Podcasts about piens

Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc pilnpiena produktiem un aizvien jauni pētījumi apliecina pilnpiena produktu pozitīvo ietekmi uz veselību. Kādi ir pilnpiena un vājpiena produkti plusi un mīnusi un, ko nozīmē šāda paradigmas maiņa Latvijā un pasaulē? Vai tas nozīmē, ka jāmainās arī piensaimniekiem, piedāvājot olbaltumvielām un taukiem bagātāku pienu? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, piensaimnieks ģimenes uzņēmumā z/s "Mazdzērvītes" un Latvijas lielākā piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uztura speciāliste Liene Sondore. 80% no piena sastāvā esošajām olbaltumvielām ir kazeīns. Tam ir četri veidi, bet cilvēku veselību visvairāk ietekmē beta kazeīns. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus stāsta, ka šobrīd pasaulē veikti vairāki pētījumi un zinātnieki strādā pie liellopu selekcijas, lai ģenētiski radītu govis, kuru pienā būtu vairāk A2 un mazāk A1 kazeīna. Liene Sondore atzīst, ka Latvijā ir laba piena produktu pieejamība dažādām gaumēm, garšām un vajadzībām. Pēdējās desmitgadēs ir bijis aicinājums lietot vairāk vājpiena produktus, bet jāizvērtē ir, cik daudz un ko ar piena produktiem saprotam. Diemžēl daudzi pienu lieto tikai kā saldu jogurtu ar lielu cukura piedevu. "Piens ir labs, viegli patērējams produkts, bet jāsaprot, ka piens ir ēdiens, tas nav dzēriens," norāda Liene Sondore. "Piens ir labs olbaltumvielu avots, A, D, arī B grupas vitamīnu avots, arī satur kalciju, fosforu un citas minerālvielas. Jebkurā gadījumā šis ir produkts, kuru nevajadzētu bez pamatota iemesla izslēgt no ēdienkartes, kā diemžēl lielākā daļa sabiedrības dara," atzīst Liene Sondore. Iveta Mintāle atzīst, ka šobrīd mudina pacientus vairāk skatīties uz fermentētiem piena produktiem. Tāpat viņa norāda, ka labs produkts ir arī fermentēts siers, bet tas nav mūsu Jāņu siers, kas tiek vārīts, pievienojot sviestu un olas. Fermentēts siers ir brīnišķīga piedeva, aizvietojot gaļas produktus pie dārzeņiem. "Kvalitatīvs labs siers, cietais vai puscietais, dažādos veidos, kā lietosiet savā virtuvē, tur nav starpības," norāda Iveta Mintāle. "Es, protams, protestētu pret lielu rīta baltmaizes šķēli, uz kuras ir bieza kārta sviesta un pa virsu siers. Tas ir dīvains ēdiens. Bet ja siers ir kopā ar dārzeņiem, tas liktos apsveicami." "Ja uz sviestmaizes ir tomāta šķēlīte, jā, es noteikti balsotu par to, bet tādus dubultlabumus, kā sviests un siers vai sviests un kāda desa, kas galīgi nav pasveicama, šādas sviestmaizes vajadzētu aizmirst," turpina IVeta Mintāle. Iveta Mintāle bilst, ka atbalsta piena produktu lietošanu uzturā, bet pareizi apstrādātus, pēc iespējas labas kvalitātes un sieru, kurš taisīts no svaigpiena. Viņa neiesaka uzturā lietot industriāla apstrādātus piena produktus, piemēram, kausēto sieru vai siera desu, kur ir grūti saprast visas sastāvdaļas.

La fin de session et les examens risquent d'être perturbés par la grève du secteur public si elle persiste. Quels seront les impacts pour les étudiants? Entrevue avec Laurence Mallette-Léonard, présidente de la Fédération étudiante collégiale du Québec FECQ.Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Kāpēc gan nesākt rītu ar tasi labas kafijas? Kas ir laba kafija un kā pie tādas tikt? Kā atšķiras dažādās valstīs audzēto pupiņu garša, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Andrito" kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs, restorāna "32.augusts" šefpavārs, grāmatas "Radi savu dzīves garšu" līdzautors Rūdolfs Šteinbergs un trīskārtējs Latvijas baristu čempions Jānis Podiņš. Kafijas grauzdējuma svaigums ir izšķirošais, lai kafijā būtu tiešām intensīvas garšas un smaržas. Arī pašas kafijas izvēle. Lokāls grauzdētājs būtu laba izvēle, ka kafija nav atvesta no otras pasaules malas caur milzīgām noliktavām. "Pirmās 30 dienas pēc kafijas grauzdēšanas ir labākais laiks, kad kafiju baudīt. Ir arī kafija, kurai kvalitāti saglabājas ilgstoši, kas arī pēc sešiem mēnešiem garšo nevainojami. Ja pati kafija nav labas kvalitātes, svaigs grauzdējums nebūs tik garšīgs un ne tik ilgi uzglabāsies," uzskata Latvijā vajag vidēji 250 g paku uz 1 -2 nedēļām. Labas kafijas pagatavošanai augsta temperatūra nepieciešama ūdenim. "Ja gatavo kafiju, kā Latvijas mājsaimniecībās vispopulārākais - čupiņkafija jeb aplejamā vai kādā franču preskannā, vajag uzvārīt tīru ūdeni, lai tādu varošu, 96 - 98 grādi aplej kafiju un šķīdinātu eļļas ārā," atzīst Rūdolfs Šteinbergs. Padzišušu ūdeni nevar izmantot. Piens ir papildinājums kafijai. To var droši pievienot. Papīra filtrs kafijas automātos dod vistīrāko garšu.

