Podcasts about laboratoriju

Astronavti se med svojim potovanjem v vesolje srečujejo z različnimi težavami, eden od teh je izguba mišične in kostne mase ter spremembe v srčno-žilnem sistemu. Na inštitutu Jožef Stefan zadnjih 25 let opravljajo raziskave ohranjanja zdravja in dobrega počutja astronavtov. Pred meseci so v Laboratoriju za vesoljsko fiziologijo v Planici zaključil prvo fazo raziskav učinka vadbe na človeški centifugi ob 60-dnevnem ležanju. V teh dneh za drugo fazo raziskav ponovno iščejo prostovoljce, ki bi 60 dni neprekinjeno ležali na postelji, ki simulira breztežnost oz. popolno odsotnost gibalne aktivnosti. Več Urška Žižek, bere Cirila Štuber.

Evropska noč raziskovalcev obsega letos 58 različnih projektov v 25 državah. Pri nas je letos fokus usmerjen na dva sodobna fenomena, ki se v določenih vidikih tudi nekoliko povezana, namreč lažne novice in umetna inteligenca. V Ljubljani je v središču odnos med človekom in umetno inteligenco, kajti gre za tehnologijo, ki ključno kroji današnji čas. Dogajanje poteka na več lokacijah s središčem v Centru Rog, kamor je dež prestavil vse dogodke, ki so bili načrtovani na Mestnem trgu, z umetno inteligenco pa se je mogoče seznaniti tudi na ladji Žaba, ki pluje po Ljubljanici danes prav posebno opremljena, na Fakulteti za farmacijo in Filozofski fakulteti ter v Pritličju na Mestnem trgu. Podoben program projekta Humanistika, to si ti! najdete tukaj.V Mariboru Noč raziskovalcev v koordinaciji Univerze v Mariboru poteka v Europark, kjer se bodo zvrstili številni dogodki pod krovnim naslovom Lažne novice in teorije zarote? Opolnomočimo (se za) znanost!Nekaj znanstvenega dogajanja pa lahko v popoldanskih urah srečate tudi v Hiši eksperimentov. Kakšna srečanja z umetno inteligenco se vam danes obetajo v prestolnici, je v prispevku preverila Nina Slaček. Foto: Ljubljanica, kot jo vidi umetna inteligenca, ki jo razvijajo v Laboratoriju za strojno inteligenco na Fakulteti za elektrotehniko Univerze v Ljubljani

V sodobnem svetu smo močno odvisni od – bolj ali manj - brezhibnega delovanja celega kupa naprav. Pri tem se zelo redko ukvarjamo s temeljno tehnologijo, ki vse to omogoča. Naj gre za najobičajnejši pralni stroj, pametni telefon v vašem žepu ali najnovejšo sončno elektrarno na bližnji strehi; brez osnove – integriranih vezij ali po domače čipov, ne bi šlo. Med pandemijo se je jasno pokazalo, da je Evropa na tem področju povsem odvisna od uvoza in če gre kaj narobe, se ustavi tudi proizvodnja v avtomobilskih in drugih tovarnah. To pa še zdaleč ne pomeni, da je Evropa povsem brez lastne proizvodnje čipov. Najbližja tovarna je tik za mejo v avstrijskem Beljaku, kjer je tudi glavni razvojni center podjetja Infineon Austrija. Foto: Proizvodnja čipov na rezinah zahteva sterilno okolje, vir: Infineon Austria

