Podcasts about Normunds

Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA 2024 ar koncertu "Laika poētika" Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 18. oktobrī ieskandinās kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", pie diriģenta pults stājoties mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē. Ar Normundu Šnē un dziedātāju Viktoriju Majori, kura atklāšanas koncertā pievienosies orķestrim čehu komponista Ondržeja Adameka opusa "Karakuri – Poupée mécanique" izpildījumā, tiekamies uz sarunu Klasikas studijā. Normunds Šnē atzīst, ka šajā koncertsezonā "Sinfoniettai Rīga" nesanākot spēlēt tik daudz laikmetīgās mūzikas, cik gribētos, un uzaicinājums no festivāla "Arēna" puses šīs alkas kompensējot. Sarunā arī par koncerta "Laika poētika" nosaukumu un akcentējam laika kā atskaites un uztveres līdzekli. Uzdodam jautājumu, vai programmai, kurā ir trīs apjomīgi darbi, impulsu devis Platona Buravicka jaundarbs "Vakuuma domēni" un lūdzam raksturot neordinārā Ondržeja Adameka un austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Georga Frīdriha Hāsa rokrakstu un skaņumākslu. Viktorija Majore atzīst, ka pirms skaņdarba iestudēšanas viņa konsultējusies ar savu mammu – Leļļu teātra mākslinieci, kura sniegusi plašāku ieskatu karakuri lelles darbības principos. Dziedātāja atklāj, ka bez kustībām šo skaņdarbu nodziedāt būtu grūti. Netrūkstot arī izaicinājumu, dziedot čehu valodā un strādājot ar balsi pie līdzskaņiem.

****

Sestdien, 21. septembrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā savu 19. koncertsezonu uzsāks diriģenta Normunda Šnē vadītais Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Programmā - Roberta Šūmaņa Trešā simfonija un Andra Dzenīša "Elysium" orķestra versijas pirmatskaņojums, bet arbulgāru izcelsmes sitaminstrumentālistes Vivi Vasiļevas solo izskanēs Gregora A. Mairhofera "Recycling Concerto". Plašāk par gaidāmo - sarunā ar Normundu Šnē. Normunds Šnē: Šī sezona būs pārbaudījums ne tikai mums, bet Latvijas profesionāļiem un mūziķu kolektīviem vispār, jo Lielā ģilde ir slēgta un katrs meklē mājvietu. Mēs esam izvēlējušies Latvijas Universitātes Lielo aulu. Mēs, protams, spēlēsim arī citur, bet šī būs tā vieta, kur notiks abonentkoncerti un ar kuru publika, mūsu klausītāji, var rēķināties. Tās, šķiet, ir lielākās izmaiņas, bet mākslinieciskā gultnē mēs turpinām savu plūdumu, kas ir izveidojies iepriekšējos gados. Man varbūt pārāk nepatīk revolūcijas, bet man patīk evolūcija - mierīga un ar saprašanu veidota attīstība. Arī šī sezona turpina šo līniju. Ir pietiekami daudz jaunas mūzikas, un tas man ļoti patīk, lai gan pašreizējos finansiālos apstākļos tas nav nemaz tik vienkārši. Ir jauna mūzika, jauni darbi, interesanti solisti, ko Rīga agrāk nav dzirdējusi. Tā nu mēs dosimies uz priekšu mūsu ceļā. Kaut kas no jaunas mūzikas būs jau sezonas atklāšanas koncertā 21. septembrī. Kaut Andris Dzenītis nav mūsu rezidējošais komponists, iznācis tā, ka šajā sezonā skanēs divi viņa jaundarbi. Šis ir neliels skaņdarbus stīgu orķestrim, kas veidots no viņa stīgu kvarteta. Kā viņš pats saka, klusumam un mieram, kas nepieciešams. Es domāju, ka katram no mums tas ik pa brīdim ir nepieciešams. Pavasarī būs Andra Dzenīša jaunā simfonija, kas piedzīvos savu pirmatskaņojumu. Man patiešām prieks, ka viņš joprojām strādā un domā, rada. Atklāšanas koncertā orķestris tiksies arī ar kādu ļoti dzirkstošu mūziķi? Sitaminstrumentālisti vispār prot atstāt tādu iespaidu par sevi, jā, viņi darbojas ap visiem saviem instrumentiem. Viņu instrumentārijs šādos koncertos parasti ir plašs, bet šis koncerts laikam pārspēs visu, jo Gregora A. Mairhofera (Gregor Mayrhofer) “Recycling Concerto” ir rakstīts, pievēršot uzmanību tam, cik ļoti pasaule šobrīd slīgst pati savos gružos un atkritumos. Varbūt viena no iespējamām perspektīvām ir kaut ko no šī visa izmantot skaņu radīšanai, likt to uz skatuves, un izrādās, ka šie atkritumi var arī skanēt, pie tam ļoti muzikāli. Vivi Vasiļjeva (Vivi Vasilleva) ir bulgāru izcelsmes perkusioniste. Šis koncerts ir viņas iniciatīva un radīts kopā ar komponistu. Eiropa jau ir sajūsmā par šo darbu, un tagad ir pienācis laiks Rīgai. Varu tikai piebilst, ka loģistikas ziņā šis ir diezgan liels murgs, jo atvest visus šos atkritumus uz Rīgu ir diezgan dārgs un nebūt ne vienkāršs uzdevums, taču man šķiet, ka mērķis šoreiz tiešām ir tā vērts.  

Kas ir nocirsta karaļa galva? Šo Ievas Vaivodes mīklu un citas šī gada asprātīgākās mīklas Greizajos ratos min Kečko ģimene no Pārdaugavas: mamma Inguna, tētis Ernests un bērni - Renārs (10 gadi), Liene (9 gadi), Normunds (7 gadi) un Elīna (4 gadi). Asprātīgāko mīklu kategorijā izvirzītas mīklas, kuras sacerējuši: Kārlis Brūniņš, Adele Stafecka, Toms Kalderauskis, Miķelis Gustavs Sisenis, Teodors Tauriņš, Astrīda Oļševska, Sandris Grasis, Rasa Sofija Grimma, Ernests Veldre, Ieva Vaivode, Sarma Ukasa, Eugēnija Audare, Miervaldis Čavarts, Evelīna Matroničeva, Vladislavs Ločs un Solovjevu ģimene.  

****

1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Bērnu fonds pulksten 14 aicina uz konkursa "Talants Latvijai" 32. sezonas noslēguma koncertu un laureātu apbalvošanu Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē: tieši tāpēc "Atsperi" šoreiz vadām kopā ar diriģentu un šī konkursa māksliniecisko vadītāju un producentu Normundu Dreģi, kurš sarunas gaitā uzsver: "Kokurss "Talants Latvijai" dod labas emocijas un virzību mūzikas pasaulē." Kopā ar Normundu Dreģi ielūkojamies konkursa "Talants Latvijai" vēsturē un šodienā, plašāk runājam par 32. sezonas noslēguma koncertu, skolu atsaucību dalībai konkursā, populārākajiem mūzikas instrumentiem jauniešu vidū un viņu motivāciju piedalīties jauniešu simfonisko orķestru darbībā. Vēl runājam arī par Normunda vadītās Latvijas Orķestru asociācijas darbību un to, kādi ir secinājumi pēc aprīlī notikušā Baltijas valstu Jauniešu simfonisko orķestru festivāla Lietuvā. Ilze Medne: 1. jūnijs tev ir ne tikai svētku diena, bet arī zināmā mērā patīkama darbadiena, jo šodien būs daudz pienākumu, daudz uzdevumu, kas jārisina Rīgas Latviešu biedrības namā, kas jau 32 gadus ir mājvieta konkursam "Talants Latvijai". Cik sen esi saistīts ar šo konkursu? Normunds Dreģis: Šo konkursu mākslinieciski vadīt un producēt man ir tas gods nu jau sesto gadu… Tajā piedalās instrumentu spēles dažādu specialitāšu audzēkņi no Latvijas mūzikas skolām. Katrā ziņā šis konkurss ir viens no vissenākajiem konkursiem Latvijā, un bērniem tā ir lieliska iespēja uzstāties Rīgas Latviešu biedrībā, kura vissenākā latviešu organizācija pasaulē. Vai konkursā kaut kas ir mainījies no tiem laikiem, kad to aizsāka un vadīja Arnolds Skride?  Dažas izmaiņas ir konkursa nolikumā un pašā norisē: piemēram, kopš 2019. gada mums ir konkursa atklāšanas koncerts, kurā iepriekšējā konkursa pirmo vietu laureātiem ir iespēja uzstāties kā solistiem kopā ar orķestri. Tāpat jau otro gadu, ņemot vērā konkursa dalībnieku apjomu, organizējam to trijās kārtās: ir tā saucamais lielais fināls, kur uz vienas skatuves satiekas visi pretendenti uz laureātu diplomiem. Bet pamats patiešām ir palicis nemainīgs – tāds, kādu to iedibināja Arnolds Skride, proti, šis konkurss ir tieši instrumentu spēles specialitāšu audzēkņiem, tajā piedalās mūzikas skolu audzēkņi: bērniem un jauniešiem tiek dota iespēja piedalīties konkursā gan ar savu skolu – kā pirmajā kārtā, kas ir tādā kā koncertcikla formātā; bet otrajā kārtā konkurss norisinās pa instrumentu grupām, bet finālā visi sanāk kopā uz vienas skatuves. Tas nozīmē, ka dalībnieki piesakās nevis individuāli, bet sadarbība norisinās tieši ar skolām? Tieši tā – piesakās skolas, un pirmajā kārtā, kas notiek koncertcikla formātā, katra skola uzstājas ar sagatavotu programmu. Savukārt konkursa žūrijas komisija vērtē un spilgtākos un izteiksmīgākos jauno talantu priekšnesumus izvirza jau uz otro kārtu. Būtībā tas nozīmē, ka sacensība ir ne tikai starp individuālajiem priekšnesumiem, bet kaut kādā ziņā arī starp skolām – tieši aktivitātes un ieinteresētības ziņā? Tā ir. Mums ir daudz aktīvu skolu, kas šajā konkursā piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. Daļa no tām izmanto šo iespēju un katru gadu sagatavo jaunu programmu un uzstājas. Latvijas Bērnu fonds dod balvas arī skolām! Ir tādas īpašās balvas, kas tiek pasniegtas divām skolām, kuras uzrādījušas vislabākos rezultātus konkursa finālā – tā ir Arnolda Skrides balva un Gunāra Eižena Bērzzariņa balva. Piedalīties konkursā daudz vienkāršāk ir Rīgas skolām, bet vai arī reģionu skolas izmanto šo iespēju un atrod veidu, kā atvest savus talantus uz Rīgu? Tas atkarīgs arī no tā, kādas ir konkrētās skolas iespējas, kāds ir pašvaldību atbalsts. Šogad piedalās Priekules mūzikas un mākslas skola; vairākus gadus aktīvi bijuši dalībnieki no Alūksnes mūzikas skolas, Balvu mūzikas skolas. Ir ļoti daudz skolu ārpus Rīgas, kas piedalās šajā konkursā. Ja vērojam šī konkursa tendences, piemēram, beidzamos desmit gadus – vai interese par to aizvien ir tikpat liela, vai varbūt kļūst pat lielāka? Un kāds ir bērnu sagatavotības līmenis? Lielu iespaidu uz konkursu atstāja pandēmijas laiks, taču noturējāmies. (..) Skolas ir aktīvas, un, lai arī gadās dažādi sarežģījumi, konkurss ir labi zināms, un vidēji katru gadu tajā piedalās apmēram divdesmit mūzikas skolas jeb 150 audzēkņi. Tad arī tieši jums pirmajiem redzamas indikācijas, kāda ir jauniešu interese par konkrētiem instrumentiem. Bija flautas popularitātes laiks, tad bija saksofona ziedu laiks. Bet tieši jūs esat pirmie, kuri redz – šeit briest krīze… Mēs šīs tendences pamanām. Taču būtībā, kopš vadu šo konkursu, amplitūda ir tāda, ka katrā konkursā piedalās piecpadsmit līdz divdesmit instrumentu spēles specialitāšu audzēkņi: ir gan stīginstrumenti jeb lociņinstrumenti, daudzstīgu instrumenti, tāpat pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti, pianisti, akordeonisti – viss spektrs ir pilns. Protams, ir instrumenti, kuri ir retāki, un tos mēs arī atbalstām, cik varam, ar kādām īpašām balvām. Zināms iztrūkums ir gan alta spēles specialitātē, gan kontrabasa spēlē, tāpat fagots vai trompete ir tie instrumenti, kuri šodien tiek apgūti retāk. Taču caurmērā tomēr mūzikas skolās ir daudz jauniešu, kuri patiešām apgūst visu šo apmēram divdesmit instrumentu spēli un var piedalīties kādā konkursā. Kuri ir tie instrumenti, kas aizvien ir pieprasīti un kurus patiešām bērni labprāt spēlē? No stīgām tā ir vijole un čells, tāpat arī taustiņinstrumenti, kokle, ģitāra. Šogad piedalījās arī viena arfiste – arfa ir retāks instruments. No pūšaminstrumentiem dominē flautisti. Klarnete – kā kuru gadu. Retāk ir obojisti vai fagotisti. Samērā aktīvi ir saksofonisti. Retāk ir trompetisti, trombonisti un tubisti. Pirms pandēmijas bija viens brīnišķīgs eifonists no Alūksnes mūzikas skolas.  Pianistu ir daudz, akordeonistu tāpat. Bet katrā ziņā instrumenti pārstāvēti ļoti bagātīgi un visā spektrā. Vairāk – audioierakstā.

Ar diriģentu Normundu Šne saruna par kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" sadarbību ar altistu Maksimu Risanovu, ar kuru kopā orķestris noslēgs šo sezonu. Piektdien, 24. maijā, plkst. 19.00 Lielajā ģildē 18. koncertsezonu noslēgs Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Kā ierasts, orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē parūpējies par noskaņās daudzveidīgu muzikālo programmu, kurā mūsdienu skaņuraksti veidos dialogu ar romantisma laikmeta liriku. Koncerta īpašais viesis - harismātiskais ukraiņu altists Maksims Risanovs. Viņa sniegumā dzirdēsim mūsdienu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas veltījumu Francim Šūbertam - “Fantasy Homage to Schubert”, kā arī Koncertu altam un orķestrim. Orķestra sniegumā izskanēs paša Šūberta vitālas enerģijas caurstrāvotā Otrā simfonija, kā arī lietuviešu komponistes Justes Janulītes skaņdarbs “Apnea”. “Classic FM Gramophone” balvas “Gada jaunais mākslinieks” laureāts Maksims Risanovs uzskatāms par vienu no pasaules spožākajiem un aizrautīgākajiem altistiem. Laikraksts American Record Guide, raksturo mākslinieku kā “mūziķi, kurš arī telefongrāmatu spētu pārvērst mūzikā un padarīt to aizraujošu”.  Dzimis Ukrainā, alta spēli mācījies Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolā pie Džona Glikmena. Turpat Londonā apguvis diriģēšanu pie Alena Heizeldaina, apmeklējis arī Genādija Roždestvenska un Jormas Panulas meistarklases. Šobrīd savu altista un diriģenta karjeru mūziķis attīsta vienā no Centrāleiropas mūzikas citadelēm – Budapeštā, sniedzot koncertus nozīmīgos festivālos un koncertzālēs visā pasaulē.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Reizēm mēs meklējam īsceļus savai ticībai, bet izmaiņām mūsu dzīvē jābūt tik pat fundamentālām kā piedzimšana un nomiršana. 28.04.2024.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

