Podcasts about Rail Baltica

Alle Themen: (00:00) Intro und Schlagzeilen (01:38) Bergsturz Blatten: Bundespräsidentin besucht das Lötschental (04:21) Nachrichtenübersicht (08:20) Blatten: Dörfer talabwärts bereiten mögliche Evakuation vor (11:47) Leben in den Bergen in Zukunft (16:54) Der neue asiatisch-europäische Schulterschluss (21:40) Wer wird Südkoreas neuer Präsident? (28:25) Wie hart treffen Sanktionen die russische Öl- und Gasindustrie? (35:59) Rail Baltica - das grösste Bauprojekt im Baltikum

Baltijos šalys kartu sieks daugiau europinio finansavimo geležinkelio vėžės „Rail Baltica“ projektui: susisiekimo ministrai pasirašė pareiškimą. Premjeras Gintautas Paluckas yra sakęs, kad šiuo metu visam „Rail Baltica“ projektui trūksta apie 11 mlrd. eurų.Vokietijos kancleris paskelbė, kad Vakarai nebetaiko ginkluotės apribojimų Ukrainai. Volodymyras Zelenskis teigia, kad Rusija ruošiasi naujam puolimui ir rengiasi ilgam karui. Tuo metu žiniasklaida praneša, kad Jungtinės Valstijos svarsto galimybę dar šią savaitę įvesti sankcijas Rusijai.Panevėžio apygardos teismas nebaigė seksualiniais nusikaltimais prieš vaikus kaltinamo buvusio Seimo nario Kristijono Bartoševičiaus bylos nagrinėjimo. Kaltinamasis kito teismo posėdžio metu ketvirtadienį tęs savo paskutinį žodį.Šiandien vyks Švenčionių rajono verslininkų susitikimas su meru, kurio metu turėtų būti aptariama ir Pabradės poligono problematika. Verslininkų nuomonės dėl jo išsiskiria – vieni vardija tam tikrus nepatogumus, kiti džiaugiasi ekonomine nauda.Dėl išpuolio Liverpulyje, kai minią taranavo automobilis, terorizmo versija atmetama.Nacionalinis kraujo centras teigia, kad gydymo įstaigos užsako vis daugiau donorų paaukoto kraujo. Jis ligoninėse perpilamas pacientams ir įprastuose, ir dienos stacionaruose.Ved. Darius Matas

Vestlussaates „Elust ja poliitikast“ arutlevad EKRE poliitikud Evelin Poolamets, Helle-Moonika Helme ja Eeva Helme Eesti elu kujundavate kriitiliste teemade üle.Üheks keskseks arutelupunktiks on Soome lahe insident, kus Eesti ametivõimud püüdsid peatada liputa Vene tankerit. Juhtum päädis Vene sõjalennuki sekkumisega ja tõstatas tõsise küsimuse: kas Eesti astus teadlikult sammu, mis võinuks eskaleeruda rahvusvaheliseks kriisiks?Saate teises osas keskendutakse immigratsiooni ja odavtööjõu mõjule. Arutletakse, kuidas kolmandatest riikidest pärit tööjõu massiline sissetoomine survestab tööturgu, hoiab palgataset all ning ohustab eesti keelt ja rahvuslikku identiteeti. Valitsuse senine rändepoliitika näib teenivat pigem tööandjate huve kui Eesti ühiskonna pikaajalist heaolu.Samuti analüüsitakse Rail Baltica projekti jätkusuutlikkust. Arvestades miljarditesse ulatuvat rahastuspuudujääki ja Euroopa Liidu toetuste ebakindlust, küsitakse otse: kes vastutab ja kes maksab, kui projekt 2030. aastaks ei valmi?Saate viimane teema käsitleb tuuleenergia arendust ning rohepöörde varjus toimuvat arendussurvet. Kriitika keskendub kohalike kogukondade kaasamata jätmisele, looduskooslustele tekitatud pöördumatule kahjule ja asjaolule, et nn rohepööret veavad eeskätt erahuvid, mitte läbimõeldud keskkonnapoliitika. 

Apmēram pirms gada daudz atklātāk sāka runāt par to, ka ar "Rail Baltica" projektu neiet spoži, ir milzīgs sadārdzinājums un, kas zina, vai to maz pabeigs. Par sākotnējo termiņu, kas būtu 2026. gadā, protams, neviens vairs sen nerunāja, tāpat arī atklājās, ka solītie 85 procenti, ko finansēšot Eiropa, ne tuvu nav akmenī cirsti. Bet valdība nāca klajā ar rīcības plānu, kā projektu realizētu. Galu galā – lai pildītu savas saistības pret Eiropas ieguldījumu, "Rail Baltica" jābūt vismaz izbraucamam 2030.gadā. Kā tad ar to sokas, Krustpunktā analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, "RB Rail - ESG" direktore un valdes priekšsēdētāja vietniece Kitija Gruškevica, Eiropas Dzelzceļa līniju Finanšu departamenta direktors Jānis Naglis un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs.  

Apmēram pirms gada daudz atklātāk sāka runāt par to, ka ar "Rail Baltica" projektu neiet spoži, ir milzīgs sadārdzinājums un, kas zina, vai to maz pabeigs. Par sākotnējo termiņu, kas būtu 2026. gadā, protams, neviens vairs sen nerunāja, tāpat arī atklājās, ka solītie 85 procenti, ko finansēšot Eiropa, ne tuvu nav akmenī cirsti. Bet valdība nāca klajā ar rīcības plānu, kā projektu realizētu. Galu galā – lai pildītu savas saistības pret Eiropas ieguldījumu, "Rail Baltica" jābūt vismaz izbraucamam 2030.gadā. Kā tad ar to sokas, Krustpunktā analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, "RB Rail - ESG" direktore un valdes priekšsēdētāja vietniece Kitija Gruškevica, Eiropas Dzelzceļa līniju Finanšu departamenta direktors Jānis Naglis un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs.  

