Podcasts about vef

Turpinam ar hokeja svētkiem! Tiekamies šeit un VEF kvartālā! Vēlies piedalīties – “Nu, Tu Metīsi?”: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1EIf4bIN0H7bJJFMledh24KD7AEXHBYRxVZPwEZO-xh4/edit?gid=911010114#gid=911010114 Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Turpinam ar hokeja svētkiem! Tiekamies šeit un VEF kvartālā! Vēlies piedalīties – “Nu, Tu Metīsi?”: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1EIf4bIN0H7bJJFMledh24KD7AEXHBYRxVZPwEZO-xh4/edit?gid=911010114#gid=911010114 Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Turpinam ar hokeja svētkiem! Tiekamies šeit un VEF kvartālā! Vēlies piedalīties – “Nu, Tu Metīsi?”: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1EIf4bIN0H7bJJFMledh24KD7AEXHBYRxVZPwEZO-xh4/edit?gid=911010114#gid=911010114 Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Turpinam ar hokeja svētkiem! Tiekamies šeit un VEF kvartālā! Vēlies piedalīties – “Nu, Tu Metīsi?”: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1EIf4bIN0H7bJJFMledh24KD7AEXHBYRxVZPwEZO-xh4/edit?gid=911010114#gid=911010114 Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Turpinam ar hokeja svētkiem! Tiekamies šeit un VEF kvartālā! Vēlies piedalīties – “Nu, Tu Metīsi?”: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1EIf4bIN0H7bJJFMledh24KD7AEXHBYRxVZPwEZO-xh4/edit?gid=911010114#gid=911010114 Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

„VEF”  un „Rīgas Radiorūpnīcas” radioaparāti, magnetolas un telefoni, rūpnīcas „Straume” kafijas dzirnaviņas, veļas mašīna „Rīga” - tie bija daži padomju pilsonim pieejamie pašmāju ražojumi no tolaik ne pārāk bagātā  elektrotehnikas klāsta. Plašāk par PSRS laiku sadzīves elektrotehniku, tās kvalitāti un to, cik daudz no inženieru iecerēm nonāca veikalu plauktos, stāsta uzņēmuma „Latvijas Mobilais Telefons” vadītājs Juris Binde, kurš savulaik kā inženieris-konstruktors strādājis Valsts elektrotehniskajā fabrikā „VEF”. Laikos, par kuriem mēs runāsim, tagad zināmais uzņēmējs un Latvijas mobilais telefons vadītājs Juris Binde,  bija Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) sadzīves radioelektroniskās aparatūras inženieris-konstruktors, un vēlāk, tas ir 20. gs 80. gadu otrajā pusē, arī darbojās  VEF Zinātniski pētnieciskajā institūtā. Pārskatot to gadu padomju Latvijas  pilsoņu mājsaimniecību, teju katrā mājā varēja atrast nelielo tranzistoru „Selga”, vai Rīgas radiorūpnīcā ražoto pamatīgāku akustisko veidojumu uz virpotām kājām - radio un skaņu plašu atskaņotāju „Rigonda”. Ja, tā teikt, pa blatu palaimējās dabūt kafiju, tad to mala „Straumes” dzirnaviņās, ar netīrās veļas kalniem daudzmaz ciešami līdzēja tikt galā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā ražotā veļas mašīna „Rīga”. Gan par šiem ražojumiem, bet plašāk par padomju laikos VEF rūpnīcā tapušiem izstrādājumiem to kvalitāti un arī dizainu stāsta Juris Binde. VEF ražoja arī tālruņa aparātus; teju katrā mājā kā saziņas priekšmeti bija sērijveida aparāti, sākotnēji ar grozāmo ciparu ripu, 80. gadu otrajā pusē jau ar podziņām. Dažiem izredzētajiem viesistabā kā stilīgs interjera priekšmets gozējās VEF ražotais telefona aparāts „Retro” vai „Stella”, kas attiecīgi bija veidots tālruņu pirmsākumu dizainā. Interesanta novitāte tolaik bija aparāts „TA 32”, kurā bija iebūvēta atmiņa 32 telefona numuriem.   Raidījuma ievadā atskats uz nedēļas nogales norisēm. Interneta dzīlēs rodams interesants fakts, ka Lielbritānija jau vairākus gadus darbojas tā saucamais "sugar tax" jeb cukura nodoklis, kura mērķis ir mazināt cukura patēriņu, un aizvadītajā nedēļā briti lēmuši, vai šim cukura nodoklim nevajadzētu pakļaut arī saldinātos kafijas dzērienus, tostarp, tik populāro kafijas dzērienu latte. To lasot atmiņā nāk cits fakts, ka antīkajā pasaulē ar cukuru ārstēja, mūsdienās - ārstējam atkarību no tā. Daudzi sportisti un arī cilvēki, kuri grib nomest liekos kilogramus, turpināt ēst saldu - ikdienā bieži lieto mākslīgos saldinātājus. Ne reizi vien dzirdēts, ka tie ir kaitīgi, var izraisīt vēzi. Kā ir patiesībā, jautājām zinātniskā institūta "BIOR" Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītājai Inesei Siksnai. Viņa norāda, ka šobrīd vismaz Eiropā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde regulāri pārbauda sorbitola, mannīta, saharīna, aspartāma un vēl citu mākslīgo saldinātāju drošību. Un lai pievienotu kādu no minētajiem saldinātājiem kādam pārtikas produktam, tam ir jāatbilst konkrētiem drošības standartiem.  Pētījumi notiek nepārtraukti un ja kas nevēlams tiks atklāts kādā saldinātājā, varam gaidīt jaunu informāciju par to. Arī pašiem jāseko līdz, kādas citas vielas ir konkrētā produkta sastāvā un ēdot kaut ko, kur uz iepakojuma norādīts “maz kaloriju” vai “bez pievienota cukura” jāatceras, ka arī šadas lietas ēdot, ir jāievēro mērenība.

"Tas bija garš un ļoti aizraujošs ceļš līdz instrumenta pilnīgai skaņas un arī izskata atgūšanai, ko mēs pašreiz svinam ar pirmo festivālu," teic vokālās grupas "Putni vadītāja un Liepājas Lutera baznīcas "Hammond" ērģeļu atjaunošanas projekta vadītāja Antra Dreģe. "Klasikā" līdz ar Antru uz sarunu aicināta arī komponiste MADARA PĒTERSONE, kura rūpējas par festivāla programmu un koncertiem. Festivāla atklāšanas koncertā otrdien, 29. aprīlī, uzstāsies "Hammond" ērģeļu trio "VAS | BUKOWSKI | SZMAŃDA" no Polijas, kura sastāvā muzicē džeza mākslinieki Ādams Bencs Vāšs (Adam Bence Vas, Hammond ērģeles), Dominiks Bukovskis (Dominik Bukowski, vibrofons) un Kržistofs Šžimanda (Krzysztof Szmańda, bungas). Programmā skanēs Ādama Benca Vāša kompozīcijas. Šis un turpmākie festivāla koncerti klausītājiem atklās ne tikai "Hammond" elektrisko ērģeļu atjaunoto skanējumu, bet arī paplašinās priekšstatu par šī leģendārā instrumenta muzikālajām iespējām un integrāciju dažādos instrumentālajos sastāvos. Tie ļaus ielūkoties arī šī instrumenta vēstures lappusēs. Jā, Liepājas Lutera baznīcas "Hammond" ērģeļu vienreizējo dzīvesstāstu, tāpat kā cilvēka dzīvi, pavada tik daudz niansētu detaļu. Liepājas "Hammond" ir unikāls VEF ražots eksemplārs, ko Liepājas Lutera baznīcai dāvājis Kārlis Ulmanis, to iegādei viņš ziedoja 10 000 latu. Instrumentu uzstādīja 1937., bet iesvētīja 1938. gadā. Instruments, kas vēl šī gadsimta sākumā skanēja dievkalpojumos un koncertos, vairāk nekā 15 gadus nebija darba kārtībā. Tomēr fakts, ka arī mūsu valstī reiz ražots šis kulta instruments, izraisīja lielu rezonansi un interesi Latvijas mūziķu aprindās. 2021. gadā radās ideja šo īpašo instrumentu atjaunot. Restaurācijas projektu vadīt uzņēmās producente Antra Dreģe kopā ar virtuozo džeza pianistu, "Hammond" ērģelnieku un jauno džeza mūziķu skolotāju Ati Andersonu. Ērģeļu restaurācija ilga četrus gadus, procesā piedalījās meistari no Latvijas un Nīderlandes - Vitālijs Aišpurs (Latvija), Ganderts de Bo (Nīderlande), Liepājas Restaurācijas centra speciālisti Ivars Pilips un Didzis Jurkovskis. Hammond svinēšana Ieva Zeidmane: Antra, jūs par Liepājas baznīcā esošajām "Hammond" ērģelēm uzzinājāt pirms dažiem gadiem. Kopš tā laika ērģeles ir ieskandinātas, notikuši koncerti, pievēršot uzmanību šim instrumentam un arī vācot līdzekļus tā atjaunošanai. Visupirms mazliet atgādiniet, kā veicies ar restaurāciju! Antra Dreģe: Tas bija garš un ļoti aizraujošs ceļš līdz instrumenta pilnīgai skaņas un arī izskata atgūšanai, ko mēs pašreiz svinam ar pirmo festivālu. Līdz tam bija neliela ieskriešanās ar koncertiem, lai vienkārši saprastu un testētu instrumentu, kas ir pilnīgi normāla lieta tādam sen klusējošam instrumentam – viss kas var pēkšņi atklāties un izlīst ārā, un tā arī bija: ar restauratoriem tikāmies vairākas reizes, lai sasniegtu ideālo skanējumu, un ceram, ka tas arī tagad kādu laiku labi turēsies, gādīgu roku pieskatīts un gādīgu roku regulāri spēlēts, kas instrumentam ir pats svarīgākais! Bet tas viss sākās diezgan sen, pat senāk nekā pati restaurācija. Vismaz pāris gadu garumā tika vākta informācija un noskaidrots, kas, kā un kāpēc, un 2021. gada nogalē notika pirmie koncerti, kas bija veltīti "Hammond" ērģeļu atjaunošanai, kur mūsu kontā ienāca arī pirmie ziedojumi, par kuriem varējām sākt veikt izpētes darbu. Pēc tam arī pieslēdzās fondi ar atbalstu, un lielu paldies sakām gan Kultūrkapitāla fonda kultūras mantojuma nozarei, gan arī Latviešu fondam un, protams, Liepājas Kultūras pārvaldei, kura mūs ir nemitīgi atbalstījusi šajā ceļā, un man tiešām ir liels prieks un lepnums, ka liepājnieki parūpējušies par savu instrumentu tā, lai tas atkal varētu būt mūsu ikdienā. Instruments baznīcā skanējis vēl divtūkstošo gadu sākumā, dievkalpojumos. Jā, tas apklusa 2006. gadā, un tad jau neatgriezeniski. Domāju, ka liela vaina bija tajā, ka nav pārāk daudz speciālistu, kas varētu strādāt ar senajām lampu tehnikām, ar tādu analogo instrumentu un saprast šos mehānismus – kā tiem jāstrādā. Arī man bija liels izaicinājums, kamēr atradu Vitāliju Aišpuru, kas mums palīdzēja savienot vadus un saprast, ka instruments varētu skanēt un ir vērts tālāk plānot un izvērst restaurācijas darbus. Tā kā tā nav tāda pavisam vienkārša lieta. Bet to, ka šis ir īpašs instruments, liepājnieki paši zināja un nojauta? Trūka vienkārši uzņēmības un līdzekļu atjaunošanai? Bieži vien jau tās lietas, kas ir tieši tev blakus, tu īsti nenovērtē, nepēti un nesaproti… Man bail pat domāt, cik daudz vērtīgu lietu aizgājušas zudībā tāpēc, ka nav pietiekošas informācijas un cilvēki nav iedziļinājušies. No apmēram desmit savulaik VEF ražotajiem Hammond instrumentiem pašreiz zinām par trim. Kas notika ar pārējiem? Visticamāk, tos sagaidīja bēdīgāks liktenis nekā šos trīs, kas pašreiz ir apskatāmi. Cik tālu šobrīd ir instrumenta restaurēšanas process? Vai pilnīgi pabeigts? Bija vēl nedaudz jāpameklē kaut kas instrumenta noformējumam – Ādolfa Irbītes darinātajiem jaukajiem skapīšiem, kuros var ievietot eļļu, ar ko instruments jāeļļo, lai tas skan un lai visi mehānismi ir kārtībā. Arī shēmas tajos glabājas. Atslēgas bija pazudušas, un slēdzenes salauztas. Ilgi un pamatīgi kopā ar Liepājas restaurācijas centra speciālistiem meklējam atslēgas, un burtiski pirms nedēļas izdevās atrast 1936. gadā ražotās atslēgas – turklāt tieši tā paša ražotāja, kas ražojis oriģinālās atslēgas "Hammond" ērģelēm! Pašreiz jau slēdzene ir Liepājā, un ceru, ka uz atklāšanas koncertu jau varēsim skapīšus slēgt ciet un vaļā, likt eļļu un rādīt sanākušajiem, kā tas viss skaisti izskatās. Bet tomēr vēl kādi ziedojumi ir vajadzīgi? Jā, šobrīd esam ceļā uz nākamo posmu. Restaurācija ir noslēgusies, bet nepieciešami ziedojumi, lai uzturētu šo instrumentu, jo ik pa laikam profilaksei kādas lietas jāpadara, un – ja pēkšņi vajadzīgi lielāki remontdarbi, tad atkal jāsauc restaurators no Nīderlandes un jāveic apjomīgāki darbi, kas ir finansiāli ietilpīgāki. Bet pašreiz… Materiālu ir ļoti daudz, esam visu safilmējuši, visu sarakstījuši par to, kas un kā ar instrumentu noticis restaurācijas procesā, taču docents Vitālijs Aišpurs vēl joprojām arhīvos meklē vēsturiskās liecības par ražošanas faktu šeit, VEF. Informācija ir ļoti, ļoti skopa, bet ceram, ka šis milzīgais darbs arhīvos nesīs kaut kādus rezultātus, tādēļ domājam, ka būtu vērts organizēt Baltijā vienīgo "Hammond" ērģeļu muzeju – tādu ekspozīciju ap instrumentu. Festivāla atklāšanā jau varēsim to prezentēt: divās valodās ir nofilmētas videoekskursijas, un cilvēki, kas atbrauks uz Liepāju, sešās minūtēs varēs noklausīties informāciju par "Hammond" vēsturi: instruments nofilmēts gan no ārpuses, gan no iekšpuses ar visiem komentāriem, lai saprastu tā darbības mehānismu un unikalitāti. Unikalitāte ir arī dāvināšanas fakts? Jā, mūsu valsts kādreizējais vadītājs Kārlis Ulmanis bija tiešām devīgs un atsaucīgs pret draudzes vajadzībām un ziedoja 10000 latus, lai šo instrumentu varētu iegādāties, un tas arī, man liekas, ir tāds unikāls fakts – ka valsts amatpersona ir tik ļoti ieinteresēta savas tautas un savas rūpnīcas ražojuma nodošanā draudzes un cilvēku vajadzībām. Tas man liekas ļoti simpātiski un arī simboliski. Plāksne par dāvinājuma faktu piestiprināta pie ērģelēm. Ceru, ka Latvijā nezudīs tie mecenāti, kas vēl joprojām spēj kultūrai un kultūras mantojumam veltīt līdzekļus un palīdzēt tam dzīvot tālāk. Madara, kāda jums kā komponistei šķiet šī instrumenta skaņa? Madara Pētersone: Noteikti autentiska, specifiska. Šis ir tas specifiskais gadījums, ka "Hammond" ērģeles atrodas baznīcā – šajā kontekstā ir interesanti, ka tas atrodas tik ļoti akustiskā telpā, jo džeza kontekstā tam vairāk ir matēts skanējums. Man pašai vēl ir tur ko klausīties un iepazīt! Tas ir autentisks instruments, kura skaņa ir maksimāli atjaunota un cik vien iespējams – atbilstoša instrumentam. Tā visiem ir vienkārši lieliska iespēja dzīvē dzirdēt šo instrumentu, kas neatrodas muzejā aiz slēgtām durtiņām vai aiz lentes, bet to tiešām ir iespējams dzirdēt dzīvajā, un tas ir visunikālākais fakts šī instrumenta sakarā. "Hammond" ērģeļu spēles lietpratējs Atis Andersons atzinis, ka uz šim instrumentam piestāv dažnedažāds repertuārs, sākot ar pavisam akadēmisku klasiku, varbūt pat Bahu, kas baznīcai piestāv, un beidzot ar džezu. Kā jums šķiet? Droši vien, ka piekrītu. Es arī ar komponistes un skaņu pasaules redzējumu redzu, kā to var integrēt netipiskākos, bet pārsteidzoši labi skanošos sastāvos. Tur ir, ko izmantot, mēģināt un atrast – jaunus salikumus. Pat tādus, kuri nav tipiski un nav īstenojušies.  Vairāk – ierakstā.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris ar Valdi pēc nedēļas pauzes būs atkal kopā. Raidījuma tēmas: - ️Mogo čempions; - VEF uzvar; - ️NBA Play-in; - F1 Bahreina; - ️Baltkrievija spēlēs UEFA?; - The Goat; - Alakrazs uzvar; - ČL 1/4 fināli; - Augusta; - Perry Brennan; - Tautas nagla;

Kultūras notikumi Rīgas Kultūras pilī VEF , Ziemeļblāzma, Mežaparka “Brāļu Kokaru zāle” Par producēšanu, ansambļu vadīšanu. Profesionālu dziedāšanu.

Stāsta Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule Vai zini, ka Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas lielāko daļu veido Latvijas meistaru būvēti instrumenti? Viens no muzeja lepnumiem ir mūzikas instrumentu kolekcija, kurā reģistrētas 360 vienības. Jau kopš muzeja kolekciju pirmsākumiem tajās nonāca atsevišķi mūzikas instrumenti, kuru īpašnieki un lietotāji bija muzeja interešu lokā esošās kultūras personības, piemēram, operdziedātājas Alīdas Vānes mandolīna un pianīns, dzejniekiem Fricim Bārdam, Jānim Akurateram, kordiriģentam Teodoram Reiteram piederējušās vijoles, Eduarda Smiļģa flīģelis un, protams, jāmin īpašais lepnums – Baumaņu Kārļa Pēterburgā iegādātais flīģelis, kurš kļuva par mūsu valsts himnas sacerēšanas instrumentu. Šo personībām piederējušo instrumentu kolekcijas līniju muzejs joprojām turpina, komplektējot instrumentus un dokumentējot to lietotāju attiecību stāstus. Tā, piemēram, pirms gada muzeja kolekcijā kā dāvinājums no pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera rokām nonāca vienkārša rūpnieciski izgatavota bērnu vijole, uz kuras ir daudzu pasaulslavenu mākslinieku, arī paša Gidona Krēmera autogrāfi. Vijoli savam leģendārajam pedagogam Voldemāram Stūrestepam viņa 60 dzīves un 40 darba gadu jubilejā 1969. gadā dāvinājuši viņa audzēkņi Emīla Dārziņa mūzikas skolā. To vidū 20. gs. otrās puses Latvijas vijoļspēles zieds – vijoļvirtuozi Gidons Krēmers, Filips Hiršhorns, izcilā pedagoģe Dace Bērzāja, solisti Rasma Lielmane, Arkādijs Fomins un kamermūzikas izpildītāji Jutis Madrēvičs, Jānis Bulavs. Šodien muzeja kolekcijā ir teju četri simti unikālu instrumentu, no kuriem lielākā daļa ir Latvijas mūzikas instrumentu būvētāju darināti. Uz tiem ir redzamas Latvijas meistaru ražošanas zīmes. Kolekcija vēsta par nacionālajām mūzikas un mākslas tradīcijām, par mūsu bagātajām prasmēm mūzikas instrumentu būvniecībā. Kolekcijas mērķtiecīga veidošana aizsākās pagājušā gadsimta 90.gados, kad muzejā sāka strādāt profesionālais obojists Elmārs Zemovičs, kurš pievērsās Latvijā līdz tam ļoti maz pētītai nozarei – Latvijas mūzikas instrumentu būvniecības vēsturei. Lielu kolekcijas daļu veido stīgu instrumenti – vijoles, alti, kokles, cītaras. No lociņinstrumentiem Mārtiņa Zemīša, Voldemāra Zviedra, Artura Norēna, Kārļa Ieviņa, Nikolaja Dreikas būvētās vijoles atšķiras katra ar savu meistara rokrakstu un stāstu. Unikālas ir mecenāta un kokrūpnieka Augusta Dombrovska būvētās vijoles – daļu no tām meistars nokrāsojis melnas, lai Pirmā pasaules kara gados, kurus meistars pārdzīvoja Pēterburgā, tās neizskatītos marodieriem pievilcīgas. Augusts Dombrovskis savās vijolēs nebaidījās līdzās savam meistara vārdam lieliem burtiem uzrakstīt LATVIS. Muzejs lepojas ar plašu Latvijas izcelsmes pianīnu un tāfelklavieru būvētāju pārstāvniecību. Senākās kolekcijas vērtības ir 19. gadsimta pirmajā pusē un vidū būvētās tāfelklavieres. Jāatzīmē, ka instrumentu komplektēšana tolaik tika veikta, atrodot un glābjot no bojāejas unikālus Latvijas izcelsmes meistaru darbus.  Ar šo instrumentu medībām saistās ne viens vien detektīvžanra cienīgs stāsts. Tā, piemēram, Johana Ādolfa Melēniusa 19. gadsimta vidū būvētās tāfelklavieres Elmārs Zemovičs atradis guļam kādā pamestā Rīgas centra namā un nekavējoši pieprasījis muzeja direktoram nodrošināt transportu, lai iegūtu muzeja kolekcijā šo unikālo eksemplāru, pirms to kāds izpostījis utilitārākiem mērķiem. Savukārt Gustava Ādolfa Vilhelma Jāna būvētā Rundāles pusē atrastā koncertflīģeļa būvēšanas laiku Elmārs Zemovičs atklājis, pateicoties aiz meistara plāksnītes polsterējumam izmantotajai Rīgas pilsētas (vācu) teātra afišas daļai, kurā pieteikta Ferdinanda Herolda operas “Zampa” izrāde 1834. gada 6. oktobrī, tādējādi secināts, ka flīģelis izgatavots pēc 1834. gada 6. oktobra. Viens no kolekcijas lepnumiem ir pēc ASV iegādāta patenta Latvijas rūpnīcā VEF 1937. gadā būvētas HAMMOND elektroērģeles. Latvijā ir tikai divi skanošā kārtībā esoši šī leģendārā zīmola Latvijas ražojumi. Kolekcijas pūšaminstrumentu grupā ir Latvijā izgatavoti tromboni, eifoniji un trompetes. Arī šajā, tāpat kā citu instrumentu grupās, muzejs turpina sekot mūsdienu instrumentu būves attīstībai Latvijā un tā līdzās Johana Rēdliha darbnīcā pagājušajā gadsimtā izgatavotajiem pūšaminstrumentiem jāmin jaunākais ieguvums – Vaira Nartiša vairāk nekā divus metrus garā un 20 kilogramus smagā subkontrabastrompete.  Viens no kolekcijas senākajiem dārgumiem ir sitaminstrumentu grupā: tie ir nezināma Rīgas meistara 1774. gadā izgatavotie timpāni ar iegravētu veltījuma uzrakstu Sv. Jāņa baznīcai. Instrumentu kolekcijā ir arī atskaņojošas ierīces, piemēram, firmā "Taupība" Rīgā 1930. gados ražotais klausafons, un pavisam inovatīvi instrumenti, kā, piemēram, 1970. gados meistara Milorija Jahimoviča izgatavotais vibrafons, kuram meistars devis Baibafona vārdu. Muzejs turpina darbu pie savas mūzikas instrumentu kolekcijas pilnveidošanas, pētot, digitalizējot, turpinot restaurācijas darbus un papildinot kolekciju ar jauniem ieguvumiem. Mūzika ir viens no pārliecinošākajiem identitātes aspektiem Latvijas nācijas kultūras profilā, bet muzeja veidotā kolekcija ir spēcīgs resurss nacionālā stāsta veidošanai un Latvijas kultūras mantojuma pārstāvniecībai dažādās kopizstādēs Eiropā un pasaulē.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris būs šokā par Valda izteicieniem. Raidījuma tēmas: - ️VEF uzvar kausu; - Mārtiņš Sesks strartē lieliski; - ️Ostapenko sudrabs; - Gailītis Vācijas čempions; - ️ASV-Kanāda, 3 kautiņi deviņās sekundēs; - Čempionu Līgas Play-off; - Valters Keišs labo vecu rekordu; - Kardašiana grib satikt Luku; - Elvis izdzēšās no sociālajiem tīkliem; - Slam Dunk konkurss; - Tautas Nagla.

Aprites ekonomikas pamatprincips ir vienkāršs - jebkurš materiāls ir resurss un jebkas, ko esam ņēmuši no dabas vai saražojuši, jāizmanto pēc iespējas ilgāk. Cik viegli ir šo principu ievērot, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Keita Frensisa-Barisa un "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Ierakstā uzklausām Lauri Malnaču. Viņš savulaik Rīgā beidza Radiotehnikas arodskola, neilgi pastrādāja arī Rīgas Radiorūpnīcā, bet pēc rūpnīcas slēgšanas sāka labot gan VEF, gan Radiorūpnīcā ražotos radio aparātus, pastiprinātājus, skaļruņus un citas iekārtas. Viņa darbnīcā "Radiotehnikas serviss" Rīgā, Latgales priekšpilsētā, var apskatīt arī muzejiskas vērtības, piemēram, radio, kādus savulaik iebūvēja valdības automašīnās un miniuztvērēju cigarešu paciņas lielumā. Viesojāmies nelielajā darbnīcā. Raidījuma viesi mudina bojātu sadzīves dod labot, nevis uzreiz iegādāties jaunu. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka ir grūti pieejamas vajadzīgās detaļas. Jānis Aizbalts dalās pieredzē, cik veiksmīgi ir labot sadzīves tehniku. Viņš atzīst, ka ražotāji ir dažādi. "Lielākā problēma ir lielā sadzīves tehnika, tur ražotāji diezgan apzināti dara tā, ka tas ir remontējams, bet tas nekad nebūs finansiāli izdevīgi, lai to darītu. Ja bundulī veļas mašīnai viens amortizators saplīst, 90% ražotāju jāmaina viss bundulis. Bunduļa cena kā rezerves daļa ir dārgākā nekā šis pats ražotājs piedāvā jaunu veļas mašīnu," stāsta Jānis Aizbalts. Otra problēma, ja šobrīd sāk parādīties rezerves daļas sadzīves tehnikai un arī cilvēkiem ir interese to labot, nav vairs meistaru, jo iepriekš ir darīts viss, lai vairāk mudinātu pirkt un dažādi meistari nebūtu nepieciešami. Tiesa, sadzīves tehnikas pircējiem jārēķinās, ja ražotājs ir padomājis, kā konkrēto iekārtu varēs izjaukt un remontēt, tā būs sākotnēji dārgāka. "Ja jūs skatāties, vai pēc trim gadiem metīsiet ārā un pāris simtus eiro tērēsiet, vai samaksāsiet 50 eiro pa remontu un vēl trīs gadus lietosiet. Cilvēkiem jāmaina apziņa, ka, iespējams, no sākuma samaksāt mazliet vairāk ilgtermiņā atmaksāsies. Mēs gribam uzreiz vislabāko, vislētāko," norāda Jānis Aizbalts.

Welcome to Season 3 of The J Curve, a podcast about entrepreneurship in Latin America. My guest today is ⁠Sergio Furio⁠, chairman of the board of Endeavor Brazil and founder and CEO of Creditas, Brazil's leading fintech lender that is transforming Brazil's lending landscape by offering secured loans at significantly lower interest rates, bringing essential financial access to millions across the country. Creditas has raised $879m dollars across six funding rounds. It's most recent valuation is $4.8B and the list of backers includes the likes of Fidelity, Advent International, Lightrock, QED, VEF, Softbank and Kaszek.  In this episode, we dive into the value of choosing the right market, distinct challenges and opportunities of Brazil's financial services ecosystem, Creditas' pivot from a marketplace to direct lending, and how Sergio's fresh perspective as an expat gave him the courage to challenge the status quo.   1. The Market Matters: How targeting the right market can make or break your startup? 2. Profitability Roadmap: Why profitability depends on margins and smart resource management over drastic cost-cutting? 3. Smart Capital, Stronger Foundations: The long-term benefits of choosing investors who share your mission and bring strategic value, not just funds 4. From 6 to 2000: The Creditas team-building playbook—forget résumés, hire for grit and vision 5. Breaking the Mold: Why outsiders see opportunities that insiders miss? If you would like to get more insight from LatAm's leading tech founders and investors, subscribe to our new ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠YouTube channel⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ and follow us on ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ or ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Apple⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.  Follow Olga on ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠LinkedIn⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ or ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Olga is an entrepreneur, venture capital investor, mentor at Techstars and founder at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠The J Curve⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, Latin America's leading English speaking podcast about tech builders. She's been investing in the USA, SEA and Latin America for over 13 years. Companies she backed include tech unicorn ClassPass (acquired by Mindbody) and Vitalk (acquired by Gympass).

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andri priecāsies par RFS panākumu. Raidījuma tēmas: - Messi 46. tituls; - RFS pirmie punkti EL; - ️Sākās NHL; - Valūjevs zinātnieks?; - ️Eirolīgas pirmā kārta; - Kāpēc Luis Enrike neieredz žurnālistus?; - VEF un Bertāna pārsteigums; - Ernests Gulbis veidos savu akadēmiju?; - Dikembe Mutombo; - Emili Gantris; - Tautas nagla;

NATO ģenerālsekretāra amatā stājies bijušais Nīderlandes premjers Marks Rute. Septiņi cilvēki nogalināti un trīs ievainoti 1. oktobra rītā Krievijas uzbrukumā Hersonas tirgum. Krievija turpina noziedzīgos uzbrukumus Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām. Privātie muzeji satraukti par savu pastāvēšanu, ja mainīsies to finansēšanas modelis. Atklāj Bērnu slimnīcas jaunbūvi – ambulatorie pakalpojumi būs pieejami vienuviet. Vairāk nekā 30 000 dalībnieku pulcēsies uz 13.Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas Rīgā notiks 2025. gada jūlijā. VEF basketbolisti sāks Čempionu līgas sezonu, pirmie pretinieki - Bonnas klubs no Vācijas.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis būs sajūsmā par beisbolu, bet Andris par boksu. Raidījuma tēmas: - Ohtani pārraksta beisbola vēsturi; - Džošuā krīt; - ️Ļebedevs Eiropas Čempions; - Usiks tiek arestēts; - ️Zeļļi uzvar VEF; - KP TOP40 NBA; - Luka Loops; - Keitlina Klārka stāda rekordus; - Čempionu līga sākusies; - Femke Bol; - Tautas nagla;

Tólf létust og hátt í 3.000 særðust þegar þúsundir símboða sprungu nánast samtímis í Líbanon í gær og minnst níu hafa látist síðan að labb-rabb-tæki og sólarsellur á þökum íbúðarhúsa tóku að springa líka síðdegis í dag. Og fyrir stundu lýstu Ísraelar því yfir að nýr kafli í stríðinu fyrir botni Miðjarðarhafs væri hafinn, með áherslu á norðurvígstöðvarnar - sem eru við landamæri Líbanons. Evrópsku löggæslustofnanirnar Eurojust og Europol upplýstu í dag að þær hefðu tekið þátt í alþjóðlegum aðgerðum til að uppræta samskiptamiðilinn Ghost. Vefþjónn á Íslandi er talinn hafa hýst samskiptin að einhverju leyti. Ghost virðist hafa verið hannaður gagngert til að gera glæpamönnum og skipulögðum glæpagengjum kleift að eiga dulkóðuð samskipti sín á milli. Í Noregi er núna farið að tala um flótta fólks frá stjórnmálunum. Ungt fólk vill heldur gera eitthvað annað og meira spennandi en að stýra landi og sveitarstjórnum. Stöðugum illdeilum, þrasi og skítkasti á samfélagsmiðlum er auk annars kennt um.

Dzīvei jābūt pilnvērtīgai jebkurā vecumā. Kā iešūpoties zelta ritmā un kā aktīvi un jēgpilni pavadīt laiku kopā, smeļoties iedvesmu, noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot, gaidot festivālu "Zelta ritmi", kas šogad norisināsies 11. augustā no plkst. 11.00 Rīgā, skvērā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Būt aktīviem arī senioru vecumā aicina festivāla "Zelta ritmi" organizatoru pārstāve, "Mammamuntetiem.lv" projektu vadītāja Ella Karele, invalīdu apvienības "Aizvējš" līnijdeju kopas pārstāve Marga Maldava, VEF kultūras pils senioru deju kolektīva "Sendancis" dalībniece Inga Lebede un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Profesors Zaļkalns mudina seniorus būt atvērtiem un pieņemt jaunās lietas, tajā pašā laikā kritiski izvērtēt, vai man tas patīk un to vēlos, vai tas atbilst manam vecumam un situācijai. "Viens no atslēgas vārdiem ir nīgruma, noguruma, nevēlēšanās pārvarēšana. Tas ir pats svarīgākais. Kā tikai tu pieķer, ka sāc domāt nevis, ko darīt, bet ko varētu nedarīt, tas ir signāls pašam, ka ir jārīkojas. Ka ir jārīkojas, ka ir jādarbojas," atzīst Jānis Zaļkalns. "(..) Nekad nepieņemsim gaidītāja pozu - man pienākas. Nevis dzīvot ar sajūtu, man pienākas, bet dzīvot ar sajūtu, ko es pats pirmkārt varu darīt, lai mani seniora gadi būtu spilgti, jēgpilni un es par to būtu priecīgs un apmierināts."

What do you do with the tough things in your past?  Do you ignore or embrace them?  What if your painful memories hold the key to helping you identify your unique contribution?  This possibility is what my guest Sandy Dang opens your mind to as you listen to this episode.  Years after struggling to adjust to life in America as a refugee, Sandy uncovered a powerful truth.  Her challenges weren't just difficulties she had been through.   Her challenge was her gift.  And this gift is what sets her apart and makes her uniquely suited to serve her world.  As you listen in you'll learn why this is true not just for Sandy but for you too.  You'll learn how you can use this knowledge to create something that you're uniquely made to create and use to serve your world.   About my guest:  Sandy Hoa Dang is a social entrepreneur, inspiring speaker, experienced executive, and leadership trainer. She is the Co-founder and Principal of CoInnovate Consulting, a company that provides leadership training and capacity building to governmental agencies, foundations, and nonprofit organizations. In 2010, Sandy was appointed by former President Obama to serve on the Vietnam Education Foundation (VEF) board, an U.S. federal government agency with a goal to reconcile the wounds of war through education.  Later, the board appointed her to serve as the Executive Director of VEF. Prior to VEF, she served as Founder and Executive Director of Asian American Leadership, Empowerment, and Development (AALEAD), an organization that supports immigrant and refugee families through a broad array of educational and social services. Sandy has received numerous awards for her outstanding public leadership, including being named as an Outstanding American by Choice in 2021 by the United States Citizenship and Immigration Services. Ms. Dang earned a bachelor's degree from Duke University and a master's degree from the Harvard Kennedy School of Government.  Sandy co-founded Inspire Leadership School and you can learn more about her on her LinkedIn profile.    About: The Reframe to Create podcast is hosted by Joy Spencer, an Executive Leadership and Storytelling Coach, Speaker, and Organizational Development Consultant working with professionals and leaders at all levels within organizations.  Joy leverages over 17 years of experience she gained while working to champion change in social justice movements, including those related to global access to essential medicines and consumer advocacy for online privacy.  This work required a dogged commitment to not merely challenging the status quo, but to reimagining and working towards creating an ideal future.  It is this commitment to creating that has shaped Joy's coaching philosophy and approach today. Using her signature C.R.E.A.T.E. framework, Joy guides her clients through a process to become incomparable in work so they can get paid to be themselves.     Follow Joy on LinkedIn  - https://www.linkedin.com/in/joy-spencer/  

Viņu mēģinājumi nereti notiek parkos, virtuvēs un autostāvvietās. Uz mēģinājumiem viņi mēdz braukt vairākas stundas un pacietīgi strādā pie izrādēm, kuras varbūt redzēs daži desmiti tautiešu. Bet viņu darbs ir liels un svarīgs gan pašiem, gan kopienai. Runa ir par latviešu amatierteātriem ārpus Latvijas, kuru kopskaitā ir ap 30. Pagājušajā piektdienā Latvijas skatītājiem bija reta iespēja redzēt piecas Anglijas, Dānijas, Īrijas un Norvēģijas latviešu teātros tapušas izrādes, kas VEF kultūras pilī satikās festivālā „Dāvana Latvijai”. Kāda var būt teātra nozīme diasporā, par to saruna ar vairāku teātru aktieriem un režisoriem. Ārpus Latvijas pašlaik darbojas apmēram 30 latviešu amatierteātru – ļoti dažādi gan pēc izmēra, gan darbības formas, aktieru sastāva un interesēm. Lielo daudzveidību interesenti varēs baudīt arī šoruden pat divos diasporas amatierteātru festivālos – „PLATS solis” Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un „Laipa” Bredfordā, Lielbritānijā. „PLATS solis” žūrijā pērn bija arī teātra kritiķe Edīte Tišheizere, kura ar kolēģiem divās dienās noskatījās vairāk nekā 20 izrāžu, tai skaitā tādas, ko vērtē kā tuvas profesionālam līmenim. Divi diasporas teātri – no Londonas un Birmingemas – šajā nedēļas nogalē piedalīsies arī Latvijas amatierteātru nozīmīgākajā saietā – piecpadsmitajos Latvijas amatierteātru svētkos, kas notiek reizi piecos gados un šogad norisināsies Valkā, Valgā un Strenčos. Vēl vairākas diasporas teātru izrādes šajā saietā varēs redzēt video versijās.

Welcome to Season 3 of The J Curve, a podcast about entrepreneurship in Latin America. My guest today is Dave Nangle, founder and CEO of VEF, an emerging markets-focused, growth-stage fintech investment firm. VEF's Latam portfolio includes the likes of Creditas, Solfacil, Gringo and Konfio. We talked about Dave's investment strategy, focusing on growth-stage companies that have nailed unit economics and product-market fit. We discussed the most common mistakes founders make when pitching to VEF, what makes Brazil one of the most attractive markets in the world from a venture capital perspective, why trying to predict exit timing in emerging markets is often a losing game, and why Dave prefers M&A over IPO as the go-to exit strategy. Dave also shared his perspective on the most underrated tech company in Latin America. In today's episode we discuss: 1. VEF's investment strategy playbook: single country, single product focus and big scale up market  2. Build for exit: how to make M&A a viable exit strategy in VC and why an IPO might be less attractive than you think?  3. The holy grail of private markets: the pros and cons of a permanent capital vehicle structure in venture capital  4. Emerging markets are not all the same: what makes some particularly attractive for venture capital investors? 5. Brazil deconstructed: key factors making it a top tech investment market If you would like to get more insight from LatAm's leading tech founders and investors, subscribe to our new ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠YouTube channel⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ and follow us on ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ or ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Apple⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.  Follow Olga on ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠LinkedIn⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ or ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Olga is an entrepreneur, venture capital investor, mentor at Techstars and founder at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠The J Curve⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, Latin America's leading English speaking podcast about tech builders. She's been investing in the USA, SEA and Latin America for over 13 years. Companies she backed include tech unicorn ClassPass (acquired by Mindbody) and Vitalk (acquired by Gympass).

2024. gads deju grupas "Ritms" darbībā ir jau 55.  Aizsākums ir 1969. gadā, kad VEF Kultūras pils paspārnē radās estrādes/šova deju grupa Latvijā. Kopš 12 gadu vecumā kā dejotāja, bet ar 2002. gadu jau kā mākslinieciskā vadītāja ar to saistīta horeogrāfe Elīna Gaitjukeviča. Paaudzēm mainoties, deju grupa vienmēr dzīvojusi vienā elpā un ritmā ar sava laika tendencēm, allaž bijusi un joprojām ir mūsdienīgi radoša vieta. 12. februārī spiltgts jubilejas gada notikums bija dejas izrādi “Klātbūtnē”, kas veidota sadarbībā ar koklētāju ansambli Cantata un mūziķiem Aigaru Raumani, Uģi Upenieku un Santu Valeri, kuri atskaņoja Ludoviko Einaudi mūziku. Savukārt jubilejas gada lielkoncerts notiks 15. jūnijā VEF kultūras pils Lielajā zālē ar pēdējo 20 gadu labāko deju izlasi. Sarunā ar Elīnu Gaitjukeviču - par deju grupas "Ritms" mainīgo radošo ceļu, gandarījuma pilno darbu ar jauniešiem, dejas izrādi "Klātbūtnē", gaidāmo lielkoncertu, vasaras nometnēm jaunajiem dejotājiem un nākotnes iecerēm un sapņiem.  

I veckans avsnitt diskuteras bland annat Evolutions förekomst på illegala nätcasinon i Sydostasien, Axfoods köp av City Gross samt Apples samarbete med Open AI. Utöver detta diskuteras en högst tvivelaktig globalfond med en viss intressekonflikt och veckans case. I slutet av podden gör vi även en sponsrad intervju med investmentbolaget VEF.

Raidījumā šonedēļ lielā tēma pašmāju klubu basketbols - Latvijas Basketbola līgas sezona nesen noslēgusies ar “VEF Rīga” triumfu, bet līgas vadība jau komunicē ar kolēģiem Igaunijā un gatavojas jaunajai apvienotās līgas sezonai. Kā pagāja šī sezona, kas gaidāms nākamgad, par to sarunāsimies ar Latvijas basketbola līgu direktoru Salvi Mētru. Nedēļas topā: Rokādes vietējo basketbola klubu galveno treneru posteņos - Jānis Gailītis oficiāli atstāj VEF, bet Mārtiņš Gulbis pamet “TTT Rīga”. Vai Gulbja ceļš ved uz VEF? Nacionālās basketbola asociācijas finālā pirmo reizi latvietis - Kristaps Porziņģis ar Bostonas “Celtics” par titulu cīnīsies pret savu bijušo komandu Dalasas “Mavericks”; Pludmales volejbolists Kristiāns Fokerots uz laiku tiek atstādināts no sacensībām, nevarēs piedalīties Kontinentālā kausa izcīņā Jūrmalā, lai cīnītos par olimpisko ceļazīmi; Oficiāli Parīzes olimpiskajām spēlēm kvalificējas pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova, olimpiskā delegācija pamazām iegūst aprises; Aļona Ostapenko atkal neveiksmīgi spēlē Francijas atklātajā tenisa čempionātā - izstāšanās otrajā kārtā vienspēlēs.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ļoti iespējams vispār netiks pie vārda. Raidījuma tēmas: - VEF čempions 11 reizi; - NBA playoff/Eirolīga F4; - NHL playoff; - ️Kambala atzīstās!; - Latvija 9.vieta; - ️Argentīna paziņo sastāvu; - Valmiera atriebjās Liepājai; - ️Ukraina brauks uz Parizi; - Gailītis uz Vāciju; - ️Drake pazaudē naudu; - Helena Havilkova; - Tautas nagla.

Hz. Osman (r.a.)'in hayatını inceleyen kimse görecektir ki, onun yönetimdeki siyaseti yumuşaklık ve öğüt vermek istikâmetindeydi. Hz. Ömer ve Hz. Ebû Bekir (r.a.e.) döneminde olduğu gibi keskinlik, kesin tavır ve korkutma siyaseti gütmüyordu. Onun bu siyasetinin belirtilerini halife seçildikten sonra yaptığı şu konuşmada görmek mümkündür: “Sizler yok olacak bir dünyadasınız. Ebedîlik ifade eden bir dünyada değilsiniz. Ömrünüzden bir kısmını geçirmiş bulunuyorsunuz. Kalan ömrünüzde gücünüzün yettiği kadar hayırlı işler yapmakta acele ediniz. Dünya aldanma üzerine kurulmuştur. Şu dünyaya aldanmayınız. Sizden önce geçenlerden ibret alınız. Dünyayı imar edenler ve dünyadan bir takım şeyler elde edenler nerede? Onlar dünya hayatının sonuna gelmediler mi? Yapmanız gerekli olan şeylerden gafil olmayınız. Yoksa o yapmanız gereken şey sizden gafil olmaz. Dünyayı bir kenara atıp âhireti isteyiniz.” Hz. Osman (r.a.) valilerine birer yazı gönderdi. Valilere gönderdiği yazıda şöyle diyordu: “Hz. Allâh (c.c.) yarattıklarını hak üzere yarattı. O, haktan başkasını kabul etmez. Aman ha! Emânete dikkat ediniz. Emâneti koruyanlardan olunuz. Emâneti ortadan kaldıran ilk siz olmayınız. Siz bu yolu tutunuz ki sizden sonra gelip bu yolu tutanlarla ortak olasınız. Aman ha! Vefâlı olunuz. Yetime ve İslâm devleti ile antlaşması olana zulmetmeyiniz. Çünkü Hz. Allâh (c.c.) bunlara zulmedenlerin hasmıdır. Hz. Allâh (c.c.) yöneticilere yönettiklerini gütmekte ve onlardan vergi almakta hırslı olmamakla emretmiştir. Tutulacak en adaletli yol, müslümanların işlerini dikkatle yerine getirip onlara haklarını vererek, görevlerini yerine getirmelerini sağlamaktır. Sonra zimmet ehli olanların işlerine de dikkat edip onlara da hakları olanı vermek, görevleri olan şeyleri yapmalarını sağlamaktır.” (Muhammed Mütevelli Şaravî, Cennetle Müjdelenen On Sahâbî, s.89-90)

