Podcasts about Zeme

Patrí ku skupine vedcov, ktorá mapuje asteroidy a vyhodnocuje potenciálne riziko ich zrážky so Zemou. V utorkovom Ráne na eFeMku nás navštívila planetárna astronómka Eva Lilly. Viac ako desať rokov žila v USA, kde získala doktorát aj zamestnanie v odbore. Hovorila o svojej práci, o sledovaní nebezpečných objektov, o obrane Zeme, ale aj o živote na Havaji a práci vedkyne.

Latvia Weekly is back in a new format, with Joe covering some main happenings of the week and then interviewing Jelgava artist Katrīna Tračuma about the opening of her solo exhibition in Jelgava "Zemnieki. Zeme. Nieki. Zemieši. Zemgale." or "Farmers. Earth. Nothings. Zemgale. Earthlings." Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Middle song courtesy of Ausma Apsīte Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Táto epizóda sa ponorí do myšlienkového cyklu: silný jedinec vytvára ľahký život, ale táto ľahkosť môže neúmyselne viesť k oslabeniu. Keď nevyhnutne prídu ťažkosti, je to tento „slaby muž“, ktorý čelí výzve, pričom si v tomto procese často vytvára odolné a silné myslenie.Okrem tohto osobného cyklu epizóda rozširuje svoj rozsah, aby sa venovala kritickému problému obmedzených zdrojov Zeme. Spochybňuje prebiehajúce konflikty a vyzýva na posun v zameraní na kolektívnu tvorbu a budovanie lepšej budúcnosti pre každého. Rozhovor zdôrazňuje potrebu posunúť sa za hranice rozdelenia a spolupracovať na zabezpečení slobody a príležitostí pre všetkých.

Spolupracovník Postoja Michal Novota a redaktor Lukáš Krivošík sa rozprávajú o novinkách i dejinách kozmonautiky. Dnes v historickej časti rozoberú obdobie po sovietskom a americkom vypustení prvých umelých družíc Zeme. K Mesiacu následne smerovala americká sonda Pioneer a sovietske sondy Luna. K Venuši zase sovietska sonda Venera a na Mars americký Mariner 4. V úvode relácie sa naša dvojica dotkne aktuálnych udalostí: Prvá orbitálna raketa štartujúca z kontinentálnej Európy skončila výbuchom (Isar Aerospace z Agdoya). Čiastočné zatmenie Slnka cez víkend u nás. UFO či Falcon 9 nad strednou Európou? Finále sondy Blue Ghost, posledný západ Slnka z povrchu Mesiaca. Prvá ostrá snímka cudzej planetárnej sústavy z vesmírneho teleskopu Jamesa Webba a ďalšia fotka, pripomínajúca hviezdne tornádo. A napokon otázka, či vo vesmíre človek starne rýchlejšie, ktorú otvoril návrat dvojice astronautov z ISS.

Tento denný podcast, vytváraný s pomocou umelej inteligencie, ponúka unikátny a efektívny spôsob, ako sa dozvedieť o najzaujímavejších udalostiach a článkoch dňa. Umelej inteligencii sa darí analyzovať obrovské množstvo informácií z rôznych zdrojov, aby vybrala tie najrelevantnejšie a najpútavejšie obsahy pre širokú škálu poslucháčov. Každá epizóda je navrhnutá tak, aby poskytla hlboký ponor do vybraných tém, od politiky cez vedecké objavy, až po kultúrne udalosti, a to všetko podané informatívne, prístupne a bez emócií. Podcast je ideálnym spoločníkom pre zaneprázdnených ľudí, ktorí hľadajú pohodlný spôsob, aby zostali informovaní o svetovom dianí bez nutnosti tráviť hodiny čítaním rôznych zdrojov, čím poskytuje efektívny a príjemný spôsob, ako prijímať správy. Slovenskí vojaci pôjdu do Lotyšska. Parlament schválil vyslanie do brigády NATO https://www.startitup.sk/slovenski-vojaci-pojdu-do-lotysska-parlament-schvalil-vyslanie-do-brigady-nato/  „Kotlárova správa o vakcínach je na úrovni plochej Zeme,“ tvrdí minister Drucker https://www.startitup.sk/kotlarova-sprava-o-vakcinach-je-na-urovni-plochej-zeme-tvrdi-minister-drucker/  Ministerka Šimkovičová hovorí o podvodoch v kultúrnej inštitúcii: Bývalí riaditelia mali odčerpávať financie https://www.startitup.sk/ministerka-simkovicova-hovori-o-podvodoch-v-kulturnej-institucii-byvali-riaditelia-mali-odcerpavat-financie/  Gabrielu Matečnú odvolali z postu štátnej tajomníčky. Vláda dôvody neuviedla https://www.startitup.sk/gabrielu-matecnu-odvolali-z-postu-statnej-tajomnicky-vlada-dovody-neuviedla/  Azerbajdžan nepomôže. Ministerka Saková priznala, že plyn z tohto regiónu nie je riešením https://www.startitup.sk/azerbajdzan-nepomoze-ministerka-sakova-priznala-ze-plyn-z-tohto-regionu-nie-je-riesenim/  Uniknutá konverzácia o útokoch USA: „Preberám plnú zodpovednosť,“ povedal poradca Bieleho domu https://www.startitup.sk/uniknuta-konverzacia-o-utokoch-usa-preberam-plnu-zodpovednost-povedal-poradca-bieleho-domu/  Trump ovplyvňuje dôchodky Slovákov v druhom pilieri. Jeho kroky znižujú tvoj budúci príjem https://www.startitup.sk/trump-ovplyvnuje-dochodky-slovakov-v-druhom-pilieri-jeho-kroky-znizuju-tvoj-buduci-prijem/  Platy učiteľov pôjdu o niekoľko % hore. Školskí odborári a ministerstvo sa dohodli https://www.startitup.sk/platy-ucitelov-pojdu-o-niekolko-hore-skolski-odborari-a-ministerstvo-sa-dohodli/  Otcovská dávka v 2025: Vybav si viac ako 1 000 eur po narodení dieťaťa https://www.startitup.sk/otcovska-davka-2025-vybav-si-viac-ako-1-000-eur-po-narodeni-dietata/  Investície do obrany prinesú Slovensku príležitosť, ľuďom však hrozia nové dane https://www.startitup.sk/investicie-do-obrany-prinesu-slovensku-prilezitost-ludom-vsak-mozu-pribudnut-nove-dane/  V Rači otvorila nová reštaurácia Kern. Nechýba vyprážaná parenica ani limonáda „Račianska štrúdľa“ https://www.startitup.sk/v-raci-otvorila-nova-restauracia-kern-nechyba-vyprazana-parenica-ani-limonada-racianska-strudla/ https://www.startitup.sk/traja-nadsenci-vytvorili-v-bratislave-jedinecny-kvetinarsky-bar-za-30-tisic-eur-ulahodi-vsetkym-tvojim-zmyslom/

Keď povie biogeochemička Hana Juríková, že sa „zrazu oteplilo“, väčšinou myslí desiatky miliónov rokov. Vedkyňa zo skamenelín zisťuje, ako sa menili v histórii Zeme hladiny oxidu uhličitého a ako sa v súvislosti s tým menila klíma aj život. Obrovský skok CO2 spôsobil napríklad permské vymieranie, počas ktorého život na Zemi takmer zmizol. „Keby ste žili počas permského vymierania, tak si to ani neuvedomíte, lebo trvalo tisíce až desaťtisíce rokov. Dnes hovoríme o rýchlych zmenách nárastu oxidu uhličitého len od čias priemyselnej revolúcie,“ hovorí vedkyňa.

Spolupracovník Postoja Michal Novota a redaktor Lukáš Krivošík sa rozprávajú o míľniku kozmonautiky, ktorým bolo vypustenie družice Sputnik 1 Sovietskym zväzom v roku 1957. Išlo o prvú umelú družicu Zeme. Čo dokázal Sputnik 1 po technickej stránke a aký bol jeho osud? A hlavne, prečo sovietsky úspech tak veľmi zaskočil a znepokojil Spojené štáty americké? Okrem historickej témy sa naša dvojica v úvode rozpráva o aktuálnych udalostiach posledných dní: Český astronóm, astrofyzik a popularizátor vesmíru Jiří Grygar oslávil 17. marca 89. narodeniny. Sonda Blue Ghost úspešne pristála na Mesiaci, kým pristátie sondy Athena na ňom nevyšlo. Sonda ESA Hera preletela okolo Marsu a poslala na Zem pekné fotky marťanského mesiaca Deimos. Témou je tiež, či európske alternatívy ako Eutelsat dokážu nahradiť Starlink, za ktorým je americký miliardár Elon Musk. A napokon, americkí astronauti Sunita Williamsová a Barry Wilmore sa vracajú z Medzinárodnej vesmírnej stanice (ISS) na Zem.

