Podcasts about kumus

Tallinna kolme aastakümnet üheksakümnendatest tänaseni - mis linnapildis reaalselt on muutunud? Alisson Kruusmaa muusika. Härra N'i korter KUMUs ootab veel külalisi. Valmis film Eerika Salumäest.

Kā pateikt paldies darba vidē – gan darbiniekam, gan šefam?  Kā nosvinēt individuālus un kopīgus panākumus, sniedzot arī saturīgu atgriezenisko saiti un uzmundrinot vienam otru? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Ziemassvētki ir vairāk ģimenes svētki, bet šis ir arī laiks, kad uzņēmumā pateikt paldies darbiniekiem par paveikto.  "Tradīcijas katrā uzņēmumā ir atšķirīgas, bet jāņem vērā, kā cilvēki tajās jūtas. (..) Uzspiest svētkus tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts, nebūtu prātīgi," norāda Eva Selga. Agnese Orupe vērtē, ka arī lielākā daļa cilvēku gaida, lai arī uzņēmumā būtu kāds pasākums Ziemassvētku laikā, vēlme svinēt. Cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības pēc svinībām un svētkiem. "Pat ja mēs katram darbiniekam uzdāvināsim "Ferrari", būs kāds kurš teiks, kāpēc tik dārgu, tik dārgs benzīns būs, kur es tagad to turēšu un man to nozags. Mēs kā cilvēki vienmēr protam atrast kādu vainu ikvienā lietā. Bet ne jau dāvanas rada svētkus. Svētku sajūta nāk no mums pašiem," atzīst Agnese Orupe.

Trumpa informacinė RADIOCENTRO laida apie mokslo naujienas ir naujausius pasiekimus.Klausyk šiokiadieniais 13.30 val. per RADIOCENTRĄ arba mūsų podkaste „Mokslas šiandien“.

Saeimā top atbilde Rēzeknes domes koalīcijai, kas pēc mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas neapmeklē domes sēdes, šādi cenšoties panākt visas domes atlaišanu un līdz ar to – jaunas vēlēšanas. Par pašvaldībām atbildīgā ministre viņu pavadā nevēlas iet un tā vietā rosina atlaist tikai sēdes kavējušos deputātus, sakot – lai viņu vietā nāk tie, kas vēlas strādāt pilsētas labā. Līdztekus tam Saeimas komisijā dzimusi un atbalstu guvusi arī ideja situācijās, kad kvoruma trūkuma dēļ ilgstoši neizdodas noturēt domes sēdes, ļaut tās sasaukt pašvaldību ministram, un tad jau lēmumus drīkstētu pieņemt arī mazākums. Vai ir samērīgi, reaģējot uz vienu situāciju, veikt šādus grozījumus, kas attieksies uz visiem? Kā vērtējama valsts prezidenta virzītā ideja pašvaldību vadītājiem prasīt pielaidi valsts noslēpumam? Saruna ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedru Māri Sprindžuku (AS).

Trumpa informacinė RADIOCENTRO laida apie mokslo naujienas ir naujausius pasiekimus.Klausyk šiokiadieniais 13.30 val. per RADIOCENTRĄ arba mūsų podkaste „Mokslas šiandien“.

