Podcasts about Zeme

Akadémia mladých vedcov z Dolnej zeme: jej cieľom je podporiť talentovaných mladých Slovákov žijúcich v zahraničí, rozvíjať ich záujem o vedu a výskum a zároveň posilňovať vzťahy medzi slovenskými komunitami v zahraničí. Na 1. ročníku akadémie, ktorej témou bol „Život a smrť bunky“, sa zúčastnili mladí vedci zo slovenských gymnázií a stredných škôl z Békešskej Čaby, Budapešti, Báčskeho Petrovca, Nového Sadu, Nadlaku, Kovačice a Bodonoša; Krajanská redakcia RSI bola mediálnym partnerom podujatia. Hudobná novinka – Adam Ďurica – Iskrí;

Neparasts salmu būtņu uguns rituāls uz ūdens ir sena pirmsjāņu tradīcija, kas joprojām saglabājusies Kazdangas pusē Dienvidkurzemē. Un to pamanījuši arī netālās Liepājas kā nākamā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas rīkotāji, kas programmu veido ar saukli „(Ne)miera zeme”. Nākamgad Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgā Jāņu svinības plānotas arī kā daļa no "Liepāja 2027" projekta. Šogad notikumus ieskandinās Kazdangā. Lai sagatavotos saulgriežu notikumiem šajā gadā un gatavotos uzņemt viesus nākamajā, aizvadīts meistarklašu cikls "Jāņi lauku sētās". Dalībnieki varēja apgūt teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas tradicionālu Jāņu svinību rīkošanā. Kā tad var turpināt tradīcijas, ikviens varēs novērtēt arī svētdien, 21. jūnijā, Kazdangā - būs gan zaļumballe, gan koncerti, gan dažādas darbnīcas. Turklāt te varēs smelties iespaidus, kā nākamgad svinības turpināsies, uzņemot Eiropas kultūras galvaspilsētas un šī reģiona viesus. 

Táto relácia vznikla vďaka našim podporovateľom. Pridajte sa k nim, prosím, teraz aj vy na: https://podpora.postoj.sk/podporte-najsilnejsie-konzervativne-medium?referral_source=youtube&referral_campaign=youtube&referral_content=destinacia_vesmir&utm_source=youtube. Ďakujeme. Spolupracovník Postoja Michal Novota a redaktor Lukáš Krivošík rozoberajú aktuality i históriu výskumu vesmíru. V úvode, venovanom aktuálnym udalostiam rozoberú napríklad tieto témy: Český astronaut Aleš Svoboda poletí o rok na Medzinárodnú vesmírnu stanicu. Česi diskutujú, či sa to oplatí. Poznáme posádku misie Artemis III, NASA tiež predstavila plán výstavby základne na povrchu Mesiaca. Test novej generácie Starship dopadol skoro dobre, statický test New Glenn už menej, vybuchla rampa LC-36, budú zdržania. Cez víkend médiá dramaticky informovali o evakuácii ISS, ako to bolo naozaj? Sonda Psyche obletela Mars a poslala krásne zábery. HST a JWST galaxia M88, fotografia mesiaca. Videonávrat k Artemis II – záber odpojenia modulu Integrity od ESM. Do vesmíru vyštartovala európska sonda Smile, bude skúmať magnetosféru Zeme. V historickej časti sa budeme venovať sovietskemu projektu Almaz. V 70. rokoch Sovieti vypustili na obežnú dráhu niekoľko vesmírnych staníc, ktoré mali vojenský význam. Jedna z nich, Saľut 3, bola dokonca vyzbrojená kanónom.

2026. gada vasaras sezonu Dzintaru koncertzālē atklāj ar īpašu koncertu, svinot koncertzāles 90 gadu jubileju. Kādi ir jaunās vadības plāni? Kultūras rondo stāsta Dzintaru koncertzāles valdes locekle Iveta Grigule-Peterse. 29. maijā Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā skanēs komponista Jēkaba Jančevska koncertsvītas "Zeme, kas dzied" pirmatskaņojums. Muzicēs māsas Kristine Balanas (vijole) un Margarita Balanas (čells), solisti Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) un Rihards Millers (bass), jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī Festivāla orķestris diriģenta Aivja Gretera vadībā. No 2. līdz 7. jūnijam Jūrmala kļūs par pasaules opermūzikas centru, jo Dzintaru koncertzālē norisināsies 44. Starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss – viens no prestižākajiem notikumiem operas pasaulē. Vasaras programmu papildinās ikgadējais Jūrmalas festivāls, kas norisināsies no 12. līdz 18.jūlijam, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu koncertprogrammu. Festivāls sāksies ar tradicionālo ērģelnieces Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē.

Prečo je hélium najväčším chemickým introvertom? Ako sa stalo, že sme ho objavili skôr na Slnku než na Zemi? Ako dokáže v stave súpratekutosti bez trenia vyliezť z pohára? A prečo nám zo Zeme nenávratne uniká do vesmíru? O tom všetkom diskutujú Jozef a Samuel s hosťom Jurajom Tekelom.   Podcast vzniká v spolupráci so SME.    https://www.finax.eu/affiliate/vedator/register Každý, kto si otvorí účet vo Finaxe cez link v popise získa správu vkladov do 2000 Eur na 3 roky bez poplatkov. Platí do 30. 6. 2026   S investovaním je spojené riziko.   Bonusové epizódy a extra obsah k podcastom nájdete na https://herohero.co/vedator   Samuelova nová kniha už je v predaji https://www.martinus.sk/3600333-limity-poznania/kniha   Otázky nám môžete nahrávať tu https://www.speakpipe.com/vedator Podcastové hrnčeky a ponožky nájdete na stránke https://vedator.space/vedastore/ Všetko ostatné nájdete tu https://linktr.ee/vedatorsk Vedátorský newsletter http://eepurl.com/gIm1y5

1. Perzský záliv je naďalej zablokovaný, dohoda USA s Iránom je v nedohľadne 2. Slovensko investuje málo a málo efektívne  3. Pôdohospodárskej platobnej agentúre znova hrozí odobratie akreditácie 4. Diagnóza Zeme (v deň jej sviatku): Celkové zlyhávanie organizmu 

Pri príležitosti blížiaceho sa Dňa Zeme sme dnes upriamili našu pozornosť na pôdu. Rozprávali sme sa s výrobcom organických hnojív z ovčej vlny a predsedom Asociácie výrobcov organických hnojív, ako inak o výžive pôdy, ale aj o biotechnológiách, ktoré dokážu pomáhať vo svetovom meradle. | Hosť: Štefan Szöke. | Moderuje: Martin Jurčo. | Talkshow Hosť Rádia Regina Západ pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Regina Západ, RRZ.

Človek sa dostal najďalej od našej planéty ako kedykoľvek predtým. Postarala sa o to lunárna vesmírna misia Artemis 2, prvá misia pilotovaná ľudskou posádkou od roku 1972. Na zem už poslal aj historické zábery Zeme, ktorá zapadá za horizont Mesiaca, či fotografie odvrátenej strany nášho vesmírneho satelitu. Misia Artemis 2 vyštartovala k mesiacu pred deviatimi dňami. Návrat posádky so zostupom do Tichého oceánu je naplánovaný na zajtra.Ako teda celá misia prebieha? Čo všetko na nej astronauti zistili a aké sú ich úlohy? Aké rekordy už misia prekonala? Prečo sa ľudstvo vracia k mesiacu až po dlhých 54 rokoch od misie Apollo 17? A čo si od toho v čase zúriacich vojen na Zemi sľubujeme? Braňo Závodský sa rozprával s predsedom Slovenskej organizácie pre vesmírne aktivity Jakubom Kapušom.

Stāsta žurnālists un ceļotājs Ingus Bērziņš; pārraides producente – Rūta Paula  Par Eldorado ir dzirdējis katrs. Teiksmaino pilsētu no zelta, ko 16. gadsimtā tik izmisīgi meklēja konkistadori, piemin jau Miltons "Zaudētajā paradīzē" un Voltērs "Kandidā". Četru gadsimtu laikā par to sarakstīti romāni, uzņemtas spēlfilmas un animācijas filmas, tā minēta poēmās, klasiskās mūzikas un popmūzikas kompozīcijās. "Meklēt savu eldorado" novēl banālās apsveikumu kartītēs, par "Eldorado" sauc veikalu tīklus un dažādus produktus visur pasaulē. Kur patiesībā atradās Eldorado? Droši vien vēsturiski korektāks jautājums būtu – kur to meklēja? Pirmais priekšstats no kaut kur kaut kad lasītā vai redzētā – vai nu Amazones džungļos, vai tuksnesī Meksikas ziemeļos. Pēc inku un acteku impēriju sagrāves eiropiešu alkas pēc arvien vairāk un vairāk zelta nebija apmierinātas. Aizvien jaunas un jaunas ekspedīcijas ietiecās dziļāk jaunajā pasaulē. Viena no vadzvaigznēm šajās ekspedīcijās bija – atrast neizsakāmo bagātību pilsētu vai zemi, par kuru klīst tik brīnišķīgas leģendas. Konkistadori tā arī neatrada nevienu pilsētu, kura būtu celta no zelta vai kurā no zelta darinātu priekšmetu skaits būtu tik nozīmīgs, lai varētu teikt – jā, leģenda nu ir apstiprināta. Tomēr vispamatotākās pretenzijas uz Eldorado ir Gvatavitas ezeram, kas atrodas nepilnus 60 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kolumbijas galvaspilsētas Bogotas. Gvatavitas ezers ir gandrīz nevainojami apaļš, tā platums – aptuveni 20 hektāru. To apjož virs apkārtējās ielejas paaugstināta mala, tāpēc tas atgādina krāteri un attiecīgi par tā izcelsmi ir dažādi minējumi – to starpā meteorīta trieciens vai izdzisis neliels vulkāns. Ticamāks gan esot skaidrojums, ka apakšzemē izkusušas sāls iegulas, radot regulāras formas iebrukumu. Zeme ap Bogotu savulaik bija muisku tautas dzimtene. Savukārt muiskiem īpatnā ezera forma izsenis bijis labs pamudinājums vietu uzskatīt par svētu. Muiski bija prasmīgi zeltkaļi. Piemēram, viens no Bogotas nozīmīgākajiem muzejiem ir tieši Zelta muzejs, kur var apskatīt apbrīnojamu klāstu ar dažādiem no zelta izgatavotiem priekšmetiem, kas radušies Dienvidamerikas teritorijā, it īpaši tagadējā Kolumbijā. Un te stāstā jāievieš pavērsiens, kas skaidro, kāpēc tieši muisku zeme ir vistuvākā vieta Eldorado leģendai. Spāņu valodā Eldorado nozīmē Zelta cilvēks. Lai arī, kā jau minēts, šo nosaukumu attiecina uz ģeogrāfisku vietu – pilsētu vai pat veselu novadu vai valsti, vārda pirmssākumi ir meklējami spāņu saklausītos nostāstos par vietējo karali, kurš esot tik bagāts, ka pārklāj sevi ar zeltu. Savukārt viena no muisku tradīcijām, bija – ikreiz, kad amatā stājās jauns valdnieks, viņu pārklāja ar zelta putekļiem un iegremdēja Gvatavitas ezerā, lai tā sniegtu dāvanas ezera dievietei un nodrošinātu labus laikus. Bez no valdnieka noskalotā zelta dieviete saņēma arī daudz citu zelta priekšmetu, kas tika iemesti ezera dzīlēs. 1537. gadā Gonzalo de Kesada no Kordovas (starp citu, interesantā kārtā attāls radinieks gan Hernānam Kortesam, gan Francisko Pizarro) iekaroja novadus ap tagadējo Bogotu un uzzināja par "zelta ezeru". Gonzalo brālis Hernāns 1547. gadā veica pirmo neveiksmīgo Gvatavitas nosusināšanas pasākumu, mēģinot ūdeni izsmelt ar spaiņiem. Daudz mērķtiecīgāks savā alkatībā bija Antonio Sepulveda, kurš 1562. gadā saņēma Spānijas karaļa licenci ezera nosusināšanai. Šoreiz pamatiedzīvotāji tika sadzīti grāvja rakšanai, lai pārrautu krātera sienas. Varam vien iedomāties, ko juta nelaimīgie, kam pašu rokām bija jāiznīcina savas tautas svētvieta. Sepulvedam izdevās pazemināt ezera līmeni tikai par dažiem metriem un tikt tikai pie dažiem zelta gabaliem. Runā, ka Sepulveda esot miris nabadzībā. Mēģinājumi rakt jaunas tranšejas un tuneļus turpinājās līdz pat 20. gadsimta sākumam, šim nolūkam dažādos vēstures brīžos dažādās valstīs pat dibināja akciju sabiedrības. Tomēr par laimi balto cilvēku guvums tā arī nesasniedza tādu līmeni, lai kaut metaforiskā nozīmē varētu teikt – Eldorado ir tikusi atklāta. Mūsdienās zelta meklēšana Gvatavitas ezerā ir aizliegta.  

