Podcasts about dmitrijs

Sagatavojis sociologs, zinātniskā institūta „Baltic Studies Centre” vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Tālis Tisenkopfs. Šodien es jums nolasīšu Adas Tisenkopfas esejas “Biarica” pirmo daļu “Chanel No 5”. Tas ir stāsts par Koko Šaneles leģendārajām smaržām. Latviski to tulkojusi Jolanta Treile. Biarica (Biarizz) ir leģendām apvīts kūrorts Francijas basku zemē, Atlantijas okeāna Biskajas līča piekrastē. Tā pievelk atpūtniekus jau vairāk nekā simt gadu. 19. gadsimtā Biarica bija neliels zvejnieku ciems, kura dzīvi izmainīja Napoleona III sievas lēmums uzcelt tur karaļa rezidenci – tagadējo Pils viesnīcu (Hôtel du Palais). Te imperatoru pāris vadīja vasaras. Tīrais gaiss un okeāna viļņi vilināja arī citas karaliskās ģimenes un aristokrātus no dažādām Eiropas zemēm. Rudeņos te apmetās arī rakstnieks Vladimirs Nabokovs ar ģimeni. “Biarica tajos laikos vēl bija saglabājusi savu smalko būtību” – atmiņās raksta Nabokovs. 1915. gadā savu trešo modes nama veikalu pēc Parīzes un Dovilas (Deauville) Biaricā atver Gabriela jeb Koko Šanele. Vārds Koko viņai pielipis no jaunībā kādā Dovilas bārā dziedātās dziesmiņas piedziedājuma “Koko, Koko”. Par pirmajām salona apmeklētājām kļūst turīgas dāmas, kas Biaricā patvērušās no Pirmā pasaules kara vētrām. Viņām patīk Šaneles piedāvātais stils  – vienkāršs, bet reizē elegants un ērts. Biaricā Gabriela iepazīstas ar Lielkņazu Dmitriju Pavloviču, Krievijas cara ģimenes pārstāvi. Viņu savaldzina Dmitrija skaistums un liktenis. Lielkņazs bija gara auguma, ar noslēpumainām zaļām acīm. Viņš bija cara Aleksandra II mazdēls un cara Nikolaja II brālēns, izsūtīts no Krievijas, jo ar draugu Fēliksu Jusupovu bija iejaukts Rasputina slepkavībā. Izsūtījums izglāba Lielkņaza dzīvību. Šanelei ar Dmitriju izveidojās draudzīgas attiecības. Reiz Gabriela un Dmitrijs dodas ceļojumā uz Kannām. Dmitrijs ierosina mainīt maršrutu un iegriezties Grasā – pilsētā, ko dēvē par smaržu galvaspilsētu. Šanele iedomājās, ka Dmitrijs pasniegs viņai kādu smaržu flakonu, taču dāvana izrādījās citāda. Grasā Dmitrijs iepazīstina Šaneli ar parfimēru Ernestu Bo, kuru pazina kopš Pēterburgas laikiem. Ernesta vecāki bija kalpojuši cara galmā par parfimēriem. Dmitrijs teica, ka Ernests var radīt īpašas smaržas. Kad Šanele izrādīja interesi, Bo pasniedza viņai flakonu. Šanele uzreiz sajuta ko neparastu. Viņa vērsās pie Bo: “Jums jārada elegantas sievietes smarža. Sievietei neklājas smaržot pēc tā, kam viņa gājusi garām. Viņa nedrīkst smaržot arī pēc oranžērijas. Tā nav elegances smarža. Iegaumējiet, jums jārada sievietes, nevis puķu vāzes smarža.” Nākamajā tikšanās reizē Ernests sarindoja Gabrielas priekšā piecas sanumurētas aptiekas zāļu pudelītes. Beigusi testēt, Šanele izlēmīgi ar pirkstu norādīja uz piekto paraugu. “Un kādu flakonu?” – jautāja parfimērs. Tolaik firma “Lalique” (Lalik) izgatavoja izsmalcināta dizaina smaržu flakonus. Taču Gabrielai prātā ienāca nelielā degvīna pudele, ko ko reiz bija rādījis Dmitrijs. Viņš to bija atvedis līdzi emigrācijā kā piemiņu no armijas dienesta laika. Vienkāršais flakons № 5 viņai atgādināja Dmitrija saglabāto pudelīti. “Šo pašu,” – izlēmīgi noteica Šanele. Bo jutās pārsteigts – tā bija parasta aptiekas pudelīte. “Nekas nav jāizskaistina,” – Koko noteica, – “Izskaistināts ir visiem, bet mums būs vienkārši flakons!” Kad Dmitrijs painteresējās par smaržu nosaukumu, Gabrielas atbilde bija –  “Šanel № 5”. Tas Dmitriju izbrīnīja: “Jūs vienmēr esat tiekusies būt pirmā!” Uz to Šanele atbildēja: “Atcerieties, – Šanele vienmēr ir pirmā, pat ja tā ir “Šanel № 5”. Savus pirmos smaržu flakonus Šanele nelaida pārdošanā, bet dāvināja draudzenēm un paziņām. Runas par jaunajām smaržām  izplatījās ātri. Dāmas interesējās kad un kur kāroto jaunumu varēs nopirkt. 1921. gadā visa Parīze smaržoja pēc “Šanel № 5”. Pat pēc simt gadiem “Šanel № 5” ir starp pirktākajām smaržām pasaulē.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Dmitrijs Trizna, Security Researcher at Microsoft joins Nic Fillingham on this week's episode of The BlueHat Podcast. Dmitrijs explains his role at Microsoft, focusing on AI-based cyber threat detection for Kubernetes and Linux platforms. Dmitrijs explores the complex landscape of securing AI systems, focusing on the emerging challenges of Trustworthy AI. He delves into how threat actors exploit vulnerabilities through techniques like backdoor poisoning, using gradual benign inputs to deceive AI models. Dmitrijs highlights the multidisciplinary approach required for effective AI security, combining AI expertise with rigorous security practices. He also discusses the resilience of gradient-boosted decision trees against such attacks and shares insights from his recent presentation at Blue Hat India, where he noted a strong interest in AI security. In This Episode You Will Learn: The concept of Trustworthy AI and its importance in today's technology landscape How threat actors exploit AI vulnerabilities using backdoor poisoning techniques The role of frequency and unusual inputs in compromising AI model integrity Some Questions We Ask: Could you elaborate on the resilience of gradient-boosted decision trees in AI security? What interdisciplinary approaches are necessary for effective AI security? How do we determine acceptable thresholds for AI model degradation in security contexts? Resources: View Dmitrijs Trizna on LinkedIn View Wendy Zenone on LinkedIn View Nic Fillingham on LinkedIn Related Microsoft Podcasts: Microsoft Threat Intelligence Podcast Afternoon Cyber Tea with Ann Johnson Uncovering Hidden Risks Discover and follow other Microsoft podcasts at microsoft.com/podcasts Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Dmitrijs Trizna, Security Researcher at Microsoft joins Nic Fillingham on this week's episode of The BlueHat Podcast. Dmitrijs explains his role at Microsoft, focusing on AI-based cyber threat detection for Kubernetes and Linux platforms. Dmitrijs explores the complex landscape of securing AI systems, focusing on the emerging challenges of Trustworthy AI. He delves into how threat actors exploit vulnerabilities through techniques like backdoor poisoning, using gradual benign inputs to deceive AI models. Dmitrijs highlights the multidisciplinary approach required for effective AI security, combining AI expertise with rigorous security practices. He also discusses the resilience of gradient-boosted decision trees against such attacks and shares insights from his recent presentation at Blue Hat India, where he noted a strong interest in AI security.       In This Episode You Will Learn:       The concept of Trustworthy AI and its importance in today's technology landscape  How threat actors exploit AI vulnerabilities using backdoor poisoning techniques  The role of frequency and unusual inputs in compromising AI model integrity      Some Questions We Ask:        Could you elaborate on the resilience of gradient-boosted decision trees in AI security?  What interdisciplinary approaches are necessary for effective AI security?  How do we determine acceptable thresholds for AI model degradation in security contexts?       Resources:   View Dmitrijs Trizna on LinkedIn   View Wendy Zenone on LinkedIn   View Nic Fillingham on LinkedIn    Related Microsoft Podcasts:     Microsoft Threat Intelligence Podcast   Afternoon Cyber Tea with Ann Johnson   Uncovering Hidden Risks       Discover and follow other Microsoft podcasts at microsoft.com/podcasts   The BlueHat Podcast is produced by Microsoft and distributed as part of N2K media network.  

