Podcasts about iveta apkalna

durée : 01:59:34 - Le Bach du dimanche du dimanche 09 mars 2025 - par : Corinne Schneider - Au programme de cette 331e émission : le Bachfest de Stuttgart « Bach et l'Amérique latine » (9-23 mars 2025) ; l'intégrale des cantates de Leipzig (Cycle liturgique n° 1) par Hans Christoph Rademann (Hännsler Classic) et l'orgue Schuke de la Philharmonie de Luxembourg avec Iveta Apkalna (2006). - réalisé par : Anne-Lise Assada

Wie sich Iveta Apkalna in die Orgel verliebte und was das Besondere dieses Instruments ist, erfahren Sie in dieser Folge von „Erstklassisch mit Mischke“

Ab wann kann ein Kind Orgel lernen? Was haben Mutterschaft und Orgelspiel gemeinsam? Warum ist die Kölner Philharmonie ein ganz besonderer Ort für die lettische Organistin Iveta Apkalna? Philharmonie Podcast Host Katherina Knees spricht mit der Porträtkünstlerin der aktuellen Saison über die vier Konzerte der Porträtreihe, Heimat, Schicksal, Stille und Orgeln als Freunde oder Feinde. https://www.koelner-philharmonie.de/de/reihen/portratkunstlerin-iveta-apkalna/431 www.apkalna.com Foto: Iveta Apkalna ©Girts Ragelis

9. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls "ORGANismi" vēl visu šo nedēļu turpinās Latgales vēstniecībā "Gors", aicinot iepazīt ērģeļu kā koncertinstrumenta bagātību un ļaujot ielūkoties arī pašu mākslinieku dzīves aizkulisēs. Festivāla moto “DOT un DOTIES”, vēstī par dziļi personiskām mākslinieku sajūtām un dzīvi ārpus skatuves spozmes: par laiku ceļā; došanu un piedošanu. Latgales vēstniecībā "Gors" 18. oktobrī gaidāms vēl viens jaundarba pirmatskaņojums, kas tapis 9. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla "ORGANismi" ietvaros – koncertizrāde ģimenēm “Kaimiņi”. Savukārt aizvadītajā sestdienā piedzīvojām koncertuzvedumu “DOT un DOTIES”, kura veidotāji visi ir spilgtas personības – pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, Latvijas Nacionālā baleta soliste Jūlija Brauere, režisore Inese Mičule un scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Šis koncertuzvedums bija ļaušana skatītājām pienākt māksliniekam pavisam tuvu klāt un ieskatīties daudzās dziļi personiskās šķautnēs, tostarp caur ērģelnieces Ivetas Apkalnas dienasgrāmatas tekstiem.

10. oktobrī tiks atklāts jau 9. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, turpinot iepazīt ērģeļu kā koncertinstrumenta bagātību, dažādību un iespējas. Ar koncertprogrammu “Jazz. Spors. Bach.” festivālu sāks ārvalstu viesi no Grācas un Štutgartes, savukārt sestdien, 12. oktobrī, Latgales vēstniecībā GORS gaidāma pirmizrāde koncertuzvedumam “DOT un DOTIES”, kas būs festivāla “ORGANismi” kulminācija. Koncertuzveduma veidotāji visi ir spilgtas personības – ērģelniece Iveta Apkalna, Latvijas Nacionālā baleta soliste Jūlija Brauere, režisore Inese Mičule un scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Klasikas studijā tiekamies ar Ivetu Apkalnu un Reini Dzudzilo. Sarunā par ērģeļu dvēseli, kas satiksies ar citu mākslas veidu dvēselēm, par sapņiem un bailēm, par dienasgrāmatas rakstīšanu un krāsām, personīgiem stāstiem, liktenīgām tikšanās reizēm un laimīgo skaitli – septiņi.    

  Pi myusu gostūs režisore Inese Mičule, kurys īstudiejumi beidzamajūs godūs sajāmuši augstus nūviertiejumus. Vysa vydā 2018. godā sajimta Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” par koncertizruodi rokstim i skaņai “Latgolys gradzyns”, sovpus itūgod tai pīsavīnuoja vēļ vīns “Boņuks” par dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”. Niu Inese struodoj pi jauna projekta – koncertizvaduma “DOT un DOTIES”, kurā vargaņu festivala “ORGANismi” laikā Latgolys viestnīceibā “Gors” sasatiks varganiste Iveta Apkalna i baleta doncuotuoja Jūlija Brauere. “Tymā tiks runuots par muokslineicys sīvītis ceļu, procesu, izaugšonu i byušonu. Sarežgeitajā profesejā, kai ir byut latvītei, latgalītei pasaulī. Pasauļs, kurs ir skorbs i prosa nu sīvītis. Jis cīši daudz prosa nu muokslineicys, i par tū tys stuosts. Stuostā teik izmontuoti Ivetys Apkalnys dīnysgruomotys fragmenti. Iveta ari spēlēs iz skotivis, tai ka tys byus taids cīši personiskys stuosts.” Inese izsver, ka myusdīnu sabīdreibā nav vīglai dzeivuot, kam tei ir saleidzynojūši praseiga i ir svareigi palikt uzticeigam sev. Latgolys sīvīti šudiņ jei radz kai stypru.  “Es radzu cīši stypru, uzjiemeigu, ar sovu apziņu, kas es asu, kaida ir muna atbiļdeiba par kotru pījimtū lāmumu. Jei mainuos nu tuo, ka pasauļs palīk arviņ praseiguoks. Arviņ gruošuok palīk izalaseit, kam kotra izvēle nūsoka tovu tuoļuokū sūli.” Vaicuota par personeibom Latgolā i juos viesturē, Inese nasasteidz saukt vuordus i uzvuordus.  “Bierneibā es dzeivuoju natuoli nu taida cīši spieceiga keramika kai Polikarps Čerņavskis i dzeda munai lobuokajai draudzinei Inesei. Radzūt, kai tys cylvāks struodoj ar muolu, piec tam jau ari Inesis tāvs Jezups i Inesis veirs, maņ ruodejuos, ka mes, latgalīši, asam taidi kai nu muola koč kaida. Myus meica i tai, i itai, i tod koč kai izveidoj. Es kai bārns aizaruovu, jis taiseja valnus, daudzi, lela kolekceja beja ar valnim. Ari niu, aizbraucūt i dzieržūt, kai tys muols tinkšk, kai jis runoj, maņ vysu laiku taida tei sajiuta, ka mes vysi, styprī latgalīši, asam trausli, bet tymā pošā laikā cīši spiejeigi pīsalāguot, bet palikt sovi. Myus dadzynoj, taidus, itaidus, malnus, kruosainus. Bet vydā muols palīk muols, taids maņ tys latgalīts redzīs. Te pat nav vuordam, uzvuordam voi personeibai tik lela nūzeime, bet īškejai vierteibu sistemai.” Latgalīšu volūdu Inese sauc par sovu sirds volūdu, niu vys kasdīnā latgaliski runuot saīt reši. “Tei sirds volūda, saprūtams, ir tei dzymtuo volūda. Nu navaru es nu tuo sova tempermenta aizbēgt, tuos eistuos emocejis, kai jius nazkod asat redziejuši, juos īt par molom. Tī ari ir tei sirds volūda, latgalīšu volūda. Latgalīšu ašņa volūda.” Sovulaik školā Inese aizaruove ar gleznuošonu, piec tam dabuojuse bakalaura grādu jurisprudencē, vys tik tai eistyn seve atroduse kai režisore. Poša atkluoj, ka rešu reizi pagleznuot saīmūt i niu. “Ka es atsuokšu gleznuot, tod ruodīs, ka es aizīšu nu teatra. Tys mani var puorjimt, es tū pamatu vacumdīnom. Es tai koč kur sev soku.”

