Podcasts about Marija

  • 513PODCASTS
  • 1,873EPISODES
  • 36mAVG DURATION
  • 5WEEKLY NEW EPISODES
  • Aug 19, 2025LATEST
Marija

POPULARITY

20172018201920202021202220232024

Categories



Best podcasts about Marija

Show all podcasts related to marija

Latest podcast episodes about Marija

Lo piensan todos. Lo decimos nosotros.
Epistheme 2024: Ciencia, Salud y la Lucha contra la Tuberculosis | DRA MARIJA MIRIC

Lo piensan todos. Lo decimos nosotros.

Play Episode Listen Later Aug 19, 2025 13:29


La comunidad epistémica se reúne una vez más en Epistheme 2024, un evento internacional que conecta a investigadores, médicos, autoridades gubernamentales y estudiantes en torno a los grandes desafíos de la salud. Este año, el foco está puesto en la tuberculosis, una enfermedad que sigue afectando a millones de personas en el mundo. Conversamos con la Dra. Marija Miric, directora ejecutiva de la fundación Two Oceans, y con el Dr. Eddy Pérez-Then, asesor honorífico, para conocer de qué trata este encuentro, por qué la tuberculosis es el tema central, cuándo y dónde se realizará, y a quiénes está dirigido. Un diálogo imprescindible sobre investigación, prevención y el futuro de la salud pública global.

Svetnik dneva
Marija Snežna

Svetnik dneva

Play Episode Listen Later Aug 5, 2025 2:28


Svetnik dneva
Janez Marija Vianney - Arški župnik

Svetnik dneva

Play Episode Listen Later Aug 4, 2025 5:29


Svetnik dneva
Alfonz Marija Ligvorij, škof in cerkveni učitelj

Svetnik dneva

Play Episode Listen Later Aug 1, 2025 5:03


Ocene
Marija Švajncer: Na odru

Ocene

Play Episode Listen Later Jul 28, 2025 4:23


Piše Tonja Jelen, bereta Aleksander Golja in Maja Moll. V pesniški zbirki pisateljice, pesnice in literarne kritičarke filozofinje Marije Švanjcer Na odru nas umetnica najprej povabi na glasbene koncerte. Pesmi niso samo izraz spremljanja glasbe in njene lepote, ampak tudi resno komentiranje najrazličnejših situacij med občinstvom. Pesnica kritizira snemanje v dvorani, ki naj bi sedanjost preneslo v prihodnost, toda kako preredko znamo prav zaradi nenehnega snemanja užiti trenutek, opazovati in se prepustiti hipu? Ali bomo res vse to še kdaj gledali in podoživeli? Pesmi nas opozarjajo na pomen vživljanja v prav vsak trenutek, česar pa naj bi bilo vedno manj. Vse manj je tudi olike in vljudnosti v kulturi. Prizanašanja ni. Pesmi v zbirki Na odru so predvsem hvalnica umetnosti, subjektka jo občuduje in doživlja. Približevanje glasbe skozi poezijo daje pogled v avtoričin široko glasbeno izbiro tako popularne kot klasične glasbe. Pesmi so velik poklon glasbi, ki osmišlja posameznika in skupnost. Je kot gonilo in odmik od slabega: »Ne poznamo se, / toda vemo, / da smo bili skupaj, / združeni z glasbo / in odmaknjeni od vsakršnega zla.« Zbirko Na odru je mogoče brati tudi kot spremljanje življenja. Pogled ni lahkoten pogled, temveč razgalja vso šibkost in ranljivost. V zbirki Vesele pesmi je bila avtoričina poezija predvsem hvalnica življenju in soočenju s temnimi platmi, ta zbirka pa nas nagovarja tudi z oživljanjem predmetov. Ti so kot osvetlitve sredi praznega hodnika ali stene, so deus ex machina prebujenega življenja. Vendar pesnica v svet zre tudi kritično. Še posebej pridejo do izraza eksistencialne pesmi, ki prikažejo človekovo hladnost in slabost. Izjemno slikanje teže življenja Marija Švajncer uprizarja z barvami, zlasti s sivo in celo mrtvo barvo. Barve in atmosfera so pomembna komponenta tudi njenih prejšnjih zbirk, kot so na primer Sive pesmi in Kamnite pesmi. Ostre zareze niso nikdar olepšane, občutje slabosti in premislek o samosti in osamljenosti se prepletata brez pomilovanja. V Utrujeni pesmi je simbol pesnika pripeljan do konca. Prav tak pa je lahko tudi konec umetnikov in mislecev, ki so jim posvečene posamične pesmi. Tenkočutnost za sočloveka je namreč močan izraz v opusu Marije Švajncer. Soočenje s smrtjo in bolečino zaradi nje ni le trenutek, ampak proces danes preredko dopuščenega žalovanja. Pesem Samo ne umri!, posvečena Sašu Hribarju, v zadnjih verzih pravi: »Brez tebe bo molk še bolj boleč, / sovraštvo zadušljivo in grozeče. / Daj, ostani in se zvedavo ozri na praznine v duši, / zapolni jih in stori, / da nam bo lepo. / Nasmehni se, / kot si se tisti zadnji dopoldan.« Pesem deluje tudi na podlagi spomina. Preplet osebnega in skupinskega doživljanja je pogost pesničin prijem, uporabila ga je tudi v zbirki Igralca. posvečeni Gašperju Tiču in Jerneju Šugmanu. Preobrat k veselju je dosežen z motivom otrok, vnuka in s spremljanjem umetnosti. V zbirki je še veliko uspelih povednih pesmi, ki se dotikajo življenjskih vprašanj. To je poezija, ki daje vedeti in spoznavati. Kot Kandid, ki pa mu avtorica ne želi biti povsem podobna. Inteligenten humor namreč ne umanjka niti tokrat.

S knjižnega trga
Švajncer, Ujawe, Podkrižnik

S knjižnega trga

Play Episode Listen Later Jul 28, 2025 23:10


Marija Švajncer: Na odru, Petra Julia Ujawe: Najboljše šele pride, Mimi Podkrižnik: Čista sreča. Recenzije so napisale Tonja Jelen, Anja Radaljac in Leonora Flis.

Svetnik dneva
Marija Magdalena, spokornica

Svetnik dneva

Play Episode Listen Later Jul 22, 2025 3:16


Duhovna misao
Duhovna misao - Vedran Jakić: Marija Magdalena - 22.07.2025.

Duhovna misao

Play Episode Listen Later Jul 22, 2025


"Samo glas koji te spoznaje, a ne osuđuje, već ljubi i ohrabruje, može iscijeliti naše srce. Samo takav glas, Isusov glas pun majčinske ljubavi, koji prodire u srce i oslobađa od grješne prošlosti svatko može prepoznati, ali mora načuliti svoje duhovne uši, kao dijete izgubljeno u dućanu, kao uplakana Marija Magdalena." Vlč. Vedran Jakić

