Podcasts about vietu

Noskaidroti 2025. gada pasaules čempioni hokejā - tie šogad ir ASV hokejisti, kas finālspēles papildlaikā ar 1:0 uzvarēja Šveici. ASV komandai uzvaras vārtus guva Teidžs Tompsons, viņš to paveica papildlaika trešajā minūtē. Šveices izlasei jau kārtējās sudraba medaļas, viņiem vēl nekad nav izdevies kļūt par pasaules čempioniem. Par turnīra vērtīgāko spēlētāju atzina Šveices komandas vārtsargu, statistiski izcilu turnīru aizvadījušo Leonardo Dženoni; Bronzas godalgas ieguva mājinieki zviedri, kas ar 6:2 uzvarēja Dāniju. Vietu sadalījums šī gada pasaules čempionāta: 1. vieta - ASV, 2. vieta - Šveice, 3.vieta - Zviedrija. 4.vieta - Dānija, 5.vieta Kanāda, 6.vieta - Čehiija, 7.vieta - Somija, 8.vieta - Austrija, 9.vieta - Vācijā, 10.vieta -Latvija. Pēdējās divās vietās palika Francija un Kazahstāna, kas atstāja augstāko divīziju.

Latvijas hokeja izlase ar sāpīgu zaudējumu vakar, 20. maijā, noslēdza pasaules čempionātu. Latvijas komanda ar 1:6 piekāpās Austrijas izlasei. Līdz ar to otro čempionātu pēc kārtas Latvija neaizsniedza ceturtdaļfinālu. Spēle negatīvā nozīmē bija tik spilgta, ka to atcerēsies vēl ilgi, lai arī treneris Harijs Vitolinš pēc spēles sacīja, ka nevajadzētu tā darīt, jo turnīrā bija arī labas lietas. Par Latvijas izlases trīs labākajiem spēlētāji pasaules čempionātā atzīti Kristers Gudļevskis, Kristiāns Rubīns, Dans Ločmelis. Turnīru Latvija pabeidz 10. vietā un jau var domāt par rudeni, kad paredzeti divi pārbaudes turnīri pirms olimpiskajām spēlēm Itālijā.

Sandie Verdure est une entrepreneure passionnée, fondatrice d'Assistance Digitale, une structure dédiée à l'accompagnement des web-entrepreneurs grâce à des services d'assistance virtuelle sur-mesure. Après plusieurs années en tant qu'assistante de direction en télétravail, elle décide en 2017 de créer sa propre entreprise pour allier expertise digitale et liberté professionnelle.Formatrice certifiée Qualiopi, elle propose aujourd'hui une formation complète à destination des femmes qui souhaitent devenir assistantes digitales et vivre d'un métier en phase avec leurs valeurs et devenir libre dans leur organisation & leur vieTu veux participer à l'évènement les audacieuses digitale son évenement ou je serai speaker avec ma conférence sur le pitch ? Tu as 50€ de reduction avec le code : LesAudacieuses-FannyLesprit CLIQUE ICIDans cet épisode nous avons:- retracé son parcours- quoi, comment et quand déléguer quand on est entrepeneur- parlé de sa formation pour les assistantes digitales- parlé de Qualiopi, CPF et toutes les démarches administratives pour référencer sa formation.- et de son évènement inmanquable au mois de juin !Laisse nous un commentaire pour nous dire ce que tu en as pensé ! °°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°°° Pour savoir écrire ton pitch de façon impactante & attirer tous tes clients idéaux je t'offre ce guide en 4 étapes clés

À écouter si tu veux arrêter de passer à côté de ta vieTu coches toutes les cases… mais à quel prix ? Dans cet épisode, je te partage les 5 plus grands regrets des personnes en fin de vie, recueillis par l'infirmière australienne Bronnie Ware. Ce ne sont pas juste des phrases touchantes. ✨ Ce sont des révélations puissantes qui peuvent changer ta manière de vivre dès aujourd'hui — pour enfin trouver ta voie, retrouver ton équilibre de vie et vivre pleinement, selon tes propres règles.

Skaista apskates vieta, kur, neceļojot ārpus valsts robežām, notvert sajūtu, ka esi kādā eksotiskā vietā - tā nereti tiek uztverti botāniskie dārzi. Taču ne tikai estētiskais baudījums ir svarīgs botānisko dārzu pienesums. Kāda ir šo vietu vēsture un funkcija? Un kāpēc botāniskais dārzs nav īstā vieta, kur nest sev apnikušu istabas augu? Stāsta Kristaps Kunrads, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza direktora p.i., un Uldis Kondratovičs, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas asociētais profesors, ilgus gadus bijis LU Botāniskā dārza direktors. Botāniskais dārzs daudziem saistās ar skaisti ziedošu, pat eksotisku oāzi, kur pat aukstākajās ziemas dienās var notvert tropu sajūtu. Taču šīs nav vietas, kur patverties no netīkamā klimata laukā vai nodrošināt labu vietu tūristu grupai vai fotosesijai. Botāniskie dārzi savulaik radīti pavisam citu mērķu vārdā. Ar ko botāniskais dārzs atšķiras no privātas augu kolekcijas un kādi izpētes un sugu aizsardzības darbi notiek stundās, kad dārzs apmeklētājiem slēgts? "Mūsu galvenā misija ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, un mēs esam tie cilvēki, kas rūpējas, lai augi neizmirst, lai kaut kur viņi glabātos, esam tāda kā glabātuve, dalāmies ar šiem augiem, dalāmies ar ģenētisko materiālu ar citām valstīm un sadarbojamies. Protams, pētām augus, pētām, kā varam sabiedrībai arī izstāstīt vairāk par augiem. Sabiedrība paliek aizvien tuvāk un tuvāk mums, mēs arī darbojamies ar to aktīvāk," skaidro Kristaps Kunrads. "Bieži vien esmu teicis ekskursijās, ja grūtāk saprast botānisko dārzu nozīmi, tad tas ir līdzīgi kā zooloģiskais dārzs, kas visiem ir vieglāk saprotams. Jā, mums ir dažādas sugas, ko mēs arī rādām un sargājam." "Botāniskā dārza misija ir cīņa par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kolekciju uzturēšana, kā pētnieki saka - ex situ - ārpus to dabīgajām augšanas vietām, un, protams, no tā izriet kolekcijas uzturēšana, tās pētīšana, studēšana vienlaicīgi," papildina Uldis Kondratovičs. Viss pārējais ir otršķirīgs.   Pirms sarunas par botānisko dārzu nozīmi savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties vēsturnieks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis. Viņš stāsta par vēl topošu grāmatu „Es, karā aiziedams, atstāj māsu šūpulī”, kuru veido kopā ar Oskaru Treimani un Jūliju Dibovsku. Tās ir divu brāļu – Kārļa un Jāņa Jungas atmiņas par kara laiku Latvijā. Grāmatas nosaukums nav izvēlēts nejauši, jo Kārlis un Jānis no Drabešiem Cēsu pusē tiek iesaistīti Otrajā pasaules karā, viens Sarkanajā, otrs  - Vācijas armijā. Pēdējo reizi viņi visi trīs tikās 1941. gadā. „Šis darbs vēlreiz mums parāda, cik briesmīgs ir karš un cik briesmīgi karš attiecas pret cilvēku likteņiem, cik lielā mērā mēs kara pēdas izjūtam vēl joprojām un cik lielā mērā mēs dzīvojam ar šīm kara traumām. Tāpat arī to, cik lielā mērā šīs kara traumas mums aktualizējas šodien. Jautājums, kā mēs izmantojam šīs traumas, vai mēs tās izmantojam, lai kļūtu labāki, vai tās kļūst mums traucējošas, jo ar tām atļaujas ar mums kāds manipulēt," atzīst Kaspars Zellis.

Vai tavs telefons un mākoņglabātuve ir pilni ar nevajadzīgiem failiem, veciem foto un liekiem datiem? Digitālie atkritumi var šķist neredzami, taču tie ietekmē gan mūsu ikdienas dzīvi, gan vidi. Pie #DigitālāsBrokastis galda kopā ar platformas "failiem.lv" vadītāju Jāni Vikli un "Samsung" mobilo produktu nodaļas vadītāju Baltijā Mārtiņu Olšteinu meklēsim atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Kas īsti ir digitālie atkritumi, un kā tie ietekmē mūsu dzīvi? Kā praktiski sakopt un pārvaldīt savus foto, failus un datus, lai samazinātu digitālo drazu? Kā ikviens no mums jau šodien var ieviest ilgtspējīgākus digitālos paradumus? Klausies, iedvesmojies un atbrīvojies no savas digitālās drazas! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kā brīvības atņemšanas iestādes sadzīvo ar pārmaiņām, kādas piedzīvojam ārpus cietumu sienām? Publiskajā telpā skaļu skandālu nav bijis, taču ieslodzījuma iestādēm ir daudz izaicinājumu. Krustpunktā VIP intervija: Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālisti Lindu Spundiņu un 360TV Ziņu žurnālistu Miku Dūci.  

Kā brīvības atņemšanas iestādes sadzīvo ar pārmaiņām, kādas piedzīvojam ārpus cietumu sienām? Publiskajā telpā skaļu skandālu nav bijis, taču ieslodzījuma iestādēm ir daudz izaicinājumu. Krustpunktā VIP intervija: Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālisti Lindu Spundiņu un 360TV Ziņu žurnālistu Miku Dūci.  

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas sesto epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās.

Et si la peur de réussir freinait ton évolution en tant que manager ? Dans cet épisode de Feedback, on décrypte ses origines (exposition, culpabilité, crainte de perte) et ses signes clés, comme la procrastination ou le syndrome de l'imposteur. Je te partage des conseils pratiques pour dépasser ces blocages et aligner ta carrière avec tes valeurs.

Oktobra vidū Amerikas rietumkrastā, Oregonas štatā, noritēja Amerikas latviešu apvienības kongress un, tam noslēdzoties, kongresa dalībnieki devās ekskursijā uz rietumkrasta latviešiem svarīgu punktu, kas atrodas Vašingtonas štata Šeltonā. Vietu, kas lepojas latvisku vārdu „Kursa”. Te atrodas Rietumkrasta latviešu izglītības centrs. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts iepazīstam „Kursu”, atklājam Rietumkrasta vasaras vidusskolas lomu Amerikas latviešu sabiedrībai un uzklausām pieredzes stāstus par „Kursas” atstāto nospiedumu latviešu  jauniešu turpmākajās dzīvē un lēmumu pieņemšanā.

Mes bieži raidījumā runājam par jautājumiem, kas skar klimata izmaiņas, taču pārsvarā sarunās fokusējamies uz to, kādas izmaiņas notiek un notiks dabā. Izrādās, mainoties klimatam, izmaiņas skar arī nemateriālo kultūras mantojumu, ir vairāki konkrēti piemēri arī Latvijā. Par to arī saruna raidījumā. Carnikavas nēģu pētījumi un klimata pārmaiņas. Kā, mainoties šai pasaulei, izzudīs vai var izzust agrāk ierastas nodarbes un vērtības? Plašāk stāsta Rita Grīnvalde, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Latviešu folkloras krātuves vadītāja, un Sandis Laime, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daugavas un Gaujas plostnieki stāsts - amats, kas neatgriezeniski zudis un kļuvis par vēsturi Mūsu plosti lielākoties gāja tikai līdz Daugavpilij. Braucām cauri visām krācēm. Atpakaļ braucām ar vilcienu līdz Indrai. Braucām, ņemot līdzi kartupeļus, gaļu, siļķes. Ugunskuru  kurinājām  tieši uz plosta. Tur arī gulējām.  Tā 1990. gadā Daugavas muzeja darbinieki pierakstīja Valentīna Sermula atmiņas par plostnieka gaitām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Kokmateriālu pludināšana pa ūdeni ir senākais transporta veids - vēlāk telefona sarunā teiks Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors un ekspozīcijas "Gaujas plostnieka stāsts" izveidotājs Māris Mitrevics. Katrā ziņā jau pirms vairāk nekā 300 gadiem p.m.ē sengrieķu filozofs Teofrasts rakstīja, kā romieši ar milzīgiem plostiem veduši kokmateriālus kuģubūvei. Latvijas vēstures avotos plosti minēti jau 16. gadsimtā. Pa Daugavu uz Rīgu 17. un 18. gadsimtā pludināja lielus daudzumus kokmateriālu. Vērtīgākie koki bija kuģu masti, kas Latvijā 17. gs. gandrīz visi bija jau izcirsti. Tos vajadzēja gādāt no tālākām vietām, pludinot pa Dņepru uz augšu, bet ziemā pa zemes ceļu aizvedot līdz Daugavai, pa kuru tālāk laida līdz Rīgai. Galvenā plostu pludināšanai izmantojamā upe Latvijā bija Daugava un plostošana pa Gauju attīstījās pēc Gaujas-Daugavas kanāla atklāšanas 1903. gadā. Tā lasām internetā  publicēto informāciju vietnē par Strenčiem, starptautisko plostnieku pilsētu. Ar plostu laišanu parasti nodarbojās pavasarī un vasarā. Darbs bija smags, bet par to bija laba samaksa un ja vien cilvēks bija spēcīgs un gatavs darboties ar peldošiem balķiem, tos nemitīgi uzmanot un veiksmīgi vadot pa straumi, tad viņš bija laipni aicināts plostnieku pulkā. Telefona intervijā Māris Mitrēvics stāsta par savu plostnieka pieredzi jaunībā. Skatot plostnieku terminoloģiju, kas veidota pateicoties Māra Mitrēvica savāktajam vārdu krājumam, uzzinām, kā "rēja" ir kūļu kopums, kurā apkopoti ap 1000 m³ kokmateriālu transportēšanai pa ūdeni, savukārt ugunskura vietu uz plosta dēvēja par "kuldu". Plosta vadītājs ir "korņiks", priekšējā aira vilcējs ir "malacis", bet "zaplava" ir vaļēji baļķi, kas viens aiz otra pamīšus piesieti gar plosta malām, lai novērstu to ieduršanos krastā un nodrošinātu plosta slīdamību pret dažādiem šķēršļiem. Šo pēdējo vārdu aizguvums  no krievu valodas skaidrojams ar to Daugavā plosti nāca no Krievijas, savukārt Gaujas plostniekus Krievijas impērijas laikos amatā apmācīja no Krustpils nākušie koku pludinātāji, tātad  amata brāļi no Daugavas.  Turpinājumā, skatot šī senā amata vēsturi, fragmenti no raidījuma „Vietu lietas Latvijā”, kas tika ierakstīts Doles salā Daugavas muzejā, kur  muzeja galvenā krājuma glabātāja Laine Juhansone stāsta par Daugavas plostniekiem un viņu amata rīkiem.

