Podcasts about narvas

Seekord teeme kaasa Nordica viimse lennu pankrotisadamasse ja süüvime Eesti Energia erikontrolli etteheidetesse. Kui tubli peremees on Eesti riik oma ettevõtetele? Pöörame ka võimu Narvas ja kärbime kuluhüvitisi Toompeal. Saadet veavad Erik Moora, Annika Uudelepp ja Tõnis Leht.

Poliitikaguru analüüsib Trumpi ennaktempos selguvat õukonda ja aitab Narvas teha järjekordset võimupööret. Narva ja Trumpi Florida residentsi vahele mahuvad meie kohalik valimisõigus, energeetika ja nõusolekuseadus. Saadet veavad Annika Arras, Taavi Linnamäe ja Tõnis Leht.

Every week we get to talk to product experts about our startup challenges. Now we're hitting record on those off-the-record conversations, so you can learn with us too! Today, Staff Community Manager at Vercel, Pauline Narvas, joins us to talk about how to connect w/ devs on the internet.(00:38) Pauline's advice on building community w/ a global user-base(6:18) Do we need a community platform? How do we choose which one?(11:32) Forum-type platforms & why Vercel chose Discourse(16:40) Pauline tells us how to do Jam office hours online and keep them fun(19:46) Dani wants to start a debug support group(21:27) How Pauline started community sessions at GitHub & what she's planning for Vercel(24:19) Making our community a place that helps people achieve their goals(27:06) How Pauline measures community success: like a product!(32:09) Ian wants to know how content feeds into driving a healthy community(34:52) Where to join Vercel's community: vercel.communitySubscribe to Building Jam on YouTube, Spotify, and Apple Podcasts.New episodes drop every Friday at 10AM ET. See you there!

Sel sügisel algas järkjärguline üleminek eestikeelsele õppele seni vene keeles õpetanud koolide alg- ja põhikooliastmes, tänavu hakkasid eesti keeles õppima 1. ja 4. klasside õpilased.

Stuudios Priit Hõbemägi, Ainar Ruussaar ja Ignar Fjuk. Kärpekirves ripub eelarve kohal ja selle löök lõikab meie kõigi rahakotte. Automaks, pensionid, maamaks, magusamaks... Arutame, mis meil tänaseks teada on ja mida sellest kõigest arvata. Mis tulevik meid ees ootab? Eestikeelne haridus on toonud ootamatuid pöördeid, milleks paljud valmis ei olnud. 9. mai läks rahulikult, kas nüüd nii jääbki? Narvas oli verine Putin ühel pool jõge ja Eesti poole oli sihitud Venemaalt suurtükid.

Stuudios Priit Hõbemägi, Ainar Ruussaar ja Ignar Fjuk. Kärpekirves ripub eelarve kohal ja selle löök lõikab meie kõigi rahakotte. Automaks, pensionid, maamaks, magusamaks... Arutame, mis meil tänaseks teada on ja mida sellest kõigest arvata. Mis tulevik meid ees ootab? Eestikeelne haridus on toonud ootamatuid pöördeid, milleks paljud valmis ei olnud. 9. mai läks rahulikult, kas nüüd nii jääbki? Narvas oli verine Putin ühel pool jõge ja Eesti poole oli sihitud Venemaalt suurtükid.

Vana soome kalmistu raadamine Narvas.

Narvas on viimaste nädalate jooksul olnud probleeme nii haigla kui muuseumiga. Mis piirilinnas toimub, sellest räägime Postimehe otsesaates Narva linnapea Jaan Tootsiga. Saatejuht on Ulla Länts.

Stuudios Priit Hõbemägi, Viktoria Ladõnskaja-Kubits ja Madis Kimmel. Kaitseväe uus juht Merilo ei ole see, keda pakkus Martin Herem. Miks küll? Miks lahkuvad täies mehejõus kindralid teadmatuses edasise elu kohta? Kaitseministeeriumi kantsler Kusti Palm tegi pressikonverentsi, suhteliselt haruldane käitumine. Narvas kihab - haiglajuht lasti lahti ja asemele võeti Terviseametist skandaaliga lahkunud Üllar Lanno. Narvas paluti ka üleminekuaja pikendamist eestikeelsele õppele üleminekule. Navalnõi matused, Putini kõne ja sündmused jms.

Stuudios Priit Hõbemägi, Viktoria Ladõnskaja-Kubits ja Madis Kimmel. Kaitseväe uus juht Merilo ei ole see, keda pakkus Martin Herem. Miks küll? Miks lahkuvad täies mehejõus kindralid teadmatuses edasise elu kohta? Kaitseministeeriumi kantsler Kusti Palm tegi pressikonverentsi, suhteliselt haruldane käitumine. Narvas kihab - haiglajuht lasti lahti ja asemele võeti Terviseametist skandaaliga lahkunud Üllar Lanno. Narvas paluti ka üleminekuaja pikendamist eestikeelsele õppele üleminekule. Navalnõi matused, Putini kõne ja sündmused jms.

