POPULARITY
Napovedujemo: izvedba Maše v h-molu Johanna Sebastiana Bacha v Slovenski filharmoniji, koncert "Sodobna glasba ni bavbav" v okviru cikla Družinski koncerti v Slovenski filharmoniji, jubilejni koncert "Misija mogoče" vokalne skupine BeJazzy
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
„Misija Latvietis” – seriāls, kuru veido astoņi stāsti par cilvēku drosmi, zināšanām, mērķtiecību un varēšanu, visdažākajās jomās radot pasaulē atpazīstamas lietas. Ko nozīmē vadīt 26 cilvēku radošo dokumentālistu komandu, lai visā krāšņumā parādītu 17 pašus spožākos Latvijas prātus visdažādākajās jomās, Kultūras rondo atklāj režisore Ilze Lasmane-Brože, dizainers Germans Ermičs un izpildproducente Žaklīne Zābere-Gāga. 7. novembrī seriāls pirmizrādi piedzīvos LMT Viedtelevīzijā un 14. novembrī Latvijas TV1. Līdztekus seriāla tapšanai ierakstīti arī raidieraksti, kas tiks publicēti portālā LSM.
Stāsta sociologs, zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošais pētnieks, LU profesors Tālis Tisenkopfs lasa Adas Tisenkopfas esejas "Biarica" otro daļu "Gabriela Šanele un Igors Stravinskis". Latviski to tulkojusi Jolanta Treile. Gabriela jeb Koko Šanele bija ne tikai slavena modes dizainere, bet arī mecenāte. Šis būs stāsts par kultūras cilvēku saiknēm un draudzību XX gadsimta sākuma Parīzē, Venēcijā, Biaricā un citur. Reiz Parīzē kādās vakariņās 1917. gadā Gabriela Šanele iepazīstas ar Misiju Sertu (Misia Sert) – poļu izcelsmes franču pianisti un literāri muzikāla salona īpašnieci. Misija Serta bija īsta salonu lauviene. Kļuvusi bagāta otrajā laulībā, viņa ļāvās greznībai un visur valdīja. Viņa bija Ogista Renuāra iemīļota modele. Misija bija arī “Krievu baleta” Parīzē impresārija Sergeja Djagiļeva labākā draudzene. Kad Sertu pāris dodas ceļojumā uz Itāliju, Šanele brauc līdzi. Tur, Venēcijā, kādā restorānā Misija iepazīstina Gabrielu ar Djagiļevu. Djagiļeva izskats Šaneli fascinē – gudras, sajūsmas un skumju pilnas acis. Pirms iepazīšanās Gabriela bija redzējusi tikai vienu no slavenā “Krievu baleta” iestudējumiem Parīzē – “Šeherezādi”. Izrāde bija atstājusi satriecošu iespaidu. Šanele atcerējās: “Ar šīm neprātīgi skaistajām Baksta dekorācijām Parīzē iesākās visaptveroša aizraušanās ar Austrumu stilu”. Djagiļevs prata atklāt ģēnijus. Tieši viņš pasaulei dāvināja Igoru Stravinski. Un arī Gabrielu iepazīstināja ar neparasto komponistu. Tā Šanele kļuva gan par Djagiļeva, gan Stravinska mecenāti. Slepus no Misijas viņa nosūtīja Djagiļevam čeku par 300 tūkstošiem franku Stravinska troksni sacēlušā baleta “Svētpavasaris” atjaunošanai. Stravinskis Parīzē dzīvoja spiedīgos apstākļos un rūpēs par slimo sievu Jekaterinu un četriem bērniem. Gabriela uzaicina Stravinski pārcelties uz viņas villu pie Parīzes. Viņa ir pārliecināta, ka tur – klusumā – komponistam būs labāki apstākļi darbam. Šaneles villā Stravinskis ar ģimeni nodzīvoja divus gadus. Uz Djagiļeva vaicājumu, cik ilgi viņa domā turēt Stravinski savā tuvumā, Šanele atbildēja: “Serž, es nesaprotu jūsu norūpētību. Vai jums vajag, lai Igors atgriežas Ricas viesnīcā un komponē tur? Viņš jau tur nemaz nekomponē, bet klausās troksni aiz durvīm. Lai taču viņš dzīvo manā villā pie visa gatava!” Un vēl piemetināja: “Kad līdzās ir ģeniāls cilvēks, arī man ir vieglāk radīt.” 1921. gadā Stravinskis ar ģimeni pārceļas uz Biaricu, cerot, ka maigais klimats, jūras gaiss un kalnu tuvums uzlabos sievas veselību. Turklāt, Biaricas tuvumā dzīvoja Moriss Ravēls, sens Stravinska paziņa. Bieži te varēja sastapt arī Gabrielu. Stravinskis Biaricā nodzīvoja trīs ražīgus gadus. Te viņš ķērās pie baleta “Kāziņas” instrumentācijas. Šo darbu par krievu zemnieku kāzām komponists bija iecerējis jau sen, taču finanšu trūkuma dēļ Djagiļevs aizvien atlika šī baleta viencēliena pirmizrādi. Tā notika tikai 1923. gadā Parīzē. Djagiļevs bija sajūsmā par “Kāziņu” triumfu. Biaricā Stravinskim patika staigāt pa ielām, laukumā pie rotondas klausīties pūtēju orķestri. Rotonda ir saglabājusies, tāpat kā māja, kurā viņš dzīvoja. Tomēr komponists pameta pilsētu un pārcēlās uz Nicu. Atmiņās viņš raksta: “Mani nervi nevarēja izturēt okeāna vētras, kas īpaši bargi plosās ziemā”. Djagiļevs mirst Venēcijā. Misija Serta un Gabriela Šanele piedalās bērēs. Šanele tās pilnībā apmaksā. Mūsdienās bijušajā Šaneles modes veikalā Biaricā, Klemanso laukumā, tirgo grāmatas. Blakus kasei ir stends ar pastkartēm. Tur var nopirkt Pikaso gleznas reprodukciju, kurā attēlota Biaricas pludmale ar peldētājām uz bākas fona. Biarica turpina savu dzīvi. Atpūtnieki kā ūdens okeānā – te pieplūst, te atplūst. Vēlu vakarā, kad jau pavisam satumsis, tālu no krasta var samanīt cilvēku siluetus, līdz ceļiem bradājam ūdenī. Okeāns atkāpies.
Talsu bērnudārzā “Sprīdītis” šodien ir īpaša diena. Mazie un ne tik mazie mācās par to, kā glābt un glābties. Ja starp viņiem būtu ukraiņu zēns Gļebs, viņš vienīgais zinātu, ka ugunsdzēsēji ir neaizstājami arī tad, kad ir uzlidojumi. Jo viņi pirmie ierodas, lai dzēstu, lai glābtu, lai pārmeklētu drupas. Bet Gļebs šo dārziņu pabeidza pavasarī. Un tagad mācās tepat netālu. Skolā. Latviski, protams.
Pozivom h končanju izraelskih napadov na pripadnike mirovne misije Združenih narodov na jugu Libanona se je včeraj soglasno pridružil varnostni svet te organizacije. Vodja mirovnih operacij Jean-Pierre Lacroix kljub pozivom Izraela vztraja, da se misija Unifil ne bo umaknila z območja. Kot je dejal, čutijo zavezo po svojih najboljših močeh izpolniti mandat, ki jim ga je dal varnostni svet. Unifil so podprli tudi evropski zunanji ministri. Ostali poudarki oddaje: - So državne naložbe del problema ali rešitve za razvoj Slovenije in njene javne finance? - V pripravi zakonske podlage za plačilo stroškov reševanja v gorah v primerih malomarnosti. - Ob svetovnem dnevu bele palice opozorila na problem dostopnosti do knjižnega gradiva za slepe in slabovidne. Letos poudarek na brajici, saj mineva 200 let od njene objave.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Jeftinih stanova je sve manje na njemačkom tržištu nekretnina. Od toga najviše pate oni s plićim džepom, a među njima i studenti. Uoči početka semestra potraga za plativim smještajem se zaoštrava što cijene tjera u neslućene visine. Nenad Kreizer razgovara sa studentom iz Crne Gore Markom Vulevićem koji je nakon mukotrpne potrage pronašao smještaj, a Filip Slavković pojašnjava koje su aktualne cijene studentskog smještaja i hoće li se situacija u bliskoj budućnosti stabilizirati. Von Nenad Kreizer.
