Podcasts about Vieno

Epstīna failu publiskošana: rezonanse ASV un pasaulē. Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības līgums - perspektīvas un problēmas. Politiskā krīze Čehijā - konflikts starp prezidentu un valdību. Aktualitātes komentē politologs Veiko Spolītis un Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sāpīgā failu lavīna Piektdien, 30. janvārī, Savienoto Valstu Ģenerālprokurora birojs darīja pieejamu tīmeklī pēdējo porciju no t.s. „Epstīna failiem”, respektīvi, dzimumnoziegumos apsūdzētā un 2019. gadā cietumā pašnāvību izdarījušā finansista Džefrija Epstīna un viņa līdzzinātājas Gisleinas Maksvelas lietas materiāliem. Tie ir apmēram trīs ar pusi miljonu lappušu teksta, vairāk nekā divi tūkstoši video failu un apmēram 180 tūkstoši attēlu. Šo publiskošanu Ģenerālprokurora birojam par pienākumu uzlika Savienoto Valstu Kongresa pagājušā gada novembrī pieņemtais Epstīna failu caurskatāmības akts. Tiesa, pilnīga publiskošana aizkavējusies par vairāk nekā mēnesi pēc Kongresa noteiktā termiņa. Iemesls, kā apgalvo birojs, esot nepieciešamība veikt failu rediģēšanu, pirmām kārtām padarot nepieejamu noziegumos cietušo identitāti. Tomēr, kā atklājuši publiskoto pārlūkojušie žurnālisti, ne visos gadījumos tas ticis konsekventi veikts. Tāpat norādīts, ka publiskotais materiālu masīvs ir absolūti neorganizēts, daudzas elektroniskās sarakstes vienības un izmeklēšanas dokumentu kopijas tajā atrodamas vairakkārt dažādās vietās, pie tam konstatējams, ka dažādās viena un tā paša materiāla kopijās izrediģēta atšķirīga informācija. Šodien, 4. februārī, Ņujorkas federālā tiesa pēc noziegumos cietušo pārstāvju prasības lems par attiecīgā resursa slēgšanu līdz brīdim, kad visa ar cietušajām saistītā informācija būs padarīta nepieejama. Tikām pasaule ar pārsteigumu konstatē, cik plaši un personiski bijuši Džefrija Epstīna sakari dažādu valstu elites, tai skaitā politiskās elites aprindās. Acīmredzami tieši šajos sakaros, tos mērķtiecīgi būvējot un uzturot, viņš balstījis savu biznesa modeli. Viņa paziņu un sarakstes lokā ir atrodami multimiljardieri Īlons Masks un Bils Geitss, britu karaļnama atvase Endrjū Vindzors-Mauntbatens, publicists, netradicionālās medicīnas apoloģēts Dīpaks Čopra, eksprezidents Bils Klintons, Norvēģijas kroņprincese Mete Mārita un citi. ASV Kongresa Uzraudzības komiteja izsaukusi eksprezidentu Klintonu un viņa dzīvesbiedri, kādreizējo valsts sekretāri Hilariju Klintoni uz iztaujāšanu, un vakar kļuva zināms, ka Klintonu pāris piekritis ierasties. Apmēram trīstūkstoš reizes publiskotajos materiālos parādās pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, kurš jau paziņojis, ka publiskotais apliecinot viņa pilnīgu nevainīgumu jebkādu Epstīna likumpārkāpumu sakarā. Apmēram tūkstoš reizes šeit uzpeld arī Krievijas diktatora Vladimira Putina vārds, ar kuru gan, pēc visas spriežot, tiešu kontaktu Džefrijam Epstīnam nav bijis. Toties viņa tiešo kontaktu sarakstā ir kādreizējais Krievijas vēstnieks ANO, 2017. gadā mirušais Vitālijs Čurkins un Sanktpēterburgas Ekonomikas foruma fonda vadītājs, Krievijas Federālā drošības dienesta akadēmijas absolvents Sergejs Beļakovs. Prāga iziet ielās Sadursme starp Čehijas prezidentu Petru Pavelu un labēji populistisko premjera Andreja Babiša valdību, kas uzsāka darbu decembra vidū, notikusi ātrāk un ir ar plašāku rezonansi, nekā daudzi prognozējuši. Babišs trešo reizi kļuva par Čehijas premjerministru 2025. gada decembrī, viņa partijai „ANO 2011” izveidojot koalīciju ar partijām „Brīvība un tiešā demokrātija” un „Automobilisti paši sev”. Viens no pirmajiem jaunās varas simboliskajiem žestiem bija Ukrainas karoga aizvākšana no parlamenta ēkas. Par konkrēto ieganstu pašreizējam konfliktam kļuva prezidenta atteikšanās apstiprināt vides ministra amatā partijas „Automobilisti paši sev” pārstāvi Filipu Tureku, kura partija pauž izteikti antiekoloģiskus uzskatus. Tas ir pirmais šāds kategoriska ministra noraidījuma gadījums no Čehijas prezidenta puses kopš 1993. gada, kad stājās spēkā pašreizējā konstitūcija. Kā iemeslu prezidents min Filipa Tureka attieksmi pret valsts likumiem un konstitucionālajām vērtībām – viņš izcēlies ar homofobiskiem, seksistiskiem, rasistiskiem un nacismam simpatizējošiem izteikumiem. Šīs „daiļrades” apkopojumu publicēja izdevums „Denìk N”.  Tāpat nesen, pavadot ārlietu ministru Petru Macinku vizītē Kijivā, Tureks netieši attaisnoja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ārlietu ministrs Macinka, kurš ir arī „Automobilistu” partijas līderis, nosūtīja vairākas īsziņas prezidenta palīgam, solot Tureka neapstiprināšanas gadījumā, citējot, „sadedzināt tiltus tā, ka tas paliks politoloģijas mācību grāmatās”. Viņš nācis klajā ar iniciatīvu, ka Čehiju nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā, jāpārstāv nevis, kā ierasts, prezidentam, bet gan premjerministram Babišam. Svētdien, 1. februārī, Prāgas Svētā Vāclava laukumā pēc organizācijas „Miljons mirkļu demokrātijai” aicinājuma pulcējās 80 līdz 90 tūkstošus liels protesta mītiņš prezidenta pozīcijas atbalstam. Opozīcijas partijas vakar sarīkoja parlamenta apakšpalātas neuzticības balsojumu Babiša valdībai, kuru kabinets, pateicoties vairākumam likumdevējā, izturēja. Šodien, 4. februārī, paredzēta prezidenta Pavela un premjerministra Babiša tikšanās, lai apspriestu radušos situāciju. Indijas un Eiropas Savienības dižlīgums Tirdzniecības vienošanos, kuru 27. janvārī Indijas galvaspilsētā Ņūdeli parakstīja šīs valsts premjerministrs Narendra Modi un Eiropas Savienības pārstāvji – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta – abas puses savos paziņojumos krāšņi dēvē par „visu darījumu māti”. Tas patiešām ir apjomos bezprecedenta nolīgums, kas aptver tirgu ar apmēram diviem miljardiem cilvēku un 25% planētas kopprodukta. Vienošanās paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu gandrīz 97% Eiropas Savienības eksporta uz Indiju un gandrīz 100% Indijas eksporta uz savienību – ļoti vērtīgs papildinājums līdzīgu vienošanos komplektam, kas jau saista savienību ar Japānu, Indonēziju, Meksiku, Dienvidamerikas Brīvā tirgus valstu grupu „Mercosur” un virkni citu valstu. Sarunas par šo līgumu tika uzsāktas 2007. gadā, tad 2013. gadā pārtrauktas nepārvaramu nesaskaņu dēļ, līdz atsāktas 2022. gadā. Var tikai lēst, cik lielā mērā par šo sarunu sekmīga iznākuma katalizatoru kalpoja Savienoto Valstu līdera pēdējā gada mētāšanās ar saviem superaugsto tarifu piedraudējumiem kā Ņūdeli, tā Briseles virzienā, taču vairums analītiķu ir vienisprātis, ka tā ir divu globālās ekonomikas smagsvaru reakcija uz pamanāmo līdzšinējās pasaules kārtības ļodzīšanos. Kā par noslēgto vienošanos raksta Austrālijā bāzētās starptautiskās politikas domnīcas Louvija institūts resurss „The Interpreter”: „Tā vietā, lai signalizētu par atgriešanos pie vecā stila tirdzniecības liberalizācijas, Indijas un ES brīvās tirdzniecības nolīgums atspoguļo pragmatiskāku modeli, kas vērsts uz diversifikāciju, noturību un politikas elastību. Tas mazāk darbojas kā tarifu samazināšanas pasākums un vairāk kā piegādes ķēžu stabilizēšanas plāns ģeopolitisku satricinājumu laikmetā.” Domnīca lēš, ka standartu salāgošana pozitīvi ietekmēs digitālās tirdzniecības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un atbildīgas ražošanas normu situāciju visā Indijas okeāna reģionā. Kas attiecas uz ražošanas nozarēm, kuras ir paredzamas kā galvenās ieguvējas no šīs vienošanās, tad Indijā tā ir mašīnbūve, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, savukārt Eiropas Savienībā – automobiļu būve un elektronikas ražošana. Savstarpējo loģistikas ceļu stiprināšana paredz sadarbību kuģošanas drošības un vispārējās aizsardzības jomā Indijas okeānā, kur pēdējā desmitgadē manāmi pieaugusi Ķīnas klātbūtne. Šai ziņā svarīgs moments ir arī drošības un aizsardzības partnerības nolīgums, kuru 27. janvārī parakstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un Indijas ārlietu ministrs Subramanjams Džaišankars. Der piebilst, ka vakar, 3. februārī, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka panākta vienošanās par tarifu samazināšanu importam no Indijas no 25% uz 18%. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS).

Abu įsigijome ėjimo takus – kokie mūsų įspūdžiai apie darbą einant? Sutartinai išbandėme ir „Claude Cowork“ agentiškas funkcijas, o Jonas į kompiuterį įsirašė ir „Moltbot“ (ką tik besivadinusį „Clawdbot“). Apie šią visą kompiuterį valdyti galinčią programą kalba visas internetas – kam Jonui pavyko ją įdarbinti? „YouTube“ planuoja leisti kūrėjams generuoti „Shorts“ vaizdo įrašus savo atvaizdu. „Apple“ pristatė „AirTags 2“, yra gandų apie AI segtuką. „Tesla“ nebegamins „Model X“ ir „Model S“ ir imsis gaminti „Optimus“ robotus. „OpenAI“ pristatė iniciatyvą mokslininkams, pavadinimu „Prism“. Kalifornijoje prasideda teismų prieš socialinių tinklų (ir jų neigiamo poveikio nepilnamečiams) maratonas.