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

Aizvien biežāk kā risinājums mūsdienu pasaules problēmām parādās termins “Labestības ekonomika”, un šajās dienās Rīgā viesojas viens no aktīvākajiem šī koncepta sludinātājiem zinātniskajās aprindās – Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins. „Cilvēki kā būtnes pēdējo simt gadu laikā ir radījuši vairāk lietu nekā visa Dieva radītā pārējā pasaules biomasa kopā. Salīdzinot ar kokiem, salīdzinot ar dzīvniekiem, mēs kā cilvēki esam radījuši vairāk. Tā ir problēma. Kāpēc, kas to visu veicina, baro? Alkatība! Mēs gribam vairāk un vairāk, un vairāk. Kāpēc?” Šādi Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins sāk savu uzstāšanos Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā 7. starptautiskajā ekonomikas forumā. Viņš rāda, kā visus pasaules cilvēkus viena pie otra varētu satilpināt vienas Losandželosas teritorijā. Pasniegti šādā kontekstā, šī nelielā saujiņa cilvēku burtiski aizvien lielākos un lielākos tempos iznīcina visu planētu un ne tikai to. Mēs strauji piesārņojam arī Kosmosu ar satelītu, raķešu atliekām un plānojam agri vai vēlu sabojāt arī Marsu. Doktors Solomons Darvins piedāvā apstāties un no alkatības, varas vadīta kapitālisma, kas neizbēgami ved iznīcībā, mainīties – atgriezties pie pamatvērtībām, pie tā, kādu šo pasauli ir radījis Dievs, nevis krist cilvēku radītās pasaules slazdā. Runājot par risinājumiem, zinātnieks vairāk atgādina reliģiozu sludinātāju, piesaucot Ēdenes dārzu kā piemēru. Profesors aicina starptautiskās korporācijas tā vietā, lai mērītu savu veiksmi tikai naudas bilancē, pievērst uzmanību planētas Zeme bilancei, kura prestatā korporāciju bilancēm iet tikai lejup. Vai tas nav pārāk optimistiski, pat utopiski domāt, ka labestība un kopējais labums spēj izkonkurēt pasauli uz priekšu virzošo alkatību, kapitālismu? Jā, tas prasa ļoti lielas izmaiņas, un tām jāsākas no izglītības sistēmas, uzskata Darvins. „Mēs, Indijā, saviem bērniem sakām – ej uz medicīnas skolu, ej uz inženieru skolu, tu nopelnīsi daudz naudas!. Tas ir iekodēts mūsu kultūrā dēļ izdzīvošanas instinkta. No tā, ka izdzīvo stiprākais. Mums ir jāpanāk, ka izdzīvo draudzīgākais. Kas padarīja Ameriku lielisku? Tās pamati. Visas Ivy līgas skolas, bez izņēmumiem, netika radītas kā inženieru vai mediķu skolas, ar mērķi nopelnīt naudu, bet gan garīgās skolas, lai radītu izglītotus cilvēkus, kuri var kalpot cilvēcei. Tagad Amerikā vairs nav nevienas garīgās skolas, ir tikai medicīnas, informācijas tehnoloģiju, inženieru skolas ar mērķi pašām nopelnīt naudu un radīt cilvēkus, kuri kalpos kādam citam cilvēkam nevis cilvēcei.” Jārada instrumenti, sistēmas, inovācijas, kārtība, kurā cilvēks tiek atalgots par to, ka dara labu pasaulei, sistēma kurā katra cilvēka individuāla darbība ir kontekstā ar planētas zeme bilanci, saka profesors. Un to, ka tas strādā, uzskatāmi parādījusi pandēmija. Vaicājam viņam, vai, piemēram, Eiropas zaļais kurss, atjaunojamā enerģija, vēja un saules ģeneratori, elektroauto, CO2 kvotas jau nav soļi pareizajā virzienā? Darvins purina galvu un saka: „Nē, to dzinulis ir tas pats vecais – alkatība”. 

Vedci nedávno objavili asteroid, pri ktorom bola 3,1% šanca, že sa zrazí so Zemou. Následné výpočty túto šancu znížili na 1,2 % a ďalšie zrážku prakticky úplne vylúčili. Napriek tomu existuje celý zoznam väčších i menších asteroidov, ktoré budú prechádzať mimoriadne blízko Zeme a šanca, že sa s ňou zrazia, je väčšia ako nula. Čo tieto asteroidy hľadáme a čo budeme robiť v prípade, že skutočne nájdeme taký, ktorý smerovať priamo na nás? V novom dieli podcastu SHARE sa o tom rozprávajú redaktori Živé.sk Marek Jurčík a Maroš Žofčin.V podcaste hovoríme o týchto témach:Ktoré známe asteroidy by sa mohli zraziť so Zemou.Čo by sa stalo, ak by k takej zrážke došlo.Ako veľký by musel byť asteroid na to, aby spôsobil apokalypsu.Koľkokrát v minulosti sa to už stalo.Čo robíme preto, aby sme nebezpečné asteroidy hľadali.Čo môžeme urobiť, ak by sme našli asteroid, ktorý je na ceste zraziť sa so Zemou.Súvisiace odkazy:Najväčší známy asteroid, ktorý sa k Zemi priblížil na vzdialenosť menšiu, ako je vzdialenosť MesiacaZoznam známych asteroidov, ktorých obežná dráha prechádza blízko Zeme Nová hrozba pre Zem: Najnebezpečnejší asteroid by pri dopade mohol ohroziť celé mesto. Nie je však dôvod k panikeNarazí asteroid 2024 YR4 do Zeme a spôsobí katastrofu? Dôležité vyhlásenie vedcov z ESAPodcast SHARE pripravuje magazín Živé.sk.

Neviens vien pieķēris sevi pie domas, ka šodien laiks rit straujāk. Saprotams, ka ne jau minūtes vai stundas kļuvušas ātrākas, bet tas, kā mēs šo laiku piepildām, mudina mums justies kā mūžīgā skrējienā. Kā tas ietekmē mūsu domāšanu un lēmumu pieņemšanu? Kā cilvēka iekšējais pulkstenis salāgojas ar to laika ritējumu, kādu rada digitālā pasaule, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē, kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Zanda Rubene. "Galvenais, kas liek laikam skriet vai vilkties, ir emocijas. Ja ir kaut kas interesants un patīkams, var būt arī nepatīkams, mūsu laika ritējums mainās. Sarūk. Attiecīgi, ja ir kaut kas garlaicīgs, ne īpaši emocionāli iekrāsots, laiks sāk vilkties," norāda Jurģis Šķilters. "Patiesībā, mūsu laika uztvere ir ir notikumu segmentācija no mūža sākuma līdz beigām. Notikumi var būt ilgāki un ātrāki. Jānošķir, ka ir objektīvais, fizikālais laiks, kas nevienam smadzenēs neiet, to mēs arī neuztveram, mēs uztveram to notikumu laiku, kas ilgāks, ātrāks vai īsāks." Zanda Rubene atzīst, ka viņa to dēvē par subjektīvo laika izjūtu, jo cilvēkam nav varas pār laiku. Viņa atsaucas uz norvēģu antropologu Ēriksenu, kurš norāda, la digitālajā laikmetā laika izjūtai ir piemērojams kā grēdas princips. Notikumi, kas mūsuprāt saistās ar mūsu dzīvi, krājas un pārvietojas tādos tempos, ka nespējam tos akumulēt un aptvert, un izveido ko līdzīgu grēdām.  "Grēdas princips liek mūsos rasties sajūtai, ka laika nav, ka ir drausmīga steiga un stress no tā visa," norāda Zanda Rubene. "Vēl viens jēdziens, kas raksturo šo laikmetu un situāciju, ir vienlaicīgums. (..) Lēnās laika izjūtas šobrīd pietrūkst. Digitālajā laikmetā secīgumu un lēnumu ir aizstājis vienlaicīgums. (..) Tas grēdas princips un vienlaicīgums ir tas, kas liek mums visiem teikt – nav laika, nav laika. Kāds ar mums grib parunāt... Runāšana un sarunāšanas ir tas lēnais laiks. Sakām – ne tagad. Bērniem, piemēram," atzīst Zanda Rubene. Vai un kā pāreja uz vasaras laiku ietekmē veselību? Nav aiz kalniem laiks, kad atkal  griezīsim pulksteņus vienu stundu uz priekšu, un atkal daļai cilvēku nāksies pielāgoties vasaras laika režīmam. Vai tiešām pulksteņu grozīšana divreiz gadā tikai negatīvi ietekmē mūsu organismu un īpaši pavasaros, kad viena stunda no laika it kā tiek nozagta? Vairāk par to, kā pārēja uz vasaras laiku iedarbojas uz cilvēku veselību un uzvedību, sarunā ar miega speciālisti Martu Celmiņu. "Katrai lietai ir savi pozitīvie un negatīvie aspekti. ASV arī tad, kad bija mēģinājums palikt vienā laikā, cilvēki bija neapmierināti," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra pediatre, miega speciāliste Marta Celmiņa, kad ir iepazinusies ar rakstu, kas pirms teju diviem gadiem tika publicēts populārzinātnisko rakstu vietnē „Science Daily”, kur runa bija par divdesmit gadu ilgušu pētījumu vairākos ASV štatos, kurā atklāts, ka ikgadējā pāreja uz vasaras laiku ir saistīta ar letālu autoavāriju pieaugumu par sešiem procentiem. Kolorādo Universitātes pētnieki konstatēja, ka nedēļā pēc pavasara laika maiņas nepārtraukti pieauga letālo negadījumu skaits. Jāņem vērā, ka pētījums attiecas tikai uz datiem vienā nedēļā, bet neraugoties uz to, kurā pasaules malā mēs dzīvojam, palūkojam, kā pāreja uz vasaras laiku, kad it kā viena stunda  diennaktī mums tiek nočiepta, ietekmē cilvēka organismu un uzvedību. Bet raidījuma iesākumā par Saules un Mēness "dejām" Ir sācies solārais pavasaris. Interesanti, ka aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dienu, kad bija astronomiskā ziema, meteoroloģiskais rudens un solārais pavasaris. Interesanti, ka kalendāram vienalga, kas notiek laukā aiz loga. Starp citu, par kalendāru runājot – zinām, ka ir Saules kalendārs, tātad tas, kurā Zeme apriņķo ap Sauli, bet mums ir arī pavadonis Mēness, arī tam ir kalendārs, to lietojuši, piemēram, senie ēģiptieši. Kāda tam īsti funkcija un kā salāgot Saules un Mēness ritmu? To skaidro astronoms Ilgonis Vilks.    

