieks Raimonds Briedis. Šodien ciklā „Ceļā pie Aleksandra Čaka” pētīsim, klausīsimies un domāsim par Čaka dzeju, ko lasīs aktieris Vilis Daudziņš. Šoreiz lūkojamies uz Aleksandru Čaku kā dzejas meistaru. Literatūras vēsturnieks Raimonds Briedis pārliecināts, ka katram, kurš saskaras ar Čaka dzeju, kaut kādas attiecības veidojas. Arī ja nesastopas, ar Čaku tiekamies zīmēs, kuras izveidojušās, pateicoties dzejniekam.

Otrais stāsts ciklā „Ceļā pie Aleksandra Čaka”, un tajā par dzejnieka vispopulārāko dzejoli „Atzīšanās” jeb „Miglā asaro logs”. Antra Medne atklāj, kurai meitenei dzejnieks šo dzejoli dāvājis un vai tikai vienai? „Miglā asaro logs” skan aktiera Artura Skrastiņa izpildījumā. Arī Liepājas teātra izrādē „Spēlē, spēlmani” skanēja šī populārā dziesma ar Aleksandra Čaka vārdiem, un Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš bija viens no Čaka atveidotājiem, tāpēc sazināsimies arī ar viņu. Pirmajā stāstā pieminējām Drabešus, vietu, kur trīs gadus Aleksandrs Čaks strādāja Cēsu apriņķa Drabešu internātskolā jeb bērnu namā par skolotāju un vēlāk par skolas pārzini. 1925.gada rudenī, kad Čaks sāka strādāt Drabešu internātskolā, viņa dzīvē parādījās sprigana un ļoti skaista meitene no Cēsīm – Angelika Blaua, kuras enerģija un dinamisms spārnoja Aleksandru kā dzejnieku. Čaka dzīves un daiļrades pētniece Antra Medne aizrauj ar stāstu par Cēsu viesnīcnieka meitu Angeliku un Blauu ģimeni. Latvijas literatūras vēsturē ir nostāsts, ka Aleksandrs Čaks savu vispopulārāko dzejoli „Atzīšanās” jeb „Miglā asaro logs” veltījis tieši Angelikai Blauai. Stāsts, ar ko sākotnēji dalījusies Milda Grīnfelde. Bet Angelikas Blauas dzīves stāstu atklāj Antra Medne. Liepājas teātrī 2011.gadā Valdis Lūriņš iestudēja izrādi „Spēlē, spēlmani” kopā ar tolaik jauno aktieru kursu, radot mācībstundu par Aleksandru Čaku. Izrāde-likteņspēle ļauj ielūkoties daudzveidīgajos paša Čaka portretos, kurus atveido četri jaunie aktieri, viens no viņiem - Kaspars Kārkliņš, un aktieris par Čaka lomu saņēma „Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks”. Ir pagājuši 10 gadi kopš izrādes iestudēšanas, sazināmies ar Kasparu Kārkliņu, lai pārspriestu saskari ar Aleksandra Čaka dzeju.

Jauns aizsākums – ierakstu sērija par Aleksandru Čaku, kuram 27. oktobrī atzīmēsim 120. dzimšanas dienu. Viņa atstātos nospiedumus latviešu kultūrā atklāsim visa gada garumā. Lai pieminētu izcilo pilsētas apdziedātāju, modernās dzejas pamatlicēju un prozas meistaru, sākam raidījumu ciklu „Ceļā pie Aleksandra Čaka”. Atklāsim kādu spilgtu vai mazāk zināmu dzejnieka dzīves lappusi, dzejnieka sastaptos cilvēkus, kas viņu iespaidojuši, kas veidojis viņu kā personību, kā dzejnieku. No dažādiem skatu punktiem palūkosimies uz Aleksandra Čaka daiļradi. Šajā ceļā mums palīdzēs gan literatūrpētnieki, īpaši Aleksandra Čaka dzīves un daiļrades pētniece Antra Medne, gan aktieri, kuri kādā brīdī pietuvojušies dzejnieka daiļradei. Bet sāksim ar mīlestību. 1.stāsts Aleksandrs Čaks un mīlestība Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore, arī Čaka dzīves un daiļrades pētniece Antra Medne rosina sākt ar mīlestību. Proti, par pirmo meiteni Aleksandra Čaka dzīvē, kura atstājusi nozīmīgas pēdas arī viņa radošajā dzīvē, un tā ir Leontīne Amālija Rundele. Viņa nāk no senas, slavenas Rundeļu dzimtas, no Piebalgas puses, viņas tēvs skolotājs, arī folkloras vācējs un pētnieks Jānis Rundelis. Ar meiteni viņš iepazīstas vidusskolāskolā, kur iestājās, atgriezies pēc bēgļu gaitām pēc Pirmā pasaules kara. Ar Leontīnes palīdzību Aleksandrs pabeidz Rīgas II Valsts vidusskolu skolu Pārdaugavā un iestājas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Bet tur dzejnieks mācījās tikai vienu semestri. Pēc tam viņš nokārto skolotāja eksāmenu un tiek nosūtīts darbā uz Cēsu apriņķa Drabešu bērnu internātskolu. Trīs gadi paiet Drabešos, un tie Aleksandram Čakam ir būtiski gadi, jo tieši tur Čaks tapa un veidojās par dzejnieku, uzsver Antra Medne. Bet ar Leontīni viņš sazinās ar vēstuļu starpniecību. Vēstulēs viņi viens otru sauc dažādos vārdos, Aleksandrs vēstulēs Leontīni uzrunā: Loņa, Loncīt, mīļā Lonču, Lončuk. Artis Robežnieks savām muzikālajām kompozīcijām izvēlējies arī dzejoļus no Čaka agrīnajiem krājumiem. Tagad, sazvanot Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, uzzinu, kā saticies ar Čaka dzeju. Studiju laikā, mācoties Daugavpils kursā, kad skatuves runai bija jāsagatavo dzejas kompozīcija, pedagoģes Baibas Nollendorfas rosināts, izvēlējies Čaku.  

