Podcasts about stur

C-LEVEL INTERVIEW | Filip Mierzwa ist zu Gast bei Joel. Filip ist Founder von Stur, einem Berliner Start Up, dass sich auf die Produktion von langlebigem Kochequipment spezialisiert hat. Immer mehr Bekanntheit haben sie vor allem durch ihre gusseiserne Pfanne erlangt, die von renommierten Köchen genutzt und gefeiert wird. Filip erzählt, wie er mit seinem Kollegen und Co-Founder sein Business auf die Beine gestellt hat. Mit einer Crowdfunding-Kampagne konnten die beiden eine große Summe einsammeln, mit der sie ihre Geschäftsidee finanzieren haben. Außerdem erzählt Filip, wie Stur das Thema Nachhaltigkeit angeht. Du erfährst... …wie Filip auf die Idee kam, Gusseisen-Pfannen zu verkaufen …welche neuen Produkte Stur in Zukunft anbieten will  …wie Produkte bei Stur hergestellt werden …welche Rolle Nachhaltigkeit bei Stur spielt …welche Marketing-Kanäle Stur bespielt …wie Stur finanziert wird …welche Rolle Nachhaltigkeit bei Stur spielt   Diese Episode dreht sich schwerpunktmäßig um Unternehmertum: Denn getreu dem digital kompakt Motto "Lerne von den Besten" trifft sich Joel in freudiger Regelmäßigkeit mit den erfolgreichsten Unternehmer:innen aus der Startup- und Digitalwirtschaft. Egal ob Scale-up, Soonicorn, Unicorn oder erfolgreicher Mittelständler – in unseren Episoden zu Unternehmertum lassen dich die Besten hinter ihre Kulissen blicken und nehmen dich mit auf eine Reise zur Strategie, Entstehung und Entwicklung ihrer Firmen. __________________________ ||||| PERSONEN |||||

5 forestillinger har Cirkus Krone i forbindelse med Esbjerg Festuge i IC Møllerparken. Vi har været forbi familie-cirkusset med stolte traditioner og fået en lille snak med manden i spidsen Frank Thierry. HØR INTERVIEW HER:

"Ich bin Friese und von Haus aus sehr stur", sagt Johano Strasser, der elf Jahre lang dem deutschen PEN-Zentrum als Präsident vorstand. Am 1. Mai feiert er seinen 80. Geburtstag. Wir wiederholen einen Talk von 2019.

Welche Strategie Claus Weselsky verfolgt und ob wir in Deutschland ein Streikgesetz brauchen, bespricht SWR Aktuell-Moderator Andreas Herrler mit Hagen Lesch.

Tróndur Arge og Oddbjørn Joensen práta um broytingaruppskot til kappingarleistin og eisini verður Stórsteypadysturin umrøddur

