Podcasts about Raimonds

Nu 24. da 27. marta Rēzeknis SPA centrā nūtiks storptautyskys muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”7. – rodūšuos darbneicys, lekcejis, paneļdiskusejis, taipat ari Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis studentu i pasnīdzieju dorbu izstuode “Plunkšķis”. Muokslinīki, redzīņa lideri, uzjiemieji i rodūšūs industreju puorstuovi saīs kūpā, kab dūmuotu ap muokslys i kulturys jūmu regionalajā atteisteibā. Muokslys foruma sova ceļa guojiejim prīškvokorā, kab runuotu par muokslu kai izpausmis veidu Latgolā i latgaliski, muokslu kai reiku sadarbeibai, jaunim suokumim i izaugsmei, runuosim ar rodūšūs procesu vierzeituoju, reklamistu, Muokslys akademejis Latgolys filialis vadeituoja asistentu Raimondu Plataci i drēbu dizaineri i modys muokslineicu Laimu Jurču. Raimonds Platacs izsver, ka dzeive i dareišona Latgolā prosa zynomu spāku i drūsmi, puorlīceibu pošam par sevi i tū, kū tu dori. “Lai dzeivuotu ite, Latgolā, i ītu tū sovu ceļu, juobyut ir stypram, juobyut taidai speiteibai i koč  kaidai misejis sajiutai. Ka tu gribi ite dareit lītys, tod tī ir koč kaids procents misejis sajiutys. Deļtuo munejuo, pošam sova ceļa īšona satur tū miseju, drūsmi i mīlesteibu pret sovu zemi.” Pasauļa leimiņa dizainere i muokslineica Laima Jurča kaidu laiku ir dzeivuojuse Reigā i dorbuojusēs tī, sopvus niu jei dzeivoj Latgolā. Taipat obeji ar veiru sepinej par sova lauku eipašuma atteisteišonu ite, kur byutu, radeitu i dzeivuotu naviņ jī poši, bet tei byutu ari vīta cytim pasauļa muokslinīkim. Laima modu redz kai autentiskuo vaicuojumus vītā, kurā tu esi. “Atsagrīsšona ite, Latgolā, īt ar daudzim izaicynuojumim, eipaši stereotipu lauzšonu, kam es puorstuovu taidu nūzari kai moda, kas bīžai viņ pīprosa tev dzeivuot lelpiļsātā. Byut vysu laiku taidā dinamiskā ritmā. Tī apstuokli vīnkuoršai ir taidi, kas maņ kai personeibai nader. Es saprūtu, ka maņ ir vajadzeigs atsagrīzt pi koč kuo autentiska, pi koč kuo cīši eistyna… maņ redzīs, ka itymā laikmatā mes taišni asam privilegeiti ar tū, ka mes varim byut, kai mes gribim. Muns taids eksperimentalais pīguojīņs modai ir turpynuot radeit naatkareigi nu tuo, kur mes asam.Tei jau ari ir muna pošpīteikameiba i profesionalitate, kam es asu izguojuse itū ceļu piec standarta, kai vajag, dzeivojūt Reigā i tamleidzeigi. Niu es varu īt i dareit jau pa sovam. Pamatā muna rodūšuo darbeiba itūšaļt nūteik nu Latgolys.” Raimonds izsver, ka muokslys i kulturys patieriešonys parodumi i gribiešona piec juos iz vysa bīžuok suocās taišni saimē. “Tū navar nu augšys cylvākam izmīgt, es dūmoju, ka tī ir juobyut kaidai iņteresei. Daudzim tei iņterese rūnās saimē, ka jī ir nu bierneibys apmekliejuši pasuokumus, i tei ir taida tradiceja, ka cylvāks, jis īt piec inercis tuoļuok, iņteresejās, paplašynoj sovu redzis lūku. Var īiņteresēt, bet tys vaira atkareigs nu poša cylvāka. Kultura i muoksla boguotynoj cylvāku, taipat kai volūdys i daudzi kas cyts… Muoksla i kultura ir par cylvāka augšonu, kam nav gola.” Muokslinīka vīns nu aizdavumu ir sabīdreibys kulturizgleiteiba. Par juos lūmu sabīdreibys redzīņa paplašynuošonā i storpnūzaru diskusejis veicynuošonā turpynoj Raimonds. “Muoksla navar byut neitrala i es ari varu pasaceit, ka ir sabīdreibā taidi prīškstoti, par kurim nivīns narunoj. Ite, Latgolā, ari ir vysaidys lītys, par kurom mes narunojam, koč ari saprūtam, ka itys eksistej. Caur taidim muokslys i kulturys formatim eistineibā tī ir taidi tylti komunikacejai, diskusejai. Deļtuo taišni itymā laika, kod cylvāki dzeivoj kotrys sovā informacejis burbulī, ar taidim naīrostim formatim var izsist jūs nu itūs īrostūs burbuļu i ļaut jim pasavērt nu cytim redzisleņkim iz tū informaceju, kuru jis patierej i vyspuor iz procesim, iz pasauļa i dzeivē.” Storptautyskais muokslys forums “Crossroads X Krustceļi”, kas nu 24. da 27. marta nūtiks drupeit biedeigi slovonajā Rēzeknis SPA centrā, byus juo pyrmais pasuokums. “Daudzi runoj ap Latgolu, ka ite cylvāku nav, ka ite nav, kū dareit, nūsaceiti par tukšumu, i tys SPA centrs ir kai taida metafora Latgolys situacejai jeb prīškstotam par Latgolu. Ar tim pasuokumim, kū mes organizejam, muokslys tierdzeņu “Neskarts”, kur mes īmam vydā tukšuos vītuos i pīpyldom tuos vītys ar pasuokumim, ar cylvākim, ar muokslu, ar nūtykumim. Mes paruodom, ka estineibā, ka tu gribi, tu ari vysu regionu vari pīpiļdeit, ka tu vīnkuorši dori i aizpiļdi tū telpu. Ite telpys iraida, daudz.” Atsokūt iz vaicuojumu par tū, voi muokslai vajag reklamu, Laima ar Raimondu izsver, ka muosklai vajag dialogu i parunuošonu, i vinnej tys, kurais īt sovai auditorejai preteimā. Laima vys pīzeist, ka tys nav vīglai. “Cīši profesionali itam juopīīt, kai dorbam. Tu vīnkuoršai īmi i runoj. Maņ pošai tys ir cīši lels izaicynuojums…Tu pats sovu personeibu taidā veidā pylnveidoj, ka tu praktizej tuos lītys i tod jau vīnā šaļtī tys aizīt teiri organiski.” Latgolys muokslinīki Latvejis i pasauļa kontekstā – voi jī izaceļ, i kai ir byut muokslinīkam nu Latgolys? Turpynoj Laima. “Tys ari sovā ziņā izlīk taidu atbiļdeibu, ka tev tys vuords ir juonas i juopastuov par koč kaidom vierteibom, i tymā pošā laikā juorauga lauzt koč kaidi streotipi, kas ar tū saistuos. Īt otkon taidu sovu ceļu i dūmuot, kai tu vari tū latgaliskū stuosteit pa sovam. Vystik cīnejūt tradiceju i vidi, nu kurys tu īmi.” Raimonds Platacs skaita, ka niu byut muokslinīkam nu Latgolys ir cīši pateiceigi, kam globali vierzīņs ir autentiskums. “Tys ir ap tū, ka lokalais, specifiskais, autentiskais. Vyss, kas ir naglobals, bet taids, mozs, specifiskys. Deļtuo byut niu latgalīšam ir eistynais laiks. Mums ir vysys īspiejis byut iņteresantim. Vyss pasauļs sastuov nu pogostu. Tu aizbrauc jebkur i saprūti, ka tu eistineibā, tys ir ni nu tuo, ka tu bēdz nu pasauļa, bet tu saprūti, ka tu vysur vari byut, bet tova izalaseišona ir byut ite.”  

