Podcasts about marokas

Eksprezidents un Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps ir piedzīvojis jau otro atentāta mēģinājumu - šoreiz tā līdz īstai šaušanai iespējamais slepkava netika, bet beigties varēja visādi. Par ko šie mēģinājumi liecina? Ir zināma jaunā Eiropas Komisija - Valdis Dombrovskis būs ekonomikas un ražīguma komisārs, vēl viņam uzticēti īstenošanas un vienkāršošanas komisāra pienākumi, savukārt atbildīgā par ārējo politiku būs Igaunijas ekspremjere Kaja Kallasa. Ko mēs varam sagaidīt no nākamās Eiropas valdības? Jau vairākas naktis nerimst mēģinājumi šturmēt robežu pie Spānijai piederošā Suetas pilsētas. Marokas policija un specvienības aizturējušas simtiem cilvēku. Tikmēr Eiropā Vācija ir atjaunojusi robežkontroli uz visām savām robežām, lai cīnītos pret migrantu ierašanos valstī. Vēl arī dabas stihijas raisījušas daudz satraukumu Eiropā un Āzijā, bet klimata pārmaiņu dēļ šī būs arvien biežāka realitāte. Nevar arī nepieminēt 17. septembrī notikušo Libānā, kur "Hezbollah" kaujinieku kabatās uzsprāga tūkstošiem peidžeru (nelielas ierīces ziņojumu saņemšanai). Aktualitātes pasaulē analizē politologs Andis Kudors un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Ilzi Naglu. Otrais mēģinājums 15. septembrī netālu no Donaldam Trampam piederošā golfa kluba Vestpalmbīčā, Floridā, atskanēja šāvieni. Tramps tobrīd spēlējis golfu. Kā vēlāk tika ziņots – ASV Slepenā dienesta aģenti atklāja uguni, ieraugot personu ar šaujamieroci netālu no golfa kluba. Aģenti, kas apsargāja Trampu, esot redzējuši aizdomīgu bruņotu personu, kas, kā izskatījies, gatavojies šaut. Aizdomīgajai personai izdevās aizbēgt ar automašīnu, bet vietējā policija viņu vēlāk notvērusi kaimiņu apgabalā. Trampa kampaņas cilvēki un Slepenais dienests pēc incidenta paziņoja, ka Tramps atrodas drošībā. Arī vietējā policija ziņoja, ka neviens cilvēks šajā incidentā nav cietis. Aizturēts tika Raiens Veslijs Rouss, nelielas būvniecības kompānijas īpašnieks Havaju salās. Viņš tiek raksturots kā stingrs Ukrainas atbalstītājs un sociālajos tīklos aktīvi komentējis politiskos notikumus, kritizējot Trampu. ASV mediji vēsta, ka aizturētajam pagaidām izvirzītas divas apsūdzības – par nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu, neskatoties uz sodāmību, kā arī par šaujamieroča ar dzēstu numuru glabāšanu. Tas ļauj viņu paturēt apcietinājumā, kamēr tiek pētīti pierādījumi. Izmeklēšanas gaitā viņam var izvirzīt arī nopietnākas apsūdzības. Tikmēr Tramps un viņa viceprezidenta amata kandidāts Venss jau atkal steiguši izmantot notikušo savā labā. Abi centušies vainot prezidentu Džo Baidenu un viceprezidenti Harisu notikušajā, kā argumentu piesaucot, ka aizdomās turamais ticējis Baidena un Harisas retorikai un tāpēc rīkojies saskaņā ar to. Jāatgādina, ka pirms diviem mēnešiem Tramps tika ievainots vēlēšanu kampaņas mītiņā Pensilvānijas štata Batleras pilsētā. Viņam tika sašauta auss. Savukārt, uzbrucēju, kurš atradās uz līdzās esošās ēkas jumta, nošāva Slepenā dienesta aģenti. Šī atentāta laikā tika nošauts arī 50 gadus vecs ugunsdzēsējs un nopietni ievainoti divi mītiņa dalībnieki. Nosaukts nākamās Eiropas Komisijas sastāvs Ir pagājusi visa vasara kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un vien 17. septembrī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja iecerēto nākamās komisijas jeb valdības sastāvu. Protams, pirms tam bija jāvienojas, vai Leienai pašai varētu būt nepieciešamais mandāts turpināt darbu komisijas vadītājas amatā. Paralēli valstīm bija jāizvirza savi pārstāvji darbam komisijā. Eiropas valdību veido 27 komisāri, katrai valstij izvirzot vienu. Šis process nebija bez šķēršļiem. Pēc tam, kad valstis bija paziņojušas savus kandidātus, prezidente aicināja veikt izmaiņas – viņa gribēja, lai komisijā būtu vīriešu un sieviešu līdzsvars. Pilnībā to nodrošināt neizdevās, taču, ja sākumā proporcija bija viens pret pieci, tad, dažām valstīm nomainot savus kandidātus, tagad komisijā būs 40 procenti sieviešu un 60 procenti vīriešu. Latvija savu kandidātu nemainīja, atstājot nominācijā Valdi Dombrovski. Viņš ir saņēmis atbildīgo ekonomikas komisāra posteni, ko iekāroja ne viena vien valsts, taču līdz ar to zaudējis viceprezidenta amatu. No sešiem viceprezidentiem četras būs sievietes. Fon der Leiena uzsvēra, ka šie visi ir jauni viceprezidenti, un starp tiem viena no ietekmīgākajām būs Igaunijas ekspremjere Kaja Kallasa, kas turpmāk būs atbildīgā par ārlietām. Vispār Baltijas valstis ir saņēmušas nozīmīgus posteņus. Lietuvas ekspremjers Andrjus Kubiļus ieņems jaunizveidoto, bet šajā brīdī ļoti būtisko aizsardzības ministra jeb komisāra amatu, turklāt viņa pārziņā būs arī kosmosa politika. Vēl gan jaunā komisija nav sākusi darbu, tā ir tikai nominēta, jo priekšā tagad gaidāma apspriešana Eiropas parlamentā, un parlamentam būs jānobalso par jauno komisijas sastāvu. Vācija atjauno robežkontroli No 16. septembra uz Vācijas robežas ir atjaunota robežkontrole, kas tiks īstenota vismaz pusgada garumā. Savulaik līdz ar Šengenas zonas izveidi vecie robežkontroles punkti valstī tika nojaukti un daudzviet par robežas šķērsošanu informēja vien neliela zīme. Tagad uz ceļiem izvietoti mobili robežposteņi, un ikvienam, kurš grib iebraukt Vācijā, ir jārēķinās, ka viņš varētu tikt apturēts un tiks pārbaudīti viņa dokumenti. Mērķis ir apturēt nelegālo migrantu iekļūšanu valstī. Vācija daudziem ir viens no iekārotākajiem galamērķiem. Tiesa, zinot par dokumentu pārbaudi, migranti varētu izvēlēties arī citus ceļus. Tomēr ne jau tikai Vācija saskaras ar pieaugošajiem migrācijas izraisītajiem izaicinājumiem. Britu premjers nedēļu mijā devās uz Romu, lai apspriestu sadarbību ar savu Itālijas kolēģi cīņā pret nelegālo migrāciju. Kaut arī Itālijā pie varas ir labējie, bet Britu salās kreisie, tomēr mērķis mazināt migrantu plūsmu abiem ir viens. Gan Itālijas, gan Apvienotās Karalistes krastus labākas dzīves meklētāji mēģina sasniegt ar visdažādākajiem peldlīdzekļiem, un bieži vien tie ir pārāk nedroši, lai tiktu pāri sabangotajiem ūdeņiem. Pēdējās nedēļās ir bijušas vairākas traģēdijas, par kurām mediji plaši ziņojuši. Arī citas valstis piedzīvo līdzīgas problēmas. Jau vairākas naktis ļoti nemierīgi ir pie Marokas robežas netālu no Spānijas pilsētas Seutas. Seuta ir viens no diviem anklāviem, kas atrodas Gibraltāra šauruma otrajā pusē un kur Eiropas savienībai ir vienīgās sauszemes robežas ar Āfrikas kontinentu. Izmantojot sociālos tīklus, pie robežas pulcējušies tūkstošiem migrantu, kas jau kopš svētdienas mēģina kopā to šturmēt. Uz robežas ir uzbūvēti divi 10 metrus augsti žogi, tāpēc tiem tikt pāri nav tik viegli. Marokas policijai, piesaistot specvienību, vien ar milzīgām pūlēm pagaidām izdodas apturēt pūļa virzīšanos.