27. jūlijā Ventspils koncertzāle "Latvija" svinēs piekto gadskārtu ar īpašu svētku koncertu, kura moto ir Rasas Maijas Armales dzejas rindas "Kā mirdzums uz zaļa zāles stiebra" no ­Ērika Ešenvalda kordziesmas "Rasa".  Jubilejas koncertā piedalīsies ērģelniece Iveta Apkalna, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, pianists Reinis Zariņš, vijolniece Azade Magsodi, saksofonists Renārs Lācis, solobalss Rūta Pāvulēna, kori "Venda" un "Ventspils", diriģenti Guntis Kuzma un Sigvards Kļava. Par gaidāmo notikumu, kas izskanēs arī Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē, izvaicājam koncertzāles "Latvija"māksliniecisko vadītāju Gunti Cimiņu, kurš šajā amatā ir kopš 2023. gada pavasara. Uzzinām par svētku koncerta ideju nākšanu un īstenošanu, Ventspils sajūtu, ostas un tukšas pludmales burvību, producēšanas pieredzi koncertu un festivālu rīkošanā ar veiksmēm un apdedzināšanos šajā jomā, jauno amatu kā ceļa turpinājumu. Izskan arī pārdomas par klausītaju Ventspilī, cerību pēc publikas uzticēšanās un nebaidīšanās piedzīvot ko jaunu, pasaules elpas nepieciešamību, kā arī sadarbību ar Ventpils Mūzikas vidusskolu un kopēja procesa veidošanu ar Ventspils kolektīviem. Guntis Cimiņš: No manas iepriekšējās pieredzes producēšanā jubilejas koncerts bija diezgan netipisks, jo gada garumā vairāk ļāvos dažādām zīmēm, dažādām sarunām, dažādām negaidītām idejām. Tā tas pamazām veidojās. Apbrīnojami, kā tas viss nāca – gan skaņdarbu izvēle, gan mākslinieku iesaiste. Esam iekļāvuši arī dažādus Ventspils rakstnieku tēlojumus par Ventspili, un tas viss izauga lielā apkopojumā par to, ko mums bija svarīgi pateikt šajā laikā. Mums bija svarīgi parādīt mūsu unikālos instrumentus. Ir ērģeles, ir Dāvida Kļaviņa klavieres. Mums ir Ventspils Mūzikas vidusskola, jaunie mūziķi, mums ir ventspilnieks Vilnis Šmīdbergs ar apaļo jubileju. Visu to bija ļoti svarīgi iekļaut. Kā vienojošais no mākslinieciskā, scenāriskā viedokļa ir šie Ventspils dzejnieki, rakstnieki, kur arī ļoti interesantā procesā nonācām līdz pieciem fragmentiem. Palīdzēja viss Ventspils bibliotēku tīkls, jutām milzīgu atbalstu. Tas bija kolosāls process. Kādi dzejnieki ir iesaistīti? Mēs vēlējāmies izcelt, mūsuprāt, nozīmīgākos Ventspils rakstniekus. Būs Mārtiņš Kalndruva, Dagnija Zigmonte, Uldis Krasts, kā arī lielisks atradums programmas veidošanas procesā – Rasa Maija Armale no Liepājas, ar kuras dzeju Ēriks Ešenvalds rakstījis skaņdarbu „Rasa”, kas arī kļuva par vadmotīvu koncertam gan idejiski, gan noskaņas ziņā. Skanēs Rasas Maijas Armales dzeja, kas ļoti labi saplūst kopā ar Radio kora priekšnesumu.  Kā izdevās visus mūziķus sapulcināt vienā datumā? Šķiet, ka tas ir bijis plānots jau ļoti, ļoti laicīgi. Jā. Tas sākās ar vienu no pirmajām ideju apmaiņām ar Ēriku Ešenvaldu. Mēs runājām par pavisam citām lietām un tad kaut kā organiski aizgājām līdz viņa darbam „Okeāna balss”, kas fantastiski skanētu koncertzālē ar ērģelēm un orķestri, ar Ivetu Apkalnu pie ērģelēm. Tas bija pirmais sākumposms. Tad viss sāka veidoties, palēnām un ļoti organiski. Tas bija interesants process. Mūziķi labprāt atsaucās aicinājumam piedalīties? Ko vispār mūziķiem nozīmē Ventspils koncertzāle? Tas bija brīnišķīgi, jo faktiski visi mūziķi, ar kuriem runāju, teica, ka tas ir liels gods un pagodinājums, ka viņi tiek uzrunāti. Tur vispār nebija problēmu. Visi ir ļoti atsaucīgi, un tagad arī sagatavošanās process ir ļoti pretimnākošs – gan viss orķestra menedžments, gan Radio kora direktore, Sigvards, Ēriks. Visu laiku nāk idejas, un es tikai brīnos, kā tas ceļš iet. Gandrīz neko nedaru, idejas vienkārši nāk. Kad runāju ar „Jūras vārtu” dežuranti par Ventspils dzejniekiem, viņa uzreiz piezvanīja Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītājai Inesei Aidei, kura nākamajā dienā atsūtīja savus "slepenos failus" gan no Mārtiņa Kalndruvas, gan no Dagnijas Zigmontes, kas fantastiski iederējās programmā. Es gaidīju zīmes, un tās nenāca. Jau sāku uztraukties, jo bija palikušas divas nedēļas līdz koncertam. Te nu tās zīmes ir. Saruna bija pilnīgi nejauša. Es vienmēr aprunājos ar kolēģiem, man ļoti patīk. Viņi tik labi izjūt Ventspili un to sajūtu, un dod ļoti vērtīgus padomus, kas palīdz nākotnē. Vai Vilnis Šmīdbergs arī būs klāt? Jā, Vilnis būs. Viņš jau bija atbraucis pie mums uz koncertzāli, mēs parunājāmies, es paklausījos viņa stāstus par Ventspili.

Saullēkta koncerts un Jūrmalas festivāls jau aiz muguras, bet priekšā Ventspils koncertzāles „Latvija” piecu gadu jubilejas koncerts un pirms šī koncerta Kultūras rondo studijā ir Elbas koncertzāles goda ērģelniece Iveta Apkalna. Runājam gan par šo, gan pa citiem viņas šīs vasaras koncertiem, kā arī par futbolu. "Sezona bija krāšņa un ļoti intensīva, bija brīži, kad šī sezona bija fiziski arī ļoti grūti nesama un ceļama, bet ļoti iedvesmojoša un rosinoša, bija arī ļoti daudz jaunu koncertvietu manā koncertu klājumā, un arī jaunu festivālu. Bet tas viss, protams, emocionāli un prātā man klauvēja ar tādu sajūsmu un vēlmi, bet fiziski bija ļoti jāuzmanās. Ja man nebūtu tāda ģimene un tādi draugi, un tāds emocionāls atbalsts "whatsapp" vai "facebook", tad droši vien būtu bijis daudz grūtāk," aizvadīto sezonu vērtē Iveta Apkalna. Tajā pašā laikā mūziķe ir gandarīta par šo sezonu, jo tā dod nepieciešamo iedvesmu nākamām sezonām. "Šobrīd es esmu tik smaidīga, priecīga un laimīga ne tikai tamdēļ, ka beidzot atkal esmu "Kultūras rondo" studijā, bet arī tamdēļ ka mani pēdējie noslēguma koncerti šajā sezonā ir Latvijā un tādi veseli trīs. Līdz ar to tāds noslēguma akords ir arī tāds ļoti mierinošs un spēcinošs vienlaicīgi," atzīst Iveta Apkalna. Runājot par nesen aizvadīto Saullēkta koncertu, atzīst, ka koncertu 4.30 no rīta apmeklējuši daudzi tūkstoši cilvēku un tas ir šo cilvēku koncerts. "Es tur jūtos kā viesis, kuram ir tā privilēģija visus uzrunāt. Un es patiešām tā to uztveru un varbūt mazliet arī egoistiski saku - tā man ir ārkārtīgi liela dāvana. Redzēt, ka šo cilvēku kļūst ar katru gadu arvien vairāk, arī nav pašsaprotami. Īpaši aizkustinoši ir tie cilvēki, kuri pienāk, iztur izstāvēt rindā vēl vairāk nekā stundu, lai pateiktu kādu mīļu vārdu. Bet ne mīļā vārdā ir lieta, lieta ir tajā, ka ļoti daudzi cilvēki no ārvalstīm pienāk pie manis un saka, ka, uzzinot jeb redzot, piemēram, šī koncerta ierakstu "Arte" televīzijā vai arī klausoties manas intervijas, tas esot bijis viņu rosinātājs un motivators atbraukt uz šo zemi, atbraukt uz Latviju un pavadīt šeit vairākas nedēļas. Un tas man ir ārkārtīgi svarīgi, jo man liekas, tas ir tas pamatvēstījums, ka caur manu mīlestību uz mūziku, caur manu mīlestību uz Latviju un caur mūsu brīnišķīgo Baltijas jūru un to, ko var piedzīvot saullēktā pulksten četros no rīta ērģeļu skaņās baltās pludmales smiltīs, cilvēkiem tiešā un pārnestā nozīmē tā kā pavērās taciņa uz Latviju." Sarunā arī Iveta Apkalna atklāj, ka bieži viņas mēģinājumi sākas ap pusnakti, kad ir beidzies kārtējais koncerts koncertzālē. Ja mēģinājums sākas pulksten 23, tā jau ir liela veiksme. "Līdz ar to man jāsaka, ka nakts koncerti, saullēkta koncerti un pusnakts koncertus es arī esmu spēlējusi, tie, varētu pat teikt,  ir tāds mans laikam dabiskais ritms. Bet es neteikšu kā es jūtos tajā ļoti ērti un komfortabli," atzīst Iveta Apkalna. "(..)  Saullēkta koncerta nakts jeb rīts nav tā nakts, kurā es guļu. Saullēkta koncerts man iesākas jau dienu pirms tam un patiesi tā man ir gadā visgarākā diena un visīsākā nakts jeb respektīvi divas dienas vienā, un to es gaidu kā tādu priecīgu negulētu nakti," atklāj Iveta Apkalna. Gan aizvadītājā, gan nākamajā sezonā Iveta Apkalna būs rezidējošā māksliniece vairākās koncertzālē (Cīrihē, Ķelnē, Berlīnē). "Tas ir īpaši interesanti, manuprāt,  gan publikai,  gan man kā ērģelniece, jo es nāku uz šo pašu zāli, uz šo pašu akustiku pie šīm pašām ērģelēm vairākas reizes sezonā, vidēji tās ir kādas 5-6 reizes, ar absolūti atšķirīgām programmām, no kurām tikai viena programma ir ērģeļu solo vakars. Tad man ir dota pilnīgi brīva izvēle, kur es varu vienkārši radīt tādu kā karkasu un to apaudzēt ar savām muzikālajām idejām, kā šo instrumentu, šīs ērģeles parādīt un radīt no jauna mūzikā," stāsta Iveta Apkalna. "Es izdomāju, kuras  programmas varētu rosināt auditoriju. Man ir vienmēr svarīgi, lai šai ģeogrāfiskajai vietai tas būtu atbilstoši, kas patīk cilvēkiem, es pat nedomāju muzikāli, ko elpo cilvēki, kas viņus interesē, ko viņi ēd šajā reģionā, kas ir viņu tautas instrumenti šajā reģionā, kas ir viņu vietējie guru, aktieri, mākslinieki. Man ir interesanti savienot manas personīgās muzikālās idejas un varbūt kādas zināmas ambīcijas ar to, kas ir svarīgs šim punktam, kurā es spēlēju." Tas ļauj veidot arī netradicionālus salikumus, tas ļauj rosināt komponistus radīt jaunus darbus. "Tas viss ir ar mērķi nevis izrādīties te piecas vai sešas reizes, bet izrādīt šo instrumentu no mana skatupunkta, no tās šķautnes, kā es to redzu un kāda var būt un visticamāk nav bijusi dzirdēta pirms tam un nebūs arī pēc tam," bilst Iveta Apkalna. Viņa arī atzīst, ka būt par rezidējošo mākslinieku kādā koncertzālē liela atbildība un ne katrs mākslinieks to uzņemas veikt. Ērģelniece ir gandarīta, ka vairākās koncertvietās, kur viņu aicina uzstāties šobrīd pat lūdz spēlēt latviešu mūziku. "Ja bija sezonas koncertzālēs Dortmundē, arī Ķelnē, Vīnē, Parīzē, kur bija man jāpieliek pūles, lai pārliecinātu, kāpēc es vēlos spēlēt tikai latviešu mūzikas programmu, tad tagad mani lūdz to darīt. Un tas man arī likās tāds interesants pagrieziena punkts, to es sāku sajust un piedzīvot tikai tagad, šīs pēdējās sezonas laikā, atzīst Iveta Apkalna. Koncertzāles "Latvija" piecu gadu jubilejas koncerts skanēs 27. jūlijā pulksten 18. Jubilejas koncertā piedalīsies daudzi pazīstami mākslinieki un komponisti, kas publiku aizraus ar daudzveidīgu un iespaidīgu priekšnesumu programmu. Koncerta viesu sarakstā ir ērģelniece Iveta Apkalna, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, pianists Reinis Zariņš, vijolniece Azade Magsodi (Azadeh Maghsoodi), saksofonists Renārs Lācis, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda", soliste Rūta Pāvulēna, jauktais koris "Ventspils", komponisti Ēriks Ešenvalds un Vilnis Šmīdbergs, kā arī diriģenti Guntis Kuzma un Sigvards Kļava. Koncerta programma solās būt emocionāli piesātināta un piedāvās piedzīvot neaizmirstamu vakaru. Iveta Apkalna ir gandarīta, ka šajā koncertā skanēs Ērika Ešenvalda mūzika.  