8. aprīlī atzīmējām latviešu dzejnieces, folkloras teicējas un dziesmu autores  Broņislavas Martuževas 100. jubileju. Tā kā viņa ir vesela laikmeta leģenda, kuras dzeja nav atdalāma no viņas personības, "Klasikas" sižetu ciklā "Vai zini?" piedāvājam četrus stāstus, ko sagatavojusi dzejnieces biogrāfe, piemiņas glabātāja un Broņislavas Martuževas fonda "Rakstītāja" valdes priekšsēdētāja Anna Egliena. Broņislava Martuževa piedzima 1924. gada 8. aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles (vēlāk Bērzpils) pagasta Slavītu ciemā. Tā bija Zaļā ceturtdiena, agrā rītā māte slauca kūtī gotiņu un… līdz istabai nepaspēja. Kad Broņislavai bija trīs gadi, tēvs Vidzemē, Lubānas pusē, nopirka 27 hektāru zemes – izzāģētu mežu un celmainā līdumā sāka veidot savu jauno dzīvi. Broņislavas mammai Helēnai piedzima deviņi bērni: četri no viņiem mira mazi, bet neviens no pārējiem pieciem ģimeni neizveidoja un dzimta tālāk neturpinās. Tēvs 1935. gadā saslima ar diloni, divus gadus smagi slimoja un aizgāja mūžībā 1937. gadā. Saimniekošana jaunajā mājvietā bija grūtību pilna. Kad Broņislavai bija jau 11 gadu, viņa skolā vēl negāja – tieši šo trūcīgo apstākļu dēļ. Pagasts sāka interesēties, kāpēc tas bērns neiet skolā, un 1935. gadā nācās meiteni palaist uz skolu. Cepurītes četrklasīgā pamatskola bija septiņus kilometrus no mājām, tāpēc ziemās pa nedēļu bija jādzīvo internātā. Skolas dvēsele bija skolotājs Pēteris Šmits – Dzejniece viņu vienmēr pieminēja ar lielu godbijību. Ieraksts Broņislavas dienasgrāmatā 1958. gada 21. jūlijā: "Cik skaists sapnis! Briesmīgs un jauks. Bēgu no vajātājiem. Man palīdz slēpties un rāda ceļu Cepurīšu skolas Hebsis. (..) Kas tikai sapnī neparādās! Pat Hebsītis. Herberts Lauva. Tūkstoš deviņi simti trīsdesmit piektais gads. Gludi sasukāta galviņa, balta vīlīte gar skolnieku formas uzvalciņa apkakli, asas bikšu vīles, nevainojami sagatavotas stundas – mūžīgi mūžos! Un kodīga, mēdīga mēle tā vien trinās ap jocīgo latgaliešu skuķi mellenēs krāsotā, bez šika un elegances piegrieztā, mammas šūtā pusnātna kleitiņā, skuķi, kas runāja ar latgaliešu izloksnes intonācijām un skolotāju uzrunāja "skolotāja kungs", kā grāmatās bija lasīts. Kā gan lai nesmietos?! Tagad es viņu saprotu. Bet toreiz nīdu. Par viņa sekmēm matemātikā, kuru es nemīlēju, un par viņa pārtikušo nesmalkjūtību. Šis puika sabojāja man pusdzīves. Ko es varēju pret viņa dūrieniem? Tikai norobežoties no visiem, izvairīties no rotaļām un sarunām un mācīties kā zvērs. Tā es arī darīju. Manu izloksni klase dabūja dzirdēt tikai stundās, kad par to nedrīkstēja smieties. Un drīzi jau arī smiekli aizmirsās, pat Hebsim. Tie pārvērtās godbijībā. Pat it kā izbailēs. Es biju fenomens. Manā klasē man bija par šauru. Dzinos pakaļ otrajai, "situ pušu" pat Hebsi, man uzlika pienākumus, ar kuriem nevarēja tikt galā pat trešās klases audzēkņi. Un es visu veicu, nejuzdamās vis nelaimīga par skolotāju augstajām prasībām. Ja es, tāpat kā 4. klases meitenes, netiku galā ar (..) galvas rēķiniem, tad (..) man lika konsultēties pie Andreja Zeltkalna, skolas labākā rēķinātāja. Andris nekad par mani nesmējās, bet no sirds centās uzvilkt mani savā – vecāko klašu puiša – līmenī. Un pavasara pusē mēs jau rakāmies pa aritmētikas pārgudrībām trijatā – Hebsis bija trešais. Un nākamajā gadā, kad nomira mūsu tētis un [brālis] Cipris bija atbraucis uz skolu mums pakaļ, lai vestu mājās uz bērēm, Hebsītis bija pirmais, kas tūliņ sāka šņaukāties mūžīgi baltajā mutautiņā, un visi citi bērni viņam pakaļ. Bet vēlākajos gados Lubānā, kad es, [skolotāju] Strades un Baltiņas labā roka, jau gatavoju referātus skolnieku un pieaugušo sanāksmēm un laboju savu biedru klasesdarbus, Hebsis tāpat taisījās gar manu solu, saukāja mani par "Brastiņ Ernestu" un bez kavēšanās teica priekšā aizmetušos ģeometrijas formulu. Bet manī vairs nebija ne pazemības, ne pateicības. Ne silts, ne auksts. Hebsītis tagad esot inženieris VEFā, Rīgā. (..) Bet trīsdesmit sestā gada pavasarī mēs ap skolas malkas šķūņiem ganījām skolotājas vistas, grauzām rabarberus. Un šonakt viņš man parādījās tieši tāds, kā toreiz."

Kādu ainu par mums pašiem un amatierteātri veido Latvijas amatierteātru skates rezultāti? Par to saruna Kultūras rondo ar teātra zinātnieci Līgu Ulberti, kura redzējusi 71 izrādi dažādās Latvijas vietās, pirmoreiz arī videoversijās – diasporas teātru izrādes. Viesos arī Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra režisore Aija Treija. Laikā no 11. februāra līdz 30. martam žūrija izvērtēja 71 izrādi. Žūrijas sastāvā darbojās teātra zinātniece Līga Ulberte, aktieris, scenogrāfs Andis Strods, aktieris, režisors Mārtiņš Gailis, režisors, drāmas terapeits Viesturs Roziņš, aktrise Sandija Dovgāne, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, režisors Juris Jonelis, dramaturģe Aiva Birbele, režisore Paula Pļavniece, aktrise Karīna Tatārinova un aktieris, režisors, Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru nozares eksperts Jurģis Spulenieks. Skates “Gada izrāde 2023” finālam izvirzītas augstāko vērtējumu ieguvušās izrādes: Ērihs Emanuels Šmits JŪTU TEKTONIKA | Ā.Alunāna Jelgavas tautas teātris Inese Tālmane PUMPURS – CEĻŠ UZ LĀČPLĒSI | Lielvārdes teātris Tenisijs Viljams STIKLA ZVĒRNĪCA | Jūrmalas teātris Aiva Birbele BĪSTAMĀ BIRUTA | amatierteātris “Projekts” Klēra Būza SIEVIETES SIEVIETES… | Saldus tautas teātris Kopienā balstīta izrāde PIEAUGŠANA | Lubānas lietišķā teātra grupa Elizabete Hafere GODSYMTA LOPSU MEDEIBYS | Līksnas pagasta Kultūras nama amatierteātris “Maskas” Mārtiņš Zīverts CENZŪRA | Ā. Alunāna Jelgavas tautas teātris Aleksandrs Ostrovskis LĪGAVA BEZ PŪRA | VEF teātris Rejs Kūnijs BĪSTAMI – SIEVA! | Jelgavas novada Lielplatones pagasta amatierteātris Šons Grenans NOSLĒGTAIS APLIS | Stavangeras teātra studija Šīs izrādes skatīsies cita žūrija. Fināla skate norisināsies 18. un 19. maijā Mālpilī. Ierakstā saruna ar dramaturģi Inesi Tālmani. Starp skates „Gada izrāde 2023” augstāko  vērtējumu ieguvušajām izrādēm ir dramaturģes Ineses Tālmanes lugas „Pumpurs – ceļš uz Lāčplēsi” iestudējums Lielvārdes tautas teātrī.

Vicente Hinojosa is an advisor with Advanced Financial Solutions who also serves as the CEO of the Vista Education Foundation. The VEF is a a non profit organization that serves Vista students by providing educational funding to support the arts, technology, internships and scholarships. The Vista Chamber partners with VEF to present Heroes of Vista, an awards event honoring educators, businesses, public safety, and community leaders. Show Notes: Vista Education Foundation Moonlight Youth Theatre Book: The Success Principals Song: Don't Stop Til You Get Enough Business: Nucci's Follow us at @velocityvistapod on IG and Facebook. Advertising inquiries can be sent to ceo@vistachamber.org. Velocity is produced by A Different Day Radio. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/velocityvistapod/message

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs. „Bellaccord Electro”, plaši pazīstams kā „Bellaccord” ir skaņuplašu firma Latvijā, ko 1931. gadā dibināja Helmārs Rudzītis (1903–2001) – novatorisks, entuziastisks latviešu uzņēmējs. Būdams piedzīvojumu meklētājs vārda labākajā nozīmē, viņa dzīve bija piepildīta ar svaigām idejām un projektiem, kurus viņš uzsāka 20. gadsimta 30. gados – Latvijas “miera” laikā. Viņš vispirms kļuva Latvijas kultūrvidē slavens ar savu grāmatu izdevniecību “Grāmatu draugs” (Grāmatu draugs). Ļoti īsā laikā viņa lētās grāmatas kļuva ļoti populāras visā Latvijā, ļaujot vienkāršajam lasītājam iepazīties ar vietējo daiļliteratūru šedevriem, kā arī pasaules klasikas tulkojumiem. 28 gadu vecumā viņš sāka jaunu piedzīvojumu un izveidoja pašu pirmo latviešu ierakstu kompāniju. Savas dzīves dramatiskos un priecīgos mirkļus viņš apkopojis savos memuāros “Manas dzīves dēkas”. No šī darba mēs varam iegūt daudzas detaļas par „Bellaccord” radīšanu. Pēc Pirmā pasaules kara, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, visas nozares strauji atdzīvojās. Labs piemērs bija Latvijas lielākā elektrorūpnīca, labi zināmā VEF, kur ražoja radioaparātus, fotokameras un pat lidmašīnas. Tomēr līdz 30. gadu sākumam latviešu mūziķiem nebija iespēju ierakstīt savu mūziku Latvijā. Viņi devās uz Berlīni un ierakstīja „Odeon”, „Parlophon” un citas studijās, kā arī „His Master's Voice” studijā Londonā. Pēc ieraksta tapšanas un ražošanas, tas tika eksportēts uz Latviju. Pie tam katrs ieraksts maksāja 4–5 latus, daži ekskluzīvi simfoniskās mūzikas ieraksti maksāja pat 20 latu un vairāk (piemaksa iekļautas muitas un mazumtirdzniecības maksas). Tomēr dārgie ārzemju skaņuplašu ieraksti neatbilda vietējo cilvēku vajadzībām. Rudzīša draugu vidū bija populāri latviešu mākslinieki, kas mudināja viņu uzsākt jaunu skaņuplašu ražošanas rūpalu. Un drīz vien viņš pats aizrāvās ar šo ideju. Pateicoties viņa neatlaidībai, mērķa izjūtai un ticībai panākumiem, latvieši drīz varēja klausīties savu iemīļoto mūzikas izpildītāju ierakstu šellaka platēs par pieņemamu cenu (~ 2,50 Ls), uz kuriem bija lepna „Ražots Latvijā” zīme. Pārlūkojot “Bellaccord” katalogus, var atklāt interesantus faktus par klausītāju gaumi un 30. gadu Latvijas populārajiem māksliniekiem. Apmēram 70 % ierakstu pārstāv populāro, deju un džeza mūziku. Piemēram, “Bellaccord” 1932. gada katalogā ir šādi virsraksti: Mūsdienu hīti, mūsdienu šlāgeri, Instrumentālās mūzikas hīti, valši, salona mūzika, marši un himnas, tautas mūzika, čigānu mūzika, Ziemassvētku mūzika, Līgo svētku mūzika, ebreju mūzika. Papildus 1937. gada katalogā atrodama: Valsts himna, Kora mūzika, Garīgā mūzika, Svētku mūzika, Labākie latviešu dziedātāji, Deju mūzika, Havajiešu mūzika, Opera un operete, koncertmūzika, simfoniskais orķestris, instrumentālie solisti, senās dejas, humoristiskie skeči, kā arī kā ieraksti svešvalodās – krievu, vācu, angļu, ebreju. Svarīgs jautājums ir šī mantojuma saglabāšana. Par laimi, ir privātie kolekcionāri, kuri ar lielu entuziasmu vākuši visus ar Latviju saistītos šellaka diskus. Lielākas vai mazākas “Bellaccord” disku kolekcijas var atrast arī tādās valsts iestādēs kā Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rakstniecības un mūzikas muzejs.