Pasaules mūzikas festivāls “Porta” šogad notiks no 27.-29. jūlijam trīs dažādās norises vietās, un pēdējā festivāla dienā Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā uz skatuves kāps Krimas tatāru dziedātāja no Ukrainas Jamala, kuru vieno muzikāla draudzība ar brīvās Ukrainas vēstnešiem – grupu “DakhaBrakha”, kas vairākkārt uzstājušies festivālā “Porta”.  Par festivāla norisēm Kultūras rondo stāsta rīkotāju pārstāve Laura Leontjeva un grupas „Rafu The Fool” mūziķe Lauma Bērza. Festivāls kā vienmēr ir uzticīgs pasaules mūzikas skaņām un turpina klausītājus iepazīstināt ar šī virziena daudzveidību. Papildus mūzikas dažādībai koncertu apmeklētājiem būs iespēja arī iepazīt un baudīt dalībvalstu nacionālo virtuvju tradicionālās garšas. Pirmo reizi festivāls viesosies Kuldīgā, kur 27. jūlija vakarā Pils parkā gaidāms atklāšanas koncerts, kurā ar Āfrikas bungu ritmiem vakaru ieskandinās ritma apvienība "Slatucada" no Marokas, savukārt koncerta turpinājumā ar jaudu dalīsies elektrofolka apvienība “Okra Playground” no Somijas.  Otrajā festivāla dienā 28. jūlijā vakarā Fon Stricka villā varēs ļauties priekšnesumiem, ko sniegs spēcīgas un dziļas balss īpašniece, maģiskas loka liras vārdotāja Päivi Hirvonen no Somijas, pašmāju pasaules mūzikas un visneiedomājamāko mūzikas instrumentu daudzinātāji “Rahu The Fool” un enerģiskie multiinstrumentālisti “Le Diable à Cinq” no Kanādas.  Savukārt 29.jūlijā "Portas" jaunajā mājvietā, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, uz divām skatuvēm piedzīvosim krāšņu kulmināciju. Vakara gaitā uz Ambient skatuves būs iespējams baudīt jaunu skaņu radītājas uz vienas cītaras - “Duo Ruut” no Igaunijas un mūziķi, kurš pārkāpj sava instrumenta – tubas – izpildījuma robežas – Daniel Herskedal no Norvēģijas.  Uz festivāla otrās skatuves, līdzās “Okra Playground” un “Slatucada” aicināsim ukraiņu dziedātāju un dziesmu autori Jamala, kuras mūzikā apvienojas souls, džezs, elektronika un pasaules mūzikas žanri.

„Vičiūnų“ įmonių grupė neteisėtai naudojosi europine parama, skirta smulkiajam verslui. Tai rodo LRT tyrimų skyriaus surinkti duomenys.Aktualus klausimas. Paaiškėjo Pasaulio futbolo čempionato finalininkai. Dėl čempionų titulo kausis Argentina ir Prancūzija, dėl trečiosios vietos – Kroatija ir Marokas. Kaip jūs vertinate pasaulio futbolo čempionatą? Ar į finalą patekusios komandos to vertos? Kas jus pradžiugino, kas galbūt nuliūdino?Rekordinė bauda vaistų pardavėjams ir juos vienijančiai asociacijai sukėlė ir palaikymą, ir nuostabą, ir pasipiktinimą.Seimas toliau svarsto vadinamąją negalios reformą, kurios tikslas – pagerinti žmonių su negalia padėtį. Kritikai sako, kad reformai skiriama per mažai pinigų, o, nustatant žmogaus negalią, per daug orientuojamasi į sveikatos būklę. Taigi kiek gera naujoji negalios reforma?Šventiniu laikotarpiu padaugėja žmonių, kurie į medikus kreipiasi dėl įvairių širdies problemų. Gydytojai tai vadina „šventiniu širdies sindromu“.Ved. Edvardas Kubilius

Atrasjute daugiau!       https://osportas.lt/ #worldcup #fifaworldcup #podcast #osportas #podkastas #portugal #brasil #Ronaldo #CristianoRonaldo #Vysniauskas #RytisVysniauskas #Jakelis #PauliusJakelis

Aizraujošie notikumi Pasaules kausā turpinās! Piektdienas vakarā lieliska spēle bija arī starp Argentīnu un Nīderlandi, bet sestdiena iesākās ar Marokas sensacionālo iekļūšanu pusfinālā

