Podcasts about latvij k

Stāsta velosipēdu vēstures pētnieks, Saulkrastu Velosipēdu muzeja līdzizveidotājs Eduards Seregins Velosipēds tika izgatavots 1943. gada vasarā Rīgā, Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) sporta lidmašīnu darbnīcā. Elegantā velosipēda konstrukcijas autors un izgatavošanas procesa vadītājs bija neviens cits kā slavenais latviešu aviokonstruktors, viens no rūpnieciskā dizaina aizsācējiem Latvijā – Kārlis Irbītis (1904. gada 14. oktobris, Lādes pagasts – 1997. gada 13. oktobris, Kanāda), kurš laikā no 1935. līdz 1943. gadam vadīja Valsts Elektrotehniskajā fabrikas Sporta lidmašīnu būves nodaļu. Kā atceras Kārļa Irbīša līdzgaitnieki, viņa konstruktora talantam un izgudrotāja domu lidojumam nebija robežu. Slavenā vīra vadībā, kurš pamatoti tiek dēvēts par Latvijas aviobūves spožāko dārgakmeni, ir radīti ne tikai lidaparāti. Savulaik Kārlis Irbītis ir konstruējis un izgatavojis vairāku unikālu modeļu automobiļus, īpašu motociklu un arī šo velosipēdu, kurš tika izgatavots vienā eksemplārā. Velosipēds ir ievērojams ne vien ar savu lielisko "Art Deco" stila dizainu: abi velosipēda riteņi ir aprīkoti ar atsperēm, taču pakaļējā riteņa komfortam radīts speciāls hidraulisks monoamortizators, kādi velosipēdu ražošanā oficiāli parādījās vien 80. gados, ienākot modē kalnu divriteņiem! Šādu piekares veidu Irbītis saskatīja par perspektīvu jau tālajā 1943. gadā. Savās atmiņās velosipēda pasūtītājs un faktiskais īpašnieks Aleksandrs Egle 1989. gadā rakstīja: "Kad velosipēds tika izgatavots, to izmēģinājām VEF pagalmā daudzu skatītāju klātbūtnē. Uz ceļa ik pa dažiem metriem nolikām pusapaļas malkas šķilas. Ieskrējos un lielā ātrumā braucu tām pāri - noklakšķēja atsperotie riteņi un visiem bija liels brīnums par šo skaisto, jauno velosipēdu." Ziņa par konstruktora Kārļa Irbīša meistardarbu tika publicēta arī laikraksta "Tēvija" 1943. gada 24. jūlija numurā. Avīze diezgan detalizēti aprakstīja velosipēda konstrukciju un pieminēja, ka būvei lietots saplākšņu fabrikā "Potempo" sagatavots augstvērtīgs bakelizēts koks un G. Ērenpreisa firmas divriteņu metāla daļas. Interesanti, ka līdz mūsdienām ir saglabājies arī Kārļa Irbīša pašrocīgi izgatavotais šī velosipēda zīmējums, kurš šobrīd glabājas VEF vēstures muzejā Rīgā. Skaistā koka divriteņa rāmi rotā paša konstruktora firmas zīme – lidojoša kaija; tāda pati kā tās, kuras greznoja arī Kārļa Irbīša būvēto lidmašīnu sānus. Velosipēds līdz mūsdienām ir saglabājies absolūti nevainojamā stāvoklī un apskatāms Saulkrastu Velosipēdu muzeja kolekcijā. Šī velosipēda radīšana visciešākā veidā ir saistāma ne vien ar velorūpniecības vēsturi Latvijā, bet arī ar Latvijas aviāciju un lidmašīnu būvi mūsu zemē.

