Podcasts about tuvojoties

Maijā par lietus trūkumu, šķiet, sūdzēties nevar, gluži pretēji, daudzviet ir pārmitrs, lai Kurzemes piekrasti lietavas ir skārušas mazāk. Lielākas vai mazākas reģionālas atšķirības Latvijā ir vienmēr, bet šoreiz stāsts par pavisam lokālām atšķirībām. Par to, kāpēc dažviet vasarā nogāž tā, ka viss pludo, bet dažu kilometru attālumā turpinās sausums. Šis temats ļoti jutīgs. Pat tāds kā ticības jautājums, jo bieži ir dzirdēts par vietām, kam lietus mākoņi met līkumu. Vēlme bija noskaidrot vietas Latvijā, kur lokālu apstākļu dēļ laiks būtiski atšķiras no tuvākās apkārtnes, tomēr beigās ar iedzīvotāju līdzdalību šis pamatā ir stāsts par vietām, kurām lietus un negaiss vasarā met līkumu. Toms Bricis arī aicināja sociālajos medijos cilvēkus viņam ziņot par vietām ar laikapstākļu anomālijām. Atsaucība bija patiesi liela, saņenti vairāk nekā 500 ziņojumu. No tiem vairāk nekā 90 % bija tieši par lietus mākoņu izvairīšanos no kādiem konkrētiem punktiem. Izrādījās, ka visa Latvija ir burtiski nosēta ar šādām vietām. Vairāk nekā 170, jo lielākās apdzīvotās vietas, Ventspils, Liepāja, Cēsis, Ogre, Rīga, Jēkabpils un vēl citas tika pieminētas vairākkārt. Vienīgā korelācija jeb saikne ar šo punktu izvietojumu, kas pamanāma, ir Latvijas apdzīvotības blīvums – jo mazāk ziņojumu ir no Vidzemes augstienes, Kurzemes pašiem dienvidiem un ziemeļiem, kā arī galējiem Latvijas austrumiem, Krievijas, Baltkrievijas pierobežas. Tā tas ir ar daudziem datiem, ja cilvēkus aicina ziņot. Cilvēki novēro, ka viņiem iet garām lietus un negaisa mākoņi visā Latvijā. Kā tas var būt? No visiem vairāk nekā 500 ziņojumiem bija tikai daži, kuros cilvēki saka, ka pie viņiem līst vairāk nekā citur. Bija arī dažas vietas, par ko cilvēki nebija vienisprātis - vieni teica, ka šai vietai lieti met līkumu, citi teica, ka - nē, tur līst bieži, piemēram, par Siguldu. Vienai daļai ziņojumu ir pamats un tie ir par Latvijas piekrasti. No ziņojumiem varēja uzzināt, ka gandrīz katram liepājniekam ir zināms, ka Liepājā līdz Jāņiem negaisa nav. Ja kāds mēģina tuvoties, tad vai nu jūra vai ezers to aiztur. Tā ir daļēja patiesība. Arī šogad Liepājā negaiss vēl nav bijis. Tiesa, ezers tur ir mazāk pie vainas, lietus mākoņi veidošanos bremzē tieši jūra. Un tas ir raksturīgi siltās pavasara vai vasaras sākumā dienās, jo sauszeme sasilst vairāk, piekrastē tādās dienās sākas dienas brīze, kad vējš sāk pūst no jūras puses un šis vējš ir vēss, tas ieplūst vairākus dažkārt pat 30 kilometrus no jūras un visā piekrastē tad debesis ir skaidras, kamēr iekšzemē veidojas mākoņi un līst. Līdzīga situācija ir Pāvilostā un Ventspilī, vienīgi Liepājā uz iekšzemes pus vēl ir arī ezers, kas liek domāt, ka šo procesu ietekmē tas, bet ezera ietekme ir nebūtiska, bieži pat nekāda, jo ezerā ūdens sasilst straujāk nekā jūrā. Lai kavētu negaisu un lietus mākoņu veidošanos, vajadzīga ļoti liela ūdenstilpe ar vēsu ūdeni. Un tieši tāpēc visa Latvijas piekraste ir saulainākais reģions Latvijā, jo pavasarī un vasaras sākumā aukstās jūras dēļ biežāk ir tādi apstākļi, kuros mākoņu veidošanās tiek bremzēta. Protams, ja nāk kaut kāda liela, plaša atmosfēras fronte pāri visai Baltijai, arī jūra tos mākoņus neizklīdinās.   Vēl arī stāsts par to, kāpēc tad, kad lidmašīnu svītras debesīs paliek garas un aizšvīkā visas debesis, laiks mainās? Tas  viens no jautājumiem, ko rosināja cilvēku atsūtītie komentāri par lietu. Tas ir viens no novērojumiem, kam ir fizikāls un meteoroloģisks pamats, tikai daļai cilvēku šķiet, ka tās ir tieši lidmašīnas, kas atnes lietu. Tā gan tas nav. Lidmašīnu izplūdes gāzu atstātas svītras debesīs ir gandrīz vienmēr, jautājums, cik tās ātri izgaist. Dažreiz ir īsa svītriņa, tā pazūd, citreiz gara, izplešas plata un ilgi saglabājas debesīs kopā ar citām, jaunām lidmašīnu atstātām svītrām. Un šo var pat gana labi prognozēt, skatoties meteoroloģiskajās kartēs vai satelītattēlos. Ja reģionam tuvojas siltā atsmosfēras fronte, kuras sākumā raksturīgi spalvu mākoņi, kas pakāpeniski aizsedz debesis, vēlāk slāņu mākoņi, debesis noklājas pelēkas un sākas ilga līņāšana. Tuvojoties šai atmosfēras frontei, gaisā palielinās mitrums. Jo gaiss ir mitrāks, jo lidmašīnas aste ilgstošāk saglabājas. Un tad, protams, arī vienā brīdī atnāk arī pati fronte ar visiem saviem lietus mākoņiem.

Tuvojoties festivāla „Kamēr… 35” kulminācijai, Kultūras rondo studijā esam aicinājuši visu paaudžu kora dziedātājus – Sandi Voldiņu, Janu Krievu, Lauru Ozoliņu un Andreju Stupinu-Jēgeru. Uzklausām viņu stāstu par tiekšanos pēc izcilības mūzikā un profesionālajā darbā.     Jana Krieva strādā ar finansēm Rīgas Cirkā un arī dažās nevalstiskās organizācijās, "Kamēr..." bija otrais alts no 1993. gada līdz 2002. gadam. Sandis Voldiņš šobrīd ir Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, korī "Kamēr..." viņš iesaistījās sezonas vidū 2003. gada ziemā un dziedāja līdz 2008. gadam. Sākumā bija otrais tenors, vēlāk - pirmais.  Andrejs Stupins-Jēgers ir Satversmes tiesas priekšsēdētājas padomnieks, korī "Kamēr..." dziedāja no 2006. gada, kad pievienojās pirmo tenoru grupai. Dziedājis pie trim diriģentiem līdz 2019. gadam un tagad producē kori pie ceturtā diriģenta, ir arī kora direktors. Laura Ozoliņa ir kora mūzikas nozares pārstāve, gan diriģē, gan dzied, gan ir pedagoģe. Korī "Kamēr..." kā pirmais alts dziedāja no 2014. līdz 2023. gadam.  Un Sandis Voldiņš jau atklāja savā pieteikumā, ka kora "Kamēr..." dziedātāja ir bijusi arī raidījuma vadītāja Māra Rozenberga, viņa bija pirmais soprāns no 2002. līdz 2007. gadam. Kora „Kamēr…” 35. dzimšanas dienas festivāla noslēgumā gaidāmi vēl divi muzikāli notikumi - 24. maijā festivālu turpinās Jozefa Haidna oratorijas "Pasaules radīšana" atskaņojums Rīgas Domā. Savukārt festivāla izskaņā, galā koncertā 31. maijā Nacionālās mākslu vidusskolas koncertzālē, koris kopā ar visiem četriem mākslinieciskajiem vadītājiem, izcilajiem diriģentiem Māri Sirmo, Jāni Liepiņu, Aivi Greteru un Jurģi Cābuli, pāršķirs vēl vienu jaunu savas vēstures lapaspusi – prezentēs par godu jubilejai tapušo pirmo vinila plati.  

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, spriežam par reģionos svarīgiem jautājumiem. Šoreiz diskutējam par uzņēmējdarbību. Kā pašvaldības piesaista uzņēmējus, cik prasmīgi izmanto Eiropas fondu līdzekļus, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane un Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Reportāžā situāciju reģionos analizē raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, spriežam par reģionos svarīgiem jautājumiem. Šoreiz diskutējam par uzņēmējdarbību. Kā pašvaldības piesaista uzņēmējus, cik prasmīgi izmanto Eiropas fondu līdzekļus, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane un Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Reportāžā situāciju reģionos analizē raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām diskutēt par reģionos būtiskiem jautājumiem. Par veselības aprūpes pieejamību un vietvaru lomu tajā diskusija Krustpunktā. Diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja/Līgumpartneru departamenta direktora vietniece Sigita Alhimoviča un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Katrīna Priede. Trešdienās līdz pat pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā gribam palūkoties uz dažiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli pašvaldībām ārpus Rīgas un ne tikai vienā vien novadā. Pagājušā nedēļā runājām par teritoriālās reformas sākotnējo novērtējumu, jo beidzas pirmais sasaukums domēm, kas tika izveidotas pēc pašvaldību apvienošanas. Šodien mūsu uzmanības lokā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā, primāri jau ģimenes ārstu pieejamība, kas ir pamatu pamats, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi dzīvo. Iepriekš izskanēja kolēģu gatavota reportāža, tagad laiks sarunai studijā. 

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām diskutēt par reģionos būtiskiem jautājumiem. Par veselības aprūpes pieejamību un vietvaru lomu tajā diskusija Krustpunktā. Diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja/Līgumpartneru departamenta direktora vietniece Sigita Alhimoviča un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Katrīna Priede. Trešdienās līdz pat pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā gribam palūkoties uz dažiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli pašvaldībām ārpus Rīgas un ne tikai vienā vien novadā. Pagājušā nedēļā runājām par teritoriālās reformas sākotnējo novērtējumu, jo beidzas pirmais sasaukums domēm, kas tika izveidotas pēc pašvaldību apvienošanas. Šodien mūsu uzmanības lokā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā, primāri jau ģimenes ārstu pieejamība, kas ir pamatu pamats, lai cilvēki varētu dzīvot tur, kur viņi dzīvo. Iepriekš izskanēja kolēģu gatavota reportāža, tagad laiks sarunai studijā. 

Šonedēļ atzīmējam 35 gadus, kopš pieņemta Latvijas Neatkarības deklarācija. Domājot, stāstot un kādam arī atceroties 4. maiju 1990. gadā, daudziem acu priekšā ir tie kadri, ka no Saeimas, toreiz Augstākās Padomes ēkas, nāk ārā tikko par nobalsojušie deputāti. Protams, stāsti, ko stāstām cits citam, kur katrs tajā brīdī ir atradies, kurš pie radioaparāta, kurš varbūt ir Daugavas krastmalā bijis tai mirklī. Tomēr Latvijas neatkarības ideja bija aizvien dzīva arī trimdā. Tuvojoties 4. maijam, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts mudina aizdomāties par to, cik sazarota visā pasaulē bija ideja par Latvijas neatkarības atgūšanu un kāda bija trimdas latviešu loma, lai mums būtu iespēja atgūt neatkarību. Sarunājas vēsturniece, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētniece Maija Krūmiņa, muzeja "Latvieši pasaulē" muzejpedagoģe Danuta Grīnfelde un bijušais diplomāts un arī Augstākās padomes deputāts, kurš balsoja par Neatkarības deklarāciju 1990. gadā Andris Teikmanis.