Zum 70. Todestag eines Pioniers in Sachen Gottesdienst-Reform. Pius Parsch gilt als Pionier der katholischen Gottesdienst-Erneuerung. Seine Ideen sind Jahrzehnte später in die Liturgie-Reform des Zweiten Vatikanischen Konzils (1963-1965) eingeflossen. Was heute selbstverständlich ist, war es zur Zeit von Pius Parsch keineswegs: Gebete und Bibellesungen in deutscher Sprache, gemeinsames Singen und Beten und die Predigt. Alle Mitfeiernden sollten am Gottesdienst aktiv beteiligt sein und diesen auch verstehen, das war sein Ziel. Begonnen hat alles mit einem persönlichen Erlebnis im Ersten Weltkrieg, als Pius Parsch klar wurde, wie wenig er eigentlich von Jesus wusste. Danach begann er die Evangelien neu zu lesen, gab Bibelstunden, feierte "neuartige" Gemeinschaftsmessen, schrieb Bücher und ließ Bibeln drucken. Sein Motto lautete: “mit sanfter Zähigkeit”. Eine Tagung im Stift Klosterneuburg zum 70. Todestag befasste sich Anfang März mit der zentralen Bedeutung, die Pius Parsch der Bibel im Gottesdienst beigemessen hat. radio klassik hat auf der Tagung u.a. mit den Liturgiewissenschaftlern Marco Benini und Janosch Dörfel (Uni Trier), Cornelius Roth (Uni Fulda), Johann Pock (Uni Wien), Ingrid Fischer (Akademie am Dom) und dem Veranstalter und Leiter des Pius-Parsch-Instituts in Klosterneuburg, Andreas Redtenbacher, gesprochen.Für radio klassik erzählen sie von persönlichen Erlebnissen von Pius Parsch, von seinen Erfahrungen mit der Bibelarbeit und seinem Verständnis von Bibellesung und Predigt als sakramental.Außderm geht es um neue, experimentelle Gottesdienstformen 70 Jahre nach dem Tod von Pius Parsch. Montag, 25. März 2024, 17.30-17.55 Uhr.Eine Sendung von Stefanie Jeller. Musik zur Sendung:Philip Glass "Satyagraha", 3. Conclusion, gespielt von Iveta Apkalna an der Orgel der Johanneskirche in Stuttgart radio klassik Stephansdom braucht Sie jetzt dringend!Mit nur 1 Euro am Tag retten Sie das Überleben Ihres Klassiksenders.Sowie den Arbeitsplatz von Menschen, die täglich für Sie Radio machen - mit höchster Qualität und Begeisterung.Spenden Sie bitte jetzt! Jeder Betrag zählt. www.radioklassik.at/spenden

Wie sie zu ihrem Instrument fand und was die Musik für ihr Leben bedeutet, das erzählt die lettische Musikerin auf dem Roten Sofa.

Elbas filharmonijas goda ērģelniece Iveta Apkalna vakar, 13. jūlijā, ar ģimeni iebraukusi Rīgā, jo bērniem tikai šonedēļ beidzas skolas gads, un jau 16. jūlijā un spēles Saullēkta koncertā Jūrmalā. Kultūras rondo tiekamies ar mūziķi. Saullēkta koncerts Jūrmalā skanēs jau piekto reizi. "Sākumā bija traka ideja, kas dzima brīdī, kad "Dzintaru koncertzāle" un Guntars Ķirsis mani uzrunāja, jo viņi bija nobrieduši iegādāties digitālās ērģeles un mani uzrunāja kā māksliniecisku konsultantu un es arī pirms pieciem gadiem koncertā maijā šīs ērģeles ieskandināju," atminas Iveta Apkalna. Kad ērģeles iegādātās, māksliniece teikusi koncertzāles vadītājam, ka šo instrumentu ir iespēja pārvietot. Ivetas Apkalnas ideja bijusi par koncertu saullēktā. "Kas var būt skaistāks, kā būt brīvdabas koncertzālē pie jūras, bet brīdī, kad tur, kā šķiet, neviena nav. Šobrīd pēdējos piecus gadus, kad spēlēju šos saullēkta koncertus, tur ir daudzi un tūkstoši cilvēku," atzīst Iveta Apkalna. Šogad tiks veikts koncerta ieraksts un piekto saullēkta koncertu varēs redzēt ne tikai tie, kas tajā brīdī būs klāt, bet arī ikvienam, kurš to vēlas. "Nekas līdzīgs pasaulē nenotiek," bilst Iveta Apkalna. Ar desmit krāšņiem koncertiem no 15. līdz 23. jūlijam norisināsies devītais “Jūrmalas festivāls”. Festivālu jau tradicionāli atklās saullēkta koncerts 16. jūlijā plkst. 4.45 Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu. Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomāto saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi. Sarunājamies arī par jaunāko Ivetas Apkalnas ieskaņojumu, kas tapis sadarbojoties Stavangeres simfonisko orķestri un tā galveno diriģentu Andri Pogu. Ieraksts tapis pirms gada, bet nesen izdots albumā – "Okeanic" – (okeānam piederošs vai no okeāna nākošs). To klajā laidis ierakstu nams "Berlin Classics".

Auf der neuen CD der lettischen Organistin Iveta Apkalna dreht sich alles um das Meer. „Oceanic“ heißt die CD, mit zeitgenössischen und klassischen Werken, mit dabei das Stavanger Symphony Orchestra. Hannah Schmidt hat die CD gehört und ist besonders von einer Ersteinspielung von Bernd Richard Deutsch angetan: Es sei in seiner Tonsprache und Orchestrierung eines der innovativsten, das in den letzten Jahren uraufgeführt wurde. Und Iveta Apkalnas Interpretation auf diesem Album setze dieser Musik zusätzlich eine Krone auf.

Wenn sie Orgel spiele, fühle sie sich befreit und zeige all ihre Emotionen, erzählt die Organistin Iveta Apkalna. Das Instrument erfordere vollen Körpereinsatz und mitunter ungewöhnliche Übungszeiten – etwa nachts in der Elbphilharmonie.Katrin Heisewww.deutschlandfunkkultur.de, Im GesprächDirekter Link zur Audiodatei

The organ has always been a vehicle for truly cosmic ideas - for atheists and believers alike. Acclaimed Latvian organist Iveta Apkalna explores the idea that the instrument is simply a vehicle for Christian worship digging deeper into how the organ conveys ideas of the infinite and the microscopic, the existential and the personal, of celebration, grief and joy. Presenter: Iveta Apkalna Producer: Steven Rajam An Overcoat Media production for BBC World Service (Photo: Pipe organ by Nikolaus Moll in the Innsbruck Cathedral, also known as the Cathedral of St. James in Innsbruck, Austria. Credit: Getty Images)

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sāk koncertturneju Francijā, Parīzes koncertā 24. februārī soliste būs ērģelniece Iveta Apkalna. Koncerts notiks īpašā datumā, tāpēc programmā iekļauts Pētera Vaska skaņdarbs „Hymnus”. Par gaidāmo koncertu stāsta Iveta Apkalna, ar kuru sazinājāmies Vācijā.