"Klasikā" iztaujājam diriģentu Normundu Šnē: runājam gan par Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga nule kā aizvadītajiem koncertiem Vīnē, gan par 11. aprīlī pulksten 19 koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāmo koncertu, kas izskanēs koncertsērijā "Simfonija TUVĀK" . Šajā koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris aicina klausītājus iepazīties ar Roberta Šūmaņa Trešo simfoniju, kas pazīstama ar nosaukumu Reinzemes simfonija, un ir komponista pēdējā sarakstītā simfonija. Pie Liepājas simfoniķu diriģenta pults stāsies Normunds Šnē. Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK" sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu arī ar diriģentu Normundu Šnē.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Ar lieliem jaunumiem šo gadu sācis Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” – par tā māksliniecisko partneri kļuvis pieprasītais vācu komponists, diriģents un klarnetists Jērgs Vidmanis (Jörg Widmann). Viņa inaugurācijas koncerti piektdien, 2.februārī, Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars” un 3.februārī Lielajā ģildē Rīgā iezīmē jaunu posmu „Sinfoniettas” radošajā dzīvē, no kuras pamazām attālināsies ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.  „Sinfonietta Rīga” mēģinājumā Spīķeru koncertzālē viesojos pāris dienas pirms koncerta, kad rit mēģinājums kopā ar solisti Ingu Kalnu. Skan Jērga Vidmaņa „Fūgas māksla” un darbs notiek vāciski, angliski un brīžam arī smieklu valodā. Kad vēlāk saku Jērgam Vidmanim, ka viņam, šķiet, ir dabas dots talants likt orķestrim smaidīt, viņš par to ļoti priecājas. „Tas mani ļoti iepriecina! Ir svarīgi, ka spējam muzicēt ar smaidu, jo mēs strādājam smagi un ļoti nopietni. Šis skaņdarbs ir par tādām lielām tēmām kā dzīvība un nāve, bet es no sirds ticu, ka mēs varam sasniegt šos dziļumus, ja muzicējam draudzīgā garā. Gadu gaitā starp mani un „Sinfoniettu Rīga” patiešām ir izveidojusies draudzība, un laikam to var just.” Vidmanis ar „Sinfonietta Rīga” pirmoreiz muzicēja pirms desmit gadiem. Ar neviltotu aizrautību viņš stāsta arī par citiem latviešu mūziķiem, ar ko spēlējis ārpus Latvijas – diriģentiem Marisu Jansonu, Andri Nelsonu, vijolnieci Vinetu Sareiku, kas pirmatskaņoja viņa septīto stīgu kvartetu. Latvijas mūzikas tradīcijas ir leģendāras visā pasaulē, viņš uzsver. Jērgs Vidmanis nākamos trīs gadus piekritis būt par „Sinfonietta Rīga” māksliniecisko partneri. Līdzīga sadarbība viņam pašlaik ir arī ar Ziemeļvācijas Radio filharmonisko orķestri Hanoverē un Minhenes kamerorķestri dzimtajā Vācijā. Kādēļ „Sinfonietta Rīga” viņu uzrunāja šādai ilgstošai sadarbībai, telefonsarunā jautāju orķestra mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē. „Māksliniekus, kas šodien nosaka muzikālā procesa gaitu pasaulē un kuriem seko līdzi visas pasaules muzikālā sabiedrība, nav nemaz tik viegli uzaicināt pie mums ciemos tādā prognozējamā veidā, jo viņu grafiks ir ārkārtīgi saspringts. Ja runājam par Jērgu Vidmanu, viņš tiešām ir cilvēks, kurš, kā viņš pats saka, nedzīvo normālu dzīvi. Viņš ļoti daudz uzstājas gan kā klarnetists, gan kā diriģents, un papildus tam viņš ļoti daudz komponē. Faktiski tas ir tas, ko viņš redz kā savu galveno misiju šobrīd. Tāpēc viņa ierašanās Rīgā līdz šim vienmēr bijusi atkarīga no brīviem brīžiem. Mēs ļoti vēlējāmies padarīt šo mūsu sadarbību mazliet prognozējamāku – gan laika ziņā, gan veidojot ciešākas un konkrētākas vadlīnijas mūsu sadarbībai. Interesanti, ka orķestris nobalsoja par viņu kā par nākamo māksliniecisko vadītāju pēc manis, kas būs aktuāli pēc apmēram diviem gadiem. Viņš diemžēl nepiekrita šim variantam, jo ir ļoti aizņemts un grib saglabāt zināmu radošo brīvību. Bet tad mēs viņam piedāvājām šādu variantu, kas būtu mazāk saistīts ar plānošanas lietām, ar ko ir jānodarbojas orķestra mākslinieciskajam vadītājam, bet mazliet vairāk radošās brīvības mazliet prognozējamākā sadarbības modelī. Tam viņš ļoti laipni atsaucās. Un te nu mēs esam!” Tuvākajos trīs gados Jērgs Vidmanis ar „Sinfonietta Rīga” veidos vismaz trīs programmas gadā, kurās gan diriģēs, gan spēlēs klarneti, repertuārā apvienojot laikmetīgo un tradicionālo mūziku. Bet Normunds Šnē pēc diviem gadiem plāno atvadīties no orķestra mākslinieciskā vadītāja amata.

Dievs sevi ir atklājis savā radībā, bet cilvēks apslāpē un ignorē šo Dieva atklāto patiesību, sakot: "es nezināju." Raksti atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības. 21.01.2024.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Ievas Salietes vārds aizvadītajos gados Latvijā kļuvis teju par sinonīmu klavesīnam. Meistarību spodrinājusi senās mūzikas lietpratēju kalvēs Freiburgā un Bāzelē, jau labu laiku starptautisku koncertģeogrāfiju viņa savieno ar dzīvi Rēzeknes pusē. Kultūras rondo tiekamies ar mūziķi. 4. novembrī plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā „Gors” kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē klausītājus aicinās ar svaigu skatu palūkoties uz renesances un baroka mūzikas nekronēto karali – klavesīnu. Koncertprogrammā “Zviedru Mocarts un Koncerts klavesīnam” kopā ar kamerorķestri savu meistarību demonstrēs Ieva Saliete. Solistes un orķestra lasījumā dzirdēsim Johana Kristiana Baha Koncertu klavesīnam, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša klavesīnkoncerts “Strēles”. "Sarežģītākais, ko esmu spēlējusi," tā par gaidāmo jaundarbu saka Ieva Saliete. Viņa neslēpj, ka skaņdarbā ir arī neizspēlējamas vietas.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Tikai Dieva mīlestība ir pilnīga, taču arī mēs Dieva žēlastībā varam pieaugt savā mīlestībā uz Dievu, mīlot viņu ar visu savu sirdi, prātu un spēku. Sludina Normunds Lāms. 22.10.2023.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Dzīšmu stuostu rubrikā dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja Edeite Laime itūreiz atkluos dzīsmis “Svāti zvoni sazvaneja” stuostu. Dzīsmi “Svāti zvoni sazvaneja” popularu sovulaik 90. godu golā padareja taids legendarais duets kai Mildeņa Nabeņa i Skaidreite Krāniņa, aiz kuru globuojās akteri Juoņs Jarāns i Daiņs Porgants. Akteru i humoristu duets sovulaik beja cīši populars vysā Latvejā. Kai stuosta akters Juoņs Jarāns, kura saknis ir Latgolā – juo mama īt nu Baļtinovys pusis, bet tāvs nu Aglyunys – tod duetā tys leluokais dzīduotuojs i muzykaluokais daleibnīks beja Skaidreite aba Daiņs Porgants, bet Jarāns naasūt nikaids dzīduotuojs, tok “Svāti zvoni sazvaneja” dueta repertuarā bejuse cīši eipaša – vīneiguo dzīsme latgaliski i vīneiguo, kur solists vīns pats bejuse Mildeņa jeb Jarāns. Itū dzīsmi rubrikas veiduotuoja Edeite Laime atguodoj nu bierneibys i vysod tai i dzīduojuse leidza, ka “Svāti zvoni sazvaneja”, tok tik daudzi vāluok izaruodeja, ka tī svātī zvoni eistineibā nav nimoz tī svātī, bet ir svuotu jeb tautu zvoni – zeime i laiks, kod kaidai jaunai meitinei sabrauc precinīki. Bet, ka pasaver viesturē, tod senejuokuos līceibys, kurys īsadevs atrast par itū dzīsmi, ir nu niu cīši tuoluo 1896. gods. Tymā godā Reigā izdūtajā zineibys i rakstnīceibys mienešrokstā “Austrums” ir roksts par Inflanteju aba Pūļu Vydzemi – myusu dīnu Latgolu –, kurā stuosteits ari par pošys tautys sacarātom dzīsmem i pīsaukts “kaidys jaunivis ražuojums, kas cīši raksturoj inflantīšu dzeivi”. Dzīsmē, kas suocās ar vuordim “Es meiteņa gonūs guoju”, bet tuoļuokī panti skaņ kai “Svātim zvoni sazvaneja, muote mani sabraneja” – tei poša dzīsme, kura Mildenis i Skaidreitis kasetē īraksteita vasalu godu symtu vāluok. Latvīšu folklorys kruotivis pietneica Beatrise Reidzāne stuosta, ka itei dzīsme Latgolā bejuse cīši pazeistama, tok folklorys i tautysdzīšmu pietnīku uzmaneibu leidz pat 90. godu nasaistejuse, jo naasūt bejuse tautysdzīsme klasiskā izpratnē, taida nu ziņģu i sacarātūs dzīšmu kategorejis, kū tūlaik zynuotnīki napieteja. Taida ļusteiga dzīsme, kas dzīduota kuozuos, tolkuos i cytuos saīšonuos. Ari niu digitalajā arhivā garamantas.lv var atrast cīši daudzi i vysaidus dzīsmis variantus kai vuordūs, tai melodejā, tai ari pīdzīduojuma dalis var byut vysaidys. Vysu vaira gon itei dzīsme atrūnama kai “Moza beju gonūs guoju” – leidzeigi kai tymā senejā “Austruma” rokstā. Rokstā publicāta dzīsmis verseja ar vasalim 15 pantim. Tiuleņ piec nedelis oktobra vydā tiks svieteiti Vysusvātuos Dīva muotis Patvāruma aba Pokrova svātki. Tī teik pīmināts ari vīns nu dzīsmis paņteņu. Atliksim mes kuozas tuoli, Vēļ pa mozu zūsis, cuoli. Vucinei gon ir jau vylna, Bet ola nava eistyn pylna. Pēc Pokravas tū svādīni Tod es byušu vys gotova, Tod es byušu eistyn tova. Taišni iz Pokrova tiergu 15. oktobrī Pūderovā aicynoj ari Rēzeknis nūvods. Itymā tiergā ari sūlej na viņ tiergavuošonu, tok ari dzīsmis. Pietneica Beatrise Reidzāne stuosta, ka sovulaik tiergūs asūt daleitys dzīšmu lapenis, kas bejušys cīši popularys, deļtuo dzīsmis ari tai labi izaplatejušys tautā. Sprīžūt piec ituos dzīsmis sasaglobuošonys ari vāluokuos versejuos, vysā tycams, ka ari itei ir vīna nu tierga lapeņu dzīšmu i Latgolā dzīduota bīži i daudz. Bet kur dzīsmi nūsaklauseja akters Juoņs Jarāns? Jis soka, ka vaira precizi napīmiņ – var byut, ka muote dunguojuse, var byut kaiduos kuozuos Latgolā dzierdāta, bet leidza ar kaseti “Mildiņa un Skaidrīte iziet medībās” i piečuokajom koncertprogramom dzīsme otkon palykuse cīši pazeistama. Taišni itaidā versejā 2002. godā dzīsme izskaņ ari dueta “Inga i Normunds” latgalīšu dzīšmu albumā “Tuoli dzeivoj”.  

Katram no mums ir bijusi kāda pieredze, kas mūs varētu attālināt no draudzes. Bet ja mūsu mīlestība pret draudzi ir balstīta Dieva nemainīgajā mīlestībā pret mums, tad mēs spējam mīlēt draudzi tādu, kāda tā ir. Sludina Normunds Lāms. 06.08.2023.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un mākslas centrs "Zuzeum" turpina muzikālo sadarbību, piedāvājot cikla "Vasaras vakara kamermūzika" koncertus. Kultūras rondo par gaidāmo ciklu stāsta "Sinfonietta Rīga"mākslinieciskais vadītājs Normunds Šne un pianiste Agnese Egliņa. Mazās formas akadēmiskās mūzikas svētkos klausītājus sagaida atklājumiem bagāts ceļojums izmeklētu skaņražu radošajās laboratorijās zinošā mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža vadībā. Koncerti norisināsies "Zuzeum" Lielajā izstāžu zālē četrus vakarus – no 24. līdz 27. augustam. Cikla "Vasaras vakara kamermūzika" četros koncertos dosimies pārgājienā no baroka laika līdz mūsdienām:  24. augustā būs reta iespēja iedziļināties franču baroka mazzināmajā pasaulē, 25. augustā skanēs Eiropas ziemeļu laikmetīgā mūzika, turklāt gaidāmi speciāli šim festivālam radīti Igaunijas komponista Perta Ūsberga un Latvijas komponista Platona Buravicka jaundarbi, 26. augustā vadīsim laiku uz tilta, kas no romantisma ilgpilniem miglājiem ved pie 20. gadsimta bābeliskajam haosam, 27. augustā mūsu acupriekšā vilciena sliežu bezgalība krustosies ar mūžīgās kustības virpuļiem, piedāvājot amerikāņa minimālista Stīva Reiha un franču spektrālisma pamatlicēja Žerāra Grizē apjomīgos opusus.

Kopš 2023. gada pavasara Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu pilda Normunds Staņēvičs, ar kuru sarunājas DIENA PĒC autors, Accenture Baltics vadītājs Maksims Jegorovs. Kas tiks mainīts medicīnas nozarē, lai uzlabotu apstākļus ārstiem un pacientiem? Cik liela mākslīgā intelekta iesaiste tiek plānota un vai sabiedrība ir gatava medicīnai mājas apstākļos? Klausies epizodi un esi zinošāks.  

