Podcasts about ieva b

Kas ir tiesnesis bez mēles? Šo un citas senās mīklas Greizajos ratos min Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja saime: Zanda Ķergalve, Anda Skuja, Ieva Bērziņa, Katrīna Rozīte Ponne, Miķelis Dāvids Rikveilis un Jānis Zemgus Jātnieks. Senās mīklas uzdod: Keitija Bārbale, Marks Glasmanis, Dzintars Lipors, Uldis Rudaks, Jānis Eduards Medenis, Maija Sīka, Sarmīte Lankovska, Ausma Spalviņa, Zigmārs Jansons, Ansis Medenis, Maiga Holštroma, Raimonds Lagimovs, Skaidrīte Beiere, Jānis Jansons, Elza Stalidzāne, Teodors Tauriņš, Ingars Jēkabsons un Loreta Gadžiramazanova.

„Žinau, ką renku“ debatuose kviečiami dalyvauti visų sąrašų atstovai. Savo dalyvavimą jau patvirtino (VRK sąrašo numerių tvarka): Raimundas Markauskas (Darbo partija), Saulius Skvernelis (Demokratų sąjunga „Vardan Lietuvos“),  Vytautas Mitalas (Laisvės partija),Arminas Lydeka (Liberalų sąjūdis), Dainius Gaižauskas (Lietuvos valstiečių ir žaliųjų partija),  Ieva Būdraitė (Lietuvos žaliųjų partija), Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (Tėvynės sąjunga – Lietuvos krikščionys demokratai). Debatus moderuos LRT tyrimų skyriaus žurnalistas Mindaugas Aušra.

Kādas tradīcijas būtu jāievēro, sagaidot Saulgriežus un Ziemassvētku un kāpēc gada tumšākajā laikā neiet ķekatās, raidījumā skaidro Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja muzejpedagoģe Ieva Bērziņa un Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne.

Valsts prezidents rosina noteikt, ka augstākajām pašvaldību amatpersonām obligāti nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Vai šāda prasība būtu pamatota, Krustpunktā ieceri vērtē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa,  Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos​​​​​​, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš un Saeimas deputāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts). Sazināmies ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies, ir nepieciešams, ka arī pašvaldības var iesaistīties drošības sargāšanā, vispirms jau gādājot par civilo aizsardzību, bet ne tikai. Tāpēc Valsts prezidents nācis klajā rosinājumu ieviest prasību pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šīs pagaidām ir tikai mutisks aicinājums, bet visticamāk, drīz būs arī dokumenta formā. Tas ir arī būtisks pavērsiens, jo šķiet, ka vairākiem pašreizējiem vietvaru vadītājiem ar atļaujas saņemšanu varētu rasties problēmas, īpaši Latgalē. Vai tā nav pārāk nesamērīga prasība, kādi ir riski un kāpēc par to vajadzētu lemt?

Valsts prezidents rosina noteikt, ka augstākajām pašvaldību amatpersonām obligāti nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Vai šāda prasība būtu pamatota, Krustpunktā ieceri vērtē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa,  Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos​​​​​​, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš un Saeimas deputāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts). Sazināmies ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies, ir nepieciešams, ka arī pašvaldības var iesaistīties drošības sargāšanā, vispirms jau gādājot par civilo aizsardzību, bet ne tikai. Tāpēc Valsts prezidents nācis klajā rosinājumu ieviest prasību pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šīs pagaidām ir tikai mutisks aicinājums, bet visticamāk, drīz būs arī dokumenta formā. Tas ir arī būtisks pavērsiens, jo šķiet, ka vairākiem pašreizējiem vietvaru vadītājiem ar atļaujas saņemšanu varētu rasties problēmas, īpaši Latgalē. Vai tā nav pārāk nesamērīga prasība, kādi ir riski un kāpēc par to vajadzētu lemt?

Atgāzene godu gaida. Šo Intas Tuzas un citas seno lietu mīklas Greizajos ratos min Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja komanda: Zanda Ķergalve, Ieva Bērziņa, Rozīte Katrīna Spīča un Miķelis Dāvids Rikveilis. Senās mīklas uzdod: Lilita Jansone, Lilija Lipora, Līva Akmene, Gunars Gūža, Biruta Štiha, Andris Rutkovskis, Mintauts Buškevics, Laila Šteinberga, Inta Tuza, Gundega Cielava, Elizabete Elza Levizere, Maiga Holštroma, Simona Siliņa, Edgars Zīle un Broņislava Gavare.

