Podcasts about emocijas

Emocijas un komentāri pēc Nacionālas kino balvas "Lielais Kristaps" noslēguma ceremonijas. Sarunas ar laureātiem. Bet studijā ar ekspertiem pārrunājam, kā celt balvas prestižu profesionāļu un skatītāju vidū? Kultūras rondo viesi: režisors, "Lielā Kristapa" ceremonijas režisors Matīss Kaža, kino kritiķe Dārta Ceriņa un režisore, žūrijas komisijas pārstāve Ieva Ozoliņa. Svētdienas, 4. februāra, vakarā svinīgā ceremonijā sadalītas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps". Ar balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā godināja Ievu Romanovu. Gada labākās pilnmetrāžas spēlfilmas titulu ieguva režisores Elzas Gaujas lente "Pastkarte no Romas". Visvairāk balvu – kopskaitā četras – saņēma režisora Aika Karapetjana filma "Bezkaunīgie". Savukārt katra pa trīs balvām saņēma animācijas filma "Sirds likums" un daudzsēriju filma "Padomju džinsi".

Dace Rence ir trenere programmā KETBA (kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe) un atbalsta centra TILTS pārstāve un sociālā darbiniece. Daces sirds deg par partnerattiecībām un komunikāciju pāra starpā. Strādājot kā "KETBA" kursa trenere, viņa ir pārliecinājusies, kā tās pašas zināšanas, kuras māca vecākiem, tikpat efektīvi strādā laulībā, attiecībās ar vecākiem, kolēģiem un draugiem. Mācībās viņa vecākiem stāsta, ka, pirms uzņemt savā ģimenē emocionāli traumētu bērnu, ir nepieciešams apzināties savu pagātni, savu audzināšanu, traumas un piesaistes veidu. Visas šīs zināšanas ir ļoti noderīgas katram no mums, jo pamatos jau mēs visi vēlamies vienu - justies droši savās attiecībās, būt uzklausīti un piedzīvot to, ka mūs redz un dzird. Redz un dzird, ne tikai ar acīm un ausīm, bet arī ar sirdi. Par to ir šī saruna.Dace par sevi saka, ka abiem ar vīru ir 20 gadu laulība un arī reproduktīvās traumas jeb neauglības pieredze, kas ir bijusi gan lielākais pārbaudījums un sāpe, gan vienlaikus spēcīgākā līme un svētība attiecībām. Dace padsmit gadus audzināja aizbildnībā pieņemtu bērnu, šobrīd strādā ar uzņemošajām ģimenēm (adoptētāji, audžuģimenes). Viņas Instagram konta nosaukums ir "Darling, use your words". Viņa saka, ka ne tikai emocionāli traumēti bērni no ārpusģimenes aprūpes ir "zaudējuši savu balsi", arī mēs paši bieži vien neprotam "lietot vārdus". Un tas bieži vien līdzi nes neskaitāmus pārpratumus, aizvainojumus, sāpes un zaudētas attiecības. Kad mēs izvēlamies un lietojam vārdus, lai paustu savas vajadzības, nevis lietojam uzvedību (manipulējam, šantažējam, draudam, ieslēdzam "kluso teroru"), cilvēki var mums palīdzēt un mēs varam uzsākt sarunu un saprasties.Iesaku izpētīt resursus, ka pieejami Atbalsta centra "Tilts" mājas lapā par KETBA mācībām, par emocionāli kompetentas skolas kursu. Atver un apskaties arī šo lapu, ko Dace un komanda ir izveidojuši, jo svešu bērnu nav.Dace veido arī podkāstu "Sirds sarunas", kas ir sarunu cikls ar uzņemošajām ģimenēm un ārpusģimenes nozares speciālistiem. Sarunas par aicinājumu un motivāciju, gandarījumu un izaicinājumiem, par to, ko nozīmē uzņemt ģimenē un savā dzīvē bez vecāku gādības palikušu bērnu un kā vislabāk atbalstīt bērnu un pašiem sevi.SARUNAS PIETURPUNKTI:6.31 Kā cilvēks iegūst emocionāli traumēta bērna pieredzi8.31 Kā sākās Daces kā bērna adoptētājas stāsts16:11 Kas ir reproduktīvā trauma18:08 Kā noslēgt mieru ar sevi, ja nav izdevies tikt pie bioloģiskā bērna21:24 “Trīs pilnīgi unikālas pasaules, kas sanāk kopā vienā mājsaimniecībā, un mēģina par kaut ko vienoties un dzīvot kopā”24:07 Spēt atzīt un piedot savas kļūdas26:36 “Bailes un trauma apslāpē sirdsapziņu”28:49 Labās lietas, kas nav piedzīvotas – kādu ietekmi tas atstāj uz bērna psiholoģisko stāvokli32:57 “Normāls vecāks ir tas, kurš kaut vai 40% gadījumu atsaucas uz bērnu vajadzībām”35:16 Cik svarīga ir pašregulācijas praktizēšana40:27 Praktiski piemēri, kā sevi savākt gadījumos, kad emocijas iet pāri malām un ir risks nodarīt otram pāri50:06 Paņēmieni, kā nomierināt bērnu, kurš atrodas kritiskā emocionālā stāvoklī55:57 “Aiz katras uzvedības slēpjas kāda vajadzība”57:49 Kāpēc bērniem, kuriem nav bijis primārā aprūpētāja, ir grūti sevi sadzirdēt1:06:50 Kas ir dzīves vērtību scenāriji un kā tie var uzlabot savstarpējo saskarsmi ģimenē1:16:39 “Li

Strādājot kopā ar citiem, mums nākas rēķināties ar to, ka katrs esam atšķirīgi. Kā atrast savstarpējās saderības formulu kolektīva darba darītājiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un Kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. Klausītāji vēlas zināt, kā tikt galā ar emocijām, jo izaicinājumu tiešām ir daudz, kā saglabāt veselo saprātu? "Emocijas ir jāizreaģē. Klausītājam ir pilnīga taisnība," atzīst Agnese Orupe. "Iemesls, kāpēc arvien vairāk diemžēl cilvēkiem parādās depresīvās iezīmes, viens no komponentiem, kas noteikti nav vienīgais, diemžēl ir šī te frustrācija vai dusmas, kuras ir jāapspiež. Ja visu laiku mēs par kaut ko dusmojamies, un mēs nevaram tur neko izmainīt, tad piekarinās klāt bezcerība un sākas šī nomāktība, kas var aizvest līdz patiešām jau klīniski nozīmīgai depresijai. Tāpēc emocijas ir jāpārstrādā, par viņām ir jāspēj kaut kur runāt. Un es ļoti, ļoti aicinātu katru un ikvienu darbavietu mēģināt mazliet strādāt šīs emocionālās inteliģences virzienā tādā nozīmē, ka neteikt cilvēkiem tad, kad tu nāc uz darbu: Atstāj emocijas, lūdzu, aiz durvīm. Tas būtu apmēram līdzvērtīgi tam, ka teikt: Lūdzu, atstāju asinsspiedienu aiz durvīm. Mēs nevaram atstāt savu limbisko smadzeņu daļu aiz durvīm. Vai vismaz, ja mēs gribam domājošus darbiniekus. Jautājums, kur ar tām emocijām likties? Tas ir ļoti labs jautājums. Skaidrs, ja mums apkārt ir citi cilvēki, tuvi cilvēki, ar kuriem mēs varam runāt. Vēl brīnišķīgāk būtu, ja emocijas, kas rodas darba vidē, varētu arī darba vidē pārrunāt. Ja galīgi nav neviena, ne otra, ne vienmēr paliek terapija."

Emocijas mainās. Mums nav iespējams tikai dusmoties, priecāties vai tikai satraukties. Pat uz vislielāko netaisnību raugoties, ļaudis ar laiku pierod. Jautājums, vai var sarast ar karu, vai iespējams no tā norobežoties un ko darīt, ja reizēm labā perspektīva zūd. Dramatiskie kadri gadumijā no Ukrainas un tagad gandrīz katru dienu, arī šorīt, atkal un atkal daudzos ir uzjundījuši bezspēcīgas dusmas, kā ar šo lai sadzīvo. Kā ar šo sadzīvo TV 3 žurnāliste Ieva Vārna, kura daudz dara, lai Latvijā redzētu un dzirdētu to, kas Ukrainā notiek.    

Emocijas mainās. Mums nav iespējams tikai dusmoties, priecāties vai tikai satraukties. Pat uz vislielāko netaisnību raugoties, ļaudis ar laiku pierod. Jautājums, vai var sarast ar karu, vai iespējams no tā norobežoties un ko darīt, ja reizēm labā perspektīva zūd. Dramatiskie kadri gadumijā no Ukrainas un tagad gandrīz katru dienu, arī šorīt, atkal un atkal daudzos ir uzjundījuši bezspēcīgas dusmas, kā ar šo lai sadzīvo. Kā ar šo sadzīvo TV 3 žurnāliste Ieva Vārna, kura daudz dara, lai Latvijā redzētu un dzirdētu to, kas Ukrainā notiek.    

Stāsta kultūras socioloģe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Dr. Dagmāra Beitnere-Le Galla Jau krietnu laiku emocijas tiek uzlūkotas kā absolūti esenciālas zināšanas socioloģijā, jo neviena darbība sabiedrībā nav izprotama bez emociju klātbūtnes. Jau pati sabiedrība ir emociju mijiedarbībā esoša sistēma, līdzīgi kā cilvēka dzīve nav iedomājama bez emocijām. Viens no emociju nozīmes pētniekiem Džeks Barblets (Barbalet, 2002) jautā, kāpēc emociju izpratne ir tik pārpildīta ar nozīmēm, visbiežāk pazeminošām (arī pejoratīvām un devalvējošām). Sak, tās ir tikai jūsu emocijas, ar to dodot saprast, ka ir kaut kas pārāks un svarīgāks, ka cilvēkam jāstāv pāri savām emocijām un jārīkojas saskaņā ar prāta racionāliem lēmumiem. Ir pat pieņemts, ka cilvēks kontrolē emocijas un impulsus, tādējādi demonstrējot paškontroli un noteiktu vērtību aizsardzību. Taču šāda lietu kārtība faktiski ignorē faktu, ka visas cilvēka darbības, lai sasniegtu savus mērķus, un dziļākajā nozīmē arī pats prāts, ir emociju vadītas. Katra cilvēka racionālā darbība ir balstīta emocijās – ticībā, ka problēmas risinājums izdosies un nepieciešamībā pēc pārliecības sevī. Jo arī prāts apstiprina emociju klātbūtni, jo bez tām nebūtu arī prāta – ar mierīguma, drošības, pārliecības sajūtu. Bez atbilstošām emocijām, kas pamato un atbalsta saprātu, saprāts pārvēršas savā opozīcijā (Barbalet, 2002). Emocijas ir sava veida valoda, kas ne vienmēr formulēta vārdos, bet patiesībā ir mūsu būtības izteicēja. Visas mūsu fiziskās darbības ir mūsu domu izpausmes, jūtas attēlojas mūsu uzvedībā. Mēs iemācāmies izteikt savas emocijas ar to valodu un tādā formā, kuras ģimene, kultūra un sabiedrība mums ir iemācījusi. Cilvēks piedzimst saviem vecākiem un iemanto pirmo pašizpratni ģimenē. Un vienlaikus cilvēks piedzimst arī savā kultūrā. Mācās sevi identificēt un saprast no citiem un caur citiem cilvēkiem – vispirms tie ir vecāki, tad bērnu dārzs, skolas, studiju biedri. Mācoties emocionālās reakcijas, mēs pamazām ieraugām emociju izpaušanas veidus, saskaņojam tās ar savu temperamentu. Cilvēks visu dzīvi ir ceļā pie pašizpratnes, ko veido visa sociālā vide – pēc ģimenes tie ir vienaudži,  draugi, literatūra, kinofilmas utt. Viss kultūras arsenāls ir stāsti, jo kultūra pati ir stāstu stāstīšana (McCloskey, 1994). Mēs dzīvojam to kultūras stāstu veidoti, kurus esam internalizējuši sevī – gan pašizpratnē, gan arī rīcībā. Mūsdienu virtuālā vide piedāvā milzīgu apjomu informācijas, ar kuru iepazīties, identificēties un izlemt, kurai piederēt. Socioloģijā jau vairāk nekā simt gadu ir atzīta ideja, ka mēs sevi nemaz bez šī iegūtā kultūras mantojuma – apkārtnes, ģimenes, draugiem, biedriem un viņu stāstiem un rīcības – nemaz nemācētu sevi saprast un arī izstāstīt. Sociologs Pjērs Burdjē  (Bourdieu, 1986) dzimtas pieredzi dēvē par sociālo kapitālu, kuru cilvēks apgūst, klausoties dzimtas locekļu dzīvesstāstus, līdz tie integrējas viņa pašizpratnē, pie kāda stāsta viņš pieder. Teiksim, vecāku izglītība, profesionālie sasniegumi, veiksmīga uzņēmējdarbība vai varonīga rīcība pagātnē ir sociālais kapitāls, kurš virza un iedvesmo nākamās paaudzes. Noklusējuma zonas ģimenes vai dzimtas stāstos atstāj neizprastas pieredzes epizodes, kuras reizēm liek nākamajām paaudzēm ar tām saskarties un meklēt risinājumu. Zigmunda Freida hrestomātiskais izteikums, ka mēs visi nākam no savas bērnības, pasaka, cik svarīgi pētīt un saprast vidi, kurā piedzimām un kas ar mums noticis bērnībā. Cilvēka dzīvē nereti pienāk brīdis, kad rodas eksistenciāla vēlme, saprast, kāpēc ar mani dzīvē notiek tā, kā notiek, ko daru nepareizi. Tas ir brīdis apstāties un pētīt savu bērnību, savus vecākus, viņu pieredzi, arī dzimtas pieredzi. Strādājot ar dzīvesstāstiem, esmu piedzīvojusi brīžus, kad cilvēki stāsta par savu dzīvi, līdz paši atklāj, ka viņu dzīve atkārto kaut ko no vecāku vai dzimtas locekļu likteņiem un piedzīvotā. Būt emocionālā kontaktā ar ģimenes un dzimtas vēsturi nozīmē saprast, ka esam daļa no sistēmas, kurā ir ģimene un arī dzimta, tās pieredze, veselības indikācijas un nereti arī kopīga likteņa pavedieni. Paplašinot šo domu, ir svarīgi būt emocionālā kontaktā ar kultūru, kurā piedzimstam, apgūstam un saprotam redzamos un neredzamos emocionālos kodus. Apgūstot dzimto valodu, uzvedības iemaņas, vienlaikus iemācāmies kultūrā pieņemtās reakcijas un attieksmes, ko socioloģijā sauc par mentalitāti. Pirmā ir valoda, ar kuru mācāmies saprast sevi un pasauli ar tajā iekodētām emocionālām attieksmēm (piemēram, neskaitāmie latviešu valodā lietotie deminutīvi). Tautas dziesmu tēlainība un tautas pasaku morāle ir daļa no dzirdētā  bērnībā, tā kļūst par daļu no mūsu emocionālā kodola, pat ja reizēm to neatpazīstam vai arī noliedzam. Mūsdienu pieredze atvērtajā pasaulē ar mobilitātes dinamiku, iekļaušanos citu valstu, valodas un kultūras vidē saskaras ar diskomfortu, jo nespēj iejusties. Vieni jūtas piederīgi kultūrai, kurā piedzimuši. Turpat līdzās ir otri, kuri labi iekļaujas jaunajā dzīves vietā un jūtas emocionāli piederīgi.  Tātad kultūras teksti – sākot ar šūpuļdziesmām līdz obligātās literatūras apguvei skolā – vieniem veido cilvēka emocionālu pieķeršanos, otriem tas šķiet mazāk svarīgs. Socioloģijā to apraksta sociālā rakstura teorija. Emocijas un veselība Emocijas dzīvo sociālās attiecībās, bet kāda daļa no sociālām attiecībām ir emocijas. Džeks Barblets tāpēc lieto jēdzienu "emocionālais klimats" – lielās un mazās sociālās grupās, un retāk vispārinot –  sabiedrībā. Sabiedrības emocionālais klimats krasāk iezīmējas robežsituācijās, kāda šobrīd ir Covid-19 izplatība ar iegūto apzīmējumu "pandēmija". Moderno laiku vēsturē tā ir pirmā lielākā globālā krīze. Atmiņas par gripas epidēmiju pēc Pirmā pasaules kara ir kļuvušas sporādiskas, un tikai medijos publicētie raksti un fotogrāfijas atgādina, ka sejas maskas lietotas arī toreiz (Estes, 2021). Emocionālais klimats nenozīmē, ka katra persona piedzīvo tās pašas emocijas, kādas ir citiem. Emocionālais klimats ir grupu fenomens un dažādi cilvēki var būt atšķirīgās emociju pieredzēs. Mūsdienu sociālo tīklu burbuļi personas ievelk vienā vai otrā noskaņojumu grupā un turpina sniega bumbas efekta veidā veidot dažādas kolektīvās emocijas. Latviešu sabiedrībā pēc viena novērotāja pieredzes ir izteikta dominance lejup krītošām emociju izpausmēm. Pasivitāte un bezspēcība mijas ar kauna un pazemojuma jūtām. Vēsturiskā identitāte un no tās iegūtā pašizpratne ir veidojusies daudzu sarežģītu notikumu iespaidā, pie kuriem pieskaitāma ir arī valsts neatkarības zaudēšana. Tā radīja neskaitāmas emocionālas traumas – zaudētā valsts neatkarība, deportācijas un civiliedzīvotāju mobilizācija pretējās karojošās armijās polarizēja sabiedrību uz daudziem gadu desmitiem arī pēc kara beigām. Katrai sabiedrībai ir svarīgi attīstīt kopības izjūtas (community feeling), jo tās var radīt enerģiju, kas centrē un saliedē sabiedrību, vai arī var tikt vērsta pret valsts iekārtu (Scheler, 1992). "Modernā nacionālā valstī politiskās emocijas, tie ir arī vēstures stāsti, jo savienoti ar indivīdu pašapziņu, tie veido grupu pašapziņu un identitāti. Pilsoņi definē savas attieksmes pret valsti, tāpat kā pilsoņiem ir tiesības nepārtraukti raidīt emociju izpausmes un definēt piederību valstij, kā arī noteikt valsts politiskās robežas, jo pilsonība ir kaut kas vairāk kā tikai juridiskas attiecības." (Berezin, 1999). Emociju nozīme ir lielāka, nekā to ikdienā [tām] piešķiram. Ar tām nereti sacenšamies, kurš vairāk pārdzīvojis, cietis vai laimīgs bijis. Emocijas veido cilvēku un vienlaikus virza vai arī nobloķē dabisku dzīves ritumu. Ne tikai indivīdu dzīvē, bet lielākām sociālām grupām, kuras veido daļu no sabiedrības. Socioloģijas klasisko teoriju pārstāvji Ogists Konts, Emīls Dirkems, Georgs Zimmels, Maks Vēbers ir piešķīruši nozīmi emociju studijām. Sākot ar socioloģijas dibinātāju, kurš apzinājās jaunā laikmeta iestāšanos ar racionalitātes izvirzīšanu prioritātē – ka emociju nozīme ir sabiedrības katra indivīda pašizpratnes veidošanā. Būt saskaņā ar sevi, sociālo vidi un arī lielo politiku, kura, lai arī to mēģina ignorēt, ir klātesoša katra indivīda dzīvē. Emocijas ir līdzīgas varai, tās ir katra cilvēka dzīvē, un to savstarpējās attiecības ir gan indivīda, gan sabiedrības atbildība. Sistēmiska pieeja pētniecībā ir svarīga ne tikai sociālajās zinātnēs, bet jo īpaši psiholoģijā, jo katra indivīda problēmas ir dziļāk integrētas un izriet no sistēmiskām sociālo attiecību kopuma.