Spolupracovník Postoja Michal Novota a redaktor Lukáš Krivošík sa rozprávajú o aktualitách i dejinách skúmanie vesmíru. Aktuálne témy dnešnej videorelácie: Boeing čelí kritike z NASA pre Starliner Crew 12 úspešne na ISS. Čakáme na výsledky druhého WDR Artemis II, poletí sa v marci? Vŕtanie na Marse, sonda Curiosity. Test záchrannej rakety novej cinskej kozmickej lode. Aj Musk dáva prednosť Mesiacu pred Marsom - preteky titanov s Blue Origin. Problémy so SRB rakety Vulcan - podobnost s raketoplánom Challenger? Trenčín na Copernicus POD. Prstencové zatmenie Slnka na Antarktíde z orbity. Okúzlujúce prúdenie nad Floridou - diaľkový prieskum Zeme. Štyridsiate výročie základného bloku stanice Mir. Piate výročie pristátia roveru Perseverance na Marse. Historická téma: Misia Apollo 14, ktorá letela na Mesiac v roku 1971, mala v náplni to, čo bolo programom nešťastnej trinástky. No aj tento let sprevádzali problémy. Zúčastnil sa ho aj Alan Shepard, druhý človek a prvý Američan vo vesmíre, ktorý je v tieni Jurija Gagarina. Šťastnejší priebeh mala misia Apollo 15 o niekoľko mesiacov neskôr. Dôležitejšiu úlohu tu zohrávala veda. Astronauti doniesli na Zem 77 kilogramov hornín. A po povrchu Mesiaca sa presúvali pozoruhodným štvorkolesovým lunárnym vozidlom. Astronaut James Irwin mal na tejto misii srdečné potiaže. Do problémov sa však dostala celá trojica účastníkov letu kvôli kurióznemu spôsobu, akým si astronauti chceli privyrobiť.

Dlho očakávaný štart misie Artemis 2, ktorá má po 50 rokoch vrátiť ľudí k Mesiacu, sa posúva. Pôvodný februárový termín padol kvôli technickým problémom s únikom paliva. Tento odklad nám však dáva priestor pozrieť sa na to, čo astronautov čaká tam, kam sa ISS nikdy nedostala – v hlbokom vesmíre.Pobyt mimo ochranného obalu Zeme prináša riziká, o ktorých sa často nehovorí. Vedeli ste, že astronauti môžu vo vesmíre oslepnúť kvôli tlaku tekutín v lebke? Alebo že bežné lieky sa vplyvom radiácie môžu stať toxickými?O tom, prečo sa Artemis 2 odkladá, ako dopadla slávna štúdia dvojičiek (Scott a Mark Kellyovci) a prečo posádka stanice Skylab v minulosti vyhlásila vzburu a vypla rádio, sa v podcaste SHARE rozpráva moderátor Maroš Žofčin s astrofyzikom a redaktorom Živé.sk Marekom Jurčíkom.Pripravte sa na budúcnosť s knihou od redaktorov Živé.sk „Umelá inteligencia: Pripravte sa na budúcnosť“. Teraz ju máme aj v elektronickej verzii. Nájdete ju na obchod.aktuality.sk.TIP: https://zive.aktuality.sk/clanok/0RfdZVW/nahliadnite-do-buducnosti-vydavame-knihu-o-umelej-inteligencii/V podcaste hovoríme aj o týchto témach:Zdravotné riziká dlhodobého pobytu vo vesmíre.Štúdia dvojičiek: Astronaut Scott Kelly vo vesmíre omladol.Lieky vo vesmíre, vplyv radiácie či beztiažového stavu.Psychika a vzbura: Prípad stanice Skylab, kedy posádka kvôli frustrácii a prepracovaniu prerušila kontakt so Zemou.Podcast SHARE pripravuje magazín Živé.sk.

Druhý dekarbonizačný diel je hotový.V sérii troch podcastov rozoberáme model uhlíkovej neutrality Slovenska, ktorí predstavili analytici IEP na ministerstve životného prostredia. Tentokrát sme spovedali Mareka Murína, ďalšieho zo spoluautorov tejto štúdie a pustili sme sa do zásadných oblastí:1) Je uhlíková stopa pasúcich sa kráv nižšia a ako zvyšovať dobu ich dožitia?2) Ako sa zachytáva uhlík, ako ho dokážeme využiť, a koľko to stojí3) Prečo neutralitu do roku 2050 nedosiahneme sadením stromov4) Ako dokáže veterná kalamita zredukovať záchyty lesov takmer na nulu5) Prečo nie je ťažba ako ťažba a objem biomasy môže rásť, aj keď ťažba dreva klesá6) Je spaľovanie biomasy uhlíkovo neutrálne?7) Koľko stojí zachytávanie uhlíka a prečo by ste mali poznať Golianovo8) Ako sa vyrábajú syntetické palivá a prečo sú drahé9) Pomôže biouhlík oceliarom?10) Ostane vysoká pec v Košiciach?11) Vodík, vodík, vodík – čo stále nevieme*12) Koľko ušetríme na vykurovaní vďaka otepľovaniu Zeme?13) Skvelé otázky našich fanúšikovV treťom diele dekarbonizačnej série sa budeme baviť o makroekonomických výsledkoch tohto modelovania a dostaneme sa aj k otázke – kto a koľko za to zaplatí. Stay tunedLink na prvý diel: https://www.youtube.com/watch?v=2mGlVnfxtXUPoznámka: Niekedy si človek nespomenie na úplne presné číslo, preto k výkonu vodíkových elektrolyzérov uvádzame upresnenie:Inštalovaný výkon elektrolyzérov pre výrobu vodíka a syntetických palív bude predstavovať 2,6 GW. So spotrebou elektriny približne 16 TWh rocne.Technicky potenciál bioplynu je odhadnutý v Cestovnej mape pripravovanej MPRV, MZP, NPPC, ÚKSÚP na 10TWh.Nppc.sk/repower/vystupy-a-vysledky-projektu/menu-katalogy/mapa-obehoveho-hospodarstva-obsah

Ja Zemi pēc daudziem tūkstošiem gadu apciemotu kādas svešas būtnes, ko tās uzzinātu, veicot izrakumus? Kādas liecības par mūsu sadzīvi un saimniekošanu uz planētas Zeme 21. gadsimtā glabā nogulumi? Plastmasa, radiācija, betons un sintētiskais tekstils - kas paliks zemē tūkstošiem gadu? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis, radiācijas ķīmiķe, zinātniskā konsultante Gunta Ķizāne un hidrobioloģe, zinātniskā institūta BIOR Akvakultūras pētniecības un inovāciju infrastruktūras centra vadītāja Inta Dimante-Deimantoviča. Grebu pilskalns un Grebu Bļodas kalns – Gada arheoloģiskais piemineklis 2026 Latvijas arheologu biedrība par Latvijas 2026. gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies divus blakus esošus pilskalnus – Grebu pilskalnu un Grebu Bļodas kalnu – pilskalnu, kas atrodas Dikļu pagastā Valmieras novadā. Starp citu, abus pilskalnus pirmais uzmērījis Ernests Brastiņš un viņš arī pirmais izteicis ideju, ka Grebu pilskalnu vai šo apkārtni varētu saistīt ar iespējamo Metsepoles zemes centru jeb Metsepoles pils atrašanās vietu. Gada arheoloģiskais piemineklis ir nominācija, ko līdzās citiem Latvijas dabas un kultūrvēstures simboliem kopš 2014. gada nosauc Latvijas Arheologu biedrība. Pirmo reizi šī nominācija savulaik piešķirta Veckuldīgas pilskalnam, pagājušajā gadā - Lagzdīnes pilskalnam, taču tie nav tikai pilskalni, kas iegūst nomināciju, tās bijušas arī upuralas, senpilsētas un citas vietas. Saruna ar Mārci Kalniņu, Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētāju, viņš arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieks, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs un eksperts. Vispirms interesējamies, pēc kāda principa tiek noteikts gada arheoloģiskā pieminekļa statuss. Vai tā ir vieta, kas daudz pētīta? Varbūt pretēji - tāda, par kuru trūkst pētījumu? Iespējams, kāda mistiska senvieta. Mārcis Kalniņš norāda, ka visi šie faktori var kalpot kā noteicošie.