Stakhanoviste dans lʹâme, lʹéquipe de Gare à Vous éprouve un malin et curieux plaisir à vous proposer une série dʹémissions dignes dʹune odyssée fantastique, avec pour décor ces fascinants et trop méconnus pays baltes. Avec le projet Rail Baltica comme fil rouge, chantier pharaonique qui permettra aux trois capitales que sont Tallinn, Riga et Vilnius dʹêtre reliées, dès 2030, entre elles et au réseau ferroviaire européen. En Estonie, nous nous baladons dans le quartier culturel et bistrotier de Telliskivi où un brasseur bernois développe de subtiles mousses talliniennes. Puis, guidés par Jean Lesbazeilles, maraîcher français, nous arpentons la vieille ville médiévale de Tallinn à la recherche des recettes ancestrales magnifiées à lʹOlde Hansa par Manu, un cuisinier belge qui vend la peau de lʹours après lʹavoir grillée! La digestion sʹopère entre une plongée au Musée Maritime, la découverte du nouveau port dessiné dʹune main de fée dans un gant de velours par Ann Virkus et une séance de trampoline olympique orchestrée par le mime Viktor! Une série dʹémissions inédites à vivre comme une aventure trépidante, concoctée par Dimitri Vernier, dénicheur de sujets originaux et Duja, microphoniste enthousiaste, un intrépide duo dont les baltiques pérégrinations sont réalisées avec un brio certain par Jon Haslebacher. Un voyage à travers trois pays, trois cultures, trois histoires, lequel vous dévoile une région dʹEurope à visiter sans retenue. En voiture, sʹil vous plaît!

Gada beigās parasti atskatāmies uz to, kas ir noticis pēdējos 12 mēnešos. Tad var arī izsvērt, kuriem procesiem būs turpinājums nākotnē, bet kas tā arī paliks 2024. gada notikums. Šis gada apskats ir Latvijas Radio Ziņu dienesta un raidījuma Krustpunktā kopdarbs, pieaicinot vēl citus Latvijas Radio 1 kolēģus. Iekšpolitikas notikumi Aizvadītais gads nav bijis garlaicīgs politiskajā ziņā, krituši arī pāris ministri un nav trūcis runu par izmaiņām valdībā. Tā līdz šim iztikusi bez izmaiņām politiskajā virknējumā, bet cik ilgi? Evikas Siliņas vadītās valdības darba pirmos mēnešus pavadīja plašas runas par iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa laikā vairākkārt izmantotajiem privātajiem reisiem un tam pārtērētajiem līdzekļiem. Valsts kontrole Kariņa specreisu revīzijā konstatēja vismaz 220 000 eiro nelikumīgu izmantošanu. Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu. Kariņš drīz paziņoja, ka Siliņas valdībā pamet ārlietu ministra amatu. Sporta notikumi Sportā pēc spilgtiem notikumiem pārbagāta 2023. gada, šis, nu jau aizejošais gads, bijis salīdzinoši mierīgāks – Parīzes olimpiskās spēles Latvijas delegācijai ne tās labākās, arī citos sporta pasākumos mūsu atlētiem labākas dienas mijās ar ne tik labām. 2024. gada galvenais notikums sportā neapšaubāmi bija Parīzes vasaras olimpiskās un paraolimpiskās spēles. Latvijas delegācijai olimpiskās spēles gan sanāca ne tās labākās – uz Parīzi tika vesta mazākā delegācija vasaras spēlēs kopš neatkarības atgūšanas, arī sportiskie rezultāti beigu beigās ne tie augstākie, otro reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sportistiem atgriežoties mājās bez godalgām. Pasaules aktualitātes Ukraina saskaras ar pieaugošu Krievijas spiedienu, taču joprojām dod pretspēku. Kara trešajā gadā Ukrainas karavīri turpina varonīgi cīnīties pret agresorvalsts Krievijas karaspēku. Diemžēl pretinieka pārspēks karavīru skaita ziņā, kā arī ar lielāku skaitu izmantoto ieroču un tehnikas nozīmē to, ka ļoti lēni, taču uz priekšu tas virzās Ukrainas teritorijā. Salauzt ukraiņu garu pretinieks šogad centās, cik vien nežēlīgi to var. Taču šajā gadā ukraiņi parādīja, ka var dot arī cienīgu pretsparu. Ievērojot informatīvo klusumu, augusta sākumā Ukrainas spēki šķērsoja Krievijas robežu un uzsāka militāro operāciju Kurskas apgabalā. Dažas dienas pēc operācijas sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā uzsvēra šī uzbrukuma nozīmīgumu. Ekonomikas notikumi Eiropas Centrālās Bankas lēmumi pazemināt procentlikmes, „Rail Baltica” sāgas turpinājums un šogad ieviestā banku virspeļņas nodeva – tie ir tikai trīs no šā gada notikumiem ekonomikā. Ekonomisti nākamgad sagaida straujāku tautsaimniecības izaugsmi, taču tam nepieciešami arī labvēlīgāki ārējie apstākļi. Vides jomas aktualitātes Šogad netrūkst spilgtu norišu arī vides un dabas aizsardzības lauciņā – lielus zaudējumus pašvaldībām, mājsaimniecībām un lauksaimniekiem radīja postošā vasaras vētra; Satversmes tiesa pieņēma vēsturisku lēmumu, atceļot valdības iepriekš pieņemtos noteikumus par jaunāku mežu ciršanu, tikmēr Alūksnes upē nojaukts pirmais lielais upju šķērslis – Bejas dambis, lai uzlabotu zivju migrāciju. Kultūras aktualitātes Latviešu animācijas filmas “Straume” starptautiskie panākumi un Jaunā Rīgas teātra atgriešanās savās vēsturiskajās mājās ir tikai divi spilgti, tomēr nebūt ne vienīgie kultūras notikumi šajā gadā. Spilgtos pozitīvos iespaidus aizēno skandāls Mūzikas akadēmijā.