Šonedēļ pirmizrāde divām laikmetīgās dejas izrādēm – Ģertrūdes ielas teātrī režisors Andrejs Jarovojs  iestudējis  darbu „Tas ir viss, ko mēs varam”, savukārt Nacionālajā Filmu skolā (Elijas ielā) horeogrāfes Karīna Lapšina un Arina Buboviča radījušas laikmetīgās dejas izrādi „Augšup pa lejupejošām kāpnēm”.  Viens darbs ir par jauniešu deju kultūru, otrs par emocionālo stāvokli pēc šķiršanās, savukārt vienojošais -  elektroniskā mūzika.  Abu izrāžu mēģinājumos ielūkojās Laima Slava: Laikmetīgās dejas izrādes „Augšup pa lejupejošām kāpnēm” pirmizrāde  šovakar (29.nov.) un 30.novembrī, savukārt „Tas ir viss, ko mēs varam” pirmo reizi ar skatītājiem tiksies  - 30.novembrī, pēc tam izrādes 1. un 2.decembrī.

Ar „cepelininis“ dangus iš tiesų veikia kiekvieną lietuvį? Kokius mitus apie spalvas jau gali paneigti mokslininkai? Kodėl spalvos yra universali kalba, kurią supranta žmonės iš skirtingų kultūrų?Mokslininkė, psichologijos mokslų daktarė Domicelė Jonauskaitė gyvendama Šveicarijoje, beveik dešimtmetį tyrinėja spalvas ir bando atsakyti su kokiomis emocijomis mes jas asocijuojame bei kaip jos mus veikia.Pokalbis ir pažintis su Domicelės mokslinėmis spalvų patirtimis.Ved. Ignas Klėjus

Jau otro nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu tautas nobalsošanu Saeimas atlaišanai. ko īsti vēlas panākt referenduma rosinātāji un kādi ir argumenti par un pret šādam solim, Kruspunktā analizē politoloģe Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse, sociālantropologs, RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un Saeimas deputāti Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) un Andris Šuvajevs (Progresīvie). Latvijā ik četrus gadus notiek Saeimas vēlēšanas, kad mēs dodamies uz iecirkņiem, lai dotu mandātu mūsu izvēlētajiem cilvēkiem pārstāvēt mūsu intereses parlamentā nākamajiem četriem gadiem. Tieši pirms četriem gadiem, 2019. gada novembrī, pēc valsts svētkiem Krustpunktā Lielā intervija bija ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, un raidījuma anotācija vēstīja: "Atlaist vai neatlaist Saeimu? Emocijas, kas jau daudzas dienas virmo sociālajos tīklos, nesa savus augļus. Par referenduma sarīkošanu parakstījušies jau daudzi cilvēki." Ir pagājuši četri gadi, esam šajā pašā laikā un rīkojām diskusiju - atlaist vai neatlaist Saeimu. Šoreiz aktīvāk to virza partija "Latvija pirmajā vietā", bet idejas virzītāju vidū ir arī citas partijas, kas šo ieceri iniciēja arī pagājušajā reizē. Kāpēc vēlēšanu starplaikā rodas viens un tas pats jautājums un kāpēc iet vai neiet šajā reizē parakstīties par Saeimas atlaišanu?   

Jau otro nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu tautas nobalsošanu Saeimas atlaišanai. ko īsti vēlas panākt referenduma rosinātāji un kādi ir argumenti par un pret šādam solim, Kruspunktā analizē politoloģe Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse, sociālantropologs, RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un Saeimas deputāti Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) un Andris Šuvajevs (Progresīvie). Latvijā ik četrus gadus notiek Saeimas vēlēšanas, kad mēs dodamies uz iecirkņiem, lai dotu mandātu mūsu izvēlētajiem cilvēkiem pārstāvēt mūsu intereses parlamentā nākamajiem četriem gadiem. Tieši pirms četriem gadiem, 2019. gada novembrī, pēc valsts svētkiem Krustpunktā Lielā intervija bija ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, un raidījuma anotācija vēstīja: "Atlaist vai neatlaist Saeimu? Emocijas, kas jau daudzas dienas virmo sociālajos tīklos, nesa savus augļus. Par referenduma sarīkošanu parakstījušies jau daudzi cilvēki." Ir pagājuši četri gadi, esam šajā pašā laikā un rīkojām diskusiju - atlaist vai neatlaist Saeimu. Šoreiz aktīvāk to virza partija "Latvija pirmajā vietā", bet idejas virzītāju vidū ir arī citas partijas, kas šo ieceri iniciēja arī pagājušajā reizē. Kāpēc vēlēšanu starplaikā rodas viens un tas pats jautājums un kāpēc iet vai neiet šajā reizē parakstīties par Saeimas atlaišanu?   

Dzejas dienas, pirmizrādes teātrī un jaunas grāmatas – kādi notikumi šķiet būtiskākie mūsu kolēģiem septembrī? Kultūras rondo analizē Māra Rozenberga, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste un "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Liene Jakovļeva un Jānis Lācis no Latvijas TV. Dažas mēneša aktualitātes: ir notikusi kultūras ministra maiņa, Nacionālā apvienība ir bijusi pie kultūras vadības stūres 12 gadus, tagad to nomaina „Progresīvie” ar Agnesi Loginu. Sākoties koncertsezonai, orķestru pārstāvji aktualizē algu jautājumu Latvijas profesionālajiem mūziķiem. Ziņas par to, ka slēgs Raiņa un Aspazijas muzeju Kastaņjolā, Šveicē. Un , protams, turbulence Latvijas teātros, jautājumi par labu pārvaldību un labu komunikāciju. Kā arī pirmās pirmizrādes un jautājums – vai tu redzēji „Spēlēju, dancoju” un „Leopoldštati”.

"Futbolbumbu" podkāsts pārdzīvo Eirokausu vasaras aktualitātes, vēlreiz atceras emocionālo vakaru "Skonto" stadionā un liek vērtējumus divām "kritušajām" komandām. Podkāstā skārām arī valmieriešu līderu aiziešanas tēmu. 00:00 - Emocijas "Skonto" stadionā un uzticamie statistikas rādītāji 11:32 - Nežēlīgas liktenis aptur RFS 20:35 - FK "Auda" Eiropas debija, kur gribējās vairāk 33:26 - "Valmiera" bez dažiem līderiem, bet joprojām ar cerībām 48:01 - Kuri ir vadošie "Valmiera" FC spēlētāji šodien? 53:09 - "Riga" un "Futbolbumbas" dodas uz Nīderlandi 01:03:43 - Negaidītais Virslīgas MVP un cits MVP, kurš tikko nolaidies Rīgā

Jei nori klausyti daugiau pokalbių, junkis prie KALBA MAMOS narystės, ateik į mūsų bendruomenės narėms skirtus rytmečius įvairiuose miestuose ir prisijunk prie diskusijų KALBA MAMOS Discord serveryje. Daugiau apie narystę, visą mūsų veiklą ir planus sužinosi www.kalbamamos.lt bei Instagram‘e ir Facebook‘e. Junkis prie KALBA MAMOS ir kurkime laimingų mamų bendruomenę kartu! O šio pokalbio tikslas – supažindinti jus su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku, kuris KALBA MAMOS platformoje kurs savo prenumeratą „Mamos psichikos sveikata“. Pavasarį jus kvietėme jungtis į Viliaus vebinarą ta pačia tema. Mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt galite nemokamai parsisiųsti atmintinę, parengtą kartu su gydytoju, kurioje rasite labai daug vertingos informacijos apie įvairias būsenas prieš ir po gimdymo, į ką pačiai moteriai ir jos artimiesiems vertėtų atkreipti dėmesį, kaip galima padėti ir kada būtina kreiptis į specialistus. Šiame pokalbyje labai sąmoningai skyrėme nemažai laiko susipažinimui su Viliumi, atsiminimams apie jo vaikystę, mokyklos ir studijų metus, apie jo darbo patirtį, išmoktas pamokas ir iššūkius, o antroje pokalbio pusėje kalbėjome apie jo prenumeratą ir temas, kurias Vilius kvies narplioti kartu. Kviečiu klausyti ir sužinoti, kokį turinį, kokia forma jums jį ruošia ir kaip viskas vyks. Nuo šiol KALBA MAMOS pokalbiai skirti tik mūsų narystės prenumeratorėms, o visur kitur galėsite paklausyti šių pokalbių ištraukų. Jeigu KALBA MAMOS veikla atrodo įdomi ir prasminga, kviečiame prenumeruoti mūsų narystę ir prisijungti prie laimingų mamų bendruomenės. Mūsų prenumeratorės klauso visų naujų ir ankstesnių sezonų pokalbių, kurie būdavo skirti tik rėmėjams, renkasi į rytmečius ir bendrauja, diskutuoja, klausia bei dalinasi viskuo, kas rūpi, KALBA MAMOS Discord‘e. Visą informaciją rasi www.kalbamamos.lt O dabar neriam į pokalbį su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku. Marija Pokalbio eiga: 02:55 min: Kokia buvo Viliaus vaikystė? Koks jis buvo mokinys? 13:52 min: kas buvo Viliaus autoritetai ir kelrodžiai jaunystėje? 15:51 min: kodėl medicina? 19:04 min: kodėl psichiatrija? 21:55 min: kiek kartų Vilius norėjo mesti studijas ir kas vis dėlto sustabdė? 25:48 min: kas Viliaus profesiniame kelyje buvo reikšmingiausia ir labiausiai jį augino kaip specialistą? Profesinis kelias ir pasirinkimai, atvedę iki šiandienos. 39:32 min: gydytojo darbo iššūkiai, mirtis ir susidūrimas su ribotumu gelbstint žmones. 45:39 min: kodėl rūpi būtent mamos psichikos sveikata? 49:23 min: būklės, galinčios ištikti moterį po gimdymo. 51:54 min: kokį vaidmenį mūsų psichikos būsenai turi pervargimas ir pyktis?? 58:53 min: kokios temos bus paliečiamos prenumeratoje? 1:14:54 min. apie mamų ratus, kurie prasidės rudenį. Kas tai, kam skirta ir kaip viskas vyks?

Labas! Prie KALBA MAMOS tinklalaidės mikrofono sveikinuosi aš, Marija Keršanskienė, ir džiaugiuosi galėdama pranešti, jog šiuo pokalbiu KALBA MAMOS pokalbiai žengia į naująjį, 5-ąjį sezoną. Jei sekate mus socialiniuose tinkluose, tikriausiai pastebėjote, jog jau keletą mėnesių vis užsimindavau apie artėjančius pokyčius. Ir štai, ta diena išaušo – šiandien kelionę pradeda KALBA MAMOS narystė, kurioje – tik prenumeratorėms skirti epizodai, po truputį besikuriantys mamų rytmečiai įvairiuose Lietuvos miestuose ir kvietimas jungtis prie privačių, pokalbiams, pasidalinimams ir diskusijoms skirtų KALBA MAMOS Discord‘o kanalų. Daugiau apie narystę, visą mūsų veiklą ir planus sužinosite mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt bei Instagram‘e ir Facebook‘e. O šio pokalbio tikslas – supažindinti jus su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku, kuris KALBA MAMOS platformoje kurs savo prenumeratą „Mamos psichikos sveikata“. Pavasarį jus kvietėme jungtis į Viliaus vebinarą ta pačia tema. Mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt galite nemokamai parsisiųsti atmintinę, parengtą kartu su gydytoju, kurioje rasite labai daug vertingos informacijos apie įvairias būsenas prieš ir po gimdymo, į ką pačiai moteriai ir jos artimiesiems vertėtų atkreipti dėmesį, kaip galima padėti ir kada būtina kreiptis į specialistus. Šiame pokalbyje labai sąmoningai skyrėme nemažai laiko susipažinimui su Viliumi, atsiminimams apie jo vaikystę, mokyklos ir studijų metus, apie jo darbo patirtį, išmoktas pamokas ir iššūkius, o antroje pokalbio pusėje kalbėjome apie jo prenumeratą ir temas, kurias Vilius kvies narplioti kartu. Kviečiu klausyti ir sužinoti, kokį turinį, kokia forma jums jį ruošia ir kaip viskas vyks. Nuo šiol KALBA MAMOS pokalbiai skirti tik mūsų narystės prenumeratorėms, o visur kitur galėsite paklausyti šių pokalbių ištraukų. Jeigu KALBA MAMOS veikla atrodo įdomi ir prasminga, kviečiame prenumeruoti mūsų narystę ir prisijungti prie laimingų mamų bendruomenės. Mūsų prenumeratorės klauso visų naujų ir ankstesnių sezonų pokalbių, kurie būdavo skirti tik rėmėjams, renkasi į rytmečius ir bendrauja, diskutuoja, klausia bei dalinasi viskuo, kas rūpi, KALBA MAMOS Discord‘e. Visą informaciją rasi www.kalbamamos.lt O dabar neriam į pokalbį su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku. Marija Pokalbio eiga: 02:55 min: Kokia buvo Viliaus vaikystė? Koks jis buvo mokinys? 13:52 min: kas buvo Viliaus autoritetai ir kelrodžiai jaunystėje? 15:51 min: kodėl medicina? 19:04 min: kodėl psichiatrija? 21:55 min: kiek kartų Vilius norėjo mesti studijas ir kas vis dėlto sustabdė? 25:48 min: kas Viliaus profesiniame kelyje buvo reikšmingiausia ir labiausiai jį augino kaip specialistą? Profesinis kelias ir pasirinkimai, atvedę iki šiandienos. 39:32 min: gydytojo darbo iššūkiai, mirtis ir susidūrimas su ribotumu gelbstint žmones. 45:39 min: kodėl rūpi būtent mamos psichikos sveikata? 49:23 min: būklės, galinčios ištikti moterį po gimdymo. 51:54 min: kokį vaidmenį mūsų psichikos būsenai turi pervargimas? 58:53 min: kokios temos bus paliečiamos prenumeratoje? 1:14:54 min. apie mamų ratus, kurie prasidės rudenį. Kas tai, kam skirta ir kaip viskas vyks?

