Podcasts about visai

Pagājusī sestdiena, 5. aprīlis, kļuva par līdz šim plašāko pret prezidenta Trampa administrāciju vērsto protestu dienu. Vismaz verbālā līmenī valsts sekretārs Marko Rubio saviem kolēģiem, pārējo NATO valstu ārlietu ministriem, samitā Briselē sniedza gaidīto – Amerikas pārstāvis apliecināja, ka viņa valsts joprojām ir nelokāmi uzticama alianses locekle. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders un politologs Andis Kudors. Kam piederēs Savienotās Valstis? Pagājusī sestdiena, 5. aprīlis, kļuva par līdz šim plašāko pret prezidenta Trampa administrāciju vērsto protestu dienu. Vienojušies zem lozunga „Rokas nost!”, kā lēš, apmēram pusmiljons amerikāņu pulcējās vairāk nekā 1300 protesta mītiņos visās pavalstīs. Visplašākais, ar daudzu tūkstošu piedalīšanos, notika Vašingtonā. Tā ir reakcija uz daudzo un dažādo izrīcību klāstu, kuru amerikāņu sabiedrībai pagājušajos divarpus mēnešos likusi piedzīvot tās jaunā administrācija. Visai bieži protestētāju rokās bija redzami plakāti, kas vēstīja: „Es nebalsoju par Īlonu Masku”, un tamlīdzīgi. Multimiljardieris, kuru nu jau arī preses slejās dēvē par neoficiālo prezidentu, kļuvis par simbolisku figūru, kas personificē iespējamo pretlikumīgo varas sagrābšanu. Esot prezidenta vecākā padomnieka statusā, kas neparedz oficiālas pārvaldes funkcijas, faktiski Masks vada jaunizveidoto Valdības efektivitātes departamentu – vienību, kam dotas plašas pilnvaras lemt par valsts aģentūru darbības iesaldēšanu, sašaurināšanu vai pat pārtraukšanu. Departamenta rosīšanās rezultātā jau vairāki desmiti tūkstošu valsts aparāta darbinieku atlaisti no darba. Daudzviet atlaisto vietā pieņemti prezidenta atbalstītāju lokam piederīgi ļaudis. Sevišķi plašu rezonansi guvuši administrācijas mēģinājumi likvidēt Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūru, Izglītības departamentu un Patērētāju finansiālās aizsardzības departamentu. Līdz ar pastāvīgajām iebildēm par pilnvaru pārsniegšanu Efektivitātes departamenta darbošanās saistās arī ar aizdomām par piekļuvi privātiem datiem un pat iespējamām manipulācijām ar attiecīgajām datubāzēm. Februāra sākumā, kad izpaudās ziņas par Maska padoto piekļūšanu federālajai maksājumu sistēmai, prominentais ekonomists, Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans rakstīja: „Iespējams, mēs jau pieredzam ko līdzīgu 21. gadsimta apvērsumam. Tanku ielās var nebūt, taču efektīva valdības kontrole, iespējams, jau ir izslīdējusi no ievēlēto amatpersonu rokām.” Pēdējās nedēļās sevišķu satraukumu izraisījusi nacionālās senjoru veselības apdrošināšanas programmas „Medicare” un maznodrošināto veselības aprūpes atbalsta programmas „Medicaid” iespējamā nozīmīgā sašaurināšana; tāpat dažādus pabalstus un pensijas izmaksājošās Sociālās nodrošināšanas aģentūras budžeta apcirpšana. Federālais budžets, kuru administrācija virza apstiprināšanai Kongresā, paredz pamatīgu nodokļu samazinājumu turīgākajiem pilsoņiem, un tiek lēsts, ka attiecīgo budžeta „caurumu” var aizlāpīt tikai ar sociālajām izmaksām atņemtiem līdzekļiem. Vēl citi plakāti mītiņos vēsta par nepatiku pret imigrantu deportēšanu, transpersonu tiesību aizskārumu un prezidenta Trampa labvēlību pret Krievijas vadoni Putinu. Aizsardzība – Amerikas solījumi un Eiropas ieceres Vismaz verbālā līmenī valsts sekretārs Marko Rubio saviem kolēģiem, pārējo NATO valstu ārlietu ministriem, pērnās nedēļas samitā Briselē sniedza gaidīto – Amerikas pārstāvis apliecināja, ka viņa valsts joprojām ir nelokāmi uzticama alianses locekle. Pretējās domas esot „histērija un hiperbola”. Tomēr viņš nekavējās atgādināt sava šefa uzstādījumu par pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kurus Eiropas partneriem būtu jātiecas ieguldīt aizsardzības budžetā. Šobrīd, kā zināms, visai daudzas dalībvalstis šai ziņā joprojām ir zem divu procentu robežas. Un vispār – pāri samita norisei platu ēnu meta prezidenta Trampa dažas dienas iepriekš izsludinātie ievedmuitas tarifi, kas Eiropas Savienības valstu gadījumā, kā zināms, ir 20%. Kā izdevumam „Politico” atstāstījis kāds no pasākuma dalībniekiem, vienā no apspriedēm Francijas delegācijas loceklis sarkastiski pateicies amerikāņu kolēģiem par potenciālo globālās ekonomikas nograušanu – tā piecu procentu iekšzemes kopprodukta latiņa būšot zemāka un vieglāk sasniedzama. Tikām marta vidū Eiropas Komisija nāca klajā ar savu „Eiropas aizsardzības gatavības balto grāmatu – 2030”. Šī savienības aizsardzības spēju stiprināšanas piecgadu plāna tapšana bija divu baltiešu – augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas un aizsardzības un kosmosa komisāra Andrjus Kubiļus – rokās. 2030. gads kā perspektīvais atskaites punkts nav nejaušs – tiek lēsts, ka šādā termiņā Krievija centīsies sagatavoties iebrukumam kādā no Eiropas Savienības valstīm. Dokuments nepārprotami konstatē, ka veselā virknē aspektu Eiropas aizsardzības potenciāls ir nepietiekams draudu novēršanai, pie tam tā strauju uzlabošanu kavē koordinācijas deficīts. Pirmais solis vienotai rīcībai marta sākumā ir „ReArm Europe”programma ar tās astoņsimt miljardu finansējuma plānu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka ar to ne tuvu nepietiek. Kā 7. aprīlī ziņoja telekanāls „Euronews”, 11. aprīlī Varšavā tiksies divdesmit septiņu Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Lielbritānijas, Norvēģijas un Šveices finanšu ministri, lai apspriestu jaunas institūcijas – Eiropas Aizsardzības mehānisma – izveidi. Pēc darbības modeļa tas līdzinātos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai ar Eiropas Komisiju kā kapitāla turētāju. Projekts, kuru izstrādājusi domnīca „Breugel” jeb Briseles Eiropas un globālās ekonomikas laboratorija, paredz, ka šī institūcija varētu ne vien veidot vienotu aizsardzības industrijas tirgu, bet arī kļūt par īpašnieku stratēģiskiem objektiem, kā, piemēram, izlūkošanas un sakaru pavadoņu sistēmai. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Skandāls, kas nule satricinājis prezidenta Trampa administrāciju, ieguvis „Signalgeitas” nosaukumu. Pēc kārtējā sarunu raunda starp Krievijas un ASV un Ukrainas un ASV delegācijām Saūda Arābijā Vašingtona nāca klajā ar paziņojumu, ka panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu Melnajā jūrā. Turcijas policija līdz ar simts citām personām aizturēja Stambulas mēru Ekremu Imamoglu.   Notikumus analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un politologs Arnis Latišenko. Tērzēšana ar sekām Skandāls, kas nule satricinājis prezidenta Trampa administrāciju, ieguvis „Signalgeitas” nosaukumu. „Signal” ir tīmekļa saziņas platforma, kas diezgan iecienīta Savienoto Valstu ierēdņu vidū, jo tai ir dažas saziņas konfidencialitāti veicinošas īpašības. Tomēr šī platforma nav ASV valdības oficiāli sertificēta ierobežotas pieejamības informācijas apritei. Prezidenta Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Volcs izveidoja „Signal” tērzēšanas grupu, lai apspriestu kopš 15. marta izvērstos ASV militāro spēku triecienus Jemenas hutiešu nemierniekiem. Piedalījās praktiski visi pašreizējās administrācijas nozīmīgākie cilvēki: viceprezidents Džeimss Deivids Venss, valsts sekretārs Marko Rubio, aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, Centrālās Izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs, Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gabarda, finanšu ministrs Skots Besents, prezidenta īpašais vēstnieks Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs un vairāki citi. Acīmredzot kļūmes dēļ grupai tika pieslēgts arī žurnāla „The Altantic” galvenais redaktors Džefrijs Goldbergs. Neviena nepamanīts viņš sekoja saziņai, pēc tam no tās atslēdzās un 24. martā publicēja rakstu ar nosaukumu „Trampa administrācija nejauši piesūtīja man teksta ziņojumus ar saviem kara plāniem”. Tā nu atklājās, ka militārās plānošanas jautājumi, kam pašsaprotami būtu jābūt ļoti rūpīgi glabātam noslēpumam, tikuši apspriesti saziņas platformā kā kādi brīvdienu izbraukuma plāni vai olu kulteņa receptes. Jāteic, redaktors Goldbergs bija pietiekami apzinīgs, lai neatklātu neko tādu, kas tiešām varētu radīt nopietnus militāri taktiskus riskus, tomēr šis un tas no saziņas satura nācis gaismā. Sevišķi netīkami skan viceprezidenta Vensa, aizsardzības ministra Hegseta izteikumi par „liekēžiem eiropiešiem”, kuriem jāpiestāda rēķins par Eiropai nozīmīga ūdensceļa atbrīvošanu ar amerikāņu spēkiem. Kā publikācijā norāda Džefrijs Goldbergs, šī tērzēšana „Signal” platformā rada nopietnas bažas par nacionālās drošības situāciju un ir, iespējams, Savienoto Valstu Spiegošanas likuma pārkāpums. Publikācijai sekoja pretrunīgi paziņojumi, Nacionālās drošības padomes pārstāvim Braienam Hjūzam pilnībā atzīstot notikušo, savukārt aizsardzības ministram Hegsetam un arī prezidentam Trampam nogānot redaktoru Goldbergu un viņa žurnālu, starp citu, vienu no prominentākajiem, kopš 1857. gada pastāvošu izdevumu. „Signalgeitas” tēma dominēja arī 25. martā Senāta Izlūkošanas komitejā, kur uz iepriekš plānotu noklausīšanos bija ieradušies Nacionālās izlūkošanas direktore Gabarda un CIP direktors Retklifs. Pagaidām Baltā nama pārstāvju izteikumu tonis liek domāt, ka administrācija nolēmusi „atšaudīties” ar apgalvojumiem par kārtējo politiski motivēto prezidenta Trampa „naidnieku” uzbrukumu. Kremļa diskrētā miermīlība 25. martā pēc kārtējā sarunu raunda starp Krievijas un ASV un Ukrainas un ASV delegācijām Saūda Arābijā Vašingtona nāca klajā ar paziņojumu, ka panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu Melnajā jūrā. Pārtraucot karadarbību, tiktu atvērtas ostas komerciālajam transportam, pirmām kārtām Krievijas un Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportam. Šī vienošanās papildinātu to, kas paredz atturēšanos no triecieniem enerģētikas infrastruktūrai. Krievijas ir apgalvojusi, ka šī vienošanās esot spēkā kopš 18. marta, tikām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosaucis šos apgalvojumus par kārtējiem Maskavas meliem. Starplaikā abas karojošās puses ir izdarījušas triecienus par objektiem, uz kuriem varētu attiekties šī vienošanās. Vakar Krievija publiskoja attiecīgās infrastruktūras kategorijas tās ieskatā: naftas pārstrādes rūpnīcas, naftas un gāzes cauruļvadi un uzglabāšanas ietaises, tostarp pārsūknēšanas stacijas, elektroenerģijas ražošanas un pārvades infrastruktūra, tostarp spēkstacijas, apakšstacijas, transformatori un sadalītāji, tāpat atomelektrostacijas un hidroelektrostaciju aizsprosti. Kas attiecas uz ugunspārtraukšanu jūrā, Kremlis pēc tās izziņošanas publiskojis papildu nosacījumus, proti – Krievija to sākšot ievērot tikai pēc tam, kad tiks atceltas sankcijas un ierobežojumi Krievijas Lauksaimniecības bankai un citām finanšu institūcijām, kas iesaistītas lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībā. Prezidents Tramps, Baltajā namā tiekoties ar Savienoto Valstu vēstniekiem, izteicies, ka viņa administrācija apsverot šīs Maskavas prasības. Tas jau izraisījis kārtējās spekulācijas par Vašingtonas gatavību pakalpot Putina režīmam. Šādus noskaņojumus krietni uzkurinājusi arī ASV prezidenta īpašā vēstnieka Stīva Vitkofa nesenā intervija Trampam pietuvinātajam žurnālistam Takeram Karlsonam, kurā Vitkofs demonstrēja diezgan paviršu priekšstatu par Ukrainas situāciju un Kremlim un tā saimniekam komplimentāras domāšanas klišejas. Kas attiecas uz iespējamu sankciju atcelšanu, tad tādai būtu nepieciešama arī Eiropas Savienības un citu rietumvalstu piekrišana, un var tikai minēt, kādas sviras Baltā nama saimnieks šai ziņā varētu mēģināt iedarbināt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Krievijas rīcība, pēc sarunu beigām izvirzot jaunus papildu noteikumus, ir sarunu partneru maldināšana. Ukraina Aizsardzības ministrija, savukārt, paziņojusi, ka par ugunspārtraukšanas pārkāpumu jebkādus Krievijas Melnās jūras flotes manevrus ar mērķi atgūt karadarbības rezultātā zaudētās pozīcijas jūras rietumdaļā. Bīstamais pilsētas galva 19. martā Turcijas policija līdz ar simts citām personām aizturēja Stambulas mēru Ekremu Imamoglu. Viņš tiek uzskatīts par nopietnāko prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana politisko konkurentu un galveno opozīcijas kandidātu 2028. gadā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Dienu iepriekš Stambulas Universitāte anulēja viņa pirms ceturtdaļgadsimta iegūtos zinātniskos grādus biznesa vadībā un cilvēkresursu vadībā, apgalvojot, ka to piešķiršanā konstatētas atkāpes no noteikumiem. Starp citiem aizturētajiem ir divu Stambulas rajonu pašvaldību galvas, citi opozicionārās Demokrātiskās Tautas partijas aktīvisti, uzņēmēji un žurnālisti. Stambulas galvenā prokuratūra izvirzījusi İmamoglu apsūdzības noziedzīgas organizācijas vadīšanā, korupcijā, izspiešanā, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, kas saistīta ar pašvaldību līgumiem. Tāpat viņš tika apsūdzēts atbalstā par teroristisku organizāciju pasludinātajai Kurdistānas strādnieku partijai, jo veidojis priekšvēlēšanu aliansi ar kurdu intereses pārstāvošo Tautu līdztiesības un demokrātijas partiju, kas ir legāla politiska organizācija. Vēlāk šo apsūdzības daļu tiesa gan atcēla, koncentrējoties uz korupcijas tēmu. Šķiet, vara nebija rēķinājusies ar tik plašiem sabiedrības protestiem, kādi sākās pēc Imamoglu un viņa līdzgaitnieku arestiem. Stambulas, Ankaras, Izmiras ielās izgāja tūkstošiem protestētāju, kuru vidū sevišķi daudz ir studentu. Pūlis skandēja „Erdogans – diktators!” un „Imamoglu – tu neesi viens!” Valdība reaģēja ar pulcēšanās aizliegumiem, taču nākamajās dienās protesti tikai vērsās plašumā, pie tam tie aptvēra arī teritorijas, kas tradicionāli tikušas uzskatītas par prezidenta Erdogana un viņa Taisnīguma un attīstības partijas atbalsta punktiem. Notika sadursmes ar policiju, kura pret protestētājiem lietoja piparu gāzi un bloķēja pieejas atsevišķām ielām un iestādēm. Līdz šodienai, 26. martam, policija arestējusi vairāk nekā 1400 demonstrantus, no kuriem gandrīz tūkstotis joprojām ir apcietinājumā. Tiek ziņots, ka Turcijā ierobežota pieeja daudziem sociālās tīklošanas resursiem. Eiropadome reaģējusi uz notiekošo ar paziņojumu, ka tās ieskatā notiekošajam ir visas politiskā spiediena pazīmes. Visai pamanāmi uz notikušo reaģēja arī Turcijas liras kurss, nokrītoties par vairāk nekā 16 procentpunktiem un sasniedzot vēsturiski zemāko vērtību pret ASV dolāru. Pēc visām likumdošanas izmaiņām, kuras ļāvušas Erdoganam pavadīt Turcijas varas virsotnē jau divdesmit divus gadus, vispirms kā premjerministram, tad kā prezidentam, 2028. gadā viņš vairs nevar pretendēt uz nākamo termiņu, ja vien nepanāks izmaiņas konstitūcijā vai nesarīkos ārkārtas vēlēšanas pirms sava termiņa beigām. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Kultūros įvykių pasaulyje apžvalga.LRT KLASIKA tęsia pažintis su Metų knygos rinkimuose dalyvaujančiomis knygomis ir jų autoriais. Šįkart susipažįstame su Arūno Streikaus knyga „[Ne]meilės trikampis. Šventojo Sosto Rytų politika, sovietų režimas ir Lietuva“.Šiauliuose surengti pirmieji bibliotekos nurašytų knygų ir vinilinių plokštelių aukcionai.Kultūros ministerija paskelbė skelbimą – kvietimą pretenduoti į Lietuvos kultūros tarybos pirmininko poziciją. Skelbimas sulaukė reakcijų, kad savo turiniu neatitinka darbo skelbimams keliamų reikalavimų.Baigėsi 30-asis Kinos pavasaris. Jame apdovanoti du jaunieji Lietuvos kino kūrėjai – Arnas Balčiūnas ir Ignė Narbutaitė.Kaune jau kelias dienas galima aplankyti Mikalojaus Konstantino Čiurlionio 150-osioms gimimo metinėms skirtą tarptautinę parodą „Nuo gintarų iki žvaigždžių: M. K. Čiurlionis, amžininkai ir bendraminčiai“.Kokia buvo vertimo cenzūra sovietmečiu?Domanto Razausko muzikinės naujienos.Ved. Marius Eidukonis

Gaisras elektros pastotėje, dėl kurio teko uždaryti Hitrou oro uostą, suvaldytas, pranešė Londono ugniagesiai. Siekiant užtikrinti keleivių ir darbuotojų saugumą, oro uostas bus uždarytas visą penktadienį. Reikšmingi sutrikimai numatomi ir artimiausiomis dienomis. Apie gaisro priežastis kol kas komentarų nėra. Hitrou oro uostas yra judriausias Europoje. Vien šiandien iš jo kilti, ar jame leistis turėjo 1351 orlaivis. Lietuvos oro uostų atstovas sako, kad poveikio skrydžiams iš Lietuvos nėra.Vizitą Lietuvoje baigia Ukrainos kultūros ir informacinės politikos ministras Mykola Tochytskis. Jo teigimu, Rusijos okupuotose teritorijose yra daugiau kaip milijonas 700 tūkstančių Ukrainos kultūros vertybėmis laikomų artefaktų. Dalis jų, sunaikinti. Kiti atsiduria juodojoje rinkoje.O kokias Ukrainos pamokas, saugant kultūros vertybes, išmoko Lietuva?Pyktis, nusivylimas ir abejonės, ar Jungtinės Valstijos vis dar yra Kanados sąjungininkės, ar į jos suverenumą besikėsinanti agresyvi jėga. Tokiomis emocijomis dalijasi LRT Kanadoje kalbinti Jungtinių Valstijų šiauriniai kaimynai. Prezidento Donaldo Trumpo muitai ir retorika apie Kanados tapimą 51-ąja valstija per kelis mėnesius sugriovė daugybės kanadiečių pasitikėjimą šalimi, kuri dešimtmečius laikyta artimiausia sąjungininke.Vengrijos parlamentas šią savaitę priėmė įstatymą, draudžiantį LGBT „Pride“ eitynes. Taip pat nuo šiol valdžios institucijoms bus leidžiama naudoti veido atpažinimo programinę įrangą tokių renginių dalyviams identifikuoti. Premjerui Viktorui Orbanui griežtinant įstatymus, vis daugiau Vengrijos visuomenės buriasi aplink opozicines jėgas. Protestų banga toliau neslopsta ir Serbijoje.Lietuvos vyrų futbolo rinktinė šiandien pradeda atranką į kitų metų pasaulio čempionatą. Varšuvoje lietuviai žais su Lenkijos komanda, kurią palaikys 60 tūkstančių vietinių aistruolių.Ved. Darius Matas

Į pasaulinę sėklų saugyklą Svalbardo salyne išsiųsta antroji Lietuvos augalų sėklų siunta. Šįkart joje – ir žolinių bei pašarinių žolių sėklos. Apie į Norvegiją iškeliavusias sėklas, jų rūšis ir svarbą pasakoja Valstybinės miškų tarnybos Miško genetinių išteklių skyriaus vyriausioji specialistė Laima Šveistytė.Šalčininkų rajone, Dieveniškėse, šalia Baltarusijos sienos, ūkininkų laukus ir miškus niokoja sulaukėjusių galvijų banda, su jais kartu klajoja ir maždaug 50 sulaukėjusių avių. Šalčininkų rajono viešosios tvarkos skyriaus vedėjas Stanislav Voicechovskij sako, kad problemos atsirado, kai gyventojai pradėjo skųstis, jog gyvūnai ateina į kaimą, trypia sodus.Audronė Naruševičė ūkininkauja jau 12 metų. Visai neseniai atsisakė sūrių gaminimo verslo ir susitelkė į kitą, širdžiai artimą veiklą – Birštono apylinkėse veda avių ganymo su borderkoliais edukacijas. Jos veisiami borderkoliai klusniai vykdo duodamas komandas, o geriausias atpildas už darbą šiems šunims – pats ganymas.Ved. Arneta Matuzevičiūtė

Buvęs „Eurovizijos“ nugalėtojas sugrįžta į konkursą, kur dėl pergalės kovoja su kaimyninės Suomijos atstovu, kuris fanams patinka dėl išskirtinės dainos ir milžiniškos spinduliuojamos energijos. Kažkur girdėta? Tai tik sutapimas, ar istorija kartojasi?

