Podcasts about reizi

"Klasikā" ciemos īpaši viesi: komponists Pēteris Vasks un diriģents Sigvards Kļava, un intervijas epicentrā ir Latvijas Radio kora koncerts "Pēteris Vasks, Knuts Skujenieks | Pasaules pirmatskaņojums", kas 22. martā pulksten 19 izskanēs Latvijas universitātes Lielajā aulā. Pēteris Vasks, iekšēja pasūtījuma vadīts, radījis kora dziesmu ciklu ar sev tuvā dzejnieka Knuta Skujenieka vārsmām, kā mūsdienu dainām, to dzīvesgudrība stāv pāri laikiem. Komponists tekstus tiecies pārlikt skaņās ar maigumu, sirsnību un mīlestību, izjūtot pietāti pret lielo dzejnieku. Rūta Paula: Jūs esat duets, kas satiekas uz kārtējo sadarbību jauna opusa iestudējumā. Droši vien jums abiem tā jau atkal ir patīkama tikšanās? Pēteris Vasks: Nekas man nevar būt patīkamāks kā satikšanās ar Sigvardu un Latvijas Radio kori! Esmu diezgan daudz braukājis apkārt pa pasauli un klausījies, kā citi kori dzied manus skaņdarbus. Ir bijuši daži šausmīgi piedzīvojumi, citi – tā pa vidam, bet svētki vienmēr ir šeit, tepat, pie mums. Kāda šoreiz bija secība: komponists meklēja kori, vai arī koris vērsās pie komponista? Sigvards Kļava: Šoreiz iniciatīva un iekšējā nepieciešamība nāca no Pētera. Par lielo  jaudu, kas šādās it kā mazās formās lika ietilpināt ārkārtīgi jaudīgas, šodien svarīgas dzejas rindas un arī ļoti svarīgu skaņurakstu pats Pēteris izstāstīs labāk, bet mana privilēģija un laime ir tāda, ka mēs ar Pēteri satiekamies, sazvanāmies un esam kopā arī ārpus radošajiem darbiem: tas noteikti palīdz sajust un izprast ne tikai otru cilvēku, bet arī viņa radīto vēstījumu. Esmu neizsakāmi pateicīgs, ka varu būt tādā kompānijā... Iekšējā pasūtījuma vadīts – šie ir interesanti un svarīgi vārdi, kurus tu, Pēter, šo kordziesmu sakarā esi paudis jau iepriekšējās sarunās. Pēteris Vasks: Jau pirms pāris gadiem uzrakstīju vairākus opusus, ko varētu nosaukt par tādu kā atskatīšanos uz to, kas ir piedzīvots – piemēram, tāds ir Sestais stīgu kvartets. Un tad es tā nodomāju: cik vēl Dievs ļaus nodzīvot, rakstīšu mūsu brīnišķīgajam Radio korim. Knuts Skujenieks ir viens no maniem mīļākajiem dzejniekiem; jau ilgu – vismīļākais. Viņam ir seši brīnišķīgi dzejas sējumi, kurus pārlasu un laiku pa laikam atrodu kādu dzejoli, kuru uzdrošinos pārlikt skaņās, pārāk netraucējot dzejnieka domai – lai viņa ģeniālos tekstus varētu saprast. Jo parasti – sevišķi mūsdienu mūzikā – tekstu jau nekad nesaprot, kad dzied... Tāpēc es ļoti lūdzu un arī ceru, ka sestdienas koncertprogrammās būs nodrukāti šie sevišķi izcilie teksti, lai būtu iespēja tos vēlreiz pārlasīt. Kas zina, kad kāds pēdējo reizi tos lasījis… Lūdzu, lasiet Skujenieka dzeju, lasiet un nedusmojieties, ja esmu mēģinājis tos pārlikt skaņās, jo sirds deg un gribas. Atskatoties pagātnē, diezgan daudz Skujenieka tekstu esmu pārlicis skaņās. Tagad arī: radās viens, otrs, trešais – domāju, ko nu es ar katru dziesmu atsevišķi mēģināšu uzbāzties, bet, tā kā sanācis jau pusducis, iedomājos, ka tas būtu varen skaisti, ja tās varētu šādā veidā nodziedāt. Kaut kā šķiet, ka kordziesmu ciklus šobrīd kaut kā neraksta. Ir gan vokālie cikli, kuros balss dzied, bet korim nav. Šīs dziesmas var dziedāt arī atsevišķi – ja kāda nepatīk, var nedziedāt, tās ir pilnīgi brīvas un neatkarīgas, bet kopā saliku, manuprāt, tādā secībā, kādā tās varētu skanēt. Un ar milzu nepacietību gaidu pirmo mēģinājumu! Un tad sestdien, kā tagad smalki saka – pasaules pirmatskaņojums Latvijas Universitātes Lielajā aulā – cik skaisti tur skan kori! Būs milzu notikums. Vismaz komponistam…  Kas ir tas, kas tevi Knuta Skujenieka dzejā visvairāk uzrunā? Kādēļ tu atkal un atkal atgriezies pie tās? Pirmā asociācija – viņa dzeja ir kā tautasdziesma; tā ir tik tīra, skaidra, katrā vārdā ir vesela dvēseles bagātība, ko viņš dāvina. Viņš ir vienīgais mūsu dzejnieks, kas GULAGĀ nodzīvojis septiņus gadus un atteicās parakstīt dokumentu, ka viņš lūdz padomju valstij piedošanu par to, ka bijis "slikts puisis", lai viņu ātrāk palaistu mājās. Viņš teica: es nezinu, ko esmu izdarījis un kāpēc man būtu jālūdz padomju valstij, lai mani laiž ātrāk uz mājām. Viņš nosēdēja tos septiņus gadus no sākuma līdz beigām. Tie viņam bija ārkārtīgi radoši gadi! Varbūt, ja viņu nebūtu skāris šis padomju impērijas lāsts, viņš varbūt būtu pavisam savādāks, pavisam cits dzejnieks. Jo viņš arī pats stāstīja: lai izdzīvotu, bija nepieciešama ļoti intensīva, bagāta gara pasaule, tev bija jābūt garīgi bagātam. Reizi mēnesī varēja uz māju sūtīt vēstules – tur nebija ierobežojumu. Un tad nu viņš šajās vēstulēs sarakstīja dzejoļus un sūtīja savai sieviņai, lai tos saglābj. Tā radās absolūti meistardarbi. Viņš ir tik tīrs – tāds dvēseles garīgais spēks; viņā ir neaprakstāma mīlestība uz savu zemi, tautu… Es tik ļoti rezonēju uz viņu. Viņš ir pārlaicīgs. Par viņa dzeju mēs sakām – tā ir ļoti aktuāla. Bet gadi iet, un redzam, ka viņš trāpījis desmitniekā – vai tas bijis pirms desmit, piecpadsmit vai divdesmit, trīsdesmit gadiem. Milzīgs garīga spēka, mīlestības avots nāk no katras viņa rindas. Pazemīgi mēģināju savu mīlestību, cieņu un apbrīnu ielikt savās kora dziesmās. No iepriekšējā devuma ar Knuta Skujenieka dzeju mēs laikam vislabāk zinām Pētera "Klusās dziesmas". Tajās ir tik daudz skumju, apceres un vēl daudz kā cita. Sigvard, ko tu un koris esat šoreiz saņēmuši? Kāds ir jaunais cikls? Sigvards Kļava: Pirmā sajūta bija, ka mūzika kļuvusi personiskāka un aicina tās lielās, ļoti būtiskās lietas traktēt vienkārši. Pierādījums tam, ka visas lielās lietas patiesībā ir ļoti vienkāršas, un mūsu uzdevums – to pārdzīvojumu, ciešanas un brīžam arī prieku – pārvērst par apskaidrības zīmi. Un dzīvot šajā pasaulē vienkāršā apskaidrībā. Teorētiski to saprast ir viegli, bet nemaz ne tik viegli – dzīvot ar šādu vienkāršu attiecību skatu. Daudz vieglāk ir raudāt, plēst, grauzt un sist. Tas uzdevums – tikt tam pāri un bieži vien arī piedot – ikdienā nemaz nav tik vienkāršs.  Pēteris saka – dziesmas var dziedāt arī atsevišķi, cikls nav obligāts. Tomēr iekšējā dramaturģija un kopums ir tāds, ka es noteikti to redzu kā ciklu: redzu visas daļas kopā esam, kā jau vairāku daļu cikliskos skaņdarbos. Liels spēks ir attiecībās starp vienu afektu un otru, starp vienu muzikālu dimensiju un citu. Esmu pilnīgi pārliecināts: ja dziesmas tiktu atskaņotas atsevišķi, tās iegūtu pilnīgi citus vaibstus gan koncerta kontekstā, gan, iespējams, arī šodienas kontekstā – tās ar visu savu vienkāršību parādītos ļoti dažādas. Vēl sarunā – arī par dažādām interpretācijas lietām, mecenātismu un Pētera Vaska ceļojumu uz Vāciju.  Šajā vakarā līdzās visu gaidītajam Pētera Vaska dziesmu cikla pirmatskaņojumam programmas centrālās ass lomu ieņems Fransisa Pulenka kantātes "Figure Humaine" atskaņojums – mūzikas kliedziens par brīvību. Opuss ir radīts Otrā pasaules kara laikā, tobrīd nacistiskās Vācijas okupētajā Francijā. Šis divpadsmitbalsīgajam dubultkorim rakstītais meistardarbs ir ne tikai tehniski sarežģīts un vokāli izaicinošs, bet arī emocionāli piesātināts vēstījums par apspiestību, pretošanos un neuzvaramo cilvēka garu. Par darba tapšanas vēsturi pats Pulenks izteicis dažādus atšķirīgus variantus, taču skaidrs, ka darbā izmantotā dzeja ir cieši saistīta ar Francijas pretošanās kustību un Pulenks to komponējis dziļā slepenībā, apzinoties, ka šāda mākslinieciskā izpausme varētu tikt uzskatīta par bīstamu. Kompozīcijā dzirdama ne tikai iedvesma no franču vokālās polifonijas tradīcijas, bet arī drosmīgas harmoniskās pārejas un intensīvi kontrasti starp klusumu un grandiozu skaņu uzplūdiem. Noslēdzošais skaņdarbs "Liberté" (Brīvība) kļuva par īpaši nozīmīgu simbolu – teksts tika uzdrukāts uz skrejlapām, kuras sabiedrotie izkaisīja pāri Francijai, iedvesmojot pretošanās kustību un sniedzot cerību okupētās valsts iedzīvotājiem. Pēc kara "Figure Humaine" kļuva par vienu no visspēcīgākajiem mūzikā ietvertajiem veltījumiem brīvībai un cilvēka cieņai. Kantāte tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem kormūzikas darbiem, kas prasa ne tikai tehnisku meistarību, bet arī dziļu emocionālu izpratni no izpildītājiem. Koncertā kantāte skanēs kā spēcīgs atgādinājums par mākslas spēku pretošanās un cerību laikā, apvienojot Pulenka ģeniālo muzikālo valodu ar šī darba tekstu autora Eliāra neizmērojamo ticību cilvēka garam. Savukārt Makss Rēgers, viens no izcilākajiem vācu vēlīnā romantisma pārstāvjiem un polifonijas meistariem, savā kormūzikas daiļradē iedvesmojies no Johana Sebastiāna Baha un Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas, apvienojot baznīcas tradīcijas ar emocionālu izteiksmību un poētismu, arīdzan pievēršoties vācu dzejnieku romantiķu vārsmām par cilvēka dzīvi, dabu un transcendenci.

Nēeee…BATŅA ir slikto bērnu stūrīti!

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimība tiek atklāta laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programmas, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par sabiedrības informēšanas kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārbaudīt veselību mudina ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Vija Veisa, onkoloģe-ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Sīviņa un SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta Reģistru pārraudzības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa. Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) oktobrī īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!”. Vairāku  nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti, kāpēc ikvienam ir svarīgi regulāri, laicīgi atbilstošajā vecumā veikt krūts vēža, zarnu vēža, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu un kā šo pārbaudi veikt. "Es redzu, ja krūts vēža skrīnings ir palīdzējis atklāt daudz jaunu gadījumu. Es redzu sievietes, kas atnāk pie onkologa pēc skrīningā atklātas diagnozes. Bet attiecībā uz kolorektālo vēzi jāsaka, ka es nejūtu šo skrīninga ietekmi nemaz. Pacienti atnāk ar ielaistām slimības stadijām. Trešā, ceturtā stadija ir tas, ar ko es ikdienā strādāju. Pirmās stadijas audzējus var izoperēt, šos pacientus es neredzu, otrās stadijas - vairāk atkarīgs no audzēja bioloģijas, bet trešā un ceturtā stadija ir mans pacients. Diemžēl šie pacienti atgriežas vēl un vēl, mēs ar viņiem strādājam gadiem. Ja skrīnings Latvijā strādātu labāk, domāju, pacientu man būtu daudz mazāk," vērtē Elīna Sīviņa. Daudziem stāsts ir līdzīgs, ka jutušies labi, bet pēdējos mēnešos krities svars, sievietes pirmajā mirklī ar to ir apmierinātas, tad parādījušies citi nespecifiski simptomi. kad simptomi ar vien pieaug, cilvēks veic slēpto asiņu testu, citus izmeklējumus un atklāj visai bēdīgu ainu. Visi kā viens saka, ka būtu veikuši testu, ja būtu saņēmuši uzaicinājumu, ja būtu zinājuši. Vija Veisa, atsaucoties uz pētījumu, norāda, ka cilvēku sniegtās atbildes liecina, ka viņi neveic skrīninga pārbaudes, jo nav sūdzību. "Īstenībā tieši tas ir labi, tas ir brīdis, kad atsaukties un veikt šos skrīninga testus, tad, ja kaut ko atklāj, tas ir ļoti agrīni, tā iespējams ir tikai riska grupa un prognoze, ka viss var būt ļoti labi, ir ļoti iespējama. Tas, ka man nav sūdzību, ir lielisks brīdis skrīningam," atzīst Vija Veisa. Ainis Dzalbs piekrīt, ka koloroktālā vēža skrīnings ir aktuāla problēma. Bet ārsts nevar palīdzēt, ja cilvēki nav gatavi iesaistīties analīžu veikšanā. Speciālisti atzīst, ka profilaktisko pārbaužu veikšanai būtiski ir atgādinājumi, zināšanas un pacientu izglītība, pātagas princips nedarbosies, tas var būt tikai īstermiņa risinājums. Kad jāveic skrīnigs? Dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm veic no 25 gadu vecuma. Reizi trijos gados savas deklarētās dzīves vietas adresē vai e-adresē sieviete saņem uzaicinājumu veikt testu.  Mamogrāfijas [krūts vēža] skrīningu veic no 50 gadu vecuma; reizi divos gados ir uzaicinājums veikt šo pārbaudi. Kolorektālā vēža skrīningu veic cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Šī testa veikšanas uzraudzību cenšas nodrošināt ģimenes ārsti. Testu jāveic reizi divos gados. Vīriešus arī aicina veikt priekšdziedzeru audzēju agrīnu diagnostiku. Tās ir asins analīzes, kur nosaka PSA līmeni.