Francijā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta, kas sola iespējamus izaicinājumus pašreizējam prezidentam Emanuelam Makronam un viņa partijai "Uz priekšu, Republika!". Makronam izaicinājumu metusi nepieredzēti plaša kreiso spēku koalīcija, kas, visticamāk, iegūst tik daudz balsu, lai Makrons zaudētu vairākumu parlamentā. Vai tas varētu nozīmēt, ka Francijas iekšpolitikā gaidāmi interesanti laiki? Pusgads ir atlicis līdz ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, un arvien skaļāk par sevi atgādina arī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Šajā dienās uzmanības centrā atkal nonākusi īpašā izmeklēšanas komisija, kas pēta Trampa lomu pagājušā gada 6. janvāra iebrukumā Kapitolijā. Pats Tramps to sauc par vienu no mūsdienu nozīmīgākajiem protestiem, bet izmeklētāji norāda, ka sazvērestība ar mērķi gāzt varu vai pārņemt to, iespējams, nemaz nav beigusies. Pievēršamies arī karam Ukrainā, pareizāk sakot, kārtējām hibrīdkara metodēm, ko pret Ukrainu izmanto Krievija un tās kontrolētie separātisti valsts austrumos. Krievijas prezidents devis mājienus Rietumiem, ka vēsturiski Krievija nevis kaut ko iekaro, bet gan atgūst to, kas tai jau piederējis un pienākas. Savukārt pašpasludinātajā Doneckas tautas republikā piespriests nāves sods trim ārvalstu leģionāriem, kas karojuši Ukrainas bruņotajos spēkos. Kā vērtējamie šādi Krievijas līdera izteikumi un vai tiesiski tiem vispār ir kāds spēks? Aktualitātes pasaulē vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs Māris Lejnieks. Donalds Tramps – demokrātijas grāvējs? Pēc nemieriem pagājušā gada 6. janvārī, kuru laikā vēlēšanās zaudējušā prezidenta Donalda Trampa piekritēji ieņēma daļu no Savienoto Valstu Kapitolija ēka Vašingtonā, aizkavējot vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu Kongresā, amerikāņu likumdevēji izveidoja īpašu komiteju šo notikumu izmeklēšanai. Tā bija Kongresa demokrātu frakcijas virzīta iniciatīva, un balsojumā par komitejas izveidi pagājušā gada 1. jūlijā kongresmeņu balsis dalījās pamatā pēc partijas piederības. Attiecīgi komitejas sastāvā darbojas septiņi demokrāti ar komitejas priekšsēdātāju, Misisipi štata pārstāvi Beniju Tompsonu priekšgalā, un tikai divi republikāņi, tai skaitā komitejas vicepriekšsēdētāja, Vaiomingas štata pārstāve Liza Čeinija. Šomēnes komiteja uzsāka publisko sēžu ciklu, kas iesākās pagājušās nedēļas ceturtdienā, 9. jūnijā, un turpinājās aizvakar, 13. jūnijā. Trešā sēde, kas bija paredzēta šodien, tika atcelta, kā paziņots, tehnisku iemeslu dēļ. Komitejas sēdes tiešraidē translē vairums lielāko amerikāņu telekanālu. Abās sēdēs uzmanības centrā bija jautājums par to, kādu informāciju eksprezidents Tramps saņēmis par vēlēšanu rezultātiem, respektīvi – vai viņam bija kāds pamats uzskatīt, ka tie varētu būt viltoti, vai arī apgalvojumi par vēlēšanu nozagšanu, ar kuriem Tramps uzkūdīja savus atbalstītājus 6. janvāra uzbrukumam, bija viņa izdomājums. Kā uzrunā, atklājot pirmo komitejas sēdi, norādīja tās priekšsēdētājs, kongresmenis Tompsons: „6. janvāris bija valsts apvērsuma mēģinājuma kulminācija, nekaunīgs mēģinājums gāzt valdību. Vardarbība nebija nejaušība. Tā bija Trampa pēdējā cīņa, izmisīgi centieni izmantot pēdējo iespēju aizkavēt varas nodošanu. Donalds Tramps bija šīs sazvērestības centrā. Un galu galā Donalds Tramps, Savienoto Valstu prezidents, pamudināja pašmāju konstitūcijas ienaidnieku pūli doties uz Kapitoliju un sagraut Amerikas demokrātiju.”  Kā nozīmīgs fakts komitejas sēžu kontekstā tiek atzīmēts tas, ka samērā neilgs laiks palicis līdz 8. novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām, kurās Demokrātu partija var zaudēt savu nelielo vairākumu Savienoto Valstu likumdevējā. Ukrainas kara hibrīdā dimensija Pagājušajā nedēļā pamanāmi iezīmējās hibrīdā dimensija pašreizējā Krievijas agresijā pret Ukrainu. No vienas puses, te pieminama Krievijas līdera Vladimira Putina uzstāšanās jauno zinātnieku un uzņēmēju auditorijā, kurā viņš pašreizējo karu pret Ukrainu pielīdzināja Krievijas impērijas ekspansijai 18. gs. sākumā, kuru īstenoja toreizējais cars Pēteris I. Piesaucot kauju pie Narvas 1700. gadā, kurā krievu spēki cieta smagu sakāvi no karaļa Kārļa XII vadītās Zviedrijas armijas, prezidents iezīmēja paralēli starp pagātnes monarha īstenoto impērijas paplašināšanu un stiprināšanu, un pašreizējo karadarbību kā savulaik zaudēto teritoriju atgūšanu. Šis, nepārprotami, ir mājiens ne vien Ukrainai, bet arī citiem Krievijas kaimiņiem bijušajā padomju varas sfērā, pirmām kārtām jau Baltijas valstīm. Tikām vēl viena agresijas šķautne nupat iezīmējusies tiesas zālē t.s. Doneckas tautas republikā, kur kara tribunāls 9. jūnijā pēc neilgas lietas izskatīšanas piesprieda nāvessodu trīs Krievijas spēku gūstā kritušiem ārvalstu izcelsmes ukraiņu karavīriem. Tie ir britu pilsoņi Eidens Aslins un Šons Piners, kā arī Marokas pavalstnieks Saaduns Brahims. Aslinam un Brahimam ir arī Ukrainas pilsonība. Kā apsūdzības pamats kalpojis uzstādījums, ka visi trīs esot kara algotņi, tātad viņu karošana pret t.s. „tautas republiku” ir kara noziegums. Kā jau norādījušas vairākas cilvēktiesību organizācijas, šāds apgalvojums neatbilst starptautiskajām kara tiesībām, jo par algotni nav uzskatāms karojošas valsts bruņoto spēku karavīrs. Tāpat tiek norādīts, ka par kara noziegumu uzskatāma trīs karagūstekņu tiesāšana starptautiski neatzītā valstiskā veidojuma „tribunālā”. Ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka šis ir Kremļa režīma atbildes solis Ukrainai, kuras tiesās pēdējā laikā nonākušas vairākas lietas pret gūstā kritušiem un kara noziegumos apsūdzētiem Krievijas karavīriem. Viens no viņiem, seržants Vadims Šišimarins nesen tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par neapbruņota civiliedzīvotāja nogalināšanu. Vai Franciju gaida jauna „sadzīvošanas” ēra? Pēc svētdien notikušās Francijas Nacionālās asamblejas vēlēšanu pirmās kārtas mandāti apstiprināti vien piecos no 577 apgabaliem. Saskaņā ar vēlēšanu sistēmu, pirmajā kārtā tiek ievēlēti kandidāti, kuri iegūst absolūto derīgo balsu vairākumu un ne mazāk kā 25% no apgabalā reģistrēto vēlētāju balsīm. Šādu rezultātu bija maz izredžu sasniegt vēlēšanās, kurās piedalījās nepilni 48% no balsstiesīgajiem. Attiecīgi lielum lielo vairākumu mandātu sadalīs vēlēšanu otrā kārta nākamsvētdien. Šo vēlēšanu nozīmīgākā novitāte ir ietekmīgāko kreiso spēku apvienošanās spēcīgā priekšvēlēšanu aliansē „Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas apvienība”. Tajā ietilpst sociālisti, komunisti, zaļie un partija „Nelokāmā Francija”, kas tiek raksturota kā demokrātiski sociālistisks un kreisi populistisks spēks, un ir šīs apvienības mugurkauls. Apvienotie kreisie šais vēlēšanās ir spēcīgākie konkurenti valdošajai, esošā prezidenta Emanuela Makrona vadītajai partijai „Uz priekšu, Republika!”, kas līdz ar vairākām mazākām partijām veido bloku „Pilsoņi kopā!”. Pirmajā kārtā abiem spēkiem ir praktiski vienādi rezultāti procentuālā izteiksmē, lai gan četri no šai kārtā ievēlētajiem pieciem deputātiem ir kreisie. Salīdzinoši pieticīgāks rezultāts ir galēji labējai Nacionālajai apvienībai, kuras kandidāte Marina Lepena bija galvenā Makrona konkurente abās pēdējās prezidenta vēlēšanās, kā arī Labējo un centristu apvienībai, kas grupējas ar tradicionālo labēji liberālo spēku – Republikāņu partiju. Aplūkojot vēlēšanu apgabalu karti, vērojama jau ierastā Lepenas nacionālistu dominante ziemeļaustrumu reģionos un Vidusjūras piekrastē un Makrona vadīto liberāļu pārsvars valsts rietumu rajonos. Kreisajiem lielākā piekrišana ir valsts dienviddaļas iekšzemes rajonos. Kas attiecas uz Parīzi un visu galvaspilsētas reģionu, tas tradicionāli sadalīts kreisajā austrumdaļā un centriski liberālajā rietumdaļā. Vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti liek domāt, ka prezidenta Makrona partija varētu zaudēt līdzšinējo diezgan komfortablo vairākumu Nacionālajā asamblejā. Ja asamblejas vairākums izrādītos kreiss, Franciju gaidītu kārtējais t.s. „sadzīvošanas” periods – situācija, kad prezidents un valdība pārstāv atšķirīgi orientētus politiskos spēkus. Pagātnē tie allaž bijuši sarežģītas politiskas manevrēšanas posmi. Pēdējo no tiem, kas ilga no 1997. līdz 2002. gadam, kad konservatīvajam prezidentam Žakam Širakam nācās sadzīvot ar sociālista Lionela Žospēna valdību, toreizējais prezidents raksturoja kā „paralīzi”. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Stāsta ceļojumu dizaineris un grāmatas Better Travel autors Aldis Kušķis Atbildīgas ceļošanas augstākā pakāpe, kur, ievērojot visas vides, sociālās un ekomiskās prasības, apzināti un jēgpilni ceļojumi vairo ceļojuma galamērķa vietējo iedzīvotāju labklājību. 1987. gadā tika definēts ilgtspējīgas attīstības koncepts -  attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Atbildīga vai birokrātiskajā valodā ilgtspējīgā ceļošana šo pēdējo 30 gadu laikā ir izmainījusi tūrisma industriju, padarot to dabai un cilvēcei daudz draudzīgāku. Tā aptver gan ekonomiskos, gan sociālos, gan apkārtējās vides jautājumus. Tā iekļauj mūsu cieņpilnu attieksmi pret dabu un dzīvniekiem. Dzīvnieki nav dzimuši lai izklaidētu tūristus – mēs drīkstam tos tikai vērot, ieteicams brīvā dabā. Fotogrāfēšanās ar dzīvnieku mazuļiem ir nožēlojama izprieca. Izjādes ar ziloņiem ir nežēlīga izklaide. Vieniem no pasaules inteliģentākajiem radījumiem – Delfīniem - nav jādzīvo nebrīvē, uzstājoties akavaparku cirkus priekšnesumos. Tūrisma industrija balstās uz cilvēkiem – sniedzot tiem vienlīdzīgas iespējas, veicinot dažādību un iekļaujošas sabiedrības attīstību. Naktsmītnes pielāgojas jaunajām prasībām lai saņemtu ilgtspējīga tūrisma sertifikātus. Bet tas viss kļūst par Ētisku ceļošanu tikai tad kad mēs apzināti un jēgpilni gatavojam savu ceļojumu programmas. No mūsu katra 100 euro ceļojuma izmaksām tikai vidēji 5 euro reāli nonāk galamērķa vietējo iedzīvotāju rīcībā. Tā ir traģiska proporcija. Šo situāciju var uzlabot ar Ētisku ceļošanu - izvēloties naktsmājas, kuras pieder vietējiem pilsoņiem, kuri tās paši arī pārvalda, nodrošinot apkaimes iedzīvotājiem un saviem kaimiņiem darbu un papildus ienākumus par pārtikas piegādi un citu ceļotājiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu. Mums nevajadzētu savu naudu atdot Parīzes Hiltonēm. Marokas berberu stilīgas mazas viesnīciņas, Peru Amazones iezemiešu cilšu džungļu nometnes un Botsvanas bušmeņiem piederošās Safari teltis – tas ir pareizs virziens kur ieguldīt savus līdzekļus ceļojumu piedzīvojumos.

