Podcasts about tnes

“They look like big, good, strong hands, don't they? I always thought that's what they were.”  This episode we journey through the mythical land of Fantasia and beyond with Bastian, Atreyu and a whole collection of quirky and wonderful characters.  This gem from 1984 still captures the hearts and imaginations of children and adults alike today, so why not take a listen and see what we have to say about this film in its 40th year.  So, go up to the attic, open up your podcasting player of choice and join us as we delve into… The NeverEnding Story Ah ah ah ah ah ah ah ah ah.  As always, thank you for listening.  Please share with anyone who is a fan of these films and the 80's in general.  You can get in touch with us on the links below.  Cheersy!  Follow 80s Adventure on facebook   facebook.com/80sadventure   Check out the website   80sadventure.com   Email 80s Adventure   podcast@80sadventure.com   Support 80s Adventure on Patreon   patreon.com/80sadventure   Buy the boys a beerko-fi.com/80sadventure  

Helovīna nedēļā raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts pēta, ko nozīmē svinēt svētkus, dzīvojot divās kultūrās. Kā saglabāt latviešu gadskārtu ieražas, pielāgojoties mītnes zemes tradīcijām. Svētki ir daudz un dažādi – pēc dažām dienām Latvijā beigsies Veļu laiks – tas ilgst no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, bet daudzviet pasaulē atzīmēs Visu svēto dienu jeb Helovīnu. Svētku svinēšana ne tikai atspoguļo kulturālo un nacionālo piederību valstij, bet parāda arī ārvalstīs mītošo latviešu integrāciju mītnes zemē. Daudzi latvieši ārvalstīs cenšas saglabāt savas tradīcijas, vienlaikus iekļaujot vietējās paražas. Kā tas ir – svinēt svētkus divās kultūrās: vai vairāk tiek piekoptas latviešu gadskārtu ieražas, vai tomēr jāpielāgojas mītnes zemes tradīcijām?  Par to raidījumā stāsta pētniece un tautieši, kuri svin latviešu svētkus, mītnes zemes svētkus, gan Latvijā rīko citu valstu svinības.  Sarunājas Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece Līga Vinogradova, kura ir analizējusi emociju lomu tradīcijā, viņas pētnieciskais fokuss ir kultūras mantojums, Kristīne Zvirbule,  kura pārstāv Lielbritānijas Tirdzniecības kameru Latvijā, Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa un Latviešu biedrības Īrijā pasākumu organizēšanas daļas vadītāja Inga Zvirgzdiņa.

RIXC Mākslas un zinātnes festivāls šogad pievērš uzmanību sestajai maņai, kas pierādīta zinātniski. 23. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde „Simbiotiskās maņas”, savukārt 24. oktobrī RIXC galerijā atklās Rasas un Raita Šmitu izstādi „Sensorās dzīles”. Līdzās izstādēm festivāla ietvaros norit starptautiska konference „Open Fields”. Festivālu atklāja performance un performatīva jauktās tehnikas instalācija „Laipni lūdzam”. RIXC festivāla nosaukums - mākslas un zinātnes festivāls - jau liecina, ka mēģina sasaistīt dažādas jomas, dažādus organismus,  dažādas lietas, kuras ne vienmēr iet kopā. Un tātad mākslas un zinātnes festivāla  izpētes centrā šogad simbioze, festivāla koncepciju formulē māksliniece, RIXC līdzdibinātāja Rasa Šmite. Festivāla galvenais uzsvars jau vairākus gadus  ir izstādes, un tādas šoreiz divas – jau iekārtota un skatītājus gaida Latvijas Nacionālajā bibliotēkā  izstāde „Simbiotiskās maņa(s)”, izstādes kuratoti Rasa Šmite un Raitis Šmits. Izstādē eksponēti deviņi  mākslas darbi. RIXC Mākslas un zinātnes festivāla ietvaros norisinās lekcijas un izstādes, bet festivāla noslēdzošajā dienā, 25.oktobrī, klajā nāks jaunākā RIXC sērijas „Acoustic Space/ Renewable Futures” grāmata „Hibrīdmāksla: naratīvi, jauno mediju eksperimenti un vīzijas zinātnes un mākslas simbiozei”.

Šajā HR PODCAST un CEO epizodē tiekos ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, lai runātu par viņas ceļu uz līderību, personīgajiem un profesionālajiem izaicinājumiem, par iglītību, mācīšanos un nemācīšanos. Runājām par drosmi nepatikt un spēju saglabāt savu autentiskumu. Ko tas prasa un kāpēc svarīgi par to domāt, jo sevišķi līdera lomā esot. Tāpat mazliet pieskārāmies izglītības jomas vadībai Latvijā, mūžizglītības un digitālo prasmju nozīmei.Paldies, Anda, ka veltīji laiku sarunai - tā ir vēl viena iespēja sprodrināt savu līderības zobenu, daloties, nedaudz atklājoties un reflektējot par pieredzēto! **Tev ir iespēja atbalstīt manu darbu un nopirkt man zaļo tēju: https://www.buymeacoffee.com/medne   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

27. jūlijā Ventspils koncertzāle "Latvija" svinēs piekto gadskārtu ar īpašu svētku koncertu, kura moto ir Rasas Maijas Armales dzejas rindas "Kā mirdzums uz zaļa zāles stiebra" no ­Ērika Ešenvalda kordziesmas "Rasa".  Jubilejas koncertā piedalīsies ērģelniece Iveta Apkalna, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, pianists Reinis Zariņš, vijolniece Azade Magsodi, saksofonists Renārs Lācis, solobalss Rūta Pāvulēna, kori "Venda" un "Ventspils", diriģenti Guntis Kuzma un Sigvards Kļava. Par gaidāmo notikumu, kas izskanēs arī Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē, izvaicājam koncertzāles "Latvija"māksliniecisko vadītāju Gunti Cimiņu, kurš šajā amatā ir kopš 2023. gada pavasara. Uzzinām par svētku koncerta ideju nākšanu un īstenošanu, Ventspils sajūtu, ostas un tukšas pludmales burvību, producēšanas pieredzi koncertu un festivālu rīkošanā ar veiksmēm un apdedzināšanos šajā jomā, jauno amatu kā ceļa turpinājumu. Izskan arī pārdomas par klausītaju Ventspilī, cerību pēc publikas uzticēšanās un nebaidīšanās piedzīvot ko jaunu, pasaules elpas nepieciešamību, kā arī sadarbību ar Ventpils Mūzikas vidusskolu un kopēja procesa veidošanu ar Ventspils kolektīviem. Guntis Cimiņš: No manas iepriekšējās pieredzes producēšanā jubilejas koncerts bija diezgan netipisks, jo gada garumā vairāk ļāvos dažādām zīmēm, dažādām sarunām, dažādām negaidītām idejām. Tā tas pamazām veidojās. Apbrīnojami, kā tas viss nāca – gan skaņdarbu izvēle, gan mākslinieku iesaiste. Esam iekļāvuši arī dažādus Ventspils rakstnieku tēlojumus par Ventspili, un tas viss izauga lielā apkopojumā par to, ko mums bija svarīgi pateikt šajā laikā. Mums bija svarīgi parādīt mūsu unikālos instrumentus. Ir ērģeles, ir Dāvida Kļaviņa klavieres. Mums ir Ventspils Mūzikas vidusskola, jaunie mūziķi, mums ir ventspilnieks Vilnis Šmīdbergs ar apaļo jubileju. Visu to bija ļoti svarīgi iekļaut. Kā vienojošais no mākslinieciskā, scenāriskā viedokļa ir šie Ventspils dzejnieki, rakstnieki, kur arī ļoti interesantā procesā nonācām līdz pieciem fragmentiem. Palīdzēja viss Ventspils bibliotēku tīkls, jutām milzīgu atbalstu. Tas bija kolosāls process. Kādi dzejnieki ir iesaistīti? Mēs vēlējāmies izcelt, mūsuprāt, nozīmīgākos Ventspils rakstniekus. Būs Mārtiņš Kalndruva, Dagnija Zigmonte, Uldis Krasts, kā arī lielisks atradums programmas veidošanas procesā – Rasa Maija Armale no Liepājas, ar kuras dzeju Ēriks Ešenvalds rakstījis skaņdarbu „Rasa”, kas arī kļuva par vadmotīvu koncertam gan idejiski, gan noskaņas ziņā. Skanēs Rasas Maijas Armales dzeja, kas ļoti labi saplūst kopā ar Radio kora priekšnesumu.  Kā izdevās visus mūziķus sapulcināt vienā datumā? Šķiet, ka tas ir bijis plānots jau ļoti, ļoti laicīgi. Jā. Tas sākās ar vienu no pirmajām ideju apmaiņām ar Ēriku Ešenvaldu. Mēs runājām par pavisam citām lietām un tad kaut kā organiski aizgājām līdz viņa darbam „Okeāna balss”, kas fantastiski skanētu koncertzālē ar ērģelēm un orķestri, ar Ivetu Apkalnu pie ērģelēm. Tas bija pirmais sākumposms. Tad viss sāka veidoties, palēnām un ļoti organiski. Tas bija interesants process. Mūziķi labprāt atsaucās aicinājumam piedalīties? Ko vispār mūziķiem nozīmē Ventspils koncertzāle? Tas bija brīnišķīgi, jo faktiski visi mūziķi, ar kuriem runāju, teica, ka tas ir liels gods un pagodinājums, ka viņi tiek uzrunāti. Tur vispār nebija problēmu. Visi ir ļoti atsaucīgi, un tagad arī sagatavošanās process ir ļoti pretimnākošs – gan viss orķestra menedžments, gan Radio kora direktore, Sigvards, Ēriks. Visu laiku nāk idejas, un es tikai brīnos, kā tas ceļš iet. Gandrīz neko nedaru, idejas vienkārši nāk. Kad runāju ar „Jūras vārtu” dežuranti par Ventspils dzejniekiem, viņa uzreiz piezvanīja Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītājai Inesei Aidei, kura nākamajā dienā atsūtīja savus "slepenos failus" gan no Mārtiņa Kalndruvas, gan no Dagnijas Zigmontes, kas fantastiski iederējās programmā. Es gaidīju zīmes, un tās nenāca. Jau sāku uztraukties, jo bija palikušas divas nedēļas līdz koncertam. Te nu tās zīmes ir. Saruna bija pilnīgi nejauša. Es vienmēr aprunājos ar kolēģiem, man ļoti patīk. Viņi tik labi izjūt Ventspili un to sajūtu, un dod ļoti vērtīgus padomus, kas palīdz nākotnē. Vai Vilnis Šmīdbergs arī būs klāt? Jā, Vilnis būs. Viņš jau bija atbraucis pie mums uz koncertzāli, mēs parunājāmies, es paklausījos viņa stāstus par Ventspili.

Skolu finansēšanas modelis, protams, ir uzmanības centrā. Bet arī citi svarīgi jautājumi izglītības, kā arī sporta un zinātnes jomā. Krustpunktā izjautājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska un "ReTv" žurnāliste Laura Jansone.  

Skolu finansēšanas modelis, protams, ir uzmanības centrā. Bet arī citi svarīgi jautājumi izglītības, kā arī sporta un zinātnes jomā. Krustpunktā izjautājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska un "ReTv" žurnāliste Laura Jansone.  

Šajā Tavā Istabā epizodē atceramies par dažādiem pagātnē populāriem sociālajiem tīkliem gan tepat Latvijā, gan ārzemēs. Tāpat, raugāmies arī nākotnē, lai noskaidrotu, kurš no šī brīža sociālajiem tīkliem būs nākamais Instagram. Lau labi klausās!

