Podcasts about eksperiment

Kinofestivālā "Process" būs iespēja iepazīties ar amerikāņu eksperimentālā kino celmlauža Keneta Angera darbu retrospekciju. Kultūras rondo par Kenetu Angeru un viņa ietekmi mūsdienās izvaicājam Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas radošo direktoru Jāni Putniņu. Runājam arī par Filmu skolas aktualitātēm un vai eksperimentālais kino interesē šodienas studentus. Kinofestivāls "Process" no 21. līdz 25. maijam jau sesto reizi Rīgā piedāvās iepazīt eksperimentālā un paplašinātā kino klasiku un jaunumus no visas pasaules. Šogad festivāla vadmotīvs ir "rēgu sanāksme", atsaucoties uz vienu no agrīnajām kustīgā attēla formām – maģiskās laternas performancēm jeb fantasmagorijām. Tāpat gaidāma Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa kūrēta amerikāņu eksperimentālā kino celmlauža Keneta Angera darbu retrospekcija. Šo autoru kā vienu no iedvesmas avotiem saviem darbiem ir citējuši tādi režisori kā Deivids Linčs un Mārtins Skorsēze. Ekscentriskais amerikāņu kinorežisors, aktieris, grāmatu autors un par okultistu dēvētais Kenets Angers ir spilgta parādība eksperimentālajā kino: savā 96 gadus garajā mūžā viņš atstāja paliekošus nospiedumus kino vizuālajā valodā. Angers atļāvās sapludināt pagrīdes kino un popkultūru, aizrāvās ar slaveno britu mistiķi un rakstnieku Alisteru Krauliju un labprāt radīja mītus par sevi. Tāpēc šķiet pašsaprotami, ka Keneta Angera vārds ir viens no šā gada eksperimentālā kino festivāla „Process” akcentiem. Viņam veltīta trīs filmu retrospektīva 25. maijā būs skatāma kultūrvietā „Vagonu Hall” Rīgā.

No 21. līdz 25. maijam jau sesto reizi Rīgā risināsies eksperimentālā un paplašinātā kino festivāls "Process", piedāvājot gan kino klasiku, gan jaunumus no visas pasaules. Šogad festivāla vadmotīvs ir "rēgu sanāksme", atsaucoties uz vienu no agrīnajām kustīgā attēla formām – maģiskās laternas performancēm jeb fantasmagorijām. Studijā „Pa ceļam ar Klasiku” uz sarunu aicinājām festivāla „Process” vadītāju un kuratori Ievu Balodi un programmas vadītāju, kuratori Lāsmu Bērtuli. Ieva Zeidmane: Eksperimentāls un paplašināts – ko tas īsti nozīmē? Ieva Balode: Eksperimentālais kino ir žanrs, kas pasaulē ir jau ilgāku laiku, Latvijā mazliet mazāk, bet nu jau sesto gadu rit šis festivāls, tāpēc pieļauju, ka mūsu auditorija jau saprot, ka "eksperimentāls" nozīmē "citādāks" kino. Savukārt paplašināts kino ir tāds, kas iet pāri kino robežām. Bieži vien tās ir kino performances, bet arī instalācijas, kurās tiek izmantoti analogie kino projektori. Mākslinieks, kas darbu veidojis, pats ir klātesošs un mijiedarbojas ar projekciju. Bieži izmantotie projektori ir modificēti mākslinieka vajadzībām, tā ka principā – tas ir kino telpā un laikā, ar performatīvu ievirzi. Ieva Zeidmane: Eksperimentāls un citāds – tomēr tas ir samērā plaši. Vai šajā gadījumā tas nozīmē analogo kino?  Ieva Balode: Jā, mūsu gadījumā tas nozīmē analogo kino. Mēs pievēršamies analogajām praksēm, festivālā tās ir arī analogās skaņas prakses, bet pārsvarā – fotoķīmiskā filma. Mēs kā biedrība kopš 2016. gada nodarbojamies ar šāda tipa kino medija rādīšanu, izplatīšanu un arī radīšanu. Paši kā biedrības dalībnieki un arī izglītības iestāde, kas piedāvā šī medija apgūšanu starptautiskā līmenī. Lāsma Bērtule: Droši vien jāpiebilst – ja kāda filma ir filmēta uz kinolentes, tas, protams, nenozīmē, ka mēs to uzreiz rādām festivālā, bet tas eksperimentālais aspekts ienāk caur to, ka priekšplānā izvirzās medijs vai paša kino pētniecība, ne tik daudz stāsts. * Kopumā šogad festivāls piedāvā iepazīties ar eksperimentālā kino procesiem mūsu reģionā Baltijas filmu programmā, kā arī sniedz iespēju baudīt starptautiski atzītu kuratoru veidotas filmu izlases.  Plašāku ieskatu eksperimentālā kino aizkulisēs būs iespējams gūt publiskā diskusijā ar starptautisku sastāvu, savukārt iejusties festivāla atmosfērā ļaus festivāla ballītes. Un viena no šīm ballītēm pārtaps performancē, "Baltic Analog Lab" biedriem mijiedarbojoties ar grupu "Grab", kuras iniciators ir grupas "Tesa" dalībnieks Kārlis Tone. Kopā ar Kārli Toni projektā piedalās Artis Avotiņš-Lācis (bungas), Jānis Emīls Katinskis (ģitāra, sintezatori) un Sarma Gabrēna (bass, basa sintezators, vokāls). Eksperimentālā kino tagadne ir tieši saistīta ar pagātnes pionieriem. Šī iemesla dēļ festivālā būs skatāma hrestomātiskā britu autora Entonija Makola (Anthony McCall) instalācija "Line Descibing a Cone". Tāpat gaidāma Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa kūrēta amerikāņu eksperimentālā kino celmlauža Keneta Angera darbu retrospekcija. Šo autoru kā vienu no iedvesmas avotiem saviem darbiem ir citējuši tādi režisori kā Deivids Linčs un Mārtins Skorsēze. Ar tām festivāla apmeklētājiem būs iespēja iepazīties pavisam tuvu – festivāla programmā gaidāma ASV fimdares Melisas Ferrari vadīta bezmaksas meistarklase, kurā interesentiem būs iespēja pašiem pieskarties kino mākslas pirmsākumam. Māksliniece arī demonstrēs savu kopdarbu ar Latvijas–Gruzijas autoriem Darju Kazimiru un Zuru Makharadzi "Beneath the Spectral Tree" festivāla sadaļā "Process Expanded", kas pievēršas paplašinātā kino darbiem. Festivāla pārstāvji atzīmē, ka arī šogad sadarbībā ar sešu Eiropas mākslinieku vadītu kino laboratoriju kopprojektu "SPECTRAL" īpaši tiek izceltas paplašinātā kino performances, kuras būs skatāmas divās programmās un atklāšanas pasākumā 21. maijā. Gaidāmi darbi un mākslinieki no Korejas līdz Francijai.

Jeg er i fuld gang med et sjovt YouTube eksperment, som du måske kan bruge som inspiration til at gøre det samme. Hvis du vil tjekke min kanal ud, så finder du den her: LiseLight på YouTubeHvis vi 2 skal have en snak, så klik her: Klik her for at booke din samtale med migHvis du vil kigge nærmere på Din Marketing Mentor, så klik her - er du mere interesseret i Din Marketing Portal med alle marketing ressourcerne, så forklarer jeg det hele her. Hvis du vil have endnu flere tips til din online markedsføring, så finder du mine blogindlæg lige herConnect med mig på LinkedIn herBecome a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/online-markedsforing-med-lise-halskov--4678983/support.

Šįkart muzikos žvalgas Domantas Razauskas pristato naujausius Lietuvoje išėjusius kūrinius, tarp kurių ir naujas „Arklio Galios“ albumas ir naujas Monikos Pundziūtės skambesys, ir menkai žinomas dainius Gedas Lukšas, ir elektroninės muzikos veteranas Gintas K, ir kompiuteriu žaidžiantis poetas Gintaras Grajauskas.Ved. Domantas Razauskas

Letos mineva sto let od prelomnega trenutka, ko je nemški fizik Werner Heisenberg izpeljal zakone moderne kvantne fizike. Kar se je začelo kot abstraktna teorija za razlago skrivnostnih pojavov, je v desetletjih preraslo v temelje sodobnih tehnologij. Tokrat smo potovali v svet fotonov in elektronov in ta svet je precej drugačen od tega, ki smo ga vajeni in kot ga spontano razumemo. Če se nam zdi, da je v našem svetu vse obstaja na določenem mestu ob določenem času, je ta svet, kvantni svet, kot mu pravimo, zavit v meglo verjetnosti. Slišati je zapleteno … in najbrž je res kaj na tem. Frekvenca X je bila ob Kvantnem dnevu na Inštitutu Jožef Stefan, da vso to zapletenost vsaj malo razblini. Gostje: dr. Lev Vidmar, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, dr. Lara Ulčakar, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, dr. Anton Ramšak, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, dr. Andrej Zorko, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko, dr. Rok Žitko, Institut "Jožef Stefan" in Fakulteta za matematiko in fiziko v Ljubljani, Martin Kerin, študent Fakultete za matematiko in fiziko v Ljubljani, Robert James Sunderland, arhiv na Inštitutu Nielsa Bohra, dr. Anton Zeilinger, Univerza na Dunaju, Janez Dovč, fizik, skladatelj, multiinstrumentalist, dr. Peter Jeglič, Institut "Jožef Stefan", dr. Matej Huš, Kemijski inštitut, Iris Ulčakar, Institut "Jožef Stefan" dr. Martin Rigler, Aerosol Poglavja: 00:01:14 Kaj je kvantna znanost? 00:06:14 Kaj je kvantna prepletenost? 00:09:42 Kako študentje razmišljajo o kvantni fiziki? 00:15:21 Zgodovina kvantne mehanike 00:33:00 Slovarček izrazov iz kvantne fizike 00:47:30 Kaj pomeni biti fizik? 00:57:26 Uporaba kvantne fizike v glasbi 00:59:46 Eksperiment, kvantno kriptiranje in teleportacija 01:16:20 Kje se uporabljajo kvantne tehnologije? 01:25:01 Kakšna je vloga slovenskih fizikov v svetu kvantne fizike