Stāsta režisora Pētera Pētersona meita, tulkotāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone Vai zini, ka Runcis kā režisors veidojis ne tikai teātra izrādes, bet arī daudzus plaša mēroga sabiedriskus pasākumus, kas kļuvuši par nozīmīgiem pagriezienpunktiem Latvijas nesenajā vēsturē? Pētera Pētersona daudzpusīgie talanti – tulkotājs, dramaturgs, režisors – ir iemesls, kāpēc viņu nereti pieaicināja kā autoru un arī režisoru liela mēroga uzvedumiem. Viens no tādiem bija koncerts par godu Andreja Upīša 70 gadu jubilejai Operā, kuram libretu veidoja un arī iestudēja Pētersons. Mūziku šim koncertam rakstīt viņš uzaicināja Imantu Kalniņu, ar kuru kopā jau bija radījis brīnišķīgo izrādi ar Imanta Ziedoņa dzeju “Motocikls”. Abi bija kopā strādājuši arī pie Pētersona dramatizētā Dostojevska “Idiota”, kur Imanta Kalniņa mūzika atstāja neaizmirstamu nospiedumu.  Pateicoties Pētersonam, Upīša jubilejas svinībām kļuva nevis par vēl vienu ierindas pasākumu vai par nodevu laikam, bet gan palīdzēja radīt autonomu lieldarbu  - lielisko Imanta Kalniņa oratoriju ar Upīša tekstu “Rīta cēliens”, kurai Upīša dzeju un tekstus atlasīja un sakārtoja, faktiski dramatizēja, Pēteris Pētersons. Kad sākās Atmoda, Pētersona talants noderēja vairāku tālaika nozīmīgu pasākumu organizēšanā. Tā 1988. gada jūnijā notikušais Folkloras festivāls “Baltica” tautas atmiņā palicis kā notikums, kurā Dainis Stalts pirmo reizi arēnā iznesa Latvijas karogu. Un visa festivāla norise toreiz Rīgā un Ogrē bija kā svaiga ūdens malks, kas cēla un vienoja cilvēkus ap folkloru. Un šī saviļņojošā notikuma veidotājs bija Pēteris Pētersons. Pirms Tautas Frontes dibināšanas kongresa 1988. gada 7. oktobrī, notika Tautas Frontes rīkota manifestācija, pēc kuras ļaudis devās uz Mežaparku. Tur Dziesmu svētku estrādē, ko pildīja kori, notika koncerts ar Atmodas līderu un valsts amatpersonu uzrunām, kas kā notikums spilgti iespiedies ļaužu atmiņā. Un lūk, šī koncerta režisors bija Pēteris Pētersons. Viņi kopā ar toreizējo Dabas muzeja direktoru Vili Krūmiņu un muzikologu Arnoldu Klotiņu bija izveidojuši repertuāru un runātāju sarakstu, kā arī rūpējās par koncerta norisi turpat uz skatuves tādā kā vadības grupā. Kā atceramies, emocijas toreiz sita ļoti augstu vilni. Sanākušie cilvēki kāri tvēra katru runātāju vārdu, bet dziesmas dziedāja līdzi. Man tēva papīros vēl ir saglabājusies lapiņa ar koncerta norisi ar visām viņa piezīmēm. Vēl viens nozīmīgs mirklis Latvijas vēsturē, kam Pētersons pielicis savu roku, bija 1990. gada Vispārējie Dziesmu svētki, kur pirmo reizi pēc ilgiem gadiem repertuārā vairs nebija jādod nodevas dziesmām par Ļeņinu un padomju skaņdarbiem, turklāt šajos svētkos pirmo reizi plaši piedalījās trimdas kolektīvi. Pētersons bija Dziesmusvētku režisors, un atceros, cik brīnumaini toreiz ieskanējās trimdas koru iekustinātie zvaniņi.  Runcim vienmēr piemitusi laba mēroga un telpas izjūta, spožs inscenētāja talants, taču šajos lielajos pasākumos viņš nevarēja atļauties tā vienkārši izsaukt aprautas komandas, kā bija pieradis darīt teātrī, kur kolēģi bija iemācījušies saprast viņu no pusvārda. Viņa reizēm ģeniālajām idejām bija nepieciešams sazemējums. Un šo lomu lielajos masu pasākumos kā asistents pildīja toreiz jaunais Konservatorijas Kultūras darbinieku kursa absolvents, tagad Smiļģa teātra muzeja direktors, profesors Jānis Siliņš. 

Aktualitātes pavasarī un gastronomiskie pasākumi Rīgā un Latvijā: Vegānie svētki - Augam kopā, Austeru festivāls, Sējas svētki, Sama modināšanas svētki, Stādu gadatirgus.