Tēlniece Solveiga Vasiļjeva Argentīnā 25.starptautiskajā tēlniecības biennālē “Bienal del Chaco” ieguvusi Grand Prix. Par iegūto pieredzi un redzēto tēlniecības biennālē Kultūras rondo izvaicājam mākslinieci Solveigu Vasiļjevu. Solveiga Vasiļjeva ir pirmā sieviete, kura uzvarējusi šajā tēlniecības biennālē, nedēļu intensīvi strādājot pie metāla skulptūras “Laiks”. Sacensības norisinājās Čako provinces galvaspilsētā un UNESCO tēlniecības galvaspilsētas statusu ieguvušajā pilsētā – Resistencijā. Reizi divos gados šajā biennālē mākslinieki darbus veido no metāla vai akmens. 2010. gadā, kad Solveiga Vasiļjeva piedalījās šajā biennālē pirmo reizi, tēma bija globalizācija un māksliniece no akmens veidoja "Globalizācijas eņģeli". Šogad biennāles tēma nebija noteikta, bet materiāls - metāls. Māksliniece izvēlējusies darba tēmu - laiks un jau kopš janvāra, kad uzzināja, ka apstiprināta dalībai, rūpīgi gatavojusies, veidojusi maketus. Ja to neizdarītu, darbs būtu citāds. "Jebkurš laiks, kurš tiek definēts, ir tikai daļa no tā, ko saprotam ar vārdu laiks. Mans darbs sastāvēja no trim daļām, no fiziskā laika, ko saucu par kosmisko laiku, kas telplaiku izpleš un deformē, bet mēs to nevaram konstatēt, jo esam tajā iekšā. Tad ir laiks, kas mainās, ko saprotam kā gadalaikus. Tad ir arī subjektīvais laiks, kurš ir absolūti nedefinējams, kurš ir lēkājošs kā slima cilvēka sirds sinusoīdi," stāsta Solveiga Vasiļjeva. "Darba ir būtībā četras daļas, jo ir arī kodols, serde, uz kā definētie laiki ir "uzvērti"." Solveiga Vasiļjeva neslēpj, ka izaicinājums bijis strādāt ar 2,5 mm biezām metāla loksnēm, jo tas ir salīdzinoši biezs materiāls, kādu ikdienā neizmanto. Darba izveidošanai Argentīnā bija atvēlēta nedēļa. Māksliniece atzīst, ka būtiska ir preses materiālos minētā norāde, ka viņa ir pirmā sieviete, kas ieguvusi galveno balvu, jo no 10 fināla dalībniekiem parasti tikai divas ir sievietes. Iesūtīti bija no 40 valstīm ap 150 pieteikumu. Šī starptautiskā biennāle cilvēkus priecē no 1998. gada. Prestižajā konkursā, kas šoreiz norisinājās no 13. līdz 20. jūlijam, dalībnieku skaits ir ļoti ierobežots – 10 dalībnieki no visas pasaules. Tie tiek izvēlēti, vērtējot pieteikumus, mākslinieka dzīves gājuma aprakstu, plānotā darba skici un pašu koncepciju. Solveiga Vasiļjeva šajā desmitniekā iekļuvusi jau otro reizi (iepriekš – 2010. gadā), šoreiz viņa ieguva arī galveno apbalvojumu. Tāpat māksliniece saņēmusi arī balvu, kas piešķirta pēc pārējo skulptoru balsojuma.   Brauciens un tajā pieredzētais māksliniecei arī devis daudz ierosmes jauniem darbiem.

Mākslas centrā "Noass" jau 24.reizi notiek videomākslai veltītais festivāls "Ūdensgabali". 10. jūlijā programmu atklāja Vācijas jauno mākslinieku darbi, bet turpmākās divas trešdienas programmas no Spānijas, Ukrainas, Rumānijas un Etiopijas. Festivāla mērķis visus šos gadus aktualizēt kustīgā attēla un video medija nozīmi laikmetīgās mākslas jomā. Gaidāms arī starpdisciplinārais projekts "Bezgalīgo atklājumu laboratorija" peldošajā mākslas centrā "Noass". Pēc atklāšanas ekspozīcija "Bezgalīgo atklājumu laboratorija" apmeklētājiem būs skatāma trešdienās līdz augusta beigām savukārt videomākslai veltītais festivāls "Ūdensgabali" vēl divas nākamās trešdienas.  

Ir vasaras saulgriežu un Jāņu nedēļa, kuras laikā notiks arī Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības kongress, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos. Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves vadošo pētnieku Tomu Ķenci, kurš arī piedalījās kongresa programmas izstrādē, un etnomuzikoloģe LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves pētniece Ieva Vīvere, jo Folkloras krātuves simtgadē atklājam arī Jāņu dziesmu albumu no Latviešu folkloras krātuves. Kongress norisināsies no 17. līdz 21. jūnijam un tā tēma ir "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Reizi četros gados notiekošā ISFNR kongresa rīkošana šogad uzticēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, tā ļaujot ne vien pulcēt tautas naratīvu pētniekus no visas pasaules un pievērst uzmanību stāstīšanas kultūrai Latvijā, bet arī atzīmēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi starptautiskā līmenī. Kongress pulcēs vairāk nekā 150 pētniekus no 29 valstīm - gan no Eiropas, gan citiem kontinentiem, pārstāvot ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu, Indiju, Argentīnu, un citām valstīm. Ne mazāk plašs ir referātos aplūkoto tēmu loks, kas tiks prezentēts četru dienu garumā vairākās paralēlās sesijās, ļaujot apzināt kopīgo un atšķirīgo tautas naratīvu jomā dažādās sabiedrībās dažādās pasaules vietās.

Stāsta Broņislavas Martuževas piemiņas glabātāja un fonda "Rakstītāja" valdes priekšsēdētāja Anna Egliena Vai zini, ka Broņislava Martuževa tikai 1979. gadā pirmo reizi apmeklēja Aglonas baznīcas svētkus 15. augustā un pēc tam uzrakstīja arī kādu dzejoli? Ne tikai laiks ir veidojis Martuževu, bet arī viņa ir veicinājusi laikmeta gaitu, majestātiskā mierā uzņemot likteņa lēmumus un cildeni nesot nolemto sāpju krustu svētā apziņā ("cik cēli to, tas pacels tevi"), paļāvībā uz Dieva sargājošo roku un ticībā savas zemnieku tautas mūžīgajām tiesībām uz savu brīvgrāmatu. Dieva un Dievmātes klātbūtne mūža gaitā. Tā gaismas lāse dīvainā, Kas bargā mūža stundā nāk Caur gaisiem satumsušiem, Ir stars no citas brīvības, Kas notriektam tev ieplaiksnās Aiz tiltiem nogruvušiem. Tu tausties. Celies. Tālāk ej. Dievs pieskāries ir dvēselei. 1979. gada 15.augustā dzejniece pirmo reizi bija Aglonā. Seko ieraksts dienasgrāmatā: "Kur zeme un debesis kopā tādā pirmatnīgā tīrībā, tur nav iespējama bojāeja. Visur klāt ir debesīs aizejošās Dievmātes labvēlība. Kas tur ko nesaprast? (..) Vajadzēja vēlreiz paklanīties Aglonas Dievmātei, šai tumšajai sejai zeltā un purpurā, kuras vaibstus savā vājredzībā neizšķīru. Bet varbūt vienkārši aizkustinājuma asaru dēļ, jo tas tomēr bija noticis – es biju nodzīvojusi līdz šai dienai. Un Dievmāte pasmaidīja no altāra… (..) Kad izgājām uz augstajām kāpnēm, sāka dunēt gavilējoši zvani, no dārza augšup nāca svinīgā procesija un mēs izrādījāmies tieši tās ceļa malā pašā priekšā. (..) Ar patiesu baudījumu nometos ceļos arī es. Esi sveicināts, manas jaunības iepriecinātājs! Esi sumināts, dievišķīgās Monstrancijas zelts!" Un gandrīz pēc  pusgada, 1980. gada 2. februārī, Broņislava pa aizsnigušiem ceļiem atkal aizstaigā pie Aiviekstes pietekas Liedes, kura ir aizsalusi, bet atsevišķos lāsmeņos ūdens dzidrs kā tikko nokristīta bērna asara. Dienasgrāmatā top jauns ieraksts: "Viss labākais iegūstams tikai ar galējo piepūli. Cik reizes man tās dzīvē pietrūcis, Tev vienam zināt, Dievs. Tu esi žēlsirdīgs, Tu esi atlaidis šodien mani mierā. Elpa dziļa un bez sāpēm, sirds gaita atguvusi mēru. Dievmātes ūbeles pārlidojušas pār manu galvu, gaisā mirdzums, un krūtīs ieplūst vīraks un mirres. Kā Aglonas svētkos. Elpo un priecājies, kā atpestīts. Kaut dziedi!" Un – tālāk seko dzejolis Lūgšana Aglonas Dievmātei – visi seši panti, ar dažiem labojumiem. Tā radās šis dzejolis. Kādā reizē, kad pie dzejnieces "Dārziņu" mājās ciemojās brālēns Pēteris Mārtužs ar sievu Evu (ar kuru jau bija sākusies sadarbība Martuževas dzejas publicēšanai ar Evas Mārtužas vārdu), Broņislava iedeva viņiem šo dzejoli savā rokrakstā ar lūgumu nolasīt Aglonā pie Dievmātes altāra un atstāt Dievmātei. Lūgums tika izpildīts. Priesteris Alberts Cimanovskis tajā laikā bija Garīgā semināra 3. kursa audzēknis, pa vasaru dzīvoja Aglonā un vadāju tūristus un svētceļniekus. Kāda ģimene palūdza, vai var uzkāpt pie Dievmātes augšā. Tad šī jaunā sieviete augšā pie Dievmātes nolasīja šo dzejoli. "Piedod, Vissvētākā, piedod…" Varat iedomāties, kā bija dzirdēt šos vārdus pirmo reizi un vēl tādā vietā – pie Aglonas Dievmātes kājām! Un nolika manuskriptu uz altāra. Cimanovskis palūdza atļauju pārrakstīt šo dzejoli. Tālākā vēsture bija tāda: vienu eksemplāru iedeva Aglonas dekānam Onckulim un vienu arī ērģelniekam Celminskim. Tajā gadā Aglonas baznīcai bija 200 gadu jubileja. Bīskaps Julians Vaivods teicis ērģelniekam Celminskim, ka vajadzētu kādu skaistu dziesmu uzrakstīt. Tagad šī Mamerta Celminska / Broņislavas Martuževas dziesma ar savu izcili vienkāršo un gudro vārdu skaidrību un himnisko melodiju ir iesakņojusies tautā, to mazi un jauni un veci dzied Aglonā, baznīcās, koros, ansambļos un ikdienā, sirdi remdinot un lūdzot: Svētībai paceltā roka lai mūsu likteņus loka, Mūžam uz labu lai loka, brīnišķā Aglonas māt!

Rēzeknis sinagoga voi Zaļuo sinagoga atsarūn Kruoslovys i Izraelys īlu styurī. Tei ir vīna nu senejuokūs kūka sātu Rēzeknē i aplīcynuojums tam, ka nazkod Latgolys sirdī dzeivuoja daudzi ebreju. Rēzeknē sovulaik bejs pat 12 sinagogu. Da myusu dīnu vys sasaglobuojuse tik vīna – Rēzeknis Zaļuo sinagoga. Sastdīnis vokorā, 18. majā, jau divdasmytū reizi nūtyka storptautyskuo Eiropys muzeju akceja “Muzeju nakts”. Itūgod “Muzeju nakts” kūpeiguo tema – izzynuot i dabuot, pieteit i saprast. Vīna nu vītu, kas itamā naktī attaisa durovys interesentim, ir ari Rēzeknis Zaļuo sinagoga, kur var izzynuot, kai nazkod dzeivuojuši ebreji Rēzeknē i Latgolā, kū lykuši golā i kai sadzeivuojuši ar latgalīšim. Kū latgalīši pajāmuši nu ebreju i ebreji nu latgalīšu, vaira zyna stuosteit sinagogys koordinators Voldemārs Ivdris. “Mes jau cytu reizi navarim pasaceit, kur beidzās latgaliskais i kur suocās ebrejiskais,” par ebrejiskuo i latgaliskuo sasaveišonu kai tradicejuos, tai volūdā i izteicīņūs, ari kulinarejā stuosta Voldemārs Ivdris. “I jī runuoja latgaliski ar myusejim, vysim latgalīšim. Jī beja draugi. Es skaitu – tei beja taida loba sūpluok pastuoviešona. I vīns ūtra saprota. Kotram beja sova niša: latgalīts beja zemnīks, ebrejs – tierguotuojs. Vīnam labi i ūtram labi.”

Rēzeknes sinagoga voi Zaļuo sinagoga atsarūn Krāslavas i Izraēlas īlu styurī. Tei ir vīna nu senejuokūs kūka sātu Rēzeknē, i aplīcynuojums tam, ka sovulaik Latgolys sirdī dzeivuoja daudzi ebreju. Rēzeknē bejušs pat 12 sinagogys. Leidz myusu dīnom gon sasaglobuojuse tik vīna - Rēzeknes Zaļuo sinagoga. Šūvokor, 18. majā, jau divdasmitū reizi Latvejā byus starptautiskuo Eiropas muzeju akceja “Muzeju nakts”. Vīna nu vītu, kas itymā naktī byus atvārta interesentim byus ari Rēzeknes Zaļuo sinagoga, kur byus vareiba uzzynuot, kai sovulaik dzeivuojuši ebreji Rēzeknē i Latgolā, kū goldā lykuši i kai sadzeivuojuši ar latgalīšim. Kū latgalīši pajāmuši nu ebreju i ebreji nu latgalīšu, vaira zyna stuosteit sinagogas koordinators Voldemārs Ivdris. "Mes jau cytu reizi navarim pasceit, kur beidzās latgaliskais i suocās ebrejiskais," par ebrejiskuo i latgaliskuo sasaveišonu kai tradicejuos, tai volūdā, izteicīnūs i kulinārejā stuosta Voldemārs Ivdris. "Un jī runuoja latgaliski ar myusejim vysim latgalīšim. Jī beja draugi. I es dūmoju tei beja taida loba leidzās pastuovēšona. Jī vīns ūtru saprota. Kotram beja sova niša - latgalīts zemnīks, ebrejs tierguotuojs. Vīnam labi i ūtram labi."

No 9. līdz 11. februārim ar papildu pasākumiem 8. un 12. februārī dažādās Rīgas lokācijās būs apmeklējams notikums "Baltijas dejas platforma 2024". Lai par deju, tās dzīvi Latvijā un priekšstatos uzzinātu vairāk, "Klasikas" studijā aicinām Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāju Intu Balodi. Sarunas laikā aktualizējam dejas dzīves grūtības Latvijā, definējam jēdzienu "deja" mūsdienu kontekstā, kā arī apspriežam tradīcijas mijiedarbi ar visu jauno, faktu, ka ķermenis jūt pirms prāta, kā arī to, kā pastāvēt citādā laika izjūtā. *** Baltijas Dejas platforma* ir nozīmīgs, starptautisks, trīs Baltijas valstu kopīgi kūrēts notikums, kas iepazīstina ar jaunākajām Baltijas reģiona laikmetīgās dejas izrādēm un māksliniekiem. Baltijas Dejas platforma pamīšus notiek Igaunijā, Lietuvā un šogad pirmoreiz arī Latvijā. Paredzēts, ka šoreiz no šī gada 9. līdz 11. februārim platforma Rīgā pulcēs vairāk nekā 100 viesus – dejas profesionāļus (kuratorus, producentus, kritiķus) ne tikai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet arī 23 citām pasaules valstīm. Platformas norisē kopumā iesaistīti teju 100 Baltijas skatuves mākslinieku. Lai gan lielākā daļa Baltijas Dejas platformas oficiālās programmas pasākumu ir pieejami tikai reģistrētiem viesiem un jau ir pilnībā rezervēti, vairākas izrādes, kas notiks H2O 6 kvartālā, ir iespēja redzēt arī plašākai sabiedrībai – 9. februārī pl. 17.00 lietuviešu mākslinieku Dovida Strimaiša (Dovydas Strimaitis) laikmetīgās dejas izrādi A Duet, 10. februārī pl. 19.00 Lukasa Karveļa (Lukas Karvelis) izrādi Yet Another Day in Paradise un 11. februārī pl. 18.00 Gretes Šmitaites (Grėtė Šmitaitė) izrādi Cracks un pl. 19.00, kā arī igauņu mākslinieču Hannas Kritenas Tangso (Hanna Kritten Tangsoo) un Sigridas Savi (Sigrid Savi) laikmetīgās dejas izrādi Cowbody. Oh Wow, It's You!. Šīs un citas Baltijas Dejas platformas programmā iekļautās laikmetīgās dejas izrādes un mākslinieku prezentācijas no 77 Baltijas valstīs dzīvojošo mākslinieku iesniegtajiem pieteikumiem atlasīja starptautiska žūrija – Jūlija Asperska (Julia Asperska, Polija), Pedru Barreiru (Pedro Barreiro, Portugāle), Johanna Ikola (Johanna Ikola, Somija), Bušs Hārtshorns (Bush Hartshorn, Lielbritānija) un Gergejs Tallo (Gergely Talló, Ungārija). Kopumā žūrija izcēla Baltijas laikmetīgās dejas ainas daudzveidību, norādot, ka iesniegtie darbi ir gan konceptuāli, gan tehniski spēcīgi un vienlaikus atspoguļo dejas nozīmīgumu, kas, veidojot dialogu par sabiedrībā aktuālām tēmām, pārsniedz skatuves robežas. Papildus oficiālajai Baltijas Dejas platformas programmai 8. un 12.februārī Rīgā būs skatāmas arī citas Latvijas dejotāju un horeogrāfu izrādes. Ar pilnu Baltijas Dejas platformas programmu var iepazīties tīmekļa vietnē https://balticdance.org  * Baltijas Dejas platforma ir laikmetīgās dejas skate trīs dienu garumā, kuru rīko trīs organizācijas: Igaunijas Neatkarīgā dejas skatuve Sõltumatu Tantsu Lava (STL), Latvijas Dejas informācijas centrs un Lietuvas Dejas informācijas centrs. Platformas galvenie mērķi ir Baltijas laikmetīgās dejas popularizēšana, vietējo un starptautisko sakaru veicināšana, kā arī jaunu iespēju radīšana māksliniekiem un dejas profesionāļiem reģionā. Baltijas Dejas platformas rīkošanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Baltijas Kultūras fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" (Nordic Culture Point).