Viņi visi ir dzimuši pēc 1991.gada. Par viņiem saka – jaunie, daudzsološie. Saksofonists Aigars Raumanis, Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, režisore Ildze Felsberga un filozofs Toms Babincevs. Valsts svētku noskaņās interesējamies, kā jaunie mākslinieki sevi redz un izjūt šodienas kultūrtelpā un sabiedrībā kopumā. Saruna ar vienu no spožākajiem jaunākās paaudzes mūziķiem – saksofonistu Aigaru Raumani, kurš ir ne tikai vairāku starptautisku konkursu laureāts, bet arī šībrīža Latvijas radio 3 „Klasiska” rezidences mākslinieks. Studijā arī viens no šobrīd pamanāmākajiem jaunajiem aktieriem – Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, kurš par Krustiņa lomu Blaumaņa „Pazudušajā dēlā” saņēmis „Spēlmaņu nakts” balvu, un pats atzinis, ka šī loma ir pacēlusi pašapziņu profesionāli. Viņa purā arī „Četri balti krekli”. Lai arī viņa filmas taisa tikai beidzamos trīs gadus, tas netraucē jaunajai režisorei jau gūt atzinību un balvas. Nupat Ildzes Felsbergas dokumentālā filma „Sliktie dzīvnieki” īsfilmu festivāla „2ANNAS” saņēma Baltijas labākās īsfilmas balvu. Profesionāļi ir novērtējuši arī viņas diplomdarbu – īsfilmu „Kur saulīte nakti guļ?”. Skaidrojam arī, ko nozīmē būt jaunajam filozofam, izdot žurnālu „Tvērums” un pašam noteikt – ko rakstīt un ko, nē? To jautājam Tomam Babincevam.

Viņi visi ir dzimuši pēc 1991.gada. Par viņiem saka – jaunie, daudzsološie. Saksofonists Aigars Raumanis, Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, režisore Ildze Felsberga un filozofs Toms Babincevs. Valsts svētku noskaņās interesējamies, kā jaunie mākslinieki sevi redz un izjūt šodienas kultūrtelpā un sabiedrībā kopumā. Saruna ar vienu no spožākajiem jaunākās paaudzes mūziķiem – saksofonistu Aigaru Raumani, kurš ir ne tikai vairāku starptautisku konkursu laureāts, bet arī šībrīža Latvijas radio 3 „Klasiska” rezidences mākslinieks. Studijā arī viens no šobrīd pamanāmākajiem jaunajiem aktieriem – Valmieras teātra aktieris Krišjānis Strods, kurš par Krustiņa lomu Blaumaņa „Pazudušajā dēlā” saņēmis „Spēlmaņu nakts” balvu, un pats atzinis, ka šī loma ir pacēlusi pašapziņu profesionāli. Viņa purā arī „Četri balti krekli”. Lai arī viņa filmas taisa tikai beidzamos trīs gadus, tas netraucē jaunajai režisorei jau gūt atzinību un balvas. Nupat Ildzes Felsbergas dokumentālā filma „Sliktie dzīvnieki” īsfilmu festivāla „2ANNAS” saņēma Baltijas labākās īsfilmas balvu. Profesionāļi ir novērtējuši arī viņas diplomdarbu – īsfilmu „Kur saulīte nakti guļ?”. Skaidrojam arī, ko nozīmē būt jaunajam filozofam, izdot žurnālu „Tvērums” un pašam noteikt – ko rakstīt un ko, nē? To jautājam Tomam Babincevam.

No ziemas miega modušies lāči, cilvēka tuvumā jau drošāk jūtas lūši, aizvien diskusijas par vilku sirojumiem lopkopju tuvumā. Kā klājas plēsējiem Latvijā? Ko zinām par šo dzīvnieku uzvedību un kā šīs zināšanas var palīdzēt sadzīvot ar Latvijas mežu iemītniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš un šī paša institūta vadošā pētniece Guna Bagrade.   Nesen plašsaziņas līdzekļos varējām lasīt informāciju par to, ka ASV zinātnieki pēc DNS paraugiem ir klonējuši pirms 10 tūkstošiem gadu izmirušu vilku sugu. Vai pēc pieejama fosilā ģenētiskā materiāla ir iespējams no jauna radīt sen izmirušas sugas, skaidro ģenētiķis Īzaks Rašals.   Par savu izvēlēto zinātniskās fantastikas grāmatu stāsta astronomijas entuziaste, "StarSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere. Viņa iepazīstina ar Daniela Suareza (Daniel Suarez) triloģijas pirmajām divām daļām "Delta-v" un "Critical Mass" (Kritiskā masa) "Grāmata zināmā mērā ieskicē to, ko varētu sagaidīt no kosmosa izpētes un apguves nākotnē. Šobrīd tā vēl ir zinātniskā fantastika ar būtisku uzsvaru vārdā zinātne," atzīst Anna Gintere. Triloģijas trešā daļa vēl top.