Stāsta dizainers Klāvs Priedītis "Wabi-sabi" ir jēdziens, kas apzīmē noteikta veida estētiku un filozofiju, tas slavē nepilnību, dabiskumu un laika ritējumā gaitā radušos skaistumu. Šis jēdziens ir cēlies Japānā un sakņojas tās tradicionālajā kultūrā un zen budismā, kas Japānā ienāca no Ķīnas apmēram 12. gadsimtā. Tiek uzskatīts, ka "wabi-sabi" jēdziens nostiprinājās līdz ar tējas dzeršanas ceremonijas attīstību 15. un 16. gadsimtā, pateicoties kādam tējas meistaram, kurš popularizēja vienkāršību, pieticību un dabiskumu tējas ceremonijā. Jēdziens sastāv no divām daļām "wabi" un "sabi". "Wabi" simbolizē harmoniju ar dabu un neuzspēlētu skaistumu. "Sabi" savukārt simbolizē laika ritējuma radīto skaistumu — vecums, nolietojums un patina tiek uztverta kā vērtība. Saliekot abas daļas kopā, radies skanīgs vārdu savienojums “wabi-sabi”, kas attīstījies par estētisku un filozofisku principu. Līdz mūsdienām šī ideja ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajām japāņu estētikas koncepcijām, kas ieņem būtisku vietu ne tikai Japānas kultūrā, bet nu jau  arī citviet pasaulē. Šī jēdziena idejas visai bieži tiek saistītas ar dizaina filozofiju, mākslu, arhitektūru un dzīvesziņu kopumā. "Wabi-sabi" principi īpaši uzskatāmi izpaužas interjera dizainā. Šī estētika pievērš uzmanību dabīgiem materiāliem, ar roku darinātiem objektiem un minimālismam, kas ļauj saglabāt mājīgumu. Tieksme pretī dabīgajam ir pretmets industriālajai rūpniecībai un ražojumiem, kas sastāv no mākslīgiem materiāliem — dažādiem metāla sakausējumiem, betona, plastmasas — šie materiāli pauž rūpniecisku vēsumu. Toties "wabi-sabi" interjeros tiecas radīt siltu sajūtu. Visai izplatīts ir koka, akmens un māla pielietojums. Tiek akcentēta un baudīta šo materiālu asimetriskā daba. Priekšmetu virsmas, kas veidotas no šiem materiāliem, nereti tiek atstātas neapstrādātas, akcentējot dabīgo skaistumu. Bieži tiek izcelts arī novecojušu mēbeļu un priekšmetu laika zoba radītais skaistums. Kāds ķirmja izgrauzts robs galda virsmā vai krēsla kājā tiek uzskatīts drīzāk par estētisku efektu nevis defektu, kas būtu jānovērš un jālabo. Šāda dizaina pieeja atšķiras no ierastās tieksmes pēc perfekcijas un priekšmetu vienādošanas, kas Rietumu kultūrā uzplauka līdz ar rūpniecisko revolūciju. Idustriālā ražošana laika gaitā ir tiekusies aizstāt dabas formu estētiku un amatnieciskās nepilnības ar perfekti gludām virsmām, taisnām līnijām un vienādiem pēc viena šablona veidotiem rūpnieciskiem ražojumiem. Lai gan "wabi-sabi" sakņojas zen budismā un Japānas tradicionālajā kultūrā, un tieša tulkojuma uz latviešu valodu šim jēdzienam nav, tomēr arī latviešu kultūrā varam rast idejas, kas pauž visai līdzīgu attieksmi gan pret šādu estētiku, gan pret dzīves skatījumu kopumā. Latviešu saikne ar dabu, cieņa pret vecām lietām un senču mantojumu, kā arī spēja saredzēt skaistumu pieticīgā dzīvē, kas nereti veidojusies sarežģītā tautas vēstures gaitā, atspoguļo līdzīgas vērtības. Tāpat kā "wabi-sabi" augstu vērtē vēsturisko patinu, nodilumu un laika zīmes kā skaistuma avotu. Latviešu kultūrā mēs tiecamies saglabāt un cienīt, piemēram, vecās koka mājas, senos sadzīves priekšmetus, mēbeles un tautas tērpus, kuros redzams ne tikai nolietojums un amatnieku roku darbs, bet nereti arī, piemēram, dzimtas un senču vēsture. Līdzīgi kā "wabi-sabi" novērtē tukšumu un minimālismu, latviešu tradicionālajā interjerā bieži redzama atturība un telpas neaizpildīšana ar lieku greznību. Iedzīve sastāv no vienkāršām koka mēbelēm, māla traukiem, audekla galdautiem un citām tikai pašām nepieciešamākajām lietām. Latviešiem ir pat kāds izplatīts teiciens: "Labs nāk ar gaidīšanu." Tajā varam censties saskatīt arī kādu "wabi-sabi" aspektu, proti, skaistas lietas rodas lēni un ar laiku. Tiecies novērtēt pacietību un dabas ritējuma estētiku.

Stāsta dizainers Klāvs Priedītis "Wabi-sabi" ir jēdziens, kas apzīmē noteikta veida estētiku un filozofiju, tas slavē nepilnību, dabiskumu un laika ritējumā gaitā radušos skaistumu. Šis jēdziens ir cēlies Japānā un sakņojas tās tradicionālajā kultūrā un zen budismā, kas Japānā ienāca no Ķīnas apmēram 12. gadsimtā. Tiek uzskatīts, ka "wabi-sabi" jēdziens nostiprinājās līdz ar tējas dzeršanas ceremonijas attīstību 15. un 16. gadsimtā, pateicoties kādam tējas meistaram, kurš popularizēja vienkāršību, pieticību un dabiskumu tējas ceremonijā. Jēdziens sastāv no divām daļām "wabi" un "sabi". "Wabi" simbolizē harmoniju ar dabu un neuzspēlētu skaistumu. "Sabi" savukārt simbolizē laika ritējuma radīto skaistumu — vecums, nolietojums un patina tiek uztverta kā vērtība. Saliekot abas daļas kopā, radies skanīgs vārdu savienojums “wabi-sabi”, kas attīstījies par estētisku un filozofisku principu. Līdz mūsdienām šī ideja ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajām japāņu estētikas koncepcijām, kas ieņem būtisku vietu ne tikai Japānas kultūrā, bet nu jau  arī citviet pasaulē. Šī jēdziena idejas visai bieži tiek saistītas ar dizaina filozofiju, mākslu, arhitektūru un dzīvesziņu kopumā. "Wabi-sabi" principi īpaši uzskatāmi izpaužas interjera dizainā. Šī estētika pievērš uzmanību dabīgiem materiāliem, ar roku darinātiem objektiem un minimālismam, kas ļauj saglabāt mājīgumu. Tieksme pretī dabīgajam ir pretmets industriālajai rūpniecībai un ražojumiem, kas sastāv no mākslīgiem materiāliem — dažādiem metāla sakausējumiem, betona, plastmasas — šie materiāli pauž rūpniecisku vēsumu. Toties "wabi-sabi" interjeros tiecas radīt siltu sajūtu. Visai izplatīts ir koka, akmens un māla pielietojums. Tiek akcentēta un baudīta šo materiālu asimetriskā daba. Priekšmetu virsmas, kas veidotas no šiem materiāliem, nereti tiek atstātas neapstrādātas, akcentējot dabīgo skaistumu. Bieži tiek izcelts arī novecojušu mēbeļu un priekšmetu laika zoba radītais skaistums. Kāds ķirmja izgrauzts robs galda virsmā vai krēsla kājā tiek uzskatīts drīzāk par estētisku efektu nevis defektu, kas būtu jānovērš un jālabo. Šāda dizaina pieeja atšķiras no ierastās tieksmes pēc perfekcijas un priekšmetu vienādošanas, kas Rietumu kultūrā uzplauka līdz ar rūpniecisko revolūciju. Idustriālā ražošana laika gaitā ir tiekusies aizstāt dabas formu estētiku un amatnieciskās nepilnības ar perfekti gludām virsmām, taisnām līnijām un vienādiem pēc viena šablona veidotiem rūpnieciskiem ražojumiem. Lai gan "wabi-sabi" sakņojas zen budismā un Japānas tradicionālajā kultūrā, un tieša tulkojuma uz latviešu valodu šim jēdzienam nav, tomēr arī latviešu kultūrā varam rast idejas, kas pauž visai līdzīgu attieksmi gan pret šādu estētiku, gan pret dzīves skatījumu kopumā. Latviešu saikne ar dabu, cieņa pret vecām lietām un senču mantojumu, kā arī spēja saredzēt skaistumu pieticīgā dzīvē, kas nereti veidojusies sarežģītā tautas vēstures gaitā, atspoguļo līdzīgas vērtības. Tāpat kā "wabi-sabi" augstu vērtē vēsturisko patinu, nodilumu un laika zīmes kā skaistuma avotu. Latviešu kultūrā mēs tiecamies saglabāt un cienīt, piemēram, vecās koka mājas, senos sadzīves priekšmetus, mēbeles un tautas tērpus, kuros redzams ne tikai nolietojums un amatnieku roku darbs, bet nereti arī, piemēram, dzimtas un senču vēsture. Līdzīgi kā "wabi-sabi" novērtē tukšumu un minimālismu, latviešu tradicionālajā interjerā bieži redzama atturība un telpas neaizpildīšana ar lieku greznību. Iedzīve sastāv no vienkāršām koka mēbelēm, māla traukiem, audekla galdautiem un citām tikai pašām nepieciešamākajām lietām. Latviešiem ir pat kāds izplatīts teiciens: "Labs nāk ar gaidīšanu." Tajā varam censties saskatīt arī kādu "wabi-sabi" aspektu, proti, skaistas lietas rodas lēni un ar laiku. Tiecies novērtēt pacietību un dabas ritējuma estētiku.

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Ruošiantis popiečio miegui svarbu tai daryti ne bet kaip. Kaip sukombinuoti trukmę, kofeiną, šviesą bei temperatūrą, siekiant greitai atgauti jėgas, naujame „Miego DNR“ epizode paaiškina neuromokslininkė Laura Bojarskaitė.Ramunė ieškojo būdo, kaip įveikti kilusius sunkumus šeimoje. Visai netikėtai ji atrado, kad spalvos, tekstūros ir vaizdiniai ją teigiamai veikia. Šis atradimas nuvedė į dailės terapijos užsiėmimus, kurie laikui bėgant atnešė jai vidinę ramybę ir geresnį savęs supratimą.Sakartvele šiandien įvyks valdančiajai partijai, prorusiškai „Sakartvelo svajonei“ lojalaus prezidento inauguracija, nors kadenciją baigianti prezidentė ir provakarietiška opozicija paskelbė jo išrinkimą neteisėtu. Pirmą kartą Sakartvelo istorijoje priesaikos ceremonija vyks už uždarų parlamento durų.Lietuvos verslai vis labiau atranda Indijos bei Ramiojo vandenyno rinką. Šalies įmonės ne tik siekia atsivežti aukštos kvalifikacijos darbuotojus iš šio regiono šalių, tačiau ir pačios vis drąsiau žengia į šią rinką.Naujausi tyriimai rodo, kad Lietuvoje patyčių mokyklose ir internete mastas išlieka vienas didžiausių Europoje – patyčias patiria trečdalis paauglių.Ved. Paulius Selezniovas

6. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga jau piektajā kopīgi veidotajā programmā tiksies ar seno taustiņinstrumentu spēles speciālistu Kristianu Bezeidenhautu, kurš dzimis Dienvidāfrikā, studējis Austrālijā un Ņujorkā, bet šobrīd dzīvo Londonā. Viņš teicami pārvalda gan klavieru, gan klavesīna, gan āmuriņklavieru spēli un ir arī atzīts izcils Mocarta mūzikas pazinējs. Koncertā Rīgā līdzās 18. gadsimta Vīnes klasicismam skanēs arī par “zviedru Mocartu” dēvētā Jozefa Martina Krausa mūzikam, kuru pārstāvēs Voltēra traģēdijas “Olimpija” iedvesmota uvertīra. Zinu, ka jūsu interese par Mocartu dzimusi jau bērnībā, skatoties Miloša Formana filmu "Amadejs". No šīs jūs filmas jūs daudz sapratāt vai arī jūs tikai fascinēja Mocarta mūzika? Jāpadomā. Filma iznāca 1984. gadā, un man toreiz bija pieci gadi, bet es to skatījos mazliet vēlāk, man jau varēja būt kādi deviņi vai desmit. Dažus filmas fragmentus vecāki man neļāva skatīties, piemēram, sākuma ainu ar Saljeri pašnāvības mēģinājumu. Savā ziņā tā bija bērnam bīstama filma, bet uz mani atstāja milzīgu iespaidu. Cik meistarīgi mūzika ievīta šajā filmā, cik rūpīga bijusi attieksme pret ideju! Mūzika filmā ir kļuvusi par īstu personāžu! Izraudzītie skaņdarbi uz mani atstāja neizdzēšamu iespaidu, un arī filma kopumā man patika, tur bija visu elementu veiksmīga kombinācija.  Jūs teicāt, ka agrāk kaunējāties pieminēt šo filmu, tagad vairs ne. Kāpēc kaunējāties? Tagad vairs nekaunos, manā prātā noticis kāds klikšķis. Es nezinu. Pirms gadiem desmit man tas šķita, varbūt ne gluži lēts, bet pārāk vienkāršots stāsts, lai izskaidrotu manu saikni ar Mocartu. Un tomēr domāju, ka bez šīs filmas viss būtu bijis citādāk. Ik reizi, dzirdot kādu skaņdarbu, kas ietverts šajā filmā, manī rodas spēcīgas atmiņas, tāda cieša emocionālā saikne ar šo mūziku. Ar citu komponistu darbiem man tā nekad nav bijis. Varbūt vienīgi ar Bahu, bet citu iemeslu dēļ. Vai bez šīs filmas ir vēl citi veidi, kā izskaidrot jūsu saikni ar Mocarta mūziku? Manuprāt, nav. Līdz ar šo filmu sākās mana apsēstība ar Mocarta mūziku. Un Mocarta raksturs mani fascinēja! Viņš bija tāda mistiska personība. Es domāju par šo cilvēku 18. gadsimta beigās. Kā viņš radījis tik daudz skaistas mūzikas taustiņinstrumentiem, tik lieliskas operas un daudz ko citu. Un kā centies atbrīvoties no rāmjiem, kas valdījuši 18. gadsimta beigās. Mocarts vairs nebija ar mieru, ka viņu uzskata par kalpu. Viņš gribēja būt slavens komponists. Bet tajā laikā tas vēl nebija iespējams. Pat Haidns šajā ziņā bija pateicīgākā situācijā. Viņam bija labāki apstākļi un infrastruktūra. Kad viņš devās uz Londonu, viņu kā īstu megazvaigzni. Un tad, protams, vēl ir Bēthovens. Pusaudža gados Jums negribējās vingrināties, tomēr Mocarta mūziku spēlēt gribējāt, tas kalpoja kā stimuls. Tā bija. Bet pusaudža vecumā es nemaz tik daudz nespēlēju Mocartu. Klausījos gan visu laiku. Manā prātā laikam bija kāda barjera, jo tolaik Mocartu spēlēja un mācīja ļoti specifiskā veidā. Viņa klaviermūziku vajadzēja atskaņot tieši tā un ne citādāk. Ja standartos neiekļāvies, tas nebija pieņemami. Un tad es atklāju atskaņojumus uz autentiskajiem instrumentiem. Klaviermūziku gan mazāk, vairāk simfonijas, operas un kamermūziku. Un tas pilnībā mainīja manu izpratni par to, kas IR un kas NAv iespējams šajā mūzikā. Mūziku klausīties Jūs varējāt, jo tēvs pirka CD, katru mēnesi vismaz vienu jaunu. Jā, tā bija. Tur bija arī Mocarta mūzika. Jā, daudz Mocarta mūzikas. Tā man ilgu laiku bija īsta apsēstība. Kad 1991. gadā Philiips laida klajā 180 albumu sēriju ar visiem Mocarta darbiem, es tik ļoti gribēju to iegūt. Man neizdevās, taču vecāki mani ļoti atbalstīja, iedrošināja un pirka daudz Mocarta mūzikas albumu. Un tad man pamazām mainījās prioritātes. 12-13 gadu vecumā sliecos vairāk Baha un Hendeļa virzienā. Baha mūzika mani īpaši interesēja. Bet Mocarts bijis man līdzās vienmēr, viņš bijis manas apsēstības sākums. Tolaik varējāt klausīties Baha siminora mesas 12 dažādas versijas un meklēt interpretācijas atšķirības. Kā ir tagad? Piemēram, Mocarta 20. klavierkoncertu arī klausāties dažādos variantos vai arī esat tikai jūs un partitūra? Klausīšanās aspekts pēdējo 15 gadu laikā ir ļoti mainījies. Vairs neklausos tik daudz ierakstu kā agrāk. Padsmitnieka vecumā gribēju noklausīties visus iespējamos Baha siminora mesas variantus, jo mani fascinēja atšķirības interpretācijā, atskaņošanas manierē. Klausījos, cik apjomīgs ir orķestris un koris katrā ierakstā. Protams, tas viss mani interesē arī šodien, tomēr tagad klausos nedaudz citādāk. Es pat teiktu - klīniskāk. Bet tad, ja dzirdu kaut ko patiešām izcilu, īsteni skaistu, ko varu vienkārši izbaudīt, ir skaidrs, ka atskaņojums ir izcils. Tieši pašlaik esmu pievērsies Baha siminora mesai, jo februārī to atskaņošu ar grupu The English concert. Klausījos Concerto Copenhagen un Lārsa Ulrika Mortensena ierakstu. Tur ir tikai kādi 10 dziedātāji, bet ieskaņojums ir absolūti izcils. Tik meistarīgi paveikts! Pie šāda ieraksta var atgriezties atkal un atkal, ikreizi atklājot aizvien jaunas un jaunas nianses. Tāds, lūk, atšķirīgs klausīšanas veids. Tagad vairs neklausos tik daudz prieka pēc. Pat pirms gadiem pieciem, sešiem vēl bija citādāk. Tagad klausīšanās man ir vairāk izziņas, pētniecības process. Tā tomēr ir brīnišķīga sajūta, ja mūziku var vienkārši klausīties, tai ļauties, nevis analizēt katru interpretācijas niansi. Tieši tā! Aizvien vairāk tiecamies pēc ierakstiem, kas sniedz šo sajūtu. Ļoti novērtēju savus kolēģus, kas spēj radīt ierakstus, ko gribas tikai klausīties un izbaudīt, secinot - viss paveikts ārkārtīgi skaisti. Īsta bauda klausīties! Bet repertuārs, ko klausos, ļoti bieži ir pavisam atšķirīgs no tā, ko spēlēju. Neklausos Mocarta koncdertus vai sonātes. Klausos Baha kantātes vai Šarpantjē mesas. Reizēm arī laikmetīgo mūziku? Vairs ne tik daudz. Agrāk bieži klausījos Stīvu Reihu, mani joprojām viņa mūzika ārkārtīgi interesē, šķiet neparasti skaista. Un tomēr tas nav repertuārs, ko klausos prieka pēc, kā tas ir ar Šarpantjē mūzikas albumiem. Man ļoti patīk Šarpantjē un Pērsels. Viņu mūzika bagātina, to klausoties es varu arī atpūsties. Mocarta mūziku esat daudz spēlējis un ieskaņojis. Jūsu jaunākajā, tikko novembrī klajā nākušajā albumā ietverts Mocarta 19. un 23. koncerts. Vai varat teikt, ka nu jau pārzināt un izprotat Mocarta mūziku? Nē. Aizvien mazāk un mazāk to izprotu. Bet varbūt varu palīdzēt klausītājiem un arī saviem kolēģiem paraudzīties uz šo mūziku no cita skatupunkta. Strādājot ar Mocarta klavierkoncertu vai kādu simfoniju, varu piedāvāt nedaudz atšķirīgu perspektīvu. Šajā mūzikā vēlos atklāt pēc iespējas vairāk detaļu, nianšu, degsmes un skaistuma. Nepārtraukti meklēju skaistumu un izsmalcinātību, atskaņojot šo mūziku tā, it kā tā būtu tikko rakstīta, svaiga, jauna, emocionāli saistoša. Es patiešām nezinu, vai tas, ko daru, ir pareizi vai nepareizi. Bet man šķiet, ka šāda attieksme liek Mocarta mūzikai skanēt dedzīgāk un emocionālāk. Reizēm Mocarta darbu atskaņojumos varam dzirdēt tieši pretējo. Esmu šai mūzikai veltījis tik daudz laika, ka tagad spēju tai piekļūt ātrāk. Noteikti nevaru teikt, ka tagad zinu vairāk nekā pirms gadiem 10, 15. Bet man tagad ir lielāka pieredze, spēju panāk, ka mūzika runā precīzāk un dzīvāk. Vai ir iespējams, ka vienā koncertā Mocarta ir par daudz? Mūsdienās daudzi diriģenti Mocartam līdzās liek kaut ko no laikmetīgā repertuāra, tādējādi meklējot līdzsvaru. Tā ir. Manuprāt, arī tādas programmas ir brīnišķīgas, un, ja es spētu atskaņot jauno mūziku, arī veidotu līdzīgus salikumus. Bet tāds repertuārs vienkārši nav priekš manis, un tas nekad nav bijis. Nekad neesmu juties tik ļoti saistīts ar jauno mūziku, lai spētu tajā kaut ko būtisku pateikt. Bet veidojot programmu, kurā ir tikai Mocarts vai tikai Bēthovens, rodas iespēja pilnībā ienirt viņu mūzikas pasaulē, tas ir vesels universs, ko varam mēģināt atklāt. Šoreiz programmā būs Mocarta reminora klavierkoncerts un "Prāgas simfonija", ļaujot mums ielūkoties ļoti konkrētā laika periodā 18. gasdimta nogalē, kad tapuši divi patiesi lieliski meistardarbi. Es nekad iepriekš neesmu šos darbus licis līdzās vienā programmā. Vienmēr esmu piedāvājis kādus atšķirīgākus salikumus, piemēram, ar "Jupitera simfoniju" vai vēlīno solminora simfoniju. Bet viena komponista programmas ļauj pilnībā iegrimt šo skaņražu valodā, mums mūziķiem, nav nekādu atšķirīga stila blakuslietu, kas novērš uzmanību. Tāpēc varam izcelt svarīgāko šajos skaņdarbos.  Jūs esat teicis, ka Bēthovena mūziku sabojāt ir grūtāk nekā Mocarta. Kāpēc tā? Tā ir, es joprojām tā domāju. Varbūt tas ir nedaudz strīdīgs apgalvojums, gan jau kādi citi mūziķi man iebilstu un censtos pārliecinā par pretējo. Bet reizēm varam dzirdēt, piemēram, kādu jauniešu orķestri vai ne īpaši izcilu orķestri, kas Bēthovena simfoniju spēlē gluži pieņemami. Jo Bēthovena mūzikā ir tas enerģijas līmenis, kas jūtams teju vai fiziski. Bet, ja tas pats orķestris spēlē, teiksim, Mocarta Prāgas simfoniju, Mibemolmažora simfoniju vai arī kaut ko no Haidna, gribas teikt: lūdzu, beidziet! Kāpēc tas izklausās tik briesmīgi? Es nezinu! Joprojām nezinu, kāds ir iemesls, vēl neesmu to sapratis. Bet zinu, ka Mocarta mūzika prasa nepārtrauktu lēmumu pieņemšanu un meistarību. Vajag tādu īpašu iztēli, kas, līdzīgi kā darbojoties ar fotošopu, kaut ko mazliet paspilgtina, tā, lai tās vairāk izceltos. Varbūt acu krāsu vajag spilgtāku, varbūt ādaskrāsu gaišāku, varbūt kontrastu - lielāku. Bet Mocarta mūzikā tas nenotiek pats no sevis. Jāstrādā, lai ritms ir skaisti izcelts, lai būtu pareiza balsu hierarhija, jāsaprot katras takts uzbūve. Frāzējums varbūt pat nav tik svarīgs kā gramatika. Es te tagad jaucu kopā dažādas metaforas. Bet gribu teikt, ka sintaksei ir jābūt skaistai un rūpīgi izstrādātai, tikai tad šī mūzika atstās iespaidu uz klausītājiem. Bēthovena mūzikā ir tiešāks spēks, tās ir neapturamas emocijas, Mocarts ir daudz smalkāks. Jūs minējāt, ka Mocarts prasa nepārtraukti pieņemt lēmumus. Jums tas patīk? Arī dzīvē esat izlēmīgs? Ļoti labs jautājums, neviens man to nebija prasījis! Pirmajā brīdī gribas atbildēt: "Nē, man īsti nepatīk pieņemt lēmumus. Jo manā dzīvē jau tā ir tik daudz lietu, kas ieplānotas kalendārā trīs gadus uz priekšu, piemēram, šajā dienā tu būsi Rīgā un spēlēsi šo koncertu, tagad tev jāizvēlas lidojums, un tagad taksometrs, un kurā viesnīcā nakšņosi. Diendienā tik daudz kas ir saistīts ar lēmumu pieņemšanu. Tāpēc šķiet, ka mana atbilde būtu nē. Bet, ja runājam par lēmumu pieņemšanas procesu mūzikā, tad labākais ir tas, ka šos lēmumus tu pieņem kopā ar pārējiem mūziķiem. Jo tu jau vari viens pats mājās prātot par kādu konkrētu fragmentu un domāt, ka šo spēlēsim tā un tas atkal būs tā, bet formu veidosim tā... Bet kad mēģinājumā tu dzirdi iztēlototo orķestra sniegumā, saproti: nē, tas ir par daudz, bet te - par maz, bet šī vispār nav pareizā doma! Mēģinājums ir gluži kā tāds sarunu process. Man ļoti patīk kopā ar kolēģiem izmēģināt dažādas idejas. Tad ir sajūta, ka visu darām kopā. Es tiešām neesmu  no tiem cilvēkiem, kas nāk uz mēģinājumu un saka, ka obligāti jābūt tā un tā. Nu, varbūt ir daži izņēmumi attiecībā uz kādām pamatlietām. Bet vispār man šis process ļoti patīk. Un Jūs tiešām arī mājās prātojat par kādiem skaņdarba posmiem? Jā, noteikti. Reizēm naktī, guļot ienāk prātā kāda doma, vai mazgājoties dušā saproti, ka tai mūzikas frāzei vajadzētu lielāku diminuendo, vai, ja šis motīvs būtu īsāks, tad atrisinātos tās problēmas. Jo īpaši tas attiecas uz ornamentu veidošanu. Tos es biežāk nosapņoju, nevis izdomāju, sēžot pie klavierēm. Šoreiz programmā būs Mocarta 20.tais klavierkoncerts, tas ir viens no diviem Mocarta klavierkoncertiem, kas rakstīti minora tonalitāte. Vai minoram šeit ir kāda īpaša nozīme? Es nezinu, ko Mocarts domājis ar šo minoru. Var diezgan skaidri redzēt, kā viņš visas savas karjeras laikā kaut ko izmēģina, kā strādā pie kādas idejas un kā to attīsta. Reizēm viņš darbojas kā tāds detektīvs. Kaut ko izmēģina un izstrādā.  Piemēram, pūšaminstrumentiem viņš raksta noteiktās tonalitātēs. Un Mocarta brieduma perioda darbos labi var redzēt, kā konkrētu tonalitāti viņš saista ar noteiktu afektu, drāmu, DNS. Un ir skaidrs, ka reminors viņam kļūst par īstu iedvesmas avotu. Jo īpaši operā "Dons Žuans" viņš to ļoti spēcīgi izmanto. Un arī reminora klavierkoncertā šī tonalitāte, tās krāsas nosaka to, ka Mocarts raksta orķestrim, kādus akordus tam piešķir. "Dona Žuana" ievadakords vispār ir pasaules dārgums, to vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā! Tātad reminors Mocartam kļūst par tādu kā laboratoriju eksperimentiem. Viņam vienmēr ir tas kontrasts starp tumsu un gaismu, starp reminoru un Remažoru, viņš starp tiem migrē turp un atpakaļ, tas rada īpašu noskaņu un raksturu. To labi varam redzēt operās "Dons Žuans", "Figaro kāzas" un "Cosi fan tutte", kur liela nozīme minora tonalitātēm. Tās Mocartam ir ļoti teatrālas un kļūst par treniņu platformu, dodot iespēju eksperimentēt. Prāgas simfonija ir Remažorā, bet arī tur jūtam šo minora un mažora mijiedarbību. Tieši tā! Adagio ievadā Mocarts it kā eksperimentē, simfonija ir mažorā, bet sākumā ir oktāvas un kādu brīdi nemaz nevar saprast, vai tas ir mažors, vai minors. Tad parādās pirmais akords - apvērsums ar la diezu basā, tas ir fadiezmažora akords ar atrisinājumu siminorā. Un tad pēkšņi skaidri parādās re minors. Visu laiku ir sajūta, ka Mocarts eksperimentē ar mažoru un minoru. Mazliet līdzīgi kā tas ir Šūbertam. Bet svarīgi atcerēties, ka 18. gadsimtā šādas spēles kaut kas jauns. Jā, klavierkoncertos tā mēdz notikt, bet simfonijā Remažora un reminora tēlu mija skan tik moderni, patiešām neparasti. Ļoti svarīgs aspekts šajā "Prāgas simfonijā". Šī simfonija ir trijās, nevis četrās daļās. Nav menueta. Vai tam ir kāds sakars ar Prāgas publikas gaumi? Labs jautājums. Es nezinu. Lielisks jautājums. Tāpat tas ir arī "Parīzes simfonijā". Nezinu, kāds tam ir pamatojums. Bieži vien šādu simfoniju malējās daļas ir enerģiskas, vitālas, bet otrā daļa - daudz maigāka, savā ziņā tāda nevainīga. Pavisam citādāk nekā "Jupitera" simfonijā un solminora simfonijā, kur tā sauktās lēnās daļas ar patiešām izvērsti, nopietni, skaņdarbi, neparsati un izsmalcināti. Bet "Prāgas simfonijā" vidējo daļu caurstrāvo naivums, nevainība un aizkustinoša vienkāršība. Te atkal ir Solmažors, ko Mocarts šādām noskaņām bieži izmanto. Ļoti mierīga daļa. Domāju, tas tāpēc, ka malējās daļās viņš vēlējies maksimālu enerģiju un dramatismu. Un tad nolēmis, nu labi, klausītājiem vajag mazliet laika atelpai, ļaušu viņiem atpūsties otrajā daļā. Varbūt, ka tā. Es nezinu. Pirmā daļa sākas ar diezgan lēnu ievadu, tas ir visai izvērsts. Varbūt tāpēc, lai kompensētu menueta neesamību, lai kopējā hronometrāža būtu līdzvērtīga četrdaļībai? Domāju, ka Jums taisnība. Mocarts ļoti jūtīgi izturas pret šādiem strukturāliem elementiem. Pirmā daļa ir patiešām apjomīga. Ne tikai hronometrāžas ziņā. Tā ir arī ārkārtīgi piesātināta, tur ir daudz muzikālā materiāla. Mocarta mūzikā daudziem ar to nācās cīnīties. Piemēram, klavieru kvartetos. Zināmu iemeslu dēļ tie nebija tik populāri. Jo tur ir tik daudz mūzikas materiāli, tik daudz melodiju un dažādu raksturu, kas zibenīgi seko cits pēc cita. Domāju, tieši tāpēc Mocarts "Prāgas simfonijā" nolēmis nerakstīt ceturto daļu. Jo tā labuma jau tā ir daudz. Šajā simfonijā pūšaminstrumentiem ir liela nozīme. Jā, noteikti. Pilnībā piekrītu. Šis ir svarīgs aspekts, jo patiesībā tā ir pirmā reize, kad Mocarts eksperimentē ar pūšaminstrumentu neatkarību. Esam jau gan ko līdzīgu redzējuši klavierkocertos pāris gadus pirms šī - pirms 1786. gada. Taču šeit tā ir pirmā reize simfonijā. Mocarts pirmo reizi izceļ pūšaminstrumentus starmešu gaismā, viņiem ir patstāvīga loma, viņi spēlē paši savu tēmu, nevis tikai dublē stīgas. Un rodas nemitīgs dialogs, mūzikas materiālu parāda te pūšaminstrumenti, tad atkal stīgas. Un katra grupa atspoguļo savu tēlu. Apbrīnojami, kā Mocarts to visu panācis, teju bez jebkāda iepriekšējā treniņa. Jā, ir bijuši klavierkoncerti, bet te, simfonijā, Mocarts izlemj, ka izmantos šo ideju. Un rezultāts ir tik augstā līmenī. Perfekts, izsmalcināts, detalizēts. Kaut ko līdzīgu tolaik nespēj neviens cits skaņradis. Vai diriģējot Jūs arī domājat par to, kā Mocarts pats vadījis atskaņojumu? Skaidrs, ka tā nebija diriģēšana tādā 19. gadsimta izpratnē. Nebija gan. Un atkal jāsaka: kurš gan zina, kā patiesībā noticis. Skaidri gan zinām, ka šajos lielajos koncertos Prāgā un Vīnē Mocarts spēlējis arī klavieres, līdzās klavierkoncertam bijusi simfonija, Mocarts, droši vien arī mazliet spēlējis solo, varbūt improvizējis, vabūt atskaņojis kādu fantāziju vai variācijas. Daudzi pētnieki centušies noskaidrot, kāda šajos koncertos bijusi Mocarta loma. Daži mani kolēģi domā, ka Mocarts varbūt nospēlējis solo savā klavierkoncertā un tad apsēdies klausītāju vidū, lai izbaudītu savu simoniju kā tādu reverensu par godu viņam. Bet es gan nevaru iedomāties, ka Mocarts, kuram bija tik svarīgi visu kontrolēt, būtu ko tādu pieļāvis. Mēs zinām, ka Vīnē viņš spēlējis "Bēgšanā no serāla", bijis pie klavierēm viarākās izrādēs, tad pēc laika atgriezies un secinājis, ka orķestris ir pārāk atslābis, vajag būt pie klavierēm un enerģiju mazliet pavirzīt. Tā ir mūzika bez īstiem rečitatīviem un continuo, tomēr Mocarts spēlē līdzi un kļūs par dzinējspēku, kas rada impulsus. Varbūt tikai, paceļot uzacis vai pamājot ar roku. Esmu drošs, ka pārējie mūziķi Mocartu tā arī uztvēra: viņš bija par atskaņojumu atbildīgs, viņš radīja impulsus, enerģiju. Ne jau nu ierādīja katru taktsdaļu, bet sniedza tādu kā emocinālo karti, ļaujot mūziķiem saprast, kādam vajadzētu būt skanējumam. Nevaram runāt īsti par diriģēšanu, drīzāk par cilvēku iedvesmošanu. Bet kas zina, varbūt viņš brīžiem cēlās kājās, mazliet pavicināja rokas, pamāja ar galvu, varbūt spēlēja continuo simfonijā, un darbojās pie klavierēm līdzīgi kā spēlējot klavierkoncertu. Kas to lai zina. Varbūt atskaņojuma vadīšana notika tandēmā ar orķestra koncertmeistaru. Skaidru liecību ir maz, daudz ko nākas minēt. "Prāgas simfonijas" partitūras autogrāfs liecina, ka darbs pabeigts 1786. gada 6. decembrī. Tagad tieši sestajā decembrī to atskaņosiet, būs jubilejas gadskārta! Patiešām! Cik brīnišķīgi. Skaista sakritība. Tādas gadās reti. Šodien runāju ar vienu no televīzijas cilvēkiem par mūziku Adventes un Ziemassvētku laikā, kad ir tik daudz emociju, tā ir kāda īpaša enerģija. Un "Prāgas simfonija" trāpa tieši sirdī. Bet šī simfonija ir tik neparasts ideju apvienojums. Te ir tik daudz kontrapunkta, it kā līdzīgi kā Hendelim un Baham, bet vienmēr izklausās emocionāli piesātināti. Piemēram, "Burvju flautas" uvertīra. Kā viens cilvēks spēj uzrakstīt uvertīru fūgas stilā tā, lai tā tomēr būtu visbrīnišķīgākā un dzīvespriecīgākā mūzika pasaulē?! Vai arī "Jupitera simfonijas" fināls. Uz papīra viss izskatās teju vai klīniski, tik pareizi un inteliģenti, tik pārdomāti. Bet galu galā, kad klausies, teju pacelies spārnos. Šķiet, ka tu lidotu, it kā kāds būtu pacēlis tevi gaisā un iemetis prieka mākonī. Nezinu nevienu citu komponistu, kura mūzika spēj radīt šādu sajūtu, visu laiku prieka asaras. Kādas klavieres spēlēsiet šajā koncertā, vai tas būs mūslaiku instruments? Jā, mūsdienu klavieres. Šķiet, pašā pirmajā reizē, kad spēlēju ar orķestri Sinfonietta Rīga, mēs eksperimentējām, Bēthovena koncertā spēlēju klavieres, kas tika vestas no Igaunijas. Bija interesanti, tomēr orķestra mūsdienu instrumenti nomāca seno klavieru skaņu. Instrumenti jāizvēlas ļoti uzmanīgi, jādomā par balansu, lai efekts nav nomācošs, lai mūziķi nejūtas saspringti, bet var izbaudīt spēlēšanu. Bet koncertā es šīs mūsdienu klavieres nemaz visu laiku nespēlēšu skaļi, klavieres iekļausies kopējā tekstūrā. Tādu principu, manuprāt, vajadzētu ievērot. Gribu, lai ir tā kamermuzicēšanas sajūta, īpaši mijiedarbojoties klavierēm un pūšaminstrumentiem. Mocarts pats bijis solists sava 20. klavierkoncerta pirmatskaņojumā un viņš esot spēlējis instrumentu, kam arī pedāļu klaviatūra bijusi. Jā, tā ir. Īsti nezinu, kā šis instruments izskatījies. Ir bijuši vairāki mēģinājumi rekonstruēt šādu instrumentu. Jādomā arī, kāpēc Mocartam ko tādu vajadzēja. Tas ir tāds dīvaini brīnišķīgs koncepts, nezinām, kāpēc. Lai paspilgtinātu basa līniju un paplašinātu klavieru reģistru? Jā, droši vien. Mocarts ieviesis teju vai Holivudas, Brodvejas cienīgu izrādīšanās elementu, kas atspoguļo viņa neticamo talantu. Šie koncerti jau tika rīkoti, lai izrādītos, Mocarts bija to centrā. Par šīm programmām zinām diezgan daudz un ir skaidrs, ka Mocarts bija ļoti augstās domās par sevi, viņš bija tāds Narcisa tips, kurš alka būt uzmanības centrā. Visai sarežģīta personība, domāju, nebija viegli būt ar viņu kopā. Mēs daudz runājām par Mocarta mūziku, bet programmā būs arī uvertīra, kuras autors ir Jozefs Martins Krauss, dēvēts arī par "zviedru Mocartu". Krauss ir neparasta personība, Mocarta laikabiedrs. Spožs vizionārs, to viņa mūzikā var labi redzēt. Īpaši stīgu kvarteti ir lieliski darbi. Bet lielformas darbi, kā piemēram, dominora simfonija, ir tiešām revolucionāri. Pavisam nemanāmi, tomēr jūtam Haidna ietekmi, arī Sturm und Drang vēsmas. Tas nav precīzs "Vētru un dziņu laikmets", bet tikai tāda atblāzma, iedvesma. Bet Krausam patīk minora tonalitātes, stūrainas melodijas, drāma un kaislības, sava veida ekstrēmisms, to visu labi var dzirdēt Krausa uvertīrā, ar ko sāksim koncertu. Ļoti atkailinātas, tiešas emocijas. Kaut kādā veidā Krauss malziet atgādina Gluku, ir kādas līdzības orķestra krāsās. Šī uvertīra rakstīta stīgām, divām obojām un fagotiem, kā arī mežragiem. Esmu dažas reizes šo uvertīru atskaņojis kā prelūdiju reminora klavierkoncertam. Tas labi der, jo uvertīra beidzas ar dominanti. Ļoti smalks darbs, skaists, ar teju dēmoniskām instrumentālajām krāsām. Ir lēns ievads - adagio, ko spēlē tikai stīgu instrumenti, tas skan visai antīki, it kā no baroka iedvesmojoties. Bet tad seko Allegro ma non troppo, un te jau jūtam gluži vai Karlu Fīlipu Emanuelu Bahu. Tāds nervozs satraukums, ekscentriski, dramatiski kontrasti. Kā pretstats Mocartam šī uvertīra der ļoti labi. Krauss būtu pelnījis, lai viņa mūziku atskaņo biežāk. Viņam ir laba kamermūzika, lieliskas vijolsonātes, viņš radījis arī, šķiet, trīs klaviersonātes, tie ir ļoti labi darbi. Lieliska mūzika, ko arī kopā ar orķestri atspoguļosim. Teicāt, ka šī uvertīra beidzas ar dominanti. Tātad spēlēsiet bez pārtraukuma un uvertīrai sekos Mocarta klavierkoncerts? Jā, tieši tā. Gluži kā prelūdija, kam atacca seko koncerts. Paldies par sarunu, paldies par Jūsu laiku. Lai patīkams laiks šeit Rīgā! Bija prieks parunāt par mūziku, iedziļināties repertuārā, kas būs šajā programmā. Jo ļoti bieži man uzdod jautājumus par dzīvi. Arī tas ir labi. Bet aicinu tiešām izbaudīt šos divus Mocarta pasaules klases skaņdarbus, kas tapuši vienā laika periodā. Jūtos ļoti pagodināts, ka varu atskaņot šo mūziku, sadarbojoties ar Sinfonietta Rīga lieliskajiem mūziķiem. Man ir sajūta, ka spēlē pareizo iemeslu dēļ, cenšoties sasniegt vislabāko rezultātu.  Šodienas mēģinājums man tiešām sildīja sirdi. Redzēju, cik ļoti cilvēki izbauda procesu, izbauda šo mūziku un ir lepni par rezultātu. To ir ļoti patīkami redzēt, jo mēs jau strādājam ļoti cītīgi. Bet darba procesā ir tik daudz prieka un lepnuma! Šorīt jutos ļoti noguris. Pusdesmitos devos uz ģērbtuvi, man tā nāca miegs, ka gribēju divdesmit minūtes pagulēt, nesapratu, kā tikšu galā ar mēģinājumu. Bet līdz ar simfonijas pirmajām taktīm viss nogurums pagaisa. Nav iespējams būt neapmierinātam, atskaņojot tik brīnišķīgu mūziku. To gribēju pateikt noslēgumā.      