Vēsture ir pārrakstīta! Lieliskā spēlē Latvijas hokeja izlase pārspēj Zviedriju un pirmo reizi vēsturē iekļūst pusfinālā. Emocijas, protams, lieliskas!

Paveikiausi pokalbiai apie klimato kaitą yra tie, kuriuose vengiama termino „klimato kaita“. Tuo įsitikinę meteorologijos entuziastai Gytis Valaika ir Lukas Sudvajus. Prieš beveik 8-erius metus socialiniame tinkle „Facebook“ sukūrę šviečiamojo pobūdžio puslapį „Orai ir klimatas Lietuvoje“. Apie orus ir gamtos reiškinius rašydami paprastai ir daugeliui suprantamai, vaikinai subūrė beveik 80-imties tūkstančių žmonių bendruomenę.Kaip mokėjimas valdyti emocijas lemia gebėjimą taupyti? Dalis ekspertų pastebi, kad nors finansų taisyklės sukurtos remiantis racionalumu, dauguma žmonių jas taiko emocionaliai. Su finansų eksperte, „Vivus Finance“ vadove Giedre Štuope ir psichologu Pauliumi Rakštiku pokalbis apie tai, kada emocijos padeda, o kada gali ir pakenkti.Spręsti sudėtingas ir įsisenėjusias socialines problemas siūloma pasitelkus socialines inovacijas. Paskatinti jų atsiradimą ir socialinių verslų kūrimąsi siekiama ir Europos Sąjungos lygmeniu. Skurdo mažinimo, užimtumo ir darbo jėgos mobilumo, švietimo ir socialinės įtraukties srityse kūrybiškus ir tvarius sprendimus kuriančioms organizacijoms numatomas šimtus milijonų siekiantis biudžetas. Kokių Lietuvos institucijų veiksmų pasigendama? Kokių reikia sąlygų norint sukurti klestinčio socialinio verslo ekosistemą?Ir dar viena tema. Minima Daržų diena. Nuo seno lietuviai tokiu metu pradėdavo dirbti daržus. Lietuvoje vis labiau populiarėja miesto daržininkystė ir daržai balkonuose ar ant palangių. Taip pat kuriasi bendruomenės, kuriose šio amato paslapčių iš vyresniųjų mokosi ir jaunimas. Pokalbis su Kaune veikiančio projekto „Šilainių sodai“ koordinatore Evelina Šimkute maždaug pusę dvyliktos.Laidos pabaigoje - televizijos žaidimo „Auksinis protas“ atranka.Ved. Darius Matas

To, ka mūsu emocijām ir cieša saistība ar mūsu ķermeni, apzināmies ļoti labi. Emocijas nav atrautas no mūsu fiziskā ķermeņa. Taču pētnieki aizvien pēta, kā tieši dažādas emocijas ietekmē izjūtas mūsu ķermenī un šie atklājumi ir interesanti. Kāpēc depresijai un skumjām ir "aukstas kājas un rokas"? Kāpēc dusmās pulsē deniņi, bet bailēs sastingstam un ieraujam elpu? Kāpēc stress "sēž" uz mūsu pleciem, bet pretīgums kairina mūsu kuņģi? Emociju fiziskās izpausmes ķermenī raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Garšīgs ēdiens daudziem šķiet efektīvākās zāles pret bēdām Kad ir skumji vai esam noguruši, ne reti roka stiepjas pēc kaut kā salda, sāļa vai trekna. Kāpēc tā? Kā garšīgs ēdiens ietekmē mūsu smadzenes un kāpēc grelīns un leptīns vienam darbojas optimāli, bet citam nekad nav sāta un vienmēr gribas ēst? "Pat nezinot visus fizioloģiskos procesus organismā, katrs to jūtam, ka pēc ēšanas jūtamies labāk. Ēdiens mūs uzmundrina, iepriecina arī tad, ja nav izsalkuma, jo pats process ir ļoti patīkams," atzīst uztura speciāliste un fizioloģe Baiba Grīnberga. Ēšana ir viena no baudām, kas sniedz apmierinājuma un sāta sajūtu mūsu organismā. Sižētā mēģinām rast atbildes uz jautājumu, kāpēc saldas un treknas lietas mums izraisa lielāku baudu nekā, piemēram, liess un visādi citādi veselīgāks ēdiens. Kā mūsu organismā darbojas  leptīns – hormons, kas atbildīgs par sāta sajūtu, un grelīns – hormons, kas sūta signālus, lai cilvēks justu izsalkumu.  Pirmais jautājums fizioloģei Baibai Grīnbergai ir par saldumiem, pēc kuriem bieži vien ir lielāka kāre nekā vajadzētu. Par ēšanu mūsu organismā ir atbildīgs hormons – leptīns, kas ražo ķermeņa tauku šūnas, un šis hormons, tā teikt, dod ziņu smadzenēm, ka cilvēks ir paēdis, taču mēs labi zinām, ka nereti vien neraugoties uz apēsto, roka stiepjas pēc nākamā kumosa. Leptīna pretmets ir grelīns – hormons, kas savukārt sūta signālus par izsalkuma sajūtu. Arī runājot par šo hormonu, Baiba Grīnberga teic, ka te atkal ir runa par gribasspēku un hormonālo darbību. Protams, hormoni nosaka daudz ko mūsu organismā, bet nevajag pārspīlēt to nozīmi, ja relatīvi vesels cilvēks mēdz pārlieku bieži aizrauties ar neveselīgu ēšanu. Nereti vien mūsu receptori jau ir pieraduši pie laba un daudz un tad rodas kairinājums saņemt vēl vairāk, un to var attiecināt uz ikvienu no baudām. Tāpēc te runa būtu arī par cilvēka rakstura vājumu vai stiprumu, teic  uztura speciāliste fizioloģe Baiba Grīnberga.

Emocijas un komentāri pēc Lielā Kristapa; redzētais un pārdomātais pēc Berlīnes kinofestivāla. Kultūras rondo studijā producente Inese Boka-Grūbe un kino vērotāji - Dārta Ceriņa un Žulijens Kulibali. Svētdienas, 26. februāra, vakarā aizvadīta nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonija. Visvairāk balvu šogad saņēma Viestura Kairiša filma "Janvāris", savukārt par mūža ieguldījumu filmu mākslā godināja kinodramaturgu Alvi Lapiņu. Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniedza kinodramaturgam Alvim Lapiņam. Visvairāk balvu saņēma lente "Janvāris", kas godalgota kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma. "Lielā Kristapa" statuetes saņēma arī filmas montāžas režisors Armands Začs, filmas kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, filmas māksliniece Ieva Jurjāne un filmas galvenās lomas attēlotājs – aktieris Kārlis Arnolds Avots. Par labāko animācijas filmu žūrija atzina filmu "Mans laulību projekts", savukārt filmas autore Signe Baumane saņēma balvas arī kā labākā animācijas filmas režisore un labākā animācijas filmas māksliniece. Filma "Māsas" saņēma divas balvas – statuetes ieguva filmas režisore Linda Olte un labākā aktrise otrā plāna lomā – Iveta Pole. Daudzsēriju filmu konkurencē uzvarēja "Krimināllieta iesācējam", kas apbalvota arī par labāko scenāriju. Divas balvas ieguva arī filma "Neona pavasaris". Aleksandrs Vaicahovskis apbalvots kā labākais skaņu režisors. Marijai Luīzei Meļķei piešķīra balvu kā labākajai aktrisei galvenajā lomā, taču viņa paziņoja, ka to nepieņems, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums. Divas "Lielā Kristapa" statuetes aizceļoja arī pie filmas "Nemierīgie prāti" veidotājiem – labākā komponista balvu saņēma Platons Buravickis un Huans Ernandezs, bet par labāko aktieri otrā plāna lomā atzīts Toms Auniņš. Dokumentālo filmu kategorijās laurus plūca labākais dokumentālās filmas operators Gints Bērziņš par filmu "Mājas" un labākais dokumentālās filmas režisors Ivars Seleckis par filmu "Zemnieki". Par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu atzīta "81 metrs", bet par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu – "Mana māte valsts". Arī debijas filmu kategorijā šogad uzvarēja dokumentālais kino – balvu saņēma režisores Elzas Gaujas filma "Tikmēr Lucavsalā". Savukārt par labāko īsmetrāžas filmu šogad atzīta režisora Paula Ķestera "Pirmie soļi". Balvas ieguva arī filmas "Sema ceļojumi" grima māksliniece Maija Gundare un filmas "Ūdens garša" operators Aleksandrs Grebņevs. "Lielā Kristapa lukturi" labākajai studentu filmai šogad saņēma režisors Reinis Ūbelis par darbu "Mans kaimiņš nosita manu kaķi". Pasniedza arī vairākas specbalvas, tai skaitā portāla LSM.lv skatītāju balvu, kuru ieguva seriāls "Viss norm".

Stāsta Latvijas Universitātes profesors, Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters Emocijas ir vērtējoši stāvokļi, kuri no iedarbības viedokļa ir intensīvi, ātri, mainīgi, taču ietekmē gan mūsu darbību, izturēšanos, gan pašsajūtu, gan mūsu fizioloģiskos procesus (asinsspiedienu, sirds ritmu, svīšanu utt.), atstāj ietekmi uz dažādām ķermeņa daļām un orgāniem. Emocijas rodas kā reakcija uz notikumiem, kuros mēs atrodamies. Mēs piešķiram nozīmi, piešķirot emocijas. Emocijas palīdz attiekties pret situācijām, kurās esam un veidot sagatavojošo reakciju; tām ir arī kontroles funkcija, kas gan ne vienmēr darbojas. Lai gan sākot no Darvina bija uzskats, ka eksistē pamatemocijas cilvēkam, tomēr aizvien mazāk ir skaidrs eksperimentāls pamatojums šim viedoklim. Emocijas daudz biežāk pārklājas un tām nav skaidru robežu. Neatkarīgi no tā, kā mēs definējam emocijas, skaidrs, ka tām piemīt vērtējuma dimensija un aktivitātes dimensija. Piemēram prieks vai sajūsma ir pozitīvas emocijas ar augstu kāpinājumu. To piedzīvojot mums ir labs garastāvoklis un pašsajūta. Emocijas izpaužam gan tajā, kādas krāsas izvēlamies, gan kādu mūziku klausāmies un vismaz daļēji mūsu seja arī izsaka mūsu emocijas. Līdzīgi arī gaita un kustības. Dažas emocijas varam ietērpt valodā, bet dažas ne. Deviņdesmito gadu sākumā Amsterdamas universitātes pētnieki konstatēja, ka pat Eiropas valodās galvenie četri emocijvārdi ir līdzīgi, taču to secība atšķiras, bet pārējie emocijvārdi ir atšķirīgi. Emocijas mēdz būt arī "lipīgas" – kādreiz ienākot cilvēku grupā, kurā ir priecīgi vai bēdīgi, vai dusmīgi cilvēki, mēs arī adaptējamies šai grupai pēc to emocijām. Mūsdienās gandrīz ikviens no mums ir kāda digitāla sociāla tīkla – Twitter, Facebook, Instagram – lietotājs. Tomēr jāsaprot, ka šis nav gluži altruistisks process. Mūsu emocijas šie tīkli mērķtiecīgi un ne vienmēr godprātīgi izmanto. Vēl jo vairāk (par to liecina paša Facebook 2013. g. pētījums), emocijas arī sociālajos tīklos mēdz būt lipīgas, un, ja mūsu cienīti draugi vai paziņas sociālo tīklu vidē rīkojas emocionāli pozitīvi vai negatīvi attiecībā uz kaut ko, mēs arī ļoti iespējams rīkosimies līdzīgi un reaģēsim uz šiem vēstījumiem līdzīgi. Tāpat arī mūsu draugi un viņu draugi arī. Rezultātā pozitīvas vai negatīvas emocijas viļnveidīgi izplatās ar "lipīguma spēku". Un, atkarībā no mūsu personības iezīmēm, vecuma u.tml., mūs var labi paredzēt attiecībā uz to, kā rīkosimies kāda notikuma kontekstā emocionāli. Tādējādi ir svarīgi saprast, kā izvairīties no emocionālas manipulācijas gan klātienes, gan digitālās komunikācijas situācijās, īpaši domājot par politisko manipulāciju mūsdienu trauslajā sociālpolitiskajā vidē.

Vai stereotips, ka puiši neraud, ir aktuāls arī jauniešu vidū? Kuras ir mūsdienu jauniešu stiprās puses saistībā ar emocijām un to apzināšanos? Un kuras – vājās? Kā mūsu šī mēneša raidījuma tēma saistīta ar animācijas filmām? Turpinām novembrī iesākto sarunu par emocijām. Šoreiz savā pieredzē un skatījumā uz emociju apzināšanās nozīmi dalās Marats, kurš ikdienā darbojas jaunatnes jomā. Viņš gan Sintijai, gan Tev, klausītāj, arī iemācīs dažas vienkāršas metodes, kas palīdzēs uz brīdi apstāties un labāk sajust sevi. Savukārt par to, kā atšķiras mūsu vecāku un mūsu pašu skatījums uz emocijām un kādi ir daži no iemesliem, kādēļ vecāki nav runājuši par emocijām un mācījuši tās atpazīt, savā pieredzes stāstā runā Eva, kura ir studējusi psiholoģiju un nu jau pati audzina bērniņu. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Emīlija, Zigmārs ...

Aizvadīta gadskārtējā "Spēlmaņu nakts" ceremonija, kurā apbalvoti 2021./2022. gada teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Kultūras rondo komentāri un emocijas pēc balvas pasniegšanas.  Par aizvadīto balvu pasniegšanās ceremoniju sarunājas un balvu sadalījumu vērtē "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētāja vietniece Līga Ulberte, teātra kritiķe Ieva Rodiņa un teātra zinatnieks Jānis Siliņš. "Spēlmaņu nakts" balvas jeb SKATUVES NAGLAS ieguvēji 2021./2022. gada sezonā: Gada lielās formas izrāde – “Rotkho” (Dailes teātris, režisors Lukašs Tvarkovskis); Gada mazās formas izrāde – “Kalendārs mani sauc” (Valmieras drāmas teātris, režisors Mārtiņš Eihe); Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem – “Dakteris Aikāsāp” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, režisore Paula Pļavniece); Gada režisors – Lukašs Tvarkovskis (“Rotkho”, Dailes teātris); Gada aktrise – Čulpana Hamatova (loma izrādē “Post Scriptum”, Jaunais Rīgas Teātris); Gada aktrise otrā plāna lomā – Vita Vārpiņa (Mela Rotkho izrādē “Rotkho”, Dailes teātris); Gada aktieris – Kaspars Zvīgulis (Jāsons izrādē “Mazā naudiņa”, Latvijas Nacionālais teātris); Gada aktieris otrā plāna lomā – Kaspars Gods (Pato izrādē “Līnenas skaistumkaraliene”, Liepājas teātris); Gada jaunais skatuves mākslinieks – Ieva Estere Barkāne (Zaķis izrādē “Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?”, Valmieras drāmas teātris), Ritvars Logins (Haralds izrādē “Jaunie latviešu stāsti. 3. vakars”, Jaunais Rīgas teātris); Gada jaundarbs dramaturģijā – Kārlis Krūmiņš, Mākslīgais Intelekts (“Frankenšteina komplekss”, Dirty Deal Teatro); Gada vizuālā tēla autors – Fabjēns Ledē (scenogrāfija izrādei “Rotkho”, Dailes teātris), Reinis Suhanovs (scenogrāfija un kostīmi izrādē “Grimmi”, Liepājas teātris); Gada jaundarbs mūzikā – Kārlis Tone (“Nēmiz pǟl!”, teātra trupa KVADRIFRONS); Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks –  Elīna un Rūdolfs Gediņi (“Ļoti labas minūtes”, Dailes teātris); Žūrijas specbalva: Dinamiskam, vizuāli un skaniski izaicinošam mūzikas teātra notikumam – Valmieras vasaras teātra festivāla izrādei eksperimentālajai operai “Vēsā” (komponiste Anna Ķirse, Katrīnas Neiburgas ideja un telpa, Klāva Meļļa režija, Kristīnes Brīniņas kustību režija, Oskara Pauliņa gaismas); Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā – Aina Matīsa, režisore, skatuves mākslas pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas emeritētā profesore, Edmunds Freibergs, režisors, aktieris un skatuves mākslas pedagogs. Pārējās balvas “Spēlmaņu nakts” skatītāju simpātijas balsojums portālā LSM.lv: Gada aktrise – Elīna Vāne (Marta izrādē “Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?”, Valmieras drāmas teātris), Gada aktieris – Kaspars Zvīgulis (Jāsons izrādē “Mazā naudiņa”, Latvijas Nacionālais teātris) un Gada izrāde – “Mēs, roks, sekss un PSRS” (Valmieras drāmas teātris, režisors Jānis Znotiņš). Bērnu un jauniešu žūrijas simpātijas balva ­– “Pavasaris” (Dailes teātris, režisors Prīts Pedajass) Latvijas Mobilā Telefona Teātra inovācijas balva – Dailes teātra izrādes “Rotkho” radošā komandai.