Raidījumā Kultūras rondo Kannas parasti piemin starptautiskā kino festivāla sakarā, bet pasākumu producenti un balvas šajā nozarē līdz šim bija pasveša joma. Ar ko Latvijas pasākumu projekts prestižajā Kannu festivālā „Heavent Award” izpelnījās žūrijas ievērību un pirmo reizi ieguva konkursa Starptautisko lielo žūrijas balvu. Kultūras rondo studijā balvas ieguvēja - reputācijas vadības aģentūras „Luka” vadītāja, producente Inese Lukaševska. Saruna ne tikai par balvām un pasākumu, kurš ieguvis starptautisko atzinību, bet arī par to, kā izdzīvo pasākumu industrija šajā laikā. Žūrija atzina Ineses Lukaševskas rīkoto pasākumu "Behind the spotlight" par labāko starptautisko darbu vidū. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad augstāko godalgu Kannu festivālā iegūst Latvija. Konkursa astoņās kategorijās kopumā bija pieteikti 167 darbi no 20 valstīm, tai skaitā: Vācijas, Nīderlandes, Francijas, ASV, Saūda Arābijas, Norvēģijas, Portugāles, Marokas, Spānijas, Itālijas un citām valstīm. Inese Lukaševska bija vienīgā Baltijas pārstāve, kuras darbs tika iekļauts 45 finālistu vidū. Savus pasākumus konkursam pieteica tādi pasaulē atzīti zīmoli kā “Microsoft”, “Vodafone”, “Michelin”, “Bugatti Automobiles” un daudzi citi. Pasākuma “Behind the spotlight” ideja bija atklāt pasākuma radīšanas aizkulises, uzbūvējot to skatītāju acu priekšā. Viss pasākums tika veidots kā teatrāla, horeogrāfiska izrāde, kurā skatītāji no apmeklētājiem transformējas pasākuma veidotājos.

