Podcasts about diskrimin

An dëser Carte Blanche schwätzt d'Claire Schadeck vum CID | Fraen an Gender Mol rëm eng Kéier iwwer den Gender Pay Gap. Anscheinend verdéngen d'Fraen nämlech elo méi wéi d'Männer. Ass dat net allerhand? An da schwätzen d'Feministinne vun Diskriminéierung...

De Wunnengsproblem zu Lëtzebuerg ass grouss – eng Tatsaach, där sech déi meescht Leit wuel bewosst sinn. Wéineger bekannt ass awer, datt de Logement och ee feministescht Thema ass. Wisou dat esou ass, erkläert d’Tatiana Salvan an dëser Episod vum woxx-Podcast. Et geet ëm Diskriminéierung, Lounënnerscheeder an d’Fro, wat d’Politik ënnerhëlt. Ausserdeem stelle mir d’Fuerderunge vun der Plattform JIF, déi de Logement dëst Joer zu engem vun hiren Haapttheme gemaach huet, méi genee vir. Den Artikel, iwwert deen mir geschwat hunn: Le logement, source d'inégalités entre les sexesThe post Wisou Logement ee feministescht Thema ass first appeared on Radio ARA.

Darba intervija var sagādāt ne mazums spriedzes un daudz cilvēku atzīst, ka tā nav bijusi iedrošinoša pieredze. Kā uzvesties darba intervijā, spēt pieteikt sevi un vienlaikus atstāt labu iespaidu, raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. "Darba intervija ir pirmā tikšanās darba ņēmējam ar darba devēju. Tas ir pirmais iespaids, ko nevar atkārtot," atzīst Eva Selga. Pirmā intervija ir iepazīšanās un svarīgi, lai būtu labvēlīga gaisotne no darba devēja puses, jo cilvēks, kas atnāk, ir izrādījis vēlmi. Lai viņš atvērtos un spētu par sevi pastāstīt, gaisotnei ir jābūt pozitīvai. CV ir tas, kā sevi pasniedzam, profesionālais apraksts par iepriekšējo pieredzi un izglītību, kā vēlamies pasniegt. Motivācijas vēstulē pasakām to, ko nevarēja iekļaut CV, kāpēc gribam konkrētā darba vietā būt, kāpēc esmu labāks par citiem. Strīdīgs ir jautājums, vai pievienot fotogrāfiju. Tas nav obligāti. Jana Strogonova min, ka cilvēki norāda, ka neraksta vecumu CV, lai uzaicinātu uz interviju. Cilvēki atzīst, ja viņi norādīs, ka ir 50+, tad pastāv iespēja, ka nemaz neaicinās uz interviju. "Vecuma diskriminācija, ko diemžēl izjūtam Latvijā, neskatoties uz to, mums cilvēku pietrūkst, speciālistu pietrūkst. Diskriminē divas grupas – cilvēkus 50+ un jauniešus, kas tikko pabeiguši vidusskolu, viņiem nav nekādu profesionālo iemaņu un īsti neviens darba devējs negrib ieguldīties, jo viņi ir sevis meklējumos, sava īstā darba meklējumos, viņi, iespējams, pēc pusgada, pēc kādiem mēnešiem mainīs darbu. Šīs ir divas grupas, ka Latvijā tiek diskriminētas, diemžēl," norāda Eva Selga. Ekspertes min, ka svarīgi ir arī motivācijas vēstulē parādīt, ka potenciālais darba ņēmējs ir izpētījis uzņēmumu un tā parāda ieinteresētību. Motivācijas vēstulē vēlams atsaukties uz organizācijas vērtībām caur savu stāstījumu. Parādīt, ka esmu iepazinies. Jo personīgāk uzrakstīs konkrētai organizācijai, tas var būt arī izšķirošs faktors, lai uzaicinātu uz pārrunām. Cilvēki atzīst, ka izjūt lielu stresu, ejot uz darba interviju. "Saprotu, ka bailes un pārdzīvojums, un uztraukums, ir. Pirms intervijas, tīri praktiski padomi. Noteikti ir svarīgi labi izgulēties. Es saprotu, ka priekšā grūta diena, bet vienalga izdarīt visu, lai būt labs miegs. Otra lieta, kas vēl var palīdzēt "sazemēties", ir silts, labi pagatavots ēdiens, piemēram, kāda putra vai gaļa. Bet ne pārāk daudz, lai nav tā, ka strādā vēders, bet nestrādā galva. Ķermenis, prāts un emocijas ir saistīti, izdarām visu, ko varam, ar ķermeni - paēdam, izguļamies," iesaka Jana Strogonova. "Pirms intervijas vai uzstāšanās man pašai palīdz "spēka pozas". Tās ir visas atvērtās pozas, piemēram, rokas salikt sānos, kājas - plati un pastāvēt tā divas minūtes. Varbūt uzgaidāmajā telpā pirms intervijas tā nedarīs, bet kaut vai aizej uz labierīcībām un divas minūtes pastāvi tādā pozā. Man tas palīdz. Vai arī  sēdēt tā, ka esi atvērts." Piezīmes uz darba interviju var droši ņemt līdz, kad esam uztraukušies, prāts skraida un nomierināties ir grūti. Jana Strogonova iesaka uzrakstīt visu, ko gribētu par sevi pateikt. "Varbūt tajā papīrā nemaz neieskaties, bet kā jau zinām, špikeri rakstot, vislabāk iemācamies," norāda Jana Strogonova. Tāpat vēlams padomāt par to, kas ir stiprās puses, ko es labi daru, varbūt pašam liekas nieks, bet tieši tas, iespējams, ir vajadzīgs. Otrs – uzrakstīt, sagatavot jautājumus, ko pajautāt intervētājiem. Tāpat ekspertes iesaka būt pašiem un netēlot. Ja pajautā kaut ko un gribas pateikt tikai "jā", vajadzētu saņemties pateikt vairāk, kaut vienu teikumu.

D'Wanteraktioun kënnt un hir Limitten an dat neit Diskriminéierungsgesetz, dat 2023 a Kraaft getrueden ass, ass nach ni ugewant ginn, dat sinn Theemen an der Presserevue.

Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam, kurp dodas Eiropas ekonomika un arī par vecuma diskrimināciju darba tirgū. Veidojas paradokss - visās valstīs trūkst darba roku, bet tajā pašā laikā cītīgi noraidām būtisku darba meklētāju daļu. No visiem darba meklētājiem 40 % ir vairāk nekā 50 gadu. Un tieši par diskrimināciju vecuma dēļ darba meklejumos dzirdam bieži. Darba meklētāji sūdzas: no vienas puses darbinieku trūkstot, nav kas strādā, no otras - vecāki cilvēki netiekot pat izskatīti kā potenciālie kandidāti. To apstiprina arī personāla atlases kompānijas "Alma Career Latvia" aptaujas dati.  Aivis Brodiņš, “Alma Career Latvia” vadītājs, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā vebinārā par izvairīšanos no diskriminācijas skaidroja, ka par diskrimināciju vecuma dēļ sūdzas ne tikai vecāki darbinieki, bet arī jaunieši un jaunie darbinieki. Bet kādēļ tā? Nozares pārstāvji saka: protams, reizēm ir klaja un atklāta diskriminācija, bet bieži vien tā ir neapzināta rīcība. Sākot jau ar to, kā rakstam darba piedāvājumu. Un tad - kur ievietojam darba sludinājumu? Sociālajos tīklos varam atdot darba sludinājumu algoritmu varā, un tie mūsu aicinājumu var rādīt tikai kādai konkrētai vecuma grupai. Un arī atlases procesā - ko izvēlamies virzīt tālāk, ko jautājam intervijās un kā izturamies pret dažādiem kandidātiem? Kādas iespējas piedāvājam? Un kā pieņemam lēmumu, kuru tad aicināt pievienoties kolektīvam?

Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Piemēram, prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotajiem, ne tikai internetā lietotājiem diskusija raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, Latvijas pensionāru federācijas pārstāve un laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētajs Ivars Balodis un Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem runāsim šodien.

Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Piemēram, prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotajiem, ne tikai internetā lietotājiem diskusija raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, Latvijas pensionāru federācijas pārstāve un laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētajs Ivars Balodis un Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem runāsim šodien.

Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa. Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).  

Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa. Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).  

No nākamās vasaras precēm un pakalpojumiem interneta vidē jākļūst pieejamiem visiem cilvēkiem, arī tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šobrīd ar to nesokas labi - to apliecina Tiesībsarga un uzņēmuma "TestDevlab" pētījumi. Kā situāciju uzlabot, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, uzņēmuma "TestDevLab" Mārketinga vadītājs un pētījuma idejas autors Jānis Tipainis un uzņēmuma "Tilde" Biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Je štvrtok, 18. júl, a v tento deň bol pred tridsiatimi rokmi zavedený platový strop v NBA. Vypočujte si Sportnet novinky, ranný športový podcast portálu sportnet.sk, v ktorom si zhrnieme to najdôležitejšie, čo sa počas včerajšieho dňa v športovom svete stalo. - Všetky podcasty od Sportnet.sk nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠sportnet.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ - Odoberajte aj denný newsletter⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Sportnet.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími športovými správami na ⁠⁠tomto odkaze⁠⁠. - Ďakujeme, že nás počúvate.

Janka Peschlová - z advokátnskej kancelárie Peschlova Podhorska a Simona Tarnóczy - HR analytička a projektová manažérka Akčných žien sa stretnú v podcaste Očami HR spolu s Moderátorkou Jankou Sliackou. Táto pulzujúca téma, diskriminácia a transparentnosť v odmeňovaní ale aj právne úpravy, ktoré mame k diskriminácii rezonuje aj cez Akčné ženy konferenciami, ktoré sú robené naprieč Slovenskom. Aj o tom bude najnovšia epizóda podcastu Očami HR v spolupráci s Akčnými ženami. Už 19.6.2024 v novej časti podcastu sa dozviete aj :

Den Heescheverbued an der Stad, dem Felix Braz säin Echec am Appell an e Rapport iwwer Rassismus an Diskriminéierung zu Lëtzebuerg sinn Theemen an der Presserevue

© Chantal Maquet Kolonialismus, Rassismus, Diskriminéierung ... An hirer neier Graphik-Novell ënnersicht d'Lëtzebuerger Kënschtlerin Chantal Maquet d'Verbindung vu Lëtzebuerg zum Kolonialismus an de strukturelle Rassismus, fir dëse Phenomeen a Fro ze stellen an ze bekämpfen. An de verschiddene Kapitele vun dësem Grafikroman benotzt d'Chantal Maquet hir Familljegeschicht fir Froen iwwer d'Lëtzebuerger kolonial Vergaangenheet, de Postkolonialismus a Rassismus am Allgemengen ze beäntweren. Fir Äntwerten op hir Froen ze fannen, hat Si Experte befrot: Régis Moes, Historiker a Curator am Musée national d'histoire et d'art Luxembourg (MNHA). Jean-Louis Zeien, President vu Fairtrade Lëtzebuerg. Myriam Abaied an Antónia Ganeto vum IKL Intercultural Education Center. "Kolonialismus, Rassismus, Diskriminéierung - Dat huet jo näischt mat mir ze dinn", e Virtrag opgeholl de 4. Juni 2023 am CUBE 521 zu Maarnech. Enregistrement a Montage: Carlo Link Panorama "Wou stees du? aus der Ausstellung: "dat huet jo näischt mat mir ze dinn" vum Chantal Maquet an der Galerie Nei Liicht zu Diddeleng, 2021. © Mike Zenari Perséinlech Fro: Sinn ech rassistesch? D'Lëtzebuerger Kënschtlerin Chantal Maquet, Gewënnerin vum Prix Pierre Werner 2022, lieft a schafft zu Hamburg, si ass de Moment fir e Projet an der Kënschtlerresidenz, den Ermitage zu Klierf. D'Graphik-Novell vum Chantal Maquet, ass ze kréien an all gutt Bichergeschäft

Op der haiteger Table Ronde sëtzen ënner anerem den Disney-Loïc, d'Frëndin Lizzy an e bauchdanzende Bräutigam an esouwuel déi schlëmmst ewéi och déi bescht Buschauffeuren. Är lieblings Texas Girls sinn mat engem bloen Aen dovukomm (zumindest zu 50%) a beschäftegen sech dës Kéier iwwerraschend vill mat Diskriminéierung am Sport. Et gëtt och e Paradigmenwechsel am Beräich vun der Aarbechtsmoral (net nëmmen bei tennisspiller.lu) an d'Iwwerdenken vun der Kréinung an England gefuerdert. Haut gi Schaben, Kakerlaken an drogendealend Psychoanalytiker beschwat, et geet em Chanel aus dem Zeemann an "Urban Legend"-Updates. Mat am Mix sinn och schwéier englesch Wierder, d'Opléisung vum "Chez Toni"-Gewënnspill an eng Girlband an der Maison Médicale. Iech gefällt dëse Podcast? Dann hannerloosst eis gären e puer Spotify-Stären :) Nach méi Paus. fannt dir op: - Instagram: bit.ly/3RVs4np - Facebook: bit.ly/3RVshab Fir Ufroen oder Feedback si mir och ënner paus.podcast@gmail.com erreechbar. Dir wëllt eng Playlist mat de greatest Paus.-Hits? There you go... spoti.fi/3vyjrpt (Warnung: ka Spueren vun Däitschrap an de Flippers enthalen.) Insta vum Pit Reding: @rp.p._ @klick.creativestudio

Vymýšľame tu koleso, robíme to systémom “pokus omyl”, ale nejdeme ani tak ďaleko, že by sme boli ochotní sa pozrieť na to, či nám to koleso funguje a či sa krúti. Sme v štádiu, že to robíme už iba ako akýsi kozmetický newspeak, hovorí o tom, ako na Slovensku riešime témy diskriminácie právnička z organizácie Občan, demokracia a zodpovednosť Janka Debrecéniová. Tým aktuálnym prípadom je žaloba EK kvôli rasovej segregácii rómskych detí. Diskriminácia začína už v jazyku. Je už v tom, že delíme ľudí na my a oni a tým, čo nie sú takí, ako my, upierame práva, ktoré si nárokujeme my sami. Lebo sú skrátka iní a tým pádom sú akosi “menej”. Slovensko je príkladov diskriminácie plné. Od susedov, ktorí nedožičili zdravotne hendykepovanému schodiskovú plošinu, ktorá by mu umožnila kontakt s okolitým svetom, cez sexuálne obťažovanie mentálne znevýhodnených detí a mládeže po šikanu na školách, “ageizmus”, teda diskrimináciu seniorov pre ich vyšší vek k diskriminačnému správaniu pri pôrodoch až napokon po upieranie práve LGBTI komunite či rasovú segregáciu rómskych detí na školách. V tomto prípade nás, teda Slovensko, aktuálne už na európskom Súdnom dvore dokonca žaluje aj Európska komisia pretože to vyzerá tak, že už celé roky riešenie tohto vážneho problému skôr predstierame než ho skutočne a účinne riešime. No a výsledkom sú tak mnohé, dnes už zrejme nezvratne, poškodené detské osudy a možnosti ich ďalšieho uplatnenia sa v živote. O téme diskriminácie sa budem v dnešnom podcaste zhovárať s právničkou a lektorkou z organizácie Občan, demokracia a zodpovednosť Jankou Debrecéniovou.   Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.