Stāsta Saulkrastu novada Kultūras centra krājuma glabātāja Ilva Erkmane Vai zini, kas bija Alma Matilde Paula, dzimusi Brodele, un kāpēc par viņas dzīvi mēs stāstām tieši šomēnes? Tā bija Latvijā tik mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un apbrīnotās, izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māte. 1904. gada 21. marts Pēterupes baznīcā atnācis ar svinīgu brīdi – tiek kristīta 17. februārī Neibādē dzimusi meitenīte Alma Matilde. [1] "Brodell" – baznīcas grāmatas ierakstā Nr. 8 jaundzimušās vārds ierakstīts krieviski un vāciski, un uzvārdam abās valodās trūkst galotnes latviskā "e". Tālāk visas ziņas par mazulītes izcelšanos seko kirilicā, krievu valodā, kā jau cara valdīšanas laikā noteikts: tēvs Burhards Antons Brodelis, māte Jūla (dzimusi Krastiņa), abi kristīti "no vietējā mācītāja" vietējā luterāņu dievnamā. Par meitenītes krustvecākiem aicināti Minna un Jānis Krastiņi, Pēteris un Alvīne Dreimaņi. Ieraksts veikts līdzenā, skaistā rokrakstā, kas, visticamāk piederējis šajā laikā (no 1895. līdz 1931. gadam) Pēterupes baznīcā kalpojušajam mācītājam Jānim Stāmeram. Tā kā tajā pašā rokrakstā baznīcas grāmatā veikts ieraksts 1904. gada augustā par barona Aleksandra fon Pistolkorsa aiziešanu mūžībā, tad varam būt diezgan droši, ka mazo Almu Matildi Brodeli Pēterupē kristījis Jānis Stāmers, dodot  svētību mazajai meitenei, kura vēlāk kļūs par izcilu cilvēku – Latvijā tik mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un apbrīnotās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māti. Alma Matilde Brodele nāk no kuplas ģimenes. Par spīti trūkumam, kas liedz meitenei skoloties vairāk kā divas klases vietējā skolā, viņa iemanto apbrīnojamu noteiktību un rakstura stingrību. "Vienīgā no septiņu bērnu ģimenes pārcēlusies uz Rīgu, čakla, izdarīga, apveltīta ar dabīgu skaistumu. Almas nākamā vīra Voldemāra mamma līgavu dēlam nolūkoja Gorbuša kundzes modes salonā, kur Alma tērpiem šuvusi pērlītes." [2] Un drīz vien Alma Matilde kļūst par Voldemāra sievu, iegūstot Paulu dzimtas uzvārdu. 2023. gadā iespiestajā greznajā grāmatā "Ak, sievietes", kas ieved Edītes Pauls-Vīgneres atmiņu un krāšņās tekstilmākslas pasaulē, redzama "Edītes mamma Alma Matilde smalkos tērpos pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. ..Tolaik dāmām vienmēr bija rūpīgi safrizētas un ieveidotas frizūras. Mamma bija Edītes palīgs un balsts visa mūža garumā." [3] Arhīvu filmu lentēs nav daudz brīžu, kur redzama Alma Matilde Paula. 1979. gada filmā "Dzīparos apslēptā pasaule", sekojot Edītes Pauls-Vīgneres grandiozo tekstilmākslas darbu tapšanas stāstiem, nedaudz iepazīstam viņas vecākus. Enerģisko, humora pilno tēvu, un nopietno māti ar it kā sevī vērstu skatienu. Māte klusē, un izstādes atklāšanas kadros filmas sākumā, kā apliecinot viņas raksturu, aizkadra balsī skan vārdi: "Lai paliek jūsu noslēpums, sirmie Pauli, cik rūpju atdots Edītei, cik pacietības dāvāts Raimondam." [4] Taču videokadros no piecpadsmitās līdz septiņpadsmitajai minūtei varam māti vērot, visai ģimenei iesaistoties milzīgā gobelēna velku uzvilkšanas brīdī vīra Voldemāra konstruētajās stellēs. Viņas stihija ir darbs. Pat divus gadus iepriekš filmējot, atraisītības brīdi kinokamera notvērusi, esot Almas Paulas ierastajā vidē, piemājas dārzā pie galda ar tikko nolasīto dārza ogu traukiem. Rokas darbojas, acis nolaistas, un tajā brīdī atskan vārdi: "Un dēlu es ļoti mīlēju, man viņš ir ļoti mīļš. Nenormāli esmu mīlējusi viņu..." [5] Mātes teikto vārdu nozīmē tālāk aizved dzejnieks Jānis Peters savā 1982. gada grāmatā "Raimonds Pauls": "Paverieties Raimonda Paula koncertā – kaut kur piektajā sestajā rindā sēd divi baltām galvām. Kalsns, enerģisks, sīksts vīrs labos gados ar spīdīgu pakausi. Jaunības bildēs Raimonds viņam ir tik līdzīgs! Un blakus spīdīgajam pakausim tā baltā ābele ir māte. Tēvs smaida, brīžiem pat līgojas līdzi dēla mūzikai, māte? Nu, jā, raud. Elpa žņaudzas ciet, acīs bailes. […] Un, manuprāt, tā nav tikai pārjūtīga daba vai laimīgs saviļņojums. Māte atceras. Māte zina, kāpēc viņa raud. Tās ir smagu dzīves ceļu gājušas asaras un bailes. Bailes no negaidītā, neparedzamā." Pirmdzimtā, dēla Gunāriņa, kurš dzimis pirms Raimonda un Edītes, zaudējums. Bažas, radio dzirdot atskaņojam dēla pirmās dziesmas: "Ka tik Tev kāds kaut ko ļaunu nenodara..." Vēlākie  pārdzīvojumi, kurus pats Maestro pieminējis vairākkārt: "Par saviem vecākiem varu pateikt visu to labāko. [...] Bija laiks, kad es tēvam un mātei nodarīju sāpes. Tas bija. [...] Pēc tam jau centos atmaksāt viņiem ar labu, bet tas bija krietni par vēlu. Vecāki jau bija gados. Viņu personības līdz pat šai dienai līdz galam nespēju izprast. Nezinu, no kurienes šie vienkāršie strādnieku cilvēki to ņēma, ka man jāmācās mūzika, ka Edītei jāiet Mākslas akadēmijā. Viņi spieda mūs mācīties. Viņiem bija sapnis, lai mēs dzīvotu labāku dzīvi," atceras Raimonds Pauls. [6] Tomēr vecāku Voldemāra un Almas Paulu aizkustinājums filmas kadros, kur redzams Dziesmu svētku koncerta noslēgums pēc kopkora atskaņotās dziesmas "Manai dzimtenei" Mežaparka estrādē, ir bez mazākās šaubu ēnas par to, ka vecāku rūpes ir vainagojušās ar milzīgu gandarījumu. [7] 2024. gada pavasarī uzplauka iecere Mātes dienas priekšvakarā Pēterupes baznīcā pieminēt Almu Matildi Paulu ar koncertu viņas dzimšanas un kristību 120. gadadienas atcerei kā Latvijas tautas mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māti. Iecere gan nerealizējās, jo, Maestro vārdiem runājot, piedāvājums nācis par vēlu. Kādā nesenā intervijā Edīte Pauls-Vīgnere šo ieceri pieminēja, pēc tam piebilstot: "Arī tagad taču var aiziet uz Lāčupītes kapiem vienkārši aiznest mammiņai ziedus." [8] Šī gada 22. februārī Edīte Pauls-Vīgnere devās mūžībā. Pieminot Almu Matildi Paulu un Edīti Pauls-Vīgneri, ziedus uz Lāčupītes kapiem tagad nesīsim viņām abām – mātei un meitai... --- [1] Almas Matildes Brodeles dzimšanas datums pēc jaunā stila ir 2. marts, savukārt 20. gs. sākumā Bīriņu muižai piederošā Neibāde un Pēterupe ir tagadējās Saulkrastu pilsētas daļas. [2] No 2023. gadā izdotās Edītes Pauls-Vīgneres grāmatas "Ak, sievietes! Teatrālās tekstīlijas", kura tapusi sadarbībā ar Sandru un Valdi Ošiņiem un ar brāļa Raimonda Paula atbalstu. [3] No grāmatas "Ak, sievietes! Teatrālās tekstīlijas". [4] Studijā "Telefilma Rīga" 1979. gadā tapusī filma "Dzīparos apslēptā pasaule". [5] Rīgas kinostudijā 1977. gadā tapusī filma "Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku". [6] Žurnāls "Ieva", 2010. gada 47. Nr., pārpublicēts vietnē santa.lv 2021. gada 27. decembrī. [7] Rīgas kinostudijā 1977. gadā tapusī filma "Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku". [8] No 2024. gada 1. jūnija intervijas žunālā "Santa".

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu ir klāt. Valdis ar Raimondu aplūkos katras komandas sniegumu, latviešu sekmēm šosezon, Banki klubu maiņu, kā arī prognozēs sezonas uzvarētājus.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Raimonds Feldmanis – aizrautīgs profesionālis un iedvesmojoša personība. Intervijā apspriežam viņa karjeras ceļu, sasniegumus un personīgās atziņas, kas palīdzējušas viņam veidot panākumiem bagātu dzīvi.