Sadarbības platforma „Demogrāfisko lietu centrs” ir nākusi klajā ar Tautas ataudzes stratēģiju, kas ir pasākumu kopums, lai apturētu demogrāfisko rādītāju lejupslīdi un sekmētu un tautas ataudzi Latvijā. Pasākumu klāstā ir runāts gan par jaunu mājokļa politiku, lielākām sociālajām iemaksām un bērna kopšanas pabalstiem, gan veselības aprūpi dažādos aspektos, gan drošu vidi un kopumā pozitīvu attieksmi pret ģimenēm. Tur ir patiešām daudz priekšlikumu. Krustpunktā mēģinām apkopot un izcelt vismaz daļu no tiem un novērtēt gan to ietekmi, gan iespējas realizēt. Diskutē Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Anda Čakša (Jaunā Vienotība) Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktorante Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

Sadarbības platforma „Demogrāfisko lietu centrs” ir nākusi klajā ar Tautas ataudzes stratēģiju, kas ir pasākumu kopums, lai apturētu demogrāfisko rādītāju lejupslīdi un sekmētu un tautas ataudzi Latvijā. Pasākumu klāstā ir runāts gan par jaunu mājokļa politiku, lielākām sociālajām iemaksām un bērna kopšanas pabalstiem, gan veselības aprūpi dažādos aspektos, gan drošu vidi un kopumā pozitīvu attieksmi pret ģimenēm. Tur ir patiešām daudz priekšlikumu. Krustpunktā mēģinām apkopot un izcelt vismaz daļu no tiem un novērtēt gan to ietekmi, gan iespējas realizēt. Diskutē Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Anda Čakša (Jaunā Vienotība) Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktorante Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

Rahvusvahelise kunstikollektiivi teamLab digitaalkunsti näitus Kumus pakub alates tänasest Kumu suures saalis uutmoodi näituseelamust.

1922. gada 15. augustā diriģenta Arvīda Pārupa un direktora Ernesta Ekšteina vadībā Liepājas teātra ēkā darbību sāka Liepājas latviešu dramatiskās biedrības atbalstītā Liepājas opera. Kultūras rondo esam klāt šī vēsturiskā notikuma simtgades pasākumos, meklējot “Liepājas operai – 100” – pirmsākumus un mūsdienu kontekstu. Stāsta un meklējumos palīdz Vēsma Lēvalde, izstādes "Liepājas operai – 100" koncepcijas autore, Liepājas Universitates vadošā pētniece, un Dace Kārkla, Liepājas muzeja direktore. Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” līdz 2023. gada 15. janvārim skatāma izstāde “Liepājas operai – 100”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Liepājas muzeju un ir veltīta nozīmīgām lappusēm Liepājas kultūrvēsturē. Jau kopš dibināšanas Liepājas opera bija profesionāls kolektīvs ar orķestri diriģenta Arvīda Pārupa vadībā un solistiem, kas vēlāk ierakstīja spožas lappuses Latvijas opermūzikas vēsturē, baleta trupu un jau labi sagatavotu publiku. Pirmie operu skaņraži savas kompozīcijas dēvēja par favola in musica jeb teiksmu mūzikā, savukārt izstādes veidotāji mēģina atdzīvināt stāstu par Liepājas operas spožo pagātni ar moto Revivendo una favola in musica jeb teiksmas atdzīvināšana mūzikā. 2022. gada rudenī aprit 100 gadi, kopš tika nodibināta Liepājas opera, kura ar vērienīgu iestudējumu – Šarla Guno operu “Fausts” – uzsāka savu radošo darbību. Bet Liepājas operas simtgades svinības notika 28. un 29. oktobrī ar Hektora Berlioza dramatiskās leģendas "Fausta pazudināšana" koncertuzvedumu. Par tā tapšanu stāsta diriģents Imants Resnis.