Vymýšľame tu koleso, robíme to systémom “pokus omyl”, ale nejdeme ani tak ďaleko, že by sme boli ochotní sa pozrieť na to, či nám to koleso funguje a či sa naozaj krúti. Sme v štádiu, že to robíme už iba ako akýsi kozmetický newspeak, hovorí o tom, ako na Slovensku riešime témy diskriminácie právnička z organizácie Občan, demokracia a zodpovednosť Janka Debrecéniová. Tým aktuálnym prípadom je žaloba EK kvôli rasovej segregácii rómskych detí.  Diskriminácia začína už v jazyku. Je už v tom, že delíme ľudí na my a oni a tým, čo nie sú takí, ako my, upierame práva, ktoré si nárokujeme my sami. Lebo sú skrátka iní a tým pádom sú akosi “menej”. Slovensko je príkladov diskriminácie plné. Od susedov, ktorí nedožičili zdravotne hendykepovanému schodiskovú plošinu, ktorá by mu umožnila kontakt s okolitým svetom, cez sexuálne obťažovanie mentálne znevýhodnených detí a mládeže po šikanu na školách, “ageizmus”, teda diskrimináciu seniorov pre ich vyšší vek k diskriminačnému správaniu pri pôrodoch až napokon po upieranie práve LGBTI komunite či rasovú segregáciu rómskych detí na školách. V tomto prípade nás, teda Slovensko, aktuálne už na európskom Súdnom dvore dokonca žaluje aj Európska komisia pretože to vyzerá tak, že už celé roky riešenie tohto vážneho problému skôr predstierame než ho skutočne a účinne riešime. No a výsledkom sú tak mnohé, dnes už zrejme nezvratne, poškodené detské osudy a možnosti ich ďalšieho uplatnenia sa v živote. O téme diskriminácie sa budem v dnešnom podcaste zhovárať s právničkou a lektorkou z organizácie Občan, demokracia a zodpovednosť Jankou Debrecéniovou.   Počúvate Ráno Nahlas, pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.  

Vai tas ir godīgi, ka viens pircējs par preci maksā vienu cenu, bet otrs - krietni mazāku, jo viņam tiek piedāvāta personalizēta cena? Laikam jau nav! Bet personalizētas cenas ir teju visaptveroša prakse un no tās atteikties neviens netaisās. Drīzāk otrādi - personalizētu vilinošu piedāvājumu būs arvien vairāk. Vai personalizēta cenu noteikšana ir ētiska rīcība, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs, Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede un biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs. "Personalizācija ir jaudīga mārketinga stratēģija," vērtē Viesturs Kančs, ko pielāgo, balstoties uz dažādiem cilvēka paradumiem, varbūt uz viņa lokāciju, iepirkšanās vēsturi, ja runa ir par e-komerciju, ko var izmantot biznesa vajadzībām un arī atvieglot patērētājā dzīvi. Cena, visticamāk, ir pielāgojama. Jānis Priede atzīst, ka šādu cenu pielāgošanu patērētājs var uztvert kā diskrimināciju, uzņēmēja praksē tā ir cenu diferencēšana. "Ik pa brīdim uzvirmo jautājums, cik lielā mērā pārdevējs izmanto iespēju diferencēt cenu un kā sabiedrība to uztver. (..)  Diskriminēt cilvēkus pēc kādām pazīmēm nav sabiedrībā pieņemams, pēc reliģijas, vecuma, dzimuma. Diskriminēt pēc cenas esam diezgan toleranti," atzīst Jānis Priede. Viņš arī norāda, ka cenu diferencēšanas praksi var sadalīt trīs daļās: nelegālā joma – tie paši karteļi, vienošanās, patērētājam pat nav izvēles. Tirgus mehānisms pēc būtības nedarbojas un sabiedrība pārmaksā. (..) Izteikts konkurences trūkums. Cenu diferencēšanas prakses, kas ir gan legālas, gan sabiedrībā akceptētas, tās ir arī lojalitātes kartes. Vai atlaides senioriem, skolēniem vai studentiem. Mēs kā sabiedrība to pieņemam, jo ir sociālās pazīmes. Pa vidu ir nosacīti "pelēkā zona". Mūsdienās datu ievākšana gandrīz individuālā līmenī par katru patērētāju var izveidoties profils, par viņa uzvedības mehānismiem, par viņa apradumiem, par viņa pirktspēju, vēlmi maksāt. Tas nav ar likuma aizliegts, bet parādās jautājums par ētiku.  Raidījuma viesi vērtē, ka tāpat, kā apgūstam medijpratību un finanšu pratību, svarīgi apgūt arī tehnoloģiskās zināšanas e-komercijā. "Ja saproti, kas sīkdatne interneta pārlūkos iegūst par tevi informāciju un var pielāgot šo, tu jau esi uzvarētājs zināmā mērā. Ja par to neaizdomājies, nepārzini, gribas teikt, ka esi zaudētājs," uzskata Viesturs Kančs. "Mums visiem ir jāmācās digitālais tirgus, kas visiem liek jaunus apradumus saprast. Arī mēs tur noteikti daudz nezinām," vērtē Ivo Krievs. "Kaut kādā veidā ieguvējs ir tas, kurš tehnoloģiski zina, bet tas, ko mēs zinām, ir aisberga augšējā daļa tam, ko lielie tehnoloģiju giganti spēj apakšā saģenerēt un algoritmi izdarīt." "Bet lielāks risks ir tur, konkurence nav tik brīva, kaut vai lielie digitālie milži - sociālie tīkli, kur nevari kājām aiziet citur. Tur cenas manipulācija var būt gandrīz piespiedu rakstura. Ar to vajadzētu sākt cīnīties, kur cilvēks nevar nobalsot un aiziet no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra," turpina Ivo Krievs. Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka patērētāji nevēlas maksāt dažādas cenas par vienu un to pašu produktu. Piemēram, 76 % norāda, ka viņus satrauc doma, ka citi lietotāji par to pašu preci vai pakalpojumu maksā mazāk, savukārt 86 % uzskata, ka šādi cenošanas principi nav ētiski. Runājot par sīkdatnēm un personalizētu datu vākšanu svarīgs aspekts ir datu uzglabāšana. Bieži vien paziņojumi par sīkdatnēm ir ķeksīša pēc, tie nedarbojas funkcionāli. "Ja cilvēks ienāk lapā un viņš nav atļāvis ievākt par sevi datus, tad arī nevajadzētu ievākt. Daudzi ievāc. Tā ir bumba ar laika degli, liela atbildība ir uzņēmumu pusē. Ir cilvēki, kas pieskata, lai viss juridiski korekti un legāli. Svarīgi ir arī, kā uzņēmumi uzglabā datus. Ja nemaldos, ka pēc likuma ir jābūt tā, ja es kā patērētājs saku, ka vairs nevēlos, ka konkrētais interneta veikals, konkrētais zīmols uztur par mani datus, ko ieguvuši pēdējo pirkumu gaitā, tie ir jādzēš. Jautājums, vai tas ir iespējams? Tas būtu interesants eksperiments arī ar pāris interneta veikaliem, ja palūgtu izdzēst par sevi visu informāciju, vai viņi vispār to varētu izdarīt," analizē Viesturs Kančs.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kā mums vedas ceļā un Eiropas prasību izpildīšanu par sievietēm vadošajos amatos, par mākslīgo intelektu, kurš gluži kā bērni, no mums iemācās ne tikai labo un pareizo, kā to gribētos, bet arī visu pārējo. Un, protams, ieskatīsimies biržā notiekošajā. Latvijā darba tirgū sievietes joprojām sliktākā situācijā nekā vīrieši – par to dzirdējām pirms pāris dienām. Kopumā situācija visai tipiska – darba tirgū sievietēm vidēji ir mazākas algas, zemāki vai mazāk prestiži amati, grūtāk sabalansēt ģimenes aprūpei veicamo ar darbu, netrūkst stereotipu. Joprojām neesam atbrīvojušies no stereotipiem par to, kas jādara sievietēm vai vīriešiem, to rāda pētījumi. Par noskaidroto konferencē par dzimumu līdztiesību, stāsta Dagnija Lejiņa, SIA “Novatore” līdzdibinātāja.  Un no šiem stereotipiem izaug pavisam reālas atšķirības. Te var mēģināt sevi mierināt, ka citiem ir sliktāk, jo tieši dzimumu līdztiesībā ir viens no retajiem rādītājiem, kur Eiropā Latvija ir topu augšgalos.  Tiesa, sievietes bieži vien ir tie vadītāji, uz kuru pleciem ir dažādas atbalsta funkcijas, nevis galvenie lēmumpieņēmēji.  Vēl, runājot par dzimumu līdztiesību darba attiecībā, izrādās, ka jāuzmanās no mākslīgā intelekta. Vairāk stāsta Vaira Gromule, biedrības “Sievietes transportā” valdes priekšsēdētāja. Un par mākslīgā intelekta lomu domā un situācijai līdzi seko arī Tiesībsarga birojā.  Diskrimināciju un nevienlīdzīgu attieksmi jau tā nav viegli pierādīt, kur nu vēl tad, ja pie vainas mākslīgais intelekts. Bieži pat nenojaušam, ka lēmumi pieņemt mūs darbā vai nē, kurus atlaist, kuriem izmaksāt prēmijas vai paaugstināt amatā pieņemti, balstoties uz komplicētiem algoritmiem. Mākslīgais intelekts tiek vai tiks izmantots vēl daudzās jomās un - ja mākslīgajā intelektā iebūvēsim kādus aizspriedumus vai ignoranci pret kādas grupas vajadzībām, ar to tikt galā pēc tam varētu būt grūtāk. Bet daudzos uzņēmumos runāt stereotipu radītām problēmām sievietēm  ir vakardiena. Šodienas mērķis - dzimumu līdztiesīga darbavieta, skaidro Liene Kļaviņa, „Accenture Baltics” Attīstības un dažādības vadītāja. Arī „Riga TechGirls” šobrīd fokusējas uz iekļaujošu uzņēmējdarbību. Un iesaka par to domāt daudziem, jo, kā rāda dati, tas vienkārši ir izdevīgāk, skaidro „Riga TechGirls” valdes locekle Aiva Staņēviča.