Gada beigās parasti atskatāmies uz to, kas ir noticis pēdējos 12 mēnešos. Tad var arī izsvērt, kuriem procesiem būs turpinājums nākotnē, bet kas tā arī paliks 2024. gada notikums. Šis gada apskats ir Latvijas Radio Ziņu dienesta un raidījuma Krustpunktā kopdarbs, pieaicinot vēl citus Latvijas Radio 1 kolēģus. Iekšpolitikas notikumi Aizvadītais gads nav bijis garlaicīgs politiskajā ziņā, krituši arī pāris ministri un nav trūcis runu par izmaiņām valdībā. Tā līdz šim iztikusi bez izmaiņām politiskajā virknējumā, bet cik ilgi? Evikas Siliņas vadītās valdības darba pirmos mēnešus pavadīja plašas runas par iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa laikā vairākkārt izmantotajiem privātajiem reisiem un tam pārtērētajiem līdzekļiem. Valsts kontrole Kariņa specreisu revīzijā konstatēja vismaz 220 000 eiro nelikumīgu izmantošanu. Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu. Kariņš drīz paziņoja, ka Siliņas valdībā pamet ārlietu ministra amatu. Sporta notikumi Sportā pēc spilgtiem notikumiem pārbagāta 2023. gada, šis, nu jau aizejošais gads, bijis salīdzinoši mierīgāks – Parīzes olimpiskās spēles Latvijas delegācijai ne tās labākās, arī citos sporta pasākumos mūsu atlētiem labākas dienas mijās ar ne tik labām. 2024. gada galvenais notikums sportā neapšaubāmi bija Parīzes vasaras olimpiskās un paraolimpiskās spēles. Latvijas delegācijai olimpiskās spēles gan sanāca ne tās labākās – uz Parīzi tika vesta mazākā delegācija vasaras spēlēs kopš neatkarības atgūšanas, arī sportiskie rezultāti beigu beigās ne tie augstākie, otro reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sportistiem atgriežoties mājās bez godalgām. Pasaules aktualitātes Ukraina saskaras ar pieaugošu Krievijas spiedienu, taču joprojām dod pretspēku. Kara trešajā gadā Ukrainas karavīri turpina varonīgi cīnīties pret agresorvalsts Krievijas karaspēku. Diemžēl pretinieka pārspēks karavīru skaita ziņā, kā arī ar lielāku skaitu izmantoto ieroču un tehnikas nozīmē to, ka ļoti lēni, taču uz priekšu tas virzās Ukrainas teritorijā. Salauzt ukraiņu garu pretinieks šogad centās, cik vien nežēlīgi to var. Taču šajā gadā ukraiņi parādīja, ka var dot arī cienīgu pretsparu. Ievērojot informatīvo klusumu, augusta sākumā Ukrainas spēki šķērsoja Krievijas robežu un uzsāka militāro operāciju Kurskas apgabalā. Dažas dienas pēc operācijas sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā uzsvēra šī uzbrukuma nozīmīgumu. Ekonomikas notikumi Eiropas Centrālās Bankas lēmumi pazemināt procentlikmes, „Rail Baltica” sāgas turpinājums un šogad ieviestā banku virspeļņas nodeva – tie ir tikai trīs no šā gada notikumiem ekonomikā. Ekonomisti nākamgad sagaida straujāku tautsaimniecības izaugsmi, taču tam nepieciešami arī labvēlīgāki ārējie apstākļi. Vides jomas aktualitātes Šogad netrūkst spilgtu norišu arī vides un dabas aizsardzības lauciņā – lielus zaudējumus pašvaldībām, mājsaimniecībām un lauksaimniekiem radīja postošā vasaras vētra; Satversmes tiesa pieņēma vēsturisku lēmumu, atceļot valdības iepriekš pieņemtos noteikumus par jaunāku mežu ciršanu, tikmēr Alūksnes upē nojaukts pirmais lielais upju šķērslis – Bejas dambis, lai uzlabotu zivju migrāciju. Kultūras aktualitātes Latviešu animācijas filmas “Straume” starptautiskie panākumi un Jaunā Rīgas teātra atgriešanās savās vēsturiskajās mājās ir tikai divi spilgti, tomēr nebūt ne vienīgie kultūras notikumi šajā gadā. Spilgtos pozitīvos iespaidus aizēno skandāls Mūzikas akadēmijā.

Valdība izteiks piedāvājumu Zviedrijas kompānijai "Telia" pārdot Latvijai telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un LMT kapitāldaļas. Saeimā prezentē parlamenta komisijas gala ziņojumu par "Rail Baltica". Ukrainā, Černihivas apgabalā, atklās Ņižinas domes patvertni, kas iekārtota par Latvijas ziedoto naudu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Briselē tiekas ar vairāku Eiropas Savienības un NATO valstu līderiem, lai apspriestu situāciju frontē un palīdzības iespējas. Savukārt Strasbūrā eiroparlamentāriešus šorīt uzrunāja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Onkoloģijas centrs, tostarp operāciju bloks gaida pārbūvi.

Studijā “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) un “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama (P).