Ikgadējais Eirolīgas apskats kopā ar Valdi Valteru un Raimondu Zepu ir klāt. Apskatīsim katru komandu un ko no tās sagaidīt, prognozēsim latviešu sniegumu šosezon, kā arī izteiksim domas par galvenajiem favorītiem uz uzvaru 2024/25 Eirolīgas sezonā!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

No 21. septembra "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā skatāma Ingas Melderes un Luīzes Nežbertes izstāde "Saulstāves". Raidījumā "Mākslas vingrošana" mākslas kritiķis Vilnis Vējš ar tēlnieci Luīzi Nežberti un dzejnieku Raimondu Ķirķi sarunājas par plašo atsauču klāstu šajā izstādē un par to, kāpēc nacionālais romantisms atkal ir modē. Gleznotāja Inga Meldere studējusi Latvijas Universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā un Mākslu universitātē Helsinkos, zināšanas papildinot arī Jana van Eika Akadēmijā Māstrihtā, pašlaik dzīvo un strādā Helsinkos. Savukārt tēlniece Luīze Nežberte dzīvo un strādā Vīnē, studē tēlotājmākslu Vīnes Lietišķo mākslu universitātē un vada mākslinieku izstāžu vietu "Pech". Luīze pētījusi latviešu arhitekta un etnogrāfa Paula Kundziņa rakstus, atrodot tajos ziņas par kādu būvdetaļu brāļu draudžu kustības ietvaros celto saiešanas namu arhitektūrā – sauļoto stabu. Abu mākslinieču veikums ir telpiska instalācija, kas aptver jaunradītus un arī Latvijā iepriekš neeksponētus darbus - skulptūras, instalācijas, zīmējumus un gleznas. Izstādē skatāms arī kolektīvs kopdarbs – telpiska smilšu instalācija jeb “pigmenta istaba”, kuras veidošanā iesaistītas mākslinieces Ieva Putniņa un Elīna Vītola.  

Valdis Valters pirms Latvijas 3x3 basketbola izlases starta Parīzes Olimpiskajās spēlēs uz interviju aicinājis Raimondu Elbakjanu. Raimonds atklās spēcīgās puses mūse izlasei, galvenos favorītus uz uzvaru, kā arī aicinās jauniešus pievērsties vairāk sportam.

Izdevniecībā “Neputns” iznācis grāmatu kopums “Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs” un “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve”. Viena no tām ir biogrāfisks apcerējums par Latvijas pirmās valsts un arī trimdā aktīvo izcilu grāmatu izdevēju, otra ir apgāda "Zelta ābele" izdoto grāmatu katalogs. Vienotā stāstā tās sasaista abu grāmatu autora – kolekcionāra Laimoņa Oša personība. Miķeļa Goppera dzīvesstāstā vēl līdz gluži nesenam laikam bija daudz neizpētīta, izdevēja veikuma izpēte ir Laimoņa Oša mūža darbs.   Zīmols “Zelta ābele” zīmē kādu ideālistisku nepārtrauktību starp pirmās Latvijas valsts laiku un trimdas dzīvi. Un šāda nepārtrauktība tiešām pastāv, un tā ir grāmatu mīlestība, kas vada gan kolekcionāru un abu grāmatu autoru Laimoni Osi, gan darba redaktoru Raimondu Ķirķi. Lai arī reprezentablais izdevums ir pārāk smags ērtai lasīšanai, Laimoņa Oša sarakstītā Miķeļa Goppera dzīvesstāsta iepazīšana izvēršas par aizraujošu nodarbi. Sākusi lasīt, šķiros no galvenā varoņa jau krietni pāri pusnaktij un grāmatas pusei, kad kara bēglis Miķelis Goppers jau laimīgi nokļuvis Zviedrijā, atkal apvienojies ar ģimeni, atradis istabiņu vecā vasarnīcā, no kurienes ģimenes apgādniekam divas stundas jāpavada ceļā, lai strādātu smagu fizisku darbu grāmatspiestuvē Stokholmā, un tikpat ilgu laiku atpakaļceļā, atlikušajās diennakts stundās un brīvdienās turpinot cīņu par latviešu grāmatu izdošanu trimdas apstākļos. Miķeļa Goppera dzīvesstāsts lielā mērā izstāstīts caur izdotajām grāmatām. Veiksmīga ir izdevēju ideja dzīvesstāsta lappušu malās norādīt kodu, kas pieminētās grāmatas sasaista ar kataloga lappušu numerāciju. Tādejādi abas grāmatas var lasīt gan kā lineāru vēstījumu, gan kā izziņu literatūru, uzreiz uzšķirot nepieciešamo šķirkli. Grāmatu kopuma, kas atklāj izdevēja Miķeļa Goppera dzīvi, tapšanā pamatīgu darbu ieguldījis redaktors Raimonds Ķirķis. Viņš ir ne tikai grāmatu par Miķeli Gopperu redaktors, viņš savā ziņā ir arī Goppera darba kolēģis, izdevniecības ar “Neputns” galvenais redaktors. Laimoņa Oša monogrāfija “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve” lielā mērā ir visas Gopperu dzimtas stāsts. Tas sākas ar vectēvu Jāni Gopperu, kurš „Maskatu” mājas Plāņos, prasmīgi saimniekodams, bija izveidojis no nekā, vienlaikus būdams cienīts Hernhūtes brāļu draudžu kustības sacītājs. Jo pamatīgāk izstāstīts tēva, Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļa, latviešu strēlnieku virsnieka Kārļa Goppera dzīvesstāsts. Tradicionāli dzimtas stāstos uzsvērta tiek patriarhālā līnija, taču Laimonis Osis pietiekamu vērību piegriež arī Miķeļa Goppera mātei Verai Pajevskai, grāmatā ir brīniškīga epizode, kur mājas viesībās no galvas skandēta dzeja, un šai sacīkstē Edvartam Virzam līdzi turēt spējusi vien Vera Goppere, saprotams, skandējot dzeju krievu valodā. Grāmatu kopums "Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs un Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve" rokās iegulst kā pamatīgs smagums. Grāmatas diezgan burtiskā nozīmē ir pamatīgs ķieģelis latviešu grāmatniecības vēstures ēkā. Un lai arī tik pilnīgs grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīves un darba apraksts tā pa īstam noderīgs visdrīzāk būs salīdzinoši nelielam pētnieku un speciālistu lokam, ir vēl kāds aspekts, kas piemita arī "Zelta ābeles" izdevumiem. Tā ir sajūsma, kas pārņem, šķirstot tik skaistu, pamatīgu, un arī atjautīgi iekārtotu izdevumu. Par Laimoņa Oša mūža darbu stāsts arī raidījumā Radio mazā lasītava:  

Valdis Valters ar Raimondu Zepu pirms Final 4 apskatīs play-off notikumus, izteiks veidokļus, kas latviešu spēlētājiem gaidāms nākamajā sezonā un prognozēs 2023/24 Eirolīgas čempionus!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu apskatīs regulāro sezonu Eirolīgā, aplūkos latviešu sniegumu šosezon, kā arī prognozēs 2023/24 Eirolīgas čempionus!

Šoreiz pie Lauras I'mperfekt Piektdienā latviešu meksikānis Raimonds Gudrups. Kāpēc latviešu meksikānis? Noklausies! Parunājām par to, kā Raimonds nokļuva Meksikā un ko tā viņam nozīmē, par to, kā bez apgaismojuma ar vabolīti naktī braukt pa serpentīna ceļu, par maijiem, par ceļošanu vienatnē un par to, kāpēc Meksikā vēl ir “īstuma” piegarša.