Piens, ko dzeram šodien, ir atšķirīgs no tā, ko cilvēki uzturā lietoja senatnē. Mainās pārtika, mainās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes, mainās pircēju prasības un dažas no tām nāk ar dažiem trūkumiem. Kas ir A1 un A2 tipa kazeīns un vai tiesa, ka modificētais A1 izraisa veselības problēmas cilvēkiem un sliktāku izslaukumu ganāmpulkos? Kā mainījušās govis pēdējos gadsimtos un ko pienā esošais kazeīns liecina par govju selekciju, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus. Daina Jonkus atzīst, ka jautājums par kazeīnu aktuāls kļuva jau 21. gadsimta sākumā, kad zinātnieki atklāja, ka beta kazeīnam ir daudz daudz dažādi polimorfi varianti jeb allēles. Atkarībā no tā izpaužas piena īpašības. "Pētījumi ir dažādi un faktiski ir pretrunīgi. Joprojām ziņojumi par šo tēmu tēmu ir dažādi, nav vienota slēdziena. Ja būtu konkrēti pierādīts, ka A1 ir sliktāks, nekā A2 piens, tad droši vien pārtikas nekaitīguma organizācijas rīkotos. Patreiz pasaulē dažādās valstīs notiek pētījumi un ir pierādīts, ka A1 genotips ir saistīts ar dažādām, it kā nevēlamām parādībām tieši tad, kad piens tiek sagremots," skaidro Daina Jonkus. "Sagremojot veidojas beta kazomorfeīns 7, kas it kā ietekmē dažādu slimību veidošanos, varētu teikt, veicina." Laktozes nepanesamība ir kaut kas cits. ir cilvēki, kas ir jutīgi ir pret piena kazeīniem. Un ja bez laktozes piens var būt, bez kazeīna - nē. Tas ir arī visos piena pārstrādes produktos svarīgs. Tos bez kazeīna nevar saražot. Senās un mūsdienu kultūraugu šķirnes Latvijas laukos Ne reti dzirdām sakām, ka maize šodien nav tā, ko zemnieki Latvijā cepa savās mājās pirms simts un vairāk gadiem. Vai tā patiesi ir, kā atšķiras tagadējās kviešu, rudzu un miežu šķirnes no tām, kas tika audzētas aptuveni pirms simts gadiem? Kā notiek graudaugu šķirņu pielāgošana laikapstākļiem un kādi vēl faktori nosaka labības augu selekciju? Ja tagad kvieši ir vairāk pieprasīti un populārāki nekā rudzi, tad vēl pirms  nepilniem 100 gadiem kviešu maize,  jeb baltmaize bija svētku,  ne ikdienas ēdiens. Tajā laikā, konkrēti 1922. gadā, Stendē tika izveidota pirmā laukaugu selekcijas stacija, tagad zināma kā Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs. Šī centra pētniece Vija Strazdiņa stāsta par labības augu ceļu uz mūsu teritoriju, kādas senās šķirnes tika audzētas toreiz un kas no tā redzams  labības laukos tagad. Runājot par kviešiem, nepilnu simts gadu laikā tiem bijusi raiba vēsture. Pagājušā gadsimta 30. gados Latvija tos eksportēja uz Angliju, padomju laikā  tika uzskatīts, ka šeit audzētās kviešu šķirnes ir derīgas tikai lopbarībai, un tagad Latvija ierindojas to valstu skaitā, kas regulāri eksportē šo kultūraugu pa visu pasauli, skaidro Vija Strazdiņa. Vēl interesējamies par klimatisko apstākļu ietekmi uz labību. Zinot, ka klimats mainās ik pa laikam un to nevar prognozēt, kā notiek graudaugu šķirņu pielāgošana  laika apstākļiem?

Režisore Ināra Kolmane un aktrise Maija Doveika Kultūras rondo stāsta par darbu pie filmas “Mātes piens”, kas veidota pēc rakstnieces Noras Ikstenas grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Saruna par filmas versiju, radot ginekoloģes Astras tēlu un rādot viņas dzīvi padomju režīmā. "Jau pusgrāmatā es viņu redzēju bildēs," par ieceri uzņemt filmu "Mātes piens" atzīst režisore Ināra Kolmane. Viņa arī norāda, ka tāpat kā pats Noras Ikstenas romāns nav pilnībā autobiogrāfisks, arī filma "Mātes piens" ir veidota pēc grāmatas motīviem un nav izteikts darba ekranizējums. Aktrise Maija Doveika atklāj, kad zvanījusi režisore un runājusi par filmu, pirmajā brīdī šķitis, ka ir pārklausījusies. "Likās, ka savā augstprātībā pati iedomājusies, ka man zvana un piedāvā galveno lomu. Pagāja labs brīdis, ka es sapratu - tā laikam arī ir," atzīst Maija Doveika. "Jau pirmajā brīdī es sapratu, ka tas ir kaut kāds īpašs piedāvājums manā dzīvē. Jau grāmatu lasot, es jau iztēlojos visu to dzīvi un cilvēkus, un laiku. Protams, izejot no saviem priekšstatiem un man tādu netrūkst. Esmu uzaugusi medicīnas vidē un tajā laikā, asociāciju netrūkst. es domāju, tas ir trumpis šajā gadījumā," vērtē aktrise. Filma “Mātes piens” stāsta par jaunu un daudzsološu padomju laika ārsti Astru, kuru atveido Maija Doveika, bet jaunības epizodēs – Elīna Vaska-Botere, kas konfliktē ar totalitāro padomju režīmu, zaudējot visu – karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Viņa ir spiesta pamest zinātni un doties uz lauku ambulanci, līdzi ņemot arī savu meitu Noru, kuru atveido Rūta Kronberga, kas pazīstama kā galvenās lomas – Billes atveidotāja filmā “Bille”. Pieaugot, meita kļūst par viņas vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt mātei pārvarēt depresiju, gan arī pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā.  Ināra Kolmane atzīst, ka grūtākais filmēšanas laikā bijuši masu skati – pie Brīvības pieminekļa, kur filmēta arī grāmatas autore Nora Ikstena un viņas tā laika klasesbiedri, kā arī stacijā cilvēku pūlis, kad Astra atgriežas no Ļeņingradas. Savukārt Maija Doveika bilst, ka viņai atbildīgs brīdis bijis, kad bija jāveic precīza "ginekoloģiskā horeogrāfija". To palīdzējušas apgūt gudra un zinošas ginekoloģes un vecmātes. Bijis jāsaprot, kā tajā laikā strādāja un arī jāapgūst savā ziņā ikdienišķa veiklība. "Tas bija krietni satraucoši, man bija ļoti svarīgi, lai kaut vai šīs pašas dāmas, kas mna palīdzēja to apgūt, lai viņas, skatoties filmu teiktu - jā, viss kārtībā, tā varētu būt. Lai nevienam no mums nav jāpiedzīvo kauns," stāsta Maija Doveika. Par filmas "Mātes piens" tapšanu režisore Ināra Kolmane stāsta arī raidījumā Monopols.  