Šonedēļ atzīmējam 35 gadus, kopš pieņemta Latvijas Neatkarības deklarācija. Domājot, stāstot un kādam arī atceroties 4. maiju 1990. gadā, daudziem acu priekšā ir tie kadri, ka no Saeimas, toreiz Augstākās Padomes ēkas, nāk ārā tikko par nobalsojušie deputāti. Protams, stāsti, ko stāstām cits citam, kur katrs tajā brīdī ir atradies, kurš pie radioaparāta, kurš varbūt ir Daugavas krastmalā bijis tai mirklī. Tomēr Latvijas neatkarības ideja bija aizvien dzīva arī trimdā. Tuvojoties 4. maijam, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts mudina aizdomāties par to, cik sazarota visā pasaulē bija ideja par Latvijas neatkarības atgūšanu un kāda bija trimdas latviešu loma, lai mums būtu iespēja atgūt neatkarību. Sarunājas vēsturniece, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētniece Maija Krūmiņa, muzeja "Latvieši pasaulē" muzejpedagoģe Danute Grīnfelde un bijušais diplomāts un arī Augstākās padomes deputāts, kurš balsoja par Neatkarības deklarāciju 1990. gadā Andris Teikmanis.

Talku senā būtība bija īslaicīgi atrisināt darba roku trūkumu, bet kāpēc talkot mehanizācijas laikmetā, par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Lielās talkas komandas pārstāve Kristīna Sprūdža, diriģents Ints Teterovskis un folkloras pētniece Ilga Vālodze-Ābele. Šogad Lielā talka Latvijā norisināsies 26. aprīlī. Jelgavas novada Kalnciema pagastā talka notiks nevis 26., bet 25. aprīlī un tad uzņēmumi un pašvaldības iestādes sakops savas teritorijas. Ar Kalnciema pagasta jaunatnes lietu koordinatori Elīnu Fedotovu dažas no atpūtas vietām, kas izveidotas, pateicoties Jelgavas novada konkursa „Mēs savai videi" finansējumam, apskatīja Daina Zalamane.

Vakar, 5. septembrī, pēc trīs gadu rekonstrukcijas posma svinīgi atklāts Valmieras teātris. Savukārt teātra darbinieki un aktieri atgriešanos ēkā svinēja jūlija beigās, atklājot 102.sezonu. Svaiga, patīkama un tīra sajūta, tā teātra ēku raksturo aktieri, uzsverot,  ka tas vēl jāpiedzīvo, jāpiepilda ar lietām un enerģiju. Dienu pirms svinīgās teātra ēkas atklāšanas uz Valmieras teātri devās Kultūras rondo un tikās ar aktieriem un teātra direktori, uzsākot jauno sezonu. Tuvojoties teātra ēkai, redzu daudz jauniešus, kas sasēduši uz saliekamiem krēsliņiem, skicē jauno teātra fasādi. Sasveicinos ar teātra pārstāvi Martu Cekuli un uzzinu, ka tie ir Valmieras mākslas skolas audzēkņi. Kopā ar Martu Cekuli un Valmieras teātra aktrisi Ievu Esteri Barkāni nolemjam sarunu sākt Jaunajā zālē, jo tas ir jaunums un ar šo spēles vietu Ieva saskarsies pavisam drīz, kad oktobrī šajā zālē  Toms Treinis iestudēs izrādi „Tuvāk”. Telpa ir transformējama, melna zāle kā balta lapa, Marta nosaka. Valmieras teātra ēkas rekonstrukcija uzsākta 2021.gadā. Secīgi, kā rekonstrukcijas process ritējis, atklāj teātra direktore Evita Ašeradena, atgādinot arī to, ka rekonstrukcija sākās kā energoefektivitātes projekts, jo tas bija vienīgais veids, kā iegūt Eiropas finansējumu. Valmieras teātra pārbūves laikā saglabāta latviešu arhitekta Modra Ģelža projektētā administratīvā korpusa ēka, savukārt tehniski un vizuāli novecojušās piebūves nojauktas, modernizējot un veidojot lakoniskus, mūsdienīgus apjomus jumta izbūvju vietā.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Rēzeknē aizvadīta otrā mobilo izrāžu skate, kurā Latvijas skolu skolotājiem prezentēja dažādas mobilās izrādes, kuras iespējams aizvest uz savu skolu un reģionu. Mobilās izrādes, ko organizē Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas nacionālais centrs Latvijā un kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”, aicināja izglītības profesionāļus iepazīties ar nevalstisko teātru izrāžu repertuāru, un iekļaut tās arī savā mācību programmā. Idejas autori tādējādi vēlas paplašināt kultūras iespēju piedāvājumu reģionu skolās, kā arī bērnos, skolēnos radīt lielāku izpratni par laikmetīgo mākslu un teātra mākslu. Pašā vasaras izskaņā Rēzeknē notika otrā mobilo izrāžu skate, kurā pedagogi tika iepazīstināti ar teātra izrāžu repertuāru, ko “Latvijas skolas somas” programmas ietvaros piedāvā dažādi nevalstiskie teātri. Prezentēt savas izrādes Latgales reģiona pedagogiem, bija ieradušās trupas no “Cēsu Mazā teātra”, “Liepājas Leļļu teātra”, kultūras attīstības biedrības “Tapala lapa”, “Istabas teātra” un citiem. “Istabas teātra” izrādes “Dzīvs” mērķauditorija ir sākumskolas vecuma bērni. Izrādes komandai izzinot mācību materiālus, izdevies radīt rosinošus stāstus, ir radīts notikums, kas mazus un lielus skatītājus aicinās domāt par dzīvību kā cilvēkā, tā koka lapā un putnā. Galvenie aktieri ir divi jaunieši, kas auditoriju ved ceļojumā iepazīt pasauli caur dažādiem dabas likumiem. Veidojot izrādes, režisori un teātru producenti šoreiz koncentrējušies uz dažādām skolēnu un bērnu vecumu grupām, un runā par konkrētā vecumposma problēmām un pasaules uztveri. “Istabas teātra” mākslinieciskais vadītājs Jānis Znotiņš uzsver - būtiski ir jauniešiem dot ieskatu viņu dzīvē un iespējamajās problēmās caur mākslas spēku. Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” šogad skolu jauniešiem piedāvā mobilās izrādes par pusaudžu atkarībām, par savstarpējām attiecībām, pieaugšanu, kā arī dažādu maņu pieredzi. Gan skolotāji, gan idejas autori cer, ka mobilo izrāžu ieviešana Latvijas skolās, jauniešiem dos ne vien unikālu iespēju redzēt teātri un tā personības, bet arī izmantot un integrēt iegūto mākslas vērtību mācību procesā. Sižeta autore Inta Savicka.

Tuvojoties vasarai, “Pīci breinumi” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes Preiļu daļas ugunsdzēsēji glābēji atgādina: “Atpūšoties pie ūdens un mežā, esi īpaši piesardzīgs!” Raidījumā runājam par ugunsdzēsēja glābēja profesiju un drošību vasarā kopā ar Preiļu daļas vada komandieri virsleitnantu Igoru Martinovu, vada komandieri kapteini Edgaru Krekelu, kā arī ugundzēsēju glābēju (autovadītāju) kaprāli Lauri Anusānu. Pēc sarunas ar puišiem pārliecinājāmies un piekrītam Igora Martinova teiktajam: “Ugunsdzēsēja vidējais svars ir 200 kg, jo vismaz 100 kg sver viņa sirds.” Tāpēc cienīsim šo profesiju – skatīsimies spoguļos un palaidīsim operatīvo dienestu, atpūtīsimies droši un neveiksim viltus izsaukumus! Raidījumu vada Baiba Baltace-Saukāne un Janis Pampe. Breinojamīs kūpā!

Āra ballīte bez baloniem vēl ir iedomājama, bet iztikt bez vienreiz lietojamiem traukiem būs grūtāk. Ir cilvēki, kas uzskata, ka pasākumā nevajag ne balonus, ne šādus traukus. Tuvojoties izlaidumu laikam, kad debesīs lido neskaitāmi ar hēliju pildīti baloni un vienreiz lietojamo trauku kalni pilda atkritumu maisus, Latvijas Dabas fonds sāk jaunu iniciatīvu – ar kampaņu "Ballīšu zvērs. Pret paša gribu" ikviens tiek aicināts soli pa solim mainīt svinēšanas paradumus. Un to palīdzēs izdarīt gan videoklipi, gan elektroniski pieejama rokasgrāmata. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta rokasgrāmatas autore, vides žurnāliste Elīna Kolāte, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Pieredzē dalās sarunu festivāla "Lampa" producente Lelde Prūse. Festivālā jau pāris gadus ir iespēja izmantot depozīta traukus, tā samazinot vienrez lietojamo trauku izmantošanu un atkritumu kalnus.