Sodybos „Milkės Karibai“ savininkė Živilė Milkė - laidos "Darau verslą" viešnia. Lazdijų rajone nuo 2021 metų įsikūrusi kaimo turizmo sodyba „Milkės karibai“ traukia ne vieno lankytojo akį. Į sodybą, ieškodami ramybės, plūsta žmonės iš skirtingų Lietuvos kampelių. Visai neseniai „Booking“ paskyroje šeimininkės Živilės Milkės sodyba pateko tarp 10% geriausių poilsiui skirtų vietų pasaulyje!

Spaudos apžvalga.„Paris photo“ mugė šiemet bus pripildyta lietuviškos fotografijos. Tai išties puikus pasiekimas. Visgi, kaip to buvo pasiekta, kokios organizacijos dalyvavo, mūsų kolega Prancūzijoje Ignas Zalieckas apie tai pasikalbėjo su Lietuvos fotografijos parodų Prancūzijoje kuratore Sonia Voss.„Mūsų kultūroje taip nutinka retai, kai tikrai gerų spektaklių aura dar juntama teatrinėje padangėje, o jaunieji imasi tų pačių kūrinių naujų interpretacijų“, — sako teatro kritikė Daiva Šabasevičienė. Ji kalba apie kūrinį „Shopping and Fucking“, kurį prieš 25-erius metus pastatė Oskaras Koršunovas, o dabar į sceną grąžino jaunosios kartos režisierius Jonas Kuprevičius.Rytoj Kaune prasideda penktą kartą rengiamas netradicinio teatro festivalis „Namas Nr. 5“.Kaip ugdyti vaikų pilietiškumą? Kokia gali būti vaiko pirmoji pažintis su istorija? Visai neseniai istorikė Luka Lesauskaitė pristatė knygą vaikams.Užsienio kultūrinės spaudos apžvalga.Teatro ir kino režisierė, dramaturgė, filmų scenarijų autorė Gintarė Parulytė siekia įgyvendinti seną savo svajonę: atidaryti atvirą teatro pjesių biblioteką Vilniaus mažajame teatre. Joje bus galima susipažinti su menininkės sukauptų draminių tekstų kolekcija.Ved. Karolina Bieliauskaitė

Francijā neveicas ar valdības izveidi. Radikāļi triumfē Tīringenes landtāgā Vācijā. Protestētāji ģenerālstreikā Izraēlā prasa panākt "Hamās" gūstekņu atbrīvošanu. Aktualitātes pasaulē analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Sazināmies ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieci un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku. Ko atpūtīs Elizejas virpuļviesulis? „Makrona jaunā premjerministra meklējumu virpuļviesulis ved franču politiku neprātā” – tādu virsrakstu savai 3. septembra publikācijai likusi izdevuma „Politico” Francijas korespondente Klea Kolkuta. Nepiepildījās daudzu cerētais, ka prezidents nominēs valdības vadītāju pirmdien, un dažādas prominences līmeņa un pieredzes politiķi un ierēdņi cauri Elizejas pilij šais dienās zibējuši kā karuselī. Šo politisko šovu Francijai nodrošinājušas pēdējās Nacionālās asamblejas vēlēšanas, radot parlamentu, kurā kreiso, centrisko un labējo spēku pozīcijas ir tik līdzvērtīgas, ka neviens nav disponēts kompromisam. Tikām arvien tuvāk nāk 1. oktobris, kad likums liek valdībai iesniegt parlamentam nākamā gada budžeta projektu. Kreiso spēku bloks „Jaunā Tautas fronte”, kurai ir lielākā frakcija parlamentā, jau jūlija nogalē izvirzīja savu premjera kandidāti – līdzšinējo Parīzes Mērijas finanšu un iepirkumu direktori, 37 gadus veco Lūsiju Kastē. Prezidents Makrons līdz šim noraidījis viņas kandidatūru, norādot, ka kreiso mazākuma valdībai nav cerību uz parlamenta vairākuma uzticības balsojumu. Kā atbilde sekoja galēji kreiso – partijas „Nelokāmā Francija” – uzsāktā kampaņa prezidenta atstādināšanas procedūru. Pirmdienas rītā kā vadošais pretendents tika uzlūkots agrākais premjerministrs Bernārs Kaznovs; līdz 2022. gadam Sociālistiskās partijas biedrs, tagad – paša nesen dibinātās kustības „Konvencija” līderis. Tomēr jau pusdienlaikā tika minēts cits – līdz šim politikā mazpazīstams sociālekonomisko jautājumu eksperts, likumdevējus konsultējošas organizācijas Ekonomikas, sociālo lietu un vides padome prezidents Tjerī Bodē; bet otrdienas rītā viņu šai kvalitātē nomainīja kādreizējais ministrs, šobrīd – Odefrānsas reģiona prezidents, konservatīvās Republikāņu partijas pārstāvis Ksavjē Bertrāns. Pēdējo divu dienu laikā uz Elizejas pili tikuši aicināti ne vien parlamenta augšpalātas Senāta līderis Žerārs Laršē un Republikāņu parlamenta frakcijas līderis Lorāns Vokjē, bet arī bijušie Francijas prezidenti Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands, kas licis kādreizējam Olanda publiskās saziņas pārstāvim Gaspāram Gantdzēram pajokot, ka sekošot Francijas Kinoakadēmijas balvas „Cēzars” ieguvēji un valobrauciena „Tour de France” uzvarētāji. Jādomā gan, ka prezidentam Makronam par šādiem jokiem smiekli nenāk, ciktāl izeja pašreizējai politiskajai krīzei, kā šķiet, joprojām nav samanāma. Radikāļi triumfē „Pirmoreiz kopš Otrā pasaules kara kādā Vācijas zemē pie varas ir galēji labējie,” – šāda konstatācija šais dienās sastopama ne viena vien pasaules medija slejās. Runa ir par svētdien, 1. septembrī, notikušo Tīringenes landtāga vēlēšanu rezultātiem, kas nesuši graujošu sagrāvi šīs Vācijas federālās zemes līdzšinējai kreisajai koalīcijai un uzvaru labēji radikālajai, antikonjunktūras partijai „Alternatīva Vācijai”. Divi no līdz šim pie varas Tīringenē bijušajiem spēkiem – brīvie demokrāti un zaļie – vispār palikuši aiz jaunā landtāga borta, Kreisā partija zaudējusi vairāk nekā pusi mandātu, savukārt sociāldemokrātiem, kuriem arī līdz šim te nav bijuši spoži rezultāti, šis esot vājākais sniegums visā pēckara federālo zemju vēlēšanu vēsturē. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, kuru šajā zemē vada viens no odiozākajiem tās pārstāvjiem Bjerns Heke, ieguvusi lielāko frakciju ar 32 no 88 mandātiem. Visai pārliecinoši Tīringenē debitējusi arī šī gada sākumā nodibinātā kreisi populistiskā partija „Zāras Vāgenknehtas savienība”, iegūstot trešo lielāko frakciju landtāgā. No tradicionālajām konjunktūras partijām vienīgi kristīgajiem demokrātiem izdevies noturēt un pat nedaudz uzlabot savas pozīcijas, taču kopējais iznākums ir tāds, ka Tīringenes landtāgā stabils vairākums tagad būs radikāļiem – „Alternatīvai Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienībai”, nemaz jau nerunājot par to, ka arī partija „Kreisie” līdz šim tikusi uzskatīta par radikālu spēku. Kas attiecas uz abiem pirmajiem – alternatīvistiem un vāgenknehtiešiem – tad, kaut vieni ir labējie, bet otri kreisie radikāļi, viņiem netrūkst kopīgā: vispārējā populistiskā ievirze, migrantu tēmas ekspluatācija un negatīva attieksme pret atbalstu Ukrainai. Līdzīga un tāpat neiepriecinoša tradicionālajām konjunktūras partijām ir politiskā ainava arī otrā federālajā zemē, kur svētdien notika landtāga vēlēšanas, proti – Saksijā. Arī te vissmagāko sakāvi piedzīvojuši „Kreisie” un zaļie, vienīgi sociāldemokrāti noturējušies savās līdzšinējās, gan ne pārāk spožajās pozīcijās. Kristīgie demokrāti zaudējuši nedaudz, kas ļāvis tiem palikt lielākajai frakcijai Saksijas landtāgā, taču otro un trešo pozīciju šeit ieņem „Alternatīva Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienība”. Kopējais balsu sadalījums ir tāds, ka līdzšinējai koalīcijai – kristīgajiem demokrātiem, sociāldemokrātiem un zaļajiem – vairs nepietiek vairākuma valdības izveidei, tādā nolūkā būtu jāpiepulcina radikālā partija „Kreisie”. Taču ja pēdējie spētu vienoties ar pārējiem radikāļiem – „Alternatīvu” un „Vāgenknehtas savienību” – arī Saksijā varētu tapt radikāļu valdība. Kanclers Olafs Šolcs reaģējis uz notikušo ar aicinājumu būvēt demokrātisko partiju ugunsmūri, lai nepielaistu „Alternatīvu Vācijai” pie varas. Tikām daudzi politikas komentētāji norāda, ka šie vēlēšanu rezultāti, kas tik neiepriecinoši pašreizējās valdošās koalīcijas partijām un samērā pozitīvi kristīgajiem demokrātiem, pastiprinās spiedienu uz Šolca valdību no lielākā opozīcijas spēka – Kristīgi demokrātiskās savienības puses. Atved viņus mājās! Sestdien, 31. augustā, Izraēlas Aizsardzības spēku karavīri kādā tunelī zem Rafahas pilsētas Gazas sektorā atrada nogalinātus sešus no „Hamās” teroristu pagājušā gada 7. oktobrī sagrābtajiem izraēliešu ķīlniekiem. Pēc visa spriežot, viņi bija nošauti dienu vai divas iepriekš, kad teritorijai tuvojušies izraēliešu spēki. Pirmdien „Hamās” pārstāvis paziņoja, ka ķīlniekus apsargājošajiem kaujiniekiem doti jauni norādījumi – nogalināt gūstekņus, ja ir risks, ka izraēliešu spēki viņus varētu atbrīvot. Sešu pagājušonedēļ noslepkavoto liktenis, acīmredzot, ir šīs jaunās taktikas sekas. Šovasar Izraēlas Aizsardzības spēkiem izdevās atbrīvot vairākus ķīlniekus, un premjerministrs Netanjahu acīmredzami bija noskaņots pārliecināt Izraēlas sabiedrību, ka ir viņa spēkos gan sagraut „Hamās” militāriem līdzekļiem, gan atbrīvot ķīlniekus. Svētdien tūkstoši protestētāju pildīja ielas Jeruzalemē, Telavivā, Haifā un citās Izraēlas pilsētās, pieprasot no valdības panākt vienošanos par joprojām gūstā esošo apmēram simt ķīlnieku atbrīvošanu. Pirmdien Izraēlu teju paralizēja vispārējais streiks, protesti turpinājušies arī nākamajās dienās. Tomēr tas viss joprojām nepārliecina premjerministru mainīt savu pieeju. To viņš apliecināja arī pirmdien, kad savā pirmajā komentārā pēc baisā atklājuma Rafahā solīja vien tālāku cīņu un atriebi „Hamās”, turpinot nogalināt tās līderus. Nav noslēpums, ka partijas „Likud” partneri valdībā – radikāli konservatīvie spēki – draud gāzt viņa kabinetu, ja Izraēla neturpinās karu „līdz galīgajai uzvarai”. Tomēr analītiķi spriež, ka sabiedrības spiediens galu galā varētu likt viņam piekāpties – arvien vairāk Izraēlā ir to, kuriem šķiet, ka premjerministrs upurē ķīlnieku dzīvības savas varaskāres dēļ. Avoti valdībā ziņo, ka premjerministram bijusi visai asa vārdu pārmaiņa ar aizsardzības ministru Joavu Galantu. Pašreiz galvenais šķērslis sarunu uzsākšanai ir „Hamās” prasība Izraēlas spēku pilnīga atvilkšana no Gazas joslas, kamēr Netanjahu uzstāj, ka izraēliešu spēkiem jāpaliek t.s. Filadelfu koridorā – zemes strēmelē gar Gazas un Ēģiptes robežu. Ministra Galanta ieskatā šāda kontrole nav militāri lietderīga, jo koridorā, kas šķērso blīvi apbūvētas teritorijas, izraēliešu karavīri ir ļoti pateicīgs mērķis uzbrukumiem. Prasību par pilnīgu Izraēlas spēku atvilkšanu no Gazas sektora uztur arī tās galvenais stratēģiskais sabiedrotais – Savienoto Valstu administrācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Spaudos apžvalga.Tauragiškė psichologė Eglė Ramanauskaitė knygoje „Ko iš tikrųjų nori vaikai“ bando padėti tėvams ir pedagogams suvokti vaikų poreikių kalbą. Ją išmokus, tėvai gali prisidėti prie teigiamo vaikų asmenybės augimo. Kuo skiriasi vaikų norai ir poreikiai? Ir kokie etapai padeda suvokti, ko vaikas iš tikrųjų nori? Grupės „Brainstorm“ muzikinės transformacijos.„Mes bandėme ištrinti samių kultūrą“, – apie norvegizacijos politiką pasakoja Samių muziejaus Europos kultūros sostinėje Budėje kuratorius Kristofferis Dolmenas. Norvegija šiandien bando atitaisyti samiams sukeltą istorinę skriaudą, samių kultūra – vienas svarbiausių ir daugiausia užsienio dėmesio sulaukiančių kultūros sostinės programos akcentų. Kaip patogiausia keliauti po Europą? Turbūt dažnu atveju pagalvojame apie lėktuvą ar automobilį. Bet galima bandyti ir traukinius. Visai neseniai kolega, klimatologas, LRT RADIJO tinklalaidės „Penki kilometrai“ kūrėjas Silvestras Dikčius grįžo iš kelionės po Europą traukiniais. Kaip atrodo toks keliavimo būdas bei kaip šiais laikais ir klimatas keičia mūsų atostogų kryptis?Užsienio kultūros naujienos.„Telegram“ socialinis tinklas — metas išsitrinti programėlę? Tinklalaidės „Savas miestas“ ištrauka.Ved. Karolina Bieliauskaitė