Ilgs, nozīmīgs, bet, iespējams, līdz galam neizzināts ir laika posms, kad mūsdienu Polijas un Lietuvas robežas sniedzās krietni pāri šo valstu mūsdienu teritorijām. No 16. gadsimta otrās puses līdz gandrīz 18. gadsimta beigām šīs valstis bija apvienotas kopvalstī Žečpospolitā, kur līdzās poļiem un lietuviešiem dzīvoja arī citas tautas un skanēja citas valodas, un tās sastāvā bija arī Latvijas mūsdienu teritorijas, arī Rīga. Kas tas bija par valstisku veidojumu un kāpēc tas beidza pastāvēt? Kāda bija dzīve Rīgā poļu laikos un kāds ir Žečpospolitas atstātais mantojums, vērtē Latvijas Universitātes profesors, vēsturnieks Gvido Straube. Kurzemes - Zemgales hercogiste Žečpospolitas laikā Bet par Kurzemes - Zemgales hercogisti Žečpospolitas laikā interesenti var iepazīties izstādē, kas atvērta Latvijas Nacionālā vēstures muzejā. Kādi 16.-18. gadsimtā bija Latvijas - Lietuvas saskarsmes punkti, kā tolaik veidojās politiskie, ekonomiskie un reliģiskie procesi, stāsta izstādes kuratore - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures nodaļas pētniece Mārīte Jakovļeva. Izstādes ideja radās Klaipēdas universitātes asociētajam profesoram un Šauļu muzeja pētniekam Ernestam Vasiļauskam. Lai labāk iepazītu kaimiņu vēsturi, viņam bija vēlme parādīt Kurzemes - Zemgales jeb, īsāk sakot, Kurzemes hercogistes vēsturi lietuviešu publikai un rezultātā, iesaistoties  kolēģiem no Latvijas, radās ceļojošā izstāde, kura tagad ir skatāma mūsu vēstures muzejā. Pirms ķeramies klāt konkrētu eksponātu apskatei, īss ievads par to, kā   Kurzemes hercogiste nonāca atkarībā no Lietuvas - Polijas ūnijas. Pēc tam dodamies īsā apgaitā, lai uzzinātu, kādas saknes Latvijā ir Landsberģu dzimtai, kāpēc hercogam Ferdinandam Ketleram radās doma mudināt latviešu zemniekus pārdot saktas un kā Kurzemes hercogistē veidojās  katoļu draudzes, savukārt katoļticīgajā dižkunigaitijā – luterāņu. Izstāde būs skatāma līdz maija beigām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32, un tās laikā muzejs rīko arī lekcijas par   Kurzemes - Zemgales hercogisti. Lekcijas vadīs minētās izstādes kuratore Mārīte Jakovļeva.

Filip Mierzwa ist Mitgründer der Marke STUR, die den deutschen Pfannenmarkt durch ihre gusseiserne Pfanne revolutioniert hat. Gemeinsam haben wir über Unternehmensgründung, die Herausforderungen dabei und die Dinge, die man für eine Gründung braucht, gesprochen. Viel Spaß beim Hören!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Men Guðs hond er sterk eitur fjórða útgávan hjá doom-metal bólkinum, Hamferð. Hon kemur á marknaðin 22. mars, men Í dag er fyrsti sangur av henni tøkur. Theodor Kapnas, gittaristur og framleiðari, sigur, at tað var spennandi loksins at vera saman aftur í upptøkuhølinum. Seinasta útgávan, Támsins likam, kom út í 2018, so tað er nakað fráliðið. Hesa ferð byrjaði bólkurin av nýggjum. Tekstirnir byggja á hendingar, sum fáa íblástur frá skaðagrindini í Sandvík í 1915.