Pagājušajā reizē raidījumā Divas puslodes runājām par Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa turneju pa Āzijas valstīm, piebilstot, ka priekšā ir gaidītākā tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Kādi ir šīs tikšanās rezultāti un ko tas nozīmē pārējai pasaulei un mums visiem? Cita vērā ņemama ziņa saistās ar Nīderlandi. Tur notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti ir citādi nekā vēl pirms gada. Labējai Brīvības partijai, kuras rīcība izprovocēja šo notikumu, vēlētāju izvēli ir likusi vilties. Iespējams, ka ārkārtas vēlēšanas būs arī Serbijā. Tur pēc ļoti plašiem protestiem prezidents Aleksandars Vučičs meklē iespējas mazināt sabiedrības neapmierinātību. Serbijā šajās dienās pieminēja traģēdijas gadadienu, kad Novisadas pilsētā sabruka dzelzceļa nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Notikumus komentē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes pasniedzēja Sigita Struberga, Latvijas Universitātes pasniedzējs politologs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Un vēl viens temats. Savienotajās Valstīs 4.novembrī vairākos štatos, arī Ņujorkā, cilvēki devās pie vēlēšanu urnām. Rezultāti nav Donaldam Trampam labvēlīgi. Ko tas liecina par noskaņojumu Amerikā? „Lielo zēnu” skaidrošanās Pagājušajā ceturtdienā, 30. oktobrī, pienāca globāli sengaidīts notikums – prezidentu Donalda Trampa un Sji Dziņpina tikšanās, pirmā Savienoto Valstu līdera otrās kadences laikā. Aizvadītie mēneši, kas pagājuši abu superlielvaru tirdzniecības kara apstākļos, padara šo samitu nozīmīgu ne tikai Vašingtonai un Pekinai, ciktāl šī cīkstēšanās ekonomiski iespaido visu pasauli. Abu šīs pasaules vareno samits notika Dienvidkorejas pilsētā Pusanā un noslēdza Baltā nama saimnieka iespaidīgo piecu dienu Austrumāzijas tūri. Tās laikā viņš apmeklēja Malaiziju, kur piedalījās ASEAN organizācijas samitā, pēc tam viesojās Japānā un Dienvidkorejā. Kas attiecas uz Trampa un Sji tikšanos, eksperti atzīmē, ka tā bijusi pat pārsteidzoši īsa – vien stunda un četrdesmit minūtes; un tas, visdrīzāk, liecinot, ka runāts tikai par to, par ko jau iepriekš panāktas principiālas vienošanās. Kopumā sarunu rezultāts tiek raksturots kā „pamiers” tirdzniecības karā ar termiņu uz vienu gadu. Savienotās valstis piekritušas samazināt uz pusi to tarifa daļu importam no Ķīnas, kas tika noteikta kā sankcija par Ķīnā ražotās narkotiskās vielas fentanila kontrabandu uz Savienotajām Valstīm. Savukārt Pekina apņēmusies aktīvāk apkarot šo kontrabandu. Kopējais tarifs Ķīnas ražojumu importam tādējādi samazināsies no 57 uz 47 procentiem. Ķīnas tarifs amerikāņu preču importam 32 procentu apmērā paliks nemainīgs. Pekina piekritusi neieviest ierobežojumus piecu retzemju elementu eksportam uz ASV, kamēr ierobežojumi septiņām citām šīs kategorijas izejvielām, kas noteikti jau iepriekš, paliek spēkā. Tāpat Ķīna apņēmusies atsākt amerikāņu sojas pupiņu importu. Savukārt no prezidenta Trampa puses esot saņemti Pekinai cerīgi signāli, ka iespējama ierobežojumu mīkstināšana mākslīgā intelekta attīstībai svarīgo jaunākās paaudzes mikroshēmu eksportam uz Ķīnu; šos ierobežojumus noteica prezidenta Baidena administrācija. Protams, ne mazāka interese kā par tirdzniecības karu aizvadītās tikšanās sakarā ir interese par karu tiešā nozīmē – kā jau notiekošu, tā iespējamu. Kas attiecas uz iespējamu Ķīnas iebrukumu Taivānā, tas, kā pēc tikšanās apgalvoja Donalds Tramps, sarunās neesot pat pieminēts. Par Krievijas agresiju pret Ukrainu gan esot runāts, pie tam Ķīnas līderis solījis sastrādāties ar Vašingtonu, lai vairotu miera iespējamību. Grūti gan spriest, kā tas varētu izpausties. Tiek lēsts, ka gandrīz visas abu karojošo pušu kaujas lidrobotiem izmantotās mikroshēmas un optiskais kabelis ir ražots Ķīnā, Pekina patiešām varētu būt vienīgais spēks šai pasaulē, kas varētu reāli pieslāpēt karadarbību, pārtraucot šo sastāvdaļu piegādi karojošajām pusēm. Nekas gan neliecina, ka tā varētu notikt. Vēlēšanu rezultāti Nīderlandē Kārtējām parlamenta vēlēšanām Nīderlandē bija jānotiek 2028. gadā, taču premjerministra Dika Shofa vadītās koalīcijas valdības izjukšana šī gada jūnijā un citas koalīcijas izveides neiespējamība noteica to, ka nīderlandiešu elektorātam jau otro reizi pēc kārtas bija jābalso ārkārtas vēlēšanās. Demisionējušo kabinetu bezpartejiskā premjera Shofa vadībā izdevās izveidot gandrīz astoņus mēnešus pēc iepriekšējām vēlēšanām, kurās izcilus panākumus guva radikāli labējā, populistiskā „Partija brīvībai” ar Gērtu Vildersu priekšgalā. Koalīciju ar šiem radikāļiem piekrita veidot konservatīvi liberālā „Tautas partija brīvībai un demokrātijai”, lauku labējo populistu partija „Zemnieku pilsoņu kustība” un kristīgi demokrātiskā partija „Jaunais sociālais līgums”. Tomēr mērenāko koalīcijas partneru nostādnes izrādījās grūti savienojamas ar Vildersa partijas pieeju imigrācijas jautājumos, kas paģērēja pilnīgu moratoriju patvēruma meklētāju uzņemšanai. Šajās vēlēšanās labējo radikāļu cerības nepiepildījās – vairāk nekā ceturtdaļa vēlētāju balsu un, attiecīgi, 11 no 37 deputātu mandātiem „Partija brīvībai” gājuši zudībā. Vietu skaita ziņā Vildersa partiju panākusi kreisi centriskā, sociālliberālā partija „Demokrāti 66”. Ļoti nozīmīgi savas pozīcijas parlamentā uzlabojusi arī konservatīvā partija „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”, un divas galēji labējās partijas – „JA21” (saīsinājums no nosaukuma „Pareizā atbilde – 21”) un „Forums demokrātijai”. Daļu mandātu zaudējot, tomēr lielāko partiju pirmajā četriniekā joprojām ir „Tautas partija brīvībai un demokrātijai” un agrākā eirokomisāra Fransa Timmermansa vadītā „Zaļo kreiso” un „Darba partijas” alianse, nozīmīgākais kreisais spēks parlamentā. Tā kā Nīderlandes vēlēšanu sistēma neparedz balsu skaita slieksni iekļūšanai parlamentā, tur ir vēl astoņas mazākas partijas ar mandātu skaitu no viena līdz četriem. Visloģiskākais koalīcijas modelis būtu plaša ap centru veidota kombinācija, kurā centriskie „Demokrāti 66” vienotos ar labējākajām partijām Kristīgi demokrātiskais aicinājums un Tautas partija brīvībai un demokrātijai no vienas, un kreiso Darba partijas un Zaļo kreiso aliansi no otras puses. Tomēr savilkt kopā šī politiski visai plašā spektra daļas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tāpēc valdības izveide atkal var prasīt vairākus mēnešus. Eiropas Savienības paplašināšanās „telesamits” 4. novembrī Briselē risinājās savdabīgs notikums – telekanāls „EuroNews” bija pulcinājis uz samitu telekameru priekšā sešu Eiropas Savienības kandidātvalstu vadītājus, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu un eirokomisāri paplašināšanās jautājumos, Slovēnijas pārstāvi Martu Kosu. Kandidātvalstis klātienē pārstāvēja Moldovas prezidente Maija Sandu, Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs, Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Hristijans Mickoskis un Melnkalnes ārlietu un Eiropas lietu vicepremjers Filips Ivanovičs, savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Albānijas premjerministrs Edi Rama pieslēdzās samitam tiešsaistē. Notikums bija salāgots ar Eiropas Komisijas ziņojuma par kandidātvalstu iestāšanās procesa virzību publiskošanu, un tajā telekameru fokusā nonāca kandidātvalstu specifiskās problēmas, kuras citādi grūti izlobāmas no politisko dokumentu sausajām rindām. Protams, ar citiem nesalīdzināmas tās ir Ukrainai, kuras vēlme pievienoties Eiropas Savienībai bija galvenais iemesls Krievijas agresijai, kuru Ukraina izmisīgi atvaira jau divpadsmito gadu. Prezidents Zelenskis uzrunāja samita dalībniekus tiešsaistē no kādas nekonkretizētas vietas frontes tuvumā un veltīja nīgrus vārdus Ungārijas premjeram Viktoram Orbanam, kurš deklarējis, ka bloķēs Ukrainas iestāšanās centienus. Kremļa tieksmes taranēt iestāšanās procesu sajūt arī Moldova, kuru Krievija cenšas visiem līdzekļiem iekšēji destabilizēt un panākt sev draudzīgu spēku nākšanu pie varas. Par netīkamu ārējo ietekmi samitā runāja arī Ziemeļmaķedonijas premjers Mickoskis, kurai iestāšanas procesā apšaubāmas prasības izvirza tās savienībā jau esošā kaimiņvalsts Bulgārija. Tomēr vislielāko ievērību samitā izpelnījās par tā „melno avi” dēvētais Serbijas līderis Aleksandars Vučičs. Viņam nācās atbildēt uz daudziem neērtiem jautājumiem, sākot ar Serbijas īpašajām attiecībām ar Maskavu, beidzot ar protestiem, kuri viņa valstī nenorimst nu jau gadu. Protestu galvenā tēma ir korupcija, taču arī autoritārisma iezīmes pastāvošajā varā. Attiecīgi tiek pieprasīta ne vien korumpantu saukšana pie atbildības, bet arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas un, tā kā starp protestētājiem ir īpaši daudz studentu, finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai. Prezidents Vučičs šai situācijā turpina manipulēt, gan aizvācot no amatiem dažus korupcijā vainotos, gan sūtot pret demonstrantiem policiju un ar dažādiem sitamajiem bruņotus huligānus, kas, savukārt, izraisa protestētāju pretreakciju. Pēdējais vardarbības uzliesmojums bija augustā, kad sadursmēs un policistu brutālos uzbrukumos cieta vairāki desmiti cilvēku un demonstranti izdemolēja un aizdedzināja prezidenta Vučiča vadītās Serbijas progresīvās partijas, citu varas partiju un valsts institūciju birojus.

Frazeologizmas „sviestas sviestuotas“ reiškia ko nors perteklių, todėl ir takams, gaminamiems iš tortilijų, ar falafeliams, gaminamiems iš avinžirnių, įvardyti pakanka vieno žodžio. Vieno žodžio pakanka ir norint įvardyti sūrį, kilusį iš vietovardžio.Kodėl avinžirnių falafeliai arba tortilijų takai – sviestas sviestuotas?

Kelininkai sako, kad jau kurį laiką taikomas žvyrkelių laistymas pasiteisina – keliai mažiau dulka, juos reikia rečiau greideriuoti, nes danga tarnauja ilgiau. Kaip vertinate žvyrkelių laistymą?Ar naudojatės jau pusantrų metų veikiančia pagalbos mesti rūkyti telefono linija?Gyventojai toliau labai aktyviai pildo prašymus šildymo kompensacijai gauti. Prognozuojama, kad šiemet reikės pagelbėti gerokai daugiau žmonių nei pernai, o ir pinigų reikės daugiau. Kaip sekasi gauti šildymo kompensaciją?Vieno žymiausių Lietuvos fotomenininkų Romualdo Rakausko nuotraukų palikimas rado savo namus Troškūnuose. Čia eksponuojami ir kitų Lietuvos fotografijos klasikų kūriniai.Ved. Edvardas Kubilius