Dmitrijs from the Latvian Football Podcast is our guest this time as we delve into the Virsliga! We hear about the league format, foreign player rules, youth development, Latvian players abroad and more! SOCIALS The Latvian Football Podcast team: Dmitrijs, Frank and Gustavs X - https://twitter.com/lvfootball_show Instagram - https://www.instagram.com/lvfootball_... YouTube - https://www.youtube.com/@UC67_PUKc5ec... OUR STUFF.... Website: www.nc-network.com email: contact@nc-network.com Instagram: https://www.instagram.com/thisismappa/ Twitter: https://twitter.com/ThisIsMappa

This week, Rory is joined by Dmitrijs Kravčenko, host of the Latvian Football Podcast. They discuss Olimpija Liepāja, a historic club from Latvia through which the history of football in Latvia through different eras can be studied. Olimpija Liepāja are a great case study for the heritage, identity and place issues which surround football clubs, and we pick these themes apart as we explore the story of Olimpija Liepāja from the 1920s to the modern day.

90. gados, attīstoties kabeļtelevīzijai un internetam, pilsētās pa gaisu tika savilkti visdažādākie vadi. Jau gandrīz 20 gadus vismaz Rīgā vadus pa gaisu vilkt nedrīkst, bet tie joprojām tiek lietoti, jo pārcelt visu infrastruktūru uz pazemi ir vai nu pārāk dārgi, vai neiespējami. Situāciju izmanto arī nelegālie pakalpojumu piedāvātāji, jo neviens nezina, kas kam pieder. Par situāciju telekomunikāciju pakalpojumu tirgū saruna Krustpunktā. Diskutē telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins, "Tet" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Ieva Kalderauska un Rīgas dome Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos Ingūna Urtāne. Ja jūs dzīvojat ārpus lielajām pilsētām, tad ļoti iespējams, ka interneta vai televīzijas pakalpojumu pirkšanai jums nav lielas izvēles. Ir  mobilo operatoru, varbūt vēl kādi piedāvājumi. Pilsētās viss ir citādi, īpaši Rīgā. Ir legāli, puslegāli, reizēm šķiet, vispār kaktu operatori. Visdažādākie censoņi savulaik steidzās piedāvāt kaut ko savu, velkot pa logiem, pa māju jumtiem, kur nu vēl ne. Ja jūs paskatāties arī šodien uz augšu Rīgā, var redzēt vietām visvisādus vadu mudžekļus. Jau gandrīz 20 gadus galvaspilsētā gaisa vadus ierīkot nedrīkst. Bet situācija ir pavisam dīvaina, jo neviens īsti nezina, kas kam pieder. Neviens tā īsti neriskē kaut ko griezt nost, nav zināms, kam varētu rasties tāpēc problēmas. Nelegāļi turpina uzdarboties un tādas īstas kārtības tajā visā nav. Par gaisa vadiem, par pakalpojuma sniedzējiem, konkurenci un arī drošību kaut kādā mērā saruna raidījumā.

90. gados, attīstoties kabeļtelevīzijai un internetam, pilsētās pa gaisu tika savilkti visdažādākie vadi. Jau gandrīz 20 gadus vismaz Rīgā vadus pa gaisu vilkt nedrīkst, bet tie joprojām tiek lietoti, jo pārcelt visu infrastruktūru uz pazemi ir vai nu pārāk dārgi, vai neiespējami. Situāciju izmanto arī nelegālie pakalpojumu piedāvātāji, jo neviens nezina, kas kam pieder. Par situāciju telekomunikāciju pakalpojumu tirgū saruna Krustpunktā. Diskutē telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins, "Tet" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Ieva Kalderauska un Rīgas dome Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos Ingūna Urtāne. Ja jūs dzīvojat ārpus lielajām pilsētām, tad ļoti iespējams, ka interneta vai televīzijas pakalpojumu pirkšanai jums nav lielas izvēles. Ir  mobilo operatoru, varbūt vēl kādi piedāvājumi. Pilsētās viss ir citādi, īpaši Rīgā. Ir legāli, puslegāli, reizēm šķiet, vispār kaktu operatori. Visdažādākie censoņi savulaik steidzās piedāvāt kaut ko savu, velkot pa logiem, pa māju jumtiem, kur nu vēl ne. Ja jūs paskatāties arī šodien uz augšu Rīgā, var redzēt vietām visvisādus vadu mudžekļus. Jau gandrīz 20 gadus galvaspilsētā gaisa vadus ierīkot nedrīkst. Bet situācija ir pavisam dīvaina, jo neviens īsti nezina, kas kam pieder. Neviens tā īsti neriskē kaut ko griezt nost, nav zināms, kam varētu rasties tāpēc problēmas. Nelegāļi turpina uzdarboties un tādas īstas kārtības tajā visā nav. Par gaisa vadiem, par pakalpojuma sniedzējiem, konkurenci un arī drošību kaut kādā mērā saruna raidījumā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

La prova es va disputar ahir, amb 525 inscrits, de 17 nacionalitats diferents.

Priestera viedoklis par pāvesta izteikumu par karu Ukrainā - metafora "Baltais karogs"

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

We sat down with Dmitrijs from the Latvian Football Podcast and discussed the pre-season event 'Livonian Winter League'

