POPULARITY
Balandžio viduryje prasidėjęs pasėlių ir žemės ūkio naudmenų deklaravimas įsibėgėja lėtai. Rokiškio rajono Kamajų seniūnijoje per pirmas dvi savaites dokumentus pateikė tik 20 ūkininkų iš 350 deklaravusiųjų pernai. Seniūnijos specialistė Vida Venslovienė mano, kad ūkininkai suskubs įprastai gegužės pabaigoje, kai baigs sėją ir bus aiškūs pasėlių plotai. Tačiau šiemet savaite sutrumpintą deklaracijų teikimo laikotarpįreikėtų pakoreguoti.Alvydas Čižius vaikystės vasaras leisdavo pas senelį kaime ir labai mėgo senelio keptą ruginę duoną. Dabar pats kepa rupią ruginę duoną ir parduoda ją sostinės turguose. Duona tapo tikra jų šeimos maitintoja, mat abu atsisakė samdomų darbų ir ėmėsi nedidelio duonkepių verslo Elektrėnuose.Verslo planas Gamtiniam ūkiui. Ryžtis rinktis gamtinį ūkininkavimą gali tik patys ištvermingiausi. Įkurti ūkį reikės daugiau investicijų, ūkininkauti teks be paramos, teks susidurti su gamtos nenuspėjamumu, susitaikyti, kad dalį derliaus teks atiduoti kenkėjams, o sunkiausia užduotis - rasti pirkėjų. Lietuvoje norinčių mokėti didesnę kainą už daržoves nėra daug.Ved. Kristina Toleikienė
Antropologi šovasar devās ekspedīcijā Latvijas rietumu piekrastes ciematos Kolkā, Rojā, Engurē, Bērzciemā un Lapmežciemā, lai dokumentētu to, kā mainās tradīcijas un paradumi zvejnieku dzīvēs. Vai šī profesija turpinās nākamājās paaudzēs un kā mainās zvejnieka arods līdz ar politiskiem lēmumiem un ekoloģiskām krīzēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā par ekspedīciju stāsta vides antropoloģe, Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Guntra Aistara un Rīgas Stradiņa universitātes studente Anete Valaine. Bet vispirms cita ekspedīcija - putnu vērošana Sātiņu dīķos Saldus novada Sātiņu dīķos var vērot pamatīgu putnu pasaules raibumu. Šajā dabas liegumā gan ligzdo, gan arī migrācijas laikā uzturas liels skaits putnu sugu. Teju četrus tūkstošus hektāru lielajā teritorijā ar 30 dīķiem vērojami jūras kraukļi, gulbji, pīles, baltie gārņi, neskaitāmas mazputniņu sugas, apkārtējie meži ir ligzdošanas vieta plēsējputniem un melnajam stārķim. Aukstā, vējainā, smidzinoša lietus pārņemtā oktobra nogales dienā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas izglītības speciālistu Ritvaru Rekmani stāvu putnu vērošanas tornī un pieplakusi pie tālskata un mēģinu redzamajā ņirboņā saskatīt gan lielos „laimīgos”, gan sīkākus izmērā putnus, kuri te mitinās. Teritorijā, kur padomju laikos atradās zivsaimniecības dīķi, tika izveidots dabas liegums putnu sugu aizsardzībai un pirms 25 gadiem tas ieguva valsts nozīmes dabas lieguma statusu. Šeit ir novērotas 62 īpaši aizsargājamo putnu sugas. Daļa lidoņu ir ligzdotāji, piemēram, cekuldūkuris, tas ir ūdensputns, kurš ar savu vaigubārdu izskatās kā no Dikensa romāniem izkāpis, vai laucis – melns ar baltu pierīti, un ir caurceļotāji – ziemeļu gulbji un jūras kraukļi. Tā kā šo dīķu apkaimē jau vairākus gadus ir aizliegtas pīļu medības, tad minētas ūdenstilpes ar bagātīgajiem zivju krājumiem ir miera osta un paradīze daudziem putniem. Kādi spārnaiņi patlaban novembra sākumā uzturas Sātiņu dīķos, kāpēc slikts laiks ir labs putnu vērošanai, ko ēd lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem – jūras ērglis, un kā var atšķirt putnu kāšus, stāsta Ritvars Rekmanis.
