Podcasts about interpols

I dagens avsnitt kommer Dan Hörning inte bara berätta om ett olöst mord utan om fyra. Dessa fyra fall ingår tillsammans med 42 andra fall i Interpols operation: Identifiera mig. Skrivet av Sofie Karlsson. Klippt av David Oscarsson. Vill du att Olösta mord ska fortsätta att komma ut varje vecka? Du kan påverka genom att dela podden med alla du känner som kan tänkas vara intresserade och/eller sponsra via Patreon; https://www.patreon.com/olostamord Har du teorier om vad som hänt i fallen som vi tagit upp i podden? Skicka dem till: zimwaypodcast@gmail.com så kommer vi ta upp dem i kommande avsnitt. Vill du höra ett specifikt fall i podden? Önska dina fall i det här formuläret: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfDlQxf9SgZyeGS-qFPaB4BP-L59lQhs7BbZACfwk7xSs-AFw/viewform?fbclid=IwAR0astYAY_SJLcst89FwKaPIeHHV9zlfAxEz6Cmrh37bbMwvMHGc8z5cwg4Mail: zimwaypodcast@gmail.comFacebook: https://www.facebook.com/Olostamord/Det här är en podd av Dan Hörning och David Oscarsson.Följ Dan Hörning här:X: @danhorningInstagram: https://www.instagram.com/dan_horning/?hl=enYoutube: https://www.youtube.com/channel/UCV2Qb7SmL9mejE5RCv1chwg Stöd oss med 20 kronor + moms i månaden och i gengäld slipper du all reklam i podden. Lyssna helt reklamfritt direkt! https://plus.acast.com/s/olostamord. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Contentwarnung: Gewalt gegen Tiere | Der 28. August 2016 ist ein hektischer Tag im Salon von Olga Tsvyk. Die gebürtige Ukrainerin hat sich in New York City ihren großen Traum erfüllt und einen Beauty-Salon eröffnet. Für diesen Tag sind bereits alle Termine ausgebucht, als ihr Telefon klingelt. Eine Kundin berichtet ihr aufgeregt, dass sie unbedingt noch an diesem Tag einen Termin für eine Wimpernverlängerung braucht. Mehrmals macht Olga ihr deutlich, dass sie bereits ausgebucht sind, bis sie schließlich widerwillig zustimmt, dass die Frau am Abend bei Olga zu Hause vorbeikommen kann. Olga kann nicht ahnen, was ihre Kundin wirklich vorhat.   ➤ ⁠https://anchor.fm/crime-time/subscribe⁠ Supporte meinen Podcast mit einem kostenpflichtigen Abo! Das Abo beinhaltet KEINEN exklusiven Content, es ist nur Support.♥ ➤Mehr von Kati Winter: ⁠https://linktr.ee/katiwinter⁠   **Solltest du für deinen Podcast oder einen Beitrag meine Recherche als Quelle nutzen, freue ich mich über Credits.** Quellen: https://pastebin.com/asQxeWeU Bildquelle: https://t1p.de/57b1z   ➤ ⁠https://www.crimecandle.com⁠ Entdecke jetzt die CRIME CANDLES! Die einzigartigen Rätselkerzen basierend auf echten Kriminalfällen.