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs Vai zini, ka 1934. gadā plaukstošā "Bellaccord Electro" uzņēmuma gada apgrozījums bija jau ap 80 000 latu, un papildu ieņēmumi tika gūti arī no Ziemassvētku eglīšu rotājumu ražošanas? Kompānijai piederēja veikals Rīgā. Kā jau nopietna firma, "Bellaccord" izdod arī savus katalogus. Top arī atsevišķi reklāmas izdevumi un sludinājumi laikrakstos, kā arī plakāti. Izpētot katalogus, Atis Bērtiņš savā grāmatā par skaņuplatēm veicis pētījumu par "Bellaccord" pārstāvētajiem mūzikas žanriem. Ārzemju deju mūzika – 28%: Arpads Czegledy, Vesbijs, Barnabas Geči, arī "Bellaccord" džeza orķestris.  Latviešu deju mūzika – 19%: Alfrēds Vinters, Alfrēds Poriņš, Saša Vladijs, Oskars Stroks. Jānis Āre, Aleksandrs Kortāns, A. Briedis, Brāļi Laivinieki, Osvalds Uršteins, Roberts Zommers, Roberts Vizbulis. Krievu un čigānu romances un dziesmas – 12,4% Pētera Ļeščenko, Dana un kazaku kora izpildījumā. Ārzemju komponistu klasiskā mūzika – 11%. Opermūzika – Džakomo Pučīni, Žoržs Bizē, Džuzepe Verdi, Šarls Guno, Volfgangs Amadejs Mocarts. Vēl arī Johans Sebastiāns Bahs, Ludvigs van Bēthovens, Francis Šūberts, Pēteris Čaikovskis, Fenerncs Lists un citi autori latviešu un ārzemju mākslinieku izpildījumā.  Latviešu mūzika un dziesmas – 10,3%. Tai skaitā – latviešu klasiķi: Emīls Dārziņš, Andrejs Jurjāns, Jānis Kalniņš, Jāzeps Vītols, Jānis Mediņš, Lūcija Garūta, Jānis Ivanovs, Voldemārs Stūresteps, Pauls Šūberts. Kā izpildītāji jāmin Teodora Reitera koris, Teodora Vēja vadītais orķestris, "Bellaccord" stīgu kvartets, solisti Mariss Vētra, Herta Lūse, Tālis Matīss, Pauls Sakss, Artūrs Priednieks-Kavarra, Voldemārs Ančarovs-Kadiķis, instrumentālais trio, pūtēju orķestri Alfrēda Segliņa vadībā u.c. Koncerta un salona mūzika – 7%. Toselli, Valdteifels, Lehārs, Grīgs, Ketelbejs, Šūmanis, Mendelsons, Brāmss u.c. Operešu mūzika – 3%. Raimonds, Abrahams, Eislers, Štrauss, Kalmans. Garīgā mūzika – 2,2%. Korāļi, Ziemassvētku dziesmas, latviešu un ārvalstu mākslinieku izpildījumā. Ērģeļu pavadījumā un a cappella solo un kvarteta izpildījumā. Ārzemju marši – 2,2%. Apmēram 40 dažādi marši no visas pasaules. Kā redzam, redzamākie latviešu autori te ieņem diezgan nelielu daļu no kopējā repertuāra. Relatīvi maz ir kora dziesmu, latviešu oriģinālkompozīciju. It kā autori nav vēlējušies uzticēt savus skaņdarbus "Bellaccord", jo tā laika Latvijas likumdošana nepieprasīja saņemt autoratlīdzību par darbu atskaņošanu. Patiesības labad jāatzīst, ka Helmārs Rudzītis savulaik saņēmis kritiku par šo "kosmopolītisko un arī lēto" saturu. Starp citu, tajā laikā tas nebija nekas neparasts, ka izcili operdziedoņi pievērsās arī šlāgeriem. Viens no iemesliem bija nepieciešamība nopelnīt. Tajā pašā laikā Latvijas Nacionālās operas zvaigznes prata arī šlāgeri dziedāt ar gaumi, vienkāršību un dziļu sirds siltumu. Jā, tika pārmests arī, ka "Bellaccord" pārspieda plates no ārzemju matricām. Taču to daudzums bija tikai 4% no kopējā daudzuma. Lai gan repertuārs veidojies diezgan stihiski, bez nopietnas plānošanas, kopumā "Bellaccord" devums latviešu tā laika skaņuplašu piedāvājumā ir vērtējams kā daudzveidīgs un interesants. Tauta bija iemīļojusi savus dziedātājus, tika atspoguļoti tā laika populārās mūzikas ritmi. "Bellaccord" plates skanēja radio, kā arī kinoteātros un citās izklaides vietās, nerunājot par to, ka daudzi vēlējās iegādāties šīs plates savām kolekcijām. Bet arī tie, kurus interesēja vienīgi nopietnā mūzika, varēja sev atrast piemērotu repertuāru. "Bellaccord" savas plates pārstāvēja Latviju divās starptautiskās izstādēs: Stokholmā (1934. gadā) un arī Briselē. Vēlāk "Bellaccord" savu produkciju eksportēja arī uz citām valstīm. Helmārs Rudzītis minējis Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Poliju un pat Ķīnu. Šajā gadījumā ārzemju mākslinieki viesojās Rīgā un kopā ar "Bellaccord" orķestri ierakstīja dziesmas savā valodā. Rudzīša atmiņās minēts sakars ar tālo Mandžukuo. Tā bija Japānas impērijas vasaļvalsts Ķīnas republikas ziemeļrietumos, kas pastāvēja no 1932. līdz 1945. gadam. Taču "Bellaccord" nav ražojis plates mandžūru vai ķīniešu valodā! Uz Mandžuko tika sūtīti Pētera Ļeščenko ieraksti, jo tur atradušās lielas krievu emigrantu kopienas. Latvijas Radiofona darbinieks Kārlis Krūklītis raksta, ka 30. gadu beigās "Bellaccord" atvēris filiāli Tallinā, kur arī tika iespiestas plates. Repertuārā – igauņu tautas dziesmas un dejas, Tammeveski, Vaarmanna, Siiraka sacerējumi, Alfrēda Vintera dziesmas, tulkotas igauniski. Somi noskatījās no igauņiem un drīz "Bellaccord" studijā skanēja arī somu balsis. Taču darbs aprāvās sakarā ar Otro pasaules karu. Ir bijusi neliela sadarbība arī ar Zviedriju. Šeit gan izskatās, ka zviedri "Bellaccord" plates izdevuši ar "Cameo" nosaukumu. Bijusi arī sadarbība ar Lietuvu. Dažas dziesmas ieskaņojis lietuviešu dziedonis Stepas Graužinis.   Atsevišķi gribas atzīmēt arī ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa runu 1934. gada 18. maijā un Iekšlietu ministra Viļa Lāča runu 1940. gadā. Bet tas jau ir cits stāsts par "Bellaccord" pēdējiem gadiem Padomju Latvijā. Viss, ko radīja Rudzītis, aizņēma gandrīz 14 gadus, taču pagāja nepilns gads, lai sāktos sabrukums. 1940. gadā Helmāra Rudzīša īpašums tika nacionalizēts un "Bellaccord Electro" fabrika nonāca Latvijas PSR Radio aizbildnībā. Otrā pasaules kara laikā "Bellaccord" darbība tika atjaunota, bet tās vadība nonāca vāciešu rokās. Uz etiķetes parādījās uzraksts vācu valodā "Sonderklasse" – īpašā klase. Neskatoties uz kara apstākļiem, 1943. gadā "Bellaccord" ražošana nesamazinājās, tieši otrādi – pieauga pieprasījums un tā gada produkcija sasniedza aptuveni 180 000 – 200 000 skaņuplašu. 1944. gadā, kad padomju vara atgriezās, rūpnīca ieguva "mazāk buržuāzisku" nosaukumu – "Rīgas skaņuplašu fabrika". Sakarā ar vēsturiskajiem notikumiem, Helmārs Rudzītis ar ģimeni 1949. gadā pārcēlās uz ASV.

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) žūrija paziņo nominantus septiņās nominācijās – labākais dzejas darbs, labākais prozas darbs, labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem, labākais prozas tulkojums latviešu valodā, labākais atdzejojums latviešu valodā, spilgtākā debija literatūrā un spilgtākais darbs literatūrzinātnē.  Līdztekus iepazīstina arī ar speciālbalvas ieguvējiem. Kultūras rondo ar nominantiem iepazīstina un savu izvēli raksturo žūrijas pārstāviji: žūrijas priekšsēdētāja, arī rakstniece, dzejniece un tulkotāja Ieva Melgalve, rakstnieks Osvalds Zebris un tulkotājs Ilmārs Zvirgzds. Latvijas Literatūras gada balvas nominanti Labākais prozas autordarbs Džena Andersone "Krīta apļi", "Zvaigzne ABC" Svens Kuzmins "Skaistums un nemiers", "Dienas Grāmata" Margarita Perveņecka "Aspirantūra", "Dienas Grāmata" Daina Tabūna "Raganas", "Ascendum" Kristīne Ulberga "Zem kupola", "Dienas Grāmata" Labākais dzejas autordarbs Ērika Bērziņa "Ardievas bohēmai", "Orbīta" Marts Pujāts "Dāma baltos džinsos", "Neputns" Ilmārs Šlāpins "never", "Neputns" Kārlis Vērdiņš "Lībiešu balādes", "Neputns" Labākais literatūras autordarbs bērniem Andra Manfelde "Vai mamma mājās?", "Dienas Grāmata" Luīze Pastore "Šis ir mans seriāls", "Aminori" Kārlis Vērdiņš "Jandāliņš", "liels un mazs" Inese Zandere "Izdomā sev auto", "liels un mazs" Inese Zandere "Putni mūs redz", "liels un mazs" Labākais atdzejojums latviešu valodā Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo", atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs, "Orbīta" Hasso Krulls "Metrs un Dēmetra", atdzejojis Guntars Godiņš, Latvijas Rakstnieku savienība "Sirreālisms igauņu dzejā", atdzejojis Guntars Godiņš, "Neputns" Iļja Kaminskis "Kurlā republika", atdzejojis Raimonds Ķirķis, "Neputns" Labākais prozas tulkojums latviešu valodā Halgrīms Helgasons "Sieviete 1000 grādos", tulkojis Dens Dimiņš, "Zvaigzne ABC" Viktorije Hanišova "Sēņotāja", tulkojis Jānis Krastiņš, "Pētergailis" Vids Morkūns "Ceļinieku stacijas", tulkojusi Dace Meiere, "Zvaigzne ABC" Viktars Marcinovičs "Mova", tulkojusi Māra Poļakova, "Prometejs" Oktavio Pass "Pērtiķis gramatiķis", tulkojis Edvīns Raups, "Neputns" Spilgtākā debija Gusts Ābele "Pasaulē mīļākais klusums", "Jānis Roze" Linda Gabarajeva "Apļi", "Neputns" Rute Kārkliņa "Ellīgi skaisti noslēpumi", "Zvaigzne ABC" Rolands Virks "Cilvēki man nepatīk", "Valters Dakša" Spilgtākais darbs literatūrzinātnē Ausma Cimdiņa "Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss", "Zinātne" Inguna Daukste-Silasproģe "Balsis pār jūru", "Dienas Grāmata" Viesturs Vecgrāvis "Pie augstā loga", "Dienas Grāmata" Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas dzejniekam un tulkotājam Contram (Marguss Konnula) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu Igaunijā, kā arī Ronaldam Briedim par kultūras izglītības programmas "Literārā Akadēmija" vadīšanu 20 gadu garumā. Februārī balvas ekspertu komisija paziņoja nominēto autoru un darbu "garo sarakstu", kā arī nosauca Mūža balvas ieguvēju – dzejnieci, prozisti un tulkotāju Margitu Gūtmani. Latvijas Literatūras gada balvai izdevēji 2023. gadā ir iesnieguši 104 grāmatas – 18 prozas darbus, 11 dzejas krājumus, 20 bērnu literatūras darbus, 38 tulkojumus, 12 darbus debijas nominācijā, savukārt pieci darbi pieteikti ārpus šīm kategorijām, informēja balvas rīkotāji.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