"Ir jāsaprot pēctecība – bez pagātnes tagadne un nākotne nav iespējama," uzsver Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece un kuratore Inese Baranovska, ar kuru kopā atskatāmies uz muzeja vēsturi, ielūkojamies rūpīgi veidotajā  mākslas kolekcijā, kā arī noskaidrojam, kā muzejs gatavojas svinēt savu 35. dzimšanas dienu. Jau pavisam drīz – 8. februārī – jubilejas gads tiks atklāts ar Rotu mākslas biedrības izstādi "Skārien-jūtīgs", kurā piedalīsies daudzi Latvijā un pasaulē pazīstami mākslinieki... Inta Zēgnere: Muzejs, kura iepriekšējais nosaukums bija Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, dibināts 1989. gada 6. jūlijā. Tas bija laiks pirms Atmodas, un laikrakstā "Literatūra un Māksla" jau parādās raksti arī par pirmajām izstādēm, tai skaitā, Inese, arī tavi raksti. Kas šajās telpās atradās pirms tam? Inese Baranovska: Mūsu ēkas vēsture ir ļoti sena, tā sniedzas līdz pat 13. gadsimta sākumam, kad tika dibināta Rīga. Precīzu datu nav, bet varētu teikt, ka ēkas vēsture aizsākusies jau 1204. gadā. Tolaik tā bija Svētā Jura baznīca, arī klosteris un hospitālis, un pēc vairākiem ugunsgrēkiem reformācijas laikā 17. gadsimtā centrālā ēka tika pārveidota par noliktavu. Un noliktava tā bija gan 18. un 19. gadsimtā, gan arī 20. gadsimtā – visu padomju laiku, un tikai 80. gadu vidū, kad strauji notika Vecrīgas renovācija un, pateicoties poļu restauratoriem, tika renovēts viss Konventa sētas kvartāls, Rīgas domei radās ideja, ka būtu nepieciešams šāds muzejs. Jo astoņdesmitie gadi ir laiks, kad visur Eiropā un pasaulē tika dibināti šāda formāta dekoratīvi lietišķās mākslas vai dekoratīvās mākslas muzeji. Taču laiki mainās, un vairāk kļuva aktuāls tieši dizaina termins – līdz ar to pārveidojās arī muzeja identitāte. Ja sākotnēji mūsu kolekcijas pamatā bija dekoratīvi lietišķā māksla un tie vairāk bija mākslinieku unikālie darbi – keramika, tekstils, koks, metāls, ādas, plastikas izstrādājumi, stikls, tad kopš 2005. gada veidojam dizaina kolekciju un fokusējamies uz stāstu par dizainu. Dizaina terminu šobrīd vērtējam daudz savādāk. Ja gadsimta sākumā, runājot par Jūliju Straumi, Jūliju Madernieku vai Ansi Cīruli, mēs neteicām, ka tas ir dizains, tad šobrīd, atskatoties uz šo meistaru daiļradi no šodienas perspektīvas, varam teikt, ka viņi visi bijuši arī dizaineri. Kas ir lielākās vērtības, kas muzejā rodamas un pie kurām tev pašai patīk visvairāk pakavēties?  Porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcā „Baltars” tapušie darbi, protams, ir viena no mūsu virsotnēm, bet ir arī citi mūsu pīlāri: Jūlijs Madernieks, Jūlijs Straume, Ansis Cīrulis, Romans Suta… Tāpat Rūdolfa Heimrāta tekstildarbi, Pētera Martinsona keramika. Ir arī turpinājums – sešdesmitie, septiņdesmitie gadi un – mūsdienas. Mēs turpinām papildināt mūsu krājumu. Ir jāsaprot pēctecība: bez pagātnes nav iespējama tagadne un nākotne. Tā ka mums ir gan dizaina klasiķi, gan kinētiskās mākslas klasiķu darbi – Valdis Celms, Artūrs Riņķis, un mums ir arī jaunais mākslinieks Germans Ermičs – ļoti perspektīvs dizainers, kurš šobrīd nominēts balvai "Kilograms kultūras". Ļoti priecājamies, ka varam papildināt savu krājumu ar ļoti aktuāliem un jauniem radošā un unikālā dizaina darbiem, veidojot stāstu par pēctecību.  Kā domājat svinēt savu jubileju? Nu jau gads ir sācies… Īstā dzimšanas diena ir vasarā, tādēļ mums ir speciāla programma ar nosaukumu "Dizaina procesi tuvplānā", kas sāksies aprīlī. Tās būs piecas pop-up izstādes saistībā ar aktuālo dizainu un rūpniecisko dizainu, kas mazāk pārstāvēts mūsu kolekcijā, krājumā un ekspozīcijā, bet tieši tāpēc mēs vēlamies par to runāt. Šo projektu veidojam sadarbībā ar 2023. gadā dibināto biedrību "Dizaina eksporta alianse", kurā apvienojušies nozīmīgākie eksporta preču piedāvātāji un dizaina kompānijas, tādas kā "an & angel", "Madara", "Vaidavas keramika", "Mamma Lampa" un citi. Sadarbībā veidosim nelielas pop-up izstādes, uz kuru pamata notiks stāsti, tikšanās ar dizaineriem: stāstīsim par dizaina procesu, sākot no baltas lapas un zīmuļa, kad mākslinieks savu ideju vispirms iemieso, un kas notiek pēc tam un kā tas viss top, lai cilvēki saprot, ka jebkura krūzīte vai bļodiņa ir vesels stāsts. Bet jums jau ir arī klasiķi. Pērn 140. jubileju svinējām Ansim Cīrulim, bet 2020. gadā par godu Jūlija Madernieka 150. jubilejai bija izstāde un grāmata. Arī šogad droši vien plānota kāda speciāla jubileja? Jā, 150.dzimšanas dienu atzīmēsim [tekstilmāksliniekam]Jūlijam Straumem, bet šis formāts būs mazliet citādāks – tā nebūs izstāde, bet gan lielāks pasākumu cikls ar nosaukumu "Laikmeta straume. Jūlijam Straumem – 150". Tie būs zinātniskie lasījumi ar divām sesijām – pavasarī un rudenī, speciāla izglītības un publisko pasākumu programma. Savukārt muzeja otrā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā "Klasiskās vērtības" būs ļoti interesanta Jūlija Straumes maz redzētu darbu ekspozīcija no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grafikas darbu krājuma. Tie būs Jūlija Straumes meti tekstildarbiem. Savukārt pavasarī būs interesants projekts sadarbībā ar Azerbaidžānu – tiks izstādīti azerbaidžāņu paklāji, bet ar tiltu uz pagātni, jo savulaik Jūlijs Straume bija devies zinātniskās izpētes ekspedīcijā uz Kaukāzu, kur pētīja Kaukāza paklājus, tai skaitā Azerbaidžānas reģiona paklājus, un šo izstādi mēs veidosim arī par šo tradīciju pētniecību un pārmantojamību. Lai gan Latvija no Azerbaidžānas ir tik tālu, ornamentālajos rakstos, ornamentālajos simbolos un tekstila darbu nozīmībā mūsu tautu kultūrās paklāji un ornaments ir ļoti būtisks rādītājs. Kopumā šogad mūsu izstāžu programma būs blīva, veltīta kultūras mantojumam, veltīta tās skatījumam un lasījumam no mūsdienu perspektīvas. Un gadu mēs atklāsim pavisam drīz – 7. februārī. Jau no 8. februāra līdz 21. aprīlim līdz ar mūsdienu aktuālo mākslu skatītājiem būs apskatāma Rotu biedrības izstāde "Skārien-jūtīgs"… Vairāk – audioierakstā.

Eiropā paaugstina teroraktu draudu līmeni. Karš nu jau ne tikai Ukrainā, bet arī austrumos. Latvieši ir visur - kā diaspora šobrīd jūtas savās mītnes zemēs, kad pieaug viedokļu polarizācija un ielās sākušies nemieri? Kā vietējās valdības komunicē par drošības pasākumiem mītnes zemē un vai tautieši jūtas pasargāti? Kāda ir saziņa ar Latviju un kādu palīdzību var sniegt Latvijas puse, ja politisko krīžu dēļ apgrutināta ir latviešu ceļotāju vai diasporas dzīve mītnes zemē? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Agnese Saliņa, Ārlietu ministrija Konsulārā departamenta direktore, Agnis Sauka no Latviešu biedrības Beļģijā, Toms Rātfelders, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un ASV Delavēras universitātes doktorants, Dana Celma, latviete, kas dzīvo 14 gadu dzīvo Izraēlā, viņa ir Latviešu biedrības vadītāja Izraēlā, un Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja no Zviedrijas.  

Sekojot līdz politiskajiem procesiem pasaulē un Latvijā pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, kas notiek aiz tās "redzamās skatuves". Nav runa tik daudz par kādiem nezināmiem spēlētājiem, kas īstenotu kādus slepenus nodomus un mēs tik redzam vien to leļļu teātri, kur aktierus rausta aiz aukliņām, kā to reizēm saka. Iespējams, ka atsevišķos procesos arī kaut kas tā notiek, bet šoreiz runa ir par tiem, kas veido un arī grauj mūsu acīs kādu konkrētu politiķu, politisku lēmumu, reputāciju, valstu reputāciju, jo priekšstatam par to, kas ir labi, kas slikti, nu kas ir patiesība, kas ir meli, ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs šobrīd to labi varam redzēt Izraēlas reģionā, kur pasaules sabiedrības noskaņojumam un simpātijām ir gandrīz vai tāda izšķiroša loma veselu tautu likteņos. Bet tā tas ir visur, arī Latvijā. Par Latvijas politiku domājot, reizēm pārņem patiess izbrīns, tāpēc uz sarunu aicinājām cilvēku, kas uz procesiem var palūkoties no profesionālā skatu punkta. Krustpunktā Lielā intervija ar komunikācijas zinātnes doktori, stratēģiskā biznesa konsultanti un uzņēmēju Olgu Procevsku.  

Kas ir Augmentētās Realitātes mākslas darbi un zaļās digitālās utopijas; kā mākslīgais intelekts iesaistās mākslas darbu tapšanā un kāda loma šajā procesā ir māksliniekam? Kultūras rondo studijā RIXC mākslas un zinātnes festivāla “Kripto, māksla un klimats” kuratore Rasa Šmite un mākslinieces Līga Vēliņa un Zane Zelmene. No 20. līdz 22. septembrim klātienē Rīgā un tiešsaistē norisināsies RIXC ikgadējais Mākslas un zinātnes festivāls. Šogad festivāla programmā tiks skarti šādi jautājumi: Kāda kriptomākslai ir saistība ar klimata izmaiņām? Vai mākslīgais intelekts spēs atrisināt vides problēmas, kuras nav izdevies atrisināt cilvēku intelektam? Un vai ilgstošā "dabas intelekta" ignorēšanas dēļ mums patiešām būs jādzīvo metevarsā – savienotā virtuālājā un paplašinātājā realitātē? RIXC festivāls ar šī gada tēmu "Kripto, māksla un klimats" diskutēs, kā šobrīd mainās mākslas un kultūras ainava, kuru no vienas puses ietekmē mākslīgā intelekta, blokķēžu un imersīvo tehnoloģiju attīstība, bet no otras – vēl viens mūsdienu sabiedrības izaicinājums – vides jautājumi un klimata pārmaiņas. Festivāla galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas tiks atklāta trešdien, 20. septembrī, pulksten 19. Festivāla programmas turpinājumā, ceturtdien, 21. septembrī, norisināsies starptautisks "artatons" (mākslas hakatons), kur aicināti piedalīties jaunieši, lai kopā ar festivāla māksliniekiem un jomas ekspertiem diskutētu par "Zaļās un digitālās nākotnes izaicinājumiem".

Izdzīvojot liturģisko laiku esam šobrīd posmā starp Jēzus Augšāmcelšanos un Uzkāpšanu debesīs, laikā, kad Jēzus bija mācekļu vidū. Bija un izzuda. Atpazīts un nē. Kā piedzīvojam Viņa klātesamību (un šķietamo ne-klātesamību) mēs, XXI gadsimta cilvēki. Parunāsim!

Description: Co-hosts Ryan Piansky, a graduate student and patient advocate living with eosinophilic esophagitis (EoE) and eosinophilic asthma, and Holly Knotowicz, a speech-language pathologist and feeding specialist living with EoE who serves on APFED's Health Sciences Advisory Council talk with guest Eliana, a child living with EoE, about her experiences with endoscopies and unsedated transnasal endoscopies (TNE). In this episode, Ryan and Holly discuss with Eliana her history with EoE, her experience with an elemental diet, and the foods she is able to eat. They also discuss her experiences with  endoscopies, including TNEs. You will enjoy her positive attitude and bravery.   Disclaimer: The information provided in this podcast is designed to support, not replace the relationship that exists between listeners and their healthcare providers. Opinions, information, and recommendations shared in this podcast are not a substitute for medical advice. Decisions related to medical care should be made with your healthcare provider. Opinions and views of guests and co-hosts are their own.   Key Takeaways: [0:57] Ryan welcomes co-host Holly Knotowicz. Holly introduces the topic: a follow-up to the recent episode with Dr. Joel Friedlander on unsedated or transnasal endoscopy. Today's episode features a child living with eosinophilic esophagitis who has undergone several unsedated endoscopies, several of them with Dr. Joel Friedlander.   [1:36] Holly introduces 10-year-old Eliana. During Holly's time at Children's Hospital Colorado, Holly had the opportunity to meet Eliana and her Mom.   [1:49] Eliana thanks Holly and Ryan for having her on the podcast.   [2:02] Eliana was diagnosed with EoE and food allergies at 18 months. She has a very restricted diet. Before her fourth birthday, she went on an elemental diet. This means she drinks a medical formula that provides nutrition.   [2:41] Elemental means you can't have foods, so you drink a specialized formula. Eliana can now tolerate approximately 12 foods in addition to the elemental formula.   [3:30] Eliana's safe foods include turkey, chicken, wheat, rice, corn, fish, flour, and natural flavors. Her favorite food is crispy-skin chicken. Her grandpa makes it extra-extra crispy for her! She has learned that one type of food can be five or six different foods if you get creative.   [4:29] Eliana likes pan-seared salmon with oil and salt. She also enjoys when her family roasts or smokes a turkey.   [4:44] Holly met Eliana when she was 18 months old. They didn't know then what foods were her triggers. Eliana wasn't interested in eating, which was a sign that something could be wrong. Now she eats foods with different textures. Her parents and brother help prepare food in different ways for her and her palate has expanded.   [5:25] Since COVID-19 happened, Eliana and her family stayed home and cooked a lot. Sometimes Eliana enjoys cooking, but usually her brother or her dad cooks.   [5:51] Because she was so young when she was diagnosed with EoE and food allergies, Eliana doesn't remember the foods she would eat before she was diagnosed.   [6:01] Eliana avoids the foods that she knows trigger symptoms.    [6:23] Eliana is always excited when she is able to add new foods.   [6:54] Ryan explains the endoscopy and transnasal endoscopy procedures and invites listeners to check out Episode 19 with Dr. Joel Friedlander.   [7:58] Eliana has had 25 endoscopies, including traditional sedated procedures and unsedated TNEs. Twelve or more were TNEs. Eliana thinks the TNEs are way easier. She says it's great to have a new way to do it.   [8:29] Eliana was five when she had her first TNE following the introduction of corn, which was one of her first foods. She is always excited to get a new food added back to her diet. Her first TNEs were with Dr. Joel Friedlander. Dr. Friedlander doesn't do them at Children's Hospital Colorado anymore so Eliana has a new doctor now.   [9:03] Eliana helped other doctors as they learned from Dr. Friedlander how to do the TNE procedure. She always got nervous when a new doctor would insert the tube. But she was brave and let them learn.   [9:44] Eliana tells about her experiences with TNEs versus traditional endoscopies. The TNE is much faster and you don't need anesthesia.    [10:47] Eliana tells more about the TNE procedure. It starts like a normal check-up where you weigh yourself and they check your vitals and talk with you. They give you a big virtual reality setup and test it. You get to pick a show to watch. Then you head over to the procedure room and sit in a chair. Then they give you a nasal spray to numb your nasal passages. Eliana says it tastes like iron.   [11:22] They send a tube up your nose and down your esophagus, which Eliana says feels big and you have to swallow it. It feels like choking. Then they take the biopsies and take the tube out. It takes about 10 minutes. She enjoys having hot tea or ice cream after the TNE.   [12:00] With the virtual reality goggles, squishies, and stress toys, Eliana says it goes by faster than you think.   [12:31] When the doctor takes the biopsies, Eliana says it's quick and it feels like a scraping in your throat, like eating a cracker that gets a little stuck. Eliana asks for extra water when the doctor flushes her throat with water. It feels cold and fresh.   [13:11] When she has a TNE, Eliana brings her own stress ball. They have stress balls but Eliana likes having hers. She also shares that it's OK to ask for water or to turn up the volume. And she says taking deep breaths is helpful.   [13:48] Eliana shares how watching a show on virtual reality goggles makes it fun. Eliana definitely prefers the TNEs to the sedated endoscopies.   [14:29] Holly thanks Eliana for sharing her experiences to help others.   [14:42] Eliana knows many people are nervous to get a TNE but says once you have your first one you'll see it is much better than getting the anesthesia and waking up grumpy or tired.   [15:05]  Ryan thanks Eliana for coming on the show.   [15:23] Ryan shares the APFED links shown below to find resources and specialists who treat eosinophilic esophagitis.   [15:48] Holly thanks Eliana for sharing with us and being an inspiration to others. Holly hopes that when other patients who have EoE hear Eliana talk about her experience that they'll be braver and more willing to try this out and that it can help them add more foods more quickly into their diet.   APFED says “Thank you” to all the patients, families, and team members who have helped make unsedated endoscopy and new technologies possible.   Mentioned in This Episode: American Partnership for Eosinophilic Disorders (APFED) APFED on YouTube, Twitter, Facebook, Pinterest, Instagram Joel Friedlander, DO EvoEndo Children's Hospital Colorado @Apfedorg on Instagram Apfed.org/eoe Apfed.org/specialists Real Talk: Eosinophilic Diseases Podcast Tweetables:   “I was diagnosed at 18 months and I have EoE and lots of food allergies, so I have a very limited diet, and before my fourth birthday, I went elemental. … I still do drink a formula.” — Eliana   “[Elemental] means you can't have foods so you're not eating any foods … only drinking the formula.” — Eliana   “It takes a really long time to add in new foods because most of the time it doesn't work out. … I have 12 foods or more now.” — Eliana   “I like pan-seared salmon with oil and salt. Then we roast turkey and my brother smokes turkey sometimes.” — Eliana   “[The first time I had a TNE] I was five and I was trying corn. Corn was one of my first foods.” — Eliana   “I know plenty of people who are nervous to do [the TNE], but once you do your first one, it's like, this is way better than the smelly anesthesia and waking up grumpy or tired!” — Eliana  

Izglītības darbinieki paziņojuši par trīs dienu streiku, jo uzskata, ka valdība nav ievērojusi vienošanos par pedagogu darba algas celšanas grafiku. Pedagogu algu jautājums, arī zinātnes finansēšana ir daļa no jautājumiem, par ko runāsim raidījumā, jo Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Aisma Orupe no laikraksta "Diena" un Ilze Kuzmina no "Latvijas Avīzes".  

Tikpat būtiski kā atklājumi par dzīvo dabu un lietu kārtību, ir pētījumi par mums pašiem - mūsu domām, emocijām, uzvedību un uztveri. Cilvēka prāts un uzvedība ir gana sarežģīta, kur nu vēl prognozējama, tāpēc ikviens liels pētījums šajā jomā ir solis dziļākai izpratnei par mums pašiem. Neirozinātnieki teic, novērojuši, ka smadzeņu šūnās formējas atmiņas, bet psiholoģijas zinātnē arvien aktuāli pētījumi par pandēmijas radīto ietekmi. Kādi vēl interesanti atklājumi par mūsu prāta uzvedību emocijām nākuši klajā pagājušajā gadā, raidījumā vērtē Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers. Gada arheoloģiskais piemineklis - Svētupes lībiešu upurala Apkopojot pagājušā gada notikumus senvēsturē un, konkrēti, arheologu atklājumus un pētījumus, arheologs un vēsturnieks, Latvijas arheologu biedrības pārstāvis un Latvijas Universitātes pētnieks Mārcis Kalniņš teic, ka Latvijā gads bijis mierīgs, jo uzsākti vairāki lieli projekti – par akmens laikmeta tehnoloģijām, dzelzs laikmeta apbedīšanas tradīcijām un par pilskalniem Baltinavas apkārtnē un Daugavas ūdensceļā. Rezultāti par pētījumiem minētajās jomās būs gaidāmi šogad, bet pirms ķeramies klāt šī gada arheoloģijas piemineklim Latvijā, neliels ieskats dažos pērnā gada atklājumos pasaules kontekstā – skenēts faraons, kājas amputācija, basku veiksmes amulets un baltu saistība ar Ukrainu. Šī gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā atrodas Limbažu novadā un tā ir Svētupes lībiešu upurala. Objekts izvēlēts, jo tieši pirms 50 gadiem tika veikta Svētupes upuralas arheoloģiskā izpēte arheologa Jura Urtāna vadībā  un arī  tādēļ, ka 2023. gads ticis izvēlēts par Lībiešu mantojuma gadu. Būtiski atzīmēt, ka Latvijā t.s. upuralas līdz šim konstatētas vienīgi lībiešu apdzīvotajās teritorijās – Svētupes, Salacas, Gaujas un Īģes upes krastos – un tās ir unikāla liecība par seno sakralitāti lībiešu kultūrtelpā.  Arheoloģiskajos atradumos ir uziets bagātīgs materiāls – monētas, bronzas gredzeni un saktiņas, apģērba aizdares āķīši, pogas un zvārgulīši, dzelzs naglas, baltmāla pīpju fragmenti, kaula adata, bišu vaska gabaliņi, kā arī liecības par pārtikas ziedojumiem – zaķu, aitu, mencas un vistu kauli, un olu čaumalas. Vairāk par šīm upuralām stāsta Mārcis Kalniņš. Tradicionāli Latvijas Arheologu biedrība mudina apmeklēt gada arheoloģijas pieminekli klātienē. Taču, lai samazinātu Svētupes upuralas un tās sienās iegravēto petroglifu bojājumus, šogad izņēmuma kārtā  biedrības  pārstāvji aicina gada arheoloģijas pieminekli – Svētupes lībiešu upuralu – “izstaigāt” attālināti, tas ir virtuāli ar 3D modeļa starpniecību, kas rodams arheologu biedrības mājas lapā pie raksta par lībiešu upuralām.

Raidījuma Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 uzmanības centrā čehu dižgars, teologs, pedagoģijas zinātnes aizsācējs Eiropā Jans Amoss Komenskis. Iepazīstamies ar viņa idejām un šķirstām unikālus 17. gadsimta Komenska leksikona izdevumus. Jans Amoss Komenskis – šis vārds labāk zināms pedagogu aprindās, jo viņš ir pedagoģijas zinātnes aizsācējs Eiropā, bet mazāk iepazīts citu humanitāro jomu speciālistiem. Pētām un kaut nedaudz tuvāk iepazīstam čehu dižgaru, Bohēmijas brāļu bīskapu, domātāju, daudzu grāmatu autoru. Kopā ar vēstures doktoru Jāni Šiliņu, mākslas pedagoģi Austru Avotiņu  un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieci Beatu Paškevicu izzinām unikālu Eiropas mēroga personību Janu Amosu Komenski, kura dzīves gājums saistīts ar 17.gadsimtu. Vēsturniekam Jānim Šiliņam, kura interešu lokā ir 19.gs. beigu un 20.gs. vēsture, saskare ar Komenski radusies pirms aptuveni pieciem gadiem, ko sekmējis čehu pedagogs un tulkotājs Pāvels Štolls un viņa darbs par Latvijas un Čehijas kultūru, tā  J.Šiliņš sev Komenski atklājis kā lielu dārgakmeni: Lai uzskatāmi un ar taustekļiem (šo vārdu lietoju apzināti) sastaptos ar Komenska izdevumiem, dodos uz Latvijas Nacionālo  bibliotēku, kur vadošā pētniece Beata Paškevica uz galda nolikusi  trīs dažādus Komenska leksikona „Janua Linguarum” izdevumus  – tie visi ir izdoti 17.gadsimtā, turklāt viens iznācis Komenska dzīves laikā.  Tā ir valodu mācību grāmata, latviski  „Valodu vārti” jeb durvis uz valodām, un bijis ļoti populārs izdevums visā Eiropā. Komenskis ir nozīmīgs arī Latvijai, jo viņš bija čehu brāļu draudzes bīskaps, no kuras vēlāk izauga hernhūtiešu kustība. Komenskis iedvesmojis daudzus, no viņa iedvesmojās Gliks, kurš dibina skolas latviešu bērniem, un iedvesmojās Stenders, radot bilžu grāmatas. Jānis Šiliņš min interesantākos faktus Jana Amosa Komenska biogrāfijā. Komenskis studējis teoloģiju Herbornas akadēmijā un Heidelbergas universitātē, bijis viens no izglītotākajiem sava laika cilvēkiem Eiropā, to minējuši daudzi viņa laikabiedri, tāda unikāla, universāla Eiropas mēroga personība. Dzīves laikā Jans Amoss Komenskis sarakstījis ap 280 darbus, tie ir dažāda formāta un par dažādām tēmām. Turpinājumā par Komenski un  pedagoģiju. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Austra Avotiņa savā pedagoģiskajā darbā ieviesusi gan Komenska principus, gan aktualizējusi sajūtu, maņu nozīmi, piemēram, vairākus gadus piešķirot sajūtu balvas bērnu grāmatām. Viņasprāt, izdevies daudz ko no tā ieviest izglītības reformā „Skola 2030” kultūras un mākslas jomā.  Viņa arī aicinājusi savus studentus pētīt Komenska jeb Komēnija darbus. Austra Avotiņa vērtē, cik pamatoti varam uzskatīt, ka mūsdienu pedagoģijas idejas tiek balstītas 17.gadsimta domātāja Komenska principos? No Komenska sarakstītajām grāmatām viņa izceļ pedagoģiskajā literatūrā būtiskās - „Lielā didaktika” un „Jutekļiem uztveramo lietu pasaule attēlos”. Austra Avotiņa daudzus gadus strādājusi ar kultūras un mākslas pedagogiem Latvijas Universitātē, piedalījusies izglītības reformā un tic, ka pie Komenska idejām ir jāturas, un tad mēs uzcelsim skaistu un gaišu pasauli. Savukārt Jana Amosa Komenska darbību brāļu draudzē un viņa uzskatiem, to palīdzēs izzināt Jānis Šiliņš. Viņš arī raksturo Komenski kā cilvēku, kā personību, kāds bijis viņa raksturs. Jans Amoss Komenskis mūža nogali pavadījis Amsterdamā, tad arī tapis (1665.gadā) slavenais Rembranta gleznotais Komenska portrets, ko var atrasts arī interneta resursos. Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

Pasaulē zinātnieki izmanto superdatorus, lai veidotu dažādas modelēšanas un nākotnes prognozēšanas. Vienā tādā modelēšanā zinātnieki noskaidroja, ka nākamo 300 miljonu gadu laikā visi Zemes kontinenti saies kopā un veidos jaunu superkontinentu, ko jau nodēvēja par Amāziju, tādējādi aizverot Kluso okeānu. Viena no populārākajām hipotēzēm, kas izskaidro Mēness rašanos, liecina, ka tas radās pēc tam, kad Marsa izmēra objekts ar nosaukumu Teija (Theia) sadūrās ar Zemi pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Tagad satriecošā jaunā Durhemas universitātes pētnieku simulācija atklāj pārsteidzoši atšķirīgu teoriju: Mēness, iespējams, ir izveidojies daudz īsākā laika periodā — stundu laikā, nevis mēnešu vai gadu laikā — pēc Zemes un Teijas sadursmes.

Pasaulē zinātnieki izmanto superdatorus, lai veidotu dažādas modelēšanas un nākotnes prognozēšanas. Vienā tādā modelēšanā zinātnieki noskaidroja, ka nākamo 300 miljonu gadu laikā visi Zemes kontinenti saies kopā un veidos jaunu superkontinentu, ko jau nodēvēja par Amāziju, tādējādi aizverot Kluso okeānu. Viena no populārākajām hipotēzēm, kas izskaidro Mēness rašanos, liecina, ka tas radās pēc tam, kad Marsa izmēra objekts ar nosaukumu Teija (Theia) sadūrās ar Zemi pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Tagad satriecošā jaunā Durhemas universitātes pētnieku simulācija atklāj pārsteidzoši atšķirīgu teoriju: Mēness, iespējams, ir izveidojies daudz īsākā laika periodā — stundu laikā, nevis mēnešu vai gadu laikā — pēc Zemes un Teijas sadursmes.

Zinātne ir ārkārtīgi dinamiska nozare, bez tās sniegtā pienesuma mūsdienu pasaulē nevaram dzīvot, bet vienlaikus tā ir mūsu kultūras, tautsaimniecības un izglītības joma, ka prasa ilgtermiņa domāšanu. Vai politiķiem Latvijā tāda ir? Vai izpratne par zinātnes pienesumu un vajadzībām ir pietiekama un vai zinātnes finansējums ir galvenā problēma, kuru jaunajai Saeimai lūdz risināt zinātnieki? Kā jaunie nozares pārstāvji vērtē esošo zinātnes politiku un ko par zinātni saka partiju programmas? Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča un Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Kristaps Jaudzems. Vēlēšanu biļetenu nozīmīgums Vēlēšanu biļetens varētu šķist pavisam ikdienišķs papīra gabaliņš, un pēc viena konkrēta politiskā spēka izvēles pārējie biļeteni bieži vien nonāk atkritumu urnā. Tomēr biļetens ir laikmeta liecība, un tas spēj ietekmēt arī to, kādas izvēles izdara vēlētāji. Biļetenu vēsturei un izmaiņām laika gaitā šobrīd veltīta izstāde Cēsīs, kas vēlāk būs skatāma arī citviet Latvijā. “Vēlēšanu biļetens. Vienkāršs papīra gabaliņš vai varas instruments?” - tāds ir nosaukums izstādei, kas no 14. septembra skatāma Cēsīs. Vienkāršs papīra gabaliņš gan tas nav, biļetenu izmaiņas laika gaitā apliecina pārmaiņas arī sabiedrībā – tā skaidro šīs izstādes kurators no Zviedrijas Makss Valentīns (Max Valentin), ar kuru tiekamies pirms izstādes atklāšanas. Saruna norisinās brīdī, kad Latvijā ir aktīvs priekšvēlēšanu periods, savukārt Zviedrijā vēlēšanas jau noslēgušās, un beigusies arī cīņa starp labējo un kreiso spēku bloku par 349 parlamenta vietu sadalījumu. Bet nu tuvāk aplūkosim vēlēšanu biļetenus, kas ir apliecinājums aizklātām vēlēšanām. Maksam jautāju, vai vēsturē ir kāds atskaites punkts, kad šādi biļeteni tapuši, un, ja tā, tad kādā veidā cilvēki izvēli izdarījuši pirms tam - vienkārši paceļot rokas vai citādi. Stāsta Makss Valentīns. Izstāde ir rezultāts vairāku gadu ilgam darbam, meklējot materiālus dažādu valstu arhīvos, jo vēlēšanu biļeteni parasti nav tie papīra gabaliņi, ko mēs pēc vēlēšanām saglabātu. Vairums biļetenu izstādē skatāmi no parlamentārām vēlēšanām, bet atrodami arī daži piemēri no referendumiem. Izstāde līdz 8. oktobrim skatāma Cēsīs, kultūras namā CATA. No 17. oktobra līdz 13. novembrim tā būs redzama Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, bet no 24. novembra līdz Ziemassvētkiem - Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Plašāka informācija pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Rīgā mājaslapā.

Sigmund Røtnes Wideberg (f. 1991) begynte med bryting 8 år gammel. Han har 12 NM-gull: 1 i Gresk-Romersk bryting, 1 i amerikansk fotball, 3 i individuell sumobryting og 2 i lag, 3 i sandbryting og 2 i fristil bryting. Han har bachelorgrader i historie og psykologi, samt mastergrad i Internasjonale Relasjoner fra Universitetet i Edinburgh. Han har også en rekke verv i Norges bryteforbund - og har nylig utgitt en bok på Amazon. Sigmund på Instagram: https://www.instagram.com/fearthemanbearpig/ Den Norske Brytepodden: https://www.instagram.com/dennorskebrytepodden/ https://m.youtube.com/channel/UCPUmvKsBzBDQ_xVTzCTZeJg Norway Sumo Team: https://www.instagram.com/norwaysumoteam/ Boka: https://www.amazon.com/Tales-of-the-Wickenheim-Cane-Fencing-Society-1-book-series/dp/B0B2F7J55R Episoden er produsert på Hållingwood AS på Høylandet. Teknisk ansvarlig er Casper Gundersen: https://www.instagram.com/gunderssss/ Podcastillustrasjon av Mads Frantzen: https://www.instagram.com/pastillustrator/ David Skaufjords Instagram: https://www.instagram.com/davidskaufjord/ David Skaufjord Forklarer Alt på Discord: https://discord.gg/Usv7tqVdG7

Mums likās svarīgi aicināt studijā izglītības un zinātnes ministrija, jo izskatās, ka skolotāju solītais streiks būs. Ministrija līdz šim nav izdevies vienoties ar arodbiedrībām par kādu abpusēju kompromisu, lai tas nenotiktu. Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (Konservatīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France. Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Mums likās svarīgi aicināt studijā izglītības un zinātnes ministrija, jo izskatās, ka skolotāju solītais streiks būs. Ministrija līdz šim nav izdevies vienoties ar arodbiedrībām par kādu abpusēju kompromisu, lai tas nenotiktu. Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (Konservatīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France. Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Zaigu Gaili var dēvēt par Latvijas arhitektūras mūzu. Viņas projekti ir neatkārtojami un interesanti, kas iezīmē neierastas līnijas. Kas ir viņas neparastā skatījuma noslēpums? Kā izskatās Rīgas arhitektūra un kāda ir tās vīzija Zaigas acīm? Par visu to klausies sarunā ar Guntaru Caunu, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītāju.Support the show

Augustu sākam, uzzinot, kas jauns izgudrots, izdomāts un atgadījies, kopš pēdējoreiz runājām par zinātnes un tehnoloģiju aktualitātēm. Iespējams, dažas no šīm inovācijām esi redzējis tikai filmās, un tagad tās lēnām kļūst par īstenību. 

Augustu sākam, uzzinot, kas jauns izgudrots, izdomāts un atgadījies, kopš pēdējoreiz runājām par zinātnes un tehnoloģiju aktualitātēm. Iespējams, dažas no šīm inovācijām esi redzējis tikai filmās, un tagad tās lēnām kļūst par īstenību. 

Krustpunktā viešņa Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Dažādus jautājumus studijā palīdzēs uzdot Laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un Latvijas radio Ziņu dienesta žurnāliste Paula Dēvica. 

Šoreiz viesu nav, bet ir aktuālākais zinātnes un tehnoloģiju pasaulē. Jautāsi, kas jauns? Noklausies un uzzini! 

Šoreiz viesu nav, bet ir aktuālākais zinātnes un tehnoloģiju pasaulē. Jautāsi, kas jauns? Noklausies un uzzini! 

Tuvāko gadu laikā viedie smadzeņu analīzes rīki būs ne mazāk izplatīti kā viedie pulksteņi, un cilvēki varēs gūt ieteikumus, kā uzlabot smadzeņu darbību. Zinātniekiem izdevies pārveidot peles gēnus tā, lai mātītes spētu apaugļoties bez peļu tēviņiem - tas zīdītāju pasaulē noticis pirmo reizi .

Tuvāko gadu laikā viedie smadzeņu analīzes rīki būs ne mazāk izplatīti kā viedie pulksteņi, un cilvēki varēs gūt ieteikumus, kā uzlabot smadzeņu darbību. Zinātniekiem izdevies pārveidot peles gēnus tā, lai mātītes spētu apaugļoties bez peļu tēviņiem - tas zīdītāju pasaulē noticis pirmo reizi .

Krustpunktā saruna par notiekošo izglītībā. Lai gan saslimstība ar Covid visā valstī ir ļoti augsta, tomēr ierobežojumi attiecībā uz skolu darbu ir atviegloti. Izglītībā ir arī citas aktualitātes un par tām izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVnet" žurnālists Juris Jurāns.

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši viesturnīku i bīdreibys “Horonologeja” vaļdis prīšksādātuoju Kasparu Strodu, kaba apsarunuotu par juo pārnejuo goda golā izdūtu gruomotu “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena”. Itys  izdavums viestej par ebreju kūpīnys dzeivi i jūs liktinim mozpiļsātā. Runuosim kai par gruomotu, tai dažaidu kūpīnu dzeivi i integracejis īspiejom kasdīnā Latvejā i Latgolā, paguotnis nūspīdumim šudiņ, mutvuordu līceibu dokumentiešonys nūzeimeigumu i daudzi kū cytu. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1188" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Zinātnes un tehnoloģiju jaunumi Pekinas olimpiskajās spēlēs.  

Zinātnes un tehnoloģiju jaunumi Pekinas olimpiskajās spēlēs.  

Valsts kontrolei nav pārliecības, ka zinātnei novirzītais finansējums novirzīts perspektīvākajiem pētījumiem, kas atbilst mērķim sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Ar šādu secinājumu Valsts Kontrole nāca klajā pagājušā gada nogalē, kad noslēdzās tās revīzija par zinātnes politikas īstenošanu. Ziņojumā pausts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav darījusi pietiekami, lai novērstu jau pirms desmit gadiem konstatētās nepilnības šajā joma. Triju gadu laikā zinātnei piešķirti 82,5 miljoni eiro, kas salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm nav daudz, tādēļ svarīgi, lai Latvija to ieguldītu mērķtiecīgi Latvijai nozīmīgu jautājumu un problēmu risināšanā, norāda Valsts kontrole. Krustpunktā diskutējam, vai un kas jāmaina zinātnes finansēšanā? Raidījuma viesi: Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, Valsts kontroles padomes locekle, 1. Revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs un Latvijas Zinātnes padomes konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, inženierzinātņu doktors Tālis Juhna.

Kā indivuduālā līmenī cilvēki, kas aizbraukuši no Latvijas, jūt vēlmi uzturēt un saglabāt saikni ar to? Kādi ir tie veidi, kā integrēties svešā kultūrā? Kāpēc savstarpējā komunikācija pamatā veidojas etniskās robežās? Kā konstruējas piederība, esot prom no Latvijas? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Vidzemes Augstskolas lektore, monogrāfijas „Kā neapmaldīties nākotnē” viena no autorēm Liene Ločmele, kura arī savulaik dzīvojusi Īrijā, latviete no Nīderlandes Ilze Spīgule-Bautenvega, latviete no Īrijas Baiba Gaigra un psiholoģijas maģistrante Iveta Ozola-Cīrule, kura šobrīd ir Latvijā, bet arī ir dzīvojusi ārzemēs.  

"Dievs patiešām mūs ļoti mīl! Viņš nāk pie mums! Jaunieti, student, labas ziņas Tev! Šajā raidījumā dalīsimies ar lielu prieku- janvārī Rīgas sirdī tiks atvērtas izlūgtās un lolotās kopienas Chemin Neuf studentu kopmītnes. Šajā 4. Adventes svētdienas vakarā tiksimies ar kopienas jauniešu misijas atbildīgajiem Latvijā Blažeju un Katrīnu Redām. Un arī Emanuels būs ar mums.❤️

Kosmoss, zaļais kurss un elektroautomašīnas, kā arī tehnoloģiju pielietojums medicīnā. Kas ir lielākie zinātnes sasniegumi aizejošajā gadā? To Artim un Rihardam palīdz atklāt Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Aivars Vembris un Elektronikas un Datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Kaspars Ozols, kā arī ekspertu komentāri no Lauras Očagovas (LIAA) un Dmitrijs Ņikitins (Tet). Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi portālā LSM.lv.

Runāsim par sabiedrībā izplatītiem, faktos nebalstītiem vai pat nepatiesiem priekšstatiem par pagātnes notikumiem. Kādi ir šo priekšstatu cēloņi un kā pret tiem attiekties.

Runāsim par sabiedrībā izplatītiem, faktos nebalstītiem vai pat nepatiesiem priekšstatiem par pagātnes notikumiem. Kādi ir šo priekšstatu cēloņi un kā pret tiem attiekties.

Kas ir kultūras ekosistēma un kā pētīt kultūras un radošo sektoru? Kultūras rondo ieskatāmies valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” pirmā gada veikumā, meklējot mākslas un zinātnes saskares punktus. Par konferenci stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe No 1. līdz 5. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina tiešsaistē sekot līdzi konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XV” notikumiem, kas reprezentē LKA pētniecisko profilu, kā arī atklās dažādu starpdisciplināru un starp-institucionālu kultūras un mākslas pētnieku komandu un individuālu pētījumu tematus un galvenos rezultātus, tostarp Valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” mērķus un pirmā gada darbības rezultātus. “Kultūras Krustpunktu” ietvaros notiks arī Latvijas valsts simtgades programmas noslēguma konference  “No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva” ar programmas novērtējuma rezultātu prezentāciju un kultūras sektora pārstāvju vērtējumiem par tādām tēmām kā radošas personas statuss, kultūrpolitikas akcenti jaunajās pamatnostādnēs un kultūras nozares attīstības perspektīvas. Konferencei var sekot līdz Latvijas Kultūras akadēmijas Facebook lapā.  

Ir divas jomas, par kurām Krustpunktā pēdējā laikā esam runājuši vairāk nekā par citām. Viena no tām ir veselības aprūpe, tur savu īpašu artavu dod pandēmija. Otra tēma ir izglītība, jo tur arī ir daudz izaicinājumu. Izskatās, ka tādu netrūkst arī turpmāk, jo atkal ir jaunas ieceres, jaunas vajadzības. Par svarīgo izglītībā - iespējamo skolu finansēšanas modeļa maiņu un citām aktualitātēm Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" žurnāliste Laine Fedotova un laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe.

Ir divas jomas, par kurām Krustpunktā pēdējā laikā esam runājuši vairāk nekā par citām. Viena no tām ir veselības aprūpe, tur savu īpašu artavu dod pandēmija. Otra tēma ir izglītība, jo tur arī ir daudz izaicinājumu. Izskatās, ka tādu netrūkst arī turpmāk, jo atkal ir jaunas ieceres, jaunas vajadzības. Par svarīgo izglītībā - iespējamo skolu finansēšanas modeļa maiņu un citām aktualitātēm Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" žurnāliste Laine Fedotova un laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe.

TNES is an event promoter, tastemaker, videographer and influencer based out of Las Vegas. Check him out via IG @tnes1

Tehnoloģijas veikalos un attālinātā iepirkšanās. Vai cilvēka-darbinieka loma veikalā zudīs un cik tālu esam no pilnībā automatizētiem veikaliem, kuros nav ne pārdevēju, ne kasieru? Pie #DigitālāsBrokastis galda sēžas Liene Perija no "Rimi Latvija", Gundega Laugale no "Maxima Latvija" un Uģis Začs no "Strongpoint". Raidījuma noslēgumā "Garmin Venu 2" viedpulksteņa apskats.* Šonedēļ tehnoloģiju ziņu top trīs stāsti: "Printful" kļūst par pirmo Latvijas vienradzi; "Longenesis" uzvar "TechChill" jaunuzņēmumu sacensībās; "Virgin" veiksmīgi izmēģina kosmiskā tūrisma kuģi. Raidījums tapis Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Radio 6 Radio Naba. * Viedpulksteni neatkarīgam un neatmaksātam testam nodrošināja Garmin Latvijā.