Nya albumet Färger är Kaahs första på sex år. Hör honom berätta för P1 Kulturs Lisa Wall om sin politiska ådra, sin medverkan i På Spåret och vilka utmaningar som kommer med att vara veteran i soulbranschen. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. PÅ JAKT EFTER PRESIDENTENS PICKADOLLER1967 lyckades en tjuv stjäla två guldbeslagna revolvrar från Livrustkammaren i Stockholm. Vapnen hade Karl XV fått i gåva av Abraham Lincoln 1863 mitt under amerikanska inbördeskriget. De ovärderliga revolvrarna har fortfarande inte hittats – och Interpols jakt på dem är en vindlande historia. Om detta hör du i del 3 i serien Museernas hemligheter.ESSÄ: DÄRFÖR HÖR MATEMATIK OCH SKAPANDE IHOPCharles Darwin beskrev en gång matematikern som ”en blind man i ett mörkt rum som letar efter en svart katt som inte är där”. Vad är det som händer när vi förstår – eller inte förstår – matematik? Och på vilka sätt liknar den matematiska processen den konstnärliga? Detta undersöker Helena Granström i dagens OBS-essä.Programledare: Lisa WallProducent: Karin Arbsjö

Vandaag, 6 april, is het precies 36 jaar geleden dat de kleine David Guerrero Guevara verdween tussen zijn huis in een woonwijk van Málaga en de bushalte.⁠ Het is een zaak die de gemoederen in Málaga al 35 jaar bezig houdt: de zaak van El Niño Pintor, het verdwenen schilder - jongetje van Málaga. ⁠ ⁠ David Guerrero was met zijn dertien jaar al een ongekend schildertalent, zijn leraren noemden hem 'de nieuwe picasso'. Hij had net zijn eerste grote tentoonstelling gehad toen hij op een maandag 6 april in 1987 op weg naar de bushalte spoorloos verdween.⁠ ⁠ Interpol noemt dit een van de meest mysterieuze verdwijningen uit de geschiedenis: op klaarlichte dag, midden in een drukke stad, 100 meter van zijn huis. En niemand die iets heeft gezien. Of toch...?⁠ .⁠ Deze aflevering is een herhaling! Benieuwd naar deel 2 en 3?  Klik hier op de link!  of blader terug naar aflevering 23 en 24. Volgende week weer een 'verse' Moord Podcast. ⁠ ⁠ #Malaga #Málaga #Spanje #elninopintor #verdwenen #verdwijning #verdwenenkind #verdwijningkind #moordpodcast #interpol #moordpodcast #lizluyben⁠ ⁠ ⁠ ⁠

Pievēršam uzmanību tam, kas notiek Romas Katoļu baznīcā un arī Vatikānā. Vecgada dienā mūžībā devās iepriekšējais pāvests Benedikts XIV. Viņa nāve pievērš skatu šai pasaulē mazākajai, bet salīdzinoši ietekmīgajai valstij. Otru raidījuma daļu veltām Gruzijai. Eiropas Parlaments ir aicinājis ieviest sankcijas pret Gruzijas premjerministru un viņam pietuvinātiem cilvēkiem, spriedzes pamatā ir bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili atrašanās Gruzijas cietumā. Valdošās partijas ģenerālsekretārs paziņojis, ka valsts ir gatava pat atteikties no virzības uz Eiropas Savienību, bet Saakašvili no cietuma neizlaidīs.  Aktualitātes analizē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes mācībspēku – docents Andris Priede un profesore Laima Geikina, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un Leonards Inkins. Pāvesta Benedikta otrā aiziešana 2022. gada pēdējā dienā savu mūža gājumu noslēdza Jozefs Aloizs Racingers, daudz plašāk pazīstams kā pāvests Benedikts XVI, Romas katoļu baznīcas galva no 2005. līdz 2013. gadam. Kardinālu konklāva ievēlēts pēc tam, kad mūžībā bija devies viņa priekšgājējs – harizmātiskais Jānis Pāvils II; pāvests Benedikts kļuva par pirmo vācieti šai amatā pēc teju tūkstoš gadus ilga pārtraukuma. Viņa ievēlēšana tika