Ožratý autobusom v lete. Diskriminácia vysokých ľudí. NEXT? Z čili mať riť jak japonskú vlajku  https://open.spotify.com/episode/4bCPouETqY1Zi5Py3HFAM5?si=AkWkCuncRFG0-gpoIkHkhQ  * Znížme uhlíkovú stopu  https://bit.ly/uhlikova_stopka_od_spp  * Vytvorné prírodou, podložené vedou  www.fatrahemp.sk  Produkcia by ZAPO  https://www.zabavavpodcastoch.sk/tour-2022/  Na TikToku a na IG nás nájdeš ako @zapoofficial  

Déi politesch Reaktiounen op d'Resultater vun der Sonndesfro, eng Analys vum Zoustand vun der CSV an en Opruff fir d'Bekämpfung vun Diskriminéierung an Intoleranz an der Gesellschaft, dat sinn e puer vun de Sujeten an der Presserevue mam Paule Rodesch.

Diskriminácia pre ochorenie | Hostia: Mária Lévyová (prezidentka Asociácie na ochranu práv pacientov) a Marián Mesároš (právnik Slovenského národného strediska pre ľudské práva). | O diskriminácii na základe ochorenia sa hovorí málo. Niektorí pacienti majú zo svojho ochorenia doživotnú stigmu, ktorá významne ovplyvňuje ich osobný, ale často aj pracovný život. Ako je možné diskrimináciu na pracovisku dokázať? Na koho sa môže pracovník obrátiť? A chcú ľudia otvorene hovoriť so zamestnávateľmi o svojom zdravotnom stave? Počúvajte Kontakty s Máriou Petríkovou. | Moderuje: Mária Petríková. | Kontakty pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. V premiére v pondelok až štvrtok po 20. hodine v Rádiu Slovensko.

Ne mēs to izdomājām, ne mums, visticamāk, to izdosies iznīcināt. Runa ir par cilvēku diskrimināciju pēc etniskās piederības. Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem – diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka vadošā eksperte dažādības jautājumos Rasma Pīpiķe, meksikānis, kurš Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, pavārs Havjers Garsija, kampaņas "Sajūti. Sadzirdi. Saproti" dalībnieks un sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Slovenské národné múzeum opäť vystavuje Annu Frankovú. Chcú totiž upozorniť na nový film práve o Anne Frankovej a jej slávnom denníku. Prekukli Frankovci Hitlera? Alebo prečo emigrovali z Nemecka už v roku 1933? A vedeli ste že Anna chodila do Montessori škôlky, dopisovala si s kamarátkou v USA a jej rodina sa tam dokonca pokúšala emigrovať? Anna bola bežné dievča, rada sa napríklad korčuľovala. Toto hobby jej však zakázali, keďže Židia mali korčuľovanie zakázané. Frankovci si vytvorili úkryt, z ktorého je dodnes v Amsterdame múzeum. Podcast Múzeum pripravuje portál Aktuality.sk v spolupráci so slovenským národným múzeom. Reportáž nahrával Peter Hanák.

Historický rozsudok. Zdravé deti ako mentálne postihnuté, navyše vylúčené do priestorov mimo školy. Slovenský súd prvý krát povedal, že naše rómske deti boli nezákonne zaraďované do špeciálnych tried. Toto je príbeh rómskych detí z Hermanoviec, no je podobná prax na Slovensku bežná? Čo to vôbec pre dieťa znamená ak je označené za mentálne postihnuté? Je vôbec ešte možné takýto omyl po rokoch napraviť? Aké sú ich šance v budúcnosti a čo s tým všetkým robí štát? Braňo Závodský sa rozprával so splnomocnencom vlády pre rómske komunity Jánom Herom, programovým koordinátorom mimovládky Poradňa pre občianske a ľudské práva v Košiciach Štefanom Ivancom a riaditeľkou Základnej školy v Lozorne Lýdiou Šuchovou.