Ocene
Mateja Gaber: Svet je drugačen

Ocene

Play Episode Listen Later Jul 21, 2025 8:29


Piše Marija Švajncer, bereta Igor Velše in Maja Moll. Začnimo pri koncu. Na zadnji platnici knjige Svet je drugačen je navedeno kratko pohvalno besedilo akademika Matjaža Kmecla, besede občudovanja in ugotovitev, da je pisanje Mateje Gaber zanimiv memoarski esej. Tako živahnega in samozavestnega kozmopolitizma pri nas zelo manjka. Kmecla so navdušili živahnost, smisel za humorno stran življenja, svetovljanstvo, eruditstvo in še marsikaj. Pisateljica se najprej spominja let, ki jih je preživela v Kuvajtu. Videti je, kot da jo bo pot vodila še v druge, prav tako eksotične dežele, a ni tako. V nadaljevanju obiskuje evropska mesta, nič manj vabljiva pa niso niti slovenska – Škofja Loka, Radovljica in Ljubljana. Pravzaprav je vseeno, kam se Mateja Gaber odpravi, povsod je ona sama – radoživa in živahna ženska, ljubiteljica lepih umetnosti in veseljakinja, ki življenje zajema z veliko žlico in se zna sproščeno smejati, pogosto tudi na svoj račun. Kamor koli gre, povsod je ob njej ali v njenih mislih njen Brane, soprog, po poklicu pediater in zagnan igralec golfa. Če smo že pri golfu, ki je za oba precejšnja strast in izziv, je treba omeniti, da je Brane za poročno potovanje predlagal obisk Škotske, kjer bi si ogledala gradove in si pridobila vednost o bogati kulturni dediščini. Tako mimogrede, malce brezbrižno, je omenil, da bi lahko vzela s seboj palice za golf. Gradov je bilo kar veliko, ogledala pa sta si le enega, saj se igranju golfa nista mogla upreti. Mateja Gaber je otroštvo preživela v Prekmurju, v Ljubljani pa se je izšolala vse do doktorata s področja literarnih ved. Na Filozofski fakulteti na več oddelkih opravlja delo predavateljice in lektorice nemškega jezika. Začelo pa se je tako, da je po študiju najprej učila na Gimnaziji Bežigrad. Ker ljubi življenje in se rada zabava, si ni mogla kaj, da se za pusta ne bi našemila. In kaj je postala tistega dne? Sama Ester Williams, plavalka in filmska igralka, ki je moški svet vznemirjala s svojo očarljivostjo in plavalno veščino. Na Gimnazijo je prikorakala v enodelnih kopalkah, obuta v sandale, na glavo si je poveznila plavalno kapo z obodom iz rož, na oči pa mačja očala v slogu petdesetih let. V cekarju je imela radio na baterije in kopalno brisačo. Mahnila jo je naravnost v ravnateljevo pisarno in se zleknila na njegovo mizo kot na sončno plažo. Vehementno sem odprla vrata njegove pisarne, vključila glasbo Glenna Millerja In the Mood, s prefinjenimi gibi sinhrone plavalke odplavala do direktorjeve mize, nanjo poveznila kopalno brisačo in se ulegla na mizo, kot da se sončim. Mogoče bi kdo rekel, da se igram s službo, ampak meni se je vse skupaj zdelo čisto normalno, saj je bil vendar pustni torek, ko je čas za norčije. Biti profesor pač ne izključuje norčavosti. »Gabrova, super si, ampak pejt iz pisarne,« je odločno in s prikritim smehom »ukazal« direktor in mi tako odprl pot do drugih razredov, kamor me je pot zanesla z glasbo in brisačo vred, toda vedno z elegantnimi gibi Esther Williams. Ravnatelj je bil razumevajoči Janez Šušteršič, po besedah Mateje Gaber najboljši direktor katere koli gimnazije na svetu. Takrat je v dijaškem svetu zaslovela kot profesorica, ki hodi naokrog v kopalkah. Poleg iskrivega humorja knjiga Svet je drugačen prinaša še veliko novega. Pisateljica se spretno izraža v več jezikih, najbolj prepričljivo in s posebnim navdušenjem slovenščino dopolnjuje z nemščino, saj se z njo ukvarja tudi poklicno. Dodaja informacije o književnosti, likovni umetnosti in glasbi. Dosežkom človeške ustvarjalnosti se predaja z užitkom. Kar zadeva medčloveške odnose, je dobronamerna in prijazna. V knjigi ni enega samega pritoževanja, ni kritike, tarnanja in sprenevedanja. Mateja Gaber izraža spoštovanje do človeka in njegovega dostojanstva, ceni pripadnost in narodno zavednost, na visoko mesto postavlja ljubezen in družino. Njen humor nikoli ne zdrkne navzdol, le redko je obešenjaški. Vse okoli sebe vidi v svetlih barvah in obsijano s sončno svetlobo. Ni pa samo resna znanstvenica, temveč je tudi ljubiteljica mode in vsakršnih zabav, tudi domačih. Ko se je kot univerzitetna predavateljica prenehala šemiti v službenih prostorih, je sproščeno veseljaštvo prenesla v domače stanovanje. Zdaj so se po njem sprehajale hollywoodske zvezde, zdaj osebki iz verskega sveta. Ko se je oblekla v boginjo lova Diano, si je domišljala, da je nadvse imenitna, mož Brane pa je imel kar nekaj pomislekov in je njeno podobo z visokimi črnimi škornji primerjal z žensko, za katero ne bi bilo mogoče reči, da je prišla iz samostana, ampak je nekakšna uživaška nabiralka moških. Zaradi nočnega hrupa med zabavami so sosedje klicali policijo, a se ni zgodilo nič usodnega. Policisti so vljudno zavrnili ponujene čevapčiče. Tudi sicer so bila vrata doma Mateje Gaber široko odprta. Družina je bila gostoljubna in je pod svojo streho sprejemala umetnike in druge ljudi, ki so potrebovali prenočišče. Neka ruska trenerka se je nekoliko preveč navdušila nad Branetom. Ocvrta jajca, ki ji jih je pripravil, so bila zanjo vrhunec kulinarične umetnosti, čeprav jo je vzorna hišna gospodinja dlje časa razvajala s slastnimi jedmi in vožnjami na treninge. Zaradi slabe angleščine je imenitnega kuharja Braneta imela za piškot. Mati Mateje Gaber pa se je na potovanju na Nizozemsko uprla amsterdamski prodajalki ljubezni, ki si je meni nič, tebi nič poželela njenega moža in družinskega očeta. Nikakor ji ga ni hotela izročiti v ljubezenski postopek za primerno plačilo. Po knjigi se sprehajajo tudi znane osebnosti iz javnega življenja in različnih dejavnosti. Avtorica v Španiji ni izkoristila priložnosti, da bi se srečala z Luko Dončićem, Marta Verginella in Igor Pribac sta ji prinašala primorske dobrote, Dragan Živadinov in Janez Vrečko sta jo na študentski ekskurziji poučila o konstruktivizmu. V Kuvajtu so delovali znani slovenski zdravniki: Mile Kersnič, Andrej Aleš, Janez Bajc in David Neubauer, Brane Gaber pa je tam opravljal delo supervizorja oziroma glavnega svetovalca arabskim zdravnikom za intenzivno terapijo otrok. Kuvajtska bolnišnica je namreč od enote za intenzivno terapijo otrok v Kliničnem centru v Ljubljani prevzela način zdravljenja najbolj bolnih otrok, ki se zdravijo po vsem svetu in ne glede na to, kje je središče sveta. Pisateljica Mateja Gaber spremeni in obrne marsikateri stereotip. O svoji tašči, partizanki in plemeniti ženski, je napisala veliko lepih besed, prav tako o moževi hčeri iz njegovega prvega zakona. V njej je toliko ljubezni in naklonjenosti, da bo branje v hudo kaotičnih in žalostnih časih, v katerih divjajo vojne, nadvse dobrodošlo. Knjiga Svet je drugačen diši po dobroti. Le kdo se ne bi hotel predati temu vabljivemu vonju?

S knjižnega trga
Dobnik, Mlačnik, Gaber

S knjižnega trga

Play Episode Listen Later Jul 21, 2025 29:27


Ivan Dobnik Nostalgija, utopija; Primož Mlačnik: Surferski dnevi; Mateja Gaber: Svet je drugačen. Recenzije so napisali Tjaž Mihelič, Miša Gams in Marija Švajncer.

Fluent Fiction - Serbian
Sunflowers and Strength: A Family's Bond Amid Allergy Challenges