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

"Mūsu finansiālā situācija šobrīd ir ārkārtīgi slidena, gribētu pat teikt – kā vēl nekad. Tāpēc daudz nevaram runāt par pasākumiem nākamajā sezonā, par kuriem nav skaidrs, vai tie vispār notiks. Tas tā ir pirmo reizi mūsu pastāvēšanas vēsturē, ka ir divi koncerti, kurus varbūt nāksies atcelt. Kopumā situācija ar katru gadu kļūst sliktāka un mūsu aicinājumi pārskatīt budžetu līdz šim rezultējušies ar nulles atsaucību no mūsu vadošajām institūcijām. Negribu mētāties ar akmeņiem, bet, atklāti runājot, fakts ir fakts," runājot par nākamo sezonu, intervijā "Klasikai" bažas neslēpj Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē. Taču līdzās raizēm ir arī priecīgi notikumi. 3. jūnijā gaidāms sezonas noslēguma koncerts, kurā iezīmējas orķestra repertuāra galvenās līnijas – Vīnes klasika, atklājums un spožs solists. Ļoti gaidīta ir pianista Behzoda Abduraimova atgriešanās pie "Sinfonietta Rīga", šoreiz Sergeja Prokofjeva mūzikā, kas Normundam tuva kopš bērnības. Tāpat diriģents stāsta par vasaras bagātīgajiem koncertplāniem un pirmo koncertu kopā ar igauņu vecmeistaru Nēmi Jervi Pērnavas festivālā, iespēju atgriezties pie Žerāra Grizē opusa "Vortex Temporum" koncertciklā "Vasaras vakara kamermūzika" mākslas centrā "Zuzeum".  Ilze Medne: Sāksim ar priecīgo ziņu: profesionālie kolektīvi ir apvienojušies un dibinājuši Latvijas profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju. Tas ir brīnišķīgi, ka šāda apvienošanās notiek, mērķis ir skaists un nepieciešams. Savulaik, 2005. gadā, Vilnis Strautiņš pauda bažas par to, kā jauniem mūziķiem būt – vai un cik iespēju ir Latvijā strādāt, kādas ir iespējas pilnasinīgi realizēt gūto izglītību. Vai šajā ziņā ir kaut kas mainījies? Varbūt problēmas ir citas? Normunds Šnē: Jā, noteikti ir mainījies. Bet, runājot par mūziķu attiecībām ar potenciālo darbavietu, tas lielā mērā ir atkarīgs no pašiem mūziķiem – topošajiem jaunajiem māksliniekiem. Jo tad, kad viņi iestājas Mūzikas akadēmijā, viņiem vajadzētu būt skaidrai vīzijai, ko viņi šajā mākslā ar savu instrumentu vai balsi, vai savām zināšanām grib sasniegt, kas ir viņu vieta, kas ir viņu žanrs, kur viņi jūtas vislabāk, kas ir mūzika, kas viņiem patīk. Jo dzīvē vajag darīt to, kas patīk, nevis pavadīt laiku, nodarbojoties ar to, kas īsti nav pie sirds. Konkursos uz mūziķu vietām orķestros, arī kamerorķestrī "Sinfonietta Rīga", redzam tiešām ļoti labus mūziķus, taču viņiem ir viens nopietns trūkums – tā ir attieksme un zināšanas par spēli orķestrī. Un es gribētu vērst uzmanību uz to, ka 99% gadījumu visiem mūziķiem, kas apgūst mūziķa profesiju, darbs būs saistīts vai nu ar orķestri vai spēli ansamblī. Lai gan visiem novēlu solista karjeru, tas ir neiespējami, jo šis tirgus pasaulē ir tik ārkārtīgi piepildīts, ka tiešām jāuzsmaida izcilai veiksmei, lai mūziķis varētu nodrošināt savu dzīvi, būdams solists. Tāpēc darbs lielākoties būs saistīts ar orķestri. Un, lūk, te sākas zināmas problēmas. Pēc pirmās kārtas, kur jāatskaņo Mocarta koncerts un kāds skaņdarbs pēc izvēles, seko otrā tūre, kurā jāspēlē fragmenti no orķestra partijām. Diemžēl parasti jaunie mūziķi nez kāpēc uzskata, ka orķestra partijām ir otršķirīga nozīme, lai gan īstenībā mums tas ir pats galvenais, jo tas rāda, kādu uzmanību mūziķis pievērš detaļām un tam, kas rakstīts notīs, kā orientējas komponista stilistikā un mūzikas valodā, kā pārvalda tik vienkāršas lietas kā ritmu un dinamiku. Pārāk bieži mēs diemžēl to nedzirdam, tāpēc šie jaunie cilvēki, iespējams, piedzīvo savu pirmo vilšanos, ka viņi šo konkursu neiztur un netiek cauri otrajai kārtai. Cik bieža ir mūziķu maiņa kamerorķestrī "Sinfonietta Rīga"? Vai jaunas asinis ieplūst regulāri? Tas nav prognozējams process, jo tas saistīts ar to, vai kāds mūziķis izlemj beigt savas aktīvās darba gaitas pēc godam nostrādātiem gadiem, vai arī kādam radušās citas intereses. Tāpat kā citos orķestros, arī mēs lielā mērā esam atkarīgi no mūsu mūziķu interesēm, no viņu patikas spēlēt pie mums. Reizēm vietas atbrīvojas, reizēm ilgu laiku nē. Ļoti bieži gadās, ka kāda mūziķe izlemj kļūt par jauno māmiņu, un tad uz kādu laiku mēs varam uzaicināt darbā jaunu mākslinieku.  Ienākšana jaunā kolektīvā nekad nav vienkārša. Kā tas ir orķestrī "Sinfonietta Rīga"? Vai ir gadījumi, kad šķiet – mūziķis profesionāli atbilst, bet tomēr ir kaut kāda radusies orķestra asinsrite, kurā ieiet nevar visi? Droši vien, ka tā ir. Īpaši tas bija jūtams pašā sākumā, kad pirmos trīs gadus neviens īsti nezināja, uz kurieni viņi atnākuši: pamazām tas viss noskaidrojās – kādas būs prasības, kāds būs repertuārs, un dzīve pierādīja, ka ne visiem tas ir pa prātam un ne visiem tas ir pa spalvai. No sākuma mūziķu mainība bija ļoti liela, klājās diezgan raibi, kad tie, kuri saprata, ka nevar dzīvot bez lielām, romantiskām simfonijām, devās uz simfonisko orķestri, kāds varbūt uz operu, bet tad, kad "Sinfonietta" bija noformējusi savu seju un tas bija jūtams koncertos, atnāca tie mūziķi un draugi, kas tiešām vēlas šeit strādāt un kuriem šī mūzika ir pie sirds – kuri ļoti grib spēlēt Haidnu, Mocartu, Šēnbergu, Magnusu Lindbergu un latviešu jauno mūziku. Tāpēc nevienam neko nepārmetu, jo katram ir savas intereses. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka dzīvē vajag darīt to, kas tiešām patīk un ir pie sirds, tad ir pašam labi un arī citiem ir labi, un kopējais rezultāts neapšaubāmi no tā tikai iegūst. Tāpēc mēs pamazām esam atraduši kopīgu valodu un kopīgu ceļu ar tiem mūziķiem, kas šobrīd strādā "Sinfoniettā Rīga", un principā par katru no mūziķiem varu likt roku uz sirds un teikt, ka viņi ir īstajā vietā, viņiem šeit patīk, viņi šeit var realizēt sevi, savus sapņus un būt laimīgi mūzikā, ko mēs kopīgi spēlējam. Kas šobrīd notiek ar orķestra koncertmeistara posteni? Tas ir atvērts, un jau rudenī būs konkurss uz šo vietu. 3. jūnijā "Sinfonietta Rīga" noslēgs sezonu:  programmā redzam tos vadmotīvus, kas bijuši orķestrim raksturīgi un kurus principiāli cenšaties ievērot – Vīnes klasika, atklājums un spožs solists. Jā, tu to labi tagad saliki pa plauktiņiem, jo pats tā nemaz nebiju iedomājies. Bet nu – kaut kā tas tā arī iznācis. Protams, tas saistīts ar mūsu iespējām un to, kādu mūziku mēs varam atskaņot un kas tomēr ir mazliet aiz mūsu repertuāra robežlīnijas. Nevis aiz sarkanās līnijas, bet vienkārši tāpēc, ka lielie romantiskie skaņdarbi mūsu sastāvam absolūti nav piemēroti. Man ir īpašs prieks par pāris lietām šajā sezonas noslēguma koncertā: pirmkārt, tā būs Konlona Nankarova "Etīde mehāniskajām klavierēm". Par šo neparasto cilvēku un viņa mūzikas valodu varētu izveidot atsevišķu raidījumu! Tas būs aranžējums skaņdarbam, kas oriģinālā rakstīts mehāniskajām klavierēm, kas faktiski bija viņa instruments, līdz ar to šeit ir lietas, kas ir uz robežas – nezinu, vai dzīvs cilvēks maz to var nospēlēt... Bet tas bija viņa mērķis – pievērsties mūzikai, kas pārsniedz cilvēka fiziskās iespējas: ātruma ziņā, ritmiskās komplicētības ziņā. Šeit var vilkt paralēles ar Ģerģu Ligeti, par kuru daudzi saka, ka viņa mūzika nav nospēlējama – bet pamēģiniet! Un izrādās: ja labi pamēģina, tad tas tiešām ir iespējams. Un otra lieta šajā koncertā, kas man sagādā patiesu prieku, ir tas, ka pie mums atgriežas brīnišķīgais pianists Behzods Abduraimovs. Ar daudziem labiem pianistiem esam kopā spēlējuši, bet viņa spēle ir kas tiešām pārsteidzošs. Mūsdienās ir tik daudz lielisku pianistu, bet tādu mūziķu, ar kuriem saprašanās notiek bez vārdiem, kuriem ir tāda krāsu palete, nav daudz. Šķiet, uz klavierēm viņš var nospēlēt jebko – jebkuru repertuāru. Pie klavierēm viņš jūtas kā zivs ūdenī – gan Bēthovenā, gan Prokofjevā viņa fenomenālā tehnika un apgriezieni ir vienkārši fantastiski. Kādi ir viņa tempi, kāda reakcija, tāpat mūzikas izpratne – ar prieku un nepacietību gaidu mūsu tikšanos. Vairāk un plašāk - ierakstā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Sarunājamies ar vienu no pirmajiem Latvijas, ja ne pašu pirmo copes gidu Normundu Ikomasu, kurš uz ūdeņiem pavada vairāk nekā 200 dienas gadā. Līdakas ir viņa specialitāte, jo viņš tās nevis makšķerē, bet gan studē. Ja gribi tikt pie savas dzīves lielākās līdakas, ir vērts doties copē kopā ar Normundu. Par gida ikdienu, par zivju resursiem, mānekļiem, laivām un interesantu dzīvesveidu!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Katra kristieša stāsts ir unikāls. Dievs savā žēlastībā uzrunā cilvēku visdažādākajos veidos. Normunds ar Inesi dalās savā stāstā, kā Dievs atrada viņus un kāda ir bijusi viņu, kā Kristus mācekļu dzīve kopā ar Dievu.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Festivāla “Saxophonia” ietvaros 16.februārī uz Lielās ģildes skatuves būs dzirdama koncertprogramma “Šnē un džezroks”, kurā uzstāsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Normunda Šnē vadībā. Kultūras rondo studijā viesojas un par gaidāmo koncertu stāsta Normunda Šnē . Kamerorķestrim pievienosies Latvijā populāri džeza mūziķi: Dāvis Jurka – saksofons, Ritvars Garoza – taustiņinstrumenti, Valters Sprūdžs – elektriskais bass un Andris Buiķis – bungas. Programmā enerģiski, tembrāli krāšņi un aizraujoši džeza mūzikas skaņdarbi. Džeza improvizācijas matemātiskie algoritmi un progresīvā roka brāzmainā enerģētika pieder diriģenta Normunda Šnē daudzskaitlīgajām muzikālajām stihijām. Līdztekus klasikai, 20. gadsimta modernisma strāvojumiem un civilizācijas atmiņās sakņotām laikmetīgās mūzikas alūzijām, viņa skaņu paletē allaž atrodama vieta arī pa kādai neakadēmiskai intonācijai - elektroakustiskai mūzikai, kas pasaulē nākusi ar pastiprinātāja un mikrofona starpniecību. Frenks Zapa, Mailss Deiviss vai “Genesis” šajā ainavā trāpīgi ilustrē Normunda Šnē centienus sintezēt realitāti un dzīves ritma pulsāciju. To apliecina arī viņa sadarbība ar līdzīgi domājošiem kolēģiem Latvijā, muzicējot tādās progresīvā roka, kamerdžeza vai džezroka grupās kā “Marana”, “Sīpoli” un “Vecās mājas”. No otras puses - Djūks Elingtons vai Flečers Hendersons iemieso Normunda Šnē ideju par laikmeta gara izteikšanu orķestra daudzveidīgajās krāsās. Līdzīgi domājis arī diriģenta novadnieks Ringolds Ore – simfodžeza žanra aizsācējs Latvijā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Stāsta diriģents Normunds Šnē Gandrīz katrā nedēļas nogalē, kad liela daļa ļaužu dodas vai nu uz laukiem, vai pie ledusskapja un televizora, lai atgūtu spēkus pēc vairāk vai mazāk veiksmīgi aizvadītas darba nedēļas, visā pasaulē ir apmēram tūkstotis, reizēm krietni vairāk cilvēku, kas izmanto šo brīdi neredzamām sacensībām. Šīs sacensības nav iespējams aplūkot televizora ekrānā, jo tur pārāk daudz ko redzēt nav. Tās nav pieejamas vērošanai kādā stadionā, jo runa ir par radioamatieru sacensībām. Katru nedēļas nogali notiek lielāki vai mazāki mači, un brīžam pavisam solīdi, kuru ilgums ir 48 stundas, un kas gandrīz vai ir tā kā neoficiālās pasaules  meistarsacīkstes, pasaules čempionāts. Šajās sacensībās, protams, amatieru radio viļņu diapazoni, nepārspīlējot, vārās. Kāds ir šo sacensību mērķis? Šķietami ļoti vienkāršs: atvēlētajā laika periodā 24 vai 48 stundās nodibināt pēc iespējas vairāk radiosakaru ar tādiem pašiem citiem amatieriem kā jūs. Šeit, protams, spēkā ir vēl dažādi citi noteikumi, piemēram, kurš nodibinās sakarus ar iespējami vairāk valstīm, kuram darba temps būs ātrāks. Telegrāfs un Morzes ābece  šai ziņā ir līderis, jo ir iespējams vienā minūtē nodibināt 5-6 , pie veiksmes pat 7 kontaktus. Lai iespējami maksimizētu savus rezultātus, ir amatieri, kas izmanto divus vai pat trīs radiouztvērējus, kamēr viņi raida ar vienu, viņi klausās ar otru ausi. Un otrādi- neviena sekunde neiet zudumā. Lai apmēram būtu priekšstats, cik tas īstenībā ir grūti,  pamēģiniet nosēdēt krēslā trīs, četras, piecas stundas - tas ir apmēram brīdis, kad gribas piecelties un izstaipīties. Bet pēc 24 vai 48 stundām ir tiešām nepieciešamas dažas dienas, kad jūs atkal jūtat normāli atkal savu muguru un savas rokas, un personīgi es varu godīgi atzīties, ka vairs neesmu spējīgs šos garos periodus izturēt krēslā nedēļas nogalē pie radio. Protams, jaunības gados šī aizrautība ir daudz lielāka, motivācija ir nesalīdzināmi karstāka, gribas uzvarēt, gribas būt pirmajam, un šajā te ritmā, kurā jūs pamazām ieejat, rodas kolosāls adrenalīns, kas jūs uztur nomodā, kurš ļauj jums pārdzīvot šīs garās stundas, un, faktiski, tikai tad, kad jūs izslēdzat radio svētdienas vēlā vakarā, jūs saprotat, kāds ir nogurums, kad ausīs džinkst, un nez vai pirmdien ir sevišķa vēlēšanās doties uz darbu… Latvija nav īpaši veiksmīga vieta, lai dibinātu īsviļņu radiosakarus, tāpēc uzņēmīgi mūsu amatieri ir izveidojuši pasaules līmeņa radioamatieru staciju Kaboverdes salā Āfrikā. Šī, var teikt, ir ideāla lokācija, lai tiešām uzvarētu ievērojamus pasaules mačus- man pašam vienreiz bija izdevība pārliecināties par to klātienē, izbaudot to, kā skan radioviļņi  šajā te pasaules vietā, un kopā ar kolēģiem no Lietuvas, Latvijas un Itālijas uzvarot sacensības, kas neoficiāli tiek uzskatītas par pasaules čempionātu. Bieži vaicā, kāda no tā ir jēga? Materiāli un formāli nekāda- jūs saņemat diplomu, jūs saņemat kausu, ja esat uzvarētājs- tas arī viss! Taču šis ātrums, šis jūsu ieguldījums, aizrautība, koncentrēšanās, šī iespēja kaut vai ļoti īsi, jo tur tiek noraidīts tikai neliels kontroles numurs, bet tomēr pateikt- Sveiks!- sešiem, septiņiem, astoņiem tūkstošiem radioamatieru - tur ir tāda pievilcība, ko, ja jūs reiz to esat izbaudījis, ir grūti atteikties, un šķiet, ka šī „slimība” ir uz visu atlikušo mūžu.

Stāsta diriģents Normunds Šnē Pirms daudziem gadiem, interesējoties par iespējām mācīties diriģēšanas meistarklasēs, krietnu laiku pavadīju, ielūkojoties interneta dzīlēs, un uzdūros interesantai ziņai, kas, atklāti sakot, man lika daudz ko pārdomāt par savu izvēlēto profesiju. Šī bija informācija no ASV ļoti augsta, varētu teikt, TOP līmeņa biznesa augstskolas, kura saviem studentiem kā ekskluzīvu iespēju par diezgan lielu samaksu, piedāvāja iespēju pabūt simfoniskā orķestra diriģenta ādā, atrasties orķestra priekšā, izbaudīt, saprast, novērtēt to, kas jāveic ir diriģentam, pildot savu misiju. Pirmajā brīdī šķiet - tas nu gan ir dīvains uzaicinājums! Skaidrs, ka šie topošie biznesa vadītāji trenējas dažādās darba interešu grupās un tā tālāk, apgūstot prasmes komunicēt, izklāstīt savas idejas, strādāt grupās, uzklausīt. Taču šis piedāvājums pirmajā brīdī šķita neparasts un pat mazliet dīvains. Taču mazliet apsverot šo piedāvājumu, es sapratu, ka īstenībā tas ir ļoti pārdomāts un galvenokārt ļoti noderīgs topošajiem biznesa vadības meistariem. Protams, vadot jebkuru uzņēmumu, jums ir jāsaskaras ar neparedzamām situācijām, jums ir jābūt fleksiblam, nepārvērtējama ir vērtība uzklausīt apkārtējos un strādāt komandā, prast piedāvāt savu redzējumu un izstrādāt savu ilglaicīgu vīziju par jums uzticēto rūpju bērnu. Taču diriģēšanā tam visam pieplusojas klāt šis reālā laika režīms, šī interaktivitāte, kurā jūs atrodaties pastāvīgi. Ik mirkli - gan mēģinājumā, gan koncertā - diriģents ir saistīts ar savu instrumentu, ar saviem lieliskajiem mūziķiem, un savstarpēja uzticība šeit ir nenovērtējams bonuss. Varbūt pat nevis bonuss, bet absolūta nepieciešamība, bez kuras principā šī sadarbība nav iespējama. Diriģentam ir jābūt spējīgam izklāstīt savu domu, panākt, lai viss orķestris notic viņa idejai, diriģentam ir jābūt kolosālam psihologam, saprotot, kā no katra profesionāli ārkārtīgi advancētā mākslinieka panākt vislabāko sev vēlamo rezultātu. Sadarbība un tās veiksme vai neveiksme ir izšķirošais faktors diriģenta darbā ar orķestri. Protams, mēs šeit nerunājam par to, ka jums ir jābūt galvai pilnai ar muzikālām idejām, tas ir pats par sevi saprotams. Iepriekšējā sagatavošanās un darbs mājās ar partitūru, tas ir, iespējams, pats svarīgākais, lai jūs vispār nopietni dotos pie orķestra un sapņotu par panākumiem šajā nodarbē. Taču šis te reālā laika režīms, kurā sekundes tikšķ, jums lēmumi jāpieņem zibenīgi, jo no jums gaida atbildi. Jums nav laika pārdomām, jums nav laika pateikt: "O, ziniet, to mēs sarunāsim rīt!" Tāpēc, ka laika ir maz, visi no jums gaida atbildību un spēju to uzņemties. Pēc kāda laika atradu šo interneta vietni, un man ļoti interesēja apskatīties šo meistarklašu dalībnieku atsauksmes par savām sajūtām. Un es vairs nejutos pārsteigts, kad izlasīju vairākus komentārus no šiem topošajiem biznesa vadītājiem, ka atrasties orķestra priekšā ir ne ar ko nesalīdzināmas sajūtas, kādas viņi nav izjutuši ne sarežģītos psiholoģiskos testos, ne rūpīgi organizētajās mācību darba grupās un tā tālāk. Šī te atbildība un uzmanība, kas koncentrējas uz jums orķestra mēģinājumu un koncertu procesā, ir ne ar ko nesalīdzināms lielums un prasa īpašu treniņu un fundamentālu sagatavošanos. Protams, kāds no lielajiem meistariem ir teicis– O, ziniet, diriģēt ir pavisam vienkārši! To varētu arī jūsu tante no laukiem- pamājiet, un viņi sāks spēlēt, apstājieties, un viņi beigs… O, ja tas tiešām būtu tik vienkārši! 