No 5. marta līdz 2025. gada 1. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā norisināsies izstāde “Ķermeņa dzeja. Aisedora Dunkane, Raimonds Dunkans un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”. Saruna ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Natāliju Jevsejevu un dejas vēsturnieci Valdu Vidzemnieci. Amerikāņu dejotāja un horeogrāfe Andžela Aisedora Dunkane (Angela Isadora Duncan, 1877–1927) tiek uzskatīta par spilgtāko modernās dejas pionieri. Viņu atbalstīja brālis – dejotājs un mākslinieks Raimonds Dunkans (Raymond Duncan, 1874–1966), kuram plastiskā deja kļuva par daļu no dzīves filozofijas. Abus iedvesmoja antīkās Grieķijas māksla un kultūra, kas izpaudās gan deju uzvedumos, gan tērpos – hitonos un togās, ko viņi valkāja: Aisedora – uz skatuves, bet Raimonds – arī ikdienas dzīvē. Aisedora Dunkane atteicās no tradicionālajām dejas formām, meklējot jaunu saturu un pamatojumu dejas mākslai. Pretstatā klasiskā baleta dejotājām šī jaunā deju stila izpildītājas uzstājās basām kājām un kustējās brīvi, bieži veidojot improvizācijas. Aisedora guva ierosmi no dabas tēliem: koku šūpošanās, viļņu ritmiskā plūduma, mākoņu slīdēšanas un putna lidojuma. Savulaik, aprakstot Rīgā notikušo plastisko deju vakaru, kāds latviešu žurnālists to nodēvēja par “ķermeņa dzeju”. 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs jēdziens “modernā deja” vēl nebija nostiprinājies. Biežāk tika lietoti apzīmējumi “plastiskā deja”, “brīvā deja”, “jaunā deja”. 1913. gadā Aisedora Dunkane Parīzē nodibināja plastiskās dejas skolu, kas veicināja šī termina izplatību. Tāpat sava akadēmija Parīzē bija Raimondam Dunkanam, taču tajā viņš uzsvaru lika ne vien uz dejošanas, bet arī mākslas, amatniecības un filozofijas pasniegšanu. Raimonds pats zīmēja, apgleznoja zīdu un izgatavoja mēbeles. Dejai netraucē valodas un kultūru robežas, tāpēc drīz vien Aisedorai Dunkanei radās daudz sekotāju. Arī Latvijā 20. gadsimta 20. gados viena pēc otras tika dibinātas jaunas deju skolas un studijas, kas popularizēja plastiskās, ritmoplastiskās dejas un Emīla Žaka-Dalkroza (Émile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) ritmikas metodi. Piemēram, Annas Ašmanes (1888–1967) mūzikas un ritmikas skola, Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola, Annas Kerē (1904–1989) plastisko deju skola, Mērijas Vigmanes (Mary Wigman, 1886–1973) skolas filiāle un vēl citas mācību iestādes. Īsu brīdi agrā bērnībā Beatrises Vīgneres deju studiju apmeklēja mākslinieku Romana Sutas (1896–1944) un Aleksandras Beļcovas (1892–1981) meita Tatjana Suta (1923–2004). Viena no pirmajām latvietēm, kura sekoja plastiskās dejas vilinājumam, bija Aija Bertrāne-Dunkane (dzimusi Meta Ivanova, 1891–1978), Raimonda otrā sieva.

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu apskatīs līdz šim aizvadīto sezonu Eirolīgā, Šmita sniegumu. Pārrunas Lomaža pievienošanos Boloņā, potenciālo Gražuļa spēlēšanu Eirolīgā un par citiem latviešiem šosezon.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Šajā raidījumā par savu pieredzi Pasaules Jauniešu dienās Portugālē, Lisabonā, stāsta Kristiāns un Raimonds. Viņi uz pasaules jauniešu dienām devās ar kopienu Emmanuel un pavadīja sagatavošanās dienas festivālā Koimbrā. Kristiānas dalās par aizkustinošo un vērtīgo viesmīlības pieredzi, savukārt Raimonds par to, kā žēlsirdības vakarā piedzīvoja Dieva pieskārienu un dziedināšanu.

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu apskatīs Eirolīgas jauno sezonu, Rolanda Šmita potenciālu šajā sezonā, komandu sastāvu izmaiņām un izsaka savas čempionu prognozes. Kā ierasts katru gadu, Raimonds ar Valdi spēlēs savstarpējo spēli izvēloties katrs 9 no līgas 18 komandām noskaidrojot labāko savā starpā.

Otrajā "Ruletes" epizodē pie Jurija Žigajeva ciemos Raimonds "Ģenerālis" Leja, kurš pastāstīja, kā uzsāka strīmera gaitas, cik maksā strīma ekipējums un arī daudzas citas interesantas lietas, turklāt bija arī rubrikas "Zvans draugam", "Bauris", "Norij krupi" un "Svētā piecminūte"

Welcome to the third episode of the No Sediment Wine Podcast. In this episode I sat down with Raimonds Tomsons, the winner of the ASI Best Sommelier of the World 2023 and the Best Sommelier in Europe and Africa 2017 to talk about the sommelier profession and sommelier competitions, as well as Raimonds' road to winning the Best Sommelier of the World. He also shared some thoughts and tips for us, wine lovers.

Jauns vārds Latvijas dzejā - šā gada Dzejas dienu balvai nominēta jaunā dzejniece Linda Gabarajeva. Kultūras rondo iepazīstamies ar viņu tuvāk un skan arī dzejoļi no balvai nominētā krājuma "Apļi". Linda Gabarajeva sarunā atklāj, ka parasti pieraksta pirmo rindu, jo ir sajūta, ka vārdi īsti nenāk no pašas. "Tā ir dāvanas sajūta - o, kādi interesanti vārdi man ienāca prātā. To es vienmēr pierakstu," bilst Linda Gabarajeva. "Parasti tā ir pirmā rinda, viņa kaut kā noformulējas man prātā. Tas nav mērķtiecīgi. Svarīgi, ka neesmu stresā un es tajā brīdī neko īpaši nedaru. Bet tas, kurā brīdī tā rinda noformulējas man prātā, it kā nav atkarīgs no manis. Kad tā rinda ir, tad vai nu tajā pašā brīdī vai vēlāk, reizēm pat vairākus mēnešus vēlāk, ir bijis pat kādus gadus vēlāk, tad pārējais teksts. To jau es apzinātāk būvēju, raugoties no pirmās rindas," stāsta Linda Gabarajeva. Savulaik Linda Gabarajeva vēlējusies kļūt par ilustratori, lai arī turpina studijas Mākslas akadēmijā, pēdējo gadu laikā sapratusi, ka zīmēšana ir vairāk sirdij, ka ir grūti uz to raudzīties profesionāli. "Ar tekstu es varu strādāt ļoti aukstasinīgi, man viegli ir pieņemt labojumus, man viegli ir pašai rediģēt. Ar zīmējumiem ir vairāk mīļa sajūta, ka tie ir mani mazie draudziņi," atklāj Linda Gabarajeva. Izvēli pievērsties tieši dzejai Linda Gabarajeva pamato ar to, ka no visām mākslām dzeja viņai ir vissvarīgākā.  "Mākslas akadēmijā vienā brīdī sapratu, ka viss, ko man stāsta par vizuālo mākslu, es to saprotu, bet saprotu par tekstu. Tad es arī sapratu, ka primāri lasu, ne skatos vizuāli," Linda Gabarajeva. Dzejas dienas viņai ir svarīgs pasākums ne tikai tāpēc, ka lasījumos skan dzeja, bet šajā laikā arī labi rakstās. Lindas Gabarajevas debijas dzejas krājumu "Apļi" izdevis apgāds "Neputns". Krājuma redaktors ir Artis Ostups. Ilustrācijas veidojis Aigars Opincānsm, bet dizainu Anta Pence. Linda Gabarajeva ir dzejniece, publicējusies žurnālos "Strāva", "Žoklis", "Domuzīme" un interneta žurnālos "Punctum" un "Satori". No angļu valodas atdzejojusi H. D., Edgaru Lī Māstersu un Kristīnu Roseti. Raksta arī publicistiku un īsprozu. Dzejas dienu balvai dzejas nominācijā izvirzīti Linda Gabarajeva, Marts Pujāts un Ilmārs Šlāpins, savukārt atdzejas nominācijā izvirzīti Raimonds Ķirķis, Māra Poļakova, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs un Māris Salējs, kā arī Pēteris Pildegovičs. Laureātu paziņošana un apbalvošana norisināsies festivāla "Dzejas dienas 2023" noslēgumā – 14. septembrī pulksten 18.30 mākslas centrā "Noass". Pasākumā dzeju lasīs nominētie autori un izskanēs grupas "Chairmen" koncerts.