Magistrica psihologije Ana Kuder se je kot strokovna sodelavka projekta B Air leta 2021 udeležila sedme mednarodne konference na temo nevroznanosti in glasbe v Aarhusu na Danskem. K pogovoru o glasbi in kulturi je povabila dva doktorska študenta, ki sta svoje delo predstavljala na konferenci: Erico Flaten, doktorsko študentko v Laboratoriju za slušni razvoj na Univerzi McMaster v Kanadi, in Mathiasa Klarlunda, doktorskega študenta v Centru za glasbo in možgane na Univerzi v Aarhusu na Danskem. Skozi pogovor so poskušali razumeti ali je glasba univerzalni fenomen. Zaznavanje in všečnost določene zvrsti glasbe se namreč lahko razlikujeta glede na kulturo. V zahodnih kulturah smo denimo bolj privženi dvodobnim taktovskim načinom, medtem ko se v nekaterih kulturah, kjer imajo prebivalci manj stika z zahodno glasbo, pogosteje pojavljajo različice trodobnih taktovskih načinov. IZJAVA: Oddaja je del mednarodnega projekta B-AIR: Zvočna umetnost za dojenčke, malčke in ranljive skupine, ki ga vodi Radio Slovenija in ga sofinancirata program Evropske unije Ustvarjalna Evropa in ministrstvo za kulturo RS. Več o projektu na spletni strani rtvslo.si/b-air in na b-air.infinity.radio.

Tokratni gost v ciklu oddaj B Air - Zvočenja je dr. Clement Francois, raziskovalec v Nacionalnem centru za znanstvene raziskave CNRS, ki deluje v Laboratoriju za besedo ter govor in jezik (Parole et Langage) Univerze Aix Marseille ter na Inštitutu za govor, komunikacijo in možgane. Doktorat iz nevroznanosti je pridobil na Univerzi Aix Marseille, kjer je med letoma 2007 in 2011 raziskoval pod mentorstvom dr. Daniela Schöna. Tema njegovega doktorata je bila implicitno statistično učenje jezikovnih in glasbenih struktur pri glasbenikih in neglasbenikih. Proučeval ga je tako pri odraslih kot pri otrocih s pomočjo nevrofizioloških meritev in vedenjskih metod v raznovrstnih eksperimentalnih presečnih in longitudinalnih modelih. Te raziskave, objavljene v vodilnih znanstvenih revijah s tega področja, sodijo med referenčna dela na področju nevroznanosti glasbe. Raziskave so bile sestavni del večjega projekta Francoske nacionalne raziskovalne agencije, katerega tema je bila z glasbo spodbujana plastičnost možganov in prenos urjenja iz glasbe v jezik. Med letoma 2013 in 2019 je Clement Francois postdoktorsko raziskoval na Univerzi v Barceloni v skupini za raziskave Umskih funkcij in plastičnosti možganov dr. Rodriguez-Fornellsa in v Laboratoriju za pozornost, zaznave in jezikovni razvoj dr. Boscha. Zanimala ga je longitudinalna raziskava segmentacije govora na temelju statističnega učenja pri donošenih in nedonošenih otrocih. Vzporedno pa je koordiniral tudi multimodalno nevroslikovno raziskavo pri otrocih, ki so utrpeli možgansko kap. Z uglednim francoskim znanstvenikom se je pogovarjal primarij dr. Igor M. Ravnik.