Kurā vecumposmā emocijām ir galvenā nozīme? Kā saprast, kuri ir veselīgi un kuri – neveselīgi emociju izpausmes veidi? Kuru jautājumu Tev ik dienas būtu vērts uzdot gan sev, gan citiem, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti? Pozitīvas, negatīvas, dzīvi bagātinošas, loģiski izskaidrojamas, negaidītas, traucējošas, pacilājošas… Emocijas. Lai noskaidrotu, kā to apzināšanās un vadīšana ietekmē mūsu ikdienu, uz sarunu esam aicinājuši Madaru Mazjāni no centra "Marta". Šoreiz gan ieskats emociju ietekmē uz mūsu attiecībām ar apkārtējiem un arī sevi, gan arī ļoti konkrēti padomi, kā labāk atpazīt savas emocijas un izprast to cēloņus. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Linda, Katrīna, Elīza, Madara, Emīlija, Zigmārs ...

Atgriešanās šoks un atsvešinātība. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par reemigrantu emocijām un psiholoģisko stāvokli, atgriežoties Latvijā. Kā pārvarēt un pielāgoties jaunajai dzīvei, kāda ir ģimenes nozīme emocionālās labsajūtas radīšanā? Saruna ar klīnisko psiholoģi Ivetu Ozolu-Cīruli. Viņa šogad aizstāvējusi maģistra darbu Latvijas Universitātē. Tas veltīts pašai tuvai tēmai par reemigrantu psiholoģisko veselību un emocijām, atgriežoties dzimtenē. Arī pati Iveta Latvijā atgriezās pēc septiņu gadu prombūtnes Īrijā un Vācijā. Uzklausām arī dažādus pieredzes stāstus. Sarunā piedalās Elīna Dimante, IT speciāliste, fotogrāfe no Dublinas, kura šovasar Latvijā atgriezusies jau pa otram lāgam jūlijā. Lelde Burve-Alksne sarunai pievienojas no savām mājām „Vakres” Saldus pusē. Māju nosaukums liecina par četru bērnu ģimenes Norvēģijā nodzīvotajiem gadiem, un Lelde atzīst, ka Norvēģijai pieder viņas sirds. Savukārt Antra Priedniece raidījumā piedalās no Īrijas, kur atgriezusies otrreiz.  

Bērnu literatūras aina pēc tradicionālajiem Baltvilka lasījumiem un balvu pasniegšanas. Kultūras rondo saruna ar starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas žūrijas priekšsēdētaju Ilzi Stikāni. Ierakstos uzklausām balvas nominantus. Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā piešķirta rakstniecei Luīzei Pastorei par grāmatu "Laimes bērni", ko ilustrējusi Evija Pintāne. Kā labākā bērnu un jauniešu grāmatu ilustratore sumināta Gundega Muzikante par ilustrācijām Juhani Pitsepa garstāstam "Ir mēness zelta kuģis" un Ineses Paklones dzejoļu krājumam "Zvēru barošana". LSM lasītāju simpātiju balvas ieguva Renāte Bērante un Sabīne Baumane par grāmatu "Kur es biju, kad es nebiju jeb stāsts par Monti". Arī AS "Latvijas valsts meži" balva "Jaunaudze" par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā pasniegta Renātei Bērantei un Sabīnei Baumanei par grāmatu "Kur es biju, kad es nebiju jeb stāsts par Monti".    

Bailes ir sajūta, ko bieži nākas ikdienā dzirdēt no saviem klientiem, kā arī tas ir viens no virzošajiem spēkiem mūsu rīcībai vai arī neizlēmībai ikdienā. Bailes ir emocija, par ko gribas runāt arī šodienas kontekstā, kad sekojam līdzi kara situācijai tepat, netālu, kaimiņos. Lai arī kādi notikumi ir attīstījušies šobrid pasaulē, pēdējo mēnesi intensīvi, kā arī šos pēdējos divus gadus, kad bijām pandēmijas ielenkti, tagad arī kara un neskaidrības ielenkti mūs pavada sajūtas par kurām šodien vēlos ar jums runāt un tās ir bailes. Kuram gan nav nācies piedzīvot to stindzinošo sajūtu, kad gribas mukt, būt paralizētam vai aiz bailēm uzbrukt, tikt ātri no šīs sajūtas prom? Kādam iespējams ir nācies aiz bailēm saslimt, cits no rīta nevar piecelties un doties uz darbu, atvērt epastu vai saņemties kādai svarīgai sapulcei.Paskatīsimies mazliet tuvāk - kas tad ir bailes, kas ar mums notiek baiļu brīdī, kā bailes saprast un pieņemt?Uz šo sarunu aicināju sev iemīļota podkāsta "Runāt ar Gintu" autori, psiholoģi, psihoterapijas speciālisti un supervaizori ar vairāk kā 25 gadu pieredzi - Gintu Ratnieci. 

Vajag vai nevajag Latvijā bloķēt un cenzēt Krievijas propagandas piesūcinātās interneta vietnes. Šī diskusija, pirmkārt, jau žurnālistu vidē izvērsās pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja, ka tā bloķējusi jau desmitiem vietņu.  Žurnāla "Ir" galvenās redaktores Nellijas Ločmeles protesta pilnais tvīts sociālajos tīklos izraisīja gandrīz vai naida vilni. Kādiem šķiet, ka jebkuras iebildes pret interneta cenzēšanu šajā situācijā liecina gandrīz vai par nacionālo nodevību. Emocijas šajā kara laikā visiem ir saasinātas. Kara apstākļos šādai propagandai nav vietas Latvijas informatīvajā laukā, skaidro slēdzēji, atgādinot, ka arī Krievijas televīzijas kanāli Latvijā bez īpašām iemaņām daudzviet vairs nav pieejami.  Tas, ka karš notiek informatīvajā laukā, protams, nav nekāds noslēpums, bet, vai ir pareizi nogriezt Latviju no jebkādas Krievijas informatīvās plūsmas. Tas tāds strīdīgs jautājums, par kuru diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.    

Kā rīkoties krīzes situācijās, kad saskaramies ar ļoti uztraucošiem notikumiem? Lai arī šajā ģeopolitiskajā situācijā ir grūti runāt, jo tā ir pilnīgi jaunā, ārsts psihoterapeits Andis Užāns uzskata, ka runāt par krīzi šobrīd ir pat vieglāk, nekā šķiet, jo faktiski divus gadus dzīvojam krīzē. Kas zina, cik ilgi vēl būs jādzīvo krīzē. "Droši vien var runāt par traumatisku krīzi, kad ir notikumi, kas ir neierasti un lielāki par mūsu ikdienišķajām spējām," atzīst Andis Užāns. Klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa piekrīt, ka krīze ir kaut kas, kas ir ārpus ikdienišķā. Emocijas ir tās, kā uztveram pasauli, un tām ir milzīga nozīme. "Tas, kas notiek krīzē, vienalga, karš, dabas katastrofas, pandēmijā, tās noteikti ir situācijas, kas atsaucas praktiski visos cilvēkos ar milzīgo emocionālo atbildi," norāda Marija Ābeltiņa. "(..) Intensitāte ir liela un var būt biedējoša. Ikdienā neesam pieraduši, ka emocijas tik spilgtas un ķermenī ir tik spilgta atbilde. Šī paaugstinātā intensitāte ir normāla, jo apstākļi ir nenormāli mūsu ikdienai, tāpēc arī tā atbildes reakcija ir jaudīgāka." Viņa arī skaidro, ka visam ir savas robežas un pilnīgi normāli ir, ka emocijas krasi mainās: ir pacilātas sajūtas, izlasot ziņas par panākto uzvaru, ir bailes, izlasot par kodolieroču draudiem. Kā veidot attiecības ar savām bailēm, sevišķi jauniem cilvēkiem? Marija Ābeltiņa atzīst, ka svarīgi atzīt, ka mums ir bailes. "Dažkārt cilvēki mēģina bēgt no emocijām, tās noliegt, teikt, ka man nav bail, mani tas neinteresē. Izvēlās "strausa taktiku", viss ir labi, skatīšos uz puķītēm un ne par ko nedomāšu. Pirmajā mirklī tas dod atvieglojumu, bet ilgtermiņā tas bailes vairo. Tā ir adekvāta reakcija uz nāves draudiem, ka mēs nobīstamies. Ja mēģinām to presēt projām, tas iekšēji var radīt vēl vairāk problēmu. Pirmais ir pateikt: jā, man ir bailes un tad var kaut ko darīt. Svarīgi būt pieslēgtam informatīvai telpai un ņemt arī pauzes no tā, lai izdarītu ikdienas darbus. Vēl viņa iesaka, lai nomierinātos, veikt elpošanas vingrinājumus. Otra praktiska lieta - izvest sevi pastaigā, vienkārši kustēties. "Darīt to, kas ir jādara pastaigā, koncentrēties uz skaņām, to, ko redzu, nekādā gadījumā nevilkt ārā mobilo tālruni un tur kaut ko skatīties. Būt klātesošam pastaigā. Tas var pārslēgt, nomierināt. Pati kustība ir ļoti labvēlīga mūsu labsajūtai," uzskata Marija Ābeltiņa.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” trešās sezonas sesto epizodi, kurā pieredzē par piedzīvoto profesionālajā sportā dalās trīs bijušie tehnisko sporta veidu pārstāvji - Latvijas čempions autosportā un pirmais latvietis, kurš piedalījies rallijā “Parīze–Dakara”, Krišjānis Caune, viens no pēdējo gadu spilgtākajiem motokrosa pārstāvjiem, deviņkārtējais Latvijas čempions un pasaules junioru čempions Matīss Karro un bijusī ūdens motocikliste un bobslejiste Nellija Štolcermane. 0:00:00 – 0:02:35 – šodien raidījumā; 0:02:36 – 0:10:15 – Konkurss sadarbībā ar FORD; 0:10:16 – 0:49:43 – Patritisms sportā; 0:53:55 – 1:00:46 – Viesošanās DOUGLAS; 1:00:47 - 1:29:58 - asumi, emocijas un dūru vicināšana trasēs un ārpus tām.

Emocijas un komentāri pēc "Spēlmaņu nakts" kopā ar Dailes teātra aktrisi Vitu Vārpiņu, kura balvu saņēma par Rutes Vulfas lomu izrādē “Ārsts” Dailes teātrī. Balva piešķirta par smalku un drosmīgu aktrises darbu, filigrāni atklājot sarežģīta raksturu pretrunīgu ētisku dilemmu krustcelēs. "Bija tik daudz emociju, tik daudz kolēģu apsveikumu, par ko es priecājos visvairāk, ka mēs spējam cits par cita sasniegumiem un panākumiem priecāties. Likās arī, ka mans telefons uzsprāgs vienā brīdī. Es to novērtēju, ka draugi un paziņas uzskata par vajadzīgu piezvanīt vai atsūtīt ziņu," sarunā Kultūras rondo atklāj aktrise Vita Vārpiņa. Žūrija atzinīgi arī novērtēja Dailes teātra iestudējumu "Smiļģis", par kuru Vitai Vārpiņai ir īpašs stāsts, par kuru var teikt – Smiļģis sarežisēja pa savam. "Izrādē "Smiļģis" man bija paredzēta Smiļģa pirmās sievas Bertas loma. Es arī mēģināju un tāpat kā pārējie kolēģi lasīju visu, ko par Smiļģi var izlasīt. Par Bertu nav daudz materiālu, tomēr es mēģināju atrast un saprast šo sievieti. Liktenis izspēlēja ļaunu joku, un divas nedēļas pirms "Smiļģa" pirmizrādes, kas bija pirms gada novembrī tukšā zālē, man saslima dēliņš ar Covid, un es biju tiešā kontaktpersona. Vakcīnas tobrīd vēl nebija. Protams, es nedrīkstēju nākt uz teātri," atminas Vita Vārpiņa. Viesturs Kairišs steidzami meklēja aktrisi, kas varētu spēlēt lomu. Tā bija Kristīne Nevarauska. "Es paliku bez šīs lomas, jo Viesturam, kā jau tas teātrī gadās, neatlika laika diviem sastāviem. Man tas bija ļoti sāpīgi, ne tāpēc, ka tajā lomā būtu kaut kas tāds, ko es varbūt nebūtu nospēlējusi. Tā nav tik plaša, tik apjomīga loma. Tomēr man bija ļoti būtiski būt tajā iestudējumā, tāpēc, ka tas ir būtisks visai trupai, mums šobrīd," atzīst aktrise. "Tas, ko Zālīte [Māra] ir ielikusi, tur ir tik daudz no vēstures, kas sasaucas arī ar to, kas ir noticis manas dzīves laikā Dailes teātrī. Man ir sajūta, ka tur ir kaut kas ar saknēm dziļi vēsturē, tajā pašā laikā ar stariem nākotnē, kaut kas sasienas no vēstures uz nākotni caur šī brīža Daili. Man ļoti gribējās būt tajā izrādē." "Un 18.novembra vakarā pusdeviņos man zvana Juris Žagars un saka: "Vita, es apsveicu tevi svētkos, bet rītvakar ir "Smiļģis" un tev būs jāspēlē." Kā man, gadu neesmu eksemplāru ņēmusi rokās?" turpina Vita Vārpiņa. Saslimusi bija aktrise Kristīne Nevarauska. "Es nolieku savu sarkanvīna glāzi un meklēju "Smiļģa" eksemplāru. Man ir 20 stundas līdz nākamā vakara "Smiļģim", kas pie tam ir televīzijas ieraksts. Tas palika arī mūžībai, mans ārprāts, ko biju spiesta savākt, lai nebūtu redzams. Tajā vakarā tas bija nervozi un varēja būt daudz labāk, bet spēlēju divus vakarus pēc kārtas un otrajā vakarā es jau atradu to Bertu, jo biju mēģinājusi šo lomu," atzīst Vita Vārpiņa. ""Smiļģis" sarežisēja pa savam," vērtē aktrise. Turpmāk Dailes teātra iestudējuma "Smiļģis" izrādēs Bertas lomā varēs redzēt gan Vitu Vārpiņu, gan Kristīni Nevarausku. 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 135. dzimšanas dienā, aizvadīta ikgadējā “Spēlmaņu nakts” ceremonija. Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi – pasniegtas 12 “Skatuves naglas”. “Grand Prix” jeb Gada izrādes titulu ieguva Dailes teātra iestudējums “Smiļģis”, savukārt balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēma komponists Imants Kalniņš, kurš sarakstījis mūziku vairāk nekā 58 izrādēm gandrīz visos teātros Latvijā. "Spēlmaņu nakts" laureāti: Pirmo "Skatuves naglu" šī gada ceremonijā saņēma izrāde "Konklāvs". Jaunā režisora Klāva Kristapa Košina darbs ir Latvijas Kultūras akadēmija diplomdarba izrāde, kas tapusi sadarbībā ar Dirty Deal Teatro. Izrādes autori ir Diāna Kondraša un Klāvs Kristaps Košins, lomās: Endīne Bērziņa, Klāvs Kristaps Košins, Jurģis Lūsis. Balva piešķirta par nebijušu atkailinātu patiesības pakāpi, par galvenā varoņa pašatklāsmes ceļu, kurā no izmisuma dzīlēm piedzimst viņa laikabiedriem noderīgas atziņas. Ar otro "Skatuves naglu" godināta teātra trupas KVADRIFRONS Valmieras vasaras teātra festivāls tapusī izrāde "Marija un zibens". Tās režisore ir Paula Pļavniece, dramaturgs Klāvs Mellis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš. Lomās Ance Strazda, Sandija Dovgāne, Reinis Boters un Āris Matesovičs. Balvu piešķīra par meistarību izcili kodolīgā stāstā huligāniskā atsperīgumā ar paaudzes vienojošu asprātību izteikt jauna cilvēka pieaugšanas, sevis un otra atrašanas mokas, mulsumu, kaunu un vientulību, kad vienīgais orientieris ir vien maza zibens atstāta rētiņa uz ciskas. "Skatuves naglu" saņēmusi arī Vijas Blūzmas, Anetes Meleces, mākslinieču apvienības "Grāfienes", Daces Vītolas un Riharda Zelezņeva izrāde "Kiosks" Latvijas Leļļu teātrī. Balva piešķirta par bērniem saprotamu un pieaugušajiem interesantu mākslinieciski augstvērtīgu sarunu par vientulību, depresiju un citādību. "Skatuves nagla" piešķirta arī scenogrāfei Ievai Jurjānei un režisoram Viesturam Kairišam par kopdarbu izrādē "Smiļģis" Dailes teātrī. Par režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā. "Skatuves nagla" tikusi arī Mārtiņa Eihes, Kristas Burānes, Pamelas Butānes, Jēkaba Nīmaņa izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" Rēzeknes Teātris Joriks. Par pilsētas kopienas saliedēšanu, profesionālās un amatiermākslas savienojumu un vēsturiskās apziņas modināšanu bez agresijas un didaktikas. Sestā "Skatuves nagla" - režisoram Andrejam Jarovojam par pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājam, gan izpildītājam neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi. Septītā "Skatuves nagla" pasniegta kontrtenoram Jānim Šipkēvicam par lomu komponista Krists Auznieks un mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotajā laikmetīgajā kameroperā "Tagadne (Time Present)", kas tapusi laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērijā “Pārmija” sadarbībā ar kultūrvietu “Hanzas perons”, par atkailinātu ceļojumu teritorijā, kurā skatītājam tiek dāvāts saviļņojums būt lieciniekiem mākslinieka pieaugšanai un neatgriezeniskai transformācijai. Aktrise Ieva Segliņa "Skatuves naglu" saņēmusi par Raiņa lomu Dailes teātra izrādē "Smiļģis" – precīzā formā atklātu ģēnija trauslo būtību, par lomu, kas veidota, bijību saliedējot ar aktierisku drosmi. Režisoram Dmitrijam Petrenko "Skatuves nagla" piešķirta par procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem, kas ļauj izkāpt no komforta zonas un apgūt vēl nezināmas profesionālās teritorijas. Režisors aizvadītajā sezonā iestudējis izrādes Liepājas, Daugavpils un Dailes teātrī. Scenogrāfei un kostīmu māksliniecei Marijai Ulmanei balva piešķirta par spilgtu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju, iekļaujoties stilā atšķirīgās izrādēs un saglabājot personisko rokrakstu. Māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo un Andrāšam Juhāsam "Skatuves nagla" piešķirta par Dailes teātra izrādes "Degunradži" vizuālo tēlu. Balva piešķirta par vizuālu piedzīvojumu, ievedot skatītāju absurda komiskajās un šausminošajās dzīlēs; par filigrānu video mākslas un scenogrāfijas saplūsmi, radot vienotu skatuves telpu. Aktrise Vita Vārpiņa balvu saņēmusi par Rutes Vulfas lomu izrādē "Ārsts" Dailes teātrī. Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēmis komponists Imants Kalniņš, kurš sarakstījis mūziku vairāk nekā 58 izrādēm gandrīz visos teātros Latvijā. "Grand Prix" jeb Gada izrādes titulu izpelnījies režisora Viestura Kairiša darbs "Smiļģis" Dailes teātrī.   Plašāk par "Spēlmaņu nakti" portālā lsm.lv.

Lapkritis yra tradiciškai laikomas vyrų sveikatos mėnesiu, kurio metu vyrai visame pasaulyje yra skatinami atkreipti dėmesį į prostatos vėžio pavojų ir reguliariai pasitikrinti savo sveikatą. Šiandien Nebegėdos bendraįkūrėja Kotryna Baranauskaitė ir gydytojas psichoterapeutas, lektorius Dainius Jakučionis kalbasi apie vyrus, jų emocijas, santykius ir seksą. Kodėl vyrai yra emociškai uždaresni nei moterys? Kaip poroje pradėti pokalbį apie blogą seksą? Ar įmanoma kurti laimingus santykius su žmogumi, kuris yra emociškai uždaras?

Šoreiz ieklausāmies emociju vilnī, kas piektdienas vakarā valdīja lidostā „Rīga”, kad mājās atgriezās Tokijas olimpisko spēļu čempioni 3x3 basketbolā – Agnis Čavars, Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis un Edgars Krūmiņš. Reinis Grundspeņķis zelta maču vēroja Jaunjelgavā kopā ar Čavara un Mieža pirmo treneri Andri Eglīti. Treneris Eglītis Jaunjelgavā vada vasaras nometni jaunajai basketbolistu paaudzei, bet fināla laikā visi kopīgi skatījās spēli par olimpisko zeltu. Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī stāsta, kā mainījusies japāņu noraidošā attieksme pret Olimpiādes norisi Tokijā un kāpēc tā noticis. Savukārt Tālis Eipurs Tokijā satika japānieti Momoku Kušidu, kura mācās latviešu valodu, dzied latviešu korī „Gaisma”, kā arī apbrīno mūsu Dziesmusvētku fenomenu.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šovasar tiek iemūžināti videoversijās, arī mūsdienu dejas lieluzvedums „Augstāk par zemi”. Šodien, 26.jūlījā, filmēšana noslēdzas, bet visu jūliju radošā komanda ar filmēšanas grupu devās pie kolektīviem uz 19 pašvaldībām. Sāka ar Jelgavas kolektīviem, un šodien filmēšanu pabeidz Cēsīs. Materiāla montāža plānota augustā un septembrī. Kultūras rondo sekoja, kā filmēšana ritēja Rīgā, Botāniskajā dārzā. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā aiz tropu mājas ir zālājs ar krāšņi ziedošām puķēm fonā, tā ir vieta, kur tiek filmētas lieluzveduma „Augstāk par zemi” dejas. Esmu brīdī kad hiphopa dejotāji no Veizāna deju skolas ierakstu pabeiguši un saņem piemiņas dāvanas un diplomus. Kā līdz šim ritējusi uzveduma „Augstāk par zemi” filmēšana, atklāj uzveduma mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone. Emocijas dalās arī VEF kultūras pils deju studijas „Ritms” vecākās grupas meitenes. Kā ritēja gatavošanās koncertam un svētkiem, stāsta deju studijas „Ritms” vadītāja Elīna Gaitjukeviča. Pārstāvis no filmēšanas komandas - Elvijs Pārpucis - atklāj skatu no filmētāju puses. Darbs pie filmēšanas Botānikajā dārzā todien turpinājās līdz vakaram, uz ierakstu ieradās vēl citi kolektīvi. Taču jau tagad skaidrs, ka arī šis video stāsts būs spilgta 21.gadsimta 2021.gada liecība.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šovasar tiek iemūžināti videoversijās, arī mūsdienu dejas lieluzvedums „Augstāk par zemi”. Šodien, 26.jūlījā, filmēšana noslēdzas, bet visu jūliju radošā komanda ar filmēšanas grupu devās pie kolektīviem uz 19 pašvaldībām. Sāka ar Jelgavas kolektīviem, un šodien filmēšanu pabeidz Cēsīs. Materiāla montāža plānota augustā un septembrī. Kultūras rondo sekoja, kā filmēšana ritēja Rīgā, Botāniskajā dārzā. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā aiz tropu mājas ir zālājs ar krāšņi ziedošām puķēm fonā, tā ir vieta, kur tiek filmētas lieluzveduma „Augstāk par zemi” dejas. Esmu brīdī kad hiphopa dejotāji no Veizāna deju skolas ierakstu pabeiguši un saņem piemiņas dāvanas un diplomus. Kā līdz šim ritējusi uzveduma „Augstāk par zemi” filmēšana, atklāj uzveduma mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone. Emocijas dalās arī VEF kultūras pils deju studijas „Ritms” vecākās grupas meitenes. Kā ritēja gatavošanās koncertam un svētkiem, stāsta deju studijas „Ritms” vadītāja Elīna Gaitjukeviča. Pārstāvis no filmēšanas komandas - Elvijs Pārpucis - atklāj skatu no filmētāju puses. Darbs pie filmēšanas Botānikajā dārzā todien turpinājās līdz vakaram, uz ierakstu ieradās vēl citi kolektīvi. Taču jau tagad skaidrs, ka arī šis video stāsts būs spilgta 21.gadsimta 2021.gada liecība.

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz, protams, par Tokijas olimpiskajām spēlēm, to atklāšanu, kā arī Latvijas cerībām šajā sporta forumā. Pārraides otrajā daļā paviesosimies Latvijas sieviešu basketbola izlases otrās vasaras nometnes pirmajā treniņā. Sarunāsimies ar komandas jauno galveno treneri Gundaru Vētru, kā arī basketbolistēm Aiju Jurjāni (agrāk Putniņu) un Kitiju Laksu. Izrādās, ka meitenēm jūnija sākumā bija pavisam reāla iespēja nokļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā, kuram viņas nekvalificējās. Tas būtu noticis, ja kāda no dalībkomandām nevarētu spēlēt Covid-19 dēļ.

Emocijos yra svarbi, bet mažai apmąstyta mūsų gyvenimo dalis. Kokių įžvalgų apie emocijas galima pasisemti iš filosofų? Kuo skiriasi filosofinis ir mokslinis požiūris į emocijas? Koks yra proto ir emocijų santykis?Šiuo metu visuomenėje stebime negatyvių emocijų suintensyvėjimą, jas ženkliai sustiprino pandemija ir karantinas. Galbūt politikoje ir viešajame gyvenime reikėtų mažiau emocijų? O gal neigiamas emocijas įmanoma paversti teigiamomis? Kuo reikšmingas moralinis šleikštulys ir kaip jis veikia kai kurių žmonių požiūrį į Kitą ir mažumas? Ar įmanoma, kad neigiamos emocijos turėtų teigiamų pasekmių moraliniame ir politiniame gyvenime?Apie tai – pokalbis su filosofu, leidyklos „Phi“ vadovu, Vytauto Didžiojo universiteto doktorantu Tomu Šinkūnu.Ved. Simas Čelutka

Ceļojums ar suni, asins bļoda odam un daudz citu jautru sarunu šajā Eitanāzijā Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Sportacentrs.com TV raidījums "Futbolbumbas" iziet gaismā pēc stāstiem bagātas Latvijas futbola Virslīgas kārtas - tiesneša kļūda Liepājā, dīvainais Daugavpils derbijs, "Spartaka" labākā spēle sezonā un "Valmieras" pārliecība. Piedāvāsim arī plašākas sarunas ar "Riga" FC snaiperi Stefanu Miloševiču un "Zorya" laterālu Andreju Cigaņiku.

Vientulība ir kļuvusi par aizvien pētītāku fenomenu dažādās zinātņu nozarēs un nu jau var teikt, ka daļā valstu vientulība ir nonākusi arī politiķu rūpju lokā. Nesen arī Kalifornijas Universitātē tapis jauns pētījums par to, kā smadzenes reaģē uz vientulības radītiem stimuliem. Tāpēc raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies tam, kā vientulība ietekmē mūsu mentālos procesus un uztveri. To skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Zanda Priede un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru un Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. Jurģis Šķilters norāda, ka vientulību vairāk aplūko sabiedrības veselības pētījumos kopumā, jo tā saistīta ar depresīva stāvokļa pieaugumu un arī Covid-19 sakarā vientuļo cilvēku īpatsvars ir būtiski palienājies sabiedrībā Zanda Priede skaidro, ka vientulībai ir liela nozīme dažādu hronisku smadzeņu saslimšanu gadījumos. Pacientu grupai, kurai jau pastāv atmiņas traucējumi vai hroniski neirodeģeneratīvi procesi, viennozīmīgi vientulība kā faktors pasliktina slimības gaitu. Kā censties palīdzēt sev, lai mazinātu vientulības radītās sekas? "Jācenšas dzīvesveidu strukturizēt  ar ikdienas ritmu un jaunu paradumu veidošanu, apgūšanu," vērtē Zanda Priede. Viņa kā ārsts novēl domāt par veselīgu uzturu, veselīgu dzīvesveidu, arī darba un atpūtas režīma balansu. Tasarī mazinās emocionālās nošķirtības sajūtu. Jurģis Šķilters iesaka trīs lietas: Mēģināt uzturēt sociālos kontaktus, par spīti pandēmijas situācijai, par spīti personības iezīmēm, jo ir cilvēki, kuriem sociāli kontakti un aktīva saziņa nav tik būtiska; jebkurā gadījumā mēģināt sociālos kontaktus uzturēt, jo kādā brīdīt tie ir kritiski psiholoģiskais, psihiskai un arī neirālai labsajūtai; Mēģināt ģenerēt pozitīvas emocijas, pat tajā psiholoģiskajā noskaņojumā, kas ir nomācošs, mēģināt bēdīgajā noskaņā sevi palutināt un kaut vai mākslīgi ģenerēt pozitīvās emocijas; Ņemot vērā, ka cilvēka dzīves laikā emociju intensitāte sarūk, izņemot laimes izjūtu, mēģināt saprast, ka to ļauj radīt, kas ir tie mehānismi, kas padara mūs laimīgus, un mēģināt tos darbināt, tas var mūsu dzīves kvalitāti uzlabot. Mūku vientuļnieku dzīve vēsturē un mūsdienās Lai pietuvoties debesu valstībai un labāk izprastu un pildītu Dieva gribu, cilvēki izvēlas nošķirties no pasaules  un atteikties no kaicīgajiem labumiem. Kāda  bija mūku vientuļnieku dzīve vēsturē un kāda tā ir tagad, stāsta  Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes  baznīcu un reliģijas vēstures katedras docents Andris Priede un LU teoloģijas fakultātes  zinātniskais  asistents Reinis Norkārkls. Askētiska dzīve nošķirti no cilvēkiem ir zināma pirms kristietības un arī citās reliģijās, piemēram, budismā, hinduismā, sūfismā ir sastopami cilvēki, kas izvēlējušies pārdomām pildītu, askētisku dzīves veidu, prom no ļaužu acīm, bet šoreiz lūkojam, kādi motīvi vada tos, kas kļuvuši par mūkiem vai mūķenēm vientuļniecēm. Atslēgas vārds ir aicinājums, saka Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes  zinātniskais asistents Reinis Norklārkls. Par pirmo kristiešu eremītu jeb mūku vientuļnieku tiek uzskatīts svētais Pāvils no Tēbām, kurš dzīvojis 3. gadsimtā . Par viņu rakstīts, ka viņš sācis dzīvot vienatnē Ēģiptes tuksnesī no sešpadsmit gadu vecuma un tur nodzīvojis līdz simt trīspadsmit gadu vecumam. Taču līdzās antīkiem, zinātniski nepierādāmiem aprakstiem par ticīgo dzīvi ir neskaitāmi vientuļnieki vai vientuļnieces no jaunākiem laikiem. Piemēram, 20. gados dzīvojušais trapistu mūks Tomass Mērtons, kuru uzskata par vienu no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta kristīgajiem domātājiem. Viņš sarakstījis daudzas grāmatas, rakstus un esejas. Vai Vendija Mērija Beketa, kas dzimusi pirms 91 gada un kura, neraugoties uz noslēgto dzīves veidu, kļuva plašāk pazīstama, kad pagājušā gadsimta 90. gados viņa prezentēja virkni BBC televīzijas dokumentālo filmu par mākslas vēsturi. Par mūku vientuļnieku dzīvi mūsdienās stāsta LU Teoloģijas fakultātes Baznīcu un reliģijas vēstures katedras docents Andris Priede.

Kaip maistas, kurį valgome, padės nustatyti depresiją?Ribodama interneto laisvę, Baltarusija ketina eiti Kinijos keliu.Lietuvoje vis labiau populiarėja paramediko profesija.Kas nutiktų prancūzams, jei iš jų būtų atimta bagetė?Ved. Lavija Šurnaitė

Sestdien, 13. martā, aizvadīta valsts augstākā apbalvojuma mūzikā ­– Lielās mūzikas balvas – pasniegšanas ceremonija. Balvas pasniedza septiņās kategorijās, savukārt par mūža ieguldījumu šogad godināja komponistu Imantu Kalniņu un diriģentu Aleksandru Viļumani. Ar pārdomām un jautājumiem, kas uzjundās pēc Lielās mūzikas balvas pasniegšanas, Kultūras Rondo studijā uzklausām žūrijas pārstāvi Armandu Znotiņu un diriģentu un pedagogu Andri Vecumnieku. Lielās mūzikas balvas 2020 laureāti: Balvu "Gada jaunais mākslinieks" saņēma diriģents Aivis Greters. Balva "Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos" piešķirta muzikāli performatīvajam piedzīvojumam “Kamēr… upē”. Balvu "Par izcilu interpretāciju" saņēma dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš. "Gada koncerta" tituls piešķirts Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncertam koncertzālē "Lielais dzintars". Auditorijas simpātiju balvu saņēma pianists un komponists Raimonds Pauls. Par "Gada jaundarbu" šogad atzīts Pētera Vaska Sestais stīgu kvartets. Balvu "Par izcilu darbu ansamblī" saņēma trompetists Jānis Porietis. Ar balvu “Par izcilu sniegumu gada garumā” godināja divus mūziķus – maestro Raimondu Paulu un pianisti Agnesi Egliņu. Par mūža ieguldījumu sumināja komponistu Imantu Kalniņu un diriģentu Aleksandru Viļumani.