- Pragnę szczerze podziękować i wyrazić dumę, że mamy kolejny koncert organowy w literaturze organowej - mówiła o Sinfonii concertante na organy i orkiestrę powstałą na wspólne zamówienie NOSPR oraz kilku innych filharmonii organistka Iveta Apkalna. Autorem kompozycji jest Esa-Pekka Salonen, a premiera utworu miała miejsce w siedzibie Narodowej Orkiestry Symfonicznej w Katowicach z okazji inauguracji nowych organów.

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, ir sācies ērģeļu mūzikas cienītāju gaidīts festivāls „ORGANismi”: 6. oktobrī, baudot koncertu ar jaunās ērģelnieku paaudzes daiļradi, kurā uzstājās Vācijā dzīvojošā ērģelniece Mona Rozdestvenskīte un Nacionālās Mākslas vidusskolas audzēknis Oskars Kalniņš. Bet šodien vakarā izskanēs koncertizrāde “Ķepas, ūsas un Minkāns”. Koncertizrāde ir neatņemama festivāla sastāvdaļa, kurā katru gadu iesaistās arī bērni. Koncertizrādes „Ķepas, ūsas un Minkāns” stāsts ir par divu būtņu – cilvēka un kaķa draudzību, to izstāstīs Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērnu koris, Rēzeknes kamerorķestris, ērģelniece Iveta Apkalna, aktieri un leļļu animatori Rūdolfs Apse un Elīna Bojarkina. Un, jāteic, tā ir festivāla tradīcija katru reizi veidot jaundarbu, kurā tiek iesaistīti bērni, turpina Latgales vēstniecības "Gors" mākslinieciskā vadītāja, komponiste Ilona Rupaine. Ilonas Rupaines mūzikā un rakstnieces Margitas Gūtmanes stāstos, kaķis Minkāns, līdzīgi cilvēkbērnam, sapņos, raudās, dosies lasīt mellenes, ķers rudens lapas, apmaldīsies miglā un piedzīvos daudz citu brīnišķīgu notikumu – tā vēsta koncertizrādes aprakstā. Rakstot mūziku, arī komponistes kaķis ir bijis līdzās. „Mana kaķene sēdēja man uz pleca un asistēja, un vandījās pa partitūru, un ar ķepām mēģināja labot manu tekstu. Bija klātesoša? Jā, un viņa ir arī afišā,” atkāj komponiste. Koncertizrādes diriģents ir Jānis Stafeckis, kurš uzteic Ilonas Rupaines muzikālo veikumu. Viņš cer, ka koncertizrāde „Ķepas, ūsas un Minkāns” izskanēs ne vien šovakar vien.

Par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 97. koncertsezonā gaidāmajiem notikumiem stāsta orķestra direktore Indra Lūkina. Šī sezona klausītājiem sola tikšanos vijolnieku Gidonu Krēmeru, pianistu Andreju Osokinu, ērģelnieci Ivetu Apkalnu, soprānu Karenu Vūru, diriģentiem Vasiliju Sinaiski, Žanu Klodu Kazadesī, Ģintaru Rinkeviču u. c. Sezonu LNSO atklās 30. septembrī plkst. 19 Lielajā ģildē, kad pie diriģenta pults atgriezīsies Kristīna Poska ar solistiem – igauņu vijolnieku Robertu Traksmanu un Amsterdamas Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistari Santu Vižini. "Sākot orķestra 97. sezonu, mums ir gan labas, gan ne tik labas ziņas – Lielajā ģildē, šobrīd vienīgajā akadēmiskās mūzikas koncertzālē Rīgā, renovācijas darbi pagaidām tomēr nesāksies, kā tas iepriekš tika plānots. Labā ziņa ir daudz svarīgāka – LNSO sāk sezonu ar jaunu māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu; viņa vārds jums droši vien jau palicis prātā – tas ir 22 gadus jaunais somu talants Tarmo Peltokoski. Arī sliktajā ziņā var saskatīt ko labu – lai vai kā, bet Rīgas publikai būs iespēja klausīties daudzus mūsu koncertus ar izciliem māksliniekiem tepat, galvaspilsētā. Un arī reģionu klausītājiem nav pamata bēdāties – vairāki no plānotajiem koncertiem notiks tieši reģionālajās koncertzālēs. Par to, cik svarīga loma orķestra radošajā dzīvē ir galvenajam diriģentam, būtu lieki runāt. Esam patiesi laimīgi par  satikšanos ar Tarmo Peltokoski un aicinām klausītājus doties 2022./23.gada sezonas kopīgajā muzikālajā ceļojumā!" skaidro LNSO direktore Indra Lūkina. Sestdien, 8. oktobrī, LNSO ceļi vedīs uz Rēzekni, kur plkst. 18 Latgales vēstniecībā Gors koncertā "ORGANismi 2022. Iveta Apkalna, LNSO un VAK Latvija" diriģentu Gunta Kuzmas un Māra Sirmā lasījumā varēs dzirdēt Aleksandra Gilmāna, Pētera Vaska, Ārona Koplenda un Filipa Glāsa mūziku. Sestdien, 22. oktobrī, plkst. 18 koncertzālē Cēsis koncertā Gidons Krēmers un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā uz skatuves kopā ar LNSO kāps vijolnieks Gidons Krēmers, kura atskaņojumā skanēs Sofijas Gubaiduļinas 1980. gadā komponētais, Krēmeram veltītais koncerts vijolei un orķestrim Offertorium. Tāpat klausītāji varēs baudīt Johannesa Brāmsa Ceturto simfoniju. Īpašu programmu LNSO iecerējis arī ar savu jauno māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Tarmo Peltokoski. Pirmais koncerts, kurā diriģents uzņemsies orķestra vadību, norisināsies sestdien, 19. novembrī, koncertzālē "Cēsis". Programmā iekļauts Krista Auznieka skaņdarbs Grace, Žana Sibēliusa Piektā simfonija un Ralfa Vona-Viljamsa Piektā simfonija. Otrreiz Tarmo Peltokoski vadībā orķestris uzstāsies sestdien, 10. decembrī, Rīgas Domā. Koncertā "LNSO un Tarmo Peltokoski. Vasks un Vona-Viljamsa Jūras simfonija" mūziķiem pievienosies somu soprāns Silja Ālto un  baritons Rihards Millers. Programmā - arī Pētera Vaska Musica serena.

Liepājas Simfoniskā orķestra vasaras festivālu ieceres un nākamās sezonas bagātīgos plānus ieskicē orķestra vadītājs Uldis Lipskis, orķestra jaunais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Guntis Kuzma un orķestra koncertmeistare Līga Baltābola. “Mēs esam lieli patrioti – ieraudzīt jaunu programmu orķestrim vienmēr ir izaicinājums, jaunajā sezonā mums priekšā ir liels darbs un ļoti skaistas sadarbības,” stāsta Līga Baltābola. Rudens sezonu orķestris atklās 17. septembrī, kad Liepājā gaidāms komponista Artura Maskata Trīskāršā koncerta "Bērnības taureņu dejas" pasaules pirmatskaņojums. Kopā ar orķestra mūziķiem Liepājā uz koncertzāles "Lielais dzintars" skatuves kāps trīs solisti – ērģelniece Iveta Apkalna, flautiste Dita Krenberga un pianists Reinis Zariņš. Guntis Kuzma gan neuzskata, ka Liepājas Simfoniskajam orķestrim šobrīd būtu nepieciešama revolūcija, bet ritot evolūcijas process, izmēģinot aizvien jaunas lietas un iepriecinot arī klausītājus. Plānota sadarbība ar diriģentu Andri Veismani un jauno vijoles virtuozu Daniilu Bulajevu, Hektora Berlioza skaņdarbu “Fausta pazudināšana” diriģēs ilggadējais orķestra galvenais diriģents Imants Resnis. Valsts svētkos gaidāma sadarbība ar vokālo grupu “Latvian Voices”, kam top pavisam jaunas dziesmu aranžijas. Ļoti gaidīts esot arī koncerts decembrī, kurā orķestris kopā ar pianistu Andreju Osokinu atskaņos Johannesa Brāmsa Pirmo klavierkoncertu. Un tad jau būs klāt arī Vecgada koncerti – tajos iecerēta interesanta Brodvejas programma, kurā soliste būs Beāte Zviedre. Vaicāts par noslodzi, Guntis Kuzma smejas, ka orķestri un diriģēšanu savā ziņā varot salīdzināt ar sportu: “Ja pāris nedēļas vai mēnesi esi izlaidis, atgriezties formā pēc tam ir ļoti grūti.” Arī šajā vasaras laikā Liepājas Simfoniskais orķestris nepaliek mierā – jau pavisam drīz, 12. augustā, mūziķi dosies koncertēt uz Dienvidkurzemi, kur mūzikas festivālā “Rimbenieks” jau otro gadu piedāvās klausītājiem 14 koncertus Kazdangā, Grobiņā, Krūtē, Gramzdā, Kalētos, Durbē, Pāvilostā, Aizputē, Nīcā, Jūrmalciemā, Dēselē, trīs no koncertiem iecerēti arī Liepājā. Līga Baltābola piebilst svarīgu niansi, ka klausītāji šos koncertus varēs baudīt bez maksas.  

Jūrmalas festivālu tradicionāli iesāks ērģelniece Iveta Apkalna ar "Saullēkta koncertu". Piektdienas saruna ar Ivetu Apkalnu par koncertiem, sajūtām, vasaru un ērģelēm. 17. jūlijā plkst. 4:45 Dzintaru pludmale skanēs "Saullēkta koncerts", kurā muzicēs Iveta Apkalna. Neparastais notikums jau vairākus gadus Dzintaru pludmalē pulcējis simtiem klausītāju un sarūpējis neizmirstamu mūzikas klausīšanās pieredzi, dabas skaņām saplūstot ar karaliskajām ērģeļu stabulēm un Ivetas Apkalnas brīnišķīgo ērģeļspēli.

Par iespaidiem no Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertiem Spānijā (Santsebastjanā un Mungijā) un gaidāmo 18.novembra svētku programmu “Lielajā dzintarā” Kultūras rondo pārrunājam ar kora māksliniecisko vadītāju un diriģentu Māri Sirmo. Stāstot par koncertiem Spānijā, Māris Sirmais atzīst, ka tā bija brīnišķīga izraušanās tajā pašā laikā ar pamatīgiem apgrūtinājumiem. "Slodze bija liela, bet lielākais gandarījums bija, ka vari atkal tikties ar klausītājiem, ka ir nebeidzamas emocijas un ovācijas pēc skaņdarbiem," gandarīts Māris Sirmais. "Apgrūtinājums mūsu pieredzē bija dziedāt ar maskām," atklāj Māris Sirmais. Vienīgi solisti un diriģents drīkstēja būt bez maskām. Koris  bijis speciāli pasūtījis maskas, kas domātas dziedāšanai. Lai arī sūtījumu saņēmuši laicīgi un pārbaudījuši maskas, īstās ugunskristības bijušas koncertā Tolosā. "Tas bija nopietns pārbaudījums dziedātājiem to izturēt, kaut vai skābekļa apmaiņa ir bremzēta," skaidro Māris Sirmais. Jau pēc pirmā koncerta sapratuši, ka tas ir fiziski grūti, tāpēc maskām veikti "uzlabojumi". Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" diriģenta Māra Sirmā virsvadībā top svinīgs Latvijas 103. jubilejas koncerts, kurā piedalīsies ērģelniece Iveta Apkalna, sitaminstrumentālists Rihards Fedotovs, obojists Pēteris Endzelis, komponists un pianists Raimonds Tiguls, koris "Latvija" un koncertzāles mājinieki – Liepājas Simfoniskais orķestris. Šogad jau par tradīciju kļuvušās valsts svētku koncerta programmas mākslinieciskā vadība nodota latviešu koru kultūras virzītāja, diriģenta Māra Sirmā rokās, kurš ar sev raksturīgo monumentālo vērienu radījis daudzpusīgu koncerta programmu divās daļās. Koncertu vadīs muzikologs Edgars Raginskis. Svētku priekšvakarā – trešdien, 17. novembrī, pulksten 19.00 – klausītājus plānots uzņemt  koncertā klātienē, bet 18. novembrī pulksten 17.00 vakarā svinīgo programmu varēs atkārtoti piedzīvot Latvijas Reģionālās televīzijas kanālā "ReTV", kā arī koncertzāles "Facebook" un "Youtube" kontos no jebkuras vietas pasaulē. Koncerts klātienē notiks tikai gadījumā, ja klātienes koncerti apmeklētājiem būs pieejami. Koncerts notiks, ievērojot aktuālos pasākumu apmeklēšanas un epidemioloģiskās drošības nosacījumus un būs pieejams ierobežotam cilvēku skaitam.

Iveta Apkalna hat nicht nur der Konzertorgel zu neuem Glanz verholfen, sie ist auch eine Premieren-Spezialistin: so durfte sie z.B. 2017 die neue Orgel der Hamburger Elbphilharmonie einweihen, und damit auch das Konzerthaus eröffnen. Außerdem ist sie als Konzertorganistin noch immer eine der wenigen Frauen in ihrem Metier, und da auch bewusst Vorreiterin. Außerdem ist sie bei der Entstehung neuer Konzertorgeln auch schon mal direkt beteiligt, als künstlerische Beraterin.

Pirmdien Kultūras rondo studijā iedvesmojoši par festivālu “ORGANismi” stāstīja tā mākslinieciskā vadītāja, ērģelniece Iveta Apkalna. Festivāls nenotiks, bet Latgales vēstniecība “Gors” ir sagatavojusi virtuālu atskatu par festivālu. Kultūras rondo izvaicājam “Gors” vadītāju Diānu Zirniņu. "Šādas lietas ir jāpiedzīvo klātienē, tā par festivālu "ORGANismi" saka Diāna Zirniņa. Tāpēc šogad festivāls nenotiks, bet virtuālajā vidē šī notikuma sajūtu varēs izbaudīt atskatā uz iepriekšējo gadu koncertiem. Runājot par šo dīkstāves laiku, Diāna Zirniņa bilst, ka garlaicīgi nebūs, cerībā, ka tās tiešām būs četras nedēļas un pēc tam varēs runāt par sākumiem "zaļajā režīmā". Šajā laikā notiks gatavošanās nākamiem pasākumiem un pasākumiem tiešsaistē, piemēram, jau novembrī gaidāmas Latgales dienas.

No 22. līdz 24. oktobrim Latgales vēstniecība "Gors" aicina uz sesto Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”, kas izskanēs tēmas “Pēctecība. Mantojums. Paaudzes” zīmē. Kultūras rondo par festivālu stāsta ērģelniece Iveta Apkalna. Šī gada festivāls turpinās iepriecināt ar dažādību – 22. oktobrī "Gors" Mazajā zālē skanēs Vācijas jaunā talanta, ērģelnieka Mariusa Herba soloprogramma. Ar ērģelnieku Iveta Apkalna  iepazinās 2019. gadā būdama Vupertāles Starptautiskā ērģeļmūzikas konkursa žūrijā, kurā toreiz vēl 19 gadus jaunais Mariuss ieguva 1. vietu. 23. oktobrī Lielajā zālē varēs piedzīvot Ivetas Apkalnas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” koncertu, kurā skanēs A. Gilmāna un Ā. Koplenda ērģeļsimfonijas, F. Glāsa 7. simfonija, Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Pētera Vaska  “Veni Domine”. 24. oktobrī izskanēs īpaši festivālam radītā koncertprogramma “Ķiršu koks”, kurā līdzās Ivetai Apkalnai piedalīsies aktieris Gundars Āboliņš un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bērnu koris (diriģente Anda Lipska), uzveduma režisore Inese Mičule. Koncertuzveduma pamatā būs itāļu rakstnieces Andželas Naneti grāmata “Mans vectēvs bija ķiršu koks”, tajā skanēs dziesmas no Raimonda Paula cikla “Mazs, laimīgs zēns”. Iveta Apkalna iepazīstina arī ar savu jauno ierakstu, kā pati to dēvē “pandēmijas bērnu”. Tas ietver trīs diskus. "Trīs komponisti, kuru mūzika visvairāk atspoguļo manas sajūtas, gan apjukumu, gan vēlmes, gan tukšumu, gan pārdomas, gan jautājumus, arī neiegūtās atbildes un sapņus, kādi man bija 2020. gadā," atzīst Iveta Apkalna. "Šie trīs komponisti - Pēteris Vasks, Johans Sebastians Bahs Ferenss Lists - ir tie, kas visspilgtāk muzikāli raksturo un portretē mani tajā laikā." Diska ieraksts arī tapa 2020. gadā - jūnijā un augustā.  

Sie erhielt als erste Organistin einen Klassik-Echo und eröffnete 2017 die Elbphilharmonie – Iveta Apkalna. Die in Hamburg lebende Musikerin begeistert mit elegantem und leidenschaftlichem Orgelspiel. Moderation: Katrin Heise www.deutschlandfunkkultur.de, Im Gespräch Hören bis: 19.01.2038 04:14 Direkter Link zur Audiodatei

Auf ihrer neuen CD "Triptychon" spielt Iveta Apkalna Stücke aus drei Jahrhunderten und drei Konfessionen.

Rēzeknes novada Lūznavas muiža, kas šī gada sākuma ieguva Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras” kategorijas “Kultūrvieta” godalgu, turpina meklēt jaunus veidus, kā izmantot plašās parka iespējas, kā pārsteigt apmeklētājus un priecēt arī vietējos iedzīvotājus.  3. jūlijā Lūznavas muiža aicina uz pirmo brīvdabas nakts koncertu “Baltā nakts mūzika”, kurā skanēs ērģeļmūzika Ivetas Apkalnas priekšnesumā. Koncerts reizē būs arī muižas parka jaunās dabas skatuves atklāšanas notikums. Ideja par brīvdabas koncertu Lūznavas muižas parkā radusies pērn, kad Iveta Apkalna, kuras dzimtā pilsēta ir Rēzekne, viesojās Lūznavas muižā. Pērnā gada noslēgumā muižai izdevās pilnveidot muižas parka dīķu infrastruktūru ar jaunām laipām un platformām, kas apmeklētājiem pieejamas kā atpūtas un pikniku vietas, bet lielākā platforma kļuvusi par muižas parka dabas skatuvi, uz kuras piedzīvot dažādu stilu un noskaņu koncertus – Ivetas Apkalnas solokoncerts būs pirmais no tiem. Par “Baltās nakts mūziku” Lūznavā un jauno dabas skatuvi izvaicājam Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāju Ingu Žirguli.  