Valdis Valters pēc lieliskā starta Parīzē un interviju aicinājis 5. vietas ieguvēju Tomu Skujiņu. Toms atklās detaļas, kas palīdzēja izcīnīt augsto vietu, par sezonu kopumā un mērķiem Losandželosā.

Ir svētdiena, 4. augusts, un šodien klusāka diena mūsu sportistiem olimpiskajās spēlēs Parīzē - starts tikai riteņbraukšanā Anastasijai Karbonari un pēdējā 3x3 basketbola pamatturnīra spēle. Toties vakar veiksmīgi startēja riteņbraucējs Toms Skujiņš grupas braucienā izcīnīja piekto vietu. Savukārt Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova vakar aizvadīja pēdējo grupas spēli pludmales volejbolā, pārspējot kanādietes Brendiju Vilkersoni un Melisu Humanu-Paredesu. Toma Skujiņa izcīnītā 5. vieta ir līdz šim augstākais sasniegums, kāds Latvijai šajās Parīzes spēlēs bijia. Piektā vieta ir arī otrais visu laiku labākais Latvijas panākums šosejas riteņbraukšanā olimpiskajās spēlēs aiz Daiņa Ozola izcīnītās bronzas 1992. gadā Barselonas spēlēs. Pēc finiša Toms atzina, ka ir maza sāpīte par to, ka neizdevās tikt pie medaļas.  Skujiņš ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas olimpiešiem, šīs viņam bija jau trešās spēles pēc kārtas. Bet 33 gadus vecais Toms izklausījās apņēmības pilns turpināt līdz pat nākamajām spēlēm pēc četriem gadiem Losandželosā, un izteica cerību, ka tad viņš nebūs viens riteņbraucējs no Latvijas riteņbraucējiem, jo komandā cīnīties vienmēr ir vieglāk.  Savukārt Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova vakar aizvadīja pēdējo grupas spēli pludmales volejbolā, pārspējot kanādietes Brendiju Vilkersoni un Melisu Humanu-Paredesu ar rezultātu 21:14 un 22:20. Tas nozīmē, ka mūsu dāmas ar 2. vietu grupā iekļuva astodaļfinālā un tajā mērosies spēkiem ar vācietēm Svenju Milleri/Sinju Tilmani. Pašas sportistes pēc spēles norādīja, ka šis mačs bijis lielisks veids, lai iesildītos pirms izšķirošajiem mačiem. Mūsu volejbolistu sniegumu līdz šim olimpiskajās spēlēs vērtē, sporta portāla „Sportacentrs.com” galvenais redaktors Jānis Celmiņš. 3x3 basketbolistiem šovakar pulksten 19 pēdējā pamatturnīra spēle pret Poliju. Šī vakara pretinieku izlasi trenē Mihals Hlebovickis, kurš savulaik aizvadījis vairākas sezonas Latvijas klubu basketbolā, kļuvis par Latvijas čempionu un arī runā latviešu valodā. Viņa sieva ir ilggadēja Latvijas izlases basketboliste Ilze Ose-Hlebovicka, profesionāla basketbolista karjeru izvēlējies arī viņa dēlu Oskars Hlebovickis, kurš 2018. gadā pārpildītā „Arēnā Rīga” spēlēja Latvijas junioru izlases sastāvā Eiropas U18 čempionāta finālā. 

Atskats uz Aļonas Ostapenko startu. Šāvēji Agate Rašmane un Lauris Strautmanis ierindojās 16. vietā Parīzes olimpisko spēļu duetu sacensībās šaušanā desmit metru distancē ar pneimatisko pistoli. Olimpiskajās spēlēs debitē kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms. Olimpiskajā studijā šoreiz vispirms atskats uz tenisistes Aļonas Ostapenko startu vakar. Viņa pirmās kārtas spēlē pret kolumbieti Kamilu Osorio aizvadīja ļoti nestabilu maču un piedzīvoja zaudējumu divos setos. Pārāk runīga pēc zaudējuma Aļona nebija, vien norādot ilgo gaidīšanu, esot 11 stundas nosēdējusi kortā iepriekšējā dienā, līdz tika paziņots, ka spēle tiek pārcelta uz nākamo dienu, un tas esot traucējis parādīt labu spēli. Jāņem vērā, ka arī pretiniece Osorio bija tādā pašā situācijā. Aļonas sarūgtinājumu, protams, var saprast, bet viņas mamma un arī trenere Jeļena Jakovļeva, analizējot aizvadīto spēli, norādīja citas nianses. Šorīt, 29. jūlijā, jaukto komandu kvalifikācijā šaušanā 10 metros ar pneimatisko pistoli startēja Agate Rašmane un Lauris Strautmanis, sakrājot 568 punktus un ar to pietika tikai vienu pretinieku apsteigšanai. Starp citu, tie bija mājinieki francūži, kas palika pēdējie, bet Agatei un Laurim tātad priekšpēdējā 16. vieta.  Pēc starta Rašmanes treneris Vilnis Celmiņš norādīja uz kādu aspektu, kas, viņaprāt, varēja būt izšķirošs šodien – sportistu mentālā sagatavotība spēlēm. Šodien olimpiskajās spēles debitēja arī kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms, kurš olimpiskajā krosā Elankora kalnā 35,2 kilometrus garā distancā, kas sadalīta astoņos apļos, izcīnīja 17. vietu. Vēl šodien gaidāma pirmā spēle mūsu pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai. Startam savās otrajās olimpiskajās spēlē turpina gatavoties arī mūsu 3x3 basketbolisti, viņiem pirmais mačs rītvakar, 30. jūlijā – Baltijas derbijā jāspēlē pret Lietuvu. Šoreiz komandā tāpat kā Tokijas spēlēs ir Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis, viņiem pievienojies ir Francis Lācis un Zigmārs Raimo. Abi stājušies Edgara Krūmiņa un Agņa Čavara vietā, bet gan Krūmiņš, gan Čavars ir ar komandu Parīzē kā rezervisti, kuri palīdz treniņdarbā, un Agnis sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja vairāk par savu jauno lomu.  Teorētiski vēl pastāv iespēja, ka mūsu četriniekā notiek izmaiņas. Lai gan basketbolistu treneris Raimonds Feldmanis saglabāja nelielu noslēpumainību, viņš sarunās ar medijiem lika noprast, ka iepriekš nosauktais sastāvs diezin vai pēdējā brīdī mainīsies.  30. jūlijā peldēšanā 200 metru brasa distancē startēs arī mūsu peldētājs Daniils Bobrovs. Plašāku sarunu ar sportistu klausieties Piespēlē, bet BMX frīstailā startēs Ernests Zēbolds. 

Nesen raidījumā iepazinām kukaiņu un putnu spēju orientēties apkārtējā vidē, kā skudra zina, kur tai mājas, vai vabole var apmaldīties, kā putns zina ceļu mājup. Šoreiz uzmanību pievēršam zīdītājiem - dažādiem meža zvēriem un viņu atstātajām pēdām un savstarpējai komunikācijai. Kā lācis, vilku bars vai aļņu ģimene atrod savu vietu mežā un vai arī viņi var apmaldīties, kādos gadījumos dzīvnieki dodas svešā teritorijā? Vai tie ir deguni, redze vai kādas citas maņas, kas ļauj dzīvniekiem noteikt savu atrašanās vietu un "kartēt" to? Skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš. Zinātnes ziņu apskats Starptautiskās kosmosa stacijas bēres jau saplānotas Nekas nav mūžīgs, arī slavenākā cilvēka radītā laboratorija tāda nav - pat tai ir piešķirts derīguma termiņš, un tas būs iztecējis 2030. gadā. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA nākusi klajā ar paziņojumu, ka Starptautiskās kosmosa stacijas bēres nodrošinās uzņēmums Space X. Šai kompānijai par uzdevumu uzticēts staciju izņemt no orbītas. Space X tiks piešķirti 834 miljoni dolāru, lai radītu iekārtu, kas, savienojoties ar staciju, palēninās tās orbītu, ļaujot tai nonākt Zemes tuvējā atmosfērā un iekrist Klusajā okeānā, vietā, ko mēdz dēvēt par kosmosa kapsētu. Šī pasākuma plānošana ir piecu lielu kosmosa aģentūru pienākums, tā ir gan Eiropas Kosmosa aģentūra, gan ASV ar NASA, Japāna, Kanāda un Krievija. Starptautiskā kosmosa stacija ir viens no retajiem projektiem, ja ne vienīgais, kurā Krievija aizvien sadarbojas ar Rietumvalstīm. Tekstila atkritumu pārstrāde Delavēras universitātes inženieri Amerikā radījuši tehnoloģiju, kas ļautu atkritumos izmesto tekstilu sadalīt arī tad, ja tekstils ir kompozītmateriāls.  Kad domājam par atkritumu šķirošanu, tad viens no galvenajiem principiem ir sadalīt to frakcijās - stikls pie stikla, plastmasa pie plastmasas, taču ar audumu ir krietni sarežģītāk. Liela daļa apģērba sastāv no dažādiem tekstilmateriāliem, piemēram, kokvilna ar pievienotu poliesteru. Šādu tekstilu atdalīt ir ļoti sarežģīti, īpaši, ja ir nepieciešams gala rezultātā iegūt otrreiz lietojamu materiālu. Tas, ko piedāvā Delavēras universitāte, ir ķīmiska reakcija, kas sadala audumu atšķirīgās molekulās, pat ja tas ir dažādu tekstilu atjaukums. Šo ķīmisko reakciju dēvē par mikroviļņu asistētu glikolīzi, kas ar karstuma un katalīzes palīdzību sadala lielākas molekulu ķēdes - polimērus - mazākās vienībās. Pētnieki lēš, ka šī tehnoloģija ļautu pārstrādāt 88% izmestā tekstila. Par to vairāk stāsta žurnāls NATURE. Skaitām stārķus! Šķiet, ka viens no Latvijas vasaras simboliem dabā ir baltie stārķi. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ziņot par balto stārķu ligzdām. Ziņojumi noderēs Starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaitei, ko Latvijā veic reizi desmit gados. Uzskaites mērķis ir sekot baltā stārķa ligzdojošās populācijas un ligzdošanas sekmju pārmaiņām Latvijā, skaidrot to cēloņus, sekot ligzdu novietojumam un pamatu pārmaiņām. 2014. gadā tika saskaitīti 14 000 balto stārķu ligzdu, bet pirmo reizi, kad šie putni skaitīti 1934. gadā, to bija krietni mazāk - 6750. Tātad populācija ir pamatīgi pieaugusi. Ziņojumus var iesūtīt portālā "dabasdati.lv".

Vietu zem saules, jeb uz koplietošanas ceļa grib viena, divu, trīs, četru un vairāk riteņu braucamrīki. Vai mākam sadzīvot uz ceļa tā, lai tas būtu cieņpilni pret visiem satiksmes dalībniekiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSSDD)  pārstāvis satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, Rīgas Satiksmes pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Čaša un Rīgas Pašvaldības policijas RPP priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis. "Mūsu kultūra ir tik ačgārna. Es nepārkāpšu tāpēc, ka man var būt sods, nevis es nepārkāpšu tāpēc, ka tas nav droši, ka tas var radīt sekas, bet tikai tāpēc, ka policists var mani sodīt. Tieši tāpēc arvien vairāk domājam izmantot tehnoloģijas, lai cilvēkiem nerastos nesodāmības sajūta. Ja nav policists, ir nesodāmības sajūta. Ir jāattīsta infrastruktūra, arī ar kamerām pēc iespējas ātrāk, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Tas ļoti labi strādās nākotnē," uzskata  Edgars Rudzītis. "Man liekas, ka kultūras maiņā mēs varam gaidīt to utopiska brīdi, kad visi kļūsim ļoti pareizi un saprotoši, bet diemžēl, redzam arī vēsturē atskatoties, ja man ir sods, tas nozīmē, ka es daru nepareizi," vērtē Zane Kalverša-Ķeņģe. Viņa atgādina laiku pirms vairākām desmitgadēm, kad problēma bija drošības jostu lietošana mašīnās. Labākais risinājums bija policijas reidi, pārbaudes un sodi.  Oskars Irbītis piebilst par drošības jostu lietojumu. 2023. gada dati par satiksmes drošības indikatoriem liecina, ka drošības jostas vismazāk ārpus pilsētas lieto autobusu vadītāji. "Ārpus pilsētas 50% nelieto drošības jostas. Nākamā lielā grupa ir "kravenieki". To ir grūti izskaidrot. Sekas šiem satiksmes negadījumiem, par laimi ir maz tādu, kur iesaistīti autobusi, ir maz, bet sekas ir bēdīgas," stāsta Oskars Irbītis.  

Latvijas hokeja izlasei šovakar, 19. maijā,  izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā. Puksten. 21.20 jāspēlē pret Slovākiju, un šī cīņa arī izšķkirs to, vai latvieši turpinās cīņu par iekļūšanu labāko astoņniekā šajā pasaules čempionātā. VakarL atvijas hokeja valstsvienība Ostravā ar 2:7 piekāpās Zviedrijas izlasei, kas pasaules čempionāta grupas kārtā nav zaudējusi nevienu punktu. Slovāku sastāvs ir nopietns, bet Latvijas komandai galvenais ir spēles laikā izpildīt treneru izstrādāto plānu. Līdz šim tieši individuālas paviršības un sarunātā nepildīšana novedusi pie viļņveidīga snieguma, kā arī pamatīgiem zaudējumiem Vācijai un Zviedrijai. Gaidot spēli, uzklausām Latvijas izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu. Slovākijas izlasi raksturo bijušas Latvijas izlases aizsargs Jānis Andersons, kurš dzīvo un strādā Slovākijā.