Valdības koalīcijas partijas tā arī nevienojās par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam un nav izslēgts, ka tiks ievēlēts zaļo un zemnieku savienības izvirzītais kandidāts, tikai ne ar valdības partneru, bet opozīcijas atbalstu. Vai tas atstās kādas sekas uz valdības darbu? Par valdību runājam nedaudz vairāk, tajā skaitā dažiem premjeres izteicieniem. Pievēršamies arī citiem tematiem, proti, nedienām, ar ko saskārušies oficiālās e-adreses lietotāji, parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Rail Baltica" lietā galaziņojuma, ar ko komisija nupat nākusi klajā. Nedēļas notikumus Krustpunktā analizē 360TV ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

  Parlamentārā izmeklešanas komisija: Atbildība par "Rail Baltica" projektu lielā mērā attiecas uz premjeru, augstākās vadības līmeni. Latgales rajona tiesa Balvos 13. decembrī sāka izskatīt krimināllietu pret bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču un viņa dzīvesbiedri Olgu Bartaševiču. Gruzijā nerimst protesti pret valdošās partijas „Gruzijas sapnis” lēmumu pārtraukt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Situācija var saasināties rīt, kad „Gruzijas sapņa” kontrolētais parlaments balsos par nākamo valsts prezidentu. Dezinformācijas izplatītāji mēģina attēlot Zelenski kā korumpētu un neuzticamu līderi. Par jauno Francijas premjerministru ir nominēts Fransuā Bairū. Šis politikas veterāns tiek uzskatīts par vienu no prezidenta Emanuela Makrona tuvākajiem sabiedrotajiem.

Prezidents un premjere par nesaņemtām ziņām portālā «Latvija.lv»: Jāvērtē iesaistīto atbildība. Eiropas valstis aptur sīriešu patvēruma lūgumu izskatīšanu, arī Latvijā. "Rail Baltica" pamattrases būvniecība sāksies Iecavā. Starptautisks pieaugušo prasmju pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir salīdzinoši augsti rezultāti rēķināšanā, bet zemāki rezultāti tekstpratībā un problēmu risināšanā. Rīgā atklāts Baltijā lielākais taromāts, kas spēj apstrādā iepakojumus trīs līdz četras reizes ātrāk nekā parastais taromāta modelis.

Garbaus amžiaus tremtinys konservatorius Eduardas Manovas iš Šiaulių įtariamas mažiausiai penkerius metus šnipinėjęs ir specialiu radijo ryšiu teikdavęs informaciją RusijaiNuvertus Bašaro al Asado režimą Sirijos gyventojai džiūgauja, sukilėliai imasi formuoti naują vyriausybę, tačiau šalyje ramiau netapo, Izraelis atakavo cheminio ginklo saugyklas, Jungtinės valstijos - „Islamo valstybės“ taikinius.Nemuno aušra į aplinkos ministrus ketina siūlyti brakonieriavimo ir smurto artimoje aplinkoje istorijose skambėjusį Tomą Kovėrą. Pokalbis su kandidatu į ministrus laidoje.Sąžiningiausiai ir laiku skolas grąžina Birštono ir Utenos gyventojai. Grąžinti skolas ir mokėti baudas vengia Pagėgių ir Šalčininkų gyventojai. O Biržų ir Kalvarijos gyventojai vengia mokėti alimentus. – Tai rodo pirmą kartą Lietuvoje sudarytas gyventojų skolų žemėlapis. Jis taip pat liudija, kad įsiskolinimo lygis atskirose savivaldybėse skiriasi kelis kartus.Jau po poros metų „Rail Baltica“ projektui gali tekti skolintis arba dairytis pinigų biudžete, nes baigiasi Europos Sąjungos finansavimo programa.Ved. Liepa Želnienė

Naujoji valdžia žada dėti ypatingas pastangas kovoti su šešėline ekonomika ir taip į valstybės biudžetą surinkti daugiau pinigų.Sirijos gyventojai švenčia, žlugus buvusio prezidento Bašaro Asado režimui. Tuo metu Asadas su šeima pabėgo į Rusiją, čia jai bus suteiktas politinis prieglobstis.Aktualus klausimas. Daugelyje miestų jau stovi Kalėdų eglės, kuriasi Kalėdų miesteliai. Kaip vertinate savo miesto Kalėdų eglę?Jau po poros metų „Rail Baltica" projektui gali tekti skolintis arba dairytis pinigų biudžete, nes baigiasi Europos Sąjungos finansavimo programa.Rumunijos teisėsauga toliau atlieka kratas, bandydama išaiškinti asmenis, galbūt kišusius į prezidento rinkimus. Rumunijos Konstitucinis teismas penktadienį panaikino prezidento rinkimų pirmojo turo rezultatus ir nurodė rinkimus surengti iš naujo, nustačius, kad Rusija kišosi į rinkimus.Artėjant Naujiesiems Metams, lietuviai jau žvalgosi, kur sutikti 2025-uosius. Viešbučiai siūlo įvairiausias programas, dalį lietuvių vilioja ir kelionės į užsienį. Kiek kainuoja naujųjų sutiktuvės pajūryje, kaimo turizmo sodyboje ar užsienyje?Ved. Edvardas Kubilius

Valdība šonedēļ atkal sprieda, kā tālāk virzīties ar "Rail Baltica" projektu un izskatās, ka paliks pie tā, ka ātrvilciens vismaz sākumā Rīgā neiebrauks. Tikmēr Saeimā klusi un gludi pieņemtas izmaiņas par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, to prasot pirkt arī auto, kurus satiksmē neizmanto. Bet pēc sabiedrības sašutuma viļņa attapās, ko paveikuši, un sola jautājumu pārskatīt. Pārrunājam arī citus tematus, piemēram, – vadība tādās institūcijās kā Latvijas Banka un Nacionālie bruņotie spēki. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, politologs un žurnālists Arturs Bikovs un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) nav atteicies no nodoma Rail Baltica trasē integrēt Rīgu un pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē plāno pie šī jautājuma atgriezties. Gruzijas premjers Iraklijs Kobahidze paziņojums, ka Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību, raisījis sašutumu daļā sabiedrības. Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad deviņos mēnešos samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Vai svētku dienās veikaliem ir jābūt slēgtiem? Latvijā par šo diskusijas ir bijušas gadiem, taču joprojām tālāk tās nav virzījušās un pie vienota lēmuma neesam nonākuši.

Valdība ir vienojusies par "Rail Baltica"projekta prioritārajiem darbiem, bet izskatās, ka ātrvilciena iebraukšana Rīgā, nav to vidū. Krustpunktā runājam par svarīgo galvaspilsētā un ne tikai "Rail Baltica", pievēršamies arī nākamajā gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un citiem jautājumiem. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.  

