Podcasts about eksperiment

Gada pēdējās dienās, kas aizvien tumšas, parunāsim par elektrību. Bez tās šodien nav iedomājama dzīve, jo īpaši ziemā un svētku laikā, kad bez mākslīgā apgaismojuma un svētku gaismiņām grūti būtu pārciest gada tumšākos mēnešus. Elektrība mūsdienās ir kļuvusi par absolūtu ikdienas nepieciešamību un tāpēc raidījumā lūkojam, kurā brīdī tā ienāca pasaulē un Latvijā un kā mainīja sabiedrību. No Bendžamina Frenklina pūķa atgadījuma negaisa laikā līdz pirmajām Volta baterijām un Edisona spuldzītēm. Cilvēce ir pieradinājusi šo neprognozējamo dabas spēku, ielikusi to slēdžos un vados, iemācījusies saražot un naski patērēt - elektrības atklājumi ir viens no lielākajiem stāstiem civilizācijas vēsturē. Bez tās nebūtu iespējams teju nekas no tā, ko baudām šodien. Kā elektrība aizsāka savu ceļu līdz mūsu mājām? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs un Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. -- Laiks starp Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanu ir brīdis gadā, kad daudz tiek runāts un domāts par to, kas no visa, kas nonāk mūsu rīcībā un apkārtējā vidē, ir bīstams vai traucējošs. Jaungada tradīcija ir ne tikai svētku uguņošana un dažādi gaismu šovi. Arī laimīšu liešana ir kas tāds, kas vismaz vidējai un vecākajai paaudzei labi palicis atmiņā. Taču pēdējos gados izskan ziņas, ka veikalos nopērkamās alvas “laimītes” patiesībā ir bīstami svina sakausējumi. Vai tiesa un kāpēc svina kausēšana un pārnēšana nav droša cilvēkam? Par to stāsta RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Savukārt Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs atgādina, ka r aizliegts piedāvāt tirgū preces, kur svina koncentrācija ir 0,05% no masas vai vairāk; vismaz pagājušajā gadā pircēji bija atraduši tādu laimīšu liešanas komplektus, kur svina sastāvs bija gandrīz visi 100%.  -- Arī cilvēka organismā mājo elektrība Elektrības atklāšana ir radījusi revolūciju cilvēku sadzīvē - tā atvieglojusi ikdienas soli, pavērusi ceļu tālākiem zinātnes sasniegumiem un arī izklaides industrijai. Bet līdztekus centieniem saprast elektrības rašanos, ir notikuši cilvēka ķermeņa pētījumi, un vienā brīdī tapis skaidrs - elektrība rodama arī mūsu organismā. Tieši kā un kur tā veidojas, stāsta Tukuma valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters. Apjausma, ka arī cilvēka organismā mājo elektrība, atklājusies pamazām.

Raidījumā pievēršamies antīkās pasaules mantojumam. Tik tāla un mītiska, mūs šķir tūkstoši gadu - tā var domāt par sengrieķu kultūras mantojumu. Vai šodienas lasītājam sengrieķu lugas un eposi vēl ir saistoši? Kas ir kopīgie pieturas punkti šodienas un tā laika cilvēka dzīvē un sabiedrībā un vai šodien, lasot tik senus tekstus varam ar aizrautību tos saistīt ar sev aktuālām lietām. Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē filoloģijas doktore, antīkās literatūras pētniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docente Ilona Gorņeva un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Helēnistikas centra idejas iniciatore Ilze Rūmniece. -- Novembrī un decembrī norit pasākumu cikls “Antīkā literatūra mums. Ὁ βίος βραχύς, ἡ δὲ τέχνη μακρή / Ars longa, vita brevis / Dzīve īsa, bet māksla ilglaicīga”, ko īstenos LU Humanitāro zinātņu fakultātes Eiropas valodu nodaļas klasiskie filologi. Jau aizvadīts simpozijs “Māksla un mākslinieciskais sengrieķu tekstos” Mākslas muzejā Rīgas birža. Zinātnes ziņas ASV Ziemeļkarolīnas Universitātes Čapelhilā pētnieku jaunākais veikums liecina - jūras bruņurupuču mazuļi izmanto savu spēju sajust Zemes magnētisko lauku, lai uzreiz pēc izšķilšanās noteiktu savu atrašanās vietu garajos migrācijas maršrutos okeānā. Pētnieku atklājumi publicēti žurnālā “Eksperimentālā bioloģija”, un tas ir vēl viens interesants pavērsiens sarunai par dzīvnieku maņām un spēju orientēties telpā.  Zinātniekiem ir skaidrs, ka pastāv divi veidi uztvert magnētiskos laukus. Viena iespēja paredz gaismas jutīgas molekulas, kas reaģē uz magnētiskajiem apstākļiem un varētu ļaut dzīvniekam redzēt magnētiskos modeļus. Otra iespēja ietver mazus magnetīta kristālus ķermenī, kas mainās, reaģējot uz magnētiskajiem spēkiem, un ļautu dzīvniekam sajust lauku.  Pētnieku agrāks darbs jau uzrādījis, ka jūras bruņurupuču mazuļi var iemācīties sasaistīt noteiktu magnētisko lauku ar barības klātbūtni. Šādos gadījumos bruņurupuči reaģē ar t.s. deju - paceļ daļu ķermeņa virs ūdens, atver muti un kustina priekšējās pleznas. Tādējādi, barojot mazuļus, kamēr tie ievietoti noteiktā magnētiskajā laukā, pētnieki apmācījuši bruņurupučus reaģēt ar kustību ikreiz, kad tie vēlāk atkal sastaptu to pašu magnētisko signālu.  Pētnieku komanda sapratusi, ka šī trenētā uzvedība varētu palīdzēt noteikt, kuru magnētisko maņu bruņurupuči izmanto. Viņi pakļāva mazuļus spēcīgam magnētiskajam impulsam, kas īslaicīgi traucēja bruņurupuču spējai sajust magnētiskos spēkus. Ja bruņurupuči pēc tam pārstātu dejot, tas norādītu, ka tie parasti izmanto uz pieskārienu balstītu magnētisko maņu. Un patiesi - pēc impulsa iedarbības mazuļi “dejoja” retāk. Par šo pētījumu un dzīvnieku spēju uztvert Zemes magnētisko lauku stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Oskars Keišs. 

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kas ir vīrietis? Vai sievietes ir vainīgas pie mūsdienu vīriešu situācijas? Kāpēc ir aktualizējusies tēma par vīrišķību un ģimenes loma vīrieša tapšanā.

Sestdien, 6. septembrī, “eS14” kopienas centra pagalmā, Sīmaņa iela 14, festivālā "Baltā nakts" ar programmu "Pie horizonta" uzstāsies jauna mūziķu apvienība Trio Loufoque. Tajā apvienojušies klarnetiste Laima Ratniece-Miltiņa, čellists Kristaps Grīnbergs un pianiste Anna Ivanova. Koncertā piedalīsies arī flautiste Elza Ratniece-Miltiņa. Koncerta laikā būs baudāma ne tikai mūzika, bet arī Mairitas Coņevas krāsu pasaule - uz skatuves taps gleznas. Inta Pīrāga sarunā lūdz paskaidrojošu komentāru par trio franču nosaukumu un izrunu, tad runāts tiek par vilkmi uz kamermuzicēšanu un eksperimentiem. Laima atklāj, ka tiem pamatā ir Alises Bērziņas-Rozenbahas jaundarbs "Waterfall" un iepazīšanās ar komponistu Ernestu Valtu Circeni, kā arī brauciens uz Lionu. Programmā būs arī P. Plakida, G. Konesona un R. Mučinska darbi.  

Sarkanajā grāmatā ierakstītajai Dortmana lobēlijai ir nepieciešami ļoti tīri augšanas apstākļi. Par savu dzīves tā vietu izvēlējusies piejūras mežu apjozto Ummja ezeru, visdzidrāko Latvijas ūdens krātuvi. Eksperimentālā mūzikas teātra izrāde “Ummis un lobēlija” ir poētisks veltījums nevienlīdzīgajai pretstāvei starp dabas autonomiju un civilizācijas spiedienu. Par izrādi "Ummis un Lobēlija" teātra festivālā "Homo Novus" saruna ar izrādes veidotāju, komponistu Ernestu Valtu Circeni. "Izrādes kontekstā metaforiskā līmenī mīlasstāsts noteikti ir, jo lobēlijai ir nepieciešams Ummis, un tur veidojas sava veida līdzatkarība. Bet izrādes tēmu līmenī vai izrādes sižetiskajā līknē mēs to tik ļoti neakcentējam," atklāj komponists. "Mēs vairāk skatāmies uz Ummi plašāk – uz Ummja pasauli, ko līdzapdzīvo arī lobēlija. Pievēršamies dažādām Ummja perspektīvām – gan par ezeriem kā nozīmīgu parādību latviešu mitoloģijā, pieskaramies latviešu teikām, gan aplūkojam Ummja augu pasauli. Ir ļoti daudz dažādu augu nosaukumi, kas ir ap Ummi un Ummī iekšā. Mēs apspēlējam tos, līdz ar to mums ir samērā svarīgs bioloģiskais aspekts. Tāpat arī cilvēciskais, jo mēs šo trauslās lobēlijas un Ummja saikni attiecinām arī uz cilvēku, uz cilvēku un dabu, uz cilvēka darbības ietekmi attiecībā pret dabu. Piemēram, tādēļ, ka lobēlija šeit aug, vasarā nedrīkst peldēties Ummī, ir aizliegums pat bradāt. Tas mums vienmēr ir licies ļoti interesanti, kā tāda maza, trausla ziediņa dēļ var būt tik liels aizliegums. Un tajā ir kaut kas ļoti skaists un daudz pasakošs par cilvēka ietekmi uz dabu un cilvēku–dabas attiecībām."    