Should we all think Homo? Meaning the same? Are different perspectives needed? Today I transcribe LGBTQIA+ Culture (damn I'm tired), I talk about adoption in my future family, My freestyle had its moments but overall a great episode for thinking, so do it! Time Stamps: 1:20 - End of freestyle lol

Entrevue avec Christopher Curtis, journaliste anglophone qui a une infolettre intitulée The Rover (rover.substack.com) : manifestation des cégépiens anglophones contre le pl 96.     Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Jaume I el Conqueridor i l'astronauta sovi

Mākslīgā gaļa vairs nav futūristisks sapnis par nākotnes uzturu. Jau šobrīd laboratorijās audzē īsta dzīvnieka gaļu uzturam. Un ne tikai gaļu, arī piena produktus drīzā nākotnē varētu iegūt pilnīgi citos apstākļos. Vai laboratorijā audzētie dzīvnieku izcelsmes produkti radīs apvērsumu virtuvē un kā zinātnieki nonākuši līdz šādam risinājumam - gaļas audzēšana laboratorijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. "Interese par mākslīgās gaļas audzēšanu ir augusi pasaulē, daudz jaunuzņēmumu par to interesējās, un bagātākajās pasaules valstīs ir arī patērētāji, kas būtu gatavi to iegādāties," sarunā atzīst Jānis Liepiņš. Viņš arī norāda, ka ir vairākas nopietnas problēmas saistībā ar mākslīgās gaļas audzēšu. "Pirms 10 gadiem bija zināms optimisms, ka varēs atrast veidu, kā samazināt izmaksas uz audzēšanas vides un varbūt enerģijas rēķina, bet būtisks samazinājums šajā ziņā nav noticis," atzīst Jānis Liepiņš. "Bet ir 3D printēšana parādījusies, lai iegūtu dažādas lietas, tostarp gaļu." Bet mākslīgās gaļas burgeri arvien maksā simtus eiro, nevis desmitus vai dažus eiro, kā to gribētu patērētāji. Runājot par mākslīgiem piena produktiem, Jānis Liepiņš atzīst, ka pētnieki ir daudz tuvāk gala produktam, kurš kā reiz maksās dažus eiro vai dažus desmitus eiro litrā. "Mākslīgā piena izstrādājumi, piemēram, saldējums, jau ir nopērkams," atklāj Jānis Liepiņš. "Piens lielā mērā ir viena proteīna produkts, tas ir kazeīns. Tas veido 80% piena proteīna. Ja var iegūt kazeīnu mākslīgi, atšķaidīt to vajadzīgajās proporcijās ar ūdeni un pievienot minerālvielas, varbūt dažus vitamīnus. Tas būs tuvu reālam pienam," skaidro Jānis Liepiņš. No šāda proteīna var taisīt mocarellu, saldējumu. "Tuvāko dažu gadu laikā es ļoti gribētu nobaudīt picu ar mocarellu no biotehnoloģiski iegūta kazeīna," bilst Jānis Liepiņš. Zinātnieks arī norāda, ka īstu pienu, kā to atpazīstam pēc garšas, biotehnoloģiski būtu grūti atdarināt. "Bet es nebūtu skeptisks, varbūt ne šodien vai rīt, bet pēc dažiem gadiem, man šķiet, runa ir par sajūtu. Varbūt to īpašo tauku sajūtu var "pagarināt"," vērtē Jānis Liepiņš. Lai veikalos masveidā iegādātos piena produktus, kas nemaz nav gatavoti no īsta piena, pagaidām šķērsli ir cena. "Šķiet, ka viens saldējums šobrīd maksā 8-10 eiro. Piena paka arī tikpat, ja ne vēl dārgāk. Jebkurš piena analogs, vai tas ir mandeļu piens, vai sojas piens, ir pieejamāks cenas ziņā. Varbūt vēl nav sākusies sacensība par cenas samazināšanu - atrast optimālākas vai lētākās izejvielas, no kā ražo šo piena proteīnu. Bet domāju, ka tuvākajā laikā tas reāli notiks. Varbūt pēc 5-6 gadiem mēs nebrīnīsimies, ka blakus mandeļu un sojas pienam būs arī šāds mākslīgā kazeīna produkts," uzskata Jānis Liepiņš. Zirņu pārstrāde vērtīgā olbaltumvielu avotā Samalti zirņi ir izsenis zināmi vairāku pasaules valstu virtuvēs. Ne gluži milti, bet izvārīti un kopā ar kartupeļiem, speķi un sīpoliem samalti zirņi  tika celti galdā mūsu senču godos, taču pagājušajā gadā vairākos plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa par jaunu ražotni Jelgavā, kuru būvē, lai iegūtu zirņu proteīnu. Ar ko produkts, kas iegūts, pārstrādājot šos pākšaugus, ir citādāks nekā  parasti zirņu milti, vaicājam lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības „LATRAPS” izpētes  un attīstības speciālistam Agrim Stauģim.