Izdevējs un kolekcionārs Valters Dakša paša vārdā nosauktajā izdevniecībā no 2024. gada izdos jaunu iknedēļas mākslai veltītu žurnālu ar precīzu un lakonisku nosaukumu – "Mākslas Žurnāls". Kāds ir tā koncepts, radošais un finansiālais pamats, ierakstā jautājam izdevējam Valteram Dakšam, bet studijā viesojas mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kura aicināta par viesredaktori, bet zina daudzu Latvijas mākslas žurnālu likteņus. Laikā, kad daudzi nekomerciāli preses izdevumi pārceļas uz elektronisko vidi, samazina tirāžas vai iznākšanas biežumu, drosmīgi sevi pieteicis jauns mākslas žurnāls ar tieši tādu nosaukumu – „Mākslas Žurnāls”. Valtera Dakšas izdevniecībā izlolotajam izdevumam ir ambiciozi mērķi – ik nedēļu portretēt kādu Latvijas mākslinieku un viņa darbus. Pirmais žurnāls dienasgaismu ieraudzīs ceturtdien un būs veltīts Mārim Subačam. Grāmatu misionāra Valtera Dakšas vārds pēdējos desmit gados kļuvis pazīstams daudziem. Jau pusaudža gados viņam bija tūkstošos mērāma grāmatu kolekcija, un laika gaitā viņš kļuvis arī par laikmetīgās literatūras un avangarda grāmatu izdevēju. Pirms diviem gadiem tam pievienojās arī literārais mēnešraksts „Avīzes nosaukums”. Žurnāla komanda esot jokojusi – sākumā reizi mēnesī, pēc tam reizi nedēļā un beigās jau reizi dienā. Un tā nu pienākusi kārta iknedēļas „Mākslas Žurnālam”. Katrs žurnāls būs veltīts konkrētam māksliniekam. Saturā – īss ievads, mākslinieka biogrāfija, saruna ar viņu, bet galvenais uzsvars – uz pašiem mākslas darbiem. Būs žurnāli kā izstādes, žurnāli, kas ļaus ieskatīties mākslinieka darbnīcā. Un būs arī autori, kuri savu žurnālu īstenos kā mākslas darbu, stāsta žurnāla redaktore, gleznotāja un mākslas skolotāja Zīle Ziemele. Plānots, ka katru mēnesi iznāks trim autoriem veltīti žurnāli un viens teksta izdevums, kas veltīts tā mēneša autoriem un viņu praksei. Jau zināms, ka nākamo autoru vidū būs Krista Dzudzilo, KIWIE, Paulis Liepa, Sabīne Vernere un citi. Bet par teksta žurnālu viesredaktoriem uzrunāti Auguste Petre, Ingrīda Burāne, Kaspars Vanags un vēl vairāki mākslas zinātnieki. Par kādiem līdzekļiem žurnālu izdos? Atbalstītāji ir žurnāla abonenti un Valtera Dakšas izdevniecības klienti, saka izdevējs, kurš pašlaik ir arī Valsts aizsardzības dienesta karavīrs. Izdevēji īpaši cer, ka žurnāls sasniegs mākslas skolu audzēkņus un pasniedzējus, sniedzot ieskatu laikmetīgajā mākslā, kas reģionos ir maz pieejama, un aicina interesentus dāvināt „Mākslas Žurnāla” abonementu kādai no Latvijas mākslas skolām. Laikā, kad arvien vairāk informācijas pārceļas uz elektronisko pasauli, „Mākslas žurnāla” izdevēji saskata lielu vērtību tieši taustāmā, drukātā žurnālā un cer, ka tas veicinās plašāku izdošanas kustību, saka Zīle Ziemele un Valters Dakša. „Mākslas Žurnāla” pirmā numura atklāšana notiks ceturtdienas vakarā galerijā „Istaba” Rīgā. Mākslinieks Māris Subačs piedāvājis ar roku veidot individuālu vāka zīmējumu katram pirmā žurnāla eksemplāram. Pašlaik iespējams iegādāt abonementus, bet no janvāra žurnāls būs pieejams tirdzniecībā.  

Ar “Latvijas koncerti” programmu direktoru un Andreja Žagara Kultūras attīstības fonda valdes locekli Arturu Maskatu Kultūras rondo pārrunājam aktualitātes nozarē, kā arī gaidāmā "Rudens kamermūzikas festivāla" un koncerta "Draugi – Andrejam Žagaram" programmas.    Andrejs Žagars šogad svinētu 65. gadu jubileju. Savukārt koncerts "Draugi – Andrejam Žagaram" norisināsies jau piekto reizi. Šoreiz programmā iekļauts Džuzepes Verdi "Rekviēms" – monumentāls garīgās vokāli instrumentālās mūzikas skaņdarbs, kurā komponists ielicis visu savu ģeniālā melodiķa un lielu muzikālo formu dramaturģijas meistara talantu. Atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti un Valsts Akadēmiskā koris "Latvija". Pie diriģenta pults – maestro Andris Poga. Savukārt ikgadējais "Rudens kamermūzikas festivāls"šogad norisināsies no 8. līdz 14. oktobrim. Atklāšanas koncertā 8. oktobrī “Lielajā ģildē” uzstāsies viens no pasaulē atzītākajiem stīgu kvartetiem - “Quatuor Ébène”.

Tie, kuri ikdienā seko līdzi jaunumiem Baltijas kapitāla tirgū, droši vien jau ir lietas kursā, ka no šodienas, 25. septembra, interesenti var pieteikties iegādāties būvniecības tehnikas nomas uzņēmuma SIA "Storent Holdings" obligācijas 4,5 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinoši īsā laikā šī ir jau otrā obligāciju emisija, kurā uzņēmums naudu tālākai attīstībai piesaista biržā. Jūnijā šādi tika piesaistīti 10,5 miljoni eiro un gandrīz 1000 privāto investoru. Kam nepieciešama nauda, kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi un kāds ir tā skats uz ekonomiku kopumā, skaidro "Storent" grupas vadītājs Guntis Grīnbergs.

Grāmata vai filma? Šis mūžsenai jautājums un dilemma, un grāmatnieku kaislīgā pārliecība par to, ka filma nekad nepārspēs grāmatu. Bet vai tiešām tā ir? Varbūt tomēr kaut kur ir kāds grāmatas ekranizējums, kas tāpat kā grāmata spēj aizraut elpu.Reizi mēnesī to centīsimies noskaidrot pārī ar Ievu Strazdiņu, kuru Instagram vidē labāk zināt pēc vārda @mrs.lasitajaŠoreiz mūsu saruna – par amerikāņu autores R. J. Palasio grāmatu "Brinums" un Stīvena Čboski režisēto filmu "Wonder".Filma vai grāmata? To noklausies mūsu sarunā.Seko Ievai Instagram https://www.instagram.com/mrs.lasitaja/Seko Aijai Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētās grāmatas, autori un filmas:*Indreks Harhla “Aptiekārs Melhiors un bendes meita”, “Aptiekārs Melhiors un Olevistes baznīcas noslēpums” + filma “Aptiekārs Melhiors”*Dēlija Ouensa “Kur vēži dzied” + filma “Where the Crawdads Sing”*Noras Ikstena “Mātes piens” + filma “Mātes piens”*R. J. Palasio “Brīnums” + filma “Wonder”*Astrida Lindgrēna*White Bird by R. J. Palacio + filma “White Bird”*Emma Donahjū “Istaba” + filma “The Room”*Romija Hausmane “Mīļais bērns" *Stīvens Kings “Doktors Miegs” + filma “Doctor Sleep”*Stīvens Čboski “Čārlijs, malā stāvētājs” + filma “The Perks of Being a Wallflower”*seriāls “The Vampire Diaries”*We Need to Talk About Kevin by Lionel Shriver + filma “We Need to Talk About Kevin”*Ešlija Odrēna “Krustojums”*Auggie and Me: Three Wonder Stories by R. J. Palacio*Māris Bērziņš “Svina garša” + izrāde “Svina garša”*Stīvens Kings “Zaļā jūdze” + filma “The Green Mile” – OKTOBRA IZVĒLE

Raidījumā šoreiz runājam par leģendārajām motokrosa sacensībām “Vaidavas kauss”, kas šogad Apē notika jau 50.reizi. Pirmais “Vaidavas kauss” norisinājās tālajā 1974.gadā, arī toreiz tā rīkošanā roku pielika viens no mūsdienu sacensību organizatoriem Mairis Levans. Viņš arī Piespēles studijas viesis.  Nedēļas topā: Latvijas vīru basketbola izlase sāk treniņnometni pirms debijas Pasaules kausa finālturnīrā; Latvijas futbola klubiem dažādas sekmes UEFA Konferences līgas kvalifikācijas otrās kārtas pirmajās spēlēs; Pasaules čempionātā paukošanā ukrainiete Olga Harlana atsakās spiest roku krievietei Annai Smirnovai, Ukrainas sportisti diskvalificē. Vēlāk Starptautiskā Olimpiskā komiteja piešķir Harlanai ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz makšķerēšanas sporta pārstāvji Laura Liepiņa un Kristaps Kotāns.

Par festivāla “Summertime – aicina Inese Galante”, kas šogad norisināsies septiņpadsmito un pēdējo reizi, par tā nozīmi un atziņām, kas gūtas rīkojot pasākumu, Kultūras rondo saruna ar Inesi un Diānu Galantēm. Stāsttos par šī gada festivāla norisēm, raidījuma viešņas apstiprina, ka šādā formātā festivāls vairs turpmāk neskanēs. Turpināsies citi Ineses Galantes organizētie pasākumi, šis pieredzēs transformāciju.

Šovasar jau divdesmito reizi Gaujienā notiek radošā mūzikas nometne „Vītolēni”, kas turpina izcilā komponista, profesora Jāzepa Vītola dzīves misiju – veidot muzikāli izglītotu tautu. Par nometni, jauno „Vītolēnu” paaudzi un Vītolsvētku svinīgajiem koncertiem saruna Kultūras rondo. Stāsta diriģents Matīss Pēteris Circenis, „Vītolēnu” pedagogs un Vītolsvētku mākslinieciskais vadītājs, diriģents Patriks Kārlis Stepe, „Vītolēnu” pedagogs, kora "Kamēr..." diriģents, Vītolsvētkos piedalīsies ar Cēsu kultūras centra jaukto kori „Beverīna”, un diriģents Oskars Jeske, „Vītolēnu” kora pedagogs, Cesvaines kora diriģents, vīru kora „Dziedonis” kormeistars. Gaujienas Vītolsvētku koncerti 2023.gadā būs 28. un 29. jūlijā. Piektdienas vakarā plkst. 21 Nakts koncerts – klusā un sirsnīgā noskaņā varēs ieklausīties mūzikas nometnes „Vītolēni” radošajos priekšnesumos. Sestdien plkst.14 „Vītolēnu” ansambļu un solistu koncerts.  Plkst. 18 Vītolsvētku koncerts, kurā piedalās „Vītolēnu”koris, simfoniskais orķestris un Latvijas koru dalībnieki. Anniņu muzejā – vizuālās mākslas konkursa „Jāzepa Vītola mūzika” labāko darbu izstāde.

Latvijas hokeja valstsvienība pirmdien "Arēnā Rīga" ar 4:3 pagarinājumā uzvarēja Čehijas izlasi, ko iepriekš pasaules čempionātos vēl nekad nebija izdevies pārspēt. Turnīrā pirmā uzvara uzlabo Latvijas izredzes cīņā par ceturtdaļfinālu. Vārtus Latvijai guva Rihards Bukarts, Mārtiņš Dzierkals, Oskars Cibuļskis un Oskars Batņa, kura rēķinā bija uzvaru atnesušais metiens pagarinājuma pēdējā minūtē.  Uzvaras cena - spēlētājiem daudz savainojumu, par kuru nopietnību varēs spriest tikai šodien. Vēl arī akmens čempionāta rīkotāju dārziņā - svarīga spēle ar vienu no grupas favorītiem, bet īsi pirms mača tirdzniecībā vēl bija pieejamas vairāk nekā pusotrs tūkstotis biļešu. Šodien izlasei treniņš, nav jāspēlē, nākamie pretinieki būs norvēģi. Spēle 17. maijā pulksten 15.30.  

Veicināt mākslas izglītību – tāds ir galvenais mērķis, dibinot un otro gadu piešķirot Aijas Jurjānes stipendiju. Konkursa rīkotāji un stipendijas dibinātāji ir mākslinieces bērni. Šogad Aijas Jurjānes stipendiju lēma piešķirta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknei Ievai Sofijai Stenderei. Savukārt veicināšanas balvas ieguva Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēknes Rūta Saulespurēna un Alise Gaile. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkā jau otro gadu ģimeniskā atmosfērā pasniegta Aijas Jurjānes stipendija, ko dibinājuši viņas bērni – Kristīne Jurjāne, Ieva Jurjāne un Pāvils Jurjāns. Bibliotēkā uz galda izlikti Ievas Sofijas Stenderes konkursam iesūtītie darbi. Viena glezna veltīta Ukrainas kara tēmai,  Ieva Sofija atzīst, ka to bijis grūti gleznot. Kristīne Jurjāne mākslas albumā atrod Aijas Jurjānes kara tēmai veltīto gleznu „Rīga. 1941. gads” un rāda tās reprodukciju. Gan tēmas, gan kompozīcijas ziņā darbi saslēdzas, un tas ir pārsteidzoši. Ieva Jurjāne min, kāpēc Ieva Sofija šogad iegūst stipendiju, savukārt Pāvils Jurjāns velk paralēles ar kompozīcijas nozīmi Aijas Jurjānes darbos. Aijas Jurjānes stipendiju iegūst tātad Ieva Sofija Stendere, bet veicināšanas balvas – Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēknes Alise Gaile un Rūta Saulespurēna. Ieva Sofija ir Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas 4.kursa audzēkne. Viņa mācās ādas izstrādājumu dizaina nodaļā, kā uzzinu, konkursā piedalījusies jau pērn. Līdzās autordarbiem, kas demonstrē autora rokrakstu un pārstāv tēmas „Laikabiedrs notikumā Latvijā un pasaulē”, bija jāiesniedz arī neliela eseja. Jaņa Rozentāla Mākslas skolas 3.kursa audzēkne Rūta Saulespurēna un Alise Gaile no 2.kursa atklāj, kā pieteikušās konkursam un cik svarīga izvērtusies esejas rakstīšana. Abas topošās mākslinieces kā veicināšanas balvu saņēma Aijas Jurjānes monogrāfisko mākslas albumu „Jaunības avots. Aija Jurjāne”. Aijai Jurjānei bija divas darbības sfēras – glezniecība un mākslas pedagoģija. Viņas glezniecībā ieraugām galvenokārt vēstījumu par sievietes mūžu, savukārt pedagoģijā viņas vārds iegājis kā paraugs jēdzienam labs skolotājs.