Ērģelniece Iveta Apkalna, kura darbojas arī Dzemdību nama fondā, aicina rīt - Starptautiskajā ģimenes dienā – baudīt mūziku labdarības koncertā. Bet Vācijā no 16. maija daļa koncertzāļu būs atvērtas un koncertu sniegs arī Iveta Apkalna. Sazināmies ar Ivetu Apkalnu.

El pianista Daniel Blanch, president de l'Associaci

Sūtām sveicienus Raimondam Paulam dzimšanas dienā. Divi mūziķi, viens aktieris, un vēl divi dziedātāji atceras, kā satikušies ar Raimondu Paulu, kā arī izsaka vēlējumus viņam jubilejā. Sveicienus sūta Ance Krauze, Iveta Apkalna, Žoržs Siksna, Andris Bērziņš un Raimonds Macats. Viņiem pievienojas arī Kultūras Rondo.

Während die Elbphilharmonie im November wieder ihre Pforten schließen musste, hat die Titularorganistin Iveta Apkalna eine Auswahl ihrer Lieblingsstücken in ihre persönliche Pralinenschachtel gepackt und diese für die Elbphilharmonie auf Video aufgenommen. Unser Pressesprecher Tom R. Schulz hat sich das zum Anlass genommen und Iveta Apkalna zum Facebook-Live-Talk gebeten. Das gesamte Gespräch gibt es jetzt hier zum Nachhören.

Jau no šodienas, 22.oktobra Latgales vēstniecība GORS un ērģelniece Iveta Apkalna aicina uz piekto Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”. Šovakar festivālā skanēs Austrijas mūziķu koncertprogramma “Ērģeles un arfa”, bet 24. oktobrī centrālais notikums - tiks pirmatskaņota Ivetas Apkalnas, Raimonda Paula un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertprogramma, kurā izskanēs arī tieši Apkalnai rakstīts jauns Paula skaņdarbs. Ar pasaulē slaveno ērģelnieci tikās žurnāliste Ilze Strenga un operators Normunds Čirkste.

Šajā nedēļas nogalē Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, notiks jau Piektais ērģeļmūzikas festivāls ORGANismi 22. oktobrī skanēs Austrijas mūziķu koncertprogramma "Ērģeles un arfa", kurā Austrijas mūziķu duets – ērģelnieks un komponists Valentīns Feodorofs un arfiste Jūlija Kristīne Lukana atskaņos Baha, Franka,  Ravela, Debisī darbus. Festivāla pirmajā dienā, sadarbojoties ar Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu, paredzēta ērģelnieces Ivetas Apkalnas meistarklase. Festivāla centrālais notikums būs Ivetas Apkalnas, maestro Raimonda Paula, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Jāņa Stafecka īpaši festivālam radītā koncertprogramma sestdien, 24. oktobrī. Tiešraidē to pārraidīs arī Latvijas Radio 3 "Klasika. Programmā - Gija Kančeli, Semjuels Bārbers un Raimonds Pauls, kura skaņdarbi izskanēs jaunos aranžējumos un pārlikumos ērģelēm, ko veidojusi komponiste Anna Veismane. Ar Ivetu Apkalnu tikās Inta Zēgnere.

Sie ist Titularorganistin der Hamburger Elbphilharmonie und inzwischen eine Art Idolfigur der Orgelszene: die lettische Konzertorganistin Iveta Apkalna. Ihr neues Album führt uns ins Zentrum der französischen Orgel-Sinfonik mit Werken von Widor und Vierne.

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais aicina klausītājus atzīmēt savos kalendāros vienu no vasaras gaidītākajiem akadēmiskās mūzikas festivāliem. Šogad 23. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncerti izskanēs Rīgā no 18. augusta līdz 5. septembrim. Un 18. augustā Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu ar solokoncertu atklās viena no spožākajām latviešu mūzikas zvaigznēm pasaulē – Iveta Apkalna. “Šī vēsts mani sasniedza pirms dažām dienām un es tiešām priecājos kā mazs bērns, jo iekšēji jau biju no šī koncerta gandrīz atvadījusies,” sarunā Kultūras Rondo atzīst ērģelniece Iveta Apkalna. “18.augusta vakarā spēlēšu Rīgas Domā,” priecājas mūziķe. “Īpaši saviļņojoši ir tas, ka mans pēdējais solo koncerts Rīgas Domā izskanēja tieši pirms desmit gadiem. Tā ir atgriešanās pie šī instrumenta pēc desmit gadiem. Tās ir svinības man pašai, muzikālā ziņā, arī emocionālā ziņā.” Apkalna min, ka vēl liels pagodinājums ir tas, ka Garīgās mūzikas festivāla vēsturē šī būs pirmā reize, kad tā programmā iekļauta solo programma. “Tas zināms jauninājums. Šajā īpašajā situācijā liels pagodinājums,” bilst Apkalna. Festivāla programmā iekļauts arī koncerts, kas veltīts gruzīnu komponista Gijas Kančeli piemiņai. Tas izskanēs 20. augustā Rīgas Domā. Nemainīga festivāla tradīcija ir jaundarbu koncerts, kas šogad Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēs 2. septembrī. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Arta Gāgas, Ulda Marhilēviča, Renātes Stivriņas un Alvila Altmaņa jaundarbi. Tāpat festivāla ietvaros tiks turpināta sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas simfonisko orķestri. Par pārējo koncertu norisi un programmu festivāla organizatori aicina sekot mājās lapā www.sgmf.lv, kā arī Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” sociālajās platformās.  

durée : 01:58:13 - En pistes ! du mardi 09 juin 2020 - par : Emilie Munera, Rodolphe Bruneau Boulmier - Au menu du jour : Martha Argerich célèbre les 250 ans de Beethoven avec le deuxième concerto pour piano; Poulenc et Saint-Saëns réunissent Iveta Apkalna et Mariss Jansons dans l'un des derniers enregistrements du chef, le claveciniste Paolo Zanzu livre sa version des suites anglaises de Bach... - réalisé par : Davy Travailleur

Atcels vai pārcelts, ir vārdi, kurus šobrīd visbiežāk var izlasīt koncertzāļu mājaslapās. Kā līdz gada beigām plāno darboties koncertzāles Latvijā? Kādus risinājumus to tālākai izmantošanai redz koncertzāļu vadītāji un kāda ir Vācijas pieredze koncertzāļu apsaimniekošanā, interesējamies Kultūras Rondo.  "Valstī noteiktie ierobežojumi ir saistoši arī koncertzālēm, bet ir arī pasākumi, kur atceļas arī tādēļ, ka nav nopirktas biļetes, lai būtu rentabli rīkot," sarunā norāda  SIA “Dzintaru koncertzāle” direktors un VSIA “Latvijas koncerti” direktors Guntaru Ķirsis. "Šobrīd aizliegums ir spējā līdz 9.jūnijam, kad ir iezīmētas ārkārtas situācijas beigas, kaut kādā mērā kustība ir notikusi un  noteikti sanitārie protokoli, kādu ievējot, kaut ko var sākt darīt," turpina Ķirsis. Viņš min, ka "Dzintaru koncertzāle" plāno darbu pēc 9.jūnija, kad paredzētas ārkārtas situācijas beigas, bet koncerti tādā izpratnē, kā visi ir pieraduši redzēt "Dzintaru koncertzāles" koncertus, visticamāk tie nenotiks.  "Mums būtu noderīga tālejoša informācija par to, cik ilgi būs ierobežojumi spēkā, lai varētu formāli rīkoties," norāda Ķirsis. Lai arī Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" 26.maijā aicina uz tiešraides koncertu "Imanta Kalniņa dzimšanas diena", koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons atzīst, ka ir jāmana visa darbības stratēģija visticamāk līdz gada beigām. "Šobrīd pārceļam koncertus, gaidām valdības lēmumus, kas notiks vasarā. Koncerti, kas bijā paredzēti līdz 9.jūnijam, lielākoties ir pārcelti. Mainām vasaras programmu un adaptējamies digitālajai videi," skaidro Tomsons. Raksturojot situāciju Vācijā, ērģelniece Iveta Apkalna uzteic, ka radoši cilvēki atradīs izeju jebkurā situācijā. Liek prātus kopā un strādā visi, kas ir uz skatuves un aizskatuvē. Tā notiek arī Vācijā un visā Eiropā. "Vācijā, kur ir tik daudz profesionālo orķestru, kas uztur savu aktivitāti specifiski. Orķestra mūziķi piedāvā interneta mājaslapās plašu izglītojošo programmu, gan hrestomātiskus ierakstus, piemēram, apvienojot viena komponista darbus vienā ierakstā. To raida tiešraidē internetā, gan varbūt arī izdos diskā. Dokumentē šo laiku šādā veidā," stāsta Apkalna. "Galvenais, neviens koncertu vadītājs, mūziķis nevēlas nolaist kvalitātes latiņu. Tomēr digitālā vide, lai kāda būtu skaņas un bildes kvalitāte, neļauj aiznest līdz klausītājiem tā, ka vēlētos," vērtē Apkalna. Mūziķe ir gandarīta, ka palēnām notiek atgriešanās pie klausītājiem, arī viņa pati drīz dosies uz Hamburgu, Frankfurti, arī Drēzdeni, kur šobrīd, kad jau ir atļauts kvartetam un arī nedaudz lielākam sastāvam sanākt kopā, tiks internetā tiešraidīti koncerti.