Cilvēkam ir nerimstoša zinātkāre un vēlme pārbaudīt savas fiziskas spējas. Tas viss vēl labāk ir jūtams eksotiskās ekspedīcijās, ejot iepriekš neietas takas, pārvarot dabas šķērļus un atklājot ko jaunu. To cilvēce darījusi jau izsenis, un mūsdienās, kad tehnoloģijas ļauj, planētu Zeme iepazīt paliek aizvien vieglāk. Tomēr, kas ir tas, kam nekad nevar sagatavoties un kuros brīžos dabas varenība noliek uz ceļiem pat rūdītāko pētnieku un ceļotāju. Par to raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis, Latvijas Universitātes asociētais profesors, polārpētnieks Kristaps Lamsters un no Nikaragavas arheoloģiskajiem izrakumiem sarunai pievienojas Leidenas Universitātes pēcdoktorantūras pētniece Dita Auziņa.

Lai arī kādas būtu filmas „Zeme, kas dzied” kvalitātes, tā labā nozīmē ir izprovocējusi divu grāmatu rašanos – kamēr viņu grimēja, Vilis Daudziņš telefonā zīmēja, līdz tapa grāmata „Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”, savukārt scenārija līdzautors Dainis Īvāns kopā ar režisoru Māri Martinsonu iedziļinājās 1873. gada norisēs, kā bija iespējams nonākt līdz pirmajiem svētkiem un „Rīga dimd”. Par to lasāms vairāk nekā 600 lappušu biezā grāmatā „Zeme, kas dzied. 1873. gads”. Sarunā ar Daini Īvānu atklājas uzņēmīgo un skoloto latviešu gudrais šahs starp Vācijas un Krievijas varām. Protams, arī domstarpības pašu starpā; Rīga, kura vēl top; valodu jautājumi, arī utopiski sapņi par restorānu ar akvārijiem. Daiņa Īvāna un Māra Martinsona grāmatu „Zeme, kas dzied. 1873. gads” izdevusi biedrība „Nameyse”. Raidījumu atbalsta:

V čom je náročné čítať britskú fantasy klasiku? Čo ponúkajú reportážne a životopisné komiksy? A aké knihy by sme ručne prepísali, ak by sme žili pred vynájdením kníhtlače? Počúvajte náš podcast! Knihy mesiaca: Gormenghast (Mearvyn Peake) Children of Earth and Sky (Guy Gavriel Kay) Spomíname aj: Štrkáč Callahan (Juraj Červenák) Širá, masožravá obloha (John Langan) Súdruh disident (Matúš Vizár, Michal Hvorecký) Jeruzalem (Guy Delisle) Disruptive Witness (Alan Noble) Viera, nádej a masaker (Nick Cave) ČITATEĽSKÝ DENNÍK mudrovanie o knihách, komiksoch a preplnených poličkách. (30. 11. 2024) Diskutujú: Šimon Evin & Jakub Lenart Mixuje: Jakub Lenart Zvučka: Jakub Lenart Podporiť nás môžete tu: cutt.ly/fwN6NGZK www.kandelaber.sk

Stāsta vēsturniece Inga Sarma Vai zini, kas bija "vācu zemeņu audzēšanas pāvests" Reinholds Oskars fon Zengbušs un kāda viņam bijusi saistība ar Jūrmalu? Kopš 19. gadsimta beigām vasarnīca Dzintaru prospektā 55 piederēja Zengbušu ģimenei. Zengbuši Latvijā dzīvoja kopš 18. gadsimta. No viņu vidus nāca rūpnieki, tirgotāji un Rīgas rātskungi. Medicīnas doktora, rentgenoloģijas pamatlicēja Latvijā Aleksandra fon Zengbuša dēls Reinholds Oskars 1918. gadā  uzsāka studijas Halles universitātē Vācijā, kur 1924. gada aizstāvēja disertāciju botānikā. Viņš ir vairāk kā 600 zinātnisku publikāciju autors, veicis pētījumus augu ģenētikā, izaudzējis 49 šķirnes no 11 dažādām kultūraugu sugām. Vēlāk izveidojis populāro zemeņu šķirni Senga – sengana,  izmantojot zemeņu stādus Sieger, kas viena no pirmajām  19. gadsimta beigās ieaudzēta Jūrmalā. Vadot vasaras Dzintaros, Reinholds Oskars  fon Zengbušs bija labi pazīstams ar šīm zemenēm . Tumši sarkanās, lielās, izturīgās pret miltrasu, ļoti produktīvās Sengas zemenes radītas 1954. gadā un kopš 1950. gadu vidus bija atzītas kā kontinentālās Eiropas zemeņu  standarts. Senga – sengana tika radīta ar nolūku iegūt zemenes, kuras varētu labi saglabāt sasaldējot, lai tās nezaudētu garšu, aromātu un arī savu vitamīnu bagātību. Tolaik zināmās šķirnes tam nebija piemērotas. Līdz ar to zemenes, šis vasaras kārums, tagad nonāca arī uz Ziemassvētku galda. Ar Senga Sengana izgudrojumu pirmo reizi bija iespējams audzēt zemenes lielās platībās. Laikraksts "Zeit" savulaik nodēvēja fon Zengbušu par “vācu zemeņu audzēšanas pāvestu”. Reinholds Oskars fon Zengbušs bija liels eksperimentētājs un viņa izmēģinājumi neaprobežojās ar zemenēm, lupīnēm un citiem kultūraugiem vien. Strādājot Maksa Planka Augkopības institūtā Ārensburgā Vācijā, Zengbušs bija ierīkojis vairākus baseinus, kur audzēja karpas. Viņa mērķis bija izaudzēt zivis bez asakām. Ar tām gan nevedās tik labi kā zemenēm. 1930. gados Zengbuši pārdeva savu vasarnīcu kādai britu ģimenei – Višoviem. 1939. gadā viņi līdz ar tūkstošiem citu vācbaltiešu pameta Latviju uz visiem laikiem. Reinholds Oskars fon Zengbušs visa mūža garumā saglabāja siltas atmiņas par savu bērnību Jūrmalā un arī par zemenēm, kas nāca no Asaru un Mellužu laukiem.

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. 34. nedeľa v Cezročnom období – Nášho Pána Ježiša Krista, Kráľa neba i zeme (slávnosť) Dan 7, 13-14 Ž 93, 1ab. 1c-2. 5 R.: Pán kraľuje, oslavujme ho. Zjv 1, 5-8 Jn 18, 33b-37 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Raketa Starship miliardára Elona Muska je spájaná najmä s cestou na Mars či Mesiac. Prinesie však zásadnú zmenu aj v prístupe na obežnú dráhu Zeme. Pokiaľ všetko pôjde podľa plánov, urobí ho výrazne lacnejším, ako tomu bolo doposiaľ.Vytvorí sa tým priestor na pre komerčné aktivity vo vesmíre, aké doposiaľ neboli rentabilné. O tom, čo všetko lacnejší prístup do vesmíru umožní, sa rozprávajú redaktori Živé.sk Marek Jurčík a Maroš Žofčin.V podcaste hovoria o týchto témach:Čo okrem letov na Mars a Mesiac znamená príchod Muskovej rakety Starship.Aké komerčné aktivity umožní lacnejší prístup do vesmíru.Prečo sa práve nachádzame v zlomovom období.Aké produkty sa dajú vyrobiť vo vesmíre, no na Zemi nie.Kedy sa oplatí prevádzka prvej komerčnej vesmírnej stanice.Ktoré krajiny okrem USA budú v sprístupňovaní vesmíru dominovať.Fotografia prvých zamestnancov SpaceXViac na - https://www.aktuality.sk/clanok/diS0rkr/expert-na-vesmirne-start-upy-naklady-na-vesmirne-lety-klesaju-a-dalsou-kozmickou-velmocou-bude-cina-rozhovor/ Podcast SHARE pripravuje magazín Živé.sk.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas šoreiz sagatavots stāsts par smaga likteņa skartu valsti – Zimbabves Republiku. Zimbabve ir sauszemē ieslēgta valsts Dienvidaustrumāfrikā, kas robežojas ar Dienvidāfriku, Botsvānu, Zambiju un Mozambiku un tās galvaspilsēta un attiecīgi arī lielākā pilsēta ir Harare. Lai gan valsts ir piedzīvojusi smago koloniālisma klātbūtni, autoritāro režīmu, kas rezultējās ar ekonomikas sabrukumu, sākam ar kaut ko pozitīvu. Zimbabvē atrodas viens no pasaulē elpu aizraujošākajiem dabas brīnumiem – Viktorijas ūdenskritums, ko vietējie dēvē par “Mosi-oa-Tunya” jeb tulkojumā “Dūmi, kas dārd” ("The Smoke That Thunders"). Tas ir viens no lielākajiem ūdenskritumiem pasaulē – 1700 metrus plats un 108 metrus augsts. Ūdens kondensējoties rada miglu jeb vietējo sauktos dūmus, ko esot iespējams redzēt kilometru attālumā. Jāpiemin, ka Zimbabve ir arī mājas lielajam pieciniekiem, tas ir lauvām, ziloņiem, leopardiem, bifeļiem un degunradžiem. Zimbabve tiek saukta arī par baobabu zemi. Baobabi, kas pazīstami kā "dzīvības koks", ir lielākie un vieni no visilgāk dzīvošajiem kokiem pasaulē, kas spēj uzglabāt vairākus simtus litru ūdens un barības vielu. Tiek uzskatīts, ka daži baobabu koki Zimbabvē ir vairāk nekā 1000 gadus veci. Vēl viens nudien vērts apskates objekts ir Lielās Zimbabves drupas, kas arīdzan ir  iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir viena no visas Āfrikas nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām. Šī senā pilsēta, kas celta 11. gadsimtā, ir slavena ar savām masīvajām akmens sienām, kas celtas bez javas, un tiek uzskatīts, ka tās kulminācijā ir mitinājušies līdz pat 18 000 cilvēku. Interesanti un tajā pašā laikā nozīmīgi apzināties, ka sabiedrības pirms mums ar daudz limitētāku tehnoloģiju pieejamību ir izveidojušas  kaut ko tādu, kas joprojām ir klātesošs arī pēc simtiem gadu. Cerēsim, ka arī mēs spēsim atstāt kaut ko tik skaistu. Zimbabves sabiedrības lielākā etniskā grupa ir šoni, kas veido 80% iedzīvotāju. Tam seko ziemeļndebeles un citas mazākas minoritātes. Šeit gan ir jāpiemin nudien interesants fakts – Zimbabvē ir 16 oficiālās valodas, no kurām visizplatītākās ir angļu, šona un ndebeles valodas, tādējādi padarot to par vienīgo valsti pasaulē ar tik daudz oficiālām valodām. Tas tika konstitucionāli apstiprināts 2013. gadā, tādējādi uzsverot uz valsts lingvistiskas dažādību un iekļautību.

