Podcasts about paulu

durée : 00:26:52 - PuliticaMente, ici RCFM - Alors que la Corse traverse une nouvelle période de tensions, retour avec Paulu Santu Parigi sur les annonces de Gérald Darmanin pour lutter contre la mafia. Egalement au sommaire : le processus d'autonomie, après le rejet par le Sénat de son propre rapport. Le calendrier peut-il être tenu ?

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar autožurnālistu Paulu Timrotu.  

Odraščal je v enem največjih mest v Južni Ameriki, v São Paulu, zdaj že dvanajst let živi v Ljubljani. Predstavljamo vam Cuco Valiukeviciusa, glasbenega producenta, strastnega kuharja ter ljubitelja piva in življenja. Nekatere slovenske besede mu še vedno delajo preglavice, recimo "Gospodarsko razstavišče", vendar jezik po več kot desetih letih življenja v Sloveniji obvlada. V pogovoru tudi o odločitvi za selitev v Ljubljano, o njegovem producentskem delu in večjezični družini.

Stāsta Saulkrastu novada Kultūras centra krājuma glabātāja Ilva Erkmane Vai zini, kas bija Alma Matilde Paula, dzimusi Brodele, un kāpēc par viņas dzīvi mēs stāstām tieši šomēnes? Tā bija Latvijā tik mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un apbrīnotās, izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māte. 1904. gada 21. marts Pēterupes baznīcā atnācis ar svinīgu brīdi – tiek kristīta 17. februārī Neibādē dzimusi meitenīte Alma Matilde. [1] "Brodell" – baznīcas grāmatas ierakstā Nr. 8 jaundzimušās vārds ierakstīts krieviski un vāciski, un uzvārdam abās valodās trūkst galotnes latviskā "e". Tālāk visas ziņas par mazulītes izcelšanos seko kirilicā, krievu valodā, kā jau cara valdīšanas laikā noteikts: tēvs Burhards Antons Brodelis, māte Jūla (dzimusi Krastiņa), abi kristīti "no vietējā mācītāja" vietējā luterāņu dievnamā. Par meitenītes krustvecākiem aicināti Minna un Jānis Krastiņi, Pēteris un Alvīne Dreimaņi. Ieraksts veikts līdzenā, skaistā rokrakstā, kas, visticamāk piederējis šajā laikā (no 1895. līdz 1931. gadam) Pēterupes baznīcā kalpojušajam mācītājam Jānim Stāmeram. Tā kā tajā pašā rokrakstā baznīcas grāmatā veikts ieraksts 1904. gada augustā par barona Aleksandra fon Pistolkorsa aiziešanu mūžībā, tad varam būt diezgan droši, ka mazo Almu Matildi Brodeli Pēterupē kristījis Jānis Stāmers, dodot  svētību mazajai meitenei, kura vēlāk kļūs par izcilu cilvēku – Latvijā tik mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un apbrīnotās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māti. Alma Matilde Brodele nāk no kuplas ģimenes. Par spīti trūkumam, kas liedz meitenei skoloties vairāk kā divas klases vietējā skolā, viņa iemanto apbrīnojamu noteiktību un rakstura stingrību. "Vienīgā no septiņu bērnu ģimenes pārcēlusies uz Rīgu, čakla, izdarīga, apveltīta ar dabīgu skaistumu. Almas nākamā vīra Voldemāra mamma līgavu dēlam nolūkoja Gorbuša kundzes modes salonā, kur Alma tērpiem šuvusi pērlītes." [2] Un drīz vien Alma Matilde kļūst par Voldemāra sievu, iegūstot Paulu dzimtas uzvārdu. 2023. gadā iespiestajā greznajā grāmatā "Ak, sievietes", kas ieved Edītes Pauls-Vīgneres atmiņu un krāšņās tekstilmākslas pasaulē, redzama "Edītes mamma Alma Matilde smalkos tērpos pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. ..Tolaik dāmām vienmēr bija rūpīgi safrizētas un ieveidotas frizūras. Mamma bija Edītes palīgs un balsts visa mūža garumā." [3] Arhīvu filmu lentēs nav daudz brīžu, kur redzama Alma Matilde Paula. 1979. gada filmā "Dzīparos apslēptā pasaule", sekojot Edītes Pauls-Vīgneres grandiozo tekstilmākslas darbu tapšanas stāstiem, nedaudz iepazīstam viņas vecākus. Enerģisko, humora pilno tēvu, un nopietno māti ar it kā sevī vērstu skatienu. Māte klusē, un izstādes atklāšanas kadros filmas sākumā, kā apliecinot viņas raksturu, aizkadra balsī skan vārdi: "Lai paliek jūsu noslēpums, sirmie Pauli, cik rūpju atdots Edītei, cik pacietības dāvāts Raimondam." [4] Taču videokadros no piecpadsmitās līdz septiņpadsmitajai minūtei varam māti vērot, visai ģimenei iesaistoties milzīgā gobelēna velku uzvilkšanas brīdī vīra Voldemāra konstruētajās stellēs. Viņas stihija ir darbs. Pat divus gadus iepriekš filmējot, atraisītības brīdi kinokamera notvērusi, esot Almas Paulas ierastajā vidē, piemājas dārzā pie galda ar tikko nolasīto dārza ogu traukiem. Rokas darbojas, acis nolaistas, un tajā brīdī atskan vārdi: "Un dēlu es ļoti mīlēju, man viņš ir ļoti mīļš. Nenormāli esmu mīlējusi viņu..." [5] Mātes teikto vārdu nozīmē tālāk aizved dzejnieks Jānis Peters savā 1982. gada grāmatā "Raimonds Pauls": "Paverieties Raimonda Paula koncertā – kaut kur piektajā sestajā rindā sēd divi baltām galvām. Kalsns, enerģisks, sīksts vīrs labos gados ar spīdīgu pakausi. Jaunības bildēs Raimonds viņam ir tik līdzīgs! Un blakus spīdīgajam pakausim tā baltā ābele ir māte. Tēvs smaida, brīžiem pat līgojas līdzi dēla mūzikai, māte? Nu, jā, raud. Elpa žņaudzas ciet, acīs bailes. […] Un, manuprāt, tā nav tikai pārjūtīga daba vai laimīgs saviļņojums. Māte atceras. Māte zina, kāpēc viņa raud. Tās ir smagu dzīves ceļu gājušas asaras un bailes. Bailes no negaidītā, neparedzamā." Pirmdzimtā, dēla Gunāriņa, kurš dzimis pirms Raimonda un Edītes, zaudējums. Bažas, radio dzirdot atskaņojam dēla pirmās dziesmas: "Ka tik Tev kāds kaut ko ļaunu nenodara..." Vēlākie  pārdzīvojumi, kurus pats Maestro pieminējis vairākkārt: "Par saviem vecākiem varu pateikt visu to labāko. [...] Bija laiks, kad es tēvam un mātei nodarīju sāpes. Tas bija. [...] Pēc tam jau centos atmaksāt viņiem ar labu, bet tas bija krietni par vēlu. Vecāki jau bija gados. Viņu personības līdz pat šai dienai līdz galam nespēju izprast. Nezinu, no kurienes šie vienkāršie strādnieku cilvēki to ņēma, ka man jāmācās mūzika, ka Edītei jāiet Mākslas akadēmijā. Viņi spieda mūs mācīties. Viņiem bija sapnis, lai mēs dzīvotu labāku dzīvi," atceras Raimonds Pauls. [6] Tomēr vecāku Voldemāra un Almas Paulu aizkustinājums filmas kadros, kur redzams Dziesmu svētku koncerta noslēgums pēc kopkora atskaņotās dziesmas "Manai dzimtenei" Mežaparka estrādē, ir bez mazākās šaubu ēnas par to, ka vecāku rūpes ir vainagojušās ar milzīgu gandarījumu. [7] 2024. gada pavasarī uzplauka iecere Mātes dienas priekšvakarā Pēterupes baznīcā pieminēt Almu Matildi Paulu ar koncertu viņas dzimšanas un kristību 120. gadadienas atcerei kā Latvijas tautas mīlētā un cienītā komponista Maestro Raimonda Paula un izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres māti. Iecere gan nerealizējās, jo, Maestro vārdiem runājot, piedāvājums nācis par vēlu. Kādā nesenā intervijā Edīte Pauls-Vīgnere šo ieceri pieminēja, pēc tam piebilstot: "Arī tagad taču var aiziet uz Lāčupītes kapiem vienkārši aiznest mammiņai ziedus." [8] Šī gada 22. februārī Edīte Pauls-Vīgnere devās mūžībā. Pieminot Almu Matildi Paulu un Edīti Pauls-Vīgneri, ziedus uz Lāčupītes kapiem tagad nesīsim viņām abām – mātei un meitai... --- [1] Almas Matildes Brodeles dzimšanas datums pēc jaunā stila ir 2. marts, savukārt 20. gs. sākumā Bīriņu muižai piederošā Neibāde un Pēterupe ir tagadējās Saulkrastu pilsētas daļas. [2] No 2023. gadā izdotās Edītes Pauls-Vīgneres grāmatas "Ak, sievietes! Teatrālās tekstīlijas", kura tapusi sadarbībā ar Sandru un Valdi Ošiņiem un ar brāļa Raimonda Paula atbalstu. [3] No grāmatas "Ak, sievietes! Teatrālās tekstīlijas". [4] Studijā "Telefilma Rīga" 1979. gadā tapusī filma "Dzīparos apslēptā pasaule". [5] Rīgas kinostudijā 1977. gadā tapusī filma "Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku". [6] Žurnāls "Ieva", 2010. gada 47. Nr., pārpublicēts vietnē santa.lv 2021. gada 27. decembrī. [7] Rīgas kinostudijā 1977. gadā tapusī filma "Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku". [8] No 2024. gada 1. jūnija intervijas žunālā "Santa".

9. novembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilā izskanēs Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertprogramma “Gleznainais romantisms”, kurā kori diriģēs Artūrs Švarcbahs, bet soliste būs vijolniece Paula Šūmane. Programmas centrā - angļu komponista Ralfa Vona-Viljamsa skaņdarbs “The Lark Ascending” (“Cīrulis padebešos”). Izskanēs arī  Anglijas vēstures, literatūras un dabas iedvesmoti šī autora opusi “Bushes and Briars” (“Caur krūmiem un ērkšķiem”) un “Three Shakespeare Songs” (“Trīs Šekspīra dziesmas”), kā arī austriešu komponista Gustava Mālera solodziesmas “Urlicht” (“Pirmatnējā gaisma”), “Die zwei blauen Augen” (“Divas zilas acis”) un “Ich bin der Welt abhanden gekommen” (“Esmu zudis šai pasaulei”), kuras jauktajam korim aranžējis Klituss Gotvalds. Sarunas ievadā Artūrs stāsta par savām attiecībām ar VAK "Latvija" un savu jauno statusu kā kormeistaram. Runājam par koncerta norises vietas meklējumiem un izvēli par labu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilam. Tā kā programmas centrā būs angļu komponista R. Vona-Viljamsa un G. Mālera kormūzika, kura Latvijā neskan bieži, Artūrs atklāj, ka to iepazinis, dziedot Zviedrijas Radio kori un piedaloties dažādos kordiriģentu konkursos. Paula dalās ar savu līdzšinējo pieredzi, sadarbojoties ar kori, un atklāj savu skatījumu uz skaņdarbu " The Lark Ascending"; uzzinām, ka koncertā viņas vijole būs dzirdama arī J.S. Baha un E. Izaī skaņdarbos, kuri labi papildinās kopējo šī koncerta noskaņu. Artūrs Švarcbahs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, manuprāt, ir ļoti atbilstošs šai koncertprogrammai. Kad dziedāju Zviedrijas Radio korī, man bija pirmā īstā sastapšanās ar šāda veida mūziku - gan ar Gustava Mālera dziesmu pārlikumiem, gan ar “The Lark Ascending”. Jau tad nodomāju, ka ļoti vēlētos kādu dienu nevis pats dziedāt, bet būt priekšā korim, izpildot šos skaņdarbus. Paulas Šūmanes solo skaisti skanēs šajā lieliskajā Ralfa Vona-Viljamsa skaņdarbā, kas oriģinālā rakstīts vijolei un klavierēm, pēc tam komponists izveidojis pārlikumu vijolei un orķestrim. Varbūt tā klausītāji to visvairāk ir dzirdējuši. Šoreiz koris pildīs orķestra uzdevumus? Paula Šūmane: Jā, un es gribētu uzsvērt, ka šī versija ar kori ir kaut kas pavisam unikāls un īpašs - tas nav tikai pārlikums, bet tam ir pievienotā vērtība, jo korim ir dziedājums un teksts. Šis liriskais moments un dzīvas balsis - to, manuprāt, nekas nespēj aizstāt. Mēģinājumos, kad stāvu balsu ielenkumā un sajūtu tās vibrācijas, ir pilnīgi terapeitiska sajūta. Domāju, ka arī klausītāji to noteikti sajutīs. Tas ir burvīgi. Ko no vijolnieka prasa muzicēšana ar kori? Cik daudz jāspēj pielāgoties, mainīties, atkāpties vai gluži otrādi? Paula Šūmane: Ir atšķirības, noteikti. Instrumentālistiem mehānisms ir atšķirīgs, bet tieši balss un šī dzīvība, kas nāk no cilvēka, man liekas fascinējoša. Man ir jāuzasina savi jutekļi un spēlējot jāiztēlojas, ka es ar savu vijoli dziedu, vēl vairāk nekā es to parasti darītu.  

Sprint a počasí zajistily, že víkend v São Paulu byl hodně nahuštěný událostmi, haváriemi a dramaty. Po startu ze 17. místa si Max Verstappen dojel pro vítězství, a my rozebíráme, jak moc to byl geniální triumf, a jak moc o štěstí. A že si zasloužil tedy vyhrát někdo úplně jiný. Co způsobilo, že v pátek nepřekonatelný McLaren se ze dne na den začal trápit s nedostatkem rychlosti. Nebo o tom, že existují různé způsoby, jak dát najevo, že dneska nechci závodit. Diskutujeme možnosti, že by si Lewis Hamilton vzal do konce sezony dovolenou. A jaké rozhodnutí učinil Red Bull ve vztahu k Sergiu Pérezovi. Lídr šampionátu formule 2 Gabriel Bortoleto odchází do Audi a jeho uvolněné místo podle zákulisních informací převezme Roman Staněk. Je toho ale samozřejmě mnohem, mnohem víc. Nejzasvěcenější podcast z Brazílie.