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Stāsta diriģents Normunds Šnē Komponists, izpildītājs un klausītājs, protams, ir šis mūžam nedalāmais un mūzikai ļoti svarīgais trīsstūris. Taču kur īsti ir meklējams mūzikas sākuma grauds un iedvesmas pirmais mirklis? To nemaz nav tik vienkārši pateikt un formulēt. Tomēr mūzikas vēsture zina daudzus gadījumus, kad tieši kāda izpildītāja meistarība, iedvesma, iedvesmotā spēle un savas personības unikalitāte ir tā, kas pamudinājusi komponistus uzrakstīt kādu jaundarbu tieši šim savam sapņu izpildītājam. Viens no šādiem sapņu mūziķiem, protams, ir Heincs Holligers, ārkārtīgi plaša redzesloka cilvēks ar neaptveramām zināšanām mūzikas vēsturē, muzikoloģijā, ar neparastu talantu apveltīts komponists un, protams, obojists, kas 20. gadsimta vidū pavisam citā virzienā pagrieza skatu uz šo gadsimtiem seno instrumentu - oboju. Heinca Holligera jaunievedumi, individuālais, neparastais skats uz oboju un tas, kā viņš iedziļinājies šī instrumenta izpētē, ir tik neparasti un unikāli, ka viņam līdz šim brīdim ir veltīti apmēram 200 vairāk vai mazāk pazīstamu mūsdienu komponistu skaņdarbu. Iespējams, ka katrs instruments kādā savas attīstības stadijā gaida tieši to spēlētāju, kurš atklās visu, ko šis instruments spēj. Obojai Heincs Holligers tāds bija ilgi gaidīts viesis un sabiedrotais. Heinca spēle suģestēja daudzus pazīstamus 20. gadsimta skaņražus. Viņam skaņdarbus ir veltījis Eliots Kārters, Lučāno Berio, Kšištofs Pendereckis, Vitolds Lutoslavskis un daudzi, daudzi citi. Privātā sarunā meistars atklāja, ka, protams, viena daļa no šiem darbiem diez vai tiks vēl tik drīz izvilkta ārā no bibliotēku plauktiem un atskaņota, jo tie varbūt ir bijuši tādi eksperimentāli darbi, kuru eksperimentu rezultāti ir mazliet apšaubāmi. Šeit nāk prātā Mstislava Rostropoviča teiktie vārdi, kad, spēlējot kādu jaundarbu, kurš varbūt autoram nav sevišķi izdevies, un to darot varbūt mazliet sakostiem zobiem, viņš pie sevis ir atkārtojis: "Jā, Slava, bet pēc simt neveiksmīgiem darbiem sekos viens ģeniāls opuss!" Jāteic, ka Holligeram ar ģeniāliem opusiem ir tiešām laimējies, jo obojas literatūru ir papildinājuši tādi darbi kā Berio Septītā sekvence, Lutoslavska absolūti ģeniālais un neatkārtojamais Dubultkoncerts obojai un arfai, ko Heincs Holligers izpildīja kopā ar savu sievu un kas fiksēts vairākos ierakstos, Eliota Kārtera Koncerts obojai - tiem laikiem neticami virtuozs, spožs un novatoriskiem risinājumiem uzlādēts opuss. Pateicoties Heincam Holligeram, šodienas obojistu meistarība, protams, nav salīdzināma ar pagājušā gadsimta vidu, jo, iespējams, viņš parādīja tās robežas un pat mazliet tālāk, ko ir iespējams sasniegt uz šī vienkāršā pūšaminstrumenta, kurš šķita jau pilnībā izpētīts baroka, klasicisma un 20. gadsimta sākuma periodā. Runājot par Heincu Holligeru, mēle niez pastāstīt vēl kādu interesantu detaļu. 1982. gadā Maskavā notika Pirmais Starptautiskās mūzikas festivāls - dīvains pasākums, uz kuru tomēr bija ieradušies daudzi atzīti mākslinieki, arī Heincs Holligers ar dzīvesbiedri, Vitolds Lutoslavskis. Tā bija pirmā reize, kad man ar kolēģiem bija iespēja dzīvajā koncertā dzirdēt Heinca Holligera spēli, satikt viņu, uzrunāt, iepazīties. Iespējams, tieši šī tikšanās aizsāka mūsu pazīšanos un ciešas attiecības, kas ilgst vēl līdz pat šai dienai.  Tomēr stāsts nav par to. Izrādās, ka Heincs Holligers blakus savai fenomenālajai mūziķa darbībai ir arī - neticēsiet - bet spiegs… Apmēram pusgadu pēc mūsu tikšanās Maskavā mani izsauca Rīgā uz VDK un apmēram divas stundas man bija saruna ar kādu pieklājīgu, zilacainu jaunekli par to, ko tad mēs ar Heincu Holligeru esam runājuši. Šīs garās sarunas, ko tagad neatstāstīšu, finālā bija tāds brīdinājums: "Jūs nevarat iedomāties, cik ārvalstu izlūkdienesti ir prasmīgi un viltīgi, tāpēc es jums ieteiktu nekad mūžā nesaistīties un nepārrunāt atklāti neko ar tādiem, kaut vai liela mēroga māksliniekiem…" Šodien, protams, par to visu runājot, šī saruna liekas smieklīga, taču tas parāda tikai to, kādas bailēm bija lielas acis toreizējā padomju iekārtā no tāda mēroga mākslinieka. Kad es šo sarunu atstāstīju pašam "spiegam", viņš gardi smējās un teica - jā, viņš varbūt savā karjerā esot nokavējis kādu būtisku posmu… Bet daudz svarīgāk ir tas, ka, pateicoties Heincam Holligeram, mēs šodien tiešām esam sapratuši, kas ir iespējams uz obojas, mēs esam dzirdējuši viņa ekspresiju, viņa izteiksmi, un vēl joprojām, šobrīd - 83 gadu vecumā, meistara spēle fascinē ar savu aizrautību, entuziasmu un enerģiju. Tā joprojām ir atpazīstama no pirmās nots ar Holligeram raksturīgo ekspresiju, skaņas intensitāti, fantāzijas lidojumu.

Stāsta diriģents Normunds Šnē Riharda Vāgnera opera "Tristans un Izolde", šķiet, ir viens no grūtākajiem cietajiem riekstiem opermākslas literatūrā. Darbs, kurā Vāgners nenoliedzami meklē jaunus izteiksmes veidus, jaunu saiti sižetam un harmonijai. Tāpēc šis darbs ir izaicinājis daudzus slavenus diriģentus. Tas ir kolosāls iznāciens lieliskiem dziedātājiem un īpašs vilinājums skaņu ierakstu namiem - iegūt savā īpašumā kādu neatkārtojami unikālu šī darba interpretāciju. Mūsu nelielais stāsts šodien ir par ierakstu, kuram gandrīz vai nebija lemts ieraudzīt dienas gaismu. Runa ir par Karlosa Kleibera 1982. gadā Drēzdenē ieskaņoto "Tristana un Izoldes" redzējumu un vīziju. Ceļš uz šo ierakstu nebija rozēm kaisīts, jo Klaibera prasības vienmēr bija maksimālas: daudz mēģinājumu, liels orķestra sastāvs, daudz ierakstu sesijas – vārdu sakot, viss, lai viņš bez kompromisiem varētu realizēt savu darba redzējumu. Ļoti bieži katrs sīkums šajā procesā varēja izsist viņu no viņam vēlamā jaunrades ritma: viņš vai nu pārtrauca darbu, vai to atcēla, pirms ieraksts vēl bija sācies. 1981./1982. gads nebija viegls Karlosa Kleibera dzīvē. Šis posms saistās ar daudziem atliktiem projektiem, kuri tā arī nekad neieraudzīja dienas gaismu, ar ārkārtīgi pretrunīgām kritikām par viņa uzstāšanos Londonā, kuras pārlasot šodien, šķiet, ka tur nu angļu spalvas dižgari ir mazliet pāršāvuši pār svītru. Tādēļ nav brīnums, ka gatavošanās "Tristana un Izoldes" ieraksta sesijām  nenoritēja pārāk gludā un mierīgā atmosfērā. Tajā pašā laikā maestro bija pilnīgi skaidrs, kā viņš dzird šo darbu,- vismaz tā šķita visiem tiem, kuri bija iesaistīti šī ieraksta procesā. Ierakstu nams Deutsche Grammophon izpildīja visas Karlosa Kleibera prasības, un uz šo ierakstu bija uzaicināti tiešām izcili vokālisti: Renē Kolo kā Tristans, Kurts Mols, Brigita Fasbindere, Dītrihs Fišers-Dīskavs. Taču Izoldes lomai izvēlētā dziedātāja  izbrīnīja un, pat varētu teikt, šokēja daudzus - tā bija Margarita Praisa (Margarit Price). Velsiešu soprāns nekad nebija dziedājis šo lomu uz skatuves, un arī pēc šī ieraksta viņa nekad neuzstājās nevienā "Tristana un Izoldes" iestudējumā. Taču, šķiet, ir iespējams nojaust, kāpēc  Karloss Kleibers vēlējās uzaicināt tieši Margaritu Praisu - tā ir viņas tīrā balss, tā ir viņas uzņēmība pret idejām, jo viņa atbrauca uz šo ierakstu, pilnībā sagatavojusies, izpildot katru sīkāko norādījumu, ko Karloss Klaibers bija viņai aizsūtījis pirms šī ieraksta  operas partitūras izskatā. Ieraksts sākās ļoti cerīgi, bet Deutsche Grammophon producents Verners Meijers, zinādams, ka Karlosam Kleiberam reizēm ir diezgan neaprēķināma stratēģija, katram gadījumam pielietoja vienu nelielu viltību: viņš neapturēja magnetofonus nevienu brīdi  operas mēģinājumos un ierakstu sesijās. Un viņam izrādījās taisnība... Izrādījās, ka viņš bijis ļoti tālredzīgs. Stingri ņemot, šis ieraksts netika pabeigts, it īpaši pēdējās lappuses, un daudzi dziedātāji pēc tam savās atmiņās, it īpaši Fišers-Dīskavs, raksta, ka Karlosa Kleibera attieksme pret šo projektu vienā brīdī neizprotami mainījās, un viņa kolosālā aizrautība, kas visus iedvesmoja šī procesa sākumā, sāka acīmredzami zust. Darba procesa otrajā pusē Karlosam Kleiberam un lieliskajam dziedātājam Renē Kolo nobrieda pamatīgs konflikts, ko, laikam ritot, faktiski ne viens, ne otrs necentās un arī nespēja noslēpt. Karloss cerēja, ka viņu atbalstīs ieraksta producenti, taču, šķiet, viņš palika nesaprasts. Viņš pameta šīs sesijas un darbu līdz galam nepaveica - vismaz viņam pašam tā šķita. Tomēr viss materiāls bija producentu rīcībā un gandrīz pēc divu gadu rediģēšanas un montāžas procesa šis monumentālais opuss tika nodots klausītāju vērtējumam visā pasaulē. Karloss uz ilgiem laikiem sabojāja attiecības ar savu ierakstu kompāniju, un šis ir pēdējais darbs, kuru viņš ir ieskaņojis studijā - visi pārējie ir dzīvo koncertu ieraksti, kur viņam vismaz bija tiesības noteikt tajā vienīgajā mirklī, kas un kā skanēs. Studijā viņš acīmredzot sajuta, ka viņam šādas iespējas  līdz galam nav.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

No 31. maija līdz 2. jūnijam jau 68. reizi norisinājās Starptautiskais komponistu konkurss Rostrum, ko rīko Starptautiskā Mūzikas padome (International Music Council) un UNESCO. Otro reizi tā pastāvēšanas laikā konkurss norisinājās Alesandro Skarlati Mūzikas konservatorijā Palermo, Itālijā, Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu Latvijas Radio pārstāvēja un žūrijas darbā piedalījās Anna Veismane, konkursā piedāvājot Kristapa Pētersona skaņdarbu balsij solo "Smilgas" (Ieva Parša) un Jāņa Petraškeviča Kamersimfoniju 34 instrumentiem un solo perkusijām Echoing Distances (Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē). Konkursā tika iesūtīti 60 darbi, kurus 23 dažādu valstu raidstaciju pārstāvji no četriem kontinentiem noklausījās trīs dienu laikā. Augstāko novērtējumu vispārējā kategorijā saņēma norvēģu komponistes Kristīnes Hjegešenas (Kristine Tjøgersen, 1982) darbs orķestrim un elektronikai Between Trees (2021), bet jauno komponistu kategorijā līdz 30 gadu vecumam uzvarēja poļu komponiste Monika Špirka (Monika Szpyrka, 1993) ar opusu akordeonam un orķestrim Parts among Parts (2021). Par konkursa rezultātiem telefonintervijā no Palermo stāsta Anna Veismane.  

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kādas komunikācijas iemaņas un prasmes ir vajadzīgas, lai noturētu publikas uzmanību gan tad, kad esi uz skatuves, gan tad, kad esi radio pie mikrofona? Kā iziet no situācijas, kad esi aizmiris savu sakāmo? Kur smelties spēku un drosmi būt publikas uzmanības centrā? Uz šiem un uz daudziem citiem jautājumiem atbildes var rast šajā DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunā ar mūziķi un ģimenes cilvēku Normundu Rutuli.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Normunds Bergs: "Nedrīks baidīties pieņemt nepareizus lēmumus, ir jābūt pietiekoši ātram un elastīgam, lai atzītu savas kļūdas." Normunds ir apguvis radio inženieriju un tehnoloģiju tuvumā pavadījis praktiski visu savu profesionālo dzīvi. Viņš ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija prezidents, līdzipašnieks vairāk kā 10 uzņēmumiem un uzņēmuma SAF tehnika vadītājs kopš tā dibināšanas brīža 1999. gadā. Papildus tam, viņš bieži ir sastopams medijos komentējot sabiedrībā notiekošo un sniedzot ieteikumus Latvijas konkurētspējas celšanai, kanoniskākais no kuriem ir: "Bērni, mācieties matemātiku!". Šajā sarunā apspriežam: Zinātniskā domāšanas veida noderīgums. Radošums un eksaktā domāšana. Cilvēku intelektuālais potenciāls. Melošana politikā. Neuzticība sabiedrībā. Latvijas konkurētspēja. Nejauks raksturs. Kļūdas biznesā. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 40:47, kur Normunds pastāsta viņam ir šķietami nejauks raksturs. Baudi un dalies! Šeit vari noskatīties podkāsta bezmaksas versiju, kas sevī ietver vairāk kā pusi no visa ieraksta. Lai dzirdētu pilno sēriju video formātā, ej uz podkāsta Patreon lapu, atbalsti podkāstu ar vismaz 3.63$ vērtu ikmēneša maksājumu un klausies pilno sarunu. Saite uz Patreon: www.patreon.com/SvarigasDetalas Sērijas saturs zemāk: 00:00 - Ievads. 01:38 - Kas ir zinātniskais komunisms. 04:07 - Mīts par iedzimtām spējām matemātikā. 07:55- Kādēļ jāapgūst zinātniskā domāšana. 12:13 - Šķietamā pretruna starp eksakto domāšanu un radošumu. 16:46 - Neuzticēšanās vakcīnām. 21:02 - Cik tālu jāstiepjas politiķu varai. 23:57 - Vai politiķi drīkst melot. 28:00- Vai Latvijas politikā ir vīzija par Latvijas nākotni. 31:35 - Kurās jomās Latvija ir konkurētspējīga globālā mērogā. 34:19 - Ko Latvija pēdējos 10+ gados ir darījusi pareizi. 37:31 - Ienākumu nevienlīdzība Latvijā. 40:47 - Kādēļ Normundam ir šķietami nejauks raksturs. 44:30 - Vai uzsākot biznesu vienmēr jārēķinās ar >60h stundu darba nedēļu. 46:31 - Aizliegtie jautājumi par SAF akcijām un pārdotajiem Aranet Co2 mērītājiem. 47:00 - Normunda sekmes fizikā. 47:55 - Par kļūdām uzņēmuma vadīšanā. Patreon atbalstītājiem pieejamais saturs: 49:31 - Vai centrālajām bankām vajadzētu pārdod zeltu elektronikas ražotājiem. 51:04 - Par ko Normunds nesen mainījis domas. 51:53 - Vai Normunds tic kaut kam ko nevar pierādīt. 52:49 - Ko Normunds ieteiktu savam 40 gadīgajam es. 53:42 - Kas ir labākais padoms, ko Normunds ir saņēmis. Normunds twitterī: @normundsbergs Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Podkāsta Patreon lapa: https://www.patreon.com/SvarigasDetalas Es twitterī: @JurisBaltacs

Dzīšmu stuostu rubrikā itūreiz patriotiskuos nūsaknēs. Tymā, raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari pīduovoj mums vaira dazynuot par dzīsmi “Skaidra volūda”. “Skaidra volūda” ari ir nu tūs dzīšmu plaukteņa, kuruos sauc par Latgolys himnom i dzīd leluokuos i mozuokuos nūtikšanuos. Dzīsme pyrmū reizi izskanēja 1991. goda Latgolys televizejis muzykys festivalā. Festivals tūgod ari nūtyka pyrmū reizi i tuoļuokūs desmit godus beja leluokuo muzykys nūtikšona Latgolā. Par dzīsmis pyrmū izskaniešonu 1991. gods augustā izdavumā “Mōras Zeme” raksteits: “Televizejis festivalu varēja vāruot teišā translacejā. Skanēja tautys, goreiguo, simfoniskuo, koru, estradis muzyka. Bez jau vysim labi pazeistamom i īmīļuotom melodijom televizejis skateituoji dzierdieja jaunys latgalīšu autoru dzīsmis, nu kurom E. Rāznupa i A. Rancānis “Skaidruo volūda” kliva par jaunu latgalīšu tautysdzīsmi.” Ite gon juosoka, ka jau ar pyrmū publikaceju “Mōras Zemē”, kod publicāti ari dzīsmis vuordi i notys (kai atzeist publikacejis autori, gon bez saskaņuošonys ar autorim), saīt drupeit sajukums ar dzīsmis nūsaukumu – notuos ir “Skaidra volūda”, paskaidrojūšajā tekstā “Skaidruo volūda”. Itaidi varianti i vēļ “Skaidrā volūdā” tod dažaidūs vītuos pasaruoda i iz prīšku. Pareizais byutu “Skaidra volūda”. Tūlaik televizejis festivalā dzīsmi izdzīduoja Andris Baltacs, kurū niu mes zynim nu kai grupys “Baltie lāči” dalinīku, i Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits, kurs vaira pazeistams tyka ar Alekša lūmu Juoņa Streiča kinā “Cylvāka bārns”. Aleksandrs kaidā sarunā par “Skaidra volūda” sacejs, ka tymā breidī tei dzīsme nimoz naasūt bejuse dūmuota kai Latgolys himna. Tei bejuse taida vīnkuorša dzīsme televizejis festivalā ar orkestri i divejim latgalīšu puišim, kurim tīpat sūpluok ar radejis mikroponu ari slovonais žurnalists Bronislavs Sprydzāns, kurs īrakstejs dzīsmi. Taidā izpiļdejumā tei vēļ ilgi skanējuse radejā kai apsveikuma dzīsme, nu reizē nasuse lapnumu par latgalīšu volūdu. Kai tod dzīsme rodusēs? Dzīsmis vuordu pamatā ir Annys Rancānis 1986. godā izdūtajā dzejis kruojumā “Piektdiena” publicātuos poemys “Taisneibas nesējs”, kas veļteita īvarojamajam latgalīšu sabīdryskajam darbinīkam, drūsminīkam Pīteram Miglinīkam, teksts. Kruojums tūlaik izdūts 10 000 eksemplaru, kas skaitejusēs moza tiraža i dreiži izpierkta. Dzīsmis muzykys autors Eugeņs Karūdznīks (eistajā vuordā Eugenijs Ruško) i vuordu izmontuošonu ar Rancāni jis nabeja saskaņuojs, ar tim izadarejs gona patvaleigi, izmainūt tūs pa sovam pruotam. Ite gabaleņš nu “Taisneibas nesēja” ar autoris originalajim vuordim: “Dzīd, trailoj mežs, un akmiņs gavilej tik skaidrā volūdā kai iudiņs olūtā, zīd maize teirumā un grīze grīž tik teirā volūdā kai iudiņs olūtā, un myužam zeme ar mums runuosīs tik spūdrā volūdā kai iudiņs olūtā!” Karūdznīka aba eistajā pavuordē kai jau miniejom Ruško biografejis fakts ir juo rodūšums dažaidu pseidonimu izvēlē lirikā izmontuojs Abavietis, liroepikā – Krystužāns, Zamzarāns, prozā – Azarzems, publicistikā Rūškāns, muzykys dorbim Rāznups, instrumentaluos muzykys dorbim – Ritumāns, taipat bejuši dažaidi prīškvuordi – i Juoņs, i Jurs, Eugeņs, Fraņcs voi vīnkuorši tūs pyrmī burti. Interesna ari, ka suokumā kai dzīsmis autors ari pasaruoda Rāznups, nu niu mes vaira runojam par Karūdznīku. Ka stuosteit par komponista dzeivi, tod Ūtruo pasauļa kara laikā juo celi nūvaduši iz Kūrzemi, tod dzeivuojs Reigā, kur struodojs par trauku apgleznuotuoju Reigys porcelana ryupneicā, vadejs ari latgalīšu sadzeivis dzīšmu ansambli “Olūteņš”, bet 1985. godā atsagrīzs Kūrzemē, kur dzeivuojs Sabilis apleicīnē da myuža gola 2003. godā. Dzīsmi “Skaidra volūda” dzīduojuši cīši daudzi – i “Inga i Normunds”, i “Baltie lāči”, Puncuļu saime, 100gadis bolsi, dažaidi kori i vēļ, i vēļ. Bet pats apzeimiejums “Skaidra volūda” voi “Tik skaidrā volūdā” jau tics par taidu kai arhetipu i dzeivoj sovu dzeivi – sovulaik pi nūsaukuma “Tik skaidrā volūdā” tics ari mozuokumtauteibu nacionalūs kulturu festivals Rēzeknē 2010. godā, taipat i itī vuordi izmontuoti cytuos nūtikšonuos.  

Dzīšmu stuostu rubrikā itūreiz patriotiskuos nūsaknēs. Tymā, raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari pīduovoj mums vaira dazynuot par dzīsmi “Skaidra volūda”. “Skaidra volūda” ari ir nu tūs dzīšmu plaukteņa, kuruos sauc par Latgolys himnom i dzīd leluokuos i mozuokuos nūtikšanuos. Dzīsme pyrmū reizi izskanēja 1991. goda Latgolys televizejis muzykys festivalā. Festivals tūgod ari nūtyka pyrmū reizi i tuoļuokūs desmit godus beja leluokuo muzykys nūtikšona Latgolā. Par dzīsmis pyrmū izskaniešonu 1991. gods augustā izdavumā “Mōras Zeme” raksteits: “Televizejis festivalu varēja vāruot teišā translacejā. Skanēja tautys, goreiguo, simfoniskuo, koru, estradis muzyka. Bez jau vysim labi pazeistamom i īmīļuotom melodijom televizejis skateituoji dzierdieja jaunys latgalīšu autoru dzīsmis, nu kurom E. Rāznupa i A. Rancānis “Skaidruo volūda” kliva par jaunu latgalīšu tautysdzīsmi.” Ite gon juosoka, ka jau ar pyrmū publikaceju “Mōras Zemē”, kod publicāti ari dzīsmis vuordi i notys (kai atzeist publikacejis autori, gon bez saskaņuošonys ar autorim), saīt drupeit sajukums ar dzīsmis nūsaukumu – notuos ir “Skaidra volūda”, paskaidrojūšajā tekstā “Skaidruo volūda”. Itaidi varianti i vēļ “Skaidrā volūdā” tod dažaidūs vītuos pasaruoda i iz prīšku. Pareizais byutu “Skaidra volūda”. Tūlaik televizejis festivalā dzīsmi izdzīduoja Andris Baltacs, kurū niu mes zynim nu kai grupys “Baltie lāči” dalinīku, i Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits, kurs vaira pazeistams tyka ar Alekša lūmu Juoņa Streiča kinā “Cylvāka bārns”. Aleksandrs kaidā sarunā par “Skaidra volūda” sacejs, ka tymā breidī tei dzīsme nimoz naasūt bejuse dūmuota kai Latgolys himna. Tei bejuse taida vīnkuorša dzīsme televizejis festivalā ar orkestri i divejim latgalīšu puišim, kurim tīpat sūpluok ar radejis mikroponu ari slovonais žurnalists Bronislavs Sprydzāns, kurs īrakstejs dzīsmi. Taidā izpiļdejumā tei vēļ ilgi skanējuse radejā kai apsveikuma dzīsme, nu reizē nasuse lapnumu par latgalīšu volūdu. Kai tod dzīsme rodusēs? Dzīsmis vuordu pamatā ir Annys Rancānis 1986. godā izdūtajā dzejis kruojumā “Piektdiena” publicātuos poemys “Taisneibas nesējs”, kas veļteita īvarojamajam latgalīšu sabīdryskajam darbinīkam, drūsminīkam Pīteram Miglinīkam, teksts. Kruojums tūlaik izdūts 10 000 eksemplaru, kas skaitejusēs moza tiraža i dreiži izpierkta. Dzīsmis muzykys autors Eugeņs Karūdznīks (eistajā vuordā Eugenijs Ruško) i vuordu izmontuošonu ar Rancāni jis nabeja saskaņuojs, ar tim izadarejs gona patvaleigi, izmainūt tūs pa sovam pruotam. Ite gabaleņš nu “Taisneibas nesēja” ar autoris originalajim vuordim: “Dzīd, trailoj mežs, un akmiņs gavilej tik skaidrā volūdā kai iudiņs olūtā, zīd maize teirumā un grīze grīž tik teirā volūdā kai iudiņs olūtā, un myužam zeme ar mums runuosīs tik spūdrā volūdā kai iudiņs olūtā!” Karūdznīka aba eistajā pavuordē kai jau miniejom Ruško biografejis fakts ir juo rodūšums dažaidu pseidonimu izvēlē lirikā izmontuojs Abavietis, liroepikā – Krystužāns, Zamzarāns, prozā – Azarzems, publicistikā Rūškāns, muzykys dorbim Rāznups, instrumentaluos muzykys dorbim – Ritumāns, taipat bejuši dažaidi prīškvuordi – i Juoņs, i Jurs, Eugeņs, Fraņcs voi vīnkuorši tūs pyrmī burti. Interesna ari, ka suokumā kai dzīsmis autors ari pasaruoda Rāznups, nu niu mes vaira runojam par Karūdznīku. Ka stuosteit par komponista dzeivi, tod Ūtruo pasauļa kara laikā juo celi nūvaduši iz Kūrzemi, tod dzeivuojs Reigā, kur struodojs par trauku apgleznuotuoju Reigys porcelana ryupneicā, vadejs ari latgalīšu sadzeivis dzīšmu ansambli “Olūteņš”, bet 1985. godā atsagrīzs Kūrzemē, kur dzeivuojs Sabilis apleicīnē da myuža gola 2003. godā. Dzīsmi “Skaidra volūda” dzīduojuši cīši daudzi – i “Inga i Normunds”, i “Baltie lāči”, Puncuļu saime, 100gadis bolsi, dažaidi kori i vēļ, i vēļ. Bet pats apzeimiejums “Skaidra volūda” voi “Tik skaidrā volūdā” jau tics par taidu kai arhetipu i dzeivoj sovu dzeivi – sovulaik pi nūsaukuma “Tik skaidrā volūdā” tics ari mozuokumtauteibu nacionalūs kulturu festivals Rēzeknē 2010. godā, taipat i itī vuordi izmontuoti cytuos nūtikšonuos.  

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

21. novembrī no Liepājas kultūras nama “Wiktorija” divos koncertos – tiešsaistē un klātienē, izskanēs koncertstāsts “I am fine”. Par iedvesmu tam kalpojusi pagājušā gadsimta deviņdesmitajos piezīmēta, piešvīkāta klade, kuras lappusēs pierakstīti dziesmu vārdi un ģitāras akordi, bet uz pēdējā vāka frāze – “I am fine”. Tas būs stāsts par Aizputes skolas ansamblīti “Ilze”, kuram Mārtiņš Freimanis uzrakstīja savu pirmo dziesmu “Skumju putni”, tobrīd tā arī neatzīstoties autorībā. Šai koncertstāstā ir Mārtiņš Freimanis vēl pirms “Tumsas”, “Putnu balles” – padsmitnieks, kurš nupat apguvis pirmos ģitāras akordus, un tik tikko atskārtis, ka viņam ir ko teikt. Mārtiņa Freimaņa piemiņas kopšana aizsākās tūlīt pēc viņa aiziešanas mūžībā 2011. gadā. Un arī kladi tumši zaļos vākos Maijai Kalniņai – Mārtiņa Freimaņa skolas, ansambļa, un mūzikai draudzenei – vēl viens no ansambļa ”Ilze” dalībniekiem – Ingars Gudermanis glabāšanā nodeva jau pirms desmit gadiem. Bet koncertstāsts top tikai tagad. Ar „zoom” starpniecību esam Liepājā un Maija Kalniņa iepazīstina pārējiem mūziķiem. Normunds arī bija tas cilvēks, kuram Maija, saprotot, ka pati nespēs būt objektīva, lūdza izšķirt – vai šīm dziesmām ir tikai piemiņas vērtība. Šī klade aizsākta pirms 30 gadiem, 1991. gadā Mārtiņam Freimanim, Maijai Kalniņai ir 14. Ansamblis “Ilze”, vēlāk – grupa “Trīsstūris” darbojās līdz skolas beigšanai – 1995. gadam. Atmiņās dalās un par koncertu stāsta Maija Kalniņa, Normunds Kalniņš, Zanda Štrausa un Roberts Dinters. Koncertstāsts “I am fine” četros pēcpusdienā tiešsaistē, pusastoņos vakarā – klātienē Liepājas kultūras namā “Wiktorija”  21. novembrī.