Rozhovor so slovenskou astrobiologičkou, marsonautkou, veliteľkou simulovaných misií a expertkou na extrémofily Michaelou Musilovou o ceste na Mars, prekonávaní prekážokči o jej najnovšej výzve – niekoľkodňovej izolácii pod hladinou vody v úlohe veliteľky simulovanej misie.V podcaste vedkyňa prezrádza, prečo vás môže silná alergia (napríklad na mango) vyradiť z výberového konania na astronauta, aké má sama šance letieť do vesmíru, ktorá krajina je podľa nej najbližšie k letu na Mars a ako by mohlo vyzerať ľudské prebývanie mimo Zeme, zatiaľ aspoň v teoretickej rovine. Doktorka Musilová vysvetľuje aj to, prečo sa gigatony ľadu v Grónsku topia okrem iného aj vplyvom pôsobenia extrémofilov.Predstavíme vznik novej analógovej stanice simulovaných vesmírnych misií v Rožňave ako prvého zariadenia svojho druhu na Slovensku, ktorá slúži študentom, ale aj širokej verejnosti.  Dr. Michaela Musilová je astrobiologička a marsonautka, ktorá viedla viac ako tridsať simulovaných misií na Mars a na Mesiac pod záštitou agentúr NASA, ESA a viacerých medzinárodných organizácií. Získala množstvo prestížnych ocenení, napríklad Women in Aerospace – Europe Young Professional Award, Emerging Space Leaders Grant či zaradenie do rebríčka Forbes 30 pod 30. Pôsobí aj ako popularizátorka vedy a prednáša po celom svete. O jej živote vyšla kniha s názvom Žena z Marsu, ktorej je spoluautorkou. O podcastePodcast VEDA NA DOSAH vznikol preto, aby sa k slovu dostali naše odborníčky a naši odborníci. Slovenská veda je plná osobností, ktoré denne objavujú svet, aby sa nám mohlo ľahšie žiť. V epizódach môžete počuť výskumníkov z rôznych vedeckých oblastí.Všetky podcasty VEDA NA DOSAH sú dostupné na stránke vedanadosah.sk, na YouTube CVTI SR, cezaplikácie Spotify a Apple Podcasts a na ďalších streamovacích platformách. Nahrávanie podcastu prebehlo v priestoroch NIVaM. Podcasty z oblasti školstva si môžete vypočuť na https://nivam.sk/?s=podcast.

Neskatoties uz to, ka naftas produkti, visticamāk, ir uz palikšanu pasaulē vēl daudz desmitgades, vairs nav pārsteigums, ka pat veselas pilsētas pasaulē pārtiek no saules vai vēja radītas enerģijas. Nozarē aizvien izskan apgalvojums, ka tehnoloģijas ir izstrādātas tādā līmenī, ka šodien planētu Zeme varētu nodrošināt ar elektrību, kas radīta bez emisijām. Cik pamatots ir šāds apgalvojums un ko par to saka pētnieki, kas strādā ar šīm tehnoloģijām? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūra (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks Gints Kučinskis un LU CFI vadošais pētnieks Raitis Gržibovskis.  

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. 34. nedeľa v Cezročnom období – Nášho Pána Ježiša Krista, Kráľa neba i zeme (slávnosť) 2 Sam 5, 1-3 Ž 122, 1-2. 4-5 R.: S radosťou pôjdeme do domu Pánovho. Kol 1, 12-20 Lk 23, 35b-43 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Bol to všestranný umelec, ktorý miloval Slovensko celým svojim srdcom. Karol Plicka sa preslávil nielen ako zberateľ ľudovej hudby, ale aj ako priekopník slovenskej fotografie. Spoznajte túto významnú osobnosť našej histórie na výstave s názvom „Karol Plicka. Obrazy zeme“. Ďuro Šimo vás na ňu zoberie do Slovenského národného múzea v Martine v tejto epizóde V múzeu. | SNM v Martine; Výstava: Karol Plicka. Obrazy zeme. | Náučnú reláciu V múzeu s Ďurom Šimkom pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Vysielame každý piatok po 20. hodine.

„Okrem toho, že je proti totalitným ambíciám, ktoré predstavuje táto garnitúra, tohtoročný November je aj proti hlúposti a babráctvu,“ hovorí Ladislav Snopko, osobnosť Novembra'89.Dážď, chlad a vietor novembrových námestí a napriek tomu desaťtisíce naprieč vekovým spektrom. Teplo a pohodlné sedenie nitrianskej haly a podľa experta poldruha tisíca zväčša starších dôchodcov. A ak prví šli do nepohody slovenských miest po vlastných, tých druhých si do Nitry zviezol Ficov Smer. Naviac, niektorých v domnení, že idú za kultúrou.A ak desaťtisíce zmrznutých po celej krajine kričali „dosť bolo Fica“, v Nitra – on premiér – pozýval na hity Karola Duchoňa. A že Slovensko normálne žilo a tvorilo aj pred Novembrom'89, že tu máme priveľa politických strán alebo že je potrebné otvoriť vyšetrovanie Kuciakovej vraždy - pre Epsteinovu komunikáciu s „Mirom“.A Ficova stranícka dvojka – Tibor Gašpar – sa z Nitry virtuálne pýtal námestí, proti čomu protestujú, ak aktuálna vládna väčšina vzišla z demokratických volieb.Z mrazu a dažďa bratislavského Námestia slobody však prišla virtuálna odpoveď: „proti ficovskej lúzokracii“, ktorá chcela ešte aj sviatok - symbol - obrať o jeho sviatočnosť. Jej autorom je jeden z mužov Novembra spred 36-ich rokov Ladislav Snopko. Tohtoročný 17. november označuje za tretí najdôležitejší v dejinách. Budem sa pýtať, prečo?„To, čo sa začína diať na Slovensku, smeruje k tomu, voči čomu bojovali sedemnáste novembre rokov 1939 a 1989,“ hovorí Snopko. „Okrem toho, že je proti totalitným ambíciám, ktoré predstavuje táto garnitúra, tohtoročný November je aj proti hlúposti a babráctvu. Žiaden fašista nespochybňoval guľatosť Zeme. Ja ho deklarujem ako boj proti úpadku vzdelanosti,“ dopĺňa.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

„Okrem toho, že je proti totalitným ambíciám, ktoré predstavuje táto garnitúra, tohtoročný November je aj proti hlúposti a babráctvu,“ hovorí Ladislav Snopko, osobnosť Novembra'89.Dážď, chlad a vietor novembrových námestí a napriek tomu desaťtisíce naprieč vekovým spektrom. Teplo a pohodlné sedenie nitrianskej haly a podľa experta poldruha tisíca zväčša starších dôchodcov. A ak prví šli do nepohody slovenských miest po vlastných, tých druhých si do Nitry zviezol Ficov Smer. Naviac, niektorých v domnení, že idú za kultúrou.A ak desaťtisíce zmrznutých po celej krajine kričali „dosť bolo Fica“, v Nitra – on premiér – pozýval na hity Karola Duchoňa. A že Slovensko normálne žilo a tvorilo aj pred Novembrom'89, že tu máme priveľa politických strán alebo že je potrebné otvoriť vyšetrovanie Kuciakovej vraždy - pre Epsteinovu komunikáciu s „Mirom“.A Ficova stranícka dvojka – Tibor Gašpar – sa z Nitry virtuálne pýtal námestí, proti čomu protestujú, ak aktuálna vládna väčšina vzišla z demokratických volieb.Z mrazu a dažďa bratislavského Námestia slobody však prišla virtuálna odpoveď: „proti ficovskej lúzokracii“, ktorá chcela ešte aj sviatok - symbol - obrať o jeho sviatočnosť. Jej autorom je jeden z mužov Novembra spred 36-ich rokov Ladislav Snopko. Tohtoročný 17. november označuje za tretí najdôležitejší v dejinách. Budem sa pýtať, prečo?„To, čo sa začína diať na Slovensku, smeruje k tomu, voči čomu bojovali sedemnáste novembre rokov 1939 a 1989,“ hovorí Snopko. „Okrem toho, že je proti totalitným ambíciám, ktoré predstavuje táto garnitúra, tohtoročný November je aj proti hlúposti a babráctvu. Žiaden fašista nespochybňoval guľatosť Zeme. Ja ho deklarujem ako boj proti úpadku vzdelanosti,“ dopĺňa.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Cez našu slnečnú sústavu práve letí neznámy objekt označený ako 3I/ATLAS. Je to len tretí známy návštevník z medzihviezdneho priestoru, no už stihol vyvolať búrlivé diskusie. Kým väčšina vedcov ho považuje za kométu, sú aj takí, podľa ktorých by mohlo ísť o mimozemskú sondu.Čo na tomto objekte nesedí? Prečo ho sledujeme nielen zo Zeme, ale aj z Marsu a prečo sa oň zaujíma aj sonda smerujúca k Jupiteru?V novom dieli podcastu SHARE sa Maroš Žofčin rozpráva s astrofyzikom a redaktorom Živé.sk Marekom Jurčíkom o najnovších zisteniach týkajúcich sa 3I/ATLAS, o jeho zvláštnych „tryskách“, nezvyčajnej dráhe a o tom, či sa nám podarí definitívne určiť jeho pôvod.Pripravte sa na budúcnosť s knihou od redaktorov Živé.sk „Umelá inteligencia: Pripravte sa na budúcnosť“. Teraz aj ako ebook! TIP: https://zive.aktuality.sk/clanok/0RfdZVW/nahliadnite-do-buducnosti-vydavame-knihu-o-umelej-inteligencii/V podcaste hovoríme aj o týchto témach:Čo je 3I/ATLAS a prečo je jeho objav taký zaujímavý.Anomálie objektu: Nezvyčajná dráha, „anti-chvost“ a chemické zloženie.Mohlo by ísť o mimozemskú sondu využívajúcu gravitačné manévre?Prečo objekt sledujú sondy pri Marse aj Jupiteri.Aké nové dáta očakávame a či sa vôbec niekedy podarí vyriešiť záhadu jeho pôvodu.Články, podcasty a odkazy spomínané v článku:Náš predošlý podcast o 3I/ATLASPri Marse fotia záhadný objekt, o čo môže ísť?Krásna nová fotografia 3I/ATLASFotografia gejzírov či trysiek na 3I/ATLASPodcast SHARE pripravuje magazín Živé.sk