Stāsta muzikoloģe, diriģente Kristiāna Vaickovska. Muzikologa Oļģerta Grāvīša (1926–2015) arhīvā, kas šobrīd atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ir apzināts ievērojams skaits Otto Zariņa (saukts arī par Ati Zarīti, 1885–1969) vēstuļu, kas rakstītas laikā no 1954. gada līdz 1968. gadam un adresētas Paulam Rūdolfam Rubim (1879–1970). Otto Zariņš, komponista Marģera Zariņa tēvs, bijis ievērojams skolotājs, kordiriģents, ērģelnieks un ērģeļu būvētājs, kurš muzikālo izglītību ieguvis Valmieras skolotāju seminārā. Viņa novadnieks, mākslinieks un ievērojams latviešu mēbeļmākslas virziena ieviesējs, ierēdnis Pauls Rūdolfs Rubis savu profesionālo darbību iesāka kā amatu mācības skolotājs Šliselburgas cietoksnī (Krievijā), tolaik jau ieliekot pamatus nozīmīgām dzīves paralēlēm starp mākslu un cietumu – dzīves laikā kļūstot pat par Latvijas Galvenās cietumu valdes vicedirektoru. Pauls Rubis cietumā izveidoja mēbeļu darbnīcas, kas drīz vien nesa atpazīstamību. Ir zināms, ka starp pasūtījumiem bijuši ozolkoka mēbeļu komplekti Ministru kabineta sēžu zālēm un Valsts prezidenta pils Baltajai zālei. Pie viņa pasūtīts arī oša koka galds komponistam Jāzepam Vītolam. Saraksti 1954. gadā uzsāka Otto Zariņš, uzrunājot Paulu Rubi kā ērģelnieku un ērģeļbūvētāju. Oļģerta Grāvīša arhīvā iztrūkst Paula Rubja vēstules, kas adresētas Otto Zariņam, bet arī bez tām ir nojaušams, ka sarakste bija ne tikai aktīva un regulāra, bet gadu gaitā kļuva personiska līdz pat sirsnīgai draudzībai. Lai arī galvenais sarunu iemesls bija interese par ērģelēm, sarakstē atklājas arī abu atmiņas par Āraišiem – Pauls Rubis skolojies turpat draudzes skolā, bet Otto Zariņam bez bērnības atmiņām Āraiši ir bijusi arī darba vieta skolmeistara un ērģelnieka amatā. Tāpat vēstulēs tiek apspriesti arheologa Jāņa Apala vadītie izrakumi Āraišu ezerpilī, kas aizsākās 1965. gadā. Lasām arī Otto Zariņa apbrīnu par Paula Rubja dzimtas izpēti līdz desmitajam augumam, kas, iespējams, viņu pašu mudināja izveidot Zariņu dzimtas koku, kurā atrodami senču vārdi pat no 17. gadsimta. Sarakstē lasāmi arī Otto Zariņa pārstāsti par dēla, komponista Marģera Zariņa, ceļojumu iespaidiem, piemēram, uz Zalcburgu Austrijā un mūzikas festivālu “Prāgas pavasaris” Čehijā. Abi kungi viens otru sirsnīgi atbalstījuši arī cienījamā vecuma veselības likstās. Vēstulēs ir arī ērģeļu prospektu skices, stabuļu shēmas un reģistru apraksti. Šīs sarakstes rezultātā tapis Otto Zariņa veidots katalogs “Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu ērģeles un ērģelnieki 19. gs. un 20. gs. sākumā. (Ko mēs ar draugu Paulu Rubi par to zinām)”, kurā ir atrodamas ziņas par 133 draudžu ērģelēm un to ērģelniekiem.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka laidusi klajā Latvijā pirmo garstāstu vieglajā valodā — Guntas Bites “Pie omītes”. Grāmata 120 lappušu garumā viegli uztveramā veidā stāsta par omīti un viņas mazmeitu Paulu, kuras savā dzīvē piedzīvojušas traģiskus notikumus, tomēr turpina ticēt labajam. Omītei pieder kafejnīca, kurā strādā gan mazmeita, gan konditors Gatis. Lielas galvassāpes omītei sagādā pretim esošā franču kūciņu veikala “Tartes” īpašnieks Rihards, kurš uzsāk negodīgu cīņu par kafejnīcas slēgšanu. Grāmata sarakstīta trešajā vieglās valodas līmenī un stāsta par tik sarežģītiem jautājumiem kā vecāku zaudējums, privātais bizness, konkurence, kredītsaistības, labdarība un empātija.

Vijolniece Paula Šūmane aizrautīgi stāsta par jaunatklājumiem pilno koncertprorgrammu 9. augustā Rīgas Domā kopā ar ērģelnieku Aivaru Kalēju un koncertu ar diviem pirmatskaņojumiem, ko 10. augustā Mazajai Mežotnes pilij sagatavojušas "Trio Baltia" mūziķes. Paula atsauc atmiņā arī neseno koncertturneju pa Kanāriju salām, ko iedvesmoja Mendelszona mūzikas burvība.

durée : 00:26:40 - Vinti minuti FB Radio Corse Fréquenza Mora - Une mission du sénat sera dans l'île la semaine prochaine dans le cadre du processus d'autonomie, annonce Paulu Santu Parigi, qui ajoute qu'un important travail de pédagogie est en cours avant l'examen du projet au parlement. "Plutôt en fin de l'année", estime le sénateur de Haute-Corse.

Vedení soutěže nám před čtrnácti dny oznámilo kompletní rozpis zápasů. My jsme si vše nechali důkladně uležet v hlavě a dnes se podíváme do budoucnosti na ty nejzajímavější souboje. Na co se těšíme a co naopak nebude úplná hitparáda. Budeme se pochopitelně věnovat i mezinárodním utkáním, která se letos odehrají v São Paulu, Londýně a Mnichově. Velkým tématem budou jako každý rok zápasy na Den díkuvzdání a střetnutí v okolí vánočních svátků. Samozřejmě nebude chybět ani tradiční informační okénko z dění našeho serveru, protože jsme spustili zatím nejodvážnější projekt v naší historii. Přijďte si s námi pokecat v tradičním čase a na tradičním místě, tedy ve středu 29. 5. od 17:45 na YouTube.