uzlūkota kā zināma Katoļu baznīcas tradicionālistiski orientētās ievirzes uzvara. Savas karjeras sākumā vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pavadījis kā akadēmisks teologs, viņš bija viena no nozīmīgākajām autoritātēm baznīcas doktrīnas jautājumos, pirms savas ievēlēšanas vadot Romas Kūrijas Ticības doktrīnas Svēto kongregāciju, savulaik pastāvējušās Romas inkvizīcijas institucionālo mantinieci. Tiek minēts, ka principialitāte un argumentācijas prasme, skaužot ticības maldus, savulaik sagādājusi šim ārēji atturīgajam vācietim iesauku „Dieva rotveilers”. Populārā līmenī visplašāk pamanītais Benedikta XVI solis bija daļēja t.s. Latīņu jeb Vecā rita mesas atgriešana apritē pēc tam, kad tā bija de facto noliegta kopš t.s. Jaunā rita mesas pieņemšanas 1969. gadā. Tomēr Romas katoļu baznīcas vēsturē šis pontifiks paliks pirmām kārtām ar savu atkāpšanos no amata 2013. gada februārī. Iepriekšējo reizi pāvesta atkāpšanās bija pieredzēta 1415. gadā, taču toreiz iemesls tam bija t.s. Lielā jeb Rietumu shizma – šķelšanās katoļu baznīcas iekšienē, kad vienlaicīgi no konkurējošām frakcijām bija ievēlēti veseli trīs pāvesti, un viņu atkāpšanās bija samierināšanās nosacījums. Par Benedikta XVI patiesu līdzinieku var uzlūkot pāvestu Celestīnu V, kurš, sabijis pāvestos nepilnu pusgadu un nespēdams nest varas smagumu, atkāpās no amata 1294. gadā, tātad vairāk nekā 700 gadus pirms Benedikta XVI. Kā savas atkāpšanās iemeslu Benedikts XVI minēja amata pildīšanai nepietiekamus fiziskos spēkus, tomēr viņa aiziešanu neizbēgami pavadīja spekulācijas par Vatikānā izplatīto korupciju un ar priesteru seksuāliem noziegumiem saistītiem skandāliem kā patieso iemeslu. Lai kā arī nebūtu, šī virsgana rīcība uzskatāma par visai revolucionāru soli, kas nepārprotami atspoguļo laikmetam raksturīgu pārmaiņu iespaidu arī uz tādu senās tradīcijās sakņotu institūciju kā Romas katoļu baznīca. Tagad nu Augstākais pontifiks emeritus, kā viņš tika oficiāli dēvēts pēc atkāpšanās, no mums atvadās pavisam, un viņa aiziešana atkal uzjundījusi viedokļus par pāvesta institūcijas raksturu un lomu mūslaiku pasaulē. Benedikta XVI sekotājs virsgana krēslā, pāvests Francisks, tiek daudzu uzlūkots kā pārlieku radikāls modernizētājs, pat dēvēts par kreisu ekstrēmistu. Ievērojot, ka arī viņam spēka gadi jau pasen aiz muguras, Vatikāna pakalns jau drīz var pieredzēt vēl vienu progresistiskās un tradicionālistiskās strāvas spēkošanās raundu. Glābjot cietumnieku Saakašvili 4. janvārī daudzviet Eiropā un citur pasaulē pie Gruzijas vēstniecībām pulcēsies protestētāji, pieprasot Tbilisi valdībai atvieglot ieslodzītā eksprezidenta Mihaila Saakašvili likteni. Bijušais Gruzijas prezidents atrodas apcietinājumā kopš 2021. gada oktobra, kad atgriezās dzimtenē pēc apmēram septiņus gadus ilgas trimdas, cerot uz viņa partijas Apvienotā Nacionālā kustība uzvaru pašvaldību vēlēšanās un plašu tautas atbalstu, kas neļautu varai īstenot viņam aizmuguriski piespriesto sešu gadu cietumsodu. Šīs cerības nepiepildījās. Cietumā Saakašvili uzsāka badastreiku, kuru pārtrauca pēc tam, kad varas iestādes piekrita viņu ievietot slimnīcā. Tomēr Saakašvili veselības stāvoklis šī gada laikā turpināja strauji pasliktināties, un novembrī parādījās ziņas, ka, iespējams, nopietni apdraudēta viņa dzīvība. Matu un nagu paraugos, kas tika iegūti pirms pāris nedēļām, kad Saakašvili apmeklēja viņa amerikāņu advokāts Massimo D'Andželo, esot konstatēts arsēns un dzīvsudrabs, un pastāv aizdomas, ka cietumā viņš varētu būt mērķtiecīgi saindēts. Eksprezidents strauji zaudē svaru un, kā liecina nesenākie videoieraksti, vairs nespēj normāli paiet. 14. decembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Gruzijas varasiestādes atbrīvot Mihailu Saakašvili, lai viņš varētu doties ārstēties ārzemēs. Tā vietā, kā ziņots, ieslodzītais 29. decembrī pārvietots no civilās slimnīcas, kur tika turēts līdz tam, uz kara hospitāli. Mihails Saakašvili kļuva par Gruzijas prezidentu 2004. gada janvārī, pēc tam, kad t.s. Rožu revolūcija bija piespiedusi atkāpties no amata viņa priekšgājēju, kādreizējo Padomju Savienības ārlietu ministru Eduardu Ševardnadzi. Viņš bija tobrīd jaunākais valsts prezidents Eiropā, un īstenoja apņēmīgu un daudzējādā ziņā efektīvu politiku korupcijas apkarošanai un labas pārvaldības normu ieviešanai, nepārprotami iezīmējot Gruzijas orientēšanos uz tuvināšanos Eiropas Savienībai un NATO. Gan viņa nākšana pie varas t.s. „krāsainās revolūcijas” rezultātā, gan prorietumnieciskā orientācija padarīja Saakašvili ļoti netīkamu Vladimiram Putinam. Tiek pat minēts, ka Kremļa saimnieks uzskatot Gruzijas eksprezidentu par savu personisku ienaidnieku. 2008. gadā Krievijas Federācija īstenoja militāru agresiju pret Gruziju, smagi iedragājot mazākās kaimiņvalsts aizsardzības spējas un atraujot no tās separātiskos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionus. 2012. gadā Apvienotā Nacionālā kustība zaudēja vēlēšanās partijai „Gruzijas sapnis”, kuru bija nodibinājis miljardieris Bidzina Ivianišvili, un kuru daudzi uzskata par Kremļa īstenotu projektu. Zīmīgi, ka laikā, kad Mihails Saakašvili uzturējās ārzemēs, nedz Interpols, nedz vairāku valstu valdības neņēma vērā Gruzijas institūciju prasības par viņa arestu un izdošanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

I ukas episode skal det handle mer om flyktningekrisen i Europa, og den siste tragedien på Den engelske kanal. Vi skal dessuten innom den nye tyske regjeringsplattformen før reisen bærer videre til sydligere strøk. Vi har oppdateringer fra krigen i Etiopia, Colombias fem år lange "fred", Ugandas nært forestående kongolesiske offensiv, og torturanklager mot Interpols nye president. I ukas tema tillater vi oss å synse litt om fremtiden, og da spesifikt om kuppfaren i blant annet Burkina Faso og Salomonøyene, etter demonstrasjoner og stor uro i begge land den siste uken. Dette og mer i ukas episode av Hva skjer med verden. 

FBI's beste profiler John Hartley weet precies wat meesterdief Nolan Booth uit gaat spoken en hij probeert hem al tijden te pakken te krijgen. Nolan Booth en de wereldberuchte “The Bishop” (waarvan niemand weet wie hij/zij echt is) staan namelijk op Interpols most wanted lijst. Ze hebben de zogeheten Red Notice-status. Door omstandigheden blijven de drie elkaar tegenkomen tijdens hun werk als meesterdief en meesterdiefjager.     In deze aflevering geven Nils en Narana hun spoilervrije review over Red Notice, nu te zien op Netflix.   Vergeet je niet te abonneren op ons kanaal, laat een review achter via Apple Podcast, volg ons op Facebook: www.facebook.com/filmfanspodcast en Instagram: www.instagram.com/filmfanspodcast. Steun ons financieel via http://bit.ly/FFPPatreon. Voor meer reviews, filmnieuws en afleveringen ga je naar www.filmfanspodcast.nl. Voor vragen en opmerkingen mag je ons altijd mailen via mail@filmfanspodcast.nl.