This episode explores the music and creative process of Justė Janulytė. Her award-winning music is an inner journey and recognizable by long, slow expositions, gradual enrichment of textures as if being transported to a completely different time and place. These dimensions emerge from nowhere until you immersed in a special atmosphere while you experience an equally surprising disappearance. This virtual conversation between New York City and Milan, we discuss her many perspectives on the creative process and cultural identity. ​ Tracklist: Podcast intro: Bronius Kutavičius Anno cum tettigonia from Lithuanian Music In Context II. Landscapes of Minimalism (Music Information Centre Lithuania, 2011), Silesian String Quartet: Marek Moś (violin), Arkadiusz Kubica (violin), Łukasz Syrnicki (viola), Piotr Janosik (cello). Compositions by Justė Janulytė: Apnea (2021), Estonian National Symphony Orchestra, conductor - Olari Elts, 2021; Now I'm Nowhere (2019), Estonian National Male Choir (RAM), conductor - Mikk Üleoja, 2019; The Colour of Water from the album Between Music and Ritual (Music Information Centre Lithuania, 2021), Sinfonietta Riga, Arvydas Kazlauskas - saxophone, conductor - Normunds Šnē; Unanime (2020), Manuel Zurria - bass flutes, 2020; Here at the quiet limit... (2018), Estonian National Male Choir and Lithuanian Chamber Orchestra, conductor - Mikk Üleoja, 2018.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Šodien finišējis 67. starptautiskais komponistu konkurss "Rostrum", kurā jauno komponistu grupā vecumā līdz 30 gadiem galveno balvu ieguvis komponists Krists Auznieks par kompozīciju Are One. Par to telefonintervijā no Belgradas plašāk ziņo Signe Lagzdiņa. Liene Jakovļeva: Jau veselu nedēļu esi pavadījusi Belgradā, darbojoties 67. starptautiskajā kompozīciju konkursā Rostrum, kas nu jau ir noslēdzies, un, kā noprotu, tev ir ļoti labas ziņas, ko pastāstīt "Klasikas" klausītājiem kā pirmajiem. Signe Lagzdiņa: Patiešām, tā ir, jo visas šīs nedēļas darba dienas esam pavadījuši, smagi strādājot – noklausoties vairāk nekā astoņas stundas ar laikmetīgo mūziku. Kopumā bija piedāvāti 37 skaņdarbi no 21 valsts. Kā vienmēr, Rostrum – tas reizē ir jaunās mūzikas apmaiņas punkts starptautiskajā vidē, reizē – satikšanās ar radiokolēģiem un arī jaunas vietas iepazīšana. Bet konkursā ir arī balvas un uzvarētāji, un pēc noklausīšanās mums – katras valsts radio delegātam – jābalso par desmit skaņdarbiem galvenajā kategorijā, gluži kā Eirovīzijā, un par trim skaņdarbiem – jauno komponistu (līdz 30 gadiem) kategorijā. Un labās ziņas ir tās, ka jau otro reizi pēc kārtas Latvija ir saņēmusi balvu jauno komponistu kategorijā! Atgādināšu, ka iepriekšējo reizi 2019. balvu saņēma komponists Jēkabs Jančevskis par opusu When. Šoreiz konkursam piedāvājām Krista Auznieka skaņdarbu Are One, kas tika pirmatskaņots laikmetīgās kameroperas "Tagadne. Time present" izrādīšanas laikā, un tajā piedalās Sinfonietta Rīga, Normunds Šnē un Jānis Šipkēvics. Esmu ļoti priecīga – tas nenotiek bieži, ka viena valsts divas reizes pēc kārtas saņem vienu no galvenajām balvām. Liels prieks par Kristu! Galvenajā kategorijā – tā noteikti ir sakritība – galveno balvu saņēma Serbijas komponiste Ivana Ogņanoviča. Arī tas ir lielisks darbs orķestrim ar elektroniku, bet vairāk par visu konkursa norisi "Klasikā" stāstīšu otrdien – pēc tam arī klausīsimies skaņdarbus, jo katra valsts, kas piedalās, pirmajā desmitniekā iebalsotos darbus atskaņo savās radiostacijās. Vai tu jau esi informējusi Krista Auznieka un arī viņa opusa atskaņotājus par šiem brīnišķīgajiem jaunumiem? Tā kā mums ir saspringts laiks un arī šobrīd esmu aizņemta ar tikšanos kopā ar radio delegācijām, uzrakstīju Kristam ziņu - viņš šobrīd ir Amerikā, līdz ar to viņš šo dienu iesāka ar šo skaisto ziņu. Drīz došu ziņu arī atskaņotājiem un zinu, ka arī viņi būs ļoti, ļoti priecīgi. Bet interesanti – man ļoti daudzi uzdeva jautājumu, kas ir Jānis Šipkēvics! Vai viņš ir kontrtenors? Jo protams, ka var dzirdēt popmūzikas ietekmes viņa balsī, bet daudzi kolēģi, kas arī izteica kādus komentārus pēc skaņdarba atskaņojuma, teica, ka komponists ir atradis lielisku veidu, kā sapludināt žanrus, nepadarot neko banālu vai nebaudāmu. Tās ir tiešām brīnišķīgas ziņas tādā pelēcīgā piektdienas vakarā. Vai tu zini, kāds ir pārsvars? Vai balsotāju vairums nosvērās par labu Kristapam Auzniekam, jeb tas jums pagaidām paliek aizkadrā – šie cipari un statistika. Ciparus mēs vēlāk saņemsim, bet – kas ir vēl viena laba ziņa –  Krists Auznieks iekļuvis arī lielās jeb galvenās kategorijas pirmajā desmitniekā. Zinu, ka daudziem kolēģiem bija liela dilemma, kurā kategorijā viņu likt. Šogad arī bija netradicionāla situācija, ka tieši jauno komponistu kategorija bija ļoti liela - liels pārsvars dalībnieku bija tieši šajā kategorijā.  Tu jau droši vien pati nedrīkstēji par Kristu Auznieku balsot? Gluži kā Eirovīzijā, sava valsts par sevi nebalso. Kas bija tavas simpātijas, par ko balsoji tieši tu, un vai tās sakrīt ar galarezultātu? Man jāatzīst, ka gluži nē, bet reizē bija tiešām ļoti labi darbi – ļoti dažādi, dažādiem sastāviem. No kamermūzikas bija, piemēram, skaņdarbs no Meksikas blokflautai un elektronikai. Bet turpat blakus – lielie orķestra darbi, kāds kora darbs – kā to visu izvērtēt? Jo katrs ir labs savā būtībā. Mani ļoti aizkustināja lietuviešu piedāvātais skaņdarbs, kas rakstīts klavieru kvartetam – reizē minimālistiska tehnika, tonalitāte, reizēm arī kaut kas svaigs un nedzirdēts. Pamanīju vairākas tendences: aizvien vairāk komponistu pievēršas tīrai skaņai – ļoti statiskai, tonālai, melodiskai. Bet, protams, ir arī citas tendences – kā jau laikmetīgajā mūzikā, ļoti dažādas. Norvēģiem bija ļoti interesants skaņdarbs, arī poļiem ļoti interesanti jaunās paaudzes komponisti. 

Šī pandēmija ir atklājusi, cik savstarpēji saistīti mēs viens ar otru esam, gan tīri cilvēciskā līmenī, gan globāli ļoti dažādos aspektos. Šis pusotrs gads ir demonstrējis, cik daudz kas ir atkarīgs no spējas būt atbildīgiem un šajā ziņā ir nācies daudz ko par sevi uzzināt. Bet runa nav tikai par veselības sargāšanu, arī ekonomiskā krīze ir atklājusi virkni vājo punktu.  Tas, ko redzam no parasta pircēja vai arī patērētāja skatupunktā, ka datortehnikas preču grupā ir izveidojies deficīts, pieaugušas cenas. To, ko vajag, vai nu nevar dabūt vai arī tas maksā dubultā, pat trīskārši dārgāk nekā vēl pirms pāris gadiem. Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, pat autobūvē mēs redzam, ka apstājas konveijeri, jo pietrūkst vajadzīgo mikroshēmu. Tehnoloģiju jomā pasaulē ir izrādījusies negatavi atkarīga no Āzijas. Tas nav pieļaujami, tā pirms pāris nedēļām paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un apņēmās tuvāko gadu laikā atgūt kontroli pār situāciju. Eiropa pati ražošot vajadzīgās komponentes, iespiežoties tajā tirgū, kurā līdz šim ir nostiprinājušās Āzijas valstis, it īpaši Ķīna. Kā vērtēt šīs ambīcijas, kādu perspektīvu mums atklāja nākamie gadi un kā notikumu pasaulē un arī Covid pandēmija ietekmē uzņēmējdarbību? Krustpunktā Lielā intervija ar uzņēmēju Normundu Bergu. Vērtējot izaicinājumus IT jomai šobrīd Latvijā, Normunds Bergs atzīst, ka IT jomai turpmākos septiņus gadus gāzīsies virsū nenormālas naudas daudzums dažādu programmu ietvaros. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem, es teiktu, izmantot šo naudu jēgpilni. Tādā veidā, lai valsts pārvalde tiešām kļūtu moderna, ērta iedzīvotājiem, un tiešām publikai tas patiktu. Tā ir viena lieta," norāda Normunds Bergs. "Otra lieta ir izglītība. Mēs visu laiku runājam, ka izglītība ir vērtība, tā ir vajadzīga lieta, bet brīdī, kad mēs paskatāmies uz to, kur un kādā veidā šī nauda tiek tērēta, gribas teikt, ka realitātē vienmēr ir kaut kas svarīgāks." Bergs arī atzīst, ka valsts pārvaldē liela nauda drīzāk ir IT nodarījusi postu nekā labumu, ir stipri daudz visādas nejēdzīgas lietas sabūvētas.  "Nejēdzīgā veidā investēti līdzekļi, kas kopumā rada tādu pretestību sabiedrībā," vērtē Normunds Bergs. "Tas savukārt diskreditē IT un tehnoloģiju  lietas. Ar lielu naudu var nodarīt arī lielu postu. Es domāju, ka tas ir tas izaicinājums, izglītība un jēdzīgā veidā iztērēt vai, teiksim, ieguldīt nu to naudu, tos līdzekļus, kas šobrīd ir."

Šī pandēmija ir atklājusi, cik savstarpēji saistīti mēs viens ar otru esam, gan tīri cilvēciskā līmenī, gan globāli ļoti dažādos aspektos. Šis pusotrs gads ir demonstrējis, cik daudz kas ir atkarīgs no spējas būt atbildīgiem un šajā ziņā ir nācies daudz ko par sevi uzzināt. Bet runa nav tikai par veselības sargāšanu, arī ekonomiskā krīze ir atklājusi virkni vājo punktu.  Tas, ko redzam no parasta pircēja vai arī patērētāja skatupunktā, ka datortehnikas preču grupā ir izveidojies deficīts, pieaugušas cenas. To, ko vajag, vai nu nevar dabūt vai arī tas maksā dubultā, pat trīskārši dārgāk nekā vēl pirms pāris gadiem. Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, pat autobūvē mēs redzam, ka apstājas konveijeri, jo pietrūkst vajadzīgo mikroshēmu. Tehnoloģiju jomā pasaulē ir izrādījusies negatavi atkarīga no Āzijas. Tas nav pieļaujami, tā pirms pāris nedēļām paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un apņēmās tuvāko gadu laikā atgūt kontroli pār situāciju. Eiropa pati ražošot vajadzīgās komponentes, iespiežoties tajā tirgū, kurā līdz šim ir nostiprinājušās Āzijas valstis, it īpaši Ķīna. Kā vērtēt šīs ambīcijas, kādu perspektīvu mums atklāja nākamie gadi un kā notikumu pasaulē un arī Covid pandēmija ietekmē uzņēmējdarbību? Krustpunktā Lielā intervija ar uzņēmēju Normundu Bergu. Vērtējot izaicinājumus IT jomai šobrīd Latvijā, Normunds Bergs atzīst, ka IT jomai turpmākos septiņus gadus gāzīsies virsū nenormālas naudas daudzums dažādu programmu ietvaros. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem, es teiktu, izmantot šo naudu jēgpilni. Tādā veidā, lai valsts pārvalde tiešām kļūtu moderna, ērta iedzīvotājiem, un tiešām publikai tas patiktu. Tā ir viena lieta," norāda Normunds Bergs. "Otra lieta ir izglītība. Mēs visu laiku runājam, ka izglītība ir vērtība, tā ir vajadzīga lieta, bet brīdī, kad mēs paskatāmies uz to, kur un kādā veidā šī nauda tiek tērēta, gribas teikt, ka realitātē vienmēr ir kaut kas svarīgāks." Bergs arī atzīst, ka valsts pārvaldē liela nauda drīzāk ir IT nodarījusi postu nekā labumu, ir stipri daudz visādas nejēdzīgas lietas sabūvētas.  "Nejēdzīgā veidā investēti līdzekļi, kas kopumā rada tādu pretestību sabiedrībā," vērtē Normunds Bergs. "Tas savukārt diskreditē IT un tehnoloģiju  lietas. Ar lielu naudu var nodarīt arī lielu postu. Es domāju, ka tas ir tas izaicinājums, izglītība un jēdzīgā veidā iztērēt vai, teiksim, ieguldīt nu to naudu, tos līdzekļus, kas šobrīd ir."

“Basketstudijā 2+1” pirmssezonas sarunu sēriju turpinājām ar BK “Liepāja” ģenerālmenedžeri Normundu Atvaru. Uzmanības centrā: - pērnās sezonas laikā nostiprināto kluba reputāciju; - sarežģīto vasaras darbu ar atbalstītājiem; - Jura Umbraško iesaisti un treneru brigādes sinerģiju; - Liepājas basketbola akadēmijas ideju; - ģimeņu dienu Liepājā; - darbu, kura rezultāti nav redzami aktuālajā turnīra tabulā; - Liepājā piedāvātajām Iespējām restartēt karjeru, atgūties pēc savainojumiem un sajust profesionālā basketbola garšu; - neielaišanos vairāksolīšanā; - vīriešu komandas jaunā modeļa raksturīgajām iezīmēm; - vīriešu un sieviešu komandu līdzdalību Eiropas basketbola līgā; - kā Rūdolfs Rozītis kļuva par Kaspara Mājenieka pēcteci sieviešu komandā; - sieviešu basketbola resursu inventarizāciju; - brazīliešu basketbolistes garderobes niansēm, 64 minūtes par Liepājas basketbola aktualitātēm!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Skandināvijas iedvesmota programma - tā par sestdien gaidāmo „Rīgas festivāla” koncertu atklāj kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē. Koncertā līdzās skandināvu komponistiem klasiķim Žanam Sibēliusam un mūsdienu skaņradim Magnusam Lindbergam, skanēs arī Edgara Mākena jaundarbs „Poētika”. Koncerts notiks Lielajā Ģildē ar publiku, un kopā ar kamerorķestri „Sinfonietta Rīga” muzicēs arī Rīgas Saksofonu kvartets. Esmu kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un Rīgas Saksofonu kvarteta mēģinājumā, laikā, kad skan komponista Edgara Mākena jaundarbs „Poētika”. Komponists jau iepriekš rakstījis Rīgas Saksofona kvartetam, taču šis ir pirmais orķestra darbs. Mēģinājuma pārtraukumā man iespēja izvaicāt komponistu un vispirms uzzināt, kas rosinājis šī skaņdarba tapšanu. Par koncerta kopējo programmu "Sinfoniettas Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē izceļ kopējo un tas šajā reizē ir skandināvisks akcents. Turklāt koncerts notiks kopā ar publiku. Bez jaundarba un Skandināvijas iedvesmotas programmas – īpašais ir tas, ka šis koncerts būs ar publiku. Un Normunds Šnē atzīst, ka vairāk nekā pusgads bez klausītājiem zālē ir daudz, un kaut kādā ziņā savstarpējais sarašanas process būs jāsāk no jauna, tajā pašā laikā, diriģents uzsver, tā ir iedvesma, ko, muzicējot attālināti, sajust nevar.

16. jūnijā tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas notiks izstādes „Bēthovens. Orbītas” svinīgā atklāšana. Izstādes saturu veidojusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas profesore Lolita Fūrmane, un pamatā viņas veiktais pētījums par Bēthovena mūzikas nozīmi Latvijā dažādos laika periodos. Izstādes veidošanā iesaistīta plaša mākslinieku, dizaineru un tehnisko darbinieku komanda. Ekspozīcijai bagāts saturs, unikāli materiāli, daži spēles elementi un minimālisms izstādes dizainā. Izstāde tika gatavota par godu vācu komponista Ludviga van Bēthovena 250.dzimšanas dienai (ko pasaulē pieminēja pērn), taču pandēmijas dēļ izstādes atklāšana vairakkārt pārcelta. Izstādes līdzkuratore un projekta vadītāja Anda Boluža pie ieejas ekspozīcijā ieskandina burtus „Bēthovens”, kas veidots kā spēles elements un piešķir rotaļīgumu tālākai gana nopietnai ekspozīcijas apskatei. Savukārt pie citas sienas Normunds Šnē, Reinis Zariņš un Lolita Fūrmane īsi komentējuši savu priekšstatu par Bēthovenu, ko atdzīvina Lienes Mackus animācija. Izstādei ir astoņi tematiskie bloki – arī laika skala, kurā Bēthovena dzīves gājums kontekstā ar Latvijas un pasaules notikumiem. Izstādes „Bēthovens. Orbītas” saturu veidojusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Lolita Fūrmane. Izstādes dizaina autores ir Anete Krūmiņa un Tatjana Raičiņeca. Ar izstādes dizaina koncepciju iepazīstina Tatjana. Izstādē var gūt arī vizuālus apliecinājumus Bēthovena mūzikas atskaņojumiem Latvijas teritorijā. Projām ejot, vēlreiz pieskaros burtiem „Bēthovens”, lai dzirdētu fragmentu no bagatel es „Elīzei”. Izstādes veidošanā daudz iesaistīto , bet sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku izveidota šī skaņas instalācija. Izstāde „Bēthovens.Orbītas” LNB 1.stāvā būs skatāma līdz 28.novembrim.

Saruna ar muzyku, muzykys pedagogu i Latvejis Radejis 2 personeibu Normundu Zušu.  Runuosim par juo dorbu radejā, kasdīnys izaicynuojumim pandemejis laikā, rodūšū dorbuošonūs šudiņ i juo meilom vītom, kas kai svietneica dūd spāku jaunim dorbim.   „Par tū, kai es tyku itymā sovā jaunajā omotā, tod tys stuosts suocās jau labi paseņ, kod es vēļ vuicejūs 9. klasē Rēzeknis 5. vydsškolā. Tūlaik es jau suoču struoduot vītejā radejā “Ef-Ei”. Piec tam asu pastruoduojs ari Latgolys radejā. Itys dzīšmu moderatora i raidejumu vadeituoja dorbs maņ vysod ir bejs cīši saistūšs. Maņ redzīs, ka jau tūlaik, kod es suoču struoduot vīteja radejā maņ dzyma sapyns, ka es nazkod varātu pastruoduot ari kaidā leluokā radejā, na tikai regionalajā. Laiks ir guojs iz prīšku i ar Latvejis Radeju 2 mums vysod ir bejuse taida draudzeiga  sadarbeiba saisteiba ar muzyku, ar dzīšmu atskaņuošonu, ar intervejom. I tai vīnā jaukā  dīna es sajiemu ari golvonuo redaktora zvonu, voi es nagrybu paraudzeit. Prūtams, ka es grybu paraudzeit.” Nu ituo goda Normunds voda Latvejis Radejis 2  svātdīnis programu, kas nūzeimoj, ka reizi nedeļā jam ir juobrauc iz Reigu. Normunds stuosta, ka garuoku puorbraukuošonu laiks jam redzīs cīši svieteigs i nūdereigs. „Myusu dzeivē nav nivīna breiža, kuru dreikstātu uzskateit par zemē nūsvīstu. Pat tī breiži, kod tu atsapyut, verīs kinu ci losi gruomotu, tī ir breiži, kod tu voi nu izagleitoj, voi atsapyut, voi struodoj ar sevi. Puorbraucīni maņ saistuos taišni ar dūmuošonu, ar ideju generiešonu.”    