„Kartos – kartu“. Šis šūkis kviečia burtis kraštiečius išsisklaidžiusius po visą pasaulį. Kamajai – Lietuvos mažoji kultūros sostinė. Prie kultūrinės sklaidos prisideda aplinkinių kaimų ir miestelių bendruomenės. Juodonys, Duokiškis ir Salos.Juodonyse susipažinsime su Broniumi Juzelskiu, kuris puoselėdamas kaimo turizmo sodybą taip užkrėtė vietinius, kad visas kaimas pasipuošė vėliavomis ir spalvotais inkilais.Duokiškio miestelį garsina ne tik „Duokiškio baladės“, kiškių muziejus, bet ir asmenybės, palikusios kraštiečių širdyse jautrius prisiminimus. Giedrė Dagienė.Salų dvaras ir parkas įsikūręs Dviragio ežero pakrantėje. Šiandien jame šeimininkauja Rokiškio tautodailininkų asociacija. Su Salų dvaro rūmais ir veiklomis supažindina Rasa Janušauskienė ir Irina Kalnietienė.Po Kamajų kraštą keliauti padeda Kamajų bendruomenės pirmininkė, mokytoja Jolanta Vygėlienė.Ved . Jolanta Jurkūnienė
Kamajai – Lietuvos mažoji kultūros sostinė – rudenį pasitinka su trenksmu. Į tradicinę miestelio šventę „Kuc kuc Kamajuos“ grįžta po visą pasaulį išsibarstę kraštiečiai. Kamajiškiai išdidžiai skelbia Kamajų respublikos dienas, prisimena istoriją ir pirmąjį Lietuvos hipį – poetą, kunigą Antaną Strazdą.Kamajai šiais metais nusprendė suartinti bendruomenes, paakinti jaunimą grįžti į gimtąsias vietas gyventi, dirbti ir kurti. Lietuvos mažosios kultūros sostinės šūkis „Kartos – kartu“ įpareigoja aplinkinių kaimų bendruomenes prisidėti prie renginių ir kitų veiklų.Kamajų respublikos prezidentas Vytautas Vilys ir kultūros darbuotoja Sigita Gasiūnienė-Bracienė supažindina su miestelio istorija, tradicijomis ir sumanymais.Po Kamajus ir aplinkinius kaimus į ekskursiją kviečia Kamajų bendruomenės pirmininkė, mokytoja Jolanta Vygėlienė.Aukštakalniuose susipažinsime su kaimo kapelos „Barškutis“ vadove Esmiralda Smalstiene, o Kalvių kaime su kultūrinės veiklos koordinatoriumi, ūkininku Gintaru Kepalu.Ved. Jolanta Jurkūnienė
Akį traukiantys, laukuose mėlynuoujantys lubinai iš tiesų daro didžiulę žalą vietinėms rūšims, ilgainiui šalia jų teauga tik dilgėlės ir kiečiai, pastebi Vilniaus universiteto botanikos mokslų daktaras Mindaugas Rasimavičius. Aplinkos ministerijos vyresnioji patarėja Laura Janulaitienė sako, kad jie į Lietuvą buvo atvežti dėl dekoratyvumo, tačiau dabar už jų sėjimą, sodinimą ir kitokį platinimą - gali grėsti baudos.Lietuvoje, kaip ir kasmet, penkios gyvenvietės tapo Mažosiomis Lietuvos kultūros sostinėmis. Viena jų - Rokiškio rajone esantis Kamajų miestelis. Jolanta Vygėlienė - ne tik vietos bendruomenės pirmininkė, mažosios sostinės veiklų koordinatorė, bet ir gidė, kuri supažindina su vietos istorija, žymiais žmonėmis. Rokiškio rajono Panemunėlio universalaus daugiafunkcio centro kultūrinės veiklos vadybininkė Sigita Gasiūnienė-Bracienė pristato Kamajų, vienos iš mažųjų Lietuvos kultūros sostinių, renginių programą.Vilkaviškio rajone esantis, Paežerių dvaras garsėja įspūdinga savo istorija, o dabar stebins ir naujomis iniciatyvomis. Čia pernai rudenį buvo pasodinta daugiau nei pusė tūkstančių rožių. Jos jau sužydo, mirga įvairiomis spalvomis, o liepą taps ir naujos iniciatyvos - Rožių festivalio - atspirties tašku. Apie tai pasakoja Sudūvos kultūros centro-muziejaus direktorė Odeta Riklienė.