Fluent Fiction - Serbian

Play Episode Listen Later Jul 20, 2025 13:49


Fluent Fiction - Serbian: Sunflowers and Strength: A Family's Bond Amid Allergy Challenges Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.com/sr/episode/2025-07-20-22-34-02-sr Story Transcript:Sr: Жути цветови сунцокрета простирали су се као бескрајно море преко равнице Војводине.En: The yellow blossoms of the sunflower stretched like an endless sea across the plains of Vojvodina.Sr: Било је лето, и мирис земље мешао се са свежим ваздухом.En: It was summer, and the scent of the earth mingled with the fresh air.Sr: Бори је осећао понос и захвалност што његова породица већ генерацијама ради на овој земљи.En: Boris felt pride and gratitude that his family had worked this land for generations.Sr: Али овде, међу високом врстом сунцокрета, стајао је са проблемом који је претио свему што су градили – алергија.En: But here, among the tall sunflower types, he stood with a problem threatening everything they had built—an allergy.Sr: Борис је увек био јак.En: Boris had always been strong.Sr: Ипак, ово лето показивало му је границе његових снага.En: Yet, this summer was showing him the limits of his strength.Sr: Кашљање и кијање постајали су све гори.En: The coughing and sneezing were getting worse.Sr: Онако сам у пољу, сваки корак био је тежак.En: Alone in the field, each step was heavy.Sr: „Морам да приберем снагу“, мислио је.En: "I need to gather my strength," he thought.Sr: Његова деца, Марија и Стефан, отишли су у градове да пронађу свој пут.En: His children, Marija and Stefan, had gone to the cities to find their own way.Sr: Иако их је волео, није хтео да их зове на помоћ.En: Although he loved them, he didn't want to call them for help.Sr: Поносан је био.En: He was proud.Sr: Дани су пролазили брзо, а жетва је била све ближа.En: The days passed quickly, and the harvest was approaching.Sr: Борис је знао да не може сам.En: Boris knew he couldn't do it alone.Sr: Неколико пута је покушао, али алергија га је упорно спречавала.En: He tried several times, but the allergy persistently stopped him.Sr: Коначно, једног сунчаног поподнева, седећи под старом храстом, одлучио је да позове.En: Finally, one sunny afternoon, sitting under an old oak, he decided to call.Sr: С тешким срцем узео је мобилни телефон и окренуо број.En: With a heavy heart, he took his mobile phone and dialed the number.Sr: „Марија?En: "Marija?Sr: Стефан?En: Stefan?"Sr: “ чуо је свој глас пун неизвесности.En: he heard his voice full of uncertainty.Sr: Вратили су се кући два дана касније, са осмесима и пуним ентузијазма.En: They returned home two days later, with smiles and full of enthusiasm.Sr: Загрлили су оца, и Борис је, са олакшањем, осетио како терет поноса спада с његових плећа.En: They hugged their father, and Boris, with relief, felt the burden of pride fall from his shoulders.Sr: Заједно, породица је радила као један.En: Together, the family worked as one.Sr: Светле главе сунцокрета сада су падале под заједничким радом њихових руку.En: The bright heads of sunflowers were now falling under the combined effort of their hands.Sr: На крају дана, док је сунце залазило иза хоризонта, Борис и деца су седели на рубу поља, гледајући како се пејзаж мења у топле златне нијансе.En: At the end of the day, as the sun set behind the horizon, Boris and the children sat on the edge of the field, watching the landscape turn into warm golden hues.Sr: „Хвала вам“, рекао је он тихо и искрено.En: "Thank you," he said quietly and sincerely.Sr: Тада је разумео – није било лоше тражити помоћ.En: Then he understood—it wasn't bad to ask for help.Sr: А заједништво им је донело нову снагу и наду за будућност.En: And togetherness brought them new strength and hope for the future.Sr: Кроз ово искуство, Борис је научио да љубав и подршка породице могу учинити чуда.En: Through this experience, Boris learned that the love and support of family could work wonders.Sr: Ту, на сунцокретовом пољу, схватио је да му помоћ ближњих није само ослободила руке, већ оснажила срце.En: There, in the sunflower field, he realized that help from his loved ones not only freed his hands but strengthened his heart.Sr: Знао је да од сада неће бити сам у својој борби, већ да стоји раме уз раме са онима које воли.En: He knew that from now on he would not be alone in his struggle but would stand shoulder to shoulder with those he loved. Vocabulary Words:blossoms: цветовиplain: равницаmingled: мешао сеgratitude: захвалностgenerations: генерацијаthreatening: претиоallergy: алергијаstrength: снагаcoughing: кашљањеsneezing: кијањеharvest: жетваpersistently: упорноuncertainty: неизвесностenthusiasm: ентузијазамrelief: олакшањеburden: тежинаhorizon: хоризонтlandscape: пејзажsincerely: искреноtogetherness: заједништвоsupport: подршкаwonders: чудаrealized: схватиоstruggle: борбаshoulder: рамеpride: поносoak: храстgather: приберемcalls: позовеeffort: рад

Duhovna misao
Duhovna misao - Ante Vučković: Marta, Marta - 20.07.2025.

Duhovna misao

Play Episode Listen Later Jul 20, 2025


"Martina je sposobnost prevagnula na Zapadu usprkos tome što Isus kaže da je Marija izabrala bolji dio. To sa sobom nosi i teške posljedice. Sve je više ljudi koji su izgorjeli od posla i sve je više onih koji su upali u depresivno stanje. Odakle epidemije depresije i izgorenosti u zapadnome svijetu?" Fra Ante Vučković

Radio Marija Latvija
Godības daļas 5. nosIēpums | Impulsi Rožukronim | RML S10E21 | pr. Kārlis Miķelsons, m. Inese Lietaviete | 08.07.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Jul 11, 2025 21:13


Marija tiek kronēta par debesu un zemes Karalieni. Vara, kas tiek piešķirta Marijai, ir maiga. Tā ir neuzbāzīga, piedodoša, mīloša, drosmīga vara - līdzīgi kā Kristum, Karalim, kurš noliecās kalpošanā cilvēkiem. Marija ir Karaļa Māte. Rožukronis mūs ved pretīm uzvarai. Labās cīņas, kas mums ir jāizcīna, Marija var mums palīdzēt uzvarēt - caur Rožukroņa lūgšanu. Mūsu sirds mūri var krist kā Jērikas nocietinājumi, lūdzoties Rožukroni atkal un atkal.

Radio Marija Latvija
Grēks Sprediķis sestdienas vakarēšanai RML S10E18 pr. Andris Marija Jerumanis 15.03.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Jul 10, 2025 11:59


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Duhovna misao
Duhovna misao - Ivan Bradarić: Blažena Marija Propetog Isusa Petković - 09.07.2025.

Duhovna misao

Play Episode Listen Later Jul 9, 2025


"Svi mi, vjernici i nevjernici, i svi ljudi dobre volje, trebamo se osjetiti pozvani od Boga. Siromašni zaslugama, a bogati Božjim darovima." Fra Ivan Bradarić

Radio Marija Latvija
Pāvesta Leona XIV pirmie vārdi un žesti | Ubi Petrus ibi Ecclesia | RML S10E10 | Pr. Andris Marija Jerumanis | 19.06.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Jul 9, 2025 53:49


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

10–12
Su dvejų metų dukra aplink pasaulį: menininkų Libermanų kelionės istorija

10–12

Play Episode Listen Later Jul 7, 2025 15:37


Aplink pasaulį per 80 dienų. Tai ne tik rašytojo Žiulio Verno nuotykių romano pavadinimas, bet ir tikra šeimos kelionės istorija. Marija ir Markas Libermanai – šiuolaikinio cirko kūrėjai, kurie su dvejų metų dukra Ula išsikėlė tikslą – apskrieti pasaulį. Kelionės metu jie įveikė 44 tūkstančius kilometrų. Apie kelionės planavimą ir įspūdžius šeimą kalbina Anastasija Marčenkaitė.

Svetnik dneva
Marija Goretti, mučenka

Svetnik dneva

Play Episode Listen Later Jul 6, 2025 4:43


Storž
Velika himalajska pot je Everest tretjega življenjskega obdobja

Storž

Play Episode Listen Later Jul 3, 2025 42:11


Na pogovor v oddajo sta prišla zakonca, ki sta že okusila lepoto narave na prav vseh višinskih metrih na Zemlji. Celo najvišje sta stala skupaj, kot prvi zakonski par. Marija in Andrej Štremfelj. Da je "moč noči v svetlobi zvezd", bosta povedala v naslednjih minutah, izvedeli pa bomo tudi, ali so zvezde v Himalaji kaj drugačne kot doma. Na pogovor ju je ob izidu knjige povabila Lucija Fatur.

Radio Marija Latvija
Godības daļas 4. nosIēpums | Impulsi Rožukronim | RML S10E20 | pr. Kārlis Miķelsons, m. Inese Lietaviete | 01.07.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Jul 3, 2025 20:23


Dievmātes Uzņemšana debesīs. Šis noslēpums mūs aizved domās uz Aglonu, kur augustā svinam lielākos Dievmātes svētkus Latvijā. Marijas pazemību Dievs paaugstina - līdz pat debesīm. Tomēr Viņa, tāpat kā Viņas Dēls, bija nokāpusi arī visdziļākajās ielejās, pieskārusies sāpēm. "Un šo sāpju dziļumā, ko upurēja ar mīlestību, Marija kļuva par mūsu Māti, par Māti cerībai. Nav nejauši, ka tautas dievbijībā nemitējamies piesaukt Jaunavu Mariju kā Stella Maris – Jūras Zvaigzni – tā apliecinot cerību, ka vētrainajos dzīves notikumos Dievmāte nāk mums palīgā, sniedz atbalstu, aicina uzticēties Dievam un nezaudēt cerību.” (no Pāvesta Franciska bullas Jubilejas gadam, Cerība nepieviļ, 24)

Svet kulture
Dve razstavi v MSUM in roman Zlato zrno Marija Čuka

Svet kulture

Play Episode Listen Later Jun 30, 2025 13:58


Danes se bomo sprehodili po Muzeju sodobne umetnosti Metelkova, kjer sta od petka na ogled dve samostojni razstavi, ki izražata kritiko sodobnega kapitalizma: Kratka histerija našega časa Maje Bajević in razstava Pesmi za lepšo prihodnost Mateia Bejenaruja. V oddaji tudi o novem romanu Marija Čuka z naslovom Zlato zrno.