Vēsturiska spēlfilma par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, cilvēkiem, kuru idejas un darbi ierakstīti Latvijas kultūras vēsturē, un nozīmīgām vietām vēsturisko notikumu dzimšanā. Kultūras rondo saruna ar filmas „Zeme, kas dzied” režisoru Māri Martinsonu, scenārija līdzautoru Daini Īvānu, aktieri Vili Daudziņu, kurš atveido Bernhardu Dīriķi, un komponistu Jēkabu Jančevski.   Filma, kas skar mūs visus. Visus latviešus un Latvijas valsti, jo toreiz – 1873.gadā – mēs kā nācija pirmoreiz satecējām kopā vienā dziesmā. "Zeme, kas dzied". Cik svarīga ir vēsturiskā precizitāte iepretim tai drāmai un konfliktam, kas patiesībā norisinājās dziedāšanas svētku organizatoru starpā? Kā sieviešu balsis parādījās līdz tam ierastajā tikai vīru balsu kopā? Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma "Zeme, kas dzied" – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus. Savukārt 15. novembrī iznāks Daiņa Īvāna grāmata "Zeme, kas dzied. 1873" Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem. Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. "Zeme, kas dzied" komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisors Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile, Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.

Večerná kázeň: Jób(14, 1-4) „Človek narodený zo ženy žije krátko, ale je plný vzrušenia. Vypučí ako kvet a zvädne, mizne ako tieň a nemá stálosť. Ale Ty aj na takého otváraš svoje oko a vedieš ho na súd so sebou. Kto získa čisté z nečistého? Nikto!” Káže: Jozef Havrila Príspevok Kresťan občanom neba i zeme zobrazený najskôr Evanjelický a.v. cirkevný zbor v Žiline.

Predstavíme nový nástroj pre kriminalistov, ktorý by mohol čoskoro pomôcť získať odtlačky z neuzavretých prípadov. Ukážeme robota, ktorý dokáže natankovať pohonné hmoty na čerpacích staniciach. Zistíme, ako sú slovenskí vedci zapojení do projektu ESA, v ktorom pozorujú padajúce družice v atmosfére Zeme.

Keď sa dozviete, že máte onkologickú diagnózu, zavriete oči a budete čakať ako to dopadne? S klimatickou krízou je to podobné, mali by sme sa pozrieť pravde do očí, hovorí o čoraz častejších extrémoch počasia, akými boli napríklad nedávne povodne či letné horúčavy klimatológ Pavol Faško zo Slovenského hydrometeorologického ústavu.Nedávne ničivé povodne v susednom Česku, Poľsku či Rakúsku. Doslova vražedné letné horúčavy s mnohými tropickými nocami. Dlhé obdobia sucha, striedané prudkými búrkami no a zimy, v ktorých sa nám o snehovej pokrývke môže len snívať.„V tomto období sa v prejavoch počasia len potvrdilo to, čo sa v súvislosti s prejavujúcou sa klimatickou zmenou podmienenou činnosťou človeka tvrdilo už pred pár desaťročiami. V prejavoch počasia tak budú pribúdať krajné až extrémne situácie,“ vysvetľuje v Ráno Nahlas klimatológ Pavol Faško.Bude takéto prejavy počasia novým normálom a ako bude vyzerať Slovensko v ére klimatických zmien? Má ešte ľudstvo čas sa klimatickej krze reálne postaviť a aké opatrenia budeme musieť urobiť tak, aby sa nám v takto nezvyklom počasí dalo udržateľne žiť? No a napokon, aký odkaz má pre popieračov klimakrízy človek vedy a faktov? „Treba oddeľovať to, čo je nazývané ako prirodzené kolísanie klímy na zemi v historických epochách, od toho, čo sa deje teraz - a čo je spôsobené činnosťou človeka v približne posledných dvoch storočiach. Ten proces, ktorý teraz prebieha, prebieha neporovnateľné rýchlejšie ako bolo kolísanie klímy v dejinách Zeme. Ak sa napríklad priemerná ročná teplota vzduchu u nás zmeni za sto rokov (1950-2050) o 4 až 5 stupňov Celzia, tak to bude taká zmena teplotných podmienok, aká sa pri prirodzenom kolísaní klímy udiala za 100 tisíc rokov. To je ten problém, tá rýchlosť zmien. No a toto popieračí klimatických zmien nechcú brať do úvahy,“ hovorí klimatológ zo SHMÚ Pavol Faško.Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Keď sa dozviete, že máte onkologickú diagnózu, zavriete oči a budete čakať ako to dopadne? S klimatickou krízou je to podobné, mali by sme sa pozrieť pravde do očí, hovorí o čoraz častejších extrémoch počasia, akými boli napríklad nedávne povodne či letné horúčavy klimatológ Pavol Faško zo Slovenského hydrometeorologického ústavu.Nedávne ničivé povodne v susednom Česku, Poľsku či Rakúsku. Doslova vražedné letné horúčavy s mnohými tropickými nocami. Dlhé obdobia sucha, striedané prudkými búrkami no a zimy, v ktorých sa nám o snehovej pokrývke môže len snívať.„V tomto období sa v prejavoch počasia len potvrdilo to, čo sa v súvislosti s prejavujúcou sa klimatickou zmenou podmienenou činnosťou človeka tvrdilo už pred pár desaťročiami. V prejavoch počasia tak budú pribúdať krajné až extrémne situácie,“ vysvetľuje v Ráno Nahlas klimatológ Pavol Faško.Bude takéto prejavy počasia novým normálom a ako bude vyzerať Slovensko v ére klimatických zmien? Má ešte ľudstvo čas sa klimatickej krze reálne postaviť a aké opatrenia budeme musieť urobiť tak, aby sa nám v takto nezvyklom počasí dalo udržateľne žiť? No a napokon, aký odkaz má pre popieračov klimakrízy človek vedy a faktov? „Treba oddeľovať to, čo je nazývané ako prirodzené kolísanie klímy na zemi v historických epochách, od toho, čo sa deje teraz - a čo je spôsobené činnosťou človeka v približne posledných dvoch storočiach. Ten proces, ktorý teraz prebieha, prebieha neporovnateľné rýchlejšie ako bolo kolísanie klímy v dejinách Zeme. Ak sa napríklad priemerná ročná teplota vzduchu u nás zmeni za sto rokov (1950-2050) o 4 až 5 stupňov Celzia, tak to bude taká zmena teplotných podmienok, aká sa pri prirodzenom kolísaní klímy udiala za 100 tisíc rokov. To je ten problém, tá rýchlosť zmien. No a toto popieračí klimatických zmien nechcú brať do úvahy,“ hovorí klimatológ zo SHMÚ Pavol Faško.Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Tento denný podcast, vytváraný s pomocou umelej inteligencie, ponúka unikátny a efektívny spôsob, ako sa dozvedieť o najzaujímavejších udalostiach a článkoch dňa. Umelej inteligencii sa darí analyzovať obrovské množstvo informácií z rôznych zdrojov, aby vybrala tie najrelevantnejšie a najpútavejšie obsahy pre širokú škálu poslucháčov. Každá epizóda je navrhnutá tak, aby poskytla hlboký ponor do vybraných tém, od politiky cez vedecké objavy, až po kultúrne udalosti, a to všetko podané informatívne, prístupne a bez emócií. Podcast je ideálnym spoločníkom pre zaneprázdnených ľudí, ktorí hľadajú pohodlný spôsob, aby zostali informovaní o svetovom dianí bez nutnosti tráviť hodiny čítaním rôznych zdrojov, čím poskytuje efektívny a príjemný spôsob, ako prijímať správy. Témy: 1. Kráľ Karol súhlasí s koncom monarchie. O budúcnosti novej republiky rozhodne verejnosť https://www.startitup.sk/kral-karol-suhlasi-s-koncom-monarchie-o-buducnosti-novej-republiky-rozhodne-verejnost/ 2. Rodičia môžu ušetriť stovky eur: Vašečka a Záborská chcú znížiť DPH na nevyhnutné potreby https://www.startitup.sk/rodicia-mozu-usetrit-stovky-eur-vasecka-a-zaborska-chcu-znizit-dph-na-nevyhnutne-potreby/ 3. Slováci zabúdajú na svoju „zimnú povinnosť“. Za jej zanedbanie hrozí pokuta až 331 eur https://www.startitup.sk/slovaci-zabudaju-na-svoju-zimnu-povinnost-za-jej-zanedbanie-hrozi-pokuta-az-331-eur/ 4. Izraelské útoky na mierové jednotky OSN vyvolávajú kritiku. Vyše 40 krajín sa voči nim ohradilo https://www.startitup.sk/izraelske-utoky-na-mierove-jednotky-osn-vyvolavaju-kritiku-vyse-40-krajin-sa-voci-nim-ohradilo/ 5. VIDEO: Historický úspech Muska a SpaceX. Super Heavy raketu naviedli na pristátie https://www.startitup.sk/video-historicky-uspech-muska-spacex-super-heavy-raketu-naviedli-na-pristatie/ 6. Milovanému moru Slovákov hrozí ekokatastrofa. V „smaragdovej rieke“ plávajú tony odpadu https://www.startitup.sk/milovanemu-moru-slovakov-hrozi-ekokatastrofa-v-smaragdovej-rieke-plavaju-tony-odpadu/ 7. Slováci sa dočkali: Bratislava dostane novú železničnú stanicu. Minister Ráž priblížil projekt budúcnosti https://www.startitup.sk/slovaci-sa-dockali-bratislava-dostane-novu-zeleznicnu-stanicu-minister-raz-priblizil-projekt-buducnosti/ 8. Hrozba jadrovej vojny: Iránčania hlásia otrasy zeme, otestovali prvú jadrovú zbraň? https://www.startitup.sk/hrozba-jadrovej-vojny-irancania-hlasia-otrasy-zeme-otestovali-prvu-jadrovu-zbran/ 9. Maslo pod 2 eurá: Kaufland na Slovensku spôsobil ošiaľ, je v tom jeden háčik https://www.startitup.sk/maslo-pod-2-eura-kaufland-na-slovensku-sposobil-osial-je-v-tom-jeden-hacik/ 10. Deťom vstup zakázaný: Na obľúbený akvapark sa strhla vlna kritiky, rodičia sú pohoršení https://www.startitup.sk/detom-vstup-zakazany-na-oblubeny-akvapark-sa-strhla-vlna-kritiky-rodicia-su-pohorseni/ 11. Odborníci varujú pred „daňovou povodňou“: Opatrenia povedú k ekonomickej katastrofe. Zvýšia sa ceny aj inflácia https://www.startitup.sk/odbornici-varuju-pred-danovou-povodnou-opatrenia-povedu-k-ekonomickej-katastrofe-zvysia-sa-ceny-aj-inflacia/ 12. Tajomstvo silnej imunity na tanieri: Slováci naň v lekárňach míňajú zbytočne (ZOZNAM POTRAVÍN) https://www.startitup.sk/tajomstvo-silnej-imunity-na-tanieri-slovaci-nan-v-lekarnach-minaju-zbytocne-zoznam-potravin/