Gaidot Eiropas parlamenta vēlēšanas, kopā ar ekspertiem spriežam par aktuālajiem jautājumiem, kas būs jārisina nākamajam sasaukumam. Drošība un migrācijas politika būs diskusijas temats raidījumā Krustpunktā. Analizē Valsts Robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Baiba Kiršteina un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Nelegālā migrācija ir un paliek viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai. Kad mēs pirms pieciem gadiem vēlējām Eiropas Parlamenta līdzšinējo sastāvu, tad migrācija arī bija viens no centrālajiem diskusiju tematiem. Dienvideiropa pirms tam bija piedzīvojusi masīvu migrantu pieplūdumu. Tādēļ radusies krīze arī provocēja lielus izaicinājumus, pat šķelšanos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Problēma jau šo gadu laikā nekur nav pazudusi, drīzāk ir kļuvusi sarežģītāka, jo tas ir kļuvis arī par tādu kā ieroci Krievijas un Baltkrievijas politikā. Baltijas valstis un Polija izvēlējusies krietni striktāku ceļu, sargājot robežu, un tas arī mums ir palīdzējis izvairīties no lielākām problēmām. Kas notiks tālāk? Kāda varētu būt Eiropas politika nākamajos gados pēc šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām?
Gaidot Eiropas parlamenta vēlēšanas, kopā ar ekspertiem spriežam par aktuālajiem jautājumiem, kas būs jārisina nākamajam sasaukumam. Drošība un migrācijas politika būs diskusijas temats raidījumā Krustpunktā. Analizē Valsts Robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Baiba Kiršteina un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Nelegālā migrācija ir un paliek viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai. Kad mēs pirms pieciem gadiem vēlējām Eiropas Parlamenta līdzšinējo sastāvu, tad migrācija arī bija viens no centrālajiem diskusiju tematiem. Dienvideiropa pirms tam bija piedzīvojusi masīvu migrantu pieplūdumu. Tādēļ radusies krīze arī provocēja lielus izaicinājumus, pat šķelšanos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Problēma jau šo gadu laikā nekur nav pazudusi, drīzāk ir kļuvusi sarežģītāka, jo tas ir kļuvis arī par tādu kā ieroci Krievijas un Baltkrievijas politikā. Baltijas valstis un Polija izvēlējusies krietni striktāku ceļu, sargājot robežu, un tas arī mums ir palīdzējis izvairīties no lielākām problēmām. Kas notiks tālāk? Kāda varētu būt Eiropas politika nākamajos gados pēc šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām?
Surprisingly: ribbit. Disrobe for bathing banshees, mouthwatering meals, and parental pigs. The person most confused by the film this week was: the soot sprites after Kamajī union busted them.See omnystudio.com/listener for privacy information.
"Discover the Founder" is your backstage pass to the entrepreneurial arena. Whether you're a seasoned business professional or just dipping your toes into the startup waters, Kamaj and his guests provide a treasure trove of wisdom, offering a roadmap to success in the ever-evolving world of business. Tune in and uncover the secrets, strategies, and stories that shape the journey of the modern entrepreneur. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/discoverthefounder/message
Par Valsts kultūrkapitāla fonda iespējām atbalstīt kultūras projektus nākamajā gadā studijā izvaicājam fonda padomes priekšsēdētāju Daci Bluķi un direktoru Edgaru Vērpi.
Kamaj Meets the team at SimpleBooks. How To Start a Business You Love? | Passion To Business With Kamaj Silva --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/discoverthefounder/message
Kamaj meets Sri Lankan Comedian Hasalaka Thushara. What happens is amazing. Kamaj goes back to the days of making music with Daddy Band and some memories of some notorious parties. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/discoverthefounder/message
Valsts un Latvijas basketbola svētku nedēļā “Basketstudijā 2+1” viesojās viens no vīriešu valstsvienības vēsturiskā panākuma līdzautoriem – galvenā trenera asistents Jānis Gailītis. Runājām gan par pagātni – ļoti veiksmīgi aizvadīto kvalifikācijas ciklu – gan nākotni – gatavošanos 2023. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīram. Apspriedām: - galvenā trenera Lukas Bani tēzi par konsekventu valstsvienības identitātes veidošanu un tās pakāpenisko īstenošanu dzīvē; - 27 spēlētāju iesaisti kvalifikācijas spēlēs un jaunas komandas veidošanu katrā spēļu posmā; - savlaicīgu lomu sadali starp spēlētājiem; - ko var paveikt 3-4 treniņos pirms oficiālām spēlēm; - pārliecību pirms spēles ar Grieķiju; - kā nepārsteidza un kā pārsteidza Jānis Timma; - unikālo bilanci kvalifikācijas ciklā – 13 uzvarām 14 spēlēs – un lūzuma brīžiem tās gaitā; - nopelnīto veiksmi; - Pasaules kausa finālturnīru kā unikālu iespēju pacelt Latvijas basketbolu nākamajā līmenī; - izaicinājumiem sagatavošanās procesā; - veselīgo konkurenci; - valstsvienības spēļu pauzi kā iespēju restartēt “VEF Rīga”; - cerībām un izredzēm klubu sezonas turpinājumā. 50 minūtes par Latvijas vīriešu valstsvienību un citām basketbola aktualitātēm!
