Podcasts about Aleksandras

Jungtinių Valstijų prezidentas Donaldas Trumpas pareiškė manantis, kad jau turi susitarimą su Rusija. Pasak Trumpo, Baltiesiems rūmams dabar esą sunkiau derėtis su Zelenskiu, nei su Putinu.Tik kas dešimtas lietuvis tikrina internete randamą informaciją: ar gebame neapsigauti?Į LRT girdi kreipėsi Vilniuje gyvenanti Aušra. Moteris piktinasi, kad Nerimi vis dažniau plaukioja vandens motociklai, keliantys didelį triukšmą. Vandens kelių direkcija sako, kad tai nėra draudžiama.Prie šventojo Petro bazilikos visi norintieji atsisveikina su velioniu Popiežiumi Pranciškumi. Čia išpildytas dar vienas pontifiko noras – jo karsto nestatyti ant aukštos platformos, kad jis nebūtų aukščiau visų, atėjusių su juo atsisveikinti. Popiežiaus laidotuvės vyks šeštadienį, tądien gedulas skelbiamas ir Lietuvoje.Aleksandras Šuranovas, Lietuvos pilietis, pernai liepą Rusijos ginkluotųjų pajėgų Generalinio štabo Vyriausiosios žvalgybos valdybos paliepimu išsiuntęs sprogias siuntas į Vokietiją, Didžiąją Britaniją ir Lenkiją, nebuvo Rusijos specialiųjų tarnybų pasamdytas prašalaitis ir ryšius su jomis galėjo užmegzti gerokai anksčiau. Tarptautinė žurnalistų tyrėjų grupė nustatė, jos tas pats A. Šuranovas su grupe bendrų iš rusijos dalyvavo pinigų išviliojimo schemose, per kurias apgaule gauti per 700 mln. eurų.LRT faktai.Lietuvos kelių būklė nėra gera, tačiau ar tiesa, kad šiais metais bus suremontuoti tik 47 kilomentrai valstybinių kelių?Ved.Karolina Panto

Архитектор Т. Будзис о необходимости сохранять память о спасителях евреев в Литве.Некоторые экономисты считают, что планируемый прогрссивный налог не принесет в бюджет ожидаемых средств.Вед. А. Двоеглазов

Režisierius, dramaturgas, aktorius Aleksandras Špilevojus pranešė, jog palieka Panevėžio Juozo Miltinio dramos teatrą, kuriame penkerius metus dirbo meno vadovu. Savo įraše Facebook socialiniame tekste jis užsiminė apie skirtingą etikos normų suvokimą ir atliekamo darbo kokybės supratimą. Pokalbis su meno vadovu ir teatro direktoriumi Antanu Venckumi.Šiandien pristatomas režisieriaus Mindaugo Meškausko dokumentinis filmas „Archyvų detektyvas“ apie tarpukario fotografą Antaną Ingelevičių. Kas užfiksuota jo fotografijose? Pokalbis su režisieriumi.Būgnininkas Tuomas Rasanenas neišsitenka viename žanre. Jo debiutinė autorinė programa pagrįsta džiazo ir pop lydiniu. Kokios inspiracijos atvedė sceniniu vardu „Freaky Kid“ pasirodantį kūrėją link šio momento, teiraujasi kolegė Laima Slepkovaitė.Rytoj Vilniaus knygų mugėje pristatoma Kęstučio Kasparavičiaus autobiografinė knyga „Kasparatorija“. Tai išsami paties K. Kasparavičiaus kūrybos apžvalga su dailininko bei rašytojo autobiografija ir kiekvienos jo sukurtos knygos istorija. Pokalbis su autoriumi.Rubrikoje „Be kaukių“ – susitikimas su animatore, režisiere Agata Tracevič. Kaip jai sekasi pasakoti istorijas per animaciją? Kodėl pasirinko režisierės ir animatorės kelią?Ved. Gerūta Griniūtė

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

In this episode, I interview Aleksandras, a product owner at Oxylabs, discussing the evolution of web data gathering, the importance of ethical scraping, and the role of AI in enhancing scraping processes. We explore Oxylabs' growth from a small startup to a significant player in the web scraping industry, emphasizing on customer feedback and innovation. The discussion also covers the challenges of scaling, legal considerations, and the future of data collection with AI-driven solutions like their new OxyCopilot AI Assistant! Thank you for joining us, and we hope you enjoyed the conversation as much as we did!