Plūdi Vācijā un Beļģijā. Izraēlas uzņēmuma „NSO Group" spiegprogrammatūra izmantota pret žurnālistiem un aktīvistiem virknē valstu. NATO meklē jaunu vadītāju. Notikumus komentē Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa, politologs Veiko Spolītis. Sazināmies ar žurnālisti Ievu Alberti, kura dzīvo Vācijā, netālu no plūdu skartās teritorijas. Ūdensnelaime No 12. līdz 15. jūlijam Rietumeiropa piedzīvoja ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes. Dažviet Vācijā vienā dienā nolija mēneša norma, un meteorologi lēš, ka nekas tāds, visdrīzāk, nav piedzīvots pat pēdējos tūkstoš gados, jo kas tāds nevarētu palikt pagātnes hronistu nepamanīts. Pat sīki strautiņi dažu stundu laikā pārvērtās mutuļojošās straumēs, kas aizrāva sev līdzi mājas un automašīnas, izskaloja ēku pamatus un ceļus, radīja plašus zemes nogruvumus. Vairākās apdzīvotās vietās, kur plūdi sākās ļoti strauji un nakts laikā, daudzi iedzīvotāji noslīka, nepaspēdami izkļūt no pirmajos stāvos ierīkotajām guļamistabām. Sevišķi smagi cietušas Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas federālās zemes, kā arī Beļģijas austrumu rajoni. Tāpat plūdi skāruši Nīderlandes dienvidaustrumus, ar Vāciju robežojošos Francijas rajonus, Luksemburgu, Šveici, Austriju, Čehiju un vairākas citas valstis. Bojāgājušo skaita ziņā Vācijā un Beļģijā šī ir vairākas paaudzes nepieredzēta katastrofa. Vācijā šobrīd reģistrēti 170, Beļģijā – 32 upuri. Vēl vairāk nekā 240 cilvēki šobrīd skaitās bez vēsts pazuduši, lai gan tiek uzskatīts, ka lielākais vairums no viņiem nevarētu būt gājuši bojā, bet gan nav atrodami pārtraukto telefona un tīmekļa sakaru dēļ. Plūdi nodarījuši milzu postījumus visa veida komunikācijām, daļēji pārtraucot dzelzceļa un autotransporta satiksmi un elektroenerģijas padevi nelaimes skartajos reģionos. Nopietna problēma ir arī piesārņojums, ūdenī nonākot degvielai un ķimikālijām. Katastrofas galvenais cēlonis nepārprotami ir ekstremālās lietusgāzes – šogad Eiropas ziemeļus skārušo nepieredzēto karstuma viļņu rezultāts. Papildu veicinošie faktori bijuši arī ļoti intensīva zemes izmantošana lauksaimniecībai un upēm pieguļošu teritoriju apbūvēšana. Brīdinājuma un reaģēšanas sistēma, kas Vācijā izveidota pirms apmēram 20 gadiem, izrādījusies pārāk orientēta uz lielajām ūdenstecēm, atstājot novārtā mazākās, kuras lūdz šim nav radījušas īpašas briesmas. Nesagatavoti izrādījušies arī daudzi iedzīvotāji, kuri vienkārši nav zinājuši, kas darāms, saņemot plūdu draudu ziņojumus. Globālais spiegprogrammatūras skandāls “NSO Group” ir 2010. gadā dibināta Izraēlas kompānija, kura izplata tikai vienu produktu – spiegprogrammatūru Pegasus. Kompānijas dibinātāji Omri Lavijs, Šalevs Hulio un Nivs Karmi ir bijušie Izraēlas militārās izlūkošanas virsnieki, un “Pegasus” tiek raksturots kā augstākā līmeņa militārās izspiegošanas rīks. Izmantojot drošības „caurumus” “Apple” un “Android” programmatūrā, šis izstrādājums spēj nemanīts inficēt izspiegojamā mobilo telefonu, atklāt izspiegotājam tā atmiņas saturu, saraksti, ierakstīt telefona sarunas un, izmantojot telefona mikrofonu, arī sarunas apkārtējā telpā. Saprotams, ka šādas spiegprogrammatūras izmantošana ir pretlikumīga, ja vien to nav sankcionējušas tiesu iestādes, attiecīgi, tās pārdošana atļauta tikai valsts institūcijām un katru darījumu licencē Izraēlas Aizsardzības ministrija. Oficiāli tiek deklarēts, ka tiek izvērtēts attiecīgās valsts tiesiskuma līmenis, taču prakse rāda, ka “Pegasus” daudzkārt nonācis tādu valdību rīcībā, pret kurām šī kritērija sakarā var būt ļoti lielas pretenzijas. Pēdējos gados atklājušies vairāki šādi gadījumi, skaļākais no tiem – Saūda Arābijas žurnālista Džamala Kašogi slepkavība 2018. gadā, pirms kuras Saūdu izlūkdienests ar šīs spiegprogrammatūras palīdzību izsekojis viņa tuviniekus. Pagājušās nedēļas nogalē “Pegasus” tēma guva jaunu izvērsumu, kad starptautiskas cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” un Parīzē bāzētā bezpeļņas žurnālistikas grupa “Forbidden Stories” nāca klajā ar 50 000 personu sarakstu, kuru saziņa, iespējams, tikusi pakļauta izspiegošanai ar šo programmatūru. Sarakstā ir vairāku valdību vadītāji, tai skaitā arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Marokas karalis Mohameds VI, Pakistānas premjerministrs Imrans Hans, Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa u.c. Bez tam tur atrodami neskatāmu dažādu valstu opozīcijas politiķu, sabiedrisko aktīvistu, žurnālistu un citu pie varas esošajiem tā vai citādi neērtu ļaužu vārdi. Kas attiecas uz spiegprogrammatūras pamanāmākajiem izmantotājiem, tad tās visbiežāk tiešām ir valstis tiesiskuma „pelēkajā zonā”. Tā jau 2017. gadā parādījās informācija, ka Meksikas toreizējā prezidenta Enrikes Penjas Njeto valdība šādi izspiego žurnālistus, taču tagad atklājies, ka izspiegoti tikuši arī politiskie konkurenti – gan tagadējais prezidents Manuels Lopess Obradors, gan Penjas Njeto priekšgājējs Felipe Kalderons. Indijā izspiegots premjerministra Narendras Modi nopietnākais politiskais konkurents, bijušais partijas Indijas Nacionālais kongress līderis Rahuls Gandijs. Eiropas Savienībā aizdomas par “Pegasus” prettiesisku lietošanu krīt uz Ungārijas premjera Viktora Orbana valdību – tur tikuši izspiegoti varai netīkami žurnālisti. Ungārijas premjerministra vietniece Katalina Novāka jau nodēvējusi šo informāciju par „preses baumām”, savukārt Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses vadītājs un Eiropas Parlamenta deputāts Gijs Verhofstats paziņojis, ka Eiroparlamentam jāuzsāk šai sakarā sava izmeklēšana. Viņš teicis: „Vairs nekādu „esam nopietni nobažījušies”… Eiropas Savienības iekšienē briest diktatūra.” NATO politiskā līdera meklējumos NATO ģenerālsekretārs ir augstākais civilais amats Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācijā, kura pārziņā ir bloka darbības diplomātiskie un politiskie aspekti. Amats izveidots 1952. gadā, un līdz šim to ieņēmuši tikai Rietumeiropas valstu pārstāvji, un – tikai vīrieši. Iespējams, ka nākamā gada septembrī, kad noslēdzas pašreizējā ģenerālsekretāra, bijušā Norvēģijas premjerministra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš, aliansi šai ziņā gaida spilgtas pārmaiņas. Proti, kā iespējamās kandidātes uz ģenerālsekretāra amatu tiek minētas vairākas spilgtas politiķes no tās Eiropas daļas, kas Aukstā kara laikā atradās „dzelzs priekškara” pretējā pusē. Tās ir bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča, bijusī Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kuras pirmais termiņš valsts galvas amatā beidzas šī gada oktobrī. Kolinda Grabara-Kitaroviča savulaik bijusi gan Horvātijas ārlietu, gan Eiropas lietu ministre, kā arī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Daļa Gribauskaite ieņēmusi Eiropas komisāra amatus, bet savas prezidentūras laikā aktīvi rīkojusies, stiprinot NATO ziemeļaustrumu spārna drošību un vienotību iepretim Krievijas ekspansionistiskajai politikai. Samērā mazāka ir Kersti Kaljulaidas starptautiskās un drošības politikas pieredze, lielākoties gūta jau esot Igaunijas valsts galvas amatā. Pie tam šobrīd Kaljulaida jau oficiāli apstiprinājusi savu kandidēšanu ievēlēšanai uz otru prezidentūras termiņu. Minētās trīs prominentās dāmas gan nav vienīgās kandidātes uz alianses politisko lietu pārrauga amatu, un šai sakarā izskanējuši arī bijušās Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas, bijušās Itālijas ārlietu ministres un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietu un drošības jautājumos Federikas Mogerini, kā arī viņas tautieša, bijušā Itālijas premjerministra Enriko Letas vārdi. Kas attiecas uz Baltijas kandidātēm, tad abām kopīgs šķērslis varētu būt bažas, ka Kremlis šādu iecelšanu uzlūkotu kā klaju provokāciju. Sagatavoja Eduards Liniņš