Šonedēļ 17. februāra #DigitālāsBrokastis podkāsta sērijā Artis un Rihards apspriež "Twitter" zilo ķekšu nākotni. Turpmāk tie tikai par samaksu: cilvēkiem — zili, zīmoliem — zelta, valsts iestādēm — pelēki. Tuvojoties pirmajam gadam kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, "SpaceX" liedz Ukrainai izmantot "Starlink" pakalpojumu, lai kontrolētu dronus. Kāpēc tā? Noklausies un uzzini! Latvijas jaunuzņēmums "Trace.Space" piesaistījis 1,5 miljonus dolāru pirmssēklas investīciju — līdz šim lielākais pirmssēklas finansējums, ko piesaistījuši jaunuzņēmuma dibinātāji no Baltijas valstīm. Straumēšanas platforma "Netflix", pērn reģistrējot lielākos abonentu zaudējumus pēdējo desmit gadu laikā, ievieš sistēmu, kas iekasē maksu par "papildu lietotāju" apakškontiem, kad cilvēki ārpus vienas mājsaimniecības izmanto vienu un to pašu kontu. Vai tas skars arī Latviju? Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki izstrādā ierīci agrīnai ādas melanomas un citu vēža paveidu diagnostikai, pēcoperācijas rētas uzraudzībai un audzēja recidīva laicīgai atpazīšanai. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Militārais atbalsts Ukrainai: daudz, bet vai diezgan? Olafs un „Leopardi”. Aktualitātes komentē politologs Andis Kudors, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš. Militārais atbalsts Ukrainai: daudz, bet vai diezgan? Pagājušā gada decembrī Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs intervijā izdevumam „The Economist” nosauca bruņutehnikas apjomu, kas viņam būtu nepieciešams, lai uzvarētu agresorvalsts Krievijas armiju. Tie ir 300 tanki, 600 līdz 700 kājnieku kaujas mašīnas un 500 haubices. Tas bija nepārprotams norādījums Ukrainas sabiedrotajiem, kādu militāro palīdzību cer saņemt Kijiva. Vairāk nekā mēneša laikā, kas pagājis kopš šīs intervijas, paredzamie atbalsta apjomi ieguva arvien konkrētākas aprises, līdz tika izziņoti un komentēti pēdējā Ukrainu atbalstošās koalīcijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē aviācijas bāzē Ramšteinā 20. janvārī. Sanāksmē prezidējušais Savienoto Valstu aizsardzības sekretārs Loids Ostins raksturoja šo palīdzības paketi kā „ļoti, ļoti jaudīgu”. Savienotās Valstis paredzējušas piegādāt 59 kājnieku kaujas mašīnas „Bradley”, 90 bruņutransportierus „Stryker” un vairākus simtus citu militāro transportlīdzekļu; līdzīgu tehniku Ukrainai piegādās arī Kanāda un Zviedrija. Dānija gatavojas piegādāt 19 Francijā ražotās pašgājējas haubices „Caesar”,  tāpat artilērijas piegādes gaidāmas no citām valstīm, t.sk. vairāki desmiti haubiču no Igaunijas. Ļoti nozīmīga ir pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot” piegāde, ko apsolījušas Savienotās Valstis un arī Nīderlande. Tas būtiski uzlabos Ukrainas spējas novērst iznīcinošos Krievijas raķešu triecienus tās pilsētām. Tāpat palīdzības pakete ietver lielu daudzumu prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču, munīcijas u.c. kara materiālu. Tomēr arī Ramšteinā neatbildēts palika jautājums par iespējamo Rietumu ražojuma tanku piegādi Ukrainai. Vienīgi Lielbritānija bija paziņojusi, ka plāno piegādāt 14 tankus „Challenger” 2, kas britu armijas bruņojumā ir kopš pagājušā gadsimta nogales. Taču Kijivas cerības pirmām kārtām saistījās ar Vācijā ražoto tanku „Leopard” piegādi, ciktāl šīs kaujas mašīnas saražotas krietni lielākā skaitā un ir ne vien Bundesvēra, bet arī daudzu citu Eiropas armiju arsenālā. Savu tehnisko parametru dēļ „Leopardi” tiek uzskatīti par piemērotākajiem Ukrainas armijas vajadzībām. Šai jautājumā ledus šķiet izkustējies vakar, kad parādījās ziņas par Berlīnes gatavību piegādāt šos tankus Ukrainai, kā arī piekrist to piegādēm no citu valstu arsenāliem. Olafs un „Leopardi” Jau kopš pagājušā gada tīmekļa žargona vārdnīcās parādījies apzīmējums ‘scholzing' ar nozīmi „apsolīt, bet nepildīt solīto”. Tā etimoloģijā nav grūti nojaust Vācijas kanclera uzvārdu un viņa Ukrainas kara kontekstā sapelnīto nelāgo reputāciju. Vācijas palīdzība Ukrainai, t.sk. militārā, nav maza, taču tā pastāvīgi atpaliek no cerētā. Pēdējos mēnešos par gluži simbolisku bija kļuvis vācu tanku „Leopard 2” piegādāšanas, respektīvi, nepiegādāšanas motīvs Ukrainai. Tika minēti dažādi iemesli, t.sk. nepietiekamais šo kaujas mašīnu skaits pašas Vācijas arsenālā, vēlme vispirms nodrošināt NATO valstu armiju vajadzības, apmācītu ukraiņu ekipāžu trūkums. Tomēr tika minēts, ka faktiskie motīvi varētu būt citi, proti, Vācijas nevēlēšanās izrādīties pārāk krasā konfliktā ar Krieviju un vācu politiskās vides sirgšana joprojām ar vecajām kaitēm – „šrēderizāciju” un „putinsaprašanu”, respektīvi, personiskām saitēm ar Kremļa režīmu vai cerībām nomierināt agresoru ar zināmu piekāpšanos. Tuvojoties kārtējās Ramšteinas tikšanās datumam 20. janvārī, pastāvīgi auga gan sabiedriskās domas, gan diplomātiskais spiediens. Tanku problēma tika meklēta Vācijas aizsardzības ministres Kristīnes Lambrehtas demisijā 19. janvārī, lai gan šai demisijai netrūka arī citu motīvu. Tajā pašā dienā neizdevās opozīcijā esošo Vācijas kristīgo demokrātu mēģinājums panākt attiecīgo lēmumu ar Bundestāga balsojumu. Piektdien Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja, ka viņa valsts lūgs Vācijas piekrišanu piegādāt Polijas rīcībā esošos „Leopardus” Ukrainai, un izteicās, ka varētu tos nosūtīt arī bez šādas atļaujas. Pirms dažām dienām telekanāls „Sky News Arabia” izplatīja neoficiālu informāciju, ka vācu politiķi privātās sarunās esot pauduši, ka piekritīšot piegādāt ukraiņiem „Leopardus”, ja amerikāņi būs gatavi piegādāt savus tankus „Abrams”. Visbeidzot 24. janvāris, šķiet, ir nesis izšķirošo lūzumu. Vispirms telekanāls CNN un izdevums „New York Times” citēja anonīmu amerikāņu politiķu teikto, ka prezidenta Baidena administrācija tuvākajās dienās varētu paziņot par savu tanku piegādi Ukrainai, bet pievakarē vācu izdevums „Der Spiegel” kā pirmais izplatīja ziņu, ka par „Leopardu” piegādi pozitīvu lēmumu pieņemis arī kanclers Šolcs. Sagatavoja Eduards Liniņš.      Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Izstāde par naudu. Iespējams, kādam liksies, ka tā ir garlaicīga un neinteresanta, - kas aizraujošs var būt skatīties uz monētām. Bet Latvijas Bankas simtgadei veltītā monētu izstāde „Vērtību zīmes” Latvijas Nacionālās mākslas muzejā (LNMM) pierāda pretējo, tā ir patiesi vērtīga, no dažādiem aspektiem raugoties, un visnotaļ droši var teikt, ka šī izstāde būs atstājusi nospiedumu sabiedrībā, nu kaut vai ažiotāžas dēļ, kas ap šo izstādi raisījās vēl pirms atklāšanas pagājušā gada rudenī. Un interese nerimst. Tuvojoties izstādes slēgšanas brīdim, kad levitējošās un rotējošās monētas no Mākslas muzeja dosies prom, mēs dosimies uz muzeju, lai  tiktos ar izstādes „Vērtību zīmes” mākslinieciskā veidola izstrādātāju mākslinieku Artūru Analtu un izstādes izglītības programmas kuratori Annu Pūteli, kā arī parunātu ar izstādes apmeklētājiem viņu iespaidus. Vērienīgais vides objekts „Mūsu saule” pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fasādes kā magnēts vilina apmeklētājus uz Latvijas Bankas simtgadei veltīto izstādi. Zinātāji mēļo, ka vēl pirms izstādes „Vērtību zīmes” atklāšanas bija sacelta ažiotāža ap zelta disku, ko veido 369 bērnu un jauniešu zīmējumi, kas atlasīti īpaši rīkotā konkursā. Cilvēki vēl pirms izstādes atklāšanas pērnruden apturējuši mašīnas Valdemāra ielas vidū,  lai nofotografētu iespaidīgo monētu… un iespējams tieši milzu zeltītais vides objekts kādu mudināja doties uz muzeju. Vides objekta „Mūsu saule” autors ir dizainers Artūrs Analts, viņš arī izstādes „Vērtību zīmes” mākslinieciskā veidola izstrādātājs. Kā liecina novērojumi, gandrīz katrs apmeklētājs,  fotografē un filmē šai izstādē, tāpēc izstādes „Vērtību zīmes” veidotāji nolēmuši rīkot fotokonkursu. Fotokonkurss, kurā redzama Mākslas muzeja fasāde ar vides objektu „Mūsu saule” sociālajos medijos ilgst līdz 10. janvārim, bet izstādi „Vērtību zīmes” Latvijas nacionālās mākslas muzejā var aplūkot līdz 22. janvārim.

Tuvojoties svētkiem, apgūstam jaunas un sen nezināmas receptes ēdieniem, ko likt galdā. Vienkārši, arī sarežģīti, bet vienmēr garšīgi! 

Tuvojoties svētkiem, apgūstam jaunas un sen nezināmas receptes ēdieniem, ko likt galdā. Vienkārši, arī sarežģīti, bet vienmēr garšīgi! 

Tuvojoties dziesmu svētkiem pieaug Latvijas iedzīvotāju interese par dziedāšanu kori. Šis stāsts sākās ar vēlmi apiet apkārt Latvijai, bet beidzās ar kora dibināšanu! Un patiesībā - tās vēl nav stāsta beigas! Kā garas pastaigas noved pie kora dibināšanas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārgājienu projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovele un projekta "Apkārt Latvijai" gājēja un kora dibinātāja Līga Ruža. Projekts „Apkārt Latvijai” aizsākās 2018. gadā. Pārgājieni parasti notiek reizi mēnesī divas dienas. Šobrīd apmēram 80 cilvēki reizi mēnesī pulcējas uz šo pārgājienu. Vakaros atpūtas brīžos mēdz kopīgi uzdziedāt un tā izskanējusi doma, hei, sanāktu koris. Šovasar atskārtuši, ka lielais notikums jau pēc gada. Un tā pēc ne tikai kopīga pārgājiena, bet arī izbrauciena uz Gruziju, Līga Ruža nolēmusi ķerties pie darba, lai organizētu kori. Tagad Jelgavas latviešu biedrībā Gundegas Dūdas vadībā darbojas koris „Apkārt Latvijai”, kurš cītīgi gatavojas skatēm, lai varētu piedalīties lielajos svētkos 2023. gada vasarā.

Raidījumā Kā labāk dzīvot atkal pievēršamies dārza darbiem. Uz klausītāju jautājumiem atbildes sniedz dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Bet dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne aicina uz izstādi "Ķirbji un citas lielas ogas 2022" Dabas muzejā., kas norisināsies līdz 30.oktobrim. Tajā var aplūkot gan iecienītas un gadu laikā pārbaudītas vērtības, gan jaunas ķirbju šķirnes. 

ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi ierašanās Taivānā ir izprovocējusi pamatīgu spriedzi Savienoto Valstu un Ķīnas attiecībās. Ķīnas armija solījusi veikt mērķtiecīgas militārās darbības. Baltais nams brīdinājis, ka provokāciju gadījumā nepaliks atbildi parādā. Starptautiskie analītiķi saka, ka šobrīd ir grūti prognozēt visas iespējamās šīs vizītes sekas. Par Ķīnu pēdējā laikā esam mazāk runājuši, bet ir vērts runāt gan par ekonomisko situāciju valstī, gan arī par politisko spriedzi, jo būtībā arī Ķīnā ir gaidāmas vēlēšanas, ja to tā varētu nosaukt. Arī Ukrainas kara kontekstā Ķīnu ir vērts pieminēt. Aktualitātes komentē Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova un politologs Andis Kudors. Tomēr. Nensija Pelosi apmeklē Taivānu Taivāna kā „de facto” neatkarīga valsts izveidojās 1949. gadā, kad uz šo salu pēc zaudējuma pilsoņkarā pārcēlās Ķīnas nacionālistu, respektīvi, nekomunistiskā valdība. Kamēr kontinentālajā Ķīnā uzvarējušie komunisti izveidoja Ķīnas Tautas republiku, Taivāna pirmajās aukstā kara desmitgadēs turpināja oficiāli pārstāvēt ķīniešu nāciju Apvienoto Nāciju organizācijā un uzturēt diplomātiskās attiecības ar vairumu pasaules valstu. Tomēr stāvoklis mainījās 1971. gadā, kad ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kas vietu organizācijā nodeva Pekinas komunistiskajai valdībai, savukārt Taivāna zaudēja jebkādu statusu šai organizācijā. Tāpat arī praktiski visās citās starptautiskajās organizācijās Taipejas valdībai nav oficiāla statusa, un Ķīnas Tautas republika pastāvīgi asi reaģē uz jebkādiem mēģinājumiem iedibināt oficiālas attiecības ar Taipeju. Arī Savienotās Valstis 1979. gadā atzina Pekinas valdību par oficiālo Ķīnas valsts varu un Taivānu – par Ķīnas sastāvdaļu, pārtraucot oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taipeju. Tomēr ASV neatzīst Pekinas suverenitāti pār Taivānu, un īpašs likums nosaka Amerikas pienākumu atbalstīt Taivānas aizsardzību. Tas gan, savukārt, nenozīmē militārās iesaistes garantijas gadījumā, ja Ķīna uzsāktu iebrukumu. Savienotās Valstis šai ziņā piekopj t.s. „stratēģiskās divdomības” politiku, uzturot spēkā militārās iejaukšanās iespēju. Jebkuru oficiālu vizīti Taivānā Ķīna uztver kā savas suverenitātes pārkāpumu, tāpēc kad pirms apmēram mēneša izpaudās ziņas, ka Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas priekšsēdētāja Nensija Pelosi savas Austrumāzijas tūres laikā varētu apmeklēt Taivānu, Pekina reaģēja ļoti asi. Oficiālā līmenī tika piesaukta Ķīnas militāro spēku gatavība valsts suverenitātes aizstāvēšanai, savukārt presē un sociālajos tīklos izskanēja atklāti aicinājumi notriekt lidmašīnu, ar kuru Nensija Pelosi mēģinātu ierasties Taivānā. Tuvojoties iespējamajam vizītes datumam, Savienoto Valstu prezidentam Džo Baidenam bija vairāk nekā divas stundas ilga telefonsaruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Oficiāli publicētajā Nensijas Pelosi brauciena grafikā Taivāna nebija iekļauta, tāpēc līdz pēdējam brīdim turpinājās minējumi, vai vizīte notiks, un kā uz to reaģēs Ķīna. Uz pirmo jautājumu tika atbildēts vakar vakarā, kad lidmašīna ar augsto ASV amatpersonu nolaidās Taipejas lidostā. Šodien, 3. augustā, Nensija Pelosi vispirms tikusies ar Taivānas parlamenta vicespīkeru Cai Čīčenu, bet pēc tam ar valsts galvu – prezidenti Cai Inveņu, no kuras rokām saņēmusi augstāko Taivānas valsts apbalvojumu – Labvēlīgo Padebešu ordeni. Kas attiecas uz Pekinas reakciju, tad tā pagaidām izpaužas kā skarba retorika un militārās mācības, kuras sarīkotas visās Taivānai pieguļošajās jūrās un Ķīnas cietzemē iepretim salai. Fiksēta Ķīnas gaisa spēku iznīcinātāju ielidošana Taivānas gaisa kontroles zonā. Ķīna un Savienotās Valstis globālajā pretstāvē un sasaistē Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas priekšsēdētājas Nensijas Pelosi šodienas vizīte Taivānā radījusi jaunas bažās par iespējamo konfrontācijas saasināšanos starp ASV un Ķīnas Tautas republiku. Šīs attiecības jau tā nav spožas, ciktāl pēdējās desmitgadēs, pieaugot Ķīnas ekonomiskajai un arī militārajai jaudai, tās ietekmei starptautiskajā arēnā, arvien biežāk izskan pieļāvumi, ka pasaulē veidojas jauna aukstā kara situācija, kur Pekina un Vašingtona kļūs par pretēju naidīgu nometņu centrālajām asīm. Šāds scenārijs nepārprotami šķiet ļoti iedvesmojošs Krievijā, kura jau steigusies paust savu nosodījumu Nensijas Pelosi vizītei. Prezidenta Donalda Trampa administrācijas tarifu politika noveda pie tirdzniecības kara situācijas starp abām lielākajām planētas ekonomikām. To gan nedaudz mīkstināja 2020. gada janvārī parakstītā tirdzniecības vienošanās, taču pandēmijas situācijas dēļ Ķīna tā arī nav izpildījusi šīs vienošanās paredzēto amerikāņu preču importa palielinājumu. Tajā pat laikā pēdējos gados strauji audzis Ķīnas un Krievijas tirdzniecības un investīciju apjoms. Pērngad vien tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm palielinājies apmēram par trešdaļu, tuvojoties 150 miljardiem dolāru. Domājams ka šogad, kad liela daļa Krievijas energoresursu eksporta tiek pārorientēta uz Āzijas tirgu, šis kāpums turpināsies. No otras puses, Krievija šai ziņā vēl tālu atpaliek no Savienotajām Valstīm, kuru tirdzniecības kopapjoms ar Ķīnu pērngad pārsniedza 650 miljardus dolāru, praktiski sasniedzot līmeni pirms prezidenta Trampa uzsāktā tarifu kara. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā šogad aktualizējis arī jautājumu par iespējamo Ķīnas un Krievijas militāro sadarbību. Šāda sadarbība pastāv jau kopš pagājušā gadsimta nogales, un sākotnēji Ķīna šais attiecībās bija „jaunākā partnera” lomā, iegūstot no Krievijas padomju militārās tehnoloģijas. Pagājušajās desmitgadēs abu valstu militāri tehnoloģiskās iespējas lielā mērā izlīdzinājušās, un tagad galvenais jautājums ir – vai Ķīna nevar kļūt par mūsdienīgākas militārās tehnikas piegādātāju Krievijai. Kā atklājusi karadarbība Ukrainā, Krievijas mūsdienīga bruņojuma resursi nav īpaši lieli. Tomēr ir skaidrs, ka ja atklātos šāds Pekinas atbalsts Kremlim, pret Ķīnu tiktu vērstas nopietnas rietumvalstu sankcijas. Kā zināms, baidoties tikt pakļauti Rietumu sankcijām, daudzi Ķīnas finanšu uzņēmumi līdz šim vairījušies pārkāpt Krievijai noteiktos ierobežojumus. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

  * Tuvojoties 9. maijam, arī Ukrainā aug bažas, ka Krievija šajā laikā spers izlēmīgus soļus sagrābtajās teritorijās * Valsts sola atbalstīt mūsu uzņēmumus, kas cietuši Krievijai noteikto sankciju dēļ * Kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai nākamajam gadam prasa gandrīz simt miljonu eiro; tērēties varētu mazāk, ja vēzi atklātu laikus

Tuvojoties gada nogalei, valdība negaidīti mīkstinājusi vairākus iepriekš noteiktos ierobežojumus. Par ar kovidu saistītajiem ierobežojumiem, Saeimas lēmumiem un citiem tematiem raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.

Tuvojoties gadu mijai, kas ierasts  ir arī karnevālu laiks, gribam pastāstīt par izstādi, kas jau kādu laiku skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. „Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars”. Kas rosinājis rīkot izstādi par karnevāliem, kas kopīgs ar mūsu laiku un kādas maskas dominējušas karnevālos pirms 100 gadiem? Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva, kas ir arī izstādes „Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars” kuratore, vispirms izceļ to, kas viņu pamudinājis atskatīties uz notikumiem un sajūtām pirms 100 gadiem. Izstāde stāsta gan par mākslinieku rīkotajiem karnevāliem, nedaudz arī par Francijā notikušajiem karnevāliem un ballēm, gan  par itāļu delartisko komēdiju. Nataļja Jevsejeva iedziļinājusies un pētījusi masku nozīmi, kas ir dziļāka nekā šķiet. Skumjie klauni Arlekīns un Pjero, kādus redzam mākslinieku darbos,  iemiesoja zudušo paaudzi. Tie bija mākslinieki, kuri piedzīvoja  karu. No vienas puses bija vēlme priecāties un baudīt dzīvi, no otras puses – skumjā pieredze. Izstādē varam aplūkot mākslas darbu reprodukcijas, arī  nelielas izdrukas un fotogrāfijas no teātra un baleta izrādēm, kurās redzami delartiskie tēli, tai skaitā Arlekīns. Veidojot dekorācijas un kostīmus,  pamazām delartiskie tēli ienāca  arī mākslinieku  stājdarbos. Līdzīgi tas noticis latviešu mākslā. Darbu atlasē Nataļja Jevsejeva izvēlējusies tos, kas datēti ar starpkaru periodu, bez gleznām un skicēm, aplūkojams arī porcelāns. Vienā no stendiem izstādes kuratore apkopojusi  izvilkumus no preses, kuros  aprakstīti karnevāli un arī maskas. Karnevāliem tika gatavotas dekorācijas, kas pat no mūsdienu skatu punkta, šķiet gana iespaidīgas ar projekcijām un  gaismām. Tāpat izstādē var lasīt jautras un amizantas epizodes par  šīm  ballēm. Izstāde „Arlekīns un Pjero. Mūžigie svētki” pagarināta līdz februāra beigām.

Tuvojoties gada beigām mēs Jums esam sarūpējuši īpaši labus pārsteigumus!

Tuvojoties 3x3 basketbola sezonas izskaņai un Latvijas Jaunatnes basketbola līgas 30. sezonas un klubu basketbola sezonas startam, “Basketstudijā 2+1” aicinājām cilvēku “trīs vienā” – Latvijas jaunatnes izlašu treneri 3x3 basketbolā, BJBS “Rīga” Pārdaugavas filiāles vadītāju un “Latvijas Universitātes” otrās komandas galveno treneri Ediju Šleseru. Runājām par: - Latvijas jauno basketbolistu vasaras aktivitātēm 3x3 laukumos Latvijā un kaimiņvalstīs, - jauniešu pašiniciatīvu, U18 grupā pakāpjoties līdz 5. vietai FIBA rangu tabulā, - olimpiskā zelta ietekmi, - liktenīgo pavērsienu U18 Pasaules kausa izcīņā, - U23 izlases pieredzi Nāciju kausa izcīņā, - 3x3 basketbola perspektīvām nelielajās sporta skolās, - pandēmijas ietekmi uz jauniešu basketbola sistēmu, - LJBL čempionāta eksperimentālās izspēles sistēmas plusiem un mīnusiem, - latviešu pasīvo basketbolu, - “Latvijas Universitātes” basketbola sistēmas piedāvātajām iespējām, - jauniešu gatavību izmantot savas iespējas. 80 minūtes par 3x3 un jaunatnes basketbola aktualitātēm!