Vairāk par Zinātnes un jaunuzņēmumu pasākumu "Deep Tech Atelier", kas veidots sadarbībā ar "LIAA", stāsta Ilona Guļčaka. Viņa komercializācijas reaktorā ir atbildīga par investīcijām un partnerattiecībām. 

Vairāk par Zinātnes un jaunuzņēmumu pasākumu "Deep Tech Atelier", kas veidots sadarbībā ar "LIAA", stāsta Ilona Guļčaka. Viņa komercializācijas reaktorā ir atbildīga par investīcijām un partnerattiecībām. 

Kāpēc ir vērts runāt par lasīšanas vēsturi? Jo „lasīt” - tā ir darbība, kas no pagātnes cauri tagadnei ved mūs nākotnē. Tā vēstī krājums „Lasīšanas pandēmija”, kuru izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka un kurš piedāvā plašu un padziļinātu ieskatu ne tikai lasītāja un teksta attiecībās, bet arī runā par grāmatas nozīmi dažādu sociālpolitisko norišu gaismā. Kopā ar krājuma sastādītāju Maiju Treili un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti sekojam lasīšanas nozīmes pārmaiņām. Tāpat kā skriešana vai slēpošana nodarbina visas muskuļu grupas, lasīšana nodarbina visas garīgo muskuļu grupas. Iztēles krāšņošana, vārdu krājuma bagātināšana, jaunas informācijas ieguve, prāta koncentrēšana vai tieši otrādi – atpūtināšana un nomierināšana. Izdevumā „Lasīšanas pandēmija” varam iepazīties ar kopumā 11 esejām, kuras sarakstījuši humanitāro zinātņu pētnieki. Sākot jau ar 12. gadsimta beigām, ievirzoties 18. un 19. gadsimtā, līdz nonākot pie 20. gadsimta un arī okupāciju gadiem. Tiek ņemti vērā arī modernitātes izvirzītie izaicinājumi – jauno tehnoloģiju pienesums un ikdienas fragmentārisms – īpaši jau pandēmijas apstākļos, kuri mums diktē jaunus ikdienas ritma paveidus, ietekmējot arī savstarpējo saziņu. Grāmatā „Lasīšanas pandēmija” ietvertās domas par lasīšanas nozīmi šodien pārrunājam ar krājuma sastādītāju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pasgtāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” vadītāju Maiju Treili. Krājuma ievadesejā vēsturnieks Gustavs Strenga raksta: “Mūsdienās pastāv asa konkurence nevis starp dažādiem teksta nesējiem – iespiestajām grāmatām vai digitālajiem tekstiem – bet gan par lasītāja uzmanību. Lasītājam ir tik daudz iespēju neizvēlēties lasīt vārdos ietērptu tekstu. Varbūt 21. gadsimta literatūra ir Netflix seriāli un Spotify podkāsti? Neskatoties uz šiem tehnoloģiju mestajiem izaicinājumiem un dotajām iespējām, domājot par lasīšanu, mēs tomēr arvien atgriežamies pie burtiem”. Šo novērojumu papildina Maija Treile. Esejas var noklausīties arī Latvijas Radio arhīvā. Savos iespaidos par lasīšanas saistību ar mediju pratību aicināju dalīties Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, Komunikācijas fakultātes Studiju programmas vadītāju Ilvu Skulti. Viņa krājumā pievienojusi savu eseju “Lasīšana 21. gadsimtā: subjekta zaudēšana”. Ilva norāda, ka sabiedrība šobrīd neatrodas ne labākā, ne sliktākā lasīšanas kapacitātes etapā – cilvēku prasmju attīstība ir plūstoša un mainīga, tāpat kā lasīšanas mērķi.

Romāni un monogrāfijas projektā „Esmu esmu...” top atšķirīgi. Pētnieki un rakstnieki strādā, bet mūsu rīcībā jau ir trīs romāni. Par prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektu, kurš iznāk grāmatu sērijā “Es esmu...” un kurš turpinās arī šajā gadā, saruna ar izdevēju Daci Sparāni un rakstnieci Laimu Kotu, kuras darbs – romāns par rakstnieku Anšlavu Eglīti "Cilvēks ar zilo putnu" – nāca klajā aizvadītā gada nogalē. Viņa stāsta, kā izvēlējās rakstīt par pieciem gadiem pēc Otrā pasaules kara Vācijā, netālu no Šveices robežas. Kamēr gaidām monogrāfijas un nākamos romānus, atgādinām par jau iznākušajiem darbiem. Andra Zeibota romānu „Krauklis” par Jāni Ziemeļnieku lasījām „Radio mazajā lasītavā” kopā ar Gundaru Āboliņu. „Krauklim” sekoja Ingas Gailes romāns par Ivandi Kaiju „Rakstītāja”. Inga izvēlējās fragmentus no romāna lasīt priekšā galerijā „Istaba”. Vienam klausītājam - viens fragments.

Jaunu gadu iesāksim ar sarunu par mūsdienu maģijas un fantāzijas pasauli, kurā patverties aicina divas pērnā gada izskaņā latviešu valodā iznākušas izdevniecības "Zvaigzne ABC" paspārnē iznākušas Džoannas K. Roulingas grāmatas "Kalambols laiku lokos" un "Fantastiskās būtnes un kur tās meklēt". Līdz ar atkal Radio NABA ēterā sarunas par Harija Potera pasauli. Šī vakara studijas viešņa Laura Dreiže - šo grāmatu tulkotāja, zinātniskās fantāzijas un fantastikas grāmatu autore. Raidījumu vada: Anete Enikova  

Vai iespējams radīt augus, kuri būs izturīgi pret jebkādām klimata pārmaiņām, kā augsne reaģē uz dažādu materiālu struktūrām un pārmaina tās un kā meža smarža izskatās vizuāli – par to būs iespēja pārliecināties jauno mediju un zinātnes festivālā "Ekodati". No šodienas, 8.oktobra, līdz sestdienai Rīgā un tiešsaistē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas norisināsies jauno mediju centra RIXC rīkotais festivāls "Ekodati". Tiešsaistes konference un divas izstādes veidotas ar partneriem no Šveices – pētniecības projekta "Ekodati-Ekomediji-Ekoestētika" māksliniekiem, zinātniekiem un pētniekiem no Estētiskās prakses un teorijas institūta Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā. Pētījuma mērķis ir atklāt, kā jaunie mediji, digitālās tehnoloģijas, zinātniskās metodes un to sniegtie dati var tikt izmantoti mākslā, lai paplašinātu un mainītu uztveri un izpratni par ekoloģisko. Festivālam “Ekodati” ir trīs mājvietas: jauno mediju centra “RIXC” galerija Lenču ielā, Latvijas Nacionālā bibliotēka un tīmekļa vietne, kurā iespējams sekot līdzi festivāla konferencei un iepazīties ar sazaroto programmu. Mākslinieku un festivāla veidotāju Rasas un Raita Šmitu jaunais imersīvais (jeb iekļaujošais) mākslas darbs "Atmosfēriskais mežs", kuru 9.oktobrī pulksten 19 atklās RIXC galerijā Lenču ielā, ir viens no pētījumu, kuri norisinājās Finvaldē, pirmatnējos Šveices Alpu skujkoku mežos, rezultātiem. Izmantojot virtuālās realitātes sniegtās iespējas, tas vizualizē sarežģītās attiecības starp mežu, kas ilgstoši cieš no sausuma, klimata pārmaiņām un procesiem Zemes atmosfērā. Savukārt 8.oktobrī pulksten 18 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi, kurai arī festivāla nosaukums “Ekodati" - divdesmit mākslas darbos mākslinieki no dažādām valstīm tiecas pārvarēt plaisu starp tehnoloģisko un ekoloģisko, dabisko un mākslīgo, zinātnisko un intuitīvo, iekļaujot jautājumus par tehnoloģijām un zinātni ekoloģiskajā mākslā. Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma līdz 17.novembrim.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki jau ilgstoši ir pētījuši dzeramo ūdeni Rīgā un citur. Aizvien tiek secināts, ka Latvijā ir pieejams labas kvalitātes ūdens arī no krāna. Tomēr ne visi tam piekrīt. Kādi ir Latvijas iedzīvotāju dzeramā ūdens lietošanas paradumi un kādi aizspriedumi par to dominē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes  Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens inženierijas tehnoloģijas katedras docents, Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētnieks Sandis Dejus un Rīgas Stradiņa Universitātes Antropoloģijas maģistra studiju programmas studente Arita Kohva. "Mēs jau ilglaicīgi cenšamies cilvēkiem nodot vēsti, ka krāna ūdens Latvijā ir atbilstošas kvalitātes, drošs un arī garšīgs lielākoties," norāda Sandis Dejus. Taču cilvēkus ir grūti par to pārliecināt, tāpēc RTU pētnieki ir aicinājuši talkā antropologus, lai saprastu, kāpēc cilvēkus ir grūti pārliecināt par krāna ūdens labo kvalitāti Latvijā, lai izzinātu dzeramā ūdens lietošanas  paradumus un iespējamos aizspriedumus. "Neesam sapratuši, kā pārliecināt cilvēkus pagaršot krāna ūdeni, kas to nav darījuši jau gadu desmitiem," atzīst Sandis Dejus. "Viens no priekšnosacījumiem, lai ūdens būtu garšīgs, ir dzert aukstu ūdeni, jo tas ir dzeramais ūdens, un notecinātu ūdeni līdz patīkamai atspirdzinošai temperatūrai, ka tas būs ieguvis pavisam citu garšu, nekā ūdens, kas uzgriezts maisītājā uz remdenu. Siltais tomēr nav dzeramais ūdens, arī tā garšas īpašības ir citādas, nekā atspridzinošam svaigam aukstajam ūdenim, kas Rīgas gadījumā ir +10-12 grādu pie krāna," ir Sanda Dejus ieteikums krāna ūdens dzeršanai. Arita Kohva savā maģistra darbā intervēja cilvēkus par ūdens lietošanas paradumiem. "Cilvēki uzsver, ka ūdeni izvērtē sensori, bet patiesībā nozīme ir dažādiem sociāli kulturāliem aspektiem," atzīst Arita Kohva. Pētnieki norāda, ka cilvēkiem arvien ir aizspriedumi no pagātnes par krāna ūdens kvalitāti un garšu. "Cilvēkiem nav drosmes pamēģināt, žēl, ka neizmantojam fantastisko preci, kas pieejama jebkurā mājoklī, bet tērējam daudz lielākus līdzekļus, lai izvairītos no vēl viena drosmīga lēmuma pieņemšanas - padzerties ūdeni no krāna, bet aizejam drošāk uz veikalu un paņemam tur," bilst Sandis Dejus. Arita Kohva, atsaucoties uz savu pētījumu norāda, ka arī garšas aspekts ir iemācīts. Tas notiek visas dzīves laikā.  Latvijā pēdējo 30 gadu laikā ir bijis viens gadījums, kad cilvēki ir ieguvuši veselības traucējumus, dzerot krāna ūdeni. 

 Krustpunktā uzmanības centrā skolas un viss, kas saistīts ar izglītību. Runājam arī par pieaugošajiem riskiem Covid izplatības sakarā. Žurnālisti un klausītāji izvaicā izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Kopā ar raidījuma vadītāju ministrei jautājumus uzdod ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko un  ReTV ziņu dienesta žurnāliste Laura Jansone.

 Krustpunktā uzmanības centrā skolas un viss, kas saistīts ar izglītību. Runājam arī par pieaugošajiem riskiem Covid izplatības sakarā. Žurnālisti un klausītāji izvaicā izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Kopā ar raidījuma vadītāju ministrei jautājumus uzdod ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko un  ReTV ziņu dienesta žurnāliste Laura Jansone.

No 8. līdz 10. oktobrim Rīgā un tiešsaistē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas norisināsies RIXC festivāls EKODATI, kurā māksla un zinātne sastopas, lai vairotu izpratni par ekoloģisko. RIXC Mākslas un zinātnes festivālā šogad notiks mākslinieciskas intervences un kritiskas diskusijas par ekoloģiju, datiem un mākslas katalizējošo lomu pasaulē, kurā par ikdienu ir kļuvusi saskarsme ar tādiem mūsdienu izaicinājumiem kā klimata izmaiņas, pandēmijas izraisītie pārrāvumi un ietekmes, un tiešsaistes tehnoloģiju neizbēgamā klātesamība. Radio NABA studijā viesojās festivāla pārstāves Agnese Baranova un Rasa Šmite. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Kur'ân'ı Kerîm'in Ashâb-ı Kirâm (r.a.e.) tarafından cem edilmesi, hafızlar tarafından tevatüren kuşaktan kuşağa aktarılması, farklı metinleri ona ekleme ya da ondan çıkarma gibi tahrif faaliyetlerini bütünüyle imkânsız kıldı. Kur'ân'ın lafzına müdahale etmekten aciz kalan zındıklar, anlamdan hareketle bir takım sapık tevillere tevessül ettiler. Bu çerçevede her meşrep, kendi yanlışlarını bir takım tevillerle Kur'ân'a doğrulatma yoluna gitti. İslamî bir asıldan mahrum olan, Kur'ân'ın ne söylediğini anlamaktan ziyâde kendi ideolojisini Kur'ân'a tasdik ettirerek meşruiyet kazanmayı amaçlayan ve bu yüzden de Murad-ı İlâhi'yi doğru kavrayamayan anlayış usulleri içinde bugün itibariyle en etkin olanı tarihselciliktir. Meselâ tarihselciler, Karun'un hazine anahtarlarının bir topluluk tarafından taşındığı kıssasını abartı olduğunu düşündükleri için kabul etmekten çekinirler. “Bu misalendir, hakikâten böyle değildir.” derler. Oysaki bu durumun gerçek olması pek tabidir. Âyet-i kerimede şöyle buyrulur: “Karun, Musa'nın kavminden idi de, onlara karşı azgınlık etmişti. Biz ona öyle hazineler vermiştik ki, anahtarlarını güçlü-kuvvetli bir topluluk zor taşırdı. Kavmi ona şöyle demişti: “Şımarma! Bil ki Allâh şımarıkları sevmez.” (Kasas s. 76) Karun hazinelerini altın olarak saklar ve yanında kilitli sandıklarla gezdirirdi. Günümüzde Karun kadar olmasa da çok zengin insanlar var. Meselâ günümüzde dünyaca ünlü ekonomi dergilerinin yaptığı sıralamaya göre dünyanın en zengin kişisinin 134,7 milyar dolar serveti bulunmaktadır. Bu servetin altın olarak karşılığı ise 3.350.000 kilogramdır. Karun gibi kilitli sandıklarla servetini taşıyor ve her sandığa 100 kg altın konmuş olsa, 33.500 sandığa ihtiyaç duyulurdu. Her bir sandığın anahtarının 100 gr olduğu varsayıldığında sırf anahtarlarının ağırlığı 3.350 kg olurdu ki üç tondan daha ağır olan anahtarları taşımak için güçlü bir ekip olması da çok normaldir. Netice olarak Kur'ân âyetleri akla uymuyor diyenlerin geçerli olup olmadığını tartışması gerektiği şey âyetler değil, kendi akıllarıdır. (www.mevlanatakvimi.com)

The Man, the myth, the legend! The almighty TNES joins me to talk about life, business and expanding his empire.