Le Podcast Dinastìa était invité ce mardi 21 mai 2024 dans les locaux de la radio France Bleu Frequenza Mora. Ecoutez ou réécoutez l'interview fait par Paulu Antoni Squarcini!Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Stāsta muzikologs Jānis Torgāns  Vai zini, ko rīdzinieki dziedāja 19. gadsimta pirmajā pusē? Vai pat precīzāk – gubernatora Filipo Pauluči (Filippo Paulucci) laikā (1812–1829)? Nu, rīdzinieki jau arī tolaik bija dažādi, visādi, atšķirīgi, bet kodolu tak pavisam droši veidoja vācu pilsoniskās aprindas un lēnām aizejošā aristokrātija. Par šo periodu mums ir izteiksmīgs, dzīvs raksturojums pirmajā Rīgas pagātnei veltītajā grāmatā – tā ir Konstantīna Metiga (Mettig, Constantin) 1897. gadā publicētā Rīgas pilsētas vēsture ("Die Geschichte der Stadt Riga"). Domājams, te būtu īstā vieta un laiks nocitēt vienu kopskatu pilnībā – un tieši par Pauluči laiku. Tika dzīvots teātra un sabiedriskuma priekiem, veidoti almanahi un dziesmu grāmatas tālaika gaumes garā, ļaudis priecājās par Aleksandra kolonu un tās krieviski latīnisko uzrakstu, Aleksandra vārtiem vai jaundibināto Vērmanes dārzu un nekad nejutās vairāk aizgrābti un pacilāti, kā sēžot jautrā ģimenes lokā vasaras namiņā vai pie punša glāzes Eifonijā, Kocebū "Biedrošanās dziesmu" dziedot un apstiprinot tās noslēguma strofā "Ak, kaut jel mūžam tā būtu!" sirsnīgi labticīgo izteiksmi. Te jāņem vērā, ka pati Augusta fon Kocebū (August von Kotzebue) "Biedrošanās dziesma" (Gesellschaftslied, latviskojums arī "Draugu dziesma") ir dzejolis, nevis dziesma – kā dzejolis ar mūziku. Un kas tā par biedrošanos, draudzēšanos vai brāļošanos? Lūk, kontekstam un salīdzinājumam – kas ir "Brāļi, šodien priecāj'ties"? Tas ir "Gaudeamus igitur" agrīns latviskojums. Un kas ir Eiropas savienības himna? Pareizi – "Prieks un līksme šodien dzirkstī" no Frīdriha Šillera vārsmās likts ("Apkampieties, milijoni!") un no Ludviga van Bēthovena daiļi komponēts, un šo pašu biedrošanās, brālības ideju par pamatu ņemošs. Visi šie piemēri pieskaņojas biedrošanās dziesmai kā īpašam mūzikas žanram – no profesionālās jomas līdz tiešai, nepastarpinātai sadzīvei. Mazs ieskats dzejoļa rindās: Tik līksmi un priecīgi sēžam, Un mīlam ikkatru nudien, Un mundrumu sniedzam viens otram, Kaut mūžam tā paliktu vien! Tak nevar tā mūžīgi palikt, Šo prieku tad uzturiet jūs! Kas zina, kad liktens jau izšķirs Uz austrumiem, rietumiem mūs. Jāteic, ka Kocebū dzejoļa muzikālais ietērps ievērojami atpaliek no teksta tonusa un darbīguma. To – mūziku – veidojis Frīdrihs Heinrihs Himmelis (Friedrich Heinrich Himmel), pirmpublicējums 1802. gadā. Iespējams, ka tieši šis demokratizācijas, vispārpieejamības aspekts bijis palīdzīgs Kocebū "Biedrošanās dziesmai" – nu jau ar mūzikas līdzdarbi – aptvert visplašākās (Baltijas vācu) sabiedrības aprindas. Himmelis Rīgā vairākkārt koncertējis kā pianists. Viņa dziesmuspēle "Fanšona, meiča ar liru" (atkal ar Kocebū tekstu) Rīgā pēc pirmizrādes 1805. gadā dzīvoja vismaz gadsimta ceturksni. Un vēl, paplašinot ieskatu vācu kultūras izpausmēs nu jau gluži demokrātiskā veidā un vidē – kas ir "Lustīgais nerris uz tirgus plača", par ko visi esam skolā kaut ko dzirdējuši? Tas ir Kocebū lugas "Vientiesis gadatirgū" ("Der Gimpel auf der Messe, 1805) latviskots lokalizējums (darbība notiek Mītavā / Jelgavā). To, domājams, gadsimta pirmajā trešdaļā veicis Johans Heinrihs Baumanis – vērā ņemams vācbaltu gleznotājs un literāts, tagad atkal aktualizēts ar monogrāfiju. Himmelis un Šillers, Kocebū un Baumanis, Pauluči un Bēthovens, – pa vidu vēl "Biedrošanās dziesma" un "Gaudeamus"… Bet patiesībā tieši tā – krustām šķērsām kārtojās un pretmetīgi līdzsvarojās kultūras – pasarg Die's – artefakti mūsu raibās vēstures gaitā. Taču – atpakaļ pie Kocebū īsās datu rindās. Tātad – īsts vācietis, kaut uzvārds nemaz tik dikti vācisks neizklausās… Dzimis Veimārā, miris Mannheimā. Kad literāts 1800. gadā nolēmis paciemoties pie radiem Sanktpēterburgā, uz krievu impērijas robežas viņu jau gaidījis priekšraksts īsi un aši saņemt ciet un nogādāt Sibīrijā. Tā arī bez kavēšanās noticis (Toboļska, Kurgāna). Savukārt, kad cars Pāvils I izlasīja Kocebū lugu "Pētera III sirmais kučieris", kas glaimoja viņa patmīlībai, trimdinieks tika atbrīvots, ieradās Pēterburgā, tika uzstutēts dižciltībā (von Kotzebue), un ciešanas kompensētas ar muižu netālu no Narvas toreizējā Rēveles guberņā. Pašam Augustam fon Kocebū trīs laulībās bija 18 bērnu, vīriešu dzimtes pēcteču vidū vairākas ievērojamas un plaši pazīstamas personas. Viena no tām – dēls, slavens jūrasbraucējs Oto fon Kocebū. Viņa vārdā nosaukta Amerikas ziemeļu pirmiedzīvotāju kopiena, mūsdienās plaukstoša ASV Aļaskas štata pilsēta Kocebū pie Čukču jūras Kocebū jūrasšauruma. Augusta fon Kocebū "Kopotie raksti" 40 sējumos. Un brīnišķīgais dzejdarbs "Biedrošanās dziesma"… Rīgā tas klejoja jaunkundžu albumos, preses slejās un jautrās ģimenes saiešanās vai pie punša glāzes līdertāfela biedrībās…

Oktobra beiguos ar īspaidegom kūka skulpturom "Oduma meitys" Odumovys azara krastā natuoli nu Rēzeknis Latgolys sabīdreibai sevi pīsaceja arhitekts Ints Pujāts. Pats muokslinīks soka, ka skulpturys ir veļtejums tim, kuri aizbraukuši paceli nu Latgolys, Oduma meitys ir kai gaismys simbols ceļam iz sātu. Ar Intu sasateikam eisi pyrma vaļsts svātku i arhitekts stuosta na viņ par "Oduma meitom", bet ari par planim iz prīšku sovā tāva sātā, kur kūpā ar dālu Paulu grib organizēt vingruošonys nūdarbeibys. Ints Pujāts aicynoj 18. novembrī īdegt sveiceiti lūgā par tim, kuri aizceļuojuši pasaulī, lai tei ir gaisma atsagrīzšonai Latvejā.  

Sedm let života a práce v São Paulu a baťůžkářské cesty s dobrovolnickými pracemi po celých kontinentech bilancuje v cestovatelském magazínu Casablanca Lucie Brejšová.Všechny díly podcastu Casablanca můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Sedm let života a práce v São Paulu a baťůžkářské cesty s dobrovolnickými pracemi po celých kontinentech bilancuje v cestovatelském magazínu Casablanca Lucie Brejšová.