Ziedoņa muzejs radoši gatavojas Imanta Ziedoņa jubilejai nākamā gada maijā un aicina iesaistīties atmiņu grāmatas tapšanā par dzejnieku. Par gatavošanos jubilejai stāsta Imanta Ziedoņa muzeja jaunā direktore Rūta Šmite, Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" padomes priekšsēdētāja Žanete Grende, grāmatas "Amizantais Imants Ziedonis" veidotājs Ēriks Hānbergs. "Šī grāmata radās kā tās pēkšņums, atceroties, cik daudz uzsmaidīt, pajokot, apcelt, pārsteigt ir spējīgs Imants Ziedonis dažādās sabiedrībās un gribējās, lai Latvijas lasītājs uzzina, kāds Imants gadu gaitā ir bijis kā sarunu biedrs, kā vella dzinējs, kā omulīgs cilvēks," par topošo grāmatu atklāj Ēriks Hānbergs. Daudzreiz uz dažādām tikšanās reizēm abi devušies kopā un bieži cilvēki sastingst, kad ierodas Dzejnieks. "Viņš momentā ar kaut kādu dzirkstelīgumu atkausē. Kaut vai, kad bija konkurss "Daudzinātākais cienasts novadā", vienā lauku sētā saimniece, gatavodama mums cienastu, griež rabarberu mazos gabaliņos. Visi sastinguši - ieradies Dzejnieks. Imants uzdod vienu nopietnu jautājumu - no kura gala jūs sākat griezt parasti? Un sabiedrība uzreiz atraisās," atminas Ēriks Hānbergs. Ēriks Hānbergs rosinājis saukt visu Latviju, lai taptu grāmata "Amizantais Imants Ziedonis". Būs arī izstāde. "Tagad ir brīdis pārskatīt fotogrāfijas, vēstules. Imantam bija niķis, skaists niķis, ierakstīt kaut kur kādus dzejolīšus. Pazīstu vienu sievieti, kur Imants ir ierakstījis skapī novēlējumu. Pārskatiet skapju atvilktnes un sūtiet mums," mudina Žanete Grende. "Ja žēl sūtīt oriģinālus, nofotografējiet. Ir svarīgi sajust to, kā Ziedonis mēdza teikt, prieka vibrāciju. Tā ir ļoti svarīga mums visiem." "Visi, kuri grib nosmieties, piedāvāsim šo izstādi. Būt priecīgiem," bilst Žanete Grende. "Uzsmaidīt, smaidīt un smieklos būt. Varu ziņot, ja runa ir par grāmatu, izknābājot no drukātā, gan uzklausot cilvēkus, gan lasot vēstules, kas iesūtītas, man jau ir 100 epizodes pilnīgi gatavas," atklāj Ēriks Hānbergs. Sūtīt dažādas liecības un atmiņas, kas saistās ar Imantu Ziedoni var jebkurā laikā, ja gribētos, lai epizode iekļūst arī grāmata "Amizantais Imants Ziedonis", ieteicams sūtīt vēlākais līdz Ziemassvētkiem. Sūtīt var vēstuli aploksnē uz muzeju, adrese: Sporta iela 2, Rīga vai elektroniski uz e-pastu: info@ziedonamuzejs.lv Rūta Šmite bilst, ka jubilejas gadā būs jauni Imanta Ziedoņa rakursi, ko akcentēs muzejā Murjāņos. Viens no tiem - Imants Ziedonis un bērni, bērnu literatūra, suņa Fuņa tēls. "Un arī Imants Ziedonis kā dārznieks, jo viņam ir skaists dārzs apkārt Murjāņu mājai, viņa un arī Ausmas Kantānes veidots un kopts. Imants Ziedonis pats daudzkārt ir teicis, ka viņš negribēja būt dzejnieks, gribēja būt dārzkopis," stāsta Rūta Šmite. Žanete Grende atminas, ka Imants Ziedonis viņai daudz stāstījis, kādu grib muzeju. "Viņš man stāstīja, ka muzejam jābūt par pieredzi. Muzejs nav par mani, muzejs ir par sevis un pasaules izzināšanu, par latviskumu, jaunrade ir galvenais. Es domāju, ka Imants ļoti gribētu, ka tā tas notiek," atzīst Žanete Grende. "Ziedoņa īpatnība ir tā, ka viņš ir daudz ceļojis pa Latviju. Arī mēs šobrīd daudz braucam dažādas ekspedīcijās, vienalga, kur mēs aizbraucam, cilvēki saka, ā, Imants te bija. Atceros, kā viņš šajā kultūras namā lasīja dzeju, vai lauku sētā. Cilvēki vēl joprojām atceras. Man ir sajūta, ka viņš nemaz nav nomiris, ka viņš tūlīt piezvanīs, atnāks, kaut kur būs jāiet, kaut kur jābrauc."