Kas ir orientālisms, sinoloģija un piņjiņ sistēma? Vai, zinot ķīniešu valodu, var saprast arī japāņu valodu? Raidījumā ar sinologiem Zani Bitāni un Aleksandru Simonu runājam par ķīniešu valodu, dialektiem un kultūru, starpkultūru atšķirībām un saziņas ieteikumiem, Ķīnā izmantotajām lietotnēm un platformām, Ķīniešu jaunā gada svinēšanas tradīcijām, skaitļu, krāsu un ēdiena nozīmi, kā arī daudz ko citu. Zane Bitāne ir sinoloģe, tulkotāja un tulce. Aleksandrs Simons ir sinologs, salīdzināmās literatūrzinātnes doktors. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:22] Kā Zane un Aleksandrs nokļuva Ķīnā? [03:50] Aleksandra salīdzināmās literatūrzinātnes pētījums. [05:00] Kas ir orientālisms un sinoloģija? [06:20] Ķīniešu valoda un piņjiņ sistēma. [09:50] Dialekti un saziņa Ķīnā. [17:22] Ieteikumi tiem, kuri vēlas apgūt ķīniešu valodu. [20:53] Cik bieži Zane un Aleksandrs ikdienā izmanto ķīniešu valodu? [23:23] Vai Latvijā ir daudz ķīniešu valodas tulkotāju? [25:12] Aleksandra izveidotie šķirkļi Nacionālajā enciklopēdijā. [28:00] Ķīnā izmantotās lietotnes, platformas un valodas tehnoloģijas. [34:25] Starpkultūru atšķirības un kultūršoks. [38:00] Ķīniešu jaunā gada tradīcijas. [42:50] Starpkultūru saziņas un e-pasta sarakstes ieteikumi. [50:45] Personvārdi ķīniešu valodā. [53:11] Skaitļu, krāsu un ēdiena nozīme Ķīnā. Noderīgas saites: https://bit.ly/3a25i9H – Zanes Facebook lapa https://bit.ly/2OgElXe – Zanes Instagram profils https://bit.ly/3jpVXeC – Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “Lao Še” https://bit.ly/3pXlO08 – Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “Robežpilsēta” https://bit.ly/3rwAHXq – Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “Rikša” https://bit.ly/3aObf9o – ķīniešu personvārdu atveide latviešu valodā https://bit.ly/3rBjCeT – Latvijas Universitātes centrs “Konfūcija institūts” https://bit.ly/2YXlbI6 – Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centrs https://bit.ly/39WuIFy – lietotne “HiNative” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Grāmatas: Lao Še. Rikša. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1964. Jānis Jaunsudrabiņš. Aija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Klāt jau raidījuma "Tavs Gājiens" ceturtā epizode! Šoreiz pie Jurija Žigajeva ciemojas Latvijas pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs. Tika pārrunātas visdažādākās tēmas: starpsezona, aizvadītā sezona, Olimpiskās spēles, augstākā izglītība, Aleksandra hobiji un daudz kas cits. Vairāk info meklē www.betsafesports.com

Reiz satikās dižciltīgas itāliešu dzimtas atvase – rakstnieks Džezepe Tomazi di Lampedūza ar Vidzemes muižnieku dzimtas baronesi Aleksandru fon Volfu. 1932. gada 24. augustā šie abi cilvēki salaulāti, tikmēr Stāmerienas apkārtne sniedza romāna „Gepards” autoram mieru, klusumu un apceres iespēju. „Vienā likteņdejā savijušies mūži” ir Ilzes Lecinskas un Džoakīno Lancas Tomazi grāmata par Aleksandru fon Volfu un rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu. Saruna ar filoloģi Ilzi Lecinsku ne tikai par vēsturi un literatūru, bet arī par Stāmerienas pili un vēl neatbildētiem jautājumiem.   Raidījumu atbalsta:

Poljubne donacije v podporo podcastu. Ženske hrepenimo po tem, da se čutimo razumljene, slišane, videne, povezane z našim partnerjem. Kaj pa moški? Kako oni doživljajo spolnost? Je njihov užitek res tako samoumeven kot si same predstavljamo? So res ves čas pripravljeni? Jim je le so seksa, ali si želijo čustvene povezave? Z Aleksandrom tokrat odkrivamo moško doživljanje spolnosti. Njihove občutke, želje in užitke. Da bi ''dvignili kakovost ljubljenja v Sloveniji''. PS: Z Aleksandrom sva posnela epizodo tudi o ženskem doživljanju spolnosti. Če je še nisi poslušal, jo najdeš pod 12. epizodo INBED podcasta. Več o Aleksandru in njegovem delu pa najdeš na njegovi spletni strani: https://www.heartconnection.si/ Če ti je bila epizoda všeč, si res lepo vabljena, da nam pustiš oceno in review. Pridruži se mi na instagramu @inbedwithklara kjer te čaka še več takih tem in spodbude, da ZAŽIVIŠ PO SVOJE.

Da li je tačna tvrdnja predsednika države Aleksandra Vučića da je Srbija imala jedan od najviših procenata izlaznosti na izborima održanim za vreme pandemije? Kako je Istinomer ocenio izjavu premijerke Ane Brnabić da uprkos situaciji sa korona virusom Srbija ne odustaje od planiranog rasta BDP-a od 4 odsto u 2020. godini? Šta je Dijana Hrkalović ... DaljeFAKAT: Šta je Dijana Hrkalović rekla o Aleksandru Vučiću?

Jaunībā tā stingrā zaļā bizē pīta un apsargā to asi zobeni. Bet briedumā tā bizi krāšņās tūtēs atver vaļā, lai izdaiļotu apkārtni. Šo Jāņa Eduarda Medeņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas min spēlfilmas "Maiņa" producenti Gints Grūbe ar sievu Inesi Boku-Grūbi un desmit gadus veco dēlu Aleksandru.

Poljubne donacije v podporo podcastu: https://www.paypal.me/inbedwithklara Občutek imam, da smo o spolnosti premalo izobraženi. S tem ne mislim samo kako pravilno uporabiti zaščito in kakšna so ''tveganja'' spolno prenosljivih bolezni in česar te najbolj svarijo kot najstnico: zanositve, ampak se bolj nanašam na užitek. Ker poznam le žensko izkušnjo in 1000 in 1 zgodbo nepotešenosti, frustriranosti in hkrati razočaranja- ''zakaj pa jaz ne uživam tako kot on'', sem tokrat na podcast povabila Aleksandra Laha, ki posveča svoje življenje raziskovanju zelo zanimive, a še vedno tabu tematike: spolnosti in užitka. Kot omenjeno na podcastu Aleksander pripravlja delavnico za moške: Od prezgodnjega izliva do orgazma celega telesa (ki jo lahko priporočiš svojemu fantu): https://www.heartconnection.si/delavnica_za_moske/ Več o Aleksandru in njegovem delu pa najdeš na njegovi spletni strani: https://www.heartconnection.si/ Če ti je bila epizoda všeč, si res lepo vabljena, da nam pustiš oceno in review. Pridruži se mi na instagramu @inbedwithklara kjer te čaka še več takih tem in spodbude, da ZAŽIVIŠ PO SVOJE.

6. septembra 1940 je bil v Ljubljani z velikimi slovesnostmi odkrit spomenik jugoslovanskemu kralju Aleksandru Prvemu Zedinitelju, ki je bil oktobra 1934 ubit v atentatu v francoskem pristaniškem mestu Marseille. Veličasten konjeniški spomenik je zasnoval in izdelal kipar Lojze Dolinar v sodelovanju z arhitektom Hermanom Husom. Na slovesnosti sta bila prisotna tudi prestolonaslednik Peter Drugi, ki je tisti dan dopolnil sedemnajst let, in kraljevi namestnik knez Pavel z družino. Poleg bronastega kipa konjenika sta stala stranska reliefa, ki sta predstavljala vojno in mir. Impresivni kip konjenika kralja Aleksandra Prvega pa je imel žal zelo kratko življenjsko dobo. Stal je le dobrih deset mesecev. Po zasedbi Kraljevine Jugoslavije ga je italijanska okupacijska vojska pod oboroženo zaščito razbila in odpeljala v eni sami julijski noči. Domnevno se je ohranil en sam samcat košček, ki ga danes hranijo v Kraljevi zbirki Ljudskega muzeja v Kulturno-turističnem središču Anin dvor v Rogaški Slatini.