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Sarunājamies šoreiz ar Dmitriju Kļešņinu - mednieku, sporta šāvēju, Anima Libra dibinātāju un galveno konstruktoru. Runājam par lodēm, par trokšņu slāpētājiem, dažādiem noderīgiem padomiem - ko darīt un nedarīt ar klusinātājiem. Konkursa balva no veikaliņā Outdoorexperts.lv Pievilinātājs Turbo sīrups: https://outdoorexperts.lv/lv/atraktanti/141-pievilinatajs-turbo-sirups-1l.html Epizodi veido: Linda Dombrovska, Indulis Burka un Oskars Treilihs Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Partnerības likums u.c. tēmas.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kanske är hjälten den som inte förändras? Och samhället inte anpassat efter en klassisk berättarstruktur? Morris Wikström reflekterar över två konstnärer som gjorde uppror mot genrekraven. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. ESSÄ: Detta är en text där skribenten reflekterar över ett ämne eller ett verk. Åsikter som uttrycks är skribentens egna.I Kristian Lundbergs kriminalroman ”Eldätaren” från 2004 möter läsaren en berättarröst som inte klarar av deckargenrens krav. Berättaren säger: ”Det är en tidig morgon. Det är så alla berättelser skall påbörjas. Du anger tiden, platsen och först senare kommer händelseförloppet att veckla ut sig, som en turistkarta man drar upp ur fickan. Vad säger kartan? Att du är vilse. Att detta inte är dina kvarter.”Nej, deckargenren var nog inte poeten Kristian Lundbergs kvarter. För genom hela boken bråkar han med genrekonventionerna. Istället för mysteriets gradvisa upplösning möts läsaren av en ordmassa om samhällets orättvisor, och det uppstår egentligen aldrig ett spänningsmoment. Någon deckare i traditionell bemärkelse är det alltså inte. Ett misslyckat försök, kanske. Men just därför blir boken en intressant inblick i hur svårt det är att berätta för den som inte accepterar de konventioner som är förknippade med genre och dramaturgi. Då har ändå författaren en lättare uppgift än filmskaparen – vars konstnärliga verk ofta av kommersiella skäl avkrävs en början, en vändpunkt och ett slut. Ja, så vanliga och utbredda är dramaturgins konventioner inom filmen att man som tittare ofta inte reagerar förrän de utmanas.En av dem som i sina filmer gjort just det är den polske regissören Pawel Pawlikowski. I sin Oscarsvinnande film Ida från 2013 berättar han historien om en katolsk ung kvinna som vuxit upp på ett kloster nu, innan hon ska avlägga sitt nunnelöfte, uppmanas att söka upp sin enda levande släkting – ett slags farväl till en värld som Ida egentligen aldrig upplevt. Filmen skildrar hur Ida stiger ut från ett skyddat klosterliv och utsätts för jazzmusik, kommunister, ateister och inte minst för den fysiska kärleken. Men trots dessa upptäckter sker inte det vi förväntar oss: långsamt inser vi att det inte spelar någon roll vad Ida får uppleva – hon kommer inte att ompröva sitt beslut att bli nunna. Ingen upptäckt, inget löfte om framtiden förmår förändra hennes beslut. Mötet med kärleken, som enligt dramaturgins konventioner borde innebära en vändpunkt för protagonistens strävan, leder inte till förändring. Idas bevekelsegrunder är desamma under hela filmen. Vad vill Pawlikowski säga? Det vore lätt att förstå filmen som en skildring av hur den kristna trons eviga anspråk trumfar samtidens förgänglighet. Men faktum är att Pawlikowski redan 1991 använde ett liknande berättande – då i dokumentärfilmen ”Dostoevsky's travels”.I dokumentärfilmen får vi följa Fjodor Dostojevskijs sentida släkting Dmitrij Dostojevskij som beger till Europa. Dmitrij är till skillnad från sin berömda släkting ingen författare, utan en enkel spårvagnsförare – och hans mål med resan till Europa är enkelt: han vill få tag i en Mercedesbil, ett märke som blivit populärt på Sankt Petersburgs (dåvarande Leningrads) grå paradgator. Dmitrij Dostojevskij är ärligt talat en ganska grå figur han med. Väl i Tyskland inser han snabbt att den summa pengar han fört med sig från Ryssland inte räcker för att köpa en Mercedes. För att tjäna pengar beslutar sig Dmitrij för att föreläsa för tyskarna om sin berömda författarsläkting. Men Dmitrij verkar inte vara så beläst, så för att knåpa ihop sina föreläsningar plagierar han skamlöst tyska läroböcker om Fjodor Dostojevskijs idévärld, samtidigt som han kedjeröker och dricker öl på toaletten. Det är först när Dmitrij deltar i en reklamfilm och får låna en röd sportbil som folk öppnar sina dörrar för honom. Det ena leder till det andra, och när Dmitrij till slut återvänder till Tyskland efter en hejdlös Europaturné lyckas han faktiskt få tag i en Mercedes. När filmen slutar står Dmitrijs tyska bilhandlare och vinkar av honom. ”Jag trodde aldrig han skulle lyckas”, mumlar bilhandlaren för sig själv.Men poängen är att Dmitrij – liksom Ida – inte alls förändras av sina nya erfarenheter. Han är lika färglös när han åker från Tyskland som när han kom. Trots alla sina möten lär han sig ingenting, han utvecklas inte. Han tänkte ju bara på sin Mercedes hela tiden. Men i Pawlikowskis film framstår detta inte alls som en svaghet – utan som en styrka. I sin orubbliga längtan efter en Mercedes är Dmitrij lika helig som Ida i sin religiösa tro. Omvärlden har gjort sitt bästa för att rubba deras drivkrafter, men misslyckats. Vad Pawlikowski gör är att ifrågasätta dramaturgins konventioner. Berättelsens vändpunkt, som borde innebära att huvudpersonen lär sig något, att huvudpersonens motiv förändras – inträffar aldrig. Istället tycks förhållandet vara det rakt motsatta: det är huvudpersonerna som stirrar dramaturgin i ögonen - tvingar dramaturgin att rannsaka sig själv. Tvingar den att ifrågasätta sin uppfattning om att vi människor blir våra bästa jag först när vi förändras. I Pawlikowskis värld är det den som inte viker en tum som avgår med segern.Det finns något väldigt subversivt i det här berättandet, som talar om beslutsamhet och integritet i en kultur och ekonomi som strävar efter att ersätta gamla begär och föremål med nya. Dramaturgins konventioner framstår i Pawlikowskis filmer som en otäck gestalt som ömsom sträcker fram morötter, ömsom låter piskrappen vina – allt för att få oss att hitta nya föremål för vår längtan. Både Ida och Dmitrij Dostojevskij prövas, men vägrar att omvändas. På det viset lyckas Pawel Pawlikowski gestalta den konflikt som Kristian Lundberg stod inför i sina prosaböcker när han vägrade anpassa sig till genrekonventionerna. hans romaner är ett sökande efter en berättelse som inte ger vika för oväntade slut och omvälvande vändpunkter.Kristian Lundbergs väg är en mycket svår väg att vandra. För problemet för den som förvägrar berättelsen en vändpunkt är att berättelsens början blir så avgörande. Ingenting går ju att förändra efterhand. Det är därför, tänker jag mig, som hans romaner är fyllda med omtagningar. Det han efter när han gör sina omtagningar är inte berättelsens slut, utan dess början. Ett godtagbart första påstående som kan styra den logik som berättelsen sedan måste följa. Och när deckargenren eller romangenrens karta inte stämde med den verklighet Kristian Lundberg ville berätta om – en verklighet där det sociala arvet aldrig gick att trolla bort i vändpunktens befriande rörelse – då blev skrivandet ett försök att rita en ny karta.Frågan är om Kristian Lundberg någonsin blev klar med sitt kartritande. I sin sista bok ”Sånger vid avgrunden” beskriver författaren hur han återfaller i ett drogmissbruk. Han söker fortfarande efter den där början som ska förklara allt som hände sen, men tycks ständigt misslyckas. Ändå, eller kanske just därför, är det i ”Sånger vid avgrunden” som Kristian Lundberg blir som tydligast i sin kritik mot ett konventionellt berättande. Han skriver i en passage som jag tror är avgörande, men lätt att missa i textens rasande rörelse: ”Du upptäcker inte förrän det är för sent att du igen har förlorat. Du förstod inte ens att det hade utkämpats en strid. Det är ett sätt att närma sig berättelsen”.Morris Wikström, kulturjournalist och doktorand i rysk litteratur

Režisors Dmitrijs Petrenko stāsta par savu darbu Liepājas teātrī un iepazīstina ar turpmākajiem plāniem Tallinas Krievu teātrī, kurā viņš būs mākslinieciskais vadītājs.   Liepājas teātra galvenais režisors Dmitrijs Petrenko kļūs par Igaunijas Krievu teātra māksliniecisko vadītāju, paziņojis Igaunijas Krievu teātris. Petrenko uzvarējis konkursā, kurā par šo amatu sacentās vēl četri pretendenti. Jaunajā amatā Petrenko stāsies 14. septembrī. Baltijas reģiona reāliju pārzināšana, izpratne par to, kādas prasības pašreizējais laiks izvirza Igaunijas Krievu teātrim, sekmīga pieredze teātra trupas vadīšanā un pedagoģiskā prakse bija galvenie argumenti, kas konkursa komisijai lika izdarīt izvēli par labu Petrenko, norādīts teātra paziņojumā.

The metaverse is more than just a space to socialize; it's a representation of real life. Understanding this helps us better understand augmented and virtual realities and where they are heading in the future. Today's guest, Dmitrijs Jurins, captures this essence, focusing on Digital Twin implementation for connected devices and Metaverse data representation. He is a modern business leader, visionary systems thinker, and technical management advisor, who is passionate about the full-cycle IoT and Edge hardware product creation as well as SaaS and Enterprise system design and development. In this episode, Dmitrijs talks about how they are providing true operational insight of built environments digitally with the use of digital twin technology. He explains to us how they work and relate to the metaverse and what applications they are working on to transform companies. Plus, Dmitrijs shares the exciting things happening in the space, what it says to the economy of scale in hardware, and what holds us back from technological advances. The metaverse goes beyond the stigma attached to it; it offers us a tool to better our lives. Join this conversation and learn how it can help companies move forward into the digital future.Love the show? Subscribe, rate, review, and share! http://thefuturistsociety.net/

Kas ir maldu mācības? Šo jautājumu gribas uzdot, kad cenšas dzīvot savu kristīgo ticību. Tik daudz dažādi viedokļi, uzskati un pārliecības, kā saprast, kas ir autentisks un kas nē? Maldi nav tikai kaut kāda vēsturiska parādība, bet mūsdienās arī ne mazums aktuāla tēma. Kā to saprast un risināt? Vai sinodalitāte, pāvesta Franciska iniciatīva ir maldīga? Kā ir ar ikdienas neapzinātām praksēm un pārliecībām, ko mēs dzīvojam, bet, kas ir vairāk māņticība kā ticība.