Stāsta Rotko muzeja vadītājs Daugavpilī Māris Čačka Pēteris Martinsons piedzima Daugavpilī 1931. gadā veikala pārdevēja Pētera Martinsona un viņa sievas Aleksandras trīs bērnu ģimenē. 1938. gadā viņš sāka mācīties 2. Daugavpils pilsētas pamatskolā. Kad Otrā pasaules kara laikā pēc kārtējiem bumbu uzlidojumiem Martinsonu ģimene palika bez mājām, tā 1944. gada vasarā apmetās uz dzīvi Mazsalacā. Drīz Martinsoni pārceļas uz Alūksni, kur 1950. gadā Pēteris absolvē Alūksnes vidusskolu. Turpmāko gadu laikā Pēteris Martinsons pabeidz Latvijas Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu un iegūst arhitekta diplomu, taču arhitektūrā karjeru neveido, bet pievienojas Ķīpsalas keramikas grupai. Tur, pateicoties draudzībai ar keramiķi Ritu Einbergu, iesākas nopietns ceļš jaunā darbības laukā, kardināli mainot Latvijas keramiku. Pēteris Martinsons kļūst par izcilu keramiķi: viņš iesaistās starptautiskos mākslas notikumos, kļūst par Latvijas Mākslinieku savienības biedru un Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru. Ar mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas pamudinājumu 2000. gadu sākumā Pēteris Martinsons sarīko lielisku personālizstādi Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā. Tā iedvesmo topošā Rotko muzeja speciālistus uzsākt sarunas ar mākslinieku par vērienīgas personālizstādes sarīkošanu 2013. gada 24. aprīlī līdz ar toreizējā Rotko centra (šodien – Rotko muzeja) svinīgo atklāšanu. Mākslinieks atsaucas pirmajai sarunai, kas notiek Rīgas porcelāna muzejā, un pusgada laikā top viena no Daugavpils jaunās kultūrvietas izcilākajām izstādēm. Pēteris Martinsons lepojas ar rezultātu, kas ir arī viņa patiesā atgriešanās dzimtajā pilsētā ar saviem mākslas darbiem jeb, kā pats mākslinieks jokodams sacīja, – bērniem. 2013. gada vasarā, 29. jūnijā jeb Pēterdienā, raugoties uz jaunās kultūrvietas attīstību, Pēteris Martinsons nolemj visu izstādes saturu, vairāk nekā 300 mākslas darbus, uzdāvināt pilsētai ar domu papildināt muzeja krājumu un ļaut arī pēc izstādes ar tiem brīvi darboties, izrādot citviet Latvijā un pasaulē. Pētera Martinsona daiļradi no pirmās dienas ar lielu atsaucību un sajūsmu pieņēma daugavpilieši un jaunās kultūrvietas apmeklētāji. Tāpēc, izstādei noslēdzoties un darbiem nonākot krātuvē, publika arvien jautāja, vai ir pieejama Martinsona izstāde un kur to iespējams apskatīt. Mākslinieks strādāja līdz savai pēdējai šīszemes dzīves dienai, taču 2013. gada 2. augusts atnesa sēru vēsti. Skumjas par meistara zaudējumu palīdzēja kliedēt viņa atstātais unikālais nemateriālais mantojums – izstādes darbu kopa, ko Martinsons bija paspējis papildināt ar virkni citu darbu. Martinsona kolekciju pēc kāda laika ar vērtīgiem dāvinājumiem papildināja arī mākslinieka ģimene. Drīz pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā dzima ideja saglabāt viņa piemiņu, izveidojot Martinsona māju – vietu, kur satikties mākslinieka 50 radošās dzīves gados radītajam; vietu, kur svinēt un godināt keramiku. Nedaudz vēlāk tika iedibināta vēl viena Pētera Martinsona piemiņas forma – Latvijas Keramikas biennāle ar tās centrālo notikumu – "Martinsona balvu". Vienlaikus mērķtiecīgi tika iets ceļš uz Martinsona mājas izveidi, lai simboliski atdotu māksliniekam dzimto māju sajūtu, kuru pirms 70 gadiem bija laupījis karš. Māja tapa lēnām, bet pamatīgi. Pēc vairāku gadu darba Martinsona kolekcija laimīgi iemājoja Daugavpils cietokšņa kādreizējā Pulvera noliktavā līdzās Rotko muzeja galvenajai ēkai. Jaunā kultūrvieta uzņem Martinsona daiļrades cienītājus kopš 2022. gada 22. aprīļa. Pēteris Martinsons Rotko muzejam uzdāvināja lielāko daļu no saviem starptautiski novērtētajiem darbiem. Tāpēc tieši Rotko muzejā Daugavpilī šobrīd glabājas pasaulē lielākā Pētera Martinsona keramikas kolekcija. Un tās mājvieta jau vairāk nekā divus gadus ir Martinsona māja.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Stāsta izdevniecības “Liels un mazs” izdevēja un līdzīpašniece Alīse Nīgale Par latviešu mākslinieku starptautiskajiem panākumiem liecina gan ārzemēs izdoto latviešu bērnu grāmatu skaita pieaugums, gan līdzdalība visprestižākajās ilustrāciju izstādēs, arī profesionāļu atzinība un balvas.  Pirmoreiz mūslaiku Latvijas vēsturē kāda bilžu grāmatu autore par lielo ieguldījumu Latvijas starptautiskā prestiža kaldināšanā tika pagodināta ar Kultūras ministrijas apbalvojumu – Izcilības balvu. To 2021. gadā saņēma Anete Melece, bet gadu vēlāk arī bērnu grāmatu izdevniecība “Liels un mazs” par sava darba starptautiskajiem panākumiem un saņemto titulu labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā 2022. gadā. Jaunākās paaudzes ilustratori radoši iekļāvušies aktuālajā interesē par bilžu grāmatām.  Bilžu grāmata, kuras satura – idejas, stāsta, ļoti daudzos gadījumos arī lasāmā teksta – autors ir pats mākslinieks, pasaulē svin savu uzvaras gājienu.  Turklāt bilžu grāmata nebūt nav vienmēr tikai grāmata bērniem – tā var būt arī grāmata visiem vecumiem, grāmata pieaugušajiem un vizuālā māksla “kā tāda”. Vairums latviešu bilžu grāmatu tomēr vairāk adresētas gados jaunākajiem lasītājiem.  Jau 2015.gadā ar savu bilžu grāmatu “Nenotikušais atklājums” veiksmīgi ārpus Latvijas robežām izgāja Mārtiņš Zutis. Viņa varonis, dabas pētnieks Kārlis Darviņš mēģina izsekot kāda nezināma radījuma pēdas sniegā un izdarīt atklājumu, bet pēdu skaits arvien pieaug un liek domāt par bīstamu desmitkājainu citplanētieti vai pieciem bandītiem. Pētnieks nolemj labāk bēgt, bet bilžu grāmatas lasītājam nu jau 8 dažādās valstīs pašam tiek viss patiesības noskaidrošanas prieks. Spānijā grāmata tulkota un izdota arī basku, galīsiešu un katalāņu valodās.  Šo grāmatu izdeva “Liels un mazs”, bet šobrīd dažādās valstīs izdotas jau deviņas izdevniecības  bilžu grāmatas, kā arī daļa no sērijas “Bikibuks” mazajām dzejas bilžu grāmatiņām.  Tulkojuma skaita ziņā rekordiste ir Anetes Meleces bilžu grāmata “Kiosks”. Darbs pie “Kioska” aizsākās ar animācijas filmu, kas arī guvusi plašu starptautisku atzinību.  Vēlāk māksliniece īsfilmas stāstam atrada jaunu izteiksmi citā medijā – grāmatā. Anete vēsta par Olgu, kuras kiosks ir mazs, jauks pasaules centrs sava rajona iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī vieta, kurā Olgas dzīve ir pamatīgi iesprūdusi. Olga drosmīgi īstenoja savu sapni, dodoties pasaulē ar visu kiosku, bet Anetes grāmata turpina apceļot pasauli un ir izdota jau 23 valodās, turklāt vietām kļuvusi tik populāra, ka saniegusi jau vairāk kā 20000 eksemplāru lielu tirāžu.  Zviedri “Kiosku” atzina par gada labāko tulkoto bērnu grāmatu un piešķīra tai Pītera Pena balvu, līdzīgas atzinības Anete saņēma arī Venecuēlā un Itālijā. “Kioska” pārtapšana leļļu teātra izrādēs Latvijā un Šveicē, operas izrādē Vācijā un kustību teātra izrādē Čehijā deva Olgai vēl lielāku brīvību, lai arī viņa bija un palika turpat – savā kioskā. Nu jau trīspadsmit valodās iznākusi arī otra Anetes Meleces bilžu grāmata – ‘'Pazudušais miedziņš”.  Viņas ilustrācijas ir bijušas kā vējš burās, lai pasaulē dotos arī Jura Kronberga dzejoļu krājumi, Laura Gundara stāsti par vectēvu Vali un mazmeitu Spindzeli, un Mairas Dobeles stāsts “Nepareizas dzīves skola”, kura ilustrācijām tika Tallinas ilustrāciju triennāles balva.  Bratislavas pilī Donavas krastā vairāk nekā trīs tūkstošu mākslinieku konkurencē, kuri pārstāv gandrīz piecdesmit valstis, latvieši nesen noplūkuši divus Bratislavas ilustrāciju biennāles Zelta ābolus. Jānis Blanks to ieguva 2019. gadā – par Artura Gobas dzejoļa "Zemes vēzis" ilustrācijām Bikibuka sērijā, bet Anete Bajāre-Babčuka 2023. gadā par ilustrācijām Ineses Zanderes grāmatai “Divas Almas”. Bērnu grāmatu Meka, kurā visa pasaule ierauga nozares izcilības, ir Boloņas Starptautiskais bērnu grāmatu tirgus. Tā rīkotajā vispasaules ilustrāciju izstādē līdz šim ir izdevies iekļūt tikai divām latviešu māksliniecēm: Anetei Melecei un Elīnai Brasliņai.  Pirmā Latvijā izdotā grāmata, kas stājās uz augstā “Bologna Ragazzi Award” laureātu pjedestāla, bija mākslinieces Evijas Pintānes ilustrētā Luīzes Pastores grāmata “Laimes bērni”. Tas ir brīvs fantāzijas lidojums pār leģendārā ceļotāja Aleksandra Laimes dzīvi Venecuēlas džungļos, kuros nezināmas pasaules atklāj arī viņa bērni. Žūrija grāmatu atzina par īpaši novatorisku un piešķīra tai titulu “New Horizons” jeb “Jaunie apvāršņi”. Grafiķe un scenogrāfe Evija Pintāne ir arī ceļotāja, kas zīmē savu ceļojumu piezīmes. Tādas piedzīvotā skices atrodamas arī “Laimes bērnos” līdzās dažādu artefaktu un dabas objektu attēliem, detalizētām reālistiskām ilustrācijām un ainavu fiksējumiem. Grāmatas dizainera Arta Brieža iedvesmai bija noderējušas arī senas kartes. Šogad Boloņā “Opera Prima” jeb labākās debijas balvu guvušo Aleksandras Rundes bilžu grāmatu māksliniece pati raksturo kā rokasgrāmatu, ko darīt, ja esi kails pilsētā. Tieši tā šī grāmata saucas. Aleksandras grāmata atbilst teiktajam, ka bilžu grāmata nepavisam nav adresējama tikai maziem bērniem. Kā intervijā saka autore, “ideja vairāk ir par kauna pārvarēšanu un pašcieņas saglabāšanu. Par to, kā pārvarēt slēptās bailes un aizspriedumus, kā paskatīties uz sevi un dzīvi caur humora prizmu.”  Boloņas ikgadējā 100 skaistāko grāmatu izstādē “BRAW Amazing bookshelf” pabijušas Anetes Meleces “Pazudušais miedziņš”, Rebekas Lukošus “Nepaklausīgais vectēvs”, Elīnas Brasliņas ilustrētā Signes Viškas bilžu grāmata “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu”, kā arī dzejas krājums pusaudžiem “Netikumīgie”. Šī gada simtniekā Latviju pārstāvēja divas asprātībā un fantāzijā burtiski dzirksteļojošas grāmatas – Māra Runguļa sastādītā un Reiņa Pētersona ilustrētā skaitāmpantu izlase “En den dīno šoko loko tīno” un Svena Neilanda bilžu grāmata “Kas zoodārzā notiek naktī” – Egīla Zirņa dzejolis par zvēru trakulīgo pārģērbšanos.   Starptautiski pamanītas un tulkotas tiek arī citu Latvijas mākslinieku ilustrētas grāmatas, piemēram, grāmatas ar Lotes Vilmas Vītiņas, Līvas Ozolas un Annas Vaivares ilustrācijām.  Ja  ir vēlēšanās iepazīt bērnu grāmatu veiksmes stāstus pasaulē, var ielūkoties arī IBBY Goda sarakstos un Starptautiskās Minhenes bērnu un jaunatnes bibliotēkas veidotajos ikgadējos katalogos “White Ravens” – pilnīgi noteikti visur atradīsiet latviešu grāmatu autorus! 