Ārā beidzot parādījies kaut kas līdzīgs ziemai un vēsturiski tieši šis laiks ir saucams par gada aukstāko daļu – tieši janvāra pēdējās un februāra pirmās dienas. Šajā laikā zināmi vēsturē lielākie sala periodi, kad arī Latvijā temperatūra sasniegusi -40 grādus. Tāpēc stāsts par aukstuma viļņiem. Kur tie palikuši, jo pat -30 grādu sals ir kļuvis par ārkārtēju retumu, kur nu vēl -40. Tas bijis tik sen, ka digitalizētajos Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīvos pat nav nekā lāga par to saglabājies. Pēc pāris gadiem būs 69 gadadiena Latvijas absolūtajam aukstuma rekordam. 1956. gada 8. februārī Daugavpilī sals sasniedza -43,2 grādus. Aukstuma viļņu kļūst mazāk un tie ir siltāki. Reti sasniedzam ievērības cienīgus aukstuma rekordus. Pēdējo reizi zem -35 grādiem temperatūra Latvijā noslīdēja pirms 22 gadiem – 2003. gadā. Toreiz aukstuma dēļ radās daudz neērtību un pat posta, ko šķiet esam sen aizmirsuši, ka tā varētu būt - bija problēmas satiksmē, lauksaimniecībā, apkurē, ūdens apgādē, ezeros slāpa zivis.

Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas nacionālā dzejas slama uzvarētāja Liene Tīģere piedalījās Eiropas čempionātā. Kā augusi dzejas slamu tradīcija Latvijā, un kā tā atšķiras no citvalstu dzejas slamiem?  “Dzejas slams” – tā ir dzejnieku sacensība, kur dzejnieki izpilda savus oriģināldarbus auditorijas priekšā, un žūrijas vai skatītāju balsojumā tiek noteikts šīs sacensības uzvarētājs. Slamā skandētā dzeja atšķiras no tās, kādu esam paraduši baudīt dzejas krājumu lappusēs, dzīvā izpildījumā milzīga nozīme ir priekšnesumam, notika kontekstam, pārsteiguma momentam. Slameri pārģērbjas, laiž gaisā baloniņus, bur priekšnesumā atmosfēru, ironizē viens par otru un pasaulē notiekošo. Pirms gada Latvijas dzejas slama kustība iekāpa plašākos ūdeņos. Pirmo reizi Nacionālā 2023. gada čempionāta uzvarētāja Liene Tīģere no Liepājas piedalījās Eiropas Dzejas slamu čempionātā. Šī gada Nacionālā  dzejas slama uzvarētājs tiks noskaidrots 22. novembrī, Rīgā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē. Šobrīd notiek dzejas slamu čemionātu sērija Cēsīs, Liepājā, Rīgā un Daugavpilī, lai izvēlētu nacionālā čempionāta dalībniekus. Dzejas slamu kustības aizsācēja Latvijā ir mākslas centra „Totaldobže” vadītājs Kaspars Lielgalvis. Dzejas slamus Latvijā organizē ne tikai mākslas centrs „Totaldobže”. Dzejas dienu ietvaros regulāri notiek dzejas slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”. Festivālā “Baltā nakts” Latvijas radio norisinājies “Baltais dzejas slams”. Septembra un oktobra mēnesī aktīvi notika dzejas slami visā Latvijā, lai apzinātu dalībniekus Latvijas nacionālā dzejas slama čempionātam 22. novembrī, kas Rīgā, Kokaru zālē. Arī šogad Latvijas čempionam būs iespēja tālāk startēt Eiropas čempionātā. Lienes Tīģeres uzstāšanās Eiropas dzejas slamā. Valters Liberts raksta gan dzeju, gan arī anekdotes Valtera Dakšas izdotajā žurnālā  “Avīzes Nosaukums”. Dzejas slamus gan vada, gan arī pats tajos piedalās, piemēram, šī gada pavasarī notikušajā starptautiskajā Dzejas slamā kinoteātrī “Splendid Palace” Rīgā. Šādi starptautiski dzejas slami tiek rīkoti regulāri, šogad tajā piedalījās kopumā 17 dzejnieki, tai skaitā Eiropas un pasaules dzejas slamu dalībnieki un uzvarētāji. Dzejas slams ar čempioniem Splendid Palace 26.04.2024  Dzejas slamos ir piedalījušies visai atzīti dzejnieki. Sergejs Timofejevs, apvienība Orbīta savos pasākumos risina līdzīgu tēmu, - ka dzeja ir nevis drukāts, bet gan runāts vārds. Toms Treibergs, Inga Pizāne, nupat ieskanējās Liepājas dzejnieces Lindas Skrandas balss. Bet es arī saprotu, kāpēc dzejnieki nejūtas ērti slameru vidē. Dzejas slameri lietā liek gluži citus paņēmienus.  Dzejas slamā ļoti būtisks ir uzstāšanās konteksts. Starptautiskajā dzejas slamā šo pavasar Splendid Palace, 17 dzejnieku konkurencē uzvarēja Eiropas 2023. gada čempionāta uzvarētājs Igaunijas čempions Joonas Veelmaa. Viņš lasīja garu un naivu dzejoli par dzejošanu un dzejnieka likteni, kurā atkārtojās vārdi: “Es esmu dzejnieks, dzejnieks esmu es.”  Neliekuļošu,17 dzejnieku starpā bija daži, kas vienkārši sirga ar verbālu caureju. Protams, arī viņi saņēma aplausus, par drosmi atnākt un uzstāties. Tāpēc Jonas Velmā dzejolis par dzejnieka likteni, bija īsti vietā un laikā, zāle uzsprāga aplausos.