Kas ir maldu mācības? Šo jautājumu gribas uzdot, kad cenšas dzīvot savu kristīgo ticību. Tik daudz dažādi viedokļi, uzskati un pārliecības, kā saprast, kas ir autentisks un kas nē? Maldi nav tikai kaut kāda vēsturiska parādība, bet mūsdienās arī ne mazums aktuāla tēma. Kā to saprast un risināt? Vai sinodalitāte, pāvesta Franciska iniciatīva ir maldīga? Kā ir ar ikdienas neapzinātām praksēm un pārliecībām, ko mēs dzīvojam, bet, kas ir vairāk māņticība kā ticība.

Lk. 9:23. Bet Viņš runāja visiem: Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi un ik dienas ņem savu krustu, un seko man!

"Tad Jēzus viņiem teica: "Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles pirms jums ieies Dieva valstībā. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, un jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Bet arī tad, to redzēdami, jūs neatgriezāties un viņam neticējāt. /Mt. 21:31-32/ Dienas laikā veiksim sirdsapziņas izmeklēšanu, lai pārdomātu to, kad neesam atbildējuši Dieva aicinājumam.

Latvijas valsts pārvalde un uzņēmumi atvaira kiberuzbrukumus gandrīz katru dienu. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par Latvijas iekšējo infrastruktūru, lai laicīgi atklātu inficētās iekārtas. Dmitrija Ņikitina, "Tet" valdes locekļa pēdējā gada pieredze šajos uzbrukumos ir diezgan bagāta. Kā atpazīt krāpnieciskus telefona zvanus? Kādi uzņēmumi ir uzbrucēju mērķis un vai Latvijā arī ir hakeri? Klausies jaunāko DIENA PĒC | Tehnoloģijas epizodi ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu.Support the show

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par to, ko sagaidīt nākotnē un kā nosargāt sev svarīgo! Ielūkosimies Latvijas Bankas prognozēs, kuras īsumā var raksturot – būs slikti, būs recesija, bet mierinājumam – nesatraucaties, ir bijis arī sliktāk.  Vēl par digitālo drošību. Diemžēl joprojām ļaunprātīgiem uzbrucējiem esam visai viegls mērķis. Šodien vairāk par uzņēmumiem, bet dzirdētais gan jau noderēs arī citiem.  Stagnācija, recesija, īstermiņā pavisam noteikti būs slikti – tādas jaunākās Latvijas Bankas prognozes, tā nomierinošā balsī izklāsta bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Skaidrs, ka ar zemu bezdarbu un augstu nodarbinātību, par ko runājām pirms pāris raidījumiem, no vienas puses, nodarbinātiem ir vieglāk pārlaist krīzi, no otras puses, uzņēmējiem ir jāmaksā aizvien lielākas algas, lai tiktu pie darba rokām un, jo vairāk naudas ekonomikā, jo vēl vieglāk turpināties cenu kāpumam. Ekonomikā to sauc par algu – cenu spirāli, kur abi šie faktori tik turpina viens otru dzīt augšup. Un tieši to ar naudas likmju kāpumu cenšas ierobežot centrālās bankas. Šīs zāles ir rūgtas un ir risks, ka ar pārlieku strauju likmju celšanu un naudas sadārdzināšanu, jeb tās vērtības kāpināšanu var recesijas apstākļos nokaut ekonomiku pavisam, likmes ir jāturpina celt, bet jābūt uzmanīgiem saka Mārtiņš Kazāks. Digitālā drošība Jo ekonomikā grūtāki laiki, jo vairāk pieaug noziegumu skaits. Ja runājam par noziegumiem un ļaunprātībām digitālajā vidē – tie nav izņēmums. Turklāt pēdējā pusgada laikā strauji audzis tādu kiberuzbrukumu skaits, kur aizdomas par vienas konkrētas valsts – Krievijas – iesaisti. Vairāk nekā 210 tūkstoši internetam pieslēgtu iekārtu Latvijā augustā ir saskārušās ar kādu kiberapdraudējuma risku, liecina inormācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" statistika. Salīdzinājumam – tas ir četras reizes vairāk nekā pērn šai pašā mēnesī. Situāciju raksturo uzņēmuma TET Galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas rīkotā diskusijā uzņēmējiem. Lai gan interneta ātruma, dažādu digitālo rīku ieviešanā esam visai gudri un priekšā citiem, diemžēl drošības jomā mūsu zināšanas un rīcība stipri iepaliek no pārējās Eiropas. Iespējams, tieši tāpēc esam tāds populārs mērķis. Nepietiek tikai ar to, ka ir kāds apmācīts datorspeciālists, kura uzdevums parūpēties, lai viss uzņēmumā darbotos droši un labi ar datoriem, ir jāiegulda arī savos pārējos darbiniekos un viņu prasmēs, saka Baltijas datoru akadēmijas izpilddirektore Signe Briķe.

Itūreiz raidejumā iz sarunu asam aicynuojuši Daugovpiļs Universitatis Socialūs zynuotņu fakultatis lektoru, politikys vāruotuoju Dmitriju Olehnoviču. Runojam par 9. maja nūtikšonu, sabīdreibys sasaškeļšonu, stereotipim i informativū telpu Latgolā.

Šodien ēterā tiekamies ar pr. Dmitriju, kurš piedalījās simpozijā par priesterību. Mariāņu tēvs dalās ar galvenajām atziņām, kuras guva 17. - 19. februārī notikušajā simpozijā. Vispirms mēs visi esam kristības sakramentā vienoti ar Jēzu, kurš ir priesteris. Līdz ar to katrs kristītais līdzdarbojas Kristus priesterībā. Priesteris arī dalījās pārdomās par uzrunu, kura bija veltīta sieviešu ordinācijas jautājumam un tam kā novērtēt sievišu lomu Baznīcā. Tāpat raidījuma viesis atsaucās uz kardināla Tagles uzruna, kura atgādināja, ka misijas apziņa ir tā, kas mums sniedz piepildījumu, ka mēs jūtamies patiesi laimīgi apzinoties, ka varam iesaistīties diženā misijā. Visbeidzot, pievēršoties pašai ordinētajai priesterībai, simpozija dalībnieki nonāc apie apziņas, ka aicinājumu skaits un kvalitāte ir atkarīga no tā kā jau bērnībā jaunieši tiek gatavoti sakramentiem un kāda ir katehēze. ar Simpozija materiāliem vari iepazīties šeit: communio-vocation.com/en/reliv...e-the-symposium pāvesta uzrunu šim simpozijam vari lasīt šeit: romereports.com/en/2022/02/17/...-the-priesthood vai arī tā kopsavilkumu latviski šeit: vaticannews.va/lv/pavests/news...eri-tuviba.html

Šodien ēterā tiekamies ar pr. Dmitriju, kurš piedalījās simpozijā par priesterību. Mariāņu tēvs dalās ar galvenajām atziņām, kuras guva 17. - 19. februārī notikušajā simpozijā. Vispirms mēs visi esam kristības sakramentā vienoti ar Jēzu, kurš ir priesteris. Līdz ar to katrs kristītais līdzdarbojas Kristus priesterībā. Priesteris arī dalījās pārdomās par uzrunu, kura bija veltīta sieviešu ordinācijas jautājumam un tam kā novērtēt sievišu lomu Baznīcā. Tāpat raidījuma viesis atsaucās uz kardināla Tagles uzruna, kura atgādināja, ka misijas apziņa ir tā, kas mums sniedz piepildījumu, ka mēs jūtamies patiesi laimīgi apzinoties, ka varam iesaistīties diženā misijā. Visbeidzot, pievēršoties pašai ordinētajai priesterībai, simpozija dalībnieki nonāc apie apziņas, ka aicinājumu skaits un kvalitāte ir atkarīga no tā kā jau bērnībā jaunieši tiek gatavoti sakramentiem un kāda ir katehēze. ar Simpozija materiāliem vari iepazīties šeit: https://communio-vocation.com/en/relive-the-symposium/ pāvesta uzrunu šim simpozijam vari lasīt šeit: https://www.romereports.com/en/2022/02/17/full-text-pope-francis-speech-on-the-priesthood/ vai arī tā kopsavilkumu latviski šeit: https://www.vaticannews.va/lv/pavests/news/2022-02/pavests-simpozijs-priesteriba-priesteri-tuviba.html