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Miglė Anušauskaitė. „Pasitikėjimo žaidimas“. Režisierius Aleksandr Špilevoj, garso režisierė Lina Dainienė. Vaidina Laurynas Jurgelis, Raimondas Klezys, Rugilė Jankauskytė, Mindaugas Ancevičius, Ieva Brikė, Ieva Jackevičiūtė, Aleksandras Špilevoj. 2021 m.

Taip karybos apžvalgininkas vertina pasaulines ginklų tendencijas. Paryžiuje šiuo metu vyksta didžiausia Europoje gynybos ir saugumo paroda „Eurosatory”.Ved. Deividas Jursevičius

Kokia kultūra gyvena Panevėžys? Pokalbis su teatro „Menas“ direktoriumi Anupru Juciu ir 10-metį mininčio kultūros žurnalo „Senvagė“ redaktoriumi Mindaugu Juozukėnu.Pokalbis su Panevėžyje kuriančiais menininkais: fotografu ir scenografu Arvydu Gudu, dizainere Marija Petraityte ir muzikos ir vizualiųjų menų festivalio „Iškrovos“ kūrėju Žygimantu Kriščiūnu.Kokie pirmieji „Stasys Museum“ lankytojų įspūdžiai?Nors Panevėžyje duris atveria Eidrigevičiaus vardo muziejus, pats menininkas gyvena ne Lietuvoje. Panevėžiui kuria, bet sostinėje gyvena ir Juozo Miltinio dramos teatro meno vadovas Aleksandras Špilevojus. Kaip menininkai kuria santykį su miestu per atstumą?Kaip užtikrinti, kad susidomėjimas Eidrigevičiaus menų centru išliktų ne tik atidarymo metu? Pokalbis su „Stasys Museum“ direktore Vaida Andrijauskaite, vietos menininku Alfridu Pajuodžiu.Kokius jausmus „Stasys Museum“ atsiradimas kelia kitoms miesto kultūros įstaigoms? Kaip pasikeis konkurencinė meno įstaigų aplinka? Pokalbis su „A galerija“ vadovu Albinu Vološkevičiumi ir Panevėžio dailės galerijos direktoriumi Egidijumi Žukausku.Panevėžio pakraštyje gyvenantis šeimyninis būgnininkų duetas Mindaugas ir Asta Špokauskai dažnai įgarsina įvairius miesto bendruomenės susibūrimus. Jie įgarsins ir LRT KLASIKOS eterį.Ved. Indrė Kaminckaitė ir Marius Eidukonis