Stāsta teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare Aizmetņus “melnā kabineta” (black cabinet) idejai varam meklēt gan teātra paņēmienos tādās tālās austrumzemēs kā Japānā un Ķīnā, gan arī ēnu teātrī. Ir uzskats, ka tieši ēnu teātris ir senākais teātra veids un ka pirms tūkstošiem gadu pirmatnējie cilvēki, sēdēdami apkārt ugunskuram, savus medību stāstus ilustrēja ar ēnu spēlēm. “Melnais kabinets” ir teātra tehnika, ar kuras palīdzību skatītāja acu priekšā tiek radīts brīnums – lelles šķietami kustas pašas. Kāpēc? Jo lelle ar gaismas palīdzību melniem aizkariem aptumšotā vai melnu audumu iztapsētā telpā ir izcelta, bet pats leļļinieks ir skatītājam neredzams, jo ir ietērpts no matu galiņiem līdz papēžiem melnā, bieži vien samta apģērbā. “Melnā kabineta” principus darbībā ir iespējams vērot režisora Edgara Kaufelda vizuāli precīzajā izrādē “Lasis Stasis” (2024) Latvijas Leļļu teātrī. Izrāde, kuras pamatā ir rakstnieces Dainas Tabūnas grāmata bērniem “Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” (“Liels un mazs”, 2022) mazus un arī lielus skatītājus ieved dziļi zemūdens pasaulē. Pašķiroties apritīgi darinātam ūdenszāļu priekškaram, no dzelmes tumsas skatītāji ierauga iznirstam lašu ģimeni, iepazīst jūraszirdziņu pāri, vēro garneles un krabja attiecības, kamēr Latvijas Leļļu teātra aktieri, vadot lelles, melnā samta ietērpā, akrobātiskā izveicībā mainot mizanscēnas, paši paliek neredzami.  Šis princips balstās acu apmānā – uz melna fona melni objekti nav tik viegli pamanāmi. Šo paņēmienu savulaik 19. gadsimtā izmantoja arī iluzionisti, lai pēkšņi skatītājiem ļautu ieraudzīt lidojošus priekšmetus vai pat imitēt garu izsaukšanu telpā. Tas tolaik ļāva attīstīties arī iluzionistu šoviem. Līdz ar elektrības izgudrošanu paplašinājās tehniskās iespējas “melnā kabineta” maģijas atklāšanā uz skatuves. Lielu lomu tajā iemantoja gaismas. Tālab “melnā kabineta” principu dažkārt dēvē ne tikai par “melno teātri” (black theatre), bet arī par “melno gaismas teātri” (black light theatre). Eksperimentējot ar šo tehniku, jaunu dramatiski estētisku elpu “melnajam teātrim” 20. gadsimta piecdesmitajos gados iedvesa franču teātra praktiķis Žoržs Lafajs (George Lafaye), ko dēvē par “leļļu mākslas Einšteinu”. Viņa režijā “melnajā kabinetā” tapa pat erotiski iestudējumi. Piemēram, slavenākajā viņa izrādē “Džons un Mārša” (1952) balts cilindrs izspēlē kaislīgas attiecības ar rozā strausa spalvu boa. Savukārt izrādē “Ziņa” (1953), lokot avīzi, tiek atdarināts kaislē pastrādāts noziegums, ko skatītāji vēro sēžot tumsā. Kaislības vērojamas arī Latvijas Leļļu teātra izrādē “Leģendārā” (rež. Edgars Kaufelds, 2024), kas veltīta latviešu režisorei Tīnai Hercbergai. Jubilejas izrādē, kur izmantota arī “melnā kabineta” tehnika, skatītāji vienā no ainām vēro pāra attiecību spriedzi starp divām metāliskām spirāļlellēm, kuras fatāli izdejo tango ritmus. Izrāde “Leģendārā” ne tikai rekonstruē savulaik milzu popularitāti iemantojušu izrādi pieaugušajiem “Interlellis-67” (1967), bet skatītājam paver arī leļļu mākslas aizkulises, atklājot sarežģīto kustību ģeometriju, vadot dažāda tipa lelles. Populārs un profesionāls melnā gaismas teātra piegājiens jau kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem un arī vēl aizvien ir Čehijā, jo tieši uz Prāgu leļļu teātra praktiķi dodas apgūt šos paņēmienus praksē. Melnajā gaismas teātrī mūsdienās mēdz izmantot ne tikai garos stieņos iestiprinātas lelles, ko vada neredzamie leļļinieki vai īpašas konstrukcijas, bet arī objektus, kuri ir izteiksmīgi redzami tikai ultravioleto staru gaismā luminiscējošo īpašu vai krāsu dēļ.

Pogovor s člani oblikovalskega kolektiva Grupa Ee, ki so med letošnjimi prejemnike nagrade Prešernovega sklada. V komisiji so o kolektivu zapisali, da mu je "v zadnjih letih delovanja z vztrajnim ukvarjanjem z naročniki na področju kulture uspelo ustvariti poseben in zelo izrazit oblikovalski opus, ki ga odlikujejo izjemna inventivnost, sporočilna jasnost in koherentnost". Celostne grafične podobe, ki jih ustvarjajo, so kompleksne, subtilne in udarne hkrati. Ni jih strah ,starih' referenc, pozabljenih tehnik ali nenavadnih formatov. […] Eksperiment, neobremenjeost, drugačnost, odprtost, sposobnost zajemanja iz sodelovanja, iznajdljivost … Vse to so lastnosti delovanja skupine. Ne nazadnje pa gre seveda tudi za jasnost in prepoznavnost oblikovalskega jezika, tehnično dovršenost in konsistentnost; vse skupaj je, gledano kot celota, zanesljivo redkost v današnji družbi." Pogovor z Damjanom Ilićem, Mino Fino in Ivianom Kanom Mujezinovićem je posnela Tesa Drev Juh.

Ne reizi vien arī mūsu raidījumā ir izskanējusi tēze, ka mākslīgais intelekts darbu cilvēkam neatņems, bet darbinieks zaudēs darbu, ja viņš to nelietos. Vai tiešām mākslīgā intelekta integritāte sociālajos un ekonomiskajos procesos ir tik augsta, ka dzīve bez tā ir neiespējama? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš, "Crayon Latvia" pārstāvis Agris Ivbulis un inovāciju vadības uzņēmuma "Helve" inovāciju vadītājs Igors Uhaņs. Dažādi čatboti jeb sarunu roboto, kas ir sabiedrības uzmanības lokā nonākuši, ir tikai neliela mākslīgā intelekta pielietojuma daļa. "Cilvēkiem, kas nemēģina iedziļināties, kas viņā iekšā ir, par čatbotiem sajūta ir, ka tas ir kaut kas ļoti gudrs, intelektuāls, interesants sarunu partneris. Tie, kas zina, kā neironu tīkls darbojas, mēs patiesībā saprotam, ka tas, ko mēs no mākslīgā intelekta varam sagaidīt, ir precīzas klišejas, "uzskata Mārcis Auziņš. "Līdz ar to domāt, ka viņš kādu nopietnu intelektuālu darbu mums atņems, man šķiet, nevajadzētu. Tas, kur vēl ir, manuprāt, lieli riski, kas ir jāapzinās, ka jebkurā mūsu cilvēciskā sarunā, klāt ir empātija, noteiktas ētikas sapratne. Bieži vien ieaudzināta, bieži vien, es gribētu teikt, pat pat iedzimta. Nevienam no šiem mākslīgā intelekta risinājumiem čatbotu formā nav empātijas. Varētu likties, ka tad, kad es sarunājos ar čatbotu, man ļoti nevajag vajag, lai viņš justu man līdzi, līdzpārdzīvotu. Patiesībā tas, ka viņam ir kaut kādas ētiskās barjeras ļoti konkrētās situācijās, pie kurām varbūt tālāk sarunā varam nonākt, var izrādīties ar milzīgiem riskiem." Mārcis Auziņš norāda, ka mākslīgais intelekts nespēj novērtēt ētiskas sekas kaut kam, kas notiek.  "Baidena administrācijas pēdējās nedēļās viņa nacionālās drošības padomnieks bija Ķīnā. Oficiāli paziņotā sarunu tematikā viena tēma bija mākslīgā intelekta izmantošana militāru stratēģisku lēmumu pieņemšanā, lai panāktu, ka pēdējā poga tiek nospiesta tomēr vai netiek nospiest, ka cilvēks to izdara, nevis mākslīgais intelekts. Šīs ir tādas varbūt mega globālas sekas, apzinoties, kādas sekas var būt mākslīgā intelekta ieteikumiem, un saprotot, ka šo te ētisko rāmju tur nav, mēs saprotam, ka tie ir milzīgi riski," atzīst Mārcis Auziņš. "Ja mums vajag standarta risinājumus, varbūt nedaudz saasinot saku, klišejiskus risinājumus, - perfekti. Ja mums vajag radošu, patiešām radošu, tad mākslīgais intelekts vienkārši nav radīts, to veidot. Neironu tīkls principā ir uzbūvēts tā, ka viņam nav šāda mehānisma." Agris Ivbulis saka, ka šobrīd nav mākslīgā intelekta risinājumu un viņš arī nevarētu tādu izveidot, kam piemīt empātija, Igors Uhaņs pieļauj iespēju, ka ar laiku varētu būt mākslīgā intelekta risinājumi ar empātijas pazīmēm. "Kad mana ome pastāstīs, kā viņai GPT pateica priekšā, kā tomātus stādīt un cik kālija bērt virsū, tad man liekas, tad tas būs iegājies sabiedrībā, kad nav bail no tā vairāk no tā," uzskata Igors Uhaņs. "Šie rīki, šie risinājumi, ja mēs runājam par ChatGPT veida, ar ko lielākais vairums saprot mākslīgo intelektu, viņi ir tik inteliģenti, patiesībā, cik inteliģents ir šis te lietotājs. Jo precīzāk tu spēsi formulēt jautājumu, jo j precīzāk tu spēsi kaut kādas robežas salikt, ka tu redzi atbildi, ko tu sagaidi, jo tu pats spēj pēc tam pārbaudīt, vai tās vispār nav nekādas muļķības. Uzģenerējam - pārbaudām. Tas ir kā likums," norāda Agris Ivbulis. Mārcis Auziņš pārliecināts, ka māksligais intelekts nav radošs. "Kad viņam varētu parādīties savi nolūki dzīve un savi mērķi dzīvē, tad gan tie zinātniskās fantastikas scenārija, ka mākslīgais intelekts grib uzkundzēties, jo saka, ka viņš taču ir gudrāks par mums visiem, tad tas varētu iestāties. Šobrīd mums nav šādu draudu, es gribētu apgalvot," norāda Mārcis Auziņš. "Mēs, protams, nezinām, kā dzīve attīstīsies tālāk un tai skaitā, kā mākslīgais intelekts attīstīsies tālāk. Vai viņa pētniecība nepalīdzēs mums saprast, kā darbojas cilvēka apziņa patiesībā? Kurā brīdī šis pašapziņa rodas un sevis apzināšanās rodas? Bet pagaidām mēs esam ļoti, ļoti, ļoti, ļoti tālu no tā."