Lucie Brejšová žila do devatenácti let v Praze. Studia, práce i touha poznávat ji postupně zavedly do Anglie, Francie, Španělska, Itálie a Brazílie. Vystudovala dějiny umění v Paříži a magisterskou práci z památkářství dokončila v Seville. Řadu let strávila v São Paulu, kde vyučovala jazyky a pracovala v turistickém ruchu. Tam se odehrává i její románová prvotina Město nad městem.Všechny díly podcastu Dopolední host můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

No 15. septembra līdz 16. novembrim ISSP Galerijā būs skatāma Arņa Balčus izstāde "Scēna", kas pievēršas šodienas jauniešu alternatīvajai subkultūrai, dēvētai arī par "jauno scēnu" jeb vienkārši "scēnu". Kultūras rondo tiekamies ar fotogrāfu Arni Balčus. Par to, kas ir "scēna" un kā viņi dzīvo, saruna ar jauniešiem sarunas ar Dāvi, Paulu un Ventu. “Scēna” ir mūzikā sakņota kopiena Rīgā, kas savu kulmināciju piedzīvoja pēc pandēmijas, kad alternatīvās mūzikas grupu koncerti Depo, Republikā un Lastādijā kļuva par nozīmīgu platformu jauniešu socializācijai un radošai pašizpausmei. Šī izstāde, kuras kodolu veido Balčus fotogrāfijas, ir ne vien šī laikmeta fenomena dokumentācija, bet arī pašas subkultūras uzstādījums – izstādē varēs skatīt arī jauniešu darbus, notiks dažādi pasākumi ar viņu līdzdalību, tostarp koncerts un dzejas vakars. Šī izstāde plašākā mērogā runā par šodienas jauniešu izaicinājumiem, jo aiz krāšņiem grimiem un agresīvas mūzikas slēpjas mūsdienu jauniešu dzīves problēmas – vēlme pašapliecināties, dzīves jēgas meklēšana, identifikācijas problēmas, psihiskās saslimšanas, kā arī sarežģītās attiecības savā starpā, kur netrūkst konfliktu, pašnāvības mēģinājumu un vardarbības. Ķermenis vairumā gadījumu ir vienīgais, pār ko tiem ir vara, un tas kļūst ne tikai par savas identitātes apliecināšanas veidu, bet arī par protesta instrumentu. Līdzās mūzikai un mākslai arī sevis rētošana, tetovēšana, dzimuma fluiditāte, seksuāla pašnoteikšanās, antisociāla uzvedība ir kā iestāšanās pret nolemtības sajūtu, ka šajā pasaulē nav iespējams ko mainīt.  Izstādes atklāšana notiks 14. septembrī plkst. 18.00 ar trīs panku grupu – “ŠŅK”, “Defekts” un “Depustūtes” – koncertu.

IGBEYAWO

IGBEYAWO

Šonedēļ norisinās V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Lai atzīmētu šo kuplo pulcēšanos, raidījumu šonedēļ esam veltījuši diasporas pētniekiem - iepazīsim viņu pieredzi, pētījumus un pārdomas par dažādiem ar zinātni saistītiem jautājumiem. Kongresa viena no centrālajām tēmām ir zaļā pārveide, tāpēc šajā raidījumā pievēršamies tematam par resursiem - ūdens resursiem un enerģētikas resursiem. Fiziķu radītas inovācijas atjaunīgos enerģijas avotos un sociālo zinātņu pētījumi par to, kur šīs inovācijas nonāk, kādi šķēršļi tām tiek likti un kāda ir institūciju un ģeopolitikas loma, lai varētu apkurināt savas ēkas un tikt pie elektrības. Saruna ar fiziķi, vadošo pētnieku Nacionālajā Atjaunojamo Enerģiju Laboratorijā Kolorādo, ASV, Paulu Stradiņu un Šveices Federālā tehnoloģiju institūta asociēto pētnieci Inesi Zepu.  Bet vispirms satikšanās ar kongresa dalībnieku no kaimiņvalsts Igaunijas - Tarmo Soomeri. V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieku vidū šogad ir arī Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Tarmo Soomere. Viņš ir arī jūras zinātnieks, kura intereses galvenokārt vērstas uz jūras apdraudējumu analīzi. Par jūras un okeāna izpēti ar matemātikas palīdzību, par piesārņojuma un trokšņu ietekmi uz jūras vidi, kā arī par aktuāliem neatbildētiem jautājumiem saruna ar ar profesoru.    

Divas sejaskrāsas medusmīlim. Šo Luīzes Elksnes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Nagliņu ģimene Ādažos: mamma Anda (fotogrāfe), tētis Uģis (fotogrāfs) ar meitām Paulu (9 gadi) un Loti (5 gadi).

Roman Šedivý je Lead Client Success Manager v brněnském startupu ROI Hunter. ROI Hunter je SaaS nástroj který pomáhá velkým eshopům s reklamami na Facebooku. V dnešním rozhovoru se dozvíte co ROI Hunteru funguje v expanzi do zahraničí, jak na onboarding zákazníků a proč se celá firma na 2 dny odpojila v přírodě a tvořila svůj kulturní handbook.ROI Hunter vznikl jako interní nástroj pro správu reklam, nicméně se natolik osvědčil, že nyní jej používají firmy z celého světa. V čem tkví základ jejich úspěchů? To se dozvíte v dnešním podcastu.ROI Hunter byla vůbec první středoevropská firma, která se zařadila mezi oficiální partnery Facebooku, kterých jsou pouze desítky. Aktuálně má ROI Hunter více než 100 zaměstnanců v šesti zemích, v Brně pak pracují vyšší desítky lidí. Mezi zákazníky ROI Hunter v Česku patří například ZOOT, Slevomat, Mall.cz nebo Invia, v zahraničí pak polské Allegro, Tchibo, Citroën nebo Peugeot. Startup má mimo Brna a Prahy kanceláře také v Dubaji, São Paulu, Singapuru nebo Varšavě.V rozhovoru s Romanem Šedivým se dozvíte:Jak komunikovat firemní kulturuJak vytvořit firemní hodnotyProč free trial nefungujeJak jim pomohl program Czech Investu v expanzi do Londýna

WilliamHill TV piedāvā jaunu Esprota podkāstu ''NoScope'' ar Miku Siliņu un Paulu Špakovski. CS:GO sezona ir sākusies pilnā sparā, IEM Katowice atskats, kuri ir lielākie uzvarētāji un zaudētāji? NaVi, C9 sastāvu maiņas. Kāda ir FURIA un BIG nākotne? Pareģojumi kāds būs 2023. gads Marekam "YEKINDAR" Gaļinskim un Helvijam "broky" Saukantam. Vai Liquid un FaZe uzvarēs kādu turnīru šogad

Šonedēļ podkāsta viesvadītāju kārtā iesvētījām apvienības "Kankaru māsas" biedres Paulu un Marutu. Padomājām par to, kuram šogas būtu jānomirst, kurš pārcelsies uz Jaunlatviju un visādi citādi izpildījāmies. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

28. decembrī plkst. 17:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Saulcerītes zālē norisināsies Pētera Vaska fonda rīkotais ikgadējais Ziemassvētku koncerts "Gaismas nākšana". Šoreiz koncertā uzstāsies dziedātāja Katrīna Paula Felsberga (soprāns), kura 2022. gada sezonā debitēja Latvijas Nacionālajā operā un baletā Cerlīnas lomā Mocarta operas Dons Žuans jauniestudējumā, pianiste, trio Art-i-Shock dalībniece Agnese Egliņa - vairāku konkursu laureāte, trīskārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte, kā arī sitaminstrumentālists Reinis Tomiņš, kurš ir daudzu Latvijas sitaminstrumentālistu konkursu laureāts. Tāpat kā katru gadu, koncertā skanēs latviešu kamermūzika, toskait Artura Maskata jaundarbs "Trīs Ojāra Vācieša dzejoļi" soprānam, vibrofonam un klavierēm, kā arī jaunā komponista Henrija Poikāna jaundarbs "Ar burtu m sākas Miers" šim pašam kolektīvam. Bet jau šodien par šo koncertu plašāk runāsim ar dziedātāju Katrīnu Paulu Felsbergu.   