Lai palīdzētu atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, senioriem un vēl vairākām sociālajām grupām, sociālais uzņēmums „Ligero” ceturto reizi organizē darba iespēju festivālu "Visiem". Par iespējām atrast darbu ne tikai festivāla laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par darba iespējām dažādām sabiedrības grupām sarunājas iInvalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, zvanu centra "Sonido" darbiniece Lolita Korjapina kopā ar diviem asistentiem - suni-pavadoni Zuzi, kas ir ikdienā kopā ar Lolitu, un meitu Alisi, kura aktīvi palīdz ārpus darba, un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja, darba iespēju festivāla "Visiem"idejas autore un organizatore Liene Reine-Miteva. Vispirms līdz maija sākumam ir aicināti pieteikties uzņēmēji, kuri vēlas piedāvāt meistarklases festivālā, kur potenciālie darba ņēmēji var iepazīsties ar profesijām. Pieteikuma anketu var meklēt "Ligero" mājaslapā. "Uzņēmumi ir aicināti piedalīties un parādīt savu vakanču un arī savu profesiju aizkulises un ļaut cilvēkiem izmēģināt, kā tās ir strādāt šajā uzņēmumā," skaidro Liene Reine-Miteva. "Uzņēmumiem tā ir laba iespēja iznākt Rīgas centrā, Vērmanes dārzā, un parādīt sevi, ko varbūt ikdienā neiedomājamies, ka ir šādas profesijas, vai, ka šajā profesijā ir nepieciešamās tādas prasmes vai zināšanas." Viņa norāda, ka piesakās sociāli atbildīgi uzņēmumi. Ja arī nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti, viņi ir uzsākuši iekšējo procesu, ko un kā varētu darīt. "Janvārī, februārī, aptaujājot iepriekšējo gadu dalībniekus, vairāki teica, lai arī viņi īsti nav vēl gatavi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, tā ir vieta, kur satikties un iepazīties. Uzņēmumi domā, kā atvērt darbu dažādām cilvēku grupām, kuras ikdienā tik viegli varbūt darbu nevar atrast," atzīst Liene Reine-Miteva. Festivāls notiks jūnijā sākumā. "Festivāls ir domāts visiem. Daudziem cilvēkiem, kas strādā Rīgā smalkos, labos uzņēmumos, viņiem ir pieeja mācībām, dažādiem treniņiem. Cilvēkiem ir citas iespējas. Daudziem cilvēkiem šādu iespēju nav - paskatīties uz darbu no citas perspektīvas, parunāt ar karjeras konsultantu, notestēt, kāda tipa darbinieks tu esi, šādas iespējas bieži vien ikdienā cilvēkiem nav," norāda Liene Reine-Miteva. Ivars Balodis atzinīgi vērtē šādu satikšanās platformu, kur var aprunāties un uzdot jebkuru muļķīgu jautājumu. Bet runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, viņš atzīst, ka ceļus uz nodarbinātību vajadzētu veidot vieglākus ar īpašām atbalsta programmām.  "Par cilvēkiem ratiņkrēslā mēs vairāk vai mazāk zinām, lielākā daļa cilvēku to darbu ir atraduši, kas grib strādāt. Piemēram, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kuri ārkārtīgi daudz un kur valstī notiek deinstitucionālizācijas process, tas nozīmē, ka lielās institūcijās cilvēkus neuzņem, viņi dzīvo pašvaldībās un viņiem kaut kas ir jādara. Skaidrs, ka viņiem ir darbs jāatrod. Prasmes un iemaņas nav līdz šim attīstītas, tu aizej, paskaties te es kaut ko varu izdarīt un te. Tā ir tā vieta, kur cilvēki var atrast savu nākotnes darbu," atzīst Ivars Balodis.

Starplaikā starp “TTT Rīga” emocionālo uzvaru Betsafe Baltijas Sieviešu basketbola līgas finālturnīrā un Latvijas čempionāta pusfināla sēriju startu “Basketstudijā 2+1” viesojās “TTT Rīga” kapteine Kate Vilka. Runājām par: - aizraujošajiem sižeta pavērsieniem spēlē “TTT Rīga” – “Kibirkštis”; - spēlēšanu, neskatoties uz rezultāta tablo un īpašo iedvesmu; - pēdējā uzbrukuma scenāriju un norisi; - atkarību raisošām emocijām, kādas gūstamas tikai sportā; - atgriešanos basketbolā pēc dēliņa piedzimšanas; - trenera uzticību un pašas ticību sev; - “TTT Rīga” jaunā modeļa tapšanas procesu; - psiholoģisko pārsvaru divcīņās ar RSU komandu; - darbiņu, kas vēl jāpadara aprīlī; - valstsvienības mērķiem Eiropas čempionātā; - plānošanu un dzīves plūdumu. 43 minūtes par sieviešu basketbola aktualitātēm un sievieti basketbolā!

Saeimā ir izveidota parlamentāriešu darba grupa, lai veicinātu sadarbību ar diasporu - veidotu ciešāku saikni ar tautiešiem ārvalstīs, kā arī dialoga formā skaidrotu aspektus, kas būtiski tautiešiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tāda parlamentāriešu grupa nodibināta pirmo reizi Saeimas vēsturē un raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts skaidrosim, ko tas nozīmē diasporai, kāds būs šīs darba grupas pienesums, kādos virzienos tā darbosies, vai uzrunās tikai pilsoniski aktīvo diasporas daļu, un ko vispār nozīmē aktīvs pilsonis diasporā. Tēmu komentēt palīdzēs Saeimas deputāte Irma Kalniņa, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “Eiropas jaunieši” biedrs Ernests Barons, Kustības "#esiLV" valdes locekle Elīna Pinto.   

Pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, kas šogad būs 26. martā, lībiešu savulaik apdzīvotajos novados pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena, kuras svinēšanai pievienoties aicināts ikviens. Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu. Par Lībiešu mantojuma dienas aktivitātēm plašāk stāsta Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Lolita Ozoliņa un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits. Viens no šī gada centrālajiem notikumiem ir Lībiešu mantojuma diena – šogad aizsākama tradīcija, kas iecerēta kā simboliska Latvijas novadu lībisko sakņu pieminēšana un godināšana. Šajā dienā ar lībiešu zaļi balti zilajiem karogiem un krāsām tiks iezīmētas novadiem būtiskas un it īpaši ar lībiešiem saistītas vietas. Tāpat daudzviet notiks lībiešu putnu modināšanas rituāls, kura saknes meklējamas tālā senatnē. Putnu modināšana ir sena, tieši lībiešiem raksturīga tradīcija. Tā saistās ar Baltijas jūras somu (lībiešu, igauņu, somu, karēļu un citu) mītiskajiem priekšstatiem par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas, tāpēc putni ir izmantoti senajās rotās, piemēram, plaši pazīstami ir tā dēvētie “lībiešu putniņi” – piekariņi, kas atrodami arheoloģiskajos materiālos lībiešu savulaik apdzīvotajās vietās, putni redzami arī klinšu gleznojumos Karēlijā, Somijā un citviet. Putnu modināšana, kas lībiešiem iezīmē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos, ir šī senā mīta atbalss. Lībiešu tradīcija sakņojas tradicionālā uzskatā, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā, un pavasarī tie jāmodina. Lībiešu mantojuma dienā putni tiks modināti gan Kolkasragā, gan Salaspilī, Rīgā, Turaidā, Pālē un citur. Savukārt lībiešu karogi un krāsas šajā dienā būs redzamas daudzviet Latvijā – gan pie dažādu institūciju ēkām, gan ar lībiešiem saistītās vietās. Šobrīd zināmo Lībiešu mantojuma dienas pasākumu karte atrodama vietnē www.libiesugads.lv, turpat var iepazīties arī ar Lībiešu putnu modināšanas tradīcijas aprakstu video formātā. Lībiešu institūrs aicina ikvienu iesaistīties Lībiešu mantojuma dienas pasākumos un ziņot uz e-pastu liv@lu.lv par vietām, kur iecerēts modināt putnus vai izvietot lībiešu karogus, lai norises vietas var pievienot pasākumu kartei. Tāpat rosina pasākuma rīkotājus un dalībniekus dokumentēt un dalīties ar video vai attēliem sociālo tīklu profilos, pievienojot tēmturus #libiesugads, #libiesumantojumadiena un #libiesumantojums.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība parunāsim par biznesa vidi Latvijā un par finansējuma pieejamību. Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, patērētāju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu un ekonomiku, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss. Kas pētījumā noskaidrots, atgādina Zane Drinķe, "Turības" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne. Tā kā indekss ir no mīnuss 100 līdz pluss 100, tad uzņēmēji darbam Latvijā devuši, vērtējot 10 baļļu sistēmā – četrnieku. Tas ir – ieskaitīts, bet var un vajag daudzreiz labāk! Tomēr jāatcerās, piecos gados, kopš šo indeksu "Turība" veido, tas ne reizi nav bijis ar plus zīmi. Diskusijā pēc indeksa prezentācijas ar ekspertiem un uzņēmējiem varēja saklausīt vienu lielu jautājumu, ar kuru sākās vai beidzās praktiski visas diskusijas. Un šis lielais jautājums ir – kādēļ Latvija uzņēmējdarbībai nav pievilcīgākā valsts, kaut vai mērojoties ar mūsu Baltijas kaimiņiem? Vērtē korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Arī Latvijas tirdznircības un rūpniecības kamerā lēš, ka kaimiņi mums pievilcības ziņā griež pogas ārā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – to rāda arī viņu pasūtītais pētījums. Viena vienota iemesla, kādēļ kaimiņiem veicas labāk, īsti nav – un diemžēl tas nozīmē, ka nav arī viena, eleganta un vienkārša risinājuma. Viens no risināmajiem jautājumiem, lai enerģijas cenas negrauj konkurētspēju, tā atzina Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš. Protams, kaitē arī tas, ka esam mazi, bet neesam vēl aptvēruši, ka iespējams, jārīkojas ne tā kā ierasts un ka ne visi mazie uzņēmumi potenciāli izaugs par pasaules milžiem – savu viedokli neslēpa Rungainis Un par labu nenākot arī tas, ka esam rāmi un piesardzīgi. Gan kā iestādes, gan uzņēmumi, gan katrs no mums – tā uzskata "Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs Finansējuma pieejamība arī ir problēma. Augstskolas rektors Aldis Baumanis atzīst, ka pētījuma dati par to rāda divas tendences: nepieejams finansējums vairāk ir problēma mazajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ar Latvijas kapitālu. Bet arī "Balticovo", ko īsti par mazu uzņēmumu nenosauksi, saskāries ar finansējuma pieejamību. Un "Balticovo" banku nevēlēšanās kreditēt vistām barības iegādi lika pārdomāt biznesa procesus, stāsta Toms Auškāps, "Balticovo" valdes loceklis.

9. janvārī plkst. 19.00 Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē notiks Normunda Naumaņa Gada balvas mākslas kritikā pasniegšanas ceremonija, kuras moto šogad ir "Nebeidzamais neizšķirts". Ceremoniju gaidot, 2023. gada pirmo "Atsperi" vadām kopā ar teātra kritiķi, "Spēlmaņu nakts" 2022./2023. gada sezonas žūrijas komisijas priekšsēdētāju Tomu Čeveru, kurš 2017. gadā pats saņēmis Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā - toreiz kā jaunais kritiķis. Anete Ašmane-Vilsone: Kā tu pats nonāci teātra kritikas nozarē – kas tevi uzrunāja šajā profesijā? Toms Čevers: Nozarē nonācu, pateicoties Līgai Ulbertei, kura visādi veicina jaunu cilvēku iesaistīšanos teātra kritikā un arī mani vairākkārt mudināja pievērsties šai jomai profesionāli. Tā nu izmantoju šo iespēju un nonācu kritikā. Vismaz sev esmu noformulējis to, ka laikam jau tikai rakstot un savas domas saliekot loģiskā secībā, strukturējot to, ko esmu redzējis, varu pa īstam izprast to, kas noticis, un kaut kā paildzināt procesu, kad esi iekšpus mākslas darbam. Jo citādi jau ir tā: grāmatu izlasi un to aizšķir, filma beidzas un televizoru izslēdz, izrāde beidzas un priekškars aizveras… Bet kritikas gadījumā tu kaut kā turpini dialogu ar izrādi iegūsti  ko vairāk. Tas laikam bija sākotnējais mērķis. Gana bieži uzbango diskusijas, vai kritika vispār ir vajadzīga un, ja tā, tad kam tā ir vajadzīga; vai tā ir objektīva un tamlīdzīgi jautājumi, kas, iespējams, nerims nekad. Vai tev ir sava atbilde uz tiem? Vai kritika ir vajadzīga? Noteikti! Jo kritika jau ir publicistiskas žanrs, tai ir tās pašas funkcijas – informēt, izglītot, izklaidēt. Tas viss tur ir, tāpēc kritika ir neatņemama teātra mākslas un vispār sabiedriskā procesa sastāvdaļa. Tā ka vajadzīga tā ir noteikti, un cerams, ka arī paši mākslinieki tajā var izlasīt kaut ko, kas viņiem var kaut ko dot, un ļauj citādi paskatīties uz lietām. Tai noteikti ir arī pozitīvs pienesums. Teātra mākslinieki lasa recenzijas? Daži atzīst, ka lasa. Daži noliedz, ka lasa, bet arī lasa. (smejas) Bet droši vien kāds arī nelasa. Bet nu – cerams gan, ka lasa, jo tas būtu jaukāk – biežāk saņemt atgriezenisko saiti: gan tad, kad recenzija ir izdevusies, gan tad, kad nav… Man vienmēr šķitis, ka tieši teātra kritika visspilgtāk iemieso kritikas uzdevumu tieši pret skatītāju, jo viņš, izlasot šo recenziju, vēl var aiziet uz konkrēto izrādi. Vai arī – aiziet uz izrādi, pēc tam izlasīt recenziju un salīdzināt to ar savām domām. Mūzikā tas ir citādi – koncerts ir izskanējis un bieži vien neatkārtojas. Vai tavuprāt teātra skatītājam kritika ir praktiski pielietojama? Noteikti! Jo teātra process jau ir ļoti aktīvs – izrāžu ir ļoti daudz, un pirmkārt kritiķis var palīdzēt orientēties tajā, ko teātros var redzēt, ko gaidīt no konkrētās izrādes, ko negaidīt, kurā vilties, kurā nevilties. Tādā ziņā recenzija noteikti var kalpot par ceļu karti skatītājam teātra pasaulē. Bet nu – protams, gribētos piedzīvot arī tādu mirkli, kad tavu recenziju lasa skatītājs, kurš varbūt neies uz konkrēto izrādi vai vispār neies uz teātri, bet tavu recenziju grib izlasīt tāpēc, ka teksts ir interesanti uzrakstīts un pats par sevi var kaut ko dot skatītājam. Vai tu par to bieži domā rakstot – lai šī recenzija būtu autonoms publicistikas darbs, kas uztverams, iespējams, arī bez šīs izrādes noskatīšanās? Drīzāk jautājums būtu – vai tas iznāk vai neiznāk… (smejas) Protams, ka gribētos, lai tā būtu, jā! Katrā ziņā rakstot gribas formulēt vispārīgākas lietas. Lai atklātu to, kā izrādes rosinātās domas korespondē konkrētajam laikmetam, kurā dzīvojam, kādiem aktuāliem notikumiem. Gribētos, lai tas sajūdzas kopā ar vēsturi, šodienu. Protams, tas ne vienmēr izdodas. Tavs kritiķa ceļš nu jau turpinās vairāku gadu garumā: 2017. gadā tu pats saņēmi Normunda Naumaņa kritikas balvu kā jaunais kritiķis, turklāt tagad esi "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētājs. Kā veidojies tavs ceļš? Kā esi nonācis līdz šim gana nopietnajam amatam? Tikai rakstot – nekā citādi jau to nevar izdarīt. Rakstot, publicējoties, iepazīstinot ar sevi un savu redzējumu par teātra izrādēm. Un darot to arī tad, kad negribas. Ja kādam tas viss šķiet vērtīgs, tad arī iespējams šāds mazs progress. Vai tev pašam ir kādas atmiņas par Normundu Naumani un viņa rakstiem? Galvenokārt par rakstiem. Visspilgtāk atmiņā palicis viņa ekspresīvais stils: no vienas puses – subjektīvs, no otras puses – balstīts tik plašā erudīcijā un kultūrvēsturiskajās zināšanās... Viņa recenzijām piemīt neapšaubāma kvalitāte. Tās noteikti ir tādas, kuras gribas pārlasīt, neraugoties uz to, vai izrāde ir vai nav redzēta. Vai kritika, līdzīgi pašam teātrim, ir gaistoša joma, vai tieši pretēji? Patiešām, teātris ir gaistoša māksla, kas baudāma tikai konkrētajā brīdī – arī uzfilmēta izrāde pilnīgi noteikti nav tas pats, kas dzīvā izrāde teātrī. Jo – lai arī cik tas neizklausītos banāli, enerģijas apmaiņa uz skatuves notiek, lai arī to nevar racionāli izskaidrot. Bet kritika ir rakstītais vārds – tas ir publicēts, un šī teksta nozīme, domāju, nemainīsies. Un tā, iespējams, reiz būs vienīgā liecība, kas palikusi par konkrēto izrādi. Tieši tā. Tāpēc arī kritiku vēlams rakstīt tā, lai zināmā mērā dokumentētu izrādi – kas tajā redzams, kas nav redzams, lai atstātu liecību par šo laiku. Vai pati Normunda Naumaņa balva tavā dzīvē kaut ko mainīja? Iespējams, tā bija apliecinājums, ka esi uz pareizā ceļa. Jā, noteikti, īpaši svarīgi tas ir ceļa sākumā – kā apliecinājums. Un šīs balvas nozīmīti esi pielicis pie džempera.  Reizi gadā putekļi no tās jānoslauka un jāpiesprauž. (smaida) Katru reizi, kad pienāk šīs balvas pasniegšana, par to ataust pozitīvas atmiņas. Mēs pieminējām Normundu Naumani. Bet vai tev personīgi ir vēl kādi cilvēki, no kuriem tu tieši vai netieši esi mācījies un izkopis savu stilu? Jā, noteikti! Nāku no citas nozares, līdz ar to mana [profesionālā] tuvošanās teātrim nāk no recenzijām, no kurām esmu ietekmējies, pirms sāku šajā jomā izglītoties arī teorētiski. Tās noteikti ir Silvijas Radzobes un Līgas Ulbertes recenzijas. Kāds, tavuprāt, ir mūsdienu Latvijas teātris? Virzieni, protams, ir vairāki. Teātra māksla kopumā kļūst aizvien plašāka, robežas pārkāpjošāka, tiek sapludināti un sintezēti dažādi mākslas veidi. Arī tas, ka principā nav nekādu tabu tēmu, un līdz ar to – ja mākslinieks jeb radošā grupa pie izrādes strādājusi trīs mēnešus, visi kopā lasījuši, pētījuši un analizējuši, kritiķim izrāde jānoskatās viena vai divas reizes un pāris dienu laikā viss jāapstrādā un jāuzraksta. Kritiķis ir ļoti nepateicīgā situācijā! (smejas) Tāpēc visu laiku ar sevi jāstrādā – jākrāj intelektuālie un emocionālie resursi, lai tam tiktu līdzi. Teātra kritiķis apmeklē tik daudz teātra izrāžu… Kā tu domā – vai no teātra var nogurt? Var! It īpaši žūrijā strādājot, pārsātinājums iestājas diezgan ātri. Tāpēc labi, ka tas iespējams tikai divus gadus pēc kārtas. Jo nogurt var. Intensitātei piemīt gan pozitīvas, gan negatīvas lietas. Pozitīvais – ja ir kādas pērles, tās izceļas uz kopīgā fona. Bet negatīvais ir tas, ka viss saplūst vairāk vai mazāk vienādā masā, un tu principā redzi tikai virsotnes. Ja teātrim ir kādi noteikti virzieni un ceļi, pa kuru tas iet, tad kā ir ar kritiku? Kādi ir kritikas zīmīgie virzieni, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem vai gadsimtiem? Laikam jau tas ir visās mākslas nozarēs – ka kritikai arvien vairāk pievēršas nozares neprofesionāļi jeb "profesionāli skatītāji", kuri pastiprināti interesējas par izrādēm un tad sniedz savu skatu uz lietām. Arī tas viss bagātina to ainu. Tā ir galvenā tendence. Tu domā – jebkurš skatītājs var kļūt par kritiķi, ierakstot savu viedokli sociālajos tīklos?  Tā mūsdienās ir: katrs grib kļūt par "žurnālistu"... Vai teātra kritika var ietekmēt procesus pašā teātrī? Varbūt pat bijuši konkrēti gadījumi, kad tā noticis? Vai tomēr tās attiecības arvien ir tādas saspīlētas… Gribētos domāt, ka var gan ietekmēt, teātrim neaprobežojoties tikai ar savu skatu uz lietām, bet respektējot arī to, ko raksta kritiķi, kuri seko procesam kopumā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un līdz ar to teātris var uz šīm lietām paskatīties savādāk. Bet – vai tas ir reāli kaut ko ietekmējis? Vismaz es pats tādus gadījumus nezinu...  Vairāk un plašāk - ierakstā.