Podkast Večer v živo z Aleksandrom Šinigojem: "Zdaj lahko naredimo preboje" Pogovarjali smo se o moči misli, vzorcev in prepričanj ter o tem, kako ti vplivajo na našo realnost. Prisluhnite pogovoru, v katerem boste med drugim izvedeli:  -kaj je NLP in kako deluje,  -v katerih primerih je metoda še posebej učinkovita,  -koliko časa traja, da metodo ponotranjimo,  -ali smo za metodo dojemljivi vsi ali pri kom ni učinkovita,  -kaj je hipnoza in samohipnoza,  -ali smo lahko hipnotizirani brez lastnega privoljenja,  -kako je NLP spremenil življenje dr. Aleksandru Šinigoju  -in še veliko navdihujočih in koristnih nasvetov za radostno in izpolnjujoče življenje.  Kako vzorce, ki nam ne služijo, nas ne podpirajo ali nas v življenju ovirajo, zamenjamo s podpornimi, nam je povedal master trener nevro-lingvističnega programiranja NLP, dr. Aleksander Šinigoj. Več informacij o tehniki nevro-lingvističnega programiranja NLP in o dr. Aleksandru Šinigoju najdete na: www.mastermindakademija.com. Pogovor je vodila Maja Furman. Spremljajte dogodke Večer v živo na spletni strani www.vecer.com/vzivo.

Podcast Priče iz dijaspore danas premijerno u Africi!  Moja današnja gošća je Aleksandra Antić. Sa Aleksandrom razgovaramo o njenom odrastanju između Kanade, Sejšela i Malte. Razgovor je fokusiran na Aleksandrin uzbudljivi život na Sejšelima gde se, između ostalog, bavila obučavanjem bivših somalijskim pirata za obaveštajne zadatke ali i kordinacijom izbavljivanja talaca od ruku istih. Za kraj razgovora bavimo se Aleksandrinim životnim putem nakon Sejšela - povratkom u naš region i Crnu Goru. Aleksandru možete kontaktirati putem LinkedIn-a. Uživajte! Podcast Priče iz dijaspore Patreon - za vaše donacije daljem razvoju podcasta

U epizodi 39. idemo premijerno za Ženevu! Moja današnja gošća je Aleksandra Kuzmanović, menadžerka društvenih mreža Svetske Zdravstvene Organizacije. Sa Aleksandrom razgovaramo o njenom ranom detinjsvtu u rodnom Šapcu, studijama FON-a u Beogradu, odlasku na master studije u Ženevu i prvim koracima u SZO-u, ali i današnjem radu na društvenim mrežama. Aleksandru možete kontaktirati putem LinkedIn-a: https://www.linkedin.com/in/aleksandra-kuzmanovic-1553a755/ Uživajte!

"Gledao sam ovu seriju podkasta u poslednje vreme, imao si sve neke jake goste, Rade Bogdanović, Marko Nikolić, Aca Veselinović... Nisam siguran koliko će ljudima ovo biti zanimljivo", rekao mi je pomalo stidljivo dok je nameštao slušalice za početak snimanja, a ja birao reči kojima ću otvoriti ovu 14. epizodu druge sezone podkasta "Sve u 16". "Videćeš koliko grešiš", odgovorio sam mu, svestan da mu skromnost ne dozvoljava da se uporedi sa gostima koje je nabrojao, isto koliko sam bio svestan da bismo svi, i Rade i Marko i Aca i Luka i Bina i Nebojša i Đuka i Rajko i Deki i oni pre njih, računajući i prvu sezonu, mogli mnogo da naučimo ako bismo čuli njegovu priču. A, priča mog mladog kolege Ace Nikolića počela je 1991. u Nišu, gradu koji je u to vreme uživao u potezima Dejana Petkovića ponosno podsećajući da je najbolji jugoslovenski fudbaler svih vremena i član idealnog tima Svetskog prvenstva u Italiji rođen baš tu, odmah pored, iza raskrsnice, pa levo… Šta Dragan Stojković znači Aleksandru, verujem i ostalim Nišlijama, shvatio sam kada smo pred kraj razgovora pomenuli njegov oproštaj iz oktobra 2001, kada je helikopterom sleteo na "Čair" pred 15.000 sugrađana i poslednji put zaplesao fudbalsku igru, onako merački… Za sebe i ljude na tribinama, na kojima se, uz malo sreće i nekoliko drugara u podmlatku Radničkog, našao i desetogodišnji Aca - doduše ne u dresu sa brojem "10". "Bio sam levonog i nešto viši od drugara iz osnovne, tako da sam ja bio Miha. On mi je bio omiljeni igrač i kada su se pojavili oni plavi dresovi za Francusku 1998, tražio sam da mi kupe njegovu 'jedanaesticu'", prisetio se dana kada je jedina briga bila da li će neko doneti loptu u škoslko dvorište. Ispostaviće se mnogo godina kasnije da će Aca za borbu svog idola iz dečačkih dana sa akutnom leukemijom, koja i dalje traje, saznati u postelji bolničke sobe u Istanbulu, gradu u koji je doputovao u društvu brata Stefana i uz velikodušnu pomoć porodice, prijatelja, kolega, sugrađana i jednog fudbalera rodom iz Niša, kako bi odigrao svoju utakmicu karijere. "Ja to zovem Istanbul 2", nasmejao me je, jer se obojica ložimo na Liverpul. Zdrav, pun života, srećan, ali oprezan, svestan kakvog je protivnika savladao i šta je bilo potrebno za pobedu u borbi pred koju vam je dato deset odsto šansi da uspete, sportski novinar godine u Nišu ispričao mi je zbog čega ima oseća da će i Miha uspeti i šta je bilo presudno da on ne posustane.