Vždycky jsem se chtěla podívat do Japonska. Od té doby, co jsem začala žít v Brazílii. Tam totiž od konce devatenáctého století žije nejpočetnější japonská přistěhovalecká komunita na světě. V São Paulu je velká japonská čtvrť Bairro da Liberdade, kde žije asi 400 tisíc brazilských Japonců a kam se chodí tradičně na nedělní suši, nákupy papírků na skládání origami, na popíjení saké a matcha latte.

Vždycky jsem se chtěla podívat do Japonska. Od té doby, co jsem začala žít v Brazílii. Tam totiž od konce devatenáctého století žije nejpočetnější japonská přistěhovalecká komunita na světě. V São Paulu je velká japonská čtvrť Bairro da Liberdade, kde žije asi 400 tisíc brazilských Japonců a kam se chodí tradičně na nedělní suši, nákupy papírků na skládání origami, na popíjení saké a matcha latte.Všechny díly podcastu Ranní úvaha můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

2019.gada rudenī negaidīti mūžībā aizgāja Mārtiņš Ķibilds, ko plašāk pazinām kā televīzijas raidījumu vadītāju. Viņa pēdējais raidījumu cikls „Atslēgas” bija veltīts Latvijas vēsturei un jau drīz Mārtiņa sieva Ilze Grase-Ķibilde kopā ar viņa vecākajiem dēliem radīja interneta vietni, kur raidījumi skatāmi vienkopus. Pēcāk dzima arī doma tos pārvērst grāmatā un nu tas noticis – novembra sākumā „Atslēgas” piedzīvoja savus atvēršanas svētkus. Grāmatas reklāmas klipu veidojis Mārtiņa vecākais dēls Gustavs, galveno lomu tajā uzticot savam jaunākajam brālim Paulam. Par to, kā tas viss tapa, par mīlestību uz savu valsti un interesi par vēsturi – saruna ar Ilzi Grasi-Ķibildi, kā arī Gustavu, Bruni, Paulu un Jasmīnu Ķibildiem.

1 Timotiu 1:5,18&19.....d'arapo mo wa lowuro to lati ko nipa ohun ti eri okan rere ti aposteli Paulu so nipa re je....

Kencan Dengan Tuhan - Sabtu, 15 Oktober 2022 Lalu Sadrakh, Mesakh dan Abednego menjawab raja Nebukadnezar: "Tidak ada gunanya kami memberi jawab kepada tuanku dalam hal ini. Jika Allah kami yang kami puja sanggup melepaskan kami, maka Ia akan melepaskan kami dari perapian yang menyala-nyala itu, dan dari dalam tanganmu, ya raja; tetapi seandainya tidak, hendaklah tuanku mengetahui, ya raja, bahwa kami tidak akan memuja dewa tuanku, dan tidak akan menyembah patung emas yang tuanku dirikan itu." (Daniel 3:16-18) Renungan: Ada baiknya kita memperhatikan perkataan-perkataan berikut, "Tuan, aku tidak layak menerima Tuan di dalam rumahku, katakan saja sepatah kata, maka hambaku itu akan sembuh," "Asal ku jamah saja jubah-Nya aku akan sembuh," "Anakku perempuan baru saja meninggal, tetapi datanglah dan letakkanlah tangan-Mu di atasnya, maka ia akan hidup," "Tuan, jika Tuan mau, Tuan dapat mentahirkan aku." Dan masih banyak lagi perkataan yang sejajar dengan perkataan-perkataan tersebut. Itulah yang disebut dengan perkataan iman. Tentu saja iman akan kesanggupan dan kepedulian Tuhan adalah iman yang benar. Tetapi itu adalah iman yang standar, iman yang fokus pada pertolongan Tuhan. Ada iman yang tidak fokus pada pertolongan tuhan, artinya ketika tidak ada pertolongan Tuhan pun, iman kepada Tuhan tetap ada dan tidak beralih kepada yang lain. Itulah iman yang di atas rata-rata. Teman-teman Daniel yaitu Sadrakh, Mesakh dan Abednego memiliki iman di atas rata-rata, karena tantangan yang mereka hadapi sangat berarti. Teman-teman Daniel diperhadapkan kepada pilihan yang sangat sulit yaitu antara menyembah patung emas yang didirikan oleh Nebukadnezar atau dicampakkan ke dalam perapian yang menyala-nyala. Nyawa mereka benar-benar bagai telur di ujung tanduk. Andai saja mereka takut itu sangat manusiawi, tetapi ternyata mereka tidak takut. Mereka berani menerima risiko yang sangat berat itu. Ini menunjukkan bahwa mereka adalah orang-orang beriman. Tentu saja mereka beriman bahwa Tuhan sanggup melepaskan mereka dari perapian yang menyala-nyala itu, bahkan dari tangan Raja Nebukadnezar. Mereka tidak meragukan Tuhan, mereka percaya kepada Tuhan. Namun seandainya Tuhan yang sanggup itu tidak menunjukkan kesanggupannya untuk menolong mereka, mereka tetap percaya kepada Tuhan. Hati mereka tetap berpaut pada Tuhan. Mereka tidak akan beralih kepada dewa yang dipuja oleh raja Nebukadnesar. Mereka juga tidak akan menyembah patung buatan Raja Nebukadnezar. Ditolong atau tidak, iman mereka tetap kepada Tuhan. Di dalam perjanjian baru kita melihat contoh orang yang memiliki iman di atas rata-rata, yaitu Paulu. Di dalam diri Paulus ada duri dalam daging yang sangat menyiksanya. Dia sudah meminta Tuhan untuk membebaskannya dari penyakit itu. Tentu saja permintaannya itu dibarengi dengan iman dan pengharapan. Namun, Tuhan tidak mengabulkan permintaan Paulus. Mungkin saja dia kecewa tetapi Alkitab tidak mencatat bahwa Paulus mundur dari jalan Tuhan. Justru dia semakin giat melayani Tuhan. Imannya tetap kepada Tuhan. Tidak bisa dimungkiri, kecenderungan kita juga mempunyai iman yang standar. Tidak ada salahnya kita memiliki iman standar. Tetapi kita tidak boleh puas dengan iman seperti itu. Usahakanlah sedapat mungkin untuk kita memiliki iman di atas rata-rata. Kesaksian kita menjadi sangat kuat dampaknya ketika kita memiliki iman di atas rata-rata. Tuhan Yesus memberkati. Doa: Tuhan Yesus, berikanlah aku kemampuan untuk tetap beriman kepada-Mu tanpa harus memikirkan apa ada pertolongan bagiku atau tidak. Amin. (Dod).