A quelques jours de cette 23ème édition d'Art Paris Art Fair qui ouvre la saison parisienne dans le Grand Palais Éphémère, Guillaume Piens, Commissaire général, revient sur le contexte porteur de cette rentrée malgré la période traversée, les stratégies mises en oeuvre pour s'adapter à la nouvelle configuration de l'espace et faciliter la venue de galeries et amateurs étrangers. De plus, dans le cadre du focus sur la scène française orchestré par Hervé Mikaeloff commissaire 2021, une large place est donnée à la peinture figurative, un manifeste en soi.

This time, we're meeting with Aigars Runģis who is the head of Valmiermuižas Alus. He's also behind many other brands like Gardu Muti, Kokmuiža and many other smaller initiatives. We'll be speaking about the importance of a brand story and how to build one, the basic principles, and how to spread the Latvian narrative in the world. You spent the first half of your career on the agency side, working with agency clients, and then over 10 years ago you created your own business, Valmiermuižas Alus. Can you tell in short what was your role and area of interests when you were at the agency? Nowadays you might probably call it strategizing, but what were your interests and wishes, in human words?Aigars: This McCann Erickson path started and lasted almost 10 years. It was a wonderful experience and I was in charge in strategy, as in what directions clients should go. I was most excited about working with local businesses, and I was most fascinated by the idea that you can cooperate with a company, understand what they do, be able to see it and afterwards turn it into a story that works. Looking back at it, I now remember what I enjoyed the most with those clients was that I could visit the company and go deep. I liked to visit a bakery and understand the bread-making process. I liked it when a story could be built about how the things are done. Or, like with Rīgas Piena Kombināts or Limbažu Piens, how cheese is created and why the truckles are so large. I understand that I've always been drawn to going deep into how things are created. I believe a story must be somehow true to the core, to the seed that is planted. Where it grows from. It's not enough with showing happy people making statements, you need to somehow show the craftsmanship, where it all comes from, and you have to find a way to accent that. And I liked the slogan that McCann Erickson had and that I still see today before my eyes. It was also a lesson that I have taken with me when creating Valmiermuiža and in the following years, and the slogan is “Truth well told”. I think it was created in 1910 or something, the slogan is over 100 years old. I remember like it was today how excited I was by the idea of Nestlé, being a food company so big and successful all over the globe, they had this book about Nestlé, I opened it and the first page had this sentence – Strong brands taste better. They had researched it in all sorts of focus groups globally and found that in order to build a strong brand it has to taste better, and that's what Nestlé say. I thought there's something big and grand about it. And then after these 10 years at McCann Erickson I always had this urge inside – what if you push this ‘taste better' to the front, what if you put the product in front – the taste itself before everything else. What if you stand out with the excellence of your product, be it Ferrari or Apple, how to stand out with your product. The story comes after, the marketing or advertising story follows. How can you have the product be excellent on its own? Then somehow thinking and putting the picture together, I reached the idea of a brewery. This was a coincidence and also a logical turn of events. If you put the whole story together, I have come back to what I was first excited about – production management. I got back not to manufacturing but to craftsmanship, a small brewery and creating a brand based on it tasting better. I've currently returned to craftsmanship, from carpentry as a teenager to craftsmanship 30 years later.How do you personally define a brand? And what is a well-told brand, or a brand story?Aigars: At the basis of everything is what you have in your heart. Like a good artist or a good carpenter or a good musician, a good football player – what do they want to do? What is their passion? If I think in the context of a lifestyle company or think specifically about Valmiermuiža, I believe the basis of everything is this passion. I'm lucky enough that I can add the place to the equation – Valmiera, Valmiermuiža, I have a lot of emotional, cultural and life experience here. It's where I was born, you can add the place that is in your heart.I like the saying that you mentioned, good brands taste better. Many manufacturers also come and tell us “Yeah, we want to build a brand and we need the brand and it will give added value”. How do you define what is and what is not a brand?Aigars:  What surprises me is that many companies first look for good sales people and that good sales people often get a bigger salary than technologists. Or good engineers or cooks, flavor developers, graphic designers. Oftentimes, the role of sales and selling is valued somewhat higher than the development of product excellence. I though it was important to remain loyal to those values and to why the company was created, which is the mission or purpose of a company, which for Valmiermuiža was to return beer to the common festive table, and it's important to think about how this excellence can be developed.You have the Valmiermuiža brand, but you also have other brands – Gardu Muti, Kokmuiža, and some smaller initiatives you have also created. How do you decide when to create a new brand and when to add products to existing brands as a new line? How do you structure the brands like chess pieces, what are the criteria for your decision to build a new brand or including something under the Valmiermuiža story?Aigars: The Gardu Muti brand is about Latvian flavors. I got to the idea in the previous crisis. It was a hard time for everyone. I've always thought to ask myself – what can I do when it's hard for me and others. Initially the idea was to encourage Latvians to visit craftsmen of taste, go and see how hemp butter is made, how cider is made, so we created this website gardumuti.lv to promote the so-called gourmet tourism. People would have the opportunity to visit a craftsman, pay for the visit, buy something, then the small craftsmen who haven't become large farm producers can remain in their place, in the countryside, do what they do best, develop these gourmet tours. They can feed themselves, send their kids to school, in a way also show and take pride in the unique Latvian flavors as we see it being done in other countries. Then we thought – what's the next thing we could do? I've always had this itch when going to restaurants and bars, when I gradually started seeing Valmiermuiža in the beer menu or other small craft breweries in other restaurants, but the non-alcoholic drinks side still had Coca Cola, Fanta, Sprite. So I asked myself – why is it that there are no local alternatives? What are the local alternatives? Or what could they be? Going through these fairs with Gardu Muti and looking for them, we got the idea that we could achieve Latvians having their own zelteris-type drinks. I think it's a wonderful name showing that it's been around for generations of Latvians. Then I though we could make quince zelteris, turns out it can be biological because quince is easy to grow clean. That's how we got the idea of biological quince zelteris, and we sat our buyers liked it. So organically we started thinking about the next flavor. We thought of lingonberries – the great treasure of the Latvian forest. We created lingonberry zelteris, followed by rhubarb, and we will soon add black currant zelteris. It was a natural path of development thinking about what Latvian flavors are and how we can promote them in collaboration with others. The second broader known brand that we currently have is Kokmuiža, and that was created through research with Valmiermuiža brewery in mind. 12 years ago, when I studied the traditions and history of beer-brewing in Valmiera and Vidzeme, and I was surprised that the region of Valmiera had many large and well-known breweries, and I thought it was a really inspiring story of how a brewery in Kokmuiža could craft beer that was renowned in Paris, Riga, having medals. I even see on logos that they had wagons inside. Why did they have wagons? Turns out they were proud that beer from Kokmuiža, which is next to Valmiera, was exported even to Vladivostok and all over Russia, it was a giant business and if not for the two world wars that Latvia had suffered so hard and we hadn't become a part of the USSR, Latvian beer possibly would have been known in the world as widely as Czech or Belgian beer, because this tradition and craftsmanship was immense. Latvia was perhaps not the most developed center in Europe at that time, but what surprised me was that the Kokmuiža brewery tried to quickly implement the trendiest, most modern both in brewing technology and in flavors. Here and today at Kokmuiža, we would like to introduce beer drinkers with a variety of beer flavors and styles and thus enrich the culture of beer drinking in Latvia and in this way also to have these different beer styles brewed in Latvia instead of importing them.If a new entrepreneur came to you now, wanting to create their brand story, what are the 3 first steps you would suggest? How to construct a new story, what are the basic components that should be considered when creating a new story?Aigars:  If you're a small business, you have to start by answering the question – what am I? You as a person, as a personality – what are the values you support? What are the things which you want to be excited about? What is the contribution you would most happy about if you contributed to your town, your country, the