Podcasts about atis rozent

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels Kultūras rondo stāsta par savu iestudējumu "Idiota valsis" un nepieciešamību radīt  muzikāli literāru kompozīciju, kurā ir arī paša aktiera dienasgrāmatas ieraksti, iespaidi un pārdomas. 2. jūnijā Mihaila Čehova Rīgas krievu tēatra aktieris Maksims Busels saņems Harija Liepiņa balvu. Viņš jau bijis Hamlets un Tartifs, uzvarējis muzikālajā televīzijas šovā ”Pārdziedi mani”, par Eižena Finka lomu nominēts „Spēlmaņu naktij”, bet nupat radījis savu muzikālo refleksiju „Idiota valsis”. Vai jūs savai pirmajai mīlestībai pateicāt, ka taisāt šādu izrādi? Maksims Busels: Ziniet, kas bija skaisti, viņa atlidoja uz pirmizrādi. Kas izrādās bija visefektīvais, kad beidzās tieši pirmizrāde, es pēc aplausiem teicu visiem paldies no skatuves un saku, ka šodien izrāde ir īpaša ne tikai tāpēc, ka tā ir pirmizrāde, arī tāpēc, ka no Amsterdamas atlidoja šī Aņa, par kuru tas stāsts. Es viņu aicināju uz skatuves, un viņa kāpa uz skatuves, visa zāle noelsās. Man pēc tam teātra pārstāvji stāstīja, ka skatītājiem izejot bijis jautājums - šis stāsts ir taisnība? Cilvēki bija pārsteigti, tikai tad, kad Aņa kāpa uz skatuves, viņi saprata, ka šis stāsts nav izdomāts un ka tas patiešām bija noticis.  Aktierim ir dīvaina lieta: no vienas puses, jo tālāk no sevis, jo savā veidā vienkāršāk veikt lomu. Jo tas ir vairāk tavs, jo tas ir sarežģītāk, tāpēc, ka tev jāatkailinās tā... Atis Rozentāls arī pēc pirmizrādes teica - jābūt ļoti drosmīgam, lai tā atkailinātos.  Kad sāku taisīt šo izrādi, nezināju, kādas man sajūtas pēc tam būs, ka ir jābūt drosmīgam, lai to veiktu un tā ir taisnība, jo tas nav viegli. (..) Jūs uzaugāt uzreiz ar šīm divām valodām - latviešu un krievu? Maksims Busels: Nē, nē, tieši tāpēc es īpaši priecājos, ka es jūtos savā sabiedrībā kā savā sabiedrībā. Tā ir bijis, ka pēc padomju laikiem manā ģimenē visi krievvalodīgie un arī bija krievvalodīga skola, apkārtne, un es būtībā normāli kaut kā atvēru sev sabiedrību tikai, kad sāku mācīties Latvijas Kultūras akadēmijā. Tajā brīdī es saprotu - opā, kā tā var būt? Tagad es jau apzinos, ir konkrēti vārdi integrācija un tas viss, un tieši pateicoties cilvēkiem, man nebija grūti integrēties. Arī ņemot vērā manus mērķus. Latviešu valoda arī skolā nebija tik laba, es atceros, vienmēr bija sarežģīti. Es tagad domāju - tik dīvaini, it ka nebija tas viss tik sen, bet man tagad tas šķiet tik dīvaini, ka es biju Latvijā, bet krieviski viss bija apkārt man. Tas nav pareizi tajā nozīmē, ka tas tikai apgrūtina vēl vairāk. Es vismaz sajūtu uz sevis, ka tas man tikai apgrūtina šo visu ceļu. Bet pateicos, kā galu galā viss sanāca. Es nejūtos... Man žēl dzirdēt no dažiem krievvalodīgiem, ka viņi šeit nejūtas kā mājās. Bet šeit ir viens jautājums viņiem pašiem - ja tu gribi, ja tu esi šeit, nav nekādu problēmu. (..) Pirms Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Maksims Busels filmējās arī Krievijā, bija aktieris Nāciju teātrī, bet visu sadarbību pārtraucis, lai arī tieši tajā brīdī karjera attīstījusies Maksims Busels: Es sapratu, ka es nevarēšu, negribu un nevaru to vispār nekādā veidā pieņemt, tāpēc tā arī viss beidzās. Mani tur arī apstiprinājums uz kādu lomu vēsturiskā drāmā, bet tam jau tam jau vairs nebija nozīmes. Tajā brīdī kad sākās karš Ukrainā, faktiski jebkuram vajadzēja pieņemt lēmumu. Maksims Busels: Jā. Dienā kad sākās karš, es bija Samārā, filmējos īsfilmā, kura, es biju pārsteigts, ir iznākusi Krievija. Es domāju, ka es filmējos, nekas nenotiks, bet pēc tam es uzzināju, ka viņi neierakstīja manu vārdu titros. Nu labi.  Pirmajā nedēļā es neticēju. Kad viss sākās, liekās - nē, kas tas par murgu. Pēc tam biju vēl Maskavā un kad sapratu, ka jābrauc prom, es skatos mana lidmašīnas biļete bija jau atcelta, naudu man joprojām, protams, neatgrieza. Es atvēru internetu, lai meklētu biļetes uz autobusu, tikai autobusi bija. Es redzu, ka atveru un mēģinu izvēlēties tuvāko datumu un manā acu priekšā pazūd datumi. Es nopirku uz marta sākumu, kas bija tuvākais un gaidīju. Tā es atbraucu. Bet tās dienas, es atceros, es jau zināju, ka es nebūšu izrādē, bet tā kā es saprotu, es nevaru vienkārši sēdēt tur, jo man "brauc jumts" no tā, kas notiek, un es gāju uz mēģinājumiem, jo tas bija, kā vienmēr darbs bija vienīgais, kas man palīdz domāt par kaut ko citu.          

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Kad pirms nedēļas pieminējām par gaidāmo Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanos, nevienam prātā neienāca, kā tā izvērtīsies. Lai arī Latvijas augstākās amatpersonas reaģējot uz šiem notikumiem ieņēmušas „nestrēbsim karstu”  pozīciju, Eiropa kopumā izrāda apņēmību par savu drošību gādāt, nerēķinoties ar ASV atbalstu. Kā risinājušies notikumi aizvadītājā nedēļā, spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Rīgas Stradiņa universitāets Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Kad pirms nedēļas pieminējām par gaidāmo Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanos, nevienam prātā neienāca, kā tā izvērtīsies. Lai arī Latvijas augstākās amatpersonas reaģējot uz šiem notikumiem ieņēmušas „nestrēbsim karstu”  pozīciju, Eiropa kopumā izrāda apņēmību par savu drošību gādāt, nerēķinoties ar ASV atbalstu. Kā risinājušies notikumi aizvadītājā nedēļā, spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Rīgas Stradiņa universitāets Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Šī nedēļa ar daudzajām brīvdienām aizvadīta Ziemassvētku zīmē un Latvijā laimīgā kārtā tā ir bijusi visnotaļ mierīga un priecīga. Krievija gan atbilstoši saviem ļaunuma standartiem Ziemassvētkos atkal plaši uzbruka Ukrainai, mērķējot pa enerģētikas infrastruktūru. Un skaidrs, ka tā izvērš savu darbību plašāk, jo Baltijas jūrā atkal pārrauti gan elektrības, gan sakaru kabeļi. Svētku nedēļas notikumus Latvijā un pasaulē vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Šī nedēļa ar daudzajām brīvdienām aizvadīta Ziemassvētku zīmē un Latvijā laimīgā kārtā tā ir bijusi visnotaļ mierīga un priecīga. Krievija gan atbilstoši saviem ļaunuma standartiem Ziemassvētkos atkal plaši uzbruka Ukrainai, mērķējot pa enerģētikas infrastruktūru. Un skaidrs, ka tā izvērš savu darbību plašāk, jo Baltijas jūrā atkal pārrauti gan elektrības, gan sakaru kabeļi. Svētku nedēļas notikumus Latvijā un pasaulē vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

"Spēlmaņu nakts”' ir noslēgusies, balvas sadalītas, runas izrunātas, asaras izraudātas… Tā kā teātris ir nepārtraukts process, tad viss turpinās, jaunā sezona gandrīz jau pusē, un Kultūras rondo sastopas jaunās žūrijas pārstāves – teātra zinātnieces Guna Zeltiņa un Ilze Kļaviņa, iepriekšējās žūrijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls. Un teātra zinātniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, kura vairāk zina stāstīt par starptautisko ekspertu skatījumu un Latvijas teātru izrādēm. 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 138. dzimšanas dienā, Valmieras teātrī aizvadīts ikgadējais skatuves mākslas centrālais notikums – 31. gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonija. Četras žūrijas piešķirtās "Skatuves naglas", kā arī skatītāju balvu saņēma Valmieras teātra iestudējums "Pazudušais dēls", savukārt par gada lielās formas izrādi žūrija atzinusi Liepājas teātra "Latviešu raķetes". Valmieras teātra iestudējums "Pazudušais dēls" saņēma balvu kā gada mazās formas izrāde, tās režisors Reinis Suhanovs atzīts par gada režisoru, Māra Mennika par Roplainietes lomu plūca laurus kā gada aktrise, savukārt komponists Jēkabs Nīmanis saņēma balvu "Gada jaundarbs mūzikā". Izrāde ieguva arī LSM.lv skatītāju balvu. Ar "Spēlmaņu nakts" balvu sadalījumu var iepazīties portālā LSM.lv. Raidījumā arī pēcceremonijas sarunas ar Gada aktrises balvas ieguvēju  Valmieras teātra aktrisi Māru Menniku, kura balvu ieguva par Roplainietes lomu izrādē „Pazudušais dēls”. Un Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu, kurš saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada aktieris" par Dostojevska/ Miškina lomu izrādē „Melnais gulbis”, Jaunajā Rīgas teātrī. "Spēlmaņu nakts" balvu „Gada lielās formas izrāde” saņēma iestudējums „Latviešu raķetes” Liepājas teātrī. Tūlīt pēc ceremonijas uzklausījām režisoru Regnāru Vaivaru, režisora asistentu Mārtiņu Kalitu, kā arī aktierus Kasparu Kārkliņu, Kārli Ērgli un Hugo Puriņu. "Spēlmaņu nakts" ceremonija notika atjaunotajā Valmieras teātrī, to vadīja trīs Valmieras teātra aktieri – Ieva Estere Barkāne, Sandris Runge un Krišjānis Strods, scenārija autors – bijušais Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers, režisors Toms Treinis.