ASV dienesti apgalvo, ka Covid-19 vīrusa izplatība aizsākusies ar kādas Ķīnas laboratorijas patogēnu noplūdi. Šim apgalvojumam aizvien ir kritiķi, kas atzīst, ka visticamāk iemeslu, kāpēc šis vīruss nonāca pasaulē, tā arī nekad neuzzināsim. Taču šī nav pirmā reize, kad izskan apgalvojumi par biodrošību laboratorijās. Kā ir aprīkotas mūsdienu laboratorijas, cik drošas tās ir un vai kaut kas no tām var nemanāmi "izsprukt"? Raidījuma viesi Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošie pētnieki Dāvids Frīdmanis un Dace Pjanova. "Principā jau visam var būt divi avoti, vai nu viņš ir no laboratorijas, vai viņš ir no dabas, nekāda cita varianta nav. Lai apgalvotu vienu vai otru, vajag būt pamatīgiem pierādījumiem, tieši tāpēc arī daudz runā par to, ka varbūt mēs nekad neuzzināsim. Lai gan es personīga tam līdz galam neticu. Mūsu pasaule kļūst arvien plašāka, pētnieki ielien arvien dziļā, pat visdziļākajos džungļos, dabū no turienes paraugus," vērtē Dāvids Frīdmanis. "Ja viņš būs no dabas nācis, kaut kad mēs varbūt uzdursimies tam dzīvniekam. Ja viņš būs nācis no laboratorijas, tad visdrīzāk kaut kur ir arī pieraksti par to, kurā laboratorijā strādāja, kādas bija pazīmes un kādas manipulācijas ir veiktas. Mainoties režīmiem, noteikumiem, šī informācija var nokļūt atklātībā. Pēc kāda laika var gadīties, ka mēs uzzināsim, kur ir tā problēma. Šķiet, vislielākā problēma, ar ko mēs visi šeit saskaramies, ir tas, ka Ķīna tomēr nav tāda valsts, kurā brīva runāšana un problēmu atklāta apspriešana būtu vispārēji pieņemta. Tas vienmēr radīs bažas par to, vai tik viņš nav nācis no laboratorijas, kas, protams, var būt patiesība. Es to nekādā gadījumā neizslēdzu. Tas ir viens no variantiem" "Nevar izslēgt nevienu, ne otru variantu, bet man liekas, ka šobrīd tie pierādījumi, kas ir zinātniski publicēti, vairāk pamatoti man liekas, ka tomēr ir dabiskas izcelsmes. Šobrīd ir ziņojums, bet ja parakņāties nedaudz dziļāk internetā, tad īstenībā vairāk par apgalvojumiem mēs neko neredzam, jā, ir kaut kāds FIB ziņojums, bet kas tad viņā ir iekšā, to jau mēs nezinām. Un līdz ar to šobrīd publiski pieejami dati, ka viņš izcēlies dabiskā ceļā Ķīnā, Uhaņā. Es vairāk šobrīd sliecos, ka tas tomēr varētu būt dabiskas izcelsmes. Kaut kā mani šis skaidrojums uzrunā vairāk," norāda Dace Pjanova. Dāvids Frīdmanis min, ka pastāv ari variants, ka vīruss ir hibrīdas izcelsmes: viņš ievākts no dabas, kādu brītiņu ir laboratorijā audzēts, radies izpētes ceļā. "Audzēts, visdrīzāk, šūnās, kas nav no tā konkrētā saimnieka organisma, no kura viņš ir iegūts. Audzēts, piemēram, uz cilvēka šūnām, kuras ir piemērotas un šis vīruss spējis inficēt. Un tad viņš, protams, dzīvojot šajā mazajā ekosistēmā, ir mainījies pats no sevis.  Nav tā, ka kāds speciāli viņu radījis, un neviens nav līdz galam sapratis, ka viņš varētu būt infekciozs un šo darbību rezultātā viņš varētu nokļūst vidē. Ja tu neievēro visas drošības regulas, tikai uz to aizdomu pamata, ka tas varētu būt bīstams, tad pastāv varbūtība, ka tas nejauši nokļuvis vidē," norāda Dāvids Frīdmanis. Bet cik vispār pamatoti varam teikt, ka dzīvojam drošā pasaulē? Vai tas, ka apzināti vai nejauši kaut kas izkļūst apkārtējā pasaulē no laboratorijām un nodara ļaunumu, ir maza iespējamība un notiek reti, vai tas ir godaprāta jautājums un dzīve uz pulvera mucas? "Man liekas, ka dzīvei uz pulvera mucas [pamatā], ja runājam par epidemioloģiju, ir fakts, ka mēs lidojam. Globalizācija un tas, ka mēs lidojam, un slimībai ir iespēja ceļot no vienas valsts uz otru tik viegli, ir tā pulvera muca. Tas, no kurienes tas vīruss nācis, ir tikai avota jautājums. Ir pilna pasaule ar dzīvnieku izcelsmes vīrusiem, kuri var inficēt cilvēku. Un katrs no viņiem, var būt nākamais kovids," atzīst Dāvids Frīdmanis. "Ar Covid mums paveicās, ka mirstība nebija tik liela. Bija savulaik mums vēsturē spāņu gripa, tur bija trakāk. Tieši fakts, ka mēs ceļojam pa visu pasauli, ir tas, kas to vīrusu izplatību veicina. Tā ir tā pulvera muca. Infekcijas avoti visu laiku radīsies. "No vīrusa viedokļa mēs esam barība, un kur ir barība, tur būs arī plēsējs. Un vīruss šajā gadījumā ir tas, kurš ir plēsējs, un radīsies jauni un jauni patogēni," norāda Dāvids Frīdmanis. Datu noplūde: kāpēc tas iespējams un kā ikdienā sevi pasargāt? No laboratorijām var noplūst vīrusi, bet var noplūst arī dati, un tas var notikt gan netīšām, gan apzināti. Ļaunprātīgu datu ieguvi un datu aizsardzību mūsdienās varētu salīdzināt ar nemitīgu ciklu - līdzko ļaundari iegūst datus, ir jādomā jauni paņēmieni, kā datus aizsargāt, un tas atkal liek ļaundariem būt radošiem. Gan Latvijā, gan citur pasaulē ir bijuši vairāki gadījumi, kad nopludināti konkrētu personu vai ar aizsardzību saistīti dati. Kāpēc tas kļūst iespējams un kā varam ikdienām pasargāt paši sevi? Iespēja vienā brīdī piekļūt medicīnas iestādes pacientu fotogrāfijām, aplūkot faktus par klientu braucieniem koplietojamās automašīnās, nosūtīt kādam informāciju par nodokļu nemaksātājiem vai pat izplatīt ziņas par izlūkdienestu darbību. Šādi un citi paņēmieni kļūst iespējami, ja netīšām vai ļaunprātīgi tiek nopludināti dati. Piemēram, viens no gadījumiem guva plašu starptautisku rezonansi - 2013. gadā bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens nodeva laikrakstiem slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām. Bet šoreiz stāsts ne tikai Snoudenu, bet arī citiem datu nopludināšanas gadījumiem. Vai biežāk sastopamies ar ļaunprātīgām vai nejaušām datu noplūdēm, to attālināti ierakstītā sarunā skaidro Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apdraudējumu analītiķis Kārlis Podiņš.