Hoy hablamos con Manu, el Director de la Escuela de Circo Kamaj Pacha para celebrar la reapertura del Teatro Bar, que tendrá jueves de blues y viernes de especiales.
Jaunās sezonas pirmais raidījums “Pievienotā vērtība” pievēršas tam, kā izdzīvot, pārziemot un vadīt biznesu jaunajā realitātē, ko visai strauji pēdējā pusgada laikā maina Krievijas iebrukums Ukrainā. Satraucoša ir kavēšanās ap sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Laikā, kad ātri būtu jāsakārto attiecīgā infrastruktūra, lai varētu pieņemt sašķidrināto gāzi, vispirms kaut ko ilgi un dikti vērtēs. Tā kā pretendenti ir divi - Skultē un Kundziņsalā – lai kuru no tiem izvēlēsies, paredzams, ka otrs sūdzēsies un reāla termināļa celtniecība varētu iestrēgt uz vēl ilgāku laiku. Teorētiski varētu izmantot kaimiņvalstu termināļus, bet paliek atvērts jautājums, vai tiešām kādam būs laiks un iespēja paņemt gāzi arī Latvijai. Runājot par gāzi mājsaimniecībām, optimisti tic Ekonomikas ministrijai, kas saka, ka ar Inčukalnā esošo gāzi Latvijas mājsaimniecībām pietiks, pesimisti klausās “Latvijas gāzes” teiktajā, ka gāzes nav un uzņēmums nespēs to nodrošināt. Ja gāze dārga, kurināsim ar šķeldu - nodomāja liela daļa pašvaldību un uzņēmumu. Sākās katlu māju pārbūve un šķeldas pirkšana. Un pieprasījuma-piedāvājuma likumi nostrādāja ļoti precīzi, proti, pieprasījums kāpj, tātad kāpj arī cenas. Šobrīd Konkurences padome vērtē, kas notiek šķeldas tirgū, bet ko palīdz nākotnē gaidāmais konkurences izvērtējums, ja šķelda jāpērk šodien? Un vēl viena satraucoša ekonomikas tendence ir augošās Eiropas Centrālās bankas likmes, kas nozīmē, ka lielākajai daļai kredītņēmēju aug kredīta maksājumi. Un tas daudziem varētu būt visai nepatīkams pārsteigums. Kā Latvijas Televīzijā skaidroja eksperti – Euribor kāpums par 0.6 % kredīta maksājumu audzē par 6 %. Tātad – ja bija jāmaksā 200 eiro, nu būs jāmaksā 212 eiro. Taču analītiķu prognozes joprojām paredz Latvijai ekonomisko izaugsmi, tapis arī atbalsta plāns energoresursu cenu kāpumam mājsaimniecībām un energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Kā tas reāli notiks, redzēsim turpmākajos mēnešos. Raidījumā izskaņā par to, kas vasaras mēnešos noticis Baltijas akciju tirgū. Vasara parasti ir laiks, kad tirdzniecība pierimst un retāk manāmas straujas kustības, bet šī, protams, nebija parasta vasara. Apritējis pusgads, kopš Krievija sāka pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā ar visām no tā izrietošajām sekām. Paraugoties šādi, akciju tirgos situācija nav nemaz tik slikta. Ja kara un neskaidrību perioda sākumā kritums Baltijā bija apmēram 15 %, tad tagad tie ir 5 %. Taču, iespējams, grūtākais vēl tikai priekšā. Mazliet cita aina paveras, ja paraugās uz katru no Baltijas valstīm atsevišķi. Rīgas biržā kritums ir tuvu 8 %, Tallinā - teju 3 %, bet lietuvieši pamanījušies būt 3.5 % plusos. Te galvenie veiksminieki ir lauksaimniecības, piena pārstrādes, arī enerģētikas jomas uzņēmumi.