world? You begin by looking into the mirror and trying to determine the values that speak to you personally. Then look at the kind of excellence you want to be known for. A small business can stand out only through excellence. The point of excellence can be the most natural material, the greenest, the coolest, the reddest product. There are numerous ways to provide excellence, and it has to be like a fine needle – you prick with it and you instantly know that this is your excellence, that's the way you are different and stand out. The third thing is asking yourself – how many people will there be that will need this? I believe that small businesses have the wonderful opportunity of checking it really fast by selling online, posting something on Instagram, seeing the reaction not only among friends but also a broader public. You can go to a couple of markets and talk to people. You'll see that really fast if you try to have someone put it onto the shelves of a small store and see if it sells. I believe It's very important to see early on if someone else needs the product. To see that it's working regardless of the design. At the initial stage, the design might be important, but it's not crucial. Afterwards, people will appreciate the excellence of the product itself, you can perfect the design and try to scale it. Going back to the experience at the agency and also from the perspective of the company, looking back at it, what would be the things you perhaps don't believe anymore among those that agencies always say you have to do a certain way? Like what you mentioned earlier, striving for excellence. Maybe the consumer doesn't want so much excellence? What are the things that you see now being on the business side that need more investing and more attention?Aigars: Working as a small business and walking the organic development path slowly and steadily using social media and your own story. In my experience, you have to understand the road is slow, it's gradual, it's like a long marathon. It's not like when you work at ad agencies and in their circumstances if you have a product, you can get the big guns out suddenly, like a rocket launch straight into space, where after a couple minutes you already have achieved your goals. With a small company, you do it gradually. Sometimes it takes 10 times longer. Anyway, it takes longer than I initially had imagined. People find out about the Valmiermuiža brand, these new tastes they meet, they evaluate the new flavors, and then you have them available for a broader market. I also understand how important it is to have good craftsmen around you. When you yourself are in the marketing and advertising agency environment every day, it's like you're sharpening your knife every day. You have a very sharp understanding of all the trends in the world, in the market, what are the things that work. The knife is very sharp. When you get to the perspective of the brewery, I sharpen my knife every day, not so much on the communication side anymore, but on the taste refinement side. At some point I might lose the very sharp sense of the next big thing in design or graphic design. Graphic design, most clearly.It's good what you mentioned earlier about looking ahead. Whenever I've had the opportunity to talk to you in the recent years, one trait I've noticed is when you have a project, you grow it without hurry, they take not even months, but sometimes years. You've mentioned 3 presidents changing, you have this goal for Latvian flavors, using different products. You've mentioned in conversations that products are sometimes polished for a coupe of years, it's a long-term vision of things that must be executed long-term. At the same time, when you head daily business operations, you might need to make fast decisions daily. This spring, you started online sales very quickly, within a couple of weeks after the situation demanded it. On the other side, you have these long-term things.Aigars: I believe that for each idea it's important to align the idea, the execution and the right time. Some years ago, I read a huge study done by an international consulting company about what makes businesses successful. They studied the usual data, a lot of it, and in the end, they got to the conclusion that in order for a business to be successful, 3 things must align – the right idea, the right execution, and the right time. If any of these elements is off, I can have the most wonderful idea and execution, but if I launch it at the wrong time, too early or too late, then we have the chance to have different mistakes with any of these elements. That's why right now, when the crisis hits you instantly have to re-assess these things. Some ideas might be right for this time. How to choose whether to launch into the market or keep perfecting? I think the first thing is to ask whether what I'm doing is in line with my values and the values of the particular brand. Even if it's a deep crisis, don't do something that you'd be embarrassed of after the crisis. They sometimes call it the blush test. It means that if you do something in the rush of a crisis that you'll be blushing about post-crisis, don't do it under any crisis circumstances. What's important for me is the big belief and feeling of conviction, I guess that's how I can define the second criterion. At a certain point you're still thinking, doubting, not sure if all the elements are aligned successfully to completion. When the sound is complete and the story is complete, and I am certain myself. When I'm certain, I can even climb the Everest with complete persuasion, whatever the difficulties I face. I think it's very important to perfect the brand until the point where I myself am persuaded as the captain of this ship that this conviction, this idea, this taste is what I'm ready to ship into the storm and through many years to come.I wanted to ask: what do you think about brands from Latvia? I think you're one of the ambassadors speaking for things made in Latvia, Latvian flavors, Latvian brands. What would you like to wish upon and see more of in local brands that are going out into the world, what would you like to see more of in them?Aigars:  I think it's very important to think in the dimension of sustainability, for Latvian design to be more sustainable. I don't think Latvian design can compete with fast fashion, and I think currently in the world there is no trend of trying to compete with fast fashion. One thing could be sustainable design, and, in order to create it, you really need to think whether it can be functionally used for a long enough time, then spend time not only on artistic creation but also work with engineers and different specialists in order to provide functionality for a reasonable time. Go through a testing stage. And then we could talk about Latvian design not only in terms of vain visual excellence, but also this sustainability in the design. My second wish to Latvian designers is: don't be afraid of things being replicated. I find the Scandinavian design story very inspiring. The reason Scandinavian design is known all around the world is that they have managed to make design democratic. I'm not talking about Ikea here, which is maybe a whole different story, but also Finnish designers. There are solid beautiful examples, also other Swedish businesses that have managed to enter high quality design into production and replicate it. Don't be scared to make it available to people through replication. I believe it's important to take pride in being able to scale the idea, while retaining your business or design values in terms of quality. That could be my second wish. And the third must be: look for more ways in which Latvian companies can collaborate even more. Under these circumstances of crisis, it's clear that each business has their challenges and difficulties, but maybe by coming together you can create some new collabs, and such work results in wonderful new products, a new taste, perhaps a new market opens up to you. Like for us right now, an interesting collaboration is with Obdo Gin, the first gin made in Latvia and made from Latvian herbs, and we thought of gin, the first association is gin and tonic. And what's the Latvian tonic? We have a wonderful Gardu Muti zelteris soda. When Gardu Muti meets Latvian gin, a wonderful gin cocktail is born with rhubarb, gin and quince, a new flavor is born, we can mix it and bottle it in Valmiermuiža because we have very good bottling equipment, and the results of three months' work is a wonderful new flavor. This peculiar time will probably last the next couple of years, and by coming together and creating together, I really wish to see new opportunities and challenges, businesses reaching out to collaborate, looking at opportunities to create new synergies in cooperation so that each side becomes stronger.Thank you Aigars, good luck bringing the taste of Latvia into the world. Thank you!Aigars:  Thank you Miķelis! I want to wish for us together to manage to create the taste of Latvia and Latvian design in order to bring it into the world, so that the Latvian symphony is multi-instrumental and covers all the senses, and that's why we need to collaborate. This way, I believe we'll have many wonderful Latvian success stories in the future.--Valmiermuižas Alushttps://www.valmiermuiza.lv/Gardu Mutihttp://gardumuti.lv/Kokmuižas Alushttp://kokmuiza.lv/Aigars Ruņģishttps://www.linkedin.com/in/aigars-rungis-6156a03b/?originalSubdomain=lv--Subscribe to Asketic Podcast on:Spotify:https://open.spotify.com/show/73QSMYK46NHoHCytJYYmPZ?si=Mw4ZLISUSoueh9Es1pCLUgApple Podcast:https://podcasts.apple.com/lv/podcast/asketic-podcast/id1496922775YouTube:https://www.youtube.com/channel/UCQdekksSROS4PCxRV7aqT3QGoogle Podcasts:https://podcasts.google.com/feed/aHR0cHM6Ly9mZWVkcy50cmFuc2lzdG9yLmZtL2Fza2V0aWMtcG9kY2FzdA--Asketic design & branding:Instagram: https://www.instagram.com/asketicstudio/LinkedIn: https://www.linkedin.com/company/asketic/WWW: http://asketic.com/