Sejas maskas un respiratori ienāca mūsu ikdienā tikai ar Covid pandēmiju, lai gan dažu profesiju pārstāvjiem šādu aizsargtērpu valkāšana ir ikdienā. Latvijā tapusi unikāla laboratorija, kurā pārbaudīs, cik efektīvi pret vīrusiem, piesārņojumu, lielu karstumu un citām nelabvēlīgām ārējās vides ietekmēm ir dažādi aizsarglīdzekļi, sākot ar ikvienam zināmajām sejas maskām, līdz specializētiem apģērbiem ugusndzēsējiem un aprīkojumam militārpersonām. Kā tas notiek un kas šajā laboratorijā jau notiek, skaidro RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Individuālās aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa. Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā atklāta Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorija, kuras aprīkojums ir unikāls pasaules līmenī. Jaunā laboratorija nodrošinās operatīvu un kvalitatīvu individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudi. Bagātīgi aprīkotajā laboratorijā ir ap 80 dažādu iekārtu, kas paredzētas gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai. Laboratorijā, ir, piemēram, dažādas iekārtas, kas ļauj pārbaudīt sejas aizsargmasku, respiratoru un filtru noturību pret dažāda veida piesārņojumu, noteikt to mehānisko izturību, mikrobioloģisko tīrību. Ir iekārtas, kas ļauj pārbaudīt CO2 noplūdi respiratoros, maskās vai filtros, lai noteiktu aizsarglīdzekļu efektivitāti dažādu saslimšanu uzliesmojumos.  Laboratoriskās iekārtas imitē apstākļus, kādos ilgstoši atrodas, piemēram, ugunsdzēsēji, karavīri, mediķi, citi īpašo uzdevumu veicēji, kā arī sportisti vai profesionāļi, kuri valkā īpašuzdevumu apģērbu. Tādējādi iespējams testēt dažādu aizsardzības līdzekļu noturību pret paaugstinātu karstumu, mitrumu, dažādiem ķermeņa šķidrumiem, ar kuriem jāskaras, piemēram, mediķiem operāciju zālē, lai gūtu pārliecību, ka cilvēki, kuri diendienā cīnās par citu cilvēku veselību un dzīvību, nepakļauj riskam savējo. Atsevišķas iekārtas arī imitē, piemēram, cilvēka elpošanu un svīšanu.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rašanās vēsture Skaļas sirēnas, operatīva mediķu brigāde, īss un centralizēts palīdzības izsaukšanas numurs - šādi var raksturot neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu mūsdienās. Bet ne jau vienmēr tā ir bijis. Automašīnām senāk plīvojuši karodziņi kā zīme mediķu brigādei, palīdzības izsaukšanai vienā valstī pastāvējuši dažādi numuri - šīs un vēl citas pazīmes šķir mūs no agrākiem laikiem. Kur un kā vēsturiski sākusies neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana? Pārskatu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sistēmas rašanos sniedz Mārtiņš Vesperis, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sistēma ir salīdzinoši jauna. Tā sākas ar vienu notikumu - 1881. gada 9. decembrī Vīnes operā notiek liels ugunsgrēks. Protams, pirms traģiskā notikuma Vīnē organizētai medicīniskai palīdzībai bijuši priekšteči, un pētnieks norāda, ka tos var meklēt jau senā medicīnas vēsturē. Kā piemēru viņš min situācijas, kad ārstiem vai viņu palīgiem bija jāsniedz palīdzība cilvēkiem pēc soda izpildes. Ja tika piemērots sods rokas nociršana, ārstam bija jāaptur asiņošana, jo sodītajam cilvēkam bija jāpaliek dzīvam. Arī Rīgā vēl krietnu laiku pirms 1904. gadā atvērtās Rīgas ātrās ārsta palīdzības stacijas bijuši aizmetņi glābšanas iestādei.