(02:00): Højreekstrem gruppe tager ansvaret for drab på ukrainsk efterretningsofficer. Medvirkende: Stefan Weichert, journalist i Ukraine. (14:00): Eksperiment konkluderede at AI gjorde, at elever lærte mindre: I følge dansk forsker så kan man også bevise det modsatte. Medvirkende: Mikkel Willum Johansen, lektor på Institut for Naturfagenes Didaktik ved Københavns Universitet. (30:00): Juraprofessor: Der er dannet ny præcedens for forbud mod islamisk organisation. Medvirkende: Sten Schaumburg-Müller, juraprofessor ved Syddansk Universitet. Værter: Kasper Harboe & Peter MarstalSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Karostas ūdenstornī Liepājā nedēļas nogalē norisināsies laikmetīgās kamermūzikas koncertu cikls “Ūdenstornī san”. Cikla mākslinieciskais vadītājs, komponists Ernests Vilsons izveidojis koncertu programmu, kas izcels gan jauno latviešu komponistu oriģināldarbus, gan šīs unikālās vēsturiskās celtnes akustiskās nianses. „Patiesībā to ir grūti salīdzināt. Iespējams, līdzīga sajūta varētu būt baznīcā. Šī būtu tāda ne-baznīcas vieta ar līdzīgu akustiku. Bet vizuāli, arhitektoniski tā ir pavisam citāda struktūra,” stāsta Vilsons, īpaši izceļot arī ūdenstorņa vēsturi. „Karostas ūdenstornis būvēts 20. gadsimta pašā sākumā – laikposmā no 1903. līdz 1905. gadam – militārās pilsētas Karostas vajadzībām un lielāko daļu pagājušā gadsimta kalpojis kā ūdenstornis. (..) Tas beidza funkcionēt kā ūdenstornis tikai 1989. gadā. Kopš tā laika tas ir tādā nenoteiktā stāvoklī, to uztur "Liepājas ūdens". Viņi ir atbildīgi un rūpējas, lai tur viss būtu kārtībā, lai šī vide reizēm būtu pieejama arī apmeklētājiem, un ir brīži, kad tas ir apmeklēts. Pats esmu bijis ūdenstornī arī agrāk – gan kā viesis, gan pirms astoņiem gadiem piedaloties mākslinieku Karostas ūdenstorņa projektā. Toreiz man bija iespēja veidot un sarakstīt šim ūdenstornim skaņdarbu četrām balsīm. Tā bija unikāla iespēja – rakstīt darbu tajā pašā telpā, kurā tas vēlāk koncertā tika atskaņots. Akustika ir ļoti spēcīga ūdenstorņa daļa. Protams, baltās sienas un milzu apjoms ir pirmais, ko mēs, ūdenstornī ieejot, uzreiz pamanām. Bet arī tas, kā tas skan! Kāda ir atbalss, cik plaši skaņa izskan un cik ilgi tā kavējas!” Ernests Vilsons stāsta, ka koncertos piedalīsies ar Liepāju saistīti mūziķi: perkusionisti Marta Kauliņa-Pelnēna, Reinis Tomiņš, Matīss Skarēvičs, Berči stīgu kvartets. Sarunā vairāk arī par Karostas koncertu programmām un pirmatskaņojumiem, gan mūzikas autoriem, kuri arī cieši saistīti ar Liepāju, par telpu, kurā skanēs mūzika, klausītāju interesi un meistarklasēm.

Tartus Eesti Rahva Muuseumis toimub 14.

Kinofestivālā "Process" būs iespēja iepazīties ar amerikāņu eksperimentālā kino celmlauža Keneta Angera darbu retrospekciju. Kultūras rondo par Kenetu Angeru un viņa ietekmi mūsdienās izvaicājam Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas radošo direktoru Jāni Putniņu. Runājam arī par Filmu skolas aktualitātēm un vai eksperimentālais kino interesē šodienas studentus. Kinofestivāls "Process" no 21. līdz 25. maijam jau sesto reizi Rīgā piedāvās iepazīt eksperimentālā un paplašinātā kino klasiku un jaunumus no visas pasaules. Šogad festivāla vadmotīvs ir "rēgu sanāksme", atsaucoties uz vienu no agrīnajām kustīgā attēla formām – maģiskās laternas performancēm jeb fantasmagorijām. Tāpat gaidāma Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa kūrēta amerikāņu eksperimentālā kino celmlauža Keneta Angera darbu retrospekcija. Šo autoru kā vienu no iedvesmas avotiem saviem darbiem ir citējuši tādi režisori kā Deivids Linčs un Mārtins Skorsēze. Ekscentriskais amerikāņu kinorežisors, aktieris, grāmatu autors un par okultistu dēvētais Kenets Angers ir spilgta parādība eksperimentālajā kino: savā 96 gadus garajā mūžā viņš atstāja paliekošus nospiedumus kino vizuālajā valodā. Angers atļāvās sapludināt pagrīdes kino un popkultūru, aizrāvās ar slaveno britu mistiķi un rakstnieku Alisteru Krauliju un labprāt radīja mītus par sevi. Tāpēc šķiet pašsaprotami, ka Keneta Angera vārds ir viens no šā gada eksperimentālā kino festivāla „Process” akcentiem. Viņam veltīta trīs filmu retrospektīva 25. maijā būs skatāma kultūrvietā „Vagonu Hall” Rīgā.

No 21. līdz 25. maijam jau sesto reizi Rīgā risināsies eksperimentālā un paplašinātā kino festivāls "Process", piedāvājot gan kino klasiku, gan jaunumus no visas pasaules. Šogad festivāla vadmotīvs ir "rēgu sanāksme", atsaucoties uz vienu no agrīnajām kustīgā attēla formām – maģiskās laternas performancēm jeb fantasmagorijām. Studijā „Pa ceļam ar Klasiku” uz sarunu aicinājām festivāla „Process” vadītāju un kuratori Ievu Balodi un programmas vadītāju, kuratori Lāsmu Bērtuli. Ieva Zeidmane: Eksperimentāls un paplašināts – ko tas īsti nozīmē? Ieva Balode: Eksperimentālais kino ir žanrs, kas pasaulē ir jau ilgāku laiku, Latvijā mazliet mazāk, bet nu jau sesto gadu rit šis festivāls, tāpēc pieļauju, ka mūsu auditorija jau saprot, ka "eksperimentāls" nozīmē "citādāks" kino. Savukārt paplašināts kino ir tāds, kas iet pāri kino robežām. Bieži vien tās ir kino performances, bet arī instalācijas, kurās tiek izmantoti analogie kino projektori. Mākslinieks, kas darbu veidojis, pats ir klātesošs un mijiedarbojas ar projekciju. Bieži izmantotie projektori ir modificēti mākslinieka vajadzībām, tā ka principā – tas ir kino telpā un laikā, ar performatīvu ievirzi. Ieva Zeidmane: Eksperimentāls un citāds – tomēr tas ir samērā plaši. Vai šajā gadījumā tas nozīmē analogo kino?  Ieva Balode: Jā, mūsu gadījumā tas nozīmē analogo kino. Mēs pievēršamies analogajām praksēm, festivālā tās ir arī analogās skaņas prakses, bet pārsvarā – fotoķīmiskā filma. Mēs kā biedrība kopš 2016. gada nodarbojamies ar šāda tipa kino medija rādīšanu, izplatīšanu un arī radīšanu. Paši kā biedrības dalībnieki un arī izglītības iestāde, kas piedāvā šī medija apgūšanu starptautiskā līmenī. Lāsma Bērtule: Droši vien jāpiebilst – ja kāda filma ir filmēta uz kinolentes, tas, protams, nenozīmē, ka mēs to uzreiz rādām festivālā, bet tas eksperimentālais aspekts ienāk caur to, ka priekšplānā izvirzās medijs vai paša kino pētniecība, ne tik daudz stāsts. * Kopumā šogad festivāls piedāvā iepazīties ar eksperimentālā kino procesiem mūsu reģionā Baltijas filmu programmā, kā arī sniedz iespēju baudīt starptautiski atzītu kuratoru veidotas filmu izlases.  Plašāku ieskatu eksperimentālā kino aizkulisēs būs iespējams gūt publiskā diskusijā ar starptautisku sastāvu, savukārt iejusties festivāla atmosfērā ļaus festivāla ballītes. Un viena no šīm ballītēm pārtaps performancē, "Baltic Analog Lab" biedriem mijiedarbojoties ar grupu "Grab", kuras iniciators ir grupas "Tesa" dalībnieks Kārlis Tone. Kopā ar Kārli Toni projektā piedalās Artis Avotiņš-Lācis (bungas), Jānis Emīls Katinskis (ģitāra, sintezatori) un Sarma Gabrēna (bass, basa sintezators, vokāls). Eksperimentālā kino tagadne ir tieši saistīta ar pagātnes pionieriem. Šī iemesla dēļ festivālā būs skatāma hrestomātiskā britu autora Entonija Makola (Anthony McCall) instalācija "Line Descibing a Cone". Tāpat gaidāma Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa kūrēta amerikāņu eksperimentālā kino celmlauža Keneta Angera darbu retrospekcija. Šo autoru kā vienu no iedvesmas avotiem saviem darbiem ir citējuši tādi režisori kā Deivids Linčs un Mārtins Skorsēze. Ar tām festivāla apmeklētājiem būs iespēja iepazīties pavisam tuvu – festivāla programmā gaidāma ASV fimdares Melisas Ferrari vadīta bezmaksas meistarklase, kurā interesentiem būs iespēja pašiem pieskarties kino mākslas pirmsākumam. Māksliniece arī demonstrēs savu kopdarbu ar Latvijas–Gruzijas autoriem Darju Kazimiru un Zuru Makharadzi "Beneath the Spectral Tree" festivāla sadaļā "Process Expanded", kas pievēršas paplašinātā kino darbiem. Festivāla pārstāvji atzīmē, ka arī šogad sadarbībā ar sešu Eiropas mākslinieku vadītu kino laboratoriju kopprojektu "SPECTRAL" īpaši tiek izceltas paplašinātā kino performances, kuras būs skatāmas divās programmās un atklāšanas pasākumā 21. maijā. Gaidāmi darbi un mākslinieki no Korejas līdz Francijai.