Klimato kaitos rubrikoje pokalbis su hidroekologijos eksperte Laima Česoniene apie tai kaip klimato kaita veikia vandenis, jų išteklius ir ekosistemas.Visai netrukus dokumentinio filmo „1944-ieji metai. Generolo misija“ premjera. Filmas skirtas Lietuvos ginkluoto pasipriešinimo kovų 80-mečiui paminėti ir generolo Povilo Plechavičiaus įkurtai Vietinei rinktinei atminti. Pasakoja filmo kūrėja, žurnalistė Rūta Sinkevičienė ir Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centro generalinis direktorius Arūnas Bubnys.Vilniaus universiteto profesorė Gražina Tautvaišienė išrinkta Tarptautinės astronomų sąjungos viceprezidente. Pirmą kartą tokias pareigas eis mokslininkė iš Baltijos šalių.Kaip sekasi atgimstančiam Leonpolio dvarui, ką tik suorganizavusiam pilietiškumo festivalį?Ved. Agnė Skamarakaitė

Lietuvos kultūros taryba paskirstė trimetį strateginį finansavimą kultūros institucijoms ir renginiams. Kaip keičiasi kultūros lauko dinamika? Kokią įtaką šis finansavimas padarys pirmą kartą jį gavusiems renginiams ar organizacijoms? Pasakoja Lietuvos kultūros tarybos pirmininkė Asta Pakarklytė, Kretingos senosios muzikos festivalio organizatorė Renata Dubinskaitė, Lietuvos dizaino asociacijos pirmininkas Algirdas Orantas.Anykščiuose prasidėjo tradicinis Tarptautinis Šv. Mato vargonų muzikos festivalis. Ką miestui reiškia toks instrumentas kaip vargonai? Kaip festivalis keičiasi? Kuo stebina šiais metais? Pasakoja festivalio meno vadovas Stanislovas Aglinskas ir festivalio koordinatorius Julius Aglinskas.Palangoje šį savaitgalį prasideda seniausias akordeono tradicijas Lietuvoje puoselėjantis renginys – 30-asis Tarptautinis akordeono festivalis-seminaras „Palanga 2024“. Apie jį pasakoja Raimondas Sviackevičius.„Paradoksaliai, nors geopolitine prasme gyvename labai nestabiliai, tai labai palankus laikas skleisti žinią apie Lietuvos kultūrą“, – sako Niujorke gyvenantis lietuvių pianistas Gabrielius Alekna. Visai neseniai pasirodė naujas jo albumas, kuriame įrašyti Vytauto Bacevičiaus, kompozitoriaus, kurio muzikos tyrimams pianistas atsidėjęs daug metų, kūriniai. Kokį pianistas rado Niujorką, kai išvyko į jį 1996 m.? Kodėl ten pasiliko? Ir kodėl atvykęs į Vilnių jis jaučiasi niujorkiečiu? Atsakymai – rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė-Juškienė

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu atbalsis valstu iekšpolitikas norisēs. Aktualitātes analizē politologi Veiko Spolītis un Ojārs Skudra. Makrons spēlē va banque Eiropas Parlamenta vēlēšanu oficiālie rezultāti vēl nebija paziņoti, kad pagājušās svētdienas, 9. jūnija, vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons izsludināja pašreizējā valsts likumdevēja – Nacionālās Asamblejas – atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas. Tām jānotiek divās kārtās – 30. jūnijā un 7. jūlijā. Iemesls ir franču elektorāta lemtais Eiroparlamenta mandātu sadalījums, vairāk nekā 31% balsu un, attiecīgi, 30 deputātu vietas piešķirot galēji labējai Nacionālajai apvienībai, plaši pazīstamai arī kā „Lepenas partija”, savukārt prezidenta pārstāvētajai sociālliberālajai partijai „Renesanse” atvēlot vien nepilnus 15% un 13 vietas. Tikai par nepilnu procentu no prezidenta partijas atpaliek franču sociālistu alianse. Par riskantu prezidenta Makrona soli dēvē teju visi, daži to sauc arī par neprātīgu, norādot, ka šādi viņš, iespējams, paver Marinas Lepenas radikāļiem ceļu uz Francijas varas virsotni. Ja viņi svinēs pārliecinošu uzvaru šais ārkārtas vēlēšanās, prezidentam, visdrīzāk, nāksies nominēt par premjeru Lepenas gados jauno protežē Žordānu Bardelu. Ir analītiķi, kuri spriež, ka tieši tāds varētu būt Makrona mērķis – līdz 2027. gada prezidenta vēlēšanām likt radikāļiem izgāzties valdības darbā un tā mazināt Lepenas izredzes uz prezidenta krēslu. Taču Nacionālā apvienība līdz šim sevi pierādījusi kā disciplinētu spēku, un tās programmas pamatā ir sociālā, migrācijas kontroles un cita iekšpolitikas tematika, kas pamatā ir valdības darba lauks. Un tad var gadīties tā, ka 2027. gadā Eiropa tiek pie Francijas, kuru stūrē radikāli nacionālisti, eiroskeptiķi un Kremļa draugi. Vēl viens bažas raisošs jaunums šai ziņā ir labēji centriskās Republikāņu partijas līdera paziņojums par gatavību bloķēties ar Nacionālo apvienību. Tas gan izraisījis tūlītēju sašutuma vētru republikāņu partijas iekšienē, kur šāda vienošanās ar radikāļiem tiek uzlūkota kā tradicionālo republikas vērtību nodevība. Nav gan izslēgts, ka piepildās prezidenta Makrona iespējamais aprēķins ar ārkārtas vēlēšanām un savu iesaistīšanos kampaņā mobilizēt elektorātu un nacionālā līmenī revanšēties Lepēnai par Eiropas līmenī zaudēto. Un, protams, pastāv iespēja, ka jaunievēlētajā Nacionālajā Asamblejā nevienam spēkam nebūs nozīmīga pārsvara, un tad prezidentam būs jāmēģina vienoties par koalīciju vai atbalstu – ar jau piesauktajiem republikāņiem vai ar kreisi centrisko Sociālistisko partiju. Beļģija „gobelēna valdības” gals 9. jūnijā vēlētāji Beļģijā piedalījās veselās trīs vēlēšanās, ievēlot deputātus ne tikai Eiroparlamentā, bet arī Beļģijas nacionālā parlamenta apakšnamā – Pārstāvju Palātā, kā arī reģionālajos parlamentos – Flandrijas parlamentā, Valōnijas parlamentā, Briseles parlamentā. Beļģijas vācvalodīgie pavalstnieki pie tam ievēl arī savu Vacvalodīgās kopienas parlamentu, savukārt par Beļģijas Frančvalodīgās kopienas parlamenta deputātiem automātiski kļūst Valōnijas parlamenta deputāti un 19 frančvalodīgi deputāti no Briseles parlamenta. Savukārt Pārstāvju Palātas 150 deputātu korpuss arī tiek dalīts divās grupās pēc valodas piederības – nīderlandiešu valodā runājošajā flāmu un franču valodā runājošajā valoņu daļā, un lai izlemtu jautājumus, kas skar šo etnolingvistisko grupu intereses, vairākums nepieciešams ne vien parlamentā kopumā, bet arī katrā no grupām atsevišķi. Attiecīgi autonomi norit arī politiskie procesi Flandrijā un Valonijā. Galvenais svētdienas vēlēšanu iznākums ir premjerministra Aleksandra De Krō valdības demisija. Šis kabinets pēc mokoša gandrīz piecsimt dienu ilga procesa tika sadiegts 2020. gada oktobrī kā raibs gobelēns, kura musturī gan flāmu, gan valoņu liberāļi un liberālkonservatīvie, tāpat abu kopienu sociāldemokrāti, abu kopienu zaļie, kā arī flāmu kristīgie demokrāti. Vēlēšanās šīm partijām gājis kā nu kurai, taču kopējais rezultāts ir negatīvs, un lielākās frakcijas nākamajā parlamentā būs līdzšinējiem opozicionāriem. Nepiepildījās nopietnākās bažas, kas priekšvēlēšanu laikā solīja spožu uzvaru radikālajiem flāmu nacionālistiem – partijai „Flāmu interese”, kuras programma paredz Flandrijas atdalīšanos no Beļģijas valsts un ir arī izteikti eiroskeptiska. Tomēr flāmu vēlētāju vidū šos radikāļus par dažiem procentiem un deputātu vietām apsteigusi mērenākā Jaunā flāmu alianse, kuras programmā ir flāmu un valoņu daļu autonomijas nozīmīgs pieaugums, bet ne secesija. Savukārt Valonijā, kur tradicionāli populārākas ir kreisās partijas, negaidīti panākumi ir līdz šim valdības koalīcijā ietilpušajai Reformistu kustībai, kas atstūmusi no pirmās pozīcijas sociālistus. Vissmagākos zaudējumus vēlēšanās cietusi valoņu ekoloģistu partija, atvadoties no trim ceturtdaļām mandātu, savukārt lielākie ieguvēji, teju trīskāršojot savu mandātu skaitu, ir valoņu centristu partija „Pārliecinātie”. Līdzīgi nacionālajam līmenim ir arī rezultāti sacensībai par 22 Eiroparlamenta deputātu vietām. Izskan viedokļi, ka, iespējams, tradicionālā Beļģijas politikas karte ar labējiem flāmu ziemeļiem un kreisajiem valoņu dienvidiem sāk mainīties, abām daļām šobrīd sliecoties tuvāk centram. Quo vadis, Europa?   Uzlūkojot shēmas ar jauno, pagaidām vēl neoficiālo, vietu sadalījumu starp frakcijām Eiropas Parlamentā, tā vien gribas teikt: „Nav nemaz tik traki!” Lai arī pāris politiskajām grupām diezgan nozīmīgs vietu skaits gājis zudībā, savukārt dažām citām drusku audzis, vismaz to pirmais trijnieks skaitliskā svara tabulā pagaidām šķiet nemainīgs. Tiesa, to varētu mainīt līdz šim vēl grupām nepiederīgie deputāti, kad izvēlēsies savu politisko „jumtu”. Starp šiem nepiederīgajiem šobrīd ir arī „Alternatīva Vācijai”, Ungārijas valdošā partija „Fideš” un Polijas Konfederācijas partija. Smagāko kritienu piedzīvojuši zaļie, zaudējot 18 no līdzšinējām 74 vietām un noslīdot no ceturtās uz priekšpēdējo sesto pozīciju. Skaitliski vēl vairāk zaudējusi liberālā „Atjauno Eiropu” frakcija – 23 mandātus, tomēr arī pēc šī krituma tai ir cerības palikt trešajai lielākajai Eiroparlamentā. Savukārt lielākie ieguvēji, pretēji priekšvēlēšanu periodā pastāvīgi daudzinātājam, šķiet, izrādīsies nevis radikāli labējie, bet labēji centriskie spēki. Frakcijas skaitliski nedaudz augušas gan Eiropas Tautas partijai, gan Konservatīvo un reformistu grupai, gan grupai „Identitāte un Demokrātija”, bet frakciju lielums labējā flangā ir apgriezti proporcionāls to radikālismam, Tautas partijai saglabājot stabilas līderpozīcijas. Kā otrā lielākā joprojām paliek Sociālistu un demokrātu grupa. Tomēr uz šīs visumā līdzsvarotās ainas fona satraucošas ir Eiropas vēlēšanu atbalsis divās lielākajās dalībvalstīs. Francijas liberāļu sakāve un prezidenta Makrona lēmums izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas ar visām iespējamajām sekām šodienas raidījumā izpelnījies atsevišķu tematu. Visai augstos toņos vēlēšanu rezultātus piesauc arī Vācijā. Kanclera Olafa Šolca sociāldemokrāti ieguvuši mazāk kā 14% balsu, kas ir šīs partijas vājākais rezultāts nacionālā līmeņa vēlēšanās vairāk nekā simts gadu laikā. Proporcionāli vēl krietni smagāku kritumu piedzīvojis vēl viens valdošās koalīcijas partneris – Zaļā partija, kas zaudējusi deviņus no līdzšinējā divdesmit viena mandāta. Toties par uzvaru līksmo labējie radikāļi „Alternatīva Vācijai”, kas ierindojušies otrajā vietā aiz kristīgajiem demokrātiem. Par viņiem, ja neskaita Berlīni un dažus tai piegulošos reģionus, kā arī Tīringenes galvaspilsētu Erfurti, vienotā ierindā balso visa agrākā Austrumvācija. Uz jautājumu par iespējamu Vācijas valdības demisiju kanclers Šolcs gan atbildējis noliedzoši. Kā iekšpolitiski nozīmīgi Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti tiek piesaukti arī Ungārijā, kur premjera Orbana partija „Fideš” ieguvusi krietni mazāk, nekā cerēts, kā arī Spānijā un Dānijā, kur opozīcija bija cerējusi traktēt šos rezultātus kā referendumu par pie varas esošo, attiecīgi, Pedro Sančesa un Metes Frederiksenas kreisajām valdībām. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Seimas imsis svarstyti bankų solidarumo mokesčio pratęsimą. Dėl jo sutaria kone visos Seimos frakcijos. Visai kitokia situacija su draudimo paslaugų apmokestinimu, iš kurio taip pat planuojama finansuoti gynybos poreikius. Draudikai susitiko su politikais aptarti šio klausimo. Jie nelabai slepia, kad įvedus mokesčius brangtų tiek turto, tiek kasko draudimas.% Lietuvą bus draudžiama įvežti rusiškos ir baltarusiškos kilmės žemės ūkio produktus. Vyriausybė patvirtino sąrašą, kuriame yra beveik 3 tūkstančiai uždraustų įvežti produktų. Tarp jų gyvi gyvūnai, mėsa, pieno gaminiai, kiaušiniai, medus, daržovės, vaisiai, kava ir prieskoniai, grūdai, aliejus ir įvairūs gėrimai.Ukraina raginama NATO viršūnių susitikime Vašingtone nereikalauti kvietimo į Aljansą. Dalis ginkluotės tiekėjų jai vis dar neleidžia savo ginklais atakuoti objektų Rusijoje. Tačiau Čekija bando parodyti, kad pažadų laikosi ir žada, kad jau artimaiusiomis dienomis Ukrainą pasieks žadėti šaudmenys.Šešėlinė ekonomika Lietuvoje traukiasi „rekordiniais tempais“, sako finansų ministerija. 2023 metais į biudžetą iš šešėlio pavyko ištraukti bent 238 mln. eurų papildomų pajamų. Tačiau šešėlis Lietuvoje vis dar išlieka gerokai didesnis nei Europos Sąjungoje. Tema domisi Justas Buivydas.Devyni iš dešimties vairuotojų yra linkę viršyti leistiną greitį. Siekiant paskatinti eismo dalyvius elgtis atsakingiau ir sumažinti avaringumą, Lietuvoje pradedama kampanija Saugi kelionė – bendras tikslas.Ved. Liepa Želnienė

Par līdzjūtību, ģimeni un mīlestību vēsta jaunākais baleta iestudējums „Džungļu grāmata”. Šonedēļ, 12. aprīlī, Latvijas Nacionālajā baletā pirmizrāde komponista Kārļa Lāča un horeogrāfa, arī libreta autora Raimonda Martinova baletam visai ģimenei. Darbs tapis iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga stāstu krājuma „Džungļu grāmata”. Gan dejotāji, gan iestudējuma radošā komanda uzsver līdzradīšanas brīvību darbā pie iestudējuma. Radjarda Kiplinga „Džungļu grāmatas” ir labi zināmas dažādu paaudžu lasītājiem arī Latvijā, jo vairākas reizes izdotas latviešu valodā. Kiplings tēlo dzīvi džungļos, piešķirdams zvēriem īpašības, kas raksturīgas cilvēkiem. Vairākos „Džungļu grāmatas” stāstos aprakstīts Mauglis – zēns, kuru džungļos izaudzina vilki. Baleta libretu Raimonds Martinovs veidojis kā bērna stāstījumu par Kiplinga grāmatu, apvienojot fantāziju ar realitāti. Mūziku baletam komponējis Kārlis Lācis, viņa radošo darbu sarakstā mūzikli un mūzika daudzām izrādēm, arī baleta viencēliens „Oskars Stroks. Rīgas tango”. Tagad tapusi mūzika baleta izrādei „Džungļu grāmata”, jo komponistu aizrāvusi Raimonda degsme par šo darbu.  Balets „Džungļu grāmata” ir pirmais Raimonda Martinova pilna apjoma iestudējums, līdz šim horeogrāfs radījis daudzus mazāka formāta darbus, piemēram, „Izstādes gleznas”, „Duets”  arī horeogrāfijas deju lielizrādei „Abas malas”. Pirmizrāde baletam „Džungļu grāmata” jau šo piektdien, tuvākās izrādes 13. aprīlī, 3. un 5.maijā. Lai arī šis ir balets visai ģimenei, horeogrāfa Raimonda Martinova ieteikums – baletu „Džungļu grāmata” skatīties no 10 gadu vecuma.