Daudz un bieži esam dzirdējuši, ka būtu jāatsakās no dzīvnieku izmantošanas pētījumos. Ir jomas, kur sen jau dzīvnieki ir aizstāti, taču zāļu vai slimību pētīšanā laboratorijas dzīvnieki noteiktā posmā ir neaizvietojami. Iespējams, tas tā vairs nebūs ilgi. Latviešu pētnieki strādā pie orgānu šūnu audzēšanas uz čipiem līdzīgām iekārtām, tajās esošās dzīvās šūnas spēs imitēt orgānos notiekošo. Šo orgānus nevarētu pārstādīt, bet varētu izmantot pirmsklīniskajos pētījumos, tādejādi mazinot dzīvnieku izmantošanu. Kā šobrīd laboratoriju peles palīdz zinātnē un kas ir orgāni uz čipa, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Dzīvnieku laboratorijas bloka vadītāja Zane Kalniņa, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Artūrs Ābols un LU Cietvielu fizikas institūta Elektronisko un fotonisko mikro- un nanoierīču prototipēšanas laboratorijas vadošais pētnieks Roberts Rimša. Gēni ir visām dzīvām radībām ri vienādi Dažādas  organisma pazīmes nosaka gēni, kuros glabājas šī informācija, un visi šie gēni ir molekulas daļa un no cilvēka ķermeņa masas aizņem krietni mazāk par vienu procentu. Gēni ir visām dzīvām radībām un, jā, -   to uzbūve, vienalga, vai tas būtu koks, kukainis vai cilvēks - ir vienāda. Kā tad veidojas atšķirības un kāpēc, piemēram, nevar cilvēkam ievadīt priedes gēnu un gaidīt, kad matu vietā mums augs skujas, par to stāsta mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Dainis Ruņģis. Ne reizi vien esam stāstījuši par cilvēku slimību izpēti, kur kā modeļus izmanto mazās augļu mušiņas drozofilas, vai piemēram zebrzivtiņas. Izrādās, ka augļu mušiņām un cilvēkam ir vairāk nekā 60 procenti kopīgu gēnu, kas  saistīti ar cilvēka slimībām. Dainis Ruņģis skaidro, ka, arī skatot koku gēnus, tiek izmantotas šādas modeļsugas - nelieli ātri augoši un viegli kopjami augi. Tāds ir ziedaugs Tāla sīkplikstiņš - attāls kāpostu un sinepju  radinieks, kas daudzviet plaši izplatīts dabā, līdzīgs sinepju ziediņam un tā īsā dzīves cikla un nelielā genoma dēļ šis audziņš kļuva par vienu no ģenētikas modeļorganismiem. Tāla sīkplikstiņš iegājis ģenētikas vēsturē kā pirmais  augs, kam tika sekvenētais genoms, proti, nolasīts, kādā secībā ir viss gēnu kopums. Cilvēka genomu sāka sekvencēt pagājušā gadsimta 90. gados un tas aizņēma aptuveni 10 gadus, pateicoties šodienas tehnoloģijām, to var izdarīt  vienas diennakts laikā. Jo vairāk gēni tiek pētīti, jo sarežģītāka aina atklājas, teic Dainis Ruņģis.

Drugi poudarki: - Koprsko zavetišče za brezdomce se bo preselilo v nove prostore v Bertokih - Lanska poletna sezona na Kopah rekordna predvsem zaradi bonov; trend poskušajo ohraniti z dodatno ponudbo - Novomeškopoletno dogajanje bodo popestrili tudi četrtkovi literarni večeri

Velikokrat slišimo, kako mora izobraževanje odgovarjati na potrebe trga dela in gospodarstva, dobrih praks in primerov pa ne vidimo. Zato smo odšli na Šolski center Nova Gorica, ki združuje 5 srednjih šol, eno višjo šolo, moderni medpodjetniški izobraževalni center in dijaški dom ter je vključen v veliko projektov, tudi takih, ki so financirani iz evropskih kohezijskih sredstev. Izvedeli smo, kaj vse nastaja v njihovem Učnem izdelovalnem laboratoriju, kakšnega robota so programirali dijaki tehniške gimnazije, kaj počnejo elektrotehniki in kako so opremljene njihove delavnice. Oddaja je pripravljena s finančno podporo Evropske unije. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Evropske unije.

Zagonsko podjetje Priot, ki ga vodita Grega Logar in Blaž Jakopin, je razvilo sistem HiFlyer, ki je vgrajen v dve skakalnici v nordijskem centru Planica. Ustanovitelja podjetja sta doktorirala v Laboratoriju za robotiko na ljubljanski Fakulteti za elektrotehniko. Kako lahko znanost pomaga pri razvoju smucarskih skokov in kako zahteven je preskok iz znanosti v podjetništvo?

Blaž Strle, direktor družbe BE-terna Adriatic, je svojo profesionalno pot začel v Laboratoriju za umetno inteligenco na FRI, kjer je raziskoval področje umetne inteligence in strojnega učenja. Podjetju BE-terna se je pridružil pred sedmimi leti kot vodja oddelka za upravljanje odnosov s strankami (CRM), v letu 2018 je prevzel vlogo direktorja Adriatic regije (Slovenija, Hrvaška in Srbija), pred nekaj meseci pa je postal tudi član uprave BE-terna skupine. V času njegovega vodenja je Adriatic regija dosegala začrtano 10% YOY rast prihodkov ter več kot pričakovano 10% YOY rast dobička. Visoko rast dobička je bila dosežena ob večjem vlaganju v zaposlene ter razvoj in sicer s povečanjem prodaje lastnih rešitev z višjo dodano vrednostjo in optimizacijo internih procesov. Strle med tremi dejavniki uspeha družbe BE-terna izpostavlja znanje, inovativnost in usmerjenost v uspeh svojih strank, največjo poslovno lekcijo pa opisuje tako: »Najpomembnejša je ekipa, vse ostalo je drugotnega pomena.« Postaviti prave ljudi na pravo mesto in vzpostaviti dobro okolje je največ, kar lahko vodja naredi. Kot vodja ne verjame v stereotipe in en »Leadership style«. Pristopa ne moreš ukalupiti, podjetje se razvija, situacije so različne, različni so ljudje…, učiš se in prilagajaš. Včasih ne smeš dati več kot le ključe, drugič cilje, tretjič »korenček«, naslednjič »palico«, včasih je ventil treba priviti, drugič sprostiti. Vse s ciljem, da bomo jutri boljši, kot smo danes. Strle je prepričan, da mora biti dober vodja v prvi vrsti »dober človek«, ki zna prisluhniti, biti dostopen, voditi z zgledom in navduševati. Za odličnost vodenja je pomembno dati v ospredje podjetje in zaposlene, povedati, kar misliš, verjeti v to, kar govoriš, in stati za svojimi dejanji. Prvi del se preslika v zaupanje, drugi pa v navduševanje. Je zahteven, saj od sebe in od sodelavcev pričakuje nadpovprečnost in učinkovitost. Spletna stran podjetja: https://www.be-terna.com/sl Naj quote: The problem is not the problem. The problem is your attitude about the problem. Naj knjiga: Good to Great: Why Some Companies Make the Leap and Others Don't Naj serija: M*A*S*H Hobiji: Jadranje, dirkanje Najljubša hrana: Pašta Najljubši podjetnik: nikogar ne poznam dovolj dobro, morda Jobs zaradi svojega perfekcionizma. Na moji karierni poti so me vsi nadrejeni oblikovali, vsak na svoj način. Naj app: mobile.de Nauk: - Lahko si samo to kar si. Ne moreš ločit posla in privatnega življenja oziroma ne moreš ločit vrednot v podjetju in osebnih vrednot. Tako v privatnem življenju kot tudi v podjetju zavestno ali s svojimi dejanji »izbereš« ožji krog sodelavcev in prijateljev s katerimi skupaj krojiš usodo.

Z Angeliko Vižintin o elektroporaciji, metodi, s katero z električnimi pulzi spremenimo prepustnost membran.   #MetaPHoDcast Angelika Vižintin je raziskovalka v Laboratoriju za biokibernetiko na Univerzi v Ljubljani, Fakulteti...

Podnebna kriza in človekove dejavnosti. To so glavne grožnje neverjetni raznolikosti morskih živali in rastlin. Tudi v slovenskem morju. Morski biologi zato posebno skrb namenjajo prav ohranjanju pestrosti oblik življenja. Ob tem raziskujejo možnosti vnovičnega naseljevanja vrst. Tistih, ki jih v našem morju ni več, pa tudi tistih, ki postajajo vse bolj ogrožene. Tako eksperimentalno gojijo nekatere alge. Pa tudi sredozemske kamene korale. Kako uspešni so, so nam sodelavci piranske Morske biološke postaje Nacionalnega inštituta za biologijo, povedali v tokratni oddaji.