Par ņergu var saukt cilvēku, kas iznieko un peļ ēdienu, ir kaprīzs un slimīgs, arī pagļēvs, bet var būt arī kauslīgs vai gļēvulis. Mūsdienās par ņergu var saukt arī cilvēku, kam viss vienmēr būs slikti. Kā par tādu nekļūt, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa. Marija Ābeltiņa atzīst, ka ir cilvēki, kam viss ir slikti, bet tas nenozīmē, ja internetā ieraugām 10 negatīvos komentārus, tad visi ir šādi cilvēki. Mums ļoti patīk vispārināt. "Nav tā, ka visi cilvēki jūtas tik nomākti vai tik ļoti vīlušies dzīvē, lai par visu sūdzētos," uzskata Marija Ābeltiņa. "Attieksme, ka viss ir slikti, var radīt dažādas lietas, tas var būt kaut kas par klīnisko depresiju, ka cilvēki dzīvo un skatās uz sevi un pasauli caur melnām brillēm. Tā ir diagnozes īpatnība, ka tiešām tā redzam pasauli. Būs cilvēki, kam nebūs klīniskās depresijas, bet viņiem kā izdzīvošanas stratēģija ir izveidojusies žēlošanās. Un šī žēlošanās arī izklausīsies pēc nepatīkamas lietas, tie, kas klausās vai lasa, teiks - kāds ņerga. Domāju, ka ir dažādi virzieni, kur skatīties." Viņa norāda, ka tas var būt arī situatīvi - šodien ierakstu negatīvo komentāru, bet kopumā es neesmu cilvēks, kas uzskata, ka viss ir slikti. "Ņergas var būt ļoti dažādi, tie procesi, kad mēs sūdzamies par dzīvi vai redzam tikai vai citiem stāstām tikai negatīvās lietas, tur varbūt dažādi iemesli un motivācijas," vērtē Marija Ābeltiņa. Mārcis Auziņš vārdu ņerga vairāk asociē ar nozīmi čīkstulis un iesaka lietot to par cilvēkiem, kas par visu nepārtraukti gaužas un čīkst. "Katrs mēs tādus cilvēkus esam sastapuši," uzskata Mārcis Auziņš. "Man vienmēr rodas par šiem cilvēkiem sajūta, ka viņiem šķiet, ka dzīve iet kaut kur garām. Viss notiek kaut kur citur, mani tur neaicina, es tur nepiedalos, tādēļ noteikti tur kāds kaut ko perina pret mani sliktākajā gadījumā.  Droši vien vienas receptes nav, kā ar šo tikt galā, katram no mums šādas situācijas kaut kādā mērā ir pazīstamas." Analizējot nedaudz līdzībās, Mārcis Auziņš atsaucas uz kādu savu kolēģi, kurš atzinis, ka cilvēkiem laicīgi ir jāizveido sev hobiji, lai nebūtu "kā no laivas izmest", kad dosies pensijā, būs ārā no aktīvās aprites. "Domāju, ka šeit arī ir tā situācija, ka kaut kas notiek blakus. Vai tam ir "pretinde" vai kā rīkoties pret, man liekas, ka ir," uzskata Mārcis Auziņš. "Atrodi kādas interesantas nodarbes sev dzīvē blakus savām profesionālām nodarbēm, apzinies, ka patiesībā no tevis daudz kas ir atkarīgs. Domāju, ka mēs brīžiem nenovērtējam ļoti nelielā valstī, "kompaktā, bet gudrā valstī", ar ļoti nelielu spēka pielikumu, ar to es domāju iniciatīvu, var izdarīt daudzas lietas. Mēs brīžam to neapzināmies."

Hvordan tilgår man en vegetarisk julefrokost og hvorfor elsker vi efteråret? Mens Kina rejser dæmninger verden over, så er ved Klamath ved at fjerne en igen! Galapagos er et mega nice sted og der er store skildpadder. Så skal vi besøge Sundabans tigere. Forskere leget med delfinsnot. Der er hurtige nyheder som altid, ugens fejl, en dyrequiz og spørgsmål fra jer, lytterne! —Skriv jer gerne på 10.dk og støt programmet med en lille donation, så ville vi være yderst taknemmelige: https://10er.com/dendyrisketime—IG: instagram.com/dendyrisketimeMBK: instagram.com/kallebkimAH:instagram.com/alexanderholmdk—Produceret hos PodAmok STUDIOGrafik af Rikke Blicher // instagram.com/rblicher/Musik af Rasmus Voss // instagram.com/fantastic_mr_voss/--Tidskoder:00:00 - Dagens programoversigt02:19 - Efteråret er på vej og vegetarisk julefrokost11:09 - Klamath klip om sprængning af 19:36 - Galapagos30:54 - Sundabans tigere38:09 - Eksperiment med delfinsnot40:13 - hurtige nyheder44:37 - Ugens fejl46:00 - Ugens dyrequiz51:28 - Lytterspørgsmål Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Hvem gikk egentlig seirende ut av managerduellen i Istanbul? Har Ten Hag grunn til å være fornøyd med to poeng borte mot Porto og Fenerbahce? Eller forteller Europa League-tabellen sannheten? Mens Mourinho skrudde opp temperaturen på sidelinja, var det blandet drops på banen sett med røde United-øyne. Var dette Ugartes beste match? Hvilket ord beskriver det Zirkzee leverte? Og havner dobbeltredninga til Onana i en fotballbok for barn? Vi diskuterer også Mr. Wilcox-kommentaren til Amrabat, og tar ut laget mot West Ham.I studio: Martin Jøndahl, Fredrik N. Filtvedt og Eivind Holth Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Pridružite se našim zatvorenim Satsanzima koji se ne snimaju i ne objavljuju javno. Info o njihovom održavanju šaljemo Viberom - samo kliknite na https://cli.re/viber-manifestiranje Podržite nas donacijom:  ✅ Kreditnim karticama: https://cli.re/donacija-karticama  ✅ Ostalo (IBAN, Paypal): https://www.manifestiranje.com/donacija

Da El Salvador ble det første landet i verden som tok i bruk bitcoin som offisiell valuta, vakte det stor global oppmerksomhet. Hvordan har det gått med det store krypto-eksperimentet? Morten Søberg, direktør for samfunnskontakt i SpareBank 1 har vært på studietur, og besøkt sentralbanksjefen i El Salvador. Episoden kan inneholde målrettet reklame, basert på din IP-adresse, enhet og posisjon. Se smartpod.no/personvern for informasjon og dine valg om deling av data.

Kdo ali kaj nas prepriča, da ravnamo v nasprotju s svojimi lastnimi moralnimi normami in vestjo? Med najbolj znanimi psihološkimi študijami vseh časov je prav gotovo tudi tako imenovani Milgramov eksperiment. Leta 1963 ga je izvedel profesor psihologije na ameriški Univerzi Yale Stanley Milgram. Opravil je poskus, v katerem se je osredotočil na konflikt med posameznikovo poslušnostjo avtoriteti in osebno vestjo. Kaj prevaga – prvo ali drugo? Kakšne okoliščine povzročijo, da ljudje ravnamo v nasprotju z lastnimi moralnimi normami, kar posledično lahko vodi do najbolj krutih dejanj. Ko so namreč ljudje po drugi svetovni vojni izvedeli za koncentracijska taborišča in druga nacistična grozodejstva, za holokavst, so bili osupli. Kako je možno, da so pri zločinih in okrutnih dejanjih sodelovali tudi številni na pogled običajni ljudje? Profesorju na Stanleyu Milgramu ta moralni konflikt, po njegovih besedah, ni dal miru: "Vprašal sem se, kako je mogoče, da so navadni ljudje, ki so bili sicer v svojem vsakdanjem življenju prijazni in spodobni, lahko ravnali tako brezčutno, nečloveško, brez kakršnihkoli zavor." Do kakšnih spoznanj je Milgram s svojim eksperimentom prišel, v oddaji Glasovi svetov pojasnjuje psiholog prof. dr. Bojan Musil z Oddelek za psihologijo Filozofske fakultete v Mariboru. Foto: Milgramova "električna škatla" za proženje elektrošokov/ Isabelle/ Flickr, cc

Milgramov eksperiment Profesor psihologije na ameriški Univerzi Yale Stanley Milgram je leta 1963 izvedel enega najbolj znanih socialno-psiholoških eksperimentov vseh časov. Opravil je poskus, v katerem se je osredotočil na konflikt med posameznikovo poslušnostjo avtoriteti in osebno vestjo. Kaj prevaga – prvo ali drugo? Kdo ali kaj nas lahko prepriča, da ravnamo v nasprotju s svojimi lastnimi moralnimi normami in vestjo? Ko so ljudje po drugi svetovni vojni izvedeli za koncentracijska taborišča in druga nacistična grozodejstva, za holokavst, so bili osupli. Kako je možno, da so pri zločinih in okrutnih dejanjih sodelovali tudi številni povsem običajni ljudje? Milgramu ta moralni konflikt ni dal miru: »V moji stroki, socialni psihologiji, je sicer že obstajalo nekaj študij, za katere se je zdelo, da dajejo odgovor na vprašanje, kako je mogoče, da so običajni ljudje, ki so bili sicer v svojem vsakdanjem življenju prijazni in spodobni, ravnali tako brezčutno, nečloveško, brez kakršnihkoli zavor. Problem, ki sem ga želel preučiti, je bil nekoliko drugačen; šel je še dlje: izpostavil je vprašanje avtoritete. Pod kakšnimi pogoji posameznik uboga avtoriteto, čeprav mu ta zaukaže, naj stori dejanja, ki so v nasprotju s posameznikovim moralnimi normami in vestjo? To sem želel raziskati na univerzi Yale.« Kaj je Stanley Milgram ugotovil? Kakšen je rezultat njegovega najbolj znanega eksperimenta, bo v oddaji Ultrazvok pojasnil psiholog prof. dr. Bojan Musil z Oddelek za psihologijo Filozofske fakultete v Mariboru. Foto: Milgramova električna "škatla" za proženje elektrošokov/ Isabelle/ Flickr, cc Zimbardov oziroma Stanfordski zaporniški eksperiment. Ta pa je nakazal, kako hitro lahko pade meja med dobrim in zlim. TUKAJ

Septembri alguse Facebooki otsesaates rääkisime Jürgen Ligist ja maksudest, homöopaatiast, Lihula samba koopia konfiskeerimisest ja sellega seonduvatest küsimustest, korrakaitseseaduse muutmisest ja politseile suuremate õiguste andmisest. Lisaks ka edetabelist “Milliste koolide õpilased käivad koolis kõige parema meelega” ning sellest, et Eesti koolinoored vigastavad end tahtlikult järjest rohkem.   Küsisime ka vandenõulise küsimuse, et kuna sõdima lähevad pigem vaimselt katkised inimesed, siis kas riik toodab selliseid noori meelega? Hando rääkis ka eksperimendist, kus soovitakse Antarktikasse viia üht lamemaalast ja üht palliusklikku. Lisaks loosime kõikide live´i FB-video jagajate vahel välja kasti Lumiorava magneesiumivett. Meeleolukat järelvaatamist: https://www.telegram.ee/ajaviide/fb-live-3-09-24-hiiliv-politseiriik-laste-kooliroomu-edetabel-ja-antarktika-eksperiment  

Psihologinja Tjaša M. Kos o skrivnosti psihično močnih ljudi »Če ob tla vržemo žogico skokico, se bo odbila nazaj. Kaj pa se bo zgodilo, če vržemo jajce? Razbilo se bo.« Na tak način je psihologinja in psihoterapevtka dr. Tjaša M. Kos v Ultrazvoku slikovito opisala psihično odpornost oziroma psihično rezilientnost. To je sposobnost vsakega izmed nas, da se spopade s stresnimi situacijami. Psihična rezilientnost je notranja moč, ki nam v najbolj težkih življenjskih preizkušnjah pomaga ohranjati duševno ravnotežje in življenjski optimizem. V čem je skrivnost tistih, ki so psihično najbolj čvrsti? V čem je njihova moč? Odgovor v Ultrazvoku, ki ga je pripravil Iztok Konc. Več psiholoških vsebin: Strah pred ponovitvijo bolezni TUKAJ Ali se znate postaviti zase? TUKAJ Eksperiment, ki je pokazal, kako hitro pade meja med dobrim in zlim TUKAJ  

I dette afsnit er Corydon taget til solrige Sydfrankrig på ferie, mens Lykkeberg sidder i regnfulde Danmark på kontoret hos Information. De har begge set fredagens tv-debat mellem præsident Joe Biden og Donald Trump. Lykkeberg mener, at debatten bekræftede skræmmekampagnerne fra Fox News og de højreorienterede medier: “Dette er en mand, som ikke kan tale uden teleprompter”. Corydon er enig: “Biden er et menneske, som ikke længere fungerer intellektuelt”. De er også enig i, at det mest skræmmende ikke er hans mentale tilstand, men at det politiske system omkring ham ikke stopper ham. “Dem som for alvor har svigtet, er lederne i det demokratiske parti,” som Lykkeberg formulerer det. Spørgsmålet er nu, hvornår Biden trækker sig? Lykkeberg og Corydon har hver deres bud, og Lykkeberg fremhæver den demokratiske guvernør Gretchen Whitmer som en, man særligt skal holde øje med. Vi vender også blikket mod første runde af det franske valg til Nationalforsamlingen i søndags. Corydon konstaterer, at meningsmålingerne desværre havde ret. Han mener, at det er “tragisk og alvorligt og skaber enorme risici for Frankrig og Den Europæiske Union.” Men hvad er gået galt for præsident Emmanuel Macron? Corydon har tre forklaringer - eller fornemmelser, som han ydmygt kalder det. Til sidst ser vi mod Holland, hvor det politiske system er ved at ændre sig markant. Det udvikler sig til et mere fluktuerende politisk system med nye skillelinjer mellem et presset centrum og yderfløje. Hollands nye regering er et vanvittigt eksperiment, som Lykkeberg og Corydon ser frem til at følge. Lyt med!

Pārsteigumkalns pie Ērgļiem savulaik bija kalnu slēpotāju iecienīta vieta, bet nu jau septīto gadu tas savu pilnbriedu piedzīvo vasaras vidū, kad te uz visnotaļ pārsteidzošu kultūras programmu pulcējas festivāla „Optižūns” mākslinieki un skatītāji. „Optižūns” ir jaunās scenogrāfes Mariannas Lapiņas un viņas domubiedru radīta pasaule, kurā gaidīti visi, kas vēlas radoši eksperimentēt, meklēt domubiedrus un jaunus ceļus mākslā. Sižeta ievadā skan fragments no 2022.gada „Optižūna” notikuma, ko autori ar veselīgu ironiju dēvēja par „mega giga rokoperu” ar nosaukumu “Mīts par Māri Ansīti” – radošā komanda tai esot iedvesmojusies no metāloperas „Kurbads. Ķēves dēls”. Vietnē „Youtube” noskatāms viss vairāk nekā 40 minūšu uzvedums: kalna galā spēlē grupa „Jānis”, piekalnītē sasēduši skatītāji, bet dziedātāji un dejotāji veikli izspēlē drāmu uz slēpošanas kalna stāvās nogāzes. „Pirmoreiz mēs notikām 2018.gadā, un pirmos divus gadus tā bija, kā es to saucu, laba dārza ballīte. Bet pēc tam tas uzņēma apgriezienus. Ideja radās, kad mana ģimene un māmiņa iegādājās šo Pārsteigumkalna teritoriju. Tur ir 26 hektāri ar kalniem, purviem, takām, ozoliem… Mēs stāvējām lapenē ar skatu uz Jumurdu, kur kādreiz bija bijusi slēpošanas trase, un nolēmām, ka vajag organizēt festivālu! Šis festivāls arī dzima aiz tā, ka bija vajadzība dažādu nozaru māksliniekiem satikties.” Tā par festivāla pirmsākumiem stāsta Marianna Lapiņa. Viņa ir scenogrāfe un Latvijas teātra mākslinieku kolektīva "Grāfienes" dalībniece, un mākslinieki ir arī viņas ģimene. Tāpēc par Pārsteigumkalna nodošanu mākslai jautājumu neesot bijis. Pats nosaukums „Optižūns” esot Mariannas bērnības izgudrojums, ar vecākiem apmeklējot tolaik jauno festivālu „Positivus”. Festivāls „Optižūns” Ērgļu Pārsteigumkalnā šogad notiks 13.jūlijā – sāksies dienas vidū un turpināsies līdz pat rītausmai. Bet augustā tur trīs nedēļas būs pieejama vides mākslas objektu taka "Takužūns".

Labas dzīves definīcijas ir daudz un dažādas. Kas tad ir laba dzīve katram no mums, ko ar to saprotam un kā katrs veidojam priekšstatu par to, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas psihoterapeite Katrīna Ošleja un Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "To, kas ir laba dzīve, katrs pats sev definē, balstoties uz savu pieredzi. It kā dzīves laikā veidojam stāstu par sevi, citiem un pasauli. Vai es esmu labs cilvēks, kurās situācijās es esmu labs, ko man vajadzētu darīt, lai būtu labs? Ko nevajadzētu darīt? Ko citiem vajadzētu darīt un ko man nozīmē laba pasaule?" skaidro Katrīna Ošleja. Viņa stāsta, ka pati daudz mācījusies un lūkojusies pēc atbildēm ārpusē, bet bijis iekšējs neapmierinājums ar to, ko ieguva. Tad sapratusi, ka varbūt jāvēršas vairāk sevī un jāmeklē atbildes tur. "Meklēt, kā es sev esmu izveidojusi stāstu, kas man traucē, kas palīdz piedzīvot dzīvi kā labu. Kas ir manas pārliecības, noteikumi, ko esmu radījusi," atzīst Katrīna Ošleja. Mārcis Auziņš sarunai ar sevi aicina pievienot sarunu ar gudriem cilvēkiem, bet ar to domājot - lasīt pasaules literatūras klasiku, kur ir daudz izcilu sarunu biedru. Un tekstus lasīt ļoti lēni, turp un atpakaļ. Tā var atrast daudzas interesantas atbildes. Savā dzīvē Mārcis Auziņš izmanto šādu formulu: mēs nevaram izmanīt visu pasauli un padarīt kaut kādas lietas citādas, nekā tas notiek. Tas nav mūsu spēkos. Šajā situācija var sakārtot savu apziņu un prātu. Tad varbūt nav nepieciešams mainīt pasauli.

Antler er en av Norges mest aktive investorer. Hva skal til for å få dem på laget? Hvilke selskaper har de mest tro på? Anna Munthe-Kaas er assosiert partner med bakgrunn fra oppstartsbedrift er og store tech-miljøer. Nå investerer hun en halvtime i Innopodden, sammen med Håkon Haugli og Kjetil Svorkmo Bergmann.Tekstversjon av Innopodden finner du på Podkast | Innovasjon Norge. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Pasaulio įvykių apžvalga.Žvalgomės po Nacionalinio Kauno dramos teatro užkulisius.Architektūros fondas paskelbė atvirą kvietimą dalyvauti Eksperimentų platformoje vyksiančioje tarp Vilniaus ir Paryžiaus.Chanenkų muziejaus Kyjive vadovė Julija Vaganova sako, kad visų šalių muziejai turi būti pasiruošę savo turimų vertybių evakuacijai, o susitarimai dėl šių procesų turi būti priimami aukščiausių šalies vadovu lygiu.LRT Klasika tęsia pažintis su „Metų knygos rinkimuose“ dalyvaujančiomis knygomis. Šįkart susipažįstame su Eglės Bazaraitės monografija „Kapinės už miesto, miške. Katalikų laidojimo kraštovaizdžiai XIX a. Vilniuje“.Savaitgalį įvyko mėgėjų teatrų apdovanojimai „Tebūnie teatras“.Domanto Razausko muzikinės naujienos.Ved. Marius Eidukonis

TEMA: Healing - Lei av regisserte programmer som åndenes makt? Er alternativ behandling eller spiritisme bare fjas, bygget på gammel overtro? Bli med på et prosjekt, -eller kall det et eksperiment. Jeg er åpen som person, men skeptisk av natur. Vil jeg gjennom 8 episoder la meg overbevise om noe annet? Bli med på turen!Med Anders Vegdal Bjerke

Zadnjih 29 dana radila sam što i inače radim u biznisu. Poslala sam 4 newslettera. Snimila sam 3 podcast epizode. Objavila sam 1-2 Instagram objave tjedno. Imala sam jedno aktivno lansiranje. Nisam boostala ili oglašavala sadržaj. Pojavljivala sam se za klijente jednako posvećeno kao i inače. Prošli mjesec bio je (naizgled) kao i svaki drugi. Osim što nije. Osim što smo prošli mjesec ostvarili najveće mjesečne prihode do sada. Ako te zanima što je bilo drugačije, ova epizoda će ti se svidjeti… Radionica LIDER u nastajanju: https://lider-u-nastajanju.grweb.site/ #radimposvom MASTERMIND: https://membership.teatime.com.hr/radimposvom-mastermind/ Saznaj je li #radimposvom MASTERMIND za tebe: https://forms.gle/wLibdWw1T9AD4W3P9 Ostani u toku: E-mail - tea@radimposvom.com.hr Instagram - https://www.instagram.com/teazavacki Newsletter - https://content.teatime.com.hr/newsletter

Velkommen til et eksperiment. Vi prøver at lave en kort nyhedspodcast med oplæsere, der er lavet med AI. Vi har benyttet tjenesten ElevenLabs til at klone stemmerne af Rolf Ask Clausen og Henrik Føhns. Nyhedshistorierne er skrevet og redigeret i samarbejde mellem de to journalister og ChatGPT. Skriv til os på henrik@techtopia.dk og fortæl os, hvad du synes.

Zīmējums kā daudzveidīgs un pašpietiekams vizuālās mākslas veids sevi pieteicis Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā „PILOT” Vecrīgā, kur pašlaik skatāma zīmēšanas praksei veltīta izstāde „Pāreja”. Tā tapusi akadēmijas studentu un pedagogu sadarbībā, lai izceltu mūsdienu zīmējumu akadēmijas procesā un rosinātu sarunu par redzes fenomenu autora radošajā darbā. Eksperimentālajā mākslas telpā „PILOT”, kas Vāgnera ielā Vecrīgā darbojas jau ceturto gadu, viesojos īsi pirms jaunās zīmējumu izstādes atklāšanas. Vēl notiek pēdējie priekšdarbi, kopā rosās Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji. Ideja par izstādi radusies pasniedzējas Elīnas Zundes vadītā Zīmēšanas kontekstuālās kompozīcijas kursa gaitā.  „Tur mēs satiekamies tie, kas ir ar vēlmi un degsmi zīmēt – par un ap akadēmisko zīmējumu, bet ko zīmējums vēl var pateikt? Kopā ar studentiem mēs nolēmām, ka ir jātaisa izstāde, jo katram atsevišķi darboties ir viens, bet kopīga izstāde paver pilnīgi citas iespējas. Manuprāt, tā ir arī lieliska iespēja studentiem pašiem noticēt tam, ko viņi dara. Šajā procesā tas ir būtiskākais.” Izstādes darbus vieno ne tikai zīmējuma medijs, bet arī saruna par redzes fenomenu – par krāsu un melnbalto spektru, ko rosinājusi britu neirologa un dabas pētnieka Olivera Saksa 1996.gada grāmata „Krāsu akluma sala” par mazo Pingelapas ataolu Mikronēzijā, kur daļai salinieku ir reta, paaudzēs pārmantota ģenētiska kaite – ahromatopsija jeb nespēja uztvert krāsas. Gunta Lante studē zīmēšanu Mākslas akadēmijas maģistrantūrā un melnbalts zīmējums ir viņas tuvākā mākslas valoda. Tās centrā – cilvēka ķermenis. Viņas studiju biedrs Mika Solomons izstādē „Pāreja” piedalās ar piecu darbu kompozīciju. Studēt zīmēšanu maģistrantūrā savu senču dzimtenē Latvijā viņš ieradies no ASV. Izstādē ar saviem darbiem piedalās ne vien šī kursa studenti, kas izvēlējušies zīmēšanas specializāciju maģistra līmenī, bet arī citu nodaļu studenti un pasniedzēji, rosinot sarunu par zīmējuma mediju vēl plašākā mērogā. Grafikas studentus uzrunājis un arī pats ar saviem darbiem izstādē ir pārstāvēts Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Juris Petraškevičs. Izstādē piedalās arī māksliniece Maija Kurševa, kura strādā ar LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļā, un viņas uzrunātie studenti. Maijas Kurševas darbs arī ir viens no pirmajiem, kas sagaida, ieejot izstādē. Melnbaltais zīmējums ir citāts no šveiciešu simbolista Arnolda Boklīna gleznas „Mirušo sala”. Visi trīs pasniedzēji kā Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvji iesaistījušies Ziemeļvalstu mākslas augstskolu kopprojektā jaunām perspektīvām par zīmējumu mākslas izglītībā, stāsta pasniedzēja Elīna Zunde. Dialogā par zīmēšanu izstādes „Pāreja” apmeklētāji mākslas telpā „PILOT” varēs iesaistīties līdz 23.martam. Tai skaitā – arī par zīmētprasmes nozīmi mūsdienu mākslā.