Par gada izskaņas nozīmīgu notikumu kļuvusi „Grafiķu kalendārs” iznākšana. Šis ir astotais gads, kad 13 topošo grafiķu darbi tiek apkopoti lielformāta kalendārā. Grafikas oriģinālus iespējams skatīt galerijā „Istaba”, bet līdztekus izstādītas un iegādājamas izdevniecības „Liels un mazs” grāmatas. Daudzi bērnu grāmatu ilustrāciju autori ir bijušie grafikas nodaļas studenti. 2023.gada „Grafiķu kalendāra” oriģināli – jauno mākslinieku radošais redzējums par gada mēnešiem plašā grafikas tehniku spektrā – eksponēts galerijā „Istaba” pie centrālās sienas. Telpā arī neliels galds, uz kura darbu klišejas, lai izstādes apmeklētāji novērtētu veidu, kā grafikas top, un kaut mazliet nojaustu darbu tapšanu. Izstādes kuratore ir Mākslas akadēmijas docente un grāmatu ilustratore Rūta Briede, kura atgādina, kā tapis pirmais „Grafiķu kalendārs”. Galerijā „Istaba” iekārtots izdevniecības „Liels un mazs”  Ziemassvētku veikaliņš, kas iet roku rokā ar Grafikas katedras kalendāra izstādi. Šis ir laiks, kad bērnu vecāki var atnākt un apskatīties, ko ielikt dāvanu maisā, ne tikai saviem bērniem, bet arī draugiem, atbalstot jaunos māksliniekus. Studentu organizētā „Grafiķu kalendāra 2023” izstāde galerijā „Istaba” būs skatāma līdz 13.janvārim.

Raidījumā Piespēle šoreiz runājam tikai Pasaules kausu futbolā, kas sākās 20.novembrī. Astoņas grupas, 32 komandas, pirmo reizi notiek ziemā, korupcijas ēnas apvītajā Katarā. Ciemos futbola eksperti un komentētāji: Jurģis Kalns, futbola kluba “Valmiera” galvenais treneris, 2022.gada Latvijas čempions; Ilvars Koscinkevičs, futbola komenetētājs un halles “PlayOff Arena” vadītājs; Arkādijs Birjuks, futbola žurnālists un komentētājs; Kārlis Krēgers, futbola komentētējs. Nedēļas topā: Vīru basketbola izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs Pasaules kausa finālturnīrā; “Stāv pāri visam “Valmiera”!” jeb vidzemnieki kļūst par Latvijas čempioniem futbolā ar izteikti jaunu komandu, jo vecākajam spēlētājam ir tikai 25 gadi.

Bērnu grāmatu ieteicējs. 217.epizode. Vai Visumā dzīvo citas civilizācijas? Vai Zemi tiešām apciemo citplanētieši? Un kas ir Marģers, kam veltīta šī grāmata? Burtu Burvja īrnieki lasa Ingas Žoludes grāmatu "Pirmo reizi uz Zemes".

Rīgā ir noslēgusies NATO ārlietu ministru sanāksme, kas bija plānota jau sen. Tajā galveno uzmanību iecerēts pievērst jaunās bloka stratēģijas izveidei, taču daudz nācās runāt arī par aktuālo, par Krieviju un tās karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas. Arī par Baltkrievijas izvērsto hibrīd karu. Pārrunājam, ko NATO ārlietu ministri šajā sanāksmē lēma. Uzmanību pievēršam arī Vācijas iekšpolitikai, tur darbs pie jaunās koalīcijas un valdības izveide tuvojas noslēgumam, jau pavisam drīz Angelu Merkeli kanclera amatā paredzēts, ka nomainīs Olafs Šolcs. Interesants ir fakts, ka ārlietu ministra portfelis iecerēts zaļo līderei, kas savā retorikā vismaz pirms vēlēšanām pret Krieviju bijusi skarbāka nekā citi. Ko tad varam sagaidīt no jaunās Vācijas valdības? Nedaudz runājam arī par Zviedriju. Tur nedēļas laikā par premjeri divreiz ievēlēta jaunā sociāldemokrātu līdere Magdalēna Andešsone. Viņa ir pirmā sieviete Zviedrijas premjera amatā, balsojums bija divreiz, jo procesā no koalīcijas izstājās sociāldemokrātu partneri Zaļā partija, un nu Andešsone vada partiju ar ļoti lielu mazākumu parlamentā. Aktualitātes vērtē politologs, vēstures doktors Ojārs Skudra un žurnāla "Ir" komentētājs Aivars Ozoliņš. NATO pārvērtību noskaņās Ziemeļatlantijas aizsardzības alianses ārlietu ministru samits, kuru Latvija pirmoreiz savā vēsturē uzņēma 30. novembrī un 1. decembrī, pagāja nobriedušu pārmaiņu zīmē. Tā galvenais mērķis bija virzība uz jaunas alianses stratēģijas pieņemšanu, kurai jānotiek NATO galotņu tikšanās laikā Madridē nākamā gada jūnija beigās. Kā 29. novembrī kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Egilu Levitu norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: „Manuprāt, ir acīmredzami, ka pašreizējā Stratēģiskā koncepcija mums ir labi kalpojusi. Taču par to mēs vienojāmies tālajā 2010. gadā NATO samitā Lisabonā, un kopš tā laika pasaule ir patiešām mainījusies. Tāpēc mums ir jāatjaunojas un jāvienojas par jaunu Stratēģisko koncepciju. Jo, piemēram, pašreizējā Stratēģiskajā koncepcijā mēs saucam Krieviju par stratēģisku partneri. Tā tas bija pirms viņi ar bruņotu spēku iebruka Ukrainā un anektēja daļu Ukrainas – Krimu. Mēs ne ar vārdu nepieminam Ķīnu. Tāpat gandrīz nemaz nav pieminēti tādi draudi un izaicinājumi kā hibrīdie, kiberdraudi, kā arī klimata pārmaiņu ietekme uz drošību. Tātad ir acīmredzami, ka šobrīd mēs izstrādājam Stratēģisko koncepciju citai pasaulei nekā tā, kurā mēs vienojāmies par Stratēģisko koncepciju pirms desmit gadiem.” Līdztekus alianses stratēģijas attīstībai kā galvenie aktuālie jautājumi samitā neizbēgami izvirzījās iespējamā Krievijas agresijas pret Ukrainu eskalācija un Baltkrievijas režīma organizētā migrācijas krīze pie NATO dalībvalstu robežām. Deklarācijās samita izskaņā tika pausts atbalsts Ukrainai un arī Gruzijai, un brīdinājumi Krievijai atturēties no militārām akcijām pret Ukrainu. Vairakkārt samita gaitā tika uzsvērts, ka arī tā norise Rīgā uzlūkojama kā alianses solidaritātes žests tās ziemeļaustrumu pierobežas dalībniecēm – Polijai un Baltijas valstīm – kuras pēdējā laikā izjūt pastiprinātu apdraudējumu no Krievijas un tās faktiskā satelīta Baltkrievijas puses. „Luksofora koalīcija” Vācijā Pagājušonedēļ galīgo apstiprinājumu guva prognozes, ka nākamā Vācijas valdība iztiks bez līdzšinējā ietekmīgākā politiskā spēka – kristīgajiem demokrātiem. 23. novembrī tika publiskots paziņojums, ka sekmīgi noslēgušās sarunas starp t.s. „luksofora koalīcijas” partijām: sociāldemokrātiem, brīvajiem demokrātiem un zaļajiem. Kā tiek ziņots, sarunu process bijis pamatīgs, valdības programmu izstrādājot 22 darba grupās ar vairāk nekā 300 pārstāvju piedalīšanos. Rezultātā tapis līdzsvarots dokuments, kurā katrs no panteriem ietilpinājis ko sev būtisku. Sociāldemokrātiem ticis minimālās stundas atalgojuma likmes palielinājums apmēram par piektdaļu, zaļajiem – par astoņiem gadiem agrāka atteikšanās no ogļu izmantošanas enerģētikā, ekonomiskā liberālisma piekritējiem brīvajiem demokrātiem – sabalansēts valsts budžets. Ārlietu jomā koalīcijas programma paredz turpmāku konstruktīvu dialogu ar Krieviju, tomēr ievērojot Krievijas agresijai un draudiem pakļauto kaimiņvalstu intereses. Jaunā valdība varētu būt aktīvāka Eiropas integrācijas balstītāja, piemēram, cenšoties panākt vienbalsības principa nomaiņu pret kvalificētā vairākuma principu Eiropadomes balsojumos par bloka kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. Budžeta jautājumos, no vienas puses, paredzama lielāka taupība, taču tā neattieksies uz pandēmijas seku pārvarēšanu un ieguldījumiem videi draudzīgāku tehnoloģiju ieviešanā. Par jaunās „luksofora koalīcijas” kancleru paredzēts kļūt līdzšinējam finanšu ministram, vācu sociāldemokrātu līderim Olafam Šolcam. Zaļo partijas līdzpriekšsēdētāja Annalēna Bērboka ieņems ārlietu ministra posteni, otrs zaļo līdzpriekšsēdētājs Roberts Habeks – jaundibināmo „superministriju”, kas pārraudzīs vienlaicīgi ekonomiku un pretdarbību klimata pārmaiņām, savukārt brīvo demokrātu līderim Kristiānam Lindneram ticis finanšu ministra portfelis. Zviedrijas jaunā valdība – vēl „pārliecinošāks” mazākums Šī gada jūnijā Zviedrijas sociāldemokrātu partijas līderis un premjerministrs kopš 2014. gada Stēfans Levēns paziņoja par savu nodomu atkāpties no partijas un, līdz ar to, arī valdības vadītāja amata. Pēc novembra sākumā notikušā partijas kongresa Levēna vietā stājās finanšu ministre, ekonomiste Magdalēna Andešsone, kura pēc parlamenta balsojuma 24. novembrī kļuva par vēsturē pirmo sievieti Zviedrijas valdības priekšgalā. Tiesa, jau dažas stundas vēlāk viņa demisionēja, ciktāl viņa valdību pameta viens no diviem koalīcijas partneriem – Zviedrijas Zaļā partija. Iemesls bija parlamenta balsojums par budžetu, kura pamatā bija labējās opozīcijas iesniegtais projekts. Zaļajiem nepieņemama bija dalība valdībā, kuras budžeta izstrādē piedalījusies arī galēji labējā Zviedru demokrātu partija. Visbeidzot aizvakar Andešsone vēlreiz tika apstiprināta kā premjerministre, šoreiz vienas partijas – sociāldemokrātu – valdības priekšgalā. Šī ir mazākuma valdība, tāpat kā visi trīs Stēfana Levēna kabineti. Saskaņā ar Zviedrijas konstitucionālo sistēmu valdības apstiprināšanai nav nepieciešams parlamenta vairākuma balsojums par, pietiek ar to, ka vairākums no 349 deputātiem nav balsoji pret. Attiecīgi Andešsones kabinets stājās amatā pēc tam, kad par to nobalsoja 100 sociāldemokrātu deputāti un viens neatkarīgais deputāts, kamēr Centra partijas, Zaļās partijas un Kreisās partijas deputāti, kopskaitā 75, atturējās. Daudzi šo Andešsones kabinetu uztver kā pagaidu valdību, ciktāl līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām nākamā gada septembrī atlicis mazāk nekā gads. Kā savas valdības prioritātes jaunā premjerministre definējusi uzlabojumus sociālās nodrošināšanas sistēmā, investīcijas videi draudzīgās tehnoloģijās un vardarbīgu noziegumu apkarošanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Un izvadījām augustu kā nākas!