Spotkanie z kolejnym gościem audycji “Biznes bez Lukru” to dowód na to, że prawdziwa wartość w biznesie jest często konsekwencją realnego oddziaływania na świat. Jego firma cyfryzuje branżę odpadów przemysłowych pokazując, że nawet „śmieciowy” biznes może być nowoczesny, odpowiedzialny i rentowny. W szczerej rozmowie Kacper Adamowicz, co-founder firmy ZEME opowiada, dlaczego nie wierzy w mit startupów, jak uczył się pokory, gdy nie wszystko szło zgodnie z planem i czemu woli budować firmę procesowo, a nie “strzelając z biodra”. Czego jeszcze dowiesz się z tego odcinka?✅ Dlaczego przedsiębiorczość, w tym przede wszystkim startupy, są zdaniem Kacpra przemitologizowane?✅ Jakie korzyści da Ci szybkie testowanie pomysłów i jak porozumieć się ze wspólnikiem, który nie jest “operacyjny”?  ✅ Dlaczego w Polsce za rzadko rozmawiamy o filozofii biznesowej i emocjach, a za dużo o technikaliach budowania firm? ✅ W jaki sposób praca z trenerem biznesowym pomaga naszemu gościowi zachować równowagę i przyczynia się do jego rozwoju? ✅ Dlaczego Kacper krytykuje ślepe podążanie za startupowymi handbook'ami i z jakiego powodu lepiej jest czasami nie podejmować decyzji?To 87. rozmowa z serii #bezlukru, a wiele treści ważnych dla przedsiębiorców, wybrzmiało w niej po raz pierwszy w naszym cyklu. To już wystarczający powód, aby wysłuchać lub obejrzeć ten odcinek. Serdecznie zapraszamy ▶️

Veľká časť vládnych a koaličných politikov odmieta komunikovať so štandardnými médiami alebo s nimi komunikuje len pasívne agresívne. Zato rôznym influencerom nemajú problém poskytnúť rozhovory, a to ani vtedy, ak šíria dezinformácie. Práve naopak a dokonca im aj platia. Napríklad Richard Raši, keď ešte viedol ministerstvo investícií, zamestnával na dohodu dezinfluencerku Mimi Šramovú, známu nekritickými rozhovormi s viacerými politikmi. Nejde pritom ani o najhorší zo všetkých prípadov. Dezinfoscéna sa za tejto vlády etablovala ako nástroj propagandy a jej sledovanosť rastie. Nikola Šuliková Bajánová sa o téme rozpráva s reportérom denníka SME Martinom Hodásom. Zdroj zvukov: YTB- Mimi Šramová Odporúčanie: V mojom dnešnom odporúčaní na záver sa prenesieme na ostrov, ktorý zachováva tajomstvá Zeme. Denník The New York Times zachytáva indonézsky ostrov Sulawesi na krásnych až surreálnych fotografiách a krátko píše o jeho výnimočnosti, ktorá stojí podľa mňa aj za vašu pozornosť. – Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠sme.sk/brifing⁠⁠⁠See omnystudio.com/listener for privacy information.

Založil teoretickú a výpočtovú seizmológiu na Slovensku, v celosvetovom meradle prispel k rozvoju numerického modelovania šírenia seizmických vĺn a pohybu v štrukturálne zložitých prostrediach vnútra Zeme , na konte má mnohé ocenenia, pôsobí doma i v zahraničí a my sme radi, že si našiel čas aj na nás. Dnes Hana Rapantová privítala profesora seizmológie – Petra Mocza.

Viena no mākslas muzeja "Zuzeum" jaunajām rudens sezonas izstādēm pievēršas cilvēka un vides attiecībām. "Kosmosa kuģis Zeme" kuratori Gustavs Grasis un Valters Kalsers iedvesmojušies no dokumentālista Ulda Brauna kinoesejas "Ceļojums uz Zemi" un virknējuši  dažādu mākslinieku grafikas darbus, radot sajūtu, ka viss ir saistīts. Izstāde sniedz bagātīgu ieskatu grafikas darbu izlasē, galvenokārt 70. - 80. gadu mijā.   

Stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Beāte Lielmane Atbilde ir pavisam negaidīta – tie ir Zemes satelītattēli. Jau vairāk nekā 50 gadus "Landsat" programma uzņem mūsu planētas fotogrāfijas no kosmosa. Viss sākās 1972. gada 23. jūlijā, kad orbītā tika palaists pirmais "Landsat" satelīts. Kopš tā laika ir fiksētas pārmaiņas, ko Zeme piedzīvo dienu no dienas – pilsētu izplešanās, mežu izciršana, upju un ezeru izsīkšana, ledāju sarukšana. Novērtējot programmas ilglaicīgo, kā arī tās unikālo un patiesi globālo mērogu, "Landsat" programmas iegūtie satelītattēli 2011. gadā tika iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā. Šos Zemes satelītattēlus, kuriem ir 30 metru telpiskā izšķirtspēja, un vairākas spektra joslas, ir ieguvuši un nepārtraukti atjauninājuši sensori, kas izvietoti uz "Landsat" satelītiem. Uz nominācijas iesniegšanas brīdi programmas ietvaros bija iegūti gandrīz 2,5 miljoni datu vienību, un katru dienu tie tiek papildināti. Šie attēli nu jau vairāk nekā 50 gadus ir fiksējuši Zemes stāvokli un saistībā ar strauji notiekošajām pārmaiņām, kuras piedzīvo mūsu planēta, tie ir neaizstājami. Programmu pārvalda ASV Ģeoloģijas dienests un ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA, nodrošinot piekļuvi vēsturiskajiem un aktuālajiem Zemes satelītattēliem lietotājiem vairāk nekā 180 valstīs. Pēdējos gados "Landsat" dati ir kļuvuši par būtisku avotu, lai atklātu, uzraudzītu un izprastu uz Zemes notiekošās pārmaiņas, ko izraisa klimats, cilvēka darbība un dabas katastrofas. Viens no nozīmīgākajiem "Landsat" programmas sasniegumiem ir bijusi bezmaksas un atvērto datu politikas pieņemšana. Sākotnēji "Landsat" dati tika izsniegti fiziskos datu nesējos par pavairošanas un izplatīšanas izmaksām, kuras parasti sedza pats lietotājs. Izmaksas varēja svārstīties no 20 ASV dolāriem par atsevišķu fotoattēlu līdz pat 200 ASV dolāriem par digitāliem datiem. 1984. gadā, "Landsat" komercializācijas likuma ietekmē, pakalpojuma izmaksa pieauga vēl vairāk, cenām par attēlu turpmākajos gados sasniedzot līdz pat 4000 ASV dolāru. 2008. gadā šī situācija mainījās, un izmantojot internetu, bezmaksas pieeja "Landsat" arhīva saturam kļuva pieejama ikvienam. Šāda pieejamība satelītattēliem bija nepieredzēta. Brīvo un atvērto datu politika ne vien paplašināja datu izmantošanu, bet arī ļāva uzdot jaunus jautājumus un palielināt izpētes dziļumu un apjomu. Sabiedrības ieguvumi, kas gūti no "Landsat" datu izmantošanas visā pasaulē, tostarp Latvijā ir labi dokumentēti zinātniskajā literatūrā un aptver tādas kategorijas kā zemes izmantošana, agronomija un lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens resursi, ekoloģija, bioloģiskā daudzveidība un meteoroloģija. Viens no pirmajiem "Landsat" datu pielietojumiem bija 1975. gadā, kad ar satelītattēlu palīdzību tika noteiktas labākās zvejas vietas. Dati tika izmantoti arī, lai izveidotu Mozambikas mangrovju mežu karti, atklājot, ka to platība ir ievērojami mazāka nekā iepriekš uzskatīts. Attēli spēj runāt skaidrāk nekā vārdi — spilgts piemērs ir Arāla jūras izsīkšana, kas labi redzama Landsat uzņemtajos kadros. Tāpat ar "Landsat" palīdzību ir iespējama pat jaunu sugu atklāšana. 2005. gadā pētnieks, izmantojot satelītattēlus, pamanīja līdz tam maz izzinātu teritoriju, kas varētu kļūt par aizsargājamu. Pārbaudot to dabā, viņš atrada bagātīgu savvaļas dzīvnieku daudzveidību un pat atklāja trīs jaunas tauriņu sugas un vienu jaunu čūsku sugu. Kopumā ir bijuši 9 "Landsat" satelīti. Nesenākais "Landsat 9" tika palaists orbītā 2021. gadā. Joprojām darbojās arī "Landsat 8", kas orbītā tika palaists 2013. gadā. Tomēr Zemei apkārt riņķo arī vecākie "Landsat" satelīti. Tie gan vairs nav aktīvi un gaida brīdi, kad sadegs, atgriežoties Zemes atmosfērā. Piemēram, "Landsat 7", kas startēja 1999. gadā, savu misiju noslēdza tikai šī gada 4. jūnijā. Programma gan nav iztikusi bez neveiksmēm. Satelīts "Landsat 6", kura palaišana notika 1993. gadā, Zemes orbītu tā arī nesasniedza. Interesants ir fakts, ka satelīts "Landsat 5" ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā Zemes novērošanas satelīts, kas darbojās visilgāk. Kopš savas palaišanas 1984. gadā tas darbojās 29 gadus, apriņķojot planētu vairāk nekā 150 000 reižu. Darbību tas pārtrauca 2013. gadā, un pētnieki paredz, ka Zemes atmosfērā tas atgriezīsies un sadalīsies ap 2034. gadu. Un, starp citu, arī tehnoloģiju attīstības lēciens ir bijis iespaidīgs. Pirmajam satelītam datu glabātuve bija tikai 3,4 gigabaiti. Jaunākajiem — jau 4 terabaiti. Datu pārraides ātrums no 15 megabitiem sekundē ir pieaudzis līdz 384. "Landsatv programma turpinās, un nākamais satelīts tiek gatavots palaišanai ap 2030. gadu. Kā reiz teicis NASA administrators Džeimss Flečers: ja kāds no kosmosa laikmeta sasniegumiem spēs izglābt pasauli, tas būs "Landsat".

Starp neskaitāmām zvaigžņu sistēmām, tālām galaktikām un milzīgo Visuma tukšumu atrodas mūsu mājas - unikāla planēta, kas spēj jau vairāk nekā miljards gadu nodrošināt dzīvību tās daudzveidīgajās formās. Trausla, bet neticami labi aprīkota ar visu nepieciešamo, lai šeit spētu sadzīvot gan sauszemes, gan ūdens organismi. Kādi priekšnoteikumi ļāvuši šeit attīstīties tik daudzveidīgām dzīvības formām un kāpēc nekur tuvumā nav neviena cita šāda planēta?  Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs, hidrobiologs Andris Andrušaitis un "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere.