Šovakar, 23. novembrī, teātra patriarha Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, uzzināsim teātra balvas "Spēlmaņu nakts" ieguvējus. Bet vēl no rīta "Klasikā" tiekamies ar Ati Rozentālu — teātra kritiķi, pagājušās sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētāju, laikraksta "Diena" žurnālistu un arī pieredzējušu mūzikas pasaules pārzinātāju. Liene Jakovļeva: Iespējams, ne visi, lasot tavas recenzijas un apcerējumus par teātri, aizdomāsies par to, ka tikpat daudz uzmanības, strādājot laikrakstā "Diena", tu velti politikai. Atis Rozentāls: Kā es parasti saku, maizi pelnu ar to, ka esmu Latvijas ziņu redaktors un šad un tad mani uzaicina arī Latvijas Radio raidījums "Krustpunktā". Pagājušajā nedēļā biju Valmierā un satiku vienu senu paziņu, kura teica: "Beidzot tu runā kā cilvēks, nevis tik gudri kā radio!" (smejas) Man nav žurnālista izglītības, bet žurnālistikā strādāju jau ļoti daudzus gadus, un sociālpolitika ir mana maize. Bet otra profesija ir teātra kritika: esmu beidzis maģistrantūru. Tas ir tas sviestiņš uz maizes.  Vai brīžos, kad tev nav jāvērtē konkrētais iestudējums, tu vari izbaudīt teātri vienkārši tāpat – ar prieku? Tieši vakar kādam teicu, ka tādu situāciju, kad es skatītos izrādi ar tā saucamajām nevērtējošajām acīm, jau gandrīz vairs nav. Varbūt kaut kur ārzemēs, kad skaidri zinu, ka nebūs jāraksta – tad varu palaist tos grožus vaļā. Savulaik intervijā Jakovs Rafalsons man teica: "Nu, ja jūs jau galvā rakstāt recenziju brīdī, kad skatāties izrādi, mēs skatāmies divas dažādas izrādes!" Es viņam piekrītu. Bet tajā pašā laikā neko darīt tur nevar: jau izrādi skatoties, viss pa tiem plauktiņiem jāsaliek... Un īpaši jau tad, ja esi "Spēlmaņu nakts" žūrijā un labi apzinies, ka sezonas beigās būs lielā izvērtēšana. Vakar salikāt visus punktus uz "i". "Lielajā mūzikas balvā" žūrija tik tiešām tos uzvarētājus uzzina brīdī, kad viņi tiek nosaukti. Kā ar jums? Mēs zinām... Ik pa brīdim ir priekšlikums, ka arī mēs varētu nezināt, bet mēs tam nemitīgi pretojamies viena iemesla dēļ: tāpēc, ka brīdī, kad žūrija nobalso, jābūt pārliecībai, ka atrāviens uzvarētājam ir pietiekami liels. Ka tur nav nejaušības un ir tikai viena punkta pārsvars. Jau vairākus gadus savu vērtējumu fināla fāzē liekam pēc sistēmas, ko savulaik ierosināja Eduards Liniņš, kas bija žūrijā – tieši togad manis žūrijā nebija –, un mēs tai pieķērāmies. Tā ir ļoti elastīga un ērta sistēma. Katrs žūrijas loceklis katrā kategorijā izvirza trīs pretendentus: pirmajai vietai liek trīs punktus, otrajai – divus, trešajai – vienu. (..) Šādi ir elastīgāk un pārliecinošāk, ka punktu skaits un uzvarētāja izrāviens ir lielāks. Arī vakar tā darījām. To, kādi ir rezultāti, es, protams, neteikšu, bet cīņas mums vakar nebija. Bija gan viena kategorija, kurā mēs pārbalsojām, jo tur bija tiešām vienāds punktu skaits. Un tas ir tas fakts, kāpēc mums jāzina rezultāti, jo diviem uzvarētājiem balvas netiek dotas. Esam devuši klusēšanas zvērestu. (smejas). Bet ir tāds trakums: pirms ceremonijas satiec cilvēkus, par kuriem tu jau zini, ka viņi dabūs balvu, bet tu nedrīksti iet klāt un apsveikt...  Vai esi saskaitījis, cik izrāžu vienā sezonā noskaties? Neesmu tik čakls kā Dita Jonīte – viņa skaita un raksta feisbukā. Es visu laiku saku, ka pienāks kaut kāds datums, kad arī es tā sākšu rīkoties, jo tas ir ļoti labi, tas ir ērti pašam. Ap simtu droši vien sezonā ir. Skaits kopumā gan ir samazinājies. Mēs savā laikā lielos teātrus lamājām par to, ka viņi pārvērtušies par fabrikām, jo pirmizrāžu laikā parasti bija trīs pirmizrādes vienlaicīgi. Dailē, piemēram, ar vienas dienas starpību bija vienlaicīgi trīs pirmizrādes: Lielajā zālē, Mazajā zālē un Kamerzālē. Tagad ir mazāk. Toties nāk klāt jaunas spēles vietas. Ir taču vēl "mazie" un neatkarīgie teātri, kurus taču arī vērtējat.  Protams, protams, jebkurš projekts, kurš vēlas, lai to vērtē, var pieteikties Teātra darbinieku savienībā, un tad šo projektu kritiķi noskatās. Arī komercprojekti var pieteikties. Mēs galu galā arī "Sfinksu" skatījāmies, un Maksims Busels ir nominēts. Bet tur iniciatīva jāizrāda viņiem pašiem. Jo uz valsts teātriem mēs ejam vienkārši tāpēc, ka mēs ejam, jo mums ir arī jāliek atzīmes. Tas nav tikai tā, ka izvirzām nominācijas. Un ko ietekmē šīs atzīmes? Teātru finansējumu. Koeficientu. Nezinu, cik lielā mērā, bet katrā ziņā mēs šīs atzīmes godprātīgi liekam. Piecas dažādas kategorijas desmit ballu sistēmā šogad – līdz šim bija piecu ballu sistēma – visām valsts kapitālsabiedrību izrādēm. Līdz ar to mums ir pienākums visas šīs izrādes noskatīties. Šovakar ir svētki. Bet kāda ir tava pieredze? Daudz nažu dūrienu esi saņēmis pēc tam, kad kaut kas pēc kāda prāta nav īsti pareizi izvērtēts? Bijis dažādi. Ir cilvēki, kuri nāk klāt, un apkampjamies, bet man bijusi arī diezgan traumatiska pieredze, kad pēc nomināciju paziņošanas sociālajos tīklos sākās kampaņa, ka viss ir nepareizi. Togad pirmoreiz biju žūrijas priekšsēdētājs – ja nemaldos, tā bija 2015./2016. gada sezona.  Tad tev vēl nebija uzaugusi tik bieza āda...  Man tā āda uzauga... Bet, ādai uzaugot, ir divas lietas. Pirmā – patīkamā īpašība – vairs tik ļoti nesāp tad, kad iedur nākamreiz. Bet otra – zem uzaugušās ādas var palikt Jāzepa ērkšķis, kas nekur nepazūd, un es tam cilvēkam, kurš kaut kādā veidā ir vērsies pret mani, līdz galam vairs atvērties nevaru. Bet es jau ļoti labi apzinos, ka pats esmu daudzus aizvainojis, tā jau ir dzīves realitāte. Tur neko nevar darīt. Aktīvajā kritikā esmu kopš 2013. gada, kad pabeidzu maģistrantūru – diezgan lielā vecumā ienācu kritikas laukā. Pabeidzu maģistrantūru, un uzreiz man piezvanīja no Kultūras ministrijas, kur toreiz strādāja Ingrīda Vilkārse, un piedāvāja man iet Spēlmaņu nakts žūrijā. Man izpalika iesācēja satraukums, ka man tagad visos teātros ir jālūdzas, lai mani ielaiž – ka esmu jaunais kritiķis. Man uzreiz bija durvis vaļā, jo biju žūrijā. Tas bija ļoti interesanti, ka tu tā uzreiz tiec iemests un uzreiz tā slodze... Tolaik skatījāmies arī dejas izrādes, un tad gan tas skaits jau gāja pāri simtam. Kā tev šķiet, vai garais nomināciju saraksts ik sezonu parāda Latvijas teātra ainu, virzību, kontekstu? Kaut ko tā parāda gan. Protams, vienmēr ir diskusija par dažiem, kuri tur nav iekļuvuši. Pēdējos gadus mums josta tiešām ir savilkta, jo nevaram vairāk par pieciem īsti nominēt – ar atsevišķiem ekstrēmiem izņēmumiem. Piemēram, šī reize ir izņēmums un ir nominēti septiņi režisori. Šogad arī ļoti jūtams tas, ka nav tikai Rīgas teātri vien. Lai gan joprojām daudziem cilvēkiem ir attieksme – ja kaut kas labs top ārpus Rīgas, tad ir lielais izbrīns. Un man savukārt ir brīnums par to, ka dažiem par to ir brīnums, jo tam tā sen nevajadzētu būt. Mēs esam pieraduši, ka mums ir ļoti labi teātri arī ārpus Rīgas, bet ik pa brīdim kādos rakstos parādās pārsteigums. Piešķirt Mūža balvas – tas arī vienmēr ir grūts uzdevums, vai ne?  To nedara žūrija. To dara Teātra darbinieku savienības valde. Tā ir balva, par kuru žūrijai nav pilnīgi nekādas darīšanas, tikai prieks. Protams, izvēle vienmēr ir sarežģīta, bet šogad ir brīnišķīgi, ka tieši šīs mākslinieces – Ilze Vazdika un Lidija Pupure – šo balvu šovakar saņems. Vairāk – ierakstā.

Nokritušais nevis notriektais Krievijas drons, pārmaiņas nodokļu sistēmā, publiskā sarakste starp režisoru Alvi Hermani un Latvijas TV raidījumu "Kultūršoks", arī aizmirsto slimību atgriešanās. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Diskutē ;aikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Nokritušais nevis notriektais Krievijas drons, pārmaiņas nodokļu sistēmā, publiskā sarakste starp režisoru Alvi Hermani un Latvijas TV raidījumu "Kultūršoks", arī aizmirsto slimību atgriešanās. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Diskutē ;aikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Pārskatām jaunās teātra sezonas repertuāra pieteikumus. Ko skatītājs var sagaidīt no jaunās sezonas teātros? Kultūras rondo teātru repertuāru pārlūko teātra kritiķes Henrieta Verhoustinska un Guna Zeltiņa, kuras darbojas jaunās "Spēlmaņu nakts" sezonas žūrijā, un kultūras žurnālists Atis Rozentāls, kurš iepriekšējā sezonā vadīja "Spēlmaņu nakts" žūriju.

Tikko aizvadīts Valmieras Vasaras teātra festivāls, pie tam – šodien un rīt Rēzeknē un Daugavpilī tiks rādīta Valtera Sīļa izrāde „Ik dienas”. Ar dažādām pieredzēm Valmieras vasaras teātra festivālā studijā teātra kritiķis Atis Rozentāls, telefoniski mums pievienojas teātra kritiķe Zane Radzobe, studijā kolēģe Māra Rozenberga un Ingvilda Strautmane.