Kopā ar literatūrzinātnieci Sigmu Ankravu turpinām ciklu "Eiropas cilvēks un kultūra - krīzes laikos". Vakar apstājāmies pie ķeltu kultūras, kura Eiropā ienesa rakstīto vārdu. Arī šodien stāstījums būs par šo kultūru, akcentējot eposa nozīmi pagātnes cilvēka dzīvē un uzskatu veidošanā. Eposa loma senajās kultūrās bija ne vien informatīva, bet arī iedvesmojoša un noteiktu pasaules kārtību apliecinoša. Saskaroties ar slimībām, iebrukumiem vai cita veida miera stāvokļa iztraucētājiem, cilvēkam pašapziņas līmenī bija nepieciešama stabila platforma, uz kuras pārmaiņu vai briesmu situācijās kaut nedaudz noturēties stabili. Eposs – vai arī citā vārdā nosaucama, konkrētajai kopienai būtiska leģenda – bija viena no šādām platformām. Ņemot vērā, ka Sigma Ankrava rakstījusi pēcvārdu 1985. gadā izdotajam krājumam „Īru sāgas un pasakas”, kurš vēl arvien atrodams daudzu lasītāju grāmatplauktos, sarunu par eposa nozīmi ievirzīsim seno ķeltu kultūras rāmī, piefiksējot līdzības arī ar citu tautu mantojumu. Ķeltu kultūrā eposa pārnesē uz sabiedrību īpaša loma bija filīdiem – vienlaikus dziesminiekiem, teicējiem, hronistiem un rakstu zinātājiem. Tāpēc eposs pēc savas pielietojamības bija ļoti ekskluzīvs fenomens, kurš pie klausītājiem nonāca tieši pateicoties šiem gudrajiem vīriem, kuru darbība mūslaiku izpratnē varētu būt nodēvējama par viena cilvēka teātri. Sigmas Ankravas lekcijas "Eiropas cilvēks un kultūra – krīzes laikos" pilnā versija. 2.daļa  

Kādas ir sekmes attālinātajā mācību procesā? Par ieskaitēm un eksāmeniem. Raidījumā "Viens pret vienu" otrdien, 14. aprīlī, žurnālists Gundars Rēders sarunājās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP). Sarunā ministre sacīja milzīgu paldies ikvienam, kas ir iesaistījies attālinātajā mācību procesā - sākot ar direktoriem un beidzot ar bērnu vecākiem.

Lai gan emigrācija ir samazinājusies, joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem veltītā konferencē 2019.gadā norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme. Kāda ir sociālās kustības “Latvija strādā” un darba vakanču portāla "YourMove.lv" pieredze, kādas darba iespējas piedāvā uzņēmēji un kā mainās darbinieku prasības, kā arī, kāda loma reemigrācijā ir starptautiskiem biznesa centriem, kas bāzēti Latvijā? Kā atrast darbu Latvijā, ja ir vēlme pamest mītnes zemi, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Tele2 Latvia” Personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere, „Solvay Business Services Latvia” personāla atlases speciāliste Lauma Kadiķe, kas pati pirms vairāk nekā gada atgriezās no ASV, “ABSL Latvija” starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācijas izpilddirektore Monta Geidāne un darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis. Sazināmies ar Agri Strautnieku, uzņēmuma „Tieto Evry” pārstāvi, Latvijā atgriezies pēc astoņu gadu dzīves Norvēģijā. Kustībai "Latvija strādā" divi mērķi – pirmais piesaistīt vismaz 100 uzņēmējus, kas var piedāvāt konkrētas vakances. Šobrīd jau ir iesaistījušies vairāk nekā 114 uzņēmēji. Otrs – visiem uzņēmumiem kopā atvest mājās ilgtermiņā 1000 Latvijas valsts piederīgos, kas šobrīd strādā vai mācās ārzemēs.

Dievs šo savu jauno sabiedrību - draudzi, veido tā, lai neviens nebūtu palicis bez ģimenes, pat tad, ja būtu zaudējis vecāku aprūpi. Sludina mācītājs Kārlis Kārkliņš. 03.11.2019.

Krustpunktā reizi nedēļā kopā ar citu mediju žurnālistiem izvaicājam amatpersonas, un šoreiz uz studiju esam aicinājuši izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Sanunā gan par pāreju uz izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, par ko nupat vienojās valdības koalīcija, gan arī citām aktualitātēm nozarē. Kopā ar mums - aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko un laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" žurnāliste Aisma Orupe.

A big wave came from Hawaii... in the form of TNES. Some people have elevator pitches. Multi-Business Mogul, TNES, makes things happen, one conversation at a time. The FNGR crew interviews this modern day renaissance man: B-Boy, Artist, Fashion Designer, Event Promoter, Restauranteur, Business Owner...and he has a complex: CMXX   Follow our guest on IG: @TNES1

Ir dažādi veidi, kā pastāstīt sabiedrībai par procesiem, kas notiek visapkārt un aicināt cilvēkus rīkoties vienā vai otrā veidā. Līdzās informatīvu raidījumu, filmu, dažādu kampaņu veidošanai šim mērķim, tā vien liekas, ka itin labi noder arī māksla. Dažkārt tieši māksla sabiedrību var uzrunāt vairāk nekā lēmumu pieņēmēji vai zinātnisko atziņu veidotāji. Sākoties atmodai, inteliģencei dažādos Latvijā notiekošajos politiskajos procesos bija liela autoritāte un nozīme un tā vien liekas, ka šobrīd mākslinieku balsis ir kļuvušas klusākas. Vienlaikus, pasaulē tik aktuāli jautājumi kā, piemēram, klimata krīze un piesārņojums nepaliek nepamanīti un aizvien vairāk mākslinieku iesaistās, lai runātu par vides un dabas jautājumiem. Kā tas notiek un kur ir mākslas spēks runājot par vidi un zinātni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta mākslinieks un komponists Voldemārs Johansons un Vides risinājumu institūta projektu vadītāja Guna Dātava. Zinātnes un mākslas mijiedarbība: Latvijas pieredze Bioloģijā lietotais jēdziens par sugu sadzīvošanu kopā jeb simbioze nepazūd arī citās attiecībās, un šajā gadījumā runājam par mākslas un zinātnes sadzīvošanu. Varētu likties, ka tā ir jauna tendence, bet patiesībā jau pirms daudziem gadsimtiem mākslinieki savos darbos risinājuši arī ekoloģiskus jautājumus, un būt plaša profila speciālistam dažādās nozarēs bija ikdienišķa parādība. Par zinātnes un mākslas mijiedarbību un Latvijas pieredzi šajā jomā stāsta mākslinieks, jauno mediju kultūras centra RIXC vadītājs Raitis Šmits. 

Rīgā, no 4. līdz 6. jūlijam, norisināsies ikgadējais RIXC Mākslas un zinātnes festivāls, kas šogad aktualizē mūsdienās tik populāro tēmu – “zaļš”, tiecoties atklāt šīs krāsas un dzīvesveida simbola daudzās un dažādās šķautnes, viņpus ierastajiem priekšstatiem. Kultūras Rondo par festivālu stāsta Rasa un Raitis Šmiti. “Festivāla tēma ir "Zaļš/ Atmaskots" jeb atmaskots zaļais. Runa ir par krāsu, par krāsas nozīmi, gan semantisko, gan politisko, gan krāsu kā izteiksmes līdzekli mākslā, krāsu, kas ir dabā klātesoša,” skaidro Raitis Šmits. “Zaļš” šogad RIXC festivālā tiek aplūkots kā krāsa, bioloģiska parādība, materiāls medijs, semantiska konstrukcija un ideoloģija. Izstādes koncepciju par “zaļo” izstrādājis Parīzē dzīvojošais vācu biomākslas kurators un pētnieks – Jenss Hauzers (Jens Hauser). Kuratora Jensa Hauzera pētniecībā “zaļais” ir aktuāls jau vairāku gadu griezumā. Pētniecības projekta OU/ERT ietvaros, kurators sistematizē dažādās zinātnes disciplīnās gūtās atziņas, tiecoties attīstīt jaunus veidus kā runāt par ekoloģijas jautājumiem. Sadarbībā ar RIXC Festivāla kuratoriem Rasu Šmiti un Raiti Šmitu, Jensa Hauzers ir izstrādājis koncepciju par “zaļā” atmaskošanu, lai RIXC Mākslas un zinātnes festivālā šogad piedāvātu alternatīvu skatījumu uz pašlaik tik plaši izplatīto virspusējo “zaļā” izpratni un valodu. Festivāla atklāšanas programmas publiskās lekcijas notiks 4. jūlijā plkst. 15 un 17 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) konferenču zālē. Festivāla ietvaros 5. jūlijā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās starptautiska laikmetīgās mediju mākslas izstādi “Zaļš / Atmaskots” (Un/Green). Izstāde ir starptautiska, tajā piedalās 20 mākslinieki, Latviju pārstāv trīs mākslinieki. “Visos darbos tādā vai citādā veidā mākslinieki dekonstruē konceptu par zaļo, gan kā krāsu, gan citāda veida konstrukciju,” atzīst Raitis Šmits. “Šī izstāde tapa, zinot, ka ir piešķirtas telpas LNMM, tāpēc uzrunājām vieskuratoru Jensu Hauzeru, kurš jau vairāk nekā 20 gadus strādā šajā jomā. Viņš atzīst, ka šī izstāde ir nozīmīga, jo pirmo reizi materializējusies kā liela izstāde, apkopojam māksliniekus, kas pēdējos gados arvien vairāk strādā ar dažādām tehnoloģijām un medijiem, atklāj zaļo,” atklāj Rasa Šmite. Izstāde “Zaļš / Atmaskots LNMM būs atvērta līdz 22.septembrim. 5. un 6. jūlijā RIXC festivāla programmā – ikgadējā starptautiskā mākslas un zinātnes konference "Open Fields 2019: Zaļš/Atmaskots – dabiski mākslīgais intelekts”, kuras mērķis ir “atmaskot zaļo”, “ekosistemātiski” no jauna savienot “posthumānos stāvokļus”, atklāt un atšifrēt “dabiski mākslīgo intelektu”.  "Konferences pēdējos gados ir kļuvušas izteiktāk mākslas konferences," vērtē Rasa Šmite. Konferencē piedalās vairāki mākslinieki, kuru darbi nav izlikti izstādē. Sestdien, 6. jūlijā, plkst. 17 festivālu noslēgs "Sensible Garden" jauno mākslinieku no Liepājas un Karlsrūes (Vācija) skaņu mākslas performances un mākslinieciskas intervences Latvijas Mākslas akadēmijas dārzā un K2 auditorijā. 

No 1. līdz 5.aprīlim norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļa 2019, kurā notiks jau par stabilu tradīciju izveidojusies studentu konference, kā arī dažādi pasākumi un darbnīcas, kas ļaus “iekāpt” mediķa kurpēs arī plašākai sabiedrībai. Medicīna ir viena no tām nozarēm, kas, lai arī vairumam cilvēku šķiet sveša un sarežģīta, patiesībā ir klātesoša ik uz soļa ikvienam no mums. Gan medicīnai, gan sociālajām zinātnēm veltītus svētkus rīko RSU, visu nākamo nedēļu aicinot ikvienu iepazīt tuvāk gan jaunākos pētījumus, satikt to autorus, gan arī dažādos pasākumos iepazīt mediķa darbu. Par gaidāmo Zinātnes nedēļu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RSU ceturtā studiju kursa medicīnas studente, Studentu konferences projekta vadītāja Ulrika Ulla Andersone un viņas kolēģe Ilva Ogle. Ar kādu nolūku savulaik medicīnas studijās izmantoja dzīvniekus Par vairākiem fundamentāliem atklājumiem medicīnā un zināšanām bioloģijā varam būt pateicīgi dzīvniekiem, kuri daudzu gadsimtu garumā tikuši iesaistīti zinātniskā pētniecībā un studijās, lai varētu sagatavot jaunos mediķus. Ap 2009. gadu Latvijā fizioloģija pēdējo reizi apgūta, izmantojot dzīvu vardi, un kopš tā laika ētika attiecībā pret dzīvniekiem guvusi virsroku mūsu medicīnas izglītības sistēmā. Vai atteikšanos no pētījumiem ar dzīvniekiem nākotnē varam attiecināt uz visu zinātni kopumā? Par dzīvnieku izmantošanu izglītībā un zinātnē stāsta Rīgas Stradiņa universitātes muzeja vadītāja Daiga Dupate un zinātnes centra "Kleisti" zinātnes stratēģijas vadītājs Ilmārs Stonāns. Sižetu sagatavoja Mariona Baltkalne.