In 2023, Raimonds Tomsons was crowned The Best Sommelier of the World and also Best Sommelier of Europe 2017 by the Association de la Sommellerie Internationale (A.S.I).Throughout this fascinating conversation, we go deep into Raimonds story, including his origins at the renowned Vincents restaurant, his journey in wine as well as the trial and tribulations to reach the pinnacle of his profession.Today, this very special guest details the many powerful lessons he has learned during his unforgettable journey of passion, triumph, and dedication.We further discuss the world's leading Sommelier competition and how it covers everything from vegan pairings to non-alcoholic recommendations, and how to accurately price a wine menu.As the director of Barents Wine Collectors, a Decanter Wine World Awards judge, and a Star Wine Lists jury member, Raimonds is simply a wealth of wine wisdom.Find out more: https://raimondstomsons.lv/en/index.htmlConnect on Insagram @Raimonds.tomsons to follow the journey!Since 2016, Bottled in China brings you into the food and drink scene through conversations with the some of the most happening personalities. Hosted by Emilie Steckenborn, the show is your one spot for all things food, beer, wine and spirits from across the world. Connect with us on LinkedIn or Instagram @bottled.in.china Podcast available on iTunes, Spotify , online or wherever you listen to your episodes! 

"Tukšo laukumu gleznotājs" – tā viņu nodēvē vācu izdevums "Die Welt" pēc izstādes Hamburgā. Un viņš to pieņem, gleznojot un pārgleznojot, rakstot un pārrakstot. Tuvojamies gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna simtgadei ar izstādi Cēsīs "Pārāk tuvu, pārāk tālu", ar filmu "Sarkanais šķūnis" un iestudējumiem teātrī. Kultūras rondo skan ieraksti, kas tapuši Amerikā un Latvijā, piedāvājam ieklausīties, kā savus memuārus lasa pats autors. "Pirmo reizi es sāku gleznot trimdā, Vācijā, kad mēs gaidījām kuģi uz Ameriku. Mums visiem izdalīja cigaretes, bet es tās savas cigaretes un arī papa un mammas cigaretes aizgāju uz krāsu veikalu un iemainīju visādas krāsas. Tad sāku gleznot un manas gleznas izskatījās kā Ludolfam Libertam," atminas Raimonds Staprāns.  Un tā viņš ir aizgleznojies līdz šai dienai. Viņš jau sen neglezno kā Liberts, viņš jau sen savas komerciālās gleznas neparaksta kā Kārlis Ulmanis, viņš jau sen vairs neglezno portretus, bet viņš joprojām glezno un raksta - gleznotājs un dramaturgs Raimonds Staprāns Sanfrancisko (ASV). Viņam ir 96 gadi. Ir 2023. gada 15. jūlijs, un Cēsu mākslas festivālu Cēsu izstāžu zālē atklāja ar gleznotāja Raimonda Staprāna darbu izstādi "Pārāk tuvu, pārāk tālu". Līdz 20. augustam var aplūkot 22 no viņa gleznām, kas atrodas Latvijā – muzeja vai privātkolekcijās. Raidījumā Kultūras rondo unikāla iespēja dzirdēt, kā Raimonds Staprāns pats lasa savu memuāru fragmentus Sīrančā pie okeāna, kur daudzus gadus reizi pavasarī satiekas draugi, lai sarunātos, lasītu priekšā savus darbus un apspriestos. Vienā tādā Sīrančas pavasarī arī Latvijas Radio bija iespēja būt klāt. Okeāna un radoša intelekta klātbūtnē. Bet tas viss būs vēlāk. Arī Raimonda Staprāna "Piecas gleznas" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Arī projekts ‘'Staprānam - 100”, kurā satiksies režisors Pēteris Krilovs, "VFS Films" producents Uldis Cekulis, teātra zinātniece Ieva Struka, veidojot filmu "Sarkanais šķūnis". Arī dramaturgs Matīss Gricmanis un režisors Toms Treinis, veidojot izrādi "Kur pazuda valsts" Dailes teātrī pēc Raimonda Staprāna lugām. Sastapsies arī aktieris Kaspars Znotiņš un Sanfrancisko Jaunais teātris, iestudējot izrādi "Anšlavs un Veronika". Pašlaik viņam ir 96 gadi, viņš joprojām ik dienas glezno un raksta, bet viņa memuāri vēl gaida savu iznākšanu. Raidījumā arī iespēja dzirdēt nelielu daļu no sarunām ar Raimondu un Ilonu Staprāniem, bet sākam gan arī šī gada jūliju, kad arī topošās filmas "Sarkanais šķūnis" režisors Pēteris Krilovs satiekams Cēsu izstāžu namā, Raimonda Staprāna izstādes "Pārāk tuvu, pārāk tālu" atklāšanā. Izstāžu nama 2. stāvā skatāmi arī videomateriāli no topošās filmas. Raidījumus par Raimondu Staprānu varētu veidot vairākus – par viņa attiecībām ar vēsturi, par lugām, par dzīvi trimdā un attiecībām ar cilvēkiem, protams, par glezniecību. Šoreiz vairāk par to.  Stiprs attēls un stipras zīmes. Tāpat kā pašportrets, ar kuru kuratore Maija Rudovska ir iesākusi izstādi "Pārāk tuvu, pārāk tālu". Maija Rudovska izstādi veidojusi no Latvijas kolekcijās esošajām Raimonda Staprāna gleznām, bet tikšanās un sarunas ar autoru bijušas noteicošās. Sīrančas sarunās varam atgriezties laikā, kad Staprāna galerists vēlas sarīkot viņa darbu izstādes uzreiz vairākās pilsētās, tas notika 1961. gadā. Raimondu iztaujā draugi Sīrančā pie okeāna. Kas ir Sīranča, ir grūti aprakstīt, bet reiz par to stāstīja režisors un aktieris Laimonis Siliņš, kura Mazajam teātrim Sanfrancisko lugas rakstīja Raimonds Staprāns. Tā ir vieta, kur Staprāns vienmēr pirmo reizi lasījis savu lugu tuvākajiem draugiem. Ir 2011. gads, kad Ingvildu Strautmani pirmoreiz aizved pie Ilonas un Raimonda Staprāniem Sanfrancisko, kur ir īpašā gaisma un pa kādam kolibri pie lielā loga stikla. Pa viņu logu paveras skats uz Amerikas liberālās kās pilsētas - Sanfrancisko - liberālāko rajonu, pa šo logu var redzēt pilsētas centru, līci un tiltu. Toreiz esmu izlasījusi pieejamās Raimonda Staprāna lugas, esmu palasījusi, kas pieejams internetā par viņa glezniecību. Amerikā un citur pasaulē viņš pazīstams kā gleznotājs, bet latviešu sabiedrībā – kā dramaturgs. Viņš pats teiks, ka dzīvo divās pasaulēs – amerikāniskajā un latviskajā. Pēc mūsu pirmās tikšanās un sarunām Sanfrancisko ar Ilonu un Raimondu Staprāniem tiekos ik gadu, kad viņi iebrauc Rīgā. Pandēmija tikšanās noliek "zūmā", bet pašlaik – tikšanās ir iespējama Cēsu izstāžu namā viņa gleznās. Sarunās 2011. gadā Sanfrancisko, gan paliekot aizkadrā, piedalījās arī viņa sieva Ilona Staprāns, biofizikas un bioķīmijas zinātņu doktore, kas ilgus gadus strādāja Kalifornijas universitātē, bet tagad pilda visas funkcijas, kas saistītas ar komunikāciju, e-pastiem, telefoniem, saziņu ar galeristiem. Tas ir ļoti būtiski, jo citādi Raimondam vēl vairāk tiktu atņemts laiks gleznošanai un rakstīšanai. Kad 2016. gadā Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā tiek izstādītas Raimonda Staprāna „Piecas gleznas”, muzejā tiekamies ar izstādes kuratori Elitu Ansoni, Ilonu un Raimondu Staprāniem. Noslēgumā ekskluzīva iespēja paklausīties, kā savus memuārus lasa pats autors Raimonds Staprāns. Tie vēl gaida savu izdošanu, bet, kas to lai zina, varbūt Raimonds vēl labo, svītro un raksta.