Astrofotogrāfija ir īpaša fotogrāfijas joma, tā ļauj ne tikai saskatīt to, ko mūsu acis nakts tumsā nespēj, bet arī sniedz daudz zinātnisku datu par objektiem un norisēm tālu aiz apvāršņa. Kā top skaistas un zinātniskas kosmosa fotogrāfijas? Ko var izdarīt neprofesionālis un kā top profesionālu astronomu attēli? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta astrofotogrāfi Jānis Šatrovskis un Raimons Elsbergs un "Starspace" observatorijas saimniece Anna Gintere. Mēness poētiskie nosaukumi un arī vārda pareizrakstība Mēness ir tas debess spīdeklis, kura izmaiņas izmēros un krāsu toņos dažādām tautām laika gaitā devušas ierosmi piešķirt spīdeklim interesantus apzīmējumus. Cilvēki bieži vien sarosās, kad uzzina par drīzumā gaidāmu “asiņaino Mēnesi” vai “Zemeņu pilnmēnesi”, un arī mēs par šīm norisēm esam vēstījuši raidījuma zinātnes ziņu izlaidumos. Vai astronomiem bieži iznāk saskarties ar kādiem debess ķermeņu poētiskiem nosaukumiem? To vaicāju Latvijas Universitātes astronomam Ilgonim Vilkam. Viņš norāda, ka tēlains Mēness apzīmējums pavīdējis pavisam nesen - 7. un 8. septembrī, kad aizvadīts viens no šī gada Mēness aptumsumiem. Runājot par Mēness apzīmējumiem, latviešu valodas speciālistiem domas ir saistītas ne tikai ar tā izmēriem vai krāsojumu, bet to, kurā brīdī vārds rakstāms ar lielo vai mazo burtu. Ilgonis Vilks skaidro, ja runā par Mēnesi kā debess ķermeni, vārds rakstāms ar lielo burtu.

Písal sa 1. november 1755, bola sobota, sviatok všetkých svätých. V portugalskom Lisabone sa veriaci práve zišli v kostoloch, aby si pripomenuli zosnulých, keď sa náhle zatriasla zem. Počas niekoľkých minút sa zrútila väčšina mesta, ktoré sa v tom čase radilo medzi najľudnatejšie a najbohatšie metropoly Európy. Hneď na to sa v Lisabone rozšíril požiar. Vystrašení ľudia z poškodených budov inštinktívne utekali k najbližšiemu voľnému priestranstvu, na pláž, pritom si mohli povšimnúť neobyčajný úkaz. More výrazne ustúpilo, aj o niekoľko sto metrov. Počiatočnú úľavu vystriedala po chvíli druhá a ešte väčšia hrôza. Zo západu sa na mesto valila obrovská viac než 10 metrová vlna cunami. To, čo nezničilo zemetrasenie, v nasledujúcich sekundách zmietol mohutný príval oceánu. Lisabonská katastrofa otriasla celou vtedajšou Európou. Teológovia a učenci sa pýtali, ako je vôbec možné vysvetliť nešťastie takého nepredstaviteľného rozsahu. Je to Boží trest, alebo je potrebné hľadať iný a racionálnejší výklad tejto udalosti? Aj táto katastrofa tak naštartovala hlbšie úvahy a stála na počiatku trvalejšieho vedeckého záujmu o neprebádané útroby Zeme. Jedným z výsledkov tohto záujmu je seizmológia – nová vedecká disciplína, ktorá výrazným spôsobom prispela k všeobecnému prírodovednému poznaniu a rozvoju ľudstva. Čo sa presne stalo v Lisabone pred takmer 270 rokmi? Ako si ľudia podobné udalosti v minulosti vysvetľovali a kedy sa podarilo učencom objasniť skutočné príčiny zemetrasení? A ako toto poznanie prispelo k nášmu materiálnemu, technologickému, ale k spoločenskému rozvoju? Jaro Valent z časopisu Historická revue a rozprával s prof. Petrom Moczom, vedúcim oddelenia fyziky Zeme na Fakulte matematiky, fyziky a informatiky na Univerzite Komenského v Bratislave a s Evou Rutšekovou, študentkou histórie na Filozofickej fakulte UK v Bratislave. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠jaroslav.valent@petitpress.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Všetky podcasty denníka SME nájdete na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte aj denný newsletter ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/suhrnsme⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Ďakujeme, že počúvate podcast Dejiny.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Raidījumā pievēršamies seniem notikumiem Zemes vēsturē, kas aizvien raisa ne tikai pētnieku, bet ikviena zinātkāra cilvēka prātu - kas bija par iemeslu masveida izmiršanām senatnē un, ja šie iemesli nebūtu bijuši, vai šodien vēl aizvien mēs sastaptu dinozaurus? Kādas dzīvības formas pārstāja eksistēt izmiršanu rezultātā un kādas radās pēc tām? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals.   Zinātnes ziņas Etnas izvirdums Itālijā 2. jūnijā Visi cilvēki, kam gadījās tuvāk vai tālāk pieredzēt izvirdumu, ir drošībā, un vietnē “Live Science”, kur apstiprināts, ka nav ziņu par ievainotajiem, apkopotas vairākas fotogrāfijas no dažādiem leņķiem un attālumiem ar Etnas aktivitāti. Kādas cilvēku smaržas piesaista odus? Klāt ir vasara, siltais laiks, un tas nozīmē, ka aktīvi ir arī kukaiņi, tostarp odi. Tāpēc odu sīkšana un to vēlme izsūkt asinis kļūst par ikgadēju pārbaudījumu. Ir dzirdētas versijas, par to, kādi cilvēki un to smakas vai smaržas piesaistas odus, un vienu šādu ieskatu piedāvā “Nacionālās ģeogrāfijas” raksts. Vēzis kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu Arī slimības var ietekmēt mūsu smaržu, un vietnē “Nature” par vienu no smagām cilvēka slimībām, konkrētāk, vēzis kā slimība kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu. Vai esam gatavi nāvei kosmosā? Kas notiktu, ja cilvēks, konkrēti astronauts, nomirtu kosmosā, bezsvara stāvoklī? Izrādās, ka Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA ir sākusi meklēt atbildes un ar rakstu par šo tematu var iepazīties vietnē “Scientific American”. Zemeņu pilnmēness 11. jūnijā Bet lai noslēgtu uz mazliet priecīgākas nots, aicinām nākamnedēļ īpaši paraudzīties debesīs, jo uzausīs zemeņu pilnmēness - par to ne viena vien tīmekļa vietne atgādina. Cilvēkus zemeņu pilnmēness sāks priecēt jau otrdienas, 10. jūnija vakarā, taču lielāko un spožāko Mēnesi varēs redzēt trešdien, 11. jūnijā.

Zdá sa, že zlato nemusí byť až také vzácne. Akurát sa teda ukrýva na miestach, ktoré boli dosiaľ mimo našich možností. To sa však môže aspoň trošku zmeniť. Časti zlata zo stredu Zeme sa totiž derú bližšie k povrchu. Tento týždeň sa v podcaste Zoom pozrieme na zásoby zlata hlboko vo vnútri našej planéty a spoznáme súvislosť medzi herpes vírusom a Alzheimerovým ochorením. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Odoberajte aj (Ne)vedecký newsletter Tomáša Prokopčáka na sme.sk/nevedecky – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Latvia Weekly is back in a new format, with Joe covering some main happenings of the week and then interviewing Jelgava artist Katrīna Tračuma about the opening of her solo exhibition in Jelgava "Zemnieki. Zeme. Nieki. Zemieši. Zemgale." or "Farmers. Earth. Nothings. Zemgale. Earthlings." Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Middle song courtesy of Ausma Apsīte Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Tento denný podcast, vytváraný s pomocou umelej inteligencie, ponúka unikátny a efektívny spôsob, ako sa dozvedieť o najzaujímavejších udalostiach a článkoch dňa. Umelej inteligencii sa darí analyzovať obrovské množstvo informácií z rôznych zdrojov, aby vybrala tie najrelevantnejšie a najpútavejšie obsahy pre širokú škálu poslucháčov. Každá epizóda je navrhnutá tak, aby poskytla hlboký ponor do vybraných tém, od politiky cez vedecké objavy, až po kultúrne udalosti, a to všetko podané informatívne, prístupne a bez emócií. Podcast je ideálnym spoločníkom pre zaneprázdnených ľudí, ktorí hľadajú pohodlný spôsob, aby zostali informovaní o svetovom dianí bez nutnosti tráviť hodiny čítaním rôznych zdrojov, čím poskytuje efektívny a príjemný spôsob, ako prijímať správy. Slovenskí vojaci pôjdu do Lotyšska. Parlament schválil vyslanie do brigády NATO https://www.startitup.sk/slovenski-vojaci-pojdu-do-lotysska-parlament-schvalil-vyslanie-do-brigady-nato/  „Kotlárova správa o vakcínach je na úrovni plochej Zeme,“ tvrdí minister Drucker https://www.startitup.sk/kotlarova-sprava-o-vakcinach-je-na-urovni-plochej-zeme-tvrdi-minister-drucker/  Ministerka Šimkovičová hovorí o podvodoch v kultúrnej inštitúcii: Bývalí riaditelia mali odčerpávať financie https://www.startitup.sk/ministerka-simkovicova-hovori-o-podvodoch-v-kulturnej-institucii-byvali-riaditelia-mali-odcerpavat-financie/  Gabrielu Matečnú odvolali z postu štátnej tajomníčky. Vláda dôvody neuviedla https://www.startitup.sk/gabrielu-matecnu-odvolali-z-postu-statnej-tajomnicky-vlada-dovody-neuviedla/  Azerbajdžan nepomôže. Ministerka Saková priznala, že plyn z tohto regiónu nie je riešením https://www.startitup.sk/azerbajdzan-nepomoze-ministerka-sakova-priznala-ze-plyn-z-tohto-regionu-nie-je-riesenim/  Uniknutá konverzácia o útokoch USA: „Preberám plnú zodpovednosť,“ povedal poradca Bieleho domu https://www.startitup.sk/uniknuta-konverzacia-o-utokoch-usa-preberam-plnu-zodpovednost-povedal-poradca-bieleho-domu/  Trump ovplyvňuje dôchodky Slovákov v druhom pilieri. Jeho kroky znižujú tvoj budúci príjem https://www.startitup.sk/trump-ovplyvnuje-dochodky-slovakov-v-druhom-pilieri-jeho-kroky-znizuju-tvoj-buduci-prijem/  Platy učiteľov pôjdu o niekoľko % hore. Školskí odborári a ministerstvo sa dohodli https://www.startitup.sk/platy-ucitelov-pojdu-o-niekolko-hore-skolski-odborari-a-ministerstvo-sa-dohodli/  Otcovská dávka v 2025: Vybav si viac ako 1 000 eur po narodení dieťaťa https://www.startitup.sk/otcovska-davka-2025-vybav-si-viac-ako-1-000-eur-po-narodeni-dietata/  Investície do obrany prinesú Slovensku príležitosť, ľuďom však hrozia nové dane https://www.startitup.sk/investicie-do-obrany-prinesu-slovensku-prilezitost-ludom-vsak-mozu-pribudnut-nove-dane/  V Rači otvorila nová reštaurácia Kern. Nechýba vyprážaná parenica ani limonáda „Račianska štrúdľa“ https://www.startitup.sk/v-raci-otvorila-nova-restauracia-kern-nechyba-vyprazana-parenica-ani-limonada-racianska-strudla/ https://www.startitup.sk/traja-nadsenci-vytvorili-v-bratislave-jedinecny-kvetinarsky-bar-za-30-tisic-eur-ulahodi-vsetkym-tvojim-zmyslom/

Keď povie biogeochemička Hana Juríková, že sa „zrazu oteplilo“, väčšinou myslí desiatky miliónov rokov. Vedkyňa zo skamenelín zisťuje, ako sa menili v histórii Zeme hladiny oxidu uhličitého a ako sa v súvislosti s tým menila klíma aj život. Obrovský skok CO2 spôsobil napríklad permské vymieranie, počas ktorého život na Zemi takmer zmizol. „Keby ste žili počas permského vymierania, tak si to ani neuvedomíte, lebo trvalo tisíce až desaťtisíce rokov. Dnes hovoríme o rýchlych zmenách nárastu oxidu uhličitého len od čias priemyselnej revolúcie,“ hovorí vedkyňa.