Kāpēc par problēmām ar naudu runāt ir tikpat grūti kā par problēmām seksā? Tāpēc, ka abas tēmas prasa ievainojamību, atklātību un drošību. Kad tās sarunā trūkst, tad katra no šīm tēmām var kļūt par attiecību grāvējiem.Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Nansija Lībiete šajā sarunā parāda, ka gandrīz visi konflikti par naudu sākas ar vienu problēmu – nesarunāšanos. Mēs pieņemam, ceram, domājam, ka "gan jau viss nokārtosies", bet nerunājam. Un tad pēkšņi atklājas, ka viens ir taupītājs, otrs – patērētājs, vienam vajag drošības spilvenu, otrs dzīvo šodienai, viens slēpj pirkumu cenas, otrs jūtas nenovērtēts.Nauda pati par sevi pārus neizšķir. Bet nespēja par to runāt godīgi – tā gan.Sarunu ierakstījām, lai palīdzētu saprast, kā atpazīt sarkanos karogus, ko darīt, ja viens pelna daudz vairāk nekā otrs, kas ir finansiālā vardarbība, kā aizsargāt sevi, kad esi finansiāli atkarīgs no partnera un citām problēmām, kas saistītas ar naudu.Galvenais secinājums? Runāt, runāt un vēlreiz runāt ar otru. Jo tikai caur sarunām mēs varam atrast risinājumu, kas palīdz un der mums abiem.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:43 Kāpēc par naudu runāt ir tikpat grūti kā par seksu8:58 Kad viens pelna vairāk: kas notiek ar varu attiecībās12:48 Kad sieviete pelna vairāk nekā vīrietis15:08 Otra maiņa mājās – kad viens dara mājas darbus, bet otrs nepalīdz16:19 Kā finanšu nesaskaņas grauj intimitāti22:00 Taupītājs un patērētājs vienās attiecībās – vai tas var izdoties?25:20 Sarkanie karogi: kā tos laicīgi pamanīt32:51 Kad viens grib mainīt rīcību, bet otrs saka "mēs vienmēr tā darījām"40:17 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu41:25 Individuālais un kopīgais budžets – kā to sabalansēt49:00 Finansiālās vardarbības piemērs52:37 Kā organizēt budžetu, ja ir liela ienākumu atšķirība57:57 "Kas tu esi par veci…" – pārmetumi, kas ievaino59:43 Otra monētas puse: vīrieši, kas smok no atbildības sloga1:04:27 Finansiālā atkarība: kad viens ir pilnībā atkarīgs no otra1:07:27 Laulības līgums – aizsardzība, nevis laulības nāves spriedums1:10:26 Kad vīrs uzstāj, lai sieva nestrādā1:17:36 Kad sieviete grib palikt mājās, bet vīrs nejūtas finansiāli droši1:20:04 Kas ir finansiālā vardarbība attiecībās1:23:05 Pieauguša cilvēka atbildība – domāt par savu dzīvi

Kaip Europos Sąjunga ir Japonija galėtų glaudžiai ir rezultatyviau dirbti kino produkcijos srityje?Vieno žymiausių Lietuvos fotomenininkų Romualdo Rakausko nuotraukų palikimas rado savo namus Troškūnuose.Lietuvos nacionalinė Martyno Mažvydo biblioteka parengė knygų kolekciją „Protesto biblioteka: mąstyk kritiškai“.Vakar Lietuvoje įvyko kultūros bendruomenės inicijuotas protestas „Tai gali būti paskutinis kartas“. Kokius žingsnius kultūros bendruomenė nusiteikusi žengti toliau?Kokią mokytojo darbo prasmę mato šių metų Meilės Lukšienės ir Lituanistinio švietimo mokytojų premijų laureatai?„Būtų sunku suprasti, kas yra Lietuvos kultūra, nesuprantant to, kas dabar vyksta Lietuvoje“, – sako prasidėjusiuose Lietuvos kultūros programos Italijoje renginiuose dalyvavęs ir apie situaciją Lietuvos vidaus politikoje kalbėjęs šokėjas Dovydas Strimaitis.Ved. Marius Eidukonis

Šįkart laidoje – dvi rudeniškos temos, kurias pristato gamtos ir aplinkosaugos specialistai. Gamtos tyrimų centro vyriausias mokslo darbuotojas Eduardas Budrys pasakoja apie vapsvas, širšes ir širšuolus – kur jos slepiasi prieš žiemą, kaip iš vieno lizdo gali rastis net iki šimto žiemai pasiruošusių motinų. Jis pabrėžia gamtos gyvybės jėgą – pavasarį šios motinos pabus ir pradės kurti naujas šeimas. Tuo metu žmonėms ruduo reiškia kitus darbus – žaliųjų atliekų tvarkymą. Apie tai kalba Žemaitijos nacionalinio parko direktorius Ramūnas Lydys, pristatydamas kompostavimo aikštelės veiklą bei ragindamas atliekų neišmesti į gamtą. Jis primena, kad atsakingas atliekų sutvarkymas – svarbus indėlis į švaresnę aplinką ir gamtos apsaugą.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

Prokuratūra Valstybės sienos apsaugos tarnybos pareigūną kaltina galimai pažeidimą padariusio vyro nužudymu.Kultūros ministerijos spaudos kambaryje nelikus Ukrainos vėliavos, ministras Ignotas Adomavičius tikina, kad visos vėliavos yra. o o ministerija tikina, jog buvo atliekami valymo darbai.Lenkijos ministras pirmininkas Donaldas Tuskas teigia, kad jo šalyje įvyko dar vienas incidentas, šį kartą susijęs su Rusijos laivais.Prancūzijos prezidentas Emanuelis Macronas sako, kad Europa turėtų imtis suderintų veiksmų prieš Rusijos šešėlinį laivyną ir sekti jo šalies pavyzdžiu sulaikant tokius laivus.Jau 8 dienas Zaporižios atominė elektrinė negauna išorinio elektros tiekimo. Ukrainos vaizdo tinklaraštininkas, dirbęs Černobilio ir Zaporižios atominėse elektrinėse Aleksandrij Kupnij sako, kad Rusija siekia prisijungti Zaporižios atominę prie savo elektros tinklų, techninės sąlygos tam yra, dabar reikia informacinės priežasties.Kiek tikėtina, kad Lietuvos vardas paminėtas gerokai anksčiau nei 1009 m? Vytauto Didžiojo universiteto mokslininkas, istorikas Vytas Jankauskas teigia Vatikano Apaštališkojoje bibliotekoje atradęs Lietuvos vardo paminėjimą 451 metais.Šiandien Vilniuje pristatytas Kinijos elektromobilių gamintojo sukurtas skraidantis automobilis. Vieno kilometro aukštyje skristi galinti transporto priemonė į orą nepakilo. Europos Sąjunga kol kas nėra nustačiusi skrydžių taisyklių. O ekspertai perspėja apie Kinijos keliamas grėsmes. Kaip atrodytų gyvenimas su skraidančiais automobiliais domėjosi Tomas Kemzūra.Ved. Agnė Skamarakaitė

Įtariami pirmieji Lietuvoje mėlynojo liežuvio ligos atvejai: žmogui nepavojinga, bet ūkiuose būtinas atidumas. Anot Valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos atstovo, šiuo metu tiriami 5 įtarimai dėl ligos. Mėlynojo liežuvio ligą perneša mašalai. Gauti tyrimų rezultatai pieninių galvijų bandose Tauragės rajone ir Prienų rajone parodė galimus šios ligos atvejus. Jeigu ES referentinėje laboratorijoje bus patvirtinti ligos atvejai, tai bus pirmas šios ligos protrūkis Lietuvoje. Tyrimų rezultatai turi paaiškėti kitą savaitę.Vieno didžiausių aktinidijų ūkių Lietuvoje įkūrėjas Egidijus Marmakas sako, kad ši veikla patiems kantriausiems. Derliaus po pasodinimo gali tekti laukti ir 5 metus. Pats vyras džiaugiasi, kad pavyksta ne tik derliaus užsiauginti, bet ir perdirbimo galimybės plačios.Rubrika „Gamtininko komentaras“. Rudenį derlių sandėliuoja ne tik ūkininkai. Ateities miškų sėklas į saugyklas kaupia ir miškininkai. Plačiau apie tai, kokių medžių sėklų turime, o kokių stinga, papasakos Valstybinės miškų urėdijos Medelynų padalinio vadovas Egidijus Kaluina.Ved. Rūta Simanavičienė

Ksenofontas. „Atsiminimai apie Sokratą“. Vertė Vanda Kazanskienė, išleido leidykla „Pradai“.Vieno iš daugelio Sokrato mokinių atsiminimuose autentiškai supažindinama su svarbiausiais gyvenimo epizodais ir išdėstomi skelbto mokslo principai, etinės žmogaus gyvenimo normos. Knygos ištraukas skaito aktorius Rimantas Bagdzevičius.

Ksenofontas. „Atsiminimai apie Sokratą“. Vertė Vanda Kazanskienė, išleido leidykla „Pradai“.Vieno iš daugelio Sokrato mokinių atsiminimuose autentiškai supažindinama su svarbiausiais gyvenimo epizodais ir išdėstomi skelbto mokslo principai, etinės žmogaus gyvenimo normos. Knygos ištraukas skaito aktorius Rimantas Bagdzevičius.

Ksenofontas. „Atsiminimai apie Sokratą“. Vertė Vanda Kazanskienė, išleido leidykla „Pradai“.Vieno iš daugelio Sokrato mokinių atsiminimuose autentiškai supažindinama su svarbiausiais gyvenimo epizodais ir išdėstomi skelbto mokslo principai, etinės žmogaus gyvenimo normos. Knygos ištraukas skaito aktorius Rimantas Bagdzevičius.

Ksenofontas. „Atsiminimai apie Sokratą“. Vertė Vanda Kazanskienė, išleido leidykla „Pradai“.Vieno iš daugelio Sokrato mokinių atsiminimuose autentiškai supažindinama su svarbiausiais gyvenimo epizodais ir išdėstomi skelbto mokslo principai, etinės žmogaus gyvenimo normos. Knygos ištraukas skaito aktorius Rimantas Bagdzevičius.

Ksenofontas. „Atsiminimai apie Sokratą“. Vertė Vanda Kazanskienė, išleido leidykla „Pradai“.Vieno iš daugelio Sokrato mokinių atsiminimuose autentiškai supažindinama su svarbiausiais gyvenimo epizodais ir išdėstomi skelbto mokslo principai, etinės žmogaus gyvenimo normos. Knygos ištraukas skaito aktorius Rimantas Bagdzevičius.

Ksenofontas. „Atsiminimai apie Sokratą“. Vertė Vanda Kazanskienė, išleido leidykla „Pradai“.Vieno iš daugelio Sokrato mokinių atsiminimuose autentiškai supažindinama su svarbiausiais gyvenimo epizodais ir išdėstomi skelbto mokslo principai, etinės žmogaus gyvenimo normos. Knygos ištraukas skaito aktorius Rimantas Bagdzevičius.

„Es sapņoju, ka piedalos pats savās bērēs, eju, iejucis starp draugiem, kas ģērbušies svinīgā sēru drānās, taču līksmu garu. Mēs visi izskatījāmies laimīgi, ka esam kopā,” tā Gabriels Garsija Markess raksta grāmatas „12 stāsti ceļinieki” prologā „Kāpēc divpadsmit, kāpēc stāsti un kāpēc ceļinieki”. Kolumbijā dzimušo, ilgus gadus Eiropā dzīvojošo rakstnieku Markesu pazīstam no darbiem „Simt vientulības gadiem” (pagājušajā gadā ar Markesa ģimenes atbalstu un Kolumbijas radošo komandu tapusi ‘”Netflix” 16 sēriju filma par dzīvi mītiskajā pilsētā Mokondo „One Hundred Years of Solitude”), ‘'Pulkvedim neviens neraksta” un „Mīlestība holeras laikos'', bet „Patriarha rudens” Latvijā iedzīvojies topošo režisoru un aktieru festivāla nosaukumā. Grāmatā „12 stāsti ceļinieki” Markess ne tikai turpina maģisko reālismu, bet arī īsteno ideju uzrakstīt vairākus stāstus, kurus vieno kāds vārds, tēls, smarža vai darbības fons. Atgriežoties pie Markesa zīmīgā sapņa, kas iezīmēja šo stāstu ieceres sākumu, smeldzīgākā autora atziņa ir: „..nomirt nozīmē vairs nekad nesastapt draugus”. Gabriela Garsijas Markesa „12 stāstus ceļiniekus” no spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups, izdevuši „Latvijas Mediji”. Raidījumu atbalsta:

Uostamiestyje vyksta 1-oji Klaipėdos bienalė. Pokalbis su bienalės kuratoriumi, Šiuolaikinio meno centro vadovu Valentinu Klimašausku.„Esame vieni iš konservatyviausių gerąja prasme“, – sako Lietuvos valstybinio simfoninio orkestro meno vadovas ir vyr. dirigentas Gintaras Rinkevičius. Apie naująjį LVSO sezoną su dirigentu kalbasi Gerūta Griniūtė.Kodėl Vilniaus Justino Vienožinskio dailės mokykloje nebelieka suaugusiems skirto mokymo kurso? Pokalbis su mokyklos direktoriumi Algiu Lankeliu-Elvich, Vilniaus vicemere Donalda Meiželyte ir menininke Aida Vėželiene.Lietuvos nacionalinis operos ir baleto teatras pristatė naują sezoną. Ką apie praėjusią savaitę iš operos „Lietuviai“ pašalintą dirigentą Gianlucą Marcianò sako teatro atstovai, pasakoja Ieva Radzevičiūtė.Ved. Donatas Šukelis

Mindaugas Kuzminskas aptaria Lietuvos krepšininkų pergalę prieš Latviją, laukiančią akistatą su graikais ir Europos čempionato staigmenas.

Kaip formaliai vykstančios taikos derybos veikia aukojančiųjų Ukrainai įpročius? Paramą organizuojančių fondų ir organizacijų atstovai ragina neapleisti su kruvina Rusijos agresija tebekovojančių ukrainiečių.„Jokių batų“, – tokią politiką biure taiko vis daugiau Silicio slėnio startuolių. Kaip keičiasi požiūris į darbuotojų aprangą? Kokios aprangos taisyklės tebėra laikomos gero tono ženklu?Pirmąją mokslo metų dieną, rugsėjo 1-ąją, laisvas pusdienis priklauso ne visiems darbuotojams. Kam jis skiriamas ir ką daryti daugiavaikiams tėvams, kurių atžalos mokslo įstaigų duris praveria skirtingomis dienomis?Vieno žaislo ar seno pultelio pakanka sutrikdyti viso daugiabučio vartų sistemos veikimą – kaip išvengti radijo trukdžių namuose ir kieme?Kauno 9-ojo forto muziejuje atidaryta paroda „Lietuvos partizanų batuose…“. Joje - fotografijų kompozicijos su Vyčio apygardos Briedžio rinktinės Aro būrio partizanais, interaktyvios instaliacijos, kurtos istorikės, avalynės dizainerės Rūtos Rimšelienės. Kūrėja sako, kad batai – tai tylus, bet veiklus partizaninės kovos įrankis.Ved. Darius Matas

Vieno žaislo ar seno pultelio pakanka sutrikdyti viso daugiabučio vartų sistemos veikimą. Kaip išvengti radijo trukdžių namuose ir kieme? LRT RADIJO laidoje „10-12“ – Ryšių reguliavimo tarnybos Spektro ir įrenginių priežiūros departamento atstovas Antanas Kavaliūnas.Ved. Darius Matas

Krustpunktā diskusija: Ko ekonomikai nozīmē Trampa un Leienas panāktā vienošanās par muitas tarifiem? Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis un ekonomists un uzņēmējs Guntars Vītols. ASV un Eiropa ir panākušas vienošanos par savstarpējo tirdzniecību un muitas tarifiem. To uzzinājām 27. jūlija vakarā pēc tam, kad Donalds Tramps bija ticies ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu Skotijā, kur viņš bija atbraucis arī uzspēlēt golfu. Bet vienošanās saturs Eiropas valstīs nav raisījis sajūsmas pilnas ovācijas. Fakts, ka vienošanās vispār panākta, ir labs, bet... Seko visdažādākie vērtējumi. Politikai mazliet pieskarsimies raidījumā Divas puslodes, bet, ja šī vienošanās tiešām stāsies spēkā, kāda būs tā ietekme uz ekonomiku, biznesu un tirdzniecību kopumā?

Krustpunktā diskusija: Ko ekonomikai nozīmē Trampa un Leienas panāktā vienošanās par muitas tarifiem? Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis un ekonomists un uzņēmējs Guntars Vītols. ASV un Eiropa ir panākušas vienošanos par savstarpējo tirdzniecību un muitas tarifiem. To uzzinājām 27. jūlija vakarā pēc tam, kad Donalds Tramps bija ticies ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu Skotijā, kur viņš bija atbraucis arī uzspēlēt golfu. Bet vienošanās saturs Eiropas valstīs nav raisījis sajūsmas pilnas ovācijas. Fakts, ka vienošanās vispār panākta, ir labs, bet... Seko visdažādākie vērtējumi. Politikai mazliet pieskarsimies raidījumā Divas puslodes, bet, ja šī vienošanās tiešām stāsies spēkā, kāda būs tā ietekme uz ekonomiku, biznesu un tirdzniecību kopumā?

Lietuvoje – gera žinia gamtai: šiemet užfiksuotas rekordinis meldinių nendrinukių – vienų rečiausių paukščių Europoje – skaičius. Apskaitų metu gamtininkai suskaičiavo 376 giedančius patinus.

Vieno seanso metu žiūrovai išvys net penkias absurdiškai juokingas, veiksmo kupinas ir giliai jaudinančias trumpas istorijas, kuriose bus nesunku atpažinti gyvenimiškas situacijas. Apie tai pasakoja Trumpo kino koordinatorė Akvilė Būgaitė.

Lietuvos kariuomenė praneša, kad po šarvuočio suradimo tęsiama paskutinio dingusio JAV kario paieškos operacija. Vakare iš įvykio vietoje nuskendęs M88 paruoštas pakrovimui ir išvežimui, prie paieškų prisijungė Lenkijos inžinieriai. Naktį prie paieškų taip pat prisijungė du Estijos policijos K9 atstovai su tarnybiniais šunimis, taip pat trečias amfibinis ekskavatorius su šukomis.O kaip Jungtinių Valstijų žiniasklaida reaguoja į Lietuvoje žuvusius amerikiečių karius?Jungtinų Valstijų prezidento Donaldo Trumpo sprendimas nutraukti finansavimą Laisvosios Europos/Laisvės radijui palietė ir dvidešimt Vilniuje dirbančių Baltarusijos žurnalistų. Jų likimas kol kas neaiškus. Prieš kelerius metus Lietuvoje atidarytas biuras iš kurio informacija radijui rengiama daugiausia baltarusi kalba. Koks šių žurnalistų likimas?Nuo šiandienos jau galima važiuoti su vasarinėmis padangomis. Kelių eismo taisyklės numato, kad su vasarinėmis padangomis galima važiuoti jau nuo balandžio 1-osios, o nuo balandžio 10 d. draudžiama eksploatuoti transporto priemones su dygliuotomis padangomis. Tuo metu sinoptikai nuo savaitgalio naktimis dar prognozuoja minusinę temperatūrą. Taigi, ar keičiate padangas į vasarines jau balandžio pirmąją, ar laukiate, kol tikrai nebebus fiksuojama minusinė temperatūra?Lietuvoje pradėjo veikti e.sveikatos mobilioji programėlė. Jos iniciatoriai sako, kad programėlė mažins administracinę naštą medikams bei spręs eilių problemą. Medikų organizacijų atstovai abejoja, ar programėlė padės sumažinti eiles. O ką apie naujovę mano ir patys gyventojai?Šį mėnesį „LRT ieško sprendimų“ žurnalistai domisi, kaip pasiruošti krizinėmis situacijomis. Slėptuvę įsirengti galima ir savo namo kieme. Tokį statinį siūlo ir Lietuvoje veikiančios bendrovės. Teigiama, kad ją įkasus pakankamai giliai, slėptuvė gali apsaugoti ir nuo bombardavimo, o gyventi ten galima tol, kol užteks maisto ir vandens atsargų.Ved. Rūta Kupetytė

JAV ir Rusijos pareigūnai Saudo Arabijoje pradėjo derybas dėl galimo ugnies nutraukimo daugiau kaip trejus metus trunkančiame Maskvos kare prieš Ukrainą.Rusijos kariai pastarąją parą mažiausiai 11-ka kartų apšaudė Sumų sritį. Sumų karinė administracija skelbia, kad atakuotos pasienio teritorijos, užfiksuota 19-ka sprogimų. Iš pasienio gyvenviečių toliau evakuojami žmonės.Naujasis Kanados ministras pirmininkas Markas Karnis skelbia pirmalaikius rinkimus, kurie vyks balandžio 28-ąją. Balsavimu politikas sako prašantis tvirto kanadiečių mandato tvarkytis su Donaldu Trampu ir jo sukelta krize, kurią Kanados premjeras vadina didžiausia pastaraisiais metais.Kauno rajono Noreikiškių gyventojai jau porą metų dėl vandens kovoja su jo tiekėju - įmone „Noreikiškių kaimynai". Vandens kaime dažnai nebūna arba jis bėga silpna srove, todėl žmonės negali nusiprausti, atlikti buities darbų.Ved. Karolina Panto

Lietuvoje gali atsirasti dar viena laisva diena. Panašu, kitos laisvos dienos sąskaita. Vyriausybė jau pritarė Seimo Pirmininko S. Skvernelio iniciatyvai į švenčių sąrašą įtraukti Laisvės gynėjų dieną Sausio 13-ąją. Bet kartu rekomendavo atsisakyti kito laisvadienio – Vėlinių dienos lapkričio 2-osios. Gerai tai ar blogai? Kiek išvis reikia nedarbo dienų? Diskutuoja Darbdavių konfederacijos prezidentė Aurelija Maldutytė, advokatų kontoros „WALLESS“ teisininkė Karolina Mickutė ir Profesinių sąjungų konfederacijos laikinasis pirmininkas Audrius Gelžinis.Ved. Irma Janauskaitė

Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Eidamas 79-uosius metus mirė kino režisierius Davidas Lynchas.26-oji kauniečių rašytojų Vieno lito literatūrinė premija atiteko rašytojai Linai Navickaitei-Greičiuvienei už knygą „Ketvertas su paukščiu: naujoji ir senoji salų istorija“.Eglė Baliutavičiūtė apžvelgia Carlos'o Fuentes apysaką „Aura“ ir amerikiečių rašytojos Sandros Newman romaną „Džulija“.Baigėsi atranka į pirmą kartą vykdomą „Vilnius Fellowship programą”, kuri vasario 25-28 dienomis vyks Vilniuje.Dreverna pradeda savo kaip Mažosios Lietuvos kultūros sostinės metus.Kaune duris atveria atnaujina Japonijos diplomato Čiunės Sugiharos namų ekspozicija.VU Filologijos fakultete beveik keturiasdešimt lituanistikos gerbėjų iš įvairių šalių susirinko į kasmet vykstančius lietuvių kalbos kursus.Gitaristai Mindaugas Stumbras ir Chris Ruebens pristato savo bendrą albumą „Strung out“.Ved. Marius Eidukonis

Studijā satiksmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks ("Progresīvie").

En la 1353-a E_elsendo el la 10.10.2024 ĉe www.pola-retradio.org: • En la interparolo kun Duncan Charters, la prezidanto de UEA, ni referencas al la Simpozio pri handikapabloj okazinta dum la pariza paraolimpiko, al kiu kontribuon alportis ankaŭ UEA,  unuavice kiel servopreta kunlaboranto. • Nia felietono pri koninda polo referencas al la figuro de Witold Pilecki, pola oficiro i.a. malliberigito kaj kunorganizinto de la rezista movado en la germana koncentrejo Auschwitz. Liaj raportoj pri holokaŭsto, jam dummilte atingis Usonon kaj Brition. La reredaktitan tekston ni pretigis laŭ instigo de Edmond Ludwig el Francio. • En la kulturkroniko ni informas pri la ekspozicio „Rembrandt-Hoogstraten. Koloro kaj iluzio” en Vieno, en kiu estas prezentata i.a Rembrandt-tolaĵo el la polaj kolektoj; pri pola skulptisto Franciszek Duszeńko, unu el kulturagantoj aparte omaĝotaj en 2025; pri  nova funkcio de la direktoro de la Pola Nacia Bilioteko kiel vicprezidanto de la Konferenco de la Direktoroj de CDNL. • Muzike akompanas nin fragmente la kanzono „La lasta somero” de Martin kaj la Talpoj, kiu hodiaŭ estis prezentita de Vinilkosmo kiel oficiala muzikvideo: https://www.vinilkosmo-mp3.com/eo/pop... La interreta foto prezentas la tolaĵon de Rembrandt „Knabino en bildokadro”, kiu estis pruntita por la ekspozicio „Rembrandt - Hoogstraten. Koloro kaj iluzio” en Vieno. • En unuopaj rubrikoj de nia paĝo eblas konsulti la paralele legeblajn kaj aŭdeblajn tekstojn el niaj elsendoj, kio estas tradicio de nia Redakcio ekde 2003. La elsendo estas aŭdebla en jutubo ĉe la adreso: https://www.youtube.com/results?q=pola+retradio&sp=CAI%253D I.a. pere de jutubo, konforme al individua bezono, eblas rapidigi aŭ malrapidigi la parolritmon de la sondokumentoj, transsalti al iu serĉata fragmento de la elsendo.