Naš gost
Dr. Marija Strojnik, znanstvenica

Naš gost

Play Episode Listen Later Jun 28, 2025 59:33


Prof. dr. Marija Strojnik (Scholl) razvija tehnike optičnega inženiringa, vključno z infrardečimi in interferometričnimi metodami v podporo rešitvam različnih izzivov. Eden izmed teh je predlog za iskanje planetov zunaj našega sončnega sistema. Je prva ženska, ki je doktorirala na Fakulteti za optično znanost Univerze v Arizoni. Magistrirala je iz fizike, optike in inženiringa. Je častna članica več organizacij, od letos tudi Inženirske akademije Slovenije. Prejela je nagrado za zasnovo, implementacijo in demonstracijo avtonomne tehnike za inteligentno optično navigacijo, ki je bila prvič uporabljena pri Nasini misiji na Saturn. Letos je prejela Richardsonove medalje za inženirske dosežke ameriškega optičnega društva. Bila je urednica znanstvenih revij. Je članica Mehiške akademije znanosti in umetnosti ter zaslužna mehiška narodna znanstvenica.

Informativne oddaje
Utrip dneva dne 21. 6.

Informativne oddaje

Play Episode Listen Later Jun 21, 2025 32:33


Več kot tri tisoč romarjev ob 57. narodnem romanju bolnikov, invalidov in ostarelih napolnilo trg ob baziliki na Brezjah. Škof Štumpf: Marija hodi z nami in nas opogumlja.Tonin se po jesenskem kongresu poslavlja s čela NSi, ta ob naslednjih volitvah pripravljena sodelovati z vsakim, s katerim lahko uresniči svoj program.Izrael naj bi ubil iranskega poveljnika, ki je oskrboval Hamas z orožjem.Komentar Alena Salihovića o nedržavotvornih potezah predsednice države Nataše Pirc Musar.Vreme: Danes popoldne in jutri bo jasno.Hrvaški gasilci omejili gozdni požar pri Omišu.Napori slovenskih bolnišnic in prizadevanja za pozitivno poslovanje.ŠPORT: Slovenska gorska kolesarka Monika Hrastnik tretja v spustu svetovnega pokala v Val di Soleju.

CILVĒKJAUDA
#234 Kā neapstādināt dzīvi, kad nākotne šķiet neparedzama un biedējoša - klīniskā psiholoģe, PhD, MARIJA ĀBELTIŅA

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Jun 20, 2025 95:20


Neziņa ir viena no grūtākajām dzīves situācijām - kad nezinām, vai būs karš, vai nepazaudēsim darbu, vai attiecības izturēs pārbaudījumus, vai atgūsim veselību. Mūsu smadzenes cenšas kontrolēt nekontrolējamo, mēs bezgalīgi meklējam informāciju vai pilnīgi no tās izvairāmies, bet stress tik un tā paliek. Klīniskā psiholoģe, PhD, Marija Ābeltiņa šajā sarunā dalās gan personīgā pieredzē par grūtību pārvarēšanu, gan piedāvā profesionāles padomus, kā pāriet no satraukuma paralīzes uz konstruktīvu rīcību. Viņa izskaidro kentaura metaforu - kāpēc mūsu "zirdziņa jeb dzīvnieciskā daļa" reaģē uz draudiem, bet "cilvēka daļa" var mācīties dzīvot neziņā, neatliekot prieku un svarīgās lietas uz vēlāku laiku. Šī saruna ir ceļvedis visiem, kas grib mācīties dzīvot pilnvērtīgi pat tad, kad nākotne šķiet miglaina un neparedzama.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:17 Sarunas tēma - izdegšana no bailēm un uztraukuma4:14 Vai pastāv atkarība no satraukuma meklēšanas?6:40 “Kentaurs” - cilvēks kā racionālās un instinktīvās daļas savienojums11:24 Drošības meklēšana caur informācijas pārsātinājumu14:00 Izvairīšanās no informācijas kā pretēja stratēģija17:47 Māņticība par to, ka satraukšanās atvairīs nelabo18:29 Kognitīvi biheiviorālā terapija un pieņēmumu pārbaude20:51 Dubultais satraukums - satraukšanās par satraukšanos25:38 Sociālā ietekme - kā apkārtējie ietekmē mūsu satraukumu30:34 Diplomātu un ekspertu viedokļi nav objektīva realitāte38:13 Radikālā pieņemšana - dzīvot ne-ideālā situācijā43:34 Salīdzinājums ar pagātni - 90. gadi, finanšu krīze48:03 Cikliski uztraukumi - 2008. krīze, kovids, karš Ukrainā, Tramps52:42 Vainas sajūta par to, ka dzīvojam labi, kamēr citiem ir slikti54:34 Pieauguša cilvēka izaicinājums - turpināt priecāties, neskatoties uz bēdām56:36 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: https://www.powerupspace.eu/57:36 Marijas personīgais stāsts par grūtu laiku pārvarēšanu1:00:16 Līdzīgas situācijas - vēzis remisijā, darba stress, attiecības1:02:54 "Kāpēc man tas ir jāpiedzīvo?" - grāmata "Kad ar labiem cilvēkiem notiek sliktas lietas"1:09:47 Atšķirt racionālās bailes no papildu stresa1:15:27 Ikdienas darbs ar domām un faktiem1:18:01 Satraukums darba un uzņēmējdarbības kontekstā1:18:34 Marijas personīgais stāsts par darba maiņu un bailēm1:30:23 Miega trūkuma sekas uz spriestspēju un lēmumu pieņemšanu

PIN kodas
Marija Valaitė: kaip parduoti verslą už septynženklę sumą?

PIN kodas

Play Episode Listen Later Jun 20, 2025 27:35


Sukurti sėkmingą verslą, o vėliau parduoti už septynženklę sumą – įmanoma. Bet kaip vėliau atverti naują puslapį? Pokalbis su verslininke Marija Valaite.Taip pat ar realu Jungtinėse Amerikos Valstijose pagaminti mobilų telefoną už 500 dolerių? Komentuoja „Bitė Lietuva“ išmaniųjų technologijų ekspertas Karolis Špiliauskas.Ir be ko negali gyventi pasaulio turtingiausieji?Ved. Mindaugas Aušra ir Jurgita Čeponytė

Radio Marija Latvija
Godības daļas 3. nosIēpums | Impulsi Rožukronim | RML S10E19 | pr. Kārlis Miķelsons, m. Inese Lietaviete | 17.06.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Jun 17, 2025 20:14


Svētā Gara nosūtīšana. Svētais Gars pārveido mūsu ikdienu par ticības pieredzi, kas pārsniedz materiālo dzīvi, piešķirot tai dievišķo nozīmi. Marija, žēlastības pilnā, kas nekad nelika šķēršļus Svētā Gara darbībai sevī, arī mums var palīdzēt atvērties Garam. Dievmātes sirds klusums ir vislabākā augsne, kur nolaisties Garam - tāpēc Rožukroņa lūgšana palīdz mūsos atbrīvot vietu Dievam un ilgām pēc Viņa. Arī kad dziedam Vasarassvētku sekvenci - Nāc pie mums, Dievs, Svētais Gars!

S knjižnega trga
Pepelnik, Milek, Žiberna

S knjižnega trga

Play Episode Listen Later Jun 16, 2025 24:28


Ana Pepelnik: V drevo, Vesna Milek: Kleopatra - naj se zgodi, Marjan Žiberna: Kot kenguru v materini vreči. Recenzije so napisali Marija Švajncer, Tonja Jelen in Andrej Lutman.