No 20. gadsimta pirmās desmitgades līdz septiņdesmitajiem gadiem – tik plaša amplitūda aptverta Jaunā Rīgas teātra iestudējumā „Meklējot Spēlmani”, līkumojot caur lielvaru nomaiņām, kuras sevišķi jūtami ietekmēja radošās aprindas. Izrādes centrā trīs mūsu kultūras vēstures izcilības - Eduards Smiļģis, Aleksandrs Čaks un Pēteris Pētersons. Saruna ar režisoru Gati Šmitu un aktieriem Vili Daudziņu, Ģirtu Krūmiņu un Andri Keišu.  Ierakstā skan dialogs starp Eduardu Smiļģi un Felicitu Ertneri Jaunā Rīgas teātra iestudējumā „Meklējot Spēlmani”. Lai arī tas stāsta par reālām mūsu kultūras vēstures figūrām, tostarp arī par Aleksandru Čaku, Mildu Grīnfeldi, Liliju Štengeli, Emīliju Viesturi, Jūliju un Pēteri Pētersoniem – galvenajā lomā ir pats teātris. Ne tikai kā mākslas forma, bet kā dzīves redzējums un augstāko vērtību kopums.

Nedēļa Kultūras Rondo. Atgādinām par dokumentālo filmu "Geparda dzimšana", kas kinofestivāla Rīga IFF programmā šodien, 19.oktobrī, piedzīvos pirmizrādi. Kā arī pievēršam uzmanību arhitektūras izglītībai, kādu virzienu mūsdienu arhitektūra pieprasa - tehnisko vai māksliniecisko. Par vācbaltiešu baronesi, psihoanalītiķi Aleksandru fon Volfu, Stāmerienas pils saimnieci, un itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu, mums zināmā romāna “Gepards” autoru, tapusi Vācijas, Latvijas un Itālijas kopražojuma dokumentālā filma „Geparda dzimšana”. Filmas pirmizrāde būs 19. oktobrī Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā.  

Par vācbaltiešu baronesi, psihoanalītiķi Aleksandru fon Volfu, Stāmerienas pils saimnieci, un itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu, mums zināmā romāna “Gepards” autoru, tapusi Vācijas, Latvijas un Itālijas kopražojuma dokumentālā filma „Geparda dzimšana”. Filmas pirmizrāde būs 19. oktobrī Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā. Par Aleksandru Volfu un abu personību savstarpējām attiecībām Kultūras Rondo studijā saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozaru eksperti Astru Šmiti, bibliogrāfe Ilzi Lecinsku un filmas producentu Gintu Grūbi. Filma "Geparda dzimšana" ir ceļojums pa Tomazi un viņa vācbaltiešu izcelsmes sievas Aleksandras fon Volfas-Štomerzē (Alexandra von Wolff-Stomersee) dzīvi ‒ neparastu mīlas stāstu pāri visai Eiropai no Itālijas līdz Latvijai. Krievijas 1917. gada revolūcijas radītais haoss un vēlāk Otrais pasaules karš piespieda Aleksandru pamest vispirms Sanktpēterburgu, pēc tam arī dzimtas pili Latvijā, Stāmerienā. Filma "Geparda dzimšana" jau piedzīvojusi pasaules pirmizrādi Hamburgas starptautiskajā kinofestivālā, no 17. līdz 27. oktobrim tā tiks demonstrēta Romas festivālā, bet 19. oktobrī notiks filmas pirmizrāde Rīgas Starptautiskajā Filmu festivālā. Filmas režisors ir Luidži Falorni (Luigi Falorni). Filma veidota kā kopprodukcija starp Vācijas filmu studiju "KickFilm" (producents Jörg Bundschuh) un Latvijas studiju Mistrus Media (producenti Gints Grūbe, Elīna Gediņa-Ducena), filmas mūzikas autors ir komponists Kārlis Auzāns, filmā piedalās aktrises Karīna Tatarinova, Sarmīte Vucāne, komandā ir arī kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone, grima māksliniece Vivita Jansone, operatori Aigars Sērmukšs un Rinalds Zelts. Filmēšana notika gan Itālijā, gan Latvijā.