Dzīvības nodrošināšanai uz planētas Zeme ir nepieciešams skābeklis, bet skābekli ražo paši organismi. Tas ir unikāls aplis, kurā viens patērē to, kas otram ir atkritumi. Vismaz zināmajā Visumā nav otras tādas planētas, kurā būtu skabēklis un ūdens, temperatūra un atmosferā tādā apjomā, lai te plauktu dzīvība. Kāda uz mūsu planētas ir skābekļa loma? Kāpēc tas ir tik svarīga dažādiem dzīvniekiem un vai skābekli ražo tikai augi, vai arī minerāli? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Plakane.   Zemes atmosfērā sastopamās gāzēs izmanto arī rūpniecībā Sausais ledus, limonādes,  medicīnas iekārtas, ar slāpekli pildītas autoriepas - šīs un vēl vairākas saimnieciskās un rūpniecības sfēras, kur izmanto argonu, slāpekli, ogļskābo gāzi. Tās gāzes, kas sastopamas Zemes atmosfērā. Plašāk par to šo gāzu pielietojumu ražošanā stasta rūpniecisko gāzu uzņēmuma „Linde- gas” pārstāvis ķīmiķis Gastons Vereskuns.

Raidījumu esam veltījuši kosmosam, konkrētāk ķibelēm, likstām un ikdienas sadzīves grūtībām, kas sagaida cilvēkus, dodoties planētas Zeme orbītā. Varbūt esat dzirdējuši, ka kosmosa aparāta "Starliner" tehnisko problēmu dēļ Starptautiskajā kosmosa stacijā uz krietni ilgu laiku atstāti divi astronauti. Misija, kurai bija jāilgst vien nedēļu, izvērtusies daudzos garos mēnešos un šogad Ziemassvētkus astronauti svinēs ar skatu uz Zemi no orbītas. Vai šādi gadījumi ir bieži cilvēka vadītās misijās un kādas nedienas vēl skārušas astronautus mums tuvajā izplatījumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti, IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Pirms tam meklējam atbildes uz jautājumu, kas rodas daudziem, iedomājoties sevi slēgtā šaurā telpā mēnešiem ilgi - kā tikt galā ar klaustrofobiju? Bailes no slēgtām telpām jeb klaustrofobija piemīt aptuveni 12 % pasaules iedzīvotāju. Nereti šī  kaite nāk roku rokā  ar citām fobijām. Kā noteikt to, vai nepatika iekāpt liftā vai ieiet pagrabā ir tikai bailes vai tomēr nopietnāka diagnoze, kā klaustrofobija izpaužas un kā to ārstē, skaidro psihiatrijas profesors Māris Taube. Klaustrofobijas nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda „claustrum” – aizvērt, aiztaisīt un grieķu valodas vārda „phóbos” – bailes. Šī kaite ir klasificēta kā psihiska saslimšana, tā ir neirotisko traucējumu grupa, kura ietilpst trauksmes stāvokļi, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra „Veldre” vadītājs Māris Taube. Cilvēku pārņem panika, ja viņš atrodas liftā, pagrabā, tunelī, šaurās slēgtas telpās bez logiem, alās arī vilcienā un lidmašīnā. Tiem, kas sirgst ar klaustrofobiju, šādās situācijās paātrinās sirdsdarbība, var būt reibonis, slikta dūša, apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, drebuļi, kustību koordinācijas traucējumi.  Vai tiešām tas, ka bērnībā kāds no mums  ir iesprūdis liftā, vai  pārpratuma pēc vai tīši ticis ieslēgts skapī vai vannasistabā, var radīt iepriekšminētos traucējumus?      

42 - schön bisch hüt wieder debi ich han gmerkt dasi mega oft ja sege wenni eigentlich nei wett sege willis irgendwie eifach nöd richtig glernt han und schinbar gahts villne vo eu glich. viel spass bim zuelose

Sākot no gliemžvāka, kas vienas sugas ietvaros var būt ar atšķirīgu svītrojumu un krāsu, beidzot ar cilvēku, kurš ir dažāds savā veidolā – fenotipi ir tie, kas parāda pasaulei dzīvo būtņu daudzveidību. Kāpēc vienas sugas fenotipi ir tik daudzskaitlīgi un bagātīgi un citām to ir tik maz; kas īsti ir genotipi un kāpēc pirmajā mirklī ne vienmēr precīzi noteiksim cilvēka izcelsmi? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, biologs, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Indriķis Krams un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals. Pirms sarunas Zinātnes ziņas Dzīvnieki, kuri spēj radīt lielāko pēcnācēju skaitu Tīmekļa vietnē “Livescience.com” stāstīts par to, cik mazuļu vienā reizē var piedzimt dzīvniekiem un kuri dzīvnieki šajā ziņā varētu būt rekordisti. Pēcnācēju skaits ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no tā, vai konkrētās sugas pārstāvji mīt ūdenī un kā tie pārvietojas. Bet arī tad, ja suga mīt ūdenī, atbildēt uz jautājumu, kuram tad pieder lielākais pēcnācēju skaits, nav nemaz tik vienkārši, jo to nosaka arī tas, pēc kādiem kritērijiem pēcnācēji tiek definēti. Ja pēcnācējus definē pēc dzimumšūnu skaita jeb neapaugļotām olšūnām un spermatozoīdiem, kas tiek ražoti vienā reizē, tad zivīm šādas dzimumšūnas patiešām ir ļoti lielā daudzumā. Lai organisms atbrīvotu neapaugļotas olšūnas, ir nepieciešams mazāk enerģijas nekā olu izdēšanai pēc apaugļošanas, tāpēc dzīvniekiem, kas nārsto jeb tātad izlaiž neapaugļotas olšūnas un spermu ūdenī, bieži ir vairāk olšūnu nekā nenārstojošiem dzīvniekiem. Zivīm olšūnas mēs dēvējam arī par ikriem un savukārt tēviņu spermu - par pieņiem.  Iepazīstam Zemes jauno mini pavadoni - 2024 PT5. “Scientific American” vietnē vēstīts, ka mūsu planēta Zeme ieguvusi jaunu noslēpumainu viesi no tālā kosmosa, kas gan Zemes tuvumā neuzkavēsies ilgi. Varbūt arī labi, ka tā, jo runa ir par nelielu asteroīdu ar apzīmējumu 2024 PT5, tam ir arī savs šķirklis “Vikipēdijas” enciklopēdijā izveidots. Mēs asteroīdiem - šiem kartupeļa formas veidojumiem - šogad esam veltījuši vienu no “Zināmais nezināmajā” raidījumiem, un, šķiet, dzirdot šo vārdu un atminoties likstas Zemes vēsturē, par asteroīdu tuvumu Zemei mēs ļoti nepriecājamies, bet šajā gadījumā var teikt - satraukumam nav pamata. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina vērot gājputnus un ziņot par novērojumiem Zinātnes ziņu apskatu noslēgšu ar kādu pašmāju vēsti. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina šajā nedēļas nogalē - 5. un 6. oktobrī - doties vērot gājputnu rudens migrāciju. Par novērotajiem gājputniem ieteicams ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, lai kopīgi ar citiem putnu vērotājiem piedalītos Eiropas putnu vērošanas dienās, tā sniedzot savu ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē.

Ako získať zo Zeme čistú energiu? Čo nám dokážu povedať sedimenty o minulosti a budúcnosti pozemskej klímy? O týchto a ďalších otázkach sa budeme rozprávať s finalistom ESET Science Award v kategórii Výnimočná osobnosť vedy do 35 rokov Michalom Šujanom.