Protams, ka mani interesē, ko zina un prot cilvēks, kura vadībā Latvijas uzņēmums dažos gados sasniedza 1 miljarda dolāru tirgus vērtību, tā kļūstot par Latvijas pirmo vienradzi. Šajā epizodē es sarunājos ar Printful līdzdibinātāju Dāvi Siksnānu, kuram jautāju to, kas arī citiem var noderēt par mārketingu un pārdošanu internetā, par komandas veidošanu un tās vadību, par personīgās produktivitātes ieradumu attīstīšanu un lēmumu pieņemšanu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:54 Uzņēmuma Printful vienkāršā un sarežģītākā vizītkartes versija7:51 Kādi ir priekšnoteikumi, lai uzņēmums kvalificētos Vienradža statusam12:30 Ar kādām grūtībām uzņēmums ir saskāries laikā, kad tas ļoti strauji attīstījās15:30 Cik daudz akcionāri ietekmē uzņēmuma vadītāja lēmumus24:18 Piemēri, kurām lietām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, lai uzņēmums veiksmīgi darbotos27:33 Cik svarīgs ir lēmumu pieņemšanas ātrums33:55 Kāda Dāvis 18 gadu vecumā nokļuva Draugiem group uzņēmumā, un kā izvērtās viņa turpmākā karjera40:20 Kuri informācijas avoti ir spēlējuši galveno lomu, veidojot personību un profesionāli savā jomā54:55 Priekšnoteikumi jeb mājasdarbs, kas jāizpilda, lai tava mājsalapa pārdotu1:06:36 Kā veidot sava klienta profilu ar pēc iespējas vairāk “pieskares punktiem”1:20:19 Ko ir izdevīgi zināt, lai vieglāk varētu sastrādāties ar mileniāļiem un Z paaudzi1:33:01 Padomi, kā kļūt produktīvākam un kā organizēt sev nepieciešamo informāciju1:42:21 Kā tikt galā ar trauksmi, kas rodas darba slodzes dēļ1:49:00 Pozitīvi ieradumi, kā uzturēt partnerattiecības

Yes. You read that right. and yes, we know.. Anyone who dislikes gravy as much as Micah Banks is not okay. Who is Micah Banks? Well, that's not important anymore cause he's blocked on all social platforms. Wanna know why? Tune in! --- Support this podcast: https://anchor.fm/howsdis/support

Diskutējam par to, kāpēc Latvijā nav sistēmas, kas ļautu noteikt patiesos ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli - lai varētu sniegt mērķētus pabalstus. Šobrīd šādi dati pieejami visās Eiropas valstīs, bet pie mums nē, lai gan dažādās datubāzēs informācija ir apkopota.  Tēmu palīdz iztirzāt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Latvijas bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

Arvien vairāk Eiropas valstis izšķiras par zvēraudzēšanas aizliegšanu. Lēmumu liegt dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei pavisam nesen pieņēma arī Igaunijas parlaments. Latvijā jau reiz tika savākti paraksti, lai Saeimā rosinātu zvēraudzēšanas aizliegumu, tomēr parlaments šo priekšlikumu neatbalstīja. Tikmēr Eiropas Parlamentā pieņemta rezolūcija, ka nākamo sešu gadu laikā būtu jāaizliedz dzīvnieku audzēšanu sprostos. Vai Latvijas zvēraudzētāji gatavi būtiskai dzīvnieku labturības pasākumu pastiprināšanai, vai Latvijā pavisam jāliedz audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, Krustpunktā diskutē biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, biedrība Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa un Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.    

Arvien vairāk Eiropas valstis izšķiras par zvēraudzēšanas aizliegšanu. Lēmumu liegt dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei pavisam nesen pieņēma arī Igaunijas parlaments. Latvijā jau reiz tika savākti paraksti, lai Saeimā rosinātu zvēraudzēšanas aizliegumu, tomēr parlaments šo priekšlikumu neatbalstīja. Tikmēr Eiropas Parlamentā pieņemta rezolūcija, ka nākamo sešu gadu laikā būtu jāaizliedz dzīvnieku audzēšanu sprostos. Vai Latvijas zvēraudzētāji gatavi būtiskai dzīvnieku labturības pasākumu pastiprināšanai, vai Latvijā pavisam jāliedz audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, Krustpunktā diskutē biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, biedrība Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa un Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.    