Raidījumu esam veltījuši kosmosam, konkrētāk ķibelēm, likstām un ikdienas sadzīves grūtībām, kas sagaida cilvēkus, dodoties planētas Zeme orbītā. Varbūt esat dzirdējuši, ka kosmosa aparāta "Starliner" tehnisko problēmu dēļ Starptautiskajā kosmosa stacijā uz krietni ilgu laiku atstāti divi astronauti. Misija, kurai bija jāilgst vien nedēļu, izvērtusies daudzos garos mēnešos un šogad Ziemassvētkus astronauti svinēs ar skatu uz Zemi no orbītas. Vai šādi gadījumi ir bieži cilvēka vadītās misijās un kādas nedienas vēl skārušas astronautus mums tuvajā izplatījumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti, IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Pirms tam meklējam atbildes uz jautājumu, kas rodas daudziem, iedomājoties sevi slēgtā šaurā telpā mēnešiem ilgi - kā tikt galā ar klaustrofobiju? Bailes no slēgtām telpām jeb klaustrofobija piemīt aptuveni 12 % pasaules iedzīvotāju. Nereti šī kaite nāk roku rokā ar citām fobijām. Kā noteikt to, vai nepatika iekāpt liftā vai ieiet pagrabā ir tikai bailes vai tomēr nopietnāka diagnoze, kā klaustrofobija izpaužas un kā to ārstē, skaidro psihiatrijas profesors Māris Taube. Klaustrofobijas nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda „claustrum” – aizvērt, aiztaisīt un grieķu valodas vārda „phóbos” – bailes. Šī kaite ir klasificēta kā psihiska saslimšana, tā ir neirotisko traucējumu grupa, kura ietilpst trauksmes stāvokļi, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra „Veldre” vadītājs Māris Taube. Cilvēku pārņem panika, ja viņš atrodas liftā, pagrabā, tunelī, šaurās slēgtas telpās bez logiem, alās arī vilcienā un lidmašīnā. Tiem, kas sirgst ar klaustrofobiju, šādās situācijās paātrinās sirdsdarbība, var būt reibonis, slikta dūša, apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, drebuļi, kustību koordinācijas traucējumi. Vai tiešām tas, ka bērnībā kāds no mums ir iesprūdis liftā, vai pārpratuma pēc vai tīši ticis ieslēgts skapī vai vannasistabā, var radīt iepriekšminētos traucējumus?
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Misijā pie iban cilts Dalāmies piedzīvotajā misijas braucienā uz iban cilts apdzīvotajiem ciematiem Borneo salā. Šeit noteikti vēlamies atgriezties! Raidījums "Veliki misijā" Autori: Māris un Olga Veliki Raidījums skan Radio Marija Latvija ēterā piektdienās plkst. 16:00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 18:00. Klausies raidījumu arī populārākajās podkāstu vietnēs.
Kas yra „Renkuosi mokyti“ sistema? Kaip ji veikia? Kodėl prieš metus vilnietė, Vilniaus universiteto Istorijos fakulteto absolventė pasirinko mokytojos darbą Biržų „Aušros“ pagrindinėje mokykloje? Skeptikas, išgirdęs apie tokį sprendimą, tikriausiai, pasakytų: „Mokytojo profesija yra nepopuliari, ji nesiejama nei su savirealizacijos galimybe, nei su finansine gerove. Kam jaunam žmogui rinktis tokį sunkų kelią?“Kokios buvo pirmosios istorijos mokytojos dienos? Kokias praėjusiais metais išgyventas akimirkas mokykloje galima pavadinti pačiomis sudėtingiausiomis?Kaip reikėtų suprasti laidos viešnios žodžius: „Mokykla yra amerikietiškieji kalneliai”?Kiek Peterio Weiro filme „Mirusių poetų draugija“ (Dead Poets Society, 1989) aktoriaus Robino Williamso suvaidintas mokytojo personažas (kuris lipa ant stalų, plėšo knygų puslapius, klasės akivaizdoje kartoja sentenciją „Carpe diem!“) galėtų būti sektinas pavyzdys pedagogams dirbantiems su jaunimu XXI amžiuje?Kaip mokytoja atsako į klausimą „Kas yra sėkmė mano darbe“?Pokalbis su istorike, dirbančia Biržų „Aušros“ pagrindinėje mokykloje istorijos mokytoja, Rūta Leipute.Ved. Aurimas Švedas
V Evropi smo trenutno priča enemu najbolj nenavadnih predsedovanj Svetu Evropske unije. Madžarska je predsedovanje prevzela 1. julija, a že do zdaj dvignila toliko prahu kot najbrž še nobena država pred njo. Viktor Orban je takoj zagnal diplomatsko ofenzivo, ki jo je poimenoval mirovna misija. Obiski Kijeva, Moskve, Pekinga in Floride so na noge spravili voditelje evropskih držav in skupnih institucij, saj Orban za tako pobudo ni imel nobenega mandata in ni bila usklajena z drugimi članicami. Mnogi izmed voditeljev so hitro v izjavah za medije in na družbenih omrežjih pojasnjevali, da Orban ne govori v imenu celotne EU. A kako se evropske institucije in voditelji sploh lahko odzovejo v takem primeru? Kakšne ukrepe lahko sprejmejo proti politiku, ki ne sledi usklajenim stališčem zveze, a trenutno zaseda viden položaj v ustroju EU? Gosta: Szabolcs Panyi, madžarski raziskovalni novinar, dr. Peter Verovšek, politolog, Univerza v Groningenu
Svake godine sve više onih koji traže plativ stan a njih u Njemačkoj sve manje! Potreba za socijalnim stanovima drastično je porasla ali vlasti ne grade dovoljno, ni pola od obećanog. Zašto je socijalnih stanova sve manje i tko za to snosi krivicu? Kakve su šanse onih koji na takav stan imaju pravo, do njega zaista i doći? O tomu danas razgovaraju Nenad Kreizer i Saša Bojić a s korisnim savjetima pridružuje im se i Ljubna Krnjajić iz socijalnog savjetovališta Südost Europa Kultur iz Berlina. Von Nenad Kreizer.