Laidoje praeito amžiaus 8 dešimtmečio anglų, amerikiečių roko ir popmuzikos dainų autoriai, grupės, pasižymėję kokia tik viena ypač skambia daina, kurios sėkmės, kartais pasaulinio masto populiarumo kūrėjai, atlikėjai tiesiog negalėjo pakartoti – kas tapo apibūdinama „one hit wonder“ (vieno hito stebuklas). Toks didžiulis vienos dainos žinomumas neretai užgožė visus kitus tiek pat įdomius dainininko įrašus.Ved. Lukas Devita

Europos Sąjungos užsienio politikos įgaliotine turėtų tapti Estijos premjerė Kaja Kallas. Kokia ji? Koks jos politinis kelias iki vieno aukščiausių postų ES? Apie K.Kallas pasakoja LRT RADIJO bendradarvbis Estijoje Vaidas Matulaitis.Uogų sezonas. Kokios uogos sveikiausios ir kaip jas ruošti žiemai? Apie tai kalbamės su gydytoja dietologe Jūrate Dobrovolskiene ir poetu Gintaras Bleizgiu.Po daugiau kaip dviejų dešimtmečių pertraukos Norvegija nusprendė vėl kaupti grūdų atsargas, kad ištikus nelaimei šalies gyventojams nepritrūktų maisto. Pokalbyje dalyvauja Lietuvos grūdų augintojų asociacijos vadovas Aušrys Macijauskas ir Žemės ūkio rūmų pirmininkas Arūnas Svitojus.Projekto „LRT ieško sprendimų“ kolegos šįkart domisi, kaip galima kovoti su vartotojiškumu ir daiktų švaistymu. Bendruomenių daiktų mainymosi iniciatyvos Lietuvoje – vis labiau populiarėjantis dalykas. Tai ne tik padeda kovoti su aplinkosaugos problemomis, bet ir augina tarpusavio ryšį. Blusturgiais ir daiktomatais Vilniuje, pasidomėjo kolegė Ieva Radzevičiūtė.Ved. Agnė Skamarakaitė

Vokietijos kancleris Olafas Šolcas generolo Silvestro Žukausko poligone su prezidentu Gitanu Nausėda aptarė Vokietijos indėlį stiprinant Lietuvos saugumą, Vokietijos brigados nuolatinio dislokavimo šalyje procesą, paramos Ukrainai klausimus. Pasak prezidento, Vokietijos brigados dislokavimas šalyje yra pagrindinis Lietuvos prioritetas.Sveikatos apsaugos ministerija pristatė veiksmų planą siekiant spręsti gydytojų ir slaugytojų trūkumą. Norint pritraukti reikiamus specialistus, bus apmokama studentų ir gydytojų rezidentų studijų kaina mainais į įsipareigojimą baigus studijas dirbti įstaigoje sutartą laikotarpį. Tuo metu medicinos įstaigų atstovai tikina, kad ministerijos pristatytų priemonių neužteka.Saulės elektrines turintys gyventojai skundžiasi, kad sistemos kartais atsijungia ir niekas nepaaiškina kodėl. ESO atstovai siūlo pasidomėti, ką veikia kaimynai.Praeitą savaitę Europos Sąjunga oficialiai paskelbė naujojo eIDAS reglamento tekstą, kuris automatiškai turi įsigalioti po 20ies dienų nuo balsavimo. Šiuo reglamentu bendrija įteisina trečią dokumentą asmens tapatybei patvirtinti, visų pirma skirtą skaitmeninei aplinkai. Jis galios šalia paso ir asmens tapatybės kortelės.Vieno lietuvio per metus suvalgomas mėsos kiekis tris su puse karto viršija Pasaulio sveikatos organizacijos rekomenduojamą 30ies kilogramų normą. Augalinio maisto entuziastai politikams ir sveikatos specialistams siūlo ne tik aktyviau diskutuoti apie aplinkai draugiško mitybos Lietuvoje galimybes, bet ir imtis konkrečių veiksmų.Ved. Liuda Kudinova

Krievijas vēlēšanu komisija neatzīst daļu Nadeždina iesniegto parakstu. ASV neizdodas panākt vienošanos par palīdzību Ukrainai un imigrācijas ierobežošanu. Ukrainā, šķiet, ir grūti sadarboties prezidentam un bruņoto spēku komandierim. Notikumus ārpolitikā anlizē portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis. Nadeždins – kontroles mehānisma kļūda vai eksperiments, kas kļuvis nekontrolējams? Boriss Nadeždins ir Krievijas politikas veterāns. Tālajā 1990. gadā tobrīd 27 gadus vecais fizikas-matemātikas zinātņu kandidāts tika ievēlēts Maskavas apgabala Dolgoprudnijas pilsētas Tautas deputātu padomē. Nākamajā gadā viņš iestājās „Demokrātisko reformu kustībā”, kuras dibinātājs bija Mihaila Gorbačova tuvs līdzgaitnieks Aleksandrs Jakovļevs. 1993. gadā ieguvis arī jurista diplomu, Borisa Jeļcina varas periodā Nadeždins aktīvi piedalījās likumdošanas aktu izstrādē, šai sakarā satuvinoties ar vienu no tobrīd pamanāmākajiem Jeļcina komandas dalībniekiem Borisu Ņemcovu. 1997. gadā Nadeždins sāka strādāt par Ņemcova, tobrīd Krievijas Federācijas valdības vadītāja vietnieka, padomnieku, bet jau drīz pēc tam kļuva par toreizējā valdības vadītāja Sergeja Kirijenko palīgu. Kā zināms, Ņemcovs vēlāk kļuva par vienu no asākajiem Vladimira Putina kritiķiem un 2015. gadā tika nogalināts. Savukārt Kirijenko pietuvinājās Kremļa saimniekam un šobrīd ir viena no pamanāmākajām figūrām Krievijas varas virsotnē, oficiāli – Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks, neoficiāli reizēm dēvēts par „Putina galma pelēko kardinālu”. Laiks no 1999. līdz 2003. gadam bija Borisa Nadeždina politiskās karjeras apogejs, kad viņš bija Krievijas Valsts Domes deputāts, ievēlēts no partijas „Labējo spēku savienība”. Nākamajās desmitgadēs viņš turpināja darboties šajā un citās partijās, kuras, Putinam un viņa varas partijai „Vienotā Krievija” konsolidējot savu politisko ietekmi, tika nobīdītas Krievijas politikas perifērijā. Attiecīgi, nesekmīgi bija Nadeždina starti Valsts Domes un Maskavas apgabala gubernatora vēlēšanās, līdz 2019. gadā viņš, var teikt, atgriezās sākumpunktā – tika ievēlēts par Dolgoprudnijas Deputātu padomes locekli no partijas „Taisnīgā Krievija”. Vēl var piebilst, ka no 2010. līdz 2020. gadam Nadeždins darbojās Krievijas Federācijas Centrālās vēlēšanu komisijas konsultatīvajās ekspertu padomēs. Pagājušā gada oktobra vidū Boriss Nadeždins paziņoja par savu nodomu kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās ar partijas „Pilsoniskā iniciatīva” atbalstu. Tā kā partija nav pārstāvēta Valsts Domē, tās kandidātam pielaišanai pie vēlēšanām bija jāsavāc 100 000 pilsoņu parakstu. Jau no paša sākuma Nadeždins deklarēja, ka pārstāvēšot tos Krievijas vēlētājus, kuri nav mierā ar prezidenta Putina politiku, un par savu galveno mērķi izvirzot pārtraukt karadarbību Ukrainā. Daudzi novērotāji izteica pieņēmumu, ka pašreizējā Krievijas politiskajā klimatā šāda platforma, ja vien kandidāts nav gatavs nopietni riskēt ar paša un ģimenes likteni, var parādīties tikai ar Kremļa atļaušanu. Tomēr tie paši novērotāji spriež, ka varai, visdrīzāk, bija nepatīkams pārsteigums, kad pie attiecīgajām parakstu vākšanas vietām sāka pulcēties garas rindas un samērā neilgā laikā tika savākti vairāk nekā 200 000 parakstu. Tika spriests, ka, ja arī Nadeždina kampaņa bijusi Kremļa plānots eksperiments, tas varētu būt kļuvis eksperimentētājiem nekontrolējams. Jau pirmdien, 5. februārī, Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka 15% no savāktajiem parakstiem esot nederīgi, kas nozīmē, ka skaļais pacifists tiks nocelts no priekšvēlēšanu sacensības trases. Galīgais paziņojums šai sakarā gaidāms šodien. Vai „hetmanis” liks „atamanam” iet? Par zināmu rīvēšanos un nesaskaņām starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un valsts bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužniju runā nu jau vismaz kopš brīža, kad kļuva skaidrs, ka Ukrainas bruņoto spēku mēģinājumi salauzt Krievijas okupantu aizsardzību un atbrīvot jaunas plašākas teritorijas nenes cerētos panākumus. Šīs runas, saprotams, saistījās ar versijām par iespējamu ģenerāļa atkāpšanos vai atstādināšanu no ieņemamā amata. Lieki piebilst, ka sevišķi aizrautīgi šādas ziņas apspēlēja agresorvaslsts Krievijas propagandas līdzekļi. Jaunu nokaitējuma pakāpi tēma sasniedza 29. janvārī. Šai dienā, kā vēsta raidsabiedrības BBC Krievu dienests, Zalužnijs tika uzaicināts uz sarunu prezidenta birojā, kur viņam, pēc raidorganizācijas avotu paustā, paziņots par atstādināšanu. Drīz pēc tam šī ziņa sāka cirkulēt sociālajos tīklos.   Dažas stundas vēlāk, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, par atstādināšanu jau kā par notikušu faktu vēstīja vairāki Ukrainas mediji, un tad jau nebija ilgi jāgaida, līdz šis duļķainais vilnis sāka skaloties pa Krievzemes plašumiem. Taču tad, apmēram bez divdesmit minūtēm astoņos vakarā, Ukrainas Aizsardzības ministrijas „Telegram” kontā tika publicēts paziņojums, ka ziņa neatbilst patiesībai – nekāda atstādināšana neesot notikusi. Tātad, pēc visa spriežot, prezidents Zelenskis atteicies no sava lēmuma. Iemesli, kā spriež BBC, varētu būt divi – vai nu iejaukušies Rietumu sabiedrotie, vai arī abi perspektīvie amata mantinieki – Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs un Sauszemes spēku komandieris Aleksandrs Sirskis – atteikušies stāties Zalužnija vietā. Kā trešais faktors tiek minētā ģenerāļa Zalužnija milzu popularitāte kā armijā, tā aizmugurē, kas nekavējās izpausties sociālajos tīklos. Tomēr tā, visdrīzāk, kalpojusi kā fons, ne kā tiešs arguments lēmuma pieņemšanā, respektīvi, atcelšanā. No paša Volodimira Zelenska tobrīd, pagājušās nedēļas sākumā, nekādi konkrētāki komentāri neizskanēja. Taču pagājušo svētdien, 4. februārī,  izskanēja prezidenta intervija Itālijas sabiedriskajai televīzijai RAI, kurā viņš atzina, ka pārdomājot virspavēlnieka atlaišanu. Intervijā viņš sacīja: „Ir nepieciešama pārstartēšana, jauns sākums. Runa nav par vienu cilvēku, bet gan par kopējo valsts vadības virzienu.” Amerikāņu politikas biezais gaiss Pēdējās dienas rāda, cik sabiezējis ir amerikāņu politikas gaiss, kurā nupat izkūpējusi ar lielām pūlēm panāktā demokrātu un republikāņu vienošanās par nacionālās drošības finansēšanas paketi, kas, cita starpā, paredz arī sešdesmit miljardus dolāru atbalsta Ukrainai. Demokrātu puse bija gatava ļoti nozīmīgi piekāpties imigrācijas politikas sakarā, riskējot ar daļas vēlētāju atbalstu, un piekrist imigrāciju ierobežojošiem pasākumiem, kas ir stingrāki, nekā jebkas, ko Kongress akceptēja Trampa prezidentūras periodā. Svētdienas vakarā tika publiskots vienošanās teksts, kuru Senātam bija jāvirza galīgajai apstiprināšanai Kongresa Pārstāvju palātā, bet jau drīz pēc publiskošanas Pārstāvju palātas priekšsēdis Maiks Džonsons paziņoja, ka vienošanās esot sliktāka, nekā ticis sagaidīts, un ka, ja tā arī nonāks līdz kongresmeņu balsojumam, tā tur „būs pagalam”. Pirmdiena vēl pagāja, paužot pieņēmumus, ka senatori varētu likumprojektu tomēr atbalstīt, ja tiem būtu ļauts ilgāks laiks ar to iepazīties, taču vakar, 6. februārī, Senāta republikāņi paziņoja, ka viņu atbalsta nebūs. Nelīdzēja republikāņu frakcijas vadītāja Miča Makonela aicinājums apzināties vēsturisko momentu un saprast, ka palīdzības pakete ir amerikāņu ieguldījums pasaules demokrātiju cīņā pret autoritāro režīmu koalīciju, kas met izaicinājumu Savienotajām Valstīm. Nelīdzēja prezidenta Baidena mudinājumi Senātam nodemonstrēt „stingru mugurkaulu”. Tātad – pagalam. Galvenais notikušā vaininieks nav tālu jāmeklē – tas ir Donalds Tramps. Robežas problēmas, kā zināms, ir viņa jājamzirdziņš, un viņam būtu ļoti neizdevīgi, ja tagad tās sāktu risināt, laupot viņam iespēju demagoģiski klaigāt par šo tēmu priekšvēlēšanu periodā, bet pēc tam taisīt no sevis vienīgo, kurš spēj šo jautājumu atrisināt. Un daudzi republikāņu likumdevēji, acīmredzot baidīdamies par savu nākotni partijā un uz politiskās skatuves, ir gatavi darīt ekscentriskajam Donaldam pa prātam. Otrdien Pārstāvju palātā, savukārt, izgāzās republikāņu vairākuma mēģinājums izteikt neuzticību Baidena administrācijas iekšējās drošība sekretāram Alehandro Maijorkasam, bet pēc tam apstiprināt atsevišķi atbalsta finansējumu Izraēlai. Kā raksta raidsabiedrības CNN analītiķis Stīvens Kolinsons, „šī neveiksme nāk par labu Baltajam namam, kas arvien labprātāk tēlo Džonsona vadīto vairākumu kā Donalda Trampa politisko triku mašīnu, nevis nopietnu valdošu spēku.” Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Kaip gimsta muzika, kuri į klasikinės muzikos koncertų sales pritraukia naujų ir jaunesnių klausytojų? Rubrikoje „Išskirtinės asmenybės“ pažintis su lietuvių kompozitoriumi ir dirigentu, Naujų idėjų kamerinio orkestro NIKO įkūrėju ir meno vadovu Gediminu Gelgotu.Ką daryti, kai pašto dėžutėje reklamos daugiau, nei laiškų? Į LRT GIRDI kreipėsi klaipėdiškis Gediminas, kuris rašo: „norėčiau, kad į mano, ir kaimynų pašto dėžutes nebūtų metamos prekybos tinklų reklamos. Dėl to pašto dėžučių nebeįmanoma naudoti pagal jų paskirtį - korespondencijai. Ypač šiukšlinama prieš šventes“.Vieno ekonomisto socialiniame tinkle „Facebook“ įkeltas kurortinio būsto Lietuvos ir Ispanijos pajūryje palyginimas įplieskė diskusiją. Ar tikrai nekilnojamojo turto kainos Lietuvoje gerokai aukštesnės? Laidoje ne tik paskaičiuosime tokių investicijų atsiperkamumą, bet ir aptarsime rizikas, kurias būtina įvertinti prieš atliekant tokį žingsnį.Taip pat pakviesime į atokų Akmenės rajono ViliOšių kaimą. Ten iš tėvų perėmę maitinimo ir apgyvendinimo verslą RobertA ir Dovydas Gerdauskiaiii jį puoselėja ir turi sumanymų ateičiai. Kavinėje „ViliOšiai“ ir darbo dienos metu netrūksta lankytojų, sodyboje rengiamos šventės ar galima tiesiog pailsėti.Rubrika „LRT faktai“. Socialiniame tinkle „Facebook“ kilo diskusija, ar Lietuvos demografinė situacija po pandemijos išties pagerėjo ir šiais metais pasiekė iki pandeminį lygį. Ką rodo statistika ir sako ekspertai? LRT.lt portalo žurnalistės Jurgos Bakaitės reportažas.Ved. Darius Matas