Klāt Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „ORGANismi”, kas jau ceturto reizi apliecinās ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas. No 10. līdz 13. oktobrim Latgales vēstniecībā "Gors" notiks ceturtais Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, kura mākslinieciskā vadītāja ir pasaulē pazīstamā mūziķe, ērģelniece Iveta Apkalna. Šī gada festivālā skanēs koncertprogrammas, kuras festivālam gatavo pati Apkalna, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Shipsea un vācu džeza ērģelniece Barbara Denerleina. Džezs un ērģeles, ērģeļu simfonija, improvizācija un īpaši festivālam radīta programma „Origin”, kurā saspēlēsies Shipsea (Jānis Šipkēvics) un šī festivāla mākslinieciskā vadītāja Iveta Apkalna. Abi mūziķi viesojas Kultūras Rondo  un iepazīstina ar savu ieceri un festivālu kopumā. Iveta Apkalna stāsta, ka, spēlējoties ar skaitļiem, arī izvēlētas festivāla tēmas, šogad ceturtajā festivālā tā ir stabilitāte. "Pamatlietas man ir ļoti svarīgas un jebkurā gadījumā, atskaņojot mūziku, skatoties, kādā mākslas darbā, mums ir jājūt iemesls, un arī varbūt tāda motivācija, kāpēc mākslinieks mums to ir stādījis priekšā un ko viņš mums ar to gribu teikt. Un es ceru, ka šinī festivālā cilvēki jutīs skaitli četri caur visiem koncertiem," bilst Apkalna. Trešais šī gada festivāla koncerts būs "Origin", kas skanēs 12.oktobrī. Tajā kopā muzicēs Iveta Apkalna un Shipsea, kā arī Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas koris.  Jānis Šipkēvičs atzīst, ka tas bijis saviļņojošs mirklis, kad viņš aicināts iesaistīties un rakstīt skaņdarbu festivālam. Viņu uzrunājusi koncertzāles "Gors" mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine. "Viņa teica, ka katru reizi programmā ir kāds koncerts, kas mazliet provocē nākotni un komunicē ar to auditorijas daļu, kas formulē savu izpratni par to, kas ir mūzika un ko ar mūziku pateikt," atklāj Šipkēvics. "Jaunās paaudzes klausītāji ir būtiska šī koncerta būtiska auditorijas daļa." "Man ļoti patīk, kur esam satikušies," par mūziku stāsta Šipkēvics. "Satiekamies mūzikā, kas ir tīra, gaiša un lakoniska. Pārstāvēti Arvo Perts, Filips Glāss, J.S. Bahs, Gabriels Forē. Plašs spektrs, bet vienojoša līnija ir gaismas stariņš, kas visam vijas cauri. Ļoti gaidu šo koncertu un šķiet, kaut kad tiku gaidījis šo satikšanos." Iveta Apkalna cer, ka izdosies šo koncertu atskaņot ne tikai divos koncertos Rēzeknē, bet arī izdosies aizvest uz citām Latvijas koncertzālēm. Tāpat viņa ir gandarīta, ka šis ir koncerts, kurš uzrunās to paaudzi, kas sēž Instagram un tviterī un kas arī interesējas par Grētu Tunbergu. Cilvēki, kas patiesībā vairāk rūpējas par ekoloģiju, klimatu, kā mēs, pieaugušie un vecāki. "Tāpēc šis koncerts un šī tīrā, tāda caurspīdīgā un ļoti trauslā programmu, es gribētu teikt, ir domāta vairāk viņiem," atzīst Apkalna. Festivāla atklāšanas koncertā 10.oktobrī muzicēs ērģelniece no Vācijas Barbara Denerleina koncertā "Ērģeles džezā". 11.oktobrī gaidāms koncerts "Ērģeļu simfonija", bet 13.oktobrī muzikālā darbnīca mazajiem klausītājiem kopā ar Vari Klausītāju un Ivetu Apkalnu.

Ventspilī 25. jūlija vakarā svinīgi atklās jaunā akustisko koncertzāli „Latvija” un Ventspils mūzikas vidusskolu. Iepazīstamies ar tiem, kuri mācīsies, spēlēs un klausīsies jaunajā ēkā. Tiešraide no Ventspils mūzikas skolas un koncertzāles jaunās ēkas. Kultūras Rondo viesojas mūzikas bibliotēkā. Par jauno koncertzāli stāsta koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs  Miks Magone, Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis, arhitekts Deivids Kuks no Vācijas un arhitekts Māris Malahovskis. Par unikālajām Ungārijā tapušajām vertikālajām klavierēm stāsta to izgudrotājs Dāvids Kļaviņš. Ar koncertzālē iekārtoto mūzikas bibliotēku iepazīstina tās vadītāja Inga Aulmane. Bet par kolektīviem, kas mājos koncertzālē „Latvija”, stāsta kora un kamerorķestra vadītājs Aigars Meri. Ar atklāšanas koncerta programmu iepazīstina un par jaundarbiem stāsta komponists Vilnis Šmīdbergs, komponists Raimonds Tiguls, rakstniece Nora Ikstena, komponists Raimonds Pauls un ērģelniece Iveta Apkalna. Koncertzāles atklāšanas koncertu ikviens šovakar varēs klausīties gan Latvijas Radio 3 tiešraidē, gan skatīties tajā pašā vakarā koncerta ierakstu LTV1 un Replay.lv. Koncertzāle "Latvija" un tās unikālais aprīkojums Ēkas kopējā platība ir gandrīz 7 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 2/3 ēkas paredzētas skolas vajadzībām, bet 1/3 – koncertzāles funkciju nodrošināšanai. Lielajā zālē, kur paredzētas 600 skatītāju vietas, uzstādīti divi unikāli mūzikas instrumenti – akustiskās koncertērģeles un pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres. Mazā zāle savukārt ir interesanta ar to, ka tajā ir izbūvēta transformējama siena – to atverot, zāle var tikt izmantota kā brīvdabas skatuve. Ēkā darbosies arī Ventspils mūzikas vidusskola un Bērnu mūzikas skola. Uz jauno ēku pārcelsies aptuveni 500 mūzikas skolas audzēkņu un vairāk nekā 100 darbinieku. Salīdzinot ar koncertzāli „Lielais dzintars” vai koncertzāli "Cēsis", Ventspilī atradīsies visa skola. Ēkā ir iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums. Koncertzāles projekta autors ir vācu arhitekta Deivida Kuka birojs. Būvprojekta izstrādē piedalījās arī projektētāji no Latvijas Māris Malahovskis un Astra Poga. Lielajā zālē uzstādītas Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmuma "Johannes Klais Orgelbau" stabuļu ērģeles un latviešu izcelsmes klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa klavieres. No zāles daļas skatītāji varēs redzēt dekoratīvās un stilizētās ērģeļu stabules, bet aiz tām atradīsies galvenās. Tāpat ērģelēm būs divas konsoles – viena stacionāra un otra pārvietojama, piemēram, būs iespēja ērģeles spēlēt, arī visiem redzot. Skatītājiem būs iespēja redzēt, kā kustas ērģelnieka kājas, ko parasti nav iespējams redzēt. Unikālās ērģeles no Vācijas uz Ventspili tika nogādātas ar trīs autofurgoniem, kur vienas kravas svars sasniedza vidēji 40 tonnas. Mūzikas instruments sastāv no 3060 ērģeļu stabulēm, no tām 2807 ir no alvas svina sakausējuma, bet 253 no koka. Lielākā stabule ir piecarpus metrus gara, mazākā – lodīšu pildspalvas izmērā. Tāpat Lielās zāles kreisajā pusē novietotas klavieres, kuru kopējais augstums ir 4,70 metri, un, lai sasniegtu klaviatūru, pianistam būs jādodas pa speciāli izbūvētām kāpnēm. Gan ērģeles, gan klavieres var spēlēt attālināti. Ja ir labs interneta signāls – pat no Amerikas. Tiek prognozēts, ka šie instrumenti piesaistīs viesmāksliniekus no visas pasaules. Vienlaikus ēkā atradīsies arī Mūzikas bibliotēka, kas būs publiski pieejama. Tāpat ēkā būs skaņu ierakstu studija. Bet ikdienā koncertzālē „Latvija” dzīvos arī trīs kolektīvi (koris „Ventspils”, kamerorķestris un bigbends: Krāšņais atklāšanas koncerts Koncertzāles atklāšanas koncertos, kas notiek 25. un 26.jūlijā, iekļauti divi īpaši jaundarbi. Svinīgās noskaņas radīšanai pirmās izskanēs ventspilnieka Viļņa Šmīdberga “Atklāšanas fanfaras”. Turpinājumā sekos Raimonda Tigula un Noras Ikstenas jaundarbs – oratorija “Jūras grāmata”. Atskaņojumā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda”, jauktais koris “Ventspils”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un solisti – Iveta Apkalna (ērģeles), Intars Busulis (vokāls), Gints Pabērzs (saksofons) un Emīls Patriks Dzenītis (vokāls). Koncertprogrammas mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Koncerta noslēgumā klausītājus priecēs maestro Raimonda Paula priekšnesums.