Politiskā situācija Vācijā pirms rudenī gaidāmām Bundestāga vēlēšanām. Igaunija gatavojas valsts prezidenta vēlēšanām, kas notiks jau 30. augustā. Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Sazināmies ar Vācijas vēsturnieku Detlefu Henningu un Igaunijas žurnālistu Madi Muust. Kādas iezīmējas nākamās Vācijas valdības krāsas? Tuvojoties 26. septembra Bundestāga vēlēšanām, aptauju dati uzrāda kārtējās pārbīdes Vācijas partiju pozīcijās. Pirms pāris dienām mediji izplatīja ziņu, ka, saskaņā ar sociālo pētījumu un statistikas analīzes uzņēmuma “Forsa” datiem, vācu sociāldemokrāti pirmoreiz kopš 2006. gada nonākuši reitingu līderpozīcijā ar 23%, atstumjot otrajā vietā ar 22% kristīgos demokrātus. Un ja sociāldemokrātiem šis ir sen nepiedzīvots panākums, tad ilggadējās kancleres Angelas Merkeles partijai, gluži otrādi, vājākais rezultāts kopš partiju reitingu regulāras fiksēšanas sākuma 1984. gadā. Pagājušās desmitgades pirmajā pusē partijas reitingi stabili turējās konkurentiem nesasniedzamā apmēram 40% augstumā, piedzīvojot zināmu lejupslīdi ap 2015. gadu, tomēr tikai 2019. gada jūlijā pirmo reizi kopš 2006. gada kristīgos demokrātus panāca kāda cita partija, proti, zaļie. Tomēr Vācijas valdības sekmīgā darbība pandēmijas situācijā atkal uzlaboja Kristīgi demokrātiskās savienības reitingus par apmēram desmit procentiem, līdz jauns kritums un, atkal jau, nonākšana otrajā vietā aiz zaļajiem notika šī gada maijā. Pēc tam gan situācija atkal stabilizējās līdz kritumam jūlija nogalē, ko saista pamatā ar partijas un jo sevišķi tās kanclera amata kandidāta, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes valdības vadītāja Armīna Lašeta rīcību katastrofālo plūdu laikā. Arī zaļajiem pēdējais mēnesis nav nācis par labu, un, attiecīgi, savas pozīcijas uzlabojuši sociāldemokrāti, kuru kanclera kandidāts, pašreizējais Vācijas finanšu ministrs un vicekanclers Olafs Šolcs šķiet šobrīd pārliecinošākais no iespējamajiem aizejošās kancleres amata pārņēmējiem. Partiju reitingu svārstības pēdējos gados liek apšaubīt iespēju, ka arī pēc nākamajām vēlēšanām Vācijā pie varas paliks pašreizējā un ilglaicīgā t.s. „Lielā koalīcija” – kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu savienība. Ļoti iespējams, ka līdzšinējiem varas partneriem nāksies piepulcināt kādu trešo spēku. Vai nu zaļos, veidojot t.s. koalīciju „Kenija” (pēc partiju tradicionālo krāsu atbilsmes Kenijas karogam), vai liberālos brīvos demokrātus t.s. meln-sarkan-dzeltenajā koalīcijā. Citas iespējamās kristīgo demokrātu koalīcijas ir t.s. melnzaļā – savienība ar zaļo partiju, vai t.s. Jamaika – kristīgo demokrātu, zaļo un brīvo demokrātu savienība. Kā iespējamās variācijas, atstājot kristīgos demokrātus opozīcijā, tiek minētas sarkan-sarkan-zaļā – sociāldemokrātu, zaļo un kreiso radikāļu “Die Linke” savienība – vai t.s. “Luksofora koalīcija” – sociāldemokrāti, zaļie un brīvie demokrāti. Un, protams, ar iespējamo nākotnes valdības krāsu tēmu nesaraujami saistīts jautājums par to, kurš pārņems valdības grožus no Angelas Merkeles stingrajām rokām. Kurš būs Igaunijas prezidents? 30. augustā “Riigikogu” – Igaunijas parlaments – balsos par valsts prezidentu nākamajiem pieciem gadiem. Pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida, kuras pirmais prezidentūras termiņš noslēdzas oktobrī, pretendē uz nākamo ciklu, taču viņas izredzes tiek vērtētas kā visai pieticīgas. Pirmā termiņa laikā prezidentei izveidojušās diezgan vēsas attiecības ar vairākām parlamenta partijām; ne vien ar radikāli labējo un populistisko Konservatīvo tautas partiju jeb EKRE, kuras līderu gājienus prezidente pamatoti kritizējusi, bet arī nacionālkonservatīvo Tēvzemes partiju un Centra partiju. Centristi, kuri šobrīd kopā ar Reformu partiju veido valdības koalīciju, jau nepārprotami paziņojuši, ka Kaljulaidas kandidatūru neatbalsta, un uzrunājuši citu kandidātu – Igaunijas Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu. Kaljulaidas stabilākie atbalstītāji varētu būt lielākā parlamenta frakcija Reformu partija, taču arī viņu pozīcija šai ziņā nav ļoti pārliecinoša, ciktāl atbalsts esošajai prezidentei varētu iebojāt attiecības ar partneriem valdības koalīcijā. Tā nu valdības koalīcijai nav sava prezidenta amata kandidāta, un kā Kaljulaida, tā Kariss startē kā neatkarīgie kandidāti. Vienīgais kandidāts, kurš pārstāv konkrētu partiju, ir EKRE izvirzītais agrākais “Riigikogu” priekšsēdētājs Henns Pellulāss. Tāpat kā neatkarīgie kandidāti vēlēšanām pieteikušies kādreizējais ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Kaimars Karu, Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere [ar garo ō] un Igaunijas klavieru rūpnīcas direktors Indreks Lauls. Kā visai reāls augstā amata kandidāts tiek minēts agrākais aizsardzības ministrs, Tēvzemes partijas pārstāvis Jiri Luiks, taču viņš gatavojoties kļūt par Igaunijas vēstnieku NATO un līdz šim noraidījis iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās. Kandidātu pieteikšanās iespējama vēl līdz parītdienas beigām. Kā zināms, saskaņā ar Igaunijas konstitūciju, ja neviens no prezidenta amata kandidātiem pirmajā vēlēšanu kārtā neiegūst divas trešdaļas no deputātu balsīm, vēlēšanām tiek sasaukta elektoru kolēģija, kurā bez “Riigikogu” locekļiem ietilpst arī pašvaldību pārstāvji. Pēc visa spriežot, bez elektoru kolēģijas nevarēs iztikt arī šoreiz, uz šī arī tiek minēta kā ticamākā iespēja Kersti Kaljulaidai palikt Igaunijas valsts galvas amatā uz vēl vienu termiņu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Lielai tiesai Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā ir ļoti maza interese, kas notiek ar viņu ieguldījumiem 2. pensiju līmenī. Īsti pareizi jau tas nav, tāpēc raidījumā Kā labak dzīvot skaidrojam pamatlietas, ko būtu jāzina par saviem 2. un arī 3. pensiju līmeņa uzkrājumiem. Finanšu nozares eksperts Kaspars Peisenieks vērtē, ka interesei par pensiju uzkrājumiem ir jābūt sabalansētai. Pareizi, ka institūcijas mudina interesēties un pārbaudīt savus uzkrājumus, bet tiem, kas ir aktīvi, nevajadzētu pārbaudīt reizi mēnesī, pat reizi pusgadā. "Pietiktu, ka reizi dažos gados pārliecinās, ka šobrīd ir labākais no tā, kas man pienākas, ko esmu izvēlējies, jo paši neesam aktīvi pārvaldītāji," atzīst Kaspars Peisenieks. “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš uzskata, ka nepārtraukti mainīt pensiju plānus nevajadzētu, jo vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgumu ienesīgumu nākotnē. "Ja es katru gadu izvēlēšos kādu plānu, kas iepriekšējā gadā ir bijis labākais pēc ienesīgumā kādā grupā, tas mainās. Jāizvēlas vispirms manam vecumam atbilstošs plāns ar saprātīgām komisijām un pārbaudīt reizi gadā ir pilnīgi pietiekami," pievienojas Pēteris Stepiņš. Pensiju plāniem ir vairākas komisijas maksa – fiksētā un mainīgā. Mainīgā maksa atkarīga no pensiju plānu rezultātiem, ja tie ir ar peļņu vai pārspēj Ministru Kabineta noteiktos rādītājus, ar ko samēro, ietur mainīgo komisiju. Vai tā ir lielāka par fiksēto, atkarīgs no pārvaldītāja. Abi raidījuma viesi norāda, ka komisijas maksas ir būtiski samazinājušās pēdējos gados. Ekspertu ieteikums: Līdz 50 gadiem, kad līdz pensionēšanās vecumam ir 15 gadi un vairāk, vajadzētu izvēlēties pēc iespējas aktīvos plānus, ļaut naudai strādāt. Pēc 50 gadu vecuma pamazām var mainīt pamazām plānus uz konservatīvākiem. Tuvojoties pensionēšanās vecumam ir svarīgākais saglabāt līdzekļus nekā papildus nopelnīt.  Runājot par 3. pensiju līmeni un uzkrājumu veidošanu, Pēteris Stepiņš atzīst, ka darbības principi ir līdzīgi, atšķirīgais - uzkrājumi 3. līmenī, kas ir brīvprātīgi, ir pieejami cilvēkiem jau no 55 gadu vecuma, bet 2. līmeņa uzkrājumi ir pieejami no pensionēšanās brīža. 2. pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi nav pieejami visi uzreiz. Sistēma, kas ir pašlaik, neļauj izņemt visu naudu uzreiz pensionējoties, pasargā cilvēku no paša muļķības, vērtē eksperti. Cilvēki var izvēlēties, vai 2. līmenī uzkrātos līdzekļus pievienot valsts nodrošinātai pensijai ik mēnesi, tā palielinot pensijas apjomu, var izmantot mūža pensijas polisi.

Tuvojoties pavasarim, tā vien  gribas vairāk vērties dabā. Vispirms saruna par dažu putnu barību, proti par blaktīm. Līdz šim  Latvijā  ir atklātas 515 dažādas blakšu sugas. Labā ziņa ir tā, ka  gultas blaktis ir gājušas mazumā. Kāpēc tā un cik daudzveidīgas ir blaktis, stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. Mīkstblaktis, udensmērītāju dzimtas blaktis, laupītājblaktis, asinsblaktis, lēcejblaktis – dzimtas vien jau šiem kukaiņiem ir prāvā skaitā. Tās ir sastopams visur gan ūdenī, gan koks, gan uz zemes gan arī mūsu gultās – vispamanāmākās ir skaisti sarkanmelniem punktiem krāsotās sarkanblaktis, un vissaožamākās ir zaļās vairogblaktis, kuras ir iecienījušas mūsu stādītos ogu krūmus. Tāpēc nav brīnums, ka pēdējos gados cilvēku vidū ir izveidojies jauns ar zinātnisku ievirzi balstīts vaļasprieks – blakšu skaitīšana un vērošana. Uzsāka šo nodarbi entomologs Uģis Piterāns, kurš ir biežs viesis radījumā Zināmais nezināmajā, ja runa ir par kukaiņu pasauli un arī portālā dabasdati.lv kukaiņu vērotāji labi zina Uģi, tāpēc nav brīnums, ka, pateicoties viņa iniciatīvai, pirms aptuveni pusotra gada cilvēki sāka vērot blaktis un šajā portālā dalīties ar saviem novērojumiem. Bet pavisam nesen klajā nākusi Latvijas Ornitoloģijas biedrības sastādītā grāmata “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980 - 2017”. Putnu skaits, izplatība un to izmaiņas. Viens no tās autoriem Viesturs Ķerus to raksturojis kā vērienīgāko publikāciju, kas pēdējos gados par Latvijas putniem ir izdota. 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām. Iespējams, grāmata var kalpot arī par nosacītu atskaites punktu, vērtējot, kāds tad šobrīd ir putnu stāvoklis Latvijā. Par jauno publikāciju un tās secinājumiem raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar diviem grāmatas autoriem - Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķerus un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociēto profesoru Aināru Auniņu. Grāmatas autori ir Viesturs Ķerus, Andris Dekants, Ainārs Auniņš un Ieva Mārdega, taču tajā apkopotā informācija balstīta uz vairāku simtu Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru un citu putnu pazinēju ievākto informāciju daudzu gadu garumā. Katrai putnu sugai veltīto grāmatas atvērumu ilustrē arī paša putna un tā tipiskas ligzdošanas dzīvotnes fotogrāfijas, kuras grāmatai dāvinājuši vairāk nekā 40 fotogrāfi. Ligzdojošo putnu izplatība, tostarp veidojot ligzdojošo putnu atlantus, Latvijas mērogā kartēta četras reizes: 1980.–1984., 1985.–1989., 2000.–2004. un 2013.–2017. gadā. Līdz šim tikai pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980–1984) izdots grāmatā, bet jaunajā izdevumā apkopoti visu četru pētījumu rezultāti, tā dodot iespēju novērtēt, kā mainījusies ligzdojošo putnu izplatība no 20. gadsimta 80. gadiem līdz mūsdienām. Balstoties uz šiem datiem novērtēta arī ligzdojošo putnu sugu apdraudētības pakāpe. Grāmatā atspoguļotas arī putnu populāciju lielumu pārmaiņas, balstoties uz sistemātiskām ligzdojošo putnu uzskaitēm.