Konservatiivse vestlussaate "Vaba sõna" stuudios on seekord saatejuht Anti Poolamets ja tema kolleegid riigikogu EKRE fraktsioonist Rain Epler ja Arvo Aller. Juttu tuleb Keskerakonna pereheitmisest, sotside maksutõusude nõudmisest ning õpetajate streigist.Narvas ja Kohtla-Järvel kukutati Mihhail Kõlvarti juhtimisel kohe eestimeelne võim, tõdeb Ida-Virumaalane Arvo Aller. Ta märkis ka seda, et inimesed ei andnud häält keskerakondlastele ju selleks, et need sotsidesse läheksid. Valijatest on kõige rohkem kahju, ütles Aller.  Paradoksaalne olukord, kus koalitsiooni toetus on kukkunud, aga samas on koalitsioonisaadikute hulk riigikogus kasvanud, leidis Rain Epler. Rohked akna alla minekud ja erakonnavahetused kinnitavad erakorraliste valimiste vajadust, sest parlament väljendab üha vähem valija tahet, sealhulgas koalitsioonierakondade toetuse järsu muutuse tõttu opositsioonierakondade kasuks.  „Kes pakub soojemat tooli? Poliitiline reaalsus on paraku selline, et väga sooje pakkumisi keskerakondlastele ei tehta. Kas Ratas tahab märtrit mängida ja ootab, kuni ta välja visatakse?" küsis Epler.Mittekodanike valimisõigus tuleks lõpetada, sest see nõrgestab riigi vundamenti, leidsid saatekülalised.Obstruktsioon on andnud inimestele aega reageerida ja aru saada, milliseid lammutava iseloomuga eelnõusid on Kaja Kallase valitsus riigikokku paisanud. Anti Poolamets tõdes, et sotsid ja reformikad on hakanud maksutõuse üksteise peale ajama ning loobivad vastutust üksteise aeda nagu Saalomon Vesipruul ning Jaan Tatikas koera laipa.   Rahvas maitseb juba praegu Kallase valitsemisperioodi kibedaid vilju, võtsid Vaba sõna stuudiokülalised teema kokku . 

Stāsta muzikologs Jānis Torgāns  Vai zini, ko rīdzinieki dziedāja 19. gadsimta pirmajā pusē? Vai pat precīzāk – gubernatora Filipo Pauluči (Filippo Paulucci) laikā (1812–1829)? Nu, rīdzinieki jau arī tolaik bija dažādi, visādi, atšķirīgi, bet kodolu tak pavisam droši veidoja vācu pilsoniskās aprindas un lēnām aizejošā aristokrātija. Par šo periodu mums ir izteiksmīgs, dzīvs raksturojums pirmajā Rīgas pagātnei veltītajā grāmatā – tā ir Konstantīna Metiga (Mettig, Constantin) 1897. gadā publicētā Rīgas pilsētas vēsture ("Die Geschichte der Stadt Riga"). Domājams, te būtu īstā vieta un laiks nocitēt vienu kopskatu pilnībā – un tieši par Pauluči laiku. Tika dzīvots teātra un sabiedriskuma priekiem, veidoti almanahi un dziesmu grāmatas tālaika gaumes garā, ļaudis priecājās par Aleksandra kolonu un tās krieviski latīnisko uzrakstu, Aleksandra vārtiem vai jaundibināto Vērmanes dārzu un nekad nejutās vairāk aizgrābti un pacilāti, kā sēžot jautrā ģimenes lokā vasaras namiņā vai pie punša glāzes Eifonijā, Kocebū "Biedrošanās dziesmu" dziedot un apstiprinot tās noslēguma strofā "Ak, kaut jel mūžam tā būtu!" sirsnīgi labticīgo izteiksmi. Te jāņem vērā, ka pati Augusta fon Kocebū (August von Kotzebue) "Biedrošanās dziesma" (Gesellschaftslied, latviskojums arī "Draugu dziesma") ir dzejolis, nevis dziesma – kā dzejolis ar mūziku. Un kas tā par biedrošanos, draudzēšanos vai brāļošanos? Lūk, kontekstam un salīdzinājumam – kas ir "Brāļi, šodien priecāj'ties"? Tas ir "Gaudeamus igitur" agrīns latviskojums. Un kas ir Eiropas savienības himna? Pareizi – "Prieks un līksme šodien dzirkstī" no Frīdriha Šillera vārsmās likts ("Apkampieties, milijoni!") un no Ludviga van Bēthovena daiļi komponēts, un šo pašu biedrošanās, brālības ideju par pamatu ņemošs. Visi šie piemēri pieskaņojas biedrošanās dziesmai kā īpašam mūzikas žanram – no profesionālās jomas līdz tiešai, nepastarpinātai sadzīvei. Mazs ieskats dzejoļa rindās: Tik līksmi un priecīgi sēžam, Un mīlam ikkatru nudien, Un mundrumu sniedzam viens otram, Kaut mūžam tā paliktu vien! Tak nevar tā mūžīgi palikt, Šo prieku tad uzturiet jūs! Kas zina, kad liktens jau izšķirs Uz austrumiem, rietumiem mūs. Jāteic, ka Kocebū dzejoļa muzikālais ietērps ievērojami atpaliek no teksta tonusa un darbīguma. To – mūziku – veidojis Frīdrihs Heinrihs Himmelis (Friedrich Heinrich Himmel), pirmpublicējums 1802. gadā. Iespējams, ka tieši šis demokratizācijas, vispārpieejamības aspekts bijis palīdzīgs Kocebū "Biedrošanās dziesmai" – nu jau ar mūzikas līdzdarbi – aptvert visplašākās (Baltijas vācu) sabiedrības aprindas. Himmelis Rīgā vairākkārt koncertējis kā pianists. Viņa dziesmuspēle "Fanšona, meiča ar liru" (atkal ar Kocebū tekstu) Rīgā pēc pirmizrādes 1805. gadā dzīvoja vismaz gadsimta ceturksni. Un vēl, paplašinot ieskatu vācu kultūras izpausmēs nu jau gluži demokrātiskā veidā un vidē – kas ir "Lustīgais nerris uz tirgus plača", par ko visi esam skolā kaut ko dzirdējuši? Tas ir Kocebū lugas "Vientiesis gadatirgū" ("Der Gimpel auf der Messe, 1805) latviskots lokalizējums (darbība notiek Mītavā / Jelgavā). To, domājams, gadsimta pirmajā trešdaļā veicis Johans Heinrihs Baumanis – vērā ņemams vācbaltu gleznotājs un literāts, tagad atkal aktualizēts ar monogrāfiju. Himmelis un Šillers, Kocebū un Baumanis, Pauluči un Bēthovens, – pa vidu vēl "Biedrošanās dziesma" un "Gaudeamus"… Bet patiesībā tieši tā – krustām šķērsām kārtojās un pretmetīgi līdzsvarojās kultūras – pasarg Die's – artefakti mūsu raibās vēstures gaitā. Taču – atpakaļ pie Kocebū īsās datu rindās. Tātad – īsts vācietis, kaut uzvārds nemaz tik dikti vācisks neizklausās… Dzimis Veimārā, miris Mannheimā. Kad literāts 1800. gadā nolēmis paciemoties pie radiem Sanktpēterburgā, uz krievu impērijas robežas viņu jau gaidījis priekšraksts īsi un aši saņemt ciet un nogādāt Sibīrijā. Tā arī bez kavēšanās noticis (Toboļska, Kurgāna). Savukārt, kad cars Pāvils I izlasīja Kocebū lugu "Pētera III sirmais kučieris", kas glaimoja viņa patmīlībai, trimdinieks tika atbrīvots, ieradās Pēterburgā, tika uzstutēts dižciltībā (von Kotzebue), un ciešanas kompensētas ar muižu netālu no Narvas toreizējā Rēveles guberņā. Pašam Augustam fon Kocebū trīs laulībās bija 18 bērnu, vīriešu dzimtes pēcteču vidū vairākas ievērojamas un plaši pazīstamas personas. Viena no tām – dēls, slavens jūrasbraucējs Oto fon Kocebū. Viņa vārdā nosaukta Amerikas ziemeļu pirmiedzīvotāju kopiena, mūsdienās plaukstoša ASV Aļaskas štata pilsēta Kocebū pie Čukču jūras Kocebū jūrasšauruma. Augusta fon Kocebū "Kopotie raksti" 40 sējumos. Un brīnišķīgais dzejdarbs "Biedrošanās dziesma"… Rīgā tas klejoja jaunkundžu albumos, preses slejās un jautrās ģimenes saiešanās vai pie punša glāzes līdertāfela biedrībās…