Vaðlaheiðagöng er heiti á nýju verki sem sviðslistahópurinn Verkfræðingar munu frumsýna á Nýja sviði Borgarleikhússins 2.febrúar. Það má segja að verkið fjalli um brothætt samband manns og náttúru. Karl Ágúst Þorbergsson, listrænn stjórnandi verksins er ný hættur sem lektor við sviðslistadeild LHÍ og farinn í húsamíðanám. Við ræddum við Karl í dag. Við fengum svo vinkil frá Guðjóni Helga Ólafssyni úr flóanum í dag. Í þetta sinn var vinklinum brugðið á lítinn leikþátt sem fjallar um mismunandi mælieiningar með áherslu á mun metrakerfisins og þeirri aðferða sem algengast er að beita í Bandaríkjum Norður-Ameríku. Svo var það lesandi vikunnar, en að þessu sinni var það Þröstur Helgason doktor í bókmenntafræði og stofnandi KIND útgáfu, en útgáfan stendur fyrir námskeiði um Eggert Pétursson listmálara í tilefni af útkomu nýrrar bókar um listamanninn. En við fengum auðvitað að vita hvaða bækur Þröstur hefur verið að lesa undanfarið og hvaða bækur og höfundar hafa haft mest áhrif á hann í gegnum tíðina. Þröstur talaði um eftirfarandi bækur og höfunda: Ýmsar bækur sem fjalla á einn eða annan hátt um bláa litinn, Ljóðasafn Jónasar Hallgrímssonar All That is Solid Melts Into Air e. Marshall Berman David Scott Kastan: On Color Paradísamissir e. John Milton í nýrri þýðingu Jóns Erlendssonar Svo nefndi Þröstur fræðifólkið Michel Foucault, Roland Barthes, Matthías Viðar Sæmundsson, Ástráður Eysteinsson, Jón Karl Helgason, Dagný Kristjánsdóttir og Helga Kress, sem öll hafa á einn eða annan hátt haft áhrif á hans störf og skrif. Tónlist í þættinum í dag: Sólarsamban / Rebekka Blöndal (Ásgeir Ásgeirsson, Rebekka Blöndal og Stefán Örn Gunnlaugsson) Heim / Magni Ásgeirsson (Magni Ásgeirsson og Ásgrímur Ingi Ásgrímsson) Winning Streak / Glen Hansard (Glen Hansard) UMSJÓN: GUNNAR HANSSON OG GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Raidījumā Grāmatai pa pēdām pētām Dikļu nozīmi Latvijas grāmatniecības vēsturē un tuvāk iepazīstam divus ar to saistītus 19.gadsimta latviešus – Juri Neikenu, kurš ne vien lika pamatus dziesmu svētkiem, bet bija arī skolotājs, mācītājs un rakstnieks, un Jāni Peitānu, kurš pirmais iztulkoja un latviski uzveda Šillera „Laupītājus”. Raidījuma centrā – Dikļu nozīme latviešu grāmatniecības vēsturē. 19.gadsimta vidū tieši mazie Dikļi bija viens no centriem, kur dzima un veidojās vairākas latviešu grāmatniecībai un kultūrai kopumā svarīgas personības. Šajā raidījumā tuvāk iepazīsim divas no tām – Juri Neikenu un Jāni Peitānu. Plašāk stāsta literatūrzinātnieces Zigrīda Frīde un Beata Paškevica un Limbažu muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne. Mācītājs Juris Neikens Diāna Nipāne sarunas ievadā min vācu valodas mācību grāmatu, kas ir arī uz galda studijā, kur tiekamies ar literatūrzinātnieci un 19.gadsimta latviešu literatūras pētnieci Zigrīdu Frīdi. Šī grāmata ir tiešām būtisks starta punkts mūsu sarunai par Neikenu, jo to izdod nevis kāds baltvācu apgaismotājs, bet latvietis citiem latviešiem. Juris Neikens piedzima Ārciemā pie Limbažiem 1826.gadā hernhūtiešu dzimtā. Un tieši tur veidojās viņa reliģiskie un ētiskie pamati. 1857.gadā viņš kļuva par mācītāju mazajā Dikļu draudzē, un viņa sprediķus nāca klausīties no malu malām, zina teikt Diāna Nipāne no Limbažu muzeja. Tikai 42 gadus ilgajā mūžā Neikens paguva sevi pierādīt ne vien kā spējīgs mācītājs, bet arī kā rakstnieks. Tiesa gan, rakstīja viņš vairāk, savas audzinātāja misijas apziņas vadīts, kad viņa pārziņā nonāca iknedēļas izdevums „Ceļa biedris” ar kristīgi nacionālu ievirzi, kas iznāca divus gadus. Savukārt sadzīves vērojumi ierosinājuši vairākus Neikena stāstus, caur kuriem viņš saredzēja iespējas audzināt lasītāju. Kā Jurim Neikenam veltītajā Nacionālās enciklopēdijas šķirklī raksta literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs, „latviešu