14. septembrī mūsu valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem atzīmēsim 160. gadskārtu. Kā dzimta, kuras pārstāvji izkaisīti plašajā pasaulē, kopj savas tradīcijas un atgriežas Latvijā? Cik dzīvas mūsdienās ir tās pamatvērtības – krietnums, tolerance, godprātība, ģimeniskums -, ko Jānis Čakste nesa Latvijai un kā dzīvo jaunā muzeja ēka „Aučos”, kuru tuvinieki jau nodēvējuši par Čakstes māju? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts sarunājamies ar Jāņa Čakstes mazmazmeitu Kristīni Čaksti, kura atzīst, ka vasaras pavada Latvijā, bet ar vienu kāju tomēr vēl ir arī Zviedrijā, vēsturnieku, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītāju Tomu Ķikutu un muzeja „Jāņa Čakstes māja” ekskursijas vadītāju Inetu Freimani. Sazināmies ar Kristīnes Čakste dēlu Aleksandru Čaksti Zviedrijā. Viņš cer, ka Jāņa Čakstes fonds, kas dibināts pirms gada, ar laiku būs tikpat vērienīgs kā Kenedija fonds ASV. Sazināmies arī ar Aleksu Krolls, Jāņa Čakstes mazmazmazmeitu. Šobrīd viņa ir Rīgā, bet dzimusi ASV, strādājusi Indijā, arī tagad projekti viņu saista ar Dienvidāfriku. Atzīmējot Jāņa Čakstes 160. dzimšanas dienu, 13. septembrī norisināsies zinātniska konference, būs Jāņa Čakstes grāmatas atkārtotā izdevuma atvēršanas svētki, bet 14. septembrī "Aučos" būs Jāņa Čakstes stipendijas pasniegšana un svētku kliņģeris pēcpusdienā visiem, kas būs sabraukuši. Raidījuma noslēgumā vēl aicinājums uz konferenci. 11. novembrī Vidzemes plānošanas reģions aicina uz vispārizglītojošo skolu direktoru, izglītības pārvalžu speciālistu semināru  “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, kas norisināsies Amatas novada Drabešu Jaunajā pamatskolā. Par semināru stāsta Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza.

Gost treće epizode druge sezone podkasta "Šesta Lična" je Vladimir Štimac, nekadašnji košarkaš Crvene Zvezde, Bešiktaša, Efesa i mnogih drugih evropskih klubova, kao i reprezentacije Srbije. Popularni "Štime" priča gledaocima svoju košarkašku priču ispočetka - od mladih dana na Baltiku, gde je pekao zanat, pa sve do odlaska u Tursku u kojoj je nastupao za nekoliko klubova. Štimac se osvrće i na svoje godine u Crvenoj Zvezdi gde je sarađivao sa Karijem Pešićem i Dejanom Radonjićem, a posebno lepe uspomene ima vezane za godinu dana u Malagi, gradu koji izgleda svim košarkašima ostaje u izuzetnom sećanju. Naravno, poseban deo Štimčeve karijere je mandat u reprezentaciji, čiji je član bio još od mlađih kategorija sa kojima ima dva zlata. Omladinac, "student", senior - Vladimir Štimac jedan je od onih koji je svakom selektoru uvek bio na raspolaganju, što ga je dovelo do statusa "vojnika reprezentacije" po kojem je ostao poznat. Vladimir nam, pored priče o turnirima na kojima je učestvovao, odaje i par "tajni" o selektoru Aleksandru Đorđeviću i njegovom stilu rada. Ne propustite ni ovu epizodu "Šeste Lične"!

Kultūrvietā “Mākslai vajag telpu” Esplanādē turpinās vasaras izstāžu cikls, kas veltīts Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadei un zīmīgākajiem māksliniekiem, kuri bijuši tajā par mācībspēkiem. Šonedēļ atklāts vizuāls vēstījums par Aleksandru Dembo – Vizuālās komunikācijas katedras iedibinātāju, kuru veidojuši mākslinieki Armands Zelčs un Jānis Klaučs.

Podjetniške Skrivnosti – Filip Pesek – Spletna senzacija & naslov številka 1 za dvig vaše (spletne) prodaje. Več o Filipu si preberite na filippesek.com The post Zgodba O Mojem Sosedu Aleksandru (Vsebuje Droge In Alkohol) appeared first on Filip Pesek.

Podjetniške Skrivnosti – Filip Pesek – Spletna senzacija & naslov številka 1 za dvig vaše (spletne) prodaje. Več o Filipu si preberite na filippesek.com The post Zgodba O Mojem Sosedu Aleksandru (Vsebuje Droge In Alkohol) appeared first on Filip Pesek.

Itūreiz "Kolnasātā" Laura Sondore-Strode beja nūbraukuse iz Vidzemi, kur Vacpībolgā jau lobu strēči dzeivoj vairuoki vēļ arviņ latgaliski runojūši latgalīši. Klausīs sarunu ar vītejū īdzeivuotuoju Aleksandru, kurš iz iteini 70. godūs puorsacieļs nu Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta, i Juri, kurš nazkod dzeivuojs Baļtinovā. Runuosim par tū, kai ir ar latgaliskū, zynuošonu par Latgolā nūteikūšū i īspiejom gasteit dzymtajā pusē, dzeivojūt uors regiona. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="197281" layoutid="0" layout="" static=""} Attēlā: Aleksandrs Tomašs   *** Sižetā stuosteisim par lopu "Latgalieši Īrijā" socialajā teiklā Feisbook. Itūnedeļ lopys golvonuo uzturātuoja, dzejneica Ingrīda Anna Tārauda ir atbraukuse iz Latgolu – ar jū sasatyka i par vareibu uorzemēs saglobuot saikni ar latgaliskū runuoja Ausma Sprukte. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="525" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}     *** Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosteis par škārsteiklu – teiklu, kas īt škārs garum i ir daīmams sevkurā pasauļa molā. Ar kū škārsteiklys atsaškier nu storpteikla ci puorstaipteikla i kas tī taidi? Drupeit ari par interneta viesturi Latvejā i cytur pasaulī.     