Endnu mere streaming: I de senere år har vi lært navne som Netflix, HBO Nordic, Viaplay og Disney+ at kende, og fra i dag er der et nyt amerikansk barn i klassen: Paramount+. Hvad kan de, hvad vil de - og har vi overhovedet råd til og behov for endnu en film-og-serie-streamingtjeneste? Kulturen på P1 tænder for det nye tilbud til tv-skærmene og hjemmebiograferne i selskab med en ekspert, der følger branchen tæt. Masser af tyvekoster frit fremme: Det lyder måske kriminelt, men faktisk kan du gå rundt med 50.000 stjålne kunstgenstande i lommen: Det er bare at hente Interpols kunsttyveri-app ned på din telefon. Kulturen på P1 går på opdagelse i den del af databasen, der rummer stjålne danske værker og fortæller deres historie. Kulturarv langt hjemmefra: En udstilling om Kenyas kulturarv er netop åbnet på nationalmuseet i hovedstaden Nairobi, men montrerne er tomme: De tusindvis af genstande, der skulle have været udstillet dér, befinder sig på museer i Vesten. Kulturen på P1 går på jagt efter kenyansk kulturarv, der har fundet vej til danske museers montrer og magasiner. K-pop redder kloden: Som udgangspunkt har medlemmerne af en fanklub én og kun én ting til fælles, nemlig det at være fans. Men med den asiatiske K-pop forholder det sig anderledes: Her har tusindvis af fans sat sig for i fællesskab at redde planeten fra en klimakatastrofe. Kulturen på P1 springer ud i den nye koreanske politiske bølge Hallyu. Værter: Jesper Dein og Tore Leifer.

Marek Zmysłowski is a Polish-born entrepreneur and executive, focused on online businesses in Frontier and Emerging Markets. He co-founded Jumia Travel - Africa's Biggest Hotel Booking Portal listed on NYSE as part of Jumia Group and HotelOnline.co - a Travel Technology Company. In 2014, he was chosen as one of the Ten Most Important People in Tech by IT News Africa Magazine. He is a Lead Mentor at Google's Launchpad and World Bank's XL Africa Program. Check out his new book, Chasing Black Unicorns: How building the Amazon of Africa put me on Interpol's Most Wanted list, on Amazon https://www.amazon.com/Chasing-Black-Unicorns-building-Interpols/dp/0578562472 ( https://www.amazon.com/Chasing-Black-Unicorns-building-Interpols/dp/0578562472)

Toppsjefen for Nissan-Renault gikk fra å være en forretningsmogul til å være på Interpols liste over ettersøkte. Flukten fra Japan omtales som den mest spektakulære i moderne historie. Med VGs kommentator Hanne Skatveit og Midtøstenstringer Amund Bakke Foss. Lydklipp fra CNN og CNBC. Av Nora Thorp Bjørnstad, Emilie Hald Torp, Kristine Hellesland, Tor-Erling Thømt Ruud og Magne Antonsen. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Brexit Brexit vienošanās, šķiet, beidzot iegājusi finiša taisnē. Pagājušajā nedēļā britu premjere Terēza Meja savam kabinetam prezentēja vienošanos, guva tam atbalstu, nākamajā dienā zaudēja četrus ministrus un nu cenšas vēl savilkt kopā pēdējos punktus, lai jau svētdien visiem ES valstu vadītājiem varētu prezentēt gala versiju Brexit samitā. Joprojām ir jautājumi, kas līdz galam nav atrisināti, un vairākas ES valstis negrasās piekāpties. Problemātiskie punkti ir zināmi: Spānijas prasība pēc veto tiesībām jebkurā tirdzniecības nolīgumā, kas skartu Gibraltāru, un Francijas, Dānijas, Nīderlandes un Beļģijas centieni saglabāt zvejas tiesības britu ūdeņos. Šķiet, ka arī Meja vēl joprojām cenšas tuvināt deklarācijas formulējumus