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa. "Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Stanfordski zaporniški eksperimentPsihologa Philipa Zimbarda je zanimalo, kateri psihološki procesi so v ozadju nenadne spremembe, ko dober človek prestopi mejo med dobrim in zlim. Z eksperimentom je ugotovil, da lahko ekstremne razmere vsakega spremenijo v nekoga, ki drugega namerno rani, poniža, razčloveči, uniči. O tem vsak dan pričajo dogodki. EKSPERIMENT: Avgust leta 1971, klet oddelka za psihologijo ameriške Univerze v Stanfordu, prof. Philip Zimbardo in štiriindvajset študentov, ki so se javili na oglas. Met kovanca je odločil, katerih devet študentov bo igralo vlogo zapornikov in katerih petnajst vlogo paznikov. »Zapornike« so na njihovih domovih aretirali resnični policisti, jim odvzeli prstne odtise in jih z zavezanimi očmi odpeljali v stanfordski kletni »zapor«. Ob prihodu so vsakemu dodelili številko, odvzeli so jim vse osebne predmete in jih preoblekli v enaka zaporniška oblačila. Zakaj je moral prof. Zimbardo eksperiment namesto po štirinajstih prekiniti že po šestih dneh? Kaj nam en od najpomembnejših psiholoških eksdperimentov vseh časov – Zimbardov stanfordski zaporniški eksperiment – lahko pove o človeški psihi? V Ultrazvoku pojasnjuje socialni psiholog doc. dr. Žan Lep (Filozofska fakulteta v Ljubljani in Pedagoški inštitut). Pripravlja Iztok Konc. Foto: PhilipZimbardo/ UniverzaStanford

Šovasar norisinājušās pētnieciskās ekspedīcijas un iegūti unikāli atradumi, veicot metāla kroņu tradīcijas izpēti Zemgalē, Sēlijā un Vidzemē. Šādus metāla kroņus pētnieki joprojām atrod arī ar kapsētām nesaistītās vietās, un tas nozīmē, ka meklējumi vēl labu laiku turpināsies, aizvien papildinot priekšstatu par šo tradīciju. Par piemiņas tradīcijām un aizgājēju godināšanu esam daudz runājuši raidījumā, taču ir kāda neparasta tradīcija, par kuru teju ikgadu atklājas kas jauns un līdz šim nezināts - metāla kroņi kapsētās. Kādi ir šie kroņi, kā tie veidoti, kam tie par piemiņu atstāti kapsētās, skaidro vēsturnieks, dabaspētnieks, tūrisma speciālists, Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs. Andris Grīnbergs stāsta, ka tradīcija rotāt kapavietu ar metāla kroni vairāk bijusi raksturīga luterāņiem. Tāpat arī Igaunijā šāda tradīcija bijusi izplatīta. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara neviena darbnīca, kur šādus kroņus izgatavoja, savu darbību Latvijā nav atjaunojusi. Plašāk par pētījumu var uzzināt Latvijas Petroglifu centra mājas lapās un "Facebook" kontā. Eksperimentālā arheoloģija palīdz arī izglītības sistēmai Augusta nogalē raidījumā iepazīstinājām ar aktualitātēm pētniecībā arheoloģijā, kas šogad piedzīvotas vairākās vietās Latvijā - Zilakalnā Vidzemē, kā arī Baltinavā un Ludzā Latgalē. Un nu šim stāstam turpinājums, bet atšķirīgs, jo runa gluži nav par arheoloģiskajiem atradumiem, kas apzināti meklēti. Mūsdienu arheoloģijas formas ir dažādas, un biedrība “Latvijas Arheoklubs” jau daudzu gadu garumā interesentiem, īpaši studējošajiem, piedāvā eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolu. Kopš 2015. gada savu mājvietu skola ir atradusi Rīgā, Lucavsalā. Arheologs, vēstures doktors, biedrības “Latvijas Arheoklubs” vadītājs Artūrs Tomsons skaidro, kas ir eksperimentālās arheoloģijas vasaras skola un kā tā radusies.

Socialdemokratiet kan sætte kryds ved deres største valgløfte, igen: Med aftalen om et gedigent lønløft til udvalgte faggrupper i den offentlige sektor gentager statsminister Mette Frederiksen (S) succesen fra sidste valgperiode. Dengang var det bryggeriarbejderen Arne, nu er det sosu-assistenten Bettina, som får milde gaver. Milliard-lønkløften er tilmed timet til at blive rullet ud lige inden næste folketingsvalg. Men hvad er der blevet af ansvarligheden? Da SVM-regeringen blev dannet, kaldte de sig selv for en "reformregering". Men er ministerholdet reelt mere optaget af at købe vælgerne, på kort sigt? Hør et nyt bud på et navn til regeringen: "Eksperiment-regeringen". For hvor bliver de hårde reformer efterhånden af? Efter afskaffelsen af store bededag har den mest stået på rundhåndet gaveuddeling. Og inden jul kommer næste pakke: ekstra skattelettelser.   Se ugens udgave af Borgen Late Night med de to politiske kommentatorer Lars Trier Mogensen og Jarl Cordua

Bandekrigene raser på den anden side af Øresund, hvor broderfolket har Europarekord i skuddrab og hvor hver femte ikke er født i landet.Er Sverige i opløsning, eller er det bare de sensationslystne danske medier og misantropiske forfattere som Mikkel og Niels, der fryder sig over andres ulykke?Vi har bogaktuelle Johan i studiet til at berette om landet hinsidan.I studiet:Johan Varning Bendtsen, journalist på Kristeligt DagbladCasper Gronemann, halalmadras eller hadprædikant?Mikkel Andersson, partyliberal podcasterNiels Jespersen, socialdemokratisk sykofant

I ukas episode snakker vi videre om treningsplanlegging, med fokus på mål; vi håper episoden hjelper deg til å sette smarte mål som motiverer og inspirerer deg inn i høsten! Silje er direkte inne fra nørdehjørnet og deler superinteressant informasjon om emosjonell intelligens, Pia er åpen om høstens prosjekt; hun har hyret en ernæringscoach! God lyttt, gjengen. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Aston Villa-supporter Hallgeir Hansen er styremedlem i den norske supporterklubben, han kommer til studio sammen med Petter Veland for å ta tempen på Unai Emerys prosjekt i Birmingham. Hva betyr nysigneringene Diaby, Tielemans og Pau Torres og klarer Villa å befeste posisjonen sin i PL-toppen samtidig som Conference League skal vinnes? Episoden kan inneholde målrettet reklame, basert på din IP-adresse, enhet og posisjon. Se smartpod.no/personvern for informasjon og dine valg om deling av data.

Zdravo. Kot veli naslov tokrat ugotovimo, da smo se (samo za vas) podvrgli znanosti in postali eksperiment v naravi. Vse kar morate storiti je, da nas še naprej poslušate in poveste še komu za nas. Kateri drug podkast je zmožen v svojo epizodo stlačit kable, zvok, rdečo barvo, vino in etikete in vas hkrati povabiti, da naredite iz nas svinjsko bogate kapitaliste? Redki, če sploh. Peli se spomni obletnice mature in pove, kdo je skrivnostna sošolka, ki mu je skoraj zagotovo predstavila Štoparca, obdelamo tudi alternativna vesolja in šminkerje in kolektivni spomin. Sprašujemo se, če smo prva komunistična komuna, ki zares deluje in da smo res podvrženi znanosti. Pravi pravcati eksperiment v naravi. Podvrženi znanosti v vseh kriterijih. Kar se pete knjige tiče in 5. poglavja, pridemo tudi do tja, ko na Triciino trato pristane vesoljska ladja in vesoljci imajo problem s triangulacijo. In horoskopi na Rupretu. Dodajo še, da so prišli na Zemljo, ker so izgubili razum.