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Teatro dienos pokalbiai. „Mes džiaugiamės apdovanojimais ir nominacijomis, nes buvo laikas, kai jų iš viso nebūdavo. Tai paveikia kūrėjus ir gali įvaryti kompleksą. Svarbiausia, kad tikime tuo, ką darome“,- sako Panevėžio Juozo Miltinio dramos teatro meno vadovas Aleksandras Špilevojus.Scenos meno kritikų asociacija šiandien paskelbė, kokius teatro kritikus ir prodiuserius šiemet apdovanoja. Pokalbis su „Meno rakto“ prizu įvertinta „Meno ir mokslo laboratorijos“ prodiusere Rusne Kregždaite.Džiazo pasaulis šiandien mini amerikiečių džiazo dainininkės ir pianistės Sarah Vaughan 100-metį. Kaip rašė kritikai, ji turėjo „vieną nuostabiausių XX amžiaus balsų“. Laimos Slepkovaitės pasakojimas.Tęsiame pažintį su Metų knygos rinkimuose dalyvaujančiomis knygomis. Kristinos Tamulevičiūtės eilėraščių rinkinyje „Gyvybė“ – skaudžios patirtys ir išgyvenimai. Su knygos autore kalbasi Urtė Karalaitė.„Pirmą kartą teatro interjere panaudosime molį, jūros bangas primenantys molio lipdiniai papuoš Klaipėdos muzikinio teatro interjerą“,- sako architektas Marius Mateika, projektavęs ne vieną visuomeninės paskirties pastato interjerą, ką tik atidarytos Lietuvos valstybinio simfoninio orkestro koncertų salės interjerą ir Klaipėdos muzikinio teatro interjerą. Marius Mateika - rubrikos „Be kaukių“ svečias.Ved. Jolanta Kryževičienė

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Международное журналистское расследование: в Украине наблюдается бескомпромиссная политика русификации.Ситуация на границе Молдовы и Украины.Информационная война на Ближнем Востоке.Ведущие передачи А. Двоеглазов и О. Угрюмова

Miglė Anušauskaitė. „Pasitikėjimo žaidimas“. Režisierius Aleksandr Špilevoj, garso režisierė Lina Dainienė. Vaidina Laurynas Jurgelis, Raimondas Klezys, Rugilė Jankauskytė, Mindaugas Ancevičius, Ieva Brikė, Ieva Jackevičiūtė, Aleksandras Špilevoj. 2022 m.

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Composers On Air welcomes Mindaugas Urbaitis. This special guest is a monumental influencer in the historical evolution of contemporary music. Not only a composer, Urbaitis is an important figure in the  Lithuanian cultural landscape with a broad spectrum of contributions in the field of music education, musicology, theater, film, opera, ballet and broadcasting. He is a co-founder of Modus, a radio show and now a podcast with Šarūnas Nakas with over 600 episodes. Tracklist: Compositions by Mindaugas Urbaitis: Schlußstück from the album Lithuanian New Music Year 1998 (Music Information Centre, 1999), Judita Leitaitė (soprano), Vygantas Šilinskas (trombone), Danielius Rubinas (double bass), Pavelas Giunteris (percussion), Ramūnas Kaučikas (percussion), Chordos String Quatet, Conductor Mindaugas Piečaitis; Lithuanian Folk Music from the album A Baltic Collection (Finlandia Records, 2000), Ostrobothnian Chamber Orchestra, conductor – Juha Kangas; Der Fall Wagner from the album Vėl. Lithuanian Chamber Music 1991-2001 (Guild, 2004), Carsten Hustedt (flute), Ingrida Armonaitė (violin), Audronė Pšibilskienė (viola); Lacrimosa from the album Psalmos. Lithuanian Sacred Contemporary Music (Vilnius Recording Studio, 1998), conductor – Modestas Pitrėnas; Quartetto per archi from the album Love Song and Farewell (Vilnius Recording Studio, 1998), Vilnius Quartet: Audronė Vainiūnaitė (1st violin), Petras Kunca (2nd violin), Girdutis Jakaitis (viola), Augustinas Vasiliauskas (cello); Salve (2017), Lithuanian National Symphony Orchestra, Lithuanian State Symphony Orchestra, Lithuanian National Opera and Ballet Theatre Symphony Orchestra, conductor – Gintaras Rinkevičius, Lithuanian National Opera and Ballet Theatre, 2019; Arrest and First Investigation. Fräulein Bürstner from the ballet The Trial (Creative Industries, 2022), Lithuanian National Opera and Ballet Theatre symphony orchestra, conductor – Modestas Barkauskas; Stillness from the album M.K.Čiurlionis 125 (Bomba Records, 2000), Sonata Deveikytė-Zubovienė (piano), Vilnius String Quartet; The Book of Jerusalem of the North from the album Zoom in 2: New Music from Lithuania (Music Information Centre Lithuania, 2003), Edgaras Montvidas-Prudkauskas (tenor), Aleksandras Štarkas (violin), men's group of the chamber choir Aidija, Saulius Astrauskas, Zenonas Bagavičius, Vladislovas Šeibakas (percussion), Liudmila Adomavičiūtė (celesta); Strolling Over the Groves and Fields from the album Aidija. Lithuanian Choir Music (Aidija, 2009), chamber choir Aidija, conductor – Romualdas Gražinis.