Daugavpils Jēzus Sirds draudzes vikārs Dmitrijs Artjomovs ir dzimis Rīgā, studējis vēsturi Daugavpils Universitātē un teoloģiju Ļubļinas Katoļu Universitātē, Varšavas Teoloģijas Akadēmijā un Saleziāņu Pontifikālajā Universitātē Romā. Šobrīd studē teoloģiju doktoranturā Varšavā. "Teoloģija manā skatījumā, protams es vienkāršoju, tā ir filozofija, kurai jautājums par Dievu ir atrisināts, pateicoties ticības pieredzei.” Dmitrijs ir vēl viens spilgts piemērs tam, cik multinacionāla vieta ir Latgale. Viņa tēvs nācis no Ukrainas, Hersonas apgabala, vectēvs bijis no Krievijas, vecmamma no Latgales. Jautāts, kas pēc tautības pats jūtās, Dmitrijs nevar atbildēt, vien noteikdams „ar šo jautājumu jau nesājos 40 gadus”. Viņš labprāt izmantotu eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas savulaik piedāvāto jēdzienu – latvijietis. „Manā skatījumā, mums ir jāmeklē nevis to, kas mūs šķeļ, bet jāuzdod jautājums Latvijā – kāda ir mūsu kopīgā vērtība, kāda ir kopīgā platforma, uz kuras esam spējīgi veidot to saliedētību," Dmitrijs Artjomovs. „Pret Putinu es neattiecos ar simpātijām, gribu uzreiz pateikt, bet es nevaru pateikt, ka man kā kristietim ir atļauts ienīst viņu. Cilvēkam, uz kur lido bumba, kura pilsēta tiek bombardēta, es varu saprast, ka viņš jūt šo naidu. Pēc tam, kad viss beigsies, kad viņš atgūs savu dzīvi, atbūvēs savu pilsētu, varbūt viņš skatīsies savādāk. Bet es varu teikt pēdiņās - es dodu viņam tiesības šīs jūtas just. Bet es kas dzīvoju šeit Latvijā, kuram nekas nedraud, es kā inteliģents cilvēks, kā kristietis, es nevaru atļaut sev noslīdēt, degradēt līdz tam, ka manas dusmas veidos manu pasaules redzējumu,” tā Dmitrijs, runājot par naidu un ar to saistītajām emocijām šobrīd cilvēkos. „Sākot no pandēmijas sākuma es katru reizi katros svētkos teicu, ka šogad šie svētki ir īpaši, un cik man gribētos, lai šie svētki nebūtu īpaši. Un mēs redzam, šogad tie svētki tomēr būs īpaši, ar īpašu noskaņu un emocijām, labām vai sliktām. Bet es uzskatu, ka it īpaši šajos svētkos un vispār visu savu dzīvi mums nedrīkst ļaut sevī uzvarēt zvēram, zvēram sevī sevi pašu uzvarēt!”          

Turpinot iepazīt Misi, šodien runājam par to kādos nodomos varam svinēt Misi. Kādi teksti mainās un kādus mēs varam izvēlēties atbilstoši liturģiskajam laikam vai kādai vajadzībai. Tāpat mariāņu tēvs Dmitrijs mums skaidro, ko tas nozīmē, kad priesteris svin Misi kāda cilvēka nodomā.

Turpinot iepazīt Misi, šodien runājam par to kādos nodomos varam svinēt Misi. Kādi teksti mainās un kādus mēs varam izvēlēties atbilstoši liturģiskajam laikam vai kādai vajadzībai. Tāpat mariāņu tēvs Dmitrijs mums skaidro, ko tas nozīmē, kad priesteris svin Misi kāda cilvēka nodomā.

Tajās dienās Mozus ganīja sava sievastēva – Madiāna priestera Jetro – aitas un, dzīdams ganāmpulku pāri tuksnesim, nonāca pie Dieva kalna Horeba. Un viņam parādījās Kunga eņģelis uguns liesmā no krūma vidus. Un Mozus redzēja, ka krūms dega ugunī, bet nesadega. Tad Mozus sacīja: “Es iešu un apskatīšu šo lielo parādību, kāpēc krūms nesadeg.” Bet Kungs redzēja, ka viņš iet skatīties, un Dievs sauca viņu no krūma vidus un sacīja: “Mozu, Mozu!” Viņš atbildēja: “Te es esmu.” Tad Dievs sacīja: “Netuvojies šeit klāt! Novelc sandales, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” Un Dievs atkal sacīja: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahama Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.” Mozus aizsedza savu vaigu, jo neuzdrošinājās uzlūkot Dievu. Kungs viņam sacīja: “Es redzēju savas tautas spaidus Ēģiptē un dzirdēju to kliedzam mocītāju nežēlības dēļ. Un, zinot tās bēdas, esmu nonācis, lai to atbrīvotu no ēģiptiešu rokām un izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kurā plūst piens un medus.” Bet Mozus sacīja Dievam: “Lūk, es iešu pie Izraēļa dēliem un sacīšu viņiem: “Jūsu tēvu Dievs ir sūtījis mani pie jums.” Bet, ja viņi man pajautās: “Kāds ir Viņa vārds?” – ko lai es atbildu?” Dievs sacīja Mozum: “Es esmu, kas esmu.” Tad vēl piebilda: “Tā tu pateiksi Izraēļa dēliem: “Es esmu” sūtīja mani pie jums.” Un Dievs atkal sacīja Mozum: “Tā tu pateiksi Izraēļa dēliem: “Jahve (Kas ir), jūsu tēvu Dievs, Ābrahama Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani sūtīja pie jums.” Tas ir mans vārds uz mūžiem un mans sauklis uz paaudžu paaudzēm.” /Izc 3, 1-8a.13-15/ Dievs Mozum atklāj savu vārdu. Ja Dievs atklāja savu vārdu, kas ierakstīts Izceļošanas grāmatā, kāpēc mēs sakām Dievs, Kungs? Daudz kas pazūd tulkojumā. Mozus Dievam lūdz atklāt savu vārdu, savukārt Dievs reizē atklāj un neatklāj savu vārdu. Mozus laikā katra tauta savus Dievus sauca vārdā. Zināt otra vārdu nozīmē pazīt otra būtību. Svētajos Rakstos daudzu varoņu vārdi nav tikai viņu identifikācija, bet gan atspoguļo viņu būtību un misiju. Vai Mozus būtu spējīgs pilnībā pazīt Dievu? Vai mēs Viņu varam pazīt pilnībā? Šodien mēs nezinām kā pareizi izrunājams Dieva Vārds. Zinām tikai šī vārda līdzskaņus JHVH. Pietāte pret Dieva Vārdu neļāva izrunāt pārāk bieži. Ir saprotama šī pietāte pret Dieva Vārdu, jo izteikt to nozīmē nonākt dialogā ar Viņu, nostāties VIņa klātbūtnē. Izraēla tauta uztvēra Dievu nopietni un tas ir piemērs mums. Svētajos Rakstos šis vārds tika aizstāts ar citiem vārdiem, no kuriem vispopulārtākais ir Adonai - "Kungs". Šodien ebreji lieto Hašem, kas nozīmē "Šis vārds". Ko nozīmē JHVH? Šim vārdam nav analogu. Vārda pamatā ir esamības ideja, bet paliek neskaidrs kā to saprast. Dievs pats skaidro: "esmu, kas esmu", vai arī "esmu, kāds esmu", vai arī "Esmu, jo esmu" uc. Redzam, ka, jo tālāk par to domājam, jo mazāk skaidrības. Dievs neatklājas kā viens no Dieviem, kam ir savs vārds. Viņš ir kaut kas pārsniedz mūsu saprašanu, Viņš vienmēr pastāv, VIņš vienmēr ir klāt. Kaut mēs bieži nesaprotam, kāpēc pasaulē notiek lietas, kas mums nav pa prātam, nenozīmē, ka tas nebūtu ārpus Dieva kontroles. Tāpat kā ar Dieva Vārdu mums nav skaidrības, tāpat ir ar daudziem jautājumiem, uz kuriem mums nav atbilžu. Tas nenozīmē, ka Dievam nav atbildes. Dievs ar savu Vārdu deva mājienus, bet laikam piepildotos, deva savu dēlu, kura Vārdā esam pestīti. Šobrīd, kamēr esam ceļā, esam aicināti uzticēties Viņam, jo ne visām atbildēm esam nobrieduši. Vai es pazīstu Dievu? Kādā vārdā es uzrunāju Dievu? Kādi ir mani šī brīža jautājumi, uz kuriem gribētu saņemt atbildes no Dieva?