Bram Stoker's Dracula movie review for horror and tea fans alike! For our tea sippers, brew a cup of tea, sit back, relax and we hope you enjoy the review! We would be honored if you liked and subscribed!   If you would like to follow Keith for more content, you can find him on:

Vieno teismo išteisinti, o kito - pasiųsti už grotų. Taip šiandien keičiasi “MG grupės” bylos dalyvių likimas. Lietuvos apeliacinis teismas šiandien pakeitė pirmos instancijos teismo sprendimą ir nuteisė visus bylos kaltinamuosius.Kyšius piolitikams dalinusiam buvusiam koncerno “MG Baltic” viceprezidentui Raimondui Kurlianskiui skirti šešeri metai laisvės atėmimo, o jo papirktam buvusiam Liberalų sąjūdžio lyderiui Eligijui Masiuliui – pusmečiu trumpesnė nelaisvės bausmė. Seimo narys, Darbo partijos atstovas Vytautas Gapšys už grotų, teismo sprendimu, siunčiamas ketveriems su puse metų. Visi nuteistieji turės susimokėti ir baudas.Streiką atnaujinusi Lietuvos švietimo darbuotojų profesinė sąjunga surengė mitingą prie Seimo. Pagrindiniai mokytojų reikalavimai trys – didesnės algos, mažesnis darbo krūvis ir mažesnis mokinių skaičius klasėje.Izraelio teisingumo ministerija paskelbė sąrašą palestiniečių kalinių, kurie galėtų būti paleisti pagal susitarimą su Hamas. Sąraše per 300-us žmonių, daugumą sudaro paaugliai, per pastaruosius metus sulaikyti už viešosios tvarkos pažeidimus. Izraelio užsienio reikalų ministras sako, kad Gazos ruože laikomų įkaitų išlaisvinimo procesas turėtų prasidėti rytoj.Ved. Liepa Želnienė

Tapk KALBA MAMOS bendruomenės dalimi ir klausyk pilnų pokalbių, dalyvauk mamų rytmečiuose, Discord'o pokalbiuose, Knygų klube bei kitose tik bendruomenei skirtose veiklose. Visą informaciją rasi ⁠⁠⁠www.kalbamamos.lt⁠. Nori tik klausytis pokalbių? Prenumeruok tinklalaidę KALBA MAMOS „Spotify“ platformoje. Šiandien kviečiu klausyti mūsų pokalbio su Lina Gabrijolavičiene, su kuria prie KALBA MAMOS mikrofonų jau esame kalbėję ir anksčiau. Ir su ja kalbėtis tikrai yra labai įdomu. Lina yra ne tik gimdymo dula, bet ir lektorė, dirbanti nėštumo ir motinystės temose, ji taip pat kviečia moteris individualiam pokalbiui apie gimdymo patirtį, remiantis naratyvinės terapijos metodais. Kaip Lina atsirado šitoje temoje, kaip sugalvojo šią idėją, su kokiomis istorijomis moterys pas ją ateina ir kas dažniausiai jas neramina pagalvojus apie gimdymą, kuris įvyko kažkaip ne taip, kaip būtų norėjęsi, čia ir pasikalbėsime. Man Liną pakalbinti buvo dar labai įdomu dėl to, nes žaviuosi žmonėmis, kurie tiesiog daro tai, dėl ko jiems dega širdis, kas jiems įdomu, ir atranda, jog tai gali būti jų gyvenimo kelias, darbas, pašaukimas. Nors ji nėra nei gydytoja, nei psichologė, nei akušerė, ji tikrai žino, jog turi, kuo pasidalinti su moterimis, kurioms gimdymas paliko kažkokį – didelį, o gal vos įžiūrimą – randą. Ir jį prisijaukinti įmanoma tik kalbant. Lina tokių moterų, kurios ieško pokalbio, ir laukia. Taip pat šnektelėjome: kodėl retai moterys gali apie savo gimdymą ir motinystės iššūkius kalbėti su savo mamomis? Kodėl neretai iš vis vengiame kalbėti apie gimdymą, nors ji sunkiais, slogiais, klampiais sluoksniais yra mumyse nusėdusi? Kaip rasti drąsos priimti sprendimus pačiai? Kaip gimdyme pasireiškia „geros mergaitės sindromas“? Gero klausymo! Kalbėkime, mamos. Marija

Kiekvieną mėnesį kalbame vis kita tema, o pokalbius ir diskusijas KALBA MAMOS narystės prenumeratores kviečiame pratęsti Discord‘e bei rytmečiuose įvairiuose miestuose. Prisijunk ir tu, jei ieškai mamų bendruomenės. Visą informaciją rasi www.kalbamamos.lt Šiandien kviečiu klausyti mūsų pokalbio su Lina Gabrijolavičiene, su kuria prie KALBA MAMOS mikrofonų jau esame kalbėję ir anksčiau. Ir su ja kalbėtis tikrai yra labai įdomu. Lina yra ne tik gimdymo dula, bet ir lektorė, dirbanti nėštumo ir motinystės temose, ji taip pat kviečia moteris individualiam pokalbiui apie gimdymo patirtį, remiantis naratyvinės terapijos metodais. Kaip Lina atsirado šitoje temoje, kaip sugalvojo šią idėją, su kokiomis istorijomis moterys pas ją ateina ir kas dažniausiai jas neramina pagalvojus apie gimdymą, kuris įvyko kažkaip ne taip, kaip būtų norėjęsi, čia ir pasikalbėsime. Man Liną pakalbinti buvo dar labai įdomu dėl to, nes žaviuosi žmonėmis, kurie tiesiog daro tai, dėl ko jiems dega širdis, kas jiems įdomu, ir atranda, jog tai gali būti jų gyvenimo kelias, darbas, pašaukimas. Nors ji nėra nei gydytoja, nei psichologė, nei akušerė, ji tikrai žino, jog turi, kuo pasidalinti su moterimis, kurioms gimdymas paliko kažkokį – didelį, o gal vos įžiūrimą – randą. Ir jį prisijaukinti įmanoma tik kalbant. Lina tokių moterų, kurios ieško pokalbio, ir laukia. Taip pat šnektelėjome: kodėl retai moterys gali apie savo gimdymą ir motinystės iššūkius kalbėti su savo mamomis?Kodėl neretai iš vis vengiame kalbėti apie gimdymą, nors ji sunkiais, slogiais, klampiais sluoksniais yra mumyse nusėdusi?Kaip rasti drąsos priimti sprendimus pačiai?Kaip gimdyme pasireiškia „geros mergaitės sindromas“? Gero klausymo! Kalbėkime, mamos Marija

Vilnius yra visoks – štai vienas žmogus lekia gatve apsimovęs raudonas kojines, o kitas – mėlynas. Vieno plaukai banguoja iki pat užpakalio, o kito – primena ežiuką. Kaip priimti kitokį, visai į save nepanašų ir niekur nematytą? Su tokia dilema pasakoje susiduria vilniečiai – Antakalnio miško gyventojai, kai į jų bendruomenę užklysta vienaragis Mūsas.Antrus metus iš eilės 9 autoriai, anksčiau niekada nerašę vaikams, priėmė „Vakaro pasakos“ Rašytojų iššūkį ir sukūrė po pasaką, skirtą Vilniaus 700 metų gimtadieniui.Lauros Kromalcaitės pasaką „Fantastiškasis vienaragis Mūsas“ skaito Aida Jurkevičiūtė.Įrašo režisierė Inga Tamulevičienė, garso režisierė Lina Dainienė.