Šoreiz raidījumā Diplomātiskās pusdienas aplūkojam Ziemeļmaķedonijas Republiku, valsti, kas atrodas tepat Eiropā, Rietumbalkānos. Nedaudz mazāk nekā divu miljonu nelielā valsts izveidojās 1991. gadā pēc Dienvidslāvijas sabrukuma. Vienlaicīgi Ziemeļmaķedonijas teritorija tiek uzskatīta par vienu no vissenāk nepārtraukti apdzīvotajiem reģioniem Eiropā. Mūsdienu Ziemeļmaķedonijas teritorija ir bijusi vairāku – tostarp gan Maķedonijas Aleksandra, gan Romas impērijas, gan Osmaņu impērijas sastāvā. Kā politiska vienība ar nosaukumu  Maķedonijas Tautas Republika tā tika izveidota 1946. gadā, kad tā ietilpa Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā. Ar nosaukumu Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, valsts 1993. gadā tika uzņemta ANO. Valstī ir virkne UNESCO sarakstos iekļautu un neiekļautu kultūras mantojuma objektu. Vispirms jau Ohrida ezers, kurš skaitās viens no pasaulē vecākajiem un dziļākajiem ezeriem. Ezera vecums ir vairāk nekā cetri miljoni gadu. Un dziļums šobrīd 277 metri. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 80 procenti Ziemeļmaķedonijas teritorijas ir kalni, šis pat neizbrīna. Par kalniem runājot – Ziemeļmaķedonijā Matkas kanjonā atrodama Vrelo zemūdens ala. Tā ir viena no pasaulē dziļākajām alām, ja ne pati dziļākā, bet neviens nezina tās patieso dziļumu. Izpētīti ir tikai 77 metri. Savukārt Kokino ir atrodama viena no senākajām astronomiskajām observatorijām pasaulē. Tās vecums ir apmēram 4000 gadu un tā ir vienā ierindojama vienā zinātnes vēstures stāstījumā līdzās Ēģiptē atrodamajai Abu Simbel, Anglijā atrodamajai Stonhendžai un Kambodžā atrodamajai Angkor Vat. Vēl viens interesants fakts par Ziemeļmaķedonijas Republiku – šajā pareizticīgo valstī ir vairāk nekā 1000 baznīcas. Un divas lietas – trijās no tām ir atrodamas daļas no Jēzus krusta, un trešā daļa no tām atrodas vienā pilsētā. Ohridas pilsētā ir 365 baznīcas. Daudzas no tām ir pamestas, bet tas netraucē pieņemt, ka šī varētu būt vieta, kur pasaulē ir visblīvākā baznīcu pārstāvība. Katru dienu gadā var iet uz citu baznīcu. Stāstot par Ziemeļmaķedonijas Republiku, noteikti ir jārunā par vienu no īpatnējākajiem starpvalstu incidentiem pasaules vēsturē. Vietu nosaukumu strīdi nav nekas pārāk nepieredzēts, pat situācijās, ja runa ir par valstu nosaukumiem. Bet parasti nosaukumu maiņas neizraisa tādus diplomātiskos strīdus, kā notika Maķedonijas Republikas un Grieķijas gadījumā. ANO jaunizveidotā slāvu cilšu pēcteču izcelsmes maķedoniešu valsts tika reģistrēta ar nosaukumu Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija. Bet arī šis bija kompromiss, jo Grieķija nekādi nevēlējās jaunajai valstij atļaut lietot nosaukumu “Maķedonija.” Grieķu arguments, ka šāds nosaukums rada aizdomas par Maķedonijas jaunās valsts pretenzijām uz Grieķijas ziemeļos atrodamo Maķedonijas reģionu, faktisko vēsturisko Maķedoniju. Vēsturiskā Maķedonija, jeb Mecedonas grieķu karaliste pastāvēja no 7. līdz 2. gadsimtam pirms mūsu ēras. Tās pilsētā Pellā arī piedzima Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais un arī viņa Tēvs Filips Otrais. Teritoriāli tikai neliela daļa no mūsdienu Ziemeļmaķedonijas Republikas ietilpa senās Mecedonas sastāvā. Tādēļ Grieķijas iebildumi pret šī termina attiecināšanu uz negrieķu teritorijām un cilvēkiem daudzu acīs ir pamatoti. Un Grieķijas pozīcijas atbalstītāji norādīja, ka Maķedonija mēģina piesavināties nosaukumu un simboliku no senās Maķedonijas, ar kuru tiem faktiski nav nekāda liela saistība. Rezultātā, Grieķija bloķēja valsts dalību ANO līdz kompromisam tika panākts pagaidu nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, kas bija gan grūti izrunājams, gan politiski jūtīgs. Maķedoniešu cīņa par valsts nosaukumu gan nemazinājās, tāpat kā nemazinājās arī Grieķijas pretestība. Tik ļoti liela bija pretestība, ka Grieķija nosaukuma maiņu sasaistīja ar jaunās valsts centieniem pievienoties gan NATO, gan Eiropas Savienībai. Ilgus gadus Ziemeļmaķedonijas Republikas attīstība un investīcijas kavējās. Līdz pat 1995. gadam Grieķija bija pat noteikusi tirdzniecības embargo pret FYROM. Grieķija ceturtdaļgadsimtu bloķēja maķedoniešu virzību uz NATO un Eiropas Savienību. Risinājums nosaukumam tika atrasts un īstenots tikai 2018. gada jūnijā, kad tika parakstīta Prespas vienošanās starp Grieķijas un maķedoniešu pusēm. Līgums stājās spēkā 2019. gada 12. februārī, kad arī valsts ieguva oficiālo nosaukumu Ziemeļmaķedonijas Republika. Nepilnu gadu vēlāk valsts iestājās NATO un 2022. gadā ES uzsāka iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedonijas Republiku. Te gan ir vēl viena lieta, ko jāpiemin. Par valsts nosaukuma maiņu 2019. gada septembrī notika konsultatīvs referendums. Tajā burtiski iedzīvotājiem bija jāpiekrīt vai jānoraida priekšlikums, ka valstij tiek mainīts nosaukums, lai tā varētu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Referendums nebija juridiski saistošs, bet tajā 94 procenti nobalsoja par. Problēma gan, ka tikai nepilni 37 procenti balstiesīgo piedalījās. Šis referendums ES integrācijas vārdā atgādināja 1998. gadā Latvijā notikušo referendumu par Pilsonības likuma grozījumiem, kas arī tika uztverts kā neoficiāls referendums tieši par dalību Eiropas Savienībā. Par to, kā 25 gadus vēlāk vērtēt šī referenduma nozīmīgumu no Latvijas Eiroatlantiskās integrācijas viedokļa, vaicājām tā laika Latvijas valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Ta mauvaise relation à l'argent n'est pas ta faute.Et... Le fait de toujours retomber dans l'autosabotage ALORS QUE tu travailles dessus... Non plus.Il y a un maillon manquant dont personne ne parle, et que l'Analyse Transactionnelle permet de comprendre.A la base, c'est un concept psychologique qui permet d'analyser la personnalité et améliorer la communication interpersonnelle.Mon approche aujourd'hui va te permettre d'améliorer ta communication intrapersonnelle. Ton discours intérieur entre ton conscient et ton subconscient. Entre ton toi et ton toi supérieur.Si t'as envie de débloquer ton money mindset définitivement avec une approche SIMPLE. Cet épisode est pour toi.Et on va droit au but pour te réconcilier avec l'argent et ENFIN générer + de cash dans ta vie ?Cet épisode est pour toi si : T'as envie de + d'abondance financière dans ta vieTu ne sais pas forcément quoi faire pour gagner + d'argentLa gestion financière, c'est pas trop ton trucT'as tendance à saboter ton propre succès et à beaucoup procrastinerT'as du mal à t'autoriser à voir grandGagner + d'argent, ça te paraît atrocement compliqué et inaccessibleT'as déjà essayé de travailler sur ton money mindset mais tu reviens toujours dans l'autosabotagePas concerné.e ? Partage l'épisode à un.e ami.e pour qui ça résonnerait ! Mentionné dans l'épisode : Télécharge mon livret gratuit pour poser tes intentions : https://thinkwithfarah.com/pose-tes-intentions il t'aidera à intégrer ce que je t'ai partagé dans l'épisode et à réellement passer à l'action.Bonne écoute !

Nodemonstrējot vīrišķību un vērtības, Latvijas basketbola valstsvienība atspēlējās un apspēlēja mūsu trenera dzimteni Itāliju, tiekot pie iespējas cīnītie spar 5. vietu Pasaules kausā. Par aizvadīto spēli, par gaidāmo spēli un šodien gaidāmajiem pusfināliem - par to visu Andrejs Siliņš un Māris Bergs Latvijas Radio Basketbola studijā.    Andrejs Gražulis pret Itāliju, kurā pavadījis pēdējās piecas klubu sezonas, guva 28 punktus un sakrāja efektivitāti +36. Andrejs trāpīja 12 metienus no 13, ieejot Pasaules kausa vēsturē kā pirmais spēlētājs pēdējo 30 gadu laikā, kurš ar tik augstu precizitātu (92%) uzbrucis, no spēles izmetot vismaz desmit metienu.    Pēdējā spēlē par 5. vietu Latvija Baltijas derbijā cīnīsies pret brāļiem lietuviešiem.    Pirmdien 17:30 pie Brīvības pieminekļa notiks Latvijas basketbolistu sagaidīšana. 

Vasara ļauj izvēlēties veselīgus un vienlaikus spēcinošus ēdienus, kas dod arī pietiekami daudz enerģijas ne tikai ikdienā, bet arī tad, ja nepieciešama izturība veselas nedēļas garumā, arī Dziesmusvētkos - dziedāšanai, dejošanai un dažādu pasākumu apmeklēšanai. Kādi ir vasaras spēka avoti ēdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Par daudz aprunātajām sviestmaizēm Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča atzīst, ka riski pastāv, jo ir vasara, tāpēc jādomā, kādas uzkodas ienest pasākuma vietā. "Enerģiju var atjaunot un iegūt no dažādām citām drošākām uzkodām. Pārtikas drošība ir būtiska lieta. Sviestmaizes ar majonēzi, svaigu lasi vai vārītu gaļu atstāsim brokastīm, vakariņām. Uzkodām iegādāsimies turpat, ja uzglabā atbilstoši," norāda Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. "Tā ir tikai nedēļa, un jāpieņem spēles noteikumi, jāsaprot, ka drošība ir svarīga. "Mums – kā dejotājiem, arī dziedātājiem, – ir tikai viena soma un mazais pleķītis, ko tur ierāda. Tā ir realitāte, ka var iedomāties kāds paņemt maizi ar majonēzi un varbūt lasi, tad viss stāv uz laukuma tajā mazajā pleķītī, kur uz tavas somas kolēģi vēl samet savas virsū. Kad esi iekšā ar abām kājām korī vai deju placī, tad sāc saprast. Ar maizītēm arī padalās, un tad nereti ir, ka sāp vēders vai ir slikta dūša; pirmais, ko cilvēks parasti saka – slikts ēdiens. Bet viņš varbūt neizanalizē to, ja, piemēram, šodien dejotāji brauc no mājām ārā jau pusseptiņos no rīta, iedomājieties, ja uztaisi sešos savu maizīti... Kad viņu apēdīsi? Varbūt četros. Visu laiku stāv somā. Un ne jau visiem līdzi ir speciālās aukstuma kastes. Tas nav fiziski iespējams," skaidro Liene Sondore. Runājot par ēdienu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, Liene Sondore pati kā svētku dalībniece atzīst, ka pusdienas ir garšīgas, bet viņa gribētu sagaidīt brīdi, kad tomēr dziedātājiem un dejotājiem uzturs atšķirsies. "Par šī gada ēdienkarti es nevaru precīzi spriest, jo neesmu piedalījusies, es iepriekšējos Dziesmu svētkos piedalījos pie izstrādes, bet gribētu sagaidīt tādu mirkli, kad tiek rēķināts, jo dejotājiem ir nedaudz citas vajadzības. Laukums un cilvēku skaits ir izaicinājums. Vajadzētu sabalansēt, jo mazliet ir jau uz sportisko uzturu. Ir grūti dejot, ja esi saēdies kotletes, karbonādes, gaļas mērces. Tas varētu būt plāns, tuvojoties nākamajiem svētkiem, jau kaut kādu laiku iepriekš padomāt, kas būtu dejotājiem, kas dziedātājiem, tās ir pilnīgi dažādas slodzes," vērtē Liene Sondore. Kā sātīgu un vieglu ēdienu viņa iesaka, piemēram, dārzeņu sautējumus, pākšaugus. Protams, viss atkarīgs no pagatavošanas. PVD pārstāve aicina tomēr rūpīgi nomazgāt zaļumus, augļus un dārzeņus pirms ēšanas. Tā izvairīsimies no daudzām nepatīkamām problēmām. Kūku nevajadzētu karstā vasaras laikā vest līdzi piknikā uz otru Latvijas malu. Bulciņu var!  

Votre épisode 7 de la saison 2 est enfin là, si vous l'attendiez depuis hier.Mon invitée n'est personne d'autre que notre Meryamon nationale qui fait un travail magnifique sur les réseaux pour nous inciter à manger sain.On parle de mauvaises habitudes alimentaires et d l'impact que ça a sur notre santé !Saviez-vous que beaucoup de maladies dont on souffre et qui sont parfois mortelles proviennent de notre style de vie ? Dans cet épisode, on a parlé de:

Latvijas hokeja izlase šodien, 25. maijā, tiekas ar Zviedriju, un šī ir vēsturiska iespēja izcīnīt vietu pusfinālā. Zviedrijas komanda vakar ieradās Rīgā, aizvadīja treniņu, bet viņu fani visai vīzdegunīgi palikuši Tamperē, laikam jau cerot, ka komanda tur atgriezīsies uz pusfināla maču. Zviedrija savā apakšgrupā uzvarēja sešās no septiņām spēlēm, vienīgo reizi zaudējot ASV pašā pēdējā spēlē, kas bija cīņa par pirmo vietu grupā. Zviedrijas izlases meistarība liekus komentārus neprasa, tajā kā allaž savākti spēlētāji no Nacionālās hokeja līgas, Zviedrijas līgas un arī Šveices čempionāta, kas ir trīs šobrīd spēcīgākās līgas pasaulē. Tomēr zviedri nav tik stipri, kā varēja būt.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” ceturtās sezonas 18. epizodi, kurā bijušie sportisti Kaspars Gorkšs, Jānis Blūms un Oļegs Sorokins tiekas iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole Alfa", lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:04:23 – šodien raidījumā; 0:04:24 – 0:54:55 – kāds ir ideāls izlases spēlētājs? 0:56:12 – 1:21:36 – elki sportā.