Dubultu Mākslas stacijā līdz 6. jūnijam skatāma Auces Bieles izstāde “Spēks ziedēt”. Ko nozīmē būt māksliniecei islamticīgā valstī, kurā dzīvu būtņu attēlošana ir neuzticama nodarbe? Kāda ir dzīve sērferu un brīvdomātāju paradīzē Tamraghtā, kur māksliniece vada nelielu viesu namu? Raidījumā Augstāk par zemi saruna ar mākslinieci Auci Bieli un izstādes kuratori Ingu Šteimani. Auces Bieles izstāde “Spēks ziedēt” ir viena no nedaudzajām izstādēm, kas šobrīd pieejamas skatītājiem klātienē, jo Dubultu mākslas stacijas izstāžu zāle vienlaikus ir arī vilciena pasažieru uzgaidāmā telpa. Izstāde, kas eksplodē no krāsu prieka, nes gaišu apsolījumu, ka kaut kur aiz varavīksnes tilta, viss notiek pēc pavisam citiem likumiem. Auce Biele Latvijas mākslā sevi pieteica pirms padsmit gadiem, tolaik viņas darbi tapa uz džinsu auduma, attiecīgi – zilpelēkajā krāsu gammā. Tie guva kritiķu atzinību, atsevišķi, kurus iegādājās pašvaldību iestādes, joprojām apskatāmi publiski. Darbi toreiz un tagad krāsziedā atšķiras kardināli – savus paradīzes putnus un princešu tēlus Auce Biele glezno bieziem triepieniem, izmantojot Marokas saimniecības veikalos nopērkamos pigmentus, kas nav tieši domāti māksliniekiem, tos liek pie pilnīgi visa – žoga, sienu krāsām, un tiem ir Marokai raksturīgā krāsu palete. Auce Biele jau astoto gadu dzīvo un arī glezno Marokā, vada viesu namu “Shine and Smile”, kura nosaukumā ir tikpat tiešs mudinājums; tev tikai mazliet jāuzdrošinās, mazliet jāpieliek piepūle, mazliet jāsaprot, un pasaule iezaigosies brīnumainās krāsās. Toreiz un tagad sasaista tekstils, uz kura gleznots, agrāk tas bija džinsu audums, tagad tas ir gaišs, raupjš kokvilnas audums. Gleznu malas spurojas un ir labi apskatāmas, jo darbi izstādē Dubultu mākslas stacijā nav ierāmēti, tos taisnus notur krāsas slānis, vienlaikus sajūtās atstājot nepabeigtības, pārmaiņu vieglumu. Auce Biele uz Maroku aizbrauca kādā personīgā krīzes brīdī kā brīvprātīgā. Ir internetā tādas vietnes, lielākoties domātas jauniešiem, kuri nevar izdomāt, ko ar savu dzīvi iesākt pēc skolas beigšanas, tajās var pieteikties par vēdera tiesu un naktsmītni pastrādāt kādā eksotiskā zemē. Tagad varu atzīties, ka savu sarunbiedri pazīstu arī privāti, un mani sajūsmināja viņas nopietnība, kad atkal satikta Marokā, viņa apgalvoja, ka šejienes krāsas viņu dara laimīgu. Likās – tiešām? Krāsām cilvēks var pakārtot visu savu dzīvi? Auces Bieles gadījumā – tiešām. Viņas garīgā prakse un maģija ir zīmēšana, un kad viņa saka, ka savas dzīves būtiskos notikumus viņa vispirms uzzīmē, viņa nepārspīlē. Latvijā, Ventspils bibliotēkā eksponētajā darbā attēlota māte ar puisīti, eksotiski skruļļainiem matiem. Tiem, kas izstādi Dubultu mākslas stacijā vēl nav redzējuši, te laikam jāpaskaidro. Pirmajā stāvā ir gleznas, to ir daudz, katrā kāds mītisks tēls vai mitoloģizēts notikums. Taču otrajā stāvā ir izstādi vienojošais darbs, zīlēšanas aplis, kurā gleznas pārvērstas Taro iedvesmotās kārtīs, katrai ir arī klāt autores radīts apraksts un skaidrojums. Izstādes apmeklētājs drīkst griezt zīlēšanas apli, izkritušo kārti jeb gleznu attiecināt uz sevi personīgi. Viesojoties Marokā, nākas samierināties, ka ramadāna laikā nav iespējas nopirkt labo Marokas sarkanvīnu, ka visu nakti rakstu mācītāji sauc no minaretiem, bet sērfošanas instruktori atsaka stundas, jo sērfojot var sagribēties padzerties, bet ramadānā dienas laikā tas ir stingri noliegts. Šai Marokas daļā reliģija tiek uztverta nopietni, un tas ietekmē arī Auces Bieles kā mākslinieces darbu. Islāma mākslā ir liegums attēlot dzīvas būtnes. Viņa reiz esot uzgleznojusi kādas tuvu pazīstamas ģimenes portretu, to uzdāvinājusi, taču ģimene joprojām neesot tikusi skaidrībā ar savu attieksmi pret šo darbu. Auces dzīvesbiedrs Rašids šai ziņā esot pat ļoti saprotošs, tomēr gleznot atļaujot tikai sievietes, vienīgais vīrieša tēls, ko arī izstādē Dubultu mākslas stacijā atradīsiet, ir viņa portrets. Izstāde “Spēks ziedēt” tapusi ilgāku laika posmu, ilgās pārrunās starp kuratori un mākslinieci, un šobrīd, Dubultu mākslas stacijā tā izstādīta tieši darbu eksportam vissarežģītākajā laikā, no Āfrikas gleznas tikušas sūtītas caur Apvienotajiem Arābu emirātiem. Aucei Bielei izstāde bijusi pārbaudījums no tekstu radīšanas viedokļa – katrai kārtij ir savs skaidrojums.