Den 8. Mäerz, um internationale Fraendag, hunn sech méi wéi 1.500 Mënsche versammelt fir géint Diskriminéierung vu Fraen ze protestéieren. Gefuerdert goufe folgend Punkten: faire Lounausgläich allgemeng Kierzung vun der Aarbechtszäit Congé de paternité vun 3 Méint fir jiddereen automatesch Unerkennung vun der Elternschaft fir homosexuell Koppelen Recht op bezuelbare Wunnraum Kampf géint geschlechtsspezifesch Gewalt Pour Info: Dat si genau déi selwecht Fuerderunge wéi virun engem Joer, well sech d'Situatioun nach ëmmer net geännert huet - éischter souguer verschlechtert, well d'Pandemie alles méi schlëmm gemaach huet. Villmools Merci un jiddereen den sech Zäit geholl huet an de Mikro ze schwätzen. Vill Spaass beim Lauschteren! Grousse Merci un: Karma an de Pit

Homo- a bisexuell Männer gi beim Bluttspenden zu Lëtzebuerg nach ëmmer diskriminéiert. Allerdéngs gëtt et zanter Ufank des Jores eng nei Reegel, déi et hinnen erlaabt, Plasma ze spenden. Mir schwätzen an dëser Episod vum

De Khalid ass een talentéierten Kënschtler, de mat senger Musek d'Geschicht vu senger Kultur a vu sengem Way of Living erzielt. Hien weist sech ongefiltert sou wéi hien ass an erzielt eis an dëser Episode wat en an senger Kandheet duerchmaachen misst, mee awer och wat en zu dem gemaach huet, wat en haut ass. Leider war Mobbing an Diskriminéierung ee groussen Deel vu sengem Alldag. Mee genau dat huet hien als Mënsch gestäerkt: En ass dankbar fir dat wat hien huet, hien bereit näischt an hien versicht ëmmer dat Positiivt am Liewen ze gesinn. Vill Spaass beim Lauschteren an lauschtert gären an seng Musek eran: https://open.spotify.com/artist/2iYuQedAM3oShovJ0KK1Lo?si=vRGLTngWT-GtI9-vaYlwGg Folgt him op Instagram: https://www.instagram.com/oke__music/

Dominujú v našej spoločnosti stále rodové stereotypy? Formujú nás normy a predsudky spojené s rodovou deľbou práce? Ako vníma spoločnosť úspešné ženy v riadiacich funkciách? Dá sa kariéra ženy skĺbiť s fungujúcou rodinou? Čo ak sa ocitne žena, prípadne aj matka za hranicou svojich možností, bez práce, domova či na úteku? Ako pomáha spoločnosť takýmto ženám? Existuje mýtus ženskej krásy? Môžu nám pri nastoľovaní pomerného zastúpenia žien pomôcť kvóty? Diskusiu Nadácie otvorenej spoločnosti, ktorá sa uskutočnila 21.10.2021 v Bratislave moderovala Katarína Strýčková, hostkami boli: Barbora Paulovič-Deckerová - riaditeľka Divízie partnerského predaja pre región CEE v IBM Timea Keresztényiová - šéfka publicistiky ženských magazínov Eva a Madam Eva Daniela Gáliková - riaditeľka krízového centra Brána do života Olívia Hurbanová - autorka konceptu Future Skills™, revolučného vzdelávania.

Rodovo podmiené násilie označuje násilné činy namierené voči určitej osobe z dôvodu jej pohlavia, rodu, rodovej identity alebo rodového vyjadrenia alebo neprimerane postihujúce osoby určitého pohlavia. Tento typ násilia je hlboko zakorenený v sociálnej a kultúrnej štruktúre, normách a hodnotách, ktorými sa ako spoločnosť riadime a je často podporovaný kultúrou popierania a mlčania. Aj to nás motivovalo porozprávať sa v podcaste Bez modrín o rodovej diskriminácii a rodovo podmienenom násilí. Naše pozvanie prijal Andrej Kuruc. Andrej vyštudoval psychológiu na Univerzite Komenského, odbor poradenstvo a klinická psychológia. Má skúsenosti z mnohých projektov v Iniciatíve Inakosť, divadle Nomantinels a z InPoradne. Pracuje v Inštitúte pre výskum práce a rodiny. Pôsobí v tíme “Toto je rovnosť”, ktorý sa venuje prevencii rodovej diskriminácie. Pravidelne vzdeláva o ľudských právach LGBTIQ+ ľudí. Viete, čo znamenajú reprodukčné práva? https://bezmodrin.sk/2021/10/06/reprodukcne-prava/ Viete, aký je rozdiel medzi rodom a pohlavím? https://bezmodrin.sk/2021/09/29/co-je-to-rod-a-co-je-pohlavie/ Autorom podcastu je nezisková organizácia Centrum Slniečko, ktorá už viac ako 20 rokov pomáha ľuďom zažívajúcim domáce násilie. Moderuje Martina Slováková, scenáristom a dramaturgom relácie je Ivan Ježík. Zažívate násilie a potrebujete pomoc? Užitočné kontakty nájdete na webe bezmodrin.sk. Bez modrín nájdete na webe, Instagrame, Youtube alebo Spotify. Pokiaľ sa vám naša práca páči, môžete ju podporiť zdieľaním alebo finančne. Ďakujeme! Projekt Bez modrín je realizovaný vďaka Podpore programu ACF – Slovakia, ktorý je financovaný z Finančného mechanizmu EHP 2014-2021. Správcom programu je Nadácia Ekopolis v partnerstve s Nadáciou otvorenej spoločnosti Bratislava a Karpatskou nadáciou.

Dažādu pētījumu dati atklāj, ka atšķirīga attieksme un diskriminācija Latvijā ir klātesoša dažādās dzīves situācijās. Taču šie pētījumi īpaši izteikti norāda, ka īpaši ir aizspriedumi attiecībā uz cilvēku rasi, etnisko piederību, orientāciju, kā arī veselību. Tagad arī Satversmes lēmums par ģimenes modeli un vienlīdzīgu attieksmi. Šodienas kontekstā mēs nevaram nerunāt arī par vakcinācijas tēmu, kas arī ir nokļuvusi zem nevienlīdzīgas attieksmes palielināmā stikla.Ja mēs runājam par diskriminācijas definīciju, tad es vēlētos noskaidrot kas tad ir diskriminācija, ko nozīmē kādu diskriminēt, nu tā, lai ir no pamatiem. Un kā mēs ikdienā diskriminējam viens otru un cik vispār ir iespējams būt tolerantam un pieņemošam? Te vairāki jautājumi noteikti pārklājas ar psiholoģiju, taču te airāk mēs varētu runāt par cilvēku uzvedību un mijiedarbību, tāpēc uz sarunu esmu aicinājusi Ivaru Austeru - Latinas Universitātes professors, Radio NABA raidījumu vadītājs, neskaitāmu kursu autors un pasniedzējs, specializējies tādās jomās kā sociālā psiholoģija, lēmumu pieņemšana, sociālā izziņa, cilvēku vērtības un pētījumu metodoloģija. 

LGBTIQ ass duerch d'Fussball-EM zum Diskussiounstheema ginn, och zu Lëtzebuerg gëtt et Homophobie an Diskriminéierung, heescht et an der Press.

Wat huet Klassismus mat Sproochen, Stereotyppen an Sexy-ness ze sinn? Wéi beaflossen Klassenverhältnisser eis Kierperen, Bezéiungen an Dating? Kelly an Gabi schwätzen iwwer Definitiounen vu Klassismus, dem Mythos vum sougenannten sozialen Opstig, hier eegen Positiounen a Strategien géint klassistesch Diskriminéierungen an Strukturen.  Quellen (op Däitsch) bell hooks. Die Bedeutung von Klasse: Warum die Verhältnisse nicht auf Rassismus und … „#85 Klassismus“ weiterlesen

Dažādība ir cilvēku iekļaušana darba tiesiskās attiecībās neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ. Kāpēc dažādība ir resurss un virzītājspēks jebkuras organizācijas attīstībai, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce un domnīcas “Providus” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce plašāk stāsta par projektu, kura ietvaros jau vairākus gadus runā par diskriminācijas apkarošanu, skaidrojot, kāda un cik dažāda var būt diskriminācija gan pēc reliģiskās, gan etniskās piederības, gan pēc vecuma. Projekta mērķis ir runāt par to, kā diskrimināciju atpazīt un skaidrot, ka tā ir nevajadzīga. "Cilvēki nav vienādi, pat ja tev šķiet, ka virspusēji tā ir, visticamāk viņi atšķiras krietni vairāk, nekā sākotnēji saredzi. Ir jābūt atvērtam un jādod cilvēkiem iespēja. Domāju, ka mēs visi esam diskriminējoši kaut kādā mērā. Tas savā ziņā ir arī pieradums vai lietas, ar kurām esam saskārušies," analizē Zaiga Pūce. "Domāju, ka tas mēdz būt bieži vien neapzināti. Ir cilvēki, protams, kas to dara ļoti apzināti, bet ikdienas situācijās tas mēdz būt neapzināti." Ventspils Augsto tehnoloģiju parka dažādības vadības eksperte, kustības "Dažādībā ir spēks" vadošā eksperte Rasma Pīpiķe skaidro, kā uzņēmumi un organizācijas var iesaistīties projektā "Dažādībā ir spēks", SIA “Paulig Coffee Latvia” valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa dalās pieredzē par līdzdalību projektā.

