Podcasts about ebolas

Kas ir „Vienas veselības” koncepts? Stāsta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, Pārtikas un vides higiēnas institūta vadošais pētnieks, profesors Kaspars Kovaļenko. „Vienas veselības” jēdziena pirmsākumi sniedzas jau cilvēces senā vēsturē, kad šī apziņa te parādījās un veidojās, te atkal zuda. Vēsturē pirmo reizi par vienu veselību rakstīja Hipokrāts, norādot uz vides un sabiedrības veselības saistību. 2000 gadu vēlāk (ap 17.-18. gs. miju) itāļu ārsts un epidemiologs Džovanni Marija Lančīzi (Giovanni Maria Lancisi) rakstīja, ka videi ir liela nozīme cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību izplatībā. Viņš arī rosināja nosusināt purvus, lai mazinātu asinssūcēju kukaiņu daudzumu un pasargātu cilvēkus no malārijas. Ārsts Rūdolfs Virhovs, termina “zoonozes” radītājs, 19. gs. beigās esot teicis šādu frāzi: “Starp cilvēku un dzīvnieku medicīnu nav nekādas robežlīnijas – un tādai arī nevajadzētu būt”. Principā ar terminu zoonozes saprot infekcijas slimības, kas kopīgas vairākām dzīvnieku sugām, tai skaitā arī cilvēkam, kā piemēru var minēt mutes un nagu sērgu (Picornaviridae), kas ir uzskatāma par zoonozi, lai gan nav bīstama cilvēkam, bet spēj izraisīt klīnisku saslimšanu govīm, aitām, kazām, ziloņiem, suņiem un citiem dzīvniekiem. Ar terminu “zoonozes” mūsdienās aizstāj terminu “antropozoonozes”, jo no evolucionārās bioloģijas skatupunkta cilvēks ir viena no dzīvnieku sugām, un tādēļ to izcelt uz citu dzīvnieku fona nav pamata. To mēs varam redzēt gan balstoties uz salīdzinošo anatomiju, gan salīdzinot dažādus virsmas receptorus, kā arī cilvēka un dažādu dzīvnieku pilnas genoma sekvences. Zoonotisko ierosinātāju pētniecība Latvijā aizsākās 19. gs., kad trakumsērgu, zirgu ļaunos ienāšus, tuberkulozi, liesas sērgu u. c. ierosinātājus pētīja mikrobiologs, veterinārārsti Kristaps Helmanis, Eižens Zemmers un Oto Kalniņš, kurš pētījuma laikā inficējās ar zirgu ļaunajiem ienāšiem (Burkholderia mallei). Oto Kalniņš no šīs slimības nomira, tomēr paspēja aprakstīt  slimības gaitu. Helmanis, Zemmers un Kalniņš strādāja pie trakumsērgas vakcīnas izstrādes, pie zirgu ļauno ienāšu diagnosticēšanas, kas rezultējās ar maleīna atklāšanu, un pateicoties šim atklājumam, zirgu ļaunie ienāši Eiropā un lielā daļā pasaules tika izskausti un apkaroti. No vairāk nekā 1460 zināmajām cilvēku infekcijas slimībām ir skaidri zināms, ka aptuveni 60% ir nākušas no dzīvniekiem, bet no jaunajām infekcijas slimībām, kas parādās cilvēku populācijā, aptuveni 75% ir zoonozes. Iespējams, ārkārtīgi lielā atkarība no dzīvnieku izcelsmes produktiem var tikt uzskatīta kā viens no galvenajiem infekcijas slimību riska faktoriem attiecībā uz cilvēku veselību nākotnē. Arvien palielinoties cilvēku skaitam pasaulē, palielinās arī pieprasījums pēc dzīvnieku valsts proteīna, vai tā ir gaļa, piens vai olas. Jāatzīmē, ka pieprasījums pēc augu un dzīvnieku valsts produktiem, izraisa ar vien jaunu, līdz šim neskartu teritoriju pārtapšanu lauksaimniecības zemēs, kas savukārt izraisa ar vien biežāku savvaļas dzīvnieku mijiedarbību ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai cilvēkiem, kas  var izraisīt jaunus infekcijas slimību starpsugu pārlēkšanas gadījumus, kā tas ir noticis gan Hendras vīrusa, Nipa vīrusa, Ebolas vīrusa, gan SARS vīrusu gadījumā. Tādēļ „Vienas veselības” jēdziens apvieno vairākas nozares, kas darbojas kopā lokāli, nacionāli un globāli, lai palīdzētu saglabāt cilvēku, dzīvnieku un vides veselību. Vienas veselības konceptā cilvēki, dzīvnieki un vide ir salikti kopā veidojot “Vienas veselības triādi”. Tā kā Viena veselība ir pasaules mēroga jēdziens, tas atvieglo veselības aprūpes sistēmas attīstību 21. gadsimtā un, ja šis koncepts tiek izmantots adekvāti, tas var palīdzēt aizsargāt un glābt gan cilvēku, gan dzīvnieku, gan vides veselību tagad un nākotnē.

Atgriežamies Āfrikas kontinentā un runājam par Gvinejas Republiku, kurā 18.oktobrī gaidāmas valsts prezidenta vēlēšanas. Gvinejas Republika, saukta arī par Franču Gvineju un reizēm par Guineju-Konakri, pieliekot klat galvaspilsētas nosaukumu, lai nejauktu ar netālu esošo Ekvatoriālās Gvinejas Republiku un Gvineju-Bisavu. Visas šīs ir Rietumāfrikas valstis un atrodas pie Gvinejas līča, kurš uzskatāms par pasaules centru, jo tur krustojas gan ekvators, gan nulles meridiāns. Gvinejas nosaukums cēlies no portugāļu vārda guiné, kas cēlies 15. gadsimtā un apzīmēja visus netālu no Senegālas upes dzīvojošos Āfrikas iedzīvotājus. Gvinejas stāsts ir sarežģīts, kurš vienlaicīgi demonstrē ne tikai Āfrikas valstu etnisko, kultūras un reliģisko bagātību un daudzveidīgumu, bet arī vairākas tradicionālās problēmas, no kurām daudzas ir saistītas ar nabadzību. Gvineja ir musulmaņu valsts un tajā dzīvo apmēram 12,5 miljoni cilvēku. Tie ir vairāki desmiti dažādu etnisko grupu, bet valsts oficiālā valoda ir franču, jo Gvineja ir pirmā Francijas kolonija, kas pasludināja neatkarību no Francijas. Un ar to vēl joprojām ļoti lepojas. Interesanti, ka Gvinejā vairāk nekā 40% iedzīvotāju ir vecumā līdz 14 gadiem, savukārt vecumā virs 65 gadiem ir mazāk kā četri procenti iedzīvotāju. Un tas rada interesantu jautājumu – vecumdienu pieredze un zināšanas pret jaunību. Uzkrātā informācija, izglītība un spēja radīt jaunas tehnoloģijas – pret jaunību, kurai vēl viss ir jāapgūst.  Gvineja ir nabadzīga valsts, lai arī tai ir lielākās pasaulē boksītu ieguves, no kurām ražo arī alumīniju, un arī lielākās neizmantotās augstas raudzes dzelzs rūdas ieguves iespējas.  Ir zelts un dimanti, kā arī auglīga augsne un būtiski hidroresursi upju grīvu dēļ. Tomēr lielākais darba devējs Gvinejas Republikā ir RUSAL – Krievijas alumīnija kompānija, un saikne ar Krieviju politiski un ekonomiski ir būtiska.  Latvija ir apmēram 12 reizes bagātāka valsts nekā Gvinejas Republika. 80% valsts iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā, Latvijā tikmēr ap 12 %. Analfabētisma rādītāji šajā valstī ir vieni no augstākajiem pasaulē. Tikai nedaudz vairāk kā 40 % pieaugušo prot lasīt un rakstīt. Obligāti skolu Gvinejā ir jāapmeklē sešus gadus, bet realitātē tas ir reti un bērni tiek turēti mājās kā darbaspēks. Runā, ka pat augstākās izglītības diplomu varot iegūt tikai nokārtojot Microsoft Word un Excel eksāmenus. Gvinejas Republikas izaicinājums ir arī augstie valsts parādi un pastāvīgā atkarība no ārvalstu donoru palīdzības. Gvineja skaitās viena no Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu saraksta dalībniecēm. Šis ir īpašs saraksts ar 36 valstīm, no kurām lielākais vairums ir Subsahāras Āfrikas valstis, kurām ir atlaisti to ārējie parādi no Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas puses. Nabadzības dēļ valstī ir vērojama brūkoša infrastruktūra: regulāri elektrības pārrāvumi, slikti ceļi, tilti un dzelzceļa līnijas un slikta piekļuve tik nepieciešamām lietām kā dzeramais ūdens. Un tas rada problēmas, piemēram, Ebolas vīrusa uzliesmojumu. 2014.gadā šis vīruss aizsākas Gvinejā un radīja pamatīgas problēmas valsts ekonomikā un sabiedrībā. Vēl ir arī cilvēku pašu izraisītās problēmas šajā valstī. Viena no lietām, ar ko Gvineja ir bēdīgi slavena - tā ir avots tranzītvalsts vergiem. Gan bērni, gan sievietes, gan vīrieši tiek pakļauti tam - meitenes tiek izmantotas komerciālajai seksuālai izmantošanai, kā arī kā kalpotājas saimniecībās, kamēr puikas izmanto ubagošanai, ielu tirdzniecībai vai piespiedu darbiem, tostarp raktuvēs. Arī citi rupji cilvēktiesību pārkāpumi ir pastāvīga problēma - viena no tām, policijas bezdarbība. Sena tradīcija visās Gvinejas etniskajās grupās ir sieviešu ģenitāliju apgraizīšana. Tā gan nav tikai Gvinejas Republikas problēma. Cilvēktiesību situāciju Gvinejas Republikā lūdzām komentētInesei Vaivarei, Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktorei. Bet 18. oktobrī ir jānotiek prezidenta vēlēšanām Gvinejas Republikā, kurās esošais prezidents Alfa Konde mēģinās tik ievēlēts uz trešo termiņu, ko tagad atļauj šī gada sākumā notikušais referendums un labojumi valsts konstitūcijā. Līdz pat šī gada martam Gvinejā prezidents amatu drīkstēja ieņemt tikai divus pilnvaru termiņus, bet tagad ir panākts, ka prezidents varēs kandidēt uz amatu vēlreiz jeb faktiski atrasties amatā neierobežotu skaitu reižu. Tā uzskata opozīcija. Opozīcijas līderis Daleins Diallo ir pieprasījis, lai 82 gadus vecais Kondē, kurš ir pirmais demokrātiski ievēlētais Gvinejas prezidents atkāptos no amata, jo viņš nav ne fiziski, ne intelektuāli spējīgs vadīt valsti.  Pats Konde ir paziņojis, ka šīs apsūdzības ir muļķīgas, ņemot vērā, ka 45 gadus bijis opozīcijā, cīnījies par demokrātiju un tagad viņu grib uztvert kā diktatoru. Konde ir solījis pieņemt jebkādus vēlēšanu rezultātus, jo, galu galā, viņš esot demokrāts.  Starp citu, iepriekš jau pieminējām par Krievijas kompānijas RUSAL ietekmi valstī. Mediji ziņo, ka ir pierādījumi tam, ka revolucionāros noskaņojumus valstī sponsorē ietekmīgais krievu miljardieris Oļegs Deripaska. Proti, Konde pieprasot no RUSAL kompensācijas par neekoloģisku ražošanu un korupcijas shēmām, privatizējot rūpnīcas. Deripaska darbojoties tikai savās interesēs, nemaksājot valsts kasē miljardu dolāru. Vai tas atbilst patiesībai, grūti teikt.

Notikumus komentē žurnālists Frederiks Ozols, "German Marshall Fund of the United States" vecākā pētniece Kristīne Bērziņa, RSU profesore, Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne.   Naftas tirgus krīze Pagājušajā nedēļā OPEC+ valstu grupa vienojās par naftas ieguves apjomu samazināšanu par apmēram 10%, tā mēģinot bremzēt straujo jēlnaftas cenu lejupslīdi. Pašreizējo kritumu sākotnēji izraisīja cenu karš starp Krieviju un Saūda Arābiju, taču tā efektu daudzkārt pastiprināja ar pandēmiju saistīto ierobežojumu izraisītais pieprasījuma samazinājums pasaules tirgū. Attiecīgi, OPEC+ pūliņiem pagaidām nav gaidītā efekta, un pirmdiena, 20. aprīlis, kļuva par īstu „melno dienu” naftas tirgū, kad West Texas Intermediate jeb WTI markas jēlnaftas garantēto nākotnes tirdzniecības līgumu jeb t.s. fjūčeru cena maijam Ņujorkas Tirdzniecības biržā pirmo reizi vēsturē nokritās zem nulles atzīmes un turpināja šo kritienu līdz pat atzīmei –37 dolāri 63 centi par barelu. Dienas beigās cena gan atkal bija būtiski pakāpusies, taču, vienalga, palika dažus dolārus zem nulles atzīmes. Tā ir lielākā lejupslīde, kas fjūčeru tirgū piedzīvota, kopš to tirgošana vispār tika uzsākta 1982. gadā. Otrdien būtisks kritums bija vērojams jau Eiropas tirgū dominējošās Brent markas jēlnaftas jūnija fjūčeriem – par 15% līdz 16 dolāriem par barelu, kas ir zemākais rādītājs 21 gada laikā. Šis ir trauksmes zvans visas pasaules naftas ieguves industrijai. Strauji krītoties pieprasījumam pēc degvielas, jēlnaftas pārprodukcija ir sasniegusi līmeni, kad sāk pietrūkt šīs izejvielas uzglabāšanas jaudu. Rezervuāri, cauruļvadi un tankeri pildās, bet pārstrādes industrija vairs nepieņem jēlnaftu, jo arī tās rezervuāri ir pilni ar nepieprasīto gatavo produkciju. Vairākas Savienoto Valstu naftas pārstrādes un transportēšanas kompānijas jau pirmdien paziņojušas piegādātājiem, ka jaunu jēlnaftu pieņems tikai par papildu samaksu. Līdz ar to negatīvas naftas cenas situācija, kas vēl pirms pāris mēnešiem tika uzlūkota kā tīri teorētiska, ir kļuvusi visai reāla; respektīvi – naftas ieguvējiem var nākties piemaksāt, lai viņu saražoto vispār kāds turpinātu ņemt pretī. Kā raksta resurss "Bloomberg", katru dienu pasaules naftas rezervuāros nonāk papildus 50 miljoni barelu, kas ir ekvivalents kopējam Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Lielbritānijas patēriņa apjomam. Līdz ar to tiek lēsts, ka jēlnaftas cenu negatīvajiem rādītājiem nav prognozējamas grīdas. Bloomberg citē naftas tirgus ekspertu Polu Senkiju otrdien sakām: „Vai nākammēnes mēs sasniegsim 100 dolārus mīnusā par barelu? Visai iespējams.”   Infodēmija Jau 2. februārī, vairāk nekā mēnesi pirms atzīt koronavīrusa izplatību par pandēmiju, Pasaules Veselības organizācija savā biļetenā lietoja apzīmējumu "infodēmija". Ar to tiek saprasta nepārbaudītu, aplamu vai mērķtiecīgi melīgu apgalvojumu un pieņēmumu plūsma, kas infekcijas sakarā strauji pārplūdinājusi globālo informācijas telpu, pirmām kārtām – sociālos tīklus. Protams, šajā ziņā netrūkst naivas pašdarbības, kādu piekopj ļaudis ar attiecīgām psiholoģiskām vai psihiskām nosliecēm, kuras saasinājusi pandēmijas izraisītā neordinārā situācija. Tomēr šajā „informatīvajā kņadā” iezīmējas arī mērķtiecīgi aranžēti motīvi. 14. aprīlī laikraksts "The New York Times" publicēja plašu sava zinātnes žurnālista Viljama Brouda rakstu, kas veltīts Krievijas ilglaicīgiem un mērķtiecīgiem centieniem graut uzticību Savienoto Valstu veselības aizsardzības sistēmai, izplatīt melīgas ziņas par vakcīnu kaitīgumu un epidēmiju izraisītāju, konkrēti Ebolas vīrusa, radīšanu amerikāņu militāristu laboratorijās. 2014. gadā, kad notika pieminētā vīrusa izplatība pasaulē, kas sakrita ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, šādas ievirzes materiāli parādījās Kremļa finansētajā telekanālā RT un sevišķi intensīvi tika izplatīti sociālajos tīklos. Raksta autors atgādina, ka ziņu izplatīšana kā pretinieka aizsardzības potenciāla graušanas līdzeklis ir paredzēta Krievijas 2012. gadā pieņemtajā militārajā doktrīnā. Tagad šiem centieniem jaunu dzīvību iedvesusi koronavīrusa pandēmija, un šajā informācijas plūsmā jau atkal ir klātesošs motīvs par vīrusa mākslīgu izcelsmi un tamlīdzīgi izdomājumi. Minēto "The New York Times" rakstu savā 21. aprīļa viedokļrakstā gan kritizējis izdevuma "Foreign Policy" autors Seva Gunickis, norādot, ka tas vienkāršo problēmu, traktējot to kā no ārienes ievazātu „infekciju”. Kā norāda analītiķis, problēma ir krietni plašāka un saistīta ar Rietumu demokrātiju adaptāciju jaunā laikmeta informācijas aprites apstākļiem. Demokrātiskās sistēmas savā būtībā ietver brīvu informācijas apriti, un tādējādi šī informatīvā vide, kas ir ļoti labvēlīga dezinformācijas izplatībai, vienlaicīgi ir arī neatņemams demokrātijas pastāvēšanas priekšnoteikums. Problēma, autoraprāt, ir tā, ka arī demokrātiju politiskās elites bieži vien grēko izplatāmās informācijas ziņā. Atsaucoties uz Oksfordas Interneta institūta pētījumu, viņš min, ka 45 demokrātiskās valstīs politiķi pēdējā laikā izmantojuši sociālos tīklus negodīgi, veidojot sev neīstu sekotāju grupas vai izplatot manipulētu mediju informāciju, lai gūtu vēlētāju atbalstu. Spilgts piemērs šajā ziņā ir Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa iepriekšējā priekšvēlēšanu kampaņa, un nekas neliecina, ka pašreizējā varētu būt citāda. Pie tam, kā šai sakarā raksta Gunickis, dezinformācijas mērķis nav vis pakļaut informācijas telpu, bet to „izšķīdināt”, respektīvi, padarīt nepārskatāmu un grūti sistematizējamu, liedzot ikdienas uztvērējam iespēju spriest par informācijas drošticamību un viedokļu pamatotību. Autors citē bēdīgi slaveno bijušā Donalda Trampa vecākā stratēģa Stīva Banona recepti, kā tikt galā ar presi: „Appludiniet teritoriju ar kakām!”   Informāciju sagatavoja Eduards Liniņš.

Our heroes begin their journey away from Ebolas and find themselves in a large forest with very tall trees. They discover a campsite and Jerico falls into a bush, startling a small band of orcs. Will our heroes escape the clutches of these beasts? Find out on this episode of Tales From The Summoning Circle.

Como cada semana previa a los PPV, los contertulios de OTTR se disponen a ofrecerles el famoso y demandado podcast, en el cual en esta oportunidad analizamos los feudos, ademas de ofrecerles nuestro punto de vista en la previa de Payback 2016. Ademas un interesante debate nos deja sobre lo que puede ser y como se llega al anuncio que tiene Vince para este domingo sobre el control de RAW, también la gratuidad y el buen humor (?) de OTTR. Con la colaboración de: Ranataro - PipoOcio - AndreDelSpace - Seba Soto y la moderación del Señor Ebolas.

Raidījumā atskatamies uz tiem 2014. gada notikumiem pasaulē un Eiropā, spriežam, kā šie notikumi ietekmēs norises nākamajā gadā, kā ietekmēs mūs tepat Latvijā. Viesi studijā: vēsturnieks Gustavs Strenga, filozofs Ilmārs Šlāpins un žurnālists Filips Lastovskis. Diskutējam par šādiem tematiem: Ukrainas konflikts un sankciju spēles – Krievijas agresija kā ievads jaunam Aukstam karam; Eiropas cietoksnis – kā migranti un ebola grabina pie Eiropas Savienība ārdurvīm un dažas valstis grib slēgt namdurvis pat tuvākiem kaimiņiem; Kāpēc Eiropas Savienība nespēj uzrunāt vēlētājus? Ko varam secināt pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Eiropas Komisijas izveides procesa.  Žurnāls “Foreign Policy” ir nodēvējis aizgājušo gadu kā planētas “karstāko” gadu gan temperatūras, gan notikumu ziņā. Kā pamatojumu šis žurnāls min tādus notikumus, kā revanšistu organizēto Krimas aneksiju, prokrievisko separātistu uzkurināšanu un uzturēšanu Eiropas austrumu perifērijā, tiek pieminēta islāma valsts izniršana it kā no nekurienes un viņu algotņu armijas asiņainais uzvaras gājiens Sīrijā un Irākā. Tam klāt vēl jāliek ebolas epidēmija Rietumāfrikas valstīs un pasaules paniskās bailes no šī vīrusa, krīzes nomocītās Eiropas lēnā atlabšana, rasu nemieri Amerikas vidienē, demokrātijas trūkuma protesti vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs un 2014. gada sprādzienbīstamais degmaisījums ir gatavs. „Eiropas cietoksnis 2014” Apzīmējums „Eiropas cietoksnis” ne reti tiek lietots, lai vienoti skaidrotu, kā Eiropas Savienība ievieš aizsargājošus tarifus un tirdzniecības politiku, lai izvairītos no lētāku produktu ievešanas. Būtisks mehānisms ir arī robežkontroles pastiprināšana uz kopējām ārējām robežām, jo drauds ir imigrantu pieplūdums no nabadzīgākām valstīm ārpus „cietokšņa”. Šogad „Eiropas cietoksni” vēlējās ieņemt ne tikai imigranti, bet arī „Ebolas Bet „Eiropas cietoksnī” ir vēl arī savas citadeles. Piemēram, Lielbritānija. Šīs valsts radikālā partija UKIP uzsvēra nepieciešamību vairāk padomāt par sevi. Jo iekšējā migrācija Eiropā atņemot darbu vietējiem. Par šiem tematiem izteicies partijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Pols Natāls: „Viennozīmīgi liela ietekme ir imigrācijai. Mums ir ļoti liela cilvēku kustība gan uz Eiropas Savienību, gan arī pašā Eiropas Savienībā. Liela daļa jaunu cilvēku ir bez darba un mums pašiem ir miljoniem darba meklētāju. Es uzskatu, ka darba tirgus ir pārpludināts ar cilvēkiem no Austrumeiropas, bet mēs vēlamies dot vienādas tiesības arī saviem pilsoņiem”. Savukārt decembra sākumā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons publiskoja imigrācijas sistēmas reformu plānu, kas paredz no 2015. gada ierobežot Eiropas Savienības imigrantiem pieeju sociālajiem pabalstiem. Taču viņš atteicies no idejas katrai no bloka dalībvalstīm noteikt individuālas ieceļotāju kvotas. Vidusjūrā pie Itālijas krastiem starp aptuveni 600 imigrantiem, kuri bijuši ceļā uz Pocalo pilsētu, tika atrasti 30 miruši cilvēki. Turklāt pērn pie Lampedūzas salas Itālijā dzīvību zaudēja 360 cilvēki. Viņi visi vēlējās iekļūt „Eiropas cietoksnī”. Šogad Itālijā vien jau ir ieradušies 60 000 nelegālo imigrantu. Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētniece Inese Šūpule skaidroja, ka migrācijas politika, kāda tā ir ES  - kopumā ir ļoti komplekss jautājums. „Pēdējos 20 gadus tas ir politisko debašu centrā – gan Eiropas nacionālajās valstīs, gan ES kopumā. Un galvenā tendence ir sabiedrības pieprasījums pēc stingrākiem likumiem, ierobežojot gan legālo, gan nelegālo – angliski – regulāro un neregulāro migrāciju,” norāda Šūpule. Viņa Lampedūzas gadījumu salīdzināja ar  lakmusa papīrīti, kas parāda, ka Eiropa ir cietoksnis. Ar ieeju gan. Bet ne katram. „Tas ir ar daudziem vārtiem un iespējām iebraukt, bet tas ir aizsargāts un Eiropa negrib laist iekšā nelegālos imigrantus,” vērtē Šūpule. Beidzot, šķiet, kaut kādi „vārti” varētu būt iekustējušies.  Tika ziņots, ka decembrī eirodeputāti aktualizējuši jautājumu par nepieciešamību pēc visaptverošas migrācijas politikas. Savukārt oktobra beigās jaunus draudus „Eiropas cietoksnim” sagādāja kāds vīruss. Lai gan Eiropas Savienības veselības komisārs Tonio Borgs akcentēja, ka Ebolas vīrusa izplatības risks Eiropā ir ārkārtīgi zems un ir maz ticams, ka vīruss varētu sasniegt Eiropu, pēc dažām dienām tika izplatīts paziņojums, ka Spānijā ir pirmais upuris. Vīrusa izplatība Rietumāfrikā un pasaulē mediju ziņās tiek atainota teju ikdienas, un Eiropas Savienība un Eiropas valstis jau kopumā cīņai ar Ebolas vīrusu, tostarp iemaksas ANO ieguldījumu fondā, iemaksājušas aptuveni 600 miljonu eiro. Pagaidām, šķiet, Eiropa ir spējusi mazināt iespējas Ebolas vīrusam ielauzties „Eiropas cietoksnī”.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par projektu „Rail Baltica”. Precīzāk - par to, kāpēc projekts tik ilgi un grūti nācis, kāpēc Eiropas Savienībai un Latvijai tas ir būtisks un kas papildus sliežu ceļa platumam mainīsies. Viesi studijā: Satiksmes ministrijas „Rail Baltica” Eiropas sliežu platuma izpētes projekta koordinators Kaspars Vingris un Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits. Atskatā par aizgājušo nedēļu: NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs viesojās Rīgā, Spānijas parlaments atbalstīja Palestīnas valsts izveidošanu. Ar vilcienu no Tallinas līdz Parīzei, nepiestājot Salacgrīvā Ideja, ka no Baltijas varētu ar vilcienu aizbraukt līdz Berlīnei vai Parīzei, ir salda un melanholiska atmiņa no pirmskara laikiem. Vilciena skaņas var maigi ieaijāt, ceļā no Ziemeļeiropas līdz pat pašai Venēcijai. „Rail Baltica” ir projekts, kas šo nostaļģiju plāno atgriezt ikdienā. Lielas investīcijas, paredzams straujš nodarbinātības pieaugums un augstāka iedzīvotāju mobilitāte, tas viss it kā atbilst Eiropas vērtībām un mērķiem. Arī bijušais Eiropas Savienības komisārs transporta jautājumos Sīms Kalass vēl iepriekšējās komisijas laikā apstiprināja, „Rail Baltica” ir integrācijas projekts ar tālejošiem mērķiem. „”Rail Baltica” projekts ir svarīgākā daļa no plašākas attīstības vīzijas visam reģionam, kas ietver arī sadarbību austrumu virzienā aiz Eiropas Savienības robežām. Bet te arī svarīgi uzsvērt, projekts paredz lielākoties dalībvalstu iesaistīšanos, ne Eiropas institūciju. Igaunija, Latvija, Lietuva un Somija ar Poliju, kuras arī ir ieinteresētas, tā ir daļa pat no Baltijas un Adrijas jūras koridora. Ja kāda no iesaistītajām valstīm nolemj nesadarboties, tad projekts apstājas,” norādījis Sīms Kalass. Šobrīd Eiropas mērogā komisāru portfeļi jau ir mainījušies un par šo nozari atbildību uzņēmusies slovēniete Violeta Bulca. Viņai vēl priekšā straujš iepazīšanās process ar lietu kārtību transporta jomā, taču viena no lietām, kas paliks nemainīga, attieksies uz finansējuma sadalīšanu. Ja dalībvalstis minstināsies pārāk ilgi, naudu projektam atņems. „Es centīšos pieturēties pie koncepcijas, kas jau ir zināma un to mēdz saukt par „izlieto vai pazaudē”. Uzskatu, ka šī ir svarīga nostāja, un paskaidrošu kāpēc. Es biju Slovēnijas ministre un arī viceprezidente un saskāros ar Eiropas Savienības fondu izlietošanu dalībvalstu līmenī. Dažādu iemeslu dēļ, ļoti lieli un svarīgi projekti netika realizēti nepareizas vadības dēļ. Kā mēs varam cerēt uz labāku Eiropu, ja vitāli svarīgi projekti buksē? Tāpēc  uzskatu, stratēģija „izlieto vai pazaudē” naudu ir laba, tā stimulē censties vairāk,” bilst Violeta Bulca. „Rail Baltica” projekta realizācijai jau ir nodibināts visu Baltijas valstu kopuzņēmums a/s „RB Rail”. Tas strādās gan pie mārketinga, gan arī pie tehniskajām projekta lietām, piemēram, projektēšanas un būvniecības. Uzņēmumā vienlīdz lielā apmērā ir pārstāvēti visu Baltijas valstu pārstāvji, lai projektu arī realizētu visiem pieņemamā veidā. „Skaidrs, ka lielākais ieguvums ir pilsoņu mobilitāte, kravu pārvadājumi, nākotnē, ļoti utopiska ideja gan, tomēr, savienot Baltiju ar Minsku un Kijevu, tātad piesaistīt Melnās jūras kravas. Protams, attīstīts dzelzceļš ir arī valsts nacionālās drošības jautājums. Ja šos faktorus saskaitīt, skaidrs, ka projekts ir izdevīgs. Papildus, ātrs dzelzceļš ir konkurents aviācijai un šobrīd investori atzīst, ka Lietuvai šajā jomā ir neatbilstoši sasniegumi, par ieguvumiem plašāk stāsta Lietuvas satiksmes ministrs Rimantas Sinkēvičus: Bet Latvijas pašvaldības ir sākušas interesēties par projekta otro kārtu, kurā sāksies jaunās dzelzceļa līnijas ietekmes uz vidi vērtējums. Satraukumu paudušas Mārupe un Babīte, bet reģionālo pārvadājumu atzari ļoti svarīgi ir visām pašvaldībām, caur kurām „Rail Baltica” virzīsies. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzskata, ka šobrīd pašvaldībām ir iespēja paust savas vēlmes. „Pirmais posms jeb mugurkauls ir uzzīmēts. Protams, mūs interesē, pie iespējas, ja tie būs reģionālie pārvadājumi, lai šī satiksme būtu ļoti ērta ar nokļūšanu Rīgas centrā. Šobrīd ir darba grupa, kas ar pašvaldībām strādā. Tie ir konsultanti un ministriju pārstāvji, kas ar mums runā, šobrīd ir tas laiks, kad pašvaldības tiek uzklausītas. (..) Šobrīd tiek veikta tehniskā un ekonomiskā izpēte pašai līnijai kā tādai, bet mūs interesē, kas varētu notikt nākotnē ap šo līniju apkārt,” skaidro Dagnis Straubergs Šobrīd „Rail Baltica” projekts pamazām nonāk tajā fāzē, kad lemšana jau ir pašu rokās. Ja Eiropas Komisija jauki to nosauca par pašu dalībvalstu projektu, tad tieši pašvaldības būtu tās, kurām „Rail Baltica” nestu vislielāko labumu. Taču ne vienmēr alternatīva dzelzceļa līnija nāk par labu tādām pašvaldībām, kā Salacgrīva. Ja „Rail Baltica” reģionālais atzars neieies novada centrā, tad par pilsētu pamazām sāks aizmirst. Igaunijas Institūta pētnieks Erki Terks uzskata, ka agrāk vai vēlāk autotransports tāpat samazināsies. Pieaugošās vides prasības un izmaksas liks pāriet uz ekonomiskākiem un videi draudzīgākiem transporta veidiem. Un šajā gadījumā, tas ir dzelzceļš. Pie lielāka pasažieru skaita taisnai dzelzceļa līnijai, samazināsies autobraucēju skaits, kas ietekmēs uz „Via Baltica” autoceļa strādājošos uzņēmējus. Samazināsies ieņēmumi degvielas uzpildes stacijām, veikaliem un kafejnīcām. Arī vēlēšanās iegriezties tādā vietā kā Salacgrīva būs mazāka. To darīs tūristi, kuri apzināti būs pētījuši iespējas ceļot uz unikālām vietām. Diemžēl, bet tādu ceļotāju ir mazāk nekā gribētos. Šokolāde kļūs dārgākā Šveices vadošais šokolādes pārstrādes uzņēmums „Barry Callebaut Group” paudis bažas par to, ka tuvāko sešu gadu laikā Ebolas vīrusa uzliesmojuma dēļ pircēji pasaulē būtiski izjutīs šokolādes deficītu. Šo ziņu komentēt aicinājām a/s „Laima” valdes priekšsēdētāju  Rolandu Gulbi. „Esmu jau vairākkārtīgi teicis, ka kakao pupiņu cenu kāpums bija krietni pirms par Ebolas vīrusu kāds bija dzirdējis. Un arī tagad mēs redzam, ka tas pārāk neizplatās un tiek diezgan veiksmīgi ierobežots. Treškārt vīruss nav tajās valstīs, no kurām kakao pupiņas tiek pirktas. Bet taisnība gan ir šim „Barry Callebaut”, ka cena kakao pupiņām un attiecīgi šokolādei un tiem produktiem, kuros būs ievērojams šokolādes īpatsvars, tuvākajos gados augs. Esmu jau arī teicis, kāpēc tas, mūsuprāt, būs: galvenais iemels ir, ka dažu galveno kakao pupiņu ražotājvalstu valdības vai karaļi, galvenās ir Gana un Kotdivuāra jeb Ziloņkaula krasta republika, ķērušās pie, kā paši to sauc, tirgus sakārtošanas. Motivācija un argumenti ir tādi, ka tiem cilvēkiem, kas audzē un nes no džungļiem šo produktu, vairāk naudas paliktu. Attiecīgi tiek veidota normatīvo aktu un dažādu barjeru sistēma, kā rezultātā pieaug izejošo produktu cena. Otrkārt, pieprasījums un piedāvājums Āzijā. Mēs zinām, ka Ķīnā lieto pienu, gaļu utt., labklājība aug, un pieprasījums pēc šokolādes produktiem arī ir krietni audzis. Tā ir vilkme uz turieni, kas ceļ šo kakao pupiņu cenu. Pēdējās pāris ražas (ir divas ražas gadā) bija zem vidējā, tāpēc arī piedāvājums bija mazāks nekā tradicionāli. Šo apstākļu ietekmē cena gada laikā ir augusi par 40 procentiem, un prognozes ir, ka cena varētu trīskāršoties līdz 2020. gadam.”

Uh-oh! The MCS Tech Samurai done got the Ebolas! Are Jeff & Buck worried? Nah... Google's got our back! Check out... The little-known self-defense move that will shatter any dude's face like a cannonball blast! Yet another really cool "do-it-yourself" project for your survival food storage! Super sneaky gunfighting tricks! Concealed carry handgun technique for when you're out with your spouse... and get ambushed! Join the drama and become part of the solution - not the cause! And if you like what you hear, PLEASE continue those 5-star ***** ratings in iTunes so we can spread the word about our channel, ok? We need your help to build the buzz!

You could call this a two-hour Hour of Slack. Largely because we had a special guest for Hour of Slack (Rev. Baby Bear, fresh from 14 hours of Ask Dr. Hal and Puzzling Evidence shows), and because Dr. Sinister wandered in early and got on Mic 4, we ended up doing an extra hour of spouting and splavering, eating up the first hour of Radio Synaesthesia after a whole hour of Hour of Slack. I guess we will call this a Dual Show. The first half hour is music and a SubGenius wedding/divorce from 17 X-Day as well as two more DEVO covers from NNBBM Vol. 12. Musicians include The Mutant Mountain Boys, Rev. angry Larry, Andrew the Impaled, Tommy Amoeba, Evolution Control Committee and Dr. Hal. Then the talking on WCSB begins, and bleeds over into the following show, Radio Synaesthesia, which we'll call 1488b or Part Two. Sorry, it's really hard not to make terrible Ebola jokes, references and conspiracy theories in this situation, and we hope God doesn't give us the Ebolas for making sport. 

Šonedēļ raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” runāsim par Milānā tikko notikušo nodarbinātības samitu, kur pulcējās Eiropas Savienības līderi, lai meklētu ceļus, kā radīt darbavietas 25 miljoniem Eiropas bezdarbnieku. Kas īsti Milānas samitā tika spriests un kādus soļus Eiropas valstis plāno spert, lai panāktu nesamērīgi lielo jauniešu bezdarba mazināšanu? Viesis studijā: Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne. Atskatā par aizgājušo nedēļu - prognozes par Ebolas vīrusa saslimušo skaita strauju pieaugumu līdz gada beigām, arī analītisks skats, vai jaunā Eiropas Komisijas veidošana jau ir finiša taisnē?  Jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā Bezdarbs ir problēma, ar kuru cīnās katra valsts. Pat iedomāti ideālajā komunisma sabiedrībā nekad nav tā, ka bezdarba nav nemaz. Eiropas Savienībā bezdarba rādītāji tiek uzskatīti kā diezgan augsti. Pēdējie dati liecina, ka bez darba ir 10,8% darbaspējīgo eiropiešu. Taču lielākās bažas sagādā tieši jauniešu nodarbinātības grūtības. Viņiem visvairāk pietrūkst pieredzes, tāpēc nereti gadās, ka uzreiz pēc mācību iestādes pabeigšanas, potenciālais darbinieks profesionāli nekā nedara. Vēl viena problēma, kas parādījās ekonomiskās krīzes laikā, jauniešus sāka izmantot kā lēto darba spēku. Viņiem maksāja ļoti niecīgas algas, domājot, ka strupceļa dēļ, darbinieki veiks pilnu darba apjomu par ierobežotiem resursiem. Vissmagāk krīze un jauniešu bezdarbs vērojama ES dienvidos - Grieķijā, Spānijā un Itālijā. “Mana meita tagad dzīvo Londonā. Paaudzei no 20 līdz 30 gadiem tur ir visas iespējas. Viņa saka, ka dzīve ir lieliska,” atzīst kāda grieķu sieviete Bet kāda jauniete grieķu žurnālistam Atēnās atzinusi ka aizbraukšanas ideja rada divējādas sajūtas. Jo vairāk cilvēku aizbrauks, jo mazākas iespējas, ka kaut kas uzlabosies. Latvija Jaunatnes padomes prezidente Karīna Vītiņa uzskata, ka šobrīd vienīgais, kas izstrādāts, lai cīnītos ar jauniešu bezdarba problēmām, ir jauniešu garantiju shēma. Bet galvenais, par ko vajadzētu runāt katras valsts nacionālajā līmenī, ir, kā ieinteresēt jauniešus būt aktīviem. Pirms darba, kurā prasīt lielu algu, jaunieši var uzkrāt pieredzi dažādās nevalstiskajās organizācijās vai specifisku mērķu domubiedru grupās. “Nodarbinātībā lielākā jauniešu politikas iniciatīva ir tikai jauniešu garantijas, kuras šobrīd kārto ministriju līmenī, lai saprastu kā tās ieviest. Bet, manuprāt, būtiskākais aspekts, uz ko jāskatās tomēr ir nacionālais līmenis katrā valstī. Bezdarba rādītāji, īpaši jauniešu jomā, nevienā valstī nav iepriecinoši. Bet skaitļi paši par sevi jau nav svarīgi. Svarīgas ir iespējas pirms jaunietis vēl ir kļuvis par bezdarbnieku. Būtiski uzsvērt, ka jaunietim ir ļoti daudz dažādu iespēju jauniešu organizācijās vai caur Valsts izglītības attīstības aģentūru iegūt pieredzi, spējas, prasmes, kas viņam būs nepieciešamas brīdī, kad jādodas darba tirgū,” vērtē Karīna Vītiņa. Spēja pārkvalificēties vai “ekonomiskā trimda” ir sāpīga lieta lielā daļā ES valstu. Skaidrs, ka ekonomiskās krīzes ietekmē, Eiropā ar nodarbinātību ir grūtības ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem. Tāpēc noteiktu popularitāti iegūst tādi priekšlikumi, kā vienotas minimālās algas, kopēja sociālā garantiju sistēma un, kas zina, varbūt arī līdzvērtīgas pensijas. Itālijas pārstāve Elena Džentile pat aicina savas valsts premjerministru, aktīvā iesaistīties kopēju sociālo garantiju sistēmas veidošanā. Un Itālija šobrīd ir prezidējošā valsts ES. Protams, lai saņemtu Eiropas līmeņa pensijas, jāmaksā tāda paša līmeņa nodokļi. Jebkurā gadījumā dienvidu valstīs šādiem argumentiem ir lielāks klausītāju loks. Dienvidu valstīs labpatīk sacīt, ka tieši “taupības valstu” iniciatīvas novedušas pie sliktajiem rādītājiem. Mārtiņš Zemītis no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā to viennozīmīgi neapstiprina, nav tādu datu, ka “taupības valstīs” būtu lielākas bezdarba grūtības. Viņš norāda, ka Nīderlandē, Vācijā un Austrijā – valstīs, kas nostājušās taupības pusē, situācija ar bezdarbu, tostarp jauniešu, ir relatīvi labāka. Cik liela ir iespēja, ka jau tuvākajā laikā piedzīvosim kādas visai Eiropai saistošas izmaiņas nodarbinātības politikā? Marta Rībele no Eiropas Parlamenta pārstāvniecības uzskata, ka tas jau ir jaunās EK un jaunā parlamenta darba kārtības jautājums. “Potenciālo komisāru uzklausīšanas laikā jau izskanēja dažādas idejas par vienotām sociālām garantijām. Kādā mērā tas virzīsies tālāk, tas ir jautājums. Protams, jāņem vērā, ka viena lieta ir izpētīt faktoloģisko daļu, to, ko dara EK, un tad iestājas divas intereses. Viena no tām ir, ko pilsoņi vēlas, un parlaments pārstāv pilsoņu intereses, bet otra - ko vēlas dalībvalstis,” komentē Marta Rībele. Skaidrs, ka kaut kāds bezdarba apjoms saglabāsies pie jebkāda scenārija. Ir līdz apnikumam atrunātas strukturālās reformas, inovāciju trūkums un tamlīdzīgas lietas. Galvenais, ko atcerēties jauniešu bezdarba jomā, pazaudējot paaudzi, kura šobrīd ir gatava aktīvi ieiet darba tirgū, palielināsim visas Eiropas risks zaudēt cīņā ar citiem reģioniem. Tas nenozīmē tikai jauniešu anarhiju dienvidos, bet arī lielāku imigrācijas risku ES un augstāku iespējamību, ka vietējā mēroga uzņēmumi plānos savu biznesu citās pasaules valstīs. Pētera Grestes lieta Pašlaik Pēterim Grestem Ēģiptes tiesā ir cerības uz kasācijas tiesas lēmumu. Dokumenti ir iesniegti. Diemžēl Pētera tēvs Juris Greste nav optimistiski noskaņots par sagaidāmo. "Vispirms jāsaka – nekādu speciālu ziņu mums nav. Tas stāvoklis, kāds bija pāris mēnešus atpakaļ, turpinās. Mūsu patreizējās lielākās rūpes ir par to, ka mums ir apliecinājums jeb kvīts, ka tie apelācijas dokumenti ir iesniegti. Vairāk nekas nav zināms. Vārdu sakot, tai lietai nav nekāds numurs piešķirts, lai mēs varētu sekot tam, kur iesniegums pašreiz ir. Un jāsaka – tas mūs kreņķē. Bet citādi – nekādu jaunumu nav. Mums ir prieks teikt, ka Pēteris ļoti labi turas. Viņš turas ļoti drosmīgi, bet saprotiet, ka vīri, kas ir cieti koki, dažreiz sāk drupt, ja pārāk ilgi ir jādzīvo nenoteiktībā. It sevišķi, ja ir pārliecība, ka tu esi simtprocentīgi nevainīgs. Un tā lieta dienu no dienas nemainās. Iesniegums lietas pārskatei ir sprostā, ka nekas nekust. Tā ir vienkārši minēšana, jo nekāda faktiska informācija mums par to nav. Tā ir vienkārši cerība," skaidro sirmais vīrs.