Ocene
Ana Pepelnik: V drevo

Ocene

Play Episode Listen Later Jun 16, 2025 7:57


Piše Marija Švajncer, bereta Aleksander Golja in Maja Moll. Ana Pepelnik je pesmi v zbirki z naslovom V drevo napisala skoraj brez ločil in z malo začetnico, zato se je pri branju treba še posebej zbrati. Raba vejice ima v slovenščini velik pomen, tako da tu in tam na prvi pogled ni čisto jasno, ali koga nagovarja ali pa je beseda samo običajen del povedi. Poraja se tudi vprašanje, ali je pisanje Ane Pepelnik v resnici poezija, morda poezija v prozi, ali pa je kratko malo proza z liričnimi odtenki. Trditev, da ni ločil, je treba nekoliko omiliti. Avtorica nekajkrat postavi nekatera od njih, na primer vprašaj in klicaj, navaja kratice, besede v ležečem tisku, številke in znak za množenje ali neznanko v matematiki, odstotek ali kaj podobnega, vstavi pokončni črti in med njima pusti prazen prostor, v katerega lahko dodajamo besede ali verze, kolikor se nam zahoče, in soustvarjamo. Besedi pesem in srce prečrta. Najbrž ima za to tehten razlog, saj imata v poeziji poseben pomen, srce, ki se pojavi v njej, pa je že nekoliko zastarelo. Tako kot storijo mnogi slovenski pesniki in pesnice, so tudi v pesmih Ane Pepelnik dodane angleške besede. Pa saj to ni nič novega, dopolnjevanje slovenščine z angleškimi izrazi in drugimi v tujih jezikih tudi v preteklosti ni bilo nič nenavadnega, razlika pa je vendarle v tem, da takrat še nismo bili dvojezični in se angleščina še ni tako polaščala slovenščine, kot se to dogaja v zadnjem času. Žal pa je čedalje manj ljudi, ki so na to pozorni in jih to tudi moti, saj sami dovolj cenijo izrazno moč lastnega jezika in jim je tako dopolnjevanje odveč. Avtorica kaže formalno svobodo že na naslovnici knjige: na njej je namreč navedeno Pepelnik Ana, ne pa Ana Pepelnik, kot zahteva slovenski pravopis, če že ne gre za navajanje po abecednem redu. To zamenjavo bi bilo mogoče razumeti, kot da se ima za pepelnik, v katerega kadilci odlagajo ogorke, pač nekaj, kar je že dogorelo in je treba zavreči, toda najbrž ni čisto tako, saj sta priimek in ime napisana z velikima začetnicama, skoraj vse besede v knjigi, kot smo že omenili, pa z malo. Pesnica tu in tam zaide v pogovorni jezik, krajša besede in uporablja namenilniško obliko. Vseeno je treba poudariti, da je poezija Ane Pepelnik subtilna in globoko izpovedna. Svoja nežna čustva namenja bodisi ženski bodisi moškemu, razbolela je in samotna, zaželi si, da bi zasijala svetloba. »plus I mislim da gre za izhod da je tema globoko topla globoko svetla da greš v svetlobo postaneš svetloba si svetloba da se lahko začne ponavljanje da smo nadaljevanje« Do sebe je neprizanesljiva in priznava, da njeno življenje poteka v molu. Večkrat pomisli na minevanje in odhod. Smrt tistih, ki so ji nekaj pomenili, je tukaj ali pa se ji kot slutnja nenehno približuje. Pesnica pomisli na možnost reinkarnacije in pred seboj ugleda naravne pojave in velike živali, lahko pa bi se utelesila tudi v bolj neznatni: »čeprav je monika rekla če si predstavljam da bom samozavesten jež nekaj drugega samo ne človek ker človek pozablja ker človek onesnažuje ker človek ne spoštuje ker človek ljubi čeprav ne zares ne dovolj ker človek I uh« Pesmi govorijo o ranljivosti in nemoči, toda ni brez pomena, da se pesnica daje in razkriva kot dobra oseba, nežna, dobronamerna in vredna zaupanja. Freud je pisal o klientu, ki je imel občutek, da gori, tudi njej se dozdeva nekaj podobnega. Tesno ji je pri srcu, kaj kmalu se je polasti strah. Prav dobro ve, česa se je treba bati: svet se ji vsiljuje v vsej svoji bizarnosti, težavne trenutke ujame v pesmi. Vanje vstopajo različni ljudje in kmalu postane čudno temno; smrt je tista, ki povzroči temino. Svet pesnici pravzaprav nikoli ni bil všeč, ker se v njem, tako meni, še nikoli ni nič zares spremenilo in zares zgodilo, razen nekaj revolucij in večnih vojn. Verzi o štirih prvinah so slikoviti in odeti v bogato metaforiko, poglavitno pa je pristno občutenje razmerja med pesnico in vsem tistim, kar je zunaj nje. Po svoji poti stopa s posebno rahločutnostjo. Morda bi ji bilo pri tem pomikanju lažje, če ne bi imela v posesti toliko vednosti. Tako pa pestuje spoznanja, spomine na srečanja ter različne izkušnje, lepe in manj lepe. Razbolelo pomisli, da ljudem ni mar zanjo: »vem, da me folk ne mara preveč«. Toda za vztrajanje je dovolj razlogov. Preveva jo dragocen občutek, da so ji na voljo drevesa. Če hoče, jih lahko vzame s seboj, »ker vsako drevo / tega ne morem zanikat / je vračanje / v pesem«. Pesnica išče tudi povezanost med človekom in besedo, kajti beseda lahko postane pesem in zada bolečine, pravzaprav je pravšnja za pesem z drevesom. Avtorica išče izhod in pot do prenehanja, v njej se poraja tudi odpor. Včasih se ji primeri, da ne ve, ali ponavljanje enih in istih opravil pomeni obup ali pa morda odločitev za preživetje. Ne da bi navedla ime filozofa, je iz verzov mogoče razbrati, da ima v mislih Heraklita in njegovo spoznanje, da vse teče in da v isto reko ni mogoče stopiti dvakrat. Primeri se ji, da se znajde v ontološki praznini in ta zanjo pomeni, da se odreka absolutni določenosti sveta. Ana Pepelnik piše elegije in psalme, včasih pa se ji zazdi, da je njeno pesnjenje podobno pisanju poslovilnega pisma. Dahne, da sploh ne živi zares, temveč samo čaka, da vse skupaj mine. Človek je pač v prostoru, ki ga zavzema, ne da bi pri tem podvomil, da na koncu ostane sam. Z leti ničesar več ni ali pa je občasno samo tisto, kar človeka dvigne nad oblake. Pravi, da skuša napisati nekaj lepega. Ne nazadnje ji to vsekakor uspeva. Prisluhnili ji bomo in ji verjeli, da je vsako drevo zares vračanje v pesem.

Zgodbe za otroke
28. dan šmarnic: Zaklad Svetega pisma

Zgodbe za otroke

Play Episode Listen Later Jun 11, 2025 5:47


Marija je našim prijateljem, junakom šmarničnih zgodb, razodela, kako lep zaklad je Knjiga knjig.

Zināmais nezināmajā
Iepazīstam sarežģītos dzīvības meklējumos Visuma dzīlēs

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 2, 2025 48:04


Ik pa laikam izskan ziņas par to, ka zinātnieki tālās visuma dzīlēs atraduši kādu planētu, kura varētu būt mājvieta kādām primitīvām dzīvības formām. Visbiežāk tiek norādīts uz ūdens klātbūtni vai citiem ķīmiskiem un fizikāliem parametriem, kas atbilst mūsu izpratnei par dzīvībai piemērotu vietu. Taču neskatoties uz to, drošticamu pierādījumu pagaidām mums nav. Kāpēc? Ar ko šobrīd rezultējušies mūsu centieni atrast vēl kādu dzīvu organismu ārpus mūsu planētas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģijas fakultātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Radioteleskopa izbūvē Čīlē iesaistās arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas Laikā līdz 2029. gadam Čīlē plānots izveidot jaunu teleskopu, un tā tapšanā iesaistījusies arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas. Būdama šobrīd otrpus okeānam, Līga ar prieku ir gatava raidījuma Zināmais nezināmajā klausītājus iepazīstināt ar teleskopa būvniecības mērķi un faktoriem, ar ko jārēķinās, veicot šādu darbu tuksnesī. “Latviete veido īpaši lielā teleskopa digitālo dvīni” - tā pirms dažiem mēnešiem bija lasāms astronomijas jautājumiem veltītā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” numurā. Šī latviete ir Līga Marija Putna - inženiere, kura pieteikusies Eiropas Dienvidu observatorijas konkursam un nokļuvusi Čīlē, kur pašlaik top pasaulē lielākais optiskais teleskops. Ar Līgu Mariju mēs tiekamies, izmantojot attālinātās saziņas vietni, un mūs šķir septiņu stundu laika starpība. Eiropas Dienvidu observatorijas galvenais birojs izvietots Vācijā, Garhingā pie Minhenes. Vēl viens birojs, kurā atrodas Līga Marija, ir Čīlē, Santjago Vitakūrā, un tad trešais objekts - arī Čīlē, Atakamas tuksnesī, uz kurieni zinātniece dodas aptuveni vienu reizi mēnesī. Kad pieteikusies darbam, viņa domājusi, ka ģeogrāfiski tas notiks Eiropas Savienībā ar nepieciešamību dažreiz doties uz Čīli. Bijis citādi, un varbūt pat labāk to sākotnēji nenojaust.

Made For Us
Crossover episode with Narratives of Purpose: On building a global ecosystem for FemTech pioneers with Marija Butkovic

Made For Us

Play Episode Listen Later May 15, 2025 37:57 Transcription Available


Welcome to our second crossover episode of season 2! This week, we're spotlighting Narratives of Purpose podcast, hosted by Claire Murigande - but we'll be back next week with a new episode of Made For Us.Narratives of Purpose showcases stories of impact-driven founders. Covering diverse topics from youth empowerment to global health equity to sustainable food systems, it's one to have on your radar if you're interested in purpose-led innovation.In this conversation from their Women's Health Series, host Claire delves into the world of FemTech and women's health with Marija Butkovic, Founder and CEO of Women of Wearables, a global organisation that supports female innovators in wearable tech and health tech. Claire and Marija discuss: Challenges women face in the health industryThe role of investment in advancing women's healthThe evolution of FemTech and the untapped potential for investment and entrepreneurship in the sector Learn more about Narratives of Purpose: https://narratives-of-purpose.podcastpage.io/—Connect with Made for Us on LinkedIn and InstagramShow notes and transcripts: https://made-for-us.captivate.fm/

Geopolitics & Empire
Grimerica: Censorship, Conspiracy, Carney, & Cataclysmic Cycles!