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kosmoss, zaļais kurss un elektroautomašīnas, kā arī tehnoloģiju pielietojums medicīnā. Kas ir lielākie zinātnes sasniegumi aizejošajā gadā? To Artim un Rihardam palīdz atklāt Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Aivars Vembris un Elektronikas un Datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Kaspars Ozols, kā arī ekspertu komentāri no Lauras Očagovas (LIAA) un Dmitrijs Ņikitins (Tet). Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi portālā LSM.lv.

„Nepārspējams dialogu meistars un smalka, ironiska humora īpašnieks,” – tā par Fjodoru Dostojevski saka režisors Pēteris Krilovs, kura „Brāļu Karamazovu” un „Velnu” iestudējumi ir uzskatāmi par Latvijas teātra Zelta fonda sastāvdaļu. Režisoram Pēterim Krilovam Fjodora Dostojevska darbi sākotnēji nemaz tik ļoti nav patikuši – rakstnieks viņam „atklājies” pamazām, protams, sava nozīme bijusi arī uzaudzētajai dzīves pieredzei, kas palīdzējusi ievērot apkārtējo cilvēku raksturiezīmes. Stāstot, Pēteris Krilovs piemin atsevišķu Dostojevska personāžu kopu – pie tam, dažādu, ne tikai viena darba ietvaros, kuras iezīmīgums ir, viņa paša vārdiem, „ūdens liešana”. Tātad, viņi pasaka būtībā „neko” un tikai rada troksni. Un, saskaroties ar šādu tipāžu atainojumu, nav jēgas šo „ūdens liešanu” mazināt vai censties padarīt to, sacīsim, par pulveri ūdens vietā. Tādēļ, ka tieši tā ir konkrētā tipāža – vai pat nelielas to grupas – konstitūcija. Kā to apraksta teātra zinātniece Silvija Geikina, Pētera Krilova režijā 1991. gadā izveidotā pirmā Daugavpils aktieru kursa diplomdarba izrāde – Viljama Folknera “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa” mākslinieciski novatorisko kvalitāšu dēļ kļuva par izcilu notikumu visā latviešu teātra vēsturē. Arī aktieru kursa diplomdarba izrāde – Fjodora Dostojevska “Velni” Krilova režijā – 1993. gadā guva nedalītu skatītāju un kritikas atzinību. Tāpat pēc Fjodora Dostojevska romāna 1997. gada pavasarī tapušie „Brāļi Karamazovi” – bija aktiermeistarības diplomdarbs, kura trīs daļas Pētera Krilova režijā kopumā ilga septiņas stundas. Par iestudējumu krievu teātra zinātnieks Nikolajs Pesočinskis reiz izteicies: „Tas ir brīnums – ar tik jauniem, nepieredzējušiem aktieriem kamerstila izrādē, psiholoģiskā teātra nežēlīgajā tuvplānā sasniegt tik dziļu, gudru rezultātu!” Teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska atceras: „Mazā telpa, tas, ka norise notika arī aiz loga, uzdrīkstēšanās runāt par lieliem jautājumiem un jūtu galējībām - tas viss radīja sajūtu, ka tev līdz ar nedaudzajiem izrādes skatītājiem ir ekskluzīva iespēja pieskarties brīnumam. Un katru redzēto reizi stāsts bija par kaut ko mazliet citu, priekšplānā izvirzoties citam varonim - vienvakar tas bija Ģirta Ēča intelektuālis Ivans, izmisis no dieva neesamības, citvakar Artūra Skrastiņa kaislīgais, trakais Dmitrijs, kura acis aizmigloja tieksme pēc Baibas Brokas Grušeņkas sakarsušās asinis, trešajā vakarā - Regnāra Vaivara tikai šķietami rāmais, ticīgais, mīlestības pilnais Aļoša.”

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Valdis Valters uz sarunu aicinājis Latvijas vieglatlētikas savienības ģenerālsekretāru- Dmitriju Miļkeviču.

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās! Tēvs Dmitrijs Artjomovs mums stāsta par mariāņu kongregāciju un Bezvainīgās ieņamšanas dogmu, kuru šī kongregācija īpaši izceļ.

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās! Tēvs Dmitrijs Artjomovs mums stāsta par mariāņu kongregāciju un Bezvainīgās ieņamšanas dogmu, kuru šī kongregācija īpaši izceļ.

“Dīvāna kinozāles” epizodē savos filmu ieteikumos dalīsies kinokritiķi Dmitrijs Rancevs un Kristīne Simsone. Kinokritiķis Dmitrijs Rancevs pēdējā laikā pārskata režisores Kiras Muratovas filmas, kuru dēvē par izcilu meistari un norāda, ka viņas filmas ir vērts skatīties vēl un vēl. Mūsu sarunā Dmitrijs īpaši izceļ viņas 2004. gadā uzņemto filmu “Skaņotājs”. Filma “Skaņotājs”/ “Nastrojščik” saņēmusi gan Zelta Ērgļa, gan Nikas kinobalvas, gan Krievijas Kinokritiķu ģildes apbalvojumus. Aktrise Renāta Ļitvinova to piedāvā noskatīties savā YouTube kanālā. Nākamais Dmitrija Ranceva ieteikums: neovesterns “Lēnie rietumi” / “Slow West”. Sandensas kinfoestivāla Lielo Kritiķu balvu saņēmusī laikmeta drāma vēstī par 16gadīgu skotu jaunekli, kurš dodas bīstamā ceļojumā lai satiktu savu mīlestību, kura kopā ar tēvu bēguļo pa Mežonīgajiem rietumiem, jo abi ir nepatiesi apsūdzēti noziegumā. Ceļā jauneklis sastop tā vēl vienu “ārpus likuma esošu” klejotāju Maikla Fasbendera veidolā – viņš jauneklim piedāvā turpināt ceļu kopā. Trešā afiša “Dīvāna kinozāles” vitrīnā – režisora Aleksandra Hanta diplomdarbs, 2017. gadā absolvējot Viskrievijas kinematogrāfijas institūtu jeb VGIKu. Arī šeit nolasāms ceļa filmas jeb "road movie" žanrs, un vispirms jau izteiksmīgajā darba nosaukumā: “Kā Vitja Ķiploks Ļohu Dūrēju uz ivalīdu namu veda”. Galvenais varonis Vitja ir jauns vīrietis, kurš strādā mazpilsētas atkritumu pārstrādes uzņēmumā, kopā ar sievu cenšas audzināt dēliņu, bet pa īstam tomēr nespēj iekļauties normālā dzīvē – iespaidu uz viņa rīcību atstājuši 12 gadi pavadītie gadi bērnu namā, kur viņš bija spiests uzturēties pēc savas mātes pašnāvības. Pagriezienu stāstā veic viņa tēva piepešā parādīšanās. Cilvēcisko pārmaiņu stāstam Krievijas nomalē varat novērtēt, apmeklējot vietni kino-teatr.ru. Kinokritiķe Kristīne Simsone vēl arvien, pašas vārdiem, nēsā līdzi galvā rumāņu režisora Kristi Puju laikmeta drāmu “Malmkrogs”, kas veidota pēc krievu dzejnieka Vladimira Solovjova darba “Trīs sarunas par karu, morāli un reliģiju”. To bija iespējams skatīt Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā pērn, un šobrīd tas izdarāms platformā MUBI.com. Vēl viens ieteikums no Kristīnes Simsones, kuru atrast platformā MUBI.com – tā dēvētā grieķu “weird wave” jeb “savādnieku viļņa” virziena redzamākā pārstāvja Jorga Lantima īsfilma “Mimic”. Kristīne te norāda uz zināmu līdzību ar Pjēra Paolo Pazolīni filmu “Teorēma” un tajā attīstīto Svešinieka tēlu, kura ierašanās izjauc pirms tam noteiktu un ierastu kārtību. Trešā filma atrodama Kino Bizes mājas kinoteātrī, vietnē kinobize.lv. 1953. gada filma “Stopotājs” jeb “Hitchiker” ir balstīta uz patiesiem notikumiem un stāsta par kādu sērijveida slepkavu, kurš ir nolaupījis un tur gūstā divus draugus, kuri devušies makšķerēt. Kristīne piebilst, ka šo mēdz uzskatīt par pirmo “film noir” filmu, kuru režisējusi sieviete, proti, Aida Lupino.