Terorakts Maskavā. Vjetnamā no amata atkāpies jau otrais prezidents gada laikā. Prezidenta vēlēšanas Slovākijā. Aktualitātes analizē ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Asinskārie pret asinskārajiem Pašreiz pieejamie dati liecina, ka 22. marta teroristu uzbrukumā koncertzālei „Crocus City Hall” Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā nogalināti 139 cilvēki, no kuriem lielum lielais vairums ir Krievijas pilsoņi, daži – Baltkrievijas, Kirgizstānas, Armēnijas, Azerbaidžānas un Moldovas pilsoņi. Upuri miruši vai nu no teroristu lodēm, vai gājuši bojā iebrucēju izraisītajā ugunsgrēkā. Vairāk nekā 180 cilvēki ievainoti. Atbildību par teroraktu jau nākamajā dienā uzņēmās grupējuma Islāma valsts teritoriālais atzars – „Islāma valsts – Horasānas province”. Horasāna ir reģions Irānas ziemeļaustrumos, taču vēsturiski šis apzīmējums attiecināts uz daudz plašāku reģionu, kas aptver mūsdienu Afganistānu, Tadžikistānu, daļu Uzbekistānas un Turkmenistānas. Minētais Islāma valsts atzars bāzējas pamatā Afganistānā, pie tam ir nedraudzīgās attiecībās gan ar tur valdošo talibu režīmu, gan ar Irānas varu. Atbalsta struktūras grupējumam ir arī Tadžikistānā, no kurienes, pēc visa spriežot, nāk četri terorakta īstenotāji. Visai pārsteidzošā kārtā šai četrotnei, pastrādājušai masu slepkavību Piemsakavā, izdevās pamest nozieguma vietu. Viņus aizturēja gandrīz 350 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maskavas, Brjanskas apgabalā. Jādomā, ka teroristu mērķis bija Baltkrievijas robeža, taču Kremļa rupori, ieskaitot pašu vadoni Putinu, nekavējās apgalvot, ka notikušajā ir iesaistīta Ukraina. Svētdien četri aizdomās turamie tika nogādāti Maskavas tiesā, un viņu fiziskais stāvoklis liecināja par notikušu fizisku izrēķināšanos, par ko varēja spriest no iepriekš sociālajos tīklos cirkulējušajiem videoierakstiem. Viss notikušais liek uzdot daudz neglaimojošu jautājumu par Krievijas drošības dienestu darba efektivitāti, sevišķi ņemot vērā to, ka rietumu izlūkdienesti jau kādu laiku iepriekš brīdināja par iespējamu teroraktu Krievijā. Taču, kā norāda eksperti, agresorvalsts attiecīgās struktūras savā darbībā šobrīd orientējas uz režīma pretinieku vajāšanu un iebiedēšanu, līdz ar to īstu terora draudu novēršanai kaut kā nepietiek kapacitātes. Sociālisms ar cilvēciskām vājībām Vjetnama ar tās simts miljoniem iedzīvotāju ir šai ziņā lielākā valsts Indoķīnas pussalā un savulaik Padomju Savienības galvenais sabiedrotais Dienvidaustrumāzijā. Līdz ar padomju totalitārisma sabrukumu pagājušā gadsimta 80. gados pārmaiņu periods iestājās arī Vjetnamā, tomēr, atšķirībā no vairuma kādreizējo padomju bloka locekļu, šī valsts izvēlējās Ķīnai līdzīgu ceļu, liberalizējot tautsaimniecību, taču saglabājot kompartijas stingru kontroli politikā. Tā nu šobrīd oficiāli Vjetnama joprojām ir sociālistiska republika, kura Vjetnamas Komunistiskās partijas vadībā attīsta sociālistiski orientētu tirgus ekonomiku. Visumā šī pieeja izrādījusies produktīva, un valsts, par spīti negatīvai reputācijai politisko brīvību un cilvēktiesību ziņā, ir veiksmīgi piesaistījusi ārvalstu investīcijas un, salīdzinot ar gadsimta sākumu, vairāk nekā desmitkāršojusi iekšzemes kopproduktu gan absolūtos skaitļos, gan uz vienu iedzīvotāju. Tomēr arī Vjetnamu visnotaļ skārusi šīs attīstības teju neizbēgamā blakne – augsts korupcijas līmenis, ar ko bijusi saistīta jau otrā Vjetnamas prezidenta demisija pēdējo pāris gadu laikā. Prezidents Nguens Suans Fuks 2023. gada janvārī atkāpās no amata un pārtrauca politisko darbību pēc tam, kad bija atklājušās krāpnieciskas shēmas valsts Covid analīžu iepirkumos. Savukārt šī gada 21. martā demisionēja viņa sekotājs Vo Vans Thuongs. Amata pamešana saistīta ar eksprezidenta darbību Kvangngajas provinces kompartijas sekretāra amatā no 2011. līdz 2014. gadam. Pāris nedēļas iepriekš tika arestēts kā esošais provinces administrācijas vadītājs, tā viņa priekšgājējs šai amatā. Kā domā daudzi analītiķi, desmit gadus senā pagātne varētu būt „uzpeldējusi” Vjetnamas varas cīņu kontekstā. Nākamgad gaidāms Vjetnamas Komunistiskās parijas 14. kongress, kurā, visdrīzāk, tiks izraudzīts jauns faktiskais valsts vadītājs – kompartijas ģenerālsekretārs, ciktāl pašreizējam līderim Nguenam Fu Čongam aprīlī apritēs astoņdesmit. Eksprezidents tika uzskatīts par vienu no galvenajiem pretendentiem uz šo amatu, savukārt kā vēl viens nopietns pretendents tiek minēts sabiedriskās drošības ministrs To Lams, kura pakļautībā atrodas visas iekšlietu un iekšējās drošības struktūras. Vēl viena nopietna pretendente esot kompartijas centrālkomitejas Organizatoriskās komisijas vadītāja Čonga Ti Māja. Kā jau ierasts līdzīgās totalitārās sistēmās, arī šī varas cīņa, paredzams, risināsies aizkulisēs, un pārējai pasaulei tiks paziņots tikai oficiāli formulēts rezultāts. Slovākija izvēlas prezidentu Sestdien, 23. martā, notika Slovākijas Republikas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, vēlētājiem balsojot par vienu no deviņiem kandidātiem. Slovākija ir parlamentāra republika, un prezidentam tajā ir lielākoties reprezentatīvas funkcijas, ja neskaita īpašas pilnvaras valdības demisijas gadījumā, kad valsts galvam ir tiesības iecelt valdību bez parlamenta akcepta. Tieši tā rīkojās prezidente Zuzana Čaputova pagājušā gada maijā, kad izjuka iepriekšējā labēji centriskā koalīcijas valdība. Septembrī notikušās vēlēšanas nozīmīgi mainīja spēku samēru parlamentā, kur ietekmi palielināja vairākkārtējā premjerministra Roberta Fico kreisi populistiskais spēks „Virziens – sociāldemokrātija”, parasti dēvēts vienkārši „Virziens”. Viens no pamatelementiem partijas priekšvēlēšanu kampaņā bija atbalsta pārtraukšana Ukrainai, tā spiežot Kijivas valdību piekrist miera sarunām ar Kremļa režīmu. Līdzās „Virzienam” parlamentā nonāca vēl otra kreisa frakcija – ekspremjera un savulaik no Fico partijas aizgājušā Petera Pellegrini dibinātā „Balss – Sociāldemokrātija”. Pēc vēlēšanām šīs kreisās partijas iesaistīja koalīcijā vislabējāko parlamenta spēku – ultranacionālistisko Slovāku tautas partiju, par to samaksājot ar izslēgšanu no Eiropas Sociālistu partijas dalīborganizāciju rindām. Uz šī fona prezidente Čaputova, liberālās partijas „Progresīvā Slovākija” pārstāve, paziņoja, ka nekandidēs uz otro prezidentūras termiņu. Pēc sestdienas balsojuma prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai kvalificējās divi: partijas „Balss” līderis Pellegrini, kurš pašreiz ieņem parlamenta priekšsēdētāja amatu, un neatkarīgais kandidāts, labēji centriskās partijas „Brīvība un Solidaritāte” nominētais Ivans Korčoks. Pretēji aptauju rezultātos balstītājām prognozēm, Korčoka rezultāti pirmajā kārtā izrādījās vislabākie, apsteidzot Pellegrini par vairāk nekā pieciem procentiem. Pellegrini sevi pozicionē kā kandidātu, kurš neļaušot ievilkt Slovākiju karā ar Krieviju, bet gan veicināšot mieru, savukārt Korčoks ir izteikti proeiropeisks un Ukrainu atbalstošs kandidāts. Otrajā kārtā Pelegrini izredzes uzlabotos, ja viņam izdotos pievērst sev Slovāku tautas partijas elektorātu, kuram viņš šķiet pārlieku mērens. Ja 6. aprīlī uzvaru svinēs Ivans Korčoks, tas varētu mazināt Slovākijas pašreizējo tendenci kļūt par „otro Ungāriju” Ukrainas kara kontekstā. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Visai neseniai pasaulis išgyveno keletą valandų, kai socialinių tinklų Facebook ir Instagram veikla sutriko – daugelis ėmė spėlioti, ar tai kibernetinė ataka, kiti susirūpino, kad nepavykus atkurti socialinių tinklų veiklos dings daugelis turėtų kontaktų. Ką atskleidžia toks nesaugumo jausmas? Kodėl esame taip smarkiai priklausomi nuo socialinių tinklų? Apie tai kalbamės su Vilniaus universiteto Filosofijos fakulteto Psichologijos instituto docentu Antanu Kairiu.Eidamas 73-iuosius metus mirė teatro režisierius, pastatęs daugybę įsimintinų spektaklių, išleidęs ne vieną mokinių kartą ir palikęs ryškų pėdsaką teatro pasaulyje, Rimas Tuminas.Kaip atsitiko, kad garsiosios archeologės Marijos Gimbutienės Didžiosios Deivės teorija įkvėpė JAV feminisčių judėjimą? Išleista pirmoji garsiosios archeologės biografija, kurią parašė mokslininkė Rasa Navickaitė.Naujoje MO muziejaus parodoje – dėmesys seksualumo kultūrai Baltijos šalyse. Apie parodą pasakoja Rytis Skamarakas.Peizažo nuobodžiu vadinti neleidžianti tapytoja Mykolė Ganusauskaitė rubrikoje „Be kaukių“ kalba apie viena kitą jos gyvenime papildančias veiklas: keliones, dailę, šokį, jojimą.Ved. Gerūta Griniūtė

Gendrutis Morkūnas. „Tikro vyro šou visai šeimai“. Režisierė Inga Tamulevičienė, garso režisierė Nijolė Baranauskaitė. Vaidina aktoriai Kęstutis Jakštas, Larisa Kalpokaitė, Gintaras Mikalauskas, Ilona Kvietkutė ir Vaidas Vilius. 2005 m.

Vilniaus savivaldybė neleido ūkininkams pratęsti protesto, o Seime jų reikalavimai buvo svarstyti Kaimo reikalų komitete, jo nariai sieks sušaukti neeilinę Parlamento sesiją.„Tai tiesioginis ir akivaizdus Rusijos nusikaltimas, kuris pažeidžia karo taisykles“, apie Rusijos karinio lėktuvo sudužimą sako Ukrainos ginkluotųjų pajėgų atsargos pulkininkas Serhejus Grabskis. Ukrainos saugumo tarnyba pradėjo baudžiamąjį tyrimą dėl Rusijos karinio lėktuvo nukritimo, per kurį, Maskvos teigimu, žuvo 65 ukrainiečių karo belaisviai. Rusijos gynybos ministerija apkaltino Kyjivą numušus karinį transportinį lėktuvą Il-76, su 65 ukrainiečių kariais, kurie turėjo būti iškeisti per apsikeitimą belaisviais.Tauragėje į Jūros upę įgriuvo didelė šlaito dalis. Nuslinko ir keli daugiamečiai medžiai. Nuošliauža, pasak specialistų, gali turėti įtakos upės vagai. Pasak Tauragės rajono savivaldybės situacija rimta. Nuošliaužų gali daugėti. Bet gyventojams kol kas pavojus negresia, todėl ekstremalioji situacija neskelbiama. Daugiau iš Tauragės papasakos Aina Mizgirdė.Kauno rajono savivaldybės taryba nusprendė, kad pastatą, kuriame įsikūrę Pusiaukelės namai ir jau gyvena nuteistieji, perimtų savo žinion. Rajono meras sako, čia galėtų būti meno mokykla. Bendruomenė, nepritarianti pusiaukelės namams džiaugiasi tokių sprendimu, tačiau Kalėjimų tarnyba sako, po tokio Kauno rajono politikų sprendimo jie neprivalo pastato niekam perduoti.Kaip atrodo Gedimino pilis Mėnulyje? - Visai netrukus, po kelių minučių tai galės pamatyti visi, kas vaikštinės po Vilniaus senamiestį. Iki sekmadienio, vakarais čia vyks Vilniaus šviesų festivalis, kurio metu bus galima apžiūrėti dešimtis įspūdingų šviesos instaliacijų.Ved. Agnė Skamarakaitė

Visai strauji no sociālajiem tīkliem līdz Saeimai un potenciāli arī kaimiņvalstu parlamentiem izaugusi diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas liedz kājnieku mīnu izmantošanu un arī glabāšanu. Nacionālo bruņoto spēku komandieris paudis, ka NBS ieguvumus no šāda soļa neredz, bet zaudējumus gan, un tomēr virkne opozīcijas politiķu pauduši, ka diskusija jāturpina tik un tā. Kādi ir par, kādi pret un kam mums šajā situācijā būtu jāuzticas? Saruna ar Saeimas aizsardzības komisijas deputātiem Igoru Rajevu un bijušo aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA).

Visą savaitę didelė dalis Lietuvos gyventojų vargsta išvažiuodami iš kiemų ar keliaudami pėsčiomis dėl storos sniego dangos. Prisnigo tiek daug, kad draudikai įspėja – daugiau nei dvidešimties centimetrų sniego danga ant pastatų stogų graso gyventojų turtui ir praeivių sveikatai.Neramumai Raudonojoje jūroje energijos kainų kol kas nepaveikė, tačiau konfliktui užsitęsus, pirmiausia tai paveiktų naftos kainą. Kodėl Lietuva jaučiasi rami?Į LRT kreipėsi vilnietis, prieš ketverius metus vedęs Baltarusijos pilietę. Anot vyro, sausio pradžioje Lietuvos pareigūnai jo žmonai nebepratęsė leidimo gyventi šalyje ir, anot vyro nepaaiškinę tokio sprendimo, liepė skubiai išvykti į Baltarusiją.Sukčiai toliau siautėja. Visai neseniai Kėdainiuose sukčiai išviliojo pinigus iš vienišos senjorės. Ji neteko visą gyvenimą taupytų pinigų. Tiesa, į policiją kreiptis neplanuoja. Taip rašo Kėdainių laikraštis „Rinkos aikštė“. Kiek jūs susiduriate su sukčiais, ar su jais susidūrę kreipiatės į policiją?Taivano prezidento rinkimus laimėjo kandidatas, kurį Kinija vadina grėsme taikai dėl jo pareiškimų apie Taivano nepriklausomybę. Analitikai prognozuoja, kad Pekinas gali imtis trijų pagrindinių taktikų, siekdamas užkirsti kelią Taivano nepriklausomybės siekiui: karinių veiksmų , ekonominio spaudimo ir Taivano visuomenės susiskaldymo didinimo.Ved. Rūta Kupetytė

Po sunkių derybų Europos Sąjungos lyderių susitikime Briuselyje Vengrija blokavo 50-ies milijardų eurų vertės paramos paketą Ukrainai artimiausiems ketveriems metams. Tačiau ES lyderiams pavyko pasiekti kitą sutarimą - dėl Ukrainos ir Moldovos narystės derybų pradžios.Nuo paramos karo niokojamai Ukrainai iki pagalbos socialiniam projektui „Orūs namai“ įsigyti pastatą ir jame įrengti 11-a butų savo namų netekusiems ar juose gyventi negalintiems senjorams. Šių metų verslo dovanų tendencijas apžvelgia Darius Matas.Vyriausybė pritarė šauktinių reformai. Krašto apsaugos ministerijos teigimu, ja siekiama didinti šauktinių skaičių ir sparčiau rengti aktyvųjį kariuomenės rezervą. Studentai šaukimo nebeišvengtų, studijas ir tarnybą turėtų derinti.Šiandien pristatomas interaktyvus tinklalapis, kuriame Lietuvos gyventojai gali rasti visą aktualią informaciją apie legioneliozę.Pasaulio lyderiams prireikė 28-erių metų derybų dėl klimato kaitos mažinimo, kad susitartų, jog pasaulio ekonomika turėtų atsitraukti nuo pagrindinio klimato kaitos šaltinio – iškastinio kuro. Diplomatai tai vadina istoriniu susitarimu, o aktyvistai – istorine nesėkme.Ved. Rūta Kupetytė

Alytaus miesto teatras atveria duris dar mažai Lietuvoje pažįstamam šiuolaikinės klounados žanrui ir antrąją Kalėdų dieną kviečia į spektaklį vaikams „Čiurlionio pasaka“. Spektaklį apie žymųjį dailininką ir kompozitorių Mikalojų Konstantiną Čiurlionį kuria šio žanro Lietuvoje pradininkas, režisierius Žilvinas Beniušis. FM99 eteryje apie premjerą kalbėjome su Žilvinu Beniušiu ir Vincu Vaičiuliu.

Vilniaus dailės akademijos ir Lietuvos teatro ir muzikos akademijos doktorantai organizuoja meninių tyrimų simpoziumą „Ne visai karalius, ne visai žuvis“. Tai – tarptautinis renginys, skirtas vizualaus meno, kino, šokio, architektūros ir dizaino kūrėjams. Renginys įgalina praktika grįstų meninių tyrimų disciplininę įvairovę. Šiame plačiame lauke susilieja realūs ir fiktyvūs kūrybos bei tyrimų lūkesčiai.Apie savo kūrybinius skrydžius pasakoja multiinstrumentininkas Vytautas Labutis ir akordeonininkas Andrius Balachovičius, jau ne vienerius metus įgyvendinantys pašėlusius muzikinius eksperimentus ir išleidžiantys dueto albumą.Lietuvos nacionalinis operos ir baleto teatras išsiilgusią publiką kviečia į 104-ąjį kūrybinį sezoną atveriančią Giuseppe‘s Verdi operos „Aida“ premjerą.Klasikinės muzikos naujienose: Nacionalinės Prancūzijos bibliotekos dėmesys moterims kompozitorėms, Berlyno muzikos institucijų pareiškimas prieš antisemitizmą, Ženevos fleitininkų konkurso laimėtojai ir nauja melomanams aktuali „Google“ funkcija.Rubrikoje „Be kaukių“ vieši pianistas, kūrėjas Vytautas Straižys, puikiai pažįstamas Lietuvos džiazo muzikos pasaulyje, vykstantis į tarptautinius projektus, drąsiai priimantis pasaulio jūrų ir vandenynų iššūkius.Ved. Gerūta Griniūtė

Kokią naudą teikia sensorinis sodas? Visai netrukus skirtingose Lietuvos vietose bus įkurti trys tokie sodai. Pokalbyje dalyvauja Lietuvos autizmo asociacijos „Lietaus vaikai“ vadovė Lina Sasnauskienė ir Santaros klinikų vaikų neurologė-socialinė pediatrė Laima Mikulėnaitė.„Kultūriškai mūsų reakcija yra santūresnė. Bet tai nereiškia, kad jei Izraelyje nematote šaukiančių ir aimanuojančių žmonių, nematote, kad jie raudotų priešais televizorių, ir kad jie elgiasi ramiai, tai nereiškia, kad mums neskauda“, sako Efrat Machikawa, kurios 6 šeimos narius „Hamas“ paėmė įkaitais, viena iš jų jau rasta negyva. Pokalbis su gide, edukatore Natalija Heifetz apie tai kokios yra žydų gedėjimo, laidojimo, požiūrio į mirusiojo kūną tradicijos?Kaip keičiantis klimatui keisis mūsų būstų šildymas? Šia tema diskutuoja Atsinaujinančių išteklių energetikos konfederacijos prezidentas Martynas Nagevičius.„Rusijos sukeltas karas Ukrainoje tapo naujų karinių technologijų bandymų poligonu, nes gamintojai dar niekada taip greitai negaudavo atgalinio ryšio ir informacijos, kaip jų įrenginiai veikia karo lauke“,- sako Ukrainos kariuomenės oro žvalgybos padalinyje jau pusantrų metų besidarbuojantis Dmytro, šaukiniu „Gimli“. Jį kalbina Marius Eidukonis.Ved. Agnė Skamarakaitė