Arvien biežāk Rīgas ielās var redzēt citu tautību un kultūru pārstāvjus, kas šeit dzīvo un strādā. Kā viņi šeit nokļūst, kāpēc viņi ir šeit ieradušies un kāda ir Latvijas valsts politika attiecībā uz iebraucējiem, Krustpunktā skaidro Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrā metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. Saruna pagājušajā nedēļā ar Valsts valodas centra direktoru ir provocējusi turpināt tematu par iebraucējiem Latvijā. Pakistāniešu un indiešu ēstuves, ko pieminēja direktors,arī ēdienu piegādātāji, kas neprot runāt latviski. Par runājām un pēc raidījuma arī saņēmām vairākus jautājumus, kādā veidā šie cilvēki ir ieradušies Latvijā. Ko viņi te dara?  Kāda klausītāja arī stāstīja par rajoniem Latgales priekšpilsētā, Rīgā, kur veidojoties arvien lielākas iebraucēju kopienas, kas latviešu valodā pat īsti nerunā, kontaktējas tikai savā starpā. Daudzi ir dzirdējuši par bēdīgo pieredzi Rietumeiropā, tāpēc ir bažas, vai mēs neuzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem. Cik Latvijā ir tādu iebraucēju, kā viņi te nokļūst, kas to visu kontrolē, kāda ir valsts politika šajā jautājumā?  Jāatzīst, ka organizēt šo raidījumu nenācās viegli, producentei daudzi teica, nav arī liela gatavība runāt par šo arī politiķu vidū. Tāpēc šis vairāk informējošs raidījums.

Atgriešanās šoks un atsvešinātība. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par reemigrantu emocijām un psiholoģisko stāvokli, atgriežoties Latvijā. Kā pārvarēt un pielāgoties jaunajai dzīvei, kāda ir ģimenes nozīme emocionālās labsajūtas radīšanā? Saruna ar klīnisko psiholoģi Ivetu Ozolu-Cīruli. Viņa šogad aizstāvējusi maģistra darbu Latvijas Universitātē. Tas veltīts pašai tuvai tēmai par reemigrantu psiholoģisko veselību un emocijām, atgriežoties dzimtenē. Arī pati Iveta Latvijā atgriezās pēc septiņu gadu prombūtnes Īrijā un Vācijā. Uzklausām arī dažādus pieredzes stāstus. Sarunā piedalās Elīna Dimante, IT speciāliste, fotogrāfe no Dublinas, kura šovasar Latvijā atgriezusies jau pa otram lāgam jūlijā. Lelde Burve-Alksne sarunai pievienojas no savām mājām „Vakres” Saldus pusē. Māju nosaukums liecina par četru bērnu ģimenes Norvēģijā nodzīvotajiem gadiem, un Lelde atzīst, ka Norvēģijai pieder viņas sirds. Savukārt Antra Priedniece raidījumā piedalās no Īrijas, kur atgriezusies otrreiz.  