Ap 80% Latvijas iedzīvotāju aptaujās sevi sauc par patriotiem, taču sabiedrībā vēl ir jāvairo arī pilsoniskā patriotisma izpausmes, secina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētniece Ieva Bērziņa. Par to, kas ir patriotisms, kā to ietekmē dalība Eiropas Savienībā un arī karš Ukrainā, plašāk sarunā ar politikas zinātņu doktori Ievu Bērziņu.

Tuvojas ziema – kā tas ietekmēs situāciju Ukrainā? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

Makroaļģes jūras pludmalē cilvēkiem parasti liek saraukt degunu, taču biologi un ķīmiķi uzskata - aļģes ir neizmantots resurss mūsu dabā. Sākot ar kosmētiku un ārstniecību, beidzot ar lopbarību un iepakojumu - aļģes ir universāls augs, kuram ir plašs pielietojums. Zināmais nezināmajā sarunas dalībnieki: Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas insitūtūta vadošais pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors Oskars Bikovens un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda. Raidījumā arī krāsains un aizraujošs stāsts par gļotsēnēm. Rozā, dzeltenas, sarkanas, zaļas, zilas - visādu nokrāsu piciņas, bumbiņas, starainas un žuburainas - tik dažādas un neparastas gļotsēnes ik gadu piesaista arvien vairāk interesentu uzmanību. Zināmais nezināmajā sarunu biedrene Vija Simansone par gļotsēnēm sāka interesēties pirms pāris gadiem un nu jau viņa nosaka gļotsēņu izskatu un to piederību konkrētai sugai ar mikroskopa palīdzību. Agrāk šo organismus pieskaitīja pie sēnēm, jo tās veido sporas, bet tās spēj arī pārvietoties. Pasaulē kopumā ir atklātas vairāk kā 900 gļotsēņu sugu. Viena no zināmākajām gļotsēņu popularizētājām ir Jūlita Kluša pirms diviem gadiem Latvijas Televīzijas sižetā stāstīja, ka Latvijā ir zināmas 160 sugas. Pateicoties interesei par šiem organismiem, ir pieaudzis jaunatklātu sugu skaits. Vija Sīmansone teic, ka nu jau ir zināmas 196 sugas. Vija arī atver klēpjdatoru un rāda man košas attēlus ar gļotsēni kura izskatās kā zilganas ogas dzeltenos kātos. Pateicoties šim izskatam gļotsēnes tikusi pie nosaukuma - Vīnogķekaru badhāmija. Gļotsēnes var atrast jebkurā gadalaikā, protams ziemā jārēķinās, ka tās dus zem sniega segas. Īstens gļotsēņotājs ir bruņojies ar lupu, fotoaparātu un vērīgu aci, bet kā teic Vija Sīmansone, nav jābūt ekspertam, lai pamanītu tās biezāk sastopamās un lielākās sugas mūsu mežos, piemēram vilkpienaines, kas atgādina mazus pūpēdīšus vai ragansviestu, kas izskatās kā dzeltens porolona kažociņš uz kritalas.

Maizgrūdis. Šo Indras Ēķes un pārējās šī gada asprātīgākās mīklas minēs grāmatu apgāda "Liels un mazs" komanda: Alīse Nīgale, Kristīne Jonuša, Renāte Kalniņa un Zane Butule. Asprātīgākās mīklas uzdos: Gustavs Maskavs, Patriks Zusts, Sandra Paugure, Indra Ēķe, Daina Kudiņa, Marga Šķēle, Gunars Gūža, Aija Grīnvalde, Elīna Medene, Ieva Vaivode, Kārlis Šolks, Gundega Cielava, Ieva Bērziņa, Ilma Ozoliņa, Patrīcija Kolāte un Lilita Laine.