rakstniecības attīstībā Neikens iezīmējas kā viens no pirmajiem autoriem, kura darbos līdzās didaktiskiem nolūkiem spilgti atklājas radoša mākslinieka talants”. Viņa ietekme jūtama arī vēlāku autoru darbos – Neikena prozā aizsāktie sižeti, piemēram, pazudušā dēla motīvs, mantisku interešu noteiktas laulības un ar to saistītās problēmas vai bagāto un nabago kaimiņu attiecības vēlāk radoši izvēršas gan Rūdolfa Blaumaņa, gan citu rakstnieku darbos. Atzīmējot 180 gadus kopš Jura Neikena dzimšanas, Limbažu muzejs 2006.gadā rīkoja zinātnisku konferenci un pēc tās izdeva arī rakstu krājumu „Savas tautas skolotājs Juris Neikens”, kurā var padziļinātāk iepazīt šī neparastā latvieša dzīvi un devumu. Grāmatas sastādītāja Diāna Nipāne stāsta, ka muzejā apskatāmi vairāki ar Neikenu saistīti priekšmeti, taču ir kāda lieta, kuru muzejam vēl nav izdevies atrast – un tie ir Jura Neikena zīmējumi. "Laupītāju" tulkotājs Jānis Peitāns Tagad pakāpsimies mazliet senākā pagātnē, kad sākas vēl kāda neparasta ar Dikļiem saistīta latvieša stāsts. Un tas ir 1801.gadā Dikļu muižā dzimušais Jānis Peitāns, kurš pusaudža gados latviski iztulko un turpat muižā uzved Frīdriha Šillera lugu „Laupītāji”. Latviešu kultūras vēsturē tas iegājis kā pirmais oriģināldramaturģijas darbs, ko paši latvieši iztulko un iestudē. Peitānu pētījusi un pārrakstījusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica. Līdzīgi kā Neikena gadījumā, arī šeit varam runāt par hernhūtiešu ietekmi. Visticamāk, Šillera „Laupītājus” Jānis Peitāns varētu būt redzējis Rīgas Vācu teātrī, pavadot uz pilsētu savu muižkungu Georgu Fabianu Tīzenhauzenu. Īsi pirms tam vāciski ir iznākuši arī Šillera kopotie raksti. „Laupītāju” tulkojums rokrakstā ir saglabājies līdz mūsu dienām, bet te – kāds pavisam interesants pavērsiens: izrādās, ka līdz pat 20.gadsimta 60.gadiem nebija zināms, kas ir tulkojuma autors, jo Peitāns pats jaunībā no muižas bija aizbēdzis un vēlāk, nonākdams cienījamā amatā kā muižas pārvaldnieks Bolderājā, savu jaunības aušību slēpa, stāsta Beata Paškevica. To, ka „Laupītāju” tulkotājs ir Jānis Peitāns, kā īstā detektīvstāstā atšķetināja izcilais literatūrvēsturnieks un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieks Aleksejs Apīnis ar kolēģiem, pētot tulkojumā lietotās izloksnes un iedzīvotāju uzvārdus. Atklājās, ka Dikļos ir vesela rinda ar jauniem puišiem, kuri uzvārdu došanā tikuši akurāt pie tādiem pašiem uzvārdiem kā Šillera lugā. „Tā nu nevarēja būt sakritība,” raksta Apīnis. Salīdzinot dzimšanas gadus un rokrakstus, beigu beigās izkristalizējās Jāņa Peitāna vārds. Jaunības „Laupītāju” uzvedumā bija spēlējis arī viņš pats. Kā raksta pētnieks Aleksejs Apīnis, „Laupītāju” tulkotājam vajadzēja šo darbu atveidot ar nabadzīgāku vārdu krājumu, un jēdzieniem, kādu tobrīd latviešu valodā trūka, tika meklēti aptuveni aizstājēji. Piemēram, „den Patrioten” kļuva par „uzticamiem vīriem”, „Neuigkeiten” jeb jaunumi – par „jaunībām” – „Held” jeb varonis – par „tas varens” un daudzskaitlī – „vareni godavīri”. Tomēr Šillera teksta jēga uztverta un atveidota precīzi. Peitāna tulkojumā „Laupītājus” pirms gadiem 15 Rīgā iestudēja teātra trupa „United Intimacy” kopā ar vācu kolēģiem, bet 2018.gadā Jaunajā Rīgas teātrī kā parafrāze par Šillera „Laupītājiem” un Peitāna tulkojumu tapa izrāde „Latviešu laupītāji”. Bet pašam Peitānam, cik zināms, tulkošana tā arī palika jaunības aizraušanās. Plašāk par projektu šeit:  

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Lange dachte ich, ich sei die internationale Benchmark für Sturheit. Ich kann unfassbar bockbeinig sein, was meine Ansichten betrifft. Ganz häufig sage ich: „Das macht man doch nicht!“ und bin wider besseres Wissen nicht davon abzubringen, im Großen …

Immanuel Kant schