Podcasts about minsku

Prvýkrát letel s balónom ako malý chlapec. Pilotoval jeho otec a bol to práve on - spoločne so starým otcom, ktorí Romana Serbinčíka k jeho životnej vášni priviedli. "So starým otcom sme stavali rozličné modely lietadiel. Ja som vždy miloval výšky, stále som sedával niekde v korunách stromov, miloval som sa pozerať na svet zhora a túžil lietať. Najprv ako pilot stíhačiek," prezradil s úsmevom v relácii Ide o nás. Hoci lietanie miloval, naplno sa k nemu dostal už v dospelosti, keď ho oslovil kamarát, prečo vlastne svoju vášeň nepremení na niečo väčšie. Dnes je z neho pilot balóna, vášeň sa zmenila na živobytie. Organizuje zážitkové lety, vyráža na balónové fiesty a za lietacími zážitkami chodí takmer po celom svete. S balónmi bol už v Indii, Spojených arabských emirátoch či Turecku, v rámci Európy navštívil azda všetky možné krajiny. Zo zoznamu jeho zážitkov vyčnieva prelet popri luxusnej vile Alexandra Lukašenka v Minsku, ale tiež napríklad pristátie na košickom sídlisku Luníx IX. S humorom hovorí, že miesto pristátia je vždy neisté. "Oficiálne môžeme pristávať všade. Lebo vy balón neviete ovládať, hovorím túto vetu stále a je moja obľúbená: Viete, kde s balónom štartujete, ale neviete, kde pristanete. Romantika aj adrenalín sú v tom prepojené," vysvetlil v relácii Ide o nás zanietený Serbinčík, ktorý už skončil v močiari v Indii alebo na ryžovom poli. Zhovárali sme sa o všeličom možnom - napríklad aj o jeho prekvapujúcich zážitkoch s pasažiermi. O tom, či do balóna patrí alkohol alebo či sa zmenilo lietanie vplyvom klimatickej zmeny a jej dopadov na poveternostné podmienky. Ako vyzerá núdzové pristátie s balónom a dá sa vlastne dnes ešte s balónom aj "stroskotať"? Aj na to všetko odpovedal v Ide o nás Roman Serbinčík.

Peter Milčák je básnik, vydavateľ, literárny vedec, publicista a prekladateľ z angličtiny a poľštiny. Študoval slovenčinu a angličtinu na univerzite v Prešove, pracoval ako stredoškolský učiteľ, neskôr pôsobil ako odborný asistent, potom pracoval ako lektor slovenského jazyka na Varšavskej univerzite a Bieloruskej štátnej univerzite v Minsku a v súčasnosti pôsobí na Sliezskej univerzite v Katoviciach. V roku 1991 založil v Levoči vydavateľstvo Modrý Peter, ktoré sa špecializuje na vydávanie pôvodnej slovenskej poézie. Vydal viacero básnických zbierok - Záprah pred zimou, Prípravná čiara 57, Brum či Podoby milosti.

Věda je hodně podobná sexu. Někdy z ní vzejde něco užitečného, ale to není jediný důvod, proč se jí věnujeme. To říkal americký vědec Richard Feynman, kterého mnozí řadí mezi deset největších fyziků všech dob. Syn uprchlíka z běloruského Minsku, se narodil v New Yorku 11. května 1918. V roce 1965 získal Nobelovu cenu za rozvoj kvantové elektrodynamiky. Měl velmi daleko k nudnému profesorovi v bílém plášti, který tráví většinu času zavřený v laboratoři.

Věda je hodně podobná sexu. Někdy z ní vzejde něco užitečného, ale to není jediný důvod, proč se jí věnujeme. To říkal americký vědec Richard Feynman, kterého mnozí řadí mezi deset největších fyziků všech dob. Syn uprchlíka z běloruského Minsku, se narodil v New Yorku 11. května 1918. V roce 1965 získal Nobelovu cenu za rozvoj kvantové elektrodynamiky. Měl velmi daleko k nudnému profesorovi v bílém plášti, který tráví většinu času zavřený v laboratoři. Všechny díly podcastu Příběhy z kalendáře můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Lukašenko chce mírová jednání o Ukrajině v Minsku. Je to reálné? V USA pokračují debaty o Rádiu Svobodná Evropa – jak důležité je pro Bělorusy? A přestěhuje se lídryně běloruské opozice do Prahy? Odpovídá Svjatlana Cichanouská. Ptá se Matěj Skalický.

Lukašenko chce mírová jednání o Ukrajině v Minsku. Je to reálné? V USA pokračují debaty o Rádiu Svobodná Evropa – jak důležité je pro Bělorusy? A přestěhuje se lídryně běloruské opozice do Prahy? Odpovídá Svjatlana Cichanouská. Ptá se Matěj Skalický.Všechny díly podcastu Vinohradská 12 můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Lukašenko chce mírová jednání o Ukrajině v Minsku. Je to reálné? V USA pokračují debaty o Rádiu Svobodná Evropa – jak důležité je pro Bělorusy? A přestěhuje se lídryně běloruské opozice do Prahy? Odpovídá Svjatlana Cichanouská. Ptá se Matěj Skalický.

Když v únoru 2022 začala ruská invaze na Ukrajinu, stahovali se západní novináři do bezpečnějších částí země. V Charkově u ruských hranic zůstal jediný západní televizní štáb - čeští novináři Darja Stomatová a Ján Schürger. „Lidi byli strašně rádi, že tam jsme. Pomáhali nám, chtěli, aby lidi na Západě měli informace,“ vypráví v podcastu Mediální cirkus válečná zpravodajka České televize Dajra Stomatová, která se svými vstupy z války proslavila.Stomatové bylo tehdy navíc pouhých 30 let a za sebou měla pouze jednu velkou zahraniční zkušenost. A sice reportování z Běloruska během masivních protestů proti zmanipulovaným prezidentským volbám ve prospěch diktátora Alexandra Lukašenka, kde byla poprvé právě s kamaramanem Jánem Schürgerem. I ty byly vyhrocené, masivně při nich totiž zatýkala běloruská tajná policie.„Pamatuju si na okamžik, kdy jsme byli na náměstí v Minsku, bylo tam strašně moc lidí, velký dav, byla tam policie a Honza mi tehdy říkal: Když se ten dav pohne, tak hlavně buď u zdi a někam nelez, nebuď mezi těmi lidmi, nenech se strhnout. To byly takové moje první rady od Honzy, kdy potom jsem to využívala na jiných cestách,“ vypráví Darja.Na Ukrajině před invazí natáčela napjatou atmosféru v zemi a začátek války ji a  kameramana Jána Schürgera zastihl právě v Charkově. „Samozřejmě jsem se bál, ale člověk musí uvažovat velmi racionálně a my jsme vlastně zůstali na místě proto, abychom byli v bezpečí, protože vždycky nejnebezpečnější situace nastávají, když někam člověk přijíždí nebo odjíždí,“ říká Schürger.Z Ukrajiny reportovali pro televizní stanici CNN Prima News a díky tomu, že stali poslední západním štábem na místě, dokonce vstupovali do živého vysílání americké CNN. „Říkali jsme si, že zůstaneme, dokud budeme schopni vysílat živé vstupy, na tom jsme vlastně postavili celé to začáteční reportování,“ vzpomíná Stomatová, která je dnes spolu se Schürgerem v redakci České televize.Válečná novinařina patří mezi nejrizikovější odvětví žurnalistiky. Stomatová navíc vysílá přímo z fronty. I proto se musí řídit mnoha pravidly - hlásit nadřízeným i blízkým přesné místo pobytu, být s nimi v kontaktu, být označená, nosit vestu nebo helmu. Jeden druhému také musí být schopen poskytnout první pomoc. Na Ukrajině se ostatně dostali s kameramanem i pod palbu.„Potom jsou pravidla, jako že Darja musí umět ošetřit mě, kdyby se mi něco stalo. Musí vědět, komu má zavolat a máme určité postupy: máme kamarády, kteří jsou tady v Čechách, který o sobě nevědí, ale kdyby byl nějaký problém, tak vědí naši lokaci, zburcují určitý lidi, aby se nastartoval mechanismus naší záchrany,“ popisuje další z regulí Schürger. Oba také mají dohodu, že pokud jeden na nějaké místo nechce jet, tak se nejede. Říkají tomu právo veta.„Byly i případy, kdy jsme odmítli jet na frontu nebo tam, kam nám nabízeli. Několik týdnů před pádem Avdijivky v Doněcké oblasti nám jedna z brigád nabídla, že by nás dostala na poslední místo, které ještě drželo obranu Avdijivky. Popisovali nám, že bychom jeli v noci, přijeli bychom k továrně, tam bychom byli v malém krytu. My jsme se s Honzou rozhodovali, jestli ano nebo ne. Vždycky je to o tom, co z toho dostaneme, jakou dostaneme informaci, jaký dostaneme obrázek versus to riziko, které budeme podstupovat,“ říká Darja Stomatová. Cestu nakonec odmítli a na konvoj pak zaútočili Rusové.Strach a zloSamotná Stomatová má k východu blízko. Pochází z Kazachstánu a mluví plynně rusky. Kameraman Schürger má zase řadu zkušeností z konfliktních oblastí - natáčel začátek občanské války v Sýrii v roce 2012 ale třeba i demonstrace na ukrajinském Majdanu v roce 2014. Právě Schürger má při cestách do válečných a konfliktních zón na starosti bezpečnost celého týmu. „Několikrát se nás lidi ptali, co nás na válce přitahuje. Válka, válka je droga. Je to něco v nás. Myslím si, že evolučně naše tělo je nastavené, že prostě ve válce se probudí smysly, je to opojné, ale zároveň to bere zdravý rozum. Válka je totální zlo a to zlo se projevuje právě v umírání. A je úplně jedno, jestli to je jedna nebo druhá strana, obě dvě strany platí vysokou daň. A to by si měli opravdu všichni uvědomovat a hlavně politici,“ dodal Schürger.--Mediální cirkus. Podcast Marie Bastlové o dění na mediální scéně. Zajímá ji pohled do redakcí, za kulisy novinářské práce – s předními novináři i mediálními hráči.Sledujte na Seznam Zprávách, poslouchejte na Podcasty.cz a ve všech podcastových aplikacích.Archiv všech dílů najdete tady. Své postřehy, připomínky nebo tipy nám pište prostřednictvím sociálních sítí pod hashtagem #medialnicirkus nebo na e-mail: audio@sz.cz.

Lai gan Ārlietu ministrija laiku pa laikam izplata aicinājumus neceļot uz Baltkrieviju vai Krieviju, kā arī Valsts drošības dienests brīdina par savervēšanas riskiem, tomēr cilvēki joprojām turp brauc. Vai būtu nepieciešams ierobežot tūrismu uz agresorvalstīm, par to raidījumā Krustpunktā diskutē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Kristaps Krištopans un bijušais diplomāts, ārlietu eksperts Andris Teikmanis. Katru dienu no Rīgas autoostas Baltkrievijas un Krievijas virzienā dodas satiksmes autobusi, lai aizvestu uz Maskavu, Minsku un arī citām pilsētām Latvijas tūristus. Protams, ne tikai satiksmes autobusi vien, pie robežas var redzēt arī automašīnas. Īpaši uz Baltkrieviju tās līdera Aleksandra Lukašenko ieviestais bezvīzu režīms mūsu iedzīvotājus vilina doties turp. Ir grūti noticēt tam, ka tur varētu būt kādas nepatikšanas. Kādreiz jau kaut ko sliktu dzird, bet tas absolūtais vairums atgriežas, saka, ka ir forši izceļojuši, itin lēti  iepirkušies, tad arī mudina citus draugus un kolēģus izmantot iespēju. Pagājušā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde mudināja sarīkot politisku diskusiju par to, vai vajadzētu kaut kā valstī šo tūrismu ierobežot, jo gan Krievijā, gan Baltkrievijā cietumos ir kopumā vismaz 30 Latvijas iedzīvotāju. Iespējas palīdzēt šiem cilvēkiem ir ļoti minimālas. Vajag par to mums iespringt vai nē, lai katrs pats domā - riskēt un ceļot austrumu virzienā vai tomēr valstij ir vērts kaut kā iejaukties šajos procesos?

Lai gan Ārlietu ministrija laiku pa laikam izplata aicinājumus neceļot uz Baltkrieviju vai Krieviju, kā arī Valsts drošības dienests brīdina par savervēšanas riskiem, tomēr cilvēki joprojām turp brauc. Vai būtu nepieciešams ierobežot tūrismu uz agresorvalstīm, par to raidījumā Krustpunktā diskutē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Kristaps Krištopans un bijušais diplomāts, ārlietu eksperts Andris Teikmanis. Katru dienu no Rīgas autoostas Baltkrievijas un Krievijas virzienā dodas satiksmes autobusi, lai aizvestu uz Maskavu, Minsku un arī citām pilsētām Latvijas tūristus. Protams, ne tikai satiksmes autobusi vien, pie robežas var redzēt arī automašīnas. Īpaši uz Baltkrieviju tās līdera Aleksandra Lukašenko ieviestais bezvīzu režīms mūsu iedzīvotājus vilina doties turp. Ir grūti noticēt tam, ka tur varētu būt kādas nepatikšanas. Kādreiz jau kaut ko sliktu dzird, bet tas absolūtais vairums atgriežas, saka, ka ir forši izceļojuši, itin lēti  iepirkušies, tad arī mudina citus draugus un kolēģus izmantot iespēju. Pagājušā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde mudināja sarīkot politisku diskusiju par to, vai vajadzētu kaut kā valstī šo tūrismu ierobežot, jo gan Krievijā, gan Baltkrievijā cietumos ir kopumā vismaz 30 Latvijas iedzīvotāju. Iespējas palīdzēt šiem cilvēkiem ir ļoti minimālas. Vajag par to mums iespringt vai nē, lai katrs pats domā - riskēt un ceļot austrumu virzienā vai tomēr valstij ir vērts kaut kā iejaukties šajos procesos?

Jako soudce polského Správního soudu a Ministerstva spravedlnosti měl Tomasz Szmydt přístup k utajovaným dokumentům NATO i Evropské unie. Letos v květnu emigroval do Běloruska a na tiskové konferenci z Minsku mluvil o tom, že je šikanován kvůli svým politickým názorům. V Polsku vzniklo podezření, že by Szmydt mohl spolupracovat s běloruskými a ruskými tajnými službami. Následně na něj byl vydán evropský zatykač. Polák se ve svém novém působišti začal vydávat za novináře a minulý týden oznámil vznik nové platformy Polská pravda. Ta má publikovat informace o Polsku, západním i ruském a běloruském světě, které jsou ovšem jiné, než jaké přináší západní tisk. Případ mapovala redaktorka Adéla Gajdicová, kterou si k mikrofonu pozval Petr Gojda. Chcete dostávat výběr toho nejčtenějšího z našeho webu emailem? Odebírejte ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠newsletter investigace.cz. (https://investigace.ecomailapp.cz/public/form/7-c01458c4e85a58f0047857fac06ae283)⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Sledujte nás také na našem ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Facebooku⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠X(Twitteru)⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠,⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Instagramu.⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠  Rozkrýváme zásadní investigativní kauzy. Nemáme paywall ani žádné reklamy. Jsme financování výhradně z darů a příspěvků od našich čtenářů či filantropických nadací. Pokud můžete, podpořte prosím naši práci, ⁠⁠⁠investigace.cz⁠⁠⁠ vás teď opravdu potřebuje! ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.investigace.cz/podpora-a-dekujeme/⁠

Prigožina dumpis Krievijā gluži kā spoks naksnīgā ceļmalā - pēkšņi pavīdēja un tikpat piepeši arī nozuda, bet tagad ir palicis visu mutēs. Joprojām izskan visdažādākās versijas, kas vāgneriešiem lika iet uz Maskavu un tad griezties atpakaļ, bet skaidrs, ka tas ir nozīmīgs notikums visas pasaules acīs. Par rietumu pasaules reakciju uz Prigožina dumpi runāsim šodien raidījumā. Ir palikušas vien pāris nedēļas līdz NATO samitam un vāgneriešu izgājiens ielauzīsies arī tā dienas kārtībā. Galu galā Prigožins ir devies vai dosies uz Minsku un jautājums, vai un cik viņa izslavēti nežēlīgo kaujinieku pārcelsies līdzi. Un tas ir pavisam blakus mūsu robežām. Aktualitātes vērtē Latvijass Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un politologs Andis Kudors. Vāgners un popkorns Vairāki pasaules mediji jau nodēvējuši privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” dumpi kā Putina režīmam bīstamāko epizodi visā tā pastāvēšanas vēsturē. Tiek norādīts, ka situācija, kad Maskavai šādā veidā pietuvojas varai nedraudzīgs pašmāju spēks, nav piedzīvota kopš Krievijas pilsoņu kara laikiem. Tikām sociālajos tīklos dumpja dienās parādījās videoklipi, kuros prezidents Zelenskis vai kāds cits Ukrainu simbolizējošs personāžs iekārtojies pie ekrāna ar popkornu un aliņu – tā sakot, vēro šovu. „Mēs rūpīgi vērojam,” „mēs sekojam,” „mēs esam informēti,” „mēs koordinējam mūsu rīcību” – šīs frāzes bija praktiski neiztrūkstošas pirmajos komentāros, kurus dumpja sakarā sniedza pasaules valstu vadītāji un citas amatpersonas. Daži, kā Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans aicināja konfliktā iesaistītās puses rīkoties saprātīgi un atbildīgi. Citi, kā Eiropadomes prezidents Šarls Mišels vai Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzsvēra, ka notiekošais ir Krievijas iekšēja lieta. To pašu pauda oficiālās Pekinas un oficiālās Teherānas pārstāvji, pie tam apliecinot savu atbalstu Kremļa varai. Notikumiem attīstoties, vairojās komentāri, kas norādīja uz cēloņsakarību starp Krievijas agresiju pret Ukrainu un stāvokļa destabilizēšanos pašā Krievijā. Kā viena no pirmajām šo viedokli vēl sestdien, 24. jūnijā, pauda Itālijas premjerministre Džordžija Meloni, vēlāk ar līdzīgiem izteikumiem nākot klajā arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos Žuzeps Borels, Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs u.c. Austrijas kanclers Karls Nehammers pauda bažas sakarā ar Krievijas kodolarsenālu drošību, savukārt Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku norādīja, ka notiekošais apliecinot, cik pareiza ir Moldovas politika, virzoties projām no potenciālā haosa perēkļa Krievijas un Eiropas Savienības virzienā. Ar spilgtu citātu dumpja laikā izcēlās Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis, sakot: „Es tā skatos, ka manas vasaras brīvdienas Krimā tuvojas.”   Ar pastiprinātu interesi notikumus Rostovā pie Donas un Voroņežā vēroja tajās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, kurās darbojas „Vāgnera grupas” algotņi. Cerības, ka Prigožina uzņēmuma nonākšana konfliktā ar Kremli veicinās „vāgneriešu” aizvākšanos no viņu valstīm, izteikuši ļaudis no Sīrijas opozīcijas un Lībijas Nacionālās vienotības valdības, kuras konkurējošo spēku, feldmaršala Haftara valdību, atbalsts „Vāgnera grupas” algotņi. Domājams, ar nervozitāti notiekošo vēro arī Mali un Centrālāfrikas Republikas militāro huntu vadība, ciktāl šīs varas balsta tur izvietotie „vāgneriešu” kontingenti. Kad monstrs tepat aiz stūra Ātrums, ar kādu pa Krieviju pārvietojās sadumpojušos „vāgneriešu” kolonas, liek vēlreiz pārvērtēt NATO ziemeļaustrumu flanga aizsardzības spējas. Lielāku Krievijas vai Baltkrievijas spēku koncentrēšanās Baltijas un Polijas robežu tuvumā, protams, tiktu savlaicīgi pamanīta, un alianses spēki attiecīgi mobilizētos. Taču nav izslēdzama salīdzinoši pēkšņa samērā nelielu, taču labi sagatavotu un vadītu vienību parādīšanās, kas arī var būt nopietns destabilizējošs faktors. Pamatu vēl lielākām bažām rada tas, ka karakungs Prigožins ar vairākiem tūkstošiem savu rīkļurāvēju, cik noprotams, grasās vismaz uz laiku ieperināties Baltkrievijā, gluži tuvu Latvijas un Lietuvas robežām. Tāpat „Vāgnera grupas” dumpis liek nopietni apsvērt plašākus drošības jautājumus – cik liela ir nopietnu iekšēju juku iespējamība Krievijā, kas tādā gadījumā notiktu ar Krievijas kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču arsenāliem, kurp varētu virzīties potenciālās bēgļu straumes. Viss iepriekšminētais noteikti būs nākamā NATO samita uzmanības centrā, kad tā dalībnieki 11. un 12. jūlijā tiksies Viļņā. Lietuvas prezidents Gitans Nauseda gan izteicies, ka pēdējie Krievijas notikumi neliekot būtiski mainīt vispārējo alianses drošības plānu reģionam, tomēr nenākas šaubīties, ka tie kalpos par argumentu vēl intensīvākai šo spēju stiprināšanai. Kopumā Viļņas samita visvairāk diskutētais jautājums diezgan nepārprotami būs Ukrainas uzņemšanas nosacījumi – cik drīz pēc kara beigām tas varētu notikt. Vēl viena samita dienaskārtības tēma ir Turcijas joprojām bloķētā Zviedrijas uzņemšana aliansē. Tāpat aktuāls ir jautājums par nākamo alianses ģenerālsekretāru, jo Jenss Stoltenbergs paudis nodomu oktobrī šo amatu pamest. Taču nav izslēgts, ka viņam nāksies tajā uzkavēties vēl kādus mēnešus, ja dalībvalstis nespēs operatīvi izraudzīt funkciju pārņēmēju. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

„Těžko se odpovídá na to, jaké máme na Evropských hrách v Polsku ambice. Formát soutěže je úplně jiný, než byl v Minsku nebo v Baku. Jsou tu další sporty, které na minulých Evropských hrách nebyly. Věříme přirozeně v to, že naši sportovci přivezou co nejvíce medailí. Jsou tam nově sporty, které nás k těmto domněnkám opravňují – například vodní slalom, který má na Evropských hrách premiéru a ve kterém jsou naši sportovci velice silní. Ale uvidíme, je to sport,“ říká vedoucí české výpravy Martin Doktor ve sportovním magazínu Z CUP.

Z české politické scény. Přestaňme pomáhat politickým „šmejdům.“ Prezident v exekuci. Soud v Minsku. Jak izraelská vláda naplňuje své radikální plány. Katargate dál cloumá Evropským parlamentem a vyvolává nové a nové otázky. Kozubovy hororové humory aneb Smějí se říkat rasistické vtipy?

Soudní proces probíhá v rámci zvláštního režimu, který umožňuje vést trestní řízení i proti těm, kdož se podle názoru běloruských úřadů soudům vyhýbají. Kromě paní Cichanouské jsou souzeni také i u nás dobře známý Pavel Latuška, který kdysi býval součástí oficiálních běloruských státních struktur, Marie Morozová, Olga Kovalková a Sjarhej Dylevskij.

Ani Fialova podaná ruka nemusí Praze zajistit klid. Překvapivá návštěva Putina v Minsku. Jak zdůvodnit válku. Proč se (ne)těšit na levnou energii. EU má mechanismus pro výkyvy cen plynu, slibovala však něco jiného.

Návštěva ruského prezidenta Vladimira Putina v Minsku rovnou připomněla, že ani s jediným světovým politikem se Putin nesetkává tak často jako právě s běloruským diktátorem Alexandrem Lukašenkem – zejména po dobu trvání války na Ukrajině. Pozoruhodné na ní bylo, že ruský prezident v tomto případě cestoval do Běloruska, jinak jeho protějšek od roku 2019 vždy cestoval za ním – jen letos už sedmkrát.

Návštěva ruského prezidenta Vladimira Putina v Minsku rovnou připomněla, že ani s jediným světovým politikem se Putin nesetkává tak často jako právě s běloruským diktátorem Alexandrem Lukašenkem – zejména po dobu trvání války na Ukrajině. Pozoruhodné na ní bylo, že ruský prezident v tomto případě cestoval do Běloruska, jinak jeho protějšek od roku 2019 vždy cestoval za ním – jen letos už sedmkrát.Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Ani Fialova podaná ruka nemusí Praze zajistit klid. Překvapivá návštěva Putina v Minsku. Jak zdůvodnit válku. Proč se (ne)těšit na levnou energii. EU má mechanismus pro výkyvy cen plynu, slibovala však něco jiného. Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Dalším hostem podcastu z prostředí Chance ligy byl prostějovský obránce Jiří Klimíček, který se do Česka před sezónou vrátil po sedmi letech v zahraničí a nakonec nasbíral perfektních 33 kanadských bodů. Co stálo za jeho návratem do Česka a proč si vybral právě Prostějov? Jak si na Hané sedl téměř nově poskládaný tým pod vedením Aleše Tottera? Ve druhé části rozhovoru vzpomínáme. Třeba na to, jak v 17 letech odmítl šanci připravovat se ve Vítkovicích s áčkem a pak už ji nikdy nedostal, ačkoliv vyhrál bodování obránců celé juniorské ligy. Nebo na jeho překvapivou nominaci na MS osmnáctek 2010 v Minsku. A taky na příhody z ruské juniorky MHL v dresu Energie. Jakou úroveň má francouzská liga, ve které strávil čtyři roky? Jak se mu líbila alpská příroda ve italském Val di Fassa a jak těžké na psychiku bylo celou sezónu prohrávat a „fassovat“? Jaké byly okolnosti krachu klubu v Lyonu nebo Épinalu, které na vlastní kůži zažil? A co tvrdá řehole v Jastrzebie a zisk tří pohárů během jedné sezóny? To vše a mnohem víc v aktuální epizodě podcastu 1. Liga, taky liga. Instagram: @prvniliga.takyliga

Operdziedātājs Samsons Izjumovs ir dzimis 1950. gadā Daugavpilī – aktrises un teātra administratora ģimenē. Kad 1960. gados tika likvidēts Daugavpils teātris, ģimene pārcēlās uz Minsku. Vēlāk viņa vecāki atgriezās Latvijā, lai strādātu Valsts Rīgas Operetes teātrī. Izjumovs ir absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas (tagad – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) Vokālo nodaļu.

Kampaň, která má ukázat složitou integraci mladých cizinců v Česku. Co byla Masarykova Ruská pomocná akce? Připravila Tajana Mančalová, moderuje Lidija Stevanovič

Jak pokročila snaha iniciativy Lékaři pomáhají Česku urychlit přeočkování proti covidu třetími dávkami? Kdo povede sociální demokraty? Co vypověděl polským vyšetřovatelům letecký dispečer, který vydal pokyn k mimořádnému přistání letadla s běloruským opozičníkem Pratasevičem v Minsku? Nový Zéland chce skoncovat s kouřením.

Jak pokročila snaha iniciativy Lékaři pomáhají Česku urychlit přeočkování proti covidu třetími dávkami? Kdo povede sociální demokraty? Co vypověděl polským vyšetřovatelům letecký dispečer, který vydal pokyn k mimořádnému přistání letadla s běloruským opozičníkem Pratasevičem v Minsku? Nový Zéland chce skoncovat s kouřením.

1. Lukašenko stratil zábrany. 2. Biden poslal Orbánovi jasný signál. 3. Portugalskí vojaci pašovali diamanty

„Celé se to odehrává v lese, který je hluboký a pro mnohé neprůchozí. Lukašenkův režim nechá migranty přiletět do Minsku, po pár dnech je odveze k hranicím a je mu úplně jedno, že umřou,” popisuje redaktor Respektu Tomáš Brolík situaci na hranici Polska a Běloruska, kterou se pokoušejí překročit tisíce migrantů. „Polská strana pomáhá zřídka, člověka v ohrožení života odveze do nemocnice, ale za dva týdny se pro něj staví a odveze ho zpátky na hranice,” dodává.

Spriedze pie Polijas robežas ar Baltkrieviju tikai pieaug, no Minskas tiek savests arvien vairāk migrantu cerībā, ka viņiem izdosies pārraut Polijas robežsargu un armijas pretestību, lai šādi radīt Eiropā vēl vienu migrācijas krīzi. Šis ir kļuvis izaicinājums ne tikai Polijai, bet visai Eiropas Savienībai.  Daudz ļaužu šajās dienās vērojami arī Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, tur pulcējas kādreizējā prezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītāji. Saakašvili atrodas apcietinājumā un ir pieteicis badastreiku, viņš un viņa domubiedri uzskata, ka valdošā vara izrēķinās ar savu politisko pretinieku. Tomēr tādu ļoti plašu atbalstu bijušais prezidents savā dzimtenē nebauda.  Apkopojam arī tās ziņas, kas turpināja nedēļas gaitā pienāk no Glāzgovas, kurš noslēdzas ANO klimata konference. Kādi ir secinājumi, kā vērtēt Glāzgovā panākto, cik tad reāli pasaulē izdosies nobremzēt globālo sasilšanu? Aktualitātes vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesors Eiropas Studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Beāte Livdanska, Latvijas jauniešu delegāte Apvienoto Nāciju Organizācijā Natālija Knipše un mākslinieks Voldemārs Johansons. Lukašenko hibrīdagresijas jaunā fāze Baltkrievijas diktatora Lukašenko režīms acīmredzami mainījis savu taktiku kopš jūlija piekoptajā hibrīdagresijā pret Eiropas Savienību, kurā kā ierocis tiek izmantoti migranti no Āzijas un Āfrikas valstīm. Pirmdien, 8. novembrī, Polijas robežu ar Baltkrieviju netālu no Kuznicas pilsētiņas valsts ziemeļaustrumos sasniedza apmēram tūkstoti liela migrantu kolona, kuru pavadīja un virzīja Baltkrievijas spēka struktūru pārstāvji. Kolonas sastāvā pamatā ir vīrieši spēka gados, taču ir arī sievietes un bērni. Notika pirmais mēģinājums masveidā ielauzties Polijas teritorijā, nojaucot aizsprostus un žogus, kam potenciālie robežpārkāpēji izmantoja knaibles, lāpstas un mežā sadabūtus koku stumbrus. Polijas robežsardzes, policijas un armijas personāls šos mēģinājumus novērsa, laižot darbā asaru gāzi. Migrantu pūlis skandēja „Vācija, Vācija!”, tā apzīmējot savas kustības iecerēto galamērķi. Tagad migrantu masa izvietojusies zem klajas debess robežas Baltkrievijas pusē, un, pēc raidsabiedrības BBC sniegtajām ziņām, to skaits šai rajonā varētu būt lēšams uz četriem tūkstošiem. Pagājušajās dienās notikuši mēģinājumi izlauzties cauri robežai mazākās grupās, kā arī vairāki simti atsevišķu nelikumīgu robežas šķērsošanas mēģinājumu, daži no kuriem bijuši veiksmīgi. Par to liecina dažādu mediju sagatavotie materiāli, žurnālistiem, saziņā ar humānās palīdzības aktīvistiem, uzmeklējot Polijā jau iekļuvušos migrantus. Saskaņā ar viņu stāstīto, Baltkrievijā viņi nonākuši ar ceļojumu aģentūru starpniecību, samaksājot vairākus tūkstošus dolāru, bet pēc tam baltkrievu spēka struktūru nogādāti uz robežu. Pie tam baltkrievu drošībnieki viņiem daudzos gadījumos atņēmuši dokumentus un mobilā telefona pieslēguma viedkartes. Tā nu šie cilvēki nonākuši neapskaužamā situācijā pierobežas zonā, bez garantētas pārtikas, medicīniskās palīdzības un pajumtes, gaisa temperatūrai naktīs noslīdot zem nulles atzīmes. Atsevišķas starptautiskās cilvēktiesību organizācijas un mediji kritizējuši Polijas politiku, neielaižot migrantus savā teritorijā un liedzot piekļuvi robežai palīdzības organizācijām un mediju pārstāvjiem. Tikmēr Eiropas Savienības institūciju un arī dalībvalstu valdību pārstāvji pauž atbalstu Polijas pūliņiem aizsargāt savienības ārējo robežu, asi kritizē Baltkrievijas režīma rīcību un sola jaunas pret Minsku vērstas sankcijas. Tiekot apsvērta iespēja arī pakļaut sankcijām aviokompānijas, kuras nogādā migrantus Baltkrievijā. Vācijas kanclere Angela Merkele vakar, 10. novembrī, apspriedusi radušos situāciju telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču maz ticams, ka šīm pārrunām būs kādi tūlītēji rezultāti. Saakašvili visaugstākā likme Politologs Mihails Saakašvili bija Gruzijas Republikas prezidents no 2004. līdz 2013. gadam. Tas bija laiks pēc t.s. „Rožu revolūcijas” 2003. gadā, kas bija iezīmīgs ar aktīvām reformām, mēģinot tuvināt Gruziju rietumu demokrātijām kā ārpolitiski, tā tiesiskuma un valsts pārvaldes standartu ziņā. Šai laikā Gruzija piedzīvoja arī Krievijas militāro agresiju 2008. gadā, kad Kremlis iejaucās ilgi gruzdošajos konfliktos ar Gruzijas separātiskajiem reģioniem Abhāziju un Dienvidosetiju. Pēc otrā prezidentūras termiņa beigām Mihails Saakašvili pameta dzimteni un 2014. gadā iesaistījās Ukrainas politikā, kļūstot par t.s. Eiromaidana atbalstītāju un pēc šiem notikumiem ievēlētā prezidenta Petro Porošenko līdzgaitnieku. Pēc pāris gadiem abu attiecības gan samaitājās, Saakašvili pat tika atņemta Ukrainas pilsonība, un viņš tika izraidīts no valsts, taču pēc prezidenta Volodimira Zelenska nākšanas pie varas atgriezās un kļuva par Ukrainas Nacionālās reformu padomes vadītāju. Tikām Gruzijā, kur Saakašvili dibinātā partija Apvienotā Nacionālā kustība kopš 2012. gada ir lielākais opozīcijas spēks, pret viņu tika uzsākta krimināllieta, un 2018. gadā viņš tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un uzbrukuma organizēšanā Gruzijas parlamenta deputātam Valērijam Gelašvili, aizmuguriski piespriežot eksprezidentam sešus gadus ieslodzījuma. Daudzu ieskatā šis ir politiski motivēts spriedums – pie varas esošās partijas „Gruzijas sapnis” mēģinājums neitralizēt spēcīgu opozicionāru. Neskatoties uz to, 1. oktobrī, Gruzijas vietvaru vēlēšanu priekšvakarā, Saakašvili atgriezās Gruzijā, kur tika nekavējoties arestēts. Kopš tā laika viņš atrodas cietumā, un, kā paziņojuši varas pārstāvji, netikšot atbrīvots līdz piespriestā termiņa beigām. Tūlīt pēc ieslodzīšanas Saakašvili uzsāka badastreiku, un pirmdien tika pārvietots uz cietuma slimnīcu. Kā izteikusies eksprezidenta partnere, Ukrainas parlamenta deputāte Jeļizaveta Jasjko, cietuma slimnīca esot Saakašvili dzīvībai visbīstamākā vieta. Kopš eksprezidenta aresta Tbilisi notiek pastāvīgas viņa atbalstītāju protesta akcijas. Kas attiecas uz 2. oktobra vietvaru vēlēšanām, valdošā partija „Gruzijas sapnis” tajās guva pārliecinošus panākumus. Organizācija „Transparency International” gan norādījusi, ka, novērojot vēlēšanas, konstatēti apmēram 150 dažādas nopietnības pakāpes pārkāpumi. Glāzgovā gūtais un neiegūtais Rīt, 12. novembrī, noslēgsies teju divas nedēļas ilgusī Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu konference Glāzgovā. Iesākts ar daudzu valstu galvu uzstāšanos, starptautisko organizāciju pārstāvju un vides aktīvistu uzrunām, samits turpinājās pārrunu un dokumentu izstrādes procesā. Vakar tika publiskots konferences gala dokumenta – vienošanās – teksta uzmetums, kura saturā ietverti vairāki vides politikas attīstības aspekti. Paredzams, ka dokumentā tiks ietverta valstu apņemšanās izvirzīt ambiciozākus oglekli saturošo izmešu samazināšanas plānus līdz nākamā gada beigām un palielināt kopēju finansējumu negatīvu klimata pārmaiņu mazināšanai virs 100 miljardiem dolāru gadā. Vairāk nekā 100 valstis, kuru teritorijā atrodas apmēram 85% pasaules mežu, apņēmušās līdz 2030. gadam izbeigt mežu platību sarukšanu. Tāpat vairāk nekā 100 valstis apņēmušās šai pašā termiņā samazināt metāna izmešu apjomu par 30%. Vairāk nekā 40 valstis apņēmušās pakāpeniski atteikties no akmeņogļu ieguves, tai skaitā arī tādi nozīmīgi šīs nozares spēlētāji kā Polija, Čīle un Vjetnama. Vairāk nekā 450 finanšu organizācijas, kuras kopā kontrolē apmēram 130 triljonus dolāru, piekritušas pārtraukt fosilā kurināmā ieguves un izmantošanas finansēšanu, pārorientējot kapitālieguldījumus uz videi draudzīgākām enerģētikas tehnoloģijām. Tomēr tiek atzīmēts, ka paredzamajā dokumentā joprojām iztrūkst tādi būtiski globālās klimata politikas aspekti kā paredzamais finansējums klimata mērķu sasniegšanai periodam no 2025. līdz 2030. gadam, atbalsts klimata pārmaiņu visvairāk skartajām pasaules valstīm un unificēts mehānisms, kādā valstis ziņos par panākto progresu. Runājot par fosilā kurināmā izmantošanas mazināšanu, plānotais nolīgums pagaidām skar tikai pašu problemātiskāko tā veidu – akmeņogles, nepievēršoties naftai un gāzei. Tāpat katrā vienošanās sadaļā iztrūkst vairāku nozīmīgu valstu. Ķīna pagaidām nav pievienojusies nolīgumam metāna izmešu un akmeņogļu sadaļās, Krievija – metāna izmešu sadaļā; Indija, Austrālija un Savienotās Valstis – akmeņogļu sadaļā. Indonēzija, kas ir viena no lielākajām mežu izcirtējām pasaulē, kaut pievienojusies sadaļai par mežu saudzēšanu, nodēvējusi šo nolīgumu par netaisnīgu, tā veicinot bažas par valsts gatavību izpildīt apņemšanās. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Datum sedmého září 2011 přineslo hodně smutku do srdcí mnoha rodin i hokejových fanoušků. V tento den totiž došlo v ruské Jaroslavli k letecké katastrofě, při které na tamním letišti Tunošna spadlo letadlo s týmem, který mířil na utkání KHL do Minsku. V klubu působily i tři české hvězdy: útočníci Jan Marek s Josefem Vašíčkem a obránce Karel Rachůnek. Všichni tři zahynuli.

Soud v Minsku dnes podle očekávání vynesl dlouholeté tresty odnětí svobody nad dvěma čelnými představiteli běloruské opozice. Maryja Kalesnikavová by měla ve vězení strávit jedenáct let a Maksim Znak deset. Podle opozičního listu Naša Niva byli shledáni vinnými ve třech bodech obžaloby.

Šī, iespējams, bijusi viena no klusākajām šī gada nedēļām notikumu ziņā, jo nekādi skaļi skandāli, paziņojumi un satricinājumi nav pieredzēti. Latvijas politikā vēl atvaļinājumu laiks. Tomēr nav tā, ka nekas diskusiju vērts nebūtu noticis. Arvien aktualitāšu priekšplāna ir Covid-19 temats. Plaši apspriesta bija Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veiktā aptauja par vakcinēšanos un tā rezultāti, ka 35% pedagogu un skolu darbinieku ir pret vakcināciju. Eiropas Komisija šonedēļ publiskoja tiesiskuma ziņojumu. Tur priekšplānā ir Ungārija un Polija, bet ir arī analizēta situācija Latvijā. Sadaļā par mediju brīvību teikts, ka Covid laikā Latvijā pastiprinājušās bažas par žurnālistu iespējām piekļūt informācijai, tāpat satraucoša ir tendence, ka žurnālistiem nākas saskarties ar personiskiem uzbrukumiem interneta vidē, kas nereti nāk no politiķiem. Arvien turpinās imigrantu krīze uz Baltkrievijas-Lietuvas robežas, pēdējās diennakts laikā pārtverti vēl 92 nelegālie migranti. Lietuvas mediķi ziņo, ka daļa šo cilvēku bērnu bijuši saindēti ar dažādām psihotropām vielām, pirms tie nokļuvuši Lietuvā. Tikmēr pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents paziņojis, ka patiesībā šo bēgļu tranzītu organizē Lietuva. Savukārt ziņas var lasīt, ka Irākas aviokompānija palielina reisu skaitu uz Minsku. Nedēļas aktualitātes vērtē žurnālisti: žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, Latvijas Televīzijas žurnālists Iļja Kozins un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

Šī, iespējams, bijusi viena no klusākajām šī gada nedēļām notikumu ziņā, jo nekādi skaļi skandāli, paziņojumi un satricinājumi nav pieredzēti. Latvijas politikā vēl atvaļinājumu laiks. Tomēr nav tā, ka nekas diskusiju vērts nebūtu noticis. Arvien aktualitāšu priekšplāna ir Covid-19 temats. Plaši apspriesta bija Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veiktā aptauja par vakcinēšanos un tā rezultāti, ka 35% pedagogu un skolu darbinieku ir pret vakcināciju. Eiropas Komisija šonedēļ publiskoja tiesiskuma ziņojumu. Tur priekšplānā ir Ungārija un Polija, bet ir arī analizēta situācija Latvijā. Sadaļā par mediju brīvību teikts, ka Covid laikā Latvijā pastiprinājušās bažas par žurnālistu iespējām piekļūt informācijai, tāpat satraucoša ir tendence, ka žurnālistiem nākas saskarties ar personiskiem uzbrukumiem interneta vidē, kas nereti nāk no politiķiem. Arvien turpinās imigrantu krīze uz Baltkrievijas-Lietuvas robežas, pēdējās diennakts laikā pārtverti vēl 92 nelegālie migranti. Lietuvas mediķi ziņo, ka daļa šo cilvēku bērnu bijuši saindēti ar dažādām psihotropām vielām, pirms tie nokļuvuši Lietuvā. Tikmēr pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents paziņojis, ka patiesībā šo bēgļu tranzītu organizē Lietuva. Savukārt ziņas var lasīt, ka Irākas aviokompānija palielina reisu skaitu uz Minsku. Nedēļas aktualitātes vērtē žurnālisti: žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, Latvijas Televīzijas žurnālists Iļja Kozins un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

Arvien vairāk migrantu šķērso Lietuvas robežu no Baltkrievijas. Etiopijā noslēgts pamiers. ES brīdina, ka tas var beigties ar cilvēka izraisītu badu. Donalds Tusks atgriežas Polijas politikā. Aktualitātes komentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds. “Ķēniņa” atgriešanās „Šodien Polijā valda ļaunums, un mēs esam gatavi iziet pret to cīņā!” tā savā uzrunā Polijas partijas „Pilsoniskā platforma” kopsapulces dalībniekiem sestdien deklarēja viens no šīs partijas kādreizējiem dibinātājiem, bijušais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Pasākums notika sakarā ar viņa atgriešanos šīs lielākās Polijas opozīcijas partijas vadītāja amatā, pametot līdz šim ieņemto pārnacionālās Eiropas Tautas partijas priekšsēdētāja posteni. Ļaunums, pret kuru Tusks tagad ved cīņā savu politisko spēku, protams, ir Polijā valdošā ultrakonservatīvā partija „Likums un Taisnīgums”. Tā nāca pie varas 2015. gadā – gadu pēc tam, kad Tusks, līdz tam vadījis „Pilsoniskās platformas” un mēreni labējās Polijas Zemnieku partijas koalīcijas valdību, bija devies pildīt augsto amatu Briselē. Kopš tā laika „Likums un Taisnīgums” turas varas pozīcijās, tai skaitā pakļaujot politiskās konjunktūras ietekmei tiesu varu un sabiedriskos medijus. Šī politika radījusi spriedzi Varšavas attiecībās ar Briseli, un, kā minētajā pasākumā izteicās Tusks, Polija nekad vairāku desmitgažu laikā neesot bijusi tik izolēta kā šobrīd. Viņa un daudzu „Pilsoniskās platformas” pārstāvju ieskatā uz spēles ir likta Polijas turpmākā dalība Eiropas Savienībā. Neapšaubāmi, cīņa pret Jaroslava Kačinska vadītajiem konservatīvajiem būs sīva, un arī Tuska atgriešanās pie „Pilsoniskās platformas” stūres var šai ziņā dot savas negatīvās blaknes. Esošo varas konjunktūru apkalpojošie mediji viņu allaž iztēlojuši kā teju lielāko ļaundari – pret vienkāršo cilvēku rūpēm vienaldzīgu Briseles ierēdni un Vācijas kancleres Merkeles pakalpiņu. Tieši šī propaganda, kā raidorganizācijai “Deutsche Welle” paudusi poļu politoloģe Anna Materska-Sosnovska, ir iemesls tam, ka aptaujās apmēram 60% respondentu Donalda Tuska atgriešanos pašmāju politikā vērtē negatīvi. Tomēr Tusks, nenoliedzami, joprojām ir poļu politikas smagsvars, un izskanējuši pat pieļāvumi, ka „Likums un Taisnīgums” varētu mēģināt sarīkot ārkārtas vēlēšanas, nesagaidot regulāro termiņu 2023. gada novembrī. Migranti – Lukašenko atriebes ierocis Ka savā tvītā aizvakar pauda Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, nelegālo migrantu skaits, kas kopš jūnija sākuma no Baltkrievijas iekļuvuši Lietuvā, sasniedzis 1044 cilvēkus. Salīdzinājumam, visā 2020. gadā šādu robežpārkāpēju skaits bija 81. Migrantu lielākais vairums nāk no Tuvajiem Austrumiem – Irākas, Irānas un Sīrijas – un runā kurdu valodā, salīdzinoši mazāka daļa ir no Afganistānas, Kamerūnas u.c. valstīm. Apmēram ceturtdaļa no migrantiem ir bērni. Daudziem robežpārkāpējiem nav nekādu dokumentu, vai arī tie ir bojāti, kas liedz droši noskaidrot viņu identitāti. Lietuvā iekļuvušie mēģina iegūt patvēruma tiesības, taču līdz šim neviens nav atzīts par atbilstošu patvēruma statusam. Ir diezgan nepārprotami, ka šai ļaužu plūsmā īstenojas Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Lukašenko draudi pārtraukt sadarbību ar kaimiņos esošajām Eiropas Savienības valstīm nelegālās migrācijas ierobežošanā. Kā kanālam Euronews norādījusi Lietuvas iekšlietu ministra padomniece Lina Laurinaitīte-Grigiene, robežpārkāpēju viļņi sakrītot ar aviokompānijas Belavia reisiem no Bagdādes uz Minsku. Arī tas, ka baltkrievu robežsargi kļuvuši nedzirdīgi pret lietuviešu kolēģu aicinājumiem koordinēt darbību šīs cilvēku plūsmas ierobežošanai, liecina, ka viss notiek ar Baltkrievijas varas ziņu. Minskas iekšlietu struktūru pārstāvji to, protams, noliedz. Lietuvā jau izveidotas divas telšu nometnes valstī iekļuvušo izmitināšanai, un pēc pagājušās piektdienas, kad valstī diennakts laikā nelegāli iekļuva 150 cilvēki, izsludināts ārkārtas stāvoklis. Uz robežu nosūtīti armijas spēki, tāpat robežas apsargāšanā iesaistījušās drošības struktūras un Lietuvas Strēlnieku apvienība jeb zemessardze. Kā paziņojusi premjerministre Šimonīte, uz robežas tiks būvēti papildu nožogojumi, uzlabots robežas tehniskais aprīkojums. Gatavību sniegt atbalstu Lietuvai apliecinājusi gan Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura apmeklēja Viļņu pagājušajā piektdienā, gan Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kurš viesojās Lietuvā 6. jūlijā atzīmējamās Valsts dienas sakarā un, cita starpā, apmeklēja arī robežu ar Baltkrieviju. Papildspēku nosūtīšanu uz Lietuvu uzsākusi Eiropas Savienības robežapsardzības aģentūra “Frontex”, un ir paredzēts, ka tie tiks nosūtīti arī uz Poliju un Latviju. Tikām Baltkrievijas režīma represīvā mašinērija sākusi izrēķināšanos ar tās varā esošajiem pašpasludinātā prezidenta pretiniekiem: vienam no Lukašenko konkurentiem pērnā gada vēlēšanās finansistam Viktoram Babariko aizvakar piespriesti 14 gadi ieslodzījumā par it kā pierādītu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. Pilsoņkarš Etiopijā turpinās Pilsoņkara situācija Etiopijā sāka briest 2019. gadā, kad premjerministrs Abijs Ahmeds uzsāka radikālu politisku reformu. Līdz tam vara valstī nemainīgi kopš 1991. gada bija piederējusi partiju apvienībai Etiopijas Tautas revolucionāri demokrātiskā fronte, kurā ietilpa četras etniski reģionālas partijas. No šo partiju līderiem tika izraudzīts frontes priekšsēdētājs, kurš saskaņā ar vēsturiski nostiprinājušos principu ieņēma premjerministra posteni. Var piebilst, ka četras frontē dominējošās partijas neaptvēra visu Etiopijas teritoriju, un bija vēl seši ar fronti dažādās attiecībās saistīti spēki, kuru vara aprobežojās ar mazākiem reģioniem. Premjerministrs Abijs Ahmeds, oromo etnosu pārstāvošās Oromo Demokrātiskās frontes līderis, mēģināja daļēji demontēt šo modeli, izveidojot jaunu politisko spēku – Labklājības partiju. Tajā gan arī saglabāta reģionāli etniskajā iedalījumā balstīta struktūra, tomēr šī attīstība nebija pa prātam līdz tam ietekmīgākajam Tautas revolucionāri demokrātiskā frontes spēkam – Tigrajas Tautas atbrīvošanās frontei, kas pārstāv valsts ziemeļos esošo Tigrajas reģionu. Frontes līderi pārcēlās uz savu reģionu, kur sāka rīkoties nesaskaņoti ar centrālo valdību, cita starpā pagājušā gada septembrī sarīkojot vēlēšanas, kuras centrālā vara neatzīst. Novembrī Ahmeda valdība mēģināja pakļaut dumpīgo provinci ar militāru spēku, taču cieta neveiksmi: uz reģionālo vienību bāzes izveidojās Tigrajas Aizsardzības spēki, kuri kalnainajā reģionā īstenoja sekmīgu pilsoņu karu. Valdības spēku morālā gatavība izrādījās zema, sākās plaša dezertēšana un pāriešana Tigrajas spēku pusē. Tigrajiešu sekmīgā cīņa vaiņagojās 28. jūnijā, kad valdības spēki bija spiesti atstāt provinces galvaspilsētu Mekelli. Tūlīt pēc tam premjers Ahmeds izsludināja tūlītēju vienpusēju uguns pārtraukšanu, un, kā lēš komentētāji, tas varētu nebūt vis labas gribas žests, bet vienīgā iespēja, jo valdības spēki pēdējās nedēļās cietuši stratēģisku sakāvi. Līdz šim karadarbībai bijusi raksturīga pilsoņkariem nereti piemītošā nesaudzība pret pretiniekiem un bieža vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Karadarbība izraisījusi reģionā humānu krīzi, kad apmēram 4,5 miljoni cilvēku izjūt pārtikas, medikamentu un dzeramā ūdens trūkumu, bet apmēram miljons vispār nav sasniedzams jebkādai palīdzībai. Pie tam pastāv bažas, ka Etiopijas centrālās valdības centieni bloķēt jebkādu palīdzību Tigrajai pēc pēdējām militārajām neveiksmēm tikai pieaugs. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Kāda ir mūsu perspektīva mūsu, arī visas Eiropas Savienības attiecībām ar Baltkrieviju, ar oficiālo Minsku. Situācija kļūst arvien nepatīkamāka - Lukašenko režīma represijas uzņem apgriezienus. Pēc "Ryanair" lidmašīnas nosēdināšanas Baltkrievija strauji nonāk Rietumu izolācijā. Tuvāko pāris nedēļu laikā Eiropas Savienība vienosies par turpmākajām sankcijām, bet Lukašenko sola atmaksāt, pirmām kārtām ar robežu nesargāšanu un migrantu sūtīšanu. Kādas ir ES iespējas šajā situācijā īstenot konsekventu un ietekmīgu politiku, Krustpunktā diskutē ārlietu ministra padomniece Gunda Reire, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča, portāla "Tvnet" žurnālists Toms Rātfelders un ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.

Kāda ir mūsu perspektīva mūsu, arī visas Eiropas Savienības attiecībām ar Baltkrieviju, ar oficiālo Minsku. Situācija kļūst arvien nepatīkamāka - Lukašenko režīma represijas uzņem apgriezienus. Pēc "Ryanair" lidmašīnas nosēdināšanas Baltkrievija strauji nonāk Rietumu izolācijā. Tuvāko pāris nedēļu laikā Eiropas Savienība vienosies par turpmākajām sankcijām, bet Lukašenko sola atmaksāt, pirmām kārtām ar robežu nesargāšanu un migrantu sūtīšanu. Kādas ir ES iespējas šajā situācijā īstenot konsekventu un ietekmīgu politiku, Krustpunktā diskutē ārlietu ministra padomniece Gunda Reire, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča, portāla "Tvnet" žurnālists Toms Rātfelders un ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.

Kāda ir mūsu perspektīva mūsu, arī visas Eiropas Savienības attiecībām ar Baltkrieviju, ar oficiālo Minsku. Situācija kļūst arvien nepatīkamāka - Lukašenko režīma represijas uzņem apgriezienus. Pēc "Ryaner" lidmašīnas nosēdināšanas Baltkrievija strauji nonāk Rietumu izolācijā. Tuvāko pāris nedēļu laikā Eiropas Savienība vienosies par turpmākajām sankcijām, bet Lukašenko sola atmaksāt, pirmām kārtām ar robežu nesargāšanu un migrantu sūtīšanu. Kādas ir ES iespējas šajā situācijā īstenot konsekventu un ietekmīgu politiku, Krustpunktā diskutē ārlietu ministra padomniece Gunda Reire, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča, portāla "Tvnet" žurnālists Toms Rātfelders un ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.

Okrem obmedzení pre aerolinky, či rozšírenie európskeho sankčného zoznamu, teraz Únia zvažuje aj ďalšie, sektorové represie voči Minsku. Kvôli leteckému incidentu sa skloňujú možnosti obmedzenia vývozu niektorých bieloruských surovín, či zmeny pri tranzite plynu cez Bielorusko do Únie. V druhej časti seriálu Európsky týždeň hovorí Irena Jenčová o výsledkoch európskeho summitu v súvislosti so životným prostredím, keďže sa očakávalo, že lídri konečne nastavia tón ďalšieho vývoja klimatických politík.

Petkovim kolesarskim protestnikom se bodo danes v Ljubljani pridružili predstavniki sindikatov, študenti, upokojenci, okoljske organizacije, akademiki, glasbeniki in umetniki. Policija, ki je že ogradila dobršen del Trga republike ob tem udeležence poziva, naj se izogibajo incidentom. Gibanje bo omejeno tako okoli parlamenta kot vlade, območje shoda bo tudi videonadzorovano. Ostale teme: - Ali ima koalicija potrebnih 46 glasov za drugi poskus razrešitve predsednika državnega zbora Igorja Zorčiča? - Sindikatov javnega sektorja danes ne bo na podpis dogovora z vlado - Predsednika Rusije in Belorusije na srečanju tudi o okoliščinah prisilnega pristanka letala v Minsku

Hostia: Alena Kudzko (riaditeľka Globsec Policy Institute) a Michal Lebduška (analytik, Asociace pro Mezinárodní otázky, AMO). Bielorusko v nedeľu prinútilo pristáť lietadlo spoločnosti Ryanair v Minsku. Išlo o linku z Atén do Vilniusu. Bieloruské úrady incident zdôvodnili údajnou bombou na palube. Po pristátí okamžite zatkli bieloruského opozičného novinára Ramana Prataseviča žijúceho v Poľsku a jeho priateľku. Ten neskôr na videu, na ktorom jeho tvár pokrýva silný mejkap, priznal k organizovaniu protestov v Bielorusku. Líderka bieloruskej opozície Sviatlana Cichanovská žijúca v Litve tvrdí, že novinára mučili. Poľský premiér Mateusz Morawiecki označil tento čin za štátny terorizmus. Bielroruský prezident Alexandr Lukašenko porušenie medzinárodných noriem popiera. Prataseviča označil za teroristu. Trvá na tom, že konal v súlade s medzinárodným právom. Európe pohrozil, že pustí na Západ migrantov a drogy. Moderuje: Martin Rajec. Diskusiu Z prvej ruky pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Státy Evropské unie odsoudily vynucené přistání letadla společnosti Ryanair v běloruském Minsku za asistence stíhačky jako akt terorismu. K incidentu došlo pod falešnou záminkou údajné bomby na palubě. Skutečným důvodem však bylo zatčení protirežimního novináře Ramana Prataseviče.

Proč zaútočil Lukašenko na mladíka bez politických aspirací? EU si nenechá líbit chování Minsku – a potažmo i Moskvy. Poučení z kryptoměnového vývoje. Francie otevřela kulturu publiku. 600 íránských prezidentů zahájilo kampaň. Ranní glosa Ivana Hoffmana.

Podle bývalého náčelníka Generálního štábu Armády ČR Petra Pavla bylo vynucené přistání civilního letadla v Minsku, po němž běloruské úřadu zatkly novináře a opozičního aktivistu Ramana Prataseviče, aktem vzdušného pirátství. Řekl to v odpoledním vysílání Rádia Z. „Počínání prezidenta Alexandra Lukašenka je naprosto nepřijatelné a jednoznačné odsouzení ukazuje, že to vidí všichni stejně,“ řekl Pavel. Nejúčinnějším postupem vůči Bělorusku by podle něj byly cílené sankce na konkrétní osoby, a to nejen na politiky, ale i představitele byznysu. Moderátorka Romana Navarová se ptala také na projekt revize krizového řízení státu, který Pavel představil spolu s experty na bezpečnostní a krizové řízení. 

Světové deníky komentují nedělní vynucené přistání letadla v Bělorusku. Tamní úřady totiž donutily přistát letadlo, které letělo z Řecka do Litvy na letišti v Minsku. Důvodem manévru byl novinář a opoziční aktivista Raman Pratasevič na palubě. Úřady zatkly i jeho přítelkyni Sofii Sapegu. Evropská unie akci odsoudila a vyzývá evropské přepravce, aby přes Bělorusko nelétali. Na Bělorusko chce uvalit i nové sankce.

Večina slovenskih statističnih regij je zelenih, tako smo tik pod mejo za prehod iz rumene v zeleno fazo epidemije, ki bi lahko omogočila dodatne sprostitve omejitev - a kot poudarjajo pristojni, za številne dejavnosti ostaja pogoj PCT - torej dokazilo o prebolelosti, cepljenju ali negativnem izvidu testa. Epidemije še ni konec, zato je nujno vztrajati pri samozaščitnih ukrepih. Ostale teme: - Unija bo po incidentu v Minsku dodatno kaznovala Belorusijo - V zdravstvenem domu v Celju so ostali brez izvajalca ortodontije. - Pred gledalci na odru ljubljanske Drame "Mati" in njen sin, utopist

Minister pôdohospodárstva Ján Mičovský končí a demisiu podá v pondelok. Deje sa to len niekoľko dní po tom, ako polícia zatkla šéfku Slovenského pozemkového fondu a Mičovského nominantku Gabrielu Bartošovú. Aký bol Mičovský minister a o čom vypovedá jeho nominácia Bartošovej? Rozprávali sme sa so šéfkou nadácie Zastavme korupciu Zuzanou Petkovou. Bieloruského novinára, bývalého šéfredaktora opozičného spravodajského kanálu Nexta, Ramana Prataseviča v nedeľu zadržali bieloruského bezpečnostného zložky po nútenom pristáti lietadla v Minsku. Reaguje na to aj EÚ – lídri hovoria o nových sankciách pre Bielorusko, ktoré sa majú dotknúť aj leteckej dopravy. Čo to bude znamenať pre Bielorusov, ktorí náhle budú potrebovať opustiť krajinu, ale aj pre Európanov? Kto je vlastne zadržaný novinár Pratasevič a o čo môže ísť Alexandrovi Lukašenkovi? V podcaste všetko vysvetlí novinárka Stanislava Harkotová. Moderuje Denisa Hopková.

Vynucené přistání letadla společnosti Ryanair v běloruském Minsku označili evropští politici za únos, americké ministerstvo zahraničí mluví o šokujícím činu. Na palubě byl běloruský novinář Raman Protasevič, kterého na letišti ihned zatkli. „Režim to dělá, protože může. Chce přežít za každou cenu,“ komentuje novinář Hospodářských novin Ondřej Soukup.

Minister pôdohospodárstva Ján Mičovský končí a demisiu podá v pondelok. Deje sa to len niekoľko dní po tom, ako polícia zatkla šéfku Slovenského pozemkového fondu a Mičovského nominantku Gabrielu Bartošovú. Aký bol Mičovský minister a o čom vypovedá jeho nominácia Bartošovej? Rozprávali sme sa so šéfkou nadácie Zastavme korupciu Zuzanou Petkovou. Bieloruského novinára, bývalého šéfredaktora opozičného spravodajského kanálu Nexta Ramana Prataseviča v nedeľu zadržali bieloruského bezpečnostného zložky po nútenom pristáti lietadla v Minsku. Reaguje na to aj EÚ - lídri sa zhodli na nových sankciách pre Bielorusko, ktoré  sa majú dotknúť aj leteckej dopravy. Čo to bude znamenať pre Bielorusov, ktorí náhle budú potrebovať opustiť krajinu, ale aj pre Európanov? Kto je vlastne zadržaný novinár Pratasevič a o čo môže ísť Alexandrovi Lukašenkovi? V podcaste všetko vysvetlí novinárka Stanislava Harkotová. Moderuje Denisa Hopková.

Světové pořádky se mění nejvíce za posledních 150 let, řekl před čtyřmi lety šéf organizace Člověk v tísni Šimon Pánek. Teď ještě přidává: „Svět je opravdu jiný, je multipolární a dějí se takové věci, které by nás dřív nenapadly. Že při mezinárodním letu mezi dvěma státy Unie donutí Lukašenko s pomocí stíhačky přistát letadlo v Minsku, aby zatkl svého kritika novináře,“ konstatuje.

Běloruského novináře a opozičního aktivistu Ramana Prateseviče v neděli zadržely úřady na minském letišti, napsal kanál Nexta. Pratesević seděl na palubě letounu, který směřoval z Atén do Vilniusu. Letadlo společnosti Ryanair ale úřady přinutily přistát v Minsku za doprovodu armádního stroje. To vše proto, aby mohly novináře a kritika vlády prezidenta Alexandra Lukašenka zatknout.

Let FR4978, který v neděli mířil z Atén do litevského Vilniusu, měl přistát hodinu po poledni. Nedaleko před cílem ale prudce změnil směr na východ a ve 13:15 místního času dosedl v běloruské metropoli Minsku. K civilnímu letadlu společnosti Ryanair vyslalo běloruské letectvo stíhačku MiG-21, a piloti tak zřejmě neměli příliš na výběr, kde nouzové přistání uskuteční. Příkaz podepsal osobně prezident Alexandr Lukašenko. Na letišti v Minsku pak tamní bezpečnostní složky zadržely zakladatele opozičního kanálu Nexta Ramana Prataseviče. Některé státy označují kroky totalitního Běloruska za akt státního terorismu. Hosty Studia N jsou reportéři Petra Procházková a Michal Tomeš.

Bělorusko donutilo v Minsku přistát civilní letadlo. Odpověď EU. Vracení středoškoláků do lavic a začátek maturit. United Island zpátky na pražských ostrovech.

Datum referenduma o zakonu o vodah in predloga ustavne obtožbe zoper premiera Janeza Janše ter razrešitve predsednika parlamenta Igorja Zorčiča in še kaj. To je nekaj tem, o katerih bo državni zbor predvidoma odločal ta teden na izrednih sejah. Potem ko je prejšnji teden odpadla redna seja, poslanci pa se preštevajo že nekaj časa, namreč težko z zagotovostjo trdimo, kaj se bo na koncu izcimilo. Še nekaj drugih poudarkov oddaje: Po prisilnem pristanku potniškega letala v Minsku se pojavljajo pozivi k prepovedi letenja nad Belorusijo - o incidentu tudi na vrhu Evropske unije. V Izraelu po prekinitvi ognja s Hamasom v ospredju znova poskus oblikovanja nove vlade. Košarkarji Krke so četrtič osvojili državni pokal.

V neděli běloruský diktátor Aljaksandar Lukašenka vykonal akt vzdušného pirátství jménem státu. Přinutil letadlo, které cestovalo z jedné země Evropské unie do druhé země Unie, aby přistálo v Minsku, jen proto, aby mohl unést a zatknout 26letého běloruského novináře Ramana Prataseviče, kterému nyní hrozí trest smrti. Lukašenka se ukázal jako dobrý žák praktik prezidenta teoretika, který dříve vyjádřil svůj názor na vhodné jednání vůči svobodným médiím slovy: „Novinářů je příliš mnoho, je potřeba je likvidovat.“

Bělorusko donutilo v Minsku přistát civilní letadlo. Odpověď EU. Vracení středoškoláků do lavic a začátek maturit. United Island zpátky na pražských ostrovech.

MS v hokeji, které letos hostí hlavní město Lotyšska Riga, se blíží. V době, kdy se svět stále nezbavil strašáka jménem koronavirus, je uspořádání šampionátu velkou výzvou. Turnaj se měl navíc konat i v Bělorusku. Rada IIHF, ale z důvodu obav o bezpečnost všech zúčastněných běloruské metropoli Minsku spolupořadatelství odebrala. Hostem podcastu S hokejkou u stolu je viceprezident Českého hokeje a člen rady IIHF Petr Bříza. Proč by bylo zrušení dalšího MS velkým problémem, jak musela IIHF kompenzovat Bělorusku odebrání pořadatelství? Dostanou se v Rize na zápasy fanoušci a už se dostavěla tréninková hala?

Rozhovor s americkým dirigentem ruského původu, který stojí v čele České filharmonie. Spolupráce Československých filmařů s kolegy z bývalé Jugoslávie. Tajana Mančalová

Do šestého dílu Nad(h)ledu k nám zavítal navrátilec do organizace Bílých Tygrů Ondřej Vitásek, který v posledních třech a půl sezonách vystřídal hned čtyři kluby KHL. Zahrál si mimo jiné i v Číně, což považuje za skvělou zkušenost. Jak vzpomíná na mistrovskou sezonu 2015/16? Nebo co si řekl po tom, kdy byl nominován na světový šampionát do Minsku?

„Mal som šťastie na trénerov aj hráčov, život s hokejom mi rýchlo utiekol“ - spomína na svoju športovú kariéru hokejový tréner Július Šupler, ktorý pred tromi týždňami 70. narodeniny. S hokejom začínal v rodnom Poprade a Liptovskom Mikuláši, a krásne časy zažil na začiatku 70. rokov v Slovane Bratislava. S trénerstvom začal už ako 29-ročný a od roku 1993 viedol prvú slovenskú hokejovú reprezentáciu v novodobej histórii a významne sa podieľal tak na postupe z C do B skupiny a vzápätí do najvyššej kategórie, ako aj na veľmi cennom 6. mieste mladej Slovenskej reprezentácie na zimnej olympiáde v Lillehameri. V zámorí sa mu podarilo vyhrať súťaž WHL s tímom Portlandu a v KHL sa pričinil o úspešné obdobie Dynama Riga, ale pôsobil aj v Minsku, Jaroslavli, Donecku a Slovane. Doma bol trénerom Trenčína, Zvoliena, Slovana, či pražskej Sparty. Viedol hviezdy, ako Miro Šatan či Peter Šťastný a stále k nim mal kamarátsko-otcovský prístup. Aj napriek číslu sa Július Šupler na svoj vek necíti a stále je optimistom a teší sa zo života, o čo sa v relácii rád podelil aj s poslucháčmi NP. Moderuje: Ľudovít Mravec Jakubove. Tolkšou Nočná pyramída pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Rozhovor, interview vedie moderátor, hosť nemusí byť len „celebrita“. Respondent môže byť z najrôznejších oblastí, ako napr. umenie, kultúra, film, veda, šport, technika.

Vakar pasauli aplidoja ziņa, ka Kremļa opozicionārs Aleksejs Navaļnijs ir saindēts ar to pašu militāro indi, ar kuru bija saindēts krievu spiegs Lielbritānijā Sergejs Skripaļs. Kā gan pasaulē, gan pašā Krievijā grasās sadzīvot ar to, ka mērķtiecīgi tiek izmantotas aizliegtās indes, lai izrēķinātos ar valdošās varas pretiniekiem. Arī Baltkrievijas durvīs Krievija arvien drošāk ieliek savu kāju. Pēc pirmo ne'dēļu klusēšanas Kremlis ir paudis nepārprotamu atbalstu Lukašenko, nodrošinot viņa palikšanu pie varas. Bet izskatās, ka paši baltkrievi joprojām nav gatavi padoties, situācija nenorimst un aizturēšanas turpinās. Nedaudz runājam arī par Balkāniem, konkrētāk par Melnkalni. Tur pirmo reizi savas stabilās pozīcijas ir zaudējusi vairāk nekā 30 gadus valdījusī sociālistu partija, kas bija orientēta uz Rietumiem. Savukārt līdzšinējās opozīcijas partijas vēlas ciešākas attiecības ar Krieviju. Nedaudz arī par protestiem, kas nedēļas nogale risinājās vairākas Eiropas pilsētās. Cilvēki protestē pret Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem. Notikumus pasaulē analizē Vidzemes augstskolas lektors, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants Jānis Kapustāns un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Navaļnijs saindēts Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs ir saindēts ar to pašu indi kā savulaik Sergejs Skripaļs Lielbritānijā – viņa organismā atrastas “Novičoka” pēdas. To 2.septembrī pavēstīja Vācijas valdība, atsaucoties uz laboratorijā izdarītajiem secinājumiem. Tas Navaļnija atbalstītājiem un arī starptautiskajai sabiedrībai ir noņēmis jebkādas šaubas par ļaunprātīgu politiķa indēšanu. Un radījis jaunu dilemmu Rietumiem – kā tagad rīkoties? “Novičoks” ir novērtēts kā ķīmiskais ierocis, un tas nozīmē, ka Krievija tādus ne tikai nav iznīcinājusi, bet arī regulāri izmanto pret saviem pretiniekiem. Tajā pašā laikā pasaules sabiedrība ir izrādījusies samērā bezspēcīga vērsties pret šādiem starptautiskiem noziegumiem. Protams, ir atskanējuši asi izteikumi un prasība šo gadījumu rūpīgi izmeklēt. Taču Krievijas reakcija jau šobrīd skaidri demonstrē, ka nekāda īpaša reakcija no Krievijas puses nesekos. Tiesa, ir jautājums, vai šī bija tā reize, kad Krievija tiešām vēlējās, lai indēšana būtu tik acīmredzama. Analītiķi saka, ka patiesībā tā ir bijusi laimīga sagadīšanās, ka Navaļnijs joprojām ir dzīvs. Viņam bija jānosmok lidmašīnā, taču pilots pieņēma drosmīgu lēmumu veikt ārkārtas nosēšanos Omskā. Arī tur dakteri bija snieguši pareizu pirmo nepieciešamo palīdzību, kaut arī nezinot, kas ir noticis. Tiesa, nākamo stundu laikā tika darīts viss, lai opozicionārs netiktu aizvests uz Vāciju, un ārsti jau steidzās skaidrot, ka nekāda inde nav atrasta. Tomēr spiediens bija tik liels, ka mediķi beigās izdeva atļauju pacientu aizvest uz Berlīni. Tas viss liek domāt, ka indētāju sākotnējā vēlme bija opozicionāru novākt tik klusu, cik tas vispār būtu iespējams. Bet, protams, Kremļa vēstījums sabiedrībai ir skaidrs – ja kāds mēģinās veidot nopietnu opozīciju esošajai varai, viņam jārēķinās ar tikpat bēdīgām sekām, kādas nu ir piedzīvojis Aleksejs Navaļnijs. Protesti Baltkrievijā nerimst 30.augustā Minskas ielās jau atkal bija redzami vairāk nekā 100 000 protestētāju. Daudzi no viņiem devās arī uz prezidenta Lukašenko rezidenci, lai apsveiktu valsts vadoni 66. dzimšanas dienā. Sveicēji ielās devās ar plakātiem rokās, kuros bija rakstīts, piemēram, “Baltkrievijā vīrieši vidēji nodzīvo līdz 66 gadiem” un “Čaušesku un Gaddafi sūta svecienus dzimšanas dienā”, kā arī skandējot “Daudz laimes dzimšanas dienā, tu žurka!”. Svētdienas protestos aizturēti vairāk nekā 120 cilvēki, taču tas nav traucējis cilvēkiem iziet ielās arī šonedēļ. 1.septembrī ielās devās studenti. Vairākus desmitus jauniešu aizturēja, atkal aizturēti arī žurnālisti. Vakar virknei no pēdējās dienās aizturētajiem cilvēkiem tiesa piesprieda 5-10 dienu arestu. Paralēli šiem studentu protestiem 1.septembrī notika vairākas būtiskas lietas. Viena no Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padomes līderēm Marija Koļesņikova un nereģistrētā prezidenta amata kandidāta Viktora Babariko štābs paziņojuši par politiskās partijas "Kopā!" veidošanu. Tās galvenais mērķis būs panākt konstitucionālo reformu un uzņemties atbildību par jaunas sabiedrības veidošanu. Tāpat otrdien ANO paziņoja, ka viņu cilvēktiesību eksperti saņēmuši ziņojumus par 450 gadījumiem, kad Baltkrievijā pēdējās nedēļās masu aizturēšanu gaitā notikusi ieslodzīto spīdzināšana un necilvēcīga izturēšanās pret ieslodzītajiem. Eksperti informēti par vardarbību pret sievietēm un bērniem, seksuālu izmantošanu un izvarošanu ar gumijas stekiem. Savukārt, trešdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija stingri atbildēs uz mēģinājumiem saraut tās ciešo saikni ar Baltkrieviju. Tikmēr Baltkrievijas ekonomikai draud vēl viens trieciens- Minsku, kas ir viens no Austrumeiropas tehnoloģiju centriem, draud pamest vairāki IT uzņēmumi. Pēc prezidenta vēlēšanām aptuveni 300 IT uzņēmumu vadītāji draudēja pārcelt savus uzņēmumus uz citām valstīm. Viber vadītājs intervijā Forbes sacīja, ka divi uzņēmuma darbinieki protestu laikā arestēti bez iemesla un vēlāk arī piekauti. Viņš sacīja, ka Viber nevar investēt valstī, kuras iedzīvotāji dzīvo bailēs. Protesti pret ierobežojumiem Pagājušajā nedēļas nogalē vairākās Eiropas valstīs notika plašas protesta akcijas pret ierobežojumiem, kas ieviesti saistībā ar Covid pandēmiju. Ļaudis bija izgājuši ielās gan Londonā, gan Cīrihē, gan Berlīnē. Pēdējā piesaistīja visplašāko uzmanību, jo tur bija sanākuši gandrīz 40 tūkstoš cilvēku, divtik vairāk nekā iepriekšējā reizē augusta sākumā. Vēl nedēļas vidū Berlīnes varasiestādes aizliedza demonstrāciju, paužot bažas par inficēšanās riskiem, tomēr pēdējā vakarā tiesa aizliegumu atcēla, ar nosacījumu, ka tiek ievērota sociālā distancēšanās vismaz pusotra metra attālumā. Kā jau bija gaidīts, protestētāji nekādus piesardzības pasākumus neievēroja, un visbeidzot policija protestus izdzenāja. Taču, pūļa spārnoti, daļa protestētāju centās ielauzties Reihstāgā, un tikai ar grūtībām izdevās apturēt Reihstāga ieņemšanu. Kaut arī neapmierinātības pamatā ir cīņa pret Covid-19, analītiķi skaidro, ka pandēmija ir kļuvusi par konsolidējošu elementu dažāda veida neapmierinātībai, lielā skaitā pulcējot gan sazvērestības teoriju piekritējus un vakcinācijas pretiniekus, gan labējos un kreisos radikāļus. Ņemot vērā to, ka infekcija atkal izplatās arvien straujāk, Berlīnes varasiestādes ir nolēmušas, ka turpmāk demonstrācijās ar vairāk nekā 100 cilvēku piedalīšanos būs obligāta masku valkāšana. Izņēmumi būs noteikti vienīgi autobraucēju un velosipēdistu akcijām. Līdz šim maskas Berlīnē bija obligātas vienīgi sabiedriskajā transportā un veikalos, kā arī skolēniem skolās. Jauni laiki Melnkalnē Melnkalnē, kas savulaik bija daļa no kādreizējās Dienvidslāvijas, 30.augustā notika parlamenta vēlēšanās. Pirms vēlēšanām aptaujas rādīja, ka šoreiz cīņa būs sīva, un neviena no partijām neiegūs absolūto vairākumu. 30 gadus Melnkalnē pie varas ir bijuši sociālisti, un līdz šim viņi bija baudījuši lielu vēlētāju atbalstu, tomēr šogad viss ir citādi. Pastāv liela iespēja, ka sociālisti vispār var zaudēt varu. Viņiem izdevies iegūt vien vairāk nekā trešdaļu balsu. Tā joprojām ir lielākā partija parlamentā, taču gadījumā, ja opozīcijā esošās partijas apvienotos, tām var izdoties gāzt sociālistu nemainīgo valdīšanu. Valstī, kur šī partija nekad nav zaudējusi, tās ir milzīgas pārmaiņas Trīs lielākās opozīcijas partijas kopā kontrolēs 41 no 81 vietas parlamentā. Tas, savukārt, nozīmē intensīvas un saspringtas koalīcijas sarunas. Ir gan jāņem vērā arī tas, ka prezidents Džukanovičs pārstāv sociālistu partiju, un viņš būs tas, kurš izraudzīsies, kuram pirmajam uzticēt jaunās valdības veidošanu. Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ sociālistiem šīs vēlēšanas izrādījušās tik bīstamas, ir strīds ar serbu pareizticīgo baznīcu. Pagājušā gada decembrī Melnkalnē tika pieņemts pretrunīgi vērtēts likums par reliģisko brīvību. Likums satur normas, kas var novest pie daudzu baznīcai piederošo klosteru nacionalizācijas. Lai gan Melnkalne ir izstājusies no savienības ar Serbiju, trešdaļa Melnkalnes iedzīvotāju identificējas kā serbi, un pareizticīgie ir lielākā reliģiskā konfesija Melnkalnē. Līdzšinējā sociālistu valdība savukārt bijusi prorietumnieciska. Jāpiebilst, ka Melnkalne nesen iestājās NATO un ir arī ceļā uz Eiropas savienību.    

Ludmila Plátová, česká pracovnice Arcidiecézní charity Minsk a spolupracovnice Diecézní charity České Budějovice.

V dnešní epizodě Studia N vás po delší době necháme nahlédnout do zákulisí novinářské práce. Deník N sledoval překotné dění přímo v Bělorusku. Kvůli bezpečnosti jsme to ale do této chvíle nemohli veřejně říct. Proč? A co jsme viděli na vlastní oči? Reportérka Petra Procházková se hlásí z letiště v Minsku.

Dnešní díl Reflektoru bude hodně netradiční. Zaměříme se na novou běloruskou hudbu, která se dotýká tamní situace. Po telefonu se k nám přímo z Minsku připojí hudební promotér a publicista Dmitri Bezkorovainyi.

V ulicích běloruského Minsku se v neděli znovu sešly desítky tisíc lidí, které spojuje odpor k vládě prezidenta Alexandra Lukašenka. Běloruský prezident ale už zřejmě sebral síly a spouští vlastní protiofenzívu.

Běloruské protesty nekončí, naopak. V zemi se poprvé sešla opoziční takzvaná Koordinační rada pro nenásilné převzetí moci. O uvalení sankcí jednali i lídři Unie. Taky se začínají objevovat první snad opravdu reálné výsledky voleb.

Podle neoficiálních odhadů, které cituje britský deník The Guardian, se v Minsku sešlo víc než 100 tisíc lidí, takže jde o největší demonstraci v historii Běloruska.

Bělorusko v těchto dnech píše významné kapitoly své historie. V metropoli Minsku v neděli protestovalo na 200 tisíc lidí proti prezidentovi Lukašenkovi. Jaké mají demonstranti šance uspět? Jak moc je pravděpodobné to, čeho se obávají západní státy, tedy že do situace v zemi zasáhne Putinovo Rusko? Jaký postoj zaujala česká diplomacie a další státy? A co by mohlo nastat v případě, že by se Lukašenkův režim v Bělorusku udržel? Poslechněte si celý Speciál Radiožurnálu a Plusu.

Čtvrtá noc protestů proti výsledkům běloruských voleb a dva mrtví. Poslední obětí je 25letý muž, kterého podle jeho matky drželi hodiny v policejním voze, to ale úřady odmítly. Podle bývalého politického aktivisty a běloruského exulanta Vladislava Jandjuka vyšli ve čtvrteční ráno do ulic i lékaři z nemocnice v Minsku.

„Očekujemo da se Srbija ponaša u skladu sa obavezama koje je preuzela”, izjavio portparol EU povodom navoda da je Srbija od Kine pribavila vojnu opremu. Škole danas dobijaju uputstva o budućem radu, najavio ministar prosvete Šarčević. Neredi u Minsku treću noć za redom. Šefovi diplomatije EU zakazali sastanak povodom dešavanja u Belorusiji

Hostia: Tomáš Vlach (novinár a spolupracovník Českého rozhlasu) a Juraj Marušiak (Ústav politických vied SAV). Tisíce zadržaných ľudí, zranení aj mŕtvi - taký je výsledok násilne potlačených protestov v Bielorusku proti výsledkom prezidentských volieb, ktoré znovu vyhral Aleksander Lukašenko. Opozícia žiada jeho rezignáciu a slobodné voľby. O aktuálnom dianí v uliciach Minsku hovorí novinár, spolupracovník Českého rozhlasu Tomáš Vlach. „Je rozdiel, keď sa k skutočným 60 percentám získaným vo voľbách pridá ďalších 20, alebo ku skutočným 30 priráta ďalších 50.“ Na margo Bieloruska to povedala Marya Hushchaz Medzinárodného inštitútu pre mier vo Viedni. Ako je možné, že hoci okrem 1. víťazstva Alexandra Lukašenka v roku 1994 boli jeho všetky ďalšie výsledky z pohľadu kritikov nafúknuté a ľudia opakovane protestovali, dodnes sa drží pri moci? Odpovedá Juraj Marušiak z Ústavu politických vied SAV. Moderuje: Marta Jančkárová. Diskusiu K veci pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Pērciet  „Varoņa” galošas un botes,  jo viņas ir stipras un elegantas! Apavi, skaļruņi, plates, radioaparāti, šokolāde, zobu pasta, sejas krēmi un siļķes – tā ir daļa no reklāmas, kas tika drukāta radiofona programmā starpkaru Latvijā. Reklāma un sludinājumi gan pirms 90 gadiem, gan pagājušā  gadsimta nogalē - par to runājam šajā raidījumā. Reklāmas pirmsākumi radiofonā Pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā, kad daudzviet pasaulē radio sāka darboties kā tehnoloģiski jauns izklaides un informācijas veids, radioiekārtu ražotāji un tirgotāji galvenokārt reklamēja pašus radio aparātus, lai veicinātu  to pārdošanu, piemēram, ASV komerciālās radiostacijas tajā laikā tika uzskatītas par  labu  ieguldījumu, lai vilinātu  pircējus mājsaimniecībās iegādāties radioaparātus. Pirmā oficiālā reklāma esot izskanējusi Ņujorkā raidstacijā WEAF, kad raidstacijas īpašnieki – Amerikāņu Telefona un  telegrāfa kompānija,  1922. gada sākumā piedāvāja uzņēmumiem iespēju parādīties savā radiostacijā apmaiņā pret maksu 50 USD. Pirmais uzņēmums, kas  to izmantoja, bija  Ņujorkas Kvīnsboro korporācija, kas reklamēja nekustamos īpašumus. Kad un kāda  reklāma pirmo reizi ir izskanējusi toreizējā Rīgas radiofonā, nav zināms, jo radiofons tika izveidots kā valsts monopols, kura finansēšanas modelis bija abo­nentmaksas. Mantojumā ir palikušas Rīgas Ra­di­­o­fona dru­kātās nedēļas raidījumu programmas, ko abonenti saņēma par velti un tajās arī varam lūkot reklāmas un sludinājumus, kas ataino tā laika tirgzinības vidi  gan  kulturālā  gan sociālā kontekstā. Stādam jums priekšā mūsu jauno  RADIO-APARĀTU Rīgas Radiofona un stiprāko ārzemju staciju uztveršanai. Tas ir brīnuma aparāts ar vienkāršu ārējo izskatu, bet ar ļoti lielu darba spēju. Viņa speciālā šēma dod tam ļoti labu selektivitāti un par stipru skaļruņa uztveršanu galvo  PHILIPS- PENTODE 443, kuŗa katra radio draugam pazīstama kā brīnums radiotechnikā. Šādas reklāmas tika drukātas radio programmā 1930. gadā un vēl vairākus gadus pēc tam, kad jaunais runājošais medijs jau bija pazīstams visā Latvijā – tātad tolaik reklāma neskanēja radio, bet gan presē un mudināja ļaudis iegādāties  minētos aprātus, par to arī izvaicāju  Latvijas Radio  bibliotekāri un arhivāri Sarmu Indzeri. Tā kā radio tolaik ir jauna un moderna ierīce, tad svarīgi ir šo preci reklamēt kā kārtīgai ģimenei vajadzīgu priekšmetu, kā 2010. gadā savā pētījumā par reklāmu presē starpkaru Latvijā rakstīja tagadējā Latvijas muzeju  biedrības  pārstāve Anna Balandina. „…pozicionētas kā labākas dzīves garants, modernās tehniskās ierīces nereti tiek reklamētas, izmantojot tradicionālas vērtības. Piemēram, 1935. gadā “Atpūtā” publicētā radio aparātu veikala Pēteris Bērziņš reklāma attēlo pāri, kurš bauda jaunā radio skanējumu. Reklāmas teksts vēsta: “Labs radio uztvērējs nepieciešams katrā ģimenē”.” Ko tad tolaik reklamēja iknedēļas  drukātajā  Radiofona programmā? „Nost… ar galvas telefona mokām! DAKITRON  dod  vislētāko skaļruņa  uztveršanu bez antenas, bez dārgām anodbaterijām, bez skābes akumulatoriem un palīdz jums un Jūsu viesiem ar dziesmām un dejas mūziku jautri pakavēt laiku.”  "Vislabākā tīrīšanas spēja – tādēļ spīdoši  balti zobi  un pilnīga nekaitība –vajadzētu  Jūs pārliecināt  izvēlēties NIVEA zobu pastu. Viņas  maigā, brīnišķi  aromātiskā garša, ilgstošs svaigums, kuŗu viņa  atstāj mutē un zemā cena- 75 santīmi  par patiešām lielu tūbu ir tāļākas priekšrocības, kuŗas  Jūs vienīgi atrodat NIVEA  ZOBU PASTĀ." Turpinot  šķirstīt Radiofona programmu, kas tika laista klajā pagājušā gadsimta  30. gados, redzam, ka tolaik par  cigarešu kaitīgumu  vēl tik plaši nerunāja un nikotīnu saturoši produkti tik reklamēti  katrā  izdevumā. Tikpat  regulāri katra radio programmas izdevumā tiek reklamēti Askova liķieru fabrikas izstrādājumi. Ar tādu pašu regularitāti  katrā Radiofona  numurā tiek reklamētas saldumu lielražotāja Gēgingera šokolādes  konfektes. No pašmāju ražotājiem kā ilggadīgs reklāmdevējs ir jāmin Arnolda Sērensena zivju konservi (tagad zinām kā zivju fabriku „Kaija”) – „sudraba siļķes „Vīkends” - atkal pārdošanā. Sargaties no pakaļdarinājumiem!"- tāda neliela reklāma lapas apakšpusē rotāja radiofona un vēlāk  „Hallo Latvija” izdevumus. Līdzās lielu kompāniju  reklāmām bagātīgi arī tika publicēti privātsludinājumi, kurus tolaik pieņēma Radiofona abonentu kantoris un kā tiek rakstīts presē - visas sludinājumu aģentūras. Lēciens uz mūsdienām Pārlecam pāri kara gadiem un padomju laikiem, kad tāds jēdziens kā reklāma bija aizmirsts un tikai 70. un 80. gados  retumis žurnālos vai televīzijā sāka parādīties vārgi asni šai industrijai, un nonākam  pagājušā gadsimta 90 gadu pašā sākumā. Radio sāk skanēt pirmais komerciālais raidījums – apsveikumu koncerts „Vienīgi Jums”. Kā atceras ilggadīga  Radio reklāmas daļas redaktore Vaira Ribule, viņu 1989. gadā ziņu dienesta vadītājs Mihails Levins nosūtīja pieredzes apmaiņa uz Minsku, kur jau šāds raidījums skanēja Baltkrievijas galvaspilsētas radio ēterā. Mūsu radio tas skanēja no 1990. Līdz 2005 gadam, cilvēki nāca uz radio kur agrāk pie ieejas  atradās sludinājumu pieņemšanas  daļa,  un tur, iemaksājot naudu,  uzrakstīja ko un ar kādiem vārdiem vēlas sveikt, tad studijā Dzintris Kolāts un Sandra Glāzupa piektdienu, sestdienu un svētdienu vakaros lasīja šos apsveikumus un pārraidīja izvēlētas dziesmas. Vaira Ribule atceras, ka skaņdarbu „Es dziedāšu par tevi, Tēvu zeme” parasti vienā  koncertā pieprasīja vismaz seši  klausītāji. Protams, dziesma tika atskaņota vienu reizi, bet  tika nolasīts, kam un kas un kādiem vārdiem šo muzikālo  apsveikumu sūta. Sākumā radio izskanēja vienīgi sludinājumi, ko ēterā nolasīja diktori. Vaira Ribule min, ka pārsvarā tie bija kultūras pasākumi, informēja par teātru izrādēm un koncertiem, bet līdztekus tam arī sāka parādīties pirmās audio reklāmas, kuru veidošanā roku pielika  komponists, skaņu režisors un tagadējais Latvijas Radio mūzikas redaktors Ģirts Bišs.

Prezidentas neskirs premjero patarėjo Luko Savicko ūkio ir inovacijų ministru. Prezidentas su švietimo bendruomene ir politikais ieško kaip pasiekti nacionalinį susitarimą dėl švietimo. Savo projektą siūlo ir vyriausybė. Naujasis Jungtinių Valstijų ambasadorius Lietuvoje sako, kad Vašingtonas mato galimybių santykių atšilimui su Minsku. Tuo metu Aleksandras Lukašenka praneša, kad steigia naują valstybinę televiziją, kuri prilygs BBC standartams.Popiežius Pranciškus atmetė siūlymą, leisti būti kunigais ir vedusiems vyrams. Šį vakarą operos ir baleto teatre -  LOŠĖJO premjera su Asmik Grigorian. Vedėjas Deividas Jursevičius.  

Viss sliktais kaut kad beidzas! Rīga pret Minsku pārtraukusi astoņu zaudējumu sēriju. Hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš izsaka savas domas par to, cik liels ir “Dinamo” vadības pacietības mērs attiecībā uz galveno treneri, kā arī analizē neveiksmju iemeslus un izceļ komandas pozitīvos piemērus.

Prezidento G.Nausėdos siekis aktyviau megzti santykius su Baltarusija įžiebė Lietuvoje diskusiją ar A.Lukašenkos režimas turi dar bent dalį savarankiškumo? Ar verta Lietuvai stengtis atšildyti santykius su kaimynu Rytuose? Laidoje dalyvauja užsienio reikalų ministras Linas Linkevičius ir Vilniaus politikos analizės instituto analitikas Marius Laurinavičius.

Evropska podprvakinja v karateju Tjaša Ristič! Gorenjko, ki premika mejnike slovenskih nastopov na mednarodnih tekmovanjih, je za karate navdušil njen oče. S Tjašo Ristič, ki je močan slovenski adut za kolajno na evropskih igrah v Minsku, se bo v sredo od devetih do desetih zvečer na pogovarjal Marko Polak.

Vedúci výpravy Slovenskej republiky na EH v Minsku približuje detaily týkajúce sa blížiaceho sa podujatia a našej výpravy. FOTO TASR - Pavol Zachar

Jau otro gadu pēc kārtas Rīga aizvadīs spēli zem klajas debess pret Minsku. Viena būtiska atšķirība. Jā pērn par “play-off” cīnījās Baltkrievijas klubs, tad šogad visas cerības ielekt vilcienā ir rīdziniekiem. Lai palielinātu izredzes, svarīgi rīt paņemt divus punktus. Eksperts Jānis Celmiņš domā, ka uz mazā laukuma priekšrocības varētu būt tieši mūsējiem.

Aleš Komelj, vaterpolski trener, ki je po dolgih letih kakšno od slovenskih reprezentanc odpeljal na veliko tekmovanje. Z vaterpolisti do 19 let je na evropskem prvenstvu v Minsku osvojil 15-to mesto. Prav tako pa je zaslužen, da se je naslov državnih prvakov po štirih letih vrnil v Kranj. Z njim se bo pogovarjal Tomaž Langerholz.

Nova sezona - stare priče. Srpski klubovi krenuli su u borbu za Evropu, neki su i dalje u igri, a drugi su se već vratili 'kući'. Najpre je vicešampion države Partizan eliminisan posle dvomeča bez golova na penale od poljskog Zaglembja, dok je Čukarički svoje učešće u Ligi Evrope završio porazom od mađarskog Videotona. S druge strane, šampion Crvena zvezda krenuo je promenjivom igrom ka Ligi šampiona izbacivši Valetu, pre nego što je izborio dobrih 2:2 u susretu sa Ludogorecom u Razgradu. U javnosti se stvorila slika da prvak Bugarske nema previše šansi u grotlu Marakane pred 50.000 gledalaca. Međutim, ponovo se dogodilo isto - crveno-beli su poveli, ali su gosti pokazali da su kvalitetniji tim i došli do rezultata kojih ih vodi pred vrata Lige šampiona, dok Zvezdu čeka izuzetno težak žreb u plej-ofu Lige Evrope. Na kraju, čast srpskog fudbala braniće i Vojvodina, koja posle 1:1 u Novom Sadu mora da postigne gol protiv Dinama u Minsku kako bi ponovila uspeh iz prošle sezone. O svemu onome što se događalo i što nas očekuje u novom izadnju emisije Sa terena za vas su govorili novinar portala B92 Sport Nemanja Đorđević i urednik sportskog sektora naše kuće Miloš Šaranović.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par Krievijas tuvākajiem kaimiņiem, kas ar vislielākajām bažām uzlūko Vladimira Putina varas izgājienus gan pret saviem kaimiņiem, gan citur pasaulē. Kādas alianses un garantijas esošajā ģeopolitiskajā situācijā meklē un veido jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko? Viesis studijā: Austrumeiropas politikas pētījumu centra priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Rubrikā "Viedokļi": Tuvojas ziema, un bēgļu krīze turpinās. Vācijā politiskajā līmenī sāk apstrīdēt Angelas Merkeles atvērtības politiku. Ir pat parādījušies ierosinājumi uzcelt žogu pie Vācijas dienvidu robežas. Daži šo žogu jau nodēvējuši par jaunu "Berlīnes mūri”. Vācija ir kļuvusi par galveno galamērķi migrantiem, kuri bēg no kara un nabadzības, lielā mērā pateicoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles tā dēvētajai atvērtības politikai. Pateicoties tai – ne tikai bēgļi var rast patvērumu, tāpat tiek nodrošināta paātrināta patvēruma pieprasījumu izskatīšana bēgļiem no Sīrijas un Irākas, kā arī atvēlēti seši miljardi dolāru, lai viņus pabarotu un izguldītu. Sākotnēji vietējie iedzīvotāji Vācijā teju vai aplaudēja, kad pirmie vilcieni ar bēgļiem sāka ierasties, taču, tuvojoties ziemai un bēgļu skaitam pieaugot, pat tie, kuri iepriekš atbalstīja Merkeles politiku, ir sākuši uztraukties, vai Vācija ar pieaugošo krīzi vispār tiks galā. Jaunākā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairāk nekā puse vāciešu uzskata, ka Vācijā jau tagad ir pārāk daudz bēgļu un tikai katrs trešais cilvēks atbalsta Merkeles bēgļu politiku. Reaģējot uz savas popularitātes krišanos Merkele ir solījusi izskaust ekonomisko migrāciju – plānots izveidot tranzītcentrus, kuriem būtu tiesības nekavējoties deportēt jebkuru imigrantu, kurš būs nācis no valstīm, kuru politiskā situācija neapdraud viņu dzīvības. Pie viena galda ar “Eiropas pēdējo diktatoru” Baltkrievija ir viena no tām Austrumu partnerības valstīm, ar kuru Eiropas Savienībai (ES) ir bijušas visai sarežģītas attiecības un joprojām abu starpā ir vairāki grūti šķetināmi mezglpunkti. Tomēr pamazām situācija mainās. ES gan ir apņēmusies turpināt pret Baltkrieviju īstenot kritiskas iesaistīšanās politiku. Abu pušu nesenā abpusējā tuvināšanās ir pamudinājusi ES atvieglināt pret Baltkrieviju piemērotās sankcijas – aktīvu iesaldēšanu, ieceļošanas aizliegumus un tirdzniecības un finansiālos ierobežojumus. Pašlaik 201 fiziskajai personai un 18 juridiskajām personām no Baltkrievijas ir noteikti ES ierobežojošie pasākumi, kas būs spēkā līdz šā gada 31. oktobrim. Tomēr ES uzskata, ka sankciju pilnīga atcelšana nav pamatota, ņemot vērā slikto cilvēktiesību stāvokli un ar prezidenta vēlēšanām saistītās problēmas Baltkrievijā. Eiropas Politikas centra Ģeopolitikas un ārpolitikas analītiķe Briselē Amanda Pola vēl iepriekš skaidroja, ka izolācija un sankcijas pret Baltkrieviju nav devusi gaidītos rezultātus un ka ES nevar sodīt tikai Baltkrieviju, piemēram, par cilvēktiesību pārkāpšanu, jo citas Austrumu partnerības valstis nav rīkojušās labāk. A. Pola uzskata, ka attiecībā pret Baltkrieviju neder sankcijās bāzēta pieeja. Amanda Pola tāpat ka daudzi citi eksperti uzskata, ka “Kremļa cilvēks” – Vladimirs Putins ir vairāk nekā apmierināts ar saspīlētajām attiecībām starp ES un tās Austrumu kaimiņvalstīm, kuras, savukārt, pēc Maskavas uzskata – pieder pie tās ietekmes zonas. Politikas prognozēšanas un analīzes centra prezidents politologs no Baltkrievijas Pāvels Usovs intervijā Polijas radio pieļauj, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vēlētos būt vairāk iesaistīts “Eiropas klubiņā” un biežāk doties vizītēs, taču baidās “kaitināt Maskavu ar šādiem apmeklējumiem, jo viņš saprot, ka, ja radīsies konflikts ar Krieviju par politiskiem, ekonomiskiem vai ģeopolitiskiem aspektiem, ES nepalīdzēs Baltkrievijai nekādā veidā”. Lai arī piesardzīgus, tomēr Baltkrievija, sper soļus no savas puses pretim ES. To apliecināja jau vasarā notikušās oficiālās un neoficiālas vairāku pušu apspriedes pie kopīga galda. Piemēram, vasaras vidū par kaimiņpolitiku un paplašināšanos atbildīgais Eiropas komisārs Johannes Hāns Baltkrievijas galvaspilsētā ieradās kopā ar otru komisāri Karmenu Velu, kura savukārt atbildīga par vidi un zivsaimniecību. Pie viena galda Minskā sēdās arī citu Austrumu partnerības valstu pārstāvji, par vidi atbildīgie ministri – no Azerbaidžānas, Moldovas, Gruzijas un citām, kopā sešām valstīm. Baltkrievija izpelnījusies komplimentus no Eiropas Komisijas puses par kvalitatīvo sarunu pasākuma gaitu Minskā vasarā, tomēr vienlaikus Briseles un Minskas attiecības joprojām saglabājas sarežģītas, jo politisko nesaskaņu dēļ un neatbalstot veidu, kādā Aleksandrs Lukašenko atkārtoti ieņēma varas krēslu, Brisele jau teju desmit gadu ir iesaldējusi sadarbības līgumu ar Minsku, kā arī liegusi iebraukšanu teritorijā virknei Baltkrievijas politiķu, arī pašu “Eiropas pēdējo diktatoru” ieskaitot.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par projektu „Rail Baltica”. Precīzāk - par to, kāpēc projekts tik ilgi un grūti nācis, kāpēc Eiropas Savienībai un Latvijai tas ir būtisks un kas papildus sliežu ceļa platumam mainīsies. Viesi studijā: Satiksmes ministrijas „Rail Baltica” Eiropas sliežu platuma izpētes projekta koordinators Kaspars Vingris un Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits. Atskatā par aizgājušo nedēļu: NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs viesojās Rīgā, Spānijas parlaments atbalstīja Palestīnas valsts izveidošanu. Ar vilcienu no Tallinas līdz Parīzei, nepiestājot Salacgrīvā Ideja, ka no Baltijas varētu ar vilcienu aizbraukt līdz Berlīnei vai Parīzei, ir salda un melanholiska atmiņa no pirmskara laikiem. Vilciena skaņas var maigi ieaijāt, ceļā no Ziemeļeiropas līdz pat pašai Venēcijai. „Rail Baltica” ir projekts, kas šo nostaļģiju plāno atgriezt ikdienā. Lielas investīcijas, paredzams straujš nodarbinātības pieaugums un augstāka iedzīvotāju mobilitāte, tas viss it kā atbilst Eiropas vērtībām un mērķiem. Arī bijušais Eiropas Savienības komisārs transporta jautājumos Sīms Kalass vēl iepriekšējās komisijas laikā apstiprināja, „Rail Baltica” ir integrācijas projekts ar tālejošiem mērķiem. „”Rail Baltica” projekts ir svarīgākā daļa no plašākas attīstības vīzijas visam reģionam, kas ietver arī sadarbību austrumu virzienā aiz Eiropas Savienības robežām. Bet te arī svarīgi uzsvērt, projekts paredz lielākoties dalībvalstu iesaistīšanos, ne Eiropas institūciju. Igaunija, Latvija, Lietuva un Somija ar Poliju, kuras arī ir ieinteresētas, tā ir daļa pat no Baltijas un Adrijas jūras koridora. Ja kāda no iesaistītajām valstīm nolemj nesadarboties, tad projekts apstājas,” norādījis Sīms Kalass. Šobrīd Eiropas mērogā komisāru portfeļi jau ir mainījušies un par šo nozari atbildību uzņēmusies slovēniete Violeta Bulca. Viņai vēl priekšā straujš iepazīšanās process ar lietu kārtību transporta jomā, taču viena no lietām, kas paliks nemainīga, attieksies uz finansējuma sadalīšanu. Ja dalībvalstis minstināsies pārāk ilgi, naudu projektam atņems. „Es centīšos pieturēties pie koncepcijas, kas jau ir zināma un to mēdz saukt par „izlieto vai pazaudē”. Uzskatu, ka šī ir svarīga nostāja, un paskaidrošu kāpēc. Es biju Slovēnijas ministre un arī viceprezidente un saskāros ar Eiropas Savienības fondu izlietošanu dalībvalstu līmenī. Dažādu iemeslu dēļ, ļoti lieli un svarīgi projekti netika realizēti nepareizas vadības dēļ. Kā mēs varam cerēt uz labāku Eiropu, ja vitāli svarīgi projekti buksē? Tāpēc  uzskatu, stratēģija „izlieto vai pazaudē” naudu ir laba, tā stimulē censties vairāk,” bilst Violeta Bulca. „Rail Baltica” projekta realizācijai jau ir nodibināts visu Baltijas valstu kopuzņēmums a/s „RB Rail”. Tas strādās gan pie mārketinga, gan arī pie tehniskajām projekta lietām, piemēram, projektēšanas un būvniecības. Uzņēmumā vienlīdz lielā apmērā ir pārstāvēti visu Baltijas valstu pārstāvji, lai projektu arī realizētu visiem pieņemamā veidā. „Skaidrs, ka lielākais ieguvums ir pilsoņu mobilitāte, kravu pārvadājumi, nākotnē, ļoti utopiska ideja gan, tomēr, savienot Baltiju ar Minsku un Kijevu, tātad piesaistīt Melnās jūras kravas. Protams, attīstīts dzelzceļš ir arī valsts nacionālās drošības jautājums. Ja šos faktorus saskaitīt, skaidrs, ka projekts ir izdevīgs. Papildus, ātrs dzelzceļš ir konkurents aviācijai un šobrīd investori atzīst, ka Lietuvai šajā jomā ir neatbilstoši sasniegumi, par ieguvumiem plašāk stāsta Lietuvas satiksmes ministrs Rimantas Sinkēvičus: Bet Latvijas pašvaldības ir sākušas interesēties par projekta otro kārtu, kurā sāksies jaunās dzelzceļa līnijas ietekmes uz vidi vērtējums. Satraukumu paudušas Mārupe un Babīte, bet reģionālo pārvadājumu atzari ļoti svarīgi ir visām pašvaldībām, caur kurām „Rail Baltica” virzīsies. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzskata, ka šobrīd pašvaldībām ir iespēja paust savas vēlmes. „Pirmais posms jeb mugurkauls ir uzzīmēts. Protams, mūs interesē, pie iespējas, ja tie būs reģionālie pārvadājumi, lai šī satiksme būtu ļoti ērta ar nokļūšanu Rīgas centrā. Šobrīd ir darba grupa, kas ar pašvaldībām strādā. Tie ir konsultanti un ministriju pārstāvji, kas ar mums runā, šobrīd ir tas laiks, kad pašvaldības tiek uzklausītas. (..) Šobrīd tiek veikta tehniskā un ekonomiskā izpēte pašai līnijai kā tādai, bet mūs interesē, kas varētu notikt nākotnē ap šo līniju apkārt,” skaidro Dagnis Straubergs Šobrīd „Rail Baltica” projekts pamazām nonāk tajā fāzē, kad lemšana jau ir pašu rokās. Ja Eiropas Komisija jauki to nosauca par pašu dalībvalstu projektu, tad tieši pašvaldības būtu tās, kurām „Rail Baltica” nestu vislielāko labumu. Taču ne vienmēr alternatīva dzelzceļa līnija nāk par labu tādām pašvaldībām, kā Salacgrīva. Ja „Rail Baltica” reģionālais atzars neieies novada centrā, tad par pilsētu pamazām sāks aizmirst. Igaunijas Institūta pētnieks Erki Terks uzskata, ka agrāk vai vēlāk autotransports tāpat samazināsies. Pieaugošās vides prasības un izmaksas liks pāriet uz ekonomiskākiem un videi draudzīgākiem transporta veidiem. Un šajā gadījumā, tas ir dzelzceļš. Pie lielāka pasažieru skaita taisnai dzelzceļa līnijai, samazināsies autobraucēju skaits, kas ietekmēs uz „Via Baltica” autoceļa strādājošos uzņēmējus. Samazināsies ieņēmumi degvielas uzpildes stacijām, veikaliem un kafejnīcām. Arī vēlēšanās iegriezties tādā vietā kā Salacgrīva būs mazāka. To darīs tūristi, kuri apzināti būs pētījuši iespējas ceļot uz unikālām vietām. Diemžēl, bet tādu ceļotāju ir mazāk nekā gribētos. Šokolāde kļūs dārgākā Šveices vadošais šokolādes pārstrādes uzņēmums „Barry Callebaut Group” paudis bažas par to, ka tuvāko sešu gadu laikā Ebolas vīrusa uzliesmojuma dēļ pircēji pasaulē būtiski izjutīs šokolādes deficītu. Šo ziņu komentēt aicinājām a/s „Laima” valdes priekšsēdētāju  Rolandu Gulbi. „Esmu jau vairākkārtīgi teicis, ka kakao pupiņu cenu kāpums bija krietni pirms par Ebolas vīrusu kāds bija dzirdējis. Un arī tagad mēs redzam, ka tas pārāk neizplatās un tiek diezgan veiksmīgi ierobežots. Treškārt vīruss nav tajās valstīs, no kurām kakao pupiņas tiek pirktas. Bet taisnība gan ir šim „Barry Callebaut”, ka cena kakao pupiņām un attiecīgi šokolādei un tiem produktiem, kuros būs ievērojams šokolādes īpatsvars, tuvākajos gados augs. Esmu jau arī teicis, kāpēc tas, mūsuprāt, būs: galvenais iemels ir, ka dažu galveno kakao pupiņu ražotājvalstu valdības vai karaļi, galvenās ir Gana un Kotdivuāra jeb Ziloņkaula krasta republika, ķērušās pie, kā paši to sauc, tirgus sakārtošanas. Motivācija un argumenti ir tādi, ka tiem cilvēkiem, kas audzē un nes no džungļiem šo produktu, vairāk naudas paliktu. Attiecīgi tiek veidota normatīvo aktu un dažādu barjeru sistēma, kā rezultātā pieaug izejošo produktu cena. Otrkārt, pieprasījums un piedāvājums Āzijā. Mēs zinām, ka Ķīnā lieto pienu, gaļu utt., labklājība aug, un pieprasījums pēc šokolādes produktiem arī ir krietni audzis. Tā ir vilkme uz turieni, kas ceļ šo kakao pupiņu cenu. Pēdējās pāris ražas (ir divas ražas gadā) bija zem vidējā, tāpēc arī piedāvājums bija mazāks nekā tradicionāli. Šo apstākļu ietekmē cena gada laikā ir augusi par 40 procentiem, un prognozes ir, ka cena varētu trīskāršoties līdz 2020. gadam.”