Raketa Falcon 9 spoločnosti SpaceX vyniesla misiu Polaris Dawn na nízku obežnú dráhu Zeme 10. septembra 2024 o 5:23 ET.Päťdňová misia priniesla prvý komerčný „výstup”, alebo skôr nakuknutie do otvoreného vesmíru, testovala laserovú komunikáciu Starlinkov vo vesmíre a skúmala tiež vplyv vesmírneho žiarenia na ľudský organizmus.V 79. časti Slnečnej zostavy sa tiež dozviete: koľko experimentov stihli vykonať na palube Crew Dragon,aké úskalia so sebou prináša hra na husliach v mikrogravitácii,ako prebiehal pohľad do otvoreného vesmíru,a ako môžete podporiť charitatívnu stránku tohto projektu.O misii Polaris Dawn sa v 79. epizóde Slnečnej zostavy rozprávajú Matúš Toderiška a Marián Psár. Máte otázku, žiadosť o doplnenie či len chuť na ponosovanie? Vaše postrehy píšte na na slnecnazostava@zive.sk. Čítame a odpisujeme!

This Salt Talks is dedicated to 5 amazing young ladies: Ademidun, Tofunmi, Tolu, Zeme, and Temi. To their Moms. And to their friends and family members that responded to their call to action. God bless them all!

Tento denný podcast, vytváraný s pomocou umelej inteligencie, ponúka unikátny a efektívny spôsob, ako sa dozvedieť o najzaujímavejších udalostiach a článkoch dňa. Umelej inteligencii sa darí analyzovať obrovské množstvo informácií z rôznych zdrojov, aby vybrala tie najrelevantnejšie a najpútavejšie obsahy pre širokú škálu poslucháčov. Každá epizóda je navrhnutá tak, aby poskytla hlboký ponor do vybraných tém, od politiky cez vedecké objavy, až po kultúrne udalosti, a to všetko podané informatívne, prístupne a bez emócií. Podcast je ideálnym spoločníkom pre zaneprázdnených ľudí, ktorí hľadajú pohodlný spôsob, aby zostali informovaní o svetovom dianí bez nutnosti tráviť hodiny čítaním rôznych zdrojov, čím poskytuje efektívny a príjemný spôsob, ako prijímať správy. Témy: 1. „Ani štyri medaily by situáciu nezmenili.“ Máme cieľ pre Los Angeles 2028, ohlásil štátny tajomník pre šport https://www.startitup.sk/ani-styri-medaily-by-situaciu-nezmenili-mame-ciel-pre-los-angeles-2028-ohlasil-statny-tajomnik-pre-sport/ 2. Drlička nebude posledný. Zamestnanci SND žiadajú od ministerky odvolanie ďalšieho šéfa https://www.startitup.sk/drlicka-nebude-posledny-zamestnanci-snd-ziadaju-od-ministerky-odvolanie-dalsieho-sefa/ 3. Šimkovičová a Machala k Fondu na podporu umenia. „Pán Šimečka, nie je čas sa pozrieť do zrkadla?“ pýtajú sa https://www.startitup.sk/simkovicova-a-machala-k-fondu-na-podporu-umenia-pan-simecka-nie-je-cas-sa-pozriet-do-zrkadla-pytaju-sa/ 4. V kuloároch sa šepká o rekonštrukcii vlády. Mala by sa udiať na jeseň https://www.startitup.sk/v-kuloaroch-sa-sepka-o-rekonstrukcii-vlady-mala-by-sa-udiat-na-jesen/ 5. Predseda PS Michal Šimečka vyzýva politikov Hlasu. „Zastavte to, nebuďte slepým črevom Smeru“ https://www.startitup.sk/predseda-ps-michal-simecka-vyzyva-politikov-hlasu-zastavte-to-nebudte-slepym-crevom-smeru/ 6. Šimkovičová má zvýšenú ochranu, hrozili jej smrťou. Machala sa Ondríka pýta, či naňho vytiahne zbraň https://www.startitup.sk/simkovicova-ma-zvysenu-ochranu-hrozili-jej-smrtou-machala-sa-ondrika-pyta-ci-nanho-vytiahne-zbran/ 7. Slovenskí voliči na Facebook nedajú dopustiť. Telegram je stále obľúbenejší (PRIESKUM) https://www.startitup.sk/expert-prezradil-o-co-moze-ist-ukrajincom-v-kurskej-oblasti-spomina-slovensko-a-madarsko/ 8. Najizolovanejšia krajina Zeme po 5 rokoch turistom otvorí brány. Prvých ľudí privíta už tento rok https://www.startitup.sk/najizolovanejsia-krajina-zeme-po-5-rokoch-turistom-otvori-brany-prvych-ludi-privita-uz-tento-rok/ 9. Špičkovú ukrajinskú stíhačku spozorovali nad Ruskom. Týmto upútala pozornosť expertov https://www.startitup.sk/spickovu-ukrajinsku-stihacku-spozorovali-nad-ruskom-tymto-uputala-pozornost-expertov/ 10. Vláda hľadá peniaze v peňaženkách Slovákov. Ohrozené sú výhody živnostníkov aj dane z nehnuteľností https://www.startitup.sk/vlada-hlada-peniaze-v-penazenkach-slovakov-ohrozene-su-vyhody-zivnostnikov-aj-dane-z-nehnutelnosti/

Esam raduši dzirdēt Nobela prēmiju kā galveno zinātnes sasniegumu balvu medicīnā, ekonomikā, fizikā u.c. jomās, taču ir vēl kāds apbalvojums, kas arī tapis Norvēģijā, bet specializējas uz konkrētām nozarēm - astrofiziku, neiroloģiju un nanozinātni. Katra no tām izzina pasauli, kuru ikdienā ar acīm grūti saskatīt - cilvēka prātu, kosmosu tālu prom no planētas Zeme un sīksīku pasauli, ko dēvējam pat nano izmēra. Par šī gada Kavli balvas laureātu veikumu stāsta Latvijas Universitātes Ekskakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un "Starpspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Zviedru zinātnieka Kārļā Linneja devums dzīvnieku klasifikācijā Zviedru dabas zinātnieks Kārlis Linnejs bija pirmais, kurš  sāka klasificēt organismus dzīvnieku un augu valstīs, taču jau daudz senāk zinātnieki sāka iedalīt dzīvās būtnes dažādās kategorijās. Piemēram, Aristotelis dzīvniekus iedalīja tādos, kam ir asinis, un tādos, kam to nav, vai ūdens un sauszemes dzīvniekos. Par dzīvnieku klasifikācijas vēsturi un konkrēti Kārļa Linneja nopelniem šajā jomā, saruna ar bioloģijas zinātņu doktoru Dmitriju Teļnovu.   Antīkajā pasaulē vairāki dabas pētnieki mēģināja, tā teikt, salikt kastītēs  augus un dzīvniekus, tomēr Aristoteļa veidotā sistēma bija tā  labāk attīstītākā, un kā piemēru Dmitrijs Teļnovs min šī sengrieķu domātāja sadalījumu siltasiņu un aukstasiņu dzīvniekos. Pagrieziena punkts iestājās renesanses laikmetā,  kad sākās padziļināti pētījumi zinātnes laukā, kā teic D. Teļnovs, tad 1543. gadā ārsts un anatoms Andreass Vezālijs publicē septiņus sējumus par cilvēka anatomiju un 1545. gadā Padujas universitātē tika atvērts pasaulē pirmais botāniskais dārzs. Kā teic bioloģijas zinātņu doktors Dmitrijs Teļnovs, tad Linneja lielais nopelns ir tas, ka viņš radīja tādu dzīvnieku, gan augu nosaukumu  sistēmu, kas ir  vienkārša, viegli papildināma un ir universāla no valodas aspekta.  

Niektoré planéty skutočne môžu byť ploché, nie však tak, ako si to väčšina ľudí predstavuje.Je možné, že planéty v rannom štádiu svojho vzniku nevyzerajú ako guľa, ale ako lentilka a zaguľatia sa až neskôr. Čo by sa však stalo, ak by bola Zem, či iná planéta skutočne plochá? V podcaste SHARE sme sa pozreli na to, ako by to asi vyzeralo z pohľadu fyziky tak, ako jej dnes rozumieme. V podcaste sa rozprávajú redaktori Živé.sk Marek Jurčík a Maroš Žofčin.V podcaste hovoríme aj o týchto témach:Čo vieme o rannom štádiu vzniku planét.Podľa jednej z teórií planéty môžu byť v istej fáze skôr lentilky, než gule.Ak by Zem bola skutočne plochá, ako by to v praxi vyzeralo?Ako by na nej fungovala gravitácia?Mohla by mať magnetosféru či vulkanickú činnosť?Téme sa venujeme aj v týchto textoch:Zem nie je plochá, niektoré planéty však áno, zistila štúdia. Ako je to možné?Zarážajúce percento Slovákov verí v plochosť Zeme. Skončili sme priepastne horšie ako ČesiPrečo ľudia veria, že Zem je plochá? (Slnečná zostava 73)Podcast SHARE pripravuje magazín Živé.sk.