Learn insights from Rando Rannus, General Partner at Siena Secondary Fund, a seasoned founder with an exit and experienced startup mentor, in a thought-provoking fireside chat hosted by Raimonds Kulbergs, founder of BADideas.fund, 3x founder and startup advisor, as they delve into the powerful influence of founder-led investments on the Baltic startup ecosystem. They'll discuss the unique advantages of founders investing in founders and the most promising sectors for Baltic startups. They'll also weigh the merits of seasoned VCs versus experienced founders as investors and share insights on the future of the Baltic tech landscape. Don't miss this fireside chat that uncovers the driving forces behind the region's tech renaissance. Speaker:

Svētrīts. Studijā Bauskas baptistu draudzes mācītājs Raimonds Locs.

Dažas dienas pēc Latvijas 3x3 basketbola izlases triumfa Eiropas spēļu turnīrā “Basketstudijā 2+1” viesojās komandas galvenais treneris Raimonds Feldmanis. Runājām par: - sacensību sportisko līmeni; - Latvijas komandas veidošanu, dodot iespēju starptautisko pieredzi krāt jauniem basketbolistiem; - konkurenci un komunikāciju; - sešiem soļiem pēc Eiropas spēļu zelta; - kā 3x3 basketbolā izmantot skaitlisko vairākumu; - pārliecību, bet ne pašpārliecinātību; - katrā spēlē neizbēgamiem kritumiem un uzticību izraudzītajam spēles plānam; - plāniem vasaras turpinājumā; - sieviešu izlases perspektīvām; - kā tiks izraudzīts sastāvs septembrī paredzētajam Eiropas čempionātam; - Jauno izaicinājumu “Prometey” treneru štābā.   50 minūtes par un ap Latvijas 3x3 basketbola zelta panākumu!

Turpinās Anšlavs Eglītis – Losandželosā, Padurē un Siguldā. Turpinās Raimonds Staprāns. Kultūras rondo sarunas ar monogrāfijas par Anšlavu Eglīti autori Ievu Struku un aktieri Kasparu Znotiņu, kurš atveido Anšlavu Eglīti Sanfrancisko Jaunā teātra iestudējumā "Anšlavs un Veronika". Ievas Strukas monogrāfija par Anšalvu Eglīti atvērta arī Losandželosā. Latvijas un Amerikā top filma "Sarkanais šķūnis" par gleznotāju un dramaturgu Raimondu Staprānu; Padures muižā savukārt top filma pēc Anšalava Eglīša darba "Pansija pilī", bet aktieris Kaspars Znotiņš šovasar uz vienu dienu atkal pārtaps par Anšalvu izrādē "Anšlavs un Veronika". 30. jūnijā kultūras centrā "Siguldas devons" viesosies Sanfrancisko Jaunais teātris ar izrādi "Anšlavs un Veronika". Izrāde stāsta par dzīvesbiedriem – rakstnieku Anšlavu Eglīti un mākslinieci Veroniku Janelsiņu, kas lielāko mūža daļu pavadīja trimdā, ASV. Anšlava lomā – Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Kaspars Znotiņš; Veronikas lomā – Taira Zoldnere. Izrāde veidota pēc gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna lugas motīviem. Tā iesākas ar precētā pāra pārcelšanos no Ņujorkas uz Oregonu, turpinās Kalifornijā un noslēdzas ar Anšlava aiziešanu mūžībā. Staprāns, kas pazinis Anšlavu un Veroniku, pievēršas laulāto draugu personīgajām attiecībām, saskarsmei, intelektuālajiem strīdiem un domu apmaiņai, iepinot stāstus no viņu dzīves.  

Svētrīts. Studijā Rīgas Vīlandes baptistu draudzes sludinātājs Raimonds Logins.

Šajā lekcijā Raimonds dosies ar jums ceļojumā uz Kristus aicinājumu, un runās par dažādiem izaicinājumiem un situācijām tajā. Raimonds arī runās par to kā ar šīm lietām tikt galā.

“Personības koda” viesis šonedēļ vīnzinis Raimonds Tomsons. Pirms pāris mēnešiem sociālajos medijos vētru sacēla video no prestižā pasaules vīnziņu čempionāta, kurā redzama viņa uzstāšanās finālā. Kā Talsos dzimušam un Rojā augušam puisim no zemes, kurā nav senu vīna darīšanas tradīciju, sīvā konkurencē izdevās kļūt par pasaulē labāko someljē, kādas rakstura iezīmes tam nepieciešamas un vēl citas interesantas lietas.

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu atskatās uz aizvadītas Eirolīgas sezonas regulāro sezonu un izsaka prognozes par playoff. Tēmas: - Šmits un "'Žalgiris'' izredzes; - Sezonas pārsteigumi; - FINAL 4 prognozes; - Savstarpējās spēles rezultāti.

Šodien ''Vēstures lappuse'' sērijā Raimonds Vilde ar Valdi Valteru atskatās uz leģendārās volejbola komandas “Radiotehniķis” gaitām astoņdesmitajos gados.

Nedēļā, kad olimpiskie čempioni iepazīstināja ar saviem nākotnes plāniem, kas iezīmē nopietnus izaicinājumus Latvijas 3x3 basketbola saimniecībai, “Basketstudijā 2+1” aicinājām valsts vīriešu izlašu treneri Raimondu Feldmani un LBS 3x3 basketbola koordinatoru Kristapu Gotfrīdu. Runājām par nākotni: - Latvijas “zelta komandas” dalībnieku ieguvumiem un riskiem, iesaistoties Ķīnas projektā; - trenera iespējām attālināti ietekmēt treniņprocesu; - kā tiks veidota Latvijas izlase Pasaules kausam un Eiropas čempionātam; - konkurenci un “iespēju logu” tuvākajiem rezervistiem; - kurai komandai varēs sekot Latvijas līdzjutēji; - plāniem un spējām; - konstruktīvas komunikācijas lietderību; - jaunatnes izlašu sasniegumiem un perspektīvām; - 3x3 basketbola jaunatnes līgas un Latvijas kausa izcīņas pienesumu. 53 minūtes par 2023. gada sezonas izaicinājumiem 3x3 basketbolā!

Šoreiz sarunā Valdis Valters ar Raimondu Zepu atskatās uz aizvadītas Eirolīgas sezonas pirmo daļu. Tēmas: - Šmits kā līderis "'Žalgiris'' komandā; - ''Žalgiris'' veiksmīgā sezona; - Kurucam pēdējais līguma gads; - Kas vēl ir jāpierāda Obradovičam; - Eirolīgas komandā algu problēmas; - FINAL 4 prognozes; - Savstarpējās spēles rezultāti.

Liels izaicinājums būs mazināt energocenas, apkures rēķinus un panākt energo neatkarību. Jauns gads, jauna ministrija un jauns klimata un enerģētikas ministrs. Raimonds Čudars - otrdienas raidījuma "Viens pret vienu" viesis.

Rūmī "Divrindes" - Kultūras rondo pārlasām persiešu dzejnieka Džalāledīna Muhammeda Rūmī citātu izlasi, kuru latviešu valodā pārnesis Raimonds Ķirķis, bet ilustrējusi māksliniece Ieva Krūmiņa.  Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" latviski izdevis persiešu dzejnieka Džalāledīna Muhammeda Rūmī (1207–1273) citātu izlasi "Divrindes" ar mākslinieces Ievas Krūmiņas ilustrācijām. "Pēc dažādiem avotiem Rūmī ir viens no populārākajiem un komerciāli veiksmīgākajiem dzejniekiem mūsdienās. Dažādi autora citāti ir pārpludinājuši attēlus internetā, kafejnīcu skatlogus, blogus un pašpalīdzības grāmatas, pat nenojaušot, ka tie ir tieši Rūmī spalvas darbi," norādīja izdevēji. "Džalāledīns Muhammeds Rūmī, senais Meistars (Mevlevī), dzimis uz mūsdienu Tadžikijas un Afganistānas robežas Centrālāzijā. Rūmī tulkojumā latviešu valodā nozīmē "no Romas". Autors, būdams pusmūžā, satiek savu īsto dzīves skolotāju un mīlestību Šamsu no Tabrīzas (1185–1248), kurš iedvesmo izcilo persiešu dzejnieku rakstīt. Rakstīt tā, lai, tobrīd nevienam pat nenojaušot, desmit gadsimtus vēlāk viņš būtu viens no populārākajiem dzejniekiem ASV un labi zināms visā pasaulē," skaidro fonda "Viegli" pārstāvji.  

Šajā lekcijā māc. Raimonds Mežiņš runās par to kā izdzīvot praktiski Evaņģēliju. Patīkamu klausīšanos.