Piše: Katarina Mahnič, bereta: Maja Moll in Igor Velše. Romani Georgija Gospodinova se berejo kot nekakšna serija; v vsaki drzno in v svojevrstnem slogu napisani knjigi ga tako ali drugače obsedajo enake stvari, vsaka je bolj sofisticirana od prejšnje in močneje zadene … in vsaki v zadnji tretjini nekaj zmanjka. Vsaj meni. Kot da bi pisatelj zataval, se zmedel, izgubil ostrino in fokus. Ali skušal v eno knjigo stlačiti preveč. Pa vendarle to ne spremeni občutka, ki ga bralcu zapusti po branju, in to je osupla mešanica grenkega pritrjevanja in nemočne očaranosti. V romanu Časovno zaklonišče, v katerem poleg pripovedovalca nastopa že v prejšnjih romanih Naravni roman in Fizika žalosti omenjani Gaustin (pisateljev prijatelj ali alter ego, kakor vam je ljubše), se najbolj intenzivno ukvarja s preteklostjo, pozabljanjem, prirejanjem spominov in novim kreiranjem osebne in družbene stvarnosti. Gerontopsihiater Gaustin v Švici ustanovi kliniko za preteklost, saj je “izguba spomina bolezen, ki se najhitreje širi”, prostore, za ljudi, ki trpijo za demenco, pa opremi v slogu različnih preteklih desetletij, češ, “manj ko je spomina, toliko več je preteklosti”. V vsakem nadstropju rekonstruira časovno obdobje, ki se ga pacient še spominja, in s tem v njih spodbuja neverjetne odzive. Za pomoč zaprosi kolega pisatelja, saj za vračanje v pretekla desetletja ne potrebujemo samo kulis in dekorja, ampak tudi zgodbe, veliko zgodb. “Potrebujemo vsakdanje življenje, na tone vsakdana.” Eksperiment je tako uspešen, da se nad vračanjem v preteklost navdušijo tudi zdravi ljudje, saj je preteklost, kot pravi Gaustin, tudi lokalna zadeva. Projekt prestopi bregove terapevtskih namenov; najprej se ustanavljajo naselja različnih preteklosti, nato pa vse skupaj preraste v vseevropsko manijo. Tisto, kar je veljalo na kliniki, začenja veljati za celotno družbo; oživljanje preteklosti zajame vso Evropo. Stvari gredo tako daleč, da naj bi se državljani na referendumu za skupno preteklost odločili, v katerem zgodovinskem obdobju si želijo živeti. Po različnih državah se dogajajo rekonstrukcije preteklosti, urijo se statisti za revolucije, organizirajo se vaje za skupine protestnikov, vse skupaj je prav psihedelično. Ker se zgodovina rada ponavlja, na referendumu seveda ne uspejo izbrati enega preteklega desetletja za vso Evropo, ampak se vsaka država odloči po svoje. In ker se obdobja vsaj nekaj časa ne smejo mešati med seboj, je Evropa spet razdeljena in v oponašanju starih -izmov in diktatur še bolj agresivna, nevarna in fanatična kot prej. V drugem delu Časovnega zaklonišča Gospodinov karikirano, z dobršno mero ironije in črnega humorja, oživlja prizore iz evropske zgodovine in zastavlja eno bistvenih vprašanj: ali se lahko brez posledic igramo s preteklostjo? Mojstrsko žonglira z njimi in se zelo posrečeno sprašuje: “Ali se preteklost razgradi ali ostane kot plastične vrečke domala nespremenjena ter počasi in temeljito zastruplja vse naokrog? Ali ne bi morale biti nekje tudi tovarne za recikliranje preteklosti? Je iz preteklosti sploh mogoče narediti kaj drugega kot preteklost? Ali jo je mogoče v nasprotni smeri reciklirati v nekakšno prihodnost, pa čeprav rabljeno? Ali ima preteklost rok trajanja?” V času, ko sem brala Časovno zaklonišče, mi je prišel pod roke tudi obsežen roman Stephena Kinga z naslovom 22. 11. 1963. Tudi v njem srednješolski učitelj odpotuje v preteklost, preprečiti namerava atentat na predsednika Kennedyja, vendar ugotovi, da preteklosti ni tako preprosto (oziroma je sploh ni mogoče) ukaniti. Vendar je Kingovo delo predvsem kratkočasna, napeta štorija z rdeče utripajočim sporočilom: prste stran od preteklosti!, Časovno zaklonišče pa je “huda” knjiga. Ne bi mogla reči, da je težka, saj se bere z lahkoto, vendar te ob branju, kljub satirični naravnanosti, spreletava srh. Morda je hujša za starejše ljudi, ki izgubo spomina doživljajo kot hitro bližajočo se grožnjo, prav tako pa jim je domače opevanje tistega, kar je bilo in je, žal, nepreklicno minilo. Gospodinov v zahvali na koncu romana piše, da je bila ta knjiga do neke mere slovo od sanj o preteklosti oziroma, bolje rečeno, od tega, v kar jih nekateri poskušajo spremeniti. Gotovo je slovenskemu bralcu knjiga bolgarskega pisatelja še bližja, grozljivejša in verjetnejša tudi zaradi geopolitične umestitve v isti del Evrope ter podobnih zgodovinskih “idealizacij” in hrepenenj po skupni preteklosti, ki so pri nekaterih večna in znana tema, odkar smo se odcepili od Jugoslavije. Ker je včasih težje pozabiti kot se spominjati. Vendar je hrepenenje nekaj drugega kot dejansko oživljanje preteklosti, nam skuša dopovedati pisatelj. Diktaturi prihodnosti bo sledila diktatura preteklosti; zato jo je bolje pustiti spati, da ne bo stokrat huje udarila nazaj. Kakorkoli že, Gospodinovo Časovno zaklonišče odpira boleče teme in je najmočnejše prav v prvem delu, ko se ukvarja z izgubo posameznikovega spomina. Neverjetno, kako posamezna usoda prizadene bolj kot usoda naroda. Skoraj na vsaki strani mrgoli resnic, drobnih trenutkov jasnih uvidov, ki jim človek vneto prikimava, saj jih s starostjo vedno pogosteje doživlja v vsakdanjem življenju, ne zna pa jih ubesediti. Ena zanimivejših se mi zdi:“…preteklost ni samo tisto, kar se ti je zgodilo, ampak je včasih to, kar si si pravkar izmislil”. In koliko preteklosti lahko človek prenese? Časovno zaklonišče ima zares tudi terapevtski učinek – ko ga prebereš, si kar nekaj časa zadovoljen s sedanjostjo.

No 17. līdz 21. maijam Rīgā gaidāms jau piektais eksperimentālā kino festivāls “Process”, kas veltīts analogā kustīgā attēla praksēm. Jubilejas gadā festivāls konceptuāli pievērsīsies “trokšņa spektra” tēmai, ienirstot visdažādākajās šī fenomena izpausmēs un ļaujoties kino formu un skatīšanās pieredžu daudzveidībai. Troksnis, kas spēj gan pārtraukt, gan savienot. Par festivāla norisēm Kultūras rondo stāsta tā rīkotājas rīkotājas Ieva Balode un Lāsma Bērtule. Par festivāla mājvietu arī šogad kļūs Vagonu zāle (Vagonu ielā 21). Šajā reizē, sadarbībā ar sešu Eiropas kino laboratoriju kopprojektu SPECTRAL, festivālā īpaša uzmanība tiks pievērsta paplašinātā kino praksēm, aicinot pieredzēt kino ārpus tā pierastā ietvara.

Tupinām ierakstu ciklu „No paaudzes paaudzē” – šajā reizē par kokli. Kokļu mūzikas dzīve Latvijā ir piesātināta – populāra ir etnogrāfiskā jeb tradicionālā kokle un strauji attīstās arī koncertkokle. Jo plašākas iespējas rodas koklei, jo vairāk top jaundarbu, un komponisti ir ieinteresēti eksperimentēt. Šovasar Dziesmu svētkos kokle skanēs plaši. 19. gadsimta nogalē latviešu nacionālās mūzikas pamatlicējs Jurjānu Andrejs savās ekspedīciju piezīmēs rakstījis – kokles vairs nedzird. Tagad, 27. Vispārējos latviešu dziesmu un 17. Deju svētku priekšvakarā, situācija ir pavisam pretēja – kokles ne tikai dzird, tās piedzīvo atdzimšanu un attīstību un pat paceltas akadēmiskās mūzikas augstumos. Tiesa, muzicēšanas tradīcija laika gaitā radikāli transformējusies: kokle vairs nav tipisks soloinstruments, un arī muzicētājas visbiežāk ir sievietes un meitenes, nevis vīri, kā tas bija senatnē. Daugmales multifunkcionālā centra zālē notiek kokļu studijas „Dzītari” mēģinājums. Uz skatuves vairāki pusaudži sēž pie koncertkoklēm un atkārto skaņdarbu spēli pirms kāda koncerta. Mēģinājumu vada studijas dibinātāja Inta Rēvolde. Pēc mēģinājuma sarunājos ar ansambļa koklētājiem – izjautāju viņus par pašu instrumentu un par viņu izvēli spēlēt tieši kokli. Atbildes sākumā ir biklas, jau pēc brīža jaunieši gatavi stāstīt gan par to, cik smagas vai vieglas ir lielās koncertkokles, kas palīdz tās nonest lejā pa kāpnēm un aizvest uz nodarbībām, kādos vieskoncertos ārzemēs viņi bijuši u.tml. Savukārt studijas vadītāja Inta Rēvolde stāsta, ka „Dzītari” pastāv jau piecus gadus, un būtībā pieaugušo kokļu studijas „Dzītari” atvase. Vispirms studija bērniem izveidota Baldonē. Ideja – arī ārpus mūzikas skolas sistēmas sniegt iespēju iepazīt un apgūt šo instrumentu. Kopumā studijā „Dzītari” ir 24 koklētāji. Inta Rēvolde stāsta, ka gribētāju būtu vēl vairāk, taču dalībnieku skaitu ierobežo instrumentu pieejamība – koncertkokles nav nopērkamas kādā mūzikas instrumentu veikalā; tās tiek izgatavotas individuāli un, lai sagaidītu savu kārtu, jāstājas garā rindā. Studijā darbojas vairāki māsu pāri, uz abām ir pa vienai koklei, bet tas apgrūtina spēlēšanu ansamblī, un tas nav mazsvarīgi, jo būtiska ir kopā būšana. Taču tagad caur projektu projektiem izdevies pa koklei sagādāt katram dalībniekam – tieši laikā, gatavojoties Dziesmu svētkiem. Tajos piedalīsies arī „Dzītari”; skatēs studija ieguvusi augstu vērtējumu – tikai nedaudz pietrūcis, lai iegūtu augstāko pakāpi, lepojas Inta Rēvolde. Kokles spēli apgūt akadēmiskā līmenī iespējams Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tam visu mūžu bija veltījusi kokles pedagoģe un pasniedzēja Māra Vanaga, kura pirms septiņiem gadiem devās mūžībā. Māras Vanagas darbu turpina viņas skolniece docente Anda Eglīte – Mūzikas akadēmijas Kokles un ģitāras klases vadītāja. Māru Vanagu viņa sastapusi dziļā bērnībā, būdama vien aptuveni sešus gadus veca. Māra tad nule kā sākusi strādāt par kokles pasniedzēju un meklējusi audzēkņus, atceras Anda Eglīte. Iespējams, plašākai publikai tas nav sevišķi pamanāms, bet kokļu mūzikas dzīve ir ļoti aktīva un piesātināta. Starptautiski konkursi, simpoziji, meistarklases sadraudzībā ar radniecīgiem instrumentiem citās valstīs… Studiju noslēguma darbi – kokles koncerti, kuros atskaņo arī citās programmās studējošo jauno mūziķu speciāli šim instrumentam komponētos jaundarbus. Attīstība un izaugsme turpinās, ir pārliecināta docente Eglīte: Gaidāmajos un ļoti gaidītajos Dziesmu un deju svētkos īpaši koklei sacerēti jaundarbi skanēs arī kokļu lielkoncertā „Laika upe”, kurā, kā plānojuši rīkotāji, kopā spēlēs ap 400 koklētāju. Plānoti arī divi kokļu nakts koncerti un, protams, etnogrāfiskā kokle ir arī tautas mūzikas koncerta neatņemama sastāvdaļa. Šis instruments tagad bauda lielu popularitāti, uzskata Anda Eglīte. Cik sena ir tā dēvētā etnogrāfiskā kokle un kā no tās atvasināta lielā koncertkokle? To skaidro etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, bet vispirms interesējos, ko vispār nozīmē vārds „kokle”. Izrādās – nekāda sakara materiālu, no kura šis instruments darināts.