Un izvadījām augustu kā nākas!

Kā arī Inesei tika āķīgs mērgļu uzdevums un izstāstījām, kā viss Islandes skriešanas piedzīvojums atkal pārcēlies par gadu!

Kā arī Inesei tika āķīgs mērgļu uzdevums un izstāstījām, kā viss Islandes skriešanas piedzīvojums atkal pārcēlies par gadu!

Kā notiek piedziņas vēršana uz parādnieka naudas summām, par bezmaksas zvērinātu tiesu izpildītāju konsultācijām iedzīvotājiem, vai vienreizējie 500 euro bērnu pabalsti var tikt pakļauti piedziņas procesam? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot meklējam kopā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem. 10. marts ir Tiesu izpildītāju diena un šajā dienā var saņemt bezmaksas konsultācijas pie tiesu izpildītājiem. Skaidrojot svarīgo aktualitāti, ka tiesu izpildītājiem ir jāsaņem informācija no parādnieka par to, ja ir saņemts 500 eiro pabalsts par bērnu, no kura noteikts, ka netiks veikta parādu piedziņa, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka norāda, ka tiesu izpildītājiem nav piekļuves parādnieka kontam, tāpēc pašiem ir jāinformē. Pirms pabalsta saņemšanas ir jāpaziņo, kurā bankā un par cik bērniem cilvēks saņems pabalstu. Tiesu izpildītājs nosūtīs attiecīgai bankai papildus rīkojumu, ka šī summa marta mēnesī ir papildus jāsaglabā. Parādniekam vienā no bankām, ja viņam ir konti vairākās bankās, ir jāsaglabā 500 eiro. "Ja parādnieks nebūs komunicējis, 500 eiro viņam saglabās, visu, kas būs virs noteiktās summas, pārskaitīs parādu piedziņai. Ja nav bijusi informācija, ka šajā mēnesī saņems valsts noteikto vienreizēja 500 eiro pabalstu ģimenēm ar bērniem, tehniski var sanākt, ka ietur summu arī no šī pabalsta. Ja tā notiks, nekavējoties ir jāsazinās ar tiesu izpildītāju, jāatsūta konta izdruka, kur redzams, ka ieturēta nauda no šī pabalsta, to summu tiesu izpildītājs varēs atmaksāt," skaidro Iveta Kruka. "Ierobežojums spēkā ir tikai martā. Tā kā tas ir vienreizējais pabalsts, kuru izmaksās martā, martā tas arī ir no konta jāizņem. Viss, kas paliks, tas veidojas kā uzkrājums, uz uzkrājumu piedziņu var vērst," norāda Iveta Kruka.  Ja pabalstu izmaksā marta pēdējā dienā, var rasties situācija, ka marta laikā cilvēks nepaspēj šos naudas līdzekļus izņemt. "Esam aicinājuši tiesu izpildītājus 1. aprīlī nesteigties un neatcelt šo saglabāto summu, nogaidīt, lai cilvēks paspēj šos līdzekļus izņemt. Galvenais - pabalstu izmaksā vienu reizi un vienu reizi arī saglabā šo summu," atzīst Iveta Kruka. Citus klausītājiem aktuālus jautājumus saistībā ar parādu piedziņu komentē arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājas vietnieks Andris Spore.

Šoreiz Ritvars Toms Logins pacels delikātu tematu, kas nomāc daudzu mājas pavāru prātus. Klausies "Piecas garšas" un uzzini svarīgāko, kas jāzina par perfektu zivs pagatavošanu ik reizi!  

Šoreiz Ritvars Toms Logins pacels delikātu tematu, kas nomāc daudzu mājas pavāru prātus. Klausies "Piecas garšas" un uzzini svarīgāko, kas jāzina par perfektu zivs pagatavošanu ik reizi!  

Attīstoties tehnoloģijām, mainās arī darba vide, un otrādi, mainoties darba videi, tam piemērojas arī tehnoloģijas. Taču šodien, kad liela daļa darbu tiek organizēti attālināti, bet birojos uz vietas jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, šīs pārmaiņas varētu būt aktuālākas nekā jebkad agrāk. Kā Covid-19 pandēmija ir likusi mainīties darba videi un kādi izaicinājumi mūs sagaida nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns Agris Ņikitenko. Ivars Vanadziņš atzīst, ka jebkurš darba devējs domā, kas būs pēc tam. Ap 60 - 80% cilvēku, kas var attālināti strādāt, viņi vēlētos atgriezties tādā hibrīdrežīmā - pamatā pa mājām un reizēm uz darbu. Tā varētu būt stabilākā tendence, ka mēs lielā mērā paliekam mājās, tie, kas var. Tomēr ne visi var attālināti strādāt. Globālās tendences rāda, ka attālināti strādā kādi 40 %. "Ir darbi, ko nevar darīt attālināti. Tā lielākā izmaiņa darba tirgū, uz ko neviens pagaidām nespēj atbildēt, kam būs dramatiskas sekas, ka tos 40 %, faktiski apkalpo viena ceturtā daļa citu - tie, kas nodrošina transportu, kurš tagad vairs nav vajadzīgs, tie, kas nodrošina kaut kādas vietējās kafejnīciņas pilsētu centros, kurus tagad vairs nav vajadzīgas, un tamlīdzīgas lietas. Tie paši skolu apkopēji,"  vērtē Ivars Vanadziņš. "Tā ir globālā problēma, ko darīt ar tiem cilvēkiem, jo viņu dzīves un viņi jau līdz šim pamatā gadījumu ir bijuši mazāk atalgoti, grūtākiem darba apstākļiem. Tur būs liela sociālekonomiska globāla problēma. "Baltajām apkaklītēm", tiem faktiski paliks labāk, ja viņi sakārtos savus mājas birojus un apgūs mākslīgo intelektu un visas virtuālās iespējas, viņiem viss būs kārtībā, viņi būs ieguvēji. Bet viena liela daļa cilvēku, mēs par viņiem ļoti nepelnīti aizmirstam." Agris Ņikitenko piekrīt, ka to, kas var strādāt attālināti, ir mazāk, to, kas nevar attālināti savu darbu padarīt, viņu ir skaitliski ir ļoti daudz. "Lai arī valsts kopumā, ja skatāmies statistiski, mēs it kā naudu iegūstam varbūt vēl vairāk nekā līdz šim, nopelniem visi kopā, bet ir liela daļa cilvēku, tie paši viesnīcu, viesu māju īpašnieki un darbinieki, tās ir veselas industrijas, kas šobrīd ir apstājušās faktiski," atzīst Agris Ņikitenko. Universāls risinājums tam ir pārkvalifikācija, bet tam ir sekas "Šis konkrētais cilvēks aiziet prom no vienas jomas, viņš aiziet citā jomā. Viena joma vinnē, otra - zaudē savu darbinieku. Tas nozīmē, ka joma, kas zaudē darbinieku, nespēs atgriezties darba ritmā, ka iepriekš. Latvija atkal šeit kopumā ir ir salīdzinoši labākā stāvoklī nekā tādas ierastas tūrisma zemes kā Spānija vai Grieķija, kur šī proporcija ir ievērojami savādāka nekā tas Ziemeļvalstīs un Latvijā tajā skaitā," bilst Agris Ņikitenko. Vanadziņš norāda, ka vēl vienas principiālas izmaiņas skars darba laiku, jo nevar mehāniski pārlikt parasto darba laika regulējumu uz mājas biroju. Pasaules tendences rāda, ka izmaiņas visvairāk ietekmēs vidējo menedžmenta līmeni uzņēmumos.  "Mēs līdz šim meklējām uz vidēja līmeņa vadītāja vietu tehniski gudru cilvēku, kurš par to kaut ko jēdz. Pašlaik tas vairs nav īsti aktuāli, jo būtībā jau nav tā pieskatīšana vajadzīga, bet ir vajadzīgs faktiski prasa sociāli empātisks menedžeris, kas saprot psiholoģiju. Tās tehniskās prasmes aiziet otrajā plānā, jo tās var labāk kontrolēt mašīna vai mākslīgais intelekts labāk nekā cilvēks. Vairāk paliek tā puse empātiski saprast, kā tam otram tur iet un kas viņam ir jāpalīdz ne tikai ar programmatūru, bet arī ar galvu. Tās būs lielas izmaiņas un domāju, ka Latviju viņas skarts tikpat daudz kā jebkuru citu valsti," uzskata Ivars Vanadziņš. Aicina pieteikt liecības UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajam reģistram Gluži kā olimpiskajās spēlēs reizi četros gados tiek izsludināta pieteikšanās UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajam reģistram. Šis brīdis ir pienācis šogad, tāpēc pārskatīt Latvijai nozīmīgākās dokumentālā mantojuma liecības tiek aicināti gan muzeji, gan bibliotēkas, gan arhīvi, gan juridiskās un privātās personas. Kas ir programma "Pasaules atmiņa" un kas līdz šim nonācis Latvijas nacionālajā reģistrā, stāsta UNESCO Latvijas nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane. Programma “Pasaules mantojums” attiecas uz vietām, kuras nevar piederēt mums katram un ir kaut kas netverams. Savukārt programmas “Pasaules atmiņa” liecības ir kaut kas tverams, jo dokumenti ir fiziski saglabājušies, bet pats svarīgākais - tie nes būtisku vēstījumu. Par programmas “Pasaules atmiņa” dažādajiem līmeņiem turpina Beāte Lielmane. “Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajā reģistrā līdz šim iekļauto astoņu nomināciju dokumentārajām liecībām ir kāds glabātājs, piemēram, arhīvs vai muzejs. Arī šīs institūcijas ir digitalizējušas savas kolekcijas, kā rezultātā tās sabiedrībai ir pilnīgi vai daļēji pieejamas elektroniskā formātā. Reizi četros gados, kad tiek izvērtēti Latvijas nacionālā reģistra pieteikumi, saraksts vienā reizē var tikt papildināts gan ar vienu, gan vairākām nominācijām. Daudz materiālu gan par Baltijas ceļu, gan barikādēm, kam nesen aizvadījām trīsdesmito gadadienu, glabājas cilvēku privātos arhīvos. Pat ja tajā brīdī likās, ka mēs to visi zinām un piedzīvojam, tad ar laiku liecību skaits var mazināties. Tāpēc UNESCO aicinājums ir vienlaikus iespēja pārskatīt savus fotogrāfiju, videoierakstu un citu dokumentu krājumus. Tāpat arī Latviešu folkloras krātuves un interneta žurnāla “Punctum” iniciatīva “Pandēmijas dienasgrāmatas” ir piemērs tam, ka dokumentāri fiksējam izjūtas un notikumus, lai nākamās paaudzes var gūt autentisku pieredzi, iepazīstoties ar vēstures avotiem, un uzzināt, kā savulaik 2020. gadā pasauli pāršalca jauns vīruss. Bet pieteikumu dokumentāro liecību iekļaušanai Latvijas nacionālajā reģistrā līdz 30. aprīlim var sūtīt uz e-pasta adresi office@unesco.lv vai arī pa pastu, kontaktus meklējot mājas lapā unesco.lv.

Klajā nākuši pirmie latviski tulkotie igauņu un lietuviešu Baltijas Asamblejas laureātu darbi. “Kā pirmie jaunajā gadā pie lasītājiem nonāks mākslinieciski augstvērtīgie, bet nekomerciālie izdevumi igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones godalgotais dzeju krājums “Tornis” (BA balva – 2010), igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājums “Tilts” (BA balva – 2002) un lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzeju krājums “K. B. aizdomās turamais un citi dzejoļi” (BA balva – 2007),” vēstīts Rakstnieku savienības “Facebook” kontā. Igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones dzeju krājumu “Tornis” atdzejojis Guntars Godiņš, igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājumu “Tilts” tulkojusi Rūta Karma, bet lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzeju krājuma “K.B. aizdomās turamais un citi dzejoļi” redaktors ir Jānis Elsbergs. Marcēlija Martinaiša dzeju atdzejojuši Pēters Brūveris un Emija Grigorjeva. Lai vairāk noskaidrotu par jaunās sērijas darbiem, sazināsimies ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi, redaktoru Jāni Elsbergu un atdzejotāju Guntaru Godiņu. Grāmatas iznāks vienotā sērijā, kuras dizainu veidojis mākslinieks Aleksejs Muraško.

Un starp tām nav nevienas Boba Mārlija kompozīcijas! Kas tad tur ir? Šis: PND - Meitene (lēnā)  Queen - Don't Stop Me Now  AC/DC - Thunderstruck  Eliots - Labenieks  Nirvana - Smells Like Teen Spirit  Queen - Bohemian Rhapsody  Linkin Park - In The End  System Of A Down - Chop Suey  AC/DC - Highway To Hell Muse - Supermassive Black Hole  The Killers - Mr. Brightside  Rammstein - Du Hast  Linkin Park - Numb  Queen - Under Pressure  Bee Gees - Stayin' Alive   Ufo - Airu laiva    The Prodigy - Breathe     Foo Fighters - The Pretender     Gacho - Stampā grīdu  Rammstein - Sonne  Coldplay - Viva La Vida Florence + The Machine - You've Got The Love Intars Busulis/Abonementa orķestris/ GG Choir - Dejo vientulību  BTS - Dynamite  Arcade Fire - Everything Now  Blur - Song 2  Rammstein - Deutschland  Sudden Lights - Negribu piezemēties  The Killers - When You Were Young  Muse - Plug In Baby  Kristīne Prauliņa - Melns ar baltu  Inokentijs Mārpls - Klucītis  Foo Fighters - Learn To Fly Bloodhound Gang - The Bad Touch  Prāta Vētra - Tavas mājas manā azotē  Beastie Boys - (You Gotta) Fight For Your Right (To Party)  Robyn - Dancing On My Own  The Kooks - Naive  Instrumenti - Apēst tevi  Sigrid - Don't Kill My Vibe

Un starp tām nav nevienas Boba Mārlija kompozīcijas! Kas tad tur ir? Šis: PND - Meitene (lēnā)  Queen - Don't Stop Me Now  AC/DC - Thunderstruck  Eliots - Labenieks  Nirvana - Smells Like Teen Spirit  Queen - Bohemian Rhapsody  Linkin Park - In The End  System Of A Down - Chop Suey  AC/DC - Highway To Hell Muse - Supermassive Black Hole  The Killers - Mr. Brightside  Rammstein - Du Hast  Linkin Park - Numb  Queen - Under Pressure  Bee Gees - Stayin' Alive   Ufo - Airu laiva    The Prodigy - Breathe     Foo Fighters - The Pretender     Gacho - Stampā grīdu  Rammstein - Sonne  Coldplay - Viva La Vida Florence + The Machine - You've Got The Love Intars Busulis/Abonementa orķestris/ GG Choir - Dejo vientulību  BTS - Dynamite  Arcade Fire - Everything Now  Blur - Song 2  Rammstein - Deutschland  Sudden Lights - Negribu piezemēties  The Killers - When You Were Young  Muse - Plug In Baby  Kristīne Prauliņa - Melns ar baltu  Inokentijs Mārpls - Klucītis  Foo Fighters - Learn To Fly Bloodhound Gang - The Bad Touch  Prāta Vētra - Tavas mājas manā azotē  Beastie Boys - (You Gotta) Fight For Your Right (To Party)  Robyn - Dancing On My Own  The Kooks - Naive  Instrumenti - Apēst tevi  Sigrid - Don't Kill My Vibe

Popularizejūt latgalīšu rokstu volūdu, jau catūrtū reizi Latvejis Radejis Latgolys studeja i Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv organizej pasauļa diktatu latgalīšu rokstu volūdā. Tymā itūgod četri anekdoti, kū diktej Latvejis Instagram personeiba, pasuokumu vadeituojs i vīnkuoršais latgalīts Lauris Zalāns. Pasauļa diktata latgalīšu rokstu volūdā mierkis ir aktualizēt latgalīšu volūdys lītuojumu i pīvērst sabīdreibys uzmaneibu raksteitprasmei latgaliski, eipaši jaunīšu vydā, deļtuo itūgod diktatu var pīraksteit, ari klausūtīs pieci.lv jaunīšu raidejumu “Pīci breinumi”. Diktatu verīs arī te Pīraksteitū tekstu puorbaudi ite:  ej.uz/PuorbaudiDiktatu2020  

Popularizejūt latgalīšu rokstu volūdu, jau catūrtū reizi Latvejis Radejis Latgolys studeja i Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv organizej pasauļa diktatu latgalīšu rokstu volūdā. Tymā itūgod četri anekdoti, kū diktej Latvejis Instagram personeiba, pasuokumu vadeituojs i vīnkuoršais latgalīts Lauris Zalāns. Pasauļa diktata latgalīšu rokstu volūdā mierkis ir aktualizēt latgalīšu volūdys lītuojumu i pīvērst sabīdreibys uzmaneibu raksteitprasmei latgaliski, eipaši jaunīšu vydā, deļtuo itūgod diktatu var pīraksteit, ari klausūtīs pieci.lv jaunīšu raidejumu “Pīci breinumi”. Diktatu verīs arī te Pīraksteitū tekstu puorbaudi ite:  ej.uz/PuorbaudiDiktatu2020  

Reizi mēnesī sociālās aprūpes centrā “Zemgale” Ozolniekos ir suņu diena. Tiešā nozīmē. Ciemos pie iestādes iemītniekiem ierodas kinologs Viktors Mucenieks un viņa suņi. Tās ir maiguma un mīlestības pilnas stundas. Iemītnieku gadu un slimību savilktās rokas glauda, paijā un iegrimst biezajās suņu spalvās. Bet atmiņās viņi atgriežas dzīvē pirms pansionāta, kad paši bija suņu un kaķu saimnieki.