Visai neseniai šalies kalėjimuose įvyko menų agentūros „Artscape“ organizuoti spektakliai, dabar kalėjimuose rengiami klasikinės muzikos koncertai. Kaip kultūra gali paskatinti pokyčius kalinių bendruomenėse?MO muziejus šiandien mini savo veiklos penkmetį. Su MO muziejaus steigėju Viktoru Butkumi ir direktore Milda Ivanauskiene kalbėjosi Jolanta Kryževičienė.„Jei Waltas Disnėjus ir pati kompanija būtų buvusi sąžininga, dabar 100-mečio neminėtų“, - pastebi VGTU Grafinių sistemų katedros lektorius ir vadovėlių studentams autorius Tomas Mitkus.Nuo dinamito, taip mėgstamo kare, iki taikos – keli dešimtmečiai eksperimentų, vienišiaus gyvenimas, susikrauti milijonai, žuvęs brolis ir per klaidą paskelbtas nekrologas, šiek tiek pradėjęs graužti sąžinę. Apie prieš 190 metų spalio 21-ąją gimusį dinamito išradėją ir taikos premijos steigėją Alfredą Bernardą Nobelį – Ievos Buinevičiūtės pasakojimas.Rubrikoje „Be kaukių“ - Donatas Jankauskas-Duonis.Ved. Marius Eidukonis

Nuo 2027 metų Lietuvoje gali nebelikti specializuotų, tam tikrose apylinkėse teikiamų pediatrų paslaugų, tad svarstoma, kad vaikų gydytojų artimoje ateityje gali visai nebelikti.Vilniaus viešajame transporte atsisakoma popierinių bilietų, juos pakeis elektroniniai. Sostinės taryba pritarė pakeitimams, kurie leis viešajame transporte atsiskaityti ir bekontaktėmis banko kortelėmis.Septyni iš dešimties Lietuvos gyventojų netiki, kad Bažnyčia pajėgi pati išsiaiškinti galimus pedofilijos atvejus. Tai atskleidė LRT užsakymu atlikta „Baltijos tyrimų“ apklausa. Ekspertai sako, kad apklausa atskleidžia sumenkusį pasitikėjimą Bažnyčia.Ved. Liuda Kudinova

Kokie Anykščiai atsiskleidžia fotografijose? Miesto šventėje lankytojai išvys anykštėnės Jovitos Uzdraitės, aktyviai fiksuojančios miesto gyvenimą, fotografijų parodą.Nuo penktadienio miestas ima švęsti savo 583-ąjį gimtadienį. Šventė pavadinta „Kurortinis romanas“, kviečiama į pasimatymą su įspūdinga šio krašto gamta, kultūra ir geros nuotaikos nestokojančiais miestelėnais. Pokalbis su Anykščių kultūros centro direktore Diana Petrokaite irfloristinių kilimų konkursų organizatore Loreta Pesliakiene.Anykščių rajone kaip ir kai kuriose kitose Lietuvos vietoje dėl sausros yra paskelbta ekstremali situacija. Kiek lietaus stygius mažina derlių? Apie tai kalbamės su ūkininkais Romu Kubaičiu ir Alvydu Jurkėnu.Anykščių šv. Apaštalo evangelisto Mato bažnyčia yra aukščiausia bažnyčia Lietuvoje, jos bokštai siekia 79 m. Pokalbis su šios bažnyčios klebonu Petru Baniuliu.Kokie šie metai Anykščių turizmo sektoriui? Ką naujo ir netikėto siūlo atvykstantiesiems? Pokalbyje dalyvauja verslininkė, turizmo klasterio valdybos pirmininkė Sonata Veršelienė, Menų inkubatoriaus direktorė Daiva Perevičienė ir bistro „Pirmas daigas“ savininkė Gabrielė Griauzdaitė-Patumskienė.Daug pastaruoju metu kalbama apie miškus ir medžius miestuose, žmonės ir bendruomenės vis sąmoningesni ir kovoja už tai, kad jų gyvenamoje aplinkoje medžiai nebūtų kertami. Visai neseniai susivienijusiems anykštėnams pavyko išsaugoti kelyje Anykščiai – Molėtai augantį šimtametį ąžuolą, kurį buvo planuojama nukirsti vykdant kelio rekonstrukcijos darbus. Pokalbis su aplinkosaugininke Auste Juozapaityte.Viena iš būtinų pramogų Anykščiuose – Siaurukas. Pasirodo galima ne tik traukinuku važiuoti ir mėgautis vaizdais, bet ir kartu pertis pirtyje bei mirkti kubile. Pasakoja VšĮ „Aukštaitijos siaurasis geležinkelis“ direktorius Darius Liutikas.Ved. Agnė Skamarakaitė

Am adus energia și experiența Cristinei Oțel din procesul de Life Design în podcastul despre gândire făcută vizibilă pentru că mi-am dorit să te convingi că poți avea viața pe care ți-o dorești, care să ți se potrivească, dacă îți asumi acest proces intenționat și, sunt sinceră cu tine, deloc ușor.Rezultatele merită, la fel și conversația cu Cristina, pe care te invit să o asculți și să o dai mai departe cuiva drag sau cunoscut, care pare că ar avea nevoie să se elibereze de viața care i-a rămas mică, după cum spune Cristina, dar pentru asta are nevoie să fie ghidat.Dă play unei discuții calde și sincere despre:  

Zelenskis – globālās politikas zvaigzne. Ungārijas īpašā nostāja Krievijas agresijas pret Ukrainu sakarā. Grieķija saglabā politisko kursu. Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperti Rinalds Gulbis un Jānis Kapustāns, Nacionalās Aizsardzības akadēmijas pētnieks. Grieķija saglabā politisko kursu Grieķijas labēji centriskajai valdībai ir izdevies iegūt valsts iedzīvotāju nozīmīgas daļas uzticību, un tā arī turpmāk paliks pie varas stūres. To ļauj secināt 21.maijā notikušo vēlēšanu rezultāti, saskaņā ar kuriem līdzšinējā varas partija „Jaunā demokrātija”, viena no vecākajām grieķu partijām, ieguvusi apmēram 41% balsu un, attiecīgi, 146 no 300 Grieķijas parlamenta deputātu vietām. Partijas sniegums ir nedaudz labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā, taču šoreiz ar to ir par maz, lai, kā līdz šim, veidotu vienpartijas vairākuma valdību. Iemesls tāds, ka starplaikā ir stājies spēkā jauns vēlēšanu likums. Agrāk vēlēšanās proporcionāli tika sadalītas 250 deputātu vietas no 300, savukārt atlikušās piecdesmit tika papildus piešķirtas vislabāko rezultātu ieguvušajai partijai. Tagad šāda kārtība ir spēkā tikai tad, ja pēc vēlēšanām koalīciju izveidot neizdodas un tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas. „Jaunās demokrātijas” līderis, premjerministrs Kiriaks Micotakis, jau paziņojis, ka īstenos tieši šādu scenāriju. Parlamenta sastāvs ir tāds, ka viņam šai ziņā ir visas iespējas. Galvenais konkurents, Radikāli kreiso un progresīvo koalīcija jeb SIRIZA, kas bija pie varas līdz 2019. gadam, tikusi vien pie 20% balsu un 71 deputātu mandāta. Šai bijušā premjera Alekša Cipra partijai nav iespēju izveidot vairākuma koalīciju ne kopā ar idejiski tuvo kreisi centrisko aliansi PASOK, kurai ir 41 mandāts, un pat ne piepulcinot galēji kreisos – Grieķijas Komunistisko partiju ar tās 26 mandātiem. Var piebilst, ka grieķu komunistus, kuri joprojām turas pie ortodoksālā marksisma dogmām, no mēreni kreisajiem šķir arī visai liela ideoloģiska plaisa. Piektais spēks, kas iekļuvis parlamentā, ir galēji labējā, ultranacionālistiskā partija „Grieķu risinājums”. Kā SIRIZA veiksmes atslēgu komentētāji min visnotaļ pozitīvo ekonomikas izaugsmi, kas pagājušogad sasniegusi 6%. Premjerministram Micotakim, acīmredzot, ir izdevies pārliecināt vēlētājus, ka viņš ir īstais, kurš spēs arī turpmāk uzturēt šo attīstības tempu. Zelenskis – globālās politikas zvaigzne Viens no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska talantiem, kuram likusi izpausties viņa valsts izmisīgā cīņa pret Krievijas agresiju, ir māka veidot un uzturēt starptautiskos kontaktus. Pateicoties tiem, Ukraina saņem arvien plašāku sabiedroto palīdzību, kas palielina tās cerības uz kara mērķu sasniegšanu. Un laikam gan nav nejaušība, ka tieši šobrīd, kad kuru katru brīdi tiek sagaidīta Ukrainas spēku ofensīva, valsts vadītāja ārpolitiskā aktivitāte sasniegusi vēl nepieredzētus apjomus. Aizpagājušās nedēļas nogalē un pagājušās nedēļas sākumā viņš apmeklēja Romu, arī Vatikānu, Berlīni, Parīzi un Londonu, tiekoties, attiecīgi, ar premjerministri Meloni un prezidentu Matarellu, pāvestu Francisku, kancleru Šolcu, prezidentu Makronu un premjerministru Sunaku. Visos gadījumos galvenais temats bija atbalsts Ukrainai, kas, jo sevišķi Londonā un Berlīnē, ietvēra arī ļoti nozīmīgas ieroču piegādes. Savukārt pagājušajā piektdienā, 19.maijā, Francijas valdības sagādātā lidmašīna nogādāja Zelenski Saūda Arābijas rietumu pilsētā Džidā, kur uz kārtējo samitu bija pulcējušies Arābu valstu līgas vadītāji. Saprotams, šī ierašanās nebija iepriekš izziņota, un sevišķi netīkama tā nepārprotami bija ciešākajam Maskavas sabiedrotajam arābu pasaulē – Sīrijas diktatoram Bašaram Asadam, kurš pēc 12 gadu pārtraukuma atkal ticis pielaists līgas sanāksmē. Starp samita dalībniekiem bija dažs labs, kurš uztur draudzīgas attiecības ar Kremli, un arī pārējie ietur neitrālu nostāju, dažos gadījumos sniedzot humāno atbalstu Ukrainai, taču nepievienojoties sankcijām pret Krieviju. Gluži citāda gaisotne valdīja pasaules septiņu ietekmīgāko brīvā tirgus valstu jeb G7 samitā Japānas pilsētā Hirosimā, kur Zelenskis ieradās sestdien. Arī šajā gadījumā līdz pat nolaišanās brīdim nebija skaidrs, vai Ukrainas līderis pievienosies samita dalībniekiem. Dažas stundas pirms tas notika, Savienotās Valstis paziņoja, ka tās apmācīs ukraiņu pilotus lidošanai ar iznīcinātājiem F-16 un neiebildīs, ja sabiedrotie nodos šos modernos lidaparātus Ukrainai. Tāpat jau pirms Zelenska ierašanās G7 līderi deklarēja apņemšanos izvērst tālākas sankcijas pret Krieviju, lai kavētu tās militāro spēju pieaugumu. Kā atzīst novērotāji, pēc ierašanās Ukrainas vadītājs nepārprotami kļuva par samita zvaigzni, tomēr visa notikuma svarīgākais akcents palika nemainīgs, un tā bija Ķīnas ekspansija reģionāli un globāli. Pieņemtajos dokumentos nosodīta Pekinas tendence izmantot starptautisko tirdzniecību kā ietekmes sviru un pausts nepārprotams atbalsts Taivānas neatkarībai. Ka ierasts, samitā piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kā arī uzaicinātie vairāku citu valstu vadītāji. Kā sevišķi nozīmīga tiek atzīmēta prezidenta Zelenska tikšanās ar Indijas premjerministru Narendru Modi. Īpašie viedokļi Pagājušajās dienās Eiropas politikas degpunktā jau atkal nonākusi Ungārijas un tās premjera Viktora Orbana īpašā nostāja Krievijas agresijas pret Ukrainu sakarā. Ungārija turpina bloķēt kārtējo militārās palīdzības izmaksu Ukrainai piecsimt miljonu apmērā no t.s. Eiropas miera mehānisma – finanšu instrumenta, kas paredzēts Eiropas Savienības partnervalstu aizsardzības spēju stiprināšanai. Tāpat Budapešta atsakās piekrist nākamās savienības sankciju paketes ieviešanai, kuras fokusā ir cīņa pret Krievijas sankciju apiešanu caur trešajām valstīm. Konkrētais iegansts, ko min ungāru puse, ir Ungārijas banka „OTP Bank”, kuru Kijiva iekļāvusi karu atbalstošo institūciju sarakstos. Kā apgalvo Budapešta, šādas apsūdzības esot nepatiesas. Pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē, kur risināti tieši šie jautājumi, kā informējuši anonīmi avoti diplomātu aprindās, esot notikusi diezgan asa viedokļu apmaiņa starp Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku un viņas ungāru kolēģi Pēteru Sījārto. Bez jau minētā konkrētā apstākļa Ungārijas ārlietu resora vadītājs izteica arī vispārīgākus argumentus par to, ka sankcijas pret Krieviju esot bezjēdzīgas un līdz šim nav devušas nekādus rezultātus. Vakar intervijā aģentūrai „Bloomberg” šo tēmu izvērsa arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Paziņojis, ka viņa viedoklis nesakrītot ar „Eiropas meinstrīmu”, viņš postulēja, ka Ukrainai nav izredžu uzvarēt karā pret Krieviju un, attiecīgi, militārs atbalsts tai tikai turpinot asinsizliešanu; vienīgais risinājums esot sēsties pie sarunu galda ar Maskavu. Ungārijas valdības īpašā nostāja, kā zināms, ir bijis pastāvīgs drauds Eiropas Savienības vienotai rīcībai, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat Ungārija kā NATO dalībvalsts joprojām nav akceptējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Šai ziņā Budapešta pievienojusies striktākajai Zviedrijas uzņemšanas pretiniecei – Turcijai. Turcijas ieskatā Stokholma sniedz atbalstu kurdu teroristiem, savukārt Budapeštai netīkot Zviedrijas aizrādījumi par demokrātijas stāvokli Ungārijā, kas, ka zināms, ir jau ilglaicīgs spriedzes moments tās attiecības ar Eiropas Savienību. Visai izplatīts ir ieskats, ka situācija varētu mainīties pēc Turcijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, lai kāds arī būtu tās iznākums. Ankarai mainot savu nostāju, Budapešta negribētu palikt vienīgais autsaiders. Pirms dažām dienām intervijā telekanālam CNN prezidents Erdogans gan vēlreiz uzsvēra, ka Zviedrija neesot labojusies un, attiecīgi, neesot pieņemama Turcijai kā NATO dalībvalsts. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.  

19. aprīlī startēja kampaņa "Vislatvijas elektro talka", kuras laikā, vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumos var bez maksas nodot nevajadzīgās elektroiekārtas. Par kampaņu, kas norisināsies līdz 21. maijam, un tās saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. "Vislatvijas elektro talkas" laikā atkritumu šķirošanas laukumos bez maksas var nodot gan lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, plītis, televizorus, gan arī mazo tehniku – fēnus, mikserus, blenderus, gludekļus un cita veida iekārtas. Visai nododamajai tehnikai jābūt neizjauktai, lai novērstu kaitīgo vielu nonākšanu vidē. Pēdējos gados cilvēku atbildība pieaug un nolietotās elektroiekārtas arvien vairāk nonāk atkritumu pārstrādes uzņēmumos. Tomēr Jānis Aizbalts norāda un citu tendenci - atkritumos nonāk arī salīdzinoši jaunas elektroierīces, kas darbojas, bet ir ar kādiem nelieliem vizuāliem defektiem. "Mēs kā viens no uzņēmumiem, kas vāc, pēc tam šķiro un arī, kur var, izjauc, tad varu teikt, ka tie apjomi, ko iedzīvotāji ir gatavi mums nodot, ar katru gadu aug un tas ir pozitīvi. Un cilvēki tiešām ir ieinteresēti šādās vai citās akcijās piedalīties. Mēs arī redzam, ka viņi tiešām ļoti aktīvi izmanto. Ja pirms trijiem gadiem tā vēl bija tāda veco šķūnīšu iztīrīšana. (..)  Viss kaut kas ar nosaukumiem "Minska", "Rīga" un tamlīdzīgi. Tā bija tāda klasika pirms trīs gadiem. Šobrīd jau nāk tāda jaunāka tipa elektronika, līdz ar to cilvēki piedomā pie tā, ka tomēr jāizmet pareizi, nevis atkritumos," vērtē Jānis Aizbalts. "Bet te ir divas nianses: viena - tomēr tām elektronikas lietām vajadzētu būt remontējamām, un šobrīd diemžēl Latvijā tā remontu un atgriešanas vēl otrreizējai lietošanai [sistēma], tas diemžēl Latvijā nav attīstīts. To mēs gribam ar šo kampaņu arī uzsvērt, ka to ceļu tomēr jāiet. Ne vienmēr uzreiz jāsūta uz pārstrādi. Un otra lieta ir tā, ka diemžēl arī mēs redzam no tām mantām, ko saņemam, tā aprite, cik ātri tā elektronika atnākt pie mums, tas gadu sprīdis diemžēl samazinās. Bieži vien pie mums atnāk ar elektronika, kas ir pilnībā strādājoša, bet viņai, piemēram, vienkārši kaut kāda skrambiņa priekšējā sieniņā. Cilvēkam tā tikai dēļ, ka uz priekšējām durvīm ir skramba, viņš tā vietā, lai atdotu kādai omei vai opim uz laukiem, kur viņš būs priecīgs to lietot, viņš to nodod mums. Vienkārši izmet un pērk jaunu, kas arī nebūt nav tā pareizākā labākā tendence."