**Gavēņa laika 1. svētdiena** *Un Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī. Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans Viņu kārdināja, un Viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja. Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams: "Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju." /Mk 1:12-15/* mums ir jāiemācās pieņemt savu vājumu ar dziļu maigumu. Sv. Marka aprasts par Jēzus gavēni ir ārkārtīgi lakonisks. Sv. Marks vēlas, lai pievēršam uzmanību būtiskajam. Jēzus atrodas tuksnesī, kas pats par sevi jau ir spēcīga zīme skarbiem apstākļiem. Jēzus apstākļus apgrūtina arī kārdinājumi. Tomēr Jēzus nav viens, jo Viņam kalpo eņģeļi. Pats svarīgākais - Jēzus atrašānās tuksnesī ir daļa no pestīšanas plāna. Jēzus gavēnis nav tikai viņa privāta iniciatīva. Šajā notikumā varam redzēt piemēru, kam sekot. Tuksnesis ir vieta, kur piedzīvojam labā un ļaunā sadursmi. Ērtībās ir grūti atklāt patiesību par sevi, bet tuksneša grūtībās varam atklāt, kas esam patiesībā. Galvenais, savas dzīves tuksnešos esam aicināti atcerēties, ka mēs neesam vieni, Dievs liek saviem eņģeļiem kalpot mums. ***Jautājumi pārdomām:*** * Kas ir mans šī brīža tuksnesis? Ko esmu uzzinājis par sevi pēdējās grūtībās, kuras esmu piedzīvojis? Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis **T. Dmitrijs Artjomovs**.

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās! Uzsākot gavēni kopā ar katehēzes viesi tēvu Dmitriju Artjomovu apspriežam, kas ir gavēnis, kā to pavadīt, ko var, ko nevar gavēņa laikā.

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās! Uzsākot gavēni kopā ar katehēzes viesi tēvu Dmitriju Artjomovu apspriežam, kas ir gavēnis, kā to pavadīt, ko var, ko nevar gavēņa laikā.

Pieminot rakstnieci Regīnu Ezeru viņas 90 gadu jubilejā, Dailes teātrī par godu šim notikumam dramatizēta un iestudēta izrāde „Zemdegas”. Regīnas Ezeras romāns „Zemdegas” klajā nāca 1977.gadā un kļuva par vienu no rakstnieces labākajiem darbiem. Dailes teātra Mazajā zālē to iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko, bet Justīne Kļava veidojusi romāna dramatizējumu. Iestudējuma veidotāji cieši turas pie literārā pirmavota, kas vēsta par kādu Latvijas mazpilsētu Mūrgali un tās iedzīvotāju raibajiem likteņiem un sarežģījumiem. Izrādes darbība norit kādā Latvijas mazpilsētā, atklājot vietējo iedzīvotāju ilgas, bailes, arī viņu pagātni. Un kā teikusi Regīna Ezera, „aplami no augšas raudzīties uz provinci – arī provincē noris šekspīriskas kaislības”.. Režisors Dmitrijs Petrenko, lasot Regīnas Ezeras romānu „Zemdegas”, saskatījis personāžos un viņu likteņos dziļumu, jo tajā gan latviešu liktenis, gan arī katra personiskās izvēles. Izrādes tēma ir par cilvēku vēlmi dot sev otro iespēju – dzīvot citādāk, pieņemt citus lēmumus, citas izvēles – par to izrādes scenogrāfijā tieša norāde, jo ik pa laikam iedegas uzraksts „Otrā iespēja”. Iestudējumā piedalās liels aktieru ansamblis, Kultūras Rondo uzrunāja aktieri Imantu Stradu, kur iejuties provinces skolas direktora Askolda Kasparsona lomā, savukārt viņa meitu, skolnieci Leldi atveido Anete Krasovska. Izrādei ne tikai dziesmas, bet visas muzikālās epizodes komponējis Jānis Šipkevics, un atzīst, ka šis gadījums atgādina domāšanu par filmu nevis par teātra izrādi. Dmitrijs Petrenko piebilst, lai arī līdz šim iestudējis mūsdienu latviešu autoru rakstīto, šī ir viņa kā režisora pirmā saskare ar tik nopietnu un dziļu latviešu klasikas darbu. Lai arī pirmizrāde priekš pašiem izrādes veidotājiem jau notikusi, satikšanās ar skatītāju vēl priekšā, tāpēc darbs pie izrādes turpināsies. Iestudējuma vizuālajā tēlā ir atsauce uz pagājušā gadsimta 70. gadiem, ko askētiski un gaumīgi ieskicējušas scenogrāfe Marija Ulmane, kostīmu māksliniece Baiba Litiņa un video māksliniece Paulīne Kalniņa. Pēc pašreizējiem plāniem „Zemdegu” pirmizrāde gaidāma 2021.gada 8.janvārī.

On October 13, 2020, we celebrate our fifth anniversary with a series of releases over next two weeks. In these release, we offer listeners an insider perspective on the making of our episodes. Dmitrijs, Pedro, Ralph, and Tom discuss how we choose an episode topic, schedule it, record it and conduct post-production, and release it through the web and RSS feeds. We also talk about the broader Talking About Organizations Network and what we enjoy most about doing the podcast.

About a month before the anniversary, we solicited questions from our listeners about things they wanted to know or suggestions for the podcast. Out of the large number of excellent questions received; Dmitrijs, Miranda, Maikel, Jarryd, and Tom broke it down to five that we tackled and discussed in our own Talking About Organizations way. The questions covered academic publication, desires for different topics to be included in the show, on the state of organization studies today, addressing contemporary issues, and attacking wicked problems.

Liepājas teātris sezonu atklājis ar pirmizrādi "Malыš". Lugas autors ir pazīstamākais lietuviešu dramaturgs Marjus Ivaškevičs, režisors – Dmitrijs Petrenko. Tas ir patiess stāsts vienā daļā, par kuru dramaturgs saka: „Tā ir luga par mīlestību ekstrēmā laikā. Divas ģimenes un divi mīlas stāsti, kas attīstās pretējos virzienos.” Marjus Ivaškevičs, kurš bija ieradies arī noskatīties pirmizrādi, šo lugu rakstījis, domājot par deportācijām, no kurām cietusi arī viņa ģimene gan no mātes, gan tēva puses. Izrāde ir bilingvāla, to izspēlē četri aktieri – Karīna Tatarinova, Ilze Trukšāne, Kaspars Gods un Mārtiņš Kalita.

  15. gadsimtā Bauskas pusē tika izmitināta somugru tauta voti, kurai vēlāk parādījies apzīmējums ‘Zemgales krieviņi' Turpmākajos gadsimtos krieviņu kultūra ietekmējuši arī zemgaļu dzīvi. Ņemot vērā šo faktu, būtu vērts izsvērt domu par Zemgales krieviņu kultūrtelpu Latvijā, tā uzskata sociologs Dmitrijs Ščegoļevs, kurš pēta un aktualizē krieviņu jautājumu arī starptautisku pasākumu formā, kurš pēta un aktualizē krieviņu jautājumu arī starptautisku pasākumu formā Ik pa laikam medijos redzam ziņas, ka valsts neļauj bērnam reģistrēt tieši tādu vārdu vai uzvārdu, kādu ir vēlējušies viņa vecāki. Globalizācija un brīvā cilvēku kustība šo problēmu ir aktualizējusi, un sagaidāms, ka šādi gadījumi būs arvien biežāk. Kā un kāpēc personvārdi jāatveido latviešu valodā, par to runājam ar Ventspils augstskolas mācību prorektori un lektori Aigu Veckalni.  

Liepājas teātris viesojas Rīgā ar izrādēm, kuru centrā „Bernardas Albas nams”. Viesizrādes un jaunās sezonas aprises. Par teātri, kur jau sākušies mēģinājumi jaunajai izrādei „Purva bridējs ugunī” stāsta teātra direktors Herberts Laukšteins un režisors Dmitrijs Petrenko.