Sellel laupäeval tuleb saates Publikumärk juttu lavastustest Rogozin, Toulouse, Kui sa tuled, too mul lilli ja Teises toas, samuti kontsertide ja etenduste sarjast Lähme külla ja näitusest "Janis Rozentals. Elutants" KUMUs. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Sellel laupäeval tuleb saates Publikumärk juttu lavastustest Rogozin, Toulouse, Kui sa tuled, too mul lilli ja Teises toas, samuti kontsertide ja etenduste sarjast Lähme külla ja näitusest “Janis Rozentals. Elutants” KUMUs. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Sellel laupäeval tuleb saates Publikumärk juttu lavastustest Rogozin, Toulouse, Kui sa tuled, too mul lilli ja Teises toas, samuti kontsertide ja etenduste sarjast Lähme külla ja näitusest "Janis Rozentals. Elutants" KUMUs. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Kā gūt panākumus eBay_ Silga Snucīte un Vita Krēsliņa - Izaugsme, Sadarbība un Lockdown

Laupäevases saates Publikumärk tuleb juttu etenduskunstide lühivormide festivalist Made in Estonia Maraton, suvisest Eesti ETNO laagrist, "Egiptuse hiilguse" virtuaaltuurist KUMUs, rahvusvahelisest teatrialasest HOPE-veebikonverentsist ning Kulno Malva kolmandast sooloalbumist "Akordionimeditatsioonid". Saatejuht on Liis Seljamaa.

Laupäevases saates Publikumärk tuleb juttu etenduskunstide lühivormide festivalist Made in Estonia Maraton, suvisest Eesti ETNO laagrist, “Egiptuse hiilguse” virtuaaltuurist KUMUs, rahvusvahelisest teatrialasest HOPE-veebikonverentsist ning Kulno Malva kolmandast sooloalbumist “Akordionimeditatsioonid”. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Milline eesti kunstntike looming lisas sära Egiptuse hiilguse näitusele KUMUs. Heidame pilgu Torinosse ja Kairosse ning säravatele naistele, kes avavad tuleviku muutusteks maailma. Saatejuht Thea Karin.

Milline eesti kunstntike looming lisas sära Egiptuse hiilguse näitusele KUMUs. Heidame pilgu Torinosse ja Kairosse ning säravatele naistele, kes avavad tuleviku muutusteks maailma. Saatejuht Thea Karin.

Finanšu izlūkošanas dienests ir sācis izglītojošu kampaņu "Zini naudas li(ī)kumus!", kas domāta plašam sabiedŗibas lokam, stāstot par riskiem, kas rodas, iesaistoties nelikumīgos finanšu darījumos. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa skaidro, ka kampaņa notiek jau otro reizi, šoreiz vairāk koncentrējoties uz jaunatni, stāstot par to, ko nevajadzētu darīt, lai neapmaldītos naudas līkumos, lai nenonāktu nepatikšanās gan pats jaunietis, gan viņa ģimene, gan visa sabiedrība kopumā. Šogad kampaņā vairāk akcenti riski, kas rodas, strādājot ar virtuālajām valūtām, jo bieži jauni cilvēki nolemj spekulēt. Kampaņas mērķis ir stāstīt, ka finanšu noziegumi nav kaut kas tāls un nereāls, bet tas ir jautājums, kas svarīgs ikvienam, lai sabiedrība būtu labklājīgāka un valsts būtu drošībā. Ģenerālprokurors Juris Stukāns uzsver, ka izglītošana par finanšu jautājumiem ir ļoti svarīga un daudz jāskaidro riski un dažādu finanšu darbību digitālajā vidē būtība. “Izpratne par finanšu jautājumiem mums ir ļoti zemā līmenī, tāpēc ir būtiski skaidrot,” norāda Juris Stukāns, vērtējot ne tikai cilvēku prasmes rīkoties ar finansēm ne tikai digitālajā vidē. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume skaidro, kādas finanšu pārkāpumu lietas nākas izskatīt viņa vadītā biroja darbiniekiem.    

WATCH CULTURISED IN 4K: https://culturised.com/blogs/shows Andrew Kalani Simeona was born in Seattle, Washington but raised in Kahaluʻu and Kāneʻohe. His decision to pursue a higher education in Hawaiian Studies comes from his many experiences with his family, friends and Kumus. And it is these influences that have molded him into being a proud Kanaka Maoli that he is today. Currently Andrew holds a B.A Degree in Hawaiian Studies and plans on working towards pursuing an M.A Degree within the same major. His area of concentration is centered towards Moʻolelo ʻOiwi, being associated with history, literature, storytelling and media in various forms and expressions. And all the while, dancing in a hālau (Hula school) and pupu ʻori (Tahitian Dance School), being involved in student council, and working 2 jobs through his academic journey. As the modes of indigenous storytelling changes with each generation, Andrew hopes to one day contribute to these stories through media and writing for the next generations.