tirdzniecības jomā tam konceptam, kāds tika izvirzīts britu izstāšanās plāna projektā, kas tika publiskots jūlijā. Pašreizējais process nav īsti pa prātam Vācijai, kura vēlas noslēgt sarunu procesu, taču nav ieinteresēta pārāk piekāpties britiem. Angela Merkele jau darījusi zināmu, ka svētdien negrasās ielaisties sarunās, bet sagaida galīgo deklarācijas variantu jau līdz tam. Jāpiebilst, ka šobrīd aktuāls ir jautājums, vai britu parlaments atbalstīs savas premjeres prezentēto Brexit vienošanos. Aiz premjeres stāv uzņēmēji, kuriem ir nepieciešama jebkāda skaidrība par dzīvi pēc 2019. gada 29. marta, bet lielākais izaicinājums būs pārliecināt savus partijas un koalīcijas biedrus. Daudzi saka, ka šī ir labākā iespējamā vienošanās, ko briti var gaidīt no ES, taču EP prezidents Antonio Tajani preses konferencē pagājušajā nedēļā norādīja, ka nekāda pamata svinībām nav, jo Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan Eiropas Savienībai. Interpols Šī gada oktobrī no brauciena uz savu dzimteni - Ķīnu neatgriezās līdzšinējais Interpola prezidents Mens Hunvejs. Organizācija saņēma viņa atkāpšanās vēstuli un Ķīnas valdības paskaidrojumu, ka Hunvejs aizturēts un tiek izmeklēta viņa iespējamā koruptīvā darbība. 21. novembrī 194 Interpola dalībvalstu pārstāvji pulcējās Dubajā, lai ievēlētu jaunu organizācijas vadītāju. Līdz pat pēdējam laikam par galveno favorītu tika uzskatīts Krievijas Interpola biroja priekšnieks un Interpola viceprezidents no Eiropas, policijas ģenerālmajors Aleksandrs Prokopčuks. Viņa kandidatūra izraisīja manāmu satraukumu kā Krievijas tiesiskuma aizstāvju organizācijās, tā Putina režīma kritiķos ārpus Krievijas. Tika pausts sašutums, ka par ietekmīgas noziedzības apkarošanas organizācijas galvu grasās kļūt noziedzīgas darbības īstenojošas varas pārstāvis, un arī bažas par iespējamu pilnvaru izmantošanu šīs varas interesēs. Lietuva un Ukraina izteica brīdinājumus Prokopčuka ievēlēšanas gadījumā pamest Interpolu. Rezultātā vakardienas vēlēšanās ar 101 pret 61 balsi pārsvaru guva otrs kandidāts – Dienvidkorejas pārstāvis Kims Čen-Jans. Tramps un izmeklēšana Otrdien laikraksts „The New York Times” rakstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ļoti vēlējies izpildīt vienu no daudzajiem priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem - ieslodzīt savu bijušo konkurenti uz Balto namu - Hilariju Klintoni. Rakstā minēts, ka šī gada pavasarī prezidents Tramps vērsies pie sava tieslietu padomnieka Donalda Makgāna ar jautājumu par iespējām dot rīkojumu ASV Tieslietu departamentam uzsākt izmeklēšanu pret Hilariju Klintoni un bijušo FIB direktoru Džeimsu Komiju. Makgāns toreiz atbildējis, ka prezidentam nav šādu pilnvaru, ir gan tiesības rosināt izmeklēšanu, taču arī šāds mēģinājums iespaidot izmeklējošas darbības draudētu ar nopietnām juridiskām un politiskām sekām pašam prezidentam. Prezidentam sagatavots arī attiecīgs informatīvs raksts. „The New York Times” publikācijā minēti vēl vairāki fakti, kas liek domāt, ka Donalds Tramps uztver Tieslietu departamentu kā izrēķināšanās rīku cīņā pret politiskajiem pretiniekiem. Izdevuma uzmanību saasinājuši pēdējā mēneša notikumi, Tieslietu departamenta vadītājam, ASV ģenerālprokuroram Džefam Sešonsam pametot savu amatu, un viņa vietu ieņemot ne sevišķi pieredzējušajam Metjū Vitekeram. Cita starpā, kopš oktobra vidus prezidenta administrāciju pametis arī padomnieks Makgāns.