Valdība sāk skatīt Satiksmes ministrijas sagatavoto "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā. Mediķu arodbiedrība nepiekrīt izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā, pieprasa tās atcelt un gatava pat tiesāties. Valsts aizsardzības dienesta nākamās vasaras iesaukumam pēc nejaušības principa izraudzīti 800 jaunieši un gandrīz tikpat jau pieteikušies brīvprātīgi. Nav izdevies izlietot visu finansējumu, kas bija paredzēts sabiedrības veselības un nesenās vēstures izpētei, apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija. Tāpēc teju 130 tūkstošus eiro atdos reģionālajiem olimpiskajiem centriem.

Kā noritēs "Rail Baltica" projekta turpmākā īstenošana –  valdība šonedēļ to vēl nav gatava lemt. Bet ciktāl valdības partijām par to ir vienots redzējums? Kādus riskus saskata koalīcijas deputāti un arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pēta projekta līdzšinējo realizāciju, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Andris Šuvajevs (Prograsīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts). Satiksmes ministrijas sagatavotais projekta pirmās kārtas scenārijs Latvijā paredz izbūvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu no Igaunijas līdz Lietuvai un to savienot ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Rīgas centrālo staciju un staciju lidostā savstarpēji plānots savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā. Tomēr šo piedāvājumu nesaskaņoja Finanšu ministrija, norādot, ka trūkst informācijas, kas tad veiks Rail Baltica tālāko uzturēšanu un pārvaldību un kāds būs šī projekta ekonomiskais ieguvums. "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā kopumā tiek lēstas 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardi, kuras vēl varētu samazināt par 400 miljoniem.  

Ir valsts svētku nedēļa, kad gribas domāt tikai cerīgas domas, bet diemžēl ne pirmo gadu dzīvi apēno raizes par mūsu drošību. Pārdomas par drošības jautājumiem rodas arī vērojot, kā veidojas jaunievēlētā ASV prezidenta administrācija. Bet problēmu netrūkst arī pašu mājās. Piemēram, jautājums par "Rail Baltica" finansēšanu no dienaskārtības nepazudīs ilgi. Nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā. Aktualitātes vērtē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone.  

We explore the largest infrastructure project in the history of the Baltic states - a new high-speed line connecting Estonia, Latvia and Lithuania with their Western allies.The project is supposed to be an economic boost to the region, and yet getting it on track hasn't been straightforward. We speak to those in charge of the project, and to businesses in the cities en-route.Produced and presented by Lisa Louis.(Image: The partly-built Rail Baltica Riga central hub in Riga, Latvia, in June 2024. Credit: Andrey Rudakov/Bloomberg via Getty Images)

Sprūds pēc militarizētās tēlniecības kompozīcijas dienesta pārbaudes rezultātiem: “Lai šis mums visiem kalpo par atgādinājumu, ka mums ir ļoti atbildīgi jāizturas pret sabiedrības doto finanšu resursu.” Degvielas cenas Latvijā noteikti augs līdz ar Eiropas ieviesto atjaunīgās enerģijas direktīvu. Lai gan galvenā ASV prezidenta vēlēšanu diena ir tikai otrdien, 5. novembrī, aptuveni 65 miljoni ASV vēlētāju jau ir nobalsojuši iepriekšējā balsošanā. Zelenskis: Ukraina nepiekritīs kompromisiem par savas valsts teritoriālo nedalāmību. Moldovā gatavojas prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai. Jautājumā par ātrgaitas dzelzceļa „Rail Baltica” izbūvi Latvijas un Igaunija ir vienojušās strādāt kopā, lai iestātos par papildus līdzekļu piesaisti no Eiropas Savienības.

From the BBC World Service: The Japanese yen sunk to a three-month low as investors reacted to the loss of a parliamentary majority for Japan’s ruling coalition in weekend elections. A look at how investors are thinking of the shock results, including speculation that the political uncertainty would slow interest rate rises. New research by the World Meteorological Organisation says concentrations of greenhouse gases in the atmosphere are accumulating faster than at any time in human history. The Baltic countries of Estonia, Latvia, and Lithuania are building what they call the project of a century: Rail Baltica, which will aim to connect the region by high-speed rail.

From the BBC World Service: The Japanese yen sunk to a three-month low as investors reacted to the loss of a parliamentary majority for Japan’s ruling coalition in weekend elections. A look at how investors are thinking of the shock results, including speculation that the political uncertainty would slow interest rate rises. New research by the World Meteorological Organisation says concentrations of greenhouse gases in the atmosphere are accumulating faster than at any time in human history. The Baltic countries of Estonia, Latvia, and Lithuania are building what they call the project of a century: Rail Baltica, which will aim to connect the region by high-speed rail.

Uzsākts projekts ar mērķi atbalstīt "Rail Baltica" projekta īstenošanu, infrastruktūras pārvaldību un pārvadājumus nākotnē. Pēc Gruzijas galvapilsētas Tbilisi ielās 28. oktobra vakarā gaidāms protests, kurā cilvēki aicināti paust neapmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem un izteikt vēlmi par valsts tuvināšanos Eiropas Savienībai. „Centra Dardedze” organizētā konferencē par bērnu seksuālas izmantošanas riskiem sportā diskutē par to, kā izglītot pieaugušos, ko drīkst un ko nevar pieļaut sporta nodarbībās, un ko darīt, kad tas tiek pārkāpts. Zāļu vairumtirgotājs aicina kritiski izvērtēt ieceri ļaut slimnīcām iepirkt medikamentus „pa tiešo”.