Uff, wou soll ech ufänken? An dëser Episod schwätzen d'Jana an ech iwwert d'Hannergrënn vu senger Aarbecht. Hat verréit eis, dass a punkto Politik nach ganz vill gemaach muss ginn fir déi Jonk a Minoritéiten besser z'integréieren. A senger Aarbecht muss hat oft mat Ignoranz a Diskriminéierung kloer kommen. A genau dowéinst probéiert ha alles fir eppes dogéint ze maachen a genau aus dem Grond bewonneren ech ech hat sou vill. Ech hoffen, dass dir, nodeems dir des Episode gelauschtert hutt, aneschters iwwert bestëmmte Themen denken wäert! Vill Spaass beim Lauschteren! :) Folgt dem Jana op Instagram: https://www.instagram.com/janadegrott/

Vydávať zdravých za chorých a potom im odmietnuť vydať potvrdenie o prekonaní ochorenia je zvrhlosť proti zdravému rozumu, medicíne a možno aj zákonom. Do tejto pasce sa chytil Štát a jeho sluhovia a v tejto pasci ho treba ukázať každému, kto ešte má v sebe zvyšky vlastnej úcty a slobody. MUDr. Igor Bukovský, PhD. reaguje na diskusiu k videu, kde priniesol tento problém v súvislosti s ochorením COVID-19: https://www.youtube.com/watch?v=t-l9Sikh-a8 Zdá sa, že dobré časy boli a prichádzajú zlé časy, ktoré by mali vygenerovať silných ľudí – čím lepšie budeme pripravení, tým kratšie tie zlé časy budú. Súvisiace informácie: • Článok 14 k Deklarácií ľudských práv a slobôd https://www.equalityhumanrights.com/en/human-rights-act/article-14-protection-discrimination

Startējusi sociālā kampaņa „Laiks darīt tagad!”, kas veltīta pasaulē un Latvijā plaši izplatīto ar vecuma diskrimināciju saistīto stereotipu laušanai. Vairāk par kampaņu raidījumā Kā labāk dzīvot. Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce skaidro, projektā, kas saistīts ar dažādības veicināšanu, Sabiedrības integrācijas fonds katru gadu, runājot par diskrimināciju un tās radītiem riskiem, izceļ vienu tēmu. Šogad tā ir vecuma diskriminācija. "Tā ir ir viena no izteiktajām diskriminācijas formām, ja runā par personu nodarbinātību, īpaši, ja runā par personu nodarbinātību jeb sociāli ekonomisko iekļaušanu. Arī covid kontekstā jārunā, ka cilvēki, kas ir gados, cieš vairāk no atstumtības, tā, ka viņiem varbūt nav darba, nevar satikt tuviniekus," norāda Zaiga Pūce. Kopumā runājot par vecuma diskrimināciju, to neattiecina tikai uz cilvēkiem vecumā 50+, bet tas var izpausties pret gados krietni jaunākiem cilvēkiem, sevišķi darba tirgū. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs atzīst, ka viens no kampaņas pienesumiem ir, ka paplašina mūsu uztveres un apziņas robežas, jo vecuma stereotipiskā uztvere var attiekties pret cilvēkiem, kas ir kādā brīdī vai profesionālā jomā pārāk jauni. "Tas zobens var būt apusgriezīgs. Aizvien vairāk redzam, ka diskriminācija pēc vecuma ir aktuāla tiem, kam tuvojas pensijas vecums, bet ir ļoti aktīvi, zinoši, kas gribētu atjaunot savas zināšanas un prasmes. Bet tikpat labi, un to es dzirdu arī no saviem studentiem, ka pēkšņi darba devējs uzskata, tomēr nē, jo pārāk jauns, maz pieredzes, daudz jāiegulda. Mums jārunā par to, ka jābūt zināmai solidaritātei starp dažādām paaudzēm," atzīst Deniss Hanovs. "Tas skan harmoniski un ideālā gadījumā ir grūti sasniedzams, bet tas arī ir viens no kampaņas simboliskiem un kultūras mērķiem, jo mūs visus skar dabas atstātās pēdas. Mēs visi novecojam, neesam atraduši nekādu kapsulu pret novecošanos, neskatoties uz reklāmām, ko piedāvā patērētāju sabiedrība. Tas irt aktuāls temats ne tikai bioloģiski vai estētiski, bet arī nodarbinātības jomā. Šeit diskriminācija nedrīkst pastāvēt, bet viena lieta, kas ir normatīvajos aktos, kas realitātē." Hanovs norāda, ka kampaņai ir vērtība tad, ja uzrunā cilvēku bailes no vecuma kā kategorijas, kas, šķiet, liek robežas attīstībai. Zaiga Pūce skaidro, ka aktīvās novecošanās stratēģija balstās uz trīs pīlāriem: pēc iespējas ilgāk strādāt, mūžizglītības konteksts - sekot līdzi mūsdienu aktualitātēm un tehnoloģijām, trešais - aktīvais un veselīgais dzīvesveids, lai veselība pēc iespējas mazāk pieviltu un cilvēks varētu pēc iespējas piedalīties dzīvē. Svarīga ir katra paša attieksme un pieņēmums, cik gatavs iet laikam līdzi. Deniss Hanovs min arī, ka svarīga ir darba devēja spēja saredzēt resursus un nodrošināt apmācības iespējas darbiniekiem. "Runājot par kampaņu, man galvā ir jēdziens solidaritāte. Ja mēs neļaujam kādam īstenot sevi, tikai skatoties uz pases datiem, tad mēs cilvēku atstumjam. Atstumtība ir bīstama, jo tai ir vairāki līmeņi: tā var būt veselība, valodas zināšanas, tehnoloģiju zināšanas. Tā vairojas cilvēku skaits, kas sevi neīsteno, var ieslīgst depresijā. Vienkārši ir vairāk nelaimīgu cilvēku," turpina Deniss Hanovs. Viņš arī uzskata, savā ziņā mēs paši turpinām ārējos stereotipus attīstīt sevī, piekrītam, ka esam nederīgi, mazsvarīgi, nesanāks. Šī kampaņa runā par to, ka visiem ir stereotipi. Hanovs mudina runāt par jauniem modeļiem, kā zināšanas krāt kā resursus un nodot tālāk. "Cilvēks ir vesela bibliotēka kādā nozarē, pietam bibliotēka ar grāmatām, kuras nevar iegādāties grāmatnīcās. Varbūt  veidojam modeļu, kā cilvēks var turpināt savu aktīvo darbību kādā noteiktā darbalaukā, bet citā modelī. Mentors, viedo vai gudro grupa?," analizē Deniss Hanovs. "Ja kādā nozarē nav nepieciešamas sakrātās zināšanas, kas jānodod jauniem darbiniekiem, kuru apmācībai bieži nepietiek laika, tad ir jautājums, cik darba devējs spēj veidot savu uzņēmumu kā ilgtspējīgu. Ilgtspēja ir ne tikai tas, ka izslēdzam gaismu vai lietojam kartona glāzītes, bet arī tas, ka cilvēku uztveram kā ilgtspējības resursu un avotu." Komunikācijas konsultāciju uzņēmuma "Erda" partnere, personāla atlases eksperte Pārsla Baško uzskata, ka mēs kā sabiedrība kļūstam atvērtāki dažādajam arī vecuma ziņā un darba vide mainās. "Pēdējā laikā redzu, ka uzņēmumi sāk skatīties ne tikai uz to, kāds ir mana darbinieka vecums, bet arī to, kā darbinieks kolektīvā jūtas. Ik pa brīžam var redzēt apzinātu uzņēmuma politikas izmaiņu, kur šie vecumi tiek kombinēti, lai panāktu pareizāku līdzsvaru gan komandā, gan attiecībā uz produktu, kas tiek piedāvāts klientam, gan attiecībā uz to, lai komandā ikviens justos pieņemts," bilst Pārsla Baško. Psiholoģe Iveta Aunīte dalās pieredzē, ka darba devēji un vadītāji kļūst arvien gados jaunāki un tas palīdz pašai būt formā, sekot līdzi notikumiem, laikam. "Noteikti kā plusu gadiem atzīmētu pieredzi un zināšanas. Varbūt ne visas ir šobrīd pielietojamas, varbūt kaut kas ir novecojis, tomēr vidējās paaudzes un senioru laika gaitā iegūtās prasmes ir nenovērtējamas," norāda Iveta Aunīte. Arī viņa min, ka svarīga ir spēja iekļauties kolektīvā, socializēšanās prasme, kā arī zināšanas. Vairāk par kampaņu var lasīt internetā.