  Šodien Krustpunktā studijā - jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Raidījuma klausītājiem ik nedēļu tiek dota iespēja izjautāt kādu no jaunās valdības ministriem. Izglītības un zinātnes ministrija ir nonākusi pastiprinātā mediju uzmanības lokā, jo solītais algu pielikums skolotājiem nebūšot un arodbiedrība sola streikot. Protams, ir arī citi izaicinājumi. Kā parasti, ministre atbild uz žurnālistu un pēc tam arī klausītāju jautājumiem. Studijā arī žurnāliste Evita Puriņa un Anastasija Tetarenko no ziņu aģentūras LETA.  

Taivānas atkalapvienošanās ar Ķīnu ir nenovēršama – paziņojis Ķīnas prezidents. Salas suverēnais statuss arvien ir neskaidrs, bet ir skaidrs, ka šī valsts sevi spoži piesaka zinātnes jomā un ir attīstījusies par modernu un strauji augošu ekonomiku. Sala dienvidos no Ķīnas, kuru pirms daudziem tūkstošiem gadu apdzīvot sāka ķīniešu fermeri, ir kļuvusi par 21.gadsimta modernisma paraugu – arhitektūra, tehnoloģijas, strauji augoša ekonomika un zinātne izceļ šo valsti visā reģionā. Studijā Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš, kurš vairākos zinātnes projektos sadarbojies ar šīs zemes zinātniekiem. Latvieša vērojumi Taivānā. Stāsta Kaspars Eihmanis Pastaigas pa kalniem, nakts dzīve ēstuvēs un autoritāra izglītībās sistēma, tā īsumā par Taivānu saka tur studējošais latvietis Kaspars Eihmanis. Saruna ar viņu gan par sabiedrību, gan izglītību, gan Ķīnas apdraudējumu Taivānai. Pēc mēness kalendāra Jauno gadu 5. februārī svinēja gan Ķīnā,  gan arī Taivanā, kur visa šī nedēļa ir brīva. Vecgada vakarā ielas bija tukšas, jo cilvēki, galvenokārt, kopā ar ģimeni svin šos svētkus mājās,  savukārt otrajā diena notiek viesošanās citam pie cita, tā stāsta  Kaspars  Eihmanis, kurš jau astoto gadu dzīvo un mācas Taivanā. Viņš  ir doktorantūras students Taivanas Čengdži universitātē (National Chengchi University), kur apgūst  indiešu budisma filozofiju. Tā kā presē varam lasīt par Ķīnas aizvien liekākiem draudiem Taivanas  demokrātijai, tad pirmais, ko telefona sarunā vaicājam  Kasparam, kādi ir viņa vērojumi un sajūtas par Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Sji Dzjiņpina paziņojumu, ka Ķīna panāks apvienošanos ar Taivānu – ja nepieciešams, ar spēka palīdzību. Taivana ir viena no tehnoloģiski attīstītākajām Āzijas valstīm, tāpēc neizbrīna Kaspara teiktais, ka izglītībai te ir liela nozīme, pat tik liela, ka  bērni ir tik ļoti noslogoti ar mācībām, ka viņiem nav laika    garlaikoties. Taivana, kas patiesība ir sala un ir teju uz pusi mazāka par Latviju, tiek dēvēta par Zaļā pūķa zemi. Kokiem bagāta un kalnaina. Tūrisma ceļvežos var lasīt, ka iedzīvotāji te lielu daļu sava brīvā laika pavada ēdot, lasot grāmatas vai uzturoties kafejnīcās. Vaicājām arī Kasparam Eihmanim viņa novērojumus par taivāniešu ikdienu.

Par to, ka Latvijā zinātnes finansējums ir zems, esam runājuši un dzirdējuši daudz. Bet paši zinātnieki ir uzdevuši jautājumu, vai patiesi zinātnē būtu jāiegulda vairāk? Un atbildes meklēšana uz šo jautājumu ir rezultējusies jaunā pētījumā un rezultāti ir patiešām interesanti. Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība sadarbībā ar Latvijas Banku pētījumā atklājuši, ka Latvijā ieguldījumi zinātnē atmaksātos un mūsu dzīves līmenis būtu divkārt labāks, ja zinātnes pārvaldība un finansējums būtu efektīvāks. Kādus risinājumus piedāvā paši zinātnieki un kāpēc zinātne vēl joprojām ir krietni tālu prom no prioritāšu saraksta, vienlaikus zinot tās sniegtās iespējas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītājs Dmitrijs Stepanovs un LJZA valdes loceklis un LJZA Augstākās izglītības un politikas grupas vadītājs Guntars Kitenbergs.

Latvijas politikā mierīgu dienu nav sen, pēdējās Saeimas vēlēšanas nesa tādu spēku salikumu parlamentā, ka trīs mēnešus neizdevās izveidot valdību, un arī tai, kas tagad ir izveidota, vēl būs jāpierāda sava darboties spēja. Nevar gan sacīt, ka Latvija būtu šai ziņā unikāla, interesanti politiskie procesi notiek arī citur Eiropā un pasaulē kopumā. Par aktuālo Latvijas politikā, procesiem Eiropā un lielvaru attiecībām pasaulē saruna ar politoloģi, Latvijas Universitātes profesori Žanetu Ozoliņu.

Tnes earns the title of a true renaissance man, fingerprinting multiple projects such as Tuesday Blend, Waterhole Kingdom, HippoEsthetics, Junxion Complex, SICKSHOOTERS, CMXX Event Center, and more. The Filipino American by of Wahiawa, Hawaii moved out here in 2005 with nothing more than a vision, continuing to be a pioneer for the local Las Vegas community. He started with a little weekly event in Chinatown, and has now evolved into an umbrella of projects designed to help art strive in Sin City. The motto has always been loyalty and that’s what he continues to be for the culture, ensuring building occurs along the journey. Along with the entrepreneurship, Tnes perfects a craft of film and photography, a refreshing outlet to ambitious goals. Visit TNES online at: https://instagram.com/tnes1

Tnes earns the title of a true renaissance man, fingerprinting multiple projects such as Tuesday Blend, Waterhole Kingdom, HippoEsthetics, Junxion Complex, SICKSHOOTERS, CMXX Event Center, and more. The Filipino American by of Wahiawa, Hawaii moved out here in 2005 with nothing more than a vision, continuing to be a pioneer for the local Las Vegas community. He started with a little weekly event in Chinatown, and has now evolved into an umbrella of projects designed to help art strive in Sin City. The motto has always been loyalty and that’s what he continues to be for the culture, ensuring building occurs along the journey. Along with the entrepreneurship, Tnes perfects a craft of film and photography, a refreshing outlet to ambitious goals. Visit TNES online at: https://instagram.com/tnes1

Gēnu rediģēšana paver jaunas iespējas un neapšaubāmi ir kļuvusi par vienu no mūsdienu ievērojamākajiem sasniegumiem medicīnā. Pirms vairākiem gadiem stāstījām par gēnu rediģēšanas CRISPR metodes iespēju mazināt reto slimību iedzimtību, tagad šādi labojumi gēnos piedāvātu risināt arī citas, līdz šim ģenētiski neārstējamas slimības. Vienlaikus, aktuāls kļuvis jautājums par gēnu rediģēšanas ētisko aspektu un te īpaši aktuāli runāt par kādu nesenu gēnu rediģēšanas eksperimentu Ķīnā, kas izraisījis lielu nosodījumu zinātnes pasaulē. Ķīnā ir piedzimuši bērni, kuriem veikta gēnu rediģēšana, ar mērķi mazināt HIV uzņēmību. Zinātnes pasaulē šis gadījums izraisījis sašutumu, jo var radīt veselības risku jaundzimušajiem un pārkāpj starptautiskās zinātnes ētikas normas. Raidījumā Zināmais nezināmajā par ģenētikas pētījumiem stāsta Latvijas pārstāve UNESCO Starptautiskās bioētikas komitejā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska. Medicīnas ētikas jautājumi pagātnē 16. gadsimtā flāmu ārsts un anatoms Andreass Vezālijs saraksta grāmatu par cilvēka anatomiju, kas tolaik bija visiespaidīgākais darbs par cilvēka ķermeņa uzbūvi un lai šāds darbs rastos, Vezālijam nācās zagt līķus, lai tos preparētu un saprastu, kā tad darbojas un ir veidots cilvēka ķermenis. Vai mūsdienu medicīnas ētikas rakursā mēs Vezālija rīcību par šo līķu zagšanu dēvētu par neētisku, retoriski vaicā Rīgas Stradiņa universitātes docents filozofs Ivars Neiders. Par medicīnas ētiku varam sākt runāt tad, kad medicīna kļūst pa zinātni, kad pasaulē sāk notikt zinātniski pamatoti pētījumi par zāļu iedarbību un slimību gaitu. Un tas ir 19.gadsimta beigas un 20.gadsimta sākums. Kā vienu no tā laika skaļākajiem medicīnas ētikas pārkāpējiem Ivars Neiders min vācu ārstu Albertu Neiseru, kurš 20.gs. sākumā atklāja gonorejas izraisītāju, bet tajā pašā laikā veica klīniskos pētījumus par sifilisu, neinformējot savus pētījumā iesaistītos pacientus.

Viens no 2018. gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā ir pētījumi triboelektrisko (nano) ģeneratoru izstrādē. Tās ir jauna veida ierīces, kas ļauj apkārtējā vidē esošo mehānisko (vēja, skaņas, svārstību) enerģiju pārvērst elektriskajā. Nākotnē šāda veida ierīcēm būs plašs pielietojums portatīvo elektrisko ierīču uzlādē. Šīs ierīces varēs kalpot kā alternatīva baterijām dažāda veida sensoru un detektoru darbināšanai. Kas šie ir pa ģeneratoriem un kā tie darbosies, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors Andris Šutka un RTU doktorants Linards Lapčinskis. Latvijā tapis ilgi spīdošs pārklājums no alumīnija Pie pagājušā gada pašmāju sasniegumiem zinātnē ir jāmin Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas Institūtā (LU CFI) radītā jaunā metode tumsā spīdoša metālu pārklājumu radīšanai. Tumšā laboratorijā stikla traukā vārās blāvs šķīdums, kurā mirdzinās tādas kā maldugunis, izskatās, ka dieviņš naksnīgajās debesīs jauktu kokteili, piemetot klāt zvaigznes, tā dzejiski un nezinātniski var apstāstīt to, kas notiek Cietvielu fizikas institūta radiācijas fizikas laboratorijā, kur šīs laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits kopā ar pētnieku Krišjāni Auziņu demonstrē, kā var iegūt ilgi spīdošu pārklājumu uz alumīnija. LU CFI pētnieku darbs novērtēts kā viens no 12 nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2018. gadā. Runa ir par ātru un videi draudzīgu metodi, kā šis spīdošais pārklājums tika iegūts. Šādus pārklājumus, kas padara gaišas, piemēram, ceļa zīmes, vai avārijas izejas, vai pulksteņu rādītājus, pasaulē jau sāka veidot 1994. gadā, kad tika atklāts, ka konkrētie alumināti ir paši efektīvākie spīdošie materiāli. Pirms tam izmantoja cinka sulfītu, bet tas tik ilgi nespīdēja. Vēl pirms tam spīduma iegūšanai izmantoja radioaktīvus elementus. Krišjānis Šmits skaidro, kā viņu iegūtais materiāls darbojas un kā notika darbs pie minētās metodes. Arī citviet pasaulē šī videi draudzīgā un energoefektīvā metode pārklājuma iegūšanai ir novērtēta atzinīgi, un šobrīd LU CFI pētnieki strādā pie tā, lai sasniegtu ideālu rezultātu šai metodei.