Pianist esineb täna õhtul Narvas koos Soome muusikute, viiuldaja Sergei Tjutjuniku ja tšellist Oliver Ehrlichiga ning Aserbaidžaani päritolu vioolamängija Humay Hajizadaga.

Viimastel nädalatel on kütnud kirgi võimuvahetus Narvas, mille tagamaad on osaliste sõnul «punase» maiguga tänavanimede vahetamine ja usaldamatus senise linnapea Katri Raiki suhtes. Mis saab Narvast edasi ja kas uus koalitsioon pöörab oma näo ida poole? Stuudios on Narva poliitik ja riigikogu liige Aleksei Jevgrafov. Saatejuht on Tarvo Madsen.

Saatejuht Pavel Ivanov ja ETV+ toimetaja Jevgenija Volohhonskaja võtavad kokku eelmised seitse uudiste päeva: Keskerakonna uus liider ja uued väljakutsed, Venemaa sõiduautode sissesõidu keeld, mis jälle toimub võimuga Narvas ja kuidas seda Eestile seletada.

Mis õigupoolest Narvas juhtunud on ja mis saab Narvast edasi? Postimehe otsestuudiosse tuleb külla viimaseid päevi Narva linnapeana ametis olev Katri Raik (SDE). Saatejuht on Tarvo Madsen.

Tänavusel festivalil oli lisaks külalisteatritele Leedust pakkuda kolm omaproduktsiooni.

Täna algab Narvas rahvusvaheline Vabaduse teatrifestival.

11. juuli "Mehed ei nuta" peateemad: - Anett Kontaveiti karjäär lõppes Wimbledoni teises ringis, õigemini segapaarismängu esimeses ringis. Kuidas jääme tema karjääri meenutama: kas Eesti aegade parima tennistina või jääb Kaia Kanepi selles "duellis" siiski ette? Kas ja kust tulevad asemele Eesti tennise ja üldse spordi uued sangarid? - Ott Tänak võitis Lõuna-Eesti ralli, mis korraldati selleks, et ta saaks autot testida. Kas Jaan nägi kohapeal uuel tasemel kiirust? - Narva Transi treenerid Oleg Kurotškin ja Maksim Gruznov tahtsid linnas korraldada Venemaa laste jalgpalliliiga osavõistlust, kuid klubi bossid palusid neil jama lõpetada. Kuidas sellised asjad ikka ja jälle juhtuvad? - Eesti neljapaat sai MK-etapil kuuenda koha. Kas MM-ilt tuleb olümpiakoht? Kas pelgalt pääs olümpiale on medalimeestele piisav eesmärk? - "Nädal Keilas": kas vaikus enne tormi ehk Peebu kuhu jäävad uudised Keila korvpalliklubist? Miks peame korvpalli suviste uudiste teemas keskenduma Janari Jõesaare naasmisele Poolasse ja Carlos Jürgensi lepingule Leedus või Eesti kuni 20-aastaste koondise tegudele Euroopa meistrivõistlustel?