Ģimenes tēma un aktieriskie izaicinājumi, meklējot citu spēles veidu, interesē režisoru Reini Suhanovu.  Šoreiz iestudēšanai režisors izvēlējies norvēģu dramaturga Jona Foses lugu „Vārds”, šo autoru mēdz dēvēt par mūsdienu drāmas jauno Ibsenu un viņš ir viens no iestudētākajiem dramaturgiem pasaulē. Ar jauniestudējumu Valmieras teātris atklāj pagaidu mājvietu topošajā laikmetīgās mākslas telpā „Kurtuve”. No režisora Reiņa Suhanova uzzinu, kā izvēlējies iestudēt norvēģu mūsdienu rakstnieka un dramaturga Juna Foses lugu „Vārds”, kas sarakstīta 1995.gadā.  Starp citu, viņš ir daudzu lugu autors, raksta arī romānus, dzeju, esejas, neskaitāmu balvu ieguvējs. Luga „Vārds” ar savu smago klusumu un aprautajiem, dzejai līdzīgajiem dialogiem atgādina Semjuela Beketa un Harolda Pintera darbus, to atzinis pats dramaturgs, piebilstos „mani cilvēki sarunājas bez vārdiem. Jo viņi jau zina, kas tiks sacīts”. Kaut kas no absurda ir arī iestudējumā, ko veidojis Reinis Suhanovs. Jaunie Valmieras drāmas teātra aktieri Ieva Estere Barkāne un Sandis Runge atveido jauniešus, kuri ierodas pie meitenes vecākiem, jo viņai teju teju jādzemdē. Situācija nav vienkārša, sarunas par galveno gandrīz nenotiek. Aktieri iepazīstina ar saviem varoņiem. Izrādē vēl piedalās aktieri Klinta Reinholde, Krišjānis Strods un Krišjānis Salmiņš.  Elīna Vāne atveido mammu, un šī aktrisei ir vēl viena cieša partnerība ar teātra jaunajiem aktieriem.  „Vārds” ir pirmais iestudējums, ar kuru tiek atklāta Valmieras teātra pagaidu mājvieta „Kurtuvē”. Reinis Suhanovs, ir arī izrādes scenogrāfs, un uzsver, ka pamatā tā ir luga uz skatuves, lai arī brīžiem darbība aizvijas prom no skatītāju redzes lauka. Skarbā ziemeļu daba, vējš, sniegs, to atklāj ne tikai scenogrāfija, bet arī gaismu mākslinieka Oskara Pauliņa veikums. Savukārt kostīmu māksliniece Līga Zepa aktierus ietērpusi slēpotāju kostīmos, un arī slēpes ir svarīga izrādes sastāvdaļa. Aktieru gaidas ir pārspētas, ceru, ka arī skatītāji labi jutīsies Valmieras teātra jaunajā pagaidu mājvietā „Kurtuve”, un pirmā pirmizrāde „Vārds”  jaunajās telpās jau notikusi.

“Basketstudijā 2+1” turpinās sarunas par situāciju Latvijas jaunatnes basketbolā. Ar Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītāju Latvijas U16 izlases galveno treneri Agri Galvanovski runājām par Baltijas jūras kausa izcīņas turnīrā piedzīvoto un secināto, bet ne tikai. Arī par: - U16 izlases jaunā sasaukuma pirmajiem soļiem; - pandēmijas sekām un LBS vadlīniju ietekmi uz kandidātu sagatavotību; - spēles laika limitu līderiem; - kā kompensēt auguma centimetru trūkumu; - ārzemēs pieredzi guvušo saspēles vadītāju ieguldījumu; - kā iekrist acīs izlases treneriem; - Gunta Šēnhofa dāvanu; - 30 kandidātiem uz 12 vietām; - atšķirībām prasībās U15 un U16 vecuma grupā; - U18 izlases spēles rokraksta meklējumiem; - iespējām ar administratīvām metodēm sekmēt meistarības attīstību; - kā rast kopsaucēju LBS Jaunatnes un Treneru komisijas skatījumiem. 54 minūtes par Latvijas jaunatnes basketbola aktualitātēm!

16. decembrī tiks atvērta stikla studija Doma laukumā, bet sestdien, 17. decembrī, Latgales vēstniecībā „Gors” notiks labdarības koncerts ukraiņu atbalstam. Studijā Pieci.lv programmas redaktore Laura Lauziniece. Īpašajā koncertā uzstāsies “Carnival Youth”, ansis, “Tautumeitas”, apvienība “Latgalīšu reps”, grupa “Citi Zēni”, kā arī “Shakima Trio”, kurā apvienojušies ukraiņu mūziķe Shakima Garunts, Jānis Ruņģis un Ainars Majors. Labdarības koncerts apmeklētājiem ir pieejams par ziedojumu vismaz 5 eiro apmērā dodpieci.lv mājslapā, aktivizējot papildu funkciju – ziedojums pret koncerta apmeklējumu (līdzīgi kā ziedojums pret dziesmu). Viens ziedojums (neatkarīgi no summas) ir viena ieejas karte. Vietu skaits ierobežots. Koncertu vadīs "Dod pieci!” ilggadējais dīdžejs Magnuss Eriņš un skrienošais dīdžejs Toms Grēviņš, kurš, turpinot pērn aizsākto iniciatīvu, arī šogad aktivizēs ziedojumus reģionos un koncerta dienā būs pieveicis 42 km distanci Rēzeknē. “Dod pieci!” labdarības koncertu būs iespējams vērot LTV1 tiešraidē, kā arī klausīties Latvijas Radio 5 – Pieci.lv un Latvijas Radio 1 ēterā, skatīties sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, kā arī Pieci.lv Facebook un Youtube kanālu tiešraidēs.   

Birojā iespējams ne tikai strādāt, bet arī atpūsties, sazināties un dalīt darba vietu ar kādu citu kolēģi. Ko piedāvā mūsdienīgs birojs un kas jāņem vērā, izvēloties vietu, kur pavadīt savu darba dienu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās „SEB Global Services” biroja vadītāja vietniece Rīgā Aļesja Kirčenko, biroju uzbūves pārzinātājs Zigurds Spunde un „Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks. Kas ir biroja ergonomika? Zigurds Spunde atzīst, tas nozīmē, lai būtu ērti.  "Birojam ir jābūt ērtām, tāpēc tas ir ļoti subjektīvi. Eksistē pētnieciskā daļa, birokrātiskā daļa, jo šī tēma ir birokratizēta, jo darba drošība, veselība ir pakļauta valstiskai birokrātiskai mašinērijai. Tā ir apdrošināšana. Tā ir liela nauda, tāpēc ir formālā daļa, kura ir jāievēro, kura lielākā daļā gadījumu ir absolūti nefunkcionāla un pietiekoši muļķīga. Bet ir jāievēro," uzskata Zigurds Spunde. "Tad ir otra puse, kas ir tā īstā - kā ir ērti. Tas ir tas, kā pielāgot darba vietu konkrēta cilvēka vajadzībām. Te nevar būt universālu risinājumu. Katram cilvēkam ir unikāla ķermeņa proporcija, svars muskulatūra. Kas ir pats svarīgākais - katram cilvēkam ir unikāla redze. Jautājums par redzi vienmēr pazūd no tematiem. Tas nosaka to, ka cilvēks vienmēr atradīsies tādā darba pozā, kādā viņam visērtāk būs skatīties uz ekrānu. Ja skatāmies no otra gala - ekrāna pozīcija pret cilvēka acīm nosaka to, kādā pozīcijā viņš mēģinās iestumt savu ķermeni. Tas notiek neapzināti." Viņš sevi min kā piemēru, atzīstot, ka nevar skatīties uz leju, no tā sāp galva. Ja ekrāns ir pa zemu, agri vai vēlu saliec muguru. 

Šoreiz Zināmais nezināmajā pievēršas kultūrvēsturei un mantojumam, ko mums atstājušas iepriekšējās paaudzes. Centieni saglabāt seno arhitektūru un citus vērtīgus kultūras piemekeļus mūsdienās ir aktīvāki nekā jebkad agrāk. Palīgā nāk tehnoloģijas un padziļināta izpēte, taču vielaikus arī jaunas problēmas. Klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, nepārdomāta pārvaldība un karš ir lielākie kultūrvēsturiskā mantojuma postītāji. Raidījumā skaidrojam, kā to saglābt nākamajām paaudzēm 21. gadsimtā un kā tas notiek jau šobrīd, piemēram, Ukrainā.  Par to studijā runājam ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieci Agnesi Kukelu, RISEBA pasniedzēju, mākslas ekspertu un Latvijas Universitātes studiju programmas "Kultūrvides mantojums" izstrādātāju Ati Kamparu, kā arī kultūras pieminekļu ekspertu un arhitektūras zinātņu doktoru, SIA "ARCHIstrāvs" izpilddirektoru Bruno Deslandes. Raidījumā arī bagātīgs stāsts par pilsētām pie ūdens - Stokholma, Gēteborga, Venēcija un Rīga - tās visas ir pilsētas atšķirīgos reģionos, ar atšķirīgu vēsturi un arhitektūru un, tomēr kaut ko ko kopīgu. Visas šīs pilsētas radušās ūdeņu krastos. Zināmais nezināmajā tiekamies ar šo pilsētu kultūrvides pārstāvjiem un pētām, kā dzīve upes un jūras tuvumā ietekmējusi šo dažādo Eiropas pilsētu dzīvi.

Vārds “guld/ kuld” ar nozīmi “zelts” ir pazīstams vairākās ap Baltijas jūru runātās valodās, līdzīgi latviešu valodā no svešvalodām aizgūta “rūme” jeb istaba. Projekts "KULDRUM" ir igauņu, zviedru, latviešu sadarbības projekts, kura mērķis ir radīt “zelta vietu” savstarpējai sadarbībai stāstniecības jomā. Iepazīstinām ar stāstniecības kustības dalībniecēm no kaimiņvalstīm, Latviju šai projektā pārstāv folkloras kopēja no Kuldīgas Ina Celitāne. "KULDRUM" savu darbību aizsācis pirms mazliet vairāk nekā gada, ar Ziemeļvalstu sadarbības atbalsta organizācijas Ziemeļu kultūras punkts finansējumu. Taču jau šobrīd izveidojusies komanda ir pārliecināta, ka vēlas darboties kopā arī turpmāk, iesaistīt aizvien jaunus dalībniekus. Pa daļai vēlējuma izteiksmē – vēlot "KULDRUM" visu ieceru izdošanos, prognozēju, ka par projektā iesaistītajām “zelta” sievietēm noteikti vēl dzirdēsim  pēc pieciem gadiem, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, kā satelītpilsētu pieaicinot arī Kuldīgu, jo projekta organizatore no Latvijas puses ir Ina Celitāne – kuldīdzniece, viņa nāk no pilsētas, kuras nosaukumā arī ir jau pieminētais zelts – “kuld”. Pandēmijas apstākļos lielākā daļa "KULDRUM" pasākumu līdz ir notikuši tīmeklī, dažas no projekta dalībniecēm klātienē ir sastapušās tikai pavisam nesen, kad jūnijā Kuldīgā notika "KULDRUM" tikšanās. Un tā bija arī mana iespēja Radio studiju piepildīt ar ļoti dzīvām, smejošām, dziedošām, igauniski, zviedriski, latviski runājošām "KULDRUM" projekta dalībniecēm. Projekta "KULDRUM" dalībnieces - Astrīdaa Selinga, Agnesei Sjoberga, Brita Bjorša no Zviedrijas, Kairo Leivi no Igaunijas, Ina Celitāne no Latvijas.

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Sezonas noslēdzošajā raidījumā gleznotāja Kaspara Zariņa viesi - multimāksliniece Elita Patmalniece un fotomākslinieks Jānis Deinats. Sarunā, kā allaž, gan par to, kas viņu izpratnē ir vizuālā māksla, par īstenotajiem un  nerealizētajiem sapņiem, gan par personīgajām prasmēm , mākslinieka dzīvi starp vienkāršību un labklājību,  starp melnbalto un krāsaino... Tikšanās iemesls - abu mākslinieku personālizstādes, jo Elitas darbi izstādē „Mirklis” šobrīd skatāmi galerijā „Putti”, bet Jāņa fotogrāfijas redzamas izstādē „Laiki. Tik salda” galerijas MuseumLV telpās. Elita Patmalniece ir latviešu modes māksliniece un gleznotāja. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot modes dizainera bakalaura grādu un maģistra grādu glezniecībā.  Elita ir arī modes dizainere, kas veido tērpus skatuves māksliniekiem, teātra un operas izrādēm, viņa ir piedalījusies dažādos projektos TV, reklāmā, laikrakstos un žurnālos. No personālizstādes „Mirklis” anotācijas: Ir tikai šis mirklis – tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Elitas radītā telpa ir veltījums ikvienam no mums. Mākslas darbs, kas liek palūkoties sev apkārt, sajust enerģiju, laiku un mirkli, kas nemitīgi mainās.Izstādes apmeklētāji var burtiski ienākt Elitas radītajā pasaulē, kas ļauj ieraudzīt sevi no vairākām pusēm, kā daļu no mākslas darba, sajust dažādās savas personības šķautnes. Ļaujoties dzīves krāsu virpulim, nonākot tā centrā, izkristalizējas tieši tas, kas šajā mirklī katram no mums ir svarīgs. Izdzīvot, sajust, būt pateicīgiem par to, kas mums ir dots." Jānis Deinats ir pazīstams portretists, kurš fotografē kopš 1989. gada. Pirms tam ieguvis aktiera diplomu, 1986. gadā beidzot J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra nodaļu. Lai arī portreti ir Jāņa Deinata pamatnodarbošanās un maizes darbs, tomēr līdz šim fotogrāfs sevi izstādēs pozicionējis citādi. J.Deinata fotoportreti ir sava laikmeta vizuālā liecība. Izstādē LAIKI. TIK SALDA, kas skatāma mākslas galerijas MuseumLV telpās, redzami vairāk nekā 70 Latvijā pazīstamu cilvēku portreti – tie ir daudziem zināmi ļaudis - politiķi, sportisti, mūziķi, dzejnieki, aktieri. Kaut gan, būsim godīgi, šī ir arī izstāde par aizmiršanu un pat ja šodien tajā ienāktu mūsdienu jauniešu grupa, tad lielais vairums no viņiem jautātu, kas ir visi šie “onkuļi “un “tantes”. Bet vēl pēc gadiem divdesmit? Pazīstamība mūsdienās ir ātri pārejoša neatpazīstamībā.    