Starptautiskās aktualitātes analizē Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Trauksmainā jubileja Vakar, 9. jūlijā, trīsdesmit divu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas jeb NATO dalībvalstu delegācijas pulcējās samitā Vašingtonā. NATO samitiem nav regulāra grafika, un alianses pastāvēšanas pirmajā ceturtdaļgadsimtā vispār notika tikai viena šāda augstākā līmeņa tikšanās. Pēc tam samiti notika biežāk, reizēm ar gada, reizēm ar dažu gadu intervālu, reizumis arī divreiz vienā gadā. 2022. gadā notika veseli trīs, no tiem viens, 25. februārī, notika tiešsaistē. Kā zināms, šogad apritēja 75. gadskārta, kopš tobrīd divpadsmit valstis Vašingtonā noslēdza alianses dibināšanas līgumu, un šim jubilejas samitam līdz ar to ir īpaša noskaņa. Frāze „NATO šobrīd ir stipra kā nekad,” pastāvīgi izskan uzrunās un intervijās, un biežuma ziņā to pārspēj vien solījumi aizsardzības budžeta apjoma ziņā un paustā apņemšanās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Kas attiecas uz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta aizsardzības tēriņiem, tad lielākais vairums dalībvalstu šo kritēriju izpilda. Atpalicējos pagaidām ir Spānija, Beļģija, Turcija, Kanāda, Slovēnija un Luksemburga. Skaļie solījumi nodrošināt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu izskan kā drūma rezonanse kārtējam raķešu un vadāmo aviobumbu triecienam, kuru agresorvalsts raidīja pret Ukrainu pirmdien, nogalinot vairāk nekā četrdesmit un ievainojot vairāk nekā 170 cilvēkus, tai skaitā daļēji sagraujot valsts lielāko specializēto bērnu slimnīcu Kijivā. Lielais skaits krievu raķešu, kuras šai uzlidojumā sasniedza mērķus, nepārprotami ir rezultāts Ukrainas aizsardzības spēju izsīkumam, pie kura noveda Rietumu, pirmām kārtām amerikāņu palīdzības ilgstošā kavēšanās, Trampa atbalstītājiem bloķējot finansējuma apstiprināšanu Kongresā. Atkārtotās prezidentūras pretendents visai pamanāmi met savu plato ēnu pāri NATO samita norisei. Joprojām trūkst skaidra priekšstata par to, kā viņš varētu rīkoties Ukrainas un visas NATO alianses sakarā, ja novembrī atkal tiks ievēlēts, bet teksti, kurus producējušas Trampam tuvas drošības ekspertu aprindas vedina uz domām, ka Kijivu mēģinātu piespiest sēsties pie sarunu galda un atzīt Krievijas kontroli pār sagrābtajām teritorijām, kā arī atteikties no plāniem drīzā nākotnē iestāties NATO. Prezidenta Baidena uzstāšanos, uzrunājot dalībvalstu vadītājus, prese visai nepārprotami traktēja kā mēģinājumu reabilitēties pēc izgāšanās priekšvēlēšanu debatēs ar Donaldu Trampu. Jāteic, šoreiz Baidenam netrūka spara un stingrības nedz stājā, nedz formulējumos, atgādinot jau zināmās tēzes par karu Ukrainā kā cīņu par demokrātiskās pasaules nākotni. Tomēr, kā vēsta mediji, Demokrātu partijas iekšienē nerimst diskusijas par to, vai esošajam prezidentam vajadzētu turpināt sacīksti par Balto namu. Pirmdien vēl viens prominents demokrātu politiķis, senators no Vašingtonas pavalsts Adams Smits aicinājis Džo Baidenu pārtraukt savu vēlēšanu kampaņu. Miera balodis Viktors Ungārija nule bija sākusi pildīt Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts funkcijas, kad tās premjerministrs Viktors Orbans 2. jūlijā negaidīti ieradās Kijivā, kur, būdams amatā jau četrpadsmit gadus, pēdējoreiz viesojās vairāk nekā pirms desmitgades. Pēc tikšanās ar prezidentu Zelenski viņš paziņoja, ka aicinājis Ukrainas vadītāju apsvērt uguns pārtraukšanu, lai uzsāktu sarunas ar agresoru. Zelenskis šos izteikumus nekomentēja. Nākamajās dienās sekoja paziņojumi no teju visām nozīmīgākajām Eiropas Savienības amatpersonām – norādot, ka Orbanam nav nekāda savienības pilnvarojuma jebkādu sarunu vešanai. Tas nekavēja jaunizšķīlušos miera balodi turpināt lidojumu pa savu trajektoriju, piektdien piezemējoties Kremlī, kur viņa un Krievijas vadoņa publiskajās izpausmēs netrūka savstarpējas labvēlības apliecinājumu. Tai skaitā Putins nodēvēja savu viesi neeksistējošā titulā – par „Eiropas Savienības Padomes prezidentu”. Prezidenta Zelenska administrācija komentējusi, ka Kijivā Orbanam neesot sniegts nekāds jauns vēstījums, kuru viņam vajadzētu nodot Putinam. Savukārt kāds anonīms Eiropas Komisijas pārstāvis paziņojis, ka šī „miera tūre” varētu maksāt Ungārijas līderim agrāk plānoto komisijas vizīti Budapeštā. Taču Orbana pašiecerētajā „miera misijā”, kā izrādās, bija paredzēts vēl viens pieturpunkts: šopirmdien viņš ieradās Pekinā un spieda roku Ķīnas līderim Sjī Dziņpinam. Arī šeit kā viesis, tā namatēvs veltīja dažu labu vispārīgu un nogludinātu frāzi miera centieniem un izcilajai lomai, kuru šai ziņā lemts spēlēt Pekinai. Kāds ir visas šīs tūres „sausais atlikums”? Pēc Orbana Maskavas vizītes Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un pārējie padomes locekļi esot saņēmuši no viņa vēstījumu, kura saturs kļuvis zināms izdevumam „Politico”. Tas licis izdevuma žurnālistiem nodēvēt Ungārijas valdības vadītāju par Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova līdzinieku – tik ļoti viņa vēstījums šūts pēc agrsorvalsts mēriem. Krievijas izšķirošais pārsvars kaujas laukā iestāšoties jau tuvākajos mēnešos, tāpēc esot pēdējais brīdis piedabūt Ukrainu pie sarunu galda. Kā izteicies kāds anonīms Briseles diplomāts: „Šeit neatspoguļojas nekas, nu pilnīgi nekas no visiem Eiropadomes pēdējo divarpus gadu centieniem.” Francijai netīk koalīcijas Pēc Francijas parlamenta vēlēšanu otrās kārtas prezidents Makrons var pielaikot Napoleona trijstūreni – viņa riskantais politiskais manevrs, izsludinot šīs vēlēšanas, ir attaisnojies. Ja pēc pirmās kārtas pagājušonedēļ radikāli labējie no Nacionālās apvienības jau juta valdības grožus sev rokā, tad 7. jūlija vakarā šīs cerības izrādījās izkūpējušas vasarīgajās Parīzes debesīs. Marinas Lepēnas un Žordāna Bardellas partijai, par spīti diezgan nozīmīgam pieaugumam, būs vien trešā lielākā frakcija Nacionālajā Asamblejā. Pirmajā vietā ir Jaunā tautas fronte – plašs kreiso bloks ar samērā mērenajiem sociālistiem vienā un jau krietni radikālākajiem komunistiem un partiju „Nelokāmā Francija” otrā spārnā. Prezidenta Makrona pārstāvētais liberāli centriskais bloks „Kopā”, kaut zaudējis apmēram trešdaļu deputātu vietu, tomēr noturējies otrajā pozīcijā. Tāpat apmēram trešdaļu no savas jau tā nelielās frakcijas zaudējusi liberālkonservatīvā Republikāņu partija, Piektās republikas pamatlicēja prezidenta de Golla idejiskā mantiniece. Rezultātā Francijas parlamentā tagad ir trīs apmēram vienāda lieluma frakcijas, kuras šķir visai pamatīgas ideoloģiskās plaisas. Un vispār – koalīcijas valdība, kas šķiet gluži pašsaprotams risinājums vairumā Eiropas valstu, Francijai ir kaut kas teju svešs. Pēc klasiski parlamentārās Ceturtās republikas bēdīgajām beigām smagā politiskā krīzē, Piekto republiku franči būvēja gluži citādu – ar stipru prezidenta varu un vēlēšanu sistēmu, kas gandrīz vienmēr nodrošina viena politiskā spēka noteicošu pārsvaru. Šoreiz ir citādi, un nav īsti skaidrs, kā Francija varētu tikt pie darboties spējīgas valdības. Labākās izredzes veidot kādu plašu koalīciju būtu prezidenta Makrona blokam, kā jau centriskam spēkam. Tomēr šādā koalīcijā grūti iedomāties lielāko daļu no Jaunās tautas frontes, kur pārsvarā ir radikāli kreisie. Ietekmīgais spēks te ir „Nelokāmā Francija” ar tās līderi Žanu Liku Melanšonu priekšgalā. Viņš un viņa līdzgaitnieki jau paziņojuši, ka nesaredz iespēju būt vienā valdībā ar centristiem vai republikāņiem, un saņēmuši pretī līdzīgus izteikumus. Pagaidām visai miglainas izskatās arī perspektīvas uzbūvēt koalīciju ar mēreni kreisajiem sociālistiem un mēreni labējiem republikāņiem; katrā ziņā pret šādu iespēju jau diezgan kategoriski izteicies republikāņu līderis Lorāns Vokjē. Kā izdevumam „The Guardian” izteikusies Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra eksperte Izabella Ginodū: „Vai nu franču partiju vadītāji iemācīsies vest sarunas un veidot jauna tipa koalīcijas, vai arī mums ir lielas iespējas pieredzēt [..] institucionālu krīzi.” Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Na predolimpijske počitniške četrtke opozarjamo na izplen znanstvenega leta na Valu. Letos smo v Frekvenci X razmišljali o mestih prihodnostih, o besedah trajnostno, zeleno, pa tudi o strojnem učenju in marsikateri nagradi v znanosti. Pozabili pa nismo niti na merjenje možganske aktivnosti. Zapiski: Stoletnica elektroencefalografije: "Mi na daleč prisluškujemo možganom"; Znanost v marcu: Od ekstremofilnih gliv, anafilaksije, do fizikalne fotografije; Mentor leta dr. Roman Kuhar in pregled znanosti v maju; Plavajoča mesta? Zakaj pa ne!