Uz sarunu aicināts LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

"Mūsu valsts šobrīd piedzīvo gana ievērojamu otro Covid-19 vilni, kas faktiski ir lielāks nekā tas, kas bija pavasarī. Visas sabiedrības, ne tikai valdības, mērķis ir darīt vis, lai šo vilni samazinātu, lai apturētu," raidījumā Krustpunktā atzīst valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība). Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un Latvijas TV raidījuma "De Facto" žurnālists Matīss Arnicāns. Premjerministrs intervijā piedalās attālināti un arī aicina tos, kuri var strādāt attālināti, izmantot šo izdevību. Kariņš mudina ievērot divu metru distanci, turpināt mazgāt rokas un iekštelpās valkāt maskas. "Šajā kombinācijā, mazgājot rokas un iekštelpās valkājot maskas, tas ir maksimums, ko varam darīt vēl neapturot ekonomiku, lai šo transmisijas vilni apturētu," norāda Kariņš. "Mēs gribam, lai ekonomika turpina strādāt, lai bērni varētu turpināt mācības klātienē." "Tie nav ierobežojumi, tie ir drošības pasākumi," skaidro Kariņš. Viņš bilst, ka bez sabiedrības līdzdalības mēs neuzvarēsim šo vīrusu. "Ja būs jāķeras pie sodīšanas, negribīgi es to atbalstīšu. Šobrīd izejam uz to, ka sabiedrība kopumā ir ļoti saprātīga," atzīst Kariņš.  

Ensemble Storstrøm åbner den nye sæson med en serie koncerter der har 250-årsfødselaren Beethoven som gennemgående tema. Ved aftenens koncert er han sat i perspektiv af Ravel og Anton Reicha. Koncerten er samtidig den første med den nye ensembleleder, Maj Kullberg ved roret. Anton Reicha: Kvartet nr. 3 i G-dur for fløjte og strygere.Ravel: Introduktion og Allegro (1905).Beethoven: Klaverkvartet i Es-dur, op. 16.Ensemble Storstrøm.(KUMUS 11. september). Ca. 21.30 Cellisten Maria Edlund, der er uddannet på Det Jyske Musikkonservatorium, spiller Schnittke, Platti og Thorvaldsdottir. Vært: Anne Bro. www.dr.dk/p2koncerten

Septembrikuu esimeses Publikumärgis on juttu lavastustest “Romeo ja Julia”, “Tagurpidi” ja “Minu veetelv leedi”, Kanuti Gildi Saali juubelihooajast ning Ado Vabbe ülevaatenäitusest KUMUs. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Septembrikuu esimeses Publikumärgis on juttu lavastustest "Romeo ja Julia", "Tagurpidi" ja "Minu veetelv leedi", Kanuti Gildi Saali juubelihooajast ning Ado Vabbe ülevaatenäitusest KUMUs. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Tag med til Ensemble Storstrøms første koncert efter nedlukningen. En aften med fokus på Griegs Lyriske Stykker, i originalversion for klaver og instrumenteret for kammerensemble.Jakob Westh, klaver.Ensemble Storstrøm.(KUMUS 21. juni). Vært: Mette Greiffenberg. www.dr.dk/p2koncerten

Sel laupäeval kuuleb saates "Publikumärk", millega tegelevad karantiinis Tallinna Linnateatri näitlejad, Tuulikki Bartosiki viimase albumi ja ansambli Curly Strings viimase salvestuse edust, mida saab vaadata KUMUs ja kellele annab Jazziliit tänavused auhinnad. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Sel laupäeval kuuleb saates “Publikumärk”, millega tegelevad karantiinis Tallinna Linnateatri näitlejad, Tuulikki Bartosiki viimase albumi ja ansambli Curly Strings viimase salvestuse edust, mida saab vaadata KUMUs ja kellele annab Jazziliit tänavused auhinnad. Saatejuht on Liis Seljamaa.