Denne søndag i Verdenspressen diskuterer Louise Windfeld-Høeberg ugens internationale nyheder i selskab med journalist, forfatter og Kina-specialist Christina Boutrup, generalsekretær i den sikkerhedspolitiske tænketank Atlantsammenslutningen Lars Bangert Struwe og udenrigsredaktør på netmediet Kongressen.com Philip Christian Ulrich. Den systemkritiske journalist Jamal Khasoggi gik ind på det Saudi-Arabiske konsulat i Tyrkiet og kom aldrig ud igen. Det eneste, der siver ud, er grusomme rygter om en brutalt død. USA rynker på brynene og det internationale miljø holder vejret, men spørgsmålet er, om det vil blive ved det? Det er ikke kun journalister, der forsvinder. Interpols kinesiske chef forsvandt også i løbet af ugen på mystisk vis. Så dukkede han op igen i Kina. Med en opsigelse i hånden og en korruptionssag om halsen. Og sidst forsvandt den amerikanske FN-ambassadør, Nicky Haley, - altså, bare fra sin post, som USA's repræsentant i FN. Vi diskuterer, hvad det vil betyde, for en rokade i Det Hvide Hus. Vært: Louise Windfeld-Høeberg. www.dr.dk/verdenspressen

Vatikāna politika 1870. gada 20. septembrī Itālijas karalistes karaspēks ieņēma Romu, kas līdz tam vairāk nekā tūkstoš gadus bija bijusi Pāvesta valsts galvaspilsēta. Pāvests Pijs IX noraidīja jebkādus karaļa Viktora Emanuela I un Itālijas parlamenta mēģinājumus panākt izlīgumu, izslēdza karali no Katoļu baznīcas un izolējās savā galvenajā rezidencē Vatikānā. Nākamos 59 turpinājās de jure nenoregulēta situācija, Itālijas valstij de facto respektējot Vatikāna eksteritoriālo statusu, un arī pārējām pasaules valstīm turpinot uzturēt ar Svēto Krēslu pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības. Noregulējums notika vien 1929. gadā, noslēdzot Laterāna vienošanās, kurās Itālija atzina Vatikānu par suverēnu valsti, un abas puses sakārtoja starpvalstu attiecības. Vatikāna Pamatlikuma 1. pants nosaka: „Augtākajam Pontifikam, Vatikāna Pilsētvalsts suverēnam pieder visa likumdošanas, izpildu un tiesu vara.” Tātad no politiskās iekārtas viedokļa Vatikāns ir absolūta monarhija ar vēlētu monarhu. Pāvesta likumdošanas funkcijas ir deleģētas Vatikāna Pilsētvalsts Pontifikālajai komisijai septiņu kardinālu sastāvā, kuras priekšsēdētājs ir arī Vatikāna pārvaldes vadītājs. Šo ietekmīgo amatu kopš 2011. gada oktobra pilda kardināls Džuzepe Betello. Vatikāna valsti bieži vien identificē ar Svēto Krēslu, taču starptautiski tiesiski tie ir divi atsevišķi subjekti. Vatikāna Pilsētvalsts darbojas tādās starptautiskās organizācijās kā Interpols, Vispasaules Pasta savienība, Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija un vairākās citās; Vatikāna monetārais līgums ar Eiropas Savienību ļauj pilsētvalstij kalt savas eiro monētas. Savukārt Svētā Krēsla ārpolitisko darbību, kas nav atraujama no globālās Romas katoļu baznīcas pārvaldības, pāvesti īsteno caur Romas Kūrijas struktūrām. Svētā Krēsla diplomātiskā darbība, balstīta senās tradīcijās, allaž bijusi aktīva, bet jo sevišķi izvērsta laikā pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar vairumu pasaules valstu, ar daudzām to saista īpaši līgumi – konkordāti; ANO tam ir novērotāja statuss, ko no pilnvērtīgas dalībvalsts statusa atšķir tikai balsstiesību trūkums ANO Ģenerālajā Asamblejā. Nekādu starpvalstu attiecību Svētajam Krēslam nav tikai ar četrām valstīm: Indijas okeāna salu valstiņu Maldivu republiku, Butānas karalisti Himalajos, kā arī Ķīnas Tautas republiku un Korejas Tautas Demokrātisko republiku. Oficiālas attiecības savulaik nepastāvēja arī ar Padomju Savienību; tās tika iedibinātas nepilnu gadu