Pirms simtu desmit gadiem latviski iznāca pirmā bibliotekāru rokasgrāmata, kuras pamatprincipi ir pārsteidzoši aktuāli arī mūsdienās. Kas bija tās autors Teodors Līventāls un kāpēc bibliotēkas kļuva par šī sabiedriski un politiski rosīgā cilvēka mūža misiju? „Grāmatai cilvēces attīstības gaitā lemts spēlēt sevišķi ievērojamu lomu. No tā laika, kamēr izgudrotas rakstu zīmes, grāmatā kristalizējas cilvēces piedzīvojumi un pārdzīvojumi, un tādā kārtā dod iespēju iet uz priekšu ātrākiem soļiem. Tomēr katram iegādāties vajadzīgās grāmatas nav iespējams. Tamdēļ rodas nepieciešamība ierīkot bibliotēkas…” Tā sākas 1913.gadā izdota grāmata ar nosaukumu “Kā nodibināt un iekārtot bibliotēku?”, kuras autors ir viens no aktīvākajiem Latvijas 20.gadsimta sākuma bibliotekārās dzīves pārstāvjiem Teodors Līventāls. Viņš un viņa idejas par bibliotēku nozīmi tautas izglītībā ir raidījuma centrā. Saruna par pirmo bibliotekāru rokasgrāmatu un tās autoru ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieci Janu Dreimani un Jēkabpils novada galvenās bibliotēkas bibliogrāfi Mārīti Cauni.
Studijoje vieši muzikos apžvalgininkas Vitalijus Gailius, besirūpinantis, kad Lietuvoje būtų pastebėta keistesnė, radikalesnė, įdomesnė muzika. Apie šviesą spjaudančius saksofonus, apie vieną išskirtinį menininką, prie kurio atvykimo į Lietuvą prisideda Vitalijus Gailius, ir apie muzikos apžvalgininko duoną kalbasi du... apžvalgininkai!Ved. Domantas Razauskas
Serbia is gearing up their preparations for Pesma za Euroviziju 2024. As artists look ahead to the national final, which begins on February 27th, Daniel speaks to Nikola from Hydrogen. The group are competing in the second semi-final with their song “Nemoguća Misija”. What do you think of our interview with Hydrogen? Do you think […] The post TEP Interviews: Hydrogen (Pesma za Euroviziju 2024) appeared first on That Eurovision Site.
00:00:00 – Įžanga 00:02:00 – Turnyro lentelė 00:04:39 – Starto penketas 00:07:55 – Biručio efektas 00:09:12 – Galima buvo lengviau 00:11:55 – Mažas šansas Lekavičiui 00:14:38 – Ką reiškia switch all? 00:16:05 – Buvę Biručio treneriai 00:20:30 – keli terminai 00:22:45 – Crvena Zvezda Yago 00:27:15 – sprendimai puolime 00:30:16 – stabdomas krepšinis 00:33:47 – Sumnerio prasiveržimai ir metimas 00:39:55 – Kritika Evansui ir puikus žaidimas 00:43:45 – Tomo prisiminimas apie pabaigą 00:44:30 – Kozio buzzeris 00:45:50 – Misija išsaugoti Evansą 00:53:35 – Prasmė žalgiriečiams rinktinėje 00:58:40 – KMT intriga 01:04:50 – Lukošiūno atėjimas
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
V Centru vesoljskih tehnologij Hermana Potočnika Noordunga v Vitanjah so odprli prvo igrificirano doživetje v Sloveniji. Pogovarjali smo se z direktorico Nežo Pavlič Brečko, ki pravi: Vesolje odpira neskončno možnosti za raziskovanje, učenje in dogodivščine, Misija: Pobeg v vesolje obiskovalcem na interaktiven in zabaven način ponuja odkrivanje Noordungove zapuščine, reševanje problemov potovanja v vesolje in spopadanje z izzivi, ki jih prinaša umetna inteligenca. S prepletom elementov sobe pobega, pripovedovanja, avtomatiziranih izzivov ter znanosti so ustvarili pustolovsko dogodivščino, ki spodbuja radovednost, druženje v živo in obiskovalcu ponudi edinstven vpogled v razumevanje vesolja.
Neil Armstrong je ušao u povijest kada je u srpnju 1969. postao prvi čovjek koji je kročio na Mjesec. Sada se dvije tvrtke ponovno spremaju na ispisivanje povijest, dok u NASA-i nastavljaju provedbu svojeg dugoročnog plana temeljem kojega planiraju poslati astronaute natrag na površinu Mjeseca.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Naujai įsteigto Medijų rėmimo fondo direktoriaus pareigas laimėjo Ruslanas Iržikevičius. Kokią viziją turi naujasis fondo vadovas?Kuo ypatingas Šiauliuose įkurtas teismų istorijos muziejus?Šalies kino teatruose Arūno Matelio prodiusuotas filmo „Domingo Domingo“ premjera.1838 metais spalio 25- ąją Paryžiuje gimė kompozitorius Georges Bizet, pripažinimo sulaukęs tik po mirties.Rubrikos „Be kaukių“ svečias – kino režisierius Romas Zabarauskas.Ved. Marius Eidukonis
O poslanju mirotvorstva.
Tokratnega gosta Oddaje odprto za srečanja nekateri poznajo kot zdravnika v ambulanti za bolezni ščitnice in diabetes v novogoriškem zdravstvenem domu. Drugi kot vrhunskega parašportnika, ki se je v karieri lotil več različnih športov. Dejan Fabčič iz Hrašč pri Podnanosu je predan zdravnik, kar so prepoznali tudi pacienti. Letos so mu podelili naziv Moj diabetolog. Prav tako vztrajen in trmast je v športu. Prihodnje leto ga čaka že četrti nastop na paraolimpijskih igrah v Parizu, drugi v lokostrelstvu. Veliko mu pomeni družina, ki ga neomajno podpira, rad pa tudi poje, saj je član Komornega zbora Ipavska. Na klepet ga je povabila Karin Zorn Čebokli.
Za zgodovinski uspeh na svetovnem prvenstvu, bo potrebno v četrtfinalu premagati še Kanado. Po slabi predstavi proti Nemčiji, Slovenijo sedaj čaka težka naloga. Misija nemogoče? Več tudi o ostalih parih četrtfinala in vsem dogajanju na prvenstvu. Vabljeni k poslušanju.
Novi izvještaj o stanovanju daje mračnu sliku Australcima koji se nadaju da će kupiti kuću ili stan i otkriva da je dostupnost stambenog prostora na najgorem nivou u posljednje tri decenije. To je vođeno rastućim cijenama kuća i hipotekarnim stopama. Sa srednjom cijenom kuće koja prelazi milion dolara u Sydneyu, Novi Južni Wels se i dalje rangira kao država s najvišim cijenama kuća, što je titula koju je držao posljednjih 30 godina. Slijede Tasmania i Victoria, dok je pristupačnost smještaja najveća u Zapadnoj Australiji i Queenslandu.
Če vsak mesec trpiš z bolečimi menstruacijami, neplodnostjo, imaš močne PMS-je in si velikokrat brez energije, potem je ta epizoda zate. Vesna Juvan, avtorica treh knjig o menstrualnem ciklu (Rdeča zarja, Razumeti žensko: Misija nemogoče? in Cvetoče dekle) razloži ženske štiri letne čase, kaj se ti v vsakem obdobju cikla dogaja in kako si lahko pomagaš, razloži pa tudi, kako lahko moški lažje razumete ženske in nas podprete, da pa tudi koristne nasvete za lepše odnose. Uživaj v epizodi! :) Več o Vesni: https://vesnajuvan.si https://www.akademijazivljenja.si/?fbclid=IwAR3FnFzfAib4aXVf-5wM7P_6m_GYbhfxQn54yuxrzPXE-x3eb3EQ_EbW9s4 Več o Flori Emi: https://www.instagram.com/floraema/ https://www.linkedin.com/in/flora-ema... 00:00 - Vesna Juvan 03:00 - Ženski štirje letni časi 17:44 - Kaj se zgodi, če jih upoštevaš? 21:40 - Kako moškim razložiti cikel? 28:43 - Moška cikličnost 29:37 - Menstrualni počitek 39:33 - Ženska in moška energija 52:00 - Spolnost je kot obisk 56:01 - Primer pozdravljene neplodnosti 57:55 - Pretok energije 01:00:32 - Spolnost v starih časih 01:04:10 - Nasveti za lepše odnose 01:13:19 - Kdaj je Vesna najbolj #SamoZavestna? --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/cosmo-podcast/message
Eden izmed ključnih razlogov, zakaj je Dunaj najboljše mesto na svetu za življenje, je zagotovo učinkovit javni promet. Podzemna železnica, tramvaji, avtobusi in vlaki ponujajo možnost hitre in poceni mobilnosti po celotnem mestu, vedno več ljudi tudi kolesari po dobro urejenih stezah, pešcem so namenjeni celo pametni semaforji. V avstrijski prestolnici načrtujejo še bolj učinkovito in okolju bolj prijazno mobilnost, eden izmed ključnih ciljev je, da bi imeli na 1000 prebivalcev samo še 250 avtomobilov, želijo si mesto pešcev in kolesarjev, med drugim razvijajo mrežo in infrastrukturo za tovorna kolesa. S prometom prihodnosti se ukvarjajo v posebnem mestnem mislišču Smart Wien. Kaj se lahko naučimo iz dunajskih praks in vizij? Preverjal je Luka Hvalc.Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija - mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije.
Idėja, kilusi iš pokšto, tapo rimtu ir prasmingu projektu. Alytiškis Rimgaudas Leonavičius antrą kartą planuoja nueiti šimtą kilometrų be miego ir šįkart kviečia prisijungti visus norinčius – galėsite išbandyti savo jėgas ir paremti autizmo paramos fondą „Pokyčių ambasada“.
Kulturne in ustvarjalne dejavnosti že nekaj časa ne želimo več predstavljati le kot stroška, ki bi ga morala plačevati država, ampak tudi kot naložbo in pomembno gospodarsko panogo. Čeprav so želje po sodelovanju v zadnjem obdobju večje, pa je med področji tudi meja, ki izvira iz različnih načinov dela, želja in pričakovanj. Kako se sploh spraševati o ekonomski vrednosti kulture in umetnosti? Na čem je mogoče graditi povezovanje med kulturo in gospodarstvom? Koliko je vreden vsak evro, vložen v kulturo, v ponovitvi pogovora, ki ga je za Ars pripravil Aleksander Čobec. Sodelujejo: Anja Zorko, vodja Centra za kreativnost; dr. Bogomir Kovač, profesor ekonomije na ekonomski fakulteti Univerze v Ljubljani; Uršula Cetinski, tudi direktorica Cankarjevega doma; Darko Brlek, direktor Festivala Ljubljana; in Jurij Krpan, umetniški vodja Zavoda Kersnikova. Oddaja je nastala ob finančni pomoči Evropske komisije v projektu Misija – mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne izraža nujno stališč Unije.
Nuo birželio pabaigos iki liepos vidurio specialusis popiežiaus Pranciškaus taikos pasiuntinys, kardinolas Matteo Zuppis vyko į tris misijas (Kyjive, Maskvoje ir Vašingtone), kurių tikslas – kokiu nors būdu priartinti taiką Rusijos užpultoje Ukrainoje. Tačiau užpultoji pusė į šias pastangas žiūri su dėkingumu už humanitarinę pagalbą, bet nerimu dėl diplomatinių priemonių. Plačiau – vedamojo skiltyje.Popiežiaus Pranciškaus apaštalinis laiškas „Vos estis lux mundi“, skirtas seksualinio išnaudojimo Bažnyčioje klausimui, viešas Lietuvos tikinčiųjų laiškas vyskupijų ordinarams dėl seksualinio piktnaudžiavimo tyrimo ir kitos aktualios temos – dvigubame žurnalo „Artuma“ numeryje, kurį pristato Rūta Lazauskaitė.Spaudos apžvalgoje – tikėjimo ir mokslo susitikimas: ką vokiečių fizikas kalba apie tikėjimą ir mistiką, pasiremdamas garsiuoju teologu Karlu Rahneriu, papasakos Giedrius Tamaševičius.Redaktorė Rūta Tumėnaitė
Irska je velika za dobre tri Slovenije, ima 4,7 milijona prebivalcev. Obe državi se soočata s podobnimi prometnimi izzivi, predvsem kako zagotoviti učinkovit javni promet in periferijo bolje povezati z mesti. Na Irskem želijo s konkretnim akcijskim načrtom v naslednjih letih občutno povečati število uporabnikov javnega prometa in hkrati vsaj za 10 odstotkov zmanjšati število prevoženih kilometrov z avtomobili na fosilna goriva. Kako bodo ozelenili javni promet? Katere so še druge prakse, ki bi jih morda kazalo posnemati? Kako trajnostno urejajo promet v prestolnici Dublin in kaj je knjižnica koles?Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija - mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije.