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Stāsta dārznieks Aivars Lukevics Vietas dižgars jeb Ģēnijs (latīniski - Genius Loci) varētu būt dzimis Nīlas ielejā pirms 5000 gadiem. Senajā Romā katrs cilvēks piedzimstot ieguva savu aizbildniecības ģēniju, kurš gādāja par viņa likteni mūža garumā. Ģēnijam veidoja mājas altārus un to gleznoja uz sienām kā vīru ar spārniem. Kad rūķi un milži sargāja klintis, bet elfi - svētos mežus, Skandināvijas ļaudis rakstīja likumus, ka jebkurai laivai, pirms ienākšanas ostā ir jānoņem visi pūķa galvas grebumi, lai nesadusmotu vietējos Zemes garus. "Gan zināja Meža māte, / Kas katram piederēja: / Lāčam sieksta, briežam blīgzna, /  Zaķam sīki žagariņi". Citu latviešu Vietas garu saimē Dārza māte minēta jau Historia Lettica tekstā par latviešu dzīvi 1649. gadā. Viduslaikos mitoloģiskie zvēri, kuri pirms kristietības sargāja svētvietas, biežāk kļuva par dēmoniem - lieliem pūķiem, kas šņāca elles ugunis un apsargāja dārgumus, bet kristīgie bruņinieki  devās tos pievārēt. Cilvēki no Zemes gariem sāka baidīties, līdz pamazām pilsētas dzīve viņiem palīdzēja atbrīvoties no dabas pasaules terora. 17. gadsimtā iekarsa strīdi, vai Vietas garu - Genius Loci var mākslīgi izveidot, vai arī tas nemaināms un dzīvo katrā no vietām? Ainavu dārznieki labprāt turējās pie dzejnieka Aleksandra Poupa ieteikuma: "Lūdz padomu šīs vietas Ģēnijam it visā; / Tas ūdeņiem liek celties, gāzties liek tiem dziļā lejā; / Gan milzkalnus ar debess plašumiem tas ļauj mums samērot, / Gan cieši skautas skatuves ļauj dziļās ielejās no augšas apbrīnot."   Turpretim arhitekts Viljams Čembers, cildinādams Ķīnas dārznieku ieskatus,uzstāja, ka Anglijas dārzos ir jāvalda nepārtrauktām intrigām, un aiz līkumotu celiņu pagrieziena prāts ir jāpārsteidz ar patīkamo vai ar briesmīgo. Britu intelektuāļi viņu asi kritizēja par svešās zemes valdnieka Genius Loci cildināšanu. Taču gadsimtu vēlāk Vecās Eiropas dārznieki jau bija cieši savijuši angļu ainavu dārzus ar modē nākušajām eksotisku krāšņumaugu joslām līdzās noslēpumainiem japāņu dārzu ornamentu brīnumiem. Vēl pēc simts gadiem Latvijas Likteņdārzā mūsu Genius Loci tulkos un Kokneses ainavā iemitinās japāņu mūks un ainavu dārznieks Šunmjo Masuno, taču tobrīd 1898. gadā nomātajās barona pļavās latvju zemnieks Pēteris Zelmenis visus mūža spēkus un senču darba tikumu velta senajam arāja sapnim - "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" Jāņa Purapuķes stāstā. Šveiciešu fitosociologs Brauns-Blankē izcēla to, ka starp augiem taču ir tādas pašas attiecības kā starp cilvēkiem, un 20. gadsimta dārzos Vietas Ģēnijs iesoļoja tautas tērpā: “Ir jāatrod dārziem mūsu vācu stils, kam dizains būtu aizgūts no Vācijas ainavām”, tā 1900. gadā teica Villijs Lange. Bet Viljams Robinsons meklēja īsto angļu dārzu, André Verā meklēja tipisko franču dārzu, bet  amerikāņi tiecās pēc dārziem, kas būtu brīvi no Vecās Eiropas iespaida. Britu Palestīnas zemēs tika veidots Bībeles ainavas rezervāts Neot Kedumim, kur Vietas gars iemieso Bībeles vērtību panorāmu un spēku, bet tobrīd Eduarda Virzas "Straumēnu" dārzos saimei pusdienas atpūta bija kā  Dieva atpūta pēc pasaules radīšanas: ik pavasari, ik gadu no jauna, ar mājām un lauku rīkiem, ar saimes vienoto veselumu un hierarhiju veidoja noslēgtu, gadiem noslīpētu pasaules kārtību, kur cilvēka pienākums ir tai pakļauties un to uzturēt nemainīgu. Zviedru nacionālā ainava 20. gadsimta sākumā aprakstīta kā "vētrā bangojoši viļņi, kas  sitas pret varenām klintīm" vai kā skarbi "sniegiem klāti kalnu gali". Taču gadsimta vidū zviedru nacionālā ainava mainījās uz ziedošu puķu pļavu, jo īstenos zviedrus nu vienoja došanās atvaļinājumā, īsajā Skandināvijas vasarā, no laimīgās bērnības prātā palikušajās pļavās. Kad modernā fizika izcēla laika un telpas svarīgumu, vieta kļuva par laiktelpas nabadzīgu otro brālēnu. Uzplauka unikāls bezpajumtniecības veids un sajūta, ka visur var justies kā mājās. Arī dārzos universālais Vietas gars kļuva uzdrukājams jebkurai iežu vai ūdeņu virsmai pasaulē. Jaunajā tūkstošgadē tam sīvi stājās pretī dzirnavu guļbūves "Lido" pagalms un tā līdzinieki, latvisko lauku gara ainas gleznojot pilsētas bruģa rāmīšos. 2008. gadā tika pieņemta Kvebekas deklarācija par Vietu gara saglabāšanu, pieprasot valdībām ņemt vērā Genius Loci visos tiesību aktos, bet vietās ar dažādiem Vietas gariem paredzēt konfliktu risināšanas stratēģiju. Lai labi sekmējas apjaust Vietas ģēniju un lolot dārzu kā vērtīgu Vietas īpašību!

Sais-tu ce qu'est le Mindset?Le Mindset c'est la combinaison de tes pensées et de tes croyances qui vont ensemble générer un comportement dans une situation donnée. Dans cet épisode, je vais t'expliquer comment prendre le contrôle de ses pensées peut changer la vie! Pour découvrir mon programme de coaching, c'est par ici: https://www.floriannoutsos.com/coaching-vieTu peux suivre l'actualité des Éveillés sur:   

Tajās dienās Dievs pārbaudīja Ābrahamu un sacīja viņam: “Ābraham!” Viņš atbildēja: “Te es esmu.” Tad Dievs teica: “Ņem savu viendzimušo dēlu Īzāku, kuru tu mīli, un ej uz Morijas zemi, un tur upurē viņu kā dedzināmo upuri uz viena no kalniem, kuru Es tev parādīšu.” Un viņi nonāca vietā, kuru Dievs viņam bija norādījis. Tur Ābrahams uzcēla altāri un salika virsū malku, un, sasējis savu dēlu Īzāku, uzlika viņu uz altāra virs sakrautās malkas. Un Ābrahams izstiepa roku un satvēra nazi, lai nokautu upurī savu dēlu. Un, lūk, Kunga eņģelis sauca no debesīm: “Ābraham, Ābraham!” Tas atbildēja: “Te es esmu.” Eņģelis sacīja: “Nepacel savu roku pret zēnu un nedari viņam neko ļaunu! Tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un manis dēļ neesi saudzējis pat savu vienīgo dēlu.” Ābrahams pacēla savas acis un ieraudzīja ērkšķu krūmā ar ragiem aizķērušos aunu. Paņēmis viņš upurēja to kā dedzināmo upuri dēla vietā. Tad Kunga eņģelis sauca Ābrahamam otrreiz no debesīm un sacīja: “Es esmu zvērējis pats pie sevis, saka Kungs. Tādēļ, ka tu esi izdarījis šo lietu un neesi saudzējis savu viendzimušo dēlu, Es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un kā smiltis, kas ir jūrmalā. Tavi pēcnācēji iekaros savu ienaidnieku vārtus, un visas zemes tautas tavos pēcnācējos tiks svētītas, tādēļ ka tu paklausīji manai balsij.” /Rad 22, 1-2.9-13.15-18/ Pravietis redzēja Jeruzalemes bojāeju un savas sāpes izteica Raudu dziesmās. Šie panti nav tikai vaimanāšana, tas ir arī aicinājums ieskatīties sevī. Šie panti mūs aicina mainīt attieksmi pret Dievu, mainīt dzīves ceļus, atgriezties pie Dieva. Šodien gatavojamies Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Šodien pieminam Jēzus nokāpšanu mirušo valstībā. Jēzus pazina nāvi tāpat kā visi cilvēki un nonāca mirušo valstībā kā Pestītājs, lai pasludinātu labo vēsti. Vietu, kur uzturās mirušie, Raksti sauc par elli, jo tiem, kas tur atradās, bija liegts skatīt Dievu. Baznīcas Tevi saka, ka Jezus gāja pie Ādama, mūsu pirmtēva, kā pie pazudušās avs. VIņš grib apmeklēt un atbrīvot Ādamu un Ievu, kuri sēž tumsā un nāves ēnā. Kā es gaidu Jēzus augšāmcelšanās svētkus?

Tout ce sur quoi tu concentres tes pensées, tu en obtiendra plus!Je trouve que cette phrase résume ce que je souhaite partager avec toi aujourd'hui.  Si tu rumines en boucle le passé dans ta tête, tu continues de créer les mêmes expériences dans le futur. Et on s'entends que lorsque l'on rumine le passé, c'est rarement sur des expériences positives qui nous apportent bien-être et confiance en soi.Pour découvrir mon programme de coaching, c'est par ici: https://www.floriannoutsos.com/coaching-vieTu peux suivre l'actualité des Éveillés sur:   

Stāsta Ventspils muzeja vadošā vēsturniece Māra Dāvida 19. gadsimta otrajā pusē Ventspilī sāka ieplūst latvieši no tuviem un tāliem Kurzemes guberņas pagastiem. Pilsēta viņus vilināja ar savām iespējām. Kam rocība ļāva, cēla 1-2 stāvu koka ēkas, bet - ne katrs to varēja atļauties. Ostas strādniekiem dzīvošanai tika piedāvātas kopmītnes. Apstākļi tur bija antisanitāri un, lai arī kā pilsētas ārsts centās pieradināt kopmītņu iedzīvotājus pie tīrības, viss velti.  Vietu skaits kopmītnēs bija ierobežots. Tādēļ katrs mita, kur vien varēja. Kāds ostas stādnieks sev bija atradis samērā novatorisku mitekli. Viņš dzīvoja mucā. Tā gan nebija parasta mazā siļķu muca, bet daudz lielāka, proti – vecs dzelzceļa piestātnes ūdens rezervuārs, kuru apdzīvotājs izlūdzies no dzelzceļa piestātnes priekšnieka. Ienācējiem dzīves apstākļi pilsētā bija grūti. Kā jau ierasts – algas bija mazas, dzīves apstākļi smagi. Darba devēji meklēja katru iespēju, lai nepārmaksātu. Liela problēma bija atrast pastāvīgu darbu. Pilsētas strādnieku lielāko daļu veidoja gadījuma strādnieki vai sezonas darbinieki. Uzņēmumi, kas piedāvāja pastāvīgu darbu, izmantoja to, lai maksātu mazāk par tādu pašu darbu, ko veica gadījuma strādnieks. Īpaši šajā jomā „grēkoja” Ventspils osta. Gadsimta mijā Ventspilī notika lieli ostas un dzelzceļa būvniecības darbi, kas prasīja lielus cilvēku resursus. Līdz Pirmajam pasaules karam Ventspilī iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem bija izaudzis līdz 29 tūkstošiem. Diemžēl, pārsvarā tas bija nekvalificētais darba spēks, kurš veicināja straujo noziedzības pieaugumu pilsētā. Arestanti, kuri tika apcietināti par ikdienišķiem un ne pārāk smagiem noziegumiem, nonāca miertiesneša rokās. Miertiesneša darba ražīgums bija apskaužams – mēneša laikā viņš vidēji iztiesāja 300 līdz 400 lietas. Nozieguma listē godpilno pirmo vietu ieņēma dūru vicināšana, kas parasti notika kādā pilsētas dzertuvē. Un tās Ventspilī bija atliku likām. Ja gadsimta mijā bija reģistrētas 27 dzertuves, tad 1911.gadā pēc neoficiāliem datiem  - 98. Otrajā vietā bija nakts miera traucēšana, jo dzeršana, kas tik patīkami bija uzsākta kādā dzertuvē, pēc plkt. 21.30, kad krogus vēra ciet, turpinājās pilsētas ielās vai mājās. Turīgākie mēdza vizināt sievietes ar fūrmani, skaļi bļaustoties un dziedot.  Trešajā vietā bija zādzības. Te nu rodas iespaids, ka zog visu un visu laiku. Bet parasti tās tika ļoti ātri atklātas, jo zagļi savā naivumā nozagto lietu centās pēc iespējas ātrāk realizēt – tirgū, traktierī vai staigājot pa mājām. Kā rakstīja tā laika prese – reiz kāds zārku taisītājs savam konkurentam izdarījis šādu „štuku”. Agri no rīta viņš pasaucis savu vecāko zelli, iedevis tam slēgtu vēstuli un uzdevis tam - paņemt fūrmani, piebraukt pie konkurenta zārku magazinas (kas atradās ielas pretējā pusē), nodot vēstuli tās īpašniekam un saņemt no tā zārku; pēc tam novest zārku līdz ielas galam, tad fūrmani atlaist un paņemt citu fūrmani un nogādāt zārku viņa magazinā, bet braucot nevis garām konkurenta magazinai, bet no otras puses. Zellis uz mata izdara sava meistara pavēles un zārks pēc izvadāšanas pa pilsētas galvenām ielām pārceļo uz otru magazīni. Vēlāk izrādās, ka vēstule viltota un viņas parakstītājs nemaz Ventspilī neeksistē. Pret vainīgiem celta kriminālapsūdzība par paraksta viltošanu un svešas mantas piesavināšanos caur viltību.” Nez vai šādas lietas atrisināšana sagādāja policistiem lielas grūtības…  