Geopolitics & Empire

Play Episode Listen Later May 7, 2025 90:05


Canadian podcasting duo Darren Grimes and Graham Dunlop of Grimerica discuss censorship, the new king of Canada Mark Carney, cataclysmic cycles, and more funky stuff! Watch on BitChute / Brighteon / Rumble / Substack / YouTube Geopolitics & Empire · Grimerica: Censorship, Conspiracy, Carney, & Cataclysmic Cycles! #551 *Support Geopolitics & Empire! Become a Member https://geopoliticsandempire.substack.com Donate https://geopoliticsandempire.com/donations Consult https://geopoliticsandempire.com/consultation **Visit Our Affiliates & Sponsors! Above Phone https://abovephone.com/?above=geopolitics easyDNS (15% off with GEOPOLITICS) https://easydns.com Escape Technocracy course (15% off with GEOPOLITICS) https://escapethetechnocracy.com/geopolitics PassVult https://passvult.com Sociatates Civis (CitizenHR, CitizenIT, CitizenPL) https://societates-civis.com Wise Wolf Gold https://www.wolfpack.gold/?ref=geopolitics Websites Grimerica https://grimerica.ca Grimerica Outlawed https://grimericaoutlawed.ca The Eh-List https://eh-list.ca Contact at the Cabin https://contactatthecabin.com Adultbrain Publishing https://adultbrain.ca About Darren Grimes Darren Grimes spent his formative years raised by his mother in Northern Ontario Canada. Darren spent his early adulthood working in the steel industry, eventually landing him in Calgary Alberta. During this time Darren and friend Graham Dunlop started The Grimerica Podcast, an interview podcast about all the things they and their podcast community find interesting in the world, which helped lead him to many, many rabbit holes. Today Darren raises two young daughters in Alberta, Canada, working as a podcast host, author and entrepreneur. Darren spends a lot of time with his family and hunting and fishing.. His skeptical approach to the phenomena investigated on The Grimerica Show is tempered by his libertarian leanings, though this combination frequently leads him to crush the dreams of anyone looking for a high-rated synchronicity. Working in high steel construction has given him the privilege of having a bird's-eye perspective on a variety of subject matter, both literally and figuratively. His avoidance of cameras has nothing to do with paranoia, taking his picture will, very literally, steal his soul. Someday, Darren hopes to bust a few caps in Sasquatch, while he has more than a few caps swirling around in his own head. He is not as clean and sober as Graham. About Graham Dunlop Graham's primary passions are podcasting, researching, and helping others. Obsessed with learning and self-improvement, Graham and Darren started The Grimerica Podcast in 2013. Their show has continued to grow into a sizable and loving community. Most recently he's pursued a spin-off podcast, Grimerica Outlawed, and has narrated various audiobooks. A fast-paced life of corporate ladder climbing and competitive sports eventually took its toll, and Graham got completely clean and sober in 2008. Every year since then has been an escalating pursuit into the esoteric, occult, and spiritual arenas. Somewhere along the way he found time to travel around the world, become a Reiki master, get certified in Addiction Studies, facilitate Buddhist meditative recovery meetings, coach hockey, and lead numerous CE-5 expeditions (Close Encounters of the Fifth Kind). His journey has been one of achievement and compassion. Other professional management experiences includes Operations Manager at Premsteel Fabricators and several director positions with ACRO Aerospace: Director of Business Excellence, Director of Technical Services, and Director of Purchasing. However Graham's current focus is on raising his awareness, and enjoying living outside the city with the love of his life, Marija. In what spare time he has, he makes his mark in the imagination of others with the unparalleled skill of Dungeon Master Supreme.

Razgledi in razmisleki
Papež Frančišek: "Če človek izreče, da je neodvisen od narave, in nastopi kot absoluten gospodar, podre temelj svojega obstoja."

Razgledi in razmisleki

Play Episode Listen Later Apr 24, 2025 16:19


Papež Frančišek je v Okrožnici za skupni dom Laudáto si – Hvaljen, moj Gospod zapisal: »V sodobnem času se je uveljavila človekova pretirana osredinjenost nase, antropocentrizem, ki danes - preoblečen - še naprej spodkopava vsakršno omembo skupnega in vsak poskus krepitve socialnih vezi. Zato je prišel čas, ko je treba vnovič opozoriti na resničnost in njene meje, ki po svoje omogočajo zdrav in rodoviten človeški in družbeni napredek. Neustrezna razlaga krščanske antropologije je imela za posledico napačno pojmovanje človekovega razmerja do sveta. … Pravilna razlaga pojmovanja človeka kot gospodarja stvarstva pa pravi, da ga moramo razumeti kot odgovornega upravljavca.« - pronicljiv pogled na žgoče težave sodobnosti… prevod Marija in Peter Pavel Bratina, bereta Maja Moll in Igor Velše, urednica oddaje Tadeja Krečič

Deutsches Geplapper
#128 - Deutscher Wortschatz: Wörter und Sätze ohne Inhalt - mit Marija von Deutsch mit Marija

Deutsches Geplapper

Play Episode Listen Later Apr 20, 2025 42:05


Mein Kurs 100 Prozent Hörverständnis - hier klicken⁠ACHTUNG: Rabatt nur noch bis 21. April!Thema der Folge:In dieser Episode von Deutsches Geplapper enttarnen Marija und ich sogenannte Worthülsen, also Wörter, die wenig aussagen, vage und unpräzise sind. Wir erklären, wann man solche Hülsen benutzt, welche typischen Worthülsen es in der deutschen Sprache gibt und wie man sie vermeiden kann.Oster-Rabatt auf meinen DeutschkursAlle Infos: ⁠⁠100 Prozent Hörverständnis⁠⁠WEITERE LERNANGEBOTE

Ryto garsai
Sodra ragina peržiūrėti savo paskyras - jose informacija apie pensijų kaupimą

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Apr 15, 2025 144:28


Nuo kovo vidurio visi Tauragės darželinukai pradėti maitinti tik ekologišku maistu. Tam įsteigta speciali savivaldybei pavaldi įmonė.Per 83 tūkstančiai žmonių, kurie šiais metais buvo įtraukti į pensijų kaupimą antroje pakopoje, arba jiems siūloma atnaujinti anksčiau sustabdytų įmokų mokėjimą, dar neperskaitė „Sodros“ siunčiamų pranešimų asmeninėse paskyrose.Aktualus klausimas.Kiek pinigų planuojate išleisti Velykų stalui?Į LRT girdi kreipėsi vilnietė Marija, kuri skundžiasi, kad iš kaimynystėje esančios odontologijos klinikos nuolat sklinda erzinantis garsas ir nemalonus kvapas. Pasak moters, ji kreipėsi į įvairias institucijas, tačiau šios nepadėjo sustabdyti garso taršos.Po priesaikos vakar pareigas pradėjo eiti naujasis Valstybės saugumo departamento direktorius Remigijus Bridikis. Jo teigimu, kovojant su priešiškų valstybių veikimu, esminis vaidmuo tenka žvalgybos bendradarbiavimui su visuomene ir Lietuvos bei užsienio institucijomis.Praėjusią savaitę Seimo pirmininkas Saulius Skvernelis LRT televizijos laidoje “Dienos tema” teigė, kad žvalgybos institucijos perpėja apie didėjantį sabotažo, diversijų ir įvairių provokacijų regione pavojų. Rusijos hibridines atakas prieš Europą Bendrijos diplomatijos vadovė neseniai pavadino “valstybės remiamu terorizmu”.Ved. Rūta Kupetytė

N1 Srbija
Iza vesti: Marija Babović

N1 Srbija

Play Episode Listen Later Mar 31, 2025 26:05


Pritisci i medijska satanizacija univerzitetskih profesora dobili fizički oblik - nožem je napadnuta dekanka Filozofskog fakulteta u Nišu Natalija Jovanović. O tome sa Danicom Vučenić u Iza vesti razgovarala je Marija Babović, profesorka sociologije na Filozofskom fakultetu.

marija iza vesti filozofskog
Zināmais nezināmajā
Izdegšana: ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 52:45