Spaudoje apžvalgoje – kultūros žurnalas „Literatūra ir menas“.Panevėžio Juozo Miltinio dramos teatre premjerą pristatantis režisierius ir dramaturgas Aleksandras Špilevojus per komedijos prizmę naujausiame savo darbe „Jona“ nagrinėja sudėtingą vidinių žmogaus spąstų temą.Šiuo metu kino teatruose pamatyti galite japonų režisieriaus Makoto Shinkai animacinį filmą „Suzume“. Apie filmą įkvėpusias temas ir iššūkius – kino žurnalistės Ievos Šukytės pasakojimas.Aušra Kaminskaitė apžvelgia Manto Jančiausko spektaklį „Ekskursija“.Šiandien „Džiazo priešpiečiais“ prasideda tarptautinei džiazo dienai skirti renginiai. Koks šios dienos vaidmuo tarptautiniu mąstuas ir kas skambės priešpiečių metu?Šiandien minime pasaulinę grafinio dizaino dieną – ta proga žvilgtelime į grafinio dizaino santykį su sparčiai tobulėjančio dirbtinio intelekto galimybėmis ir iššūkiais. Kokias problemas ir naudas šiame santykyje įžvelgia dizaino specialistai?Šį vakarą Nacionalinėje dailės galerijoje įvyks Meno kritikos apdovanojimų kontekste organizuojama vieša diskusija „Naujas etapas: meno kritika Baltijos ir Šiaurės šalyse“. Koks meno kritikos vaidmuo šiandieninėje Lietuvos meno scenoje?Ved. Urtė Karalaitė

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

“Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules” - Kultūras rondo mākslinieces rakstītajās liecībās ielūkojamies kopā ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Nataļju Jevsejevu un Jāni Siliņu, Tatjanas Sutas draugu un kolēģi, pārrunājot arī gaidāmo Tatjanas Sutas simtās dzimšanas dienas sarīkojumu, kas būs 28.martā.

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Sausio 13-osios išvakarėse su buvusiu Lietuvos premjeru, Nepriklausomybės Akto signataru Aleksandru Abišala ne tik apie tai, kaip pavyko iškovoti laisvę, bet ir ką dar turime padaryti, kad nepriklausomybę įtvirtintumėme. Taip pat tai, kodėl dalis Lietuvos visuomenės vis tiek tebesiilgi Rusijos, nori versti valdžią jėga ir ar tikrai įmanoma rasti bendrą kalbą su tokiais piliečiais.Ved. Liepa Želnienė

Aleksandras Kupnyj: neleisime prijungti Zaporižios jėgainės prie Rusijos energetikos sistemos.Absoliuti dauguma respondentų pripažįsta, kad neįgalieji dažnai susiduria su diskriminavimo atvejais, ypač darbo rinkoje.Nuo sausio, didesnėse valstybės įstaigose turės būti įrengta vaikų kambariai.Kokias dovanas ukrainiečių kariams gali įteikti Lietuvos žmonės?Kalėdų labdaros mugėje Vilniaus rotušėje savo šalių tradicijas pristato Lietuvoje reziduojančios ambasados.Ved. Madona Lučkaitė

Pasakojimo apie asmenybę, turėjusią ypatingą vietą Lietuvos istorijoje - grafą Aleksandrą Chodkevičių, tęsinys su Alytaus kolekcininkais Kęstučiu Tamulevičiumi ir Virginijumi Oželiu.

Pasakojimas apie asmenybę, turėjusią ypatingą vietą Lietuvos istorijoje - grafą Aleksandrą Chodkevičių. Pasakoja Alytaus kolekcininkai Kęstutis Tamulevičius ir Virginijus Oželis.

Penktą karą iš arti matantis Aleksandras Matonis įsitikinęs, kad lūžis kare jau įvyko. Karybos apžvalgininkas atskleižia, kad stringančias karinės pagalbos grandines sutvarkė Lietuvos pilietis.Ved. Deividas Jursevičius