Prieš pora savaičių socialiniuose tinkluose pasirodė įrašai iš Leedso festivalio Jungtinėje Karalystėje, kurio dalyviai po savęs paliko šimtus palapinių ir kalnus šiukšlių. Vaizdais dalijosi savanoriai, rinkę dar tinkamą naudoti įrangą, kurią vėliau perdavė labdaros organizacijoms.Savanoriai piktinosi neatsakingu daugiausia jaunų žmonių elgesiu ir stebėdamiesi klausė: ar čia ta karta, kuriai rūpi planetos likimas? Ar įmanoma pramogauti, gerbiant vietos erdvę ir tausojant aplinką?Ką tik iš festivalio „Burning man“ grįžusi Indraja Vaitkūnaitė pasakoja, kad „nepalikti pėdsako“ yra vienas iš šio JAV, Nevados dykumoje, kasmet savaitę vykstančio renginio principų.Festivalio „Mėnuo juodaragis“ dalyvis Domantas Razauskas pastebi, kad šiame renginyje justi bendrai pagarbus požiūris į aplinką.Ketvirtus metus Lietuvoje organizuojamo „Zero waste fest“ vadovė Daiva Savickienė su kolegomis skaičiuoja renginio CO2 pėdsaką, o taršą, kurios nepavyksta išvengti kompensuoja remdami gamtos atkūrimo projektus.Vieno pirmųjų šalyje sertifikuotų tvarių renginių – Druskininkų forumo organizatorė Valentina Borovik pažymi, kad prie tokio renginio sėkmės prisideda komunikacija tiek su dalyviais, tiek su partneriais ir tiekėjais. Bet tai kainuoja ir laiko, ir pinigų.Tiek vieni, tiek kiti pripažįsta, kad nors triukšmas ir atliekos į akis krenta labiausiai, didžiausias iššūkis organizuojant renginius yra dalyvių transporto sukuriama tarša.Autorė Vaida Pilibaitytė

Rezņikova atlaišana un korupcijas apkarošana Ukrainā. Putina un Erdogana tikšanās Sočos. Afganistāna divus gadus pēc Rietumu aiziešanas. Aktuālākos ārpolitikas notikumus komentē ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis, politologs Dmitro Ļevus un Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka.    Kad „drīz” var nozīmēt „nekad” Melnās jūras labības iniciatīva, bieži dēvēta par „Labības vienošanos”, varētu drīz atkal stāties spēkā – šādi starptautiskā prese interpretē Turcijas prezidenta Radžipa Taijipa Erdogana teikto preses konferencē pēc tikšanās ar agresorvalsts Krievijas vadoni Vladimiru Putinu pirmdien Melnās jūras kūrortā Sočos. Citējot precīzi, Turcijas līderis pauda, ka abi sarunu partneri „drīz spēs panākt risinājumu, kas piepildīs gaidas”. Grūti gan teikt, ko varētu nozīmēt šis „drīz”. No vienas puses, pati „Labības vienošanās” noslēgšana pagājušā gada jūlijā bija nepārprotams Turcijas līdera diplomātiskās jaudas apliecinājums. No otras puses, Krievija visnotaļ apzinās, ka Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksports uz trešās pasaules valstīm, respektīvi, Krievijas iespējas šo eksportu bloķēt, ir iedarbīgs ietekmes instruments. Šī izpratne acīmredzot arī bija galvenais motīvs, kāpēc šī gada jūlijā Krievija atteicās pagarināt vienošanos un uzsāka mērķtiecīgus raķešu un dronu triecienus Ukrainas ostu infrastruktūrai. Tiesa, šie triecieni ir pierimuši pēc vairākiem ukraiņu peldošo dronu sekmīgiem uzbrukumiem Krievijas militārajiem un civilajiem kuģiem. Kremļa nosacījumi vienošanās darbības atjaunošanai ir ierobežojumu atcelšana Krievijā ražotās pārtikas un minerālmēslu eksportam. Šīs produkcijas eksports nav pakļauts tiešām sankcijām, taču, kā norādījusi Krievija puse, grūtības radot ar maksājumiem, loģistiku un apdrošināšanu saistītie ierobežojumi. Viena no prasībām esot Krievijas Lauksaimniecības bankas jeb Rosseļhozbank pieslēgšana atpakaļ starptautiskajai norēķinu sistēmai SWIFT. Minētajā preses konferencē Putins paziņoja par plānu eksportēt uz Turciju miljonu tonnu Krievijas labības par samazinātām cenām, lai vēlāk šī labība, pārstrādāta Turcijas rūpnīcās, tiktu nogādāta valstīs, kuras cieš no pārtikas trūkuma. Tāpat Krievija esot gatava kā humāno palīdzību piegādāt sešām Āfrikas valstīm pa piecdesmit tūkstošiem tonnu labības katrai. Turcijas prezidents arī izteicās, ka Ukrainai vajadzētu mīkstināt savu pozīciju attiecībā pret Krieviju. Reaģējot uz to, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba Ukrainas televīzijas pārraidē paziņoja, ka viņa valsts negrasās atteikties no principiālas nostājas nevienā no būtiskajiem jautājumiem.   Ukrainas aizsardzības jomas vadības maiņa Pirmdien Ukrainas līdzšinējais aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs iesniedza prezidentam Zelenskim atkāpšanās rakstu. Šis solis sekoja valsts galvas svētdienas paziņojumam, ka viņš plāno nomainīt Rezņikovu ar Rustemu Umerovu, Krimas tatāru izcelsmes uzņēmēju, kurš līdz šim ieņēma Ukrainas Valsts īpašumu fonda vadītāja amatu. Vakar Rezņikova demisiju apstiprināja arī Ukrainas Augstākā Rada; Umerovam paredzēts stāties amatā šodien. Rezņikovs ieņēma aizsardzības resora vadītāja amatu 2021. gada novembra sākumā, nepilnus četrus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un viņa nopelni Ukrainas sekmīgā pretestībā agresijai ir neapšaubāmi. Kā sevišķi nozīmīgs tiek vērtēts Rezņikova ieguldījums t.s. Ramšteinas formāta sarunās, kas veido sabiedroto militāro atbalstu Ukrainai. Šajā procesā Ukraina saņēmusi arvien efektīvākus bruņojuma veidus, kuru piegāde sākotnēji tikusi atteikta. Tomēr publiskajā telpā, sevišķi pēdējā pusgadā, vairojusies informācija par problēmām aizsardzības resorā – neadekvātiem iepirkumiem un korupciju, kas, kā zināms, ir Ukrainas pārvaldes struktūrās plaši izplatīta liga. Nevienam no šiem skandāliem gan nav tiešas saistības ar ministra darbību, tomēr tie nepārprotami ir motīvs viņa nomaiņai. Jau izskanējusi informācija, ka Oleksijs Rezņikovs savu karjeru varētu turpināt kā Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā. Kas attiecas uz jauno aizsardzības ministru Rustemu Umerovu, viņš tiek uzskatīts par visai piemērotu kandidātu. Būdams Augstākās Radas deputāts, Umerovs nodarbojies ar ārzemju militārās palīdzības jautājumiem, t.sk. ar šī procesa caurspīdīguma veicināšanu. Tāpat viņš piedalījies Ukrainas delegācijās gan sarunās ar Krievijas pusi Baltkrievijā tūlīt pēc iebrukuma pagājušajā gadā, gan sarunās par t.s. Melnās jūras labības vienošanos.   Divi gadi, kopš Rietumi pameta Afganistānu 30. augustā apritēja divi gadi, kopš pēdējie Savienoto Valstu karavīri pameta Afganistānu, līdz ar to noslēdzot divdesmit gadus ilgušo rietumvalstu militāro klātbūtni. ASV vadītās koalīcijas iebrukums 2001. gadā sagrāva toreizējo radikālās islāmistu kustības Taliban varu, taču tā arī nespēja iznīdēt tās ietekmi, un talibu pretestība turpinājās visas šīs divas desmitgades, prasot kā rietumvalstu karavīru, tā afgāņu dzīvības. Galu galā 2020. gada februārī tika noslēgta vienošanās starp kustību Taliban un Savienotajām Valstīm par pakāpenisku amerikāņu karaspēka izvešanu apmaiņā pret talibu apņemšanos nedot pajumti to kontrolētajās teritorijās islāma teroristu organizācijām. Vienošanās tika slēgta, nepiedaloties toreizējai Afganistānas Islāma republikas valdībai, un Savienotās Valstis neuzņēmās garantijas tobrīd oficiālās Kabulas valdības pastāvēšanai. Kā izrādījās, šī vara nebija spējīga noturēties bez amerikāņu militārās klātbūtnes un sagāzās burtiski kā kāršu namiņš. Brīdī, kad pēdējie amerikāņu karavīri pameta Kabulas lidostu, galvaspilsēta jau bija talibu rokās, savukārt pūļi to afgāņu, kuri jutās apdraudēti, jo bija sadarbojušies ar okupācijas spēkiem, izmisīgi mēģināja iekļūt pēdējās lidmašīnās. Kā liecina statistika, pirms amerikāņu karaspēka izvākšanas no Kabulas evakuēti apmēram 125 000 cilvēku, no kuriem 6000 bija Savienoto Valstu pilsoņi. Šī gada jūlijā publiskots ASV Valsts departamenta ziņojums atklāja, ka amerikāņu aiziešana bijusi vāji plānota un vadīta, valdībai nerēķinoties ar tik nelāgu scenāriju, kāds tas galu galā izrādījās. Pagājušajos divos gados Afganistānas jaunie saimnieki talibi savu varu tikai konsolidējuši. Valstī nav nopietnas opozīcijas, kas varētu apdraudēt režīma stabilitāti, tai skaitā sekmīgi tikušas apkarotas tādas konkurējošas radikālā islāma kustības kā Islāma valsts u.c. Visdramatiskākās pārmaiņas šie divi gadi nesuši afgāņu sievietēm, no kurām daudzas pagājušajās desmitgadēs bija jau apradušas ar salīdzinoši rietumnieciskiem tiesību standartiem. Tagad viņām atļauta vien sešu klašu izglītība, pie kam nesen aizliegts arī doties mācīties uz ārzemēm. Tāpat sievietēm liegts apmeklēt publiskos parkus un treniņzāles, strādāt nevalstiskās organizācijās un ANO struktūrās. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.     