Raidījumā pievēršamies mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļai, kas aizpilda tik lielu daļu no diennakts laika - darbam. Pētījumi rāda, ka cilvēka psiholoģiskā un fiziskā veselība ievērojami cieš ne tikai no visiem zināmās izdegšanas pārslodzē, bet arī no nespējas realizēt savas ambīcijas un darīt darbu, kas sagādā gandarījumu. Kas notiek ar mums, kad esam puzles gabaliņš nepareizā puzlē? Ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē? Vai klusā atlaišana ir terors, ko mēdz piekopt pret darbiniekiem arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšana ir process," norāda Marija Ābeltiņa. "Hronisks stress ir izdegšanas pamatā," atzīst Ivars Vanadziņš un piebilst,izdegšanā ir arī ļoti sarežģīta lieta. "Troksnis vai ķīmija mūs ietekmē visus vienādi. Skaļumā būs sabojātas ausis. Savukārt stress - vienam tas ir un otram tas nav. Katram noteikti ir bijuši darba kolektīvi, ģimenes vai kaut kādi draugi, kur ir vienāda situācija un cilvēki reaģē... Vienam tas ir - par ko tu vispār cepties? Otrs ir gandrīz sajucis prātā. Un ir pilnīgi vienāda situācija. Trokšņa gadījumā visiem būtu mazliet bojātas ausis, stresa gadījumā - viens tiek galā, vienam ir tās stratēģijas vai spēja, vai tā kompetence, vai treniņš, vai vai dzīves pieredze, otram viņa nav," analizē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa kādā intervijā ir teikusi, ka problēma ir tajā, ka izdegšana nenotiek tā pēkšņi, vienā dienā. Vai tas nozīmē, ka paši nemaz nespējam fiksēt, kad sākas izdegšana? "Domāju, ka tas ir arī atkarīgs no tā, kādā kontaktā mēs esam ar sevi. Vai mēs vispār esam pieraduši, ka jaunieši saka - "iečekoties sevī", ieklausīties sevī. Un vai mēs ņemam par pilnu to, ko mēs dzirdam par sevi, vai to, ko mēs redzam. Jo dažkārt man cilvēki ir teikušu tā: Marija, es saprotu, ka man sen jau "jumts deg un ir nobraucis", bet ko darīt, jāuzņem lielāks ātrums. Ja es apstāšos, tad man būs tas viss jārisina," pieredzē dalās Marija Ābeltiņa. "Es pēc kaut kādas inerces vēl varu kustēties. Protams, ka izdegšanas pazīmes, ja mēs paskatāmies trīs tos klasiskos veidus, ka spēki izsīkst, ka mēs paliekam tādi īgņas, mums nepatīk tas, ko mēs darām, ar ko mēs esam kopā, un mums tā produktivitāte samazinās, tad tas nenotiek vienā dienā, ka mēs esam tādi totālākie grinči vai mēs esam soli super izsīkuši, ka nevaram piecelties no gultas, vai mēs vienkārši pieļaujam kļūdu pēc kļūdas, tā jau nenotiek." Ivars Vanadziņš norāda, ka oficiālie dati liecina, ka izdegšanas sindroms pieaug, lai arī to nav viegli diagnosticēt. "Dati nav iepriecinoši un ir visi priekšnosacījumi, lai tā būtu nākamā epidēmija, līdzīgi kā tas ir daudzās valstīs. Un lai tā nebūtu, droši vien ir gan šādi raidījumi, gan citādi raidījumi, gan mācības, gan viskautkas. Arī individuālā līmenī, arī darba devēja līmenī tomēr par to ir stipri vairāk jārunā. Jo mums tā stigma ir, ja es salauzu kāju, to es saprotu, ka tā ir problēma, nevar nākt uz darbu, bet tu jūties slikti, nejūties novērtēts, nejūties tur vēl kaut kāds, kas tā tagad ir par simulešanu. Rokas, kājas kustās, nāc!" komentē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa atklāj, ka kādās mācībās viņai vaicāts, vai tiešām darbā būtu jājūtas labi. "Es aizdomājos, ka mēs pirmām kārtām paši nododam publiskajā sektorā strādājošajiem, ka tev jābūt pārstrādātam, jābūt ar pārgrieztām acīm, tādam kā izsīkušam, tad tu esi pierādījis, ka tu strādā. Kas ir pilnīgi, man liekas, kaut kas ačgārns. Un arī tas, ko mēs arī paši no sevis varbūt sagaidām," vērtē Marijā Ābeltiņa. "Pārstrādāšanās ir viens no veidiem, kas ved līdz izdegšanai. Un mēs kļūstam neefektīvi dienas beigās, mēs pieļaujam vairāk kļūdas, un mēs patiešām nevaram arī realizēt to savu potenciālu. Jautājums ir par to, vai mēs spējam atjaunot resursus, lai turpinātu ilgtermiņā strādāt. Jo tur jau tas āķis ir, ka garlaicība īstermiņā nav nekāda liela problēma. Kaut kāda stresaina, liela pārslodze īstermiņā nav nekāda liela problēma. Jautājums - kas notiek gadiem? Jo tas, ko ar ko es saskaros... Bija finanšu krīze 2008. gadā, cilvēki tajā laikā sāka aizvietot kādu, jo bija štatu samazināšana, un cik ir pagājuši gadi, viņi aizvien aizvieto. Un tad viņi nomet to atlūgumu un saka - es vairs nevaru. Protams, jo tas bija domāts kaut kāds īstermiņa variants, sen jau ir atnākušos citas krīzes, bet cilvēks vēl aizvien velk to vezumu." "Kāds teiks: hei, man sākās tās trakās galvassāpes, es aizeju pie ārsta, visu pārbaudu, nav nekas tāds. Tas nozīmē, ka, iespējams, tas ir veids, kā ķermenis reaģē," par pārslodzi, kas rada izdegšana bilst Marija Ābeltiņa. "Ja ilgstošais hroniskais disbalanss ir, tas novedīs pie psihosomatiskas izpausmes. Pievienojas arī ķermeniskā izpausme, vienam tās būs galvassāpes, vienam sāpēs vēders biežāk, vienam vēl kaut kas. Svarīgi atcerēties, ka hronisks stress ir bioķīmija un to mēs nespējam kontrolēt. Sandra paliks mierīga, Ivars paliks nervozs un abiem mums būs augstāks kortizola līmenis, viņš katram izpaudīsies savādāk, bet abiem mums bojās veselību ilgtermiņā," norāda Ivars Vanadziņš. Vai iespējamā izdegšanā ir atkarīga arī no personības tipa? "Kā man gribētos teikt, ka tas nav no iedzimtības atkarīgs. Bet ir. Es to saucu par tādu ģenētisko loteriju, jo tu nekad nezini, ar ko tu piedzimsi, kāds tev būs tas sākotnējais "kāršu komplekts"," atzīst Marija Ābeltiņa. "Ir cilvēki, kas piedzimst ar tā saucamo augstāku neirotisma līmeni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka manas spējas, piemēram, regulēt emocijas... man ir vairāk pie tā jāpiestrādā. Vai man ir realitātē lielāka nosliece satraukties, es esmu vairāk jūtīgs cilvēks, es visu uztveršu nopietnāk, un man būs lielāka nosliece uz negatīvām emocijām, kā arī nomāktību, augstāks stresa līmenis. Un līdz ar to, ja man ir šāda iedzimtība, tas nozīmē, ka man vairāk būs jāpiestrādā pie tā, lai sevi balansētu. Un kādam būs, protams, zelta ģenētiskā karts - ļoti viss stabili, ļoti sabalansēts, augsta stresa noturība. Tie būs cilvēki, kuri teiks - kolēģi, kur te ir problēma?" Izdegšanas sindroms kā diagnoze zināms kopš 20. gs. 70. gadiem Termins "izdegšana"  kā diagnoze pirmo reizi tika lietots pagājušā gadsimta 70. gados,  kad amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers aprakstīja pacientus, kuri cieš no stresa un pārslodzes, kas saistīta ar darbu. Kādas tolaik bija terapijas metodes šī sindroma ārstēšanai un cik senā vēsturē var runāt par „izdegšanu” darbavietās, vaicājām Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājam, profesoram Mārim Taubem.  Vispirms Māris Taube raksturo pašu traucējumu, uzsverot, ka no vienas puses nav tik viegli pateikt, vai cilvēkam ir izdegšanas sindroms, bet, no otras puses, ir visai skaidri iemesli – enerģijas izsīkuma vai izsīkuma sajūta,  palielināta garīgā attālināšanās no darba,  negatīvisma vai cinisma sajūta saistībā ar darbu. Un ja darba vide tiek mainīta, šie simptomi pazūd. Daži psihologi uzskata, ka pirmās ziņas par izdegšanas sindromu jau varam rast Bībelē Vecajā Derībā, kur aprakstīts, kā pravietis Elija pēc  dažādu brīnumu veikšanas ir bijis izmisis un iekritis dziļā miegā. Patiesību sakot, tas  gan vairāk izklausās pēc pārguruma, ne izdegšanas sindroma. Tāpat speciālisti atsaucas uz  Šekspīra  darba „Kaislīgais svētceļnieks” rindām: „Un  mīlestībā dega viņa, kā salmi ar uguns liesmu.” Tiek uzskatīts, ka šeit pirmo reizi ir aprakstīta sajūta, kas liecina par enerģijas izsīkuma procesu, tiesa gan, ne darbā, bet mīlestībā. Vēl atsauces uz  izdegšanas sindromu  literatūrā  var atrast Tomasa Manna romānā „Budenbroki”, kur aprakstīts, kā konsula dēls  Tomass Budenbroks  jūtas izsmelts, ir vīlies un zaudējis interesi par notiekošo, darbojoties tēva firmā un pildot senatora pienākumus.  Tā  savā pētījumā par izdegšanas sindromu sociālās un kultūras vēstures aspektā raksta Nīderlandes klīniskais psihologs un psiholoģijas profesors Viljams Šaufelī. Profesoram Taubem vaicājam par 19. gadsimtu, kad pasauli skara industriālā revolūcija un  ļaudis masveidā sāka strādāt fabrikās. Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties hidrobioloģe Marta Dieviņa. Viņa stāsta par Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas grāmatu “Ūdenstornis”. Grāmatā pētniece saredz iespēju ikkatras paaudzes cilvēkam ieraudzīt sevi dzīves meklējumos.