Lëtzebuerg ass en Immigratiounsland. 2020 waren 47,4% vun den Awunner bei eis am Land Auslänner, domadder si mir dat Land an der OCDE mat der héchster Zuel u Migranten. Dat si ronn 296.500 Awunner dovunner sinn 84% EU-Bierger an 16% Leit aus Drëttlänner. Wei gi mir mat den Net-EU-Bierger ëm? Hunn si bei eis eng Chance sozial opzesteigen?

Nieft der Amokfaart zu Tréier ass de Rapport iwwer Diskriminéierungen zu Lëtzebuerg en Theema an d'Suitte vun der Corona-Kris op d'Autosbranche.

Den Ament gëtt vill iwwert Rassismus an Diskriminéierung geschwat. Eng Debatt, déi och Lëtzebuerg betrëfft. Mee wéi eng Biller gi verbreet, besonnesch wann et ëm Mënsche geet, déi mat enger Strofdot a Verbindung gesat ginn? Bei Leit, déi sech net un d’Reegelen an eiser Gesellschaft gehalen hunn, gëtt dacks op hir Origine gepocht, eng Manéier, Rassismus a Prejugéen ervirzeruffen.

Och 51 Joer no Stonewall gëtt et ëmmer nach vill Diskriminéierung géint Membere vun der LGBTIQA-Communautéit. Dat läit net nëmmen, mä awer och, un der Representatioun an de Medien. Déi huet sech vir Schwuler a Lesben an deene leschten Dekade gebessert, mä bei trans Persoune gëtt et nach vill ze maachen. Mir ënnerhalen eis dës Woch am Podcast iwwert […]

Marian Kočner dal lustrovať svojich kritikov z Facebooku. A o ľudoch mal vedieť naozaj citlivé informácie - vzdelanie, vzťahy, rodičovské spory i bytové pomery. Otázne je, ako sa k citlivým informáciam dostal. Budete počuť investigatívnu novinárku Lauru Kellöovú. Súčasné vedenie ministerstva školstva na čele s Branislavom Gröhlingom po predchádzajúcej vláde zdedilo právne konanie Európskej komisie voči SR pre podozrenie z porušenia smernice o rasovej rovnosti. Slovensku teraz pre diskrimináciu vo vzdelavaní rómskych detí na školách hrozí žaloba pred Súdnym dvorom EÚ. O téme sme sa rozprávali so štátnou tajomníčkou rezortu školstva Monikou Filipovou. Budete počuť aj Vlada Rafaela z organizácie eduRoma.

Marian Kočner dal lustrovať svojich kritikov z Facebooku. A o ľudoch mal vedieť naozaj citlivé informácie - vzdelanie, vzťahy, rodičovské spory i bytové pomery. Otázne je, ako sa k citlivým informáciam dostal? Budete počuť investigatívnu novinárku Lauru Kellöovú. Súčasne vedenie ministerstva školstva na čele s Branislavom Gröhling po predchádzajúcej vláde zdedilo právne konanie Európskej komisie voči SR pre podozrenie z porušenia smernice o rasovej rovnosti. Slovensku teraz pre diskrimináciu vo vzdelavaní rómskych detí na školách hrozí žaloba pred Súdnym dvorom EÚ. Európska komisia nás na problém upozorňuje už od roku 2015. O téme sme sa rozprávali so štátnou tajomníčkou rezortu školstva Monikou Filipovou. Budete počuť aj Vlada Rafaela z organizácie eduRoma.

"Kāpnes ir tās, kas cilvēku ratiņkrēslā padara nespējīgu, nevis ratiņkrēsls," 1997. gadā atzīmēja politikas plānotāji Dienvidāfrikā. Šonedēļ raidījumā runāsim par pieejamu un iekļaujošu dizainu. Par iespēju ikkatram sabiedrības loceklim lietot produktus vai saņemt pakalpojumus neatkarīgi no viņu individuālajām atšķirībām. Raidījumā piedalās arhitekte un jaunuzņēmuma Vividly dibinātāja un vadītāja Gunita Kuļikovska un uzņēmuma Turn Digital vadītājs, digitālās vides piekļūstamības eksperts un platformas www.pieklustamiba.lv iniciators Pēteris Jurčenko. Īsumā * Pieejams dizains produktu vai pakalpojumu ļauj lietot jebkuram cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem vai fizioloģiskām vajadzībām. * Dizaineri un arhitekti ir līdzatbildīgi apstākļu radīšanā, kas definē invaliditāti. * Nevis nevēlēšanās, bet neaizdomāšanās rada nepieejamu dizainu. * Pēteris Jurčenko: Neiekļaujošs dizains ir diskriminācija. * Gunita Kuļikovska: Dizaineru uzdevums – apzināties, kuras grupas tiek izslēgtas, veidojot dizainu. * Pēteris Jurčenko: Dizaina izglītībā kopumā vēl šī domāšana netiek audzināta. Vairāk un plašāk šeit!

Schonn an de fofzeger Jore gëtt et éischt Protester géint déi krass Diskriminéierung vun der schwaarzer Populatioun an de Vereenegte Staaten, e puer Joer duerno stinn Nimm wéi Martin Luther King, Malcolm X an d'Black Panthers fir de Kampf ëm Gläichberechtegung. D'USA sinn Enn de Sechzeger wuel nach ëmmer eng gespléckte Natioun wann et ëm Wäiss a Schwaarz geet - mee et fänkt een un openeen zouzegoen, och wann dat e schwéiere Wee ass, voller Obstakelen, am Gesetz, am Alldag a virun allem an de Käpp. Och musikalesch gëtt schwaarz Musek akzeptéiert an eruewert d'Charts. Zu Woodstock iwwerzeegen ë. a. de Richie Havens a Sly and the Family Stone e gréisstendeels wäisse jonke Publikum. De Fred Medernach mat engem Réckbléck.