  "Alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Var bite iekost 30 gadu vecam un cilvēks sāk pampt. Bieži gan alerģijas parādās agrīnā vecuma. Lielākoties tā ir jaunu cilvēku slimība. Bet mūsdienās, kad cilvēku populācija paliek vecāka, arī alerģija “noveco”," norāda alergoloģe Ieva Cīrule raidījumā Kā labāk dzīvot. Taču ir gadījumi, ka alerģija ar gadiem nāk klāt, ne tikai mazinās. Tieši vecākiem cilvēkiem alerģijas saistās ar medikamentiem. "Alerģija ir pastiprināta imūnsistēmas reakcija uz parastām lietām, kas ir apkārt. Piens, ziedputekšņi, rieksti - tās ir lietas pret kurām cilvēkiem imūnsistēma ir ļoti reaktīva, saražo daudz antivielu un rodas vesela kaskāde - šķaudīšana, acu niezēšana, piepamšana tūkšana. Dažam no bites koduma var pat iestāties nāve. Alerģijas ir no ļoti vieglām līdz dzīvībai bīstamām," skaidro Cīrule. Šobrīd visvairāk jāuzmanās no kukaiņu kodumiem - bites, lapsenes, arī sirseņi. Šo kukaiņu dzēlieni var būt dzīvībai bīstami. Bet nekur nav pazudušas mājas putekļu ērcītes, suņi un kaķi arī joprojām aktuāli Farmakoloģe Ieva Virza skaidro, ka alerģija kā saslimšana ir salīdzinoši viegli kontrolējama. Galvenais ir atpazīt, diagnosticēt un tad ir iespējams kontrolēt. Mūsdienās no aptiekas skatu punkta ir gan ķīmiskā ziņā plašs palīdzības klāsts, gan dažādu jaunu formu ziņā. Ir tabletes, aerosoli, pilieni, geli, ziedes, plāksteni, autoinjektors Alerģiskiem cilvēkiem speciālistes iesaka nesāt līdz vai vismaz ņemt līdzi uz pasākumiem “pirmās palīdzības somiņu”, kurā būtu autoinjektors, nepieciešamās zāles, arī ūdens.        