Stuudios Priit Hõbemägi, Ainar Ruussaar ja Ignar Fjuk. Riigikogus on obstruktsioon, rahvas vaatab ammuli suuga pealt. Mis ***** toimub, mehed ja naised? 9. mai möödus seekord teistmoodi, raskuspunt oli Pronkssõduri asemel hoopis Narvas. Mida sellest õpime? Varro Vooglaid tahab ERRi nõukogusse. Kas koidab lootus saateid suunama hakata? Slava Ukraini osas algatati kriminaalasi. Loodame tõsist uurimist, et teada saada, kas meie annetused on ikka jõudnud abivajajate kätte. Kolme luure agent Jaak Kangilaski tekitab jutuainet. Aivar Mäe saab tagasi teatritööle. Kuressaare kraanivesi on pekkis mis pekkis. Kõhutõbi niitis saarlasi. Saaremaa püsiühendusega on nüüd kõik. 40 miljonit käis riigile eriplaneeringu ettevalmistamiseks üle jõu. Sama palju raha tahab Kristen Michal aga kulutada nn keskkonnamaja ehk sisuliselt oma ministeeriumile uue maja ehitamisele. Ei tundu normaalne. :(

Rahva teenrid Neeme Korv (Äripäev), Urmas Jaagant (Eesti Ekspress) ja Indrek Kiisler (ERR) arutlevad riigikogus kujunenud patiseisust väljumise võimaluste üle. Juttu tuleb 9. mai sündmustest Narvas, Kuressaare linna piinanud joogiveereostusest ja Tallinna kesklinna liiklusummikutest.

Stuudios Priit Hõbemägi, Ainar Ruussaar ja Ignar Fjuk. Riigikogus on obstruktsioon, rahvas vaatab ammuli suuga pealt. Mis ***** toimub, mehed ja naised? 9. mai möödus seekord teistmoodi, raskuspunt oli Pronkssõduri asemel hoopis Narvas. Mida sellest õpime? Varro Vooglaid tahab ERRi nõukogusse. Kas koidab lootus saateid suunama hakata? Slava Ukraini osas algatati kriminaalasi. Loodame tõsist uurimist, et teada saada, kas meie annetused on ikka jõudnud abivajajate kätte. Kolme luure agent Jaak Kangilaski tekitab jutuainet. Aivar Mäe saab tagasi teatritööle. Kuressaare kraanivesi on pekkis mis pekkis. Kõhutõbi niitis saarlasi. Saaremaa püsiühendusega on nüüd kõik. 40 miljonit käis riigile eriplaneeringu ettevalmistamiseks üle jõu. Sama palju raha tahab Kristen Michal aga kulutada nn keskkonnamaja ehk sisuliselt oma ministeeriumile uue maja ehitamisele. Ei tundu normaalne. :(

Mida teha Narvas perfomansi korraldanud "elukunstnik" Vovan Kaštaniga? Ja kuidas ära tunda/hoida halbu ja häid kavatsusi provokatsioonis? Eesti ei lase üle piiri Venemaa sõjaväe jooksikud - õige või mitte humaanne? 9. mai tulekul - mida oodata? Saates võtavad osa Juri Nikolajev, Natalja Kitam, Hannes Rumm ja saatejuht Pavel Ivanov.

Kas Keskerakonnas tõsiselt käärib ja kas tõesti on kaks tiiba, mille erinevus jookseb mööda rahvuse piiri? Mida näitab skandaal teatripäeval Narvas, kus läks sõnavõtuks Puustusmaa ja Lossi vahel? Mida teha Venemaa kodanike hääleõigusega KOV'i valimistel? Stuudios diskuteerivad Tallinna abilinnapea Vadim Belobrovtsev, Duo7 ajakirjanik Dmitri Kukushkin ja saatejuht Pavel Ivanov.

29.

Kergejõustikuteemalises taskuhäälingusaates "Staadionijutud" on 2023. aasta esimesel päeval külaliseks vasaraheitja Anna Maria Orel. Narvas sündinud, kuid Jõhvist pärit 26-aastase naise karjääri mahub meeldejäävaid hetki omajagu. 19-aastasena Eesti rekordiomanikuks saamine, talvel külma ilmaga tippmargi uuendamine ja Londoni maailmameistrivõistluste 18. koha saavutamine - need on vaid mõned pikast loetelust. “Ma olin noorena väga tõsine, tõsisem kui praegu ja tagantjärele isegi liiga tõsine. Trenn oli minu jaoks püha. Ma ei käinud mitte ühelgi kooliga seotud üritusel, isegi mitte oma ballil. Ma ei tarbinud alkoholi ega käinud pidudel. Mu elu oli kuiv ja rutiinne,” sõnab Orel, kelle sõnul aitas tal kiiresti Eesti rekordini jõuda lisaks pühendumisele ka andekus ja hea tehniline tunnetus. Viimased kolm aastat on olnud Orelile aga õpetlikud ja 2019. aastal heidetud rekordile 69.85 pole ta enam lähedale pääsenud. Mitu treeneri- ja keskkonnavahetust ning toiminud tehnika lõhkumine ja ületreening viisid sportlase möödunud sügisel suisa küsimuseni, kas sporditegemisega üldse on mõtet jätkata. Talv on toonud aga Orelile meelerahu tagasi ja seda kinnitavad ka trennis näidatud tulemused. “Ma usun esimest korda kolme aasta jooksul, et võin taas kaugele jõuda. Tõsiselt usun seda. Tean, et teen tehniliselt õiget asja. Ma ei saa lubada, et ma heidan suvel kaugele, aga vähemalt ma naudin heitmist jälle. Ja mul pole ka sportlasena kohustusi, mul pole hetkel sponsoreid,” lisab Orel, kes asus hiljuti treenima Ungari endise kettaheitja Roland Varga kavade järgi. Võrreldes eelmise aasta sama ajaga lendab Orelil trennis vasar viis meetrit kaugemale. Vestlus Oreliga saab olema aga tavapärasest “Staadionijuttude” formaadist küllalt erinev, sest episoodi teises pooles pühendume tema elukaaslasele, tänavu Eugene'is maailmameistriks kroonitud Kristjan Cehile, keda treenib teatavasti olümpiavõitja Gerd Kanter. Orel avab maailma parima kettaheitja tausta ning räägib, millised rõõmud ja mured tippu tõusmisega on kaasnenud. Saadet juhib Karl Rinaldo ning seda saab kuulata nii SoundCloudist, Spotifyst kui ka iTunesist.