Krustpunktā piektdienās atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Latvijā nedēļa aizritējusi visnotaļ mierīgi, tomēr lietu, ko apspriest ir gana. Drīz pēc tam, kad atsevišķi mediķi kopā ar centru „OPEN”, kas palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem, izteica aicinājumu nepiemērot kriminālatbildību jauniešiem, kuri lietojuši narkotikas, atbalstu šai idejai izteica arī premjere un Valsts prezidents. Arī iekšlietu ministrs nav pret, bet veselības aprūpes speciālistu vidū vienprātības tomēr nav. Tikmēr „Jaunā Vienotība” var uzelpot, jo KNAB nekonstatēja ne aplokšņu algu maksāšanu partijā, ne nelikumības ar vēlēšanu sistēmu izmantošanu. Tomēr joprojām nevar uzelpot tie, kuri strādājuši ar „Rail Baltica”, jo vainīgo meklēšana projekta neveiksmēs turpinās un pagaidām „kritusi tikai viena galva”. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta „Diena” žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Krustpunktā piektdienās atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Latvijā nedēļa aizritējusi visnotaļ mierīgi, tomēr lietu, ko apspriest ir gana. Drīz pēc tam, kad atsevišķi mediķi kopā ar centru „OPEN”, kas palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem, izteica aicinājumu nepiemērot kriminālatbildību jauniešiem, kuri lietojuši narkotikas, atbalstu šai idejai izteica arī premjere un Valsts prezidents. Arī iekšlietu ministrs nav pret, bet veselības aprūpes speciālistu vidū vienprātības tomēr nav. Tikmēr „Jaunā Vienotība” var uzelpot, jo KNAB nekonstatēja ne aplokšņu algu maksāšanu partijā, ne nelikumības ar vēlēšanu sistēmu izmantošanu. Tomēr joprojām nevar uzelpot tie, kuri strādājuši ar „Rail Baltica”, jo vainīgo meklēšana projekta neveiksmēs turpinās un pagaidām „kritusi tikai viena galva”. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta „Diena” žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Paziņoti teātra balvas „Spēlmaņu nakts” nominanti. Kultūras rondo studijā izvēles komentē žūrijas locekļi: teātra un dejas kritiķe Dita Jonīte un teātra kritiķis, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls. 19. jūnijā, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) sadarbībā ar Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu preses konferencē paziņoja 2023./2024. gada sezonas Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" nominantus 14 kategorijās. Trešo gadu pēc kārtas visvairāk nomināciju – 18 – ieguvis Valmieras drāmas teātris. Otro vietu šogad ar 11 nominācijām dala Liepājas teātris un Latvijas Nacionālais teātris. Žūrijā strādāja arī teātra kritiķe Kitijai Balcare, teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore Anna Andersone, teātra zinātniece Evita Mamaja, teātra režisore un pedagoģe Māra Ķimele un teātra režisors un pedagogs Juris Rijnieks. "Spēlmaņu nakts" nominanti 2023./2024. gada sezonā Gada mazās formas izrāde "Gaišās naktis" (Liepājas teātris, režisore Kristīne Brīniņa) "Maigā vara" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Matīss Kaža) "Milžu cīņas" (Jaunais Rīgas teātris, režisore Marija Linarte) "Monstera Deliciosa" (Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija), režisore Barbara Lehtna) "Pazudušais dēls" (Valmieras drāmas teātris, režisors Reinis Suhanovs) Gada lielās formas izrāde "Jāzeps un viņa brāļi" (Valmieras drāmas teātris, režisore Inese Mičule) "Latviešu raķetes" (Liepājas teātris, režisors Regnārs Vaivars, režisora asistents Mārtiņš Kalita) "Melnais gulbis" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Alvis Hermanis) "Spīdolas nakts" (Dailes teātris, režisors Viesturs Kairišs) "Vecās dāmas vizīte" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, režisore Indra Roga) Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem "Ahilleja papēdis" (Liepājas Leļļu teātris, režisore Anta Priedīte) "Bilžu vakars ar Sprīdīti" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Jēkabs Nīmanis) "Es arī te, kas man ir jādara" (Izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras drāmas teātris, režisore Endīne Bērziņa, līdzrežisore Sabīne Alise Ozoliņa) "Ērces" (Teātra trupa "Kvadrifrons", režisore Paula Pļavniece) "Sibīrijas haiku" (Latvijas Leļļu teātris, režisors Valters Sīlis) Gada režisors Alvis Hermanis ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Viesturs Kairišs ("Spīdolas nakts", Dailes teātris) Inese Mičule ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Indra Roga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Valters Sīlis ("Sibīrijas haiku", Latvijas Leļļu teātris) Reinis Suhanovs ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Regnārs Vaivars ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Gada aktrise Dana Bjorka (Klāra Cahanasjana izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Inese Kučinska (Emīlija (Berta) izrādē "Svešā āda", Liepājas teātris) Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Lomas izrādē "Visas viņas", Dailes teātris) Māra Mennika (Roplainiete izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Ieva Segliņa (Margarita izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada aktieris Maksims Busels (Eižens Finks iestudējumā "Sfinksa", Producentu grupa 7) Mārtiņš Kalita (Rolands Upatnieks izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Arturs Krūzkops (Rainis izrādē "Spīdolas nakts", Dailes teātris) Mārtiņš Meiers (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Kaspars Znotiņš (Dostojevskis/Miškins izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Gada aktrise otrā plāna lomā Baiba Broka (Lizaveta Jepančina izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Jana Čivžele (Pamāte izrādē "Bilžu vakars ar Sprīdīti", Jaunais Rīgas teātris) Evija Krūze (Māte izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris) Inese Pudža (Asnate izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Elīna Vāne (Aža izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Gada aktieris otrā plāna lomā Volodimirs Gorislavecs (Birģermeistars izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Rihards Jakovels (Jūda izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Ivars Krasts (Džeksons izrādē "Pelikāni un vīnogas", Jaunais Rīgas teātris) Kārlis Reijers (Mihails Čehovs izrādē "Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris) Artūrs Skrastiņš (Poncijs Pilāts izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada jaunais skatuves mākslinieks Aksels Aizkalns (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Kārlis Artejevs (Andris izrādē "Gaišās naktis", Liepājas teātris) Endīne Bērziņa (Režija izrādei "Es arī te, kas man ir jādara", izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras drāmas teātris) Kārlis Ērglis (Maikls Alīns izrādē "Ziloņa dziesma", Liepājas teātris) Matīss Kaža (Režija izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris) Adriāns Toms Kulpe (Scenogrāfija izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris) Krišjānis Strods (Krustiņš izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Madara Viļčuka (Elizabete, Roza izrādē "Wintera stāsts", Dailes teātris) Gada scenogrāfs Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Ieva Jurjāne ("Spīdolas nakts", Dailes teātris) Valters Kristbergs ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Reinis Suhanovs ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris) Mārtiņš Vilkārsis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Gada kostīmu mākslinieks Jana Čivžele ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Anna Heinrihsone ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Agnese Kaupere ("Patakoļako un teātra visums", Liepājas teātris) Kate Krolle, Reinis Bērziņš ("Ērces", teātra trupa "Kvadrifrons") Ilze Vītoliņa, Dmitrijs Krimovs ("Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris) Gada gaismu vai video mākslinieks Kristijons Dirse (Video izrādē "Kā kļūt nelaimīgam?", Latvijas Nacionālais teātris) Mārtiņš Feldmanis (Gaisma izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Aleksandrs Grebņevs, LGC (Video izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris) Oskars Pauliņš (Gaisma izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Ene-Līsa Sempere, Tīts Ojaso (Video izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks Elīna Gediņa ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris) Linda Mīļā ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Jiri Naels ("Meistars un Margarita", Dailes teātris) Inga Raudinga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Gada jaundarbs mūzikā Līva Blūma ("Monstera Deliciosa", Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija)) Kārlis Lācis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Edgars Mākens ("Marats/Sads", Latvijas Nacionālais teātris) Jēkabs Nīmanis ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Rihards Zaļupe ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Gada jaundarbs dramaturģijā Nominanti tiks paziņoti 2024. gada rudenī. Gada balvu teātrī "Spēlmaņu nakts" organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība, finansē Kultūras ministrija, atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds, Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris, Liepājas teātris, Valmieras drāmas teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, "Dirty Deal Teatro", Latvijas Profesionālo aktieru apvienība, sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Latvijas teātra katalogs Izrades.lv, tipogrāfija "Ulma", Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un citi profesionālie teātri un teātra apvienības.

Aizvadīta kārtēju Muzeju nakts, pieredzēti vairāki uzmanības vērti jauniestudējumi Latvijas teātros. Maija pēdējā dienā “Mēneša apskatniekā” pārrunājam maija aktualitātes kultūras telpā. Studijā portāla "Delfi"  kultūras žurnāliste Nora Rieksta-Ķenģe; radio "Naba" kultūras žurnāliste Anete Enikova un laikraksta "Diena" Latvijas ziņu redaktors, teātra kritiķis Atis Rozentāls. Pārlūkojam katram svarīgas norises, jo notikumu blīvums ir tāds, ka visu visiem aptvert nav iespējams.

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Kultūras rondo “Mēneša apskatniekā” kopā ar kultūras žurnālistiem un kritiķiem pārrunājam marta aktualitātes kultūras telpā. Sarunājas laikraksta "Diena" žurnālists, teātra kritiķis Atis Rozentāls, kino kritiķe Kristīne Simsone un Latvijas TV žurnālists Jānis Lācis. Martā noticis ir ļoti daudz. Marts jau tradicionāli ir balvu mēnesis - Lielā mūzikas balva, "Oskari", "Zelta mikrofons"... Marts ir bijis pārcelšanās mēnesis, jo beidzot savās vecajās/ jaunajās telpās ir atgriezies Jaunais Rīgas teātris. Rīgas cirka arēna arī ir iesildīta ar velobaleta izrādi. Valmieras teātris turpina aktualizēt jaunatnes teātra nepieciešamību, iestudējot ‘Valmieras puikas”. Bet Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja „Meistars un Margarita”, savukārt Čehova Rīgas Krievu teātris kopā ar pētniecisko žurnālistiku veido neparastu dokumentālu izrādi "Šķelšanās". Tikmēr kino ir seriālu ražas laiks. Tikko bija "Pansija pilī”, tagad - "Padomju džinsi”, kuri jau saņēmuši skatītāju simpātiju balvu Eiropas lielākajā seriālu festivālā Lillē un Kārlis Arnolds Avots – kā labākais aktieris.  Un jau tuvojas seriāla "Dumpis" pirmizrāde.

Reaģējot uz dažādiem satraucošiem paziņojumiem saistībā ar drošības situāciju, ar vēstījumu sabiedrībai nāca klajā Nacionālie bruņotie spēki. Bet par atkāpšanos no amata paziņoja Sabiedrisko mediju uzraudzības padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa savā pamatojumā pieminēja jautājumus, ko esam apsprieduši arī šajā studijā - krievu valodas saturs sabiedriskajos medijos un "Cūka komiksu". Savukārt Rēzeknes dome, par kuras atlaišanu bija vienojusies valdības koalīcija, šķiet, cer palikt savā vietā.  Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Reaģējot uz dažādiem satraucošiem paziņojumiem saistībā ar drošības situāciju, ar vēstījumu sabiedrībai nāca klajā Nacionālie bruņotie spēki. Bet par atkāpšanos no amata paziņoja Sabiedrisko mediju uzraudzības padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa savā pamatojumā pieminēja jautājumus, ko esam apsprieduši arī šajā studijā - krievu valodas saturs sabiedriskajos medijos un "Cūka komiksu". Savukārt Rēzeknes dome, par kuras atlaišanu bija vienojusies valdības koalīcija, šķiet, cer palikt savā vietā.  Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Apspriestākā ziņa šonedēļ bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā Rīgas domniekus un arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus. Bet Glorija Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Tāpat ir arī citi notikumi, kurus ir vērts pārlūkot kopā ar kolēģiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists Raimonds Rudzāts un Lietišķās informācijas dienesta žurnālists Ikars Kubliņš.  

Apspriestākā ziņa šonedēļ bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā Rīgas domniekus un arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus. Bet Glorija Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Tāpat ir arī citi notikumi, kurus ir vērts pārlūkot kopā ar kolēģiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists Raimonds Rudzāts un Lietišķās informācijas dienesta žurnālists Ikars Kubliņš.  

Gaidot Dmitrija Krimovu pirmo iestudējumu Latvijā, Rīgā runā par visdārgāko izrādi "Pīters Pens. Sindroms", "Art Forte" sarīko "Splendid Palace" Krimova radošā darba vakaru, kurā videoierakstā parāda viņa izrādi "Kostiks", kas Maskavā iestudēta pirms trim gadiem, gadu noturējusies repertuārā, tad noņemta. Tāpat kā noņemtas vēl sešas Krimova izrādes, kad viņš, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, kopā ar sievu aizlidoja uz Ameriku, kur viņam bija paredzēts iestudējums. Divas izrādes Maskavā turpina izrādīt, gan noņemot režisora uzvārdu. Tagad Dmitrijs Krimovs strādā Ņujorkā ar savu aktieru studiju, iestudē Amerikā, Klaipēdā un Rīgā, bet tas nav mājas... Saruna pēc filmizrādes "Kostiks", kas veidota pēc A. Čehova "Kaijas", ir tik intelektuāli un emocionāli piepildīta un tik lielas bezcerības pilna, ka vispār negribas runāt. Neliela cerība parādās, ka māksla ir pretošanās ar to vien, ka tā pastāv. Tiem, kas Dmitrija Krimova vārdu dzird pirmo reizi, šī saruna būs svarīga, jo tie, kas nav teātra speciālisti, nav sekojuši līdz "Zelta maskas" izrādēm, ko varēja noskatīties arī Latvijā, būs būtiski, ko par Dmitriju Krimovu un arī viņa tēvu režisoru un pedagogu Anatoliju Efrosu var pateikt cilvēki, kas ar viņa daiļradi ir bijuši saistīti. Kultūras rondo sarunājas teātra kritiķe un kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska, teātra kritiķis un žurnālists Atis Rozentāls un režisors, šobrīd arī Dmitrija Krimova asistents Rīgā – Dmitrijs Petrenko.  Raidījumā skan arī fragmenti no Dmitrija Krimova radošā darba vakara janvārī. 1. februārī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē gaidāma pirmizrāde Dmitrija Krimova sarakstītajai un iestudētajai nostalģiskajai drāmai pieaugušajiem "Pīters Pens. Sindroms", kas vienlaikus būs pasaulē pazīstamā režisora debija Latvijas teātrī. Par Ņujorkā dzīvojošā krievu režisora Dmitrija Krimova izrādēm kritiķi mēdz teikt – tās ir kā dzīvas gleznas, kas top, visai iesaistītajai komandai kopā radot savu īpašo pasauli. Latvijas teātra skatītāji līdz šim varējuši skatīt "Krimova Laboratorijas" viesizrādes festivālā "Zelta maska", informēja teātrī. "Pīters Pens. Sindroms" ir autobiogrāfisks Dmitrija Krimova darbs, kas caur Pītera Pena fabulu stāsta par mākslinieka nenogurstošo sekošanu savai misijai – mākslas brīnumu radīšanai, uzticami kalpojot teātrim visa mūža garumā un nespējot pamest skatuvi.

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Ceturtdien, 23. novembrī, Dailes teātrī norisinās gadskārtējā "Spēlmaņu nakts" ceremonija, kurā pasniedza balvas 15 kategorijās. Kāda bija pati ceremonija un kā vērtēt žūrijas lēmumu, iespaidos dalās teātra kritiķi Atis Rozentāls, Līga Ulberte un Zane Radzobe. Ierakstos uzklausām laureātus. Žūrija par Gada lielās formas izrādi atzinusi "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums". Gada mazās formas izrādes titulu saņēma iestudējums "Nelabie. Pēc Dostajevksa", bet par mūža ieguldījumu teātra mākslā balvas šogad pasniegta Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Lolitai Caukai un Valmieras Drāmas teātra aktierim Agrim Māsēnam. Spēlmaņu nakts balvas: Gada mazās formas izrāde – iestudējums "Nelabie. Pēc Dostojevska" Valmieras Drāmas teātrī; Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem – "Paolo un Frančeska" Valmieras Drāmas teātrī; Gada režisora godu "Spēlmaņu nakts" ieguva Elmārs Seņkovs par režiju Valmieras Drāmas teātra izrādē "Nelabie. Pēc Dostojevska"; Par gada aktieri atzīts Arturs Krūzkops; Gada aktrises titulu saņēma Dārta Daneviča; Par otrā plāna lomām balvas ieguva – Anna Nele Āboliņa un Rūdolfs Apse; Mārtiņš Vilkārsis saņēma Gada scenogrāfa balvu par izrādi "Sēras piestāv Elektrai"; Balvu kategorijā "Gada jaundarbs mūzikā" šogad saņēma komponists Jēkabs Jančevskis par mūziku izrādē "Brands"; Par gada kustību mākslinieci atzīta Kristīne Brīniņa par darbu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē "Hamlets"; Par gada kostīmu māksliniekiem atzīti laikmetīgās modes un mākslas duets "Mareunrol's" par darbu Čehova teātra izrādē "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos"; Gada jaunais skatuves mākslinieks/-ce – Sandis Runge un Diāna Krista Stafecka no Valmieras Drāmas teātra; Par gada labāko video mākslinieci atzīta Katrīna Neiburga par darbu izrādē "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums"; Balvu kategorijā "Gada jaundarbs dramaturģijā" saņēma Rasa Bugavičute-Pēce par darbu Liepājas teātra izrādē "Dziesmu svētki"; Skatītāju balvu kā gada aktieri saņēma Maksims Busels un Ieva Segliņa, savukārt par gada izrādi skatītāji atzina iestudējumu "Zēni nav meitenes" Dailes teātrī; Teātra inovācijas balva pasniegta laikmetīgās mākslas telpai "Kurtuve" par Valmieras Drāmas teātra ātro adaptāciju.

Jau vairāk nekā mēnesi Rīgas domes koalīcija darbojas "savstarpējā kašķa režīmā", kas sākās  ar izmeklēšanu pret  pilsētas Satiksmes departamenta  amatpersonām, kuras jau atgriezušās amatos, bet no amata aizgājis bijušais mērs Mārtiņš Staķis. Pa vidu izskanēja tādi savstarpējie apvainojumi, ka bija grūti iedomāties, kā domes koalīcija varēs sastrādāties. Tomēr četras frakcijas nonākušas pie secinājuma, ka tās nevēlas nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētā, tāpēc  turpina meklēt tālākās sadarbības kopsaucējus. Vai viņiem tas izdosies, Krustpunktā analizē politologs, Latvijas Universitātes pētnieks Juris Rozenvalds, laikraksta "Diena"žurnālists Atis Rozentāls un domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Fokusējamies uz Rīgas problēmām. Galvaspilsētas domes koalīcijā izveidojies jauns spriedzes elements saistībā ar amatpersonu atstādināšanu un izmeklēšanu pilsētas Satiksmes departamentā par ielu remontiem iztērēto naudu. Bet tā – pilsēta dzīvo Dziesmu svētku gaidās un remontdarbu izraisītos sastrēgumos. Kā tas izskatās no domes priekšsēdētāja kabineta? Krustpunkta izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Saeimā uzklausām Elīnu Pinto, kura bija „Progresīvo” kandidāte valsts prezidenta amatam, deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), Andri Šuvajevu (Progresīvie) un Oļegu Burovu (Latvijas pirmajā vietā).

Uzņēmējs Uldis Pīlēns paziņojis par gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās maija beigās. Pašreizējais prezidents Egils Levits vēl nav pateicis, kā viņš grasās rīkoties. Priekšvēlēšanu process ir sācies. Uzmanības vērts ir premjera Krišjāņa Kariņa vēstījums par nākotnes pensijām - vai nu būs jāatver darba tirgus iebraucējiem, vai jāpalielina pensionēšanās vecums, citādi pietrūks naudas, ko izmaksāt pensijās. Francijā, kā redzams, līdzīga apņemšanās ir raisījusi milzīgus protestus. Pie mums protesti notiek reti. Tomēr mediķi un skolotāji grasās protestēt jau nākamajā nedēļā. Daudzi gan saka, ka nesaprot, par ko tieši būs gaidāmie protesti.  Nedēļas notikumus pārrunājam Krustpunktā kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Jānis Ikstens.  

Laiks kārtējam nedēļas nogales svarīgāko notikumu apskatam. Temati dažādi – atkal runājam par valsts budžeta projektu, kas jau nodots izskatīšanai Saeimas komisijās un kas neapmierina daudzus, tostarp pedagogus, kuri atkal ir gatavi streikot, ja netiks izpildītas viņu prasības. Runājam arī par prasību nokārtot valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļauju saņemšanai. Iekšlietu ministrs rosināja to ieviest pakāpeniski, bet partneri koalīcijā tam nepiekrita. Rīgas teritorijas plāns beidzot varēs stāties spēkā, jo tagadējais reģionālās attīstības ministrs atcēlis iepriekšējā ministra rīkojumu par plāna apturēšanu. Ir arī citi notikumi, kurus analizējam kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Rietumu gatavība Ukrainai piegādāt aizvien jaudīgākus ieročus, liek domāt, ka visi gatavojas arvien smagākām kaujām. Tikmēr Latvijā turpinām raizēties par inflāciju, algām, plūdiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: Atis Rozentāls (laikraksta "Diena"), Māris Zanders, un Raivis Spalvēns (portāls "Delfi").  

Partijas beidzot nosaukušas savus ministru amatu kandidātus un tur ir daži pārsteigumi. Tomēr vairāk sabiedrības uzmanību izpelnījies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt apraides atļauju telekanālam "Doždj". Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Partijas beidzot nosaukušas savus ministru amatu kandidātus un tur ir daži pārsteigumi. Tomēr vairāk sabiedrības uzmanību izpelnījies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt apraides atļauju telekanālam "Doždj". Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Jaunās valdības veidošana notiek ļoti nesteidzīgi, šīs nedēļas laikā nekādas būtiskas vienošanās nav panāktas. Toties Ukrainā šī ir bijuši ļoti trauksmaina nedēļa. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un ziņu aģentūras LETA žurnālists Mārtiņš Kalaus.

Jaunās valdības veidošana notiek ļoti nesteidzīgi, šīs nedēļas laikā nekādas būtiskas vienošanās nav panāktas. Toties Ukrainā šī ir bijuši ļoti trauksmaina nedēļa. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un ziņu aģentūras LETA žurnālists Mārtiņš Kalaus.

Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Vērtē politologs Andis Kudors, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības, Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”, Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības. Sestdien, 1.oktobrī, notikušajās 14.Saeimas vēlēšanās piedalījušies vismaz 884 455  jeb 57,34% balsstiesīgo, liecina Centrālas vēlēšanu komisijas (CVK) informācija par 977 iecirkņiem no 1055 iecirkni. Šoreiz vēlētāju aktivitāte bija augstākā nekā pagājušās, 13.Saeimas vēlēšanās. CVK  dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 788 340 jeb 51,11%% vēlētāju, bet iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11% balsstiesīgo. Aktīvākie vēlētāji vēlēšanu dienā šajās vēlēšanās bijuši Kurzemē, kur nobalsoja 105 373 jeb 58,52% balsstiesīgo, bet zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 234 009 jeb 41,4% vēlētāju. Vidzemē vēlēšanās nobalsojuši 230 879 jeb 58,26% balsstiesīgo, Zemgalē – 116 421 jeb 56,53%, bet Latgalē  - 101 658jeb 52,18%.  

Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Vērtē politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un socioloģe pētījumu centra SKDS  pārstāve Ieva Strode. Sazināmies ar politiķiem un ekspertiem. Viedokli izsaka Māris Možvillo no "Apvienība Latvijai", Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā!" un Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības. Sazināmies ar LR Ziņu dienesta korespondentu Kristapu Feldmani, kurš vēlēšanu gaitai visu dienu ir sekojis Jelgavā.  

Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Vērtē politologs Andis Kudors, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības, Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”, Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības. Sestdien, 1.oktobrī, notikušajās 14.Saeimas vēlēšanās piedalījušies vismaz 884 455  jeb 57,34% balsstiesīgo, liecina Centrālas vēlēšanu komisijas (CVK) informācija par 977 iecirkņiem no 1055 iecirkni. Šoreiz vēlētāju aktivitāte bija augstākā nekā pagājušās, 13.Saeimas vēlēšanās. CVK  dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 788 340 jeb 51,11%% vēlētāju, bet iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11% balsstiesīgo. Aktīvākie vēlētāji vēlēšanu dienā šajās vēlēšanās bijuši Kurzemē, kur nobalsoja 105 373 jeb 58,52% balsstiesīgo, bet zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 234 009 jeb 41,4% vēlētāju. Vidzemē vēlēšanās nobalsojuši 230 879 jeb 58,26% balsstiesīgo, Zemgalē – 116 421 jeb 56,53%, bet Latgalē  - 101 658jeb 52,18%.  

Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Vērtē politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un socioloģe pētījumu centra SKDS  pārstāve Ieva Strode. Sazināmies ar politiķiem un ekspertiem. Viedokli izsaka Māris Možvillo no "Apvienība Latvijai", Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā!" un Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības. Sazināmies ar LR Ziņu dienesta korespondentu Kristapu Feldmani, kurš vēlēšanu gaitai visu dienu ir sekojis Jelgavā.  

Kāda bijusi pēckovida sezona amatierteātros? Par spilgtākajiem iestudējumiem un situāciju Latvijas amatierteātros, vērtējot skates rezultātus, Kultūras rondo pārrunājam ar žūrijas pārstāvi Jānis Siliņu un žurnālistu Atis Rozentālu. 10. un 11. septembrī Rīgā norisinājās Latvijas amatierteātru iestudējumu skates "Gada izrāde 2021" fināls. Divās dienās interesenti varēja noskatīties un arī žūrija skatījās 12 dažādus iestudējumus. Par gada izrādi eksperti atzina Liepājas Neatkarīgais teātra iestudējumu „Beigu spēle”, režisors Mārtiņš Kalita. Izrāde “Beigu spēle” iestudēta pēc Semjuela Beketa lugas motīviem. Sazināmies ar  Liepājas Neatkarīgā teātra vadītāju Dainu Kandevicu. Sazināmies arī ar Rēzeknes Tautas teātra režisori Māru Zaļaiskalns. Viņas vadītais teātris ieguva 2. vietu ar Jurgas Viles darba „Sbīrijas haiku” iestudējumu. Savukārt Māra Zaļaiskals atzīta par gada režisori.  

Klāt septembris, ir atsākušās skolas gaitas, tiesa, nav skaidrs, vai tās atkal nepārtrūks skolotāju streika dēļ. Arodbiedrībai un ministrijai nav izdevies šonedēļ rast kompromisu. Skolotāju trūkst, kā mēs redzam, arvien vairāk, tātad pedagogi mūsu uzmanības lokā tuvākajā laikā.  Valdība ir vienojusies par atbalstu Skultes termināla būvniecībai, lai arī daudz neskaidru jautājumu joprojām. Šonedēļ mūžībā aizgāja pēdējais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, viņam ir bijusi liela nozīme arī Latvijas vēstures veidošanā. Krustpunktā kopā ar žurnālistiem pārrunājam nedēļas aktualitātes. Diskutē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.

Klāt septembris, ir atsākušās skolas gaitas, tiesa, nav skaidrs, vai tās atkal nepārtrūks skolotāju streika dēļ. Arodbiedrībai un ministrijai nav izdevies šonedēļ rast kompromisu. Skolotāju trūkst, kā mēs redzam, arvien vairāk, tātad pedagogi mūsu uzmanības lokā tuvākajā laikā.  Valdība ir vienojusies par atbalstu Skultes termināla būvniecībai, lai arī daudz neskaidru jautājumu joprojām. Šonedēļ mūžībā aizgāja pēdējais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, viņam ir bijusi liela nozīme arī Latvijas vēstures veidošanā. Krustpunktā kopā ar žurnālistiem pārrunājam nedēļas aktualitātes. Diskutē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.

Kāda būs jaunā sezona uz Latvijas teātru skatuvēm? Ko varam prognozēt, pārskatot teātru repertuāru? To Kultūas rondo studijā apspriežam kopā ar teātra kritiķiem Līgu Ulberti un Ati Rozentālu.    Pārskatot teātru ziņoto gaidāmas sezonas sākumā, iespējams piefiksēt dažas lietas: Jaunajam Rīgas teātrim šī būs pēdējā sezona Miera ielā, Latvijas Nacionālajam teātrim ir jauns mākslinieciskais vadītājs, Leļļu teātrim arī jauns vadītājs, Valmieras Drāmas teātra un Leļļu teātra ēkās turpinās remontdarbi. Vasarā ir noticis arī Valmieras teātra Vasaras festivāls ar izrādēm, kas paliks repertuārā. "Man šķiet ļoti intriģējoši, kā ar to programmu, ko viņi ir pieteikuši, tiks galā Jaunais Rīgas teātris. Tā ir ārkārtīgi ambicioza tieši izrāžu masas ziņā, ņemot vērā to, ka joprojām repertuāra izrādes viņiem iet labi un ir izpārdotas, tagad ir tik ļoti intensīvs šis jaunais papildinājums, jo ir dubulta trupa. Kaut gan būtībā - tehniski, oficiāli tā ir dubulta trupa nekā bija, bet studenti jau spēlēja visus šos gadus. Tā revolūcija pēkšņi nav notikusi," vērtē Atis Rozentāls. Viņam piebalso arī Līga Ulberte, novēlot teātra māksliniekiem izdošanos radošajā darbībā. Viņa uzsver arī atbilstošas infrastruktūras nozīmi, jo šādā ziņā vairāki Latvijas teātri iepriekšējās sezonās daudz zaudējuši: "Man kaut kā visvairāk gribētos sagaidīt, lai beidzas teātru ēku remonti. Lai JRT [Jaunais Rīgas teātris] tiek uz savām mājām, lai Valmiera no gluži vājprātīgās situācijas, kādā atrodas šī teātra ēka, beidzot izķepurojas. Lai Leļļu teātris no tomēr, manuprāt, viņiem ļoti nepiemērotajām telpām Rīgas Latviešu biedrības namā tiek atpakaļ teātrī. To ļoti gribētos cerēt."

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Maijs ir parādījis, ka notiek kultūras notikumu drūzmēšanās, vienlaikus ar neziņu par rudeni. Viss savijas ar pandēmijas laika atskaņām un kara klātbūtni. Noklausoties maijā izskanējušās sarunas, ir sajūta, ka ir daudz eksistenciālu pārdomu cilvēkiem no ļoti dažādām jomām. No visa, kas maijā redzēts un dzirdēts, divi vārdi skanēs ar lieliem burtiem - Purvītis un Malkovičs. Šodien esam pārskatījuši savu maija kalendāru, kāds tas ir bijis Kultūras rondo un lūguši to darīt arī kolēģiem kultūras žurnālistiem. Sarunājas Atis Rozentāls (laikraksts „Diena”), Nora Rieksta-Ķenģe (portāls „Delfi”) un Toms Grēviņš („Pieci.lv”).

"9.maija svinības" un reakcijas visos līmeņos. Putina uzruna. Šos un citus notikumus vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Aidis Tomsons no radioraidījuma "Krustpunktā".  

"9.maija svinības" un reakcijas visos līmeņos. Putina uzruna. Šos un citus notikumus vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Aidis Tomsons no radioraidījuma "Krustpunktā".  

Pēc pāris dienām apritēs jau divi mēneši kopš kara sākuma Ukrainā. Redzēts tik daudz traģēdiju, un šī nedēļa iezīmēsies ar jaunu ofensīvu valsts austrumos. Krievija mēģina iegrauzties Ukrainas zemē, cik nu tas ir bijis iespējams. Mēs redzam skumjos skatus Mariupolē, kuru krievi nopostījuši, bet pēdējo pretestības bastionu tagad sola turēt aplenkumā tik ilgi, kamēr tas pats iznīks. Pārņemt to visu pilnībā Krievijai spēka nav. Tikmēr Latvijā uzmanība pievērsta pretstāvei. Kara slavinātājiem varētu pat atņemt pilsonību, bet ekonomiski tas galvenais uzdevums ir atteikties no Krievijas dabasgāzes. Celsim paši savu sašķidrinātās gāzes termināli, lai gan tur arī ir daudz riskantu un bīstamu zemūdens akmeņu. Pat atomelektrostacija tagad ir mūsu izpētes lokā. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Arī šī nedēļa bijusi trauksmainu ziņu pilna. Turpinās Krievijas īstenotais Ukrainas postīšanas karš, esam redzējuši gan sabombardētas slimnīcas, gan masu kapus. Nedēļas garumā Rietumi centušies uzvelt atbildību kādam, kurš varētu nodot ukraiņiem kara lidmašīnas. Izrādās šādi palīdzēt ukraiņiem tomēr visiem ir bail. Krievija ir spējusi šajā ziņā iebaidīt. Tādēļ arī par lielāku militāri praktisko palīdzību Ukrainai ir bijis grūti runāt. Ir gan sankcijas, ne tikai pret Krieviju, bet arī Baltkrieviju. Pašus krievus, šķiet, tas nav pārlieku satriecis, tur ir pārliecināti, ka gan jau Putins rīkojas pareizi un tiks galā, tikmēr bēgļu straume turpina doties pāri Ukrainas robežai Rietumu virzienā. Krustpunktā aktualitātes komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks un žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Šī nedēļa ir bijusi raiba diskusijās par ierobežojumu mazināšanu un atcelšanu. Par to spriests ne tikai Latvijā, kaimiņi igauņi arī pārskatīja iespējas tikt vaļā no sertifikātu uzrādīšanas. Tikmēr pasaulē galvenā uzmanība joprojām pievērsta Krievijai un Ukrainai. Visi diplomātiskie centieni atrisināt spriedzi līdz šim ir bijuši vienlīdz neveiksmīgi. Bet Latvijā strīdus raisa Saeimas lēmums ebreju organizācijām nākamo gadu laikā piešķirt 40 miljonus eiro. Daudziem šī politiķu rīcība nav bijusi saprotama. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Cīņa ar pandēmiju, centieni kompensēt strauji augošās cenas, starptautiskā situācija - valdībai šobrīd ir ļoti daudz spriedzes pilnu izaicinājumu. Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Šajā nedēļā sabiedriskie mediji nonākuši kritikas krustugunīs. Vispirms īpaši par Latvijas Radio sūdzējās Zaļo un zemnieku savienība. Viņi uzskata, ka viņus pārāk maz aicina uz radio diskusijām, jo pozīcija uzkrītoši biežāk esot arī Krustpunktā viesi, nekā viņi. Vēl lielākas kritikas ugunis vēlās pār kolēģiem, kas strādā pie Polijas-Baltkrievijas robežas. Tur epiteti bijuši sulīgāka arī no skatītājiem un klausītājiem. Kā to vērtēt, kas notiks tālāk? Protams, runājam arī par obligāto testēšanos, par  balstvakcinācijas potēm un citiem tematiem. Aktualitātes vērtē Krustpunktā portāla "Delfi" redaktors Raivis Spalvēns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla NRA žurnālists Bens Latkovskis.  

Šajā nedēļā sabiedriskie mediji nonākuši kritikas krustugunīs. Vispirms īpaši par Latvijas Radio sūdzējās Zaļo un zemnieku savienība. Viņi uzskata, ka viņus pārāk maz aicina uz radio diskusijām, jo pozīcija uzkrītoši biežāk esot arī Krustpunktā viesi, nekā viņi. Vēl lielākas kritikas ugunis vēlās pār kolēģiem, kas strādā pie Polijas-Baltkrievijas robežas. Tur epiteti bijuši sulīgāka arī no skatītājiem un klausītājiem. Kā to vērtēt, kas notiks tālāk? Protams, runājam arī par obligāto testēšanos, par  balstvakcinācijas potēm un citiem tematiem. Aktualitātes vērtē Krustpunktā portāla "Delfi" redaktors Raivis Spalvēns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla NRA žurnālists Bens Latkovskis.  

Jau gandrīz nedēļu dzīvojam stingru ierobežojumu apstākļos ar komandantstundu naktī. Tā tas turpināsies līdz novembra vidum. Kas tālāk? Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls un Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” žurnāliste Inga Šņore

Jau gandrīz nedēļu dzīvojam stingru ierobežojumu apstākļos ar komandantstundu naktī. Tā tas turpināsies līdz novembra vidum. Kas tālāk? Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls un Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” žurnāliste Inga Šņore

Satikšanās ar kolēģiem – kultūras žurnālistiem – šoruden bijusi īpaši priecīga, nevis tikai pēc vasaras, bet pat pēc vismaz pusotra gada, ir tik daudz, ko runāt. Pašlaik ir kultūras notikumu sastrēgums vai sprādziens varbūt vēl ir citi apzīmējumi. Notikumu, izrāžu, izstāžu, festivālu ir tik daudz, ka ir jānodarbojas arī ar grūtām izvēlēm. "Mēneša apskatnieks": Kultūras rondo kultūras žurnālistu sarunas par septembra kultūras notikumiem. Diskutē Nora Rieksta ("Delfi"), Atis Rozentāls ("Diena") un Kristīne Simsone ("Ir").      

Kārtējā darba nedēļa gandrīz aizvadīta un varam atskatīties, kas tajā noticis. Valdība atkal spriež par jauniem ierobežojumiem. Viens no ierosinājumiem, kas sabiedrībā, iespējams, tika apspriests visvairāk, ir ideja, ka līdzīgi kā Lietuvā, arī pie mums lielveikalus varētu apmeklēt tikai ar Covid sertifikātiem. Tikmēr ar ierobežojumiem neapmierinātie iepriekšējā nedēļas nogalē pulcējās Daugavmalā, bet protesti nebija ne tuvu tik masveidīgi, kā to pirms tam prognozēja organizētāji. Bet valdībai ir arī citas rūpes – jāvienojas par nākamā gada budžetu. Aktualitātes Krustpunktā komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, portāla "TVNet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un pētnieciskā centra "Re:Baltica žurnāliste Evita Puriņa.

Kārtējā darba nedēļa gandrīz aizvadīta un varam atskatīties, kas tajā noticis. Valdība atkal spriež par jauniem ierobežojumiem. Viens no ierosinājumiem, kas sabiedrībā, iespējams, tika apspriests visvairāk, ir ideja, ka līdzīgi kā Lietuvā, arī pie mums lielveikalus varētu apmeklēt tikai ar Covid sertifikātiem. Tikmēr ar ierobežojumiem neapmierinātie iepriekšējā nedēļas nogalē pulcējās Daugavmalā, bet protesti nebija ne tuvu tik masveidīgi, kā to pirms tam prognozēja organizētāji. Bet valdībai ir arī citas rūpes – jāvienojas par nākamā gada budžetu. Aktualitātes Krustpunktā komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, portāla "TVNet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un pētnieciskā centra "Re:Baltica žurnāliste Evita Puriņa.

Sācies jaunais mācību gads, bērni atgriezušies skolā klātienē – vai nu pēc Covid-19 testa nodošanas vai ar Covid-19 sertifikātu. Priekšlikums par prasību vakcinēties noteiktās vietās strādājošajiem, tajā skaitā pedagogiem, ir palicis projekta veidā, ko Saeima pagaidām neskata. Ne tik veiksmīgi sākusies arī Saeimas sanākšana klātienē, jo viens deputāts, kurš nevēlējās uzrādīt savu Covid sertifikātu, iebilda pret klātienes sēdi. Aktualitātes komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV3 žurnālists Arnis Krauze un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.  

Sācies jaunais mācību gads, bērni atgriezušies skolā klātienē – vai nu pēc Covid-19 testa nodošanas vai ar Covid-19 sertifikātu. Priekšlikums par prasību vakcinēties noteiktās vietās strādājošajiem, tajā skaitā pedagogiem, ir palicis projekta veidā, ko Saeima pagaidām neskata. Ne tik veiksmīgi sākusies arī Saeimas sanākšana klātienē, jo viens deputāts, kurš nevēlējās uzrādīt savu Covid sertifikātu, iebilda pret klātienes sēdi. Aktualitātes komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV3 žurnālists Arnis Krauze un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.  

Klāt piektdiena ar nedēļas notikumu apskatu, kurā notikumus vērtējam kopā ar žurnālistiem. Diskutējam par valdības sagatavoto likumprojektu, kas paredz obligātu vakcināciju medicīnas, izglītības un sociālās aprūpes iestādēs strādājošajiem. Tāda varētu būt arī citiem valsts iestādēs strādājošajiem, jo pakalpojumus varēs sniegt tikai vakcinēti vai pārslimojuši darbinieki. Tomēr galavārds likuma pieņemšanā ir Saeimai. Aktualitātes vērtē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, kanāla TV24 žurnāliste Anita Daukšte un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Klāt piektdiena ar nedēļas notikumu apskatu, kurā notikumus vērtējam kopā ar žurnālistiem. Diskutējam par valdības sagatavoto likumprojektu, kas paredz obligātu vakcināciju medicīnas, izglītības un sociālās aprūpes iestādēs strādājošajiem. Tāda varētu būt arī citiem valsts iestādēs strādājošajiem, jo pakalpojumus varēs sniegt tikai vakcinēti vai pārslimojuši darbinieki. Tomēr galavārds likuma pieņemšanā ir Saeimai. Aktualitātes vērtē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, kanāla TV24 žurnāliste Anita Daukšte un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Pašvaldību vēlēšanas jau pavisam drīz, tās faktiski sākušās, jo daudzi izmanto iespēju nobalsot pirms galvenās vēlēšanu dienas. Vēlēšanās nepiedalās Rīga, jo tās dome ievēlēta ārkārtas vēlēšanās rudenī. Tikmēr citas pašvaldības tiek vēlētas atbilstoši to jaunajām aprisēm pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pašvaldību vēlēšanas bija paredzētas kā starta brīdis iespējamām pārmaiņām valdībā, jo partijas vienojās līdz vēlēšanām ar to nogaidīt. Taču valdība tomēr pasteidzās un paziņoja, ka turpmāk strādās bez KPV LV. Ko sagaidām no šīm vēlēšanām un kādas ir to lielākās intrigas – par to ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS pētniece Ieva Strode, kā arī žurnālisti - Māris Antonevičs no „Latvijas Avīzes” un Atis Rozentāls no laikraksta „Diena”.

Pašvaldību vēlēšanas jau pavisam drīz, tās faktiski sākušās, jo daudzi izmanto iespēju nobalsot pirms galvenās vēlēšanu dienas. Vēlēšanās nepiedalās Rīga, jo tās dome ievēlēta ārkārtas vēlēšanās rudenī. Tikmēr citas pašvaldības tiek vēlētas atbilstoši to jaunajām aprisēm pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pašvaldību vēlēšanas bija paredzētas kā starta brīdis iespējamām pārmaiņām valdībā, jo partijas vienojās līdz vēlēšanām ar to nogaidīt. Taču valdība tomēr pasteidzās un paziņoja, ka turpmāk strādās bez KPV LV. Ko sagaidām no šīm vēlēšanām un kādas ir to lielākās intrigas – par to ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS pētniece Ieva Strode, kā arī žurnālisti - Māris Antonevičs no „Latvijas Avīzes” un Atis Rozentāls no laikraksta „Diena”.

Kopš pandēmijas sākuma, kad ir ievērojami ierobežota tirdzniecība klātienē, pamatīgi pieaugusi pasta pakalpojumu noslodze. Un arī pirms tam cilvēki arvien vairāk pasūtīja preces internetā. No 1.jūlija par visām precēm, kas nākušas no trešajām valstīm, būs jāaizpilda muitas deklarācija. Kā tas ir ietekmējis un ietekmēs "Latvijas Pasta" darbu? Krustpunktā iztaujājam Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod laikraksta „Diena” žurnālists Atis Rozentāls un ziņu aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis.

Kopš pandēmijas sākuma, kad ir ievērojami ierobežota tirdzniecība klātienē, pamatīgi pieaugusi pasta pakalpojumu noslodze. Un arī pirms tam cilvēki arvien vairāk pasūtīja preces internetā. No 1.jūlija par visām precēm, kas nākušas no trešajām valstīm, būs jāaizpilda muitas deklarācija. Kā tas ir ietekmējis un ietekmēs "Latvijas Pasta" darbu? Krustpunktā iztaujājam Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod laikraksta „Diena” žurnālists Atis Rozentāls un ziņu aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis.

Šonedēļ bijuši vairāki negaidīti, bet grūtas mācības nesoši notikumi. Vispirms jau dramatiskās ziņas no Tukuma, kur joprojām neskaidros apstākļos sadega jauns puisis. Tad degšana nelegālā hostelī Rīgā, kur bojā gāja astoņi cilvēki. Šī nedēļa tādā kā traģiskā uguns zīmē ir pagājusi. Ir bijuši arī citi notikumi: visinteresantākie saistās ar notiekošo politikā - atkal aktualizējas jautājums par valdības stabilitāti. Tāpat nedaudz negaidīta šķiet ziņa par vakcinācijas atvēršanu visiem. Aktualitātes Krustpunktā komentē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV3 žurnālists Arnis Krauze.

Šonedēļ bijuši vairāki negaidīti, bet grūtas mācības nesoši notikumi. Vispirms jau dramatiskās ziņas no Tukuma, kur joprojām neskaidros apstākļos sadega jauns puisis. Tad degšana nelegālā hostelī Rīgā, kur bojā gāja astoņi cilvēki. Šī nedēļa tādā kā traģiskā uguns zīmē ir pagājusi. Ir bijuši arī citi notikumi: visinteresantākie saistās ar notiekošo politikā - atkal aktualizējas jautājums par valdības stabilitāti. Tāpat nedaudz negaidīta šķiet ziņa par vakcinācijas atvēršanu visiem. Aktualitātes Krustpunktā komentē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV3 žurnālists Arnis Krauze.

Valdībā šonedēļ skatīti jauni epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriji, patlaban ministri izšķīrušies par labu vieglākajam. Tikmēr atkal nedienas ar vakcināciju – pievīlis vakcīnu izvadātājs un vairāki vakcinācijas punkti palika bez vakcīnām. Bet Igaunijā situācija ar Covid-19 ir ļoti slikta, un Latvija tai piedāvā palīdzību. Aktualitātes komentē žurnālisti Imants Frederiks Ozols, Madara Fridrihsone (portāls "Delfi") un Atis Rozentāls (laikraksts "Diena").  

Valdībā šonedēļ skatīti jauni epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriji, patlaban ministri izšķīrušies par labu vieglākajam. Tikmēr atkal nedienas ar vakcināciju – pievīlis vakcīnu izvadātājs un vairāki vakcinācijas punkti palika bez vakcīnām. Bet Igaunijā situācija ar Covid-19 ir ļoti slikta, un Latvija tai piedāvā palīdzību. Aktualitātes komentē žurnālisti Imants Frederiks Ozols, Madara Fridrihsone (portāls "Delfi") un Atis Rozentāls (laikraksts "Diena").  