Dom Massi, la moitié de l'hilarant duo les Pic Bois, raconte comment il a déjà failli scraper les chances d'études de plusieurs cégépiens, frauder une police, et scraper Harry Potter pour 600 personnes. https://www.patreon.com/jaideja https://www.facebook.com/benoit.lefeb... https://www.facebook.com/lespicboishu... https://podcasts.apple.com/us/podcast... jaideja.com

Uzskats, ka mūsu dzīvesveids nosaka mūsu veselības stāvokli, ir dziļi iespiedies prātos un to aizvien no jauna apstiprina arī zinātniskie pētījumi. Mūsu kustības, miega režīms, uzturs, pat izdzertais ūdens daudzums - to smalki monitorē aplikācijas mūsu telefonos, kuros līdz sīkākajai detaļai varam aprēķināt, cik daudz magnija šodien esam uzņēmuši un cik liels ir progress kardioizturībā. Šī tiekšanās pēc perfektas veselības aizvien biežāk sāk radīt diskusijas pasaulē – cik veselīgi ir būt apsēstam ar veselību. Vai nemitīga tiekšanās pēc veselības un slimību simptomu meklēšana nerobežojas ar apsēstību, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras lektore, maģistra studiju programmas „Veselības komunikācija” vadītāja Vita Savicka un RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne. Dietoloģe Ksenija Skulme arī pati ēda pareizi Ksenija Skulme tiek dēvēta par klīniskās uzturzinātnes pamatlicēju un pirmo ārstnieciskā uztura organizētāju Latvijā. Par viņas izstrādātajiem diētas principiem pagājuša gadsimta vidū rakstnieks un ārsts-dietologs Jānis Liepiņš. Dietoloģe Ksenija Skulme (1893–1967) Pirmā pasaules kara laikā bija žēlsirdīgā māsa Petrogradā, medicīnu studējusi gan Latvijā, gan arī papildinājusi zināšanas Vīnē, bijusi Valsts onkoloģiskās slimnīcas galvenā ārste un arī nodibinājusi savu diētas klīniku, kas atradās tagadējās Rīgas pilsētas 2. slimnīcas telpās. Recenzijā par 1959. gadā iznākušo profesores Ksenijas Skulmes grāmatu „Piens, augļi, ogas un dārzāji cilvēka uzturā” var lasīt, ka rakstītais „pārliecinoši pierāda, ka ļoti daudzi cilvēki slimotu nesalīdzināmi retāk un vieglākā formā, ja to uzturā būtu pietiekami daudz piena, tā produktu, dārzāju, augļu un ogu, tāpat arī bērni izaugtu stiprāki un  veselīgāki.” Kā atceras Jānis Liepiņš, profesore Skulme uzskatīja, ka ikvienas diētas pamatā ir daudzveidīga un sabalansēta ēdienkarte ar jau pieminētiem dārzeņiem, augļiem un garšaugiem, un tāda bija arī viņas diētas klīnikas pacientu ēdienkarte. Pašas profesores ēdienkārti Jānis Liepiņš raksturo kā vienkāršu. Viņa ēdusi četras reizes dienā nelielas porcijas, katrā ēdienreizē jābūt zaļumiem, jābūt olbaltumiem, nav vajadzīgas nekādas smalkas lietas. “Viņa nebija gurmane, viņa ēda pareizi,” norāda Jānis Liepiņš.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzsākusi kampaņu „Godīgs piens”, tās mērķis ir aicināt importētā piena vietā izvēlēties pašmāju. Akcija gan raisījusi pretrunīgas reakcijas – ir tās atbalstītāji un ir noliedzēji! Kāpēc tā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņu un piena, kā arī piena produktu labajām īpašībām stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis, zemnieku saimniecības "Zilūži" saimnieks, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs. SKDS veiktā aptauja rāda, ka 80% aptaujāto pie vienādas cenas izvēlētos vietējos piena produktus, 50 % būtu pat gatavi maksāt dārgāk par vietējo. Tāpēc ar kampaņu cenšas parādīt, kurš ir vietējais produkts. Tomēr piena pārstrādātāji norāda, ka apmēram 44% patērējam pienu un piena produktus no citām valstīm. Uzklausām arī viedokļus dažādu pienu garšu, veicot degustāciju kopā ar kolēģiem. Mazumtirgotāju pārstāvjiem jautājam, vai veikalā vajadzētu īpaši norādīt, ka konkrētais produkts ir ražots Latvijā. Vērtē "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule un "Rimi Latvia" pārstāve Dace Preisa. Vai Lietuvā un Igaunijā var nopirkt Latvijas pienu un piena produktus, vaicājam kaimiņvalstu žurnālistiem Aistei Brusokaitei un Madim Muust.    