“Yaşayanlar için sayılı günler tez geçer” demiş büyüklerimiz. Önceki Ramazan ile bu Ramazan'dan arasındaki sayılı günler tamamlanmak üzere ve inşallah birkaç gün sonra başlayacak olan yeni Ramazan da aynı nedenle tez geçecek. Ramazan orucu, hicretin ikinci yılı (624) Şâban ayında, kıblenin Kabe'ye çevrilmesini takiben farz kılınmıştır. Buna göre, Peygamberimizin hicretinden, kıbleden ve oruçtan söz ettiğimizde aynı zamanda Medine'den de söz ediyoruz demektir. Medine ne zaman kurulmuştur, neden değerlidir, Peygamberimizin Rabbimizden Medine'nin de Mekke kadar (hatta ondan daha fazla) kendisine sevdirilmesini talep etmesinin sebebi nedir? vb. soruların siyer kitaplarında elbette cevapları vardır, bizim o cevapları hemen seçip nakletmemiz mümkündür. Ancak gerek Medine'nin şehir olarak tarihinde gerekse Peygamberimizin hicretinde ve ilk İslam toplumunu burada oluşturmasında, mezkur soruları ve cevaplarını aşan bir yan vardır. En azından okuma eylemi, okuyanın okuma anındaki maksadına, ihtiyacına ve ruh durumuna tabidir. Her bilgi bunlara göre açılarak, sınıflanarak başka bilgiler için eşik oluşturur. Okurun mahareti de zaten bu eşikleri aşmasına ya da aşmamasına göre ölçülür. Bu nedenle zikrettiğimiz sorulara verilen cevapların, burada özetlenerek nakledilmesinden çok, ilgili kitaplardan bizzat okunarak elde edilmesinden yanayız. Medine hakkında elimizin altında bulunan üç müstakil kitabı da bu amaçla duyurmak istiyoruz: İlki, İbn Zebâle'nin (ö. 199/814'ten sonra) Ahbâru'l-Medîne'sidir. Fatih Mehmet Yılmaz'ın tercümesiyle (ve Arapça metniyle) Ankara Okulu Yayınları arasından çıkmıştır (2018). En-Nedim'in el-Fihrist'inde zikrettiği Ahbâru'l-Medîne'de, hicret ve Mescid-i Nebevî'nin inşası, mimari özellikleri, genişletilme çalışmaları, mescit adabı ve Medine'nin çevresindeki diğer mescitlerin bilgisi verildikten sonra Medine'nin ilk mukimleri, kuruluşu, isimleri, sınırları, faziletleri, kabristanları, kuyuları, vadileri, vakıfları, çarşıları anlatılmış, müellifin “Ezvâci'n-Nebî” risalesi de (Ahmet Çırak tercümesiyle) kitaba eklenmiştir. Yazılış tarihi ve muhtevası itibariyle Ahbâru'l-Medîne, “…Alanında öncü olup Medine-i Münevvere ile ilgili ilk eser olma özelliği taşımaktadır. Ayrıca bu kitap İbn Şebbe'den (262/876) Semhûdî'ye kadar uzanan ve mirasımızda makes bulmuş benzer kitaplara nazaran da daha etkili bir usule sahiptir. Zira söz konusu müellifler Medine-i Münevvere ile ilgili rivayetleri, malumatları, Medine'nin faziletleri ve isimleri konusunda onu örnek almışlar, kitaplarında İbn Zebâle'nin eserinden nakilde bulunmuşlardır. Böylece Medine-i Münevvere ile ilgili eserler, temel bölümlerini ve konularını tespitte büyük oranda İbn Zebâle'nin kitabından etkilenmişlerdir.” İkinci kitap, es-Semhûdî'nin (ö. 911/1506), Vefâ'ü'l-vefâ bi-ahbâri dâri'l-Mustafâ -Medine- i Münevvere Tarihi'dir. İbrahim Barca'nın tercüme ettiği bu eser, Siyer Akademi tarafından yayımlanmıştır (2021). Es-Semhûdî “Medine'nin doğal, tarihi ve dini yapılarına yoğunlaşmış Vefâü'l-vefâ bi- ahbâri dâri'l-Mustafâ'sıyla Medine tarih yazıcılığında yöntem, içerik ve sistem bakımından klasik dönemin deyim yerindeyse zirve noktasına ulaşılmıştır. Çünkü Vefâ'dan sonra günümüze kadar Medine tarihine dair telif edilen eserler, birçok yönden es-Semhûdî'nin Vefâ'sını örnek almış ve ondan önemli bir kaynak olarak yararlanmıştır.” İbn Zebâle'nin işlediği konuları, Vefâ'sında çeşitli rivayetler, görüşler ve şahitliklerle çokça genişleten Es-Semhûdî, eserini Hulâsatü'l-Vefâ bi-ahbâri dâri'l-Mustafâ adıyla telhis; Âşık Muhammed b. Ömer el-Hanefî (ö. 1614'ten sonra) de onu Osmanlı Türkçesi'ne tercüme etmiştir. Çok özel bir dil zevkine sahip olan bu eser de Nurettin Gemici tarafından hazırlanmış ve YEK Başkanlığı'nca kitaplaştırılmıştır (2022).

On this episode Pat sits down with Dave Nangle, Managing Partner of VEF, a leading VC firm that invests in emerging markets fintech from Latin America to Asia.  Dave is a true emerging markets warrior from day one having spent 10 years in Russia in the early 2000s when Tinkoff was getting off the ground and Dave smelled blood, he didn't let go of looking for the future Tinkoff's all across the globe. Fast forward 10 years later VEF has amassed an amazing portfolio of companies including Konfio, Creditas, TransferGo and Abhi. On this episode you will learn aboutHow to curate a global dealflow relying on local VCs as feeder firms and building crucial relationships on the groundWhat makes a great operatorThe pros and cons of investing through a publicly listed vehicleYou can find Dave on LinkedIn here. Support the show

Als die Leiche Grigori Rasputins am 01. Januar 1917 aus der Newa gefischt wird, schaut die ganze Welt auf Sankt Petersburg. Wohl kaum jemandem wurden in den Jahren zuvor derart skandalöse und groteske Anschuldigungen zur Last gelegt wie ihm - dem Mystiker, Wanderprediger, Wunderheiler, Veführer und Zarenflüsterer. Ganz Russland erzählte sich, dass er ein Verhältnis mit der Zarin habe und dass auch Zar Nikolaus II. so in seinem Bann stehe, dass in Wirklichkeit Rasputin die Geschicke Russlands bestimme. An seine übernatürlichen Kräfte und seine Heiligkeit glauben ebensoviele Menschen wie an seine Verruchtheit und Bösartigkeit. Die wahre Person Rasputins ist spätestens mit seiner Ermordung hinter Legenden und Mythen kaum noch zu erkennen - aber durch sorgfältige Forschung ergibt sich heute ein klareres Bild...Das Folgenbild zeigt eine Fotografie Rasputins aus dem Jahr 1916.........Hier gehts zum Quiz! Quiz2Go#8 - Geschichtsquiz zum Mitraten........WERBUNGDu willst dir die Rabatte unserer Werbepartner sichern? Hier geht's zu den Angeboten!.......NEU!Jetzt His2Go unterstützen für tolle Vorteile, über Acast+ oder Steady.Werde His2Go Hero oder His2Go Legend: https://plus.acast.com/s/his2go-geschichte-podcast.Werde auch ohne Kreditkarte His2Go Hero oder His2Go Legend: steadyhq.com/his2go.........LITERATURDouglas Smith: Und Die Erde wird Zittern. Rasputin und das Ende der Romanows, Darmstadt 2017.Ders.: Grigori Rasputin and the Outbreak of the First World War, in: Tony Brenton (Hrsg.): Was Revolution Inevitable? Turning Points of the Russian Revolution, Oxford 2017, 48-65.Furhmann, Joseph T.: Rasputin: The Untold Story, Hoboken 2013.Bazhanov, Evgeny: Transformation of Russia, in: Brix, Emil; Koch, Klaus; Vyslonzil, Elisabeth (Hrsg.): The Decline of Empires, Wien/München 2001, S. 60-87..........UNTERSTÜTZUNGIhr könnt uns dabei unterstützen, weiterhin jeden 10., 20. und 30. des Monats eine Folge zu veröffentlichen!Folgt und bewertet uns bei Spotify, Google Podcasts, Apple Podcasts, Podimo, Instagram, Twitter oder über eure Lieblings-Podcastplattformen.Wir freuen uns über euer Feedback, Input und Vorschläge zum Podcast, die ihr uns über das Kontaktformular auf der Website, Instagram und unsere Feedback E-Mail: kontakt@his2go.de schicken könnt. An dieser Stelle nochmals vielen Dank an jede einzelne Rückmeldung, die uns bisher erreicht hat und uns sehr motiviert..........COPYRIGHTMusic from https://filmmusic.io: “Sneaky Snitch” by Kevin MacLeod and "Plain Loafer" by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: CC BY !Neu! Jetzt hier His2Go unterstützen, Themen mitbestimmen und Quiz2Go mit Moderatorin Chiara erleben! https://plus.acast.com/s/his2go-geschichte-podcast. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Uz Latvijas teātru skatuvēm uzplaucis sports: nesen Valmierā skatuves dzīvi sāka stāsts par soļotāju Jāni Daliņu, bet Liepājas teātrī rītvakar, 17. februārī,  pirmizrāde stāstam par Latvijas bobsleja pirmsākumiem jeb, kā to dēvē izrādes veidotāji, “dokumentālam varoņeposam”  ar nosaukumu “Latviešu raķetes”. Režisoru Regnāru Vaivaru piesaistījusi par Latvijas bobsleja “tēvu” sauktā trenera Rolanda Upatnieka neparastā personība, un stāsts par cilvēku aiz sporta virsrakstiem, medaļām un sekundēm aizrāvis arī teātra aktierus. Māra Rozenberga topošo izrādi skatījās kopā ar vienu no stāsta prototipiem – bobslejistu Zinti Ekmani, un sižetā dzirdēsim arī viņa iespaidus par redzēto. Bobslejists Zintis Ekmanis vēl pirms izrādes mēģinājuma telefonā rāda, kā izskatījās slavenais VEF bobs, ko bobsleja pasaulē 80.gados iesauca par “raķeti” un kas iedvesmojis arī Liepājas teātra izrādes nosaukumu. “Tā galvenā ideja bija uztaisīt [bobu], cik vien maziņu var, lai gaisa pretestība būtu pēc iespējas mazāka. Apsēdināja [Jāni] Ķipuru un [Aivaru] Šnepstu – viņi tolaik bija pirmais numurs -, novilka viņiem apkārt tā, lai tikai spētu iesēsties un rokas pakustināt, un sāka būvēt ar bolīdu. Parasti tā nav, parasti sāk ar rāmi un tad apaudzē apkārt. Bet šeit pa priekšu uzbūvēja to “raķeti”, tad aizveda uz VEF un pateica inženieriem: tagad salieciet visu iekšā! Un tas, ko VEF inženieri izdarīja, bija ģeniāli. Tie bija ģeniāli risinājumi.” Un tā mēs kultūras sižetu eleganti esam iesākuši ar sarunu par sportu un inženieru sasniegumiem, apliecinot, ka šīs jomas reizēm ir daudz tuvāk, nekā mums šķiet. Starp citu, izrādās, ka Ekmanis pats bērnībā spēlējis teātrī un mūzikas grupā. Jautāju, kā viņš uzņēma ideju par Latvijas bobsleja pirmsākumiem veltītu teātra izrādi. “Tas bija milzīgs pārsteigums, kad Regnārs [Vaivars] man piezvanīja un pateica par šādu ideju. Neliels šoks, pat varētu teikt! Mēs tikāmies, un man radās pārliecība – jā, tas puisis grib kaut ko uzbūvēt! (..) Tagad es ar nepacietību gaidu, kas tur būs par brīnumiem. Galvenais cenzors ir ieradies!” smejas Ekmanis. Ko viņam gribētos, lai izrāde nodod skatītājiem? “To darba smagumu. Pati braukšana jau ir skaista, bet tas brīdis ir tik īss, un ir jāiegulda tik daudz darba! Brīžam domāju – kā es vispār to varēju izturēt? Iekšējā konkurence bija tik liela... (..) Bet mums jau bija arī jautri! Mēs kopīgi lasījām Zoščenko un “Trīs vīrus laivā”, kad braucām uz treniņiem, mētājāmies ar asprātībām... Tad bija vieglāk to smagumu panest.” Savulaik, domājot par unikāliem latviešu sasniegumiem dažādās jomās, režisoram Regnāram Vaivaram īpaši aizķērusies leģenda par treneri Rolandu Upatnieku – par viņa spēju izcīnīt, ka par galveno jaunā bobsleja centru Padomju savienībā 1980.gadā kļūst tieši Sigulda, ka komandā gandrīz visi sportisti ir latvieši un ka četros gados viņi no iesācējiem kļūst par medaļniekiem. Tāpēc Vaivaram šis ir stāsts tieši par Upatnieku. Veidojot Rolanda Upatnieka portretu, režisors Regnārs Vaivars intervējis ap 20 tā laika bobslejam tuvu stāvošu cilvēku. Pats Upatnieks 1994.gadā gāja bojā autoavārijā, pēc trenera karjeras beigām vedot automašīnas no Vācijas. Izrādē viņu atveido aktieris Mārtiņš Kalita. Viņš ir arī režisora asistents. Kalita un viņa kolēģi izrādē Sandis Pēcis un Kaspars Kārkliņš brīdi pirms izrādes jau tērpušies sarkanos treniņtērpos, kuros vēlāk kāps uz skatuves, un viens caur otru ar lielu aizrautību stāsta par saviem varoņiem. Lai gan stāsts par “Latviešu raķetēm” ir balstīts patiesos notikumos, tā tomēr ir režisora un aktieru versija par šo leģendu, uzsver aktieris Kaspars Kārkliņš. Interesantā kārtā mūsu saruna ātri aizvirzās projām no izrādes un turpinās par bobsleja vēsturi un Upatnieka personību, par ko aktieri, šķiet, varētu runāt stundām. Arī viņus šī tēma ir “ievilkusi”. Un izrāde ir sākusies. Mūsu vērtējumam tiek nodots otrais cēliens, kas sākas ar 1984.gada Olimpiskajām spēlēm Sarajevā, kur Zinta Ekmaņa pilotētā PSRS bobsleja izlases otrā ekipāža ieguva bronzas medaļas. Izrādē gan visi sportisti ieguvuši iesaukas un Ekmaņa tēls kļuvis par “Hudīni”, bet bijušais sportists sevi bez grūtībām atpazīst.  