198.epizode. Burtu Burvja īrnieki iepazīstas ar diviem jauniem, ļoti dažādu emociju pārņemtiem draugiem - Annas Ļenasas "Krāsu mošķi" un Sabīnes Košeļevas "Gurķi Elmāru, kas dikti kreņķējās". Abas šīs grāmatiņas palīdzēs bērniem labāk izprast savas emocijas un nebaidīties no tām.

Šio pokalbio ypatingai kviečiu paklausyti visas, laukiančias gimdymo. Kalbame su psichologe, keturių vaikų mama, nuostabios knygos „Motinystės kelias“ autore Sigita Valevičiene.Nuo tinklalaidės pradžios praėjo beveik pusantrų metų, apsisuko visai nemažas ratas ir dalinuosi jau 23-iuoju pokalbiu. O pirmasis iš jų buvo būtent su Sigita. Pamenu, kaip skaitydama jos knygą radau daug ramybės ir supratimo, kad visa tai, ką jaučiu, ką išgyvenu tapusi mama, yra normalu. Mano žiniomis, knyga jau visur išpirkta, bet Sigitos svetainėje www.sigita.eu galite rasti elektroninę knygos versiją.Pirmojo pokalbio metu kalbėjome apie tapsmą mama, apie naujus, niekada anksčiau nepatirtus jausmus, besikeičiančius poros santykius gimus vaikui, apie atlaidumą sau, pogimdyvinę depresiją ir kodėl ne vaistai, o santykis, draugės yra patys geriausi antidepresantai.Kviečiu paklausyti, jei neklausėte, o šįkart su Sigita nusprendėme pakalbėti apie gimdymą ir pasiruošimą jam: ko bijome jo laukdamos? Kodėl svarbu nebėgti nuo nerimo, neignoruoti baimių, o pamėginti jas tiksliai įsivardyti ir suprasti, ką iš tiesų jaučiu?Kas gali padėti nuraminti savo kūną ir emocijas gimdymo metu ir jaustis saugiai? Saugumas, anot Sigitos, yra vienas svarbiausių jausmų gimdymo metu, nes būtent nuo jo priklauso, kaip daug kas klostysis.Kas yra skausmas ir kodėl svarbu, kad smegenys jo neieškotų, nelauktų? Ką galime padaryti, kad gimdymas, būdamas intensyvia patirtimi, netaptų kalnu, kurio nebegalime perlipti?Sigita įvardins labai konkrečius, mažus žingsnelius, būdus, kaip galime padėti sau gimdymo metu, kad ta intensyvi patirtis mūsų neišgąsdintų ir nenublokštų. Ir kaip nepaskęsti savigraužoje ar liūdesyje, jei visgi gimdymas įvyko ne taip, kaip svajojome, tikėjomės, laukėme.Taip pat iškart dalinuosi, jog šis pokalbis turės antrą dalį, kuri bus prieinama tik Patreon rėmėjams. Ir jis bus su priedu – dviem Sigitos įrašytomis meditacijomis. Antroje dalyje kalbėsime hipnogimdymą, kaip jis atsirado Sigitos kelyje, apie gimdymo metu veikiančius hormonus ir kodėl jie svarbūs, kokią atlieka funkciją, apie vyro vaidmenį ir kaip konkrečiai jis gali padėti moteriai gimdymo metu.Jei šie pokalbiai atrodo prasmingi, kviečiu paremti tinklalaidę Patreon platformoje, kur pokalbius išgirsite pirmieji, o nuo šiol ten rasite ir papildomus epizodus. Ačiū!Gero klausymo!MarijaNuotrauka Mildos Adomaitienės

Basketbola kluba “VEF Rīga” prezidents Gatis Jahovičs, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, atceras, ko darīja Kristera Zorika izšķirošā metiena brīdī, kā arī paver priekškaru uz kluba virtuvi. Runājām par kluba piedāvājumu jaunajiem basketbolistiem un leģionāru izvēles kritērijiem, iespējamo sastāva papildinājumu un iekšējām rezervēm, atbalstītāju atsaucību un nestandarta sezonas budžeta akcentiem, izlozes faktoru un gaidāmo karsto martu.64 minūtes par Latvijas čempionvienības “VEF Rīga” veiksmīgo startu Čempionu līgā, kluba ikdienu un stratēģiju.00:00 - Zorika uzvaras metiens kā apdraudējums Jahoviča uzvalkam;03:30 - Emocijas pēc Strasbūrā piedzīvotā zaudējuma;07:50 - Attiecības ar Čempionu līgas vadību;13:10 - Minūšu sadalījums VEF komandā;19:05 - Jauniešu cīņa par iekļūšanu pirmajā komandā;26:00 - VEF sistēmas plāni, sadarbošanās ar aģentiem;31:20 - Sastāvs sezonas turpinājumam;37:30 - Finanšu plānošana savdabīgajai sezonai;46:20 - Nenoskaņošanās vietējai līgai, leģionāru priekšzīmīgums;55:10 - Smagais kalendārs martā.

Panardykime po emocijų pasaulį kartu su Aušra Rupeika, emocijų paleidimo trenere, lektore, saviugdos studijos „GAJA namai“ kūrėja, patyriminių stovyklų ir kelionių moterims organizatore. Kodėl vienos emocijos mums patogesnės nei kitos? Ar galime susidraugauti su tuo, kas nepatogu? Kodėl svarbu priimti savo vaikus su visomis jų emocijomis? Apie naudingas ir nenaudingas gyvenimo strategijas – šis sultingas pokalbis prisilies prie to, kur kartais skauda. O taip pat atskleis, kaip galime padėti savo vaikams ateityje išvengti tokių skaudulių. www.pagarbitevyste.lt

23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Gada izrādes titulu un “Grand Prix” saņēma Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Puika, kurš redzēja tumsā”, kuras režisors Valters Sīlis plūca laurus arī kā gada režisors. Skatuves naglas sadalītas, dīvainā  teātra sezona ir oficiāli noslēgusies. Emocijas un komentāri par Latvijas teātru gada balvas „Spēlmaņu nakts” ceremoniju, laureātiem un vērtējums par pagājušo sezonu kopumā. Kultūras Rondo diskutē teātra zinātniece 2019./2020. sezonas žūrijas pārstāve Līga Ulberte, kultūras žurnālists Atis Rozentāls un teātra zinātniece 2020./ 2021. sezonas žūrijas pārstāve Zane Radzobe. "Par ceremoniju ārkārtīgi pozitīvi iespaidi. Man liekas, ka brīnišķīgi viss izdevās šajos šausmīgi grūtajos apstākļos, kad līdz pēdējam nezināja, kā varēs, vai varēs, ko varēs. Vispār, man liekas, ka Liepājas komanda ir milzīgi malači. Liels prieks!" vērtē Līga Ulberte. Viņa neslēpj, ka gaidījusi "Spēlmaņu nakts" ceremoniju ar bažām. "Man vakardienas ceremonijā patika divas lietas, kas ir īpaši simboliskas šim laikam. Man ārkārtīgi patika Kristas Burānes kaķis, ko redzējām viņas tiešraidēs formātā spēlējamies gultā, kā tas noticis daudzos zoom mītiņos. Protams, arī JRT skatuve, kas simboliski rāda ne tikai Māras Ķimeles radošā mūža likumsakarības, bet arī to, ka šobrīd esam tādā pārbūves stadijā teātrī," atzīst Zane Radzobe. "Mani iespaidi arī ir ļoti pozitīvi. Gribu izcelt, ka teātri uz vietām organizējās un uzturēja tur šo atmosfēru. Viena baža bija, ka izšķīdīs  šī kopības sajūta, bet to apbrīnojamā kārtā izdevās katrā šajā mikro kolektīvā radīt tieši ar to, ka cilvēki bija kopā savā vidē un viens otru atbalstīja," gandarīts Atis Rozentāls. "Arī organizēti cēlās kājās, lai godinātu Mūža balvu ieguvējus. Bija patīkami redzēt, kā tas realizējas ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Arī kultūras ministrs "Facebook" to ir nosaucis par neiespējamo misiju, bet šī neiespējamā misija izdevās." Diemžēl arī šī teātra sezona neturpinās ierastā ar ritmā ar iespēju skatītājiem klātienē vērot izrādes. Atis Rozentāls norāda, ka jauni iestudējumi top, mēģinājumi notiek, domājot par laiku, kad skatītāji atkal atgriezīsies teātrī, taču pastāv bažas, ka pirmizrāde var pārcelties arī uz nākamā gada maiju. Līga Ulberte atzīst, ka šī ir  bezprecedenta situācija, kad teātrim ir atņemta pamatfunkcija - dzīvās komunikācijas funkcija ar skatītājiem.  "Man liekas, ka skatītāju un teātra attiecību krīze var ieilgt arī pēc pandēmijas. Ceru, ka kļūdos, bet man šķiet, ka laiks, kamēr skatītājs atgriezīsies teātrī var būt vajadzīgs ilgāks. Dažādu iemeslu dēļ," norāda Līga Ulberte. Zane Radzobe uzskata, ka šī sezona ir atšķirīga ar to, ka pārrāvums būs ilgāks, smagāks dažādos kontekstos. Viņa arī min, ka šajā kontekstā ir jārunā arī par finansēm.  "Esam spiesti atzīst, ka teātriem nāksies mainīties dažādu iemeslu pēc," atzīst Zane Radzobe. "Kad šī krīze beigsies, droši vien teātra sistēmā daudz kas būs paspējis jau izmainīties. Noteikti teātri būs daudz ekskluzīvāka lieta, grūtāk pieejama lieta finansiālu iemeslu dēļ." Tāpat viņa min, ka varētu būt arī kādi pozitīvi ieguvumi, piemēram, digitālo risinājumu apzinātu izmantošanu. Tāpat viņa min, ka ir arī apdraudētas labas lietas, kas ir bijušas teātrī. Piemēram, tas, kas notiek ar lielajiem teātrim, visus padara ļoti nervozus.

Labai ypatingas mokymas tik ateinančias 24 valandas https://alliancium.com/produktas/2-in-1-emociju-valdymo-metodika-laiko-planavimas/ už labai ypatinga kainą

Vai par dzeju var kļūt jebkurš teksts? Kas ir parindenis? Ko nozīmē vārds “kvīrs”? Atbildi uz šiem un citiem jautājumiem uzzini raidījumā ar “šarmanto bezkauņu”, dzejnieku Kārli Vērdiņu, kurš sarunas laikā dalās pārdomās arī par konceptuālo dzeju, atdzejošanu, akadēmisko vidi un iekļaujošo valodu ASV un Latvijā, kā arī daudz ko citu. Kārlis Vērdiņš ir dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs un literatūras zinātnieks. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Darbi angļu valodā: Kenneth Goldsmith “Day” Kārļa Vērdiņa dzejolis “Come to Me” (atdz. Ieva Lešinksa) Darbi latviešu valodā: Kārļa Vērdiņa dzejolis “Come to Me” Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājums "Gatavā dzeja" Konstantina Bībla poēma “Jaunais Ikars” (atdz. Olga Lisovska) Konstantina Bībla poēma “Jaunais Ikars” (atdz. Kārlis Vērdiņš) Maijas Silmales atdzejotā franču mūsdienu dzejas izlase “Es tevi turpinu” Ilmars Lābans “Putnu mistiskais mugurkauls" (atdz. Guntars Godiņš) Emīlijas Dikinsones bilingvālā dzejas izlase “Āboliņš un bite” (atdz. Kārlis Vērdiņš) Lūcija Zamaiča “Čigāns un 3 dāmas” Noderīgas saites: www.lit-across-frontiers.org/ – literāro organizāciju tīkls “Literature Across Frontiers” (“Literatūra pāri robežām”) https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://bit.ly/3sCCgXR – sarunas transkripts Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:57] Kārļa dzejoļu krājums un konceptuālā dzeja. [06:05] Kā Kārlis kolekcionē tekstus? [09:36] Emocijas dzejā. [10:20] Dzejas tendences pasaulē un Kārļa iecienītākie dzejnieki. [15:00] Teksta pārveide par dzeju vai grāmatu un dzejas dažādošana. [18:16] Ar ko dzejnieks mūsdienās var pārsteigt lasītāju? [24:42] Kurās valodās ir tulkota Kārļa dzeja? [26:36] Lasījumi platformā “Zoom”. [27:22] Atdzejošana: Konstantina Bībla poēma “Jaunais Ikars”. [33:00] Kas ir parindenis? [34:23] Dzejas fragments no darba “Jaunais Ikars”. [37:20] Emīlijas Dikinsones darbu atdzejošana. [40:44] Kā notiek atdzejošana, kad dzejnieks zina oriģinālvalodu? [42:35] Emīlijas Dikinsones darbu fragments. [44:20] Kā dzīve ASV ir ietekmējusi Kārļa valodas zināšanas? [48:23] Kārļa promocijas darbs. [50:50] Akadēmiskā vide un iekļaujošā valoda ASV un Latvijā. [59:22] Vārda “kvīrs” nozīme. [1:06:08] Kārļa nākotnes ieceres. [1:08:05] Vai reps ir dzeja? --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Tīra sirds tīrā vidē Raidījuma vadītājs: RKĢ skolēni Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu veidotais raidījums, kurā izskan tēmas, kas aktuālas pašiem jauniešiem. Raidījumā tiek runāts par jauniešu problēmām, attiecībām ar sabiedrību, skolu un skolniekiem un ētiku.

Taa pa istam par to kaa ir dziive ar 3+1 mammai. Emocijas, atrast laiku, iztureet vai izbaudit un kaa beerni maaca dziivot!Sarunas otraa dalja jau pavisam driiz sheit Spotify vai klausies pilno FB grupaa: Ommmsome meditacijai un pasizagusmeiAtrodi & aizsuti Baibai zinju cik vina forsha:IG: bvilsone_kovisareSazinies ar mani: ommmsome@gmail.com 

#77 Taa pa istam par to kaa ir dziive ar 3+1 mammai. Emocijas, atrast laiku, iztureet vai izbaudit un kaa beerni maaca dziivot!Sarunas otraa dalja jau pavisam driiz sheit Spotify vai klausies pilno FB grupaa: Ommmsome meditacijai un pasizagusmeiAtrodi & aizsuti Baibai zinju cik vina forsha:IG: bvilsone_kovisareSazinies ar mani: ommmsome@gmail.com 

Bez emocijām cilvēka dzīve būtu neiespējama... tomēr, vai tās ir jākontrolē vai jāpārvalda? Jāpiedzīvo vai jāpārdzīvo? Ko darīt, ja emocijas ir tik spēcīgas, ka tās kļūst grūti izturamas? Emociju jēgu, nozīmi un svarīgumu apspriežam raidījumā Kā labāk dzīvot sarunā ar ārsti-psihoterapeiti Diānu Lapsu. Emocijas ir katra cilvēka subjektīvas reakcijas uz dažādiem iekšējās un ārējās pasaules kairinājumiem, uz jebkuriem notikumiem. Var arī teikt, ka tās ir emocijas nervu impulsi, kas mobilizē organismu darbībai, virza domāšanu. Diāna Lapsa norāda, ka visa saskarsme starp cilvēkiem ir balstīta uz emocijām. Līdzsvars starp emocijām un prātu svārstās, bet pārsvarā cilvēki ļaujas emocijām vai jūtām. Emocijas ir subjektīvas un tas ir ļoti svarīgi. Kādreiz ir grūti saprast citus, kāpēc viņi tā rīkojas, kāpēc rīkojas acīmredzami neloģiski, jo viņš vadās pēc savas subjektīvās pasaules un subjektīvām emocijām. Ārste emocijas salīdzina ar mežonīgiem auļojošiem zirgiem, kuras prāts mēģina savaldīt. Ja emocijas tiek hroniski apspiestas, cilvēks somatizējas. Ja kādas spēcīgas emocijas netiek paustas emocionāli, tās izpaužas ķermeniski attiecīgi caur ķermeņa vājāko vietu. Jaunībā cilvēks var daudz paciest, bet zināmā vecumā, un visbiežāk tas ir pēc 30 gadiem, apspiestās emocijas parādās kā slimība vājākajā vietā.

Šodien ciklā "Pastāsti" uzmanības lokā jautājumi par miegu un miega traucējumiem. "Miega traucējumi var būt pirmais trauksmes zvans, ka cilvēks nejūtas labi. Pētījumi rāda, ka miega traucējumi ir viens no biežākajiem fiziskas depresijas simptomiem, ar kuru cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta," skaidro raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro ārste-psihoterapeite Inta Zīle. "Emocijas, kas rada miega traucējumus, ir jāsaprot. Ja cilvēks nesaprot, kāpēc slikti guļu, viņš nevar neko darīt, lai uzlabotu savu miegu," turpina ārste. Tie, kas slikto labsajūtu cenšas nomākt ar ēšanu, arī ēdīs vairāk, un līdz ar to gulēs sliktāk, līdz ar to veidojas apburtais loks.