Krustpunktā piektdienā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem, būs jārunā par vakcinācijas plāniem – ar visu to, ka Latvija nav vakcinācijas pirmrindniekos, uzņēmums „AstraZeneca”, uz kura vakcīnām Latvija likusi lielāko uzsvaru, paziņojis, ka vakcīnu piegāde Eiropas Savienībai var kavēties. Tāpat pievērsīsimies valdības darbam. Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai jau apritējuši pilni divi gadi un, lai cik nesaskanīgs var šķist koalīcijas sastāvs, tomēr valdība stāv kā stāvējusi. Aktualitātes vērtē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla TVNET žurnālists Iļja Kozins.

Krustpunktā piektdienā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem, būs jārunā par vakcinācijas plāniem – ar visu to, ka Latvija nav vakcinācijas pirmrindniekos, uzņēmums „AstraZeneca”, uz kura vakcīnām Latvija likusi lielāko uzsvaru, paziņojis, ka vakcīnu piegāde Eiropas Savienībai var kavēties. Tāpat pievērsīsimies valdības darbam. Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai jau apritējuši pilni divi gadi un, lai cik nesaskanīgs var šķist koalīcijas sastāvs, tomēr valdība stāv kā stāvējusi. Aktualitātes vērtē portāla "Delfi" žurnālists Filips Lastovskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla TVNET žurnālists Iļja Kozins.

Krustpunktā atskatīsimies uz notikumiem nedēļas garumā. Iepriekšējā nedēļa noslēdzās ar protesta akcijām pret dažādajiem ar Covid saistītiem ierobežojumiem un šīs akcijas dalībnieki arī šos noteikumus diez ko neievēroja. Policija rīkojās uzmanīgi, lai neprovocētu nekārtības – dažiem šķita, ka policija ir pārāk pasīva, bet daudzi protestētāji vēl tiks pie sodiem. Tikmēr sasniegti nepatīkami inficēšanās rekordi, arī slimnīcas kļūst tikai pilnākas ar Covid slimniekiem un valdība pieņēmusi vēl stingrākus ierobežojumus. Aktualitātes komentē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna, TV24 žurnālists Kārlis Streips un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Krustpunktā atskatīsimies uz notikumiem nedēļas garumā. Iepriekšējā nedēļa noslēdzās ar protesta akcijām pret dažādajiem ar Covid saistītiem ierobežojumiem un šīs akcijas dalībnieki arī šos noteikumus diez ko neievēroja. Policija rīkojās uzmanīgi, lai neprovocētu nekārtības – dažiem šķita, ka policija ir pārāk pasīva, bet daudzi protestētāji vēl tiks pie sodiem. Tikmēr sasniegti nepatīkami inficēšanās rekordi, arī slimnīcas kļūst tikai pilnākas ar Covid slimniekiem un valdība pieņēmusi vēl stingrākus ierobežojumus. Aktualitātes komentē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna, TV24 žurnālists Kārlis Streips un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Gada izrādes titulu un “Grand Prix” saņēma Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Puika, kurš redzēja tumsā”, kuras režisors Valters Sīlis plūca laurus arī kā gada režisors. Skatuves naglas sadalītas, dīvainā  teātra sezona ir oficiāli noslēgusies. Emocijas un komentāri par Latvijas teātru gada balvas „Spēlmaņu nakts” ceremoniju, laureātiem un vērtējums par pagājušo sezonu kopumā. Kultūras Rondo diskutē teātra zinātniece 2019./2020. sezonas žūrijas pārstāve Līga Ulberte, kultūras žurnālists Atis Rozentāls un teātra zinātniece 2020./ 2021. sezonas žūrijas pārstāve Zane Radzobe. "Par ceremoniju ārkārtīgi pozitīvi iespaidi. Man liekas, ka brīnišķīgi viss izdevās šajos šausmīgi grūtajos apstākļos, kad līdz pēdējam nezināja, kā varēs, vai varēs, ko varēs. Vispār, man liekas, ka Liepājas komanda ir milzīgi malači. Liels prieks!" vērtē Līga Ulberte. Viņa neslēpj, ka gaidījusi "Spēlmaņu nakts" ceremoniju ar bažām. "Man vakardienas ceremonijā patika divas lietas, kas ir īpaši simboliskas šim laikam. Man ārkārtīgi patika Kristas Burānes kaķis, ko redzējām viņas tiešraidēs formātā spēlējamies gultā, kā tas noticis daudzos zoom mītiņos. Protams, arī JRT skatuve, kas simboliski rāda ne tikai Māras Ķimeles radošā mūža likumsakarības, bet arī to, ka šobrīd esam tādā pārbūves stadijā teātrī," atzīst Zane Radzobe. "Mani iespaidi arī ir ļoti pozitīvi. Gribu izcelt, ka teātri uz vietām organizējās un uzturēja tur šo atmosfēru. Viena baža bija, ka izšķīdīs  šī kopības sajūta, bet to apbrīnojamā kārtā izdevās katrā šajā mikro kolektīvā radīt tieši ar to, ka cilvēki bija kopā savā vidē un viens otru atbalstīja," gandarīts Atis Rozentāls. "Arī organizēti cēlās kājās, lai godinātu Mūža balvu ieguvējus. Bija patīkami redzēt, kā tas realizējas ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Arī kultūras ministrs "Facebook" to ir nosaucis par neiespējamo misiju, bet šī neiespējamā misija izdevās." Diemžēl arī šī teātra sezona neturpinās ierastā ar ritmā ar iespēju skatītājiem klātienē vērot izrādes. Atis Rozentāls norāda, ka jauni iestudējumi top, mēģinājumi notiek, domājot par laiku, kad skatītāji atkal atgriezīsies teātrī, taču pastāv bažas, ka pirmizrāde var pārcelties arī uz nākamā gada maiju. Līga Ulberte atzīst, ka šī ir  bezprecedenta situācija, kad teātrim ir atņemta pamatfunkcija - dzīvās komunikācijas funkcija ar skatītājiem.  "Man liekas, ka skatītāju un teātra attiecību krīze var ieilgt arī pēc pandēmijas. Ceru, ka kļūdos, bet man šķiet, ka laiks, kamēr skatītājs atgriezīsies teātrī var būt vajadzīgs ilgāks. Dažādu iemeslu dēļ," norāda Līga Ulberte. Zane Radzobe uzskata, ka šī sezona ir atšķirīga ar to, ka pārrāvums būs ilgāks, smagāks dažādos kontekstos. Viņa arī min, ka šajā kontekstā ir jārunā arī par finansēm.  "Esam spiesti atzīst, ka teātriem nāksies mainīties dažādu iemeslu pēc," atzīst Zane Radzobe. "Kad šī krīze beigsies, droši vien teātra sistēmā daudz kas būs paspējis jau izmainīties. Noteikti teātri būs daudz ekskluzīvāka lieta, grūtāk pieejama lieta finansiālu iemeslu dēļ." Tāpat viņa min, ka varētu būt arī kādi pozitīvi ieguvumi, piemēram, digitālo risinājumu apzinātu izmantošanu. Tāpat viņa min, ka ir arī apdraudētas labas lietas, kas ir bijušas teātrī. Piemēram, tas, kas notiek ar lielajiem teātrim, visus padara ļoti nervozus.

Šī nedēļa ir nesusi nepatīkamus ar Covid-19 saistītus rekordus – tik liels inficēto skaits kā trešdien nebija konstatēts kopš pandēmijas sākuma. Valstī nav noteikti jauni ierobežojumi, tādi pagaidām ir tikai lokāli, tomēr amatpersonas aicina būt piesardzīgiem. Tikmēr Latviju apmeklēja Francijas prezidents Emanuels Makrons un viens no sarunu tematiem bija notiekošais mums kaimiņos – Krievijā un Baltkrievijā. Krustpunktā aktualitātes komentē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Šī nedēļa ir nesusi nepatīkamus ar Covid-19 saistītus rekordus – tik liels inficēto skaits kā trešdien nebija konstatēts kopš pandēmijas sākuma. Valstī nav noteikti jauni ierobežojumi, tādi pagaidām ir tikai lokāli, tomēr amatpersonas aicina būt piesardzīgiem. Tikmēr Latviju apmeklēja Francijas prezidents Emanuels Makrons un viens no sarunu tematiem bija notiekošais mums kaimiņos – Krievijā un Baltkrievijā. Krustpunktā aktualitātes komentē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Interesanti notikumi šajās dienās risinās kaimiņvalstīs. Jautājums – kā mēs uz tiem reaģējam. Nedēļas aktualitātes komentē laikraksta "Diena žurnālists" Atis Rozentāls, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Interesanti notikumi šajās dienās risinās kaimiņvalstīs. Jautājums – kā mēs uz tiem reaģējam. Nedēļas aktualitātes komentē laikraksta "Diena žurnālists" Atis Rozentāls, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Atgādinām pāris aktuālas un svarīgas sarunas, kas izskanēja raidījumā Kultūras Rondo šajā nedēļa. Starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Vides Deja” jau desmito gadu pēc kārtas pulcē māksliniekus un dejas interesentus, saskatot vidē dejas partneri un dabisko scenogrāfiju. Šogad festivāla moto: ”Nākotnei un ekoloģijai” un tas no 3.augusta norisinās Līgatnē. Tuvības formas ar materiālu, dabu un telpu - tā mākslinieki paši raksturo to, kas risinās izstādē „Savvaļa”. Izstāde „Savvaļa” ir mākslinieka Andra Eglīša un viņa domubiedru kopīgi veidota izstāde dabā. Plašā dabas teritorijā starp Dūķiem un Jaundrustiem izstāde jau kādu laiku skatāma, no 1.augusta tai pievienojušies jauni mākslas darbi. Brīvdabas izrādes, virtuālās izrādes un meklējumi tikties ar skatītāju klātienē raksturo šo laiku teātros. Laiks, kas izmainījis kā skatītāju, tā pašus teātrus. Par aizvadīto teātra sezonu diskutē teātra zinātniece Edīte Tišheizere, "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Andra Rutkēviča un kultūras žurnālists Atis Rozentāls.