Ūkio naujienos. Per pastaruosius du dešimtmečius iš esmės pasikeitė bitininkavimas. Nuo natūralių ūkių, senovinių avilių pereita prie modernių bitynų, kuriose bites siunčia SMS bitininkui. Prie pokyčių visada prisitaiko ir naujoves pirmieji diegia Švenčionių rajono bitininkų Pupkevičių šeima. Pradėję nuo trijų avilių dabar turi 800! Kuo ypatingas šeimos verslas? Pokalbis studijoje su Aleksandru ir Tadu Pupkevičiais. Ved. Arvydas Urba.

LRT OPUS studijoje vyksta unikalūs dalykai – Pokalbis su pjesės „12 gramų į šiaurę“ autoriumi, spektaklio režisieriumi Aleksandru Špilevoj ir pjesės herojumi (taip pjesės herojumi, ne aktoriumi) Marčium! Pjesės autorius pastebi, jog šiame kūrinyje atsiranda takoskyra tarp meilės sau, tau ir jam. Pjesės herojus atsidūręs gyvenimo kryžkelėje, kai geriausio draugo mergina pradeda jausti simpatiją jam, pradeda klaidžioti savo sąmonės koridoriais. Laidoje aptariam skirtingas situacijas ir priežastis į sąmonės koridorius nuklysti. Taip pat prisimename Aleksandro skirtingus darbus, lyginame rašytas pjeses su kurtais spektakliais. Kviečiame pažinti personažą per pjesę, o ten atrasti ir dalelę savęs. Ved. Tomas Lukaševičius.

Ar novatoriški sprendimai teatre tėra ilgai pamirštos senos idėjos? Pokalbis su „Auksinio scenos kryžiaus“ laureatu, dramaturgu Aleksandru Špilevojumi bei „Apeirono“ teatro įkūrėja Greta Gudelyte. Austrų rašytojas Robert Menasse pristato romaną „Sostinė“. Kūrinys, žvelgiantis į šiuolaikinę Europą, apdovanotas svarbiausia vokiečių kalba kuriamos literatūros premija „Deutsche Buchpreis“. Balandžio 13-ąją minima pasaulinė vinilinių plokštelių parduotuvių diena (Record Store Day). Kotryna Lingienė kalbasi su Kaune įspūdingas plokštelių kolekcijas sukaupusiais melomanais. Interviu su kino režisiere Sudabeh Mortezai, kurios filme „Džoja“ pasakojama apie į prekybos žmonėmis ratą įstrigusias nigerietes. 440-ąjį gimtadienį švenčiančio Vilniaus universiteto profesorius, matematikas Rimas Norvaiša komentare svarsto apie pasaulį be universitetų. Pasaulio kultūros naujienų apžvalga. Apklausos, komentarai, diskusijos socialiniuose tinkluose ir privatūs pokalbiai – visur galime ir net esame skatinami reikšti savo nuomonę. Bet ar kiekviena nuomonė vertinga ir, galų gale, kam visos jos įdomios? Apie tai svarsto žurnalo „Verslo klasė“ redaktorius Aurelijus Katkevičius, Vilniaus licėjaus mokytojas Ričardas Jankauskas, MO muziejaus vadovė Milda Ivanauskienė, psichologė Lina Rasimaitė ir gydytojas Andrius Černauskas. Ved. Juta Liutkevičiūtė.

Pasivaikščiosime po naują MO muziejaus parodą „Gyvūnas – žmogus – robotas“, pasakojančią apie žmogaus ir kitų gyvybės formų bei dirbtinio intelekto santykius. Dienraščių kultūros puslapių apžvalga. Rubrikoje „Kalbos rytas“ – apie audiovizualinį vertimą ir subtitrus kurtiesiems bei neprigirdintiesiems pasakoja Vilniaus universiteto dėstytoja docentė Jurgita Kerevičienė. Ar novatoriški sprendimai teatre tėra ilgai pamirštos senos idėjos? Pokalbis su „Boriso Dauguviečio auskaru“ apdovanotu garso menininku Arturu Bumšteinu, „Auksinio scenos kryžiaus“ laureatu aktoriumi, režisieriumi ir dramaturgu Aleksandru Špilevojumi bei aktore, viena iš Apeirono teatro įkūrėju Greta Gudelyte. Ved. Indrė Kaminckaitė. Klasikos enciklopedija: apie Vittorio De Sica iš trumpos kino istorijos. Ved. Indrė Kaminckaitė