Jeg er i fuld gang med et sjovt YouTube eksperment, som du måske kan bruge som inspiration til at gøre det samme. Hvis du vil tjekke min kanal ud, så finder du den her: LiseLight på YouTubeHvis vi 2 skal have en snak, så klik her: Klik her for at booke din samtale med migHvis du vil kigge nærmere på Din Marketing Mentor, så klik her - er du mere interesseret i Din Marketing Portal med alle marketing ressourcerne, så forklarer jeg det hele her. Hvis du vil have endnu flere tips til din online markedsføring, så finder du mine blogindlæg lige herConnect med mig på LinkedIn herBecome a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/online-markedsforing-med-lise-halskov--4678983/support.

Šįkart muzikos žvalgas Domantas Razauskas pristato naujausius Lietuvoje išėjusius kūrinius, tarp kurių ir naujas „Arklio Galios“ albumas ir naujas Monikos Pundziūtės skambesys, ir menkai žinomas dainius Gedas Lukšas, ir elektroninės muzikos veteranas Gintas K, ir kompiuteriu žaidžiantis poetas Gintaras Grajauskas.Ved. Domantas Razauskas

Letos mineva sto let od prelomnega trenutka, ko je nemški fizik Werner Heisenberg izpeljal zakone moderne kvantne fizike. Kar se je začelo kot abstraktna teorija za razlago skrivnostnih pojavov, je v desetletjih preraslo v temelje sodobnih tehnologij. Tokrat smo potovali v svet fotonov in elektronov in ta svet je precej drugačen od tega, ki smo ga vajeni in kot ga spontano razumemo. Če se nam zdi, da je v našem svetu vse obstaja na določenem mestu ob določenem času, je ta svet, kvantni svet, kot mu pravimo, zavit v meglo verjetnosti. Slišati je zapleteno … in najbrž je res kaj na tem. Frekvenca X je bila ob Kvantnem dnevu na Inštitutu Jožef Stefan, da vso to zapletenost vsaj malo razblini. Gostje: dr. Lev Vidmar, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, dr. Lara Ulčakar, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, dr. Anton Ramšak, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, dr. Andrej Zorko, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko, dr. Rok Žitko, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, Martin Kerin, študent Fakultete za matematiko in fiziko v Ljubljani, Robert James Sunderland, arhiv na Inštitutu Nielsa Bohra, dr. Anton Zeilinger, Univerza na Dunaju, Janez Dovč, fizik, skladatelj, multiinstrumentalist, dr. Peter Jeglič, Institut "Jožef Stefan", dr. Matej Huš, Kemijski inštitut, Iris Ulčakar, Institut "Jožef Stefan" dr. Martin Rigler, Aerosol Poglavja: 00:01:14 Kaj je kvantna znanost? 00:06:14 Kaj je kvantna prepletenost? 00:09:42 Kako študentje razmišljajo o kvantni fiziki? 00:15:21 Zgodovina kvantne mehanike 00:33:00 Slovarček izrazov iz kvantne fizike 00:47:30 Kaj pomeni biti fizik? 00:57:26 Uporaba kvantne fizike v glasbi 00:59:46 Eksperiment, kvantno kriptiranje in teleportacija 01:16:20 Kje se uporabljajo kvantne tehnologije? 01:25:01 Kakšna je vloga slovenskih fizikov v svetu kvantne fizike

Stāsta teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare Aizmetņus “melnā kabineta” (black cabinet) idejai varam meklēt gan teātra paņēmienos tādās tālās austrumzemēs kā Japānā un Ķīnā, gan arī ēnu teātrī. Ir uzskats, ka tieši ēnu teātris ir senākais teātra veids un ka pirms tūkstošiem gadu pirmatnējie cilvēki, sēdēdami apkārt ugunskuram, savus medību stāstus ilustrēja ar ēnu spēlēm. “Melnais kabinets” ir teātra tehnika, ar kuras palīdzību skatītāja acu priekšā tiek radīts brīnums – lelles šķietami kustas pašas. Kāpēc? Jo lelle ar gaismas palīdzību melniem aizkariem aptumšotā vai melnu audumu iztapsētā telpā ir izcelta, bet pats leļļinieks ir skatītājam neredzams, jo ir ietērpts no matu galiņiem līdz papēžiem melnā, bieži vien samta apģērbā. “Melnā kabineta” principus darbībā ir iespējams vērot režisora Edgara Kaufelda vizuāli precīzajā izrādē “Lasis Stasis” (2024) Latvijas Leļļu teātrī. Izrāde, kuras pamatā ir rakstnieces Dainas Tabūnas grāmata bērniem “Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” (“Liels un mazs”, 2022) mazus un arī lielus skatītājus ieved dziļi zemūdens pasaulē. Pašķiroties apritīgi darinātam ūdenszāļu priekškaram, no dzelmes tumsas skatītāji ierauga iznirstam lašu ģimeni, iepazīst jūraszirdziņu pāri, vēro garneles un krabja attiecības, kamēr Latvijas Leļļu teātra aktieri, vadot lelles, melnā samta ietērpā, akrobātiskā izveicībā mainot mizanscēnas, paši paliek neredzami.  Šis princips balstās acu apmānā – uz melna fona melni objekti nav tik viegli pamanāmi. Šo paņēmienu savulaik 19. gadsimtā izmantoja arī iluzionisti, lai pēkšņi skatītājiem ļautu ieraudzīt lidojošus priekšmetus vai pat imitēt garu izsaukšanu telpā. Tas tolaik ļāva attīstīties arī iluzionistu šoviem. Līdz ar elektrības izgudrošanu paplašinājās tehniskās iespējas “melnā kabineta” maģijas atklāšanā uz skatuves. Lielu lomu tajā iemantoja gaismas. Tālab “melnā kabineta” principu dažkārt dēvē ne tikai par “melno teātri” (black theatre), bet arī par “melno gaismas teātri” (black light theatre). Eksperimentējot ar šo tehniku, jaunu dramatiski estētisku elpu “melnajam teātrim” 20. gadsimta piecdesmitajos gados iedvesa franču teātra praktiķis Žoržs Lafajs (George Lafaye), ko dēvē par “leļļu mākslas Einšteinu”. Viņa režijā “melnajā kabinetā” tapa pat erotiski iestudējumi. Piemēram, slavenākajā viņa izrādē “Džons un Mārša” (1952) balts cilindrs izspēlē kaislīgas attiecības ar rozā strausa spalvu boa. Savukārt izrādē “Ziņa” (1953), lokot avīzi, tiek atdarināts kaislē pastrādāts noziegums, ko skatītāji vēro sēžot tumsā. Kaislības vērojamas arī Latvijas Leļļu teātra izrādē “Leģendārā” (rež. Edgars Kaufelds, 2024), kas veltīta latviešu režisorei Tīnai Hercbergai. Jubilejas izrādē, kur izmantota arī “melnā kabineta” tehnika, skatītāji vienā no ainām vēro pāra attiecību spriedzi starp divām metāliskām spirāļlellēm, kuras fatāli izdejo tango ritmus. Izrāde “Leģendārā” ne tikai rekonstruē savulaik milzu popularitāti iemantojušu izrādi pieaugušajiem “Interlellis-67” (1967), bet skatītājam paver arī leļļu mākslas aizkulises, atklājot sarežģīto kustību ģeometriju, vadot dažāda tipa lelles. Populārs un profesionāls melnā gaismas teātra piegājiens jau kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem un arī vēl aizvien ir Čehijā, jo tieši uz Prāgu leļļu teātra praktiķi dodas apgūt šos paņēmienus praksē. Melnajā gaismas teātrī mūsdienās mēdz izmantot ne tikai garos stieņos iestiprinātas lelles, ko vada neredzamie leļļinieki vai īpašas konstrukcijas, bet arī objektus, kuri ir izteiksmīgi redzami tikai ultravioleto staru gaismā luminiscējošo īpašu vai krāsu dēļ.