Vīrs iestumj savu auto hotelī un pasaka hoteļa īpašniekam, ka viņš ir bankrotējis. Kādēļ viņš to dara? Šo Ingus Staltmaņa un pārējo klausītāju pirmā pusgada izzinošākās mīklas min Pārdaugavas nūjotāju izlases komanda: Pāvels Romislovs, Smaida Leismane un Petra Glušenkova. Izzinošākās mīklas uzdod: Ieva Bērziņa, Ernests Medenis, Kārlis Mūrnieks, Gundega Cielava, Dārta Vucena, Vija Rozenberga, Ingus Staltmanis, Ieva Vaivode, Katrīna Kūlaine, Andrids Krūmiņš, Jānis un Uldis Šaltāni.  

Aizvadītā gada nogalē klajā nācis NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētījums “Vēstures falsifikācija kā ietekmes instruments”. Ar pētījuma rezultātiem iepazīstina vēsturnieks Baltijas starptautiskās akadēmijas lektors Edgars Engīzers, vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un Aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece, Vidzemes Augstskolas docente Ieva Bērziņa. Kā arī vērtē to, kā vēstures naratīvi mūsdienās kļūst par propagandas ieroci un tiek izmantoti politisko mērķu sasniegšanā. Varas un sabiedrības radīti mīti par vēsturi starpkaru periodā Latvijā Runājot par vēstures notikumiem, starp reāliem faktiem ienāk arī idealizēti stāsti un nepārbaudītu, taču ļoti stingra pārliecība par pagātni. To varam teikt šobrīd, atskatoties uz 20. gadsimta vēsturi, un tieši tāpat mīti valdīja arī starpkaru periodā Latvijā. Dažkārt mītus konstruēja vara, dažkārt pati sabiedrība. Kādiem mītiem sabiedrība toreiz ticēja un vai tas traucē arī mūsdienās Mīts ir kaut kas samērā neapšaubāms un tas, kam cilvēki tic. Vidzemes augstskolas asociētais profesors, vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš norāda, ka uztveres ziņā to pat varētu pielīdzināt reliģijai. Mazliet tuvāk papētīsim, kāpēc mīti rodas, jo tas ļaus labāk saprast, kāpēc tādi veidojušies attiecībā pret vienu vai otru vēstures periodu.  Mītus varētu iedalīt divās kategorijās: tajos, kas sabiedrībā top paši, un tajos, kas ir mākslīgi veidoti un ko rada politisku mērķu vārdā. Viens no mītiem, kas izveidojies pašā sabiedrībā, ir uzskats, ka Latvijas pirmās brīvvalsts periodā 20. gadsimta 20. un 30. gados bija zelta dzīve. Protams, arī tajos laikos daļa sabiedrības dzīvoja trūkumā. Tiesa, šobrīd mēs redzam, ka neatkarīgas valsts nodibināšana un divdesmit brīvvalsts gadi Latvijai iedevuši pamatu, uz kā veidot savu valstiskumu mūsdienās. Tēlaini izsakoties, uzskats par zelta dzīvi brīvvalsts laikos Latvijai bija kā vakcīna, kas sniedza imunitāti, lai sabiedrība izturētu piecdesmit okupācijas gadus. Bet ir vēl kāds būtisks faktors, kā mīti rodas sabiedrībā. Cilvēks, lai izdzīvotu, aizmirst sliktās lietas, bet izceļ labās. Mīti, kas tiek mākslīgi veidoti, jau ir apzinātas vēstures interpretācijas. Ja atsaucas uz Ernesta Renāna teoriju, tad tas tiek darīts tāpēc, lai nācija sevi uztvertu tā, kā šī politiskā vara vēlas. Bet vēstures faktu interpretācijā svarīga ir arī kolektīvā aizmiršana jeb ignorēšana. Viens mīts, kas jau bija radies jaunlatviešu laikā, ir par 700 vēstures gadiem. Jau pēc Ulmaņa apvērsuma apzināti tika radīti mīti par "latviskām karaļvalstīm" pirms vāciešu ienākšanas. Tāpat 20.-30. gados tika noklusēts fakts, ka Latvija bija viena no vietām, kur 19.-20. gadsimta mijā vairāki apstākļi noteica lielu ekonomisko uzrāvienu, it īpaši pilsētās, un to šobrīd varam redzēt krāšņajās jūgendstila ēkās. Pie šādas dzīves kvalitātes starpkaru Latvijā sabiedrība ilgi nenonāca, tāpēc par to nerunāja, tas bija kolektīvās aizmiršanas piemērs. Pamatojums tam - teritorija bija izpostīta, un resurss, uz kā valsts tika attīstīta, bija nacionālā pašapziņa, zināšanas un izglītība. Idealizēta pagātne un pārspīlējumi par absolūti godīgām amatpersonām senāk mums nenāk par labu šobrīd, un ir arī jābūt politiskai gribai stiprināt vēstures zinātni.  