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

Vedci nedávno objavili asteroid, pri ktorom bola 3,1% šanca, že sa zrazí so Zemou. Následné výpočty túto šancu znížili na 1,2 % a ďalšie zrážku prakticky úplne vylúčili. Napriek tomu existuje celý zoznam väčších i menších asteroidov, ktoré budú prechádzať mimoriadne blízko Zeme a šanca, že sa s ňou zrazia, je väčšia ako nula. Čo tieto asteroidy hľadáme a čo budeme robiť v prípade, že skutočne nájdeme taký, ktorý smerovať priamo na nás? V novom dieli podcastu SHARE sa o tom rozprávajú redaktori Živé.sk Marek Jurčík a Maroš Žofčin.V podcaste hovoríme o týchto témach:Ktoré známe asteroidy by sa mohli zraziť so Zemou.Čo by sa stalo, ak by k takej zrážke došlo.Ako veľký by musel byť asteroid na to, aby spôsobil apokalypsu.Koľkokrát v minulosti sa to už stalo.Čo robíme preto, aby sme nebezpečné asteroidy hľadali.Čo môžeme urobiť, ak by sme našli asteroid, ktorý je na ceste zraziť sa so Zemou.Súvisiace odkazy:Najväčší známy asteroid, ktorý sa k Zemi priblížil na vzdialenosť menšiu, ako je vzdialenosť MesiacaZoznam známych asteroidov, ktorých obežná dráha prechádza blízko Zeme Nová hrozba pre Zem: Najnebezpečnejší asteroid by pri dopade mohol ohroziť celé mesto. Nie je však dôvod k panikeNarazí asteroid 2024 YR4 do Zeme a spôsobí katastrofu? Dôležité vyhlásenie vedcov z ESAPodcast SHARE pripravuje magazín Živé.sk.

Neviens vien pieķēris sevi pie domas, ka šodien laiks rit straujāk. Saprotams, ka ne jau minūtes vai stundas kļuvušas ātrākas, bet tas, kā mēs šo laiku piepildām, mudina mums justies kā mūžīgā skrējienā. Kā tas ietekmē mūsu domāšanu un lēmumu pieņemšanu? Kā cilvēka iekšējais pulkstenis salāgojas ar to laika ritējumu, kādu rada digitālā pasaule, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē, kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Zanda Rubene. "Galvenais, kas liek laikam skriet vai vilkties, ir emocijas. Ja ir kaut kas interesants un patīkams, var būt arī nepatīkams, mūsu laika ritējums mainās. Sarūk. Attiecīgi, ja ir kaut kas garlaicīgs, ne īpaši emocionāli iekrāsots, laiks sāk vilkties," norāda Jurģis Šķilters. "Patiesībā, mūsu laika uztvere ir ir notikumu segmentācija no mūža sākuma līdz beigām. Notikumi var būt ilgāki un ātrāki. Jānošķir, ka ir objektīvais, fizikālais laiks, kas nevienam smadzenēs neiet, to mēs arī neuztveram, mēs uztveram to notikumu laiku, kas ilgāks, ātrāks vai īsāks." Zanda Rubene atzīst, ka viņa to dēvē par subjektīvo laika izjūtu, jo cilvēkam nav varas pār laiku. Viņa atsaucas uz norvēģu antropologu Ēriksenu, kurš norāda, la digitālajā laikmetā laika izjūtai ir piemērojams kā grēdas princips. Notikumi, kas mūsuprāt saistās ar mūsu dzīvi, krājas un pārvietojas tādos tempos, ka nespējam tos akumulēt un aptvert, un izveido ko līdzīgu grēdām.  "Grēdas princips liek mūsos rasties sajūtai, ka laika nav, ka ir drausmīga steiga un stress no tā visa," norāda Zanda Rubene. "Vēl viens jēdziens, kas raksturo šo laikmetu un situāciju, ir vienlaicīgums. (..) Lēnās laika izjūtas šobrīd pietrūkst. Digitālajā laikmetā secīgumu un lēnumu ir aizstājis vienlaicīgums. (..) Tas grēdas princips un vienlaicīgums ir tas, kas liek mums visiem teikt – nav laika, nav laika. Kāds ar mums grib parunāt... Runāšana un sarunāšanas ir tas lēnais laiks. Sakām – ne tagad. Bērniem, piemēram," atzīst Zanda Rubene. Vai un kā pāreja uz vasaras laiku ietekmē veselību? Nav aiz kalniem laiks, kad atkal  griezīsim pulksteņus vienu stundu uz priekšu, un atkal daļai cilvēku nāksies pielāgoties vasaras laika režīmam. Vai tiešām pulksteņu grozīšana divreiz gadā tikai negatīvi ietekmē mūsu organismu un īpaši pavasaros, kad viena stunda no laika it kā tiek nozagta? Vairāk par to, kā pārēja uz vasaras laiku iedarbojas uz cilvēku veselību un uzvedību, sarunā ar miega speciālisti Martu Celmiņu. "Katrai lietai ir savi pozitīvie un negatīvie aspekti. ASV arī tad, kad bija mēģinājums palikt vienā laikā, cilvēki bija neapmierināti," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra pediatre, miega speciāliste Marta Celmiņa, kad ir iepazinusies ar rakstu, kas pirms teju diviem gadiem tika publicēts populārzinātnisko rakstu vietnē „Science Daily”, kur runa bija par divdesmit gadu ilgušu pētījumu vairākos ASV štatos, kurā atklāts, ka ikgadējā pāreja uz vasaras laiku ir saistīta ar letālu autoavāriju pieaugumu par sešiem procentiem. Kolorādo Universitātes pētnieki konstatēja, ka nedēļā pēc pavasara laika maiņas nepārtraukti pieauga letālo negadījumu skaits. Jāņem vērā, ka pētījums attiecas tikai uz datiem vienā nedēļā, bet neraugoties uz to, kurā pasaules malā mēs dzīvojam, palūkojam, kā pāreja uz vasaras laiku, kad it kā viena stunda  diennaktī mums tiek nočiepta, ietekmē cilvēka organismu un uzvedību. Bet raidījuma iesākumā par Saules un Mēness "dejām" Ir sācies solārais pavasaris. Interesanti, ka aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dienu, kad bija astronomiskā ziema, meteoroloģiskais rudens un solārais pavasaris. Interesanti, ka kalendāram vienalga, kas notiek laukā aiz loga. Starp citu, par kalendāru runājot – zinām, ka ir Saules kalendārs, tātad tas, kurā Zeme apriņķo ap Sauli, bet mums ir arī pavadonis Mēness, arī tam ir kalendārs, to lietojuši, piemēram, senie ēģiptieši. Kāda tam īsti funkcija un kā salāgot Saules un Mēness ritmu? To skaidro astronoms Ilgonis Vilks.    

Cilvēkam ir nerimstoša zinātkāre un vēlme pārbaudīt savas fiziskas spējas. Tas viss vēl labāk ir jūtams eksotiskās ekspedīcijās, ejot iepriekš neietas takas, pārvarot dabas šķērļus un atklājot ko jaunu. To cilvēce darījusi jau izsenis, un mūsdienās, kad tehnoloģijas ļauj, planētu Zeme iepazīt paliek aizvien vieglāk. Tomēr, kas ir tas, kam nekad nevar sagatavoties un kuros brīžos dabas varenība noliek uz ceļiem pat rūdītāko pētnieku un ceļotāju. Par to raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis, Latvijas Universitātes asociētais profesors, polārpētnieks Kristaps Lamsters un no Nikaragavas arheoloģiskajiem izrakumiem sarunai pievienojas Leidenas Universitātes pēcdoktorantūras pētniece Dita Auziņa.

Raketa Starship miliardára Elona Muska je spájaná najmä s cestou na Mars či Mesiac. Prinesie však zásadnú zmenu aj v prístupe na obežnú dráhu Zeme. Pokiaľ všetko pôjde podľa plánov, urobí ho výrazne lacnejším, ako tomu bolo doposiaľ.Vytvorí sa tým priestor na pre komerčné aktivity vo vesmíre, aké doposiaľ neboli rentabilné. O tom, čo všetko lacnejší prístup do vesmíru umožní, sa rozprávajú redaktori Živé.sk Marek Jurčík a Maroš Žofčin.V podcaste hovoria o týchto témach:Čo okrem letov na Mars a Mesiac znamená príchod Muskovej rakety Starship.Aké komerčné aktivity umožní lacnejší prístup do vesmíru.Prečo sa práve nachádzame v zlomovom období.Aké produkty sa dajú vyrobiť vo vesmíre, no na Zemi nie.Kedy sa oplatí prevádzka prvej komerčnej vesmírnej stanice.Ktoré krajiny okrem USA budú v sprístupňovaní vesmíru dominovať.Fotografia prvých zamestnancov SpaceXViac na - https://www.aktuality.sk/clanok/diS0rkr/expert-na-vesmirne-start-upy-naklady-na-vesmirne-lety-klesaju-a-dalsou-kozmickou-velmocou-bude-cina-rozhovor/ Podcast SHARE pripravuje magazín Živé.sk.