Vīriešu basketbola valststsvienības rekordists “Basketstudijā 2+1” stāsta par komandas mikroklimata veidošanas noslēpumiem, robežām attiecībās ar treneriem un komandas biedriem, komandas noslēpumiem un tradīcijām, īstenību un leģendām – visu, kas basketbola komandas dzīvi darījušas interesantu.05:00min - Smieklīgākie basketbolisti no iepriekšējās paaudzes, citāda komunikācija;10:00min - Kāršu spēlēšana, atmiņas par Andri Jēkabsonu jeb Džabaru;13:00min - Humors par treneriem, smieklīgi treneri kā Aleksandrs Sidjakins un Pēteris Višņēvics;20:00min - 47. vidusskolas piecnieks, matu nodzīšana 2001. gada Eiropas čempionātā;28:00min - Komunikācijas loma trenera darbā, nepieciešamība būt nopietnākam;43:00min - Trenera un spēlētāju attiecību modelis, stingrā roka Višņēvics;49:00min - Negatīvākais brīdis izlases karjerā;58:00min - Tualetes māņticība pirms spēlēm, stāsts par Jāni Laksu.

#DigitālāsBrokastis podkāsta tehnoloģiju topā šoreiz NASA un SpaceX misija uz Starptautisko kosmosa staciju 27. maijā, pirmo reizi kosmosā attālināti salabots satelīts, un Rotofarm rotējošais dārzs ļauj 360 grādos izveidot savu garšaugu dobīti. Artis un Rihards apskatā arī #Jungo #Skok #LG #Facebook #Zoom #Gaming #Samsung

Latvijas kultūrtelpā sevi piesaka jauna formāta skatuves mākslu notikumu sērija „Pārmija” jeb laikmetīgu izrāžu epizodes. Reizi mēnesī kultūrvietā „Hanzas perons” būs iespēja pavadīt kultūras svētdienas – vienas dienas laikā noskatīties divas izrādes vai performances teātra, mūzikas, dejas vai mākslas žanrā. Šobrīd martā plānotās epizodes ir pārceltas uz nenoteiktu laiku. Iespējams, ka pirmā “Pārmiju” epizode būs 19.aprīlī. Lai uzzinātu vairāk, Kultūras Rondo iztaujājam „Pārmijas” vadītāju Ļenu Fersteri. "Mēs esam radījuši projektu, kas sastāv no epizodēm. Protams, tās epizodes ir pārceļamas, un tas nav vienreizējs, unikāls notikums, ko palaist garām. Mēs šobrīd runājam ar visiem māksliniekiem un radošajām grupām, vai viņi varētu atrast sev vēlamo datumu maijā, jūnijā. Un es domāju, ka maijā un jūnijā, un jūlijā es gribu cerēt, ka būs pilns ar kultūras notikumiem," atzīst Ļena Ferstere. Ideja par šo notikumu radusies, skatoties Valmieras teātra festivāla izrādes. "Skatoties izrādes, man bija tāda sajūta, ka es gribētu, lai pilnīgi visi cilvēki visā pasaulē redz šīs izrādes. Sāku runāt ar izrāžu veidotājiem ar jautājumu, kur šīs izrādes paliek pēc šī festivāla. Jo festivāla koncepts jau arī ir tāds, ka izrādes tiek izrādītas un ar to arī viss, izrādās, beidzas," stāsta Ferstere. Un ne tikai Valmierā top dažādi laikmetīgi darbi – izrādes un performances, kurām var pagarināt mūžu. 19.aprīlī ir plānota nākamā laikmetīgās skatuves mākslu notikumu sērijas “Pārmija” epizode, kas tagad gan būs pirmā. Tajā būs skatāma horeogrāfu Krišjāņa Santa un Ērika Ēriksona izrāde “Vērpete”, kas saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu par gada sasniegumu laikmetīgajā dejā. Savukārt pirmo reizi Rīgā būs iespēja noskatīties dramaturgu Justīnes Kļavas un Evarta Melnalkšņa, režisores Paulas Pļavnieces un teātra trupas “Kvadrifrons” gandrīz dokumentālo izrādi “Vecmāmiņu valsts”.

Reizi nedēļā uz Krustpunktā studiju aicinām amatpersonas, lai tās iztaujātu par svarīgo nozarē. Šoreiz saruna par aktualitātēm lauksaimniecībā un mežkopībā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Arni Krauzi būs žurnāliste Sarmīte Kolāte no Latvijas Radio un Inga Šņore no Latvijas TV raidījuma „De Facto”. Jautājumus uzdod arī klausītāji.

Reizi nedēļā uz Krustpunktā studiju aicinām amatpersonas, lai tās iztaujātu par svarīgo nozarē. Trešdien saruna par notiekoši iekšlietu jomā, jo mūsu studijā - iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Runājam gan par nākamā Valsts policijas priekšnieka izvēli pēc tam, kad par aiziešanu no amata paziņoja policijas priekšnieks Ints Ķuzis, neizpaliek arī politiskas lietas, kas skar ministra pārstāvēto partiju KPVLV. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Māru Jansoni: žurnāliste Zane Mače no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Oskars Rekšņa no portāla TVNET.

Par ko liecina Ļatvijas jaunatnes izlašu rezultāti Baltijas jūras kausa izcīņā, vai Kristaps Porziņģis bija U16 izlases zvaigzne, kā nepalaist garām talantus un kļūt par Latvijas jaunatnes izlašu treneri –  “Basketstudijas 2+1” 7. janvāra raidījuma vadītāju Reiņa Lāča un Gunta Keisela, kā arī un viesa – Latvijas vīriešu izlašu koordinatora Emīla Toma – uzmanības centrā jaunatnes izlašu aktualitātes un spēlētāju perspektīvas

30. septembrī sākas skatuves mākslas festivāls ”Patriarha rudens”, tas norisināsies līdz 6.oktobrim. Ko domā tie, kuri piedalās kā jaunie, ko domā tie, kuri rīko, ko Pētersona lampa ir nozīmējusi tiem, kuri to jau saņēmuši. Tiekamies ar Jāni Siliņu, Elmāru Seņkovu, kura īpašumā jau ir viena lampa, un ar Endiju Bērziņu, kura šogad startē festivālā kā režisore. „2009.gadā radās ideja par festivālu, ka Pārdaugava ir jāapgūst, ka tas, ko dara Kultūras akadēmijā, ir jāiedzīvina citās struktūrās,” par festivāla pirmsākumiem stāsta Jānis Siliņš. „Viena no brīnišķīgākām balvām un vislielākais pārsteigums, kā studentam saņemt balvu nopietnu balvu, ko atzīst profesionāļi,” atminas Elmārs Seņkovs, kurš saņēmis festivāla balvu. Tas ļava veidot iestudējumu Dailes teātrī un tas bija liels notikums. Endija Bērziņa startēs kā režisore pirmo reizi šogad festivālā, iestudējot Fjodora Dostojevska stāstu „Buldulis”, un piedalīsies arī kā aktrise. Festivāla desmitajā norises gadā konkursā piedalīsies 10 režisori ar saviem darbiem.  

Pirmo reizi ibf.lv tiešraižu vēsturē mums ir pieaugušo industrijas pārstāvis - latvietis Uldis, kura "Hardcore" video portāli saņem tūkstošiem apmeklētājus dienā.

Jau ceturto reizi Rīgā notiek starptautiskais grafikas festivāls „Printmaking In”. Šoreiz tas pavirzījies no pilsētas centra uz Āgenskalna apkaimi, kur  četrās kultūras vietās iekārtotas grafikas darbu izstādes. Grafikas festivāls “Printmaking IN” ir starptautisks festivāla zīmols, kas radies Igaunijā, Pērnavā, 1998. gadā. Arī šogad tūlīt pēc izstāžu atklāšanas Rīgā, mākslinieki devās uz Pērnavu, kur turpinājās festivāla norise. Atklāšanas performancē, aiz dūmusveču radītās baltās dūmakas tai izklīstot, parādās trīs  igauņu mākslinieki ar lietussargiem, jo atklāšanas diena ir viena no lietainākajām – un lietus ir kā papildus efekts šai performancei. Festivāla kuratore Ieva Nagliņā kopā ar igauņu kolēģi atklāj festivālu un arī izstādi „Nomales intimitāte” Kalnciema kvartāla galerijā. Izstādē skatāmi latviešu, igauņu un lietuviešu mākslinieku grafikas darbi. „Latvijā tēma ir „Nomales intimitāte” un igauņi mazliet paturpināja un viņu tēma ir „Galējais skaistums”. Tāpēc igauņu mākslas izstāde ir ar šo nosaukumu. Viņi ir festivāla dibinātāji un mēs esam kā tāda franšīze Rīgā, mēs to turpinām,” atzīst Ieva Nagliņa. „Šī igauņu grupa lauž visus stereotipus par igauņiem, jo viņi ir ekspresīvākie igauņi, kādus pazīstu, tāpēc mēs viņus aicinām. Viņi ir grafiķi un performanču mākslinieki.” Izstādes apskatāmas gan Kalnciema kvartāla galerijā, gan Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, gan citviet Āgenskalnā. „Tas likās atbilstošākais tēmai, tā, protams, nav nomale, bet šīs vietas un rajons ievieš nelielu intimitāti, kas ļauj izcelt grafikas kā tehnikas intimitāti jūtīgumu, arī performanci, kas ir klātesoša forma. Mākslas veids, kas tev rada neērtību, jo esi tur blakus, esi nepastarpināti saistīts ar šo cilvēku kā vērotājs un mākslinieks,” uzskata Nagliņa.

Reizi nedēļā uz Krustpunktā studiju aicinām amatpersonas, lai tās iztaujātu kopā ar žurnālistiem un dotu iespēju savus jautājumus uzdot arī klausītājiem. Šodien saruna par sabiedrības tiesībām, tajā skaitā tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi, kādas ikvienam garantē arī Satversme. Mūsu studijā šodien būs tiesībsargs Juris Jansons. Šeit būs arī žurnālisti – sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redaktors Jānis Rancāns un laiukraksta „Diena” žurnāliste Magda Riekstiņa. Otrajā daļā - klausītāju jautājumi.

Mākslas muzejā „Rīgas Birža” nesen atklāta izstāde „Mākslas darbu fotogrāfijas 19.gadsimtā”. Apmeklētājiem iespēja pētīt vairāk nekā 30 lielformāta mākslas darbu fotogrāfijas, kas izgatavotas 19.gs. 60.- 90. gados vadošajās tā laika Eiropas fotodarbnīcās. Ekspozīciju papildina vēl viens 19.gadsimta mākslas darbu reproducēšanas piemērs – sīktēlniecības nolējumi ģipsī. Mūsu Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas krājumā esošā mākslas darbu fotoreprodukciju kolekcija atsevišķā izstādē tiek eksponēta pirmo reizi. Uz sarunu izstādē „Mākslas darbu fotogrāfijas 19.gadsimtā” ar tās kuratori Irēnu Bužinsku bija sanākuši mākslas pētnieki, muzeju darbinieki un citi interesenti. Vispirms izstādes veidotāja uzsvēra, cik fotogrāfijas vēsturē mākslas darbu fotografēšana ir interesanta lappuse, diemžēl Latvijā netiekot cienīta, jo profesionālie fotogrāfi to uzskata par nenozīmīgu. Irēna Bužinska ar šo izstādi mēģina pierādīt pretējo. Iemūžināt mākslas darbus centušies jau pirmie fotogrāfi - šogad aprit 180 gadi kopš atklāts fotofiksācijas process. Jau ap 1850.gadu fotogrāfija piesaistīja aizvien vairāk mākslas vēsturnieku un muzeju speciālistu uzmanību. Sākās dažādu arhitektūras pieminekļu un mākslas darbu masveida fotografēšana. Izstādē redzamie attēli atklāj situāciju, kādā mākslas darbi tiek fotografēti. Izstādē skatāmie darbi ikdienā atrodami mūsu Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkā un mākslas darbu fotoreprodukcijas glabājas atsevišķās mapēs. Savukārt izstāde noteikti paveras daudz dziļāk un interesantāk, ja ir, kas ar stāstiem uzbur pirmo fotogrāfu laiku un darba apstākļus. Izstāde „Mākslas darbu fotogrāfijas 19.gadsimtā” Mākslas muzejā „Rīgas Birža” būs aplūkojama līdz 15. septembrim.

Reizi mēnesī raidījums Krustpunktā plašāk pievēršas ekonomiskiem jautājumiem, pārskatot gan aktuālo, gan kādam no tematiem pievēršot dziļāku uzmanību. Šodien saruna par pensiju otro līmeni. Lielākajai daļai strādājošo 6 procenti no sociālajām iemaksām tiek novirzīti privātajiem pensiju fondiem – ar domu, lai tie pelnītu naudu nākotnei. Lai arī atsevišķi katram cilvēkam summas nav lielas, kopējā naudas masa jau skaitāma miljardos. Šobrīd akumulēti esot četri miljardi. Diemžēl lielākā daļa naudas ir ieguldīta ārpus Latvijas. Kāpēc situācijā, kad Latvijā ļoti vajag investīcijas, mēs nespējam šo naudu likt lietā paši? Studijā: no Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska, Finanšu ministrijas finanšu tirgus politikas direktore Aija Zitcere, Saeimas budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars un Latvijas Bankas Finanšu tirgus analīzes daļas vecākais ekonomists Armands Pogulis.