Brīvdabas izrādes, virtuālās izrādes un meklējumi tikties ar skatītāju klātienē raksturo šo laiku teātros. Laiks, kas izmainījis kā skatītāju, tā pašus teātrus. Kā vērtēt aizvadīto sezonu Latvijas teātros? Vai kādreiz lietosim jēdzienu „postpandēmiskais teātri”? Cik atšķirīgi vai vienoti teātri reaģējuši krīzes situācijā un par kādām jaunām tendencēm skatuves mākslā varam runāt?  "Šis laiks vismaz daļai mākslinieku aktīvi ir radījis domāšanu citās kategorijās. Mums bija tāds rāms teātra plūdums, ļoti noteiktas formas, kurās turējāmies, pie kurām pieraduši skatītāji, pie kurām pieraduši kritiķi. Šis laiks dzen laukā jaunus asnus domāt citās kategorijās. Pat atgriežoties pie vecajām formām, tās vienalga būs citas," raidījumā Kultūras Rondo vērtē teātra zinātniece Edīte Tišheizere. Tišheizere uzskata, ka šo laiku vajag novērtēt kā spērienu radošumam, spērienu fantāzijai. Šis laiks rada vajadzību citādi domāt. "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Andra Rutkēviča atzīst, ka brīvdabas izrādes, ko šobrīd piedāvā teātri ir savā ziņā tukša niša. "Brīvdabas formāts ir tukša niša Latvijā, jo brīvdabā bijušas lielās skatuves, lielās komēdijizrādes. Tagad ar "Willa teātri" ir parādījies nopietnāks repertuārs. Man tas patīk. Niša, ko var izmantot, īpaši Rīgas apstākļos," uzskata "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Andra Rutkēviča. Runājot par "Spēlmaņu nakts" žūrijas darbu, Rutkēviča atklāj, ka ir pieņemts lēmums, ka "žūrija pagarina savu darbu par tik lielu periodu, cik nevarēja notikt klātienes izrādes. Mēs savu darbu beidzam 10. septembrī". Šobrīd žūrijas locekļi aktīvi skatās visu, ko piedāvā gan klātienē, gan virutāli.  Savukārt kultūras žurnālists Atis Rozentāls norāda, ka virtuālais teātris ir bijis tikai uz laiku. "Kas attiecas uz virtuālo teātra virzienu, kurš iesākās uzreiz pēc pandēmijas sākuma un vienu brīdi likās, ka būsim spiesti dzīvot tikai šajā vidē, redzam, ka tikko teātriem ir iespēja iziet dzīvajā, viņi to dara. Mazāk ekspluatē šo formātu," atzīst Atis Rozentāls. "Šī forma savās labākajās izpausmēs ir interesanta un to var turpināt attīstīt, bet prakse pierādījusi, ka  tā nekļūs par dominējošo formu. Kad vien būs iespējams, teātris tomēr ir dzīvā māksla," turpina Rozentāls. "Virtuālais formāts ir starpforma, iztrūkst enerģijas apmaiņa starp skatītāju un aktieri. Tas nav īsti teātris, tas nav īsti kino, bet kaut kas, kas arī vērtējams citās kategorijās," pievienojas Rutkēviča. Bet ir skaidrs, ka teātrīs e-vidē ir iespēja "tikt uz izrādi" cilvēkiem, kam apgrūtināti nokļūt uz teātri klātienē, arī skatīties teātri latviešiem visā pasaulē. Vēl pandēmijas laiks bijis iezīmīgs ar izaicinājumu lielajiem teātriem saglabāt trupu līdzšinējā apjomā. Rozentāls atgādina, ka nedaudz jau ir mazinātas trupas lielajos teātros, bet arī šajā ziņā teātru aizkulisēs runā par iespējamo otro vilni. Viņš vērtē, ka šajā ziņā teātros vēl gaidāmi sāpīgi procesi, jo ierobežojumu dēļ nevar atļauties spēlēt lielos iestudējumus, repertuārs ir sašaurināts un arī teātriem ir iespēja uzņemt mazāk skatītājus. Tādu veidošana arī, visticamāk, atbīdīta otrajā plānā.

Dati par saslimstību ar Covid-19 pagājušonedēļ bija tik satraucoši, ka šķita, ka jau sācies daudz pieminētais otrais saslimšanas vilnis. Šonedēļ konstatēti tikai daži saslimušie, tomēr valdība lēma par stingrāku ārzemnieku uzraudzību, kuri iebraukuši no koronavīrusa vairāk skartajām valstīm. Tikmēr kļuvis zināms, ka ar 2022. gadu lielākajai daļai īpašumu pieaugs kadastrālās vērtības, ko visvairāk izjutīs jaunu projektu iemītnieki un lauksaimniecības zemju īpašnieki. Aktualitātes analizē žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska.

Šī ir viena no tām nedēļām, kad pasaules notikumi aizņēmuši vairāk uzmanības Latvijā nekā pašmāju. ASV notiekošie protesti pēc Džordža Floida nogalināšanas izvērsušas diskusijas par rasismu it visur pasaulē. Jaunas emocijas raisījis arī kādas ārstes stāsts Feisbukā par vienu puisīti, kurš nomiris, jo nebija potējies pret difteriju. Tas izprovocējis kārtējās kaislības par vakcinēšanos. Ir arī aktualitātes tepat Latvijā – valdība sadalījusi miljonus, kā pārvarēt COVID krīzi, un politiķi spējuši vienoties. Beidzot varēs nedoties karantīnā, ja būs jāatgriežas no virknes Eiropas valstīm. Piektdienās nedēļas notikumus komentē žurnālisti. Šoreiz kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu raidījumā piedalās Kārlis Streips no TV24, Atis Rozentāls no laikraksta "Diena", Sanita Upleja no portāla "Delfi" un Iļja Kozins no portāla "Tvnet.lv".

Šī ir viena no tām nedēļām, kad pasaules notikumi aizņēmuši vairāk uzmanības Latvijā nekā pašmāju. ASV notiekošie protesti pēc Džordža Floida nogalināšanas izvērsušas diskusijas par rasismu it visur pasaulē. Jaunas emocijas raisījis arī kādas ārstes stāsts Feisbukā par vienu puisīti, kurš nomiris, jo nebija potējies pret difteriju. Tas izprovocējis kārtējās kaislības par vakcinēšanos. Ir arī aktualitātes tepat Latvijā – valdība sadalījusi miljonus, kā pārvarēt COVID krīzi, un politiķi spējuši vienoties. Beidzot varēs nedoties karantīnā, ja būs jāatgriežas no virknes Eiropas valstīm. Piektdienās nedēļas notikumus komentē žurnālisti. Šoreiz kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu raidījumā piedalās Kārlis Streips no TV24, Atis Rozentāls no laikraksta "Diena", Sanita Upleja no portāla "Delfi" un Iļja Kozins no portāla "Tvnet.lv".

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz svarīgākajiem nedēļas notikumiem. Ārkārtējais stāvoklis valstī pagarināts līdz  9.jūnijam, bet valdība lēmusi par dažu ierobežojumu mīkstināšanu un papildus nosacījumu ieviešanu, piemēram, ļaut pulcēties līdz 25 cilvēkiem, bet sabiedriskajā transportā lietot sejas aizsegus. Tikmēr vairākas dienas turpinājās pazudušā drona sāga – tā meklējumi arvien beigusies bez rezultātiem. Bija arī citas norises, bet plašāk par to runājam kopā ar žurnālistiem pēc ziņām vienos. Kopā ar mums attālināti žurnālisti: Ilze Veģe no portāla NRA.lv, Ivo Butkevičs no TV3 ziņām, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnālists Atis Rozentāls no laikraksta „Diena”.

Krustpunktā šodien sarunā par netīrajiem 50 miljoniem, kas apgrozījušies AB.lv bankā. Izmeklēšana šķiet vērienīga. Tikmēr pasaulē ar katru dienu aug trauksme par jauno koronavīrusu, kurš izplatās ļoti strauji. Latvijā pagaidām amatpersonas mierina, ka mums riska slieksnis esot zems un bažām nav pamata. Ir arī citi interesanti temati, par ko runāt. Pēc VARAM rīcības amatu zaudējis Garkalnes novada domes vadītājs. Rīga tikmēr turpina dzīvot bez budžeta. Pārrunājam ar žurnālistiem šīsnedēļas aktualitātes. Studijā kopā ar raidījuma vadītājiem Māru Jansoni un Aidi Tomsonu arī Baiba Strautmane, Atis Rozentāls (laikraksts "Diena") un Māris Antonēvičs („Latvijas avīze”).

Piektdienas Krustpunktā parasti veltītas nedēļas notikumu apspriešanai. Rīgas domē joprojām viss pa vecam – miera tur nav un ir saļodzījies pilsētas galvas Oļega Burova krēsls. Tikmēr par aiziešanu no amata negaidīti paziņojusi Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Jāatgādina, ka tieši Konkurences padomes lēmums, kas nepieļāva atkritumu izvešanas monopola izveidošanu Rīgā uz 20 gadiem, aizsāka procesus, kas pārtapa Rīgas domes atlaišanas likumprojektā. Ir arī citi jaunumi, un tos mēs apspriedīsim kopā ar žurnālistiem: ar raidījuma Krustpunktā vadītājiem Māru Jansoni un Aidi Tomsonu, mūsu studijā būs Atis Rozentāls no laikraksta „Diena”, Sanita Upleja no portāla „Delfi” un Odita Krenberga no Latvijas Televīzijas.

Krustpunktā žurnālisti komentē šīsnedēļas interesantākās aktualitātes. Saeimā deputāti ir pūlējušies uzstādīt rekordu, cik ilgi var apspriest nākamā gada budžeta projektu  Kāds ir ieguvums no šīm diskusijām? Rīgas Domē savukārt diskusijas atsākušās ar jaunu sparu par tālāko nākotni – koalīcija ļoti ātri ir sašķobījusies. Saskaņa pieprasa strādāt mazākumā vai nekādi. Interesantas ir diskusijas par Latvijas Banku, meklējot tai jaunu vadītāju. Pievēršamies arī Valsts nekustamajiem īpašumiem un skandāliem, kādos tie pēdējās dienās iekūlušies. Studijā: laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte, Māris Antonevičs no Latvijas Avīzes, Ivo Leitāns no Latvijas TV raidījuma "Defacto" un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Tikko Reikjavikā norisinājās starptautiskais teātra festivāls “Laipa 2019”, kas ir vienīgais amatierteātru darbam veltītais pasākums Eiropā. Atskatoties uz šo notikumu, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Kā diasporas teātru trupas iekļaujas amatieru teātru kultūrā un kā kopj sadarbību ar Latviju, kāda ir iespēja pulcēties dažādos salidojumos un kāda ir repertuāra izvēle, diskutē laikraksta “Diena” kultūras žurnālists, Spēlmaņu nakts žūrijas pārstāvis Atis Rozentāls, Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore Aiga Vasiļevska un amatierteātra režisore no Birzgales Rita Reinsone. Sazināmies arī ar Gitu Robaldi, Bredfordas teātra režisori un festivāla “Laipa” idejas autori. Iespaidos par festivālu dalās Birmingemas Mazā teātra direktore Dace Čaklā.

Šonedēļ atkal bijis daudz interesantu ziņu. Aleksandra Brandava aizturēšana: viņš ilgāku laiku sēdējis uz vairākiem krēsliem, tagad ar slimības lapu noķerts Rīgas lidostā. Rīgas Domē valda neslēpts apjukums. Preses cilvēki vairs neceļ klausuli vai ir atvaļinājumā. Bet Saskaņas cilvēki izvairās runāt ar žurnālistiem. Tikmēr cita savulaik Ēģiptē aizturēta Rīgas darbone Ārija Stabiņa tikusi brīvībā. Tieslietu ministrs paziņojis, ka tiesā notikusi aplama esošo likumu interpretācija. Par to visu runājam raidījumā „Krustpunktā”, un studijā ir vairāki žurnālisti: no Latvijas TV Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, no laikraksta "Latvijas Avīze" Māris Antonevičs un no Latvijas Radio Ziņu dienesta - Madara Fridrihsone, kā arī raidījuma vadītājs Aidis Tomsons.

Piektdien Krustpunktā pēc vieniem žurnālisti pārrunās šīsnedēļas aktualitātes. Tās šoreiz bijušas raibas un interesantas, turklāt ne tikai valdības veidošanas sarunās vien, kur arī notikumu nav trūcis. Lielu interesi raisījušas daudzās KNAB aizturēšanas un pēc tam tiesas piespriestie apcietinājumi. Tur redzami interesanti uzvārdi, kas raisa daudz jautājumu. Šiem cilvēkiem ir arī dažādas politiskās saiknes. Studijā notikumus kopā ar raidījuma vadītājiem Māru Jansoni un Aidi Tomsonu komentē Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte, telekompānijas LNT žurnālists Aleksis Zoldners un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.