Krustpunktā saruna par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā – kā ar to sokas? Šī procesa laikā cilvēkiem, kuriem I vai II grupas invaliditāte noteikta garīga rakstura traucējumu dēļ, paredzēts nodrošināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu. Tas nozīmē izveidot grupu mājas, kur šie cilvēki var dzīvot patstāvīgi, bet kur pieejams arī atbalsta personāls. Tas nozīmē arī iespēju strādāt. Mūsu kolēģi raidījumā „Atvērtie faili” secinājuši, ka institūcijās – sociālās aprūpes centros – joprojām nonāk vairāk cilvēku, nekā to pamet. No 53 grupu dzīvokļiem, ko paredzēts uzcelt līdz 2023.gadam, uzcelti tikai astoņi. Vai ir cerības uz procesa straujāku virzību un kas to kavē, raidījumā diskutē Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa, Zanda Rūsiņa no Tiesībsarga biroja un Rīgas domes Labklājības departamenta direktores vietnieks, Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

Krustpunktā saruna par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā – kā ar to sokas? Šī procesa laikā cilvēkiem, kuriem I vai II grupas invaliditāte noteikta garīga rakstura traucējumu dēļ, paredzēts nodrošināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu. Tas nozīmē izveidot grupu mājas, kur šie cilvēki var dzīvot patstāvīgi, bet kur pieejams arī atbalsta personāls. Tas nozīmē arī iespēju strādāt. Mūsu kolēģi raidījumā „Atvērtie faili” secinājuši, ka institūcijās – sociālās aprūpes centros – joprojām nonāk vairāk cilvēku, nekā to pamet. No 53 grupu dzīvokļiem, ko paredzēts uzcelt līdz 2023.gadam, uzcelti tikai astoņi. Vai ir cerības uz procesa straujāku virzību un kas to kavē, raidījumā diskutē Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa, Zanda Rūsiņa no Tiesībsarga biroja un Rīgas domes Labklājības departamenta direktores vietnieks, Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

DigitālāsBrokastis apskata jauno spēļu konsoli PlayStation 5 - polarizējošs dizains, zibenīgs ātrums un nokauta cienīga pults. Sarunā ar Bolt vadītāju Latvijā Kārli Ķezberi apskatām kāds ir aizritošais gads un kāda būs nākotne transporta, mobilitātes un piegādes servisu pasaulē. Savukārt tehnoloģiju ziņo topa augšgalā, pirmkārt, “Maxima” jaunā “Scanandgo” lietotne, ar kuru pircēji varēs paši ar saviem telefoniem skenēt pērkamos produktus. Otrkārt, Bolt laiž klajā jaunu inovatīvu elektrisko skrejriteni ar drošības sensoriem. Treškārt, Tet čatbots Anete iegūst balsi un spēs sarunāties ar klientiem.

Kā ģimenēs, kurās viens no dzīvesbiedriem ir ārvalstnieks, pieņem lēmumu par atgriešanos dzīvot Latvijā? Kādi apsvērumi tiek ņemti vērā? Ar kādām grūtībām jauktā ģimene saskaras jau atgriežoties un kā nelatvieši raksturo savas sajūtas esot mūsu vidū? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām kādas ģimenes pieredzi, kura februārī ieradusies no Austrālijas, izvaicājam pētījuma “Remigrantu ģimeņu ar ārvalstnieku dzīvesbiedriem remigrācijas pieredze” autori un pārrunājam, kādas iespējas ir ģimenēm palīdzēt labāk iekļauties sabiedrībā. Raidījuma viesi Latvijas Universitātes socioloģijas maģistrante Zane Meļķe, Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne, psiholoģijas doktore, ģimenes psihoterapeite Baiba Martinsone. Pieredzē dalās Kristovsku ģimene - latvietis Andrejs un viņa dzīvesbiedre austrāliete Alise Latvijā kopā ar četriem bērniem atgriezās februārī.  