Tuvojoties teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes simtgadei, tiek apzināts viņas arhīvs un top grāmata par viņas dzīvi padomju laikā. Kā viņa pati reiz teikusi – prātā nāk tikai anekdotiskas un traģikomiskas epizodes. Februāris ir Valentīnas Freimanes mēnesis, jo viņas dzimšanas diena ir 1922. gada 18. februāris, bet aiziešanas – 2018. gada 16. februāris. Ir pavisam dīvaini domāt par teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes simtgadi, kas būs februārī pēc gada. Un tomēr – kopš brīža, kad nolēmām atcerēties Valentīnu arī Radio ēterā, man ir bijušas negaidīti piepildītas dienas, klausoties savas un Rutas Rikšes sarunas ar Valentīnu Rīgā un Berlīnē. Šajā Kultūras Rondo piedāvājām tādu atvērtu stāstu, kur galvenā loma ir Valentīnai Freimanei, bet piedalās arī Jolanta Treile, kura pierakstīja Valentīnas stāstus otrajai grāmatai un tagad strādā ar manuskriptu; Maija Zvejniece, kura Latvijas Nacionālās bibliotēkas audiovizuālajā lasītavā iedvesmojas no Valentīnas arhīva; Marta Dziļuma – Nacionālās bibliotēkas projektu koordinatore, arī Valentīnas radiniece. Jolanta Treile divu gadu garumā uzklausīja, ierakstīja un pierakstīja Valentīnas Freimanes stāstus par padomju laiku. Līdz Valentīnas simtgadei vajadzētu būt gatavai grāmatai, par kuru domā vairāki radoši cilvēki. Jolanta Treile ir apņēmusies līdz vasarai sakārtot manuskriptu. Kā tas bija toreiz, kad pasaulē notika tik daudz kas, ko nedrīkstēja ne redzēt, ne lasīt? Kā tas bija toreiz, kad nebija legālu ceļu, lai noskatītos filmas, izrādes un televīzijas pārraides. Pa kādiem ceļiem padomju īstenībā tomēr nonāca pasaules mākslā svarīgākais? Šos jautājumus „brīvībā dzimušajai paaudzei” varētu būt grūti izskaidrot. Varbūt Valentīnas Freimanes video arhīvs varētu radīt šī sirreālā laika ainu. Par to domā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas audiovizuālās lasītavas galvenā bibliogrāfe Maija Zvejniece.

Siers, lopu vagoni, “Novičok” un koronavīruss – tik neparasts ir Latvijai veltīto Krievijas propagandas viltus ziņu un dezinformācijas 2020. gada “Top 5”. Tuvojoties gada nogalei, “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Viesturs Sprūde apkopojuši savus novērojumus un izveidojuši spilgtu, bet vienlaikus arī dīvainu un brīžiem pat absurdu vēstījumu sarakstu no tā, kas Krievijā tiek stāstīts par Latviju. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 5. Virusnaya by Semjon Slepakov

Tuvojoties nu jau ikgadējam Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmu forumam “5G Techritory”, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par 5G tehnoloģijām: gan par to, kā mums veicas ar šo tehnoloģiju ieviešanu un kā izskatāmies un pasaules fona, gan arī par to, kādi pētnieciskie jautājumi saistībā ar 5G tehnoloģijām interesē kā pašmāju, tā arī pasaules zinātniekus. Raidījumā diskutē AS "Elektroniskie sakari" Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš, Latvijas mobilā telefona LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis un Rīgas Tehniskās Universitātes profesors un Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš. "Pēc tāda zināma burbuļa par to, ko tas viss dos un kas tas viss tik nebūs, es domāju, ir iestājies daudz praktiskāks dzīves posms, kur daudzas kompānijas strādā pie šo tehnoloģiju pielietošanas, gūt savu pirmo pieredzi. Saistībā ar to arī mēs esam izvēlējušies “5G Techritory” foruma šī gada tēmu, un proti, tā ir piecu tehnoloģiju pirmā darbības gada pieredze globālā pasaulē," norāda Neils Kalniņš. Forumā speciālisti no dažādām kompānijām, zinātniski pētnieciskām institūcijām un arī valdībām pārrunās, kādas ir sekmes pirmo gadu pielietojot 5G tehnoloģijas. "Latvijai vispār parasti ar mobilām tehnoloģijām klājās ļoti veiksmīgi. Latvijas iedzīvotājs ir viens no dūšīgākajiem mobilo tehnoloģiju lietotājiem pasaulē. Mums priekšā ir tikai somi, mēs esam otrā vietā pasaulē pēc tā, cik vidēji mēnesī viens iedzīvotājs savā viedtālrunī lieto mobilo internetu. Tā ka mēs esam numur divi, sudraba medaļa, ja tā var teikt, ja tāda disciplīna pastāvētu," skaidro Ingmārs Pūķis. "Gan iedzīvotāju dūšīgi lieto, gan arī tās tehnoloģijas nāk salīdzinoši strauji. 5G raidītāji Latvijā ir jau no pagājušā gada, tā kā ir kaut kāda zināma, nu praksi un pieredzi jau ir parādījusies." Latvijā ir pirmās 5G stacijas, pirmie lietotāji, arī pasaulē standartizācijas process vēl turpinās, darbs pie tā, kāds būs 5G vēl turpinās. Ir pirmie rezultāti. "Pētniecībā aktīvi notiek 5G, piepildīšana ar saturu. Mēs mēģinām atrast jaunus risinājumus, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti. Tas ir galvenais mērķis, un tādēļ tiek radīti gan jauni sensori, gan jauni sensoru tīklu risinājumi, kas nestu labumu tieši cilvēkiem, vai tā būtu veselības aprūpe, vai tas būtu transports, kas padarītu drošākus mūsu ceļus," atzīst Jurģis Poriņš. "Tajā skaitā arī mēs meklējam risinājumus, kā, piemēram, tajos apvidos, kur 5G nav pilnvērtīgs, bet ir infrastruktūra, balstīta uz optiskajām šķiedrām, panākt tautsaimniecībai izdevīgākus risinājums, kā pagarināt, tīklu un tā, lai arī individuālie lietotāji saņem pilnvērtīgu pakalpojumu." Tehnofobija - aizdomas un bailes par jaunajiem tehniskajiem risinājumiem Lai gan dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, jēdziens “5G” vēl salīdzinoši nesen izsauca vētru sociālajos medijos un neskaitāmu viedokļu apmaiņu. Kamēr vieni centās skaidrot, kas tad 5G ir un kāpēc no tā nevajag baidīties, citi pārliecinoši runāja par 5G kaitīgumu. Aizdomas un bailes pret tehniskiem risinājumiem nav jauna 21. gadsimta parādība, bet tieši sociālie mediji mums palīdz labāk ieraudzīt gan bailes, gan cilvēku attieksmi. Kad un kāpēc šādas bailes ir radušās un kāpēc ar zinātnieku argumentiem reizēm nepietiek, lai tās mazinātu. „Šīs vēsturiskās sarunas ir vismaz 300-400 gadu vecas, no 17. gadsimta, kad tika demolētas manufaktūras tekstila nozarē līdz punktam, kad 1727. gadā tika pieņemts Anglijā likums, ka cilvēki, kas demolē šīs iekārtas, tiek sodīti ar nāvi. Mēs noteikti neesam pirmie, kas par šo jautājumu domā," skaidro pilsētplānotājs, VEF inovāciju apkaimes vadītājs Viesturs Celmiņš. Viņš norāda, ka  ir neartikulētās bailes - katram ir piesardzība un trauksme, kā spēsim orientēties, izmantojot jaunas tehnoloģijas, otrs līmenis - cilvēki nebaidās no šīm ierīcēm, bet labi saprata, ka tās viņus padara par bezdarbniekiem un viņus izstumj no vērtību ķēdes. Salīdzinoši Celmiņš min, ka mūsdienās cilvēki nebaidās no automātiskajām norēķinu kasēm vai robotiem, kas uzkopj grīdu, bet labi saprot, ka tie var aizvietot viņu darba vietā. Svarīgi paturēt prātā, ka abas šīs parādības – gan neartikulētās, gan artikulētās bailes – mēs piedzīvojam visu laiku. Arī cirvis, kruķi vai spieķi ir tehnoloģijas, kas parādījušās dažādos vēstures posmos, sniegušas cilvēka ikdienai jaunu pienesumu, un ar tām bijis nepieciešams iemācīties sadzīvot. Tāpat šobrīd, piemēram, aptiekā varam būt izvēles priekšā, kādu termometru atkarībā no tehniskās sarežģītības izvēlēties. Stāstu turpina Viesturs Celmiņš, skaidrojot, ka ir trīs vispārīgi veidi, kā nošķiram tehnofobijas pakāpi attiecībā uz cilvēku. Šobrīd sociālo mediju laikmetā aizvien pamanāmāks kļūst tas, ka cilvēki par vieniem un tiem pašiem jautājumiem var pārstāvēt radikāli atšķirīgus viedokļus arī radu un draugu lokā, un, protams, tas izteikti redzams, apmeklējot komentāru sadaļu ziņām interneta portālos. Viesturs Celmiņš runā par zināšanu higiēnu, ko vērts piekopt, jo milzīgajā informatīvajā jūrā patiešām iespējams apmaldīties. „Katrs lasa, ko viņš grib, un liek, ko viņš grib savos sociālo ziņu portālos. Tas rada lielu Bābeles sajūtu, katrs runā no sava skatu punkta un ar savu izpratni, un patiesību,” norāda Celmiņš.  Runājot par tehnoloģiju attīstību, viņš iesaka skaidro, ko šīs tehnoloģijas praktiski dod vai dos nākotnē. 5G ir tikai viens gadījums starp daudziem citiem, kad scenāriji attiecībā uz tehniskiem jauninājumiem ir bijuši līdzīgi. Viesturs Celmiņš norāda, ka būtiski ir tas, no kādiem kanāliem gūstam informāciju, un vai gadījumā šī informācija vairāk pauž emocijas, nevis faktus, kā arī izceļ atsevišķus gadījumus, nevis atspoguļo kopējās tendences. Taču arī tad, ja rūpīgi visam sekojam līdzi, tāpat ikviens varam būt ievainojams un nonākt sazvērestības teoriju un viltus ziņu valgos. 