Kulturne in ustvarjalne dejavnosti se že nekaj časa ne želi več predstavljati le kot stroška, ki bi ga morala plačevati država, ampak tudi kot naložbo in pomembno gospodarsko panogo. Čeprav so želje po sodelovanju v zadnjem obdobju večje, pa je med področji tudi meja, ki izhaja iz različnih načinov dela, želja in pričakovanj. Kako se sploh spraševati o ekonomski vrednosti kulture in umetnosti? Na čem je mogoče graditi povezovanje med kulturo in gospodarstvom? Odgovore na ta vprašanja smo iskali v pogovoru z vodjo Centra za kreativnost mag. Anjo Zorko in ekonomistom prof. dr. Bogomirjem Kovačem. V oddaji so s krajšimi pogovori sodelovali tudi direktorica Cankarjevega doma Uršula Cetinski, direktor Festivala Ljubljana Darko Brlek in umetniški vodja Zavoda Kersnikova Jurij Krpan. Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija – mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije. Foto: BoBo
Manj kot tri minute je trajalo, da je v dober kilometer oddaljeno sosesko dron po zraku dostavil (nepolito) kavo, rogljičke in sladoled. Irsko zagonsko podjetje Manna Aero v predmestju Dublina poskusno že dostavlja hrano z naprednimi droni, prepričani so, da bo to kmalu postala povsem običajna praksa. Bo res? Kako? Kakšne so regulacije in potencialne nevarnosti? Je takšen poslovni model sploh vzdržen? Na Irskem je preverjal Luka Hvalc.Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija - mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije.
Manj kot tri minute je trajalo, da je v dober kilometer oddaljeno sosesko dron po zraku dostavil (nepolito) kavo, rogljičke in sladoled. Irsko zagonsko podjetje Manna Aero v predmestju Dublina poskusno že dostavlja hrano z naprednimi droni, prepričani so, da bo to kmalu postala povsem običajna praksa. Bo res? Kako? Kakšne so regulacije in potencialne nevarnosti? Je takšen poslovni model sploh vzdržen? Na Irskem je preverjal Luka Hvalc.Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija - mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije.
Ugotavljamo, kakšna bo mobilnost prihodnosti. Na živahni start-up sceni podjetja razmišljajo tudi o tem, kako se bomo premikali v prihodnje in pri tem precej premikajo meje mogočega. Lani so se kar štirje berlinski start-upi uvrstili med 50 najboljših v tekmovanju za evropsko nagrado za mobilnost. Spoznali boste eno od njih, podjetje Theo ter bolj zrelo podjetje Ebee. Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija - mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije.
Nolla v finščini pomeni nič. Praktično nič odpadkov ustvarijo v eni izmed dveh evropskih zero-waste restavracij, ki smo jo obiskali v Helsinkih.Sestavine njihovih jedi so izključno lokalne in sezonske, porabijo vse, kar je mogoče. Iz zelenjavnih olupkov pripravljajo omake, kosti, neuporabne dele sadja in zelenjave, plutaste zamaške in papir pa predelajo v posebnem komposterju. Uporabljajo 70 let star jedilni pribor, kuharji in natakarji nosijo uniforme iz reciklirajočih se materialov, krožniki in skodelice so iz posebne biomase. Kakšen je poslovni model finske Nolle, ki jo vodijo kuharski mojstri iz Španije, Portugalske in Srbije? Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija - mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije.
Jupiters - šis fascinējošais milzis - ar 80 pavadoņiem un tikai 10 stundas garo diennakti bija labi zināms jau antīkajā pasaulē. Šai planētai veltīta unikāla misija, un turpmāko gadu laikā Eiropas Kosmosa aģentūras zonde “Juice” (Jupiter Icy Moons Explorer) ceļos līdz Jupiteram, lai uzzinātu, kas notiek uz šī gāzu milža un tā pavadoņiem. Aprīļa vidū no kosmodroma Franču Gviānā veiksmīgi startēja misija ar Eiropas Kosmosa aģentūras zondi “Juice”, uzsākot garu un sarežģītu ceļu līdz masīvākajai planētai - Jupiteram. Zondes ceļš līdz gāzu milzim ilgs astoņus gadus, bet rezultātā ir cerība uzzināt jaunu informāciju par dzīvības pazīmēm Jupitera sistēmā un ne to vien. Kāds būs šīs zondes ceļojums, ar kādām grūtībām tā varētu sastapties un cik ticami būtu iegūt jaunus datus par dzīvību Visumā, par to saruna ar zinātājiem kosmosa dzīlēs - astronomijas amatieriem un entuziastiem Intu Ķešānu, Raiti Misu un Annu Ginteri. Visi trīs bijuši arī starp tiem vairāk nekā 30 tūkstošiem visā pasaulē, kas vērojuši zondes startu tiešraidē. Ceļojam pa starpzvaigžņu telpu un iepazīstam vakuumu Bez gaisa, bez skaņas, bez atmosfēras – tāda ir telpa vakuumā. Ja cilvēks kosmosā nonāktu bez aizsargtērpa, tad ātri vien piepūstos kā balons, un viņa ķermeņa šķidrumi uzvārītos. Ne par šādiem šausmu filmu cienīgiem sižetiem būs nākamais stāsts, bet uzzināsim, kas notiek ar fizikāliem lielumiem starpzvaigžņu telpā - vai vakuums visā kosmosā ir vienāds? Kā vakuumā izpaužas gaisma, temperatūra un inerce? Par to stāsta pētnieks Artis Aberfelds. Tur kur nekā nav – būtu pats vienkāršākais, bet ne īsti precīzais skaidrojums vakuumam. Iir objekti, notiek to kustība, taču nav skaņas, jo bezgaisa telpā skaņai nav kur izplatīties. Telpa bez jebkādas vielas – tāds ir ideāls vakuums, taču kosmosā, kur pastāv šāda vide, vakuums nav pilnīgs. Jo saskaņā ar kvantu teoriju, enerģijas svārstības, kas pazīstamas kā "virtuālās daļiņas", pastāvīgi parādās un izzūd pat "tukšā" telpā. Kāda ir šī kosmosa vide, skaidro Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra” pētnieks Artis Aberfelds.