Dodamies uz Āfriku - uz Marokas Karalisti. Runājam par to, kāda ir politiskā un ekonomiskā situācija valstī, kurai tūrisms ir otra svarīgākā nozare. Lai arī visa Ziemeļāfrika, kur arī atrodas Maroka, ir reģions, kur valstīm raksturīga iekšējā politiskā nestabilitāte vai teroristu uzbrukumi, kas var radīti nevēlēšanos doties uz konkrēto valsti, vienlaicīgi tas ir arī vilinošs reģions no tūrisma viedokļa. Tas ir viens no senāk apdzīvotiem reģioniem pasaulē, vilina senā kultūra un neparasti dabasskati. Marokas ekonomika ir viena no attīstītākajām Ziemeļāfrikā. Lielākās industrijas ir lauksaimniecība un tūrisms, bet Maroka ir arī trešais lielākais fosfāta ražotājs pasaulē aiz ASV un Ķīnas, kā arī attīstīta ir tekstilrūpniecība un piedalās auto ražošanā. Pēdējā laikā Maroka ir investējusi ostu attīstībā, cenšoties kļūt par tranzīta valsti. Apmēram trešdaļa tūristu, kas apmeklē Maroku, ir paši marokāņi, kas dzīvo ārvalstīs. Kopš 1999.gada, kad valstī pie varas nāca karalis Muhameds VI ir centieni veicināt ekonomiku un mazināt inflāciju, bet arvien valstī ir augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū. Marokas politisko un ekonomisko situāciju un tūrisma industrijas nozīmi valstī vērtē Latvijas Universitātes asociētais profesors Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks doktors Toms Rostoks. Vidēji rēķina, ka Marokā ik gadu vidēji ierodas ap 10 miljonu tūristu, lielākoties spāņi, franči un itālieši. Interesanti, ka uz Maroku daudzi brauc slēpot. Savukārt Eiropas Savienība veido 3/4 investīciju Marokā. Bet vēl kāds interesants fakts par Maroku. Šajā valstī atrodas visvecākā universitāte pasaulē, kas arvien aktīvi darbojas. Tā ir Karavīnas universitāte, kas dibināta 859. gadā un to izveidoja sieviete - bagāta tirgotāja meita Fatima bint Muhammad Al-Fihriya Al-Qurashiya.        

“Mums ir divas robežas, kas ir jānosargā. Pirmā ir lielās slimnīcas, kur ārstējas hroniski slimie ar citām slimībām, īpaši onkoloģiskām. Gaiļezera slimnīcai mums ir vajadzīgs uzvilkt sarkanu svītru riņķī, kur vīrusi nelaist iekšā. Tas pats attiecas uz Stradiņu slimnīcu,” raidījumā Kā labāk dzīvot norāda Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis. “Otra sarkanā līnija – visi pansionāti un sociālās aprūpes nami, kur pārsvarā ir veci cilvēki, mazkustīgi cilvēki, cilvēki, kuriem nepietiek izventilēt plaušas.” Tāpat viņš aicina sargāt savus mediķus. Apinis atzīst, ka šajā situācija lepojas ar Latvijas valdību, kas rīkojas precīzi, cienījami un pietiekami stingri. “Ir divas iespējas, vai nu vīruss pārstaigā visu zemeslodi, vai arī mēs apturam dažādām metodēm, kur šī metode, kā rīkojas Eiropas valdības, ir labākā,” komentē Apinis. Apinis norāda, ka nezinām, kas notiks, ja vīruss izplatīsies Āfrikā. “Neesmu pārliecināts, ja vīruss izplatās Marokas tirgū, vai tas ir apturams. Noslēgt Eiropas robežu uz visiem laikiem, tam es lāga neticu. Ir daudz nezināmo,” atzīst Apinis. Apinis vērtē, ka šobrīd laikam visvairāk par vīrusu zina ķīnieši. “Šorīt labā ziņa ir tā, ka kopumā Eiropā saslimšanas gadījumu skaits ir mazinājies. Eiropas pīķis, ir tāda sajūta, ka ir pāri,” uzskata. “Skaitlis kopumā ir ļoti optimistisks pēdējās divas dienas.” Apinis uzskata, ka labus rezultātus vīrusa izplatības ierobežošanā ir devusi Eiropas valdību rīcība savstarpēju kontaktu ierobežošanā. "Arī skaļa runāšana un dziedāšana rauj to vīrusu laukā. Lai arī visiem saka, ka tagad ir īstais brīdis dziedāt un tā ventilēt plaušas. Dziedāt skaļi un pareizi, izmantojot diafragmu, ir labi, bet pie atvērta loga vai tā kā itāļu to dara – katrs uz sava balkona. Bet nedziediet viens otram virsū," bilst Apinis. Apinis iesaka: sarunas laikā sēdēt citam no cita 1.5 metru attālumā; pārvietoties ar kājām un pēc iespējas mazāk izmantot sabiedrisko transportu; nevajag ar vienu cilvēku komunicēt ilgāk par 15 minūtēm; neklepot virsū un nekliegt uz sarunu biedru; nedziedāt otram virsū.