Daudzi šodien atskatās vēsturē, lai atgādinātu sev un savējiem, cik svarīgs bija 4. maijs pirms 32 gadiem, kad tika atjauno Latvijas neatkarība. Krāsaināk un cilvēciskāk par šo spēj stāstīt ļaudis, kuri paši to piedzīvoja, jo tie var būt arī stāsti par to, kā tajā laikā dzīvojām, kā bija iekārtotas mājas, kā cilvēki ģērbās, ko lika galdā. Stāstu stāstīšana no paaudzes paaudzē ļauj saglabāt un nodot zināšanas nākamajām paaudzēm. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šobrīd aicina savus atmiņu stāstus par ikdienu Latvijā 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā saglabāt arī vietnē "Gadsimta stāsti", jo liecības par dzīves veidu, kuru vēl atceras pašlaik dzīvojošās paaudzes, bet kurš pamazām sāk izzust no mūsu sociālās atmiņas. Ģimenes studija aicina ikvienu ģimeni savus pieredzes stāstus nodot tālāk saviem bērniem, gan veidojot dzimtas kokus, gan vedot bērnus ekskursijās uz savām bērnības vietām. Cik būtiska ir šāda vēstures piefiksēšana par dzīvi, piemēram, padomju laikā un kā katrs var veidot savu dzimtas atmiņu krātuvi arī par senākiem laikiem, stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna, Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Ieva Pīgozne un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone. Par dzimtas vēstures pētīšanu pieredzē dalās Ilze Zvaigzne, kura jau ilgus gadus pēta savas dzimtas vēsturi, un Zemgales vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājs, ciltskoku pētnieks Kristiāns Jakubovskis. Viņš arī vada dzimtas pētniecības pulciņu skolā
Joe has on inmate and author, Kamaj Tawhid, who is currently serving time on a false accusation. *Kamaj's Book, "This is Amerikka:" https://www.amazon.com/dp/1735589047/ref=cm_sw_r_sms_api_glt_fabc_HRM1QWQQ3VSBH8WM53XP Contact the podcast: dointimewithjoet@gmail.com To become a subscriber: https://anchor.fm/joe-baker46/subscribe --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app Support this podcast: https://anchor.fm/joe-baker46/support
Neveiksmīgais sniegums Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) izslēgšanas spēlēs devis grūdienu baumām par latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa nākotni. 11TV eksperti Valdis Valters un Arvīds Rasa izskata iespējamos scenārijus un potenciālos maiņas partnerus.
Turpmākajās divās sezonās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā viesdiriģente būs Kristīna Poska. Par orķestra gatavošanos jaunajai sezonai un vasaras plāniem Kultūras rondo izvaicājam LNSO valdes locekli Indru Lūkinu.
AIESEC in SLIIT proudly presents you the first episode of The LUMINARY - Belief of Inspiration with Mr. Kamaj Silva (Entrepreneur, Musician, Founder, and CEO of Sneaker Tub and Milk Toronto). He will be speaking on the unspoken inspiration of his life with our host for the series Mr. Trevin Hannibal.
Lietuvoje yra mažiausias savaitinių matematikos pamokų skaičius. Tai rodo tarptautinių moksleivių pasiekimų tyrimų ataskaitos.Šiais metais net trečdalis visų abiturientų neišlaikė valstybinio matematikos brandos egzamino. Švietimo strategai aiškina, girdi, to ir reikėjo tikėtis, nes šiųmečiai abiturientai (būdami dešimtokai) labai prastai išlaikė matematikos pagrindinio ugdymo pasiekimų patikrinimą.Tiesa, nė vienas toks postringautojas nenori pakelti akių ir paanalizuoti, o kiek gi skirta matematikos pamokų devintoje klasėje - ogi vos trys.Ar įmanoma per tris pamokas po 45 min. išmok(y)ti matematikos? Kodėl matematikai skirta (kai kuriose klasėse) po tiek pat pamokų kaip ir kūno kultūrai? Kodėl pirmajai užsienio kalbai mokyti kas savaitę skiriame po tris savaitines pamokas ir dar skirstome vaikus į pogrupius, o štai papildomai net ir vienai savaitinei matematikos pamokai pridėti esą sudėtinga rasti lėšų>Kokią įtaką prastos matematikos žinios ir gebėjimai turi kitų dalykų mokymuisi: fizikos, chemijos, IT, o ir gyvenimiškų sprendimų priėmimui?Laidoje dalyvauja: Rigonda Skorulskienė, Kauno jėzuitų gimnazijos fizikos mokytoja, Lietuvos fizikos mokytojų asociacijos prezidentė ir Alvydas Uldinskas, Rokiškio rajono Kamajų Antano Strazdo gimnazijos matematikos mokytojas.Ved. Jonė Kučinskaitė
For this episode I invited the best entrepreneur I know. Big brother Mr. Kamaj Silva, founder of "Sneakertub" and "MILK Toronto" to talk about business models around the world and bit about how his career rolled out in this competitive world and how he managed to break through. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/adikaramsithivilipodcast/message
In this 2018 interview I sit on the hot seat to answer 19 burning questions about entrepreneurship, hustle and grind. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/discoverthefounder/message