Podcasti „Pihtas põhjas“ aasta viimane episood on kokkuvõtete tegemise koht, aga mitte ainult. Mõistagi räägitakse ka kõigest sellest, mis on korvpallis päevakohane. Stuudios nagu ikka Gert Kullamäe, Janar Talts ja Ivar Jurtšenko. Karikafinaal Narvas osutus kangelaslikuks ettevõtmiseks. Kõigi jaoks. Nii korraldajatele, osalejatele kui ka pealtvaatajatele. Kas see ikka on korvpalli populariseerimine või tuleks seda nimetada kuidagi teisiti? Mängud iseenesest olid ju tulised, aga see kõik muu... Ja muidugi ajagraafik. Panna meeste karikafinaal näiteks kattuma jalgpalli MM-i finaaliga on tõeline kunsttükk. PAF Eesti-Läti liigas on Eesti klubidel suurepärane seis. Tervelt viis klubi mahub hetkel 8 parema hulka ehk sammub play-off'i kursil. Kas sarnane hoog võiks püsida kevadeni välja? Euroliigas rõõmustab Eesti publikut Baskonia, kelle ridadesse mahuvad Maik-Kalev Kotsar ning Sander Raieste. Kas jõudmine Final Four'i võiks olla meeskonnale jõukohane ja mis on ikkagi olnud edu võti? Aasta TOP5 sündmuste arutelus toob Kullamäe lagedale video, mis on seni näha olnud väga valitud silmadele. Kuidas üks A4 paberileht ja abitreeneri kritseldatud varesejalad võivad osutuda prohvetlikeks ning moraali tõstvateks. Tõeline tuhkatriinulugu, pisarakiskuja. Talts tõstab kokkuvõtete tegemise ajal esile fänniarmeed, kes näitas Euroopa meistrivõistlustel, et Eesti on korvpalliriik ja see mäng läheb meile tõeliselt korda. Jurtšenko tõstatab omakorda küsimuse: „Kas Eesti korvpalliliidu inimesed või rahvuskoondise treenerid saatsid jõulupaki Saksamaa koondise tagamängijale Dennis Schröderile?“ Kes kuulab või vaatab podcasti värsket osa, saab kõigest teada üksikasjalikult. Podcasti peatoetaja PAF-i auhinna võitis sel korral Birgo Ruberg. Palju õnne! Võitjaga võetakse ühendust. Eelmisel korral küsisime: „Mitu viskeblokeeringut tegi 2019. aasta suvel peetud U16 Euroopa meistrivõistlustel prantslaste supertalent Victor Wembanyama ühes mängus keskmiselt?“ Õige vastus 5,3 blokki mängus. Täpseid vastuseid laekus 14. Tänud kõigile, kes kaasa mängisid. Seekordne PAF-i auhinnamängu küsimus on seotud noortekoondiste Baltic Sea Basketball Cup turniiriga. Küsime: „Kas Eesti noored suudavad mõnes vanusegrupis tulla esikohale?“ Vanuseid on neli – U16 ja U18 neiud ning U16 ja U18 noormehed. Täiesti sobilik on ei/jah vastus. Lööge julgelt kaasa ja pange vastused teele e-maili aadressile: pihtaspohjas@delfi.ee. „Pihtas põhjas“ tarkade klubi soovib kuulajatele-vaatajatele rahulikke jõule ning mõnusat aastavahetust. Ja ühtlasi vägevaid kordaminekuid 2023. aastal, mis saab numbri mõttes olema ilmselgelt korvpallimaagiast pulbitsev.

"Mehed ei nuta" peateemad 20. detsembril: - Argentiina krooniti jalgpalli maailmameistriks. Kas sellega on asi klaar: Lionel Messi, mitte Cristiano Ronaldo, on vähemalt oma põlvkonna parim jalgpallur maailmas? Kas see oli aegade parim MMi finaal? MM Kataris ja talvel: ebaõnnestumine või mitte? Kas ETV-st kadumisega kahaneb jalgpalli suurvõistluste kõlapind Eestis? - BC Kalev/Cramo võitis Eesti karika, kui tuli jalgpalli MM-i finaali ajal Narvas 150 inimese ees karikavõitjaks. Kas aeg ja koht olid finaaliks sobivad? Miks ei saanud Tartu poolfinaalis Kalev/Cramole vastu? - Anname kuulajatele-vaatajatele spikri: keda tuleks valida aasta sportlasteks? - Kõlab masendavalt? ROK ja USA tahavad tõesti Venemaa ja Valgevene spordiboikoti lõpetada ja riigid Pariisi olümpiale lubada. - M-Spordis hakkab Tänaku kõrval sõitma Pierre-Louis Loubet, koostöö Sebastien Loebiga võib otsa saada? Kogu aur läheb Tänaku tiitli nimel?