#121 Silný výber – PRVÝ POLEMICKÝ DIEL!  Keď sme minulý rok pred letnými prázdninami a dovolenkami vyzvali, aby si ľudia v zahraničí pozreli ponuky práce a bývania, boli sme za škarohlídov… No ale pokrok nezastavíš - dnes sme za predvídavých:-)... Ale aj keby sa celé naše z tých troch Slovensk odsťahovalo, debata sa neskončí - takže poďme ďalej v tejto polemike - čo sa stalo, deje, bude? A čo treba? Názory sa rôznia nielen na tvar Zeme - a my pridámä:-) svojich 50 centov… Silný výber. Bez hraníc. Váš obľúbený podcast môžete teraz podporiť aj cez náš Patreon, alebo kúpou šalomčeka: https://www.patreon.com/silnyvyber/membership  https://www.buymeacoffee.com/silny_vyber  Pripíjame a pripomíname: ďakujeme, pani prezidentka, gratulujeme bratom Čechom k titulu majstrov sveta v hokeji, narodky Janko Židek, Stiopa Zostepovič, Imro Valach, Marcel Buntaj, SPvR a meniny Tony Jašík a Ing. Sedlák, ten aj narodky. In memoriam Viktor Coj. No a mohlo by to byť lepšie, no…: https://podcastroka.sk/milacik/  Historický kalendár Jána Žideka (výber) júna 1991, pred 33 rokmi opustili Československo dočasne umiestnené sovietske vojská (73 500 + 40 000). Nechýbali nám ani deň! Pripili sme si s:  https://almdudler.com/en/  Endorse:  https://www.facebook.com/events/978979803808886/?ti=ls  Hudba v podcaste:  George Gershwin – Rhapsody in Blue Odporúčaná hudba:  IMT Smile – Cesty II. triedy https://www.youtube.com/watch?v=jo6eBkOElkI  Bobsan x Lara Abou Hamdan – No Sleeping https://www.youtube.com/watch?v=jXYgqbOACiM 

Klajā nākusi Zemes vēsturei veltīta grāmata - unikāls izdevums latviešu valodā. "Zeme pēdējos 540 miljonos gadu" ir līdz šim pilnvērtīgākais populārzinātniskais izdevums paleoģeogrāfijā latviešu valodā. Ar jauno izdevumu iepazīstina Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs. Tā ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesoru pērn aizsaulē aizsauktā valsts emeritētā zinātnieka, ģeologa Ojāra Āboltiņa un paleontologa, Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītāja Ervīna Lukševiča grāmata, kas saistošā valodā sniedz priekšstatu par galvenajiem ģeoloģiskās un paleoģeoloģiskās pagātnes notikumiem Zemes pēdējā garākajā vēstures posmā fanerozoja eonā. Kā grāmatas priekšvārdā norādījis asociētais profesors, ģeoloģijas zinātņu doktors Ivars Strautnieks, tā ir “ļoti nozīmīga un vajadzīga grāmata Latvijas sabiedrības izglītošanā”. Tā paredzēta plašam lasītāju lokam, un “to noteikti vajadzētu izlasīt daudziem, īpaši - atbildīgām personām un padomniekiem valsts pārvaldē, lai nepieņemtu sabiedrībai nelabvēlīgus lēmumus nezināšanas un nesaprašanas dēļ.” Putekšņi - seni Zemes vēstures liecinieki Zemes garoza ir kā Napoleona kūka, kā arhīvs, kur vairākos slāņos glabājas informācija par dabas vēsturi un viena no šīm slāņu sastāvdaļām ir putekšņi -  mikroskopiskas vienības, kas, neraugoties uz savu niecīgo apmēru, ir klātas ar izturīgu ārējo sieniņu. Tāpēc putekšņi var saglabāties bezskābekļa vidē, ezeru un purvu nogulumos pat tūkstošiem miljonu gadu ilgi. Vecākie saglabājušies ziedputekšņi ir vairāk nekā 120 miljoni gadu seni, saka ģeogrāfijas zinātņu doktore LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes  vadošā pētniece Laimdota Kalniņa. Kopā ar viņu mēģinām atklāt un saprast, ko un kādā veidā šie pagātnes liecinieki stāsta. Putekšņus pēta mikroskopā ar palielinājumu 400 – 1000 reizes un katrā paraugā tie identificēti un reģistrēti parasti 500 – 700 putekšņu. Laimdota Kalniņa nesen universitātē uzstājas ar publisku lekciju par putekšņiem un  putekļiem Lubāna apkārtnē un izrādās, ka putekšņi spēj pastāstīt ne tikai par dabas procesiem konkrētā vidē, bet arī par cilvēka klātbūtni. Runājot par smalkajiem pagātnes lieciniekiem, Laimdota Kalniņa pēta ne tikai putekšņus, bet arī putekļus, jo, piemēram, ogļu putekļi norāda uz to, ka vai nu  ir degusi apkārtējā vide, vai tur senais cilvēks ir piemēram cepis sev gaļu. Pētot putekšņus, var redzēt, ka arī pirms tūkstošiem gadu klimats ir mainījies, siltāki laika posmi mijušies ar aukstākiem un, ja šodien klimata izmaiņas galvenokārt tiek saistītas ar cilvēka saimniecisko darbību, tad senāk  tas noticis pats par sevi, vienkārši laika apstākļi mēdz mainīties.

Here's the latest news from the world of Omniglot. New language pages: Zeme, a Kuki-Chin-Naga language spoken in Assam, Manipur and Nagaland in the northeast of India. Borong, a Western Huon language spoken in Morobe Province of Papua New Guinea. Boko, an Eastern Mande language spoken in northern Benin and northern and western Nigeria. Vatlongos, […]

Prekvapivo pálivá téma – gulatosť Zeme sa znovu dostala na pretras. Kto prvý určil tvar Zeme? Čo všetko by na plochej Zemi nefungovalo poriadne? A prečo ľudia takýmto hypotézam vôbec veria? O tom všetkom naživo v Podcast parku diskutujú Jozef a Samuel. Podcastové hrnčeky a ponožky nájdete na stránke https://vedator.space/vedastore/ Vedátora môžete podporiť cez stránku Patreon https://www.patreon.com/Vedator_sk   Všetko ostatné nájdete tu https://linktr.ee/vedatorsk Vedátorský newsletter http://eepurl.com/gIm1y5

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Aleksandrs Kiršteins no apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums" (saraksts nr. 13), otrajā - Harijs Rokpelnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) (saraksts nr. 14).  

Aké zaujímavé udalosti sa stali vo svete ekológie a environmentalizmu za posledný mesiac? Čo by ste si z tejto problematiky nemali nechať ujsť? Vypočujte si 5 správ z ekológie, ktorým sme sa venovali:Ondrej Kameniar hovorí o tom, ako sa ochranári stavajú k odstrelu medveďa a čo robiť pri streteZo zistení iniciatívy My sme les vyplýva, že drevo z Tatranskej Javoriny odchádza do zahraničiaOchranári sa starajú o prírodné rezervácie a chcú v nich voľný pohyb peších ľudíVýrobcovia najobľúbenejších výrobkov švédskeho nábytkárskeho giganta získavajú drevo z posledných storočných lesov v EurópeTento rok to bol už 54. ročník Dňa Zeme. Pre rok 2024 sa niesol v hesle: 60-percentné zníženie produkcie plastov do roku 2040

Mne sa páčia muži, ktorí sú trošku pokrivení. Čo nespravíš pre sex? Zistil som milenkine heslo od pokecu a sledoval som, o čom si s kým píše. Do zlatníctva do Liptovského Mikuláša už nepôjdem nikdy. NEXT? KVETMI CHCELI ZMENIŤ SVET  https://open.spotify.com/episode/4TPnArD9LgBJXDcwcg5K3X?si=Ko1HqzXgSCCzo42VtmOzOw  Ak máte doma knihy, ktoré by mohli potešiť niekoho ďalšieho, vymeňte ich cez Knihovrátok. Celý postup nájdete na  www.knihovratok.sk  Dejepisný kvíz v réžii podcastu TAK BOLO s kratším podcastovým rozhovorom a príbehom z dielne TAK BOLO. 16. mája o 18:00 / Martinus/ Foxford Cafe na Obchodnej v Bratislave. Vstupenky na  www.zapotour.sk  Podcasty by ZAPO môžeš počúvať už aj na Youtube a nezabudni nám dať odber  https://www.youtube.com/@ZAPOTV   Produkcia @tri_nezname_official by ZAPO @zapoofficial 

Today's episode is about the astronaut Gene Cernan. In the Slovak lesson, you will learn new words from my dialogue. You will also learn how to ask “I'll keep my fingers crossed for you!“ in Slovak. At the end of this episode, you can find my dialogue about space and flying. Episode notesIn today's episode, I'm talking about the astronaut Gene Cernan. In the Slovak lesson, you are going to learn new words from my dialogue. You will also learn how to ask “I'll keep my fingers crossed for you!“ in Slovak. At the end of this episode, you can find a dialogue about space and flying. Slovak lesson1. lietanie (flying)2. lietadlo (a plane)3. tlak vzduchu (air pressure)4. rôzne plyny (various gases)5. dusík (nitrogen)6. kyslík (oxygen)7. oxid uhličitý (carbon dioxide)8. vesmír (universe)9. tajomstvo (secret)10. tajomstvá vesmíru (secrets of the universe)11. objavovanie (exploring)12. raketa (rocket)13. obežná dráha (orbit)14. mesiac (moon, also month)15. hviezda (star)16. galaxia (galaxy)17. Držím ti palce! (I'll keep my fingers crossed for you!)DIALOGUE:D: Hej, Miro, premýšľal si niekedy o tom, aké úžasné by bolo lietať?M: Áno, určite! Predstav si, vznášať sa po oblohe ako vták.D: Je šialené premýšľať o tom, ako môžu lietadlá lietať, však?M: No hej, sú také masívne a ťažké. Človek žasne, ako sa dokážu udržať vo vzduchu.D: Je to všetko vďaka princípom aerodynamiky. Vedel si, že krídla lietadla vytvárajú vztlak zmenou tlaku vzduchu okolo nich?M: Netušil som. To je skvelé! A keď už hovoríme o vzduchu, vedel si, že vzduch, ktorý dýchame, sa skladá z rôznych plynov?D: Áno, pamätám si, že som sa o tom učil na hodine fyziky. Dusík a kyslík tvoria väčšinu vzduchu, ktorý dýchame, no sú tu aj stopové plyny ako oxid uhličitý a hélium.M: Presne tak. Ale vieš, čo je ešte šialenejšie? Rakety vo vesmíre!D: Ach jaj! Vesmír a tajomstvá, ktoré ukrýva. S objavovaním vesmíru sme ešte vždy len na začiatku. M: No hej, vesmír je taký obrovský a zložitý. A tie miliardy hviezd a galaxií.D: Úžasné. Nedbal by som sa tam pozrieť. Vesmír ma jednoducho fascinuje.M: Tak sa staň astronautom. Potom ťa pošlú na obežnú dráhu okolo Zeme a možno aj na mesiac. D: Také jednoduché to zasa nie je. Ale za pokus to stojí. Už som poslal prihlášku na Technickú univerzitu v Bratislave.M: To je dobrý začiatok. Držím ti palce, aby ti všetko vyšlo tak, ako si želáš. Timestamps00:34 Introduction to the episode02:27 About astronaut Gene Cernan04:00 Fun fact 104:52 Fun fact 212:48 Slovak lesson18:37 Dialogue21:01 Dialogue with the English translation25:52 Final thoughtsIf you have any questions, send it to my email hello@bozenasslovak.com. Check my Instagram https://www.instagram.com/bozenasslovak/ where I am posting the pictures of what I am talking about on my podcast. Also, check my website https://www.bozenasslovak.com © All copywrites reserved to Bozena O Hilko LLC