Divas puslodes šonedēļ atšķiras, jo īpaša ir visa šī nedēļa. Tūlīt mēs atzīmēsim simt gadus kopš Latvijas Republikas dibināšanas, tādēļ arī mūsu raidījumā runāsim par Latvijai svarīgiem cilvēkiem – politiskajiem darbiniekiem, kuriem ir bijusi liela loma Latvijas ārpolitikā, sākot no valsts proklamēšanas līdz pat šodienai. Mēs izvēlējāmies tos politiķus un diplomātus, ar kuru palīdzību tā vai citādi var raksturot Latvijas ārpolitiku noteiktos laika posmos, gan starpkaru periodā, sākot ar Latvijas dibināšanas brīdi līdz okupācijai Otrā pasaules kara laikā, arī okupācijas periodā un visbeidzot atjaunotajā Latvijā līdz pat mūsdienām. Studijā: Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.   Zigfrīds Anna Meierovics Ar Zigfrīda Annas Meierovica vārdu saistās mūs valsts tapšana un tās ārpolitikas pamatu likšana. Kā daudzus, arī tobrīd 28 gadus veco Rīgas Politehnikuma Tirdzniecības nodaļas absolventu Meierovicu sabiedriskajā darbībā iesvieda Pirmais pasaules karš – darbošanās latviešu bēgļu atbalsta organizācijās. Tālāk ceļš jau gluži loģiski veda uz politisko darbību – iesaistīšanos Latviešu Zemnieku savienības un Latviešu Pagaidu nacionālās padomes dibināšanā. Kā padomes Ārlietu nodaļas pārstāvis Meierovics 1918. gada vasarā devās uz Rietumeiropu, kur viņa misija vainagojās ar Latvijas de facto neatkarības atzīšanu no Lielbritānijas puses 1918. gada 11. novembrī. Meierovics palika ārzemēs līdz 1919. gada jūlijam kā Latvijas pārstāvis Lielbritānijā un Francijā, vēlāk – kā delegācijas vadītājs Parīzes miera konferencē. Pēc atgriešanās viņš vairākkārt ieņēma ārlietu ministra amatu, divreiz bija Latvijas ministru prezidents. Meierovicam bija izšķiroši nopelni jaunās valsts ārlietu dienesta izveidē, Neatkarības kara laikā nodrošinot Latvijai Polijas militāro atbalstu, noslēdzot mierlīgumus ar Padomju Krieviju un Vāciju, panākot Latvijas ātru atzīšanu de jure. Dedzīgi kalpodams savai jaunajai valstij, Meierovics tomēr allaž skatīja Latvijas ārpolitiku plašākā reģionālā kontekstā. Viņa ideālais sapnis bija Baltijas valstu savienība, kam būtu daudz lielāks ārpolitiskais svars nekā trim atsevišķajam valstīm. Izcilā valsts darbinieka mūžs aprāvās pēkšņi, 1925. gada vasarā zaudējot dzīvību automašīnas avārijā. Ludvigs Sēja Ludviga Sējas pirmais solis pretī diplomāta karjerai laikam gan tika sperts jau 1905. gadā, kad viņš, kā daudzi piektgadnieki, devās trimdā un apmetās Francijā, te mācīdamies franču valodu un literatūru. Pirmo diplomāta uzdevumu no jaunās Latvijas valsts Sēja saņēma 1921. gadā, dodoties uz Latvijas misiju Vašingtonā. Sekoja darbs Lielbritānijā un Lietuvā; bijis arī ārlietu ministrs. Neskatoties uz Sējas simpātijām pret sociāldemokrātiju, 1934. gada septembrī, pēc Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma nodibināšanās, Sēja ticis iecelts par Latvijas sūtni Lietuvā. Par viņa autoritāti tā laika Kauņas diplomātiskajā korpusā liecina ievēlēšana par tā dekānu. Latvijā atgriezies 1940. gadā, strādājis universitātē, nacistiskās okupācijas laikā iesaistījies Latvijas Centrālās padomes darbībā, par ko apcietināts un ieslodzīts vispirms Salaspils, pēc tam Štuthofas koncentrācijas nometnēs. Pēc atbrīvošanas mēģinājis nokļūt Rietumos, taču padomju drošības iestāžu arestēts, un no 1946. līdz 1954. gadam bijis ieslodzīts padomju Valsts Drošības ministrijas cietumos un GULAG nometnēs. Pēc atbrīvošanas atgriezies Latvijā, kur miris 1962. gadā. Kārlis Zariņš Kā daudzi jauni latviešu censoņi, arī Kārlis Zariņš, tobrīd 20 gadus vecs, 1899. gadā devās veidot savu karjeru uz toreizējās Krievijas impērijas galvaspilsētu Sanktpēterburgu. Strādāja par daiļdārznieku, tad par biržas notāra palīgu, paralēli cītīgi apgūdams komerczinības un svešvalodas. Darbojās Pēterburgas latviešu organizācijās, vēlāk iesaistījās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes un Tautas padomes darbībā. Savu pirmo diplomāta uzdevumu saņēmis jau 1919. gadā, dodoties uz Dāniju; piedalījies Latvijas delegācijas darbā Parīzes miera konferencē un citās diplomātiskajās misijās. No 1921. līdz 1930. gadam bijis ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Somijā un Skandināvijas valstīs. No 1931. gada decembra līdz 1933. gada martam bijis ārlietu ministrs Ādolfa Bļodnieka kabinetā, visu šo laiku pildot arī ārkārtējā sūtņa pienākumus Igaunijā. 1933. gada jūlijā Kārlis Zariņš saņēma savu, kā vēlāk izrādījās, pēdējo norīkojumu: ārkārtējā sūtņa amatam Lielbritānijā. Šeit viņš sagaidīja 1940. gada okupāciju un, saskaņā ar 1940. gada 17. maija pilnvarojuma vēstuli, kļuva par pēdējās Latvijas suverēnās valdības pārstāvi. Līdz mūža beigām 1963. gadā Kārlis Zariņš vadīja de jure neatkarīgās Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Anatols Dinbergs Darbu diplomātiskajā dienestā Anatols Dinbergs, tobrīd Rīgas Franču institūta students, uzsāka kā ārštata lietvedis Latvijas ģenerālkonsulātā Lodzā, Polijā. 1937. gadā, pēc vairāku gadu darba Ārlietu ministrijā un tieslietu studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē, norīkots darbā Latvijas konsulātā Ņujorkā. Visu savu turpmāko dzīvi viņš veltīja darbam de jure suverēnās Latvijas diplomātiskajā dienestā. 1970. gadā viņš kļuva par sūtniecības ASV vadītāju, nomainot šajā amatā Arnoldu Spekki. Šai paša gadā Dinbergs aizstāvēja politoloģijas doktora disertāciju Džordžtaunas universitātē ar tēmu „Latvijas inkorporācija Padomju Savienībā”. Kopš 1971. gada oktobra viņš bija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs. Anatolam Dinbergam bija lemts sagaidīt Latvijas neatkarības atjaunošanu un mūža nogalē vadīt Latvijas Republikas vēstniecību ASV un pirmo Latvijas pārstāvniecību ANO. Jānis Peters Izdevumā „100 Latvijas personību” par Jāni Peteru teikts: Uz tautas brīvības altāra nolicis savu dzejnieka talantu, Jānis Peters no tautas mīlēta literāta kļuva par tautas atmodas tribūnu, politisku darbinieku, diplomātu. […] 1991. gadā Jānis Peters no PSRS parlamenta tribīnes iesniedza pieprasījumu PSRS prezidentam atzīt Latvijas valsti. Viņš bija Latvijas Republikas valdības pastāvīgais pārstāvis Maskavā, bet vēlāk Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (no 1992. līdz 1997. gadam). Jānis Peters bija Latvijas valsts delegācijas loceklis [..] sarunām par armijas izvešanu no Latvijas teritorijas un citiem jautājumiem. [..] Jāņa Petera darbs diplomātijas laukā atzīts par izcilu, un nevienam citam Latvijas diplomātam nav bijusi iespēja tik ietekmīgi aizstāvēt Latvijas intereses lielajā kaimiņvalstī. Sandra Kalniete Gluži tāpat kā Jānis Peters, arī Sandra Kalniete pieder pie tās Latvijas inteliģences grupas, kuru Trešā atmoda „rekrutēja” valsts pārstāvēšanai starptautiskajā arēnā. 1990. gadā viņa, tobrīd mākslas zinātniece un Tautas frontes Valdes priekšsēdētāja vietniece, kļuva par Ārlietu ministrijas Protokola vadītāju. Sekoja darbs vēstniecībā Apvienotajā Karalistē; 1993. gadā – pirmais nozīmīgais diplomātiskais amats: Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO un UNESCO Eiropas mītnē Ženēvā. No 1997. līdz 2002. gadam Sandra Kalniete bija Latvijas vēstniece Francijā, bet 2002. gada novembrī kļuva par ārlietu ministri Einara Repšes valdībā. Tas bija Latvijas ārpolitikai ļoti svarīga laiks – finiša taisne pirms pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Tā bija arī Kalnietes atgriešanos no diplomātiskā dienesta aktīvajā politikā. Kopš 2009. gada Sandra Kalniete ir Latvijas deputāte Eiropas Parlamentā. Spilgtu pienesumu Latvijas atpazīstamībai pasaulē viņa devusi arī kā literāte: Sandras Kalnietes darbs „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir visvairāk tulkotais latviešu literatūras darbs pēc neatkarības atgūšanas.

Izglītība ir viena no tām jomām, par kuru priekšvēlēšanu debatēs tika runāts daudz, arī izglītības sektoram veltītas atkāpes teju lasāmas katrā partiju programmā. Taču, kā ar zinātnes jomu, kas tik cieši saistīta ar izglītību? Pietiekams finansējums, sociālā stabilitāte, zinātnisku pētījumu realizācija industrijas produktos un atvērta vide inovācijām – šie un citi sapņi lielā mērā Latvijas zinātnes vidē ilgus gadus tiešām ir bijuši sapņi. Kāds tiem pietuvojies pārceļoties uz ārvalstīm, cits veiksmīgā kārtā atradis dzirdīgas ausis un veiksmīgus projektus tepat Latvijā, taču teikt, ka šis būtu virziens, kurā Latvijas valsts lieliem soļiem ir gājusi uz priekšu, nevarētu. Vai turpmākie četri gadi varēs kaut ko mainīt un ko no valsts sagaida jaunie zinātnieki, diskutējam ar jaunajiem zinātniekiem. Kas būtu primāri svarīgs zinātnes vides sakārtošanā turpmākajos gados un noskaidrosim viņu pārdomas par partiju priekšlikumiem. Diskutē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji: apvienības vadītāja, vadībzinātņu doktore Ieva Siliņa, apvienības valdes loceklis Rīgas Tehniskās Universitātes doktorants, inženieris Andris Freimanis un apvienības konsultatīvās padomes loceklis ķīmijas doktors Kristaps Jaundzems. Nobela prēmijas laureātu devums fizikā Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekam Artūram Aškinam, franču pētniekam Žerāram Murū un kanādiešu zinātniecei Donnai Striklendai par viņu ieguldījumu lāzerfizikā. Striklenda kļuvusi par trešo sievieti, kas kopš 1901.gada saņēmusi Nobela prēmiju fizikā, bet 96 gadus vecais Aškins ir vecākais Nobela prēmijas fizikā ieguvējs. Zinātnieks Artūrs Aškins ir ne tikai vecākais Nobela prēmijas laureāts fizikas jomā, bet vispār visvecākais vēsturē zināmais dzīvais Nobela prēmijas laureāts. Tiesa, viņš savus pētījumus jau uzsāka pagājušā gadsimta 70. gados. Gan par Aškina, gan arī par  Žerāra Murū un Donnas Striklendas ieguldījumu lāzerfizikas jomā savu komentāru sniedz  fizikas profesors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta, biofotonikas laboratorijas vadītājs Jānis Spīgulis. Tā saucamā lāzera pincete, kur nav nepieciešams kontakts ar cilvēka rokām, darbojas  teju  kā robots – pats paņem materiālu,  sadala un ievieto kur vajadzīgs. Šo metodi lieto gan medicīnā, gan  bioloģijā, gan fizikā un viens no populārākajiem veidiem, kur tiek lietots Aškina izgudrojums, ir mākslīgā apaugļošana. Nobela prēmijas laureāti Žērārs Murū un Donna Striklenda balvu saņēms par par kopīgi izgudroto metodi, kā radīt augstas intensitātes un sevišķi īsus optiskos impulsus. Viņu izgudrotā metode, saukta par saspiesto impulsu pastiprināšanu, drīz kļuva par standartu turpmākiem augstas intensitātes superīsu impulsu lāzeriem.  

Izpratne par tīru telpu mājās un tīru telpu laboratorijas apstākļos krietni atšķiras. Ja mājās mūs uztrauc tīrība ar acīm saskatāmā mērogā, tad, piemēram, cilmes šūnu  centrā tīrība iegūst pavisam citu nozīmi. Tur nav vietas ne tikai putekļiem, bet arī mikroorganismiem un ķīmiskām vielām. Profesionāla, precīza un efektīva ārstēšana un diagnosticēšana nebūtu iespējama bez tehnoloģiju attīstības, tostarp arī vidē, kurā notiek izmeklējumi, pētniecība un dažādas medicīniskas procedūras. Viena no šādām īpašām vidēm ir tā dēvētās tīrās telpas - vieta, kur ārējās vides ietekme ir maksimāli samazināta un kur cilvēka pārnēsātiem mikroorganismiem nav vietas. Kāda ir šī vide un kā top pasaulē vissterilākās vietas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro klīnikas “IVF Riga” direktore, medicīnas doktore Violeta Fodina, molekulāro bioloģe, šīs pašas klīnikas cilmes šūnu centra biotehnoloģe Elīna Zandberga un inteliģento inženiertehnisko risinājumu uzņēmuma “Fima” projektu vadītājs Toms Mols. Darbs iekārtā, ko te dēvē  par "Marsa staciju"  Savējo vidū  laboratorijas darbinieki to sauc par „Marsa staciju”, proti, sarežģītu iekārtu, kurā hermētiski noslēgtā vidē, pirms tam izejot cauri slūžām, kur tiek regulēts gāzu spiediens, ieliekot rokas milzīgās piedurknēs, ar šūnu materiālu darbojas Molekulārās ģenētikas laboratorijas pētnieki. Par darbu īpaši tīrā vidē, strādājot ar šūnu materiālu, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece Inese Čakstiņa. Ikvienam ienācējam molekulāras ģenētikas laboratorijā tiek izsniegtas bahilas  Un Inese Čakstiņa norāda uz rindā novietotām  gumijas čībām, kas pēc valkāšanas tiek autoklavētas jeb sterilizētas ar tvaika sterilizatoriem. Šie apavi atrodas  priekšboksā vai tādā kā nelielā stikla koridorā, kas jau tālāk ved uz  iekārtu, kas ir hermētiski noslēgta, un tur caur stiklu var redzēt mikroskopu, platītes ar šūnu materiālu, pipetes – tā ir īpaša sistēma, kurā  Inese Čakstiņa un viņas kolēģi ikdienā darbojas ar vēža šūnu izpēti. Lai arī pati milzu kaste ir hermētiski noslēgta, papildus tam gaisa tīrību šajā sterilajā vidē nodrošina laminārās plūsmas skapis.

És uma criança ou uma árvore? Então porque é que tens tronco, raízes e maçãs? Tnes mesmo, sabes onde? Descobre o corpo humano com o Raio X.

This week's TNES guest is Gregg Arundel! We chatted about his upbringing in South Shields and Sunderland and his pet project Littletown, a Cricket Club that has the community at it's heart.