Būs intriga, būs emocijas – viss, ko gaidām no basketbola “Basketstudijas 2+1” netradicionāls formāts un jauna tēma – otrdien, 21. aprīlī, startējošais Pafbet Latvijas e-Basketbola līgas pirmais čempionāts, kurā piedalīsies sešu LBL klubu veidotās komandas. E-basketbola šarms un nianses, Latvijas klubu komplektēšanas principi, Latvijas e-basketbolistu pozīcijas starptautiskajā apritē un daži iemesli, kāpēc būs vērts Pafbet LeBL spēlēm sekot YouTube un Best4sport TV – studijas vadītāji Reinis Lācis un Guntis Keisels iztaujā turnīra producentu esporta kluba “Goexanimo” pārstāvi Jāni Dzērvi un gaidāmā turnīra dalībnieku “Valmiera Glass VIA” pasākumu vadītāju un e-basketbola komandas dalībnieku Martu Brūšnieku.Tiekamies “Basketstudijā 2+1”!

Dainininkė Paula Valentaitė pristatė savo naują kūrinį „Wanted U“ ir laidoje „Vakarop su Vyteniu“ papasakojo apie jo atsiradimą, specialų vaizdo klipą su šokiu, savęs atspindį ir tolimesnius planus. Vyteniu“ klausyk šiokiadieniais nuo 16 val., o geriausius epizodus rasi mūsų podcaste „Vakarop su Vyteniu“.

Izrādās, vēlme atteikties izjust kādas emocijas vai nespēja tās piedzīvot un pārvaldīt var kaitēt mums pašiem. Par to, cik liela nozīme ir dusmām un kā šīs emocijas ietekmē attiecības – gan ar sevi, gan citiem – runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns, ģeštaltterapeite Agnese Spuriņa un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Agnese Orupe. "Dusmas ir emocijas, kas lielākajā daļā gadījumu saistītas ar morālām vērtībām. Reizēm ar konkurenci. Dusmas, kas ir ģimenē, starp kolēģiem, skolā, tas visvairāk saistītas ar morālām vērtības," skaidro Artūrs Utināns. "Tas, kurš pauž dusmas, uzskata, ka pauž kādas morālās vērtībās. Tas, kurš saņem, dusmojas, ka pret viņu izturas slikti. Viens otram var aizrādīt par tīrību un kārtību vai uzticību, otrs protestē, ja tu dusmojies, tu nodari man kaitējumu, tu neizrādi pret man gādību. Rodas dusmas un pretdusmas, konflikts iet vaļā." "Dusmas ir dabiskas un nepieciešamas emocijas, kas primāri signalizē par to, ka mēs tiekam apdraudēti, iedomāti vai reāli, ka mūsu robežas tiek pārkāptas," atzīst Agnese Spuriņa. "Bieži dusmas ir aizsegs citām daudz grūtāk izturamām emocijām un izjūtām, piemēram, bailēm, bezspēcības sajūtai, kaunam, vientulībai. Reizēm dusmas kalpo kā attaisnojums, lai kaut ko nedarītu. Vieglāk ir dusmoties uz vecākiem par nepiepildītām gaidām bērnībā, nekā pašam uzņemties atbildību par sekām," turpina Spuriņa. Uz klausītājas jautājumu, kā ātri tikt galā ar dusmām, Utināns atbild, ka nepieciešama emociju apzinātība un saprast, vai dusmas ir adekvātas situācijai vai ne. To nav vienkārši noteikt. "Viens no mītiem ir, ka dusmas ir sliktas. Turklāt ir atšķirības starp dzimumiem – viņš uzsita dūri galdā, tā ir spēka pazīme un laba lieta. Sievietēm sabiedrības ieskatā dusmu izpausmes bieži netiek akceptētas," atzīst Agnese Orupe. "Ja neesam kontaktā ar dusmām vai ja mums ir mācīts, ka dusmoties ir nepareizi, tad dusmas bieži pavēršas pašam pret sevi. Tu izjūti tās kādā situācijā, bet neko nedari, tad var pārvērsties par pasīvo agresiju, kas izpaužas sevis vainošanā, re kā, es rīkojos tā, ka otram ir slikti. Vai arī otram nepasakām un pēc kāda laika saņemam dzēlīgu piezīmi," turpina Orupe. Mēdz būt, ka dusmojoties, varam panākt ko gribam, jo spēcīgas otra dusmu izpausmes biedē. Dusmas var izlādēt ar ķermeņa palīdzību, piemēram, sportojot, jo dusmas rada sasprindzinājumu ķermenī. Sportošana ir svarīga, ja ir klāt apzinātība. Ja tās nav, var kalpot kā kompanjons dusmu noliegšanai.  

Emocijas, aizkadri, vērtējumi par Latvijas teātru gada balvas "Spēlmaņu nakts" ceremoniju, laureātiem un pagājušo teātra sezonu kopumā. Tiekamies ar ekspertiem Kultūras Rondo studijā, klausoties arī intervijas ar "Spēlmaņu nakts" laureātiem. Tiekamies ar teātra kritiķiem, gan tiem, kas bija žūrijā – Ievu Rodiņu un Ati Rozentālu, gan ar tiem, kas nebija – ar Edīti Tišheizeri un Līgu Ulberti. „Pirmā emocija, ka šogad uzvarētājs tik daudzās kategorijās – Nacionālā teātra izrāde „Pūt vējiņi!”, manuprāt, ir ārkārtīgi būtisks notikums Latvijas teātrī,” iespaidos par aizvadīto ceremoniju dalās Ieva Rodiņa. „Man prieks, ka izdevās izrādi novērtēt un ka tā izvirzījās līderos žūrijas balsojumā.” Rodiņa atzīst, ka izrāde ir notikums, kurā visu tās veidotāju ieguldījums ir savijies mākslas darbā, kas pārsniedz vienkārši izrādes līmeni. Teātra kritiķe Edīt Tišheizere ir gandarīta par Daugavpils teātra panākumiem un attīstību. „Jau vairākus gadus Daugavpils teātris ieguvis jaunu elpu. Tas ir jautājums, kas visu laiku virmo gaisā, par māksliniecisko vadītāju un viņa vīziju. Nav no svara amats, bet vīzija,” uzskata Tišhezere. „Domāju, ka Oļegam Šapošņikovam tāda vīzija ir. Viens no labajiem darbiem, ko viņš ir paveicis, ka liek abas trupas kopa un veido abpusēji divvalodīgu teātri. Otrs – dod iespēju strādāt tiem režisoriem, kas Rīgā varbūt būtu "otrajā ešelonā". Šeit izdodas lieliski darbi.” Gada balvas teātra mākslā Spēlmaņu nakts noslēguma ceremonija “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņem Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats. “Spēlmaņu nakts” 2018./2019. gada sezonas laureāti Grand Prix “Pūt, vējiņi!” – Latvijas Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs Gada lielās formas izrāde “Pūt, vējiņi!” – Latvijas Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs Gada mazās formas izrāde “Kliedzēji” – Daugavpils teātris, režisors Viesturs Roziņš Gada izrāde bērniem “Polianna” – Liepājas teātris, režisors Dž. Dž. Džilindžers Gada izrāde pusaudžiem "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris" – Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis Gada aktieris Mārtiņš Meiers – Hamlets izrādē “Hamlets” (Valmieras Drāmas teātris) Gada aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Solanža izrādē “Kalpones”, Abigaila Viljamsa izrādē “Salemas raganas”, Lulū izrādē “Lulū” (Dailes teātris) Gada režisors Elmārs Seņkovs – “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada aktrise otrā plāna lomā Lolita Cauka – Orta izrādē “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada aktieris otrā plāna lomā Vilis Daudziņš – Boss Finlijs izrādē “Jaunības putns ar saldo balsi”, lomas izrādē “Latviešu laupītāji”, lomas izrādē “Vēstures izpētes komisija” (Jaunais Rīgas teātris) Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs, izvirzīts kopā ar Laikmetīgo lugu autoru, scenāristu un dramaturgu apvienību) Artūrs Dīcis – “Randiņš ar 50 gramiem balzama” (“Viņi melo labāk”, Pannas teātris) Gada scenogrāfs vai leļļu mākslinieks Monika Pormale – scenogrāfija izrādei “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš – par darbu sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Jaunajā Rīgas teātrī Gada video mākslinieks Krišs Salmanis, Toms Zeļģis, Linda Ģībiete – “Ceļojums uz Ziemeļiem” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada muzikālās partitūras autors Jēkabs Nīmanis – “Ceļojums uz Ziemeļiem”(Latvijas Nacionālais teātris), “Kliedzēji” (Daugavpils teātris) Gada kustību mākslinieks Jānis Purviņš, Agate Bankava – “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada kostīmu vai grima mākslinieks Kristīne Pasternaka – kostīmi izrādēm “Mana skaistā lēdija” (M. Čehova Rīgas Krievu teātris), “Pajaci” (Latvijas Nacionālā opera un balets) Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks Jēkabs Reinis – Uldis izrādē “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris); Klāvs Mellis – režija izrādēm "Mārtins Īdens" (Valmieras Drāmas teātris), "Himna" (Kvadrifrons) Bērnu un jauniešu žūrijas balvas “Planēta Nr. 85” (Dailes teātris) Pavasaris – "Kvadrifrons", Valmieras vasaras teātra festivāls, režisore Alisja Goigelina Žūrijas speciālbalva Valmieras vasaras teātra festivālam

12. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” notika Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija. Tika pasniegtas balvas 24 kategorijās, ieskaitot atsevišķu kategoriju labākajai studentu filmai. Ceremonijas tēma šogad bija “Lielais Kristaps izmeklē”. Par gada labāko pilnmetrāžas filmu atzīta režisora Jura Kursieša filma "Oļegs", bet labākā spēlfilmas režisora balvu saņēma Jānis Ābele par filmu "Jelgava '94". Visbiežāk uz skatuves kāpa filmas “Jelgava '94” veidotāji. Kopumā filma saņēma septiņas balvas. Ar visu laureātu vārdiem var iepazīties balvas mājaslapā. Raidījumā Kultūras Rondo emocijas un ieraksti pēc Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonijas. Ekspertu viedokļi par Latvijas kino industrijas attīstību. Raidījuma viesi: kinozinātniece Zane Balčus, komponiste Lolita Ritmane, portāla “Kinoraksti” redaktore Elīna Reitere un kinokritiķis Aivars Madris. Raidījuma viesi atzinīgi vērtē aizvadīto ceremoniju, bet par Latvijas kino nākotni runā piesardzīgi, lai arī šobrīd mūsu kino piedzīvo uzplaukumu.

Pasaule ir atvērta jauniešu vēlmēm un iespējām. Tās izmanto ne tikai viņi, bet arī viņu vecāki. Studijas un darbs ārzemēs, valodas un kultūras barjeras - vai pēc tā visa ir iespējams atgriezties Latvijā? Kā mainās komunikācija, kad cilvēkus šķir robežas, un vai ilgas un vientulība vēl eksistē? Raidījumā: - Viens no vecākiem regulāri ir prom. Kā ar to sadzīvot? - Studijas ārzemēs ne vienmēr nozīmē, ka jaunietis neatgriezīsies Latvijā; - Žurnālistes Evas Johansones un ārzemju latvieša Ernesta Barona komentāri; - Plusi un mīnusi būšanai ārzemēs; - Kā veicināt, lai cilvēki vēlētos atgriezties - vai tas ir tikai attieksmes jautājums; - Komunikācija 21. gadsimtā - kā mazināt attālumu; - Pārdomas par to, ko darīt pēc vidusskolas absolvēšanas; - Vai vajadzētu riskēt, vai tomēr apdomāt, kā rīkoties?   Sakām lielu paldies Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmai "Jaunatnes lietas"! Klausies un iedvesmojies

Pasaule ir atvērta jauniešu vēlmēm un iespējām. Tās izmanto ne tikai viņi, bet arī viņu vecāki. Studijas un darbs ārzemēs, valodas un kultūras barjeras - vai pēc tā visa ir iespējams atgriezties Latvijā? Kā mainās komunikācija, kad cilvēkus šķir robežas, un vai ilgas un vientulība vēl eksistē? Raidījumā: - Viens no vecākiem regulāri ir prom. Kā ar to sadzīvot? - Studijas ārzemēs ne vienmēr nozīmē, ka jaunietis neatgriezīsies Latvijā; - Žurnālistes Evas Johansones un ārzemju latvieša Ernesta Barona komentāri; - Plusi un mīnusi būšanai ārzemēs; - Kā veicināt, lai cilvēki vēlētos atgriezties - vai tas ir tikai attieksmes jautājums; - Komunikācija 21. gadsimtā - kā mazināt attālumu; - Pārdomas par to, ko darīt pēc vidusskolas absolvēšanas; - Vai vajadzētu riskēt, vai tomēr apdomāt, kā rīkoties?   Sakām lielu paldies Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmai "Jaunatnes lietas"! Klausies un iedvesmojies

Baltijas drāmas forums šogad no 24. līdz 29.septembrim notika Viļņā. Iespaidi un emocijas pēc festivāla: studijā kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča, Latvijas Kultūras Akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga un žurnāliste Laima Slava. "Mēs vēlējāmies iepazīstināt ar jauno teātri. Protams, ar jaunajiem laiku pa laikam esam iepazīstinājuši, taču pārsvarā koncentrējamies uz labi zināmiem vārdiem. Ir vēlme parādīt labāko, kas jau savā ziņā zināms, nodibinājies teātrī," par Lietuvas izrāžu skates programmas izveidi stāsta kuratore Agne Polakaite. Programmas veidošanas process bijis salīdzinoši ilgs. "Festivālā vēlamies dot iespēju redzēt jaunos māksliniekus, dot iespēju viņiem parādīt sevi, viņu radošās spējas, viņu teātra valodu, paņēmienus, tēmas, kurās jaunie mākslinieki ieinteresēti un kuras viņiem rūp. Kas būtu interesanti ne tikai pašmāju skatītājiem, bet starptautiskajiem viesiem, kuri ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk ierodas pie mums," turpina Agne Polakaite. Viņa arī min, ka rādīt tikai nacionālo dramaturģiju nav bijis skates mērķis, lai arī vienmēr seko, kas notiek Lietuvas oriģināldramaturģijā. "Mums galvenais ir iepazīstināt ar Lietuvas teātra veidotājiem. Vienu gadu mums trūkst oriģināldramaturģijas darbu, bet ir lietuviešu režisori, mākslinieki, scenogrāfi, aktieri. Teātris ir liela mašinērija, tās darbības lauks ir ļoti plašs. Runājot par nacionālo dramaturģiju, tas ir plašāks jautājums. Citi festivāli un citas iniciatīvas atbalsta un rūpējas par lietuviešu dramaturgiem," skaidro Agne Polakaite.

Šiame epizode aiškinamės kaip suprasti jausmus ir emocijas. Kas jie tokie yra, kuo emocijos skiriasi (o gal nesiskiria) nuo jausmų ir koks jausmas ką reiškia. Dalinuosi savo asmenine praktika – kaip pats suprantu ir klientams... The post #10 Kaip suprasti jausmus ir emocijas appeared first on Tilviko Lizdas.

Šiame epizode aiškinamės kaip suprasti jausmus ir emocijas. Kas jie tokie yra, kuo emocijos skiriasi (o gal nesiskiria) nuo jausmų ir koks jausmas ką reiškia.… Skaityti toliau#10 Kaip suprasti jausmus ir emocijas The post #10 Kaip suprasti jausmus ir emocijas appeared first on Tilviko Lizdas.

Emocijas ir mūsu subjektīvā reakcija uz pasauli. Kāpēc reizēm tās liek reaģēt noraidoši, izteikti negatīvi vai kritiski un ko par to saka emociju psiholoģija, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: psiholoģijas maģistre Katrīna Žaltkovska un psiholoģijas maģistrs organizāciju psihologs Ronalds Cinks. „Emocijas ir mūsu izdzīvošanas mehānisms,” norāda Katrīna Žaltkovska. „Kā saprast, vai tas, kas ar mums notiek, ir vai nav apdraudoši.” Mums ir vajadzīgas visas emocijas, tās nav ne labas, ne sliktas, jo visas pilda kādu funkciju. „Rietumu sabiedrībā negatīvās emocijas nopietni nomelnotas, tā ir daļa no problēmas, ja mēs domājam, ka tās ir nevajadzīgas un sliktas,” uzskata Ronalds Cinks. Nav patīkamas tās emocijas, bet tās motivē darīt, Vieglāk ir cilvēkiem, kas pieņem negatīvās kā normālu dzīves sastāvdaļu. Ja jūtos slikti, bēdājos, to procesu izdzīvoju, tas pāries. Rietumu sabiedrībā negatīvo emociju nomelnošana novedusi pie tā, cilvēkiem ir vairāk problēmu, nekā emocijas pieņemtu un dzīvotu saskaņā ar tām," turpina Cinks.