Zvejas iespējas reņģēm Baltijas jūrā un Rīgas līcī 2025.gadā pieaugs, bet brētliņai samazināsies. lēmumu skaidro zemkopības ministrs. Dienvidkoreja apsver iespēju sūtīt savus kareivjus uz Ukrainu. Lietuva aicinājusi domāt par NATO karavīru sūtīšanu. Ukrainas medijos parādījušās ziņas par kārtējo Krievijas kara noziegumu, proti, Ukrainas gūstekņu nogalināšanu. Siliņa budžetā saskata lielāku elastību uzņēmējiem, bet ne papildu naudu "Rail Baltica". Lai turpinātu centienus panākt pamieru reģionā, Tuvajos Austrumos 22. oktobrī ierodas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Mecenasi programu: ChatLab ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.chatlab.pl ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Portu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.portu.pl⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Ekovolits: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://ekovolits.pl ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠

Izraēlā un citviet pasaulē piemin 7. oktobra slaktiņa upurus. Parlamentārie izmeklētāji gala ziņojumu par "Rail Baltica" ieviešanas nedienām sola līdz decembrim; sola arī papildināt likumus. Ukrainas operācija Kurskas apgabalā rit jau divus mēnešus. “Palīdzība zvana attālumā” – ar šādu nosaukumu visu nedēļu norisināsies Bērnu aizsardzības centra kampaņa.

Par dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu runājam jau vairākus gadus, tomēr šo jomu arvien piemeklē kādas problēmas. Ieilgušie elektrovilcienu iepirkumi, neskaidrības par “Rail Baltica” īstenošanu, nenotikusī dzelzceļa tālākā elektrifikācija un nenopirktie bateriju vilcieni – tas liek vaicāt, kāds īsti veidojas šis mugurkauls? Kāda būs pasažieru pārvadājumu un dzelzceļa satiksme Latvijā nākotnē, Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, AS "Pasažieru vilciens" (VIVI) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands un Saeimas deputāts, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas „Rail Baltica” projekta realizācijas izvērtēšanai priekšsēdētājs Andris Kulbergs.  

Satiksmes ministrija "Rail Baltica" projekta turpināšanu piedāvā organizēt kārtās Top plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.2029. gadam. No 1. oktobra bērniem no septiņu gadu vecuma vajadzēs psihiatra atzinumu par dentālo fobiju, lai pie zobārsta saņemtu vispārējo anestēziju. Izraēla un Libānas radikālais grupējums „Hizbullāh” atrodas tuvu pilna mēroga karam. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija spriež par Murjāņu Sporta ģimnāzijas turpmāko attīstību. Krievija ar vadāmajām aviobumbām uzbrūk Zaporižjei un tās apkaimei.

Krustpunktā saruna par "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Vērienīgie plāni ar Rīgas loku atstāti nezināmai nākotnei un šobrīd projekts visticamāk tiks realizēts pa daļām. Cik ilgi par projekta buksēšanu Rīgas centrā atgādinās stacijas būvlaukums un pusratā pamestais tilts? Izvaicājam uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Ēriku Diļevu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktrors Demidovs un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Visdažādākajās neskaidrībās un nebūšanās šobrīd tiek vainotas komunikācijas problēmas. Kāpēc tā un vai vienmēr veiksmīga komunikācija palīdzēs? Krustpunktā diskutē Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedrs Ivars Svilāns, rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Lāsma Šķestere. Sazināmies ar Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone. Vispirms neveiksmīgā nodokļa reforma. Dienā, kad tika atcelta Finanšu ministrijas izziņotā preses konference, izrādījās, ka sociālie partneri par piedāvājumu ir pamatīgi sašutuši. Valsts prezidents sadusmojies teica, ka šis ir arī komunikācijas cilvēku slikts darbs. Tad pēc pāris dienām sekoja Satiksmes ministrijas atklāsmes par "Rail Baltica" nedienām un to, kā pārdalīt naudu, lai vispār tur kaut ko uzceltu, pēc tam arī par "airBaltic". Tajā brīdī šķita, ka nevienā citā ministrijā nav tik daudz bardaka un nesaprotamā. Bet pēc dažām dienām uzzinājām, ka arī Aizsardzības ministrijā neklājas labāk - tur spekulācijas ap nogāzušos dronu nerimst joprojām. Tik daudz jaunumu, tik daudz nezināmā un pārsteigum.. Un vārdu salikums neveiksmīga komunikācija pēdējā laikā ir locīts tik bieži kā iepriekš nekad. Vai tiešām Latvijā ir tik daudz problēmu tieši ar komunikāciju? Kāda ir situācija, ja runājam par informācijas apriti, par politiķu un amatpersonu sarunāšanos ar sabiedrību? 

Aktualizēs un pilnveidos kārtību, kā efektīvāk rīkoties bezpilota lidaparātu radītu drošības apdraudējumu gadījumā. Baltkrievijā reģistrētie auto būs jāizved no valsts vai jāpārreģistrē izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā. Maskava piedzīvo masīvu ukraiņu lidrobotu uzbrukumu; slēgtas trīs lidostas. Vai Latvijā sabiedrība ir gana zinoša, lai samazinātu pašnāvību skaitu valstī? „Rail Baltica” projektam varētu piesaistīt privātos partnerus. Sarunas sola gada beigās.  

Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, nokritušais Krievijas drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nonākuši četri bērni, kuri inficējušies ar difteriju un nebija pret to vakcinēti. Satiksmes ministrija uz nezināmu laiku atcēlusi plānoto pasākumu, kurā solīja plašāku informāciju par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas stratēģiju Latvijā. Stokholmas Ārlandas lidosta aizdomīgu dronu dēļ naktī apturējusi lidojumus. Latvijas parasportisti no Parīzes atgriežas mājās ar vairākām godalgām.