Orta Çağ'da Türkler, bulundukları yerdeki siyasi ve ekonomik istikrarsızlık ve buna mukabil İslâm halifelerinin istikrarlı yönetimi ve bilginleri himaye etmelerinden dolayı yavaş yavaş Asya Kıtası'nın orta bölgelerinden güneye doğru inmeye ve 8. yüzyıldan itibaren İslâmiyet'e girmeye başlamışlardı. Müslüman olan Türklerden birçok bilim adamı çıkmıştır. Bunlardan ilki, Türk bilim adamı Hârezmî'dir. Milattan sonra 750 yılı sıralarında, Hazar Denizi'nin doğusunda, Hârezm kentinde dünyaya gelmiştir. Tarihte cebir üzerine yazılmış ilk müstakil kitabın yazarı Hârezmî'dir. Ayrıca, bugünkü “cebir” terimi de, Hârezmî'nin bu kitabından gelir. Kitâb el Muhtasar fî el-Cebr ve'l-Mukâbele biçimindeki kitabın adında bulunan el-cebr kelimesi Latinceye çevrilirken “algebra” biçimini almış, böylece günümüzdeki cebir terimi ortaya çıkmıştır. Bir diğer büyük Türk matematikçi Abdülhamid ibn Vâsî ibn Türk, 9. yüzyılın ilk yarısında yaşamıştır. İbn Türk de Hârezmî de cebir konusunda oldukça erken tarihlerde birer eser kaleme almışlardır. Her ikisinin de Türk oluşu, özellikle de Orta Asyalı oluşları, Orta Çağ İslâm Uygarlığında Orta Asya'nın önemli bir yeri olduğunun en büyük göstergelerinden birisidir. Bir diğer Orta Asyalı bilgin, el-Fergânî'nin (ölümü 861'den sonra) de hayatı hakkında pek bilgi yoktur. Bugün Özbekistan'da bulunan Fergana'da doğmuştur. Astronomi ve matematik alanlarındaki çalışmalarıyla bilim tarihinde yer alan Fergânî'nin Abbasilerin hizmetinde çalışmış olduğu bilinmektedir. Bir diğer bilgin ise 940-998 yıllarında yaşamış Horasan'da, Herat ile Nişabur arasında bulunan Bûzcân kasabasında doğan Ebü'l-Vefâ el-Bûzcânî'dir. Dönemin önde gelen astronom ve matematikçisi olmuştur. Yapmış olduğu gözlemlerle bulduğu parametreleri Batılı astronomlar uzun süre kullanmışlar, astronomiye yaptığı bu katkılardan dolayı Ay'ın kraterlerinden birisine onun adını vermişlerdir. (Prof. Dr. Melek Dosay Gökdoğan, Keşf-i Kadîmden Vaz'-ı Cedîde İslâm Bilim Tarihi ve Felsefesi, s.167-170)

I dagens avsnitt pratar vi fintech i tillväxtmarknaderna med investmentbolaget VEF och deras irländska VD David Nangle. Vi fokuserar främst på bolagets 3 största innehav: Brasilianska Creditas, indiska JustPay, och mexikanska Konfio. David berättar om möjligheterna han ser inom fintech på de här marknaderna, men även de höga riskerna som man måste hantera. Häng med i flödet på: 👉 TikTok - https://www.tiktok.com/@nordnet.sverige 👉 Instagram - https://www.instagram.com/nordnet/ 👉 Twitter - https://twitter.com/NordnetSE 👉 Facebook - https://www.facebook.com/nordnetsverige/ 👉 Ara Mustafa - https://twitter.com/NordnetAra Disclaimer: Finansiella instrument kan både öka och minska i värde. Det finns en risk att du inte får tillbaka de pengar du investerar.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis lielās, ka lieliski pārzin Amerikas beisbola līgu MLB, bet Andri tas nesatrauc. Raidījuma tēmas: - Messi 8 zelta bumba; - Merzļikins pirmā zvaigzne; - Bostona grauj; - Sākās NBA kauss!; - Medvedevs un vidējais pirksts; - Ekmanis ir neapmierināts; - ️Texas Rangers; - Viktorija Kravčuk; - VEF 199.gada bronza; - Fjūrijs-Usiks; - Magic Džonsons; - Hārdens ir sistēma; - Tautas nagla;

For this in studio episode I am thrilled to welcome Fabio Carrara, founder and CEO at Brazilian renewable energy firm Solfacil⁠, that has raised over $130m from the likes of QED, Fifth Wall, Softbank, VEF and Valor Capital. In today's episode we will discuss: 1. Window of opportunity: why market timing is everything? 2. The heat of the crowd: how to thrive in commoditized market? 3. Go slow to go fast: how to become an ecosystem player? 4. Solar space market in Brazil: market opportunity, key profit pools and obstacles to adoption. 5. First principles thinking: structured approach to disrupting complex markets. If you would like to get more insight from LatAm's leading tech founders and investors, subscribe to our new ⁠⁠YouTube channel⁠⁠ and follow us on ⁠⁠Spotify⁠⁠ or ⁠⁠Apple⁠⁠.  Follow Olga on ⁠⁠LinkedIn⁠⁠ or ⁠⁠Instagram⁠⁠ Olga is an entrepreneur, venture capital investor, mentor at Techstars and founder at ⁠The J Curve⁠, Latin America's leading English speaking podcast about tech builders. She's been investing in the USA, SEA and Latin America for over 13 years. Companies she backed include tech unicorn ClassPass (acquired by Mindbody) and Vitalk (acquired by Gympass). --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/olgamaslikhova/message

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris ar Valdi ir sajūsmā par Jauninājumu ''Ģenerāļa un Buļa Naglu'' raidījumā. Raidījuma tēmas: - PK regbijā; - KP starts; - FC Riga iegūst kausu; - Rihards Bukarts tiek pie līguma; - Štelmahers atlaists; - Žagara operācija; - ️Sexīgie sporta veidi čaļiem; - Bertāns silda benķi; - Nuggets čempionu gredzeni; - VEF dīvainais zaudējums Francijā; - Ernesta Gulbja fonds nodrošina; - NBA All Stars ir atpakaļ East-West; - Tautas nagla;

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andri nespēj sagaidīt NBA jaunās sezonas sākumu, kā arī mūs sagaida pārsteigumi nākamajā raidījumā. Raidījuma tēmas: - NBA sezona sākas jau rīt; - Zoriks ārdās Turcijā; - Eirolīga Šmits un Bjanki uzvar; - Žagars ārā uz 5 mēnešiem; - Balinskis debitē; - Par godīgu spēli! un atbildīgu spēli; - ️12 Dinamo futbolisti DSQ; - VEF zaudē; - Sporta spēļu hallē tiek ielikta kapsula; - Red Bull ir sākusies cīņa par varu; - Goliath; - Allison Stokke; - Tautas nagla;

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andri spriedīs vai nepieciešamas sastāva izmaiņas ''Ģenerāļa un Buļa Naglas'' raidījumā. Raidījuma tēmas: - Latvijas futbols; - Źalgiris ar Šmitu neuzvarami; - Lomažs ārdās; - Sedukova izlaiž dziesmu; - Balinskis debitē; - Kāpēc Šaks grib komandu Vegasā?; - ️Igaunijā atlaiž treneri; - Bērzs uz Zeļļiem; - F1 boss uz cietumu?; - VEF pret Timmu; - Las Vegasas gredzeni; - Sabina; - Tautas nagla;

Stāsta džeza mūzikas menedžere, žurnāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste un dzejniece Aleksandra Line Vai zini, ka savulaik Valsts elektrotehniskā fabrika VEF, kura, kā mēdz teikt, ražoja visu — sākot no adatas līdz pat lidmašīnai, bija iegādājusies oficiālo licenci no amerikāņu inženiera Lorensa Hamonda un tepat Rīgā sāka ražot elektriskās Hammond jeb Hamonda ērģeles? Daudzi joprojām nespēj tam noticēt, bet VEF vēstures muzejā ir saglabājušies pierādījumi tam, ka pašmāju Hamondu izgatavošanai tika izmantota Latvijas mežos iegūtā koksne un arī unikāls slavenā mākslinieka Ādolfa Irbītes dizains.  Lorenss Hamonds bija amerikāņu inženieris un uzņēmējs. Viņš nebija mūziķis, tomēr viņam patika eksperimentēt ar dažādām skaņas ģenerēšanas metodēm, kā rezultātā tika radītas sensacionālās elektriskās ērģeles, ko patentēja 1934. gadā. Viens no pirmajiem viņa izgudrojumu novērtēja amerikaņu uzņēmējs, konveijera ražošanas "tēvs" Henrijs Fords un komponists Džordžs Gēršvins. Jau pēc trim gadiem par Hamonda ērģelēm uzzināja arī Latvijā — 1937. gadā šādas elektriskās ērģeles sāka ražot Valsts Elektrotehniskā fabrika, un drīz vien tās valstī kļuva ļoti pieprasītas. Līdzīgi kā Amerikā, arī Latvijā sākotnēji risinājās strīdi par to, vai ar elektrību radītās skaņas pilnvērtīgi aizstāj stabuļu ērģeļu skanējumu. Tomēr instruments bija pieprasīts ne vien skaņas kvalitātes dēļ, bet arī tāpēc, ka bija daudz lētāks nekā stabuļu ērģeles — un VEF muzejā tika atrastas liecības par vismaz desmit Latvijā saražotajiem instrumentiem. Divi no tiem — Rakstniecības un mūzikas muzeja un Dailes teātra eksemplāri — ir bēdīgā stāvoklī. Dailes teātra ērģeles, reiz atrastas metājamies teātra noliktavā, nokrāsotas tumši sarkanā krāsā kādas izrādes vajadzībām. "Klasikas" direktore, muzikoloģe Gunda Vaivode zina stāstīt, ka instrumenta pārkrāsošana bijusi scenogrāfa ideja: "Tā nebija veiksmīga... Tāpēc šis instruments vairs nav muzejiska vērtība, bet tas nekādā ziņā nav lēts rekvizīts, jo ir spēlējams, un tas reizumis tiek arī izmantots. Latvijas Radio rīcībā ir pat tā ieraksts! Pārkrāsošana neietekmē skaņu. Instruments joprojām ir mūsu redzeslokā un tiek domāts par tā vizuālā veidola atjaunošanu." Bet ir arī vēl viens, vislabāk saglabājies Hamonds — to 1937. gadā Liepājas Lutera baznīcai uzdāvinājis Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, ziedojot 10 000 latu ērģeļu iegādei. Daudzus gadus arī tas nebija lietošanas kārtībā, tāpēc, lai atjaunotu un saglabātu mūsu valsts kultūrvēsturisko mantojumu, kultūras projektu vadītāja Antra Dreģe pagājušogad sāka ziedojumu kampaņu, piesaistīja līdzekļus un speciālistus no Latvijas un Nīderlandes, un visu šo darbību rezultātā Latvijas Hamonds šovasar sācis skanēt! Kā to atzīst pieredzējušais ērģeļu restaurators Ganderts de Bo, Rīgā ražotās ērģeles ir vecākas par citiem instrumentiem, uz kuriem parasti muzicē pasaulē, tādēļ tām ir īpaša vērtība. Nākotnē vēl jāparūpējas par instrumenta koka daļu restaurāciju, jāturpina atjaunot skaņu mehānismi, jāmaina ērģeļu motors, nepieciešams risināt arī ērģeļu telpas siltuma jautājumu ziemas periodā. Bet jau šovasar tika aizvadīta pirmā koncertsezona un uzsāktas sarunas ar izglītības iestādēm, lai uz šī vēsturiskā instrumenta varētu trenēties studenti.   