Gaisa kvalitāte Rīgā ne reti ir tāda, ka dažviet pat grūti elpot, bet pagājušajā nedēļā Latviju sasniedza piesārņojums, kas daudzkārt pārsniedza pieļaujamās normas. Vienlaikus trūka informācijas, gan par piesārņojumu, gan ieteicamo rīcību. Par gaisa kvalitāti un rīcību, ja tā neatbilst normām, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījumā piedalās Latvijas TV laika ziņu redaktors Toms Bricis, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informącijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone. Sazināmies ar Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītāju Normundu Kadiķi un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas vadītāju Artu Dubavu.

Gaisa kvalitāte Rīgā ne reti ir tāda, ka dažviet pat grūti elpot, bet pagājušajā nedēļā Latviju sasniedza piesārņojums, kas daudzkārt pārsniedza pieļaujamās normas. Vienlaikus trūka informācijas, gan par piesārņojumu, gan ieteicamo rīcību. Par gaisa kvalitāti un rīcību, ja tā neatbilst normām, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījumā piedalās Latvijas TV laika ziņu redaktors Toms Bricis, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informącijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone. Sazināmies ar Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītāju Normundu Kadiķi un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas vadītāju Artu Dubavu.

Tūrisms ir viena no nozarēm, kas sākoties Covid krīze cieta strauji un stipri. Lai arī vasaras mēnešos ceļošanas un saskarsmes ierobežojumi bija brīvāki, tomēr šī joma ar pilnu jaudu darboties nevarēja. Strauji palielinoties inficēto skaitam, jāgatavojas jauniem ierobežojumiem. Ir plīsis arī „Baltijas burbulis”. Kas notiek ar tūrismu Latvijā? Kāda ir nozares nākotne un kā tai palīdzēt, Krustpunktā diskutē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca un Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Evita Feldberga. Sazināmies ar Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāju Janu Feldmani un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidenti Asnāti Ziemeli.

Tūrisms ir viena no nozarēm, kas sākoties Covid krīze cieta strauji un stipri. Lai arī vasaras mēnešos ceļošanas un saskarsmes ierobežojumi bija brīvāki, tomēr šī joma ar pilnu jaudu darboties nevarēja. Strauji palielinoties inficēto skaitam, jāgatavojas jauniem ierobežojumiem. Ir plīsis arī „Baltijas burbulis”. Kas notiek ar tūrismu Latvijā? Kāda ir nozares nākotne un kā tai palīdzēt, Krustpunktā diskutē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca un Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Evita Feldberga. Sazināmies ar Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāju Janu Feldmani un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidenti Asnāti Ziemeli.

Kā darbojas cilvēks? Kā to vispār var aprakstīt?! Un tomēr - kāpēc mēs vairāk uzmanības pievēršam sliktām ziņām? Ko esam gatavi darīt drošības vārdā? Ko cilvēkam nodara izolācija? Kur novilkt robežu starp veselību un slimību? Kā ir ar mentālo veselību Latvijā? Kādas ir reliģijas un psiholoģijas attiecības? Un visbeidzot - kas tad ir dzīves jēga? Par to sarunā ar Nilu Saksu Konstantinovu, autoru, publicistu, teoloģijas un psiholoģijas maģistru, kas specializējies pusaudžu psihoterapijā. Skaties video šeit: https://youtu.be/t8T1eDdpQlQ - - - "Eksperimentālās sarunas" ir video podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Atcels vai pārcelts, ir vārdi, kurus šobrīd visbiežāk var izlasīt koncertzāļu mājaslapās. Kā līdz gada beigām plāno darboties koncertzāles Latvijā? Kādus risinājumus to tālākai izmantošanai redz koncertzāļu vadītāji un kāda ir Vācijas pieredze koncertzāļu apsaimniekošanā, interesējamies Kultūras Rondo.  "Valstī noteiktie ierobežojumi ir saistoši arī koncertzālēm, bet ir arī pasākumi, kur atceļas arī tādēļ, ka nav nopirktas biļetes, lai būtu rentabli rīkot," sarunā norāda  SIA “Dzintaru koncertzāle” direktors un VSIA “Latvijas koncerti” direktors Guntaru Ķirsis. "Šobrīd aizliegums ir spējā līdz 9.jūnijam, kad ir iezīmētas ārkārtas situācijas beigas, kaut kādā mērā kustība ir notikusi un  noteikti sanitārie protokoli, kādu ievējot, kaut ko var sākt darīt," turpina Ķirsis. Viņš min, ka "Dzintaru koncertzāle" plāno darbu pēc 9.jūnija, kad paredzētas ārkārtas situācijas beigas, bet koncerti tādā izpratnē, kā visi ir pieraduši redzēt "Dzintaru koncertzāles" koncertus, visticamāk tie nenotiks.  "Mums būtu noderīga tālejoša informācija par to, cik ilgi būs ierobežojumi spēkā, lai varētu formāli rīkoties," norāda Ķirsis. Lai arī Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" 26.maijā aicina uz tiešraides koncertu "Imanta Kalniņa dzimšanas diena", koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons atzīst, ka ir jāmana visa darbības stratēģija visticamāk līdz gada beigām. "Šobrīd pārceļam koncertus, gaidām valdības lēmumus, kas notiks vasarā. Koncerti, kas bijā paredzēti līdz 9.jūnijam, lielākoties ir pārcelti. Mainām vasaras programmu un adaptējamies digitālajai videi," skaidro Tomsons. Raksturojot situāciju Vācijā, ērģelniece Iveta Apkalna uzteic, ka radoši cilvēki atradīs izeju jebkurā situācijā. Liek prātus kopā un strādā visi, kas ir uz skatuves un aizskatuvē. Tā notiek arī Vācijā un visā Eiropā. "Vācijā, kur ir tik daudz profesionālo orķestru, kas uztur savu aktivitāti specifiski. Orķestra mūziķi piedāvā interneta mājaslapās plašu izglītojošo programmu, gan hrestomātiskus ierakstus, piemēram, apvienojot viena komponista darbus vienā ierakstā. To raida tiešraidē internetā, gan varbūt arī izdos diskā. Dokumentē šo laiku šādā veidā," stāsta Apkalna. "Galvenais, neviens koncertu vadītājs, mūziķis nevēlas nolaist kvalitātes latiņu. Tomēr digitālā vide, lai kāda būtu skaņas un bildes kvalitāte, neļauj aiznest līdz klausītājiem tā, ka vēlētos," vērtē Apkalna. Mūziķe ir gandarīta, ka palēnām notiek atgriešanās pie klausītājiem, arī viņa pati drīz dosies uz Hamburgu, Frankfurti, arī Drēzdeni, kur šobrīd, kad jau ir atļauts kvartetam un arī nedaudz lielākam sastāvam sanākt kopā, tiks internetā tiešraidīti koncerti.

Lai gan emigrācija ir samazinājusies, joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem veltītā konferencē 2019.gadā norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme. Kāda ir sociālās kustības “Latvija strādā” un darba vakanču portāla "YourMove.lv" pieredze, kādas darba iespējas piedāvā uzņēmēji un kā mainās darbinieku prasības, kā arī, kāda loma reemigrācijā ir starptautiskiem biznesa centriem, kas bāzēti Latvijā? Kā atrast darbu Latvijā, ja ir vēlme pamest mītnes zemi, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Tele2 Latvia” Personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere, „Solvay Business Services Latvia” personāla atlases speciāliste Lauma Kadiķe, kas pati pirms vairāk nekā gada atgriezās no ASV, “ABSL Latvija” starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācijas izpilddirektore Monta Geidāne un darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis. Sazināmies ar Agri Strautnieku, uzņēmuma „Tieto Evry” pārstāvi, Latvijā atgriezies pēc astoņu gadu dzīves Norvēģijā. Kustībai "Latvija strādā" divi mērķi – pirmais piesaistīt vismaz 100 uzņēmējus, kas var piedāvāt konkrētas vakances. Šobrīd jau ir iesaistījušies vairāk nekā 114 uzņēmēji. Otrs – visiem uzņēmumiem kopā atvest mājās ilgtermiņā 1000 Latvijas valsts piederīgos, kas šobrīd strādā vai mācās ārzemēs.