Satiksmes jomā nepatikšanu līmenis pieaug, "Rail Baltica" nedienām pievienojusies neizpratne par "airBaltic" pārvaldību un nākotni. Visi skatās uz satiksmes ministru, arī premjere viņu vērtēšot, bet skaidrs, ka tur problēmas veidojušās gadiem un valdību darbības laikā. Bet, kamēr arī Saeimā izskan balsis par vainīgo meklēšanu un atbildības pieprasīšanu, parlaments nesteidzas ar kriminālatbildības prasīšanu par karteļu veidošanu. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējamsim Krustpunktā. Notikumus analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Valdībai šobrīd nav vieglākās dienas, līdzās neveiksmīgajai nodokļu reformai un gaidāmajiem taupības pasākumiem, problēmas ir ar abiem satiksmes milžiem – vēl neesošo "Rail Baltica" dzelzceļa līniju un nacionālo aviosabiedrību "airBaltic". Kā tas ietekmēs valdošo koalīciju un budžeta pieņemšanu Saeimā, Krustpunktā vaicājam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artjoms Ļipins un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Politiķi ir zaudējuši laika izjūtu - tā valdības vilcināšanos un neskaidrību par solītajām nodokļa izmaiņām raksturo uzņēmēji. Budžeta veidošanas gaitu un iespējamās izmaiņas nodokļos ministri šodien apspriež ar Pašvaldību savienību.  Parlamentārā izmeklēšanas komisija šodien par "Rail Baltica" izbūvi Latvijā izjautā bijušās atbildīgās amatpersonas. Bet Zviedrija un Dānija apvienos spēkus cīņā pret noziedzīgajiem grupējumiem, kas vervē zviedru jauniešus smagu noziegumu veikšanai Dānijā.

Budžeta veidošanas gaitu un iespējamās izmaiņas nodokļos ministri šodien apsprieduši ar Pašvaldību savienību. Daļa lēmumu pieņemti steigā un bez alternatīvām – atzīst bijušais Satiksmes ministrijas ierēdnis par "Rail Baltica”.

As the high costs of rebuilding after devastating floods in southern Latvia become increasingly clear, Otto and Joe discuss the implications as well as other major stories such as a tour group of Latvian youth stranded in Spain, parliament's investigation into Rail Baltica's troubles, changes to gambling and tax laws, Latvian drones to Ukraine, and much more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Krustpunktā piektdienās atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Latvijā nedēļa aizritējusi visnotaļ mierīgi, tomēr lietu, ko apspriest ir gana. Drīz pēc tam, kad atsevišķi mediķi kopā ar centru „OPEN”, kas palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem, izteica aicinājumu nepiemērot kriminālatbildību jauniešiem, kuri lietojuši narkotikas, atbalstu šai idejai izteica arī premjere un Valsts prezidents. Arī iekšlietu ministrs nav pret, bet veselības aprūpes speciālistu vidū vienprātības tomēr nav. Tikmēr „Jaunā Vienotība” var uzelpot, jo KNAB nekonstatēja ne aplokšņu algu maksāšanu partijā, ne nelikumības ar vēlēšanu sistēmu izmantošanu. Tomēr joprojām nevar uzelpot tie, kuri strādājuši ar „Rail Baltica”, jo vainīgo meklēšana projekta neveiksmēs turpinās un pagaidām „kritusi tikai viena galva”. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta „Diena” žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Privāto avioreisu izmantošana valdībā bija iemesls, kādēļ amatu zaudēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Tomēr ne tikai šis skandāls, bet arī "Rail Baltica" projekta ieviešanas izmeklēšana liek domāt par to, vai atbildības sadalījums starp ierēdņiem un politiķiem ir gana skaidrs un vai ierēdņus nevar padarīt par grēkāžiem politiķu pieņemto lēmumu dēļ. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un Saeimas deputāts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projektu vadītājs Andris Kulbergs.  

L'Intelligence artificielle fait beaucoup parler d'elle depuis quelques années, en bien et en mal. Ainsi dans le domaine de l'information, où l'IA est de plus en plus utilisée pour produire et diffuser du faux : des montages photo, des « deepfakes » comme on dit, des armées de « bots », c'est-à-dire de robots qui animent de faux comptes sur les réseaux sociaux. L'IA facilite donc grandement la création de campagne de désinformation. Et on l'a vu encore récemment lorsqu'on a démasqué un vaste réseau de médias inauthentiques générés par un logiciel. Les explications de Grégory Genevrier.Mais bien sûr, l'Intelligence artificielle peut aussi avoir des applications bénéfiques pour l'humanité. Elle est, par exemple, désormais utilisée par des médecins en Irlande. Ça se passe à Dublin, à l'Hôpital public Mater : le premier du pays à utiliser l'IA, dans son service de radiologie. À ce jour, l'IA a été utilisée pour plus de 25 000 examens de patients qui sont ainsi mieux diagnostiqués. Le reportage de notre correspondante en Irlande, Clémence Pénard. Portrait des oligarques russesC'est une galerie de portraits glaçants que dresse pour Accents d'Europe, au micro de Frédérique Lebel, le journaliste et écrivain Christophe Boltanski dans le dernier numéro de la revue trimestrielle Kometa : il évoque les oligarques russes dans une série d'enquêtes intitulée « Les oligarques ont disparu ». Premier d'entre eux, et non des moindres, pour commencer : Igor Setchine, l'un des plus proches conseillers du président Vladimir Poutine.Notez également que ces personnages qui ont fait la Russie contemporaine sont aussi le sujet d'un documentaire intitulé « Poutine et les oligarques ». Un documentaire de Paul Moreira diffusé par France Télévisions.À écouter aussiAlexeï Kouzmitchev, un discret mais puissant magnat russeLes difficultés de Rail BalticaNous prenons la direction des pays baltes pour clore cette émission. Où l'on reparle de « Rail Baltica », un grand projet de train reliant la Lettonie, l'Estonie et la Lituanie… Pour être reliée au reste de l'Europe, cette liaison ferroviaire devrait toutefois adopter la norme de ses rails, c'est-à-dire ce qu'on appelle « l'écartement » européen.L'amélioration de l'infrastructure des pays baltes, voisins de la Russie, est un enjeu de sécurité. Et d'ailleurs le projet ferroviaire entre les trois pays est presque entièrement financé par l'Union européenne. Mais après de nombreuses années de tâtonnements, le projet accumule les retards. Reportage à Vilnius de Marielle Vitureau. À écouter aussiL'initiative des trois mers, un projet pour bâtir une Europe détachée de la Russie