Kaasprofessor Enn Küng: "Üldiselt oli Eesti linnadel 16. ja 17. sajandil kolm erinevat linnaõigust. Tallinna, Haapsalu ja Rakvere õiguslikuks aluseks oli Lübecki õigus. Tartus ja Pärnus taastati juba Poola võimude uuendatud Riia õigus. Sama õiguse oli hertsog Magnus andnud Kuressaarelegi. Tänu vallutuse teel liitmisele kehtis Narvas ja Paides Rootsi linnaseadus."

Euroopa Komisjoni president Ursula von der Leyen teatas esmaspäeval Narvas, et komisjon on vastu võtnud õiglase ülemineku territoriaalse kava, mille alusel saab Eesti Euroopa Liidult 354 miljonit eurot põlevkivi kasutamise järkjärguliseks lõpetamiseks energiatootmises Ida-Virumaal.

Pauline Narvas has been pushing boundaries since an early age, from playing games online and learning how to rebuild websites. She started out in tech but left to pursue a career in the biomedical field. Pauline felt like something was missing and the very day she was going to drop out of college, she received an email about Girls Who Code. She found herself back in tech teaching others about her passion. Guest Links: Blog Site: https://pawlean.com/ LinkedIN: https://www.linkedin.com/in/pnarvas/

Pauline Narvas has been pushing boundaries since an early age, from playing games online and learning how to rebuild websites. She started out in tech but left to pursue a career in the biomedical field. Pauline felt like something was missing and the very day she was going to drop out of college, she received an email about Girls Who Code. She found herself back in tech teaching others about her passion. Guest Links: Blog Site: https://pawlean.com/ LinkedIN: https://www.linkedin.com/in/pnarvas/

Head taasiseseisvumiste päeva kõigile Keskpäevatunni kuulajatele. Täna räägime sõjatanki äraviimisest Narvas, taasiseseisvumispäevast, kodakonduseta isikute valimisõigusest Eestis, elektrituru kummalistest hüpetest ja paljust muust, mis on oluline täna ja hommegi!

Head taasiseseisvumiste päeva kõigile Keskpäevatunni kuulajatele. Täna räägime sõjatanki äraviimisest Narvas, taasiseseisvumispäevast, kodakonduseta isikute valimisõigusest Eestis, elektrituru kummalistest hüpetest ja paljust muust, mis on oluline täna ja hommegi!

Näiliselt möödus tanki teisaldamine Narvas rahulikult, kuid kas see ka tegelikult nii oli ja kuidas möödus politseile tanki teisaldamise järgne öö, sellest räägime Postimehe otsesaates politsei- ja piirivalveameti peadirektori Elmar Vaheriga. Saatejuht on Ulla Länts.

Narvas algas tanki teisaldamine. Milline on olukord piirilinnas ja kuidas sündmused arenevad, sellest räägime Postimehe erisaates siseminister Lauri Läänemetsaga (SDE). Saatejuht on Ulla Länts.

Mida tahavad näha oma linnas narvakad ja mida tahavad näha Narvas lääne ajakirjanikud? President Karis suhetest Venemaaga — millisena ta neid näeb ja näib see reaalsena? Kuidas näeb välja mitte-eestlaste diskrimineerimine Eestis? Stuudios on Olga Ivanova, Dmitri Kukushkin ja saatejuht Pavel Ivanov.