Pri príležitosti prvého apríla sme sa zamysleli, ako si ho uctiť, a tak sme sa pozreli na Flat Earth Society.Už v 6. storočí pred Kristom Pytagoras presadzoval myšlienku guľovitej Zeme. O 2 600 rokov neskôr máme internet, vesmírny výskum a tisíce ľudí, ktorí si myslia, že Zem je placka.Kam siahajú počiatky Flat Earth Society? Čo bolo hnacím motorom? Kde v tom hrá rolu Biblia?O placatej konšpiračnej teórii sa v 73. epizóde Slnečnej zostavy rozprávajú Marián Psár a Matúš Toderiška. V 73. časti Slnečnej zostavy sa tiež dozviete:dokedy si starí Číňania mysleli, že Zem má tvar štvorca,ako Eratosthenes vyrátal obvod Zeme pomocou jednej palice,ako sa plochozemci snažili dokázať svoje tvrdenia a pohoreli.Podcast pripravuje magazín Živé.sk.

Oma mütoloogilist koosloomet esitavad Laima Jansone kandlel ja DJ Monsta (Uldis Cirulis).

Písal sa 1. november 1755, bola sobota, sviatok všetkých svätých. V portugalskom Lisabone sa veriaci práve zišli v kostoloch, aby si pripomenuli zosnulých, keď sa náhle zatriasla zem. Počas niekoľkých minút sa zrútila väčšina mesta, ktoré sa v tom čase radilo medzi najľudnatejšie a najbohatšie metropoly Európy. Hneď na to sa v Lisabone rozšíril požiar. Vystrašení ľudia z poškodených budov inštinktívne utekali k najbližšiemu voľnému priestranstvu, na pláž, pritom si mohli povšimnúť neobyčajný úkaz. More výrazne ustúpilo, aj o niekoľko sto metrov. Počiatočnú úľavu vystriedala po chvíli druhá a ešte väčšia hrôza. Zo západu sa na mesto valila obrovská viac než 10 metrová vlna cunami. To, čo nezničilo zemetrasenie, v nasledujúcich sekundách zmietol mohutný príval oceánu. Lisabonská katastrofa otriasla celou vtedajšou Európou. Teológovia a učenci sa pýtali, ako je vôbec možné vysvetliť nešťastie takého nepredstaviteľného rozsahu. Je to Boží trest, alebo je potrebné hľadať iný a racionálnejší výklad tejto udalosti? Aj táto katastrofa tak naštartovala hlbšie úvahy a stála na počiatku trvalejšieho vedeckého záujmu o neprebádané útroby Zeme. Jedným z výsledkov tohto záujmu je seizmológia – nová vedecká disciplína, ktorá výrazným spôsobom prispela k všeobecnému prírodovednému poznaniu a rozvoju ľudstva. Čo sa presne stalo v Lisabone pred takmer 270 rokmi? Ako si ľudia podobné udalosti v minulosti vysvetľovali a kedy sa podarilo učencom objasniť skutočné príčiny zemetrasení? A ako toto poznanie prispelo k nášmu materiálnemu, technologickému, ale k spoločenskému rozvoju? Jaro Valent z časopisu Historická revue a rozprával s prof. Petrom Moczom, vedúcim oddelenia fyziky Zeme na Fakulte matematiky, fyziky a informatiky na Univerzite Komenského v Bratislave a s Evou Rutšekovou, študentkou histórie na Filozofickej fakulte UK v Bratislave. – Podporte podcasty denníka SME kúpou prémiového predplatného a užívajte si podcasty bez reklamy na webe SME.sk alebo v mobilnej aplikácii SME.sk. Prémiové predplatné si kúpite na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠predplatne.sme.sk/podcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠jaroslav.valent@petitpress.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Všetky podcasty denníka SME nájdete na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte aj denný newsletter ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/suhrnsme⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Ďakujeme, že počúvate podcast Dejiny.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Naša obľúbená nepravidelná séria je o ženách, ktoré aj napriek predsudkom posunuli vedu vpred. Čím bola Inge Lehmann výnimočná? Z čoho sa skladá jadro Zeme? A aké vlny sa Zemou šíria? O tom všetkom diskutujú Jozef a Samuel. Podcast vzniká v spolupráci so SME.    Podcast môžete sledovať cez našu aplikáciu, kam môžete posielať svoje FAQ dobré otázky iOS https://apps.apple.com/us/app/ved%C3%A1tor/id6450903066   Android https://play.google.com/store/apps/details?id=sk.vedator.vedator_app Podcastové hrnčeky a ponožky nájdete na stránke https://vedator.space/vedastore/ Vedátora môžete podporiť cez stránku Patreon https://www.patreon.com/Vedator_sk Všetko ostatné nájdete tu https://linktr.ee/vedatorsk Vedátorský newsletter http://eepurl.com/gIm1y5

Je to nepravdepodobné. No vedci sa teraz pozreli, čo by sa stalo v prípade, ak by okolo našej slnečnej sústavy prešla zablúdená hviezda. Znamenalo by to koniec Zeme? A ako by sa zmenili obežné dráhy planét? Iný tím vedcov sa zase pozrel na korelácie medzi hudobným vkusom a našim etickým kompasom. Viac sa dozviete v podcaste TECH_FM.

Vyplňte podcastový prieskum a pomôžte nám zlepšiť váš poslucháčsky zážitok: https://forms.office.com/e/7hfFpLaMgz Saturn príde o svoje prstence. Teda, nie naozaj, aspoň nie zatiaľ... ale z nášho pohľadu nebudú vidieť. Pretože, nuž, aj Saturn má svoje ročné obdobia. Tento týždeň sa v podcaste Zoom pozrieme do vesmíru, zistíme, či môže soľ spôsobovať cukrovku a dozvieme sa, ako je to s deťmi a časom stráveným pred obrazovkami. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.

Prečo je Bajkonur v Kazachstane a dá sa z trosiek rakiet postaviť príbytok? Akú životnosť majú kozmické objekty a kde končia, keď doslúžia? Ako zaplnená je naša obežná dráha? Čo sa deje s odpadom, ktorý vyprodukujú kozmonauti? Môže byť nekonečný vesmír skládkou odpadu zo Zeme - koľko stojí vynesenie jedného kilogramu materiálu na orbitu? A prečo sa Ivan Bella považuje za šťastného človeka? V relácii Pravda o klíme vám toto všetko exkluzívne prezradí prvý slovenský kozmonaut Ivan Bella.

Moje dokumenty sú predovšetkým o úcte a rešpekte k našej planéte. Žijeme na najkrajšej planéte vo vesmíre a musíme si to vážiť a byť štastný z každej chvíle, ktorú na nej môžeme prežívať, tvrdí neúnavný cestovateľ a medzinárodne oceňovaný dokumentarista Pavol Barabáš. Prešiel prakticky celý svet, vrátane Severného či južného pólu, za svoj domov a pevný bod v živote však považuje Vysoká Tatry. Dosiahol Severný aj Južný pól, stál na vrchole najvyššej hory sveta, žil s Pygmejmi v Keni, aj s kmeňom Suri v Etiópií. Prešiel také ťažké kaňony ako Trou de Fer či Bras Magasin a aktuálne sa vrátil zo splavu Veľkého kaňonu. Tam všade spoznával našu planétu a popritom nakrútil viac ako 4 desiatky oceňovaných dokumentárnych filmov, napríklad aj o našich horských vodcoch a kráse Vysokých Tatier, kde našiel svoj domov. Za domov však považuje celú našu planétu. Cestovateľ a dokumentarista Pavol Barabáš. Držiteľ Slnka v sieti i Krištáľového krídla.Aká je naša planéta očami cestovateľa Barabáša, čo objavil keď žil s domorodcami, ktorý sú ešte neskazení modernou civilizáciou a čo sa o sebe dozvedel keď bol vystavený extrémom polárnika či na vrchole Mount Everestu? A čo ho vlastne ženie zas a znova objavovať tie najodľahlejšie kúty Zeme a čo nám chce povedať svojimi dokumentami?Počúvate Ráno Nahlas,dnes s cestovateľom a dokumentaristom Pavlom Barabášom. Pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský Mentioned in this episode:Fico - Posadnuty mocouhttps://obchod.aktuality.sk/kniha-fico/?utm_source=aktuality.sk&utm_medium=article&utm_campaign=Kampan-FICO&utm_content=clanok&_ga=2.9252341.1308956659.1694332041-839733276.1655709953Fico - Posadnutý mocou