Greizo ratu ziemas saltāko, baltāko un asprātīgāko mīklu autoru sadūšojušies meklēt Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieki - muzeja pedagoģe Ieva Bērziņa un Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Igors Ziemelis. Ziemas mīklas atsūtījuši: Vinete Sondore, Jānis Medenis, Zane Brūvere Kvēpa, Dace Prūse, Raivo Jirgensons, Sandris Grasis, Ieva Vaivode, Mudīte Reinsone, Anita Grīnšteine, Katrīna Dimanta, Ausma Dimbele, Gunars Gūža un Ausma Spalviņa.

Pašiem mazākajiem Latvijas Radio klausītājiem pirms ierastās vakara pasaciņas, kas ik dienu skan Latvijas Radio 1 ēterā, Radioteātris piedāvā noklausīties ģimenes ārstes – pediatres Ievas Bērziņas sarakstītu un aktiera Edmunda Freiberga ierunātu pasaciņu par koronavīrusu. Covid-19 izraisītais koronavīruss arī bērna pasaulē ir jauns tēls, kurš ik dienas dzīvo vecāku sarunās un ziņās, kuras var dzirdēt radio un vērot televīzijā - bērnam par to noteikti ir daudz jautājumu. Ja arī pasaka uz tiem visiem nesniedz atbildes, tā noteikti var kalpot kā ierosinājums sarunai un iedrošinājums bērnam uzzināt vairāk, uzskata autore. Ģimenes ārste Ieva Bērziņa uzsver, ka koronavīruss ir būtiski mainījis arī mazāko bērnu ikdienu, piemēram, iespēju satikt vecvecākus un draugus bērnu laukumiņā, cilvēki vairs nevar apskaut un samīļot viens otru satiekoties un atvadoties, bērni nevar iet ar vecākiem veikalā un redz, ka daži cilvēki aizsedz sejas ar maskām un velk gumijas cimdus. Ir svarīgi bērniem saprotamā veidā izskaidrot, kāpēc tā notiek, un pasakas ir tās, caur kurām bērni iztēlojas, skaidro un izprot apkārt notiekošo.  

Dienas kļūst arvien īsākas, un līdz ar to diemžēl pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas izraisīti nepietiekamas redzamības apstākļos. Ko derētu diennakts tumšajā laikā mainīt četrriteņu un divriteņu transporta līdzekļu vadītājiem, kā arī gājējiem savos paradumos un uzvedībā, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Ceļu satiksmes drošības dienesta pārstāve Ieva Bērziņa, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un Drošas braukšanas skolas pārstāvis Jānis Vanks.

Līgo vakars un Jāņu diena – tas patiesi ir gada reibinošākais brīdis, tomēr, lai svinēšana nepārvērstos rūgtumā, jāatceras par savu un līdzcilvēku drošību – jo īpaši tas attiecas uz atbildīgu braukšanu. Kā izvērtēt, vai varam doties ceļā un kad labāk ļaut braukt citam, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un narkoloģe Ilze Maksima. CSDD jau 19 gadu stāsta un atgādina, ka reibums un auto vadīšana ir nesavienojamas lietas. "Gribam, lai Jāņi būtu mierīgi, lai visi atgrieztos mājās nosvinējuši un laimīgi. Svinam svētkus un tikai tad braucam ar auto," norāda Ieva Bērziņa. Ceļu policija aktīvi strādās Jāņos, lai arī situācija ir pēdējos gados mainījusies uz labo pusi un traģisku negadījumu ir mazāk. "Bieži ir autovadītāji, kuri nav pietiekami izgulējušies pēc ballešanas un nonāk policijas uzmanības lokā," atzīst Normunds Krapsis. "Alkohols ietekmē uz centrālo nervu sistēmu un cilvēka spēju adekvāti vērtēt to, ko viņš var. Tāpēc svarīgi domāt un runāt savlaicīgi par to, kā svinēšu svētkus, cik daudz varēšu iedzert, cik esmu atpūties vai noguris pirms svētkiem. Protams, zelta vidusceļš ir tas, ka cilvēks izvēlas alkoholu nelietot," skaidro Ilze Maksima. Svarīgi ir domāt par to, cik daudz lietošu alkoholu, vai tas būs pie maltītes. Par to svarīgi domāt skaidrā prātā un vienam, nevis ar draugiem ballītē, kur nostrādā dažādi citi emocionāli faktori. Tuvojoties svētkiem CSDD sadarbībā ar grupu “Bermudu Divstūris” uzsāk kampaņu “Ballējam – izguļam”. Tās ietvaros mūziķi ir izveidojuši šūpļa dziesmu, kas atturēs bravurīgos autovadītājus no sēšanās pie stūres reibumā.  