Viena no lietām, kura jāievēro ikvienam Latvijas iedzīvotājam šajā laikā, ir sociālā distancēšanās - ne vairāk kā divas personas un divi metri no citām personām. Kā ar šo veicas, kā policija uzrauga situāciju un, vai pašvaldības tiek iesaistītas krīzes risināšanā? Par šiem un citiem tematiem šī vakara raidījumā "Tieša Runa".

Anna Birmane stāsta, kā viņai izdevās tikt pie šiem sasniegumiem un ko tas prasīja:2 pieprasītas pavārgrāmatas un trešā tūlīt tiks izdota;pāri 32 tūkstošiem sekotāju Instagram kontā, kas fano par Annas receptēm;saldumu meistarklases, kuras ilgi nevajadzēja reklamēt, jo gribētāju rinda bija garu garā;spēt tajā visā iekombinēt rūpes par savu mazo meitiņu un vīra karjeras maiņu. Annai sekot vari viņas Instagram kontā @annapannalv: https://www.instagram.com/annapannalv/Viņas superīgās receptes ir mājas lapā: https://annapanna.lv/receptesUn viņu atrast vari arī Facebook: https://www.facebook.com/AnnaPanna.Lv/ Sarunā ieteiktos informācijas avotus atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda4/ (zem video).

KUMUs on avatud näitus "Sisse, sisse – uks on lahti!

KUMUs on avatud näitus "Sisse, sisse – uks on lahti!

KUMU kunstimuuseum alustab homme uue publikuprogrammide sarjaga "Vaiksed hommikud Kumus", mis on suunatud ülitundlikele, autistlikele ja ka teistele vaiksemat keskkonda hindavatele muuseumikülastajatele.

KUMU kunstimuuseum alustab homme uue publikuprogrammide sarjaga "Vaiksed hommikud Kumus", mis on suunatud ülitundlikele, autistlikele ja ka teistele vaiksemat keskkonda hindavatele muuseumikülastajatele.

Čikāgas "Blackhawks" pirms četriem gadiem izcīnīja Stenlija kausu, bet tagad liels panākums būtu uzvaras. Hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš vērtē, kas noticis komandā, ko unikālu pēdējā spēlē parādīja Korijs Kraufords un kāda nākotne sagaida stagnējošo komandu.

Finanšu izlūkošanas dienests ir uzsācis sociālu akciju "Zini naudas li(ī)kumus!", lai informētu uzņēmējus un sabiedrību par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos, un pareizo rīcību dažādās situācijās. Vieglākais, kā neiekrist, ir tādās neiesaistīties. Diemžēl reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši. Par to, kā dzīvot godīgi un ko šāda "nelegāla" rīcība var maksāt cilvēkam personiskajā dzīvē vai uzņēmuma attīstībai un ko tas nozīmē valstij, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, sociālantropologs Andris Saulītis, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle un Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes Metodikas atbalsta un riska analīzes daļas vadītājs Raimonds Drabovics. Iemesli, kāpēc cilvēki iesaistās riskantos darījumos, ir dažādi. "Tā var būt apzināta rīcība, tiecoties pēc ātras peļņas, vai neapzināta rīcība, kas balstīta tiesību aktu nezināšanā. "Kampaņu rīkojam, lai uzņēmēji un sabiedrība iemācās atpazīt "sarkanos karogus" un savas nezināšanas dēļ neiesaistās organizētajā noziedzībā. Mēs vēlamies vairot sabiedrībā izpratni, ka tolerance pret noziegumiem arī ir nepieļaujama, jo tā mēs apzogam paši sevi un citus līdzcilvēkus," atzīst Ilze Znotiņa.  