Šī gada 2. jūnijā tiks pasniegtas Latvijas Dizaina gada balvas, taču raidījums tad jau būs devies vasaras pārtraukumā. No dažādu jomu nominantiem izvēlējāmies runāt par instalāciju "Pilsētas kabata" – vienu no iniciatīvām, kas ir radītas, lai atdzīvinātu kādu novārtā pamestu pilsētas vietu. Pop-up jeb pārvietojamā skvēra ideja gada garumā tika īstenota nojauktas koka ēkas vietā Maskavas ielas sākumposmā jeb tā dēvētajā Lastādijas rajonā. Eksperimentālajam projektam tika izveidoti moduļveida dizaina elementi, kas ir mobili pārvietojami un kombinējami atšķirīgos veidos, pielāgojot tos katra pasākuma – šaha turnīra vai modes skates vajadzībām. Vai projekts veica misiju un vai pēc tā oficiālā noslēguma idejai ir turpinājums? Kāda būs "Maskačkas" nākotne, jo, no vienas puses tai ir ideāls attīstības potenciāls, bet vai tas nedraud ar unikālās identitātes zudumu? Par to sarunājamies ar arhitektu Kārli Jaunromānu.

täiskuu ja liina meenutab seiku 10. veebruaril viljandis toimunud peolt. peale selle jagab kunstielamust paar päeva hiljem etenduselt MEMENTO, mis ka viljandis aset leidis. lõpuks hakkab piinlik, aga piinlikkusega saab hakkama ja pärast saate tegemist kelder stuudiost väljudes nägi liina autot, mille numbrimärk teatas 777. kalad!!!!! • KOLKAPLIKA.TV https://www.youtube.com/@kolkaplikaTV/ • Väätsa Leinav Ema https://newsletter.kolkaplika.ee/leinav-ema/index.html • Kadi Estland, Curriculum Vitt https://curriculumvitt.ee/ • I didn't die I just stopped going out (performance, 2018) https://www.youtube.com/watch?v=wGvWGKmhcvk • TEINE ASI. Üüve-Lydia Toompere ja Siim Tõniste Paide Teatris https://paideteater.ee/teineasi • MEMENTO. TÜVKA 14. teatrilend ja nende juhendajad https://elektron.art/projects/memento • Ookean. Viljandi eksperiment playlist https://open.spotify.com/playlist/6SroXvbXThJUdP2EnUunqC?si=fa16fd322dc6468f • KOLKAPLIKA.TV https://www.youtube.com/@kolkaplikaTV/ Veel kolkaplika.raadios: Valik · Diana mõtleb · Taive küsib Ühine kolkaplikadega. Telli kolkaplika.newsletter! WWW.KOLKAPLIKA.EE

Kavalkaden af kriser, vi oplever lige nu, skriger på radikale forandringer. Men alligevel foregår det meste byggeri og byudviklingen stadig på en måde, der overvejende ligner noget, vi kender i forvejen. En solskinsmorgen i Rundetaarn, hvor vi alle blev overvældet af arkitekturen i København, spurgte Anne Katrine Harders, hvordan bliver der bedre plads til at byggeriet bliver (helt) anderledes? Sammen med Søren Nielsen, arkitekt og partner i Vandkunsten, og Frederik Noltenius Busck, stifter og direktør i CPH Village, diskuterede vi, hvorfor vi ikke ser langt flere eksperimenter i en tid, hvor byggeriet og byudviklingen burde forandre sig radikalt - for klimaet, biodiversiteten, økonomien, demografien, ensomheden, sundheden, uligheden og for alt det, der kalder på akutte og anderledes løsninger? Byen forfra er optaget til Dansk Arkitektur Centers ugentlige live-event, MorgenDAC, som er for dig, der vil have et nuanceret indblik i byens udvikling og arkitektur. Her samler vi beslutningstagere, branche og borgere til samtaler om de emner, der fylder på dagsordenen og former fremtiden. Podcasten er produceret af Munck Studios. 

Tre raringer møtes for å fekte med funfacts. Babyfabrikk, Milgram og slavemaur tar hevn.Raringer:Ida Kathrine Gravensteen (@idagravensteen)Emilie Hernes Vereide (@emilieveris)Andreas Wahl (@andreas__wahl)

Jätkame juttu. Seda sealt, kus see eelmine osa pooleli jäi. Uus osa igal neljapäeval. Mulle võib teemasoovitusi ja oma lugusid saata cookieplaystudios@gmail.com

Seekord ja ka järgmine kord räägin loo ühest hullust teadlasest, kes tegi inimestega vaimude püüdmise katseid. Et tõestada oma vaimude kohta käivat teooriat. See eksperiment on tuntud ka kui The Harbinger Experiment ehk Harbingeri eksperiment. Uus osa igal neljapäeval. Mulle võib teemasoovitusi ja oma lugusid saata cookieplaystudios@gmail.com

Listen over parallelsamfund udkommer: Vejle arbejder med beskæftigelse i tre forebyggelsesområder. Danmarks slutrunde er en historisk fiasko. Eksperiment-patient fik afvist klage på forkert grundlag. Skoler kæmper med kolde klasselokaler. Værter: Jacob Grosen & Michael Robak.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Even deler et eksperiment de har kjørt i INEVO hvor de har testet 4 ulike kanaler for vertikal video. Hvilke funket best? Få resultatet fra eksperimentet ved å melde deg på Effekt fra INEVO her. Markedsføringspodden er podcasten for deg som vil lære mer om markedsføring og salg. Podcasten ledes av Even Ødegård i INEVO og Eivind Bodding. Det tar deg gjennom temaer som sosiale medier, søkemotoroptimalisering, søkemotormarkedsføring, e-postmarkedsføring og mye mer.

Even deler et eksperiment de har kjørt i INEVO hvor de har testet 4 av Cialdini sine påvirkningsprinsipper.  Markedsføringspodden er podcasten for deg som vil lære mer om markedsføring og salg. Podcasten ledes av Even Ødegård i INEVO og Eivind Bodding. Det tar deg gjennom temaer som sosiale medier, søkemotoroptimalisering, søkemotormarkedsføring, e-postmarkedsføring og mye mer.  

Nu jau aiz muguras pirmā pludmales sezona, kuras laikā darbojās dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Vai tās darbība ir atstājusi iespaidu uz pludmalēs atstāto atkritumu daudzumu un kādi atkritumi arvien ir atrodami Latvijas pludmalēs, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē un analizē "Zaļā Josta" pārstāve Laima Kubliņa un "Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ierakstā uzklausām biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāju Annu Doškinu. Viņa stāsta par atkritumu vākšanas akciju Vecāķu pludmalē. Pēc tam savāktos atkritumus šķiro pa tipiem un zīmoliem. Pasākums notiek ar mērķi norādīt, ka ražotājs ir atbildīgs par to, kā prece ir iepakota, ka patērētājs nevar ietekmēt to, kas nonāk veikalu plauktos. "Zīmolu audits" tiek veikts ar domu norādīt, kuriem ražotājiem jāvērš uzmanība uz savu preču iepakojumu, zinot, ka tas mēdz nonākt dabā. Laima Kubliņa norāda, ka arvien dabā nonāk daudz cigarešu izsmēķu. Šovasar veikts eksperiments, analizējot, cik daudz izsmēķu nonāk dabā caur lietus ūdens notekām. Eksperimentā apsekotas piecas lietus ūdens notekas Rīgas centrālajā daļā pie autostāvvietām, pie veikaliem, atpūtas vietām un valsts iestādēm, kur ir liela cilvēku plūsma un cilvēki arī uzsmēķē. Mēneša laikā piecās notekās saskaitīja 871 izsmēķi, iemestu, ietecējušu ar lietus ūdeni vai sētnieka ieslaucītu. Nedēļā vidēji 44 izsmēķi katrā notekā.  "Ja zinām, ka Rīgā publiski  pieejamās vietās pašvaldības ierīkotas un uzturētas ir vairāk nekā 18 tūkstoši, plus vēl privātās teritorijās, iedomājamies, kādi ir apjomi. Ja attiecinām pētījuma rezultātus uz publiskajām, sanāk, ka mēnesī Rīgā nonāk vairāk nekā trīs miljoni izsmēķu caur notekām vien," analizē Laima Kubuliņa.

Vi har endelig fået adgang til det lukkede Grønlandsministeriums brune dokumentmapper i Rigsarkivet. Og her, mellem tabeller og notater, finder vi et ganske særligt dokument: Doktor Rosens rapport. Og det er også på Rigsarkivets læsesal, at vi finder sammenhængen mellem kampen for kvinders ret til selvbestemmelse, moderniseringen af Grønland og spiralen. I alt sammen i det lille ord: Familieplanlægning. Tilrettelæggelse: Anne Pilegaard Petersen og Celine Klint. Lyddesign: Tobias Ingemann. Redaktør: Rune Sparre Geertsen. Produceret for DR af MonoMono.