Ir ne tikai dzejas, bet arī kino rudens Latvijā. Ar Aika Karapetjana filmas "Sema ceļojumi" pirmizrādi sākas latviešu kino rudens maratons. Latvijas kino rudeni raksturo režisori, kuru filmas drīzumā redzēsim kinoteātros. Aika Karapetjana filma "Sema ceļojumi" ir asa alegorija. Stāsts ir par vīrieti vārdā Semjuels, īsāk, Sems, viņš tiek ļoti diskrēti pasniegts kā vienkāršs eiropietis. Arī filmas darbībā  netiek akcentēts, ka šis stāsts notiek Latvijā, tātad tā ir bezmaz tāda Kārļa Skalbes stila zeme, kurā cilvēki ir ļoti vienkārši, ļoti drastiski. Viņi audzē cūkas, un viņu uzskati par to, kāda ir lietu kārtība, ir ļoti īpatnēja. Aika Karapetjana filmas "Sema ceļojumi" pirmizrāde jau 8. septembrī. Filma "Mamma vēl smaida". Režisore Elza Gauja, trīs aktrises - Baiba Broka, Anta Aizupe un Daiga Kažociņa, kuras ir arī scenārija līdzautores. Stāsts ir par trim māsām, kurām viņa mamma aiziet mūžībā kādā Eiropas valstī, nav precizēts kurā. Meitas nolemj, protams, mamma jāgulda Latvijas zemē. Taču dažādām oficiālām procedūrām naudas nepietiek, un tā sākas ceļojums cauri Eiropai ar mašīnu un mammu.. jumta bagāžniekā. Tāds ir Elzas Gaujas stāsts. Filmas "Mamma vēl smaida" pirmizrāde 29. septembrī.  Staņislava Tokolova filma "Mīlulis". Šis ir vairāk sociāli aktuāls stāsts par jaunu un ambiciozu maksātnespējas administratoru. Šis jaunais vīrietis piedzīvo emocionālu triecienu, proti, iet bojā viņa draudzene, un jaunajam vīrietim ir jāuzņemas atbildība gan par viņas dārgo īpašumu, gan arī par 10 gadus veco meitu Paulu. Galvenajā lomā Kārlis Arnolds Avots. Vēl redzēsim arī Kristīni Krūzi un Paulu Lābani, kurai tā ir debija uz lielā ekrāna. Attiecību drāmas "Mīlulis" pirmizrāde 21. septembrī. Savukārt no 16. septembra kinoteātros visā Latvijā būs skatāms vēsturisks spiegu trilleris "Suflieris" ar Prītu Voigemastu, Agnesi Budovsku un Kasparu Znotiņu galvenajās lomās.  Filma ir Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas kopražojums, kurā atspoguļota Otrā pasaules kara priekšvakara spriedze. Bet no 4. oktobrī pirmizrāde Uģa Oltes filmai "Upurga". Šis stāsts un kuru devīze ir mitoloģisks trilleris dabā, ir par piedzīvojumu gidu Andreju, kurš mežonīgas upes ielejā pazaudē savu māsu un viņas kolēģus - reklāmu filmēšanas grupu. Un neviens no filmas varoņiem nezina, ka šajā ielejā rudeņos parādās, uzplaukst kāda dabas parādība, kurai piemīt neprātīgs spēks.  Vēl par darbu pie diviem jauniem kinostāstiem stāsta operatos Aleksandrs Grebņevs: tās ir Matīsa Kažas jauniešu drāma "Neona pavasaris" un režisores Lindas Oltes pusaudžu adopcijas stāsts "Māsas". Kopumā līdz gada beigām gaidāmas pirmizrādes 20 jauniem darbiem, spēlfilmām un dokumentālā kino stāstiem.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Mietiņš, kam galā zvaigznīte rotājas. Kā šo Jetes Kārkliņas un citu klausītāju atsūtītās mīklas minēs Viršu ģimene Rīgā: mamma Vizma (Rīgas Jauno tehniķu centrā Lego pulciņa vadītāja) ar meitām Paulu (15 gadi), Lauru (13 gadi) un Rasu (6 gadi), klausieties raidījumā Greizie rati.

Valdis Valters uz interviju aicinājis profesionālo motokrosistu Paulu Jonasu. Ģenerālis vēlējās uzzināt Paula veiksmes formulu labajam startam Ķegumā un par mērķiem šajā sezonā. Kā atzīst Pauls:"Pēc sezonas Kristeram būs darbiņš!"

Igbesi aye onigbagbo gbodo se afarhan ohun ti a kede wipe a n je. L'oni, a o wo iru awon iwa ati ise be e ti o ye wa gege bi onigbagbo ti Olorun ti owo aposteli Paulu ko s'ile ninu iwe Romu 12:9-21....d'arapo mo wa l'ati ka, ki a si jo ko eko jinle nipa re

Efesu 5:1&2,15....Bi a ba n s'oro nipa irin, gbogbo wa naa lo mo wipe ki a gbe ese kan tele ikeji ni o tumo si. Sugbon Aposteli Paulu ninu iwe Efesu ko s'oro nipa irin bi a ti mo o.....d'arapo mo wa l'ati jo wo daada, ki a si ko ohun naa ti Paulu ngbiyanju a ti so..

Jika took one for the team by being a guest alongside her one and only, Paulu (pronounced "paul-oo"), an artist and film scholar. In our desire to discuss consumerism and love, there was no better way to celebrate and critique these two themes than through an interview of a pen couple. Ryan prepared the cheesy questions, and Jika and Paulu willingly and honestly answer all of them. Here are the usual links: Platinum Carbon Black on mountainofink Pelikan M200 Cafe Creme 2015 LE review on The Pelikan's Perch Trouble Maker Inks x Jim Weaver X Scribe LE Ink "Tarsier" Guest Links: Paulu's Instagram Artist Page: @an.imitationoflife The Pen Noobs Podcast Links Instagram: @thepennoobspodcast The Pen Noobs Podcast Linktree: https://linktr.ee/thepennoobspodcast The Pen Noobs Podcast Episode 22 on Youtube: https://youtu.be/8TmW80MAMFI

Als Arbeitgeber liegt es selbstverständlich in Deinem Interesse, Arbeitsunfällen vorzubeugen. Aber wenn es doch einmal passiert, ist es gut, eine hilfreiche Fachkraft für Arbeitssicherheit an seiner Seite zu wissen. Mit Andrea und Christoph Paulußen unterhalte ich mich heute über wirksame Maßnahmen, Arbeitsunfälle zu vermeiden und wie man im Fall der Fälle richtig handelt. Die beiden betreiben PIBSI, ein Büro für Arbeitssicherheit und verstehen ihre Arbeit proaktiv. Sie helfen, wo sie können. In meiner neuesten Folge verraten sie u.a. tolle Präventionsmaßnahmen. #liebezeitarbeit #pibsi #paulußen