Ratta talks to Kamaj about his rise as a social media influencer and his path to success. This is a must hear episode for all hustlers. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/discoverthefounder/message
In this episode, Channa Channa Channa talks to Kamaj Silva from Toronto Canada. Channa got connected with Kamaj when Kamaj commented on Channa's video with Big Doggy. Kamaj grew up in Sri Lanka and he got the inspiration for music from his late Dad's records of Black Sabbath, Led Zeppelin and Gypsies. Kamaj put out his first video Wang Hung very early in the game and it still stands as a great video to this day. Kamaj is also an Entrepreneur, he is the Founder and CEO of Sneakertub world's first sneaker subscription service. Kamaj also created a premier concept store called MILK in Toronto. Kamaj is an active content creator and hosts multiple Youtube shows Daiya Show, Happy Hour, Api Nodanna Business and Kamaj Podcast. Kamaj talks about growing up in Sri Lanka, moving to Canada and finding his way to becoming a successful Entrepreneur and Artist. He stresses the mindset change needs to happen in all of us to ultimately be successful and happy. Subscribe to Kamaj on YOUTUBE: https://www.youtube.com/kamaj Listen to his podcast on: Apple Podcasts - https://podcasts.apple.com/lk/podcast... Spotify - https://open.spotify.com/show/0yscZ95...#channa3x #channa3xvlogs #kamajsilva
Exclusive Discussion with Kamaj Silva End Music: Devivaru by Kamaj Silva (Live Performance) Find out all Sri Lankan Podcasts here: www.podcasts.lk Find us on: https://anchor.fm/illumination Become a Patron: www.patreon.com/illuminationcast Facebook: www.fb.com/IlluminationCast Twitter: www.twitter.com/illuminationpod Website: www.illuminationcast.com YouTube Channels: KAMAJ: www.youtube.com/channel/UCUZ23prA01k7Fal3eMb7iOg 21 Dimensions: youtube.com/21dimensions TechTrack: youtube.com/techtrackShow
Owner of the sneaker shop MILK and Canada’s first sneaker subscription box Sneakertub, Kamaj has an amazing come up story that started all the way in Sri Lanka. He tells me about starting his company and his experience on CBC’s Dragons Den. Listen now to hear about this sneaker lovers come up story. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/cuims/message
Nākotnes Latvija/nākamā simtgade - kādu Latviju gribam redzēt. Par vērtībām, ko attīstīt un nodot nākamajām paaudzēm. 100 gadi Latvijai! Tie nu būs tā kā aizvadīti... Priecājoties par savu jubileju un sajūtu, ka dzīvojam brīvā zemē, nemanot esam atvēruši nākotnes 100 gades durvis. Šī vakara raidījums, kā visa Latvija, ir pašā svētku virpulī. Prom no studijas un ierastā klusuma – pie Brīvības pieminekļa. Arī mūsu šī vakara viesi - spilgts apliecinājums visas tautas varēšani nākamajos 100 gados. Tiekamies ar jaunām māmiņām un tēti, kuriem katram ir savi darbi un rūpēs, bet svētkos smaids, jo esam kopā šeit - starp savējiem... Sarunās pie Brīvības pieminekļa: Žaņa LIpkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone, bijušais "sitēmas bērns", divu bērnu mamma Karīna Pētersone, zinātnes komercializētāja Solvita Kostjukova, dzīvesbiedri - Eva un Voldemārs Johansons, jauno mediju mākslinieks.
In This Episode, I talk to Kamaj Silva, Founder & CEO of Sneakertub, who started a business from scratch with only $700, after being fired from his job. Kamaj tells us about his struggles, his audition on a T.V. show, and his social media strategy. To learn more about Kamaj and his business, visit: https://www.sneakertub.com Get $5 when you start using Acorns, with my Sign-Up Link! https://acorns.com/invite/7P8ZZD Please Subscribe, and share this episode with your family and friends. Follow the Official Podcast Page on Instagram and Twitter: https://www.instagram.com/youarenotagoat https://www.twitter.com/youarenotagoat Make sure subscribe to the Y.A.N.A.G. YouTube Channel so that You never miss a video. You can also follow me on my journey through life at: Instagram: https://www.instagram.com/chusidel Twitter: https://twitter.com/chusidel
Kamajų Respublika jau 35 m. apie save praneša per tradicinę miestelio šventę „Kuc kuc Kamajuos“. Miestelis trims dienoms tampa Kamajų Respublika su prezidentu, vėliava, valstybės ribų žymomis, himnu, sava valiuta.Apie urbanistikos paminklą – Kamajus – pasakoja Kamajų Respublikos prezidentas Vytautas Vilys ir kultūros darbuotoja Sigita Gasiūnienė.Iš Kamajų miestelio aikštės kelio rodyklė rodo kryptį į kitą nediduką miestelį, Salas. Prie Dviragio ežero pasitinka Salų dvaro sodybos turizmo ir laisvalaikio organizatorė Inga Stočkutė-Tervidienė.