Ko je mikrobiologinja prof. dr. Maja Rupnik (NLZOH) aprila v laboratoriju »pod lupo« vzela vzorec novega koronavirusa in pregledala virusno RNK, je prišla do zanimivega odkritja. Ugotovila je, da je vzorec virusa iz Maribora zelo podoben novemu koronavirusu iz Azije – natančneje virusu iz Malezije in Singapurja. Več o njenem zanimivem odkritju v Ultrazvoku. Z Majo Rupnik se je pogovarjal Iztok Konc. Foto: fernandozhiminaciela/ pixabay

Kdo je žrtev? Kdo je morilec? Je zločin zakrivil osamljeni morilec, ali je neznanka morala s poti zaradi zarote? V miniseriji podkasta Zgodbe Maruša Kerec in Gašper Andrinek raziskujeta ozadja kriminalke Jezero, ki jo je napisal Tadej Golob.

In a country as addicted to barbecues as Australia, the prospects for meat grown from cells in a laboratory don't see strong.But lab-grown beef, poultry, pork and fish may be part of an answer to climate change and animal welfare. - U zemlji opsjednutoj roštiljem, kao što je to Australija, nije izgledno da će zaživjeti uzgoj mesa u laboratorijskim uvjetima.No govedina, perad, svinjetina i riba uzgojeni u laboratoriju mogli bi biti rješenje za klimatske promjene i za dobrobit životinja.

Razumevanje jezika je povezano z razumevanjem življenja. Če hoče umetna inteligenca dejansko razumeti zapletenejša besedila, potem mora razumeti kontekste naših konkretnih življenjskih situacij. O tem, kako postaja naša podoba sveta računalniškostrojno vse bolj berljiva, se bomo pogovarjali z dr. Simonom Krekom, raziskovalcem v Laboratoriju za umetno inteligenco na Institutu Jožef Stefan, vodjo Centra za jezikovne vire in tehnologije pri Univerzi v Ljubljani.

V prvi epizodi oddaje Filozofija gre svet v govorimo o umetni inteligenci. Naša gosta sta dr. Luka Omladič, filozof in asistent na katedri za socialno filozofijo Filozofske fakultete Univerze v Ljubljani in Marko Grobelnik, raziskovalec v Laboratoriju za Umetno inteligenco na Institutu Jožef Stefan in Digitalni glasnik Slovenije. Transkripcije posameznih epizod oddaje Filozofija gre v svet so dostopne na naši Facebook strani. . . . Projekt sofinancirata Republika Slovenija in Evropska unija iz Evropskega socialnega sklada.

Z Ajdo Pretnar o računski antropologiji, pametnih stavbah in vreči besed. #MetaPHoDcast Ajda je doktorska študentka s podočja računske antropologije, zaposlena v Laboratoriju za...

Danes 20 odstotkov proizvedene elektrike porabimo za hlajenje in že čez dve desetletji bo hlajenje v porabi energije prehitelo ogrevanje. Pri tem pa je hladilna tehnologija, ki hladi naša stanovanja in hrano, stara že več kot stoletje in temelji na hladilnih sredstvih, ki imajo več tisočkrat močnejši toplogredni učinek kot ogljikov dioksid. Iskanje alternativ je zato postalo prioriteta tega področja. Izreden potencial kaže t.i. elastokalorična tehnologija hlajenja, kjer izredne rezultate dosega dr. Jaka Tušek, docent na Fakulteti za strojništvo Univerze v Ljubljani, v Laboratoriju za hlajenje in daljinsko energetiko. S svojim projektom Supercool je prepričal tudi Evropski raziskovalni svet in prejel ERC Starting Grant, 1,4 milijona evrov sredstev za razvoj hladilne tehnologije, ki temelji na posebnih materialih z oblikovnim spominom. Oddajo je pripravila Nina Slaček.

Z Rokom Kimovcem o pretvornikih laserske moči in napajanju elektronskih naprav z energijo laserske svetlobe. #MetaPHoDcast Rok je doktorski študent v Laboratoriju za fotovoltaiko...

Z doktorico medicine Anjo Šterbenc o človeških papilomavirusih – njihovih genetskih značilnostih, diagnostiki in zdravljenju. #MetaPHoDcast Anja Šterbenc je mlada raziskovalka v Laboratoriju za molekularno...