Pilnpiena produkti veicina sirds un asinsvadu slimību risku, tauku lietošana uzturā veicina liekā svara veidošanos, izlaižot ēdienreizes, var samazināt ķermeņa svaru. Cik šādos un vēl citos ar uzturu saistītos apgalvojumos ir mītu, cik patiesības, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro medicīnas doktore asociētā profesore dietoloģe Laila Meija un uztura speciāliste Liene Sondore. Viens ar mītiem apaudzis produkts ir kartupelis. Bet cilvēks nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc neēd kartupeļus, kas kartupeļos ir slikts. Cilvēkiem ir vēlme ticēt kaut kādām lietām, bet neticēt citām pierādītām lietām. Bet kartupelis ir burvīgs minerālvielu avots, it sevišķi pie mums audzēts. Rīsos ir vairāk kaloriju uz 100 gramiem nekā kartupelī. Nav kaitīgu produktu, svarīgi, kā mēs tos uztveram un cik daudz patērējam. Griķi, rīsi, mieži, kartupeļi ir viens produktu plauktiņš, no vienas produktu grupas. Tradicionāli produkti, kuram ir sava vieta. Var neēst maizi, bet, vai ar to ir jālepojas? Turklāt cilvēks, kas gadiem neēd maizi kādu principu vārdā, mēdz no tā ciest. Cilvēki mēdz teikt, ka man ir ļoti slikti, ja apēd gaļu. Ne jau tā gaļa bieži ir vainīga, bet gaļas veids un ar ko kopā tas ir pasniegts. Tie, kas regulāri lieto pilngraudu produktus ir slaidāki. Pilngraudu produktu lietošana arī ir saistīta ar mazāku sirds asinsvadu slimību risku un mazāku mirstību. Izslēdzot kādas produktu grupas, mēs nepiefiksējam, ar ko to aizstājam. Neēdu, piemēram, pilngraudu produktus, bet apēdu dienā 7-8 ābolus vai kādus it kā veselīgus batoniņus. Neēst rudzu maizi ne šķēli, bet apēst 18 ripiņas galetes, vai tiešām tas ir labāk? Ja ēdat baltmaizi, ir jāsaprot, ka to ēst, ir kā dzert cukurūdeni. Bet fiziski aktīvs cilvēks to var patērēt droši. Kāpēc izslēdzam atsevišķus produktus. Ja es zinu, ka kāds produkts ir slikts, vai ticu teorijai, ka tas ir slikts, tad nelietoju. Bieži šādus mītus vienkārši uzturam. Katrs atrod veidu, kā labi jūtas. Ja ievēro ieteikumus, viens būtu ēst gaļu 2-3 reizes nedēļa pa 100 gramiem vienā reizē ar pāris nelieliem kartupelīšiem, kas nepeld majonēzēm. No tā nebūs smaguma sajūtas. Ja mājās gatavots ēdiens ir panēts un vēl ar biezu mērci, nebūs nemaz veselīgāks par ātrā ēdināšanas iestādē iegādāto. Svarīgs ir jautājums, kā savu šķīvi porcionējam. Piens ir normāla uztura sastāvdaļa. Viena porcija piena produktu ir siera šķēle, glāze kefīra vai piena, 100-150 g biezpiena. Ir daži riski, kas pētīti, kur pārlieku liela piena produktu lietošana nav vēlama. Ir atsevišķi gadījumi, kad piena izslēgšana var palīdzēt. Pieaugušie paši sev izvēlas ēšanas veidu, bet vecāki izvēlas bērnam uzturu. Šajā ziņā vajadzētu būt ļoti atbildīgiem radikālu izvēļu ziņā.

Hablamos de tendencias y las últimas innovaciones en marketing y en este caso repasamos las nuevas incorporaciones de Google Dúplex. Wallapop como ecommerce ,además de otras tendencias interesantes y los resultados de la última encuesta sobre marcas más impactantes en Twitter.En este capítulo de marketing también repasamos "Piens es gratis", el libro del publicitario Joaquín Lorente con los principios más destacados.Marketing .Cómo hacer tu plan de marketing, encuentra los ingredientes para elaborar un plan de marketing. Para tu empresa o tu proyecto.Marketing, ventas, Linkedin .De nuestra agencia de marketing en Mallorca.Por Juanjo Amengualwww.plandeenfoque.es

Hablamos de tendencias y las últimas innovaciones en marketing y en este caso repasamos las nuevas incorporaciones de Google Dúplex. Wallapop como ecommerce ,además de otras tendencias interesantes y los resultados de la última encuesta sobre marcas más impactantes en Twitter.En este capítulo de marketing también repasamos "Piens es gratis", el libro del publicitario Joaquín Lorente con los principios más destacados.Marketing .Cómo hacer tu plan de marketing, encuentra los ingredientes para elaborar un plan de marketing. Para tu empresa o tu proyecto.Marketing, ventas, Linkedin .De nuestra agencia de marketing en Mallorca.Por Juanjo Amengualwww.plandeenfoque.es

Mārtiņš Mielavs ir viens no kluba „Piens” izveidotājiem. Tā ir vieta, kur ne visi tikuši ielaisti un šad tad ir bijis jāstāv pat rindā. Tagad Mārtiņa komanda paplašinājusi savu darbošanās lauku un aicina uz bezmaksas koncertiem K.K. fon Stricka villas pagalmā, uz Āfrikas ballīti un kosmosa tēmai veltītiem Piena svētkiem. Kādā pārdomu reizē Mārtiņš atzinies: Svētki ir ļoti svarīga dzīves daļa. Nevar par visu atbildēt, un nevar arī visu mācēt. Ja kaut ko gribi darīt nopietni, laika ir maz. Es esmu ietrāpījis svētku sadaļā. Tas ir diezgan atbildīgs darbs. Uzņemt viesus ir māksla, kuru vajadzētu mācīties!

El caso UMMO se mantiene vivo 50 años después. Hasta la llegada de aquellas famosos cartas, la ufología en España estaba estancada a un más que segundo plano. Muy pocos eran los que tenían cierto conocimiento sobre los denominados OVNIS en nuestro país. Sin embargo en la década de los 60 un extraño caso irrumpió en todos los medios de comunicación, por primera vez nos habían hablado desde más allá de las estrellas. O al menos eso creíamos. La Ballena Alegre, un pequeño bar en las entrañas de Madrid, vería gestar en su interior una de las historias más fascinantes del Misterio español, una historia que finalmente acabaría en fracaso. En este programa hemos querido contar con la presencia de José Juan Montejo, estudioso y experto en el tema UMMO, y uno de los investigadores que desentrañaría la mentira que se esconde tras él. En la segunda parte del programa realizamos la sección “Conociendo el arte” donde hablamos nuevamente del fotoperiodismo debido a la exposición Visa pour l’image, el mayor festival internacional de fotoperiodismo que tiene lugar cada año en Perpiñán. Un festival que constituye una cita excepcional para los enamorados de la fotografía y reúne a miles de visitantes que comparten la misma pasión por el fotoperiodismo. Además también tratamos algunos de los temas aparecidos en el libro “Sápiens, de animales a dioses” del autor Yuval Noah Harari. Un trabajo muy controvertido que no hemos querido pasar por alto. VIAS DE CONTACTO: WEB: losmisteriosnosmiran.com EMAIL: programa@losmisteriosnosmiran.com TWITTER: @misteriosmiran FACEBOOK: facebook.com/misteriosnosmiran