pirms PSRS sabrukuma, bet pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Krieviju pastāv tikai kopš 2009. gada. Var piebilst, ka Svētais Krēsls strikti seko savas suverenitātes ievērošanai Itālijas starptautisko attiecību kontekstā. Tā 2006. gadā attiecību krīzi starp Svēto Krēslu un Lielbritāniju izraisīja britu ārlietu resora mēģinājums izvietot vēstniecības Itālijā un pie Svētā Krēsla vienā un tajā pašā adresē Romā. Zviedrija Riksdāga uzticības balsojums 25. septembrī izbeidza premjera Stēfana Levēna un viņa sociāldemokrātu un zaļo valdības varas periodu, kas ilga kopš iepriekšējām vēlēšanām 2014. gadā. 9. septembra vēlēšanās tapušais Riksdāga sastāvs izskatās pēc „strupceļa parlamenta”, ciktāl galvenajiem konkurentiem – kreisajām partijām un labēji centrisko partiju blokam – ir pa 40% balsu, savukārt atlikušie 20% tikuši labēji populistiskajiem, „Zviedru demokrātiem”. Neīstenojās premjera Levēna plāns piesaistīt līdzšinējai sociāldemokrātu un zaļo koalīcijai divas mazākas partijas no pretējā spārna, liberāļus un centristus, kā arī Kreisās partijas – bijušo komunistu – atbalstu, tādējādi atstājot „aiz borta” savu galveno oponentu – Mēreno partiju. Kreisā partija gatava pievienoties līdzšinējai varas koalīcijai jebkurā brīdī, taču arī šādai kombinācijai nebūtu vairākuma. Tāpat arī labēji centriskā Alianse – Mērenā, Liberālā, Centra un Kristīgo demokrātu partija – var izveidot valdību tikai ar „Zviedru demokrātu” atbalstu, taču atklāta sadarbība ar šo spēku, kuram ir neofašistu reputācija, līdz šim pārējo partiju uzskatīta par nepieņemamu. Maķedonijas referendums 30. septembrī Maķedonijā paredzētā referenduma jautājums praktiski neatstāj vietu šaubām par tā būtību. Tas skan: „Vai jūs atbalstāt dalību Eiropas Savienībā un NATO, akceptējot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?” 27 gadus ilga attiecību krīze starp abām valstīm, kuras iemesls bija Maķedonijas nosaukums, kas sakrita ar Grieķijas ziemeļu provinces nosaukumu un tādēļ Atēnās tika uzlūkots kā Grieķijas suverenitātes pārkāpums. Grieķija bloķēja Maķedonijas centienus pievienoties Eiropas Savienībai un NATO, un panāca, ka oficiāli starptautiskajā apritē tika lietots nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija. Galu galā šī gada jūnijā Maķedonijas premjerministrs Zorans Zajevs un viņa Grieķija kolēģis Alekss Ciprs vienojās par kompromisu: Maķedonija turpmāk dēvēsies par Ziemeļmaķedonijas Republiku, pie tam Grieķija turpmāk neiebildīs pret maķedoniešu valodu kā valsts valodu un to, ka valsts pilsoņus arī turpmāk dēvēs par maķedoniešiem. Svētdienas referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse balsstiesīgo maķedoniešu. Tam ir konsultatīvs raksturs – galīgais lēmums par attiecīgiem konstitūcijas grozījumiem jāpieņem parlamentam ar 2/3 balsu vairākumu, taču nav domājams, ka tas notiks bez pozitīva referenduma rezultāta.

Svenska val • DN:s kampanj • Dubbla och dubiösa medborgarskap • Auktoritära Sverige • Bussolyckan i Kuopio • Ideologisk tvångsmatning i armén • Ryska tomter i öst • John McCain • Trumps råttor flyr skeppet • Toleranta urmänniskor • Fascismens småsinta dumhet • Bards nya podd • Arsenal vann en fotbollsmatch • Interpols nya skiva

I veckans podd får vi höra Interpols historia, en del om Jim Carrey och tre döda musiker. Dessutom det omåttligt populära inslaget "Nationaldagsfakta - hurra hurra hurra!", samt en utläggning om Miss America. Tina berättar lite om Lund Comedy Festival, samt ett hockeylag som dog. Följ oss i sociala medier: @tinabergerus och @loukonstantia Stötta oss på Patreon: www.patreon.com/dhdp