2. decembrī Lielajā ģildē un 3. decembrī Ventspilī, koncertzālē “Latvija”, komponists Raimonds Tiguls kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts akadēmisko kori "Latvija" un diriģentu Māri Sirmo, kā arī Rīgas Doma zēnu kori un diriģentu Mārtiņu Klišānu svinēs savu 50. dzimšanas dienu. Arņa Krauzes vadītajā vakarā tiek solītas gan sarunas, gan pārsteigumi, kā arī piektdienas koncerts izskanēs radio "Klasika" tiešraidē" Par gaidāmo notikumu Raimonds Tiguls saka: “Katrs mans skaņdarbs ir ļoti personīgs stāsts un ar lielu nepacietību gaidu šos koncertus, kuros kopā ar saviem labiem draugiem un izciliem mūziķiem varēsim jums tos izstāstīt”. Sarunā ar Dinu Dūdiņu-Kurmiņu uzzinām par emocionāli aizkustinošākajiem brīžiem radošajā dzīvē, daudzšķautņainību mūzikā, Dziesmu svētkiem, skolotājiem un vēlmi savulaik studēt pie Pētera Plakida, tēvam veltītās dziesmas atskaņojumu Ņujorkas Kārnegija zālē un vēlme atkal komponēt elektronisko mūziku.        

Hallå hallå! I det här avsnittet pratar jag med min mamma och hennes man Olle, som nyligen (recently) har uppfyllt sin dröm om att ha en katamaran som dom kan bo på! Länk till deras hemsida: https://www.ahahealthcoaching.com/ (Detta är ett premiumavsnitt, och för andra delen av transkriptet behöver du vara patron på 10€-nivån. Jag har dock valt att låta hela avsnittet vara gratis för alla att lyssna på, eftersom jag tycker att ämnet är intressant och inspirerande!) -------------------- För att stödja podden och få transkript till avsnitten - bli patron för bara 5€ per månad – klicka här! Vill du ha en GRATIS PDF med de 20 vanligaste misstagen folk gör i svenska? Klicka här och prenumerera på nyhetsbrevet – alltid på lätt svenska :) -------------------- To support the podcast and get transcripts to the weekly episodes – become a patron for only 5€ per month - click here! Would you like a FREE PDF with the 20 most common mistakes people make in Swedish, and how to correct them? Click here and subscribe to the newsletter – always in easy Swedish! ------------------- Instagram: swedish.linguist YouTube: Swedish Linguist Facebook: Swedish Linguist Website: www.swedishlinguist.com ------------------- Ett smakprov (sample) på transkriptet:   Hallå hallå, välkommen välkommen till Simple Swedish Podcast. Idag kommer ett lite längre avsnitt, men ett väldigt intressant avsnitt! Och ja, längre avsnitt, det blir också ett lite längre intro. För jag har lite olika viktiga och användbara saker att säga.   Och det här..ja, jag är lite sen med det här avsnittet för att jag har varit och rest! Jag har varit i Kroatien, jag har varit i Vietnam, och jag har tyvärr inte kunnat göra några nya avsnitt dom senaste två veckorna. Så ja, förlåt för det! Men nu är jag hemma i Valencia igen, och jag, ja, jag fortsätter med mitt arbete att göra poddavsnitt.   Så, ja, i det här avsnittet så får du höra ett samtal med mig, min mamma, och min mammas man Olle. Och vi sitter på en båt i Kroatien, vi sitter på deras båt i Kroatien. Och om du har lyssnat på avsnitt 43 - avsnitt 43, det var för över två år sen – så om du har lyssnat på det, då vet du att dom har haft det här projektet i, ah, typ tre år nu.   Vilket projekt? Jo, deras dröm om att skaffa en båt, en katamaran. Och bo där på den båten deltid, och, ah, ha det som verksamhet, som inkomst, alltså som business.   Ja, och nu så har dom den båten. Dom har liksom uppfyllt sin dröm om att skaffa en katamaran där dom kan bo, i alla fall deltid. Så det är ju väldigt häftigt tycker jag. Jag älskar att prata med folk och lyssna på folk som, ja men uppfyller sina drömmar.   Så vi pratar om hur deras liv ser ut nu då, efter att dom faktiskt har köpt den här båten. Liksom, ah, hur mycket tid spenderar dom på båden? Hur mycket tid spenderar dom i Sverige? På andra platser?   Liksom.. Dom har ju gått i pension nu, officiellt, så hur är det med det, och vi pratar om båten. Och vi pratar om hur man uppfyller sina drömmar! Så [ett] intressant samtal, speciellt mot slutet, tycker jag, den andra halvan av samtalet.   Och därför har jag också bestämt mig för att ha hela avsnittet gratis att lyssna på, för att vanligtvis så har jag dom här avsnitten, ah, andra halvan som premiumavsnitt. Men jag tycker att det är ett..jag gillar ämnet, och jag vill dela med mig av detta, så jag har hela avsnittet att lyssna på gratis, då.   Om du vill ha transkriptet för avsnittet, och dom andra avsnitten, då behöver du bli patron. Det kostar 5€ per månad. Det kostar 10€ om du vill ha hela transkriptet för det här avsnittet. Men generellt så kostar det bara 5€ per månad för transkripten för poddavsnitten.   Och ja, jag ska tacka några patrons, och det var ett tag sen som jag laddade upp ett avsnitt, så jag har ganska många namn att läsa upp här, så det är:   Ryan, Öznur, Raimonds, Wei-Chen, Elena, Ewelina, Lawrence, Emilia, Lvan, Veronika, Anastasia, Clara, Caroline, Miki, Szymon, Abigail, Мария, Brännö Brygga, Domagoj, Soner, Aleksandra, Markus, Jayne och Steven.   Stort stort tack till er för att ni stödjer den här podden. Och jag vill bara säga att transkript till poddavsnit är en så bra resurs för att träna på hörförståelse! Så om du studerar ett transkript och ett avsnitt varje vecka – du kommer att märka skillnad efter några månader. Du kommer märka en stor skillnad i hörförståelse. Så det kan jag definitivt rekommendera!   Och en sista grej att säga är att jag har ju ett nyhetsbrev. Och där får du uppdateringar, du får tips, och det är alltid på lätt svenska. Och du får också en gratis PDF med dom vanligaste misstagen folk gör i svenska. Så prenumerera på nyhetsbrevet.   Och det här hittar du på min hemsida – www.swedishlinguist.com! Där hittar du också länk till min Patreon.   Ja, men då tar vi och lyssnar på veckans avsnitt!   ....för att läsa hela transkriptet till detta och alla andra avsnitt, klicka här!  

Turpinām sarunu par siltumsūkņiem. Skaidrojam, vai siltumsūkņi ir piemēroti daudzdzīvokļu mājām un lielām komercplatībām. Par dažādām iespējām stāsta un padomus sniedz SIA „Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas” valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars un Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns. Sazināmies ar zviedru firmas „Nibe” pārstāvis Stefanu Vestbergu.   Siltumsūkņi kā iespējama alternatīva citām apkures sistēmām  

Marta Logins is a missionary, pastor's wife, and mom in her home country of Latvia. She and her husband, Raimonds, have been serving there, along with their three daughters, for seven years. Back in November some of the Josiah Venture women gathered over zoom and heard an encouraging message from Marta and we quickly realized that her story needed to be shared with a wider audience. Marta shares about how she fell in love with God's Word and is spending more intentional time abiding in him. Please be encouraged and inspired by her message. Something unique about this episode is that in order for Marta to fully express herself, she shares in her heart language of Latvian and her friend and fellow JV missionary, Lelde Keice, translated for her. This might be the first time you have heard Latvian spoken. It is a beautiful language! Enjoy! "No One Ever Cared For Me Like Jesus" by Steffany Gretzinger @the.hidden.way - Instagram account for Emily, the woman Marta mentions in her message. Learn more about Josiah Venture Website: www.josiahventure.com Social Media: @josiahventure Contact: social@josiahventure.com Mission Trips: josiahventure.com/mission-trips Summer Internships: josiahventure.com/summer-internships Josiah Venture Prayer Room: pray.josiahventure.com Josiah Venture Prayer Room APP: josiahventure.com/prayer-room-app

Ikdienā atturīgais Raimonds Bergmanis sarunā ar DIENA PĒC | DROŠĪBA autoru Edmundu Visendorfu atklās, kam viņš ir patiesi pateicīgs par saviem dažādajiem panākumiem, kāpēc viņš svin divas dzimšanas dienas, un ar ko īpaša mūsu vēsturei ir Pļaviņu pilsēta. Raimonds Bergmanis dalīsies ar savu viedokli par sabiedrību šķelšanās iemesliem un to, ko reāli nozīmē visaptverošā Valsts aizsardzība, un kur mums ir vēl daudzi Brīvības pieminekļi.Saruna veltīta Ziedonim Ločmelim un visiem patiesajiem Latvijas patriotiem.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)