Itūgod 27. aprelī pyrmū reizi svieteisim Latgolys kongresa dīnu, kas pārnejā godā tyka oficiali īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā. Sabīdryski aktivī latgalīši pīzeist, ka tys ir svareigi, jo itei dīna viesturiski ir cīši nūzeimeiga Latvejis vaļsts izveidē. Tai par gūdu aprelī Latgolā i cytuvīt Latvejā teik organizāti vysaidi pasuocīni i akcejis, vīna nu taidu – nūvodu vuiceibys stuņdis Latgolys školuos teik aicynuoti nūvadeit sabīdreibā pazeistami ļauds. Akcejai atsasaukuši ari vairuoki jaunīši, tūs vydā literate Ligija Purinaša i muzikis, nūdybynuojuma „Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai” vaļdis lūceklis Arņs Krancāns. Nūdybynuojuma „Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai” vaļdis lūceklis, kasdīnā muzykys školuotuojs Arņs Krancāns stuosta, ka jūs uzjāmuma vierteibys saskaņ ar ituos akcejis vierteibom, tys tod ari pamudynuojs pīsadaleit. „Kasdīnā es struodoju ari kai školuotuojs, deļtuo stuņžu vadeišona maņ nabyus sveša padareišona, jo kasdīnā tū ilgi doru. Deļkuo naparaudzeit drupeit sovaižuok tū stuņdi paruodeit, pasnēgt i popularizēt drupeit latgalīšu kulturu cytim... Akceņtēt taišni tū latgaliskū, itymā pūsmā ir cīši lels tuos nacionaluos kulturys pīplyudums vysapleik i tod gribīs drupeit akceņtēt tū sovejū. Tān vysim ir daeimams internets i vyss nūteik globali, bīži viņ mes aizmierstam par tū, kas ir myusu i kas nav myusu. Es dūmoju drupeit pateireit, pafiļtrēt tū vysu latgalīšu i paruodeit jaunīšim, kas eistyn īt nu myusu i kas ite ir taids kvalitativs i lobs.” Literate Ligija atkluoj, ka jai tei byus ūtruo reize, kod pīsadola itymā akcejā. Sajiutys i nūvāruojumi nu īprīškejuos reizis asūt vysaidi. „Maņ ruodīs, ka ir tei biedeiguo tendeņce i jaunīši latgalīšu kulturā īsasaista arviņ mozuok, es nu sovys pusis naradzu tū paaudžu nūmaiņu... Es dorbojūs ar tekstim, i es ari verūs i vāroju tūs procesus, kas nūteik ar tim tekstim i cylvākim, kas īsasaista. Nu, maņ ir lobais pīmārs nu īprīškejuos nūvodu vuiceibys, kas beja 2017. godā, kod es īsapazynu ar vīnu jaunīti, i laika gaitā mums sasaglobuoja kontakti, i es zynu, ka jei eistyn ari roksta latgaliski i maņ ir cīši lela prīca, bet, ka tys ir tikai vīns cylvāks nu treju symtu, nu pīdūd.” Vys tik pošu akceju kai vīnu nu latgaliskuos pošapzinis ceļšonys veidu jaunuokajā paaudzē Ligija viertej pozitivi: „Maņ ruodīs, ka tys ir cīši svareigi, jo tī ir ari tuos emocejis cīši, cīši spylgtys, gon maņ kai nūdarbeibys vadeituojam, gon es ceru ari tim školānim, jo tod, ka tu stuovi auditorejis prīškā i radzi, ka tim bārnim i jaunīšim mirdz tuos acs i ka jim ir interesanti, ka jī var atbiļdēt iz koč kaidim tovim vaicuojumim, tod tu tai sasajiuti, nui, vyss byus labi. Vyss byus kuorteibā.” Vaicuojumā par latgalīšu kulturys i latgaliskū iz prīšku Ligijas i Arņa redzīņs atsaškir, var byut, ka tys saisteits ar jūmom, kuruos jaunīši kasdīnā dorbojās. „Es asu dzierdiejuse dažaidus redzīņus, lyudzu pīdūdit, ka latgalīšu kultura, tei ir nūsaturiejuse tik pasasokūt laukim i vys tik koč kaidam konservativajam dzeivisveidam. Koleidz īt koč kaids modernais, globalais, nu tei jiutās apdraudāta. Te mes ari redzim, ka ir sabīdreibā koč kaidi cylvāki, kam ir cīši svareigs tys tradiconalais, ceineitīs par tū, saglobuot,” soka Ligija. Arņam latgaliskais iz prīšku redzīs cereiguoks nikai Ligijai, i jis tur, ka vysam ir sovs laiks: „Vysmoz maņ personeigi ruodīs, ka tys ir atkareigs nu vacuma, ka cylvāks koč kurā dzeivis periodā vys tik vaicoj tū, globalizacejis laikmetā tuos vysaiduos kulturys sovpateibys, bet ar laiku jis atsagrīž pi sovu sakņu, jo, pa munam, kotram ir juopabauda vysaida kulturys daudzveideiba, i tod jis eistineibā saprass, deļ kam jam tei poša latgalīšu kultura redzīs tik tyva, jo tei ir juo. Tod jau ar laiku tys pasaruodīs cylvākam, ka tuos ir tovys saknis i ruodīs, deļ kam maņ pagaisynuot tū, kas ir muns.” Obeji jaunīši pozitivi viertej Latgolys kongresa dīnys īkļaušonu atzeimiejamūs dīnu sarokstā i vysaidu publisku nūtikšonu organiziešonu tai par gūdu. Ite Arņs izsvar, ka tys ir tik suokums. „Maņ redzīs, ka tys mums tik atguodynoj, kas mes asam, i atguodynoj mums tūs viesturis aspektus, ka Latgola beja Latvejis suokums, nu vysmoz munā izpratnē. Maņ ruodīs, ka tagad tam vysam ir tik pats, pats suokums, ītūgod ir tik pyrmais gods, piec pīcu godu, maņ redzīs, mes varēsim sprīst par koč kaidim secinojumim, deļ kuo tys ir bejs labi ci švaki… Cylvākim vaira baile nu nazinis, na nu tuo, kas ite eistineibā nūteik, jo koleidz jī suoc pieteit tū lītu i sasaskar ar tū latgalīšu kulturu, maņ redzīs, ka, o, forši, deļ kam maņ ari ite naīsasaisteit i daudzi ari latvīšu muokslinīki ir īsasaistejuši koč kaidā latgalīšu kulturys pietnīceibā voi izplateišonā.” Vaicuoti par tū, kai tod atzeimēt itū dīnu – kur i kaidus pasuocīņus organizēt. Ligeja par reizi soka, ka byutu juovuica latgalīšu rokstu volūda, ortografeja. Ari Arņs pīzeist, ka izklaidejūšuo programa, saprūtams, vysim pateik i tys ir labi, vys tik byutu juorunoj ari par nūpītnom temom. Turpynoj Arņs: „Runuot ari par koč kaidom nūpītnom lītom, na tik par kulturu voi literaturu, bet eistyn runuot par koč kaidom, saceisim, Latvejis leluokajom problemom, likt izsvoru iz tom vysom latvyskom, latgaliskom vierteibom. Saprast, ka mes vysi asam vīnaidi, na mes asam koč kaidi dzili lauki i mums ite nikuo nav.”  

Arī šogad visi Rīgas apkārtnes iedzīvotāji un viesi ir aicināti piedalīties velo-foto orientēšanās akcijā. Akcija norisināsies otro reizi. Tā notiks no maija līdz septembrim astoņos Rīgas apkārtnes novados – Mārupē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Ikšķilē, Ogrē, Ropažos un Stopiņos. Par akciju interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Salaspils novada domes Attīstības daļas tūrisma organizatore Ieva Tumana,  Mārupes novada domes tūrisma organizatore Elīna Brigmane un aktīvā tūrisma portāla „Pargajieni.lv” vadītājs, idejas autors un gids Carnikavas novadā Jānis Zariņš. Pasākuma mērķis ir piedāvāt iespēju dalībniekiem aizraujošā veidā apskatīt interesantus dabas, aktīvās atpūtas, kultūrvēstures un citus objektus minēto novadu teritorijās, popularizēt velo braukšanu kā aktīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju un aicināt novadu iedzīvotājus un viesus labi pavadīt laiku gan ģimenes, gan draugu lokā. Šogad akcija sauksies “Apceļo Kaimiņus” un norisināsies 8 posmos: 11. maijs – pirmais posms, Ķekavas novads. 9. jūnijs – otrais posms, Ikšķiles novads. 6. jūlijs – trešais posms, Ogres novads. 20. jūlijs – ceturtais posms, Ropažu novads. 3. augusts – piektais posms, Baldones novads. 17. augusts – sestais posms, Stopiņu novads. 7. septembris – septītais posms, Salaspils novads. 21. septembris – noslēdzošais astotais posms, Mārupes novads. Vidēji katra posma distance plānota 50 km. Piedalīties var ikdiens, veidojot 2-5cilvēku komandu, kas kopā meklēs norādītos kontrolpunktus. Pieteikties akcijas pirmajam posmām var jau no 15.aprīļa.

Latvijas basketbola valstsvienība aizvadījusi kārtējās divas cīņas Pasaules kausa kvalifikācijā. Podkāstā "Ārpus Kadra" Andrejs Siliņš un Reinis Lācis atskatās uz zaudējumu Melnkalnei, lielisko atspēlēšanos un uzvaru Slovēnijā, Jāņa Blūma individuālo supersniegumu, kā arī tiesāšanas dīvainībām.

Kad bize vaļā, tad ir arī vējš matos un jūra līdz ceļiem. Reizi nedēļā Kārlim, Edgaram un Dāvim ir visi trīs. Tad tiek ieslēgti arī mikrofoni.

Annas Sakses pasaku "Sniegpulkstenīte" no krājuma "Pasakas par ziediem" 2005. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Imants Skrastiņš. Kad Sniegamātei piedzima meitenīte, viņa ilgi domāja, kā to nosaukt. Domāja, domāja, kamēr izdomāja un nosauca to mīlīgā vārdā — Pārsliņa. Pārsliņa bija balta meitiņa baltiem matiņiem, gulēja baltā gultiņā un sedzās ar baltiem mākoņu paladziņiem. Kad Pārsliņa bija pieaugusi, sāka nākt precinieki. Atnāca Mēness, bet Pārsliņai tas nepa­tika — tāds nodzēries plikgalvis un naktsputns vien bija. Klimst visu nakti pa debesu krogiem, bet dienā palien zem mākoņa un guļ nost. Atnāca Saulesstars, bet Pārsliņa arī to noraidīja. Pārāk karsti viņš zvērēja mīlestību, lai varētu ticēt... Tad noskaitās Sniegatēvs un bargi pateica meitai: "Ja tu pati nevari sev izvēlēties vīru, tad no­tiks mana griba!" Un viņš aizlaida ziņu debesu zilgmes valdniekam Vējam, kuram zināja četrus dēlus vēl esam nepre­cētus. Atbrauca Vējš rakstītās kamanās, kā zvaniņi noskanēja straujajiem kumeļiem pie iemauktiem piesa­lušās ledus tilkas. Pārsliņu saderēja Vēja vecākajam dēlam Ziemelim. Laimīgā Sniegamāte locīja meitai pūru. Pēļus un spilvenus piebēra ar mīkstām sniega dūnām, vīlēja un šuva baltus mākoņu palagus, savēra uz diedziņiem mirdzošas ledus krelles. Skaista kā princese izskatījās Pārsliņa, kad sabrauca kāzinieki. Priecājās radi, vēlēja laimes, slavēja jaunā pāra skaistumu un saderību, tikai Pārsliņa nejuta savu sirdi straujāk iepukstamies, kad, visiem pie galda saucot "Rūgts! Rūgts!", viņas mutei pieskārās Ziemeļa aukstās lūpas. "Es nespēšu viņu mīlēt," Pārsliņa nopūtās tik klusi, ka to dzirdēja tikai viņas māte. "Nebūs manai meitiņai laimes," iedrebējās mātes sirds. Kad dzīres jau sita augstu vilni, jaunais vīrs uz­ sauca brālim Dienvidam, lai tas uzspēlējot kādu dejas meldiju. Un Dienvids nosēdās uz mākoņa malas, iz­ņēma no azotes savu stabuli un sāka spēlēt. Maiga melodija dūdoja un vijās, un Pārsliņa izgāja dejot. Viņa griezās un virpuļoja, piesizdama savu sidraba kurpīšu skanošos papēdīšus, bet aušīgais dieveris Austrums sita plaukstas un smējās. Tikai skumjais Rie­tums sadrūma arvien vairāk, līdz sāka raudāt, atspiedis galvu pret tēva plecu. "Mans dēls, kāpēc tu raudi tik jautrā brīdī?" neizpratnē jautāja tēvs. "Gribu zināt, kāpēc tu Pārsliņu ieprecināji brālim, nevis man... Kāpēc man nebūs tik skaistas sievas?" šņukstēja Rietums. Tagad arī Dienvids pacēla savas zilās acis pret Pārsliņu, un tās sastapās ar jaunuves dzirkstošo skatienu. Dienvida stabule sāka skanēt vēl maigāk, tā dziedāja tikai Pārsliņai, un Pārsliņa dejoja tikai Dienvidam. Sniegamāte zem galda paslepus lauzīja rokas: kas gan notiks, kad to pamanīs niknais un straujais Zie­melis? "Meitiņ, meitiņ, valdi savu sirdi..." Bet kas vairs var savaldīt sirdi, kad tajā pamodusies mīlestība? Vai Pārsliņa būtu spējusi to, ko nespēj cilvēki — ne jauni, ne veci, ne muļķi, ne pasaules gudrie! Varbūt Ziemelis, aizņemts sarunā ar Sniegatēvu, arī nebūtu nekā pamanījis, ja skaudīgais Rietums nepiegrūstu viņam pie sāniem: "Tava Pārsliņa tūlīt izkusīs brāļa Dienvida kar­stajos acu glāstos..." Niknumā zvērodams, Ziemelis trieca dūri pret galdu un uzkliedza Dienvidam: "Bāz azotē savu stabuli, vai arī es to salauzīšu! Es vairs netaupīšu tavus rožu dārzus un ābeļu dārzus. Vēl šonakt es tiem uzpūtīšu savu elpu, tad rīt tu varēsi šūpoties nokaltušajos zaros un raudāt siltas asaras," Ziemelis drau­dēja brālim. Laikam taču mīlestība vislabāk var pateikt padomu, kā glābt to, kas tavam mīlamajam ir dārgāks par dzī­vību. Ziemelis vēl nepaguva ievilkt elpu, kad Pārsliņa, redzēdama Dienvida acis satumstam, ātri atrāva vaļa savus pūrā dotos pēļus un acumirklī Dienvida dār­zus kā balta seģene noklāja sniegs. Ne rozēm, ne ābelēm nekā vairs nevarēja nodarīt Ziemeļa ledainā elpa. Kā prātu zaudējis, Ziemelis tagad mēģināja atriebties Pārsliņai. Viņš atvēzējās pret viņu ar savu pātagu, bet Pārsliņa veikli izvairījās. Tad Ziemelis nosvieda pātagu un metās uz Pārsliņu. "Kāzas beigušās!" viņš kliedza. "Tagad es tevi vedīšu uz mājām un ieslēgšu tumšā pagrabā. Tur tevi sagrauzīs žurkas un peles, tu — nepaklausīgā sieva!" Laikam taču arī Dienvidam mīlestība pateica, kā glābt to, kas viņa sirdij bija kļuvusi dārgāka par dzī­vību. Viņš pieskāva sev pie krūtīm Pārsliņu un lidoja ar to uz saviem dārziem. Ziemelis iegaudojās kā aizšauts vilks un, neaizmirsis pagrābt pātagu, dzinās viņiem pakaļ. Sarkanas svītras zibēja tumšajās debesīs, kur gaisu kapāja Ziemeļa pātaga, bet viņa aurošana tricināja gaisu, ka pērkona grāvieni. Bet kur varēja Dienvids noslēpt Pārsliņu no Ziemeļa dusmām? Viņš nolika to zem rožu krūma un teica, lai pagaidot viņu te, kamēr viņš izcīnīšot grūto div­kauju ar brāli. "Noskūpsti mani, pirms aizej, mans mīļais, mans vienīgais, un es tevi gaidīšu te kaut visu mūžu." Un Dienvidvējš skūpstīja Pārsliņu maigi un ilgi, līdz juta, ka mīļotā saplok viņa skavās un kā rasas piliens norit un saplūst ar zemi. "Kur viņa? Kur palika viņa?" — purinādams brāli, tincināja pieskrējušais Ziemelis. "Es redzēju, nupat tu viņu skūpstīji!" "Ak brāli, nav mums vairs ko naidoties," skumji atbildēja Dienvids. "Lūk, tur viņa tagad guļ, kā rasas piliens, kā asara, savienojusies ar zemi." "Ha, es viņai neticu un neticu arī tev," zobus griezdams, atbildēja Ziemelis. "lai viņa nekad ne­varētu celties, es viņai uzvelšu ledus vāku." Reizi pa reizei Dienvidvējš iet aplūkot savus rožu dārzus un ābeļu dārzus. Un, lai tas ir ziemas vidū vai agrā pavasarī, Pārsliņa jūt viņa tuvumu, ar savu elpu atkausē ledus vākā mazu lodziņu un pabāž galviņu, lai ieskatītos sava mīļotā zilajās acīs. Bet cilvēki, kas ierauga mazo baltgalvīti, nez kāpēc kļūst priecīgi un stāsta cits citam kā lielu notikumu: "Tu zini, dārzā jau uzziedējusi Sniegpulkstenīte!"