Saruna ar muzyku, muzykys pedagogu i Latvejis Radejis 2 personeibu Normundu Zušu.  Runuosim par juo dorbu radejā, kasdīnys izaicynuojumim pandemejis laikā, rodūšū dorbuošonūs šudiņ i juo meilom vītom, kas kai svietneica dūd spāku jaunim dorbim.   „Par tū, kai es tyku itymā sovā jaunajā omotā, tod tys stuosts suocās jau labi paseņ, kod es vēļ vuicejūs 9. klasē Rēzeknis 5. vydsškolā. Tūlaik es jau suoču struoduot vītejā radejā “Ef-Ei”. Piec tam asu pastruoduojs ari Latgolys radejā. Itys dzīšmu moderatora i raidejumu vadeituoja dorbs maņ vysod ir bejs cīši saistūšs. Maņ redzīs, ka jau tūlaik, kod es suoču struoduot vīteja radejā maņ dzyma sapyns, ka es nazkod varātu pastruoduot ari kaidā leluokā radejā, na tikai regionalajā. Laiks ir guojs iz prīšku i ar Latvejis Radeju 2 mums vysod ir bejuse taida draudzeiga  sadarbeiba saisteiba ar muzyku, ar dzīšmu atskaņuošonu, ar intervejom. I tai vīnā jaukā  dīna es sajiemu ari golvonuo redaktora zvonu, voi es nagrybu paraudzeit. Prūtams, ka es grybu paraudzeit.” Nu ituo goda Normunds voda Latvejis Radejis 2  svātdīnis programu, kas nūzeimoj, ka reizi nedeļā jam ir juobrauc iz Reigu. Normunds stuosta, ka garuoku puorbraukuošonu laiks jam redzīs cīši svieteigs i nūdereigs. „Myusu dzeivē nav nivīna breiža, kuru dreikstātu uzskateit par zemē nūsvīstu. Pat tī breiži, kod tu atsapyut, verīs kinu ci losi gruomotu, tī ir breiži, kod tu voi nu izagleitoj, voi atsapyut, voi struodoj ar sevi. Puorbraucīni maņ saistuos taišni ar dūmuošonu, ar ideju generiešonu.”    

Kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" 15. jubilejas sezonu noslēgs sestdien, 22. maijā, ar tiešraides koncertu no LIelās ģildes. Kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē uzsver, ka „sezonu noteica nevis tas, ko gribam, bet, ko varam, vai visi veseli”, taču kā spilgtāko izceļ Latvijas Jaunās mūzikas dienas koncertu „Leimane, Viļums, Grizē”. Savukārt sezonas noslēguma koncertam izvēlēti divu klasiķu Igora Stravinska un Robērta Šūmaņa skaņdarbi. Būs arī jaundarbs - Jāņa Petraškeviča kamersimfonija perkusijām un 34 instrumentiem „Echoing Distances”, solists Guntars Freibergs. Koncerta bezmaksas tiešraide skatāma kamerorķestra tīmekļa vietnē, „Latvijas Koncerti” vietnē, kā arī Sinfoniettas un Latvijas Koncertu Facebook kontos.

Kultūras oāze Raidījuma vadītājs: Normunds Zariņš Raidījums "Kultūras oāze" aplūko un sarunājas, par svarīgo un vērtīgāko Latvijas un Pasaules kultūras dzīvē.

Eiropas un Latvijas romiem problēmas ir ļoti līdzīgas. No romiem baidās. Baidās finanšu sektorā, baidās darba tirgū, baidās izglītības jomā. Par to, kāpēc tas tā ir, kā veidojušies stereotipi par romiem un kā tos lauzt, kādas ir romu attiecības ar Indiju, un kā romiem integrēties mūsdienu sabiedrībā, šajā DIENA PĒC sarunā Straptautiskās Romu Apvienības prezidentu Normundu Rudeviču.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Kultūras oāze Raidījuma vadītājs: Normunds Zariņš Raidījums "Kultūras oāze" aplūko un sarunājas, par svarīgo un vērtīgāko Latvijas un Pasaules kultūras dzīvē.

Kultūras oāze Raidījuma vadītājs: Normunds Zariņš Raidījums "Kultūras oāze" aplūko un sarunājas, par svarīgo un vērtīgāko Latvijas un Pasaules kultūras dzīvē.

Kultūras oāze Raidījuma vadītājs: Normunds Zariņš Raidījums "Kultūras oāze" aplūko un sarunājas, par svarīgo un vērtīgāko Latvijas un Pasaules kultūras dzīvē.

Jau no šodienas, 22.oktobra Latgales vēstniecība GORS un ērģelniece Iveta Apkalna aicina uz piekto Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”. Šovakar festivālā skanēs Austrijas mūziķu koncertprogramma “Ērģeles un arfa”, bet 24. oktobrī centrālais notikums - tiks pirmatskaņota Ivetas Apkalnas, Raimonda Paula un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertprogramma, kurā izskanēs arī tieši Apkalnai rakstīts jauns Paula skaņdarbs. Ar pasaulē slaveno ērģelnieci tikās žurnāliste Ilze Strenga un operators Normunds Čirkste.

Savu jubilejas - piecpadsmito - sezonu šajā piektdienā, 25. septembrī, Lielajā ģildē atklās kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", uz skatuves aicinot godalgoto beļģu vijolnieku, Karalienes Elizabetes un Pētera Čaikovska konkursu laureātu Marku Buškovu. Savā ziņā orķestris jau ir paspējis ieskaņot koncertzāles dēļus šajā sezonā - pagājušajā nedēļā Ventspils koncertzālē "Latvija" kopā ar vācu pianistu Sebastianu Knaueru. Kultūras Rondo pie orķestra "Sinfonietta Rīga"  viesojās aizvadītajā nedēļā, kad orķestris mēģināja kopā ar pianistu Sebastianu Knaueru. Mūziķis līdz šim piedalījies 19 mūzikas albumu ierakstos, no kuriem pēdējie ir prestižo izdevniecību “DECCA” un “Deutsche Gramophon” paspārnē izdotie Bēthovena retāk atskaņotie un tādēļ mazāk zināmie skaņdarbi. Arī pirmoreiz viesojoties Latvijā, Hamburgas pianists klaustītājiem sniedza Bēthovena variācijas, šoreiz komponista Araša Safajana klausījumā. Fragments no orķestra mēģinājuma pirms koncertprogrammas “Šis nav Bēthovens” pasaules pirmatskaņojuma Ventspils koncertzālē “Latvija” aizvadītajā sestdienā. Sebastiana Knauera un Cīrihes kamerorķestra ieskaņoto Araša Safajana variāciju albumu iespējams noklausīties mūzikas straumēšanas lietotnē “Spotify”. Taču nu, no aizvadītajiem notikumiem pārceļamies pie gaidāmajiem, proti, pie šo piektdien paredzētā kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” sezonas atklāšanas koncerta. Ar izvēlēto programmu iepazīstina orķestra mākslnieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē. Koncertā skanēs Leonarda Bernsteina “Serenāde” vijolei un orķestrim pēc Platona darba “Dzīres” motīviem. Dialoga protagonista lomu šajā darbā Normunds Šnē uzticējis prestižā Čaikovska konkursa laureātam, beļģu vijolniekam Markam Buškovam. Tad divi Ludviga van Bēthovena opusi: Ceturtā simfonija Sibemolmažorā op. 60 un uvertīra dziesmuspēlei “Karalis Stefans” op. 117.

Stīna linkedin.com/in/stina-kalnina 6 gadus mācījās veterinārmedicīnu, bet vienā mirklī izlēma to pamest un strādāt par programmētāju. Kas notika? Kā programmētāja darbs izglāba Stīnu?Normunds https://www.facebook.com/normunds.bundzenieks  jau 15 gadus strādā par velokurjeru. Viņš stāsta par Wolt, par savu darba ikdienu, indiešu kolēģiem, ziemas apģērbu – šortiem un labāko čīzburgeru Rīgā.Sadarbībā ar programmēšanas kursiem Codelex. Informācija un pieteikšanās - https://www.codelex.io/pirms-darbaPar podkāstu Facebook https://www.facebook.com/podkasts.pirmsdarbaInstagram https://www.instagram.com/pirmsdarba/Reklāma podkāstā – Juris Garjāns /producents/juris@darbs.work  tālr. 29600765 

Basketbola kluba “Liepāja” ģenerālmenedžeris Normunds Atvars “Basketstudijā 2+1” stāsta par kluba stratēģijas līkločiem sadarbības uzsākšanu ar galveno treneri Artūru Visocki-Rubeni, vīriešu komandas komplektēšanas niansēm, Liepājas sieviešu komandas attīstību, kā arī nākamās sezonas izaicinājumiem.01:00 - Pagājušās sezonas izskaņa, iepriekšējais ģenerālmenedžeris Jons Vainausks;05:25 - Klubam kopīgā vīzija ar jauno galveno treneri Artūru Visocki-Rubeni;13:10 - Tiekšanās pēc sastāva, kas sastāv tikai no Latvijas basketbolistiem;21:30 - Iepriekšējo sezonu problēmas ar savainojumiem;27:50 - Smagie sezonu sākumi kā kārdinājums veikt izmaiņas;34:50 - Situācija spēlētāju tirgū Covid-19 laikā;38:30 - Porziņģu ģimenes iesaiste kluab darbībā;42:30 - Piecas studentes dāmu komandā "Liepāja";47:50 - Vienošanās ar 3x3 izlases spēlētājām Rūtu Stipro un Kristīnu Petermani;53:55 - Sekmīga leģionāru aizvietošana kā līmeņa noturēšanas atslēga. 

The post Sludina Bauskas vasarsvētku draudzes mācītājs – Normunds Āboliņš appeared first on Cerība.

The post Sludina Bauskas vasarsvētku draudzes mācītājs – Normunds Āboliņš appeared first on Cerība.

Tik forshi, ka ir atsaucigi cilveki, kuri var atbildet uz miega jautajumiem - musu garajas vasaras dienaas gulu arvien mazak, gribas agri celties un skriet un vakaraa skatities saulrietu un beigu beigaas pagulet sanak vien paris stundu. Vai tas ir ok?Kaa ar tiem pulksteniem, vai tie labi mera miega kvalitati un ir verts sekot lidzi?Un kur var izguleties vislabaak?To visu atbild Dr.med. Normunds Limba. Vins ir arsts un homeopats un asoc. docents Rigas Stradinu Universitate. Sazinies: https://www.rsu.lv/en/normunds-limbaAtraksti man vai neaizmigi klausoties so podcast un kas patika - ommmsome@gmail.com & IG: ommmsomeGribi gulet labak, meditacija palidzot - katru riitu 11:00 IG Livewww.ommmsome.com

Savu sezonu tiešsaistes videotranslācijā no Dzintaru koncertzāles ar publiku “neklātienē” 29.maijā noslēgs kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Programmas vainagojumā – Volfganga Amadeja Mocarta leģendārais Klarnetes koncerts, kuru interpretēs Lielās Mūzikas balvas laureāte, klarnetiste Anna Gāgane. Kultūras Rondo sazināmies gan ar Annu Gāgani, gan Normundu Šnē, lai skaidrotu, kā noritēs tiešsaistes koncerts un ko dzirdēs klausītāji. Lai arī Normunds Šnē atzīst, ka nekas nevar aizstāt klātbūtnes sajūtu koncertā un ir lietas, kuras pa vadiem pārraidīt nav iespējams, viņš mudina izmantot pēc iespējas labākas austiņas, lai izbaudītu koncerta programmu.

25. janvārī uz Lielās ģildes skatuves satiksies Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Tas jau piecpadsmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Par šī gada koncertprogrammu un jaundarbu "Plūsma!" Kultūras Rondo studijā saruna ar diriģentu Gunti Kuzmu un komponistu Rolandu Kronlaku. "Darbs ir diezgan neliels, ap astoņām minūtēm, un tam ir vairāki attīstības posmi, kuri sākas katrs ar tādu kamerīgāku skanējumu un pārraug orķestrālā skanējumā. Šie orķestrālie brīži ir tie, kad domāju par plūsmu, kas ir ne tāda varbūt izskaistināti regulāra, kā mēs to varētu iedomāties minimālismā. Viņa nav arī tāda trokšņaina un stihiski neparedzama, kā varam iedomāties aliatoriskā mūzikā. Tajā pašā laikā tur ir spēcīga, vienojoša sinerģija un daudzveidīga iekšējā dzīve, dažādi slāņi," iepazīstina Rolands Kronlaks. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala, Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē. Solisti Reinis Zariņš, klavieres, Vestards Šimkus, klavieres, un Aigars Raumanis, saksofons. Programmā Jāņa Mediņa simfoniskais tēlojums “Zilais kalns”, Artura Maskata Divpadsmitais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim, Platona Buravicka Koncerts saksofonam un kamerorķestrim, Rolands Kronlaks jaundarbs simfoniskajam orķestrim "Plūsma!" un Marģera Zariņa svīta klavierēm un orķestrim “Grieķu vāzes”.

Kīts Emersons un Frenks Zapa, Platons Buravickis un Džeikins Pusons – šādi radoši pāri 29.novembra vakarā pieskandinās Lielās ģildes velves koncertprogrammā “Emersons, Zapa un Šnē”. Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” sava diriģenta un mākslinieciskā vadītāja lasījumā apņēmušies izvadāt klausītājus pa neierastāku, proti – rokmūzikas maršrutu, tā apliecinot šī žanra daudzējādo raksturu. Ar rokmūziķiem Frenku Zapu un Kītu Emersonu Kultūras Rondo iepazīstina „Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē un mūzikas žurnālists Uldis Rudaks. "Sakarā ar to, ka abiem ģēnijiem nav vairs iespējams ierasties pie mums personīgi, es domāju, ka daudziem tas ir tāds tiešām žests un mīlestības apliecinājums pret šo mūziku. Bet otrs, ir iespējams viņu dzirdēt dzīvajā, jo, protams, neviens ieraksts nav spējīgs reproducēt to, kādi ir dzīvā izpildījuma enerģētika. Patiesībā, es tiešām cerēju no sirds, ka šis koncerts izpelnīsies ievērību," atzīst "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē. Koncertā Lielajā ģildē orķestra “Sinfonietta Rīga” un pianista Daiņa Teņa veidotajā skanējumā būs iespēja dzirdēt Kīta Emersona komponēto 1.klavierkoncertu, kā arī divus Frenka Zapas opusus - "Revised Music for Low Budget Symphony Orchestra" un "The Dog Breath Variatons/Uncle Meat". "Šī mūzika ir rakstīta, rēķinoties ar akustisku izpildījumu, respektīvi, neapskaņotiem instrumentiem un normāla koncertzāles atmosfēru, jo, piemēram, Franka Zapas darbi nav viņa ģitārskaņdarbi un viņa ģitārspēles transkripcija orķestriem, tie ir viņa tiešām šādam sastāvam apzināti uzrakstīti skaņdarbu. Viņš pievērsās mūža otrajā pusē un it īpaši dzīves pēdējos 6-8 gados šādam ansamblim," skaidro Šnē. Amerikāņu komponists, ģitārists, dziedātājs, aranžētājs, producents, satīriķis un sabiedrisks aktīvists Frenks Vinsents Zapa dzimis 1940. Baltimorā, mūžībā devies 1993.gadā Losandželosā. Viņa mūzikas dzinējspēki: bezbailīgs novatorisms un eksperimentālisms, žanru eklektika un kritisks amerikāņu dzīvesveida novērtējums. Darbojies roka, progresīvā roka, džezroka, džeza, akadēmiskās mūzikas un citos žanros. Šnē atklāj, ka darbi rakstīti, rēķinoties, ka tie skanēs akustiskā koncertzālē un to atskaņos ar akustiskiem instrumentiem, izmantojot arī dažus elektriskos instrumentus, piemēram, ģitārās un basu. "Principā tā ir tāda savādāk skanoša mūzika, nekā viņa elektriskie albumi," komentē Šnē. Savukārt grupa "Emerson, Lake & Palmer" radās 1970. gadā, bijušajam grupas "The Nice" līderim Kītam Emersonam apvienojoties ar agrāko ārtroka apvienības "King Crimson" dalībnieku Gregu Leiku un Karlu Palmeru no grupas " The Crazy World of Arthur Brown". Kaut arī katram no pieminētajiem mūziķiem tehniskā virtuozitāte bija augstā līmenī, idejisko virzību visvairāk noteica Kīta Emersona aizraušanās ar klasiskās mūzikas un roka mijiedarbību. Koncertprogrammu “Zapa, Emersons un Šnē” orķestris "Sinfonietta Rīga" atskaņos arī arī Ventspils koncertzālē “Latvija” 19. decembrī. 