Auto vadīšana šķiet tik ierasta nodarbe ikdienā, un tomēr, tā patērē daudz resursu. Uzmanība, reakcija, situācijas izvērtēšana un adekvāta rīcība - tas viss nepieciešams esot satiksmes dalībniekam, taču cik veiksmīgi to darām mūsdienās, kad papildus uzmanību pievēršam viedierīcēm? Cilvēka spējas vienlaikus darīt vairākus darbus ir unikālas un viena no spilgtākajām ikdienišķajām situācijām, kur var novērot šo t.s. multitāskinga prasmi, ir auto vadīšana 21. gadsimtā. Tas ne tikai tāpēc, ka satiksme mūsdienās ir gana intensīva, bet patīk mums tas vai nē – arī viedtālruņa lietošana saziņai vai navigācijai, parūpējas par to, ka uzmanība tiek sadalīta.  Tā kā cilvēka maņas, uztvere un kognitīvie resursi nav bezgalīgi, nereti šādas aktivitātes pie stūres ir cēlonis auto avārijām. Pētnieki uzskata, ka pat 20-30% procenti avāriju izraisa viedierīču lietošana pie stūres. Latvijas Universitātes pētnieki interesantos eksperimentos pētījuši, kā auto vadīšana, emocijas un viedierīces kopīgi veido mūsu braukšanas pieredzi. Ar rezultātiem raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina satiksmes psiholoģe, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Inese Muzikante un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers. Tika veikti divi pētījumi: pirmajā novēroja novēroja auto vadītājus Rīgā, kur fiksēja, vai autovadītājs tur rokās telefonu, dara kaut ko ar to, pēc 400 – 500 metriem konkrētā mašīna iebrauc un studenti gāja klāt un prasīja, vai šodien esat kaut reizi lietojis telefonu pie stūres. 18% no izlases sameloja, teica, ka nav lietojuši. “Mums interesēja saprast, kas notiek, ja pa īstam zinām, ko cilvēks darījis. Mums pamatotas un tagad arī pierādītas aizdomas, ka daudzi cilvēki samelos, atbildot uz jautājumu par viedtālruņa lietošanu pie auto stūres,” skaidro Ivars Austers. “Sociāli sensitīvi jautājumi parāda, ka cilvēki visādos veidos melo.” “Neinteresēja tikai melošana, bet, ar ko tas ir saistīts. Parādījās, ka tie, kas melo, ka viņiem vajadzība pēc attaisnojuma sociālā nozīmē ir lielāka. Visiem šķiet, ka citi lieto telefonu biežāk nekā paši. Tie, kuri meloja, uzskatīja, ka viedtālruņa lietošana pie stūres ir mazāk riskanta,”turpina Austers. “Kopumā cilvēki apzinās, ka tas ir riskanti,” atzīst Inese Muzikante. “Jau pati auto vadīšana ir multitaskings, jākontrolē kājas, rokas, jāspēj redzēt, kas notiek apkārt, kur nu vēl klāt viedierīču lietošana. Mums jau tā smadzenes ir pārslogotas.” “Esam dabūjuši datu kopumu, kurš pierāda, ka ir sliktāk, nekā domājām. Ja atrastu vietu, kur varētu vairākas nedēļas vākt datus ar vairākiem tūkstošiem novērojumu, melotāju būtu vairāk. Esmu pesimistisks šajā ziņā,” bilst Austers. “Ja tev ir jāsaprot, kas rakstīts īsziņā un vienlaikus jāseko, kas notiek priekšā uz ceļa, ja tur pēkšņi kaut kas notiek, ir grūti panākt, ka spēj sekmīgi tikt galā ar diviem, trijiem, pat četriem uzdevumiem. Abstrakti to cilvēki saprot, bet kad rodas šī situācija, klāt nāk emocijas, kurām ir milzīga nozīme.” Otrs bija bija simulatora pētījums. Lūdza braukt cilvēkiem ar auto simulatoru un sūtīja viņiem īszinas, pozitīvas un negatīvas, mērīja laiku, kā viņi brauca pirms un pēc to saņemšanas, skatījās ātruma izmaiņas un novirzīšanos no joslas. Lūdza, paņemt telefonu un piezvanīt. “Rezultāt rāda, ka ir individuālas atšķirības, kā cilvēki reaģē. Cilvēki saņemot īsziņu, vienalga, pozitīvu vai negatīvu, un zvanot, novirzās no joslas, samazina vai palielina ātrumu. Tas ir bīstami jebkurā gadījumā,” atzīst Muzikante. “Ātruma palielināšana vai samazināšana saņemot īsziņu, ir saistīta ar cilvēka vērtībām, dzīves mērķiem. Vērtības spēj prognozēt, cik riskanti cilvēki pārkāps noteikumus,” skaidro Austers. “Kam varas vērtība svarīga, saņemot pozitīvu īsziņu, sāka braukt ātrāk, saņemot pozitīvu īsziņu. Otri, kam svarīga drošība un rūpes par citiem,šie cilvēki, kuriem jau tā pastāv saistība starp to, kas viņiem dzīvē svarīgs un kā viņi brauc, tendēti braukt mazāk riskanti, kad dabū negatīvu īsziņu, sāk braukt lēnāk.” Psihologa padomi glābējiem stresa un baiļu pārvarēšanai Tādās profesijās ka ugunsdzēsēji, kareivji, “ātrajā palīdzībā” strādājošie – saspringtas un stresa pilnas situācijas ir ikdiena. Tad psihologa padoms ir noderīgs, kad jātiek galā ar sekām kādam smagam notikumam vai kad gatavojas kam nopietnam. Par stresa un baiļu pārvarēšanu un emociju kontrolēšanu īpašu profesiju pārstāvjiem, stāsta psihologs Reinis Upenieks, kurš minēto profesiju pārstāvjiem palīdz saglabāt mieru paaugstināta stresa situācijās. „Ir jāredz atšķirība starp emocijām un to, kas cilvēkam ir jādara. Emocijas nevajag ignorēt, bet svarīgi ir, cik ātri es varu sakoncentrēties uz savu darāmo, uz savu pienākumu,” saka Reinis Upenieks, kurš ir specializējies darba un organizāciju psiholoģijas jomā. Kā iemācīt vai konsultēt par psiholoģisko noturību tādu profesiju pārstāvjiem, kā glābēji, militāristi un ātrās palīdzības mediķi. Ko un kā psihologs māca un stāsta šo profesiju pārstāvjiem par stresa un baiļu pārvarēšanu un emociju kontrolēšanu saspringtās situācijās.

Emocijas ir veids, kā paziņot sev un citiem, par to, ko jūtam. Tas ir saziņas instruments, bez kura nekādi nevaram iztikt, bet kurš ir izzināms un pilnveidojams. Kā attīstīt emocionālo inteliģenci, ko tā dod un kur noder, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Tarvida un augstskolas RISEBA Biznesa un ekonomikas fakultātes dekāne, psihologjas doktore, profesore Lūcija Rutka. Emocionāli inteliģents cilvēks nevis ir emocionāls, bet saprot emocijas. Emocionālo inteliģenci var iemācīties, attīstīt un pilnveidot. Nevar piekrist, ka noslēgtāki cilvēki ir mazāk emocionāli inteliģenti. Emocionālā inteliģence ir visu laiku arī jāattīsta. Cilvēks, kam piemīt augsta emocionālā inteliģence, spēj ap sevi radīt komfortablu vidi. Cilvēks, kas spēj, mainoties videi, pielāgoties un integrēties, un sadarboties.

Karolis Tiškevičius, Jonas Miklovas, Tomas Keršis diskutuoja apie „Žalgirį“, „Rytą“ ir jų talentus. 5:03: apie „Žalgirio“ naujoką; 13:11: apie Lauryno Biručio žaidimą šį sezoną; 19:12: apie Biručio (ne)galimybes patekti į NBA; 27:21: apie Šarūno Jasikevičiaus neigiamas emocijas ir žaidėjų tikėjimą jo sistema; 38:56: apie pasikeitusius žaidėjų statusus ir Šaro adaptaciją prie jų; 42:36: apie varžovų išstudijuotą „Žalgirio“ sistemą; 46:39: apie „Ryto“ startą „Top 16“ etape; 51:07: apie Deividą Sirvydį ir jo NBA talentą.

Raidījumā Piespēle saruna par riteņbraukšanu - par mūsu labākajiem riteņbraucējiem un viņu sezonas emocijām.

Kamēr vasaras viducī dziesmusvētki teju visu uzmanību vērsa uz sevi, diaspora aktīvi piedalījusies arī citu kultūras pasākumu organizēšanā - tapusi izstāde "Es arī esmu latvietis", norisinājusies "Stāstu segas" kulminācija un savu ceļu turpina pa pasauli ceļojošais Latvijas karogs.  Emocijas, kultūras projektu tapšana, nozīme - ar šo sarunu sākam raidījuma 21. gadsimta latvietis rudens sezonu. Stāsta izstādes "Es arī esmu latvietis" kuratore, Latvijas Universitātes Migrācijas un diasporas pētījuma centra direktore Baiba Bela un Amerikas latviete, brīvprātīgā Aija Abens.

Dziesmu svētku noslēguma dienā saruna par vajadzību un spēju uzturēt šos svētkus diasporā. Kā tas nākas, ka uz Latvijas dziesmu svētku laiku kolektīvi ir lieli, pārējā laikā dalībnieki jāmeklē teju vai ar uguni?  Vai tradīcija ir spējīga izdzīvot un vai mums vispār tā jāuztur? Vai arī pēc simts gadiem latviešu dziesmas un dejas skanēs daudzos pasaules kontinentos, saruna ar diriģentes Lilija Zobens ģimeni. "Emocijas, ko izjūt dziesmu svētkos, ir tas, kas cilvēkus velk atpakaļ, nevis ekonomika un izglītības jautājumi, bet – es te piederu, un citur pasaulē neesmu atradis savu vietu. Tas neattiecas uz visiem," uzskata Lilija Zobens un stāsta, ka jau pēc 2013. gada svētkiem dažiem viņas vadītā kora dziedātājiem emocionālais pacēlums bijis tik liels, ka viņi izvēlējušies atgriezties Latvijā. "Svarīgi, ja dziedam tautasdziesmu, es uzreiz jūtu, ka esmu daļa no milzīgas garas ķēdes, tad nāk manas meitas, kas to turpina. Tā ir tautasdziesmas maģija, ka tu to dziedi kopā ar saviem senčiem un saviem pēctečiem."  

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par bēgļu jautājumu Eiropas Savienībā. Sīrijas un Ziemeļāfrikas asiņaino konfliktu dēļ cilvēki pamet savas mājas un dodas meklēt patvērumu uz Eiropas Savienību. Eiropieši šausminās par bojāgājušiem, tomēr nevēlas likties zinis par izdzīvojušajiem. Tālab apspriedīsim šķietamo iecietības zudumu un pieaugošo noniecinošo stereotipu piesaukšanu Eiropas valstu medijos, interneta komentāros un politiskajā dialogā. Viesi studijā: Latvijas Universitātes profesore, ētikas, filozofijas vēstures, komunikācijas pētniece Skaidrīte Lasmane un teologs, mācītājs, “Zvannieku” mājas bērnu un ģimeņu aprūpes centra dibinātājs Juris Cālītis. Emocijas pāri racionālajam: bēgļi un Eiropas Savienība Ir izskanējis milzums dažādu viedokļu dažādos līmeņos un diskusiju platformās kopš  Eiropas Komisija (EK) ierosināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm obligātu kvotu sistēmu nelegālo migrantu uzņemšanai, kuri ierodas Eiropā pāri Vidusjūrai. EK prezidents Žans Klods Junkers ierosināja „obligātu migrantu kvotu sistēmu”, saskaņā ar kuru ES 28 dalībvalstīm būs jāsadala atbildība par nelegālajiem migrantiem ārkārtas situācijās. Jautājums aktualizējās pēc tam, kad aprīlī simtiem cilvēku aizgāja bojā kuģa katastrofā Vidusjūrā, nelegālajiem migrantiem ar nedrošiem kuģiem dodoties no Āfrikas uz Eiropu. Pēdējos mēnešos visa ES ir bijusi iesaistīta dilemmā - uzņemt vai neuzņemt bēgļus. Nu ir skaidrs, ka bēgļi ir jāuzņem, un atkal jaunas raizes – kā to darīt? Bet vēl iepriekš Junkers, lai aktivizētu procesus, vērsās pie ES līderu sirdsapziņām, sakot "aptuveni 25 tūkstoši cilvēku pēdējo 15 gadu laikā Vidusjūrā ir zaudējuši dzīvību.  Eiropadomei jātiek galā ar bēgļu krīzi.  Nepietiek tikai ar to, ka naktī raudam pie TV ekrāniem, kad cilvēki noslīkst jūrā, un nākamajā rītā Padome rīko piemiņas klusuma minūtes. Komisijas uzdevums ir izveidot plānu”. Patvēruma meklētāji, bēgļi, migranti, ekonomiskie emigranti, baltie cilvēki, melnie cilvēki, viņi, tie, citi. Visdažādākajos veidos tiek dēvēti ļaudis, kuri pārvietojas starp dažādām valstīm, robežām, uzskatiem, tradīcijām, ambīcijām, aizspriedumiem, stereotipiem. Pastāv uzskats, ka jēdzieni migrants un bēglis ir jānošķir un jāskata atsevišķi, vienlaikus tiek norādīts arī, ka jēdzienus nošķirt nevajag, jo bēgt no bada nāves ir līdzvērtīgi, piemēram, bēgšanai no nāves draudiem kara apstākļos. Šis ir tikai viens no retajiem un iespējams mazāk strīdīgajiem diskusiju tematiem. Rubrika "Viedokļi". Pastiprinātu kurdu un Islāma valsts uzbrukumu pierobežā dēļ, Turcija sasauc ārkārtas NATO sanāksmi. Turcija ir izvērsusi koordinētus gaisa uzlidojumus gan pret separātiskās Kurdistānas Strādnieku partijas pozīcijām Irākā, gan arī pret Islāma valsts kaujiniekiem Sīrijā. Lai gan Turcijas premjers to ir nosaucis par sinhronizētu cīņu pret terorismu – uzlidojumi kurdiem līdz šim bijuši daudzkārt smagāki, nekā cīņa pret Islāma valsti. Turcijas kurdu atbalstošās opozīcijas līderis līdz ar to ir paudis aizdomas, ka patiesais abu uzlidojumu iemesls ir kurdu pašnoteikšanās atbīdīšana otrajā plānā. Kā intervijā raidsabiedrībai "Reuters" skaidro Selaitīns Demirtas - viņaprāt karš pret islāma valsti līdz ar to ir tikai aizsegs. Demirtas skaidro, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir sācis karu, lai diskreditētu kurdu kustību pirms iespējamām atkārtotām vēlēšanām. Pēc pagājušajā mēnesī notikušajām vēlēšanām Erdogana pārstāvētā valdošā Taisnīguma un attīstības partija šobrīd meklē koalīcijas partnerus, taču ja tas neizdosies – Erdogans varētu sasaukt ārkārtas vēlēšanas. Kā skaidro Selaitīns Demirtas – līdz ar to vadošā partija tagad atriebjas par vairākuma zaudēšanu. Rietumu sabiedrotie, ieskaitot NATO un ASV, ir pauduši atbalstu Turcijas sāktajām kampaņām, taču citi ir brīdinājuši nesagraut gadiem tik grūti kopto mieru ar kurdiem. Iebildumus pret kampaņu ir paudis arī pārstāvis Turcijas demokrātiskās partijas pārstāvis Eiropā Doru Ejups: „Turcijas amatpersonas skaidro ka tās ir izvērsušas karu pret islāmistiem un kurdistānas strādnieku partiju, bet realitātē tas ko redzam ir kara sekas, uzlidojumi un viss tas ir īsts karš pret kurdu tautu. No vienas puses ir daudzskaitlīgie aresti, īpaši kurdu aktīvistu vidū un no otras – reģionu tagad bombardē” Ankaru neapmierina arī kurdu panākumi Sīrijā. Pateicoties Amerikāņu gaisa uzlidojumiem – kurdi uz šo brīdi kontrolē aptuveni pusi no Sīrijas 900 kilometru garās robežas ar Turciju. Erdogans un viņa partija bažījas, ka šie panākumi iedvesmos Turcijas pašmāju kurdu minoritāti un Kurdistānas Strādnieku partiju ko gan Turcija, gan Eiropa ir atzinušas par teroristu organizāciju.