Ģenerālis uz interviju aicinājis Latvijas basketbola izlases treneri Jāni Gailīti. Sarunas laikā Gailītis stāsta par treniņprocesu un gatavošanos Pasaules Kausam, kā arī atklāj VEF mērķus nākamajā sezonā.

Dünyâya düşkün olmaması, haramlardan çok sakınması, kerem ve cömertliği ile meşhûr hanım velîlerdendir. Çok hadîs-i şerîf öğrenmişti. Kur'ân-ı Kerîm'i ezbere bilirdi. Otuz defa hacca gitti. Gündüzleri oruç tutar, geceleri ibâdetle geçirirdi ve çok az yemek yerdi. Bir menkîbeleri şöyledir: Hıristiyan bir kadının, genç bir oğlu vardı. Bu genç, bir sefere çıktı ve yolda esir düştü. Annesi kiliselere gidip çok araştırdı ise de oğlundan bir haber alamadı. Bir gün kocasına, “Bu şehirde Seyyidet Nefîse isminde, duâsı makbûl bir hanım varmış, ona git. Belki çocuğumuzun bulunması için duâ eder. Eğer onun duâsı hürmetine oğlumuz bulunursa, ben de o hanımın dînini, İslâmiyeti kabûl edeceğim.” dedi. Bu istekleri Seyyidet'ün Nefîse'ye iletildi. O da duâ etti. Gece olunca evlerinin kapısı çalındı. Kadın kalkıp kapıyı açınca, oğluyla yüz yüze geldi. Kadın hem hayret etti, hem de çok sevinip, nasıl geldiğini sordu. Genç; “Nasıl geldiğimi ben de bilmiyorum. Ancak, beni bağladıkları zincirin üzerinde bir el gördüm ve “Bunu salın. Buna Seyyidet'ün Nefîse şefâat etmiştir.” diye bir ses duydum. Zincirlerim çözüldü ve birden kendimi burada buldum.” diye anlattı. Gencin anlattıklarını dinliyen annesi hemen müslüman oldu. İmâm-ı Şâfiî (r.a.) ve başka âlimler, kendisini perde arkasından ziyâret eder ve sohbetlerinden istifâde ederlerdi. Evinin önünde, kendisi için bir kabir kazmıştı. Kabre iner, orada namaz kılardı. Burada altı bin hatim okumuştu. Vefâtı yaklaştığı sırada oruçlu idi. Hastalığı ağırlaşınca kendisine, orucunu bozabileceklerini söylediklerinde, onlara; “Siz ne diyorsunuz? Ben otuz senedir oruçlu olarak vefât etmek için duâ ediyorum.” buyurdu. En'âm sûresini okumaya başladı. “Düşünen ve hakkı kabûl edenlere, Râbleri katında Cennet vardır.” (En'âm s. 127) meâlindeki âyet-i kerîmeye gelince vefât etti. (Evliyalar Ansiklopedisi, c.10, s.384)

Shownotes Heute haben wir für euch die Segmente Wollprojektzeug Jubiläumszeug   Wollprojektzeug Friedas Wollprojektzeug Die Garne sind da: Single - 200 m (wie letztes Jahr), Sockengarnstärke 400 m LL und Unspun/Vorgarn 200 g Kuchen, LL unklar Leider ist noch nichts davon im Shop, weil noch keine Labels und Fotos - shame on me. Jubiläumszeug Ihr habt uns Fragen geschickt, wir haben geantwortet :) Hinter den Kulissen (Karin) Wie läuft eine Wollkanal-Folge ab? Welche Vorbereitungen trefft ihr? Schreibt ihr die Shownotes vorher oder Nachher? Wer schneidet? Wieviel schneidet ihr? Wie lange dauert die Produktion einer Folge? Wie teuer ist es? (Melanie) Frieda, hättest du das Wollprojekt gestartet wenn du alles was das beinhaltet gewusst hättest? Was hat dich am meisten überrascht? (Melanie) Laura, wie hast du das geschafft dir alle Informationen zum Färben zusammenzusammeln? Ausprobieren und Buch führen? Was machst du mit so vielen Probesträngen? Färbst du in deiner Küche? (Judith) Habt ihr eigentlich nie Knatsch miteinander, Misstimmigkeiten, kleine Verletzungen die sich im Miteinander ergeben? (Judith) Wie haltet ihr es mit Werbung? Ihr macht keine, aber warum nicht? Wie steht ihr dazu dass in anderen Podcasts ständig die Rede ist von “wurde von xyz zur Vefügung gestellt”? (Karin) Was sind eure Podcasttipps aus dem Bereich Handarbeiten? Hört ihr andere Podcasts oder schaut “Podcasts” auf Youtube? Praktische Tipps & Tricks (Tinka) Könnt ihr uns einen kleinen Überblick geben, welche Erfahrungen ihr mit den unterschiedlichen regionalen Garnen gesammelt habt? Ich würde gerne mehr mit regionaler Wolle stricken, weiß aber nicht wie sich zB Mominoki, Rauwerk, Grossewolle, Mährle, Finkhof, Frankenwolle, Westfalen Wolle, Wendelstein, usw unterscheiden. (Karina) Wie pflegt ihr eure Strickstücke? Waschen in der Maschine oder mit der Hand? Frieda wäscht ihre Wollsachen eigentlich gar nicht, aber wenn, dann von Hand mit Balea Intimwaschlotion (Imke) Habt ihr Empfehlungen für Sockenspanner? Nein, aber Frieda hätte gerne diese von Cat Handarbeitsbiographien (Annika) Welche Bedeutung hat Handarbeiten für euch konkret bzw. was bedeutet euch das Handarbeiten? (Karin) Wie kam es, dass ihr ausgerechnet Woll-Nerds geworden seid, was begeistert euch daran? (Karin) Welche Handarbeitsdisziplinen habt ihr schon ausprobiert? Was ist geblieben, was ist eher nichts für euch? Und in welcher Reihenfolge habt ihr die verschiedenen Disziplinen gelernt? Speedrunde: (Kiwi) Was ist euer liebstes Strick- oder Häkelprojekt? (Kiwi) Welche Faser/Garnart habt ihr am liebsten / was geht gar nicht? (Kiwi) Was steht auf eurer Handarbeits-Bucket List? (Kiwi) Was ist euer ältestes WIP? (Kiwi) Wieviel Zeit verbringt ihr mit Stricken/Häkeln/Spinnen? (Kiwi) Welches Nicht-Faser-Hobby reizt euch? Bonusfragen (Karin) Habt ihr eine bessere Beschreibung als “Handarbeiten”? Textiles Kunsthandwerk? (Feministisches Ergänzungsthema: Handwerk => männliche Lohnarbeit; Handarbeit => weibliche Heimarbeit) (Karin) Was ist euer Lieblingsdino? Lauras Lieblings-Dino-Webcomic empfehlen Frieda mag Petrie aus “In einem Land vor unserer Zeit” und diesen diesen TED-Talk über Baby-Dinosaurier Wo ihr uns findet Podcasting auf Deutsch Gruppe auf Ravelry, dort und auf Instagram kündigen wir auch an, wenn eine neue Folge online ist www.wollkanal.de iTunes wollkanal@podcasts.social auf Mastodon Wollkanal auf Instagram 🕵🏻‍♀️🤓 Laura: als @Philaine auf Ravelry und als @spektralwolle auf Instagram Frieda: als @craftraum auf Ravelry und Instagram und als @rhoolyarn auf Instagram  

Die Stadt Zürich will weniger Pflanzenbehandlungsmittel einsetzen. Dafür nutzt sie beim Unterhalt der Grünflächen neu eine Drohne, welche die Erdoberfläche analysiert. Die Pläne von Grün Stadt Zürich wurden am Donnerstagmorgen an einer Medienkonferenz vorgestellt.  Weitere Themen:  * Tiana Moser soll für die GLP einen Zürcher Ständeratssitz holen.  * Der Kanton Zürich will erstmals über eine Milliarde Franken für Prämienverbilligungen zur Vefügung stellen.  * Credit Suisse will Hotel Savoy verkaufen. 

Miguel Armaza sits down with David Nangle, Managing Partner at VEF (STO: VEFAB), one of the few publicly listed venture capital firms that exclusively invests in fintech across emerging markets, with a portfolio of $750 million of Net Asset Value covering  Brazil, Mexico, India, Pakistan, Zambia, and many more interesting countries. Some of the companies they've backed include Creditas, Konfio, Tinkoff, Jumo, and Minu.In this episode, we discuss:Benefits and challenges of a permanent capital structure and why being a publicly listed firm, better prepares VEF to invest in emerging markets with a very long-term lens.The opportunity of fintech in emerging markets and why Dave considers Brazil to be one of the most attractive fintech markets around the world.Navigating this bear market. How growth and pre-IPO companies should be adapting to this reality and why it could help all entrepreneurs to adopt an ‘emerging market mindset'.Dave's advice for new incoming emerging market investors… and a lot more!Want more podcast episodes? Join me and follow Fintech Leaders today on Apple, Spotify, or your favorite podcast app for weekly conversations with today's global leaders that will dominate the 21st century in fintech, business, and beyond.Do you prefer a written summary, instead? Check out the Fintech Leaders newsletter and join  32,000+ readers around the world!Miguel Armaza is Co-Founder & Managing General Partner of Gilgamesh Ventures, a seed-stage investment fund focused on fintech in the Americas. He also hosts and writes the Fintech Leaders podcast and newsletter.Miguel on LinkedIn: https://bit.ly/3nKha4ZMiguel on Twitter: https://bit.ly/2Jb5oBcFintech Leaders Newsletter: bit.ly/3jWIpqp

VEF is the Emerging Markets Fintech investor. The Sweden-listed company is investing in Fintech assets in Emerging Markets. After one year I did a follow-up discussion with CEO Dave Nangle.

VEF investerar i fintech företag på tillväxtmarknader. Stora innehav i investmentboalaget just nu är brasilanska Creditas och mexikanska Konfio, men portföljen innehåller mycket mer än så. Vi pratar om att investera på tillväxtmarknader och effekter från covid. Varför fintech sektorn på dessa marknader både kan kraftigt förbättra upplevelsen för kunden och samtidigt vara väldigt lönsamma. Sen givetvis hur framtiden ser ut och vilka marknader som är mer spännande framöver. Gäst är Henrik Stenlund som är CFO på VEF.

With David Nangle I talked about the strategy of VEF - the emerging market fintech investor (formerly: Vostok Emerging Finance).