Jau šo sestdien, 7. Septembrī, Rīgā notiks ikgadējais mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Programmā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, kas pārstāvēs plašu laikmetīgās kultūras piedāvājumu – mūziku, kino, video, dzeju, performances u.c. Mākslas projekti un koncerti koncentrēsies Rīgas centrā, Vecrīgā, Miera ielas apkaimē, Tallinas kvartālā, Pārdaugavā, Pļavniekos un Ziepniekkalnā. Lai pastāstītu par visiem 50 pasākumiem, droši vien vajadzētu ne tikai vienu, bet pat divus Kultūras Rondo raidījumus, tāpēc Toms Treibergs no plašās programmas ir izvēlējies savu izlasi. Ar visu  mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” programmu varat iepazīties tīmekļa vietnē Baltanakts.lv.

Traditionen tro inviterer Ensemble Storstrøm til Sommermusik på Fuglsang. P2 var med, da ensemblet i lørdags diverterede med musik af Mahler, Pärt, Haydn samt Brahms, hvis Haydn-variationer stod på programmet arrangeret for ensemblet af Jakob Westh. (KUMUS på Fuglsang Gods 24. august). Vært: Celine Haastrup. www.dr.dk/p2koncerten

ibf.lv Kriptovakars - Ziņas, Jaunumi un Latviešu Kriptokaķi

Viens no NBA klubiem, par kuru līdz šim Latvijā nebija īpaša interese, ir “Wizards”. Tā kā komandā bija daudz skandalozi spēlētāji un nebija īpašu panākumu, pēdējos gados daudz kritizēts. Tomēr šovasar Vašingtona piedzīvojusi lielas pārmaiņas, ieskaitot, Dāvja Bertāna pievienošanos. Redzēsim, ko šis modelis spēs nākamajā sezonā.

Linnatunnis tuleb juttu sellest, et Lasnamäel algab peatselt Pae promenaadi korrastamine, KuMus avatakse 90ndate kunstiinstallatsioonide näitus „Salatoimikud“, Technopolis Ülemiste avab suvel kesklinnas ühistöötamise kontori ja Tallinna Tehnikaülikoolis algas juba täna sisseastumine ja see toimub edaspidi aastaringselt. Saatejuht on Rein Pärn.

Teadlase asi on uute teadmiste otsimise kõrval ka ühiskonda harida, leiab informaatikateadlane Dan Bogdanov teadusettevõttest Cybernetica.Teadlased on uurinud, kuidas mürisevad Läänemerel laevad. Igasugune inimese loodud müra võib mereloomadele väga kahjulik olla. Inimesed ise saavad oma meremüra kuulda Kumus avatud näitusel. Müramõõtmisest räägib saates Aleksander Klauson Tallinna Tehnikaülikoolist.Üle 2000 inimese tuli kokku, et arutada Euroopa kosmosepoliitikat. Euroopa Kosmoseagentuuri eestvõttel olid eile kosmosekärajad ka Tallinnas Mektorys ja Tartu Observatooriumis.

Teadlase asi on uute teadmiste otsimise kõrval ka ühiskonda harida, leiab informaatikateadlane Dan Bogdanov teadusettevõttest Cybernetica.Teadlased on uurinud, kuidas mürisevad Läänemerel laevad. Igasugune inimese loodud müra võib mereloomadele väga kahjulik olla. Inimesed ise saavad oma meremüra kuulda Kumus avatud näitusel. Müramõõtmisest räägib saates Aleksander Klauson Tallinna Tehnikaülikoolist.Üle 2000 inimese tuli kokku, et arutada Euroopa kosmosepoliitikat. Euroopa Kosmoseagentuuri eestvõttel olid eile kosmosekärajad ka Tallinnas Mektorys ja Tartu Observatooriumis.

Kutsume kuulajaid Kumusse, kus on avatud põnev näitus "Natuuri rikkus. eluläheduse idee ja Düsseldorfi koolkond". Näitusest, Düsseldorfi koolkonnast ja kunstnikest räägib näituse kuraator Tiina Abel. Karikakramäng on armastuse ja botaanika teemal.Saatejuht on Krista Taim. Kuula 6. juulil kell 10.05.

Sõidame Poolasse kus üks kord aastas süüdatakse tuhanded küünlad ja ajalootund toimub sajandivanustel kalmistutel. Ajaloo juurde viib meid teatriuuendaja Tadeusz Kantor, kelle kunstiga saab sellel kuul tutvuda ka KUMUs. (Thea Karin)