Ēdiens nav bezveidīga, bezkrāsaina masa, lai tikai nodrošinātu dzīvībai nepieciešamo. Ēdiens neapšaubāmi ir dzīves bauda un to izbaudīt palīdz ne tikai garšas kārpiņas, bet arī tekstūra, krāsa, aromāts un pasniegšanas veids, un pat skaņa un sajūta, kad iekožamies tajā. Kāpēc čipsiem ir jābūt kraukšķīgam, bet svaigai baltmaizei - mīkstai? Kāpēc skaņa, kad atskrūvē atspirdzinoša dzēriena pudeli, liek mutē sariesties siekalām un kā garšotu zaļa apelsīnu sula? Zinātne par ēdienu un garšas uztveri ir sarežģīta un aizraujoša. Gastrofizika jeb zinātne par garšu, tā to nodēvējuši zinātnieki pasaulē. Raidījumā Zināmais nezināmajā par to pārrunājam ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju un kognitīvo zinātņu pētnieku Jurģi Šķilteru un inženieri, „Bliss Gelato” saldējuma radītāju Kārli Agri Grosu un viņa dēlu Aleksandru, kuram arī ir ko teikt par garšu, garšas īpašībām un garšas fiziku. Mēģinām sagaršot vīnā riekstus, augļus un par rudens lapas Sulīgs, mīksts, slaids, stūrains, tīrasinīgs, ar zemes vai zāles garšu – tie ir tikai daži no vīna apzīmējumiem, ko lieto šī dzēriena pazinēji, lai raksturo tā garšu. Kā un kāpēc šādus daiļskanīgus apzīmējumus izmanto vīnam, stāsta vīnzinis, uzņēmuma „Noble Wine” pārstāvis Ronalds Pētersons. Glāzē ir ieliets Toskānas reģionā darināts “Merlot” vīnogu vīns un mēģinu sagaršot visu vīnziņa nosaukto garšu buķeti. Aromāts šķiet daudz bagātīgāks par šī dzēriena garšu. Vīna pazinēju pasaulē vārdi skan kā dzeja: noturīgs, zīdains, samtains, nervozs, skanīgs, ugunīgs taukains. Vīns var būt šarmants, sparīgs, kalsns, krēmīgs, tas var būt ar zāles vai dzelzs garšu. Kopā ar Ronaldu turpinu malkot vīnu un izprast, kur un kā rodas šī dzēriena apzīmējumi. Lai izjustu vīna garšu, tas ir jādzer lēnām ar nelieliem malkiem, un kā bilst Ronalds Pētersons, būtiska ir vīna pēcgarša.  

OPAPAPAPA!!!! Aleksandras yra labai kietas treneris, tokie turėtų būti visi sporto treneriukai! Kalbėjome apie boksą, sporto naudą, vaikų MMA lygą, fitneso treneriukus su 6packais ir kt. https://www.patreon.com/pralauzksalta https://itunes.apple.com/lt/podcast/pralaužk-vieną-šaltą/id1364954186?mt=2

Imamo ga! Predsednika! No... "imamo". Ali ima on Uefo? Kakorkoli že... Aleksandru Čeferinu čestitamo tudi mi v Ofsajdu. In pozdravljamo čim boljše čase tudi za NZS. In pokal. In superpokal. Najprej naš, potem pa lahko magari tudi evropskega, ne? Ampak... Nazaj domov. Po osmini finala oziroma drugem krogu pokala sva s Klemnom obdelala prvo četrtino prvenstva. V nulo? Pa... Recimo. Gosta tokrat ni, čakali bomo in ustvarjali kao pritisk, pardon, parkirali avtobus pred Zvezo nogometnih sodnikov Slovenije, da pokažejo, da so tudi oni del fuzbala. In pa NZS. In tako dalje. Ker nam malo volje jemlje vse skupaj, povezano z rokami, ki so en vikend eno, drugi vikend drugo. V enem letu nikakor še nismo mogli do ZNSS tudi sodelovanje z NZS je, milo rečeno, slabo. Ni pa nam vzelo volje. Še. P.S. Ofsajd #56 bo na sporedu - kljub krogu med tednom - v ponedeljek, 26. septembra. Upamo, da končno s kakšnim gostom iz NZS in/ali ZNSS. *** OFSAJD KROGA: Saj veste... GOL KROGA: Klemen Šturm [Krško] • Irfan Hadžić [Celje] IGRALEC KROGA: Denis Klinar [Olimpija] MENJAVA KROGA: Marwan Kabha [Maribor] IZJAVA KROGA: "S Katancem se ne bom pogovarjal več jaz." Aleksander Čeferin, predsednik Uefe TRENER KROGA: Janez Žilnik [Radomlje] OFSAJDI 2016/17: 27 - Domžale 24 - Celje 22 - Aluminij, Maribor 21 - Rudar 20 - Gorica* 12 - Olimpija, Krško 11 -Radomlje 9 - Koper* *** ZAPISNIK Oddajo #Ofsajd o fuzbalu slovenskem, naši in vaši Prvi Ligi Telekom Slovenije poslušate na iTunes in Soundcloudu, pišete na facebook, pridno pa odgovarjava tudi na ofsajd@urbani.si. Ofsajd lahko zdaj, ko smo že abrahamovci, počasi pa se bliža tudi naš prvi rojstni dan, tudi [finančno] podprete, vsak evro bo šel na fuzbal. Več na urbani.si/ofsajd.

Delova komentatorja Janez Markeš in Ali Žerdin vsako sredo komentirata, kaj se je dogajalo po Sloveniji (in včasih po svetu).