Vakaro pasaka
Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. IV dalis

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later Feb 3, 2025 17:58


Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. Skaito aktorius Aleksas Kazanavičius.

grip marija dalis skaito aleksas kazanavi
Vakaro pasaka
Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. III dalis

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later Feb 2, 2025 16:23


Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. Skaito aktorius Aleksas Kazanavičius.

grip marija dalis skaito aleksas kazanavi
Vakaro pasaka
Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. II dalis

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later Feb 1, 2025 15:00


Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. Skaito aktorius Aleksas Kazanavičius.

grip marija dalis skaito aleksas kazanavi
Vakaro pasaka
Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. I dalis

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later Jan 31, 2025 17:43


Marija Gripė. „Vabalas skrenda temstant“. Skaito aktorius Aleksas Kazanavičius.

grip marija dalis skaito aleksas kazanavi
Democracy Sausage with Mark Kenny
Shrinking leaders and nations

Democracy Sausage with Mark Kenny

Play Episode Listen Later Jan 28, 2025 47:46


Cultural studies professor Graeme Turner joins Mark and Marija to compare election campaign expectations, media concerns, and ask whether Donald Trump's return could affect Australian democracy. Can we expect Peter Dutton to adopt a Trump-style for the upcoming election? Could such a campaign ever gain traction in Australia? And if it did, would the government hold it off? Or have portfolio governance changes and an incremental approach to progress left Labor with no defining re-election narrative? On this episode of Democracy Sausage, Emeritus Professor Graeme Turner joins Professor Mark Kenny and Dr Marija Taflaga to discuss the federal election. Graeme Turner is Emeritus Professor in the Centre for Critical and Cultural Studies at the University of Queensland and a founding figure of Australian media and cultural studies. His most recent book is The Shrinking Nation. Marija Taflaga is the Director of the ANU Australian Politics Studies Centre and a Lecturer at the ANU School of Politics and International Relations. Mark Kenny is the Director of the ANU Australian Studies Institute. He came to the University after a high-profile journalistic career including six years as chief political correspondent and national affairs editor for The Sydney Morning Herald, The Age and The Canberra Times. Democracy Sausage with Mark Kenny is available on Apple Podcasts, Spotify, Pocket Casts, Google Podcasts or wherever you get your podcasts. We'd love to hear your feedback on this series, so send in your questions, comments or suggestions for future episodes to democracysausage@anu.edu.au. This podcast is produced by The Australian National University. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

SWEA-podden - livet som svensk utomlands
Gott Nytt År från SWEA Podden

SWEA-podden - livet som svensk utomlands

Play Episode Listen Later Dec 31, 2024 43:04


I detta avsnitt samtalar Anna och Marija om den paus som SWEA-podden kommer ta under våren 2025. Pausen beror inte på brist på inspirerande kvinnor att intervjua, utan snarare på att vi behöver fokusera på att hitta fler medarbetare för att kunna fortsätta leverera en så bra podd som möjligt. Men det finns mer! Vi har också den stora glädjen att ha med oss Lena Löfling, en av de modiga kvinnor som just nu är ute på en jorden runt-segling tillsammans med sin make. Lena delar med sig av sina förberedelser inför den kommande seglatsen över Atlanten och ger oss en inblick i vad som krävs för att ge sig ut på en sådan äventyrlig resa.

nova.rs
Podcast Snaga uma - Marija Hadžović: Granice su prostor u kom možemo da delimo, volimo sebe i druge

nova.rs

Play Episode Listen Later Dec 26, 2024 38:44


Pred vama je specijalna epizoda podcast-a Snaga uma sa diplomiranom terapeutkinjom i psihološkinjom Marijom Hadžović, autorkom programa "Harmonija duše", koju realizujemo uz pomoć i podršku "Plazme", koja nas uoči praznika poziva da delimo radost, ali i "Plazmu", uz poruku "Jedna tebi, jedna meni". Marija je govorila o svim izazovima u deljenju emocija, vremena i života. Koliko je teško deliti stres sa bliskim ljudima bez prenosa tog istog stresa na njih? Zašto nam je lako da se veselimo zajedno, ali je opet mnogima teško da podele sreću i radost? Kako se deli zahvalnost i kako pravilno učiti decu zahvalnosti od malih nogu? Najzad, kako se uči deljenje života? Ovo su samo neke od tema toplog, ali i veoma poučnog razgovora koji je pred vama?

Lahko noč, otroci!
Marijin osliček

Lahko noč, otroci!

Play Episode Listen Later Dec 25, 2024 13:19


Marija je s svojo ljubeznijo spremenila trmastega oslička. Pripoveduje: Damjana Černe. Napisala: Gunhild Sehlin. Prevedla: Alenka Berkopec Valena. Posneto v studiih Radia Slovenija 1993.

Pojačalo
EP 298: Marija Radojčić, Novosadski noćni bazar & Friški jazački - Pojačalo podcast

Pojačalo

Play Episode Listen Later Dec 22, 2024 97:55


Kako jedna žena sa sela menja pravila igre u preduzetništvu i spaja tradiciju i inovaciju? U 298. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Marijom Radojčić, preduzetnicom poznatom po organizaciji Novosadskog noćnog bazara i brendu sireva Friški Jazački. Marija deli inspirativnu priču o svom životu, odrastanju u Jasku, i njenom putu kroz preduzetništvo, gde je kombinovala ljubav prema tradiciji i strast za inovacijama. Kroz epizodu, Marija govori o izazovima s kojima se suočila kao dete sa sela i kako je ta iskustva pretvorila u snagu za unapređenje lokalnih zajednica i malih proizvođača. Otkriva kako je nastao brend Friški Jazački, inspirisan porodičnom tradicijom, kao i kako je Novosadski noćni bazar postao platforma za okupljanje malih proizvođača širom Srbije. Razgovor obuhvata i teme poput balansa između ličnih ambicija i porodičnih vrednosti, važnosti upornosti u preduzetništvu, kao i Marijinog cilja da očuva autentičnost domaćih proizvoda dok ih predstavlja savremenom tržištu. Epizoda je pravi primer kako entuzijazam i posvećenost mogu da promene zajednicu na bolje. Za sve ljubitelje priča o preduzetništvu, tradiciji i inovacijama, ovo je epizoda koja inspiriše na akciju i podršku lokalnim vrednostima. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Lepote seoskog života - Studije i iskustva - Posao posle faksa - Porodični brend - Problemi tokom COVID-a - Kako organizovati događaj - Ko su izlagači? Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3Bxx922 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Sip With Me
Aroma Workshop

Sip With Me

Play Episode Listen Later Dec 5, 2024 26:34


Put us in a bottle and wrap it with a bow! This week, we're diving nose-first into the art of perfume making with perfume master, Marija Lazarevic, of Aroma Workshop! It's our 2024 unique holiday gift and winter activity idea for Chicagoans!Aroma Workshop is a perfumery, making custom scent blends that rival all the nostalgic perfumes and colognes you love. They've been around for decades and that smells amazing to us! We walk through the process with Marija, including how many fragrances you get to pick from to put into your perfume and how you can re-create timeless classics! Plus, they keep your perfume on file in case you ever want to reorder! We also discuss the natural element behind their products, and talk essential oils + natural skincare! Plus, the importance of nostalgia & emotion in fragrance creation.We end with rapid fire, discussing Marija's favorite scent combos. She even describes Ioanna & Aaron as a perfume (and she was very accurate)!Visit them in Lincoln Park at 2110 N Halsted! BOOK A WORKSHOP: https://www.aromaworkshop.com/AROMA SOCIAL: https://www.instagram.com/aroma_workshop/?hl=en