Krustpunktā diskusija par aptieku izvietojumu Latvijā un to, kā konkurence šajā tirgū ietekmē medikamentu cenas. Konkurences padome jau pirms pāris gadiem secināja, ka daži lielie aptieku tīkli paplašina savu darbību uz mazo aptieku rēķina un viena tīkla aptiekas mēdz koncentrēties pie slimnīcām, kas veselīgai konkurencei un iedzīvotāju maciņiem nenāk par labu. Veselības ministrija jau strādā gan pie aptieku izvietojumu kritēriju, gan zāļu piecenojuma mehānisma pārskatīšanas. Kas tiek darīts un kas vēl jāpaveic šajā jomā, raidījumā diskutē biedrības "Aptieku īpašnieku asociācija" izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, „Aptieku biedrības” valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, veselības ministre Ilze Viņķele, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere un Konkurences padomes padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece.

Gaļas patēriņš pasaulē turpina pieaugt. Iespējams, to var skaidrot ar cilvēku populācijas pieaugumu, bet šobrīd prognozes liecina, ka nākamajos piecos gados šis tirgus teju divkāršosies. Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir piedzīvojusi gan kāpumus, gan kritumus. „Pēdējos gados interese par liellopu gaļu aug, līdz ar to aug arī liellopu gaļas patēriņš, jo mainās paaudzes un mainās cilvēku ēšanas paradumi,” atzīst arī Valters Dambe. Šobrīd kāpums ir katru gadu, bet salīdzinoši ar cūkas un vēl vairāk putnu gaļu, pieaugums ir neliels. Kas šobrīd notiek šajā lopkopības nozarē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro viens no gaļas liellopu audzēšanas aizsācējiem Latvijā, SIA „Kalnmuiža” īpašnieks Valters Dambe un Liellopu izsoļu nama vadītājs Kaspars Ādams. "Ja patērētājs grib ēst liellopa gaļa, jāsaprot, kādas šķirnes tā ir, lai nebūtu tā, ka vienkārši ēd liellopa gaļu. Katrai citāda gaļas struktūra un garša, līdz ar to atšķiras arī pagatavošana. Bieži nopērk liellopu gaļu, neinteresējoties, kas tā par gaļu," uzskata Kaspars Ādams. "Arī lielveikalā ir jābūt izsekojamam, no kurienes ievesta gaļa un kādam," norād Valters Dambe. Tiešās pirkšanas pulciņos Latvijā var iegādāties kvalitatīvu liellopu gaļu.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.  

Noslēdzošais raidījums divus gadus ilgušajā stāstījumu virknē par naudas vēsturi pasaulē un Latvijā. Saruna par eiro ieviešanu Latvijā un Latviju kā eirozonas valsti, stāsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

"Dzīvojot tālumā, visas politiskās nesaskaņas liekas svešas un tālas," tā saka mūsu raidījuma 21. gadsimta latvietis varone, Luksemburgas kora "Meluzīna" diriģente, Jūlija Norvele. Viņai sarunā pievienojas jauniešu organizācijas JASMA pārstāve Marija Vlasenko. Skaidrojam, kā latviešu diaspora, būdama minoritāte Eiropā, maina savu attieksmi pret minoritātēm Latvijā? Kā šī pieredze pasaulē maina attieksmi pret nacionālām diskusijām par krieviem un latviešiem Latvijā?  

Šonedēļ raidījumā runāsim par to, kā ES un ASV ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ietekmēs dažādus ekonomikas sektorus Latvijā? Kādi gaidāmi Krievijas pretsoļi. Vai sankcijas, šķiet, pieliek punktu, vai tās ir tikai sākums ieilgušā konflikta eskalācijai? Atskatoties uz notikumiem pagājušonedēļ, uzmanības centrā - ekonomisko sankciju noteikšana pret Krieviju, Kamerons britu sociālos pabalstus ES viesstrādniekiem maksās tikai 3 mēnešus iepriekšējo 6 vietā, Izraēla Gazā pārkāpj starptautiskos likumdošanu, apšaudot ANO bēģļu patversmi.