Raidījumā pievēršamies aktualitātēm, kas saistītas ar Ukrainu. Nedēļas sākumā notikušo uzbrukumu Krimas tiltam noteikti var dēvēt par kārtējo triecienu pa Kremļa pašapziņai un pašlepnumam, lai arī reālu karadarbību šis incidents varētu arī neietekmēt. Signāli un pretreakcijas ir ļoti nozīmīgi, un Ukraina jau saņem arī pamatīgus atbildes triecienus ar raķetēm un droniem. Graudi, bads kā kara ierocis Krievijas rokās. Vasaras vidū, kad tiek novākta labība, Krievija ir paziņojusi par Melnās jūras graudu vienošanās apturēšanu. Tas nozīmē, ka atkal var prognozēt izaicinājumus ar graudu pieejamību un cenām pasaulē, turklāt laikā, kad daudzviet, tostarp arī Latvijā, pavasara salnas un vēlāk arī sausums ir ievērojami samazinājuši ražas.  Baltkrievija, mūsu otrs neparocīgais kaimiņš, kurš ne īsti piedalās, ne nepiedalās Krievijas izvērstajā karā, bet tagad ir ziņas, ka Baltkrievijā arvien lielākos apmēros ierodas grupējuma "Vagner" spēki. Savukārt Lukašenko režīma virzienā tiek vērstas apsūdzības par Minskas līdzdalību ukraiņu bērnu deportācijās. Vai un kā mainās reģionālā drošība arī Baltkrievijā notiekošā dēļ? Aktualitātes analizē Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžans un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Ukrainas uzbrukums Krimas tiltam Šī nedēļa iesākās ar ziņu, ka naktī uz 17. jūliju pēc vismaz diviem sprādzieniem iegruvis viens Krimas jeb tā dēvētā Kerčas tilta laidums un satiksme pār tiltu tiek pilnībā apturēta.  Apturēta tika arī dzelzceļa satiksme uz tā un prāmju satiksme starp Ukrainai piederošo, Krievijas okupēto, Krimas pussalu un Krievijas Kubaņas reģionu. Pirmais no rīta notikušo oficiāli apstiprināja krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs un sprādzienus nosauca par „ārkārtēju gadījumu”.  Sprādzienā bojā gāja divi cilvēki, kā ziņo Krievijas varasiestādes – māte un tēvs. Savukārt viņu meita negadījumā guvusi ievainojumus. Uzrunājot tos, kas vēlējās šķērsot tiltu, bet nu bija iestrēguši milzu sastrēgumā, Aksjonovs aicināja, lai nokļūtu Krievijā, izmantot ceļojumam sauszemes iespējas. Proti, šķērsojot Krievijas šobrīd okupēto kontinentālās Ukrainas teritoriju. Savukārt, reakcija no Kremļa par notikušo parādījās pirmdienas pēcpusdienā. Putins sarīkoja atklātu tikšanos ar atbildīgajiem ministriem un anektēto reģionu vadītājiem, ko raidīja propagandas kanāls "Rossija 24" un Kremļa īpašais kanāls. Sanāksmē Putins sacīja, ka gaida ieteikumus drošības uzlabošanai uz tilta, uzklausīja ziņojumus par tilta bojājuma apmēriem un draudēja ukraiņiem ar pretreakciju. Naktī uz otrdienu Ukrainas teritoriju skāra kārtējais Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma vilnis. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tas ir "atbildes trieciens", un apgalvoja, ka raķetes trāpījušas vietās, no kurām ukraiņi, iespējams, plānojuši uzbrukumu Kerčas tiltam. Apstiprinājuma gan tam nav.  Krimas jeb tā dēvētais Kerčas tilts tika bojāts jau 2022.gada oktobrī, kad uz tā eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna, sagraujot divus laidumus. Toreiz cieta arī blakus esošais dzelzceļa tilts. Arī toreiz Krievijas varasiestādes apgalvoja, ka tas bijis Ukrainas armijas uzbrukums, taču Kijiva to vismaz oficiāli noliedz. Vai Ukraina tuvākajā laikā mēģinās vēlreiz uzbrukt Krimas tiltam? Dažādos medijos aptaujātie militārie eksperti ir pārliecināti, ka noteikti. Jāpiebilst, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) priekšsēdētājs Vasiļs Maļuks iepriekš norādījis, ka Krimas tilts ir leģitīms militārs mērķis un sola, ka pēc kara viņš pastāstīs par unikālām slepenām operācijām, ko ir veikuši ukraiņu izlūkdienesti. Ukrainas graudu eksports Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas tika pārtraukts, Krievijai 24.februārī sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šī vienošanās ir ļāvusi Ukrainai nosūtīt vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu garām Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā. Liela daļa no šiem graudiem nonākusi attīstības valstīs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citur. Ja eksports atkal tiek bloķēts, tas var izraisīt krīzi šajās valstīs un pārtikas cenas pasaulē var pieaugt vēl vairāk. 17. jūlijā beidzās šīs vienošanās vairakkārt pagarinātais termiņš.  Par to paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, pavēstot, ka Krievija izstājas no šīs vienošanās. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kas ir šī darījuma tiešais „uzraugs”,  pirmdien pauda pārliecību, ka „viņa draugs” Putins joprojām vēlas pagarināt starptautisko „labības darījumu”. Viņš apgalvoja, ka vienošanās par „labības darījuma” pagarināšanu „bez pārtraukumiem” var tikt panākta vēl pirms Putina augustā iecerētās vizītes Turcijā, piebilstot, ka sarunas šī mērķa labā jau notiek. Tiesa, otrdien Krievijas vēstījums Turcijai, ka līdz ar Maskavas izstāšanos no Melnās jūras „labības darījuma” tiek izformēts šīs starptautiskās iniciatīvas koordinācijas centrs Stambulā un atsauktas drošības garantijas tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā, nebūt neapstiprina Erdogana publiskoto pārliecību. Nosodījumu par Krievijas lēmumu izteicis gan ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādot, ka miljoniem cilvēku, kas cieš badu, „maksās” par šo Krievijas lēmumu, gan arī dažādu valstu amatpersonas. Tikmēr Ukrainas prezidents aicināja pasauli nerēķināties ar Krieviju, bet iespringt uz cita risinājuma meklēšanu, lai nodrošinātu labības eksportu. Kremlis šādu aicinājumu jau nodēvējis par pārdrošu.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu

Vieno žmogaus liudijimas apie patirtą seksualinį priekabiavimą sukėlė skandalą ne tik Lietuvos katalikų bažnyčioje, bet ir prokuratūroje, mat aiškėja, kad nuteistą jaunuolį prokuroras vežėsi į sodybą. Kokia Bažnyčios ir prokurorų reakcija į metamus kaltinimus?Prieš rytoj vyksiantį Lietuvos socialdemokratų partijos suvažiavimą Jonavos meras Mindaugas Sinkevičius nutarė paaiškinti, kam ir kaip leido kanceliarines išlaidas. Nor meras neigia piktnaudžiavęs tarybos nariams skiriamomis išmokomis, bet grąžins 4 tūkst. eurų.Žmonių su negalia įdarbinimo reformos duoda rezultatų - darbą jie susiranda kur kas greičiau.Šiuo metu pasaulyje fizinį ir seksualinį smurtą patiria viena iš trijų moterų, o naujausią tyrimą vykdantys ekspertai sako, kad dėl pasaulyje ir Europoje kilusių karinių konfliktų bei krizių, naujoji statistika gali atskleisti ir dar prastesnę situaciją.Organizacija „Stiprūs kartu“ atsidėkojo prie akcijos “Radarom” prisidėjusioms įmonėms - surengė padėkos plaukimą Nemunu.Ved. Liepa Želnienė

LRT ieško sprendimų komanda domisi, kaip paskatinti rinkėjų aktyvumą. Austrijoje balsuoti galima sulaukus 16-os metų. Nors toks siūlymas kėlė nemažai diskusijų, jį priėmus – jaunuoliai gana aktyviai dalyvavo rinkimuose, išaugo jų susidomėjimas politika. Apie tai, ar toks sprendimas galėtų būti taikomas ir Lietuvoje – Vaidoto Buroko reportaže.Ar siekiant mažinti eiles ligoninių priėmimo skyriuose, šeimos gydytojai turėtų dirbti ir naktį? Iki šiol paslaugos pacientams turėjo būti užtikrinamos visą parą, tačiau nebūtinai poliklinikoje.„Aktualuas klausimo“ rubrikoje klausiame, ar Lietuva turėtų bokiotuoti kitąmet vyksiančias Paryžiaus olimpines žaidynes, jei jose dalyvaus Rusijos sportininkai? Lietuvos premjerė sako, kad olimpinių žaidynių boikotas galėtų būti vienas iš valstybių sprendimų. Tačiau, pasak jos, svaresnis žingsnis būtų, jeigu rusų ir baltarusių atletams būtų uždrausta dalyvauti 2024 metų žaidynėse.„Verslo laike“ – apie tai, kad ginklus Lietuvoje galima pirkti ir internetu, tiesa, tam yra papildomų sąlygų. Dalis jų siūlo net pristatyti prekę į namus. Pardavėjai sako, kad po karantino fizinės parduotuvėse klientų gerokai sumažėjo. Tačiau jas išlaikyti būtina - įstatymai draudžia siųsti ginklus per tarpininkus.Kita tema. Kaip ekologiško maisto augintojams ir pardavėjams sekasi išlaikyti klientus, kai maisto kainos ir taip didelės?Sausio antroje pusėje Vilniaus senasis teatras pranešė atsakingai peržiūrėjęs repertuarą ir iš jo pašalinęs prorusiškų autorių kūrinius. Tačiau artimiausiu metu suplanuotame repertuare liko du vaikiški spektakliai. Vieno jų režisierė prieš metus premjerą pastatė okupuotame Kryme. Kito spektaklio režisierius ir kompozitorius už to paties pavadinimo Lietuvoje rodomą spektaklį Rusijoje susižėrė apdovanojimus. Jie skirti vykstant karui.Ved. Rūta Kupetytė

Religija yra vienas svarbiausių veiksnių musulmonų bendruomenėse, lemiančių žmonių požiūrį į psichikos sveikatą. Islamo kultūroje tikima, kad psichikos sutrikimai tai per mažo religingumu pasekmė, arba Dievo atsiųsti išbandymai. Kaip šie tradiciniai aspektai pasireiškia žmonių gyvenimuose islamo kultūroje? Kaip atrodo psichologinių sunkumų turinčių žmonių kasdienybė šiose šalyse? Kokią įtaka tam turi modernėjanti visuomenė?Pokalbis su islamo kultūros tyrinėtoja dr. Dovile Valaite, kuri pastaruosius kelis metus gyveno islamo šalyse, ten gilinosi ir tyrinėjo tradicinės religinės terapijos ir vakarietiškos psichoterapijos sąveiką.Ved. Ignas Klėjus

Vyriausybė svarstys įstatymo projektą, kuriuo siekiama įteisinti migrantų apgręžimo politiką pasienyje. Įstatymu siekiama gintis nuo Baltarusijos vykdomos hibridinės atakos prieš Lietuvą, tačiau tokia politika sulaukė ir ne vienos tarptautinės organizacijos kritikos.Pernai matematikos valstybinio brandos egzamino neišlaikius 35 procentams abiturientų, Vilnius dvyliktokams rengs papildomą bandomąjį egzaminą.Kaip karo metu pasikeitė Ukrainos policijos darbas ir kaip Lietuvos policija bendradarbiauja su ukrainiečiais, padeda tiek jiems karo metu, tiek ir bando perimti patirtį iš ukrainiečių, kaip reikėtų dirbti karo metu. Mūsų studijoje policijos generalinis komisaras Renatas Požėla ir Alvydas Medalinskas, kuris atsakingas už ryšių su Ukrainos policija palaikymą.Gyvūnų globėjai pastebi, kad didžioji dalis gyvūnų Lietuvoje vis dar neženklinti, nors tai buvo privalu padaryti iki praėjusių metų gegužės. Tai apsunkina pasimetusių gyvūnų šeimininkių paieškas.Klausytojų klausime - ar jūs esate paženklinę savo gyvūnus?Paskolas teikiančias bendroves ir kitus skolininkus Lietuvos bankas jau paragino lanksčiai reaguoti į galimas žmonių problemas grąžinant kreditus, nors sako, kad kol kas didesnių problemų dėl to nėra. Bet, vis dėlto, ką reiškia toks išankstinis įspėjimas rinkai?„Jonas Mekas iš arčiau ir iš toliau” bei „Vieno laiško istorija” – net dvi parodos J. Mekui skirtos šiuo metu eksponuojamos Kauno paveikslų galerijoje.Ved. Rūta Kupetytė

Šiauliuose radus negyvą naujagimį ir susižalojusią 25-erių metų jo motiną, medikai praneša, kad moters būklė stabili, ji sąmoninga.Vilniaus savivaldybė iš buvusių Lazdynų baseino rangovų siekia prisiteisti 8 milijonus 600 tūkstančių eurų. Viena iš kaltinamų įmonių tikina, kad savivaldybės ieškinio negavo ir pretenzijų sulaukusi nėra.Jungtinių Amerikos Valstijų kongresui iš trijų kartų nepavyko išrinkti naujo atstovų rūmų pirmininko.Vilniuje prie Sakartvelo ambasados susirinkę aktyvistai prisijungė prie pasaulinės akcijos palaikydami įkalintą buvusį Sakartvelo prezidentą Michailą Saakašvilį. Politikas nuteistas dėl piktnaudžiavimo tarnyba, taip pat dėl neteisėto sienos kirtimo, kai 2021-ųjų rugsėjį grįžo iš Ukrainos.Valstybės paramą žiniasklaidos projektams skirstantis Spaudos, radijo ir televizijos rėmimo fondas likviduojamam laikraščiui „Lietuvos aidas“ skyrė 9000 eurų. Dar 14 tūkstančių eurų skirta portalui Alkas.lt, retransliavusiam į Baltarusiją vykusios A. Paleckio bendražygės Erikos Švenčionienės kalbas. Fondo dalininkė, Kultūros ministerija, sako jau seniai nesusikalbanti su fondo vadovybe ir žada steigti naują žiniasklaidos rėmimo instituciją.Ved. Liuda Kudinova