Vecos laikos jūrmalā dzīvojis kāds saimnieks, kam svētība negribējuse ne pagalam pielipt. Nabadziņš strādājis slapju muguru caurām naktīm, bet kā tukšs, tā tukšs. Kaimiņš turpretīm vazājies tik gar sētsmalēm, tomēr tam bijuši visi apcirkņi labības pilni, visas kabatas naudas pilnas. Nabadzīgajam saimniekam kaimiņa pārpilnība nebūt neskauda, bet bagātajam gan dūrās viņa nabadzība acīs. Nabadziņu zākāt, nievāt, par plukatu saukāt, tas bagātajam bij tikpat kā medus uz mēli. Bet par tādiem vārdiem nabaga saimnieks daudz nebēdāja, viņš mēdza atteikt: "Lai viņš mani neieredz - lai, kad tik viņam nekā ļauna nedaru." Reiz nabaga saimnieks bij tādās sprukās, ka nezināja, ko pats mutē bāzt, ko bērniem dot. Kas notika tālāk - stāsta maizes ceptuves "Lāči" īpašnieks Normunds Skauģis.

Mūsu šodienas viesis Normunds Bergs netaupa vārdus "tukšjēgas" (bullshit) runātājiem publiskajā telpā - vai tie būtu politiķi, vai paša kolēģi - uzņēmēji. Šodienas stāsts par to, kā atpazīt daiļdir***us un kā noteikt tos, kuri runā jēgpilni. Komentārus un ierosinājumus - kā vienmēr - pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Tava ticība ir tik liela un stipra, cik daudz tu skaties uz Jēzu. Ticība Jēzum, tā vienmēr liks rīkoties. Sludina Normunds Lemantovičs.

Strauji tuvojas Eiropas parlamenta vēlēšanas, mums atlikusi tikai viena partiju diskusija un divas dienas, kad iztaujājam partiju sarakstu lokomotīves. Šodien ir līderu diena un kārta pienākusi Centra partijai. Krustpunktā iztaujājam „Centra partijas” kandidātu ar numuru viens Normundu Grostiņu.

"Atsperi" šoreiz vada Gunda Vaivode no "Klasikas" un diriģents Normunds Šnē, bet Rīta intervijā tiekamies ar arhitektiem Andi Sīli un Gati Didrihsonu - jau pavisam drīz būs jāpieņem lēmums par Nacionālo koncertzāli... Turpinām "vingrot" ap Nacionālo koncertzāli, darām to jau padsmit gadu garumā. Šobrīd un vēl turpmākajās dienās notiks intensīvas diskusijas par to, kur, kāpēc un kādai jābūt Nacionālajai koncertzālei. Apkopoti ļoti daudzu speciālistu viedokļi, maijā notiks arī starptautiska konference par šo tēmu, bet 23. maijā Kultūras ministrija paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā konceptuālu ziņojumu, kā rezultātā valdībai būs jāpieņem lēmums. 2006. gadā jau notika starptautisks konkurss, kurā piedalījās 12 projekti, un anonīmā balsojumā uzvarēja Anda Sīļa vadītā biroja projekts uz AB dambja. Iestājās krīze, sapnis izgaisa. Šobrīd kultūras ministre Dace Melbārde uzsver, ka pirms 13 gadiem iesākto projektu aizkavēt vairs nav vēlams un atlikt to vairs nevaram. Ir svarīgi pieņemt lēmumu un virzīties uz priekšu. Viennozīmīgs atbalsts - AB dambim Arhitekti un kultūras darbinieki atkal pauduši atbalstu Nacionālajai koncertzālei uz AB dambja, tāpēc studijā ir šī projekta autors Andis Sīlis, bet vispirms jautājums arhitektam Gatim Didrihsonam – Nacionālās arhitektūras padomes vadītājam. Kas nostrādāja par labu šim lēmumam – atkārtoti atbalstīt tieši šo projektu? Zinām, ka tika apskatītas vismaz 9 koncertzāles iespējamās vietas. Gatis Didrihsons: "Šo vietu varbūt bija pat vairāk. Kad uzzinājām, ka šis projekts ir dzīvs un top joprojām, pirmā reakcija bija izbrīns. Sapratu, ka arhitektiem, tāpat kā daudziem citiem cilvēkiem, bija informācijas vakuums. Zinājām, ka mums jāpauž kāds padoms ministrijai un arī Arhitektu savienībā lēmām, ka vajadzētu ar šo jautājumu iepazīties un izteikt savu viedokli. Sākām apkopot informāciju, kādi ir pretargumenti. Andis Sīlis nāca ar savu prezentāciju, viņš bija pārskatījis savu projektu, šo informāciju uzklausījām, un paralēli Kultūras ministrija pasūtīja birojam "Nams" Sergeja Ņikiforova vadībā papildināt jau 2014. gadā veikto scenāriju analīzi. Rezultātā sapratām, ka reāli ir trīs iespējamas vietas. AB dambis joprojām ir viena no labām alternatīvām." Pārējās vietas, kuras vērts pieminēt, ir Andrejosta un Andrejsala, kā arī Raņķa dambis, Uzvaras parka tuvākais gals pie Āgenskalna līča. “Manī ir divas reakcijas, kuras izjūtu: kāpēc mēs vispār skatāmies uz citām vietām, ja reiz mums ir bijis starptautisks konkurss un jau 15 gadu garumā mēs mērķtiecīgi virzāmies uz AB dambi?! Tā ir kultūras ministres gudra rīcība – jūtam, ka komunikācija jāmaina, esam gatavi atkāpties – laiks pagājis, esam pārdzīvojuši krīzi un varbūt tiešām ir kāda laba alternatīva? Varbūt vērts ieguldītos līdzekļus nolikt malā un sākt visu no jauna tās lietas skatīties? Bet tas, ko redzam – īsti citas vietas jau nav, visur ļoti lec ārā skaļi “pret”. AB dambis ir diezgan nepārprotama prioritāte." Jautāts, cik nospiedošs bijis lēmums par labu AB dambim no arhitektu puses, Didrihsons atklāj: "Abās padomēs sanāca tā, ka bija kvorums, un bija 18 "par" – gan Latvijas Arhitektu savienības padomē, gan Nacionālajā arhitektūras padomē. Arhitektu savienības padomē bija divi “pret” un trīs atturējās, bet Nacionālā padomē neviena “pret”, bet divi atturējās. Izteikts atbalsts." Mītu kliedēšana 2006. gadā Lielajā Pils ielā tika saskandinātas glāzes uz jaunā projekta veselību. Visi gatavojās, ka 2008. gadā viss būs gatavs un svinēsim mūzikas svētkus. Esam tajā pašā punktā. Kas ir galvenie mīti, kurus Andis Sīlis vēlētos kliedēt? Andis Sīlis: “Iespējams, ne pārāk veiksmīgi projekts tika komunicēts brīdī, kad kultūras ministre bija Helēna Demakova, un ne tik vienkārši paskaidrots, parādīts, kas un kā uz AB dambja iecerēts. Viens no galvenajiem mītiem – ka tā ir būve ūdenī. Tas tā nav. Jo pašu koncertzāli, ja tā atradīsies uz AB dambja, būvēsim ar visparastākajām tehnoloģijām. Tie ir pāļi, kas Rīgā plus mīnus visur ir vienādā dziļumā. Un tā būs nevis būvēšana no ūdens, bet būvēšana no dambja, kas ir normāla, transportam vai smagajai tehnikai pieejama platforma, kur varam ērti pāļus ieurbt. Jā, ir zināma taisnība, ka koncertzāle uz esošā dambja nav uzbūvējama, jo pats dambis ir avārijas stāvoklī, tam ir vairāk nekā simt gadu. Tā perimetrs ir būvēts no koka pāļiem, kas laika gaitā zaudējuši stingrību, un dambis jārekonstruē jebkurā gadījumā: jādzen jauna rievsiena tam apkārt, jānostiprina dambja perimetrs. Darbi būtu jāveic jebkurā gadījumā – jo vēlāk to darīs, jo dārgāk izmaksās, tāpat kā ar visām šādām nesošajām struktūrām. Savukārt lai koncertzāle tur ērti izvietotos, dambi, kas ir 400 metru garš, simt metru garā posmā vajadzētu paplašināt par metriem divdesmit. Tātad rievsienu iespiežam salīdzinoši seklā līcītī starp dambi un viesnīcu Radisson, tur ir apmēram četri līdz seši metri dziļš ūdens. Rievsiena ir saprotama, vienkārša tehnoloģija – tā tiek stiprinātas visas ūdens malas Latvijā, kuru ir ārkārtīgi daudz. Ja dambi simt metru garajā posmā paplašinām, aizberam ar turpat no Daugavas izsūknēto smilti, rodas eleganta platforma ar visnotaļ labiem ģeoloģiskajiem apstākļiem, jo tieši nesošais slānis, kur ir AB dambis, ir tuvāk grunts virsmai nekā Uzvaras parkā vai Skanstē. Ja domājam par Uzvaras parku kā alternatīvu – tur ir diezgan ūdeņaina vieta, tur ir purvs. Būvbedre izmaksātu dārgāk. Būvēt purvā ir tehniski sarežģītāk nekā būvēt uz dambja, kas nekad nav bijis dabīga ģeoloģiska struktūra – tas ir mākslīgi veidots, tur ir sausa smilts, kas no Daugavas izsmelta. Tas ir pilns ar savu smilti. Tāpēc mīts, ka būvēt tur ir dārgāk, nav pamatots – tur kā reiz šo struktūru ir uzbūvēt lētāk! Vienīgais, kas ir dārgāks – paša dambja perimetra nostiprināšana un šīs platformas izveidošana. Pašai koncertzālei, kā mēs labi zinām, šobrīd budžetā naudas nav, jo ir daudz citu vajadzību. Ints Dālderis jau sen izcīnījis un koncertzāles vajadzībām rezervējis Eiropas fonda līdzekļus 23 miljonu apmērā. Bija ideja šos fondus novirzīt un koncertzāli būvēt kādā alternatīvā vietā degradētās teritorijās – tas ir stāsts par Skansti, bet privātā partnerība tur nebija iespējama tāpēc, ka tā ir privāta zeme. Eiropas fondu procedūra paredz, ka 23 miljoni jāiegulda un jāsasniedz pabeigts rezultāts, un šobrīd fondi varētu tikt tērēti arī tādā veidā, ka tiek savests kārtībā AB dambis – inženiertehniskā būve, kas nosacīti ir vēsturisks mantojums kultūrvēsturiskajā centrā. Savedam kārtībā milzīgu publisko ārtelpu, uzlabojam vēsturisko centru un projekts noslēdzas ar to, ka esam uzbūvējuši divus tiltus uz AB dambi, nostiprinājuši perimetru, izveidojuši tur stāvvietu simt automašīnām un uztaisījuši jaunu, skaistu labiekārtojumu. Nauda tiek iztērēta tādā veidā, ka Rīgas koncertzālei ir jau pievilkts ārējais inženiertīkls un atrisināta transporta pieejamība un viss nosacītais sadārdzinājums, kas saistīts ar AB dambi, tiek finansēts ar līdzekļiem no Eiropas fondiem. Atliek tikai beigās uzlikt tos smukos klucīšus virsū." Tumšais stikls un atspulgi par velti Tiesa gan, daži to neganti saukā par akmeņogļu kaudzi. "Jāatzīst, ka brīdī, kad pirms padsmit gadiem prezentēju publikai šo projektu, bija neizpratne, kāpēc tieši tā. Tagad vairs neesmu dzirdējis negatīvus komentārus. Toreiz ideja bija tāda, ka uz Daugavas panorāmas, kas ir pilsētas un valsts galvenā ass, iezīmējas bibliotēka, kas ir gaiša - caurspīdīga informācija staro no tās ārā. Koncertzāle man šķita tāda, kuru vajag ietērpt mazliet citā vizuālajā tēlā – klasiskās mūzikas mūzikas klausīšanās ir introverts process, iekšējs pārdzīvojums. Nevajag kairinājumu uz āru. Melnas, lakotas klavieres un svinīgā atmosfēra... Tā ir viena lieta. Bet otrs iemesls, kāpēc tur ir melns – rezidentu orķestriem vajadzēs pietiekami daudz mēģinājumu telpu, kur cilvēki uzturēsies ikdienā, kur viņi strādās, pavadīs visu savu laiku, un skaidrs, ka tur vajadzīga dabīgā gaisma. Ja skulpturālam tēlam uztaisām parastus ofisa logus, tas zaudē savu skulpturālo kopumu. Savukārt cauri tumšajiem stikliem varam nodrošināt labu dienas gaismu visā zālē." Savukārt stiklos spoguļojas gan Daugava, gan Vecrīga, gan Rīgas panorāma. Kā diskusijā atzina Aigars Bikše – tas taču viss ir par pliku velti, isi silueti, kas atspoguļojas. 1400 vietu - Rīgai adekvāti Kāds ir Normunda Šnē viedoklis - vai plānotās 1400 vietas koncertzālē ir labi? "Jā, domāju, Rīgai tas ir optimāli – arī skaniski, jo lielākās zālēs sēžot kur tālāk bieži ir sajūta, ka gribas “to radio pagriezt skaļāk”. Mūzika ir ārkārtīgi dažāda. Kā jau Andis saka, ir brīži, kas ir absolūti intīmi, personiski, bet ir arī tādi, kuros jumts un debesis atvēras. Man pašam pēdējā laikā vislabāk patīk mūziku klausīties mājās un vienatnē, bet tas ir cits jautājums. Pusotrs tūkstotis vietu Rīgai ir vislabākais variants, vairāk mums nevajadzētu." Vairāk un plašāk klausieties raidījumā!

Krustpunktā diskusija par dalīto īpašumu un centieniem to izbeigt. Jau vairākus gadus vispirms valdība, tad Saeima ir pūlējusies rast kādu korektu un pieņemamu piedāvājumu, kā šķirt zemes un dzīvokļu īpašnieku piespiedu laulības attiecības. Vairāk nekā 100 tūkstoš dzīvokļu Latvijā atrodas uz privātīpašnieka zemes, un iedzīvotāji ik mēnesi maksā piespiedu nomas maksu. Turklāt jautājums tūlīt kļūs vēl aktuālāks, jo stājas spēkā Satversmes tiesas lēmums, kurš atļauj īpašniekiem noteikt augstāku maksu par zemes nomu. Kādi ir iespējamie risinājumi? Studijā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas deputāts, darba grupas līdzšinējais vadītājs Viktors Valainis un Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča. Telefonintervijās: Īrnieku tiesību aizstāvis, jurists Gundars Ūdris, finanšu eksperts Kazimirs Šļakota un zemes īpašnieku pārstāvis, jurists Normunds Šlitke.

"Att ta livet på allvar, pratar Normunds om. Några få enkla ord som oavvisligt träffar mig i solarplexus med kraft. Livet som en möjlighet, en gåva att förvalta och göra något med efter bästa förmåga. Mitt i vår tids slit och släng-mentalitet, verkligen något att stanna upp inför." Stina Wollter Som stresscoach och samtalsterapeut värnar söndagens gäst Normunds Zarins misslyckandet, ifrågasätter vår syn på tid och är inte den som skyndar sig. Han vill byta ut samhällsstressen, som han själv har djupgående erfarenheter av, mot lugn och ro. Normunds har mött enormt mycket motstånd redan som barn i Lettland präglat av Sovjetunionen och som rullstolsburen och med CP från födseln. Det har inte hindrat honom, tvärtom; han försöker genomleva eventuell smärta och samtidigt vill han inte missa något i livet. Som han ser det är vi alla mer eller mindre handikappade, det är situationen som avgör det. I botten finns en kristen tro utifrån vilken många saker är självklara, som t ex att det förvisso är eftersträvansvärt att älska sin nästa men en omöjlighet om du inte älskar dig själv först. Normunds är gift trebarnsfar, bor på västkusten och är full av tacksamhet för det samhälle som möter honom och i vilket han kan verka relativt fritt och på ständig resa efter balans. Hör Stinas möte med Normunds på söndag kl 23.05-00.00 i Sveriges Radio P4. Eftersom programmet är förinspelat kan du inte få svar på eventuella frågor, men kommentera gärna det du hör i sociala medier.

In this episode Inde has three guests, Harry, Matthew and Normunds. We mainly speak about the album Starboy by The Weeknd, however we always manage to make five topics out of one, enjoy!

podraide Tauta

Atklāta saruna ar Juri Garnaku. Sākotnēji sarunā bija plānots padalīties ar jums ar to, kā Juri un viņa draugus apzaga Normunds Pupļikovs no Ropažiem, bet izvērtās par dziļu, lielākoties ļoti tumšu un pamācošu dzīvestāstu par dzīvošanu uz ielas, azartpēlēm, dzīves jēgas zaudēšanu un daudz, daudz ko citu. Sarunas beigās Juris dalās ar savu kontaktinformāciju, un apgalvo, ka zin kā var palīdzēt cilvēkiem, kas ir atkarīgi no azartpēlēm. Patīkamu klausīšanos,Helmuts