4., 5. un 6. augustā Mežparka Lielajā estrādē notiks koncertuzvedums "Dziesma dejo. Deja skan", tāpēc "Klasika" uz sarunu aicinājusi idejas autoru, producentu Edžu Arumu, un arī divus mākslinieciskos vadītājus - diriģentu Mārtiņu Klišānu un horeogrāfu Agri Daņiļeviču.  *** Koncertuzvedumā vēl nebijušā formā savienosies divas tradīcijas - dziesma un deja, tajā kopā pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi, kurai muzikālās daļas autors ir vairākkārtējs Grammy balvas nominants Uģis Prauliņš un horeogrāfs Agris Daņiļevičs.  Koncertuzveduma nosaukums "Dziesma dejo. Deja skan" ir arī formas apzīmējums, jo dejotāji dejos un dziedās un arī koristi dejos un dziedās. Repertuārā iekļauti labi zināmi koru un deju pasaules numuri, kā arī jaunrade, tādēļ komponists un muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš ir izveidojis vienotu skaņas dizainu visam koncertuzvedumam. Mežaparka Lielajā estrādē to izpildīs 14 mūziķu sastāvs, 53 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas, kā arī 10 ārzemju koru un deju kolektīvi. Tas paredz, ka arī koris pārvietosies vienā laukumā ar dejotājiem. Skatītāji šoreiz sēdēs atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes korim paredzētās vietās un dalībnieki dejos laukumā, kur parasti atrodas skatītāju soli. Lai skatītājiem nodotu emocionālo vēstījumu, viss uzvedums būs dzīvajā izpildījumā. Režisoriskā vadlīnija ir šūpoles, kas šūpo latvieti strap pagātni un tagadni, zemi un debesīm, pļavām un mežu galotnēm, šo un to sauli, ziemu un vasaru, bērnību un vecumdienām, starp Latviju un svešumu - starp deju un dziesmu. Par latvieti, kas dzied un dejo - godos, skumjās, darot darbu, iemīlējies un ejot dabā. Koncertuzvedumā tiks izmantotas Ulda Žagatas, Aijas Baumanes, Ulda Šteina horeogrāfijas, skanēs Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Emiļa Melngaiļa, Imanta Kalniņa, Jāzepa Vītola un vēl citu skaņražu darbi. Inta Pīrāga: No skatītāju viedokļa ir tā - ja dodamies uz Mežaparku un dzirdam, ka tur piedalīsies kori un dejotāji,visiem jau gatavs priekšstats, kā tur būs. Bet jūs esat parūpējušies par to, lai tur būtu pilnīgi kaut kas cits. Edžu, jūs esat šīs idejas autors: kas īsti sagaida skatītājus?  Edžus Arums: Skatītājus sagaida nepieredzēta lieta, kas ir ļoti ilgi gaidīta - ka dejotāji un dziedātāji kopā veido vienu priekšnesumu, vienu mākslu. Pie tam ļoti labu mākslu. Kustēsies arī dziedātāji - , mēs to skaļi saucam par dejošanu, bet tā ir tāda forša dejošana, vairāk kustību. Savukārt dejotāji arī dziedās, tikai viņiem būs jāskatās apkārt, lai tuvumā nav kāds koris ar mikrofoniem - tad dejotājiem būs jādzied klusāk. Agris Daņilevičs: Visa tapšanai nebija īpaši daudz laika, jo mēs, dejotāji, un arī koristi reāli varējām sanākt kopā tikai no 1. aprīļa - sākt mēģināt un saprast posta apmērus, bet tas viss ir vainagojies ar jau izdarīto darbu, ar skaidru un taustāmu vīziju. Un par to, ka šis pasākums notiks, tas būs kvalitatīvs un labs, vairs nav pilnīgi nekādu šaubu. Nupat biju pie gaismošanas lietām - ar "NA" puišiem sagaismosim riktīgi labi tieši tās intermēdijas, kurām mūziku rakstījis Uģis Prauliņš un kur dzirnieši izpaudīsies ar kaut ko patiešām jaunu, neredzētu arī mums. Protams, tas ir izaicinājums! Protams, pie tradicionālā repertuāra, kur ir skaisti tautas tērpi, būs baltās gaismās, lai redz tautastērpu rakstus un krāsas - tur mēs ar gaismām nejauksimies iekšā, bet intermēdijas būs tāds bišķi kosmisks pasākums. Dalībnieki - dejotāji un dziedātāji - atradīsies tur, kur parasti sēž skatītāji, savukārt skatītāji būs augšā, uz koru podestiem. Vai apzināti izvēlēts, ka tas viss notiks vēlu vakarā? Edžus Arums: Jā, apzināti, jo gaismu spēle ir vajadzīga. Gaismai ir ārkārtīgi liela nozīme režijā, idejas nodošanā tālāk, un neviens tos melnos prožektorus vēl nav izdomājis, lai gaismā varētu uztaisīt tumsu, tāpēc sagaidām vakara stundas un esam priecīgi. Dziedātājs, dejotājs, gaisma un mūzika - šīs četras dimensijas iet kopā. Mārtiņ, lai taptu šāds koncerts, nepieciešamas ļoti daudzas mēģinājumu stundas. Līdz ar to, ka šis ir tāds ārpuskārtas pasākums, Mārkā jūs trenējāt dziesmas? Jo tur jau mazliet sakarā ar Uģa Prauliņa intermēdijām kaut kas arī tajā ierastajā kārtībā pamainās. Mārtiņš Klišāns: Jā, laika ir bijis maz. Mūs ietekmējuši visādi apstākļi - ilgi gaidījām, un tikai šopavasar ar pilnu sparu varējām mesties cīņā, jo tomēr tas viss ir paralēli mūsu gatavošanās procesam lielajiem svētkiem, kas notiks nākamgad. Neskatoties uz to, šis ir brīvprātīgs pasākums un no koristu puses bija ļoti liela atsaucība un vēlme piedalīties, jo visi ir vienkārši nocietušies kaut ko darīt! Kas attiecas uz kora uzdevumiem, tie ir ļoti nopietni, jo tas ir pilnīgi kaut kas cits - te nav nekā no Dziesmu svētku repertuāra, izņemot dažas mūsu zelta fonda dziesmas, bet principā - bija vesels liels saraksts, kas bija jāapgūst. Dejotājiem solis ir ļoti raits, un dažās dziesmās tempi ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti žilbinoši... Jo tās asociācijas ar tautas deju man ir tādas jau izsenis un īstenībā ir gribējies lauzt šo audiobaudījumu - nevis kvalitāti, bet veidu, kā dejas notiek, un ir ļoti labi apzināties, ka šoreiz dejas notiks dzīvās mūzikas izpildījumā. Nebūs neviena ieraksta, un vairāk nekā tūkstoš dziedātāju lielajam korim būs liels uzdevums tikt galā tieši ar šīm žilbinoši ātrajām dejām. Bet, kas attiecas uz Uģa Prauliņa jaundarbiem, tur vairāk būs iesaistīts jauniešu koris "Balsis" ar Intu Teterovski. Tā būs kopēja sadarbība. Viņi būs tie, kas iznesīs intermēdijas. Drusku būs arī jāpakustas. Visu nestāstīšu, bet būs interesanti. Agris ir pieradis strādāt ar saviem dejotājiem, bet tagad droši vien horeogrāfiskā partitūra lielā mērā tiek projicēta arī uz daudzajiem koristiem, vai ne? Agris Daņiļevičs: Jā, koris ir dinamisks, koris nestāv vienā vietā - tas pārvietojas: reizēm koris ir kopā, reizēm tas ir kopā ar dejotājiem, reizēm atsevišķi, reizēm koris ir tuvplānā skatītājiem, tad tas ir druscītiņ tālāk, tā kā kora apskaņošana nebūs vienkārša. Arī dzirniešiem tas bija milzīgs izaicinājums, jo divarpus stadionu mērogs - tas nav vienkārši. Beidzot redzu sava ilggadējā darba augļus, jo vienmēr deju zālē, stadionos vai kādos citos laukumos vienmēr saviem dejotājiem esmu prasījis redzēt laukumu, redzēt savu vietu tur un redzēt, ko dara pārējie un kur atrodies tu pats. Tad nu šī ir tā reize, kur tas ārkārtīgi noder. Tā ir milzīga pieredze arī pašiem dejotājiem. Maziem, lieliem, visiem. Mārtiņ, ja koris kustēsies, vai dziedāšanas kvalitāti tas nebojās? Mārtiņš Klišāns: Ņemam vērā visus apstākļus un vajadzības, tāpēc būs balanss: ne vienmēr un visur tieši dziedot kustēsimies, jo mums ir iespēja dziedāt starp dejām, un ir dejas, kurās mums nav jādzied. Ir arī dažas integrētas lietas atsevišķās dejās, ko atkal neatklāšu. Bet principā esam gatavi. Protams, apskaņošanas ziņā tas ir liels izaicinājums, jo laukums ir ļoti liels, izkārtošanās perimetrs mums ir diezgan plašs, taču mūsdienu tehnoloģijas un apskaņošanas sistēmas ir tik tālu attīstījušās, ka ļauj mums diezgan brīvi rīkoties ar pārvietošanās iespējām un scenogrāfiem. Domāju, ka būs labi. Agri, raidījumā "Kultūras rondo" jūs atzināties, ka starp dejotājiem arī ir daudz labu dziedātāju un viņi nepakautrēsies arī padziedāt. Agris Daņiļevičs: Jā, es to sen jau esmu pamanījis, ka dejotāji tiešām ļoti grib dziedāt un lielai daļai dejotāju tas arī padodas. "Dzirnās" izmantojām mūsu ļoti labo dejotāju un arī Mārtiņa audzēkni Aleksandru Špicbergu, kura nupat pabeidza Kordiriģēšanas nodaļu, un dejotāji, iespējams, ir Aleksandras pirmais koris, jo tiešām viņa ar mums strādāja, mēs skaisti iemācījāmies dziesmas "Gaismas pils", "Saule. Pērkons. Daugava", "Piena ceļš", "Jāņuvakars". Visas dziesmas esam iemācījušies! Nezinu, vai visiem dejotājiem būs bijusi iespēja paaicināt palīgā kādu diriģentu, bet varbūt viņi tiešām tā arī darījuši, jo mēs mēģinājām rādīt piemēru, kā to vajadzētu. Piedalīšanās šajā pasākumā ir brīvprātīga, bet dalībnieku skaits, kas atsaucies, ir milzīgs. Vai tiesa, ka tie varētu būt pieci seši tūkstoši? Edžus Arums: Sākotnēji bijām cerējuši uz lielāku skaitu, bet kovidķibele iegrieza amatiermākslas kolektīviem visā republikā - jūtam, ka kritums ir par trīsdesmit, četrdesmit procentiem, un tieši ar to saskaramies arī mēs. Taču viss notiek tā, kā tam jānotiek - seši tūkstoši ir tieši tas daudzums, ar kuru mēs ļoti labi operējam uz laukuma, kurus mēs varam brīvi apzināt. Dalībnieku nav ne par daudz, ne par maz, un varam realizēt savas mākslinieciskās idejas tieši tā, kā mēs to bijām iedomājušies sākumā. Tā ka Kāds šeit stāv klāt un visu koriģē - no apjoma viedokļa viss ir pareizi un labi. Šķiet neticami, ka uz laukuma pietiek vietas sešiem tūkstošiem dalībnieku... Mārtiņš Klišāns: Pirms gada mēs pavadījām vienu skaistu nakti Mežaparka estrādē, mūsu jaunajā Sidraba birzī. Atradāmies vieni paši augšā, skatītāju tribīnēs, tādās Dieva ložās, kā mēs smējāmies, un tā aina, kas paveras no turienes klātienē, ir neticama, tā ir ļoti iespaidīga. Laukums ir milzīgs... Ja skatītāju zonā nav solu, faktiski to pat grūti iztēloties - tur jābūt klāt, lai saprastu, ka mūsu sākotnējās idejas un ieceres scenogrāfijas ziņā bija pat jāmaina. Jo tas lauks ne tikai vizuāli, bet arī emocionāli ir neaptverams. Tā ka vietas pietiks visiem - gan cilvēkiem, gan idejām, gan emocijām, gan visai kopābūšanai. Vairāk un plašāk - ierakstā. *** Koncertuzveduma radošā komanda: Edžus Arums - idejas autors, producents Uģis Prauliņš - komponists, muzikālās daļas vadītājs Mārtiņš Klišāns - mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Agris Daņiļevičs - mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs, virsvadītājs Ilze Jakubovska - režisore Aigars Ozoliņš - scenogrāfs Oskars Pauliņš - gaismu režisors Ints Teterovskis - virsdiriģents ar iniciatīvu Taiga Ludborža - virsvadītāja Ilze Mažāne - virsvadītāja Indra Ozoliņa - virsvadītāja Ilmārs Dreļs - virsvadītājs Diāna Gavare - virsvadītāja Baiba Ķestere - virsvadītāja Kaspars Brauns - virsvadītājs, mākslinieciskā vadītāja asistents.  