Keď sa dozviete, že máte onkologickú diagnózu, zavriete oči a budete čakať ako to dopadne? S klimatickou krízou je to podobné, mali by sme sa pozrieť pravde do očí, hovorí o čoraz častejších extrémoch počasia, akými boli napríklad nedávne povodne či letné horúčavy klimatológ Pavol Faško zo Slovenského hydrometeorologického ústavu.Nedávne ničivé povodne v susednom Česku, Poľsku či Rakúsku. Doslova vražedné letné horúčavy s mnohými tropickými nocami. Dlhé obdobia sucha, striedané prudkými búrkami no a zimy, v ktorých sa nám o snehovej pokrývke môže len snívať.„V tomto období sa v prejavoch počasia len potvrdilo to, čo sa v súvislosti s prejavujúcou sa klimatickou zmenou podmienenou činnosťou človeka tvrdilo už pred pár desaťročiami. V prejavoch počasia tak budú pribúdať krajné až extrémne situácie,“ vysvetľuje v Ráno Nahlas klimatológ Pavol Faško.Bude takéto prejavy počasia novým normálom a ako bude vyzerať Slovensko v ére klimatických zmien? Má ešte ľudstvo čas sa klimatickej krze reálne postaviť a aké opatrenia budeme musieť urobiť tak, aby sa nám v takto nezvyklom počasí dalo udržateľne žiť? No a napokon, aký odkaz má pre popieračov klimakrízy človek vedy a faktov? „Treba oddeľovať to, čo je nazývané ako prirodzené kolísanie klímy na zemi v historických epochách, od toho, čo sa deje teraz - a čo je spôsobené činnosťou človeka v približne posledných dvoch storočiach. Ten proces, ktorý teraz prebieha, prebieha neporovnateľné rýchlejšie ako bolo kolísanie klímy v dejinách Zeme. Ak sa napríklad priemerná ročná teplota vzduchu u nás zmeni za sto rokov (1950-2050) o 4 až 5 stupňov Celzia, tak to bude taká zmena teplotných podmienok, aká sa pri prirodzenom kolísaní klímy udiala za 100 tisíc rokov. To je ten problém, tá rýchlosť zmien. No a toto popieračí klimatických zmien nechcú brať do úvahy,“ hovorí klimatológ zo SHMÚ Pavol Faško.Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Keď sa dozviete, že máte onkologickú diagnózu, zavriete oči a budete čakať ako to dopadne? S klimatickou krízou je to podobné, mali by sme sa pozrieť pravde do očí, hovorí o čoraz častejších extrémoch počasia, akými boli napríklad nedávne povodne či letné horúčavy klimatológ Pavol Faško zo Slovenského hydrometeorologického ústavu.Nedávne ničivé povodne v susednom Česku, Poľsku či Rakúsku. Doslova vražedné letné horúčavy s mnohými tropickými nocami. Dlhé obdobia sucha, striedané prudkými búrkami no a zimy, v ktorých sa nám o snehovej pokrývke môže len snívať.„V tomto období sa v prejavoch počasia len potvrdilo to, čo sa v súvislosti s prejavujúcou sa klimatickou zmenou podmienenou činnosťou človeka tvrdilo už pred pár desaťročiami. V prejavoch počasia tak budú pribúdať krajné až extrémne situácie,“ vysvetľuje v Ráno Nahlas klimatológ Pavol Faško.Bude takéto prejavy počasia novým normálom a ako bude vyzerať Slovensko v ére klimatických zmien? Má ešte ľudstvo čas sa klimatickej krze reálne postaviť a aké opatrenia budeme musieť urobiť tak, aby sa nám v takto nezvyklom počasí dalo udržateľne žiť? No a napokon, aký odkaz má pre popieračov klimakrízy človek vedy a faktov? „Treba oddeľovať to, čo je nazývané ako prirodzené kolísanie klímy na zemi v historických epochách, od toho, čo sa deje teraz - a čo je spôsobené činnosťou človeka v približne posledných dvoch storočiach. Ten proces, ktorý teraz prebieha, prebieha neporovnateľné rýchlejšie ako bolo kolísanie klímy v dejinách Zeme. Ak sa napríklad priemerná ročná teplota vzduchu u nás zmeni za sto rokov (1950-2050) o 4 až 5 stupňov Celzia, tak to bude taká zmena teplotných podmienok, aká sa pri prirodzenom kolísaní klímy udiala za 100 tisíc rokov. To je ten problém, tá rýchlosť zmien. No a toto popieračí klimatických zmien nechcú brať do úvahy,“ hovorí klimatológ zo SHMÚ Pavol Faško.Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Tento denný podcast, vytváraný s pomocou umelej inteligencie, ponúka unikátny a efektívny spôsob, ako sa dozvedieť o najzaujímavejších udalostiach a článkoch dňa. Umelej inteligencii sa darí analyzovať obrovské množstvo informácií z rôznych zdrojov, aby vybrala tie najrelevantnejšie a najpútavejšie obsahy pre širokú škálu poslucháčov. Každá epizóda je navrhnutá tak, aby poskytla hlboký ponor do vybraných tém, od politiky cez vedecké objavy, až po kultúrne udalosti, a to všetko podané informatívne, prístupne a bez emócií. Podcast je ideálnym spoločníkom pre zaneprázdnených ľudí, ktorí hľadajú pohodlný spôsob, aby zostali informovaní o svetovom dianí bez nutnosti tráviť hodiny čítaním rôznych zdrojov, čím poskytuje efektívny a príjemný spôsob, ako prijímať správy. Témy: 1. Kráľ Karol súhlasí s koncom monarchie. O budúcnosti novej republiky rozhodne verejnosť https://www.startitup.sk/kral-karol-suhlasi-s-koncom-monarchie-o-buducnosti-novej-republiky-rozhodne-verejnost/ 2. Rodičia môžu ušetriť stovky eur: Vašečka a Záborská chcú znížiť DPH na nevyhnutné potreby https://www.startitup.sk/rodicia-mozu-usetrit-stovky-eur-vasecka-a-zaborska-chcu-znizit-dph-na-nevyhnutne-potreby/ 3. Slováci zabúdajú na svoju „zimnú povinnosť“. Za jej zanedbanie hrozí pokuta až 331 eur https://www.startitup.sk/slovaci-zabudaju-na-svoju-zimnu-povinnost-za-jej-zanedbanie-hrozi-pokuta-az-331-eur/ 4. Izraelské útoky na mierové jednotky OSN vyvolávajú kritiku. Vyše 40 krajín sa voči nim ohradilo https://www.startitup.sk/izraelske-utoky-na-mierove-jednotky-osn-vyvolavaju-kritiku-vyse-40-krajin-sa-voci-nim-ohradilo/ 5. VIDEO: Historický úspech Muska a SpaceX. Super Heavy raketu naviedli na pristátie https://www.startitup.sk/video-historicky-uspech-muska-spacex-super-heavy-raketu-naviedli-na-pristatie/ 6. Milovanému moru Slovákov hrozí ekokatastrofa. V „smaragdovej rieke“ plávajú tony odpadu https://www.startitup.sk/milovanemu-moru-slovakov-hrozi-ekokatastrofa-v-smaragdovej-rieke-plavaju-tony-odpadu/ 7. Slováci sa dočkali: Bratislava dostane novú železničnú stanicu. Minister Ráž priblížil projekt budúcnosti https://www.startitup.sk/slovaci-sa-dockali-bratislava-dostane-novu-zeleznicnu-stanicu-minister-raz-priblizil-projekt-buducnosti/ 8. Hrozba jadrovej vojny: Iránčania hlásia otrasy zeme, otestovali prvú jadrovú zbraň? https://www.startitup.sk/hrozba-jadrovej-vojny-irancania-hlasia-otrasy-zeme-otestovali-prvu-jadrovu-zbran/ 9. Maslo pod 2 eurá: Kaufland na Slovensku spôsobil ošiaľ, je v tom jeden háčik https://www.startitup.sk/maslo-pod-2-eura-kaufland-na-slovensku-sposobil-osial-je-v-tom-jeden-hacik/ 10. Deťom vstup zakázaný: Na obľúbený akvapark sa strhla vlna kritiky, rodičia sú pohoršení https://www.startitup.sk/detom-vstup-zakazany-na-oblubeny-akvapark-sa-strhla-vlna-kritiky-rodicia-su-pohorseni/ 11. Odborníci varujú pred „daňovou povodňou“: Opatrenia povedú k ekonomickej katastrofe. Zvýšia sa ceny aj inflácia https://www.startitup.sk/odbornici-varuju-pred-danovou-povodnou-opatrenia-povedu-k-ekonomickej-katastrofe-zvysia-sa-ceny-aj-inflacia/ 12. Tajomstvo silnej imunity na tanieri: Slováci naň v lekárňach míňajú zbytočne (ZOZNAM POTRAVÍN) https://www.startitup.sk/tajomstvo-silnej-imunity-na-tanieri-slovaci-nan-v-lekarnach-minaju-zbytocne-zoznam-potravin/

Dzīvības nodrošināšanai uz planētas Zeme ir nepieciešams skābeklis, bet skābekli ražo paši organismi. Tas ir unikāls aplis, kurā viens patērē to, kas otram ir atkritumi. Vismaz zināmajā Visumā nav otras tādas planētas, kurā būtu skabēklis un ūdens, temperatūra un atmosferā tādā apjomā, lai te plauktu dzīvība. Kāda uz mūsu planētas ir skābekļa loma? Kāpēc tas ir tik svarīga dažādiem dzīvniekiem un vai skābekli ražo tikai augi, vai arī minerāli? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Plakane.   Zemes atmosfērā sastopamās gāzēs izmanto arī rūpniecībā Sausais ledus, limonādes,  medicīnas iekārtas, ar slāpekli pildītas autoriepas - šīs un vēl vairākas saimnieciskās un rūpniecības sfēras, kur izmanto argonu, slāpekli, ogļskābo gāzi. Tās gāzes, kas sastopamas Zemes atmosfērā. Plašāk par to šo gāzu pielietojumu ražošanā stasta rūpniecisko gāzu uzņēmuma „Linde- gas” pārstāvis ķīmiķis Gastons Vereskuns.

Raidījumu esam veltījuši kosmosam, konkrētāk ķibelēm, likstām un ikdienas sadzīves grūtībām, kas sagaida cilvēkus, dodoties planētas Zeme orbītā. Varbūt esat dzirdējuši, ka kosmosa aparāta "Starliner" tehnisko problēmu dēļ Starptautiskajā kosmosa stacijā uz krietni ilgu laiku atstāti divi astronauti. Misija, kurai bija jāilgst vien nedēļu, izvērtusies daudzos garos mēnešos un šogad Ziemassvētkus astronauti svinēs ar skatu uz Zemi no orbītas. Vai šādi gadījumi ir bieži cilvēka vadītās misijās un kādas nedienas vēl skārušas astronautus mums tuvajā izplatījumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti, IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Pirms tam meklējam atbildes uz jautājumu, kas rodas daudziem, iedomājoties sevi slēgtā šaurā telpā mēnešiem ilgi - kā tikt galā ar klaustrofobiju? Bailes no slēgtām telpām jeb klaustrofobija piemīt aptuveni 12 % pasaules iedzīvotāju. Nereti šī  kaite nāk roku rokā  ar citām fobijām. Kā noteikt to, vai nepatika iekāpt liftā vai ieiet pagrabā ir tikai bailes vai tomēr nopietnāka diagnoze, kā klaustrofobija izpaužas un kā to ārstē, skaidro psihiatrijas profesors Māris Taube. Klaustrofobijas nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda „claustrum” – aizvērt, aiztaisīt un grieķu valodas vārda „phóbos” – bailes. Šī kaite ir klasificēta kā psihiska saslimšana, tā ir neirotisko traucējumu grupa, kura ietilpst trauksmes stāvokļi, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra „Veldre” vadītājs Māris Taube. Cilvēku pārņem panika, ja viņš atrodas liftā, pagrabā, tunelī, šaurās slēgtas telpās bez logiem, alās arī vilcienā un lidmašīnā. Tiem, kas sirgst ar klaustrofobiju, šādās situācijās paātrinās sirdsdarbība, var būt reibonis, slikta dūša, apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, drebuļi, kustību koordinācijas traucējumi.  Vai tiešām tas, ka bērnībā kāds no mums  ir iesprūdis liftā, vai  pārpratuma pēc vai tīši ticis ieslēgts skapī vai vannasistabā, var radīt iepriekšminētos traucējumus?      