L'Intelligence artificielle fait beaucoup parler d'elle depuis quelques années, en bien et en mal. Ainsi dans le domaine de l'information, où l'IA est de plus en plus utilisée pour produire et diffuser du faux : des montages photo, des « deepfakes » comme on dit, des armées de « bots », c'est-à-dire de robots qui animent de faux comptes sur les réseaux sociaux. L'IA facilite donc grandement la création de campagne de désinformation. Et on l'a vu encore récemment lorsqu'on a démasqué un vaste réseau de médias inauthentiques générés par un logiciel. Les explications de Grégory Genevrier.Mais bien sûr, l'Intelligence artificielle peut aussi avoir des applications bénéfiques pour l'humanité. Elle est, par exemple, désormais utilisée par des médecins en Irlande. Ça se passe à Dublin, à l'Hôpital public Mater : le premier du pays à utiliser l'IA, dans son service de radiologie. À ce jour, l'IA a été utilisée pour plus de 25 000 examens de patients qui sont ainsi mieux diagnostiqués. Le reportage de notre correspondante en Irlande, Clémence Pénard. Portrait des oligarques russesC'est une galerie de portraits glaçants que dresse pour Accents d'Europe, au micro de Frédérique Lebel, le journaliste et écrivain Christophe Boltanski dans le dernier numéro de la revue trimestrielle Kometa : il évoque les oligarques russes dans une série d'enquêtes intitulée « Les oligarques ont disparu ». Premier d'entre eux, et non des moindres, pour commencer : Igor Setchine, l'un des plus proches conseillers du président Vladimir Poutine.Notez également que ces personnages qui ont fait la Russie contemporaine sont aussi le sujet d'un documentaire intitulé « Poutine et les oligarques ». Un documentaire de Paul Moreira diffusé par France Télévisions.À écouter aussiAlexeï Kouzmitchev, un discret mais puissant magnat russeLes difficultés de Rail BalticaNous prenons la direction des pays baltes pour clore cette émission. Où l'on reparle de « Rail Baltica », un grand projet de train reliant la Lettonie, l'Estonie et la Lituanie… Pour être reliée au reste de l'Europe, cette liaison ferroviaire devrait toutefois adopter la norme de ses rails, c'est-à-dire ce qu'on appelle « l'écartement » européen.L'amélioration de l'infrastructure des pays baltes, voisins de la Russie, est un enjeu de sécurité. Et d'ailleurs le projet ferroviaire entre les trois pays est presque entièrement financé par l'Union européenne. Mais après de nombreuses années de tâtonnements, le projet accumule les retards. Reportage à Vilnius de Marielle Vitureau. À écouter aussiL'initiative des trois mers, un projet pour bâtir une Europe détachée de la Russie

Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī.

Valsts kontrole 12. jūnijā nāca klajā ar situācijas izpētes rezultātiem par "Rail Baltica" projektu. Problēmas ar sadārdzinājumu un neskaidriem finansējuma avotiem ir visām trim Baltijas valstīm, arī Latvijai. Tas ir viens no tematiem, par ko runājam raidījumā. Pievēršamamies arī iecerei pārskatīt nodokļu sistēmu: kādi ir iespējamie piedāvājumi un kāda ir situācija budžetā? Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

To, ka Latvijā situācija nav lāga, mēs redzam jau ilgāku laiku, neskaidrības ar projekta vadību, maksājumi apstājušies, projekts netiek realizēts, kā sākotnēji bija sacīts, daudz procesi ir iesprūduši. Par to Valsts kontroles ziņojums. Kas notiks tālāk? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore. "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu. Saskaņā ar triju augstāko revīzijas iestāžu aplēsēm, lai pilnā apjomā pabeigtu "Rail Baltica" projektu, papildus ir nepieciešami 19 miljardi eiro. Ņemot vērā jaunākos katras valsts projekta budžetus un jau piešķirtos līdzekļus, Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Latvijā 7,6 miljardi eiro un Lietuvā 8,7 miljardi eiro.

Šią savaitę negyvos rastos dvi mergaitės - keturiolikmetė Alytuje ir vienuolikmetė Panevėžyje. Kaip galime padėti paaugliams ir išvengti tragiškų nelaimių?“Rail Baltica” projektas laiku nebus pabaigtas ir kainuos bent 4 kartus brangiau nei planuota. Tai nustatė bendras Baltijos šalių auditas. Susisiekimo ministras Marius Skuodis jau ieško kaltų.Naujos detalės Monikos Navickienės skandale. Paaiškėjo, kad Vyriausybinė sandorių komisija užkirto kelią parduoti verslą Vilniaus oro uoste.Ved. Liepa Želnienė

durée : 00:05:39 - Le Journal de l'éco - par : Anne-Laure Chouin, Marielle Vitureau - C'est un immense projet que les trois pays baltes ont en commun : Rail Baltica. C'est-à-dire la construction d'une ligne de chemin de fer à écartement européen qui relierait la Lituanie, la Lettonie et l'Estonie au reste de l'Union européenne par le fer.

Šķiet, nekad iepriekš Satiksmes ministrijā nav sakrājies tik daudz problēmu un izaicinājumu, kā tas ir tagad. Lai gan pēdējos mēnešos, šķiet, visvairāk esam apsprieduši nedienas ar jaunajiem vilcieniem, ir jārunā arī par Eiropas fondu apguvi, kur Satiksmes ministrija ir viens no lielajiem kavētājiem projektu īstenošanā. Arī par lidostas attīstību un "Rail Baltica" projekta virzību. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Prograsīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.