Stāsta Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa  Baltā zāle ir viena no Rīgas pils greznākajām zālēm. Tā dažādos laikos saukta dažādi – gan par Cara jeb Ķeizarisko zāli, arī par Imperatora, Parādes un vienkārši Lielo zāli. Līdz ar dižciltīgā itāļa Marķīza Filipa Pauluči stāšanos Baltijas ģenerālgubernatora amatā 1812. gadā gan remonti, gan būvdarbi Rīgas pilī ieguva vērienu: krāsoja pils ārsienas, izbūvēja jaunas dzīvojamās un viesību telpas. Tomēr lielākais Pauluči laika veikums ir Cara jeb Ķeizarisko telpu izbūve. Gadu pēc kronēšanas 1802. gadā cars Aleksandrs I ieradās Rīgā un divas naktis pavadīja stipri nolaistā Rīgas pilī; iespējams, ka tas bija viens no apstākļiem, kādēļ cars atbalstīja ierosmi par tādu telpu izbūvi, kur valdnieks vai viņa ģimenes locekļi varētu apmesties. Telpu vidū galveno vietu ieņēma liela, grezna zāle, ko, tāpat kā vēl divas istabas, bija paredzēts izbūvēt virs lielā zirgu staļļa. Projektu, vai pat vairākus, Vidzemes guberņas arhitekts Fridrihs Kristiāns fon Breitkreics izstrādāja jau 1816. gada beigās, un sākās spraigs darbs. Reljefā veidotais gadskaitlis pils pagalma fasādē liecina, ka līdz 1818. gada beigām darbs bijis pabeigts. Lai izbūvētu zāli, zirgu staļļa mūrus paaugstināja par pusotru stāvu. Zāli un stalli atdalīja zemu telpu rinda. Sākotnēji zālei bija velvjveida griesti ar rozetēm. Abos galos atradās balkoni: viens bija paredzēts muzikantiem, otrs – bez praktiskas nozīmes – izbūvēts tikai simetrijas dēļ. Katrs balkons balstījās uz četrām kolonnām, kuras bija veidotas, izmantojot kuģu mastus. Zālē ielika parketa grīdu, to apsildīja četras lielas neglazētu podiņu krāsnis ar misiņa durvīm. Logi un durvis bija baltā krāsā, bet par griestiem, sienām un kolonnām zināms tikai, ka krāsojums bijis gaišs, ar zeltījumu. Pie sienām bijuši četri Imperatora stikla rūpnīcā gatavoti spoguļi ar marmora galdiņiem, bet pie katra spoguļa – divi spoguļlukturi, katrs ar divām svecēm. Savu tagadējo izskatu klasicisma stilā zāle ieguvusi 1860. – 1862. gada pārbūves laikā saskaņā ar arhitekta Paula Hardenaka projektu. Zāles velvjveidīgos griestus pārveidoja par plakaniem, sienas tika paaugstinātas, ielika jaunu, no Vācijas atvestu parketu. Logu palodzes bija veidotas no īstā marmora. Tomēr visas projektā paredzētās ieceres īstenotas netika, jo daudz ko, 1862. gadā, gaidot cara vizīti, paveica, kā toreiz rakstīja “provizoriski” – steigā: mākslīgā marmora apdari aizvietoja ar koka dēļiem, sienas nenoslīpēja, bet tikai nobalsināja. Līdz 1917. gadam to sauca par Cara jeb Ķeizarisko zāli. Mūsdienās lietoto nosaukumu Baltā zāle telpa ieguva gaišā noformējuma dēļ, un tas lietots jau starpkaru periodā. Zāles kolonnu apdarē izmantots mākslīgais marmors un zeltījums. Telpu apgaismo 11 greznas lustras, no kurām septiņas rekonstruētas oriģinālās un papildus izgatavotas četras jaunas. Zāles izsmalcinātais dekoratīvo detaļu ansamblis ir īsts restauratoru meistardarbs. Ja pati Baltā zāle ir viens no Rīgas pils lepnumiem, tad pašas zāles lepnums ir greznās zeltītās lustras. Baltās zāles interjers būtiski cieta postošajā 2013. gada pils ugunsgrēkā, pilnībā izdega zāles griesti, virs zāles bija redzamas debesis... Par laimi, greznās lustras un vēsturiskās mēbeles bija jau aizvestas no pils uz restaurācijas darbnīcām. Pēc ugunsgrēka restauratori savāca dažādas vēlāk Baltās zāles atjaunošanai noderīgas detaļas. Ugunsgrēkā ļoti nokvēpa zāles kolonnu virsma, taču dekoratīvās tēlniecības restauratori apņēmās veikt neiespējamo – ļoti neatlaidīgi meklējot, viņi atrada tehnoloģijas, kā sodrējus un netīrumus no kolonnām dabūt ārā. Tikai restaurējot kolonnas, atklāja, ka tās sākotnēji iecerētas no mākslīgā marmora masas (tas ir ar divreiz dedzinātu ģipsi un līmi kā saistvielu), kas 19.gs. netika izpildīts līdz galam – pulējuma vietā tās nokrāsotas ar līmes krāsu. Restaurējot tika atsegti kolonnu vidū no kuģu mastiem savulaik ņemtie baļķi, tiem apkārt ar skaliņiem piestiprināti zirgu astri un tad apkārt likta ģipša kārtiņa. Pēc ugunsgrēka tika paveikts nozīmīgs darbs, gan no jauna uzbūvējot zāles griestus, gan atjaunojot un apzeltot telpas griestu un sienu rotājumus. To kopējā zeltīšanas virsma ir 68 kvadrātmetri, kurus ar lapiņu zeltu pārklāja četros mēnešos. Pēc Baltās zāles atjaunošanas mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis ir teicis: “Tagad tas ir apbrīnojams komplekts, kaut kas vienreizējs visā Ziemeļaustrumeiropā.”

Co stojí za výrazně rychlejším Mercedesem Lewise Hamiltona ve Velké ceně São Paula? Jaký to má vliv na zbývající tři závody? VYostřený souboj mezi Hamiltonem a Verstappenem komisaři ani nešetřili - bojí se hněvu veřejnosti? Jak dopadne souboj o třetí místo mezi Ferrari a McLarenem? Nebo o unikátní situaci mezi týmy AlphaTauri a Alpinem, týmech, které měly naprosto shodný počet bodů před závodem v Brazílii, a mají i po něm. Komentátoři Tomáš Richtr a Jiří Košta v nejnovější epizodě podcastu Kolo na Kolo o velmi turbulentním víkendu v São Paulu.

Ar pr. Paulu turpinām iet Sinodālo ceļu. Šoreiz pārrunājam sinodālā ceļa vadlīnijas, kurās minēts aicinājums uz sinodālo ceļu. Pārrunājam arī izaicainājumus un atbildam uz dažiem iebldumiem par šo procesu.

Paula vada sabiedrisko attiecību aģentūru “Polhem PR”, audzina divus burvīgus bērnus, viņai padodas rakstīt un vēl pirms pāris gadiem Paula aktīvi blogoja par mammu būšanu.  Pirms pusgada Paulas dzīve sagriezās ar kājām gaisā un pēc n-tajiem gadiem attiecībās, izjuka Paulas laulība. Nu viņa savos sociālajos tīklos runā par randiņiem, attiecībām un sajūtām, kas aktuālas šodien. Tostarp, par to, kā ir atgriezties attiecību meklējumu “tirgū”, kuru, starpcitu, Paula salīdzina ar divdurvju ledusskapi, kurā pieejams pilnīgi viss, sākot ar kāruma sieriņu un beidzot ar augstākā labuma kaviāru. Un tieši par to šoreiz funktierējām arī mēs!