Sākot no gliemžvāka, kas vienas sugas ietvaros var būt ar atšķirīgu svītrojumu un krāsu, beidzot ar cilvēku, kurš ir dažāds savā veidolā – fenotipi ir tie, kas parāda pasaulei dzīvo būtņu daudzveidību. Kāpēc vienas sugas fenotipi ir tik daudzskaitlīgi un bagātīgi un citām to ir tik maz; kas īsti ir genotipi un kāpēc pirmajā mirklī ne vienmēr precīzi noteiksim cilvēka izcelsmi? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, biologs, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Indriķis Krams un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals. Pirms sarunas Zinātnes ziņas Dzīvnieki, kuri spēj radīt lielāko pēcnācēju skaitu Tīmekļa vietnē “Livescience.com” stāstīts par to, cik mazuļu vienā reizē var piedzimt dzīvniekiem un kuri dzīvnieki šajā ziņā varētu būt rekordisti. Pēcnācēju skaits ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no tā, vai konkrētās sugas pārstāvji mīt ūdenī un kā tie pārvietojas. Bet arī tad, ja suga mīt ūdenī, atbildēt uz jautājumu, kuram tad pieder lielākais pēcnācēju skaits, nav nemaz tik vienkārši, jo to nosaka arī tas, pēc kādiem kritērijiem pēcnācēji tiek definēti. Ja pēcnācējus definē pēc dzimumšūnu skaita jeb neapaugļotām olšūnām un spermatozoīdiem, kas tiek ražoti vienā reizē, tad zivīm šādas dzimumšūnas patiešām ir ļoti lielā daudzumā. Lai organisms atbrīvotu neapaugļotas olšūnas, ir nepieciešams mazāk enerģijas nekā olu izdēšanai pēc apaugļošanas, tāpēc dzīvniekiem, kas nārsto jeb tātad izlaiž neapaugļotas olšūnas un spermu ūdenī, bieži ir vairāk olšūnu nekā nenārstojošiem dzīvniekiem. Zivīm olšūnas mēs dēvējam arī par ikriem un savukārt tēviņu spermu - par pieņiem.  Iepazīstam Zemes jauno mini pavadoni - 2024 PT5. “Scientific American” vietnē vēstīts, ka mūsu planēta Zeme ieguvusi jaunu noslēpumainu viesi no tālā kosmosa, kas gan Zemes tuvumā neuzkavēsies ilgi. Varbūt arī labi, ka tā, jo runa ir par nelielu asteroīdu ar apzīmējumu 2024 PT5, tam ir arī savs šķirklis “Vikipēdijas” enciklopēdijā izveidots. Mēs asteroīdiem - šiem kartupeļa formas veidojumiem - šogad esam veltījuši vienu no “Zināmais nezināmajā” raidījumiem, un, šķiet, dzirdot šo vārdu un atminoties likstas Zemes vēsturē, par asteroīdu tuvumu Zemei mēs ļoti nepriecājamies, bet šajā gadījumā var teikt - satraukumam nav pamata. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina vērot gājputnus un ziņot par novērojumiem Zinātnes ziņu apskatu noslēgšu ar kādu pašmāju vēsti. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina šajā nedēļas nogalē - 5. un 6. oktobrī - doties vērot gājputnu rudens migrāciju. Par novērotajiem gājputniem ieteicams ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, lai kopīgi ar citiem putnu vērotājiem piedalītos Eiropas putnu vērošanas dienās, tā sniedzot savu ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē.

Ako získať zo Zeme čistú energiu? Čo nám dokážu povedať sedimenty o minulosti a budúcnosti pozemskej klímy? O týchto a ďalších otázkach sa budeme rozprávať s finalistom ESET Science Award v kategórii Výnimočná osobnosť vedy do 35 rokov Michalom Šujanom.

#121 Silný výber – PRVÝ POLEMICKÝ DIEL!  Keď sme minulý rok pred letnými prázdninami a dovolenkami vyzvali, aby si ľudia v zahraničí pozreli ponuky práce a bývania, boli sme za škarohlídov… No ale pokrok nezastavíš - dnes sme za predvídavých:-)... Ale aj keby sa celé naše z tých troch Slovensk odsťahovalo, debata sa neskončí - takže poďme ďalej v tejto polemike - čo sa stalo, deje, bude? A čo treba? Názory sa rôznia nielen na tvar Zeme - a my pridámä:-) svojich 50 centov… Silný výber. Bez hraníc. Váš obľúbený podcast môžete teraz podporiť aj cez náš Patreon, alebo kúpou šalomčeka: https://www.patreon.com/silnyvyber/membership  https://www.buymeacoffee.com/silny_vyber  Pripíjame a pripomíname: ďakujeme, pani prezidentka, gratulujeme bratom Čechom k titulu majstrov sveta v hokeji, narodky Janko Židek, Stiopa Zostepovič, Imro Valach, Marcel Buntaj, SPvR a meniny Tony Jašík a Ing. Sedlák, ten aj narodky. In memoriam Viktor Coj. No a mohlo by to byť lepšie, no…: https://podcastroka.sk/milacik/  Historický kalendár Jána Žideka (výber) júna 1991, pred 33 rokmi opustili Československo dočasne umiestnené sovietske vojská (73 500 + 40 000). Nechýbali nám ani deň! Pripili sme si s:  https://almdudler.com/en/  Endorse:  https://www.facebook.com/events/978979803808886/?ti=ls  Hudba v podcaste:  George Gershwin – Rhapsody in Blue Odporúčaná hudba:  IMT Smile – Cesty II. triedy https://www.youtube.com/watch?v=jo6eBkOElkI  Bobsan x Lara Abou Hamdan – No Sleeping https://www.youtube.com/watch?v=jXYgqbOACiM 

Here's the latest news from the world of Omniglot. New language pages: Zeme, a Kuki-Chin-Naga language spoken in Assam, Manipur and Nagaland in the northeast of India. Borong, a Western Huon language spoken in Morobe Province of Papua New Guinea. Boko, an Eastern Mande language spoken in northern Benin and northern and western Nigeria. Vatlongos, […]

Prekvapivo pálivá téma – gulatosť Zeme sa znovu dostala na pretras. Kto prvý určil tvar Zeme? Čo všetko by na plochej Zemi nefungovalo poriadne? A prečo ľudia takýmto hypotézam vôbec veria? O tom všetkom naživo v Podcast parku diskutujú Jozef a Samuel. Podcastové hrnčeky a ponožky nájdete na stránke https://vedator.space/vedastore/ Vedátora môžete podporiť cez stránku Patreon https://www.patreon.com/Vedator_sk   Všetko ostatné nájdete tu https://linktr.ee/vedatorsk Vedátorský newsletter http://eepurl.com/gIm1y5

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Aleksandrs Kiršteins no apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums" (saraksts nr. 13), otrajā - Harijs Rokpelnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) (saraksts nr. 14).  

Písal sa 1. november 1755, bola sobota, sviatok všetkých svätých. V portugalskom Lisabone sa veriaci práve zišli v kostoloch, aby si pripomenuli zosnulých, keď sa náhle zatriasla zem. Počas niekoľkých minút sa zrútila väčšina mesta, ktoré sa v tom čase radilo medzi najľudnatejšie a najbohatšie metropoly Európy. Hneď na to sa v Lisabone rozšíril požiar. Vystrašení ľudia z poškodených budov inštinktívne utekali k najbližšiemu voľnému priestranstvu, na pláž, pritom si mohli povšimnúť neobyčajný úkaz. More výrazne ustúpilo, aj o niekoľko sto metrov. Počiatočnú úľavu vystriedala po chvíli druhá a ešte väčšia hrôza. Zo západu sa na mesto valila obrovská viac než 10 metrová vlna cunami. To, čo nezničilo zemetrasenie, v nasledujúcich sekundách zmietol mohutný príval oceánu. Lisabonská katastrofa otriasla celou vtedajšou Európou. Teológovia a učenci sa pýtali, ako je vôbec možné vysvetliť nešťastie takého nepredstaviteľného rozsahu. Je to Boží trest, alebo je potrebné hľadať iný a racionálnejší výklad tejto udalosti? Aj táto katastrofa tak naštartovala hlbšie úvahy a stála na počiatku trvalejšieho vedeckého záujmu o neprebádané útroby Zeme. Jedným z výsledkov tohto záujmu je seizmológia – nová vedecká disciplína, ktorá výrazným spôsobom prispela k všeobecnému prírodovednému poznaniu a rozvoju ľudstva. Čo sa presne stalo v Lisabone pred takmer 270 rokmi? Ako si ľudia podobné udalosti v minulosti vysvetľovali a kedy sa podarilo učencom objasniť skutočné príčiny zemetrasení? A ako toto poznanie prispelo k nášmu materiálnemu, technologickému, ale k spoločenskému rozvoju? Jaro Valent z časopisu Historická revue a rozprával s prof. Petrom Moczom, vedúcim oddelenia fyziky Zeme na Fakulte matematiky, fyziky a informatiky na Univerzite Komenského v Bratislave a s Evou Rutšekovou, študentkou histórie na Filozofickej fakulte UK v Bratislave. – Podporte podcasty denníka SME kúpou prémiového predplatného a užívajte si podcasty bez reklamy na webe SME.sk alebo v mobilnej aplikácii SME.sk. Prémiové predplatné si kúpite na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠predplatne.sme.sk/podcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠jaroslav.valent@petitpress.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Všetky podcasty denníka SME nájdete na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte aj denný newsletter ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/suhrnsme⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Ďakujeme, že počúvate podcast Dejiny.See omnystudio.com/listener for privacy information.