Koncerti Cēsīs, Jūrmalā un Ventspilī – tāds ir ērģelnieces Ivetas Apkalnas darba grafiks jūlijā. "Šovasar esmu labā nozīmē un ar prieku ziedojusi savu vasaru Latvijai, koncertiem un darbam Latvijā. Koncertus pēc būtības nesaskatu kā darbu, man parasti gatavošanās ir darbs. Ja runājam par koncertiem Latvijā, tas nav darbs, vienīgi caur šo esmu apņēmusi ģimenei kopīgu neko nedarīšanas prieku," stāsta Iveta Apkalna. Pirmā tikšanās ar ērģelnieci būs jau sestdien, 6. jūlijā, Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā "LNSO, Ķeniņš un Mesiāns", kurā Tālivalda Ķeniņa 8. simfonijas ērģeļpartiju atskaņos Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā. "Ar Tālivalda Ķeniņa mūziku biju sastapusies distancēti, nebiju atskaņojusi līdz šim. Sastapšanās ar Ķeniņa mūziku viņa 8. simfonijā, kas ir pazīstama kā ērģeļsimfonija, būs pirmatklājums man pašai," atzīst Apkalna. Mūziķe ir gandarīta, ka beidzot īstenosies mūzikas žurnālista Oresta Silabrieža ilgi lototā ideja par šī Ķeniņa skaņdarba atskaņojumu Latvijā. Nākamā uzstāšanās Latvijā Ivetai Apkalnai paredzēta 22. jūlijā Dzintaru pludmalē, ieskandinot "Jūrmalas festivālu". "Skaistākai šajā ir tas, ka četros iesākot koncertu un cenšoties pabeigt tad, kad saulīte lec, cilvēkiem būs iespēja klausīties mūziku tā, kā viņiem ir ērti, vai stāvot, vai guļot, vai ar muguru pret ērģelēm, vai ar skatu pret ērģelēm, vai iebraucot ar laivu jūrā. Man liekas, ka tā ir savienošanās ar dabu, klausīšanās caur dabas mūziku un varbūt dabas trokšņiem," atklāj Apkalna. "Man šķiet svarīgi, ka publika var saprast, ka ērģeļmūzika nav iegrožota vienā konkrētā telpā. Apkalna muzicēs Dzintaru koncertzālē arī 23.jūlijā festivāla atklāšanas koncertā. Pēc tam mūziķe dosies uz Venstpili un piedalīsies Ventspils koncertzāles atklāšanas koncertos. "Tas ir vienkārši kaut kas fenomenāls un neticams, ka beidzot nevis tikai Latvijā, bet Baltijā ir šāds instruments," savā priekā par jauno instrumentu jaunajā koncertzālē Ventspilī dalās Apkalna. "Pirmām kārtām, jauns uzbūvēts stabuļu instruments tādā apjomā un vēl uz skatuves jaunā koncertzālē. Ar Filipu Klaisu, ar ērģeļbūves firmas priekšstāvi, sākām domāt, vai Baltijas valstīs ir līdzīgs instruments. Nav." "Tas, ko pirms dažām dienām dzirdēju un piedāvāju tiem, kas instrumentu pieņēma, jo bija oficiālais instrumenta pieņemšanas un nodošanas akts ar muzikāliem priekšnesumiem, ar muzikālu priekšnesumu un koncerta gaismām, tas mani ļoti sasildīja, jo jutos kā Elbas filharmonijā, pat vēl labāk,” turpina Apkalna. Ventspils koncertzāles atklāšanas koncerti paredzēti 25. un 26. jūlijā, kur Iveta Apkalna piedalīsies Raimonda Tigula un Noras Ikstenas jaundarba “Jūras grāmata” pirmataskaņojumā, bet viņa pati par īsto šo ērģeļu atklāšanas koncertu uzskata savu solo koncertu 27.jūlijā, kas pirmais šo ērģeļu solo iznāciens.

Die aus Lettland stammende Musikerin hat dazu beigetragen, der Orgel ein neues Image als spannendes und modernes Konzertinstrument zu geben. Kornelia Bittmann im Samstagsgespräch mit der Organistin Iveta Apkalna.

Werke von Francis Poulenc und Camille Saint-Saëns stehen bei den Münchner Konzerten am 14. und 15. März mit Iveta Apkalna auf dem Programm. Aber, so sagt die Titularorganistin der Elbphilharmonie, es gibt noch so viel mehr Repertorie für Orgel und Orchester zu entdecken.

Resonants.

Nicht nur die Architektur der Hamburger "Elphi" ist sehenswert; auch die mit dem Neubau konzipierte große Orgel der Bonner Firma Klais ist ein Schmuckstück. Wie sie klingt, das kann man jetzt auf der ersten CD-Einspielung hören - interpretiert von Iveta Apkalna, die als Titularorganistin ihr "Hausinstrument" vorstellt.

Seit der Eröffnung der Elbphilharmonie im Januar 2017 ist die Lettin Iveta Apkalna die Titularorganistin des Hauses und hat an der dortigen Orgel auch eine CD aufgenommen, die im Juli dieses Jahres erschienen ist. Mit BR-KLASSIK hat die Organistin über die Elbphilharmonie und ihre Orgel gesprochen.

Concert: Organ Recital: Iveta Apkalna Upbeat Live provides historical and cultural context for many concerts, featuring engaging speakers, audio examples, and special guests. These events are free to ticket holders and are held in BP Hall, on the second floor, accessible after your ticket is scanned. For more information: laphil.com/upbeatlive About the Speaker: Born in Mannheim, Germany, Christoph Bull has performed and recorded around the world, including France, Switzerland, Austria, Denmark, Northern Ireland, Russia, India, Taiwan and El Salvador, at national and regional conventions of the American Guild of Organists and at venues such as Walt Disney Concert Hall in Los Angeles, Lincoln Center in New York City, Segerstrom Concert Hall in Costa Mesa, the Cathedrals of Moscow, Saint-Denis and Salzburg as well as rock clubs like The Viper Room, The Roxy and The Whisky in Los Angeles. He's collaborated with leading orchestras, conductors, choirs and ensembles including the Los Angeles Master Chorale, James Conlon, Carl St.Clair, Pacific Chorale, Pacific Symphony and Grammy-winning Southwest Chamber Music. He improvised his first melodies on the piano at the age of five and gave his first organ recitals and rock concerts with a band at the age of twelve. Following his graduation at Karl-Friedrich-Gymnasium Mannheim and organ studies at University of Church Music in Heidelberg and Musikhochschule Freiburg, he earned degrees at Berklee College of Music, University of Southern California and American Conservatory of Music on multiple scholarships. His organ teachers were Cherry Rhodes, Hermann Schäffer, Ludwig Dörr, Samuel Swartz, Christoph Schöner and Paul Jordan. He won prizes in numerous organ and composition competitions, including “Jugend musiziert”, Michael Masser Competition, Berklee College of Music Songwriting Competition and International Organ Competition Marcello Galanti. Christoph Bull is the creator of the genre-crossing, collaborative multi-media series organica, combining traditional and contemporary music. His collaborators include DJs, video artists, live painter, instrumentalists and singers. He has also contributed to projects by Steven Spielberg, Robin Williams, Harry Connick Jr., George Clinton and Bootsy Collins (Parliament Funkadelic), Cindy Lauper, Lili Haydn and Nishat Khan and opened the organ series at Segerstrom Concert Hall in Costa Mesa and Villa Aurora in the Pacific Palisades. He's received several awards from the American Society of Composers, Authors and Publishers for creative and innovative concert programs and has released a number of CDs, including License To Chill, Old School, organica 2001, organica 2, and organica 3. His musical Treasure Island, a collaboration with lyricist Tim Mathews, was premiered in both the U.S. and Germany. His solo album First & Grand, the world premiere recording of the Walt Disney Concert Hall Organ, was celebrated by the international trade press and showcases the stylistic versatility and expressiveness of his playing. His original song “Peace” was featured on the benefit album 2 Unite All together with songs by Peter Gabriel, Stewart Copeland and others. His music has been broadcast on TV and radio, including on NPR's flagship station in Southern California, KCRW, on Classical KUSC and the Minnesota Public Radio program “Pipedreams”. Christoph Bull is based in Los Angeles. In addition to his activities as a concert organist, composer, singer-songwriter, speaker, university organist and organ professor at University of California, Los Angeles (UCLA), he is organist-in-residence at First Congregational Church of Los Angeles, playing the largest church pipe organ in the world.

"Bach, Apalkna, Glass" | Johan Sebastian Bach: Toccata u. Fuge d-Moll BWV 565, Präludium u. Fuge Es-Dur BWV 552, Fantasie G-Dur BWV 572 u.a. | Philip Glass: Dance No.2 & No.4, Mad Rush, Music in Contrary Motion, Satyagraha. 3 Act - Conclusion | Iveta Apkalna, Klais-Orgel der Abteikirche Himmerod

Ērģelniece Iveta Apkalna - viena no koncerta „Dzimušī Rīgā” mūziķēm. Par koncerta radītajām emocijām, par digitālajām ērģelēm, ko ar savu entuziasmu sarūpējusi Latgales vēstniecībai „Gors”, kā arī par vasaras brīvdienām Latvijā un gaidāmajiem koncertiem „Rīga 2014” zīmē uzzināsit sarunā ar Ivetu Apkalnu.