Ee Mathesexcerice huet zu Lëtzebuerg eng Diskussioun iwwert Homofeindlechkeet ausgeléist. Mä méi wéi iwwert d‘Aufgab an doriwwer, wéi se an dat Mathesbuch komm ass u sech ass iwwert aner Froen diskutéiert ginn. Déi hunn alleguerte mat Diskriminéierung an der sougenannter politescher Korrektheet ze dinn. Mir hunn dës Woch an der woxx net nëmmen iwwert rosa Kummere […]

De 17. Mee ass den internationalen Dag géint Homo-, Bi- an Transfeindlechkeet (IDAHOBIT). Dofir schwätze mir an dëser Editioun vum Podcast och iwwert Rechter vun der LGBTIQA-Communautéit. Engersäits gi mir kuerz op den Editorial vun dëser Woch an, wou et ëm de sougenannte Pinkwashing geet. Dëst ass eng Praktik, bei där Firme probéiere mat der Botschaft, datt si sech fir […]

Drahšie parkovanie a obmedzenia vstupu autom do hlavného mesta - ale iba pre ľudí, ktorí v Bratislave nemajú trvalý pobyt. Sľubujú to všetci štyria hlavní kandidáti na primátora.  Budete počuť Matúša Valla, Jána Mrvu, Iva Nesrovnala a aj Václava Miku. Moderuje Peter Hanák.  Všetky naše podcasty nájdete tu. Na odber všetkých nových dielov sa môžete prihlásiť cez iTunes, Google Podcasts, Soundcloud, PodBean alebo Spotify.

Pri fyzike je to stále hanba. Len nedávno sa stala laureátkou tohtoročnej Nobelovej ceny za fyziku Donna Stricklandová – a to len ako tretia žena v dejinách tohto ocenenia. Diskriminácia žien práve na poli prírodných vied, a predovšetkým fyziky je však oveľa, ale oveľa dlhšia. Siaha stáročia dozadu a sprevádza dejiny odboru, ktorý zväčša spájame s prácou mužov. Ale nielen preto je našou tohtotýždňovou hrdinkou Laura Maria Caterina Bassiová. Ale aj jednoducho preto, že v neľahkých časoch polovice 18. storočia patrila k osobnostiam, ktoré obdivoval napríklad sám Voltaire. -- Ďalšie správy z vedy Letokruhy stromov nehovoria len o ich veku.Nový výskum naznačuje, že sa podľa nich dá sledovať aj zmena pohybu tropických cyklón. Stromy ukazujú, že v priebehu času sa ich pohyb presúva smerom k zemským pólom. Ak chceme zachovať levy aj pre budúce generácie,presnejšie, aby levy prežili v africkej divočine, budeme na to potrebovať zhruba miliardu dolárov ročne. Ukazujú to výsledky medzinárodného tímu vedcov, ktorý sa pozrel na náklady afrických rezervácií a národných parkov. Astronómovia našli dvojicu hviezd, ktorá krúži extrémneblízko pri sebe. Binárnay systém v planetárnej hmlovine M3-1 obehne okolo seba za tri hodiny a vedci predpokladajú, že hviezdy sa čoskoro premenia na novu.

Raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" spriedīsim par diskrimināciju un attieksmi pret atšķirīgo Eiropas Savienībā. Skaidrosim, cik atvērti dažādībai esam un vai sabiedrības attieksme pret diskrimināciju mainās. Viesi studijā: Latvijas cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa un Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības pārstāvis Mārtiņš Karnītis. Rubrikā "Viedokļi". Eiropas Savienība panākusi vienošanos ar Turciju, lai tā apturētu bēgļu plūsmu un cilvēku kontrabandistu aktivitātes. Pretī Turcija prasa trīs miljardus eiro un vēl citus solījumus no ES. “Mēs esam atjaunojuši mūsu pievienošanās procesu. Mēs esam piekrituši vienotai stratēģijai pret visiem satricinājumiem Eiropā un esam gatavi strādāt plecu pie pleca bēgļu krīzes risināšanā,” norāda Turcijas premjers Ahmets Davutoglu. Eiropas līderi ar grūtībām cenšas mazināt to, kas ir nodēvēts par lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, un no pirmā acu uzmetiena Turcija daudz iegūs no Briselē panāktās vienošanās. Eiropas Savienība un Turcija samita gaitā vienojušās atvērt jaunu nodaļu iestigušajās Turcijas sarunās par pievienošanos blokam apmaiņā pret Turcijas sadarbību nelegālo migrantu plūsmas mazināšanas labā. Plāna ietvaros sākot ar nākamā gada oktobri 75 miljoniem Turcijas pilsoņu tiks sniegta iespēja ceļot pa Šengenas zonu bez vīzām, bet  Sīrijas bēgļiem Turcijā tiks piešķirta trīs miljardu eiro palīdzības pakete. Plāns paredz Sīrijas bēgļus Eiropā nogādāt  tieši no Turcijas. Tiesa, vai šis plāns palīdzēs – vēl nav zināms. Plānam ir virkne kritiķu. Sociālā atstumtība, citādā nepieņemšana Eiropā: viens no musulmaņu  radikalizācijas iemesliem? Nesen Izraēlas žurnālists Nahums Barnea, rezumējot par pašreizējo situāciju bēgļu jautājumā, rakstīja: “Bušs vēlējās īstenot demokrātiju Tuvajos Austrumos; Obama vēlējās taisnīgumu. Bēgļi, kuri riskē ar dzīvību, dodoties uz Eiropu, vēlas  tikai  dzīvot. Ja Rietumi nespēj sniegt iepriekšminēto, tad ko tāda demokrātija un tiesiskums ir vērts?” Tikmēr pie raksta kāds no lasītājiem komentēja – “pretošanās pret Sīrijas bēgļu imigrāciju nav balstīta vienaldzībā vai naidīgumā pret arābiem, vai vienkārši cietsirdīga rīcība. Pretestība veidojas, redzot uzvedību un darbību šajās arābu un Ziemeļāfrikas migrantu mītnes valstīs. Bažas rada terorisms un viņu centieni uzspiest uzņēmējvalstīs savu kultūru (tostarp šariatu). Tāpēc nereti valstis, kas ir pieņēmušas šos cilvēkus, nožēlo šo soli. Ja šie cilvēki būtu pieņēmuši uzņēmējvalsts gan juridiskos, gan kultūras noteikumus, nevis uzstātu uz savām “tiesībām”, jūs būtu redzējuši daudz atšķirīgāku reakciju uz problēmu. Viņi nav izrādījuši vēlmi vienkārši dzīvot savu dzīvi”. Šāds noskaņojums valda lielā daļā Eiropas cilvēku prātos, satraukumā gaidot, kas notiks, kad lielie bēgļu plūdi, tā teikt, piestās pie mūsu namu durvīm. Tomēr tiek aizmirsts, nepamanīts vai ignorēts, ka ir cilvēki, kas savulaik kā bēgļi ieradušies kādā no Eiropas valstīm, kuri spējuši apliecināt, ka viņi vēlas gan “vienkārši dzīvot savu dzīvi” un to veiksmīgi dara. Piemēram, tie, kuri ir izglītoti un, būdami augsti kvalificēti, jaunajā mītnes zemē atbraukuši ātri vien tiek pie algota darba un normālas ikdienas dzīves bez kara un nāves draudu šausmām. Protams, ir arī tādi, kas nespēj atrast darbu un mitinās patversmēs, nespējot pilnvērtīgi iekļauties jaunajos apstākļos. Un vienlaikus ir arī vēl cita satraucošā situācija – nesenais terorakts Parīzē bija apliecinājums Briseles pievārtē Mulenbekā uzaugušā Abdelhamida Abauda prasmēm. Jau ziņots, ka vismaz četri no tiem, kuri nogalināja cilvēkus kafejnīcās un koncertzāles Parīzē, bija Francijas pilsoņi. Tam visam tiek meklēti skaidrojumi, iemesli, vainas un stiprināta drošības situācija visdažādākajos veidos un līmeņos.