Šonedēļ raidījums Septiņas dienas Eiropā sekojam līdzi Eiropas Savienības un Turcijas attiecībām. Erdogans atlaidis nu jau kārtējos 10 000 ierēdņu, kas pēc puča izrādījušies neuzticīgi valdnieka jaunās Turcijas vīzijai. Tieši šādu represiju dēļ Eiropas Parlamenta deputāti vēlas uz laiku iesaldēt sarunas ar Turciju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. 24. novembrī atbalstītajā rezolūcijā EP deputāti norāda, ka jebkurā gadījumā Turcijai jāpaliek cieši saistītai ar ES. Mēs pētīsim, kādi ir ES un Turcijas šķiršanās scenāriji un kas var tās atkal savest kopā. Eiropas Savienības sarunas par iespējamu Turcijas iestāšanos blokā ir jāiesaldē, tā, saprotot, ka arvien nelielāka ir Eiropas ietekme pār notikumiem Turcijas politikā, nolēmis Eiropas Parlaments. Draudzīgais aicinājums reiz būt gataviem pievienoties Eiropas Savienībai nu ir kļuvis par lielāko klupšanas akmeni turku interesēs kaut ko mainīt savā valstī pēc rietumu pasaules standartiem. Īpaši jau pēc jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma, kad esošais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tomēr noturējās pie varas. Kā atzīst Latvijas bijušais vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts, prezidents Erdogans ir bijis nikns, ka Rietumu sabiedrotie nav asāk nosodījuši potenciālos pučistus. „Turcija nebija apmierināta ar to, kā sabiedrotie Eiropā un pāri okeānam reaģēja uz šo puču. Pareizāk teikt, nereaģēja pietiekami ātri un pietiekami asi. Un tas arī iezīmē tālāko notikumu attīstību – diemžēl, Turcijas līderi izmantoja situāciju, lai izrēķinātos ar tiem, kas gan ir vainīgi puča rīkošanā, gan vērstos pret tiem politiķiem, kas viņiem ir neērti. Īpaši grūti mums būs pieņemt to, ka kurdu minoritāte, kas ir pārstāvēta legāli parlamentā un par kuru ir balsojuši miljoniem cilvēku, ka šai tautas daļai nav legālu tiesību sevi vairs pārstāvēt, jo represijas veiktas arī pret kurdu politiķiem,” komentē Sjānīts. Studijā saruna par Putina arvien skaļāko pret NATO vērsto retoriku, aizvien jaudīgāko militāro tehniku Kaļiņingradā un jaunām, prokremliskām, valdībām Eiropā. Vai varas un amatu maiņa Moldovā, Bulgārijā un Igaunijā sniegusi Putina retorikai plašāku dzirdīgo ausu auditoriju? Vai “Iskander”, “Bastion” un S-400 raķešu sistēmas Kaļiningradas apgabalā jau reāli spēj apdraudēt tuvumā esošās Eiropas metropoles - Berlīni, Varšavu, Kopenhāgenu, protams arī Viļņu un Rīgu? Studijā Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Vēl raidījumā Tuvo Austrumu pētnieka Toma Rātfeldera komentārs par iespējamiem scenārijiem Alepo, kur pirms nedēļas iznīcināja pēdējo slimnīcu. Pievērsīsimies arī Kremlim draudzīgajiem Francijas prezidenta amata kandidātiem.