Baltijas jūras piekraste mainās. Tuvojoties rudenim un to pavadošajām vētrām, droši vien atkal uzzināsim par gadījumiem, kad jūra "paņēmusi gabaliņu krasta līnijas". Nereti mēs meklējam atbildes un mēģinām prognozēt, kā piekraste varētu izskatīties tuvākā un tālākā nākotnē. Taču kā Baltijas jūras piekraste ir mainījusies iepriekš: kur bijuši stāvi krasti un klintis, kur purvainas pļavas un cik strauji jūras piekrastes ainava ir mainījusies? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis. "Lielākā daļa, ko ir bijis vērts pētīt par Baltijas jūru, noskaidrots jau 20. gadsimta vidū. Par krastu vēsturi, kā pati Baltijas jūra veidojās un attīstījās. Šobrīd lielākoties varam precizēt secinājumus un kļūdas pielabot," vērtē Jānis Lapinskis. Viņš min, ka lielākajā daļā gadījumu Baltijas jūras piekraste mūsdienās ir ļoti līdzīgai tai, kāda tā bija pirms 80 un 100 gadiem. Tas ir laiks, par kuru droši var pateikt, kā izskatījās Baltijas jūras piekraste. "Ir vietas, kur var atrast krasta veidojumus, kas ir vairākus tūkstošus gadus veci, kas ir tikko pēc Ledus laikmeta beigām radušies un saglabājušies. Tādu vietu ir samērā maz. Vairumā gadījumu droši varam runāt par laiku, par kuru pieejamas kartes. Tas 20. gadsimta sākums. Ja gribam ieskatīties dziļāk pagātnē, jo tālāk skatāmies, jo bilde ir milglaināka. Arvien lielāka iespējamība, ka esam kaut ko nepareizi sapratuši," atzīst Jānis Lapinskis. Taču var arī atrast senākus veidojumus - stāvkrastu vai akumulatīvus smilšu vai grants sanesumus un tie galvenokārt ir no Baltijas ledus ezera laika posma. "Tas varētu būt pirms apmēram 11 tūkstošiem gadu, kad Kurzemes ziemeļos izveidojās tā dēvētie Slīteres zilie kalni, stāvā nogāze, par kuru var nokāpt pie Slīteres bākas, tas ir Baltijas ledus ezera stāvkrasts," atklāj Jānis Lapinskis.

Tuvojoties gadu mijai, laiks atkal vērtēt, kāds tad bijis aizejošais gads. Zināmais nezināmajā jau tradicionāli atskatās, kādas jaunas atziņas, atklājumus un diskusijas gads nesis konkrētām zinātnes nozarēm. Un visupirms kārta fizikai un astronomijai. Kāds bijis 2019. gads fizikā un astronomijā? Kas ir bijuši svarīgākie atkājumi un ko mums varētu solīt jaunais - 2020. gads, vērtē Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, šīs pašas fakultātes pētnieks Kristaps Bergfelds un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Bētlemes zvaigzne Austrumos Spoži uzliesmojuši zvaigzne, komēta vai planētu satuvināšanās - vairākus gadsimtus astronomi ir mēģinājuši noteikt, kāda parādība pie debesīm bija redzama tajā laikā, kad Bībelē aprakstīta Kristus dzimšana. “Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Tā lasām Mateja evaņģēlija 2.nodaļā par laiku kad pasaulē nāca Jēzus Kristus. Teorijas par to, kas tolaik ir spīdējis pie debesīm ir vairākas, sākot ar noliegumu, ka evaņģēlists Matejs šo zvaigzni ir izdomājis, ka to ir izraisījuši citplanētieši, bet, skatot nopietnus un zinātniskus skaidrojumus, šai parādībai, ko dēvē par Betlēmes zvaigzni, skaidrojums, ko sniedz Latvijas astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills.

Tuvojoties labdarības maratonam "DOD PIECI", aktualizējam sarunas par cieņpilnu aiziešanu, tas nozīmē to, ka akcijas laikā mēs runāsim par to, ka nāve ir neizbēgama mūsu pašu un mūsu tuvinieku dzīves sastāvdaļa. Kā pieņemt un saprast to, ka nāve ir mūsu dzīves cikla daļa? Disutējām kopā ar mūziķi Māru Upmani- Holšteinu, pusaudžu resursu centra psihologu Emīlu Ūdri un medicīnas studentu Reini Lillais. Raidījumā: Kas ir nāve? Viesu personīgie pieredzes stāsti. Pirmā sastapšanās ar tuvinieku aziešanu. Kā pusaudzis reaģē uz sastapšanos ar nāvi, komentē pusaudžu psihologs. Bailes. Sarunas par "DOD PIECI".  5 lietas, ko cilvēki nožēlo pirms nāves. Kā dzīvot šodienai? Klausies un veido savu viedokli par tematu! Bezmaksas psihologa konsultācijas un atbalsts pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam: https://pusaudzim.lv Paldies Izglītības un Zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmai #jaunatneslietas ! Raidījuma producente: Monika Martinso Raidījuma vadītāja: Karmena Stepanova Raidījuma montāža: Artis Eglītis Raidījuma radošā komanda: Emīls Trauliņš, Elza Osmane Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai.

Tuvojoties labdarības maratonam "DOD PIECI", aktualizējam sarunas par cieņpilnu aiziešanu, tas nozīmē to, ka akcijas laikā mēs runāsim par to, ka nāve ir neizbēgama mūsu pašu un mūsu tuvinieku dzīves sastāvdaļa. Kā pieņemt un saprast to, ka nāve ir mūsu dzīves cikla daļa? Disutējām kopā ar mūziķi Māru Upmani- Holšteinu, pusaudžu resursu centra psihologu Emīlu Ūdri un medicīnas studentu Reini Lillais. Raidījumā: Kas ir nāve? Viesu personīgie pieredzes stāsti. Pirmā sastapšanās ar tuvinieku aziešanu. Kā pusaudzis reaģē uz sastapšanos ar nāvi, komentē pusaudžu psihologs. Bailes. Sarunas par "DOD PIECI".  5 lietas, ko cilvēki nožēlo pirms nāves. Kā dzīvot šodienai? Klausies un veido savu viedokli par tematu! Bezmaksas psihologa konsultācijas un atbalsts pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam: https://pusaudzim.lv Paldies Izglītības un Zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmai #jaunatneslietas ! Raidījuma producente: Monika Martinso Raidījuma vadītāja: Karmena Stepanova Raidījuma montāža: Artis Eglītis Raidījuma radošā komanda: Emīls Trauliņš, Elza Osmane Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai.

Tuvojoties labdarības maratonam #Dodpieci , “Cita domnīca” ciemos aicina trīs labdarības maratona DJ - Tomu Grēviņu, Martu Grigali un Magnusu Eriņu, lai iedvesmojošā sarunā vienotos par #Dodpieci, par šī gada tematu un labdarību ikdienā. Raidījumā: #Dodpieci DJ beidzot atklāti pastāsta to, kā 6 diennaktis ir dzīvot stikla studijā. Kam īsti tiks vākti ziedojumi šogad? Paliatīvā aprūpe Latvijā - kāda ir problēma? Projekta iniciatore Evija Unāma par paliatīvo aprūpi. Nāve - vai mēs protam par to runāt un apzināties, ka tas notiks ar katru no mums? Kas ir ziedošana? Kā sākas #Dodpieci? Atgriežamies 2014. gadā. Rūtas Dimantas komentārs par ziedošanu. Kur nonāk Tavs ziedojums? #Dodpieci2019 - šī gada izaicinājumi? Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai Jaunatnes politikas valsts programmai "Jaunatnes lietas"! Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai. Klausies un iedvesmojies!

Tuvojoties labdarības maratonam #Dodpieci , “Cita domnīca” ciemos aicina trīs labdarības maratona DJ - Tomu Grēviņu, Martu Grigali un Magnusu Eriņu, lai iedvesmojošā sarunā vienotos par #Dodpieci, par šī gada tematu un labdarību ikdienā. Raidījumā: #Dodpieci DJ beidzot atklāti pastāsta to, kā 6 diennaktis ir dzīvot stikla studijā. Kam īsti tiks vākti ziedojumi šogad? Paliatīvā aprūpe Latvijā - kāda ir problēma? Projekta iniciatore Evija Unāma par paliatīvo aprūpi. Nāve - vai mēs protam par to runāt un apzināties, ka tas notiks ar katru no mums? Kas ir ziedošana? Kā sākas #Dodpieci? Atgriežamies 2014. gadā. Rūtas Dimantas komentārs par ziedošanu. Kur nonāk Tavs ziedojums? #Dodpieci2019 - šī gada izaicinājumi? Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai Jaunatnes politikas valsts programmai "Jaunatnes lietas"! Paldies Rīgas Stradiņa Universitātes studentēm Annai Feldmanei, Elzai Smilškalnei, Katrīnai Laugai, Katrīna Ozoliņai, Montai Kaivai Konovalovai, Samantai Krēsliņai. Klausies un iedvesmojies!

Ar Gustava Mālera „Augšāmcelšanās simfonijas” atskaņojumu 21.septembrī koncertsezonu atklās gan Liepājas simfoniskais orķestris, gan koncertzāle „Lielais dzintars”.  Jau nākamās nedēļas nogalē, no 27. līdz 29.septembrim, gaidāms mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Festivāla programma šogad pārsteigs ar desmit dažādu žanru notikumiem – koncertiem, dejas izrādi, mākslas izstādi, teātri, kino un operu. Festivāls norisnāsies piekto gadu. Tuvojoties mūsdienu mākslas festivālam, Kultūras Rondo studijā par festivāla piecu gadu tradīcijām un jauno sezonu koncertzālē “Lielais dzintars” pārrunājam ar koncertzāles māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču un mūzikas producentu ELVI.

Tuvojoties nedēļas nogalei, kad latvietis tradicionāli dodas pirtī, raidījumā uzlabosim veselību, izzinot pirts zinības - par to, kas jāzina pirms došanās uz pirti, kā tajā uzvesties, kāpēc nav savienojama pirts un alkohols, kā arī mēģināsim uztaisīt čigānu pirti. Pirts zinības atklās pirtnieki Ziedonis Kārkliņš un Aigars Sondors.  

Tuvojoties šo death metal leģendu koncertam Rīgā, nedaudz izkāpjam no ierastajiem pašmāju mūzikas rāmjiem un apskatām grupas 2012. gada veikumu ''Reign Supreme''. Šis 37 minūšu garais uzbrukums klausītāju ausīm ir viens no ikoniskākajiem brutal/technical death metal žanra albumiem, kas savā relatīvi neiilgajā pastāvēšanas laikā ieguvis lielu atzinību fanu vidū.

Tuvojoties jaunajai KHL sezonai, pakāpeniski tiek nokomplektēts Rīgas “Dinamo” sastāvs. Tā kā komandai pievienojušies trīs zviedru leģionāri, hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš paanalizē, kā tad rīdziniekiem līdz šim veicies ar Zviedrijas spēlētājiem, kā arī izsaka savas domas, ko varam sagaidīt no trio: Kristofera Berjlunda, Jakoba Berjlunda un Dāvida Ullstrema.

Līgo vakars un Jāņu diena – tas patiesi ir gada reibinošākais brīdis, tomēr, lai svinēšana nepārvērstos rūgtumā, jāatceras par savu un līdzcilvēku drošību – jo īpaši tas attiecas uz atbildīgu braukšanu. Kā izvērtēt, vai varam doties ceļā un kad labāk ļaut braukt citam, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un narkoloģe Ilze Maksima. CSDD jau 19 gadu stāsta un atgādina, ka reibums un auto vadīšana ir nesavienojamas lietas. "Gribam, lai Jāņi būtu mierīgi, lai visi atgrieztos mājās nosvinējuši un laimīgi. Svinam svētkus un tikai tad braucam ar auto," norāda Ieva Bērziņa. Ceļu policija aktīvi strādās Jāņos, lai arī situācija ir pēdējos gados mainījusies uz labo pusi un traģisku negadījumu ir mazāk. "Bieži ir autovadītāji, kuri nav pietiekami izgulējušies pēc ballešanas un nonāk policijas uzmanības lokā," atzīst Normunds Krapsis. "Alkohols ietekmē uz centrālo nervu sistēmu un cilvēka spēju adekvāti vērtēt to, ko viņš var. Tāpēc svarīgi domāt un runāt savlaicīgi par to, kā svinēšu svētkus, cik daudz varēšu iedzert, cik esmu atpūties vai noguris pirms svētkiem. Protams, zelta vidusceļš ir tas, ka cilvēks izvēlas alkoholu nelietot," skaidro Ilze Maksima. Svarīgi ir domāt par to, cik daudz lietošu alkoholu, vai tas būs pie maltītes. Par to svarīgi domāt skaidrā prātā un vienam, nevis ar draugiem ballītē, kur nostrādā dažādi citi emocionāli faktori. Tuvojoties svētkiem CSDD sadarbībā ar grupu “Bermudu Divstūris” uzsāk kampaņu “Ballējam – izguļam”. Tās ietvaros mūziķi ir izveidojuši šūpļa dziesmu, kas atturēs bravurīgos autovadītājus no sēšanās pie stūres reibumā.  