Pogovor s člani oblikovalskega kolektiva Grupa Ee, ki so med letošnjimi prejemnike nagrade Prešernovega sklada. V komisiji so o kolektivu zapisali, da mu je "v zadnjih letih delovanja z vztrajnim ukvarjanjem z naročniki na področju kulture uspelo ustvariti poseben in zelo izrazit oblikovalski opus, ki ga odlikujejo izjemna inventivnost, sporočilna jasnost in koherentnost". Celostne grafične podobe, ki jih ustvarjajo, so kompleksne, subtilne in udarne hkrati. Ni jih strah ,starih' referenc, pozabljenih tehnik ali nenavadnih formatov. […] Eksperiment, neobremenjeost, drugačnost, odprtost, sposobnost zajemanja iz sodelovanja, iznajdljivost … Vse to so lastnosti delovanja skupine. Ne nazadnje pa gre seveda tudi za jasnost in prepoznavnost oblikovalskega jezika, tehnično dovršenost in konsistentnost; vse skupaj je, gledano kot celota, zanesljivo redkost v današnji družbi." Pogovor z Damjanom Ilićem, Mino Fino in Ivianom Kanom Mujezinovićem je posnela Tesa Drev Juh.

Ne reizi vien arī mūsu raidījumā ir izskanējusi tēze, ka mākslīgais intelekts darbu cilvēkam neatņems, bet darbinieks zaudēs darbu, ja viņš to nelietos. Vai tiešām mākslīgā intelekta integritāte sociālajos un ekonomiskajos procesos ir tik augsta, ka dzīve bez tā ir neiespējama? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš, "Crayon Latvia" pārstāvis Agris Ivbulis un inovāciju vadības uzņēmuma "Helve" inovāciju vadītājs Igors Uhaņs. Dažādi čatboti jeb sarunu roboto, kas ir sabiedrības uzmanības lokā nonākuši, ir tikai neliela mākslīgā intelekta pielietojuma daļa. "Cilvēkiem, kas nemēģina iedziļināties, kas viņā iekšā ir, par čatbotiem sajūta ir, ka tas ir kaut kas ļoti gudrs, intelektuāls, interesants sarunu partneris. Tie, kas zina, kā neironu tīkls darbojas, mēs patiesībā saprotam, ka tas, ko mēs no mākslīgā intelekta varam sagaidīt, ir precīzas klišejas, "uzskata Mārcis Auziņš. "Līdz ar to domāt, ka viņš kādu nopietnu intelektuālu darbu mums atņems, man šķiet, nevajadzētu. Tas, kur vēl ir, manuprāt, lieli riski, kas ir jāapzinās, ka jebkurā mūsu cilvēciskā sarunā, klāt ir empātija, noteiktas ētikas sapratne. Bieži vien ieaudzināta, bieži vien, es gribētu teikt, pat pat iedzimta. Nevienam no šiem mākslīgā intelekta risinājumiem čatbotu formā nav empātijas. Varētu likties, ka tad, kad es sarunājos ar čatbotu, man ļoti nevajag vajag, lai viņš justu man līdzi, līdzpārdzīvotu. Patiesībā tas, ka viņam ir kaut kādas ētiskās barjeras ļoti konkrētās situācijās, pie kurām varbūt tālāk sarunā varam nonākt, var izrādīties ar milzīgiem riskiem." Mārcis Auziņš norāda, ka mākslīgais intelekts nespēj novērtēt ētiskas sekas kaut kam, kas notiek.  "Baidena administrācijas pēdējās nedēļās viņa nacionālās drošības padomnieks bija Ķīnā. Oficiāli paziņotā sarunu tematikā viena tēma bija mākslīgā intelekta izmantošana militāru stratēģisku lēmumu pieņemšanā, lai panāktu, ka pēdējā poga tiek nospiesta tomēr vai netiek nospiest, ka cilvēks to izdara, nevis mākslīgais intelekts. Šīs ir tādas varbūt mega globālas sekas, apzinoties, kādas sekas var būt mākslīgā intelekta ieteikumiem, un saprotot, ka šo te ētisko rāmju tur nav, mēs saprotam, ka tie ir milzīgi riski," atzīst Mārcis Auziņš. "Ja mums vajag standarta risinājumus, varbūt nedaudz saasinot saku, klišejiskus risinājumus, - perfekti. Ja mums vajag radošu, patiešām radošu, tad mākslīgais intelekts vienkārši nav radīts, to veidot. Neironu tīkls principā ir uzbūvēts tā, ka viņam nav šāda mehānisma." Agris Ivbulis saka, ka šobrīd nav mākslīgā intelekta risinājumu un viņš arī nevarētu tādu izveidot, kam piemīt empātija, Igors Uhaņs pieļauj iespēju, ka ar laiku varētu būt mākslīgā intelekta risinājumi ar empātijas pazīmēm. "Kad mana ome pastāstīs, kā viņai GPT pateica priekšā, kā tomātus stādīt un cik kālija bērt virsū, tad man liekas, tad tas būs iegājies sabiedrībā, kad nav bail no tā vairāk no tā," uzskata Igors Uhaņs. "Šie rīki, šie risinājumi, ja mēs runājam par ChatGPT veida, ar ko lielākais vairums saprot mākslīgo intelektu, viņi ir tik inteliģenti, patiesībā, cik inteliģents ir šis te lietotājs. Jo precīzāk tu spēsi formulēt jautājumu, jo j precīzāk tu spēsi kaut kādas robežas salikt, ka tu redzi atbildi, ko tu sagaidi, jo tu pats spēj pēc tam pārbaudīt, vai tās vispār nav nekādas muļķības. Uzģenerējam - pārbaudām. Tas ir kā likums," norāda Agris Ivbulis. Mārcis Auziņš pārliecināts, ka māksligais intelekts nav radošs. "Kad viņam varētu parādīties savi nolūki dzīve un savi mērķi dzīvē, tad gan tie zinātniskās fantastikas scenārija, ka mākslīgais intelekts grib uzkundzēties, jo saka, ka viņš taču ir gudrāks par mums visiem, tad tas varētu iestāties. Šobrīd mums nav šādu draudu, es gribētu apgalvot," norāda Mārcis Auziņš. "Mēs, protams, nezinām, kā dzīve attīstīsies tālāk un tai skaitā, kā mākslīgais intelekts attīstīsies tālāk. Vai viņa pētniecība nepalīdzēs mums saprast, kā darbojas cilvēka apziņa patiesībā? Kurā brīdī šis pašapziņa rodas un sevis apzināšanās rodas? Bet pagaidām mēs esam ļoti, ļoti, ļoti, ļoti tālu no tā."

Par ņergu var saukt cilvēku, kas iznieko un peļ ēdienu, ir kaprīzs un slimīgs, arī pagļēvs, bet var būt arī kauslīgs vai gļēvulis. Mūsdienās par ņergu var saukt arī cilvēku, kam viss vienmēr būs slikti. Kā par tādu nekļūt, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa. Marija Ābeltiņa atzīst, ka ir cilvēki, kam viss ir slikti, bet tas nenozīmē, ja internetā ieraugām 10 negatīvos komentārus, tad visi ir šādi cilvēki. Mums ļoti patīk vispārināt. "Nav tā, ka visi cilvēki jūtas tik nomākti vai tik ļoti vīlušies dzīvē, lai par visu sūdzētos," uzskata Marija Ābeltiņa. "Attieksme, ka viss ir slikti, var radīt dažādas lietas, tas var būt kaut kas par klīnisko depresiju, ka cilvēki dzīvo un skatās uz sevi un pasauli caur melnām brillēm. Tā ir diagnozes īpatnība, ka tiešām tā redzam pasauli. Būs cilvēki, kam nebūs klīniskās depresijas, bet viņiem kā izdzīvošanas stratēģija ir izveidojusies žēlošanās. Un šī žēlošanās arī izklausīsies pēc nepatīkamas lietas, tie, kas klausās vai lasa, teiks - kāds ņerga. Domāju, ka ir dažādi virzieni, kur skatīties." Viņa norāda, ka tas var būt arī situatīvi - šodien ierakstu negatīvo komentāru, bet kopumā es neesmu cilvēks, kas uzskata, ka viss ir slikti. "Ņergas var būt ļoti dažādi, tie procesi, kad mēs sūdzamies par dzīvi vai redzam tikai vai citiem stāstām tikai negatīvās lietas, tur varbūt dažādi iemesli un motivācijas," vērtē Marija Ābeltiņa. Mārcis Auziņš vārdu ņerga vairāk asociē ar nozīmi čīkstulis un iesaka lietot to par cilvēkiem, kas par visu nepārtraukti gaužas un čīkst. "Katrs mēs tādus cilvēkus esam sastapuši," uzskata Mārcis Auziņš. "Man vienmēr rodas par šiem cilvēkiem sajūta, ka viņiem šķiet, ka dzīve iet kaut kur garām. Viss notiek kaut kur citur, mani tur neaicina, es tur nepiedalos, tādēļ noteikti tur kāds kaut ko perina pret mani sliktākajā gadījumā.  Droši vien vienas receptes nav, kā ar šo tikt galā, katram no mums šādas situācijas kaut kādā mērā ir pazīstamas." Analizējot nedaudz līdzībās, Mārcis Auziņš atsaucas uz kādu savu kolēģi, kurš atzinis, ka cilvēkiem laicīgi ir jāizveido sev hobiji, lai nebūtu "kā no laivas izmest", kad dosies pensijā, būs ārā no aktīvās aprites. "Domāju, ka šeit arī ir tā situācija, ka kaut kas notiek blakus. Vai tam ir "pretinde" vai kā rīkoties pret, man liekas, ka ir," uzskata Mārcis Auziņš. "Atrodi kādas interesantas nodarbes sev dzīvē blakus savām profesionālām nodarbēm, apzinies, ka patiesībā no tevis daudz kas ir atkarīgs. Domāju, ka mēs brīžiem nenovērtējam ļoti nelielā valstī, "kompaktā, bet gudrā valstī", ar ļoti nelielu spēka pielikumu, ar to es domāju iniciatīvu, var izdarīt daudzas lietas. Mēs brīžam to neapzināmies."

Hvordan tilgår man en vegetarisk julefrokost og hvorfor elsker vi efteråret? Mens Kina rejser dæmninger verden over, så er ved Klamath ved at fjerne en igen! Galapagos er et mega nice sted og der er store skildpadder. Så skal vi besøge Sundabans tigere. Forskere leget med delfinsnot. Der er hurtige nyheder som altid, ugens fejl, en dyrequiz og spørgsmål fra jer, lytterne! —Skriv jer gerne på 10.dk og støt programmet med en lille donation, så ville vi være yderst taknemmelige: https://10er.com/dendyrisketime—IG: instagram.com/dendyrisketimeMBK: instagram.com/kallebkimAH:instagram.com/alexanderholmdk—Produceret hos PodAmok STUDIOGrafik af Rikke Blicher // instagram.com/rblicher/Musik af Rasmus Voss // instagram.com/fantastic_mr_voss/--Tidskoder:00:00 - Dagens programoversigt02:19 - Efteråret er på vej og vegetarisk julefrokost11:09 - Klamath klip om sprængning af 19:36 - Galapagos30:54 - Sundabans tigere38:09 - Eksperiment med delfinsnot40:13 - hurtige nyheder44:37 - Ugens fejl46:00 - Ugens dyrequiz51:28 - Lytterspørgsmål Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Hvem gikk egentlig seirende ut av managerduellen i Istanbul? Har Ten Hag grunn til å være fornøyd med to poeng borte mot Porto og Fenerbahce? Eller forteller Europa League-tabellen sannheten? Mens Mourinho skrudde opp temperaturen på sidelinja, var det blandet drops på banen sett med røde United-øyne. Var dette Ugartes beste match? Hvilket ord beskriver det Zirkzee leverte? Og havner dobbeltredninga til Onana i en fotballbok for barn? Vi diskuterer også Mr. Wilcox-kommentaren til Amrabat, og tar ut laget mot West Ham.I studio: Martin Jøndahl, Fredrik N. Filtvedt og Eivind Holth Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Pridružite se našim zatvorenim Satsanzima koji se ne snimaju i ne objavljuju javno. Info o njihovom održavanju šaljemo Viberom - samo kliknite na https://cli.re/viber-manifestiranje Podržite nas donacijom:  ✅ Kreditnim karticama: https://cli.re/donacija-karticama  ✅ Ostalo (IBAN, Paypal): https://www.manifestiranje.com/donacija

Da El Salvador ble det første landet i verden som tok i bruk bitcoin som offisiell valuta, vakte det stor global oppmerksomhet. Hvordan har det gått med det store krypto-eksperimentet? Morten Søberg, direktør for samfunnskontakt i SpareBank 1 har vært på studietur, og besøkt sentralbanksjefen i El Salvador. Episoden kan inneholde målrettet reklame, basert på din IP-adresse, enhet og posisjon. Se smartpod.no/personvern for informasjon og dine valg om deling av data.

Kdo ali kaj nas prepriča, da ravnamo v nasprotju s svojimi lastnimi moralnimi normami in vestjo? Med najbolj znanimi psihološkimi študijami vseh časov je prav gotovo tudi tako imenovani Milgramov eksperiment. Leta 1963 ga je izvedel profesor psihologije na ameriški Univerzi Yale Stanley Milgram. Opravil je poskus, v katerem se je osredotočil na konflikt med posameznikovo poslušnostjo avtoriteti in osebno vestjo. Kaj prevaga – prvo ali drugo? Kakšne okoliščine povzročijo, da ljudje ravnamo v nasprotju z lastnimi moralnimi normami, kar posledično lahko vodi do najbolj krutih dejanj. Ko so namreč ljudje po drugi svetovni vojni izvedeli za koncentracijska taborišča in druga nacistična grozodejstva, za holokavst, so bili osupli. Kako je možno, da so pri zločinih in okrutnih dejanjih sodelovali tudi številni na pogled običajni ljudje? Profesorju na Stanleyu Milgramu ta moralni konflikt, po njegovih besedah, ni dal miru: "Vprašal sem se, kako je mogoče, da so navadni ljudje, ki so bili sicer v svojem vsakdanjem življenju prijazni in spodobni, lahko ravnali tako brezčutno, nečloveško, brez kakršnihkoli zavor." Do kakšnih spoznanj je Milgram s svojim eksperimentom prišel, v oddaji Glasovi svetov pojasnjuje psiholog prof. dr. Bojan Musil z Oddelek za psihologijo Filozofske fakultete v Mariboru. Foto: Milgramova "električna škatla" za proženje elektrošokov/ Isabelle/ Flickr, cc

Milgramov eksperiment Profesor psihologije na ameriški Univerzi Yale Stanley Milgram je leta 1963 izvedel enega najbolj znanih socialno-psiholoških eksperimentov vseh časov. Opravil je poskus, v katerem se je osredotočil na konflikt med posameznikovo poslušnostjo avtoriteti in osebno vestjo. Kaj prevaga – prvo ali drugo? Kdo ali kaj nas lahko prepriča, da ravnamo v nasprotju s svojimi lastnimi moralnimi normami in vestjo? Ko so ljudje po drugi svetovni vojni izvedeli za koncentracijska taborišča in druga nacistična grozodejstva, za holokavst, so bili osupli. Kako je možno, da so pri zločinih in okrutnih dejanjih sodelovali tudi številni povsem običajni ljudje? Milgramu ta moralni konflikt ni dal miru: »V moji stroki, socialni psihologiji, je sicer že obstajalo nekaj študij, za katere se je zdelo, da dajejo odgovor na vprašanje, kako je mogoče, da so običajni ljudje, ki so bili sicer v svojem vsakdanjem življenju prijazni in spodobni, ravnali tako brezčutno, nečloveško, brez kakršnihkoli zavor. Problem, ki sem ga želel preučiti, je bil nekoliko drugačen; šel je še dlje: izpostavil je vprašanje avtoritete. Pod kakšnimi pogoji posameznik uboga avtoriteto, čeprav mu ta zaukaže, naj stori dejanja, ki so v nasprotju s posameznikovim moralnimi normami in vestjo? To sem želel raziskati na univerzi Yale.« Kaj je Stanley Milgram ugotovil? Kakšen je rezultat njegovega najbolj znanega eksperimenta, bo v oddaji Ultrazvok pojasnil psiholog prof. dr. Bojan Musil z Oddelek za psihologijo Filozofske fakultete v Mariboru. Foto: Milgramova električna "škatla" za proženje elektrošokov/ Isabelle/ Flickr, cc Zimbardov oziroma Stanfordski zaporniški eksperiment. Ta pa je nakazal, kako hitro lahko pade meja med dobrim in zlim. TUKAJ

Septembri alguse Facebooki otsesaates rääkisime Jürgen Ligist ja maksudest, homöopaatiast, Lihula samba koopia konfiskeerimisest ja sellega seonduvatest küsimustest, korrakaitseseaduse muutmisest ja politseile suuremate õiguste andmisest. Lisaks ka edetabelist “Milliste koolide õpilased käivad koolis kõige parema meelega” ning sellest, et Eesti koolinoored vigastavad end tahtlikult järjest rohkem.   Küsisime ka vandenõulise küsimuse, et kuna sõdima lähevad pigem vaimselt katkised inimesed, siis kas riik toodab selliseid noori meelega? Hando rääkis ka eksperimendist, kus soovitakse Antarktikasse viia üht lamemaalast ja üht palliusklikku. Lisaks loosime kõikide live´i FB-video jagajate vahel välja kasti Lumiorava magneesiumivett. Meeleolukat järelvaatamist: https://www.telegram.ee/ajaviide/fb-live-3-09-24-hiiliv-politseiriik-laste-kooliroomu-edetabel-ja-antarktika-eksperiment  

Psihologinja Tjaša M. Kos o skrivnosti psihično močnih ljudi »Če ob tla vržemo žogico skokico, se bo odbila nazaj. Kaj pa se bo zgodilo, če vržemo jajce? Razbilo se bo.« Na tak način je psihologinja in psihoterapevtka dr. Tjaša M. Kos v Ultrazvoku slikovito opisala psihično odpornost oziroma psihično rezilientnost. To je sposobnost vsakega izmed nas, da se spopade s stresnimi situacijami. Psihična rezilientnost je notranja moč, ki nam v najbolj težkih življenjskih preizkušnjah pomaga ohranjati duševno ravnotežje in življenjski optimizem. V čem je skrivnost tistih, ki so psihično najbolj čvrsti? V čem je njihova moč? Odgovor v Ultrazvoku, ki ga je pripravil Iztok Konc. Več psiholoških vsebin: Strah pred ponovitvijo bolezni TUKAJ Ali se znate postaviti zase? TUKAJ Eksperiment, ki je pokazal, kako hitro pade meja med dobrim in zlim TUKAJ  

I dette afsnit er Corydon taget til solrige Sydfrankrig på ferie, mens Lykkeberg sidder i regnfulde Danmark på kontoret hos Information. De har begge set fredagens tv-debat mellem præsident Joe Biden og Donald Trump. Lykkeberg mener, at debatten bekræftede skræmmekampagnerne fra Fox News og de højreorienterede medier: “Dette er en mand, som ikke kan tale uden teleprompter”. Corydon er enig: “Biden er et menneske, som ikke længere fungerer intellektuelt”. De er også enig i, at det mest skræmmende ikke er hans mentale tilstand, men at det politiske system omkring ham ikke stopper ham. “Dem som for alvor har svigtet, er lederne i det demokratiske parti,” som Lykkeberg formulerer det. Spørgsmålet er nu, hvornår Biden trækker sig? Lykkeberg og Corydon har hver deres bud, og Lykkeberg fremhæver den demokratiske guvernør Gretchen Whitmer som en, man særligt skal holde øje med. Vi vender også blikket mod første runde af det franske valg til Nationalforsamlingen i søndags. Corydon konstaterer, at meningsmålingerne desværre havde ret. Han mener, at det er “tragisk og alvorligt og skaber enorme risici for Frankrig og Den Europæiske Union.” Men hvad er gået galt for præsident Emmanuel Macron? Corydon har tre forklaringer - eller fornemmelser, som han ydmygt kalder det. Til sidst ser vi mod Holland, hvor det politiske system er ved at ændre sig markant. Det udvikler sig til et mere fluktuerende politisk system med nye skillelinjer mellem et presset centrum og yderfløje. Hollands nye regering er et vanvittigt eksperiment, som Lykkeberg og Corydon ser frem til at følge. Lyt med!

Pārsteigumkalns pie Ērgļiem savulaik bija kalnu slēpotāju iecienīta vieta, bet nu jau septīto gadu tas savu pilnbriedu piedzīvo vasaras vidū, kad te uz visnotaļ pārsteidzošu kultūras programmu pulcējas festivāla „Optižūns” mākslinieki un skatītāji. „Optižūns” ir jaunās scenogrāfes Mariannas Lapiņas un viņas domubiedru radīta pasaule, kurā gaidīti visi, kas vēlas radoši eksperimentēt, meklēt domubiedrus un jaunus ceļus mākslā. Sižeta ievadā skan fragments no 2022.gada „Optižūna” notikuma, ko autori ar veselīgu ironiju dēvēja par „mega giga rokoperu” ar nosaukumu “Mīts par Māri Ansīti” – radošā komanda tai esot iedvesmojusies no metāloperas „Kurbads. Ķēves dēls”. Vietnē „Youtube” noskatāms viss vairāk nekā 40 minūšu uzvedums: kalna galā spēlē grupa „Jānis”, piekalnītē sasēduši skatītāji, bet dziedātāji un dejotāji veikli izspēlē drāmu uz slēpošanas kalna stāvās nogāzes. „Pirmoreiz mēs notikām 2018.gadā, un pirmos divus gadus tā bija, kā es to saucu, laba dārza ballīte. Bet pēc tam tas uzņēma apgriezienus. Ideja radās, kad mana ģimene un māmiņa iegādājās šo Pārsteigumkalna teritoriju. Tur ir 26 hektāri ar kalniem, purviem, takām, ozoliem… Mēs stāvējām lapenē ar skatu uz Jumurdu, kur kādreiz bija bijusi slēpošanas trase, un nolēmām, ka vajag organizēt festivālu! Šis festivāls arī dzima aiz tā, ka bija vajadzība dažādu nozaru māksliniekiem satikties.” Tā par festivāla pirmsākumiem stāsta Marianna Lapiņa. Viņa ir scenogrāfe un Latvijas teātra mākslinieku kolektīva "Grāfienes" dalībniece, un mākslinieki ir arī viņas ģimene. Tāpēc par Pārsteigumkalna nodošanu mākslai jautājumu neesot bijis. Pats nosaukums „Optižūns” esot Mariannas bērnības izgudrojums, ar vecākiem apmeklējot tolaik jauno festivālu „Positivus”. Festivāls „Optižūns” Ērgļu Pārsteigumkalnā šogad notiks 13.jūlijā – sāksies dienas vidū un turpināsies līdz pat rītausmai. Bet augustā tur trīs nedēļas būs pieejama vides mākslas objektu taka "Takužūns".

Labas dzīves definīcijas ir daudz un dažādas. Kas tad ir laba dzīve katram no mums, ko ar to saprotam un kā katrs veidojam priekšstatu par to, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas psihoterapeite Katrīna Ošleja un Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "To, kas ir laba dzīve, katrs pats sev definē, balstoties uz savu pieredzi. It kā dzīves laikā veidojam stāstu par sevi, citiem un pasauli. Vai es esmu labs cilvēks, kurās situācijās es esmu labs, ko man vajadzētu darīt, lai būtu labs? Ko nevajadzētu darīt? Ko citiem vajadzētu darīt un ko man nozīmē laba pasaule?" skaidro Katrīna Ošleja. Viņa stāsta, ka pati daudz mācījusies un lūkojusies pēc atbildēm ārpusē, bet bijis iekšējs neapmierinājums ar to, ko ieguva. Tad sapratusi, ka varbūt jāvēršas vairāk sevī un jāmeklē atbildes tur. "Meklēt, kā es sev esmu izveidojusi stāstu, kas man traucē, kas palīdz piedzīvot dzīvi kā labu. Kas ir manas pārliecības, noteikumi, ko esmu radījusi," atzīst Katrīna Ošleja. Mārcis Auziņš sarunai ar sevi aicina pievienot sarunu ar gudriem cilvēkiem, bet ar to domājot - lasīt pasaules literatūras klasiku, kur ir daudz izcilu sarunu biedru. Un tekstus lasīt ļoti lēni, turp un atpakaļ. Tā var atrast daudzas interesantas atbildes. Savā dzīvē Mārcis Auziņš izmanto šādu formulu: mēs nevaram izmanīt visu pasauli un padarīt kaut kādas lietas citādas, nekā tas notiek. Tas nav mūsu spēkos. Šajā situācija var sakārtot savu apziņu un prātu. Tad varbūt nav nepieciešams mainīt pasauli.