Francijā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta, kas sola iespējamus izaicinājumus pašreizējam prezidentam Emanuelam Makronam un viņa partijai "Uz priekšu, Republika!". Makronam izaicinājumu metusi nepieredzēti plaša kreiso spēku koalīcija, kas, visticamāk, iegūst tik daudz balsu, lai Makrons zaudētu vairākumu parlamentā. Vai tas varētu nozīmēt, ka Francijas iekšpolitikā gaidāmi interesanti laiki? Pusgads ir atlicis līdz ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, un arvien skaļāk par sevi atgādina arī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Šajā dienās uzmanības centrā atkal nonākusi īpašā izmeklēšanas komisija, kas pēta Trampa lomu pagājušā gada 6. janvāra iebrukumā Kapitolijā. Pats Tramps to sauc par vienu no mūsdienu nozīmīgākajiem protestiem, bet izmeklētāji norāda, ka sazvērestība ar mērķi gāzt varu vai pārņemt to, iespējams, nemaz nav beigusies. Pievēršamies arī karam Ukrainā, pareizāk sakot, kārtējām hibrīdkara metodēm, ko pret Ukrainu izmanto Krievija un tās kontrolētie separātisti valsts austrumos. Krievijas prezidents devis mājienus Rietumiem, ka vēsturiski Krievija nevis kaut ko iekaro, bet gan atgūst to, kas tai jau piederējis un pienākas. Savukārt pašpasludinātajā Doneckas tautas republikā piespriests nāves sods trim ārvalstu leģionāriem, kas karojuši Ukrainas bruņotajos spēkos. Kā vērtējamie šādi Krievijas līdera izteikumi un vai tiesiski tiem vispār ir kāds spēks? Aktualitātes pasaulē vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs Māris Lejnieks. Donalds Tramps – demokrātijas grāvējs? Pēc nemieriem pagājušā gada 6. janvārī, kuru laikā vēlēšanās zaudējušā prezidenta Donalda Trampa piekritēji ieņēma daļu no Savienoto Valstu Kapitolija ēka Vašingtonā, aizkavējot vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu Kongresā, amerikāņu likumdevēji izveidoja īpašu komiteju šo notikumu izmeklēšanai. Tā bija Kongresa demokrātu frakcijas virzīta iniciatīva, un balsojumā par komitejas izveidi pagājušā gada 1. jūlijā kongresmeņu balsis dalījās pamatā pēc partijas piederības. Attiecīgi komitejas sastāvā darbojas septiņi demokrāti ar komitejas priekšsēdātāju, Misisipi štata pārstāvi Beniju Tompsonu priekšgalā, un tikai divi republikāņi, tai skaitā komitejas vicepriekšsēdētāja, Vaiomingas štata pārstāve Liza Čeinija. Šomēnes komiteja uzsāka publisko sēžu ciklu, kas iesākās pagājušās nedēļas ceturtdienā, 9. jūnijā, un turpinājās aizvakar, 13. jūnijā. Trešā sēde, kas bija paredzēta šodien, tika atcelta, kā paziņots, tehnisku iemeslu dēļ. Komitejas sēdes tiešraidē translē vairums lielāko amerikāņu telekanālu. Abās sēdēs uzmanības centrā bija jautājums par to, kādu informāciju eksprezidents Tramps saņēmis par vēlēšanu rezultātiem, respektīvi – vai viņam bija kāds pamats uzskatīt, ka tie varētu būt viltoti, vai arī apgalvojumi par vēlēšanu nozagšanu, ar kuriem Tramps uzkūdīja savus atbalstītājus 6. janvāra uzbrukumam, bija viņa izdomājums. Kā uzrunā, atklājot pirmo komitejas sēdi, norādīja tās priekšsēdētājs, kongresmenis Tompsons: „6. janvāris bija valsts apvērsuma mēģinājuma kulminācija, nekaunīgs mēģinājums gāzt valdību. Vardarbība nebija nejaušība. Tā bija Trampa pēdējā cīņa, izmisīgi centieni izmantot pēdējo iespēju aizkavēt varas nodošanu. Donalds Tramps bija šīs sazvērestības centrā. Un galu galā Donalds Tramps, Savienoto Valstu prezidents, pamudināja pašmāju konstitūcijas ienaidnieku pūli doties uz Kapitoliju un sagraut Amerikas demokrātiju.”  Kā nozīmīgs fakts komitejas sēžu kontekstā tiek atzīmēts tas, ka samērā neilgs laiks palicis līdz 8. novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām, kurās Demokrātu partija var zaudēt savu nelielo vairākumu Savienoto Valstu likumdevējā. Ukrainas kara hibrīdā dimensija Pagājušajā nedēļā pamanāmi iezīmējās hibrīdā dimensija pašreizējā Krievijas agresijā pret Ukrainu. No vienas puses, te pieminama Krievijas līdera Vladimira Putina uzstāšanās jauno zinātnieku un uzņēmēju auditorijā, kurā viņš pašreizējo karu pret Ukrainu pielīdzināja Krievijas impērijas ekspansijai 18. gs. sākumā, kuru īstenoja toreizējais cars Pēteris I. Piesaucot kauju pie Narvas 1700. gadā, kurā krievu spēki cieta smagu sakāvi no karaļa Kārļa XII vadītās Zviedrijas armijas, prezidents iezīmēja paralēli starp pagātnes monarha īstenoto impērijas paplašināšanu un stiprināšanu, un pašreizējo karadarbību kā savulaik zaudēto teritoriju atgūšanu. Šis, nepārprotami, ir mājiens ne vien Ukrainai, bet arī citiem Krievijas kaimiņiem bijušajā padomju varas sfērā, pirmām kārtām jau Baltijas valstīm. Tikām vēl viena agresijas šķautne nupat iezīmējusies tiesas zālē t.s. Doneckas tautas republikā, kur kara tribunāls 9. jūnijā pēc neilgas lietas izskatīšanas piesprieda nāvessodu trīs Krievijas spēku gūstā kritušiem ārvalstu izcelsmes ukraiņu karavīriem. Tie ir britu pilsoņi Eidens Aslins un Šons Piners, kā arī Marokas pavalstnieks Saaduns Brahims. Aslinam un Brahimam ir arī Ukrainas pilsonība. Kā apsūdzības pamats kalpojis uzstādījums, ka visi trīs esot kara algotņi, tātad viņu karošana pret t.s. „tautas republiku” ir kara noziegums. Kā jau norādījušas vairākas cilvēktiesību organizācijas, šāds apgalvojums neatbilst starptautiskajām kara tiesībām, jo par algotni nav uzskatāms karojošas valsts bruņoto spēku karavīrs. Tāpat tiek norādīts, ka par kara noziegumu uzskatāma trīs karagūstekņu tiesāšana starptautiski neatzītā valstiskā veidojuma „tribunālā”. Ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka šis ir Kremļa režīma atbildes solis Ukrainai, kuras tiesās pēdējā laikā nonākušas vairākas lietas pret gūstā kritušiem un kara noziegumos apsūdzētiem Krievijas karavīriem. Viens no viņiem, seržants Vadims Šišimarins nesen tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par neapbruņota civiliedzīvotāja nogalināšanu. Vai Franciju gaida jauna „sadzīvošanas” ēra? Pēc svētdien notikušās Francijas Nacionālās asamblejas vēlēšanu pirmās kārtas mandāti apstiprināti vien piecos no 577 apgabaliem. Saskaņā ar vēlēšanu sistēmu, pirmajā kārtā tiek ievēlēti kandidāti, kuri iegūst absolūto derīgo balsu vairākumu un ne mazāk kā 25% no apgabalā reģistrēto vēlētāju balsīm. Šādu rezultātu bija maz izredžu sasniegt vēlēšanās, kurās piedalījās nepilni 48% no balsstiesīgajiem. Attiecīgi lielum lielo vairākumu mandātu sadalīs vēlēšanu otrā kārta nākamsvētdien. Šo vēlēšanu nozīmīgākā novitāte ir ietekmīgāko kreiso spēku apvienošanās spēcīgā priekšvēlēšanu aliansē „Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas apvienība”. Tajā ietilpst sociālisti, komunisti, zaļie un partija „Nelokāmā Francija”, kas tiek raksturota kā demokrātiski sociālistisks un kreisi populistisks spēks, un ir šīs apvienības mugurkauls. Apvienotie kreisie šais vēlēšanās ir spēcīgākie konkurenti valdošajai, esošā prezidenta Emanuela Makrona vadītajai partijai „Uz priekšu, Republika!”, kas līdz ar vairākām mazākām partijām veido bloku „Pilsoņi kopā!”. Pirmajā kārtā abiem spēkiem ir praktiski vienādi rezultāti procentuālā izteiksmē, lai gan četri no šai kārtā ievēlētajiem pieciem deputātiem ir kreisie. Salīdzinoši pieticīgāks rezultāts ir galēji labējai Nacionālajai apvienībai, kuras kandidāte Marina Lepena bija galvenā Makrona konkurente abās pēdējās prezidenta vēlēšanās, kā arī Labējo un centristu apvienībai, kas grupējas ar tradicionālo labēji liberālo spēku – Republikāņu partiju. Aplūkojot vēlēšanu apgabalu karti, vērojama jau ierastā Lepenas nacionālistu dominante ziemeļaustrumu reģionos un Vidusjūras piekrastē un Makrona vadīto liberāļu pārsvars valsts rietumu rajonos. Kreisajiem lielākā piekrišana ir valsts dienviddaļas iekšzemes rajonos. Kas attiecas uz Parīzi un visu galvaspilsētas reģionu, tas tradicionāli sadalīts kreisajā austrumdaļā un centriski liberālajā rietumdaļā. Vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti liek domāt, ka prezidenta Makrona partija varētu zaudēt līdzšinējo diezgan komfortablo vairākumu Nacionālajā asamblejā. Ja asamblejas vairākums izrādītos kreiss, Franciju gaidītu kārtējais t.s. „sadzīvošanas” periods – situācija, kad prezidents un valdība pārstāv atšķirīgi orientētus politiskos spēkus. Pagātnē tie allaž bijuši sarežģītas politiskas manevrēšanas posmi. Pēdējo no tiem, kas ilga no 1997. līdz 2002. gadam, kad konservatīvajam prezidentam Žakam Širakam nācās sadzīvot ar sociālista Lionela Žospēna valdību, toreizējais prezidents raksturoja kā „paralīzi”. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Mida iganes Vaba Lava teatrikeskus Narvas etendab, ikka leidub linnaelanike hulgas solvunuid. Eestvedaja Märt Meos ütleb vastupidist: "Narvas on publikust tunda, et seal on teatrit vaja."