Tuvojoties maijam, parasti atsaucam atmiņā notikumus gan pirms gandrīz simt gadiem, kad 1920. gada 1. maijā sanāca Satversmes sapulce, gan arī laiku 70 gadus vēlāk, kad Augstākā Padome pieņēma 4. maija deklarāciju. Šodien Krustpunktā saruna par vēsturi un ne tikai šiem notikumiem. Mūsu  lielā intervija ar vēsturnieku Mārtiņu Mintauru.

Kā neapjukt un nesajaukt realitāti ar to, ko redzam internetā? Kā neļaut stereotipiem un priekšstatiem noteikt to, kādai jābūt jaunai sievietei 2019. gadā? Tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai, Cita domnīca komanda vēlas noskaidrot, kādas vērtības tiek sagaidītas no jaunas sievietes 2019. gadā? Par to, ko domā jaunas sievietes, lieliski zina stāstīt skaistuma blogere un Youtubere Emīlija Sama (@sudrabkaija), kura ir ne tikai pašpārliecināta jauna sieviete, kura pārzina aktuālākās modes un skaistuma tendences, jo darbojas kā Instagram iedvesmotāja, bet ir arī kustības "body positive" pārstāve. Savukārt par to, ko domā jauni vīrieši, zina stāstīt konkursa "X faktors" 2.vietas ieguvējs, grupas "Baritoni" pārstāvis Ingars Puncuļs (@ingarspunculs). Vai viegli būt jaunai sievietei laikā, kad sociālie tīkli ir galvenā platforma, kurā mēs gūstam atzinību un iedvesmojamies no citiem? Laikā, kad citu priekšstats par to, kādai būt jaunai sievietei, veidojas tieši sociālo mediju iespaidā? Šodien arvien vairāk sociālie mediji ir pilni ar "influenceriem", kuri pārdod "skaisto dzīvi". Ja cilvēkam nepietiek medijpratības, ir grūti nošķirt, ka šis tēls, ko redzam internetā, ir mākslīgi radīts, skaidro dzimtes pētniece Marita Zitmane. Atceries, ka tas, ko tu redzi internetā, ir apzināti veidots tēls, kurš bieži vien nemaz nav reāls. Šobrīd pastāv neskaitāmas bilžu uzlabošanas aplikācijas, kuras izmanto lielākā daļa Instagram slavenības, tāpēc tas, ko tu redzi, bieži vien ir tālu no īstenības.  

Kā neapjukt un nesajaukt realitāti ar to, ko redzam internetā? Kā neļaut stereotipiem un priekšstatiem noteikt to, kādai jābūt jaunai sievietei 2019. gadā? Tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai, Cita domnīca komanda vēlas noskaidrot, kādas vērtības tiek sagaidītas no jaunas sievietes 2019. gadā? Par to, ko domā jaunas sievietes, lieliski zina stāstīt skaistuma blogere un Youtubere Emīlija Sama (@sudrabkaija), kura ir ne tikai pašpārliecināta jauna sieviete, kura pārzina aktuālākās modes un skaistuma tendences, jo darbojas kā Instagram iedvesmotāja, bet ir arī kustības "body positive" pārstāve. Savukārt par to, ko domā jauni vīrieši, zina stāstīt konkursa "X faktors" 2.vietas ieguvējs, grupas "Baritoni" pārstāvis Ingars Puncuļs (@ingarspunculs). Vai viegli būt jaunai sievietei laikā, kad sociālie tīkli ir galvenā platforma, kurā mēs gūstam atzinību un iedvesmojamies no citiem? Laikā, kad citu priekšstats par to, kādai būt jaunai sievietei, veidojas tieši sociālo mediju iespaidā? Šodien arvien vairāk sociālie mediji ir pilni ar "influenceriem", kuri pārdod "skaisto dzīvi". Ja cilvēkam nepietiek medijpratības, ir grūti nošķirt, ka šis tēls, ko redzam internetā, ir mākslīgi radīts, skaidro dzimtes pētniece Marita Zitmane. Atceries, ka tas, ko tu redzi internetā, ir apzināti veidots tēls, kurš bieži vien nemaz nav reāls. Šobrīd pastāv neskaitāmas bilžu uzlabošanas aplikācijas, kuras izmanto lielākā daļa Instagram slavenības, tāpēc tas, ko tu redzi, bieži vien ir tālu no īstenības.  

Ārkārtas situācijas mūsu dzīvē nav nemaz tik ārkārtējas. Prasme pareizi un ātri rīkoties kritiskās situācijās bieži ir pašu vai līdzcilvēku dzīvības un nāves jautājums Kā rīkoties situācijās, kad apdraudēta cilvēka veselība un dzīvība, kad varam palīdzēt paši, bet kad labāk palīgā saukt glābējus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā vadības centra vadītāja vietniece kardioloģe Elita Vārava un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs. Ārkārtas situācija - situācija, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi vai jau ir izsaukusi dzīvības zaudējumu, nodarījusi kaitējumu cilvēka veselībai, bojājusi īpašumu vai kaitējusi videi. Vislabāk ir sagatavoties, lai ārkārtas situācija neveidotos, mudina Jānis Grīnbergs. Elita Vārava arī aicina sagatavoties iespējamām ārkārtas situācijām, tuvojoties gada nogales svētkiem. Ja noticis ceļu satiksmes negadījums, vajadzētu pieiet paskatīties, kas noticis, un zvanīt 112 vai 113. Labāk kustināt nevajadzētu bez mediķu klātbūtnes. Ja cilvēks pie samaņas, mēģināt nomierināt, ja iespējams, sasegt. Jānovērtē situācija, vai cietušo var un vajag vilkt ārā no mašīnas. Tāpat jānovērtē situācija, lai glābjot otru, neapdraudētu sevi. Tuvojoties svētku laikam aicina padomāt, lai mājās netrūkst savu ikdienā nepieciešamo medikamentu, lai pretdrudža zāles, termometrs, pārsēji. Pagājušā gadā bijuši 23 ugunsgrēki saistībā ar Adventes vainagiem, eglēm un bez uzmanības atstatām svecēm. Ja ir izcēlies ugunsgrēks, cilvēkam jācenšas novērtēt, vai ir droši iet piedūmotā telpā un glābt tur esošo cilvēku. Pirms glābt otru, jāizvērtē situācija. Ja no piedūmotas telpas izglābts cilvēks elpo, viņu vajag nolikt stabilā sānu guļā un sekot cietušā veselības stāvoklim. Jāzvana 113. Ja neelpo, jāsniedz pirmā palīdzība, ja zina, kā to darīt.  

Studijā Rīgas Marijas Magdalēnas draudzes prāvests priesteris Andris Kravalis. Pārdomas, tuvojoties Visu svēto dienai.

Tuvojoties vēlēšanām aizvien vairāk domājam par savām izvēlēm, taču mūsu dzīve ir nebeidzama izvēļu virkne arī brīžos, kad nav jādomā par valsts tālāko nākotni – lielas un mazas izvēles nosaka lielas un mazas izmaiņas mūsu dzīves ritējumā un ne velti, apzinoties šo izvēļu ietekmi uz mūsu tālāko dzīvi, dažkārt lēmuma pieņemšana var būt gatavās mocības. Kāpēc viens nespēj pieņemt lēmumus dienām ilgi, bet citi izvēles veic pārsteidzoši ātri? Kā lēmumus pieņemt mūs mudina vai attur līdzcilvēki un kas notiek mūsu galvā, brīdī, kad jāizvēlas starp dažādām iespējām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers. Politisko lēmumu saikne ar laimes sajūtu Politiskā situācija, līdzās ekonomiskajai, sociālajai un kultūras dzīvei tiek uzskatīta par vienu no faktoriem, kas nosaka, vai esam laimīgi arī savā ikdienas privātajā dzīvē. Taču, cik ļoti likumdevēja vai izpildvaras darbs ietekmē mūsu laimi ikdienā, skaidro Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš.

Tuvojoties 1.septembrim, aktieris Gundars Āboliņš tiekas ar bērniem, kas ir aizrautīgi lasītāji - šī gada Vislatvijas Skaļās lasīšanas sacensību uzvarētāju Robertu Ozoliņu un Billes atveidotāju filmā "Bille" – Rūtu Kronbergu, lai lasītu savas mīļākās bērnības grāmatas.           Raidījumu atbalsta:

Tuvojoties jau rīt gaidāmajai Igaunijas simtajai dzimšanas dienai, turpinām iepazīstināt jūs ar iemīļotām mūsu kaimiņu dziesmām. Mūsu kolēģe Mārja Merivo-Parro no Igaunijas sabiedriskā radio ir izvēlējusies piecas dziesmas, kuras Igaunijas Radio 2 klausītāji pērn iebalsoja Igaunijas populārāko dziesmu simtniekā. Un kā pēdējo no tām dzirdēsim dziesmu, kas iekļuva šī topa trešajā vietā – 70.-80.gadu populārās un ik pa laikam aizliegtās igauņu rokgrupas „Ruja” 1982.gada dziesmu „Eesti muld ja eesti süda” (Igauņu zeme un igauņu sirds). Tās vārdu autore ir izcilā igauņu dzejniece Lidija Koidula, kuras vārds saistās ar igauņu nacionālo atmodu 19.gadsimtā. Viņas dzejolis par to, ka igauņu sirds sakņojas dziļi igauņu zemē, ieguva jaunu nozīmi padomju okupācijas gados.

Tuvojoties gada nogalei, ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” mēs meklējam stāstus aiz gada lielajiem ziņu virsrakstiem un uzrunājam cilvēkus, kuri ļauj ielūkoties šo notikumu aizkulisēs. Šorīt pievērsīsimies šogad plaši izskanējušam notikumam dzīvnieku aizsardzības jomā: aizliegumam izmantot savvaļas sugu dzīvniekus cirka izrādēs un atrakcijās Latvijā. Pirms šī lēmuma bija vairāk nekā 50 biedrības Dzīvnieku Brīvība protesta akciju un vēl citi aktīvistu darbi. Šorīt par vienu no organizācija biedriem - Inu Strautnieci.

Tuvojoties gada nogalei, ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” mēs meklējam stāstus aiz gada lielajiem ziņu virsrakstiem un uzrunājam cilvēkus, kuri ļauj ielūkoties šo notikumu aizkulisēs. Un šodien pievērsīsimies kādam notikumam kultūras laukā, kas formāli noslēdzās šā gada vasarā, bet ar kura sekām iesaistītie cīnās joprojām. Un tā ir Jaunā Rīgas teātra ilgi gaidītā pārcelšanās uz pagaidu telpām Tabakas fabrikā. Šodienas stāsta varonis, JRT tehniskais direktors Ainis Grīnbergs, kolēģei Mārai Rozenbergai šo notikumu raksturo vienā vārdā: murgs.