Fotomāksla – šī salikteņa jēdzienisko nozīmi vislielākā mērā var attiecināt uz fotogrāfa Jāņa Gleizda darbiem. Jau 12 gadus kopš mākslinieks ir aizsaulē, taču viņa matojums tiek godināts gan viņa atcerei rīkotajās izstādēs, dažādos pasākumos un arī piemiņas istabā Preiļos, kas visu laiku tiek pilnveidota un papildināta.  „Tas, ko veic Jānis  Gleizds, nav parasta fotogrāfa darbs. Tikai tie, kas zina, ko fotogrāfijā nozīmē izohēlija, saprot, ka šos attēlus iegūst, saliekot kopā ne mazāk kā 3- 4  atsevišķus pustoņus, tātad runa ir par vienlaikus darbu ar vairākiem negatīviem, un to jau var salīdzināt ar juveliera smalkumu.” Tā laikrakstā „Cīņa” pirms 45 gadiem rakstīja Jāņa Gleizda kolēģis   fotokluba „Rīga” mākslinieciskais vadītājs Aivars Āķis. Tiešām, skatot Jāņa Gleizda darbus, nepietiek ar vārdu – fotogrāfija, tās ir  filigrānas grafikas, romantiski poētiski zīmējumi, kas redzami viņa veidotajos aktos, portretos, ainavās. Šos darbus kopā ar fotomāksliniekam piederošajiem priekšmetiem ir savācis un ekspozīcijā apkopojis uzņēmējs un fotogrāfs, Latgales fotogrāfu biedrības dibinātājs Igors Pličs. Istabā gar vienu sienu padomju laika standarta sekcijā rindojas izdevumi ap un par fotogrāfiju – žurnāli, katalogi, mācību literatūra, bet pārējā telpas daļā apskatāmi Jāņa Gleizda darbi un fotogrāfijas no ģimenes arhīva, viņa   pieraksti, brilles, fotoaparāts „Zenit” ar visu trosīti, kuru Jānis Gleizds lietoja, lai to iespiestu starp zobiem un tā nospiestu fotoaparāta slēdzi. Kā zināms 24 gadu vecumā viņš cieta nelaimes gadījumā un pēc tā nācās amputēt abu roku plaukstas, tāpēc jo vairāk var apbrīnot mākslinieka neatlaidību un varēšanu veidot fotomākslas darbus.     Sava mūža laikā Jānis Gleizds ir piedalījies vairāk nekā 800 izstādes, saņēmis pāri par  600 diplomiem no visas pasaules. Mākslinieka pūrā ir 170 medaļas – no tām 37 zelta, kā arī vel Lielās balvas, kausi un citi apbalvojumi, bet es  kopā ar Igoru Pliču  turpinu skatīt Jāņa  Gleizda pierakstus. Jāņa Gleizda piemiņas istabu var apmeklēt Preiļos un tā ir ierīkota šīs pilsētas senākajā koka celtnē, kur tagad iekārtota senlietu un Latgales foto vēstures ekspozīcija un tostarp redzami arī Jāņa Gleizda darbi. Plašāk par Igora Pliča senlietu kolekciju stāsts raidījumā Vietu lietas Latvijā.

Šodien dzirdēsi pieredzes stāstu no Ievas un Jāņa, ka manifestēt var ne tikai materiālas lietas, bet arī sajūtas un emocijas. Un viņiem tas ir ļoti labi izdevies! - Ja arī Tu vēlies manifestēt brīnišķīgas lietas, pievienojies Manifestācijas Izaicinājumam: www.montavilumsone.com/challenges Līdz 26.decembrim Tavs ieguldījums ir tikai 25 eiro! Vietu skaits izaicinājumā ir ierobežots! Saziņai: ommmsome@gmail.com

Šodien dzirdēsi divu meiteņu pieredzes stāstus. Estere dalās ar to, kā viņa tika pie saviem sapņu zābakiem un brīnišķīgām randiņu pieredzēm, bet Zane pastāsta, kā viņa ir manifestējusi sev jaunu darbu! Kā arī ar pavisam dzīvaā emocijām vizualizēja savu kāzu dienu! Noklausies! - Ja arī Tu vēlies manifestēt brīnišķīgas lietas, pievienojies Manifestācijas Izaicinājumam: www.montavilumsone.com/challenges Līdz 26.decembrim Tavs ieguldījums ir tikai 25 eiro! Vietu skaits izaicinājumā ir ierobežots! - Saziņai: ommmsome@gmail.com

Sapņo! Izzsapņo līdz galam visu, ko vēlies! Tā pa īstam un no sirds! 1. Sapratīsi, vai tas, ko Tu vēlies, ir tas, ko Tev vajag! 2. Ja tas ir tas, ko Tev patiešām vajag, būsi jau izsapņojusi, noticējusi, un tas piepildīsies! Lai top, lai top, lai top! - Dodies montavilumsone.com, kur vari pieteikties jaudīgākajam Manifestācijas Izaicinājumam Tava Jaunā gada iesākšanai: https://www.montavilumsone.com/challe... Tavs ieguldījums - 25 eiro (ja piesakies līdz 26.decembrim). Vietu skaits ierobežots!

Vai Tu esi mēģinājusi manifestēt un Tev neizdevās? Tu izlasīji grāmatu, bloga ierakstu, pamēģināji pāris metodes vai tieši otrādi - daudz un dažādas -, un Tev tās nestrādā. Tev šķiet, ka Tu visu zini, Tu jau visu esi izmēģinājusi, bet vienalga nekas nestrādā. Vai iespējams, ka Tu vienkārši netici? Jā, es saprotu! Uzdošu Tev vēl vienu jautājumu: Vai Tu biji iekšā ar visiem 100%, ticēji 100%? Vai Tu darīji visu iespējamo? Vai Tu biji atbalstošā vidē, kur Taviem sapņiem ticēja? Vai Tev bija mentora atbalsts? Ja nē, tad, protams, ka tas ir ok, ka Tev nesanāca, jo ieviest kaut ko jaunu savā dzīvē, NEMAINOT veco dzīvesveidu un sevi, ir grūti! Tieši tāpēc es taisu šo izaicinājumu atkal! Jā, tas notiek jau otro reizi un būs vēl divreiz labāks!!! Tātad, ko mēs darīsim? 21 dienas garumā Tu saņemsi ikdienas uzdevumu, kurš Tevi jau pieradinās rūpēties par sevi KATRU dienu. Tu iemācīsies vairāk kā 10 metodes, kuras palīdzēs manifestēt Tavus sapņus ātrāk. Jā, Tu apzināsies blokus un savus aizspriedumus, un atrisināsi tos. Tev būs atbalsts - mans un grupas. Tavi mājnieki sajutīs, kā Tu mainies! Tavi kolēģi pamanīs mirdzumu Tavā sejā. Tu pati man jautāsi: ‘'Bet pag, vai tiešām var iet tik labi?!'' Būs meditācijas Tavam iekšējam mieram un labsajūtai. Uzdevumi būs pieejami 24/7. Parastajos izaicinājumos un grāmatās vai online kursos Tevi neviens nepieskata, nediedrošina, un, kad saskaries ar grūtībām, Tu, iespējams, sev pasaki: ‘'Ai, droši vien tikai man ir tāda problēma!'' Tev ir ļoti grūti izstāstīt savu aizrautību un prieku, ja dari izaicinājumu viena, iespējams, Tavi līdzcilvēki pilnībā nesaprot un neatbalsta Tevi. Taču mums ir komūna un ikdienas čatiņš, kurā mēs atbalstām un iedrošinām sapņot pat vairāk, spilgtāk un ar vērienu. Ja Tu domā, bet es negribu lietas, es gribu kaut ko garīgu, bet arī to var manifestēt! Arī lai iegūtu to, ir stratēģija. Un šīs stratēģijas mēs apgūsim! Cena šobrīd 25 eiro. Tas ir mazliet vairāk par eiro dienā - lētāk nekā kafija! Vai Tu esi vienas kafijas tasītes cenas vērta? Es domāju, ka noteikti! Es vēl pieliktu klāt veselīgu kūku! Šī cena pieejama, ja rezervē sev vietu izaicinājumā līdz 26/12. Vietu skaits ir ierobežots! Būs pārsteigumi, dāvanas un šis būs neaizmirstami labi! Lai top mīlestībā, Monta https://www.montavilumsone.com/challe...

Jebkāda veida mājsēde neizbēgami liek mainīt mūsu ikdienas ieradumus, bet tas var iespaidot mūsu fizisko un arī mentālo veselību. Kādas ir izplatītākās mājsēdes blaknes un kā ar tām cīnīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. "Ikdienā nevaru redzēt, ka cilvēki sapratuši, ka mājsēde nenozīmē sēdēšanu dīvānā, klubkrēslā, lai pēc tam nav jānāk ārstiem, lai tiktu vaļā no locītavu stīvuma, muskuļu sāpēm," vērtē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Uģis Beķeris. Viņš pacientiem parasti lūdz apsēsties krēslā un bieži cilvēkiem ir jānorāda, ka krēsla atzveltne nav dizaina priekšmets, bet tai ir jābūt ergonomiski optimāli novietotai attiecībā pret muguras jostas daļas izliekumu. "Kad muguras jostas daļa ir komfortabli atbalstīta, arī pārējais mugurkauls nostājas daudz maz pareizās proporcijās. Tā ir ne tikai Covid laika problēma, cilvēki birojos bieži sēž uz krēsla maliņas," skaidro Uģis Beķeris. "Sēdēt ar taisnu muguru, nozīmē sēdēt saspringti visu dienu un muskuļi nogurst. Sēdēt ar saspringušu taisnu muguru nebūtu pareizi." Tāpat ārsts norāda, ka standarta biroja krēsli augumā maziem cilvēkiem, kuri ir īsāki par 1,65 cm, nav ērti. Tie ir pielāgoti garākiem cilvēkiem: sēžamvirsma ir  pārāk dziļa, vai krēsls ir pārāk augsts. Tāpēc ir vajadzīgs paliktnis zem kājām un arī komfortabli atbalstīta muguras daļa kaut vai ar spilvenu. "Primāri cilvēki neatzīst, ka vainīgi ir viņu ikdienas ieradumi pie vainas dažādām problēma," uzskata Uģis Beķeris un arī norāda, ka svarīga ir pareiza elpošana. Oftalmoloģe Anda Balgalve atgādina, ka, strādājot pie datora, jāņem vērā, ka monitora augšējai malai jābūt acu augstumā vai nedaudz zemāk, lai viss darbs notiktu ar skatu uz leju. Tāpat svarīgi nestrādāt pilnā tumsā, bet gaismai no augšas jābūt mazākai nekā gaismai no ekrāna. "No acu viedokļa vislielākā slodze ir strādājot ar telefonu," norāda Anda Baltgalve, jo lai detaļas uz mazā ekrāna labāk redzētu un pārvaldītu, automātiski ekrānu pieliek tuvāk acīm. Ārste ir pārliecināta, ka bērniem līdz skolas vecumam ideālā gadījumā mobilo telefonu nevajadzētu lietot. "Jā, tā ir ģeniāla aukle, kad momentāli iestājas miers mājās. Cilvēciski tas ir saprotams, bet tā cena, ko varētu nākties samaksāt par šo aukli, ir pārāk augsta," atzīst Anda Balgalve. Vēl ārste bilst, ka svarīgi ir minimums divas stundas dienā uztureties dabīgā gaismā, lai arī šobrīd arī dienā ir visai tumšs ārā bez saules gaismas. Savukārt psihoterapeite Gunta Andžāne vērtē, ka ar mājsēdi saistītās mentālās problēmas nekur nav pazudušas. Tikai šobrīd problēmas var salīdzināt ar aisbergu, kuram ir liela neredzamā daļa. Pirmajā mirklī šķiet, ka cilvēki ir sapratuši un pieņēmuši situāciju, pielāgojušies, tāpēc problēmu nav. Bet ir tieši pretēji - problēmas tiek noliegtas un tas parādās attiecību sarežģījumos, psihosomātiskos traucējumos.  

Ieva Iesaka izlasīt:  “PAMIRS mana sirds mīlestībā”  Kristīne un Kristaps Liepiņi    Ielūkoties:  explorersweb.com   Noskatīties: Memento (2000) Fantastic Fungi (2019)    Izstaigāt: Taku gar Lojas upi  Taku Tukuma mežos  Vietu, kur Irbes upe ietek jūrā 

Stāsta LU profesors, fiziķis, kvantu fizikas pētnieks Mārcis Auziņš  Kvantu fizika ar mūsu ikdienas pieredzi ir grūti saprotama. Alberts Einšteins sacījis, ka par kvantu fiziku ir jārunā tik vienkārši, cik iespējams, bet ne vienkāršāk par to. Ja mēs dzīvojam mūsu lietu ikdienas pasaulē, esam pieraduši, ka par ikvienu objektu, piemēram, automašīnu, kurā braucu, varu pateikt, kur atrodos un cik ātri pārvietojos, ar cik lielu ātrumu es braucu. Absolūti triviāla patiesība. Savukārt atomu pasaulē ļoti bieži ir situācijas, kad ja mēs zinām, kur atoms atrodas, tad mēs principā nevaram zināt, ar kādu ātrumu tas pārvietojas. Un otrādi - ja zinām, ar kādu ātrumu tas kustas, tad mēs principā nevaram zināt, kur tas atrodas... Un šī ir nevis mērinstrumentu precizitātes problēma, bet fundamentāls dabas ierobežojums. To atklāja divi fiziķi - vācietis Verners Heizenbergs un dānis Nils Bors. Heizenbergs pierādīja, ka atomu pasaulē mēs nevaram pateikt atoma atrašanās vietu, ja zinām, kādā ātrumā tas kustas. Savukārt Bors to padarīja par filozofisku principu un nonāca pie secinājuma, ka katram jēdzienam, katram apgalvojumam ir šī apgalvojuma papildinošs jēdziens, un ja mēs pirmo pieņemam, tad par otro mēs neko zināt nevaram.