Valters Dakša izved grāmatas. Ja kādam rodas vajadzība atbrīvot dzīvokli no savas vai mantotās bibliotēkas, viņš uzņemas “pastarās tiesas” funkcijas, šīs grāmatas izglābjot vai nododot makulatūrā. Bukinista veikaliņa peļņa tiek izmantota jaunu grāmatu izdošanai, kam šogad pievienojies arī literārs žurnāls “Avīzes Nosaukums”. Šis raidījums Augstāk par zemi būs stāsts par grāmatām kā misiju, bet arī par draudzību un veselīgu humora izjūtu. Kaut kādā brīdī tas viss ir kļuvis ļoti nopietni: “Avīzes Nosaukums” izsludinājis žurnāla abonēšanas kampaņu, kas nozīmē saistību uzņemšanos, un arī “Valters Dakša” izdoto autoru skaits ik gadus aug. Valters Dakša – ir gan raidījuma sarunbiedra vārds, gan arī izdevniecības nosaukums. Kādā brīdī pamanīju, ka Valters Dakša ar savu klātbūtni pamatīgi cauraudis Latvijas grāmatniecību, un arī manai informācijas telpai piezadzies pamazām un daudzveidīgi. Kur gan citur vērsīsies, ja ne pie Valtera Dakšas, ja, kārtojot grāmatplauktu, pāri palikusi kaudzīte ar grāmatām? Valters Dakša ir arī grāmatu kolekcionārs, nodarbojas, ar, kā viņš pats to apzīmē, grāmatu izvešanu – atbrauc un izlīdz tiem, kuri vēlas tikt vaļā no personīgajiem vai mantotiem grāmatu krājumiem, bet nevēlas aptraipīt savu sirdsapziņu ar to mešanu miskastē. Valters Dakša ir kļuvis par vienojošo paroli literatūrai patiesi nodevušos ļaužu pulciņam, šovasar viņš „Facebook” publicēja aicinājumu visiem rakstītgribošajiem braukt pie viņa uz Saldus māju, ko vēlāk nosauca par radošo nometni mēneša garumā. Tās ražu var iepazīt jauna, protams, Valtera Dakšas izdota literāra mēnešraksta “Avīzes nosaukums” septembra numurā, šobrīd notiek šī – ne valsts institūciju, ne mecenātu – neatbalstītā izdevuma, nākamā gada abonēšanas kampaņa. Izdevniecība “Valters Dakša” Bet iepazināmies mēs, nu jau pirms gadiem, kad izdevniecība “Valters Dakša” bija pieteikusi savu eksistenci ar visai lecīgu pirmo grāmatu. “Demon “Condom” – grāmata, papildināta ar pavisam īstu prezervatīvu, spridzināja gan ar ekspresīvajām krāsām, gan nesalasāmajiem burtiem, gan arī Eināra Pelšes radošo veikumu, kas nu jau, literatūrzinātnieku iesaiņots “Preiļu konceptuālisma” apzīmējumā, un, papildinoties ar aizvien jauniem uznācieniem grāmatu formātā, pārtraucis šokēt. Grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele” “Demon “Condom” togad piešķīra speciālu balvu par novatorismu izdevējdarbībā. Kad piezvanu, lai norunātu tikšanos, Valters Dakša aicina uz Brīvības ielu 112, kur viņam tagad ir mazs veikaliņš. Izkārtnes nav, bet pa veikala logu iekšpusē redzamās grāmatu kaudzes pārliecina. Izdevējs un bukinists Valters Dakša ir arī viens no Matīsa Kažas filmas “Klejotāji” varoņiem. Filmā tiek izstāstīts skarbais stāsts par vecāku zaudējumu 15 gadu vecumā, par nodegušo Saldus māju un arī bibliotēku. Valters Dakša jau šobrīd to visu ir uzcēlis no jauna. Saldus māju, un arī privātā bibliotēka viņam ir viena no lielākajām Latvijā. Bet šai sarunā viņš par to daudz runāt negrib. Grāmatveikalā Brīvības ielā vienā no plauktiem izdevniecības “Valters Dakša” izdotās grāmatas. Daudz dzejas: jauno dzejnieku antoloģija “Kā pārvarēt niezi galvaskausā”, Jeļena Glazova, Ēriks Naivo – līdz šim ar Latvijas krievu dzejas bilinguālo izdevumu izdošanu vairāk nodarbojās “Orbīta”. Ko īsti izdod “Valters Dakša”? Izdevniecība SIA “Valters Dakša” ik pa laikam izdod pārsteidzošas grāmatas, tā tas ir bijis jau kopš “Demon “Condom”. Krievijas varai spurainās dzejnieces Linoras Goraļikas dzejas krājums betona vāciņos. Izdotas arī Eināra Pelšes dzejas kārtis. “Rembo 2016” saņēma Ikšķiles novada pašvaldības Dzintara Soduma balvu literatūrā. Literārs žurnāls “Avīzes Nosaukums” Valters Dakša nespēlē pēc noteikumiem. Grāmatu īpašnieki ziedo grāmatas, kuras bukinists pārvērš naudā, kas savukārt kļūst par iespēju jaunu izdevumu un notikumu tapšanai. Nu jau astoņus mēnešus sevi pieteicis arī jauns literārs žurnāls “Avīzes Nosaukums”. Betija Zvejniece uzņēmusies tā maketēšanu. Astoņu mēnešu laikā iznācis astoņas reizes, tātad – pierādījis savu spēju pastāvēt, šobrīd notiek žurnāla preses abonēšanas kampaņa. Žurnāla numurus var nopirkt, apskatīt grāmatveikaliņā Brīvības ielā 112. Pirmie numuri jau izpirkti, tirāža arī nav pārspīlēti liela, 200 – 300 eksemplāru, no kuriem daļa kā honorārs tiek izsniegta tekstu autoriem. Aplūkojot iepriekšējos “Avīzes Nosaukums” numurus, kļūst skaidrs, ka sākotnēji tā patiešām ir bijusi avīze, bet augusta, septembra numuram jau ir 60 lappuses. “Avīzes Nosaukums” ir pārsteidzošs izdevums, jo vismaz šobrīd tas nebalstās naudas attiecībās. Jautāju, vai nebija ilgtspējīgāk iet ierasto ceļu un pieteikties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas konkursam? Taču esot bijis kāds nepārvarams apstāklis. Kad pirms astoņiem mēnešiem “Avīzes nosaukums” tika dibināts, nevienam nav bijusi pārliecība, ka šis izdevums turpinās pastāvēt. Ka ideja tā iepatiksies, ka ar katru numuru tas pieņemsies pārliecībā un iesaistīto autoru skaitā. Dīvains nosaukums, vai ne? Tā ir atsauce uz 90. gadiem, kad žurnāli īsā laikā dzima un pazuda, tostarp iznāca žurnāls “Vāks”. Un tā nosaukums bija tapis tā, ka maketētājs bija pabeidzis darbu pie žurnāla, tikai pirmais vāks vēl nebija gatavs, un maketētājs bija vienkārši ierakstījis darba nosaukumu – vāks. Žurnāla redakcija nolēma, ka tas ir labs vāks, un arī labs žurnāla nosaukums, un “Avīzes Nosaukuma” redakcija nolēmusi sekot šai pašai loģikai. Graudainais papīrs, dīvainais izkārtojums pirmajā brīdī ļauj noticēt, ka esi atgriezies 90. gadu ideju spriedzē un samizdatā. Tomēr nē. Katram numuram ir redaktors, kurš numuru veido ar lielu nopietnību, demonstrējot savu gaumi, paziņu loku. Koķetējot ar žurnāla ierasto formātu – ievadsleja, saturs, un vienlaikus to spridzinot no iekšpuses. Izdevēju Valteru Dakšu aptvert ir grūti, taču kopā ar viņu ir ļoti viegli noticēt labajam. Un vērtēt pēc paveiktā – daudzi no viņa projektiem liekas nenopietni, tai pat laikā vēriens, ar kādu viņš tos veic, spēja pulcēt ap sevi literatūrā patiesi ieinteresētos un radīt notikumus, ir apbrīnojama.
„Prie aikštelės“ studijoje – ryškiausia Lietuvos sporto žurnalistė Asta Žukaitė. Beveik pusantros valandos atviras pokalbis, įterpiant ir susitaikymo skambutį Linui Kleizai. Pokalbis apie darbą toksiškoje „Sport 1” atmoferoje, kosminę stažuotę ESPN bei draugystes ir konfliktus su krepšininkais. Šią tinklalaidę pristato 7bet. Temos: Moterų trūkumas sporto žiniasklaidoje (00:00); Nematoma darbo sporto žiniose pusė (2:40); Astos sportas Nr.1 (11:00); Smagu mokėti už bilietą (12:00); Nauji Astos iššūkiai (15:00); Magiška patirtis ESPN televizijoje (17:15); Misija neįmanoma: gauti bilietai į NBA finalą (34:40); Pirmieji Astos krepšinio čempionatai (37:45); Torontas, Venesueala, Mikaitis ir Miklovo koncertas (39:20); Beprotiškos emocijos darbe (42:40); Krepšininkų požiūris į moteris žurnalistes (46:20); Žurnalistų emocijos – profesionalu ar ne? (48:35); Nemaloniausia Lietuvos rinktinė (51:35); Astos pamokos Karoliui (55:00); Kai tampi geresniu, nei iš tikrųjų esi (59:10); Astos konfliktas su Kleiza (1:00:58); Skambutis Kleizai laidoje (1:05:56); Netikėtas susitikimas su Jonu Kazlausku (1:08:20); Abipusė krepšininkų ir žurnalistų (ne)pagarba (1:10:20); Aukščiausias Karinos Kvašniovos pilotažas (1:17:15); Astos karjeros highlightai ir pokalbis su Romanovu (1:19:06); Toksinė atmosfera Sport1 televizijoje (1:20:50); Kosminiai LKL reitingai ir būsimi Astos darbai (1:28:39).