Miglė Anušauskaitė. „Pasitikėjimo žaidimas“. Režisierius Aleksandras Špilevoj, garso režisierė Lina Dainienė. Vaidina Laurynas Jurgelis, Raimondas Klezys, Rugilė Jankauskytė, Mindaugas Ancevičius, Ieva Brikė, Ieva Jackevičiūtė, Aleksandras Špilevoj. 2021 m.

Laida rusų kalba. Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

"Situacija stabiliai įtempta. žmonės nusiteikę ginti savo Tėvynę, savo žemę, visą parą budi su ginklu, viskas gerai, laikomės, ir mūsų draugų dėka, ir tikim pergale." - kalba Aleksandras.

Pakeliui su klasika. Šių metų kovą minime „Lietuvos katalikų bažnyčios kronikos“ pirmojo numerio 50-metį. „Kronikos“ leidėjai ir bendradarbiai Sausio 13-ąją buvo apdovanoti Laisvės premija. Apie pogrindinį leidinį, tapusį svarbiu laisvės šaukliu, jo reikšmę tuometinei visuomenei ir žmones, dirbusius ir nepraradusius tikėjimo, kalbamės su „Lietuvos katalikų bažnyčios kronikos“ bendradarbe seserimi Bernadeta Mališkaite.Beveik 40 Rusijos teatrų iš savo repertuaro išbraukė dramaturgo Ivano Vyrypajevo spektaklius, kuris paskelbė, kad savo honorarus už pastatymus perves padėti ukrainiečiams. O štai Nacaionalinis Kauno dramos teatras kaip tik kviečia į šį savaitgalį vyksiančią premjerą – spektaklį „Jaudulys“, būtent pagal Ivano Vyrypajevo pjesę. „Jaudulys“ – tai pasakojimas apie autorių, kuriantį ne tik savo kūrinius, bet ir savo mitą – konkrečiausią ir intensyviausią realybę, ryškiausią ir pačią tikriausią tikrovę. Spektaklį kuria režisierius Aleksandras Špilevojus, su juo susitiko Kotryna Lingienė.Lietuvoje ir Latvijoje savo biurus atidaro Laisvosios Europos radijas. Apie būsimą veiklą Baltijos šalyse pasakoja Laisvosios Europos radijo prezidentas Jamie Fly.Kaunui ir Kauno rajonui tapus Europos kultūros sostine atsivėrė naujos galimybės kultūrą priartinti prie kiekvieno žmogaus. Būtent todėl festivalis „Kino pavasaris“ pristato unikalią idėją – nuo šiandien vos kelioms dienoms atveriamą kino teatrą Karmėlavoje, skirtą tik vienam filmui – „Piligrimai“. Tiesiai iš įvykio vietos - Austėja Kuskienė.Rubrikoje „Be kaukių“ vieši istorikas, knygų autorius, protų kovų organizatorius, „Lietuvos tūkstantmečio vaikų“ vedėjas, sporto komentatorius Robertas Petrauskas, su kuriuo kalbamės apie skirtingas istorijos puses ir gebėjimą į savo paties būtį žvelgti ramiu žvilgsniu.Ved. Rasa Murauskaitė ir Gerūta Griniūtė