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā diskutējam par komunikācijas nozīmi globālajā sabiedrībā un aktuālo konfliktu jaunajiem draudiem un izaicinājumiem. Mūsdienās starptautisko konfliktu būtība ir mainījusies, informācija un komunikācija ir kļuvusi par neatņemamu karošanas sastāvdaļu. Noskaidrosim, kas ir stratēģiskā komunikācija, kādi ir tās pamatprincipi un kā var stiprināt NATO un mūsu aizsardzības spējas informācijas laikmetā. Viesi studijā: NATO Stratēģiskās komunikācija izcilības centra direktors Jānis Sārts un žurnāla „Ir” komentētājs Aivars Ozoliņš. Stratēģiskā komunikācija Starp Krieviju un Rietumvalstīm šobrīd pilnā sparā rit informatīvais karš. Esam jau pieraduši dzirdēt dažādas versijas par to, kā mūsdienās ir mainījušies draudi un kā attiecīgi ir mainījusies arī atsevišķu valstu stratēģija savu mērķu sasniegšanai. Kad runājam par stratēģiju, tad ļoti bieži izmanto jēdzienu “stratēģiska komunikācija”, bet ko gan tā īsti nozīmē? Stratēģiskā komunikācija nav negatīvas nokrāsas jēdziens. Piemēram, tā var piemist kādam privātam uzņēmumam, kura vadība domā kā mērķtiecīgi uzrunāt sava uzņēmuma mērķauditoriju. Savukārt, valstu līmenī stratēģiskā komunikācija ir ļoti tuva tādiem jēdzieniem, kā “publiskā diplomātija” vai “uztveres menedžments”. Tā ir mērķtiecīga informatīva kampaņa vai uzvedība, lai censtos uzrunāt cilvēku prātus, kas patiesībā nozīmē sasniegt politiskos mērķus. "Lielos vilcienos ir divi varianti: vai nu ir fiziska ietekmēšana ar militāru spēku un vardarbības pielietojumu valsts iekšienē, vai arī ir pārliecināšana. Un pēdējo desmitgažu pieredze liecina, mērķus vienkāršāk sasniegt ir ar pārliecināšanu. Turklāt, tas ne tikai attiecas uz militāro jomu, bet arī uz iekšpolitiku un ārpolitiku. Savukārt, otrs vārds “stratēģiskā” attiecas uz to, ka, ņemot vērā informatīvās dimensijas nozīmi, komunikācija nav kaut kāda atbalsta funkcija, bet tā ir stratēģiskās vadības instruments. Komunikāciju plāno stratēģiskā līmenī, līdztekus visām citām darbībām. Un vēl viena nianse, kas jāpatur prātā, šajā piesātinātajā mediju vidē, komunikācija ir ne tikai vārdi, bet arī darbi. Līdz ar to, katra darbība, ko mēs veicam, ir komunikācija," skaidro Nacionālas aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa skaidro, kā tad valstis var censties sasniegt savus mērķus. Rubrika „Viedokļi”. Grieķijas premjers Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs 20. augusta vakarā paziņoja par savu atkāpšanos no amata. Valstī notiks ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Vai Grieķijā gaidāma parlamentārā krīze? Grieķijas premjera Alekša Cipra paziņojums par atkāpšanos no valdības vadītāja amata nebija negaidīts. Jau vairākas nedēļas tika runāts par to, ka Ciprs varētu atkāpties uzreiz pēc tam, kad tiks apstiprināta trešā finanšu palīdzības programma Grieķijai 86 miljardu eiro apmērā. Galvenokārt tādēļ, ka gan sabiedrībā, gan pašā Sirizas partijā valdīja liela nevienprātība par reformu plānu. To apstiprināja pirms trim nedēļām, taču pašā partijā tas izraisīja dumpi. Lai gan daži bažījas, ka jaunās vēlēšanas tā nestabilo valsti ievedīs jaunā haosā - tā kā nauda jau ir sākusi ieplūst valsts kasē - lielākā daļa ekonomistu, kā arī Briseles amatpersonas uzskata, ka Cipra atkāpšanās un tam sekojošās vēlēšanas ekonomiku neiedragās.