Lietuvoje per pirmuosius tris šių metų mėnesius fiksuotas mažiausias mirčių skaičius per pastaruosius 20 metų. Valstybės duomenų agentūra suskaičiavo, kad nuo sausio iki balandžio mirė beveik 9800 žmonių, kai pastaruosius porą dešimtmečių šio ketvirčio mirčių skaičius visada viršydavo 10 tūkstančių, o ypač buvo išaugęs 2021 metais, kovido pandemijos metu - tais metais pirmo ketvirčio mirčių skaičius gerokai viršijo 12 tūkstančių.Užsienio reikalų ministras sako, kad Maskvos kaltinimai rusų diskriminacija Baltijos šalyse neatitinka realybės. Visai neseniai Rusijos Dūma vienbalsiai priėmė pareiškimą, kuriuo smerkiama Lietuvos ir kitų Baltijos šalių esą diskriminacinė politika rusakalbių atžvilgiu.Visagino tarybai renkant laikiną merą, pareigas eisiantį mėnesį, abu pasiūlyti kandidatai po keturių balsavimų surinko vienodą skaičių balsų, galiausiai darbo dienai baigiantis buvo pasiūlyta ir kadenciją baigusio mero kandidatūra, tačiau ir tai situacijos neišsprendė.Beveik devyni iš dešimties gyventojų jaučiasi saugūs gyvenamojoje vietoje – tai geriausias rezultatas nuo 2005 metų, kai tokios apklausos pradėtos vykdyti. Vis dėlto, Vidaus reikalų ministerija taip pat skelbia, kad dėl nepalankios geopolitinės situacijos, Lietuvą saugia šalimi laiko septyniais procentiniais punktais mažiau gyventojų nei metais anksčiau.Šiaurės šalys perspėja dėl galimo Rusijos sabotažo: rusų laivai Baltijos ir Šiaurės jūrose tiria NATO šalių infrastruktūrą.Ved. Liuda Kudinova

Ir ļoti daudz dzīvo organismu uz mūsu planētas, kas jau miljoniem gadus spēj vairoties veidā, kādu nekad nav izbaudījis cilvēks, proti, dējot olas. Olas dēja jau dinozauri un visticamāk arī dzīvnieki vēl senāk. Dēšana ir sens un visai parocīgs veids mazuļu laišanai pasaulē. Tas arvien ir pārsteidzošs process, kas pašu dzīvnieku starpā ir atšķirīgs, kāds izdēj tūkstošiem olu, cits - vienu un sargā to kā dārgumu. Kāpēc dzīvnieki dēj olas, kādas priekšrocības un kādus riskus sniedz dēšana, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Zivju mazuļu dzimšana Tēviņi, kas apēd savu mazuļu olas jeb ikrus, un mātītes, kas to sargā. Kuras zivju sugas tā uzvedas un kāpēc lašiem un zušiem ceļš uz nārstu ir ilgs un sarežģīts? Pasaules ūdeņos mīt  aptuveni 30 tūkstoši  zināmu zivju sugu un, ņemot vērā šo lielo daudzveidību, arī izdzīvošanas un pēcnācēju radīšanas mehānismi ir vairāki. Ir zivis, kas ikrus iznērš un neliekas par tiem ne zinis, ir tādas, kas gan ikrus, gan kāpurus, jeb zivju mazuļus auklē mutē, ir zivis dzīvdzemdētājas un  ir tādas, kas veido ligzdas. Pirms runājam par dažiem piemēriem zivju ikru izauklēšanā, palūkosim uz to sākumu, jeb nārsta vietu un konkrēti uz ekstrēmākajiem nārstotājiem, piemēram,  Eiropas zušiem, kuri mīt saldūdeņos, bet nārstot dodas pāri Atlantijas okeānam uz Sargasu jūru netālu no Bermudu salām. Kāpēc šai zivij jāmēro garais ceļš un kurām vēl zivju sugām ir jāpārvar šķēršļi, lai radītu pēcnācējus, stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.

Ūkininkai Vilniuje vėl rengia protesto akciją. Ūkininkai teigia, kad pieno supirkimo kainos nukrito tiek, kad nebepadengia gamybos savikainos. Šįkart ūkininkai kelia ir Seimo atsakomybę.Šiandien Seimas turėtų priimti Pilietybės įstatymo pataisas, kurios leistų atimti Lietuvos pilietybę iš tų žmonių, kurie ją yra gavę išimties tvarka. Tokia iniciatyva Seime kilo po to, kai Lietuvos pilietybę išimties tvarka seniai gavusi čiuožėja Margarita Drobiazko čiuožė Rusijos prezidento atstovo spaudai žmonos organizuotame renginyje Sočyje.Visai neseniai Eurovizijoje buvo pristatytos visos šių metų konkurso dainos, tad ryškėja pirmieji favoritai – pergalė prognozuojama vienai iš Šiaurės Europos šalių. Kalbant apie Lietuvos atstovę, apžvalgininkai spėja, kad Monika Linkytė į finalą pateks, bet jame ryškiau sužibėti nebus lengva.Ved. Edvardas Kubilius

Opozicinė Demokratų sąjunga “Vardan Lietuvos” vis dar tikisi iki rytojaus vidudienio surinkti reikiamus 47 Seimo narių parašus, kad ketvirtadienį būtų sušaukta neeilinė Seimo sesija ir būtų išsiaiškinta, ar Kristijonas Bartoševičius pasitraukė iš Seimo sužinojęs apie jo atžvilgiu vykdomą ikitesiminį tyrimą dėl vaikų prievartavimo. Tačiau didžiausia opozicinė Lietuvos valstiečių ir žaliųjų frakcija sako, kad Seimo posėdis dabar nereikalingas. Esą politikų dėmesys tik trukdytų teisėsaugai.Kompensacijų už šildymą prireikė kas dešimtam šalies gyventojui, dėl to savivaldybėse driekėsi eilės, nespėta nagrinėti paraiškų, bet Socialinės apsaugos ir darbo ministrė ramina, kad pinigus visi gaus.Ar mąstymo gebėjimų ugdymas padės moksleiviams geriau išmokti matematiką?Šalies ūkininkai šiandien prie didžiųjų pieno perdirbėjų būstinių ir prekybos tinklų parduotuvių rengia protestus. Jie piktinasi kritusiomis žaliavinio pieno supirkimo kainomis. Ūkininkų įsitikinimu, dėl situacijos atsakingi būtent perdirbėjai ir prekybininkai. Tuo metu Žemės ūkio ministerija sako, kad anksčiau numatytų priemonių nepakanka. Anot ministro Kęstučio Navicko, prekybininkai, perdirbėjai ir ūkininkai turi bendradarbiauti.Donbase jau beveik metus vyksta aršios kovos. Visai šalia fronto linijos, Konstantinovkoje, neseniai apsilankė kolega Tomas Valkauskas.Tarptautinė bendruomenė siūlo pagalbą virtinės žemės drebėjimų supurtytai Turkijai.Ved. Liepa Želnienė

Valstybių narių nuolatiniai ambasadoriai prie Europos Sąjungos diskutuoja ir derasi dėl naujojo, jau 9-ojo sankcijų paketo Rusijai. Kaip LRT Radijui sakė Lietuvos ambasadorius Arnoldas Pranckevičius, tikimasi, kad naujame sankcijų pakete bus priemonių technologijų, finansų ir kovos su dezinformacija srityse, taip pat jame atsidurs „bent pora šimtų“ naujų asmenų ir kompanijų, atsakingų už karo nusikaltimus Ukrainoje.Seimo Nacionalinio saugumo ir gynybos komitetas pritarė siūlymui neleisti Lietuvoje gyvenantiems Rusijos ir Baltarusijos piliečiams turėti ginklą. Nors pakeitimams pritarta bendru sutarimu - diskusijų neišvengta.Vaistų gamintojų asociacijos teigia, po Naujųjų įsigaliojus farmacijos įstatymo pakeitimams kainyne būtinų vaistų gali nerasti šimtai tūkstančių pacientų. Asociacijos atstovai teigia, kad dėl mažėjančios konkurencijos iš Lietuvos rinkos apskritai gali pasitraukti vaistų tiekėjai ir gamintojai.Žmogaus teisių gynėjai reiškia susirūpinimą dėl Indonezijos Parlamento priimto naujo baudžiamojo kodekso, kuris riboja politines laisves, taip pat ir ir draudžia nesantuokinius santykius. Įstatymas bus taikomas ir užsieniečiams, todėl tai aktualu į Indoneziją, pavyzdžiui, Balio salą vykstantiems turistams.Specialiųjų tyrimų tarnybos direktoriaus pavaduotoja Rūta Kaziliūnaitė tvirtina, kad atlikusi analitinės antikorupcinės žvalgybos tyrimą dėl Kauno miesto tarybos nario Šarūno Matijošaičio įsigytų žemių Kaune STT vis dėlto negali teigti, kad šioje istorijoje yra pažeisti teisės aktų reikalavimai. Tačiau Kaziliūnaitė pažymėjo, kad tam tikra schema matoma ir 37 žemės sklypus įsigijo asmenų grupės, vienaip ar kitaip susijusios su Š. Matijošaičiu.Stalino alėja, Stalino prospektas ir muziejus - taip pat pavadintas vieno iš didžiausių 20-ojo amžiaus galvažudžių vardu. Visai tai - ne dabartinės, Josifą Visarionovičių vėl garbinančios Rusijos dalis. Ir ne Grūto parkas prie Druskininkų. Goryje, maždaug Panevėžio dydžio Sakartvelo mieste, galima pasijusti tartum sugrįžus į pokario laikų Sovietų sąjungą.Ved. Liuda Kudinova

Pasaulio lyderių rubrikoje apie Europos Komisijos pirmininkę Ursula von der Leyen. Ji kilusi iš garsios šeimos, o pati yra 7 vaikų mama. Pokalbis apie ją su Europos Parlamento nare Rasa Juknevičiene.Aviacinis kuras dėl Rusijos karo Ukrainoje pabrango 3 kartus. Pigių lėktuvų bilietų nebebus. Taip sako Lietuvos Civilinės aviacijos asociacijos valdybos pirmininkė Orijana Mašalė. Tarptautinės aviacijos dienos proga su ja kalbamės apie tai ar esame lėktuvų susisiekimo užkampis, ko tikėtis per šventes ir kaip pritraukti į šį sektorių daugiau moterų.Pasaulio kulinarijos čempionate, vykusiame Liuksemburge, konditerė Dovilė Valentienė iškovojo aukso medalį individualioje rungtyje „meninė šokoladinė skulptūra“.Stalino alėja, Stalino prospektas ir muziejus - taip pat pavadintas vieno iš didžiausių 20-ojo amžiaus galvažudžių vardu. Visai tai - ne dabartinės, Josifą Visarionovičių vėl garbinančios Rusijos dalis. Ir ne Grūto parkas prie Druskininkų. Goryje, maždaug Panevėžio dydžio Sakartvelo mieste, galima pasijusti tartum sugrįžus į pokario laikų Sovietų sąjungą. Lankomiausiame Sakartvelo muziejuje lankėsi Daumantas Butkus.Ved. Agnė Skamarakaite

Lietuva turi pasaulio ekstremalaus bėgimo čempioną. Graikijoje vykusiose varžybose 35-39 metų amžiaus grupėje triumfavo Gediminas Simutis. Kokius išbandymus teko įveikti ir kas tas ekstremalus bėgimas?Kaip elgtis su nebereikalingomis ir vietą lentynose užimančiomis knygomis? Klaipėdos Imanuelio Kanto viešoji biblioteka skelbia nurašomų skaitinių aukcioną.Visai neseniai uostamiesčio turgavietėse pasirodė pirmosios agurkais kvepiančios stintos, tačiau labai greitai ant prekystalių jų nebeliko. Ar sulauksime šiemet sintų?Ved. Paulius Selezniovas

Valdantieji nepritaria Prezidentūros siūlymui nepasiturinčioms ir daugiavaukėms šeimoms padėti didinant paramą per Šeimos korteles. SADM duomenimis, šia kortele naudojasi 29 tūkst. šeimų, nors galėtų gerokai daugiau – 39 tūkst. šeimų. Ar pasiteisina ši kortelė, kodėl nemažai šeimų ja visai nesinaudoja?Su Seimo Pirmininke Viktorija Čmilyte-Nielsen aptariame Lietuvos ir pasaulio aktualijas.Kitais mokslo metais mokyklose atsiras gyvenimo įgūdžių pamokos, kai vaikams bus aiškinama apie alkoholio ir narkotikų vartojimą, patyčių, smurto, savižudybių prevenciją, lytiškumą, sveikatą, pirmąją pagalbą, žmogaus saugą.Ved. Edvardas Kubilius

„Pagalbą vienas kitam turėtų teikti šalia esantys žmonės“, – taip sako mokslininkas ir dėstytojas Rimantas Mikalauskas, prieš kelerius metus įkūręs savanorišką gelbėjimo tarnybą, kurios savanoriai moko žmones teikti pirmąją pagalbą, psichologinę ir socialinę pagalbą. Kiek žmonės linkę padėti šalia esančiajam?Dalis tikrai stebėjote Pasaulio lengvosios atletikos čempionatą ir girdėjote dar negirdėtą komentatorių. Tas komentatorius – tai žurnalistikos studentas Matas Bagamolovas, kuris vos prieš kelias savaites atėjo į LRT atlikti praktiką ir staiga sėdo prie komentatoriaus mikrofono. Kaip taip nutiko, kad labai netikėtai išsipildė Mato svajonė komentuoti sporto varžybas?Visai neseniai Lietuvos kariuomenės Ryšių ir informacinių sistemų batalionui pradėjo vadovauti majorė Jurgita Savickaitė. Tai pirmoji moteris, taip aukštai pakilusi kariuomenės struktūroje.Tūkstančiai žmonių žavisi „Kauno švaros“ darbuotoju, kuris, pjaudamas žolę traktoriuku, pastebėjo ir išgelbėjo kiškį. Ką miestų pievose randa jas šienaujantys darbininkai?Europos Sąjungoje bręsta svarbūs sprendimai, kurie turėtų užkirsti kelią vadinamajam ekologiniam manipuliavimui. Pavyzdžiui, kai gamintojai sako, kad pakuotė nekenkia aplinkai, nors iš tiesų kenkia.Ved. Edvardas Kubilius

Šiandien svečiuose prie mikrofonų – Mintautė Jurkutė, Lygių galimybų kontrolieriaus tarnybos projekto „Daugiau balanso“ vadovė, ir Akvilė Giniotaitė, bendruomenės „Ne Kopūstų Vaikai“ įkūrėja ir lytiškumo ugdymo specialistė. Projekto „Daugiau balanso“, apie kurį, tikiu, jau daug kam iš jūsų yra tekę bent puse ausies girdėti, autoriai parengė ir siūlo kiekvienam žmogui susidėti individualią, iš 11 skirtingų gyvenimo sričių sudarytą, darbo ir asmeninio gyvenimo derinimo formulę. Ši formulė gali padėti jums pabėgti nuo jausmo, kad NIEKAM NĖRA LAIKO. Ji veikia labai paprastai – prie kiekvienos iš 11 sričių galite pažymėti, kiek šiuo metu skiriate jai laiko, o žemiau – kiek norėtumėte skirti iš turimų 168 val/sav. Tai darbas, šeima, emocinė sveikata, intelektualinė veikla, dvasingumas ir religingumas, sveikata ir fizinė forma, buitis/namai, asmeninis laikas, bendruomenė ir socialiniai ryšiai, miegas,  iššvaistytas/užpildytas laikas. Kai padarysite savo pasirinkimus, apačioje pamatysite skirtumą tarp to, kiek realiai skiriate laiko konkrečioms sritims ir kiek norėtumėte jo skirti. Formulę rasite ČIA. Darbo visai nemažai norint šią formulę užpildyti, galima išsigąsti ir numesti į šoną, bet pabandykit. Atrodo tikrai puikus įrankis, jei klausimas „kur dingsta mano laikas“ arba chaotiška kasdienybė neduoda ramybės. Formulės autoriai ragina ją paanalizuoti kartu su savo žmogumi – kokie mudviejų lūkesčiai? Kur kuris jaučiame didžiausią deficitą? Ką galime pakeisti ir perdėlioti mūsų gyvenime, kad abiejų poreikiai būtų patenkinti? Ypač tai pravartu, jei iki sukuriant šeimą nesate susėdę pasikalbėti, kaip atrodys jūsų gyvenimas, kai atsiras vaikai. Juk viskas taip pasikeitė, ar ne?  Ypač išaugęs poreikis tvarkai namuose, kuri suryja didelę dalį laiko, o vis tiek atrodo, tvarkingi namai būna 10 minučių. Verta pasvarstyti, kokia gali praversti pagalba buityje, gal reikėtų daugiau pasidalinimo, o gal praverstų pagalba iš šono? Žinoma, tai yra finansus, bet ir požiūrį liečiantis klausimas. Ne kartą esame su mamomis kalbėję, kad skalbinių lankstymas gali būti ir kaip didžiausia kančia, bet ir kaip galimybė užsidėjus ausines paklausyti mėgstamo podcast‘o, audio knygos ar tiesiog pabūti vienumoje, ramybėje, tyloje (kas mamystėje yra šiokia tokia prabanga

Socialinės apsaugos ir darbo ministerija skelbia, kad vidutinės gyventojų pajamos praėjusiais metais augo daugiau nei 11-ka procentų, o atlyginimai didėjo visose savivaldybėse. Tuo metu Sodra teigia pastaruoju metu surenkanti daugiau įmokų nei išmokanti išmokų.Užsieniečių registracijos centre KybArtuose kai kurie migrantai atsisako maisto. Sienos apsaugos tarnybos atstovai neigia, kad tai – bado akcija. Anot pasieniečių dalis migrantų pusryčius pramiega, nevalgantys valgykloje maistą gaminasi patys.Viskas, ką Vladimiras Putinas pasiekė, tai iš tiesų nepriklausoma Ukraina, sako Ukrainoje besilankanti Lietuvos premjerė Ingrida Šimonytė.Pekino žiemos olimpines žaidynes toliau temdo skandalai. Tarptautinė testavimo agentūra skelbia, jog penkiolikmetės Rusijos čiuožėjos Kamilos Valijevos organizme rasta draudžiamos medžiagos. Tarptautinis olimpinis komitetas ragina neskubėti darant išvadas, tačiau sporto bendruomenės atstovai atkreipia dėmesį, kad Rusijos dopingo problema — sisteminė, o šios sistemos įkaitais tampa patys sportininkai.Per pastaruosius metus du trečdaliai jaunimo rinkosi nelegalius skaitmeninio turinio šaltinius, o juose dažniausiai ieškojo filmų ir serialų, rodo programos „Kurk Lietuvai“ atlikto jaunimo tyrimo, susijusio su intelektinės nuosavybės naudojimu, duomenys.Kaip politikai, valstybės pareigūnai turėtų bendrauti su Kinijos atstovais, šios šalies žiniasklaidos priemonėmis? Seimo pirmininkė Viktorija Čmilytė-Nielsen naujienų agentūrai BNS sako, kad Seimo nariai turėtų apgalvoti, kokią įtaką turės jų susitikimai su užsienio valstybių atstovais, nes „ne viena valstybė mielai naudojasi Lietuvos politikų nevieningumu esminiais užsienio politikos klausimais“.Vilniuje, „Dūmų fabrike“, atidaryta fotografijų paroda, skirta maestro Vytautui Kernagui.Ved. Agnė Skamarakaitė

Alytaus radijo stotis „FM99“ išsikraustymui iš patalpų miesto teatre turėjo dvi savaites, nes savivaldybė pasirašė sutartį dėl patalpų nuomos su sporto klubą turinčiu verslininku. Apie tai su radijo stoties vadovu Liudu Ramanausku.Visai netrukus kino ekranus išvys dokumentinis filmas apie maestro Vytautą Kernagį, pavadinimu „Kernagis“. Kokį Vytautą Kernagį išvysime pokalbis su filmo režisieriumi Andriumi Lekavičiumi.Kaip nuo priklausomybių efektyviai gydyti kalinčius asmenis? Kalbamės suKalėjimų departamente neseniai pradėjusiu dirbti gydytoju toksikologu Robertu Badaru.Kuo žmones traukia speleologija? Pokalbis su speleologu Sauliumi Žemaitaičiu.Ved. Agnė Skamarakaitė

Ilgus metus Anatolijus Slivko atrodė kaip pavyzdinis socialistinio rojaus pilietis – kolegų vertinamas socialistinio darbo „udarnikas“ Nevinomysko azoto trąšų gamykloje, nusipelnęs Rusijos Sovietinės Federacinės Socialistinės Respublikos mokytojas, vietiniu mastu apdovanotas filmų kūrėjas. Tad nenuostabu, kad 1985 m. paaiškėjus, ką praėjusius pora dešimtmečių A. Slivko veikė atokiau nuo visų akių, daugelį ištiko siaubo kupinas šokas. Jūsų dėmesiui – Andrejaus Čikatilos kiek užgožta sovietinio maniako istorija, vietomis tikrai prilygstanti visiems žinomam Rostovo skerdikui. Sužinokite apie A. Slivko gyvenimo pradžią, vidinius naratyvus ir siaubą, už kurį jis galiausiai turėjo atsakyti. Muzika: JuliusH, PovilasJ