Seime analizuojamas baltarusiškų trąšų tranzitas.Briuselyje vyksta NATO ir Rusijos susitikimas, per kurį šalių atstovai kalbasi apie situaciją Ukrainos pasienyje ir Maskvos iškeltus reikalavimus Aljansui.Ronaldas Račinskas apie 15 kartą vyksiančią visuotinę pilietinę iniciatyvą „Atmintis gyva, nes liudija“.Ved. Olga Ugriumova

Miglė Anušauskaitė. „Pasitikėjimo žaidimas“. Režisierius Aleksandras Špilevoj, garso režisierė Lina Dainienė. Vaidina Laurynas Jurgelis, Raimondas Klezys, Rugilė Jankauskytė, Mindaugas Ancevičius, Ieva Brikė, Ieva Jackevičiūtė, Aleksandras Špilevoj.

Prezidentas Gitanas Nausėda susitiko su kultūros bendruomenės atstovais. Planuota aptarti kultūros finansavimo, jos prieinamumo regionuose klausimus. Savo įspūdžiais po susitikimo dalijasi Lietuvos šokio informacijos centro vadovė Gintarė Masteikaitė.Sekmadienį Lietuvos nacionalinėje filharmonijoje rengiamas vakaras profesorei Irenai Veisaitei atminti. Apie renginį ir profesorės skleistą šviesą bei dialogo kultūrą - jos mokinys, režisierius Gintaras Varnas.Sekmadienį LRT Klasikos eteryje – radijo teatro premjera. Klausysimės Miglės Anušauskaitės pjesės „Pasitikėjimo žaidimas“, kurios režisierius – Aleksandras Špilevojus. Apie naująjį savo darbą daugiau pasakoja komiksų autorė, judaikos tyrėja ir kriminalinių romanų skaitytoja Miglė Anušauskaitė.Šiandien žiniasklaidos atstovai turėjo galimybę pirmieji Lietuvoje pamatyti pasaulyje jau apdovanotą Sergejaus Loznicos dokumentinį filmą „Mr. Landsbergis. Sugriauti blogio imperiją“. Kino teatre lankėsi ir ne tuščiomis į radiją sugrįžo kolegė Austėja Kuskienė.Rubrikoje „Be kaukių“ – elektroninės muzikos kūrėja, kompozitorė Monikaze (Monika Zenkevičiūtė). Pokalbis apie asmenišką ir atvirą kūrybą bei kanklėmis grotus šlagerius.Ved. Kotryna Lingienė ir Giedrė Trapikaitė

Būdamas 16-os Aleksandras suprato, kad daugiau nebeaugs ir visada liks vaikiško ūgio. Tačiau nei šis faktas, nei patyčios nesutrukdė jam gyventi įdomiai. Vaikinas filmuojasi kine ir reklamose, vaidina teatre ir tiesiog džiaugiasi kiekviena diena.Ved. Lavija Šurnaitė

Vyriausybėje pristatytas kitų metų valstybės biudžeto projektas, kuriame beveik pustrečio milijardo eurų deficitas.Po praėjusią savaitę vykusių Čekijos parlamento rinkimų vis dar neaišku, kuri iš juose dalyvavusių partijų formuos valdančiąją daugumą.Politologo vertinimas dėl paviešintų kankinimų Rusijos kalėjimuose.Ved. Aleksandras Dvojeglazovas

Sekmadienį įvyks ilgai brandinta Vytauto Miškinio kantatos „Erdvėja baltas laikas Lietuvos“ premjera. Apie poeto Vlado Braziūno ir lietuvių liaudies tekstais parašytą kūrinį pasakoja prof. Vytautas Miškinis.Kaune vyksta kultūros forumas, miestui kitais metais ruošiantis tapti Europos kultūros sostine. Mariaus Eidukonio pokalbis su Virginija Vitkiene apie programos identitetą, pasiekimus ir ateitį.LRT Klasikos eteryje – nauja laida „Užkulisiai“, kviečianti apsilankyti įvairiose menininkų kūrybos vietose. Apie laidą pasakoja jos autorius Aleksandras Špilevojus.Paulinos Nalivaikaitės pasaulio muzikos naujienų apžvalga.„Leidžiu knygas, kurios man pačiam yra įdomios ir malonios“, - sako knygų entuziastas, leidyklos RARA įkūrėjas Benas Arvydas Grigas. Kas dar be knygų, skaitymo ir leidybos yra jo pomėgių sąraše aiškinsimės rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė ir Odeta Vasiliauskaitė

Rusijoje tęsiasi Dūmos rinkimai. Pasak ekspertų, permainų tikėtina nebus ir rinkimus turėtų laimėti prezidento Vladimiro Putino partija „Vieningoji Rusija“.Vertėjas Aleksandras Federas apie darbo ypatybes migrantų stovyklose Lietuvoje.Kauno įvairių tautų kultūrų centras organizuoja ketvirtąjį tautinių bendrijų festivalį „Kultūrų sodas 2021“.Ved. Olga Ugriumova

Александр Тогобицкий / Aleksandras Togobickij YouTube — https://www.youtube.com/watch?v=s-anUuaVIrw Наша страница / Mūsų puslapis / Our site — http://www.g12.lt/ Facebook — https://www.facebook.com/g12lietuva/

„Svarbaus pokalbio” svečias buvęs Lietuvos misijos Afganistane vadovas Aleksandras Matonis suėjus senaties terminiui atvirai pasakoja apie patirtį Afganistane. Akistata su politine korupcija, specialių pajėgų kūrimas, tonos deginamų narkotikų ir žiaurios šarijato bausmės. Ką Lietuva davė Afganistanui ir ką Afganistanas davė Lietuvai?Vedėjas Deividas Jursevičius