Šajā reizē atgādināsim par pirms 55 gadiem mūsu operā iestudēto Dmitrija Šostakoviča operu "Katerina Izmailova", kuras pirmizrāde 1963. gada 23. novembrī izvērtās par notikumu. Un kā nu ne, ja ceļu uz Rīgu bija mērojis pats autors, kuram šī darba dēļ bija nācies pieredzēt arī rūgtus brīžus. Pēc Nikolaja Ļeskova stāsta rakstītā "Katerina Izmailova" (jeb 1. redakcijā – "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" tapa, kad Šostakovičam bija divdesmit seši. Dažu gadu laikā opera guva panākumus gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām - Ņujorkā, Filadelfijā, Londonā, Parīzē, Kopenhāgenā, Zagrebā... Visam svītru 1936. gadā pārvilka Staļina nepatika un "Pravdā" publicētais raksts "Juceklis mūzikas vietā". Rezultātā  opera uz vairākām desmitgadēm pazuda no repertuāra, lai atkal atdzimtu sešdesmitajos gados. Ar laika distanci pārskatot partitūru, Šostakovičs veica krietnus labojumus un paklausīja režisora Ņemiroviča-Dančenko ieteikumam mainīt operas nosaukumu uz "Katerinu Izmailovu". Tūdaļ pēc toreizējās Ļeņingradas pie "Katerinas Izmailovas" iestudēšanas ķērās Rīga un, starp citu, arī Londonas Koventgārdens.... Un visur klāt bija arī pats autors. Latvijas Radio fonotēkā glabājas īsi pēc ģenerālmēģinājuma tapusī Valentīna Nikolajeva intervija ar Dmitriju Šostakoviču. "Nevēlējos atveidot Katrīnu kā ļaunuma iemiesojumu. Gluži pretēji. Citos apstākļos viņa būtu labsirdīga un gudra sieviete, kuras liktenis izvērstos pavisam pretējs. Rīgā ierados ļoti satrauks, bet jau pirmajos mēģinājumos jutu, ka iestudējums atrodas ļoti prasmīgās rokās, valda ļoti augsta muzikālā un skatuves kultūra. Galveno lomu atveidotāji ir ļoti talantīgi, operā  būtiskais koris ir lielisks! Sevišķi vēlos pateikties diriģentam Edgaram Tonam, režisoram Kārlim Liepam par viņu ieguldīto darbu un meistarību. Tāpat jāuzteic kormeistars Haralds Mednis un scenogrāfs Arturs Lapiņš. Viņi ir izcili meistari. Gan galvenās, gan otrā plāna lomas dziedātāji izpilda ļoti iejūtīgi. Īpaši vēlos uzteikt orķestri par lielisko ansambli un orķestra solistus. Mūziķi iejūtīgi un precīzi seko līdzi visām autora norādēm. Tikšanās ar šādu kolektīvu man sniedz neizsakāmu gandarījuMU. Ceru, ka Rīgas publika "Katerinu Izmailovu” uzņems atsaucīgi." Pie "Katerinas Izmailovas" iestudēšanas vairāku mēnešu garumā bija ķērusies spēcīgā trīsvienība – diriģents Edgars Tons, režisors Kārlis Liepa un scenogrāfs Arturs Lapiņš. Jāteic gan, ka ne visi Edgara Tona lēmumu par "Katerinas Izmailovas" iestudēšanu uzņēma pozitīvi...  Edgaram Tonam veltītā piemiņas raidījumā "Katerinas Izmailovas" iestudēšanas laiku atceras viņa dzīvesbiedre Dina Kuple un muzikoloģe Diāna Albina. Dmitrijs Šostakovičs uzteica abu sastāvu solistus – Katerinas mīļoto Sergeju Arturu Frinbergu un Miķeli Fišeru, Katerinas vīru Zinoviju Izmailovu – Ivaru Krastiņu un Hermani Mikalajunas, vīratēvu Borisu Izmailovu – Albertu Dalgu un Maiguru Andermani un, protams, abas spilgtās, emocionālās un pārliecinošās Katerinas – Ritu Zelmani un Regīnu Frinbergu. Vizbulīte Bērziņa grāmatā "Eju pārvērsties skaņās" raksta: "Toreiz, vēl nepazīstot operas mūziku, par tēlu spriežot tikai pēc satura atstāstījuma, daudzi apšaubīja lomas iedalījuma pareizību. Spilgti raksturi līdz šim nebija Frinbergas stiprā puse. Nebija arī priekšstati par viņas iespējām mūsdienu mūzikas novadā. Bet tagad, pazīstot viņas tēlu, neviens laikam vairs nenoliegs, ka Katerina Izmailova bija Frinbergas loma." Regīna Frinberga 1973. gadā intervijā intervijā neslēpj, ka Katerina Izmailova gan vokāli, gan psiholoģiski ir ļoti sarežģīta loma, kuru nebūtu iespējams nodziedāt, ja māksliniece nespētu savas varones nežēlīgajiem nodarījumiem rast attaisnojumu. "Katerina aizstāvēja sevi un savu mīļoto. Apkārt cietsirdīgi cilvēki, nežēlīga dzīve. Viņa tik ļoti cieta, ka es ne tikai attaisnojumu Katerinu, bet arī viņu iemīlēju. Katerinas lomu, atdodot tai visus spēkus un emocijas, es spēlēju ar lielu baudu. Es mīlu Šostakoviča mūziku. Tā ir piepildīta, nospriegota un gudri sacerēta. Meistarīga instrumentācija – pat dramatiskākajos brīžos, orķestris nekad nenomāca solistu, nebija vajadzības forsēt. Katerinas loma man ir dziļi sirdī." Pārraidē uzklausām arī Ritas Zelmanes atmiņas. Jāpiebilst, ka tā laika presē "Katerinai Izmailovai" veltītas rindas rakstīja gan Oļģerts Grāvītis, gan Jānis Ivanovs. "Katerina Izmailova" Andreja Žagara režijā nu jau kā "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" uz mūsu operas skatuves atgriezās 2006. gadā, kad tajā spoži mirdzēja Aleksandrs Antoņenko un Kristīne Opolais. Bet tas jau ir cits stāsts.

How exciting! The podcasters engaging in debate over whether centralizing is better or should organizations de-centralize? Learn about how this tension shaped the early days of the United States while Ralph and Pedro face off against Dmitrijs and Tom! A special Thank You also goes out to Todd Bridgman and Stephen Cummings who set the tone and questions for this very first TAOP debate!

Please join us as TAOP returns in 2018 to open a New Year with a discussion of John Van Maanen's classic work from 1975, "Police Socialization: A Longitudinal Examination of Job Attitudes in an Urban Police Department." In Part 1, Pedro, Dmitrijs, Tom and Miranda introduce the article - what Van Maanen tried to accomplish and, more importantly, how. The result was a major step forward in ethnographic research!

Don't miss this conversation that Dmitrijs and Ella had with Professors Hari Tsoukas and Ann Langley at the wonderful PROS 2017 Conference! In the second special from this symposium, we talk about process view in general and PROS, as an academic congregation, in particular. At the end of the episode, Hari and Ann say a few words about the next conference, its theme and the motivation behind it.

Please join us for the first of two fascinating special episodes recorded from the International Process Symposium 2017. In the first instalment, Dmitrijs and Ella sit down to talk to Professors Trish Reay (University of Alberta) and Tammar Zilber (Hebrew University of Jerusalem) about institutional theory.

In Episode 4 we are discussing the origins of organizational routines with the help of our special guest Dr Katharina Dittrich. Organizational routines are ways to reduce complexity and distribute learning throughout the organization. The idea is simple - once a problem occurred often enough and a solution has been found, the solving of this problem can become routinised so that employees no longer have to 'reinvent the wheel'. Corporate procedures such as hiring and firing and order processing are some of the examples.Join us for part 1 of this fascinating discussion as Dmitrijs inadvertently finds himself playing a role of devil's advocate as Katharina delivers a stunning amount of knowledge about routines.

Fri, 9 May 2008 12:00:00 +0100 https://edoc.ub.uni-muenchen.de/8730/ https://edoc.ub.uni-muenchen.de/8730/1/Docenko_Dmitrijs.pdf Docenko, Dmitrijs ddc:50