Diskusija sākas par Vides konsultatīvās padomes ierosinājumu aizliegt nakts redzamības tēmēkļus, bet mākslīgos gaismas avotus atļaut tikai mežacūku medībās. Neizpratne par to, kādēļ organizācija, kas uztraucas par bioloģisko daudzveidību, vēlas pēc iespējas samazināt visas efektīvās medību metodes, kas ļauj ierobežot jenotsuņu skaitu. Turpinājumā par drošību medībās, bet pa ceļam tiek pārrunāts tas, ka nesen notikušos nelaimes gadījumus medībās antimednieki izmanto savā propogandā, tajā skaitā ar savā Twitter kontā minējis Vilnis Skuja, norādot, ka iespējams medniekus nemaz par cilvēkiem uzskatīt nevar. Parrunājam arī dažus pārkāpumus, ko, pārbaudot medniekus, konstatējuši Valsts meža dienesta inspektori. Par to, kad jāuzliek savilcējs, kā arī par to, ar kādām lodēm ļauts medīt alni, staltbriedi un mežacūku. Par munīcijas efektivitāti konsultē Anima Libra šefs Dmitrijs Kļešņins. Epizode ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu. Medību noteikumi atrodami šeit! Lasi un abonē žurnālu Medības šeit! Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Raidījumā Pievienotā vērtība par tirgošanos platformā Amazon: kur likt 400 saskrāpētas grāmatas un par Latvijas investoriem. Protams, ielūkojamies kādā no biržas uzņēmumiem. Mūsu uzmanības lokā “Nordic Fibreboard” - Igaunijas lielākais kokšķiedru plātņu ražotājs. Iekarot visas pasaules tirgu – vai vismaz nelielu siltu nišiņu kādā lielā, bagātā tirgū ārpus Latvijas robežām – šādi un līdzīgi plāni ir daudziem Latvijas uzņēmējiem. Viens no ceļiem – pasaules lielie interneta tirgošanās milži. Piemēram – Amazon, kur šobrīd par 47 dolāriem un 99 centiem ASV tirgū var iegādāties grāmatu “Mittens of Latvia”, kas latviski izdota kā “Latviešu cimdi” . Un tieši ar šo grāmatu sākās “Senās klēts” ceļš Amazon tirdzniecības platformā. Izrādījās, ka latviski izdoto grāmatu pērk visā pasaulē. Grāmata tiek tirgota izmantojot Amazon infrastruktūru – cimdu grāmata nonāk ASV noliktavās un no turienes pēc pasūtīšanas to izsūta pircējiem. Protams, ne viss ir vienkārši. Nākas diskutēt ar automatizētiem problēmu risinātājiem, kuri reizēm sūta pretrunīgu informāciju. Nākas arī risināt dažādus nodokļu jautājumus. Arī – ja grāmatas transportējot cietušas, jāstrīdas ar Amazon. Bet kā tiem uzņēmējiem, kuriem arī šķiet, ka viņu produkts varētu atrast savu vietu milzīgajā pasaules tirgū? Jāmetas cīņā ar algoritmu. Un tur vairs nepietiek ar to, ka skaisti ar atslēgas vārdiem sarakstīts produkta apraksts, nosaukums un tā tālāk. Jo Amazon algoritms arī skatās, cik apmierināti ir pircēji, cik daudz pirkumu veikti.

Šī ir bijusi politiskiem notikumiem bagāta nedēļa. Nesagaidot pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām bija nolemts nogaidīt ar pārmaiņām koalīcijas līgumā, no valdības izmesta partija KPV LV, tās ministru vietā apstiprinot jaunus. Vietu valdībā zaudēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet viņu atsauca pašas partija. Tikmēr Saeima "spēlējās ar uguni", nesteidzot pildīt Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem – tā pievienošana Rēzeknes novadam tiesas ieskatā nebija atbilstoša Satversmei. Pēc tam, kad Valsts prezidents norādīja, ka neizsludinās antikonstitucionālu likumu, Saeima atrada kompromisu Varakļānu jautājumā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, pētnieciskā centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un izdevuma "Dienas Bizness"galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Šī ir bijusi politiskiem notikumiem bagāta nedēļa. Nesagaidot pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām bija nolemts nogaidīt ar pārmaiņām koalīcijas līgumā, no valdības izmesta partija KPV LV, tās ministru vietā apstiprinot jaunus. Vietu valdībā zaudēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet viņu atsauca pašas partija. Tikmēr Saeima "spēlējās ar uguni", nesteidzot pildīt Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem – tā pievienošana Rēzeknes novadam tiesas ieskatā nebija atbilstoša Satversmei. Pēc tam, kad Valsts prezidents norādīja, ka neizsludinās antikonstitucionālu likumu, Saeima atrada kompromisu Varakļānu jautājumā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, pētnieciskā centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un izdevuma "Dienas Bizness"galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Ir sagatavots  rakstu krājums par stāstniecības tradīcijām Latvijas kultūrtelpā „Vietu, lietu un cilvēku stāsti”. No piektdienas šie raksti būs pieejami. Šodien gan par Kurzemes notikumu, gan jauno krājumu sarunā ar Māru Mellēnu un Ritu Grīnvaldi,

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm. Lieldienu brīvdienās darbojās masu vakcinēšanas centri, tomēr cerētos rezultātus nesagaidījām. Tikmēr joprojām nerima diskusijas ap Latvijas Televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” žurnālistu pētījumu par antivielu veidošanos pēc vakcinācijas un Covid-19 izslimošanas. Tikmēr partijas cītīgi pošas uz pašvaldību vēlēšanām – šonedēļ beidzās kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš un konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu būs sīkstāka. Par ko nav jābrīnās, jo pašvaldību skaits pēc teritoriālās reformas būs krietni mazāks. Gribas pievērsties arī notikumiem Krievijā. Arvien palielinās satraukums par opozicionāra Alekseja Navaļnija veselību, kurš atrodas apcietinājumā un kura veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un portāla "TVnet" žurnālists Iļja Kozins.    

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm. Lieldienu brīvdienās darbojās masu vakcinēšanas centri, tomēr cerētos rezultātus nesagaidījām. Tikmēr joprojām nerima diskusijas ap Latvijas Televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” žurnālistu pētījumu par antivielu veidošanos pēc vakcinācijas un Covid-19 izslimošanas. Tikmēr partijas cītīgi pošas uz pašvaldību vēlēšanām – šonedēļ beidzās kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš un konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu būs sīkstāka. Par ko nav jābrīnās, jo pašvaldību skaits pēc teritoriālās reformas būs krietni mazāks. Gribas pievērsties arī notikumiem Krievijā. Arvien palielinās satraukums par opozicionāra Alekseja Navaļnija veselību, kurš atrodas apcietinājumā un kura veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un portāla "TVnet" žurnālists Iļja Kozins.    

Un kas kopīgs elegancei un negatīvismam? Ko mēs labu varam pateikt viens otram - atkal? Vai maz varam. Kurš ir neatlaidīgs, kurš ir māksla, kuram ir zvērīga smadzene? Kurš iedziļinās? Kurš ir daudzšķautņains un skaists? Katrā no mums ir Andreja piektklasnieks. Un Zane grib, lai viņu apglabā zem Barona ielas. Nez kāpēc iekritām vecu cilvēku problēmās. Divi traumējoši skolas stāsti no Andreja un kaut kā par daudz skolas vecuma pārdomu. Un citas kaunu lietas ... Un kā jau parasti pāris neveiklas tēmas , joki un pašironija pamīšus visam pa vidu.

Par to, ka Saeimā pieklibo likumdošanas kvalitāte, nereti minējuši gan eksperti, gan amatpersonas. Pr to liecina arī lietas Satversmes tiesā. Par to runāsim arī Krustpunktā pirmdienas intervijā, kuras viešņa ir minēta kā iespējamā kandidāte Satversmes tiesas tiesneša amatam. Studijā - Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa Egnere.

Par to, ka Saeimā pieklibo likumdošanas kvalitāte, nereti minējuši gan eksperti, gan amatpersonas. Pr to liecina arī lietas Satversmes tiesā. Par to runāsim arī Krustpunktā pirmdienas intervijā, kuras viešņa ir minēta kā iespējamā kandidāte Satversmes tiesas tiesneša amatam. Studijā - Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa Egnere.

Pagājušajā nedēļā Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8 savu publisko telpu atklājis Rakstniecības un mūzikas muzejs, kā centrālo notikumu izvirzot izstādi “Himnai 100”, kas veltīta  Latvijas Republikas himnai. Izstādi jau var aplūkot apmeklētāji. Tāpat durvis vaļā vērs muzeja lasītava un jaunizveidotā pasākumu telpa “Tintnīca”. Izstādē “Himnai 100” eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma priekšmeti, kuru vidū ir Baumaņa Kārļa flīģelis, pie kura tapa valsts himna, no uguns izglābtais dziesmu krājums “Līgo”, ko 1874. gadā cara valdība pavēlējusi sadedzināt, I Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku nozīmīte, kas piederējusi Matīsam Kaudzītēm, kā arī deponējumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un Latvijas Okupācijas muzeja. Izstādē varēs noklausīties dažādās desmitgadēs un vēsturiskajos apstākļos ierakstītus himnas atskaņojumus. Līdztekus izstādei ar dzejas lasījumiem atklāta arī muzeja pasākumu telpa “Tintnīca”. Plašāk skaidro Rakstniecības un mūzikas muzeja sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Brūvere-Kvēpa. Rakstnicības un mūzikas muzeja lasītava muzeja apmeklētājiem ir pieejama, tikai ar iepriekšēju pieteikšanos, sazinoties e-pastā  lasitava@rmm.lv, vai zvanot pa muzeja tīmekļa vietnē norādīto tālruni. Vietu skaits lasītavā ir ierobežots. Iespaidos par Rakstniecības un mūzikas muzeja jauno darba cēlienu Pulka ielas telpās dalās muzeja vadītāja Iveta Ruskule. Ekspozīcijas “Himnai – 100” videonoformējumu veidojusi māksliniece Ineta Sipunova, par vizuālo kopsaucēju izvēloties Daugavas plūdumu, kura viļņojumā atmirdz saules stari. Izstādes kopējo māksliniecisko vīziju radījusi Sandra Ozoliņa. Viņa stāsta, kādi bijuši izaicinājumi, atveidojot himnu vizuāli. Izstādē vēl bez objektu liecībām iekļauti arī personiski pieredzes stāsti saistībā ar himnas nozīmīgumu – tajos dalījies Valsts prezidents Egīls Levits,  pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina, rakstniece Nora Ikstena, skeletonists Martins Dukurs, diplomāte Anna Žīgure un citi kultūras un sabiedriskie darbinieki. Tos iespējams noklausīties arī muzeja tīmekļa vietnē. Interaktivitātes elements iestrādāts arī divdimensiju svītrukodos, kuri izkārtoti ekspozīcijas telpā un reaģē uz viedtālruņa lietotni, atskaņojot himnas melodijas fragmentus. Tos uz Baumaņu Kārlim savulaik piederošā flīģeļa ieskaņojusi leģendārā latviešu pianiste Vilma Cīrule.

Latgales vēstniecība “Gors” ir vērusi savas durvis, piedāvājot kino un koncertu programmu ierobežotam apmeklētāju skaitam. Šobrīd sajūtas, gaidot skatītājus, kā pirms septiņiem gadiem, kad tika atklāta pirmā reģionālā koncertzāle Latvijā, saka Latgales vēstniecības “Gors” mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine. Interesējamies par piedāvāto programmu un šīs nedēļas skanīgajiem pārsteigumiem Rēzeknē. Šī Rēzeknē ir pagalmu mūzikas nedēļa, kad vakaros daudzdzīvokļu namu pagalmos cilvēkus patīkami pārsteidz profesionālais pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne”. Vietu, kur tiks spēlēts, neizziņo, lai izvairītos no liekas pulcēšanās. Šis ir Latgales vēstniecības “Gors” pārsteigums rēzekniešiem un arī sveiciens svētkos, jo pirms septiņiem gadiem maija pēdējā nedēļa tika atklāta pirmā reģionālā akustiskā koncertzāle – Latgales vēstniecība “Gors”. Pirmajā pagalma koncertā klausītāji gan uzkavējās nejauši ejot garām, gan, izdzirdot mūziku, nāca ārā no daudzdzīvokļu mājām, gan izmantoja iespēju un koncertu baudīja tieši no saviem dzīvokļu atvērtajiem logiem. Siltais vakars, ābeļu un ceriņu ziedēšanas laiks nelielajā koncertā atmosfēru radīja īpašu, pārsteigums izdevās.