Gin je še pred nekaj leti, sploh v Veliki Britaniji, veljal za pijansko pijačo. Zdaj pa je spet v ospredju med trendovskimi alkoholnimi pijačami, predvsem zato ker lahko take vrste pijačo brez zapletene tehnologije naredimo tudi v domačih kraft delavnicah. Edino zapovedano pravilo pri izdelavi gina je namreč to, da moramo v proizvodnji te pijače uporabiti alkohol in vsaj nekaj gramov brinovih jagod. Dandanes se police trgovin šibijo pod raznovrstnimi znamkami ginov z vseh koncev sveta, vsako leto več pa je tudi domačih proizvajalcev, ki ponujajo gine z raznoliko paleto okusov. Erika Sarkiča iz podjetja BrinGin, pionirja slovenske kraft proizvodnje gina, ki je svoj posel zgradil na družinski tradiciji pridobivanja brinjevca, in njegovo ženo Petro Grilj Sarkič, ki iz brinovega olja izdeluje kozmetiko, je pred nekaj tedni ob Svetovnem dnevu biosfernih območij UNESCa v Rodiku obiskal Miha Švalj. *Oddaja je nastala s finančno pomočjo Evropske komisije v projektu Misija - mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije.
Amanda Ramos – išskirtinių kelionių ir patirčių agentė bei savo vardo kelionių agentūros įkūrėja. Pradėjusi savo veiklą prieš mažiau nei metus (pačiame karantino įkarštyje!), šiandien Amanda yra bene žinomiausia kelionių agentė Lietuvoje, į kurios rankas savo poilsį patiki vis daugiau šalies garsenybių. Šiame pokalbyje Amanda atvirai dalinasi savo įspūdinga karjeros istorija bei darbo ir verslo vystymo principais, kurie padeda jos veiklai (ir komandai) augti itin greitai. Be to, interviu ji atskleidžia ir įspūdingiausias atostogų kryptis, lietuvių keliavimo ypatumus ir patį didžiausią jos organizuotos kelionės biudžetą, kurį išgirdusi tikrai nustebsi. Pasiruošk spalvotam ir įkvepiančiam pokalbiui, po kurio norėsi susipakuoti lagaminus ir leistis į naują nuotykį! Šiame pokalbyje Tavęs laukia: Su kokiais vidiniais stabdžiais Amandai teko susidurti pradėjus savo verslą? Kokia buvo jos veiklos pradžia ir kaip ją atrado pirmieji klientai? Kokios yra įspūdingiausios Amandos aplankytos vietos? Kokias keliones mėgsta lietuviai? Kokie yra sėkmingos kelionės elementai? Kaip atrodo Amandos darbo užkulisiai – ar tai vien kelionės? Kaip Amandai sekasi plėsti komandą? Kiek kainuoja jos planuojamos kelionės? Kokia buvo brangiausia Amandos suplanuota kelionė? Kokie yra jos tikslai ateityje? Nori išgirsti daugiau įkvepiančių pokalbių? Prisijunk prie didžiausio verslių moterų Klubo Lietuvoje ir atrask online kursus, seminarus, privačius renginius, palaikančią bendruomenę ir begales kitų galimybių Tavo ir Tavo verslo augimui – www.sheisglowing.lt Nepraleisk tinklalaidės vedėjos Dovilės Urbanaitės patarimų verslo pradžios, vystymo, socialinės medijos ir asmeninio prekinio vardo kūrimo klausimais – www.instagram.com/dovileco She Is Glowing podcast'ą įrašome Workland verslo centre įsikūrusioje Podcast Studijoje. Tai jauki erdvė su puikia akustika ir aukštos kokybės įranga, kuria savo garso ir vaizdo įrašams gali pasinaudoti ir Tu! Daugiau informacijos ieškok www.wrkland.com/lt/sprendimai/podcast-studija
Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt. Tā savu misiju redz Latvijas okupācijas muzejs, kurš pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas atgriezies Vecrīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, ar jaunu ekspozīciju. Kā vēsturisko padarīt aktuālu, par kādām vertībām iestājas Okupācijas muzeja biedrība, aicinot apmeklētājus uz atkal tikšanos klātienē? Saruna par trimdas ieguldījumu gan muzeja veidošanā un dibināšanā, gan ziedojumu piesaistīšanā un muzeja uzturēšanā visu nu jau 29 gadu garumā, gan arī par trimdas aktivitātēm pirms neatkarības atjaunošanas. Un, protams, par muzeja šodienas aktualitātēm. Sarunājas Latvijas Okupācijas biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Bungs, Latvijas okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, Latvijas Okupācijas biedrības biedrs; Nākotnes nama projekta vadītājs Valters Nollendorfs un Latvijas okupācijas muzeja vadītāja no 2002.- 2014. gadam Gundega Michele.
Laidos pradžioje - orų prognozė ir naujausia informacija iš karo niokojamos Ukrainos. Ją pateikia užsienio naujienų redaktorius.Karas daro itin didelį poveikį: ginkluoti konfliktai žalingi visuomenės socialinei aplinkai, dažnai sustabdo ekonomikos vystymąsi, eikvoja išteklius, be to, tiesiogiai niokojama natūrali aplinka.Nors didžioji dalis nuo karo bėgančių ukrainiečių apsistojo sostinėje, jų sulaukiama ir atokiuose regionuose. Gausi bendruomenė apsigyveno Akmenės krašte. Net per šimtą vaikų lanko lietuviškas mokyklas. Nors prie gyvenamosios aplinkos ukrainiečiams prisitaikyti pavyksta, darbo paieškos regione sunkios.Šį savaitgalį savo kelionę po Lietuvą pradeda interaktyvus pabėgimo kambarys „Misija: Žaliasis kursas“, kurio lankytojai turės galimybę patikrinti ir pagilinti savo žinias apie tvarumą, aplinkosaugą bei ES iniciatyvas kovos su klimato kaita srityje.Maždaug ketvirtadalis namų ūkių šalyje nėra prisijungę prie centralizuotų nuotekų tinklų. Skatinti gyventojus tą padaryti Aplinkos ministerija bandys taikydama estišką modelį. Tačiau visiškai atsisakyti lauko tualetų Lietuvoje neketinama.Šįvakar oficialus „Eurovizijos“ atidarymas: be kelių dešimčių Europos atlikėjų, raudonu kilimu žengs ir Lietuvos eurovizinė viltis Monika Liu.Ved. Darius Matas
www.krepsinis.net rengiama laida. Prenumeruokite mūsų kanalą ir laidą išgirskite pirmieji! Nepamirškite paspausite ir LIKE mygtuko, taip atsidėkodami už mūsų darbą. 00:00 – įžanga 01:05 – Jono misija Ganoje 13:40 – noras perimti Prienų klubą 16:08 – prieštaringai vertinami LKF viceprezidentai 39:03 – ar vystosi LKL klubai 44:15 – „Ryto“ laukiantis charakterio išbandymas 48:36 – Jono žvilgsnis į „Lietkabelį“ ir „Rytą“ 57:48 – ką blogai padarė „Žalgiris“? 1:04:46 – teisėjo klaida lyderių mače