"Minu Narva-Jõesuu tuttav kohkus, kui kohalikud teda linnasaunas äkitselt eesti keeles tervitasid. Milliseid tülisid on tõusnud Narva kollasinisest lipust ja mis juhtub, kui panna oma Facebooki profiilipildile Ukraina lipp, räägivad Narva eestlased."Kui algas Ukraina sõda, asusime mitmepäevasele retkele Narvas ja selle ümbruses, et kuulda, mida arvavad puhkenud sõjast sealsed inimesed.  Autor, fotod, salvestus, helikujundus ja originaalmuusika: Janek MurdToimetajad: Iisa Laan, Mari Mets

"Otsin Narvas ja selle ümbruses inimeste arvamusi Venemaa sissetungi kohta Ukrainasse. Selja taha on jäänud mu ema naabrid, kalamehed, endise Kreenholmi töölised. Mul on tunne, et kellegi arvamus on tõeliselt puudu. Õnneks turul hakkab asju juhtuma."Kui algas Ukraina sõda, asusime mitmepäevasele retkele Narvas ja selle ümbruses, et kuulda, mida arvavad puhkenud sõjast sealsed inimesed.  Autor, fotod, salvestus, helikujundus ja originaalmuusika: Janek MurdToimetajad: Iisa Laan, Mari Mets

Kui algas Ukraina sõda, asusime mitmepäevasele retkele Narvas ja selle ümbruses, et kuulda, mida arvavad puhkenud sõjast sealsed inimesed.  "Esimene koht, kuhu ma sõidan, on Narva-Jõesuu, sest seal elab mu ema."Autor, fotod, salvestus, helikujundus ja originaalmuusika: Janek MurdToimetajad: Iisa Laan, Mari Mets

Recorded in July 2020 on IGTV, this was our inaugural History of LA Ska: One On One Session. Host Junor Francis talks with Greg Narvas, veteran drummer of Hepcat and talented visual artist.