Antler er en av Norges mest aktive investorer. Hva skal til for å få dem på laget? Hvilke selskaper har de mest tro på? Anna Munthe-Kaas er assosiert partner med bakgrunn fra oppstartsbedrift er og store tech-miljøer. Nå investerer hun en halvtime i Innopodden, sammen med Håkon Haugli og Kjetil Svorkmo Bergmann.Tekstversjon av Innopodden finner du på Podkast | Innovasjon Norge. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

TEMA: Healing - Lei av regisserte programmer som åndenes makt? Er alternativ behandling eller spiritisme bare fjas, bygget på gammel overtro? Bli med på et prosjekt, -eller kall det et eksperiment. Jeg er åpen som person, men skeptisk av natur. Vil jeg gjennom 8 episoder la meg overbevise om noe annet? Bli med på turen!Med Anders Vegdal Bjerke

Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Pasaulio įvykių apžvalga.Žvalgomės po Nacionalinio Kauno dramos teatro užkulisius.Architektūros fondas paskelbė atvirą kvietimą dalyvauti Eksperimentų platformoje vyksiančioje tarp Vilniaus ir Paryžiaus.Chanenkų muziejaus Kyjive vadovė Julija Vaganova sako, kad visų šalių muziejai turi būti pasiruošę savo turimų vertybių evakuacijai, o susitarimai dėl šių procesų turi būti priimami aukščiausių šalies vadovu lygiu.LRT Klasika tęsia pažintis su „Metų knygos rinkimuose“ dalyvaujančiomis knygomis. Šįkart susipažįstame su Eglės Bazaraitės monografija „Kapinės už miesto, miške. Katalikų laidojimo kraštovaizdžiai XIX a. Vilniuje“.Savaitgalį įvyko mėgėjų teatrų apdovanojimai „Tebūnie teatras“.Domanto Razausko muzikinės naujienos.Ved. Marius Eidukonis

Zadnjih 29 dana radila sam što i inače radim u biznisu. Poslala sam 4 newslettera. Snimila sam 3 podcast epizode. Objavila sam 1-2 Instagram objave tjedno. Imala sam jedno aktivno lansiranje. Nisam boostala ili oglašavala sadržaj. Pojavljivala sam se za klijente jednako posvećeno kao i inače. Prošli mjesec bio je (naizgled) kao i svaki drugi. Osim što nije. Osim što smo prošli mjesec ostvarili najveće mjesečne prihode do sada. Ako te zanima što je bilo drugačije, ova epizoda će ti se svidjeti… Radionica LIDER u nastajanju: https://lider-u-nastajanju.grweb.site/ #radimposvom MASTERMIND: https://membership.teatime.com.hr/radimposvom-mastermind/ Saznaj je li #radimposvom MASTERMIND za tebe: https://forms.gle/wLibdWw1T9AD4W3P9 Ostani u toku: E-mail - tea@radimposvom.com.hr Instagram - https://www.instagram.com/teazavacki Newsletter - https://content.teatime.com.hr/newsletter

Velkommen til et eksperiment. Vi prøver at lave en kort nyhedspodcast med oplæsere, der er lavet med AI. Vi har benyttet tjenesten ElevenLabs til at klone stemmerne af Rolf Ask Clausen og Henrik Føhns. Nyhedshistorierne er skrevet og redigeret i samarbejde mellem de to journalister og ChatGPT. Skriv til os på henrik@techtopia.dk og fortæl os, hvad du synes.

Zīmējums kā daudzveidīgs un pašpietiekams vizuālās mākslas veids sevi pieteicis Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā „PILOT” Vecrīgā, kur pašlaik skatāma zīmēšanas praksei veltīta izstāde „Pāreja”. Tā tapusi akadēmijas studentu un pedagogu sadarbībā, lai izceltu mūsdienu zīmējumu akadēmijas procesā un rosinātu sarunu par redzes fenomenu autora radošajā darbā. Eksperimentālajā mākslas telpā „PILOT”, kas Vāgnera ielā Vecrīgā darbojas jau ceturto gadu, viesojos īsi pirms jaunās zīmējumu izstādes atklāšanas. Vēl notiek pēdējie priekšdarbi, kopā rosās Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji. Ideja par izstādi radusies pasniedzējas Elīnas Zundes vadītā Zīmēšanas kontekstuālās kompozīcijas kursa gaitā.  „Tur mēs satiekamies tie, kas ir ar vēlmi un degsmi zīmēt – par un ap akadēmisko zīmējumu, bet ko zīmējums vēl var pateikt? Kopā ar studentiem mēs nolēmām, ka ir jātaisa izstāde, jo katram atsevišķi darboties ir viens, bet kopīga izstāde paver pilnīgi citas iespējas. Manuprāt, tā ir arī lieliska iespēja studentiem pašiem noticēt tam, ko viņi dara. Šajā procesā tas ir būtiskākais.” Izstādes darbus vieno ne tikai zīmējuma medijs, bet arī saruna par redzes fenomenu – par krāsu un melnbalto spektru, ko rosinājusi britu neirologa un dabas pētnieka Olivera Saksa 1996.gada grāmata „Krāsu akluma sala” par mazo Pingelapas ataolu Mikronēzijā, kur daļai salinieku ir reta, paaudzēs pārmantota ģenētiska kaite – ahromatopsija jeb nespēja uztvert krāsas. Gunta Lante studē zīmēšanu Mākslas akadēmijas maģistrantūrā un melnbalts zīmējums ir viņas tuvākā mākslas valoda. Tās centrā – cilvēka ķermenis. Viņas studiju biedrs Mika Solomons izstādē „Pāreja” piedalās ar piecu darbu kompozīciju. Studēt zīmēšanu maģistrantūrā savu senču dzimtenē Latvijā viņš ieradies no ASV. Izstādē ar saviem darbiem piedalās ne vien šī kursa studenti, kas izvēlējušies zīmēšanas specializāciju maģistra līmenī, bet arī citu nodaļu studenti un pasniedzēji, rosinot sarunu par zīmējuma mediju vēl plašākā mērogā. Grafikas studentus uzrunājis un arī pats ar saviem darbiem izstādē ir pārstāvēts Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Juris Petraškevičs. Izstādē piedalās arī māksliniece Maija Kurševa, kura strādā ar LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļā, un viņas uzrunātie studenti. Maijas Kurševas darbs arī ir viens no pirmajiem, kas sagaida, ieejot izstādē. Melnbaltais zīmējums ir citāts no šveiciešu simbolista Arnolda Boklīna gleznas „Mirušo sala”. Visi trīs pasniedzēji kā Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvji iesaistījušies Ziemeļvalstu mākslas augstskolu kopprojektā jaunām perspektīvām par zīmējumu mākslas izglītībā, stāsta pasniedzēja Elīna Zunde. Dialogā par zīmēšanu izstādes „Pāreja” apmeklētāji mākslas telpā „PILOT” varēs iesaistīties līdz 23.martam. Tai skaitā – arī par zīmētprasmes nozīmi mūsdienu mākslā.

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa. "Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Stanfordski zaporniški eksperimentPsihologa Philipa Zimbarda je zanimalo, kateri psihološki procesi so v ozadju nenadne spremembe, ko dober človek prestopi mejo med dobrim in zlim. Z eksperimentom je ugotovil, da lahko ekstremne razmere vsakega spremenijo v nekoga, ki drugega namerno rani, poniža, razčloveči, uniči. O tem vsak dan pričajo dogodki. EKSPERIMENT: Avgust leta 1971, klet oddelka za psihologijo ameriške Univerze v Stanfordu, prof. Philip Zimbardo in štiriindvajset študentov, ki so se javili na oglas. Met kovanca je odločil, katerih devet študentov bo igralo vlogo zapornikov in katerih petnajst vlogo paznikov. »Zapornike« so na njihovih domovih aretirali resnični policisti, jim odvzeli prstne odtise in jih z zavezanimi očmi odpeljali v stanfordski kletni »zapor«. Ob prihodu so vsakemu dodelili številko, odvzeli so jim vse osebne predmete in jih preoblekli v enaka zaporniška oblačila. Zakaj je moral prof. Zimbardo eksperiment namesto po štirinajstih prekiniti že po šestih dneh? Kaj nam en od najpomembnejših psiholoških eksdperimentov vseh časov – Zimbardov stanfordski zaporniški eksperiment – lahko pove o človeški psihi? V Ultrazvoku pojasnjuje socialni psiholog doc. dr. Žan Lep (Filozofska fakulteta v Ljubljani in Pedagoški inštitut). Pripravlja Iztok Konc. Foto: PhilipZimbardo/ UniverzaStanford

Šovasar norisinājušās pētnieciskās ekspedīcijas un iegūti unikāli atradumi, veicot metāla kroņu tradīcijas izpēti Zemgalē, Sēlijā un Vidzemē. Šādus metāla kroņus pētnieki joprojām atrod arī ar kapsētām nesaistītās vietās, un tas nozīmē, ka meklējumi vēl labu laiku turpināsies, aizvien papildinot priekšstatu par šo tradīciju. Par piemiņas tradīcijām un aizgājēju godināšanu esam daudz runājuši raidījumā, taču ir kāda neparasta tradīcija, par kuru teju ikgadu atklājas kas jauns un līdz šim nezināts - metāla kroņi kapsētās. Kādi ir šie kroņi, kā tie veidoti, kam tie par piemiņu atstāti kapsētās, skaidro vēsturnieks, dabaspētnieks, tūrisma speciālists, Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs. Andris Grīnbergs stāsta, ka tradīcija rotāt kapavietu ar metāla kroni vairāk bijusi raksturīga luterāņiem. Tāpat arī Igaunijā šāda tradīcija bijusi izplatīta. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara neviena darbnīca, kur šādus kroņus izgatavoja, savu darbību Latvijā nav atjaunojusi. Plašāk par pētījumu var uzzināt Latvijas Petroglifu centra mājas lapās un "Facebook" kontā. Eksperimentālā arheoloģija palīdz arī izglītības sistēmai Augusta nogalē raidījumā iepazīstinājām ar aktualitātēm pētniecībā arheoloģijā, kas šogad piedzīvotas vairākās vietās Latvijā - Zilakalnā Vidzemē, kā arī Baltinavā un Ludzā Latgalē. Un nu šim stāstam turpinājums, bet atšķirīgs, jo runa gluži nav par arheoloģiskajiem atradumiem, kas apzināti meklēti. Mūsdienu arheoloģijas formas ir dažādas, un biedrība “Latvijas Arheoklubs” jau daudzu gadu garumā interesentiem, īpaši studējošajiem, piedāvā eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolu. Kopš 2015. gada savu mājvietu skola ir atradusi Rīgā, Lucavsalā. Arheologs, vēstures doktors, biedrības “Latvijas Arheoklubs” vadītājs Artūrs Tomsons skaidro, kas ir eksperimentālās arheoloģijas vasaras skola un kā tā radusies.

Socialdemokratiet kan sætte kryds ved deres største valgløfte, igen: Med aftalen om et gedigent lønløft til udvalgte faggrupper i den offentlige sektor gentager statsminister Mette Frederiksen (S) succesen fra sidste valgperiode. Dengang var det bryggeriarbejderen Arne, nu er det sosu-assistenten Bettina, som får milde gaver. Milliard-lønkløften er tilmed timet til at blive rullet ud lige inden næste folketingsvalg. Men hvad er der blevet af ansvarligheden? Da SVM-regeringen blev dannet, kaldte de sig selv for en "reformregering". Men er ministerholdet reelt mere optaget af at købe vælgerne, på kort sigt? Hør et nyt bud på et navn til regeringen: "Eksperiment-regeringen". For hvor bliver de hårde reformer efterhånden af? Efter afskaffelsen af store bededag har den mest stået på rundhåndet gaveuddeling. Og inden jul kommer næste pakke: ekstra skattelettelser.   Se ugens udgave af Borgen Late Night med de to politiske kommentatorer Lars Trier Mogensen og Jarl Cordua

Bandekrigene raser på den anden side af Øresund, hvor broderfolket har Europarekord i skuddrab og hvor hver femte ikke er født i landet.Er Sverige i opløsning, eller er det bare de sensationslystne danske medier og misantropiske forfattere som Mikkel og Niels, der fryder sig over andres ulykke?Vi har bogaktuelle Johan i studiet til at berette om landet hinsidan.I studiet:Johan Varning Bendtsen, journalist på Kristeligt DagbladCasper Gronemann, halalmadras eller hadprædikant?Mikkel Andersson, partyliberal podcasterNiels Jespersen, socialdemokratisk sykofant

I ukas episode snakker vi videre om treningsplanlegging, med fokus på mål; vi håper episoden hjelper deg til å sette smarte mål som motiverer og inspirerer deg inn i høsten! Silje er direkte inne fra nørdehjørnet og deler superinteressant informasjon om emosjonell intelligens, Pia er åpen om høstens prosjekt; hun har hyret en ernæringscoach! God lyttt, gjengen. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Zdravo. Kot veli naslov tokrat ugotovimo, da smo se (samo za vas) podvrgli znanosti in postali eksperiment v naravi. Vse kar morate storiti je, da nas še naprej poslušate in poveste še komu za nas. Kateri drug podkast je zmožen v svojo epizodo stlačit kable, zvok, rdečo barvo, vino in etikete in vas hkrati povabiti, da naredite iz nas svinjsko bogate kapitaliste? Redki, če sploh. Peli se spomni obletnice mature in pove, kdo je skrivnostna sošolka, ki mu je skoraj zagotovo predstavila Štoparca, obdelamo tudi alternativna vesolja in šminkerje in kolektivni spomin. Sprašujemo se, če smo prva komunistična komuna, ki zares deluje in da smo res podvrženi znanosti. Pravi pravcati eksperiment v naravi. Podvrženi znanosti v vseh kriterijih. Kar se pete knjige tiče in 5. poglavja, pridemo tudi do tja, ko na Triciino trato pristane vesoljska ladja in vesoljci imajo problem s triangulacijo. In horoskopi na Rupretu. Dodajo še, da so prišli na Zemljo, ker so izgubili razum.

Tre raringer møtes for å fekte med funfacts. Babyfabrikk, Milgram og slavemaur tar hevn.Raringer:Ida Kathrine Gravensteen (@idagravensteen)Emilie Hernes Vereide (@emilieveris)Andreas Wahl (@andreas__wahl)

Listen over parallelsamfund udkommer: Vejle arbejder med beskæftigelse i tre forebyggelsesområder. Danmarks slutrunde er en historisk fiasko. Eksperiment-patient fik afvist klage på forkert grundlag. Skoler kæmper med kolde klasselokaler. Værter: Jacob Grosen & Michael Robak.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Even deler et eksperiment de har kjørt i INEVO hvor de har testet 4 ulike kanaler for vertikal video. Hvilke funket best? Få resultatet fra eksperimentet ved å melde deg på Effekt fra INEVO her. Markedsføringspodden er podcasten for deg som vil lære mer om markedsføring og salg. Podcasten ledes av Even Ødegård i INEVO og Eivind Bodding. Det tar deg gjennom temaer som sosiale medier, søkemotoroptimalisering, søkemotormarkedsføring, e-postmarkedsføring og mye mer.

Even deler et eksperiment de har kjørt i INEVO hvor de har testet 4 av Cialdini sine påvirkningsprinsipper.  Markedsføringspodden er podcasten for deg som vil lære mer om markedsføring og salg. Podcasten ledes av Even Ødegård i INEVO og Eivind Bodding. Det tar deg gjennom temaer som sosiale medier, søkemotoroptimalisering, søkemotormarkedsføring, e-postmarkedsføring og mye mer.  

Nu jau aiz muguras pirmā pludmales sezona, kuras laikā darbojās dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Vai tās darbība ir atstājusi iespaidu uz pludmalēs atstāto atkritumu daudzumu un kādi atkritumi arvien ir atrodami Latvijas pludmalēs, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē un analizē "Zaļā Josta" pārstāve Laima Kubliņa un "Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ierakstā uzklausām biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāju Annu Doškinu. Viņa stāsta par atkritumu vākšanas akciju Vecāķu pludmalē. Pēc tam savāktos atkritumus šķiro pa tipiem un zīmoliem. Pasākums notiek ar mērķi norādīt, ka ražotājs ir atbildīgs par to, kā prece ir iepakota, ka patērētājs nevar ietekmēt to, kas nonāk veikalu plauktos. "Zīmolu audits" tiek veikts ar domu norādīt, kuriem ražotājiem jāvērš uzmanība uz savu preču iepakojumu, zinot, ka tas mēdz nonākt dabā. Laima Kubliņa norāda, ka arvien dabā nonāk daudz cigarešu izsmēķu. Šovasar veikts eksperiments, analizējot, cik daudz izsmēķu nonāk dabā caur lietus ūdens notekām. Eksperimentā apsekotas piecas lietus ūdens notekas Rīgas centrālajā daļā pie autostāvvietām, pie veikaliem, atpūtas vietām un valsts iestādēm, kur ir liela cilvēku plūsma un cilvēki arī uzsmēķē. Mēneša laikā piecās notekās saskaitīja 871 izsmēķi, iemestu, ietecējušu ar lietus ūdeni vai sētnieka ieslaucītu. Nedēļā vidēji 44 izsmēķi katrā notekā.  "Ja zinām, ka Rīgā publiski  pieejamās vietās pašvaldības ierīkotas un uzturētas ir vairāk nekā 18 tūkstoši, plus vēl privātās teritorijās, iedomājamies, kādi ir apjomi. Ja attiecinām pētījuma rezultātus uz publiskajām, sanāk, ka mēnesī Rīgā nonāk vairāk nekā trīs miljoni izsmēķu caur notekām vien," analizē Laima Kubuliņa.

Vi har endelig fået adgang til det lukkede Grønlandsministeriums brune dokumentmapper i Rigsarkivet. Og her, mellem tabeller og notater, finder vi et ganske særligt dokument: Doktor Rosens rapport. Og det er også på Rigsarkivets læsesal, at vi finder sammenhængen mellem kampen for kvinders ret til selvbestemmelse, moderniseringen af Grønland og spiralen. I alt sammen i det lille ord: Familieplanlægning. Tilrettelæggelse: Anne Pilegaard Petersen og Celine Klint. Lyddesign: Tobias Ingemann. Redaktør: Rune Sparre Geertsen. Produceret for DR af MonoMono.