This week on The Sneaker Podcast, the crew welcomes the founder of Toronto-based subscription service, Sneaker Tub! We chop it up with Kamaj on his beginnings as an entrepreneur, how he curates his different deliveries, his take on fashion, and how he connects with vendors! Mr. Sneaker Tub also drops some BIG NEWS on this episode! Listen Now! #TheSneakerPodcast
Šį rytą su mumis Lietuvos neregiai, kurie Lietuvos Radijo 90-metį vadina svarbiausiu šio amžiaus įvykiu: žurnalistas Saulius Plepys, šešis kartus šaškių Lietuvos čempionė tarp reginčiųjų Stasė Ingaunytė iš Rokiškio rajono Kamajų kaimo, fizinio lavinimo mokytojas Pranas Pliuška. Visa dar tebelaukiame Jungtinių Tautų Neįgaliųjų teisių komiteto įvertinimo kaip mūsuose įgyvendinama Neįgaliųjų teisių konvencija. Lietuvos neįgaliųjų forumo surengta apskritojo stalo diskusija.
Šį rytą su mumis Lietuvos neregiai, kurie Lietuvos Radijo 90-metį vadina svarbiausiu šio amžiaus įvykiu: žurnalistas Saulius Plepys, šešis kartus šaškių Lietuvos čempionė tarp reginčiųjų Stasė Ingaunytė iš Rokiškio rajono Kamajų kaimo, fizinio lavinimo mokytojas Pranas Pliuška. Visa dar tebelaukiame Jungtinių Tautų Neįgaliųjų teisių komiteto įvertinimo kaip mūsuose įgyvendinama Neįgaliųjų teisių konvencija. Lietuvos neįgaliųjų forumo surengta apskritojo stalo diskusija.
Rokiškio r., Juodupės seniūnijoje, Ilzenbergo kaime ant kalnelio šalia Ilgio ežero stovi 1515 m. Livonijos riterio Berndto fon Kersenbrocko įkurtas Ilzenbergo dvaras. Per ilgus šimtmečius keitėsi savininkai, kol galiausiai jis pateko į matematiko, verslininko Vaido Barakausko rankas. Šiuo metu čia yra rekonstruotas dvaras, parkas ir vystomas vienintelis Baltijos šalyse biodinaminis ūkis.Šakočių kepėja ir įmonės savininkė Laimutė Sadauskienė didžiuojasi tautinio paveldo produkto sertifikatu. Šiandien Juodupėje galima dalyvauti edukacinėje programoje ir susipažinti su grybukų ir tradicinių šakočiu kepimu.Rokiškio r., Kamajų seniūnijos, Kuosių k. ūkininkė ir tautodailininkė Birutė Kairienė stebina savo veikla ir edukacija. Jos ūkis atviras moksleiviams ir visiems, norintiems pažinti ūkininko gyvenimą.
Rokiškio r., Juodupės seniūnijoje, Ilzenbergo kaime ant kalnelio šalia Ilgio ežero stovi 1515 m. Livonijos riterio Berndto fon Kersenbrocko įkurtas Ilzenbergo dvaras. Per ilgus šimtmečius keitėsi savininkai, kol galiausiai jis pateko į matematiko, verslininko Vaido Barakausko rankas. Šiuo metu čia yra rekonstruotas dvaras, parkas ir vystomas vienintelis Baltijos šalyse biodinaminis ūkis.Šakočių kepėja ir įmonės savininkė Laimutė Sadauskienė didžiuojasi tautinio paveldo produkto sertifikatu. Šiandien Juodupėje galima dalyvauti edukacinėje programoje ir susipažinti su grybukų ir tradicinių šakočiu kepimu.Rokiškio r., Kamajų seniūnijos, Kuosių k. ūkininkė ir tautodailininkė Birutė Kairienė stebina savo veikla ir edukacija. Jos ūkis atviras moksleiviams ir visiems, norintiems pažinti ūkininko gyvenimą.