Po beveik penkių mėnesių nežinios, Vokietijos kanclerės A. Merkel vadovaujami konservatoriai baigė derybas dėl koalicijos su socialdemokratų partija. Dabar socialdemokratų nariams beliko referendume nuspręsti ar pritarti koalicijai. Politikos apžvalgininkai neabejoja, kad susitarimuii bus pritarta.Saugumo ekspertų teigimu, Marokas ne kartą Europai suteikė naudingos informacijos apie radikalius ekstremistus iš Šiaurės Afrikos. Kokių priemonių imasi Marokas, kad užkirstų kelią terorizmui ir kokios grėsmės šaliai kyla šiandien?Montego Bėjaus miestas laikomas Jamaikos turistų sostine ir tarptautinių skambučių centrų būstine. Tačiau šiame regione klesti ir telefoniniai sukčiai, apgaudinėjantys patiklius amerikiečius ir išviliojantys jų pinigus. Dėl jau daugiau nei dešimtmetį klestinčio apgavysčių tinklo keliamų smurto protrūkių, regione trečią savaitę tęsiasi Jamaikos vyriausybės paskelbta nepaprastoji padėtis.

Po beveik penkių mėnesių nežinios, Vokietijos kanclerės A. Merkel vadovaujami konservatoriai baigė derybas dėl koalicijos su socialdemokratų partija. Dabar socialdemokratų nariams beliko referendume nuspręsti ar pritarti koalicijai. Politikos apžvalgininkai neabejoja, kad susitarimuii bus pritarta.Saugumo ekspertų teigimu, Marokas ne kartą Europai suteikė naudingos informacijos apie radikalius ekstremistus iš Šiaurės Afrikos. Kokių priemonių imasi Marokas, kad užkirstų kelią terorizmui ir kokios grėsmės šaliai kyla šiandien?Montego Bėjaus miestas laikomas Jamaikos turistų sostine ir tarptautinių skambučių centrų būstine. Tačiau šiame regione klesti ir telefoniniai sukčiai, apgaudinėjantys patiklius amerikiečius ir išviliojantys jų pinigus. Dėl jau daugiau nei dešimtmetį klestinčio apgavysčių tinklo keliamų smurto protrūkių, regione trečią savaitę tęsiasi Jamaikos vyriausybės paskelbta nepaprastoji padėtis.

Zenta Mauriņa: Draudzība ir dāvana, ko cilvēks saņem neatkarīgi no saviem nopelniem un grēkiem. Draudzība ir jāsāk katru dienu no jauna. Ar katru saules lēktu no jauna draugs jāmīl, jāvēro, viņam jāpiedod, viņa dēļ jāveidojas, plaši jāver visi dvēseles logi, lai vējš aizpūstu vienaldzības putekļus. Draudzība nav tikai dāvana, tā ir piepūle, un, kas sava drauga dēļ nav dziļi cietis, tas to nav patiesi mīlējis. Draugs nav laba grāmata, ko kurā katrā laikā arī nemazgātām rokām var noņemt no plaukta, lai bagātinātu vientuļu vakara stundu, izkliedētu garlaicību, atrastu sapratēju. Draudzība ir dvēseļu mijiedarbības skaistākais, vārgākais, rūpīgi kopjamais zieds, kas, ja tam nepievērš pietiekami vērības, nonīkuļo un nokalst, vēl iekām pilnīgi uzziedējis. “Mauriņas noliedzēji ir pārmetuši viņai tādu kā ciešanu kultu. Ciešanu kultu pārmet kristiešiem vispār, tas ir tāds stiepjams jēdziens. Bet šajā rindkopā par draudzību ir frāze “kas sava drauga dēļ nav dziļi cietis, tas to nav patiesi mīlējis,”  “Man šķiet, tas varbūt ir teikts un sacīts, lai uzsvērtu ciešo emocionālo saiti, kas ir starp draugiem. Bet man arī šķiet, ka var būt skaista draudzība, kur nav bijis jācieš savu draugu dēļ. Varbūt kādreiz kādas neērtības jāpārdzīvo, piepūle jāpieliek. Man ir viena draudzene, kas man izpalīdzēja sākot vidusskolu, nopērkot tādas spalvas un tintes, un lineālus, kādus pieprasīja franču valodas skolotāja un kuriem man, dzīvojot internātā un bez kontakta ar vecākiem, kas dzīvoja dziļos Marokas laukos, nebija naudas. Franču valodas skolotāja bija barga dāma, viņai nekādas atrunas nepieņēma. Mana laba draudzene Pole, kuru nupat vēl apciemoju Parīzē, es viņu atceros, ka viņa man no savas kabatas naudas nopirka visu, ko man vajadzēja, lai franču valodas skolotāja mani nerātu, bet par to dabūja rājienu no savas mammas, ka viņa izšķiež naudu uz citu meiteni. Es viņai vēlāk parādu atdevu. Draudzība mums ir palikusi līdz šai dienai.  

Apie keliones. „Kelionėse man yra gimę daug naujų idėjų, pliūpsniai naujų projektų, grįžti laimingas. Man patinka, kad jaunų žmonių kultūrinis asociacijų laukas prasiplečia, jie šiandien gali sakyti: štai čia, kaip Berlyne, ta vieta man Varšuvą primena – tas jaunas žmogus, jame jau yra Europa viduje,“ – pokalbis su mokytoju Vytautu Toleikiu.Marokas nustebino spalvomis. Stilistės Giedrės Kvaraciejūtės pasakojimas.

Apie keliones. „Kelionėse man yra gimę daug naujų idėjų, pliūpsniai naujų projektų, grįžti laimingas. Man patinka, kad jaunų žmonių kultūrinis asociacijų laukas prasiplečia, jie šiandien gali sakyti: štai čia, kaip Berlyne, ta vieta man Varšuvą primena – tas jaunas žmogus, jame jau yra Europa viduje,“ – pokalbis su mokytoju Vytautu Toleikiu.Marokas nustebino spalvomis. Stilistės Giedrės Kvaraciejūtės pasakojimas.

„Gyvenimas yra labai trapus ir kai mes sakome – esu savo gyvenimo kalvis – taip, bet kai kuriose situacijose esu savo gyvenimo pasekmė. Toje pasekmėje pabuvus išlenda labai įdomus apmąstymas: ar aš noriu taip gyventi toliau?“– Apie kitokio gyvenimo būdo pasirinkimą pokalbis su lektoriumi Mindaugu Vidugiriu.„Anksčiau mane domino gražios fotografijos, dabar man svarbiau įdomios, turinčios istoriją fotografijos,“ – pokalbis su chirurgu Dariumi Radzevičiumi, kurio fotografijų paroda „Marokas: žmonės ir spalvos“ eksponuota LRT ekspozicijų salėje.

„Gyvenimas yra labai trapus ir kai mes sakome – esu savo gyvenimo kalvis – taip, bet kai kuriose situacijose esu savo gyvenimo pasekmė. Toje pasekmėje pabuvus išlenda labai įdomus apmąstymas: ar aš noriu taip gyventi toliau?“– Apie kitokio gyvenimo būdo pasirinkimą pokalbis su lektoriumi Mindaugu Vidugiriu.„Anksčiau mane domino gražios fotografijos, dabar man svarbiau įdomios, turinčios istoriją fotografijos,“ – pokalbis su chirurgu Dariumi Radzevičiumi, kurio fotografijų paroda „Marokas: žmonės ir spalvos“ eksponuota LRT ekspozicijų salėje.