Saeimas komisija ir pabeigusi darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta, un tagad ir palicis tikai Saeimas balsojums par to galīgajā lasījumā. Projekts ir apjomīgs un priekšlikumu daudz – 366. Ir panākti kompromisi par lielajām pilsētām, to skaitu gandrīz dubultojot, bet plānoto novadu skaits būtiski nav pieaudzis, un sākotnēji iecerēto 39 pašvaldību vietā akceptētas 42. Īpaši reformai izveidotā Saeimas komisija negaidīja ārkārtējās situācijas beigas un deputātu iespēju sanākt pilnvērtīgi, par ko izpelnījās opozīcijas kritiku. Mēs Krustpunktā uz diskusiju esam aicinājuši Saeimas deputātus, lai viņi skaidro, kādēļ pieņemti tādi un ne citi lēmumi par to, kādai jāizskatās novadu kartei. Diskusijā piedalās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (A/Par), kā arī komisijas deputāti Arvils Ašeradens (JV), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Dombrava (NA)

Saeimas komisija ir pabeigusi darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta, un tagad ir palicis tikai Saeimas balsojums par to galīgajā lasījumā. Projekts ir apjomīgs un priekšlikumu daudz – 366. Ir panākti kompromisi par lielajām pilsētām, to skaitu gandrīz dubultojot, bet plānoto novadu skaits būtiski nav pieaudzis, un sākotnēji iecerēto 39 pašvaldību vietā akceptētas 42. Īpaši reformai izveidotā Saeimas komisija negaidīja ārkārtējās situācijas beigas un deputātu iespēju sanākt pilnvērtīgi, par ko izpelnījās opozīcijas kritiku. Mēs Krustpunktā uz diskusiju esam aicinājuši Saeimas deputātus, lai viņi skaidro, kādēļ pieņemti tādi un ne citi lēmumi par to, kādai jāizskatās novadu kartei. Diskusijā piedalās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (A/Par), kā arī komisijas deputāti Arvils Ašeradens (JV), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Dombrava (NA)

Ārkārtas situācija vieš korekcijas arī Latvijas Radio programmā, tāpēc šobrīd liekam daudzpunktu raidījumam “Vietu lietas Latvijā” par pagātnes mantojumu muzejos, kungu namos un baznīcās. Sākot no šīs svētdienas līdz 1. novembrim, kad svinēsim Latvijas Radio 95. dzimšanas dienu, svētdienās pulksten 9.30 skatīsim Radio vēsturi, tā attīstību un cilvēkus šajā darbavietā, turpinot ciklu “Reiz radio...”. Gaidot Latvijas Radio 95.dzimšanas dienu, pārlapojam mūsu darbavietas vēsturi, senus un ne tik senus ierakstus, lūkojam, kā norit radio attīstība un kādi cilvēki te ir strādājuši un strādā. Pirmajā šī cikla raidījumā stāsts par Radio dzimšanu 1925. gadā, radio torņu būvi 20. gadsimta 30. gados un arī šodiena, kad mēs raidām gan skaņu, gan attēlu no multimediju studijas. Radio pirmsākumi Rīgā šinīs dienās pabeigta uzstādīt radiofona raidstacija. Pašlaik staciju izmēģina un pēc pāris nedēļām tā jau varēs sākt kārtīgi strādāt. Šī stacija ir tik spēcīga, ka viņu varēs dzirdēt ne vien visas mūsu valsts attālākās vietās, bet arī aiz viņas robežām. Radiofona stacija pēc ārzemju parauga sniegs saviem abonentiem pa radiofonu koncerta priekšnesumus, deklamācijas, dziedāšanu, jaunākās ziņas, tirgus cenas, meteoroloģiskās ziņas, kas varēs interesēt plašāku sabiedrību. Pasta-telegrāfa virsvalde jau uzstāda radiouztvērējus aparātus arī ārpus Rīgas. Aparāti izgatavoti pasta-telegrāfa virsvaldes galvenās darbnīcās un ar viņiem var sadzirdēt arī mūsu kaimiņu valstu radio, rakstīja “Latvijas Kareivis” 1925.gada 16.jūlijā. Runājot par radio sākumu, jāmin 1924.gada 28 marts, kad Saeimas budžeta komisija nolemj piešķirt 7 miljonus rubļu vecajā jeb 140 tūkstošus latu jaunajā naudā radiofona stacijas izveidei. Tā kā Latvijā nebija tik dižu speciālistu radioraidītāju būvē, šo uzdevumu uzticēja Francijas firmai “Societe Francaise Radioelektrique” (Francijas radio elektriskā sabiedrība) un 1925. gada pavasarī ar kuģi no Francijas ostas Denkerkā atved antenas mastus un raidītāja iekārtu. To nolemj uzstādīt līdzās jaunajai radiostacijai, kuru tajā pašā laikā iekārto Pasta telegrāfa virsvaldes ēkā, namā, Aspazijas bulvārī 5, kur tagad atrodas Latvijas Universitātes fakultātes. Radio vēlas klausīties visā Latvijā Gan mūziku, gan ziņas ar radio palīdzību vēlējās dzirdēt ļaudis daudzviet Latvijā, bet divas antenas, kas kopš 1925. gada slējās Rīgā, nevarēja pārraidīt radio programmu visā Latvijā, tādēļ sākās radio raidītāju būve citviet mūsu dzimtenē. 1932. gada jūlijā liepājnieki tika pie sava raidītāja, tā paša 1932. gada 18. novembrī arī Latvijas ziemeļaustrumos tika atklāta raidstacija Madonā, pareizāk sakot 40 kilometrus no Madonas pie Aiviekstes elektrostacijas. Par torņu būvi tolaik stāsta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošais pētnieks Indulis Zvirgzdiņš. 1934. gada decembrī sāka darboties raidītājs Kurzemē, kas atradās 4 km attālumā no Kuldīgas, pie Kuldīgas – Skrundas šosejas. Par to stāsta Kuldīgas novada muzeja pētnieciskā darba speciāliste Daina Antoniška. Mūsdienās radio ir arī redzams Un kas gan pagājušā gadsimta 30.gados varēja iedomāties, ka pēc nepilniem simts gadiem radio varēs ne tikai klausīties, bet arī skatīties. Šajā tehnoloģiju laikmetā tas vairs nav nekāds jaunums un 2018.gada vasarā mūsu radio ēkā sāka multimediju studija. Kā notiek šajā vietā, par to šajā ārkārtas situācijas laikā, sazvanīts caur viedtālruni, stāsta Multimediju daļas audiovizuālā satura veidotājs Miks Jeluškins, kurš ne tikai pārvalda šīs studijas aprīkojumu, bet arī ikdienas fotografē un filmē, tādējādi gan dokumentējot Radio notiekošo, gan veidojot reklāmas klipus un attēlus par mums. Viena no tām, kas izmanto multimediju studijas piedāvājumu, ir Signe Lagzdiņa, kur Latvijas Radio 3 Klasika veido un vada raidījumu “Pagrabs”, aicinot studijā gan mūziķus, gan arī vizuālās mākslas pārstāvjus. Tā uzskata mana kolēģe no Radio klasika- Signe Lagzdiņa, kura ir viena no tām, kas izmanto nule pieminēto multimediju studiju. Signe te lieliski izmanto tehnoloģiju piedāvājumu uz raidījumu „Pagrabs”. Iespējams, ka pēc vairākiem desmitiem gadu kāds, pētot radio vēsturi, teiks vārdus un tolaik Latvijā pirmo reizi radio kļuva arī redzams, gluži tāpat kā tagad var lasīt senā preses izdevumā, ka viens no 20. gadsimta sākuma zināmākajiem operdziedātājiem Enriko Karuzo bija viens no pirmajiem, kas dziedājis pa radio, un tas noticis 1910. gadā. “Taisnība, toreiz vēl nebija radiofona staciju mūsdienu izpratnē, bet 1910. gada 13. janvārī notika mēģinājums pārraidīt pa radio operu „Toska" no Metropolitēna Operas Ņujorkā, un toreiz starp dziedoņiem    

Liepājas sieviešu komandas piecu gadu ceļš līdz bronzai Baltijas līgā, īstermiņi efekti un ilgtermiņa ieguvumi, kā liepājnieces izvairījās no vīrusa, kāpēc rīdzinieces grib spēlēt Liepājā, bet liepājnieces meklē iespējas Rīgā – “Basketstudijas 2+1” 3. marta raidījuma viesis – sieviešu basketbola kluba “Liepāja” galvenais treneris Kaspars Mājenieks atklāti par izaicinājumiem, komandas pagātni un nākotnes plāniem

Ievai Biteniecei un Artūram Fatjkinam šoreiz pievienojās dejotājs - Kristaps Vanags.

AVOIR plus d'espace chez toi, FAIRE des heureux et GAGNER des EUROS.Accès au programme aux conditions préférentielles avant le lundi 03 2019 à 09h00 : https://formation.vivresanspeur.com/avoir-plus-d-espace-chez-toi-faire-des-heureux-et-gagner-des-eurosImagine un peu...Tu vends TOUS les objets qui t'encombre, chez toi, Tu vends tous ces trucs dont tu ne te sers plus jamaisTu leur donnes une seconde vieTu rend service à des gens qui n'ont pas à payer le prix fort pour les avoirTu récupères une partie de ce que tu as payé pour les acheteret tu apprends à devenir un meilleur vendeuret ça va te servir dans ta vie de tous les jours car la vie est nettement plus simple lorsque tu sais vendre... une idée, une manière de faire, de s'y prendre, lorsque tu es persuasif... bref, c'est tout bénéfices non ?N'importe quelle personne qui a du mal à vendre peut devenir un très vendeur en suivant une liste d'étape simple, qui fonctionne sans avoir besoin d'avoir la tchatche...

AVOIR plus d'espace chez toi, FAIRE des heureux et GAGNER des EUROS.Accès au programme aux conditions préférentielles avant le lundi 03 2019 à 09h00 : https://formation.vivresanspeur.com/avoir-plus-d-espace-chez-toi-faire-des-heureux-et-gagner-des-eurosImagine un peu...Tu vends TOUS les objets qui t'encombre, chez toi, Tu vends tous ces trucs dont tu ne te sers plus jamaisTu leur donnes une seconde vieTu rend service à des gens qui n'ont pas à payer le prix fort pour les avoirTu récupères une partie de ce que tu as payé pour les acheteret tu apprends à devenir un meilleur vendeuret ça va te servir dans ta vie de tous les jours car la vie est nettement plus simple lorsque tu sais vendre... une idée, une manière de faire, de s'y prendre, lorsque tu es persuasif... bref, c'est tout bénéfices non ?N'importe quelle personne qui a du mal à vendre peut devenir un très vendeur en suivant une liste d'étape simple, qui fonctionne sans avoir besoin d'avoir la tchatche...

"Nebūšu oriģināla un tāpat kā daudzi mani kolēģi radio, presē un televīzijā, atskatīšos uz 2018. gada pērļu vākumu šajā raidījumu ciklā, kas ar nosaukumu Latvijas pērles arī beidz savu skanējumu, bet, kā tas sauksies un ko tajā varēs dzirdēt, par to šī raidījuma beigās," bilst raidījuma autore Zane Lāce. Bet tagad atcerēsimies, kur vērojams saktām bagātākais tautas tērps, kur top lielais musturdeķis, ka carnikavieši agrāk nēģus cepa, kā Maltas pusē ar zirga pasta ratiem brauca, kāda interesanta pudele glabājas Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā un kā Vijciemā  pēc sentēvu metodēm čiekurus kaltēja. Veidojot  šo raidījumu  divu gadu garumā, pārliecinājos, ka ikvienā pagastā un pilsētā ir vismaz viens pagātnes mantojuma objekts, par kuru vietējie muzeju, kungu māju, baznīcu darbinieki, bibliotekāri un vēsturnieki var ko pastāstīt. Un turpmāk raidījums  ar nosaukumu Vietu lietas turpinās skanēt ierastajā laikā, bet raidījuma vairāk  pievērsīšos konkrētas vietas vairākiem objektiem vai lietas aplūkošu tuvplānā. Tās būs senākās vai interesantākās, vai neparastākās, vai unikālākās dažādu laikmetu liecības, kas saglabājušās līdz mūsdienām un bez kultūrvēsturiskā matojuma vērtības sevī ietver arī mūsu zemes un cilvēku stāstus. Tās var būt lielākās mēslu dakšas, baronu meitas kristāmkleita no 18.gadsimta, lielākā/mazākā baznīca, krāšņākais baroka laika kungu nams, ievērojama rakstnieka skolas burtnīca vai kolhoza priekšsēdētāja portfelis. Raidījuma mērķis ir iepazīstināt klausītāju ar Latvijas  dažādo laikmetu mantojumu, uzsverot tā vērtību, radīt interesi un līdz ar to, arī niansēti izcelt katras pilsētas un pagasta kultūrvēsturiskos vaibstus.

Vēsturnieku uzmanību saista ne tikai visiem labi zināmas lietas – iestādes, organizācijas un cilvēku grupas, bet arī tādas, kas gadsimtiem ilgi uzskatāmas par sabiedrības acīm slēpjamām, piemēram, ieslodzījuma vietas. To ikdiena ir ārpasaulei slēpta, tāpēc nav brīnums, ka vēsturniekus aizrauj cietumnieku ikdienas dzīves pētīšana. Ar ko nodarbojās cietumnieki Latvijas cietumos 20. gadsimta sākumā? Kāda bija ieslodzījuma vietu ikdiena un sadzīve, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta zinātniskā asistente Aiga Bērziņa.   Tetovējumi 19. gadsimtā liecināja par cilvēka kriminālo pagātni Mūsdienās tetovējumi ir ikdienišķa parādība un to neviens neuzlūko kā kriminogēnas sabiedrības slāņa pazīmi, taču pirms 100 un vairāk gadiem tetovējumi bija sastopami tieši cietumniekiem vai cilvēkiem ar specifisku nodarbošanos, piemēram, jūrniekiem. Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā ir aplūkojama izstāde par tetovēšanas tradīcijām Latvijas teritorijā 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā „Ādas”. Zobeni, trūcīgi tērptas dāmas, enkuri, polārzvaigznes – ar šādiem zīmējumiem sevi tolaik izrotāja jūrnieki un cietumnieki. Par izstādi stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente, medicīnas vēsturniece un muzeja speciāliste Ieva Lībiete. 30 eksponāti ir aplūkojami puskrēslā, lai gaisma nebojātu šos ādas preparātus, kas iztālēm atgādina uz pergamenta darinātas grafikas, bet pieejot tuvāk, sniedz ieskatu tetovējumos, kas tapuši 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā: krusti karogi, uzraksti krievu valodā „Dievs, sargi jūrnieku”, trūcīgi tērptas jaunuves. Tetovēšana Eiropas jau tika praktizētas tālā senatnē, bet lielāku popularitāti tā ieguva 18. gs. beigās, ko ieviesa jūrnieki, atgriežoties no tāliem ceļojumiem pa Polinēzijas salu, Japānu un Ķīnu. Pašiem jūrniekiem tetovējums bija piederības zīme jūrniecības aprindām un pieredzes apliecinājums veiktajiem jūras braucieniem, kā arī aizsargzīme un veiksmes amulets. Bieži tetovējums bija vienīgā pazīme, pēc kuras varēja identificēt krastā izskalotos bojā gājušos jūrniekus. „Reti kad jūrniekam trūkst uz rokām enkurs vai sirds,” rakstīts 1923. gada laikrakstā „Nedēļa”.    

Kas ir tie latvieši, kuri dzīvo Vatikānā? Gaidot Pāvesta vizīti Latvijā, ielūkojamies šīs neparastās valsts dzīvē caur tur mītošo latviešu acīm. Neparasti latvieši, kuri dodas uz neparastu vietu studiju gaitās. Vietu, kas saistās ar konkrētām studijām, piemēram, liturģiju vai baznīcu vēsturi. Vatikāns savulaik bijusi studiju vieta priesterim Andrim Priedem, bet šodien tajā katoļu liturģiju un Bībeles teoriju padziļināti apgūst priesteri Kārlis Miķelsons un Rodions Doļa. Vai Vatikāns ir ceļš, uz kurieni ved katra priestera karjera un ko nozīmē studēt vienā no neparastākajām vietām pasaulē?    

The post Cik svarīgi ir ieņemt savu vietu appeared first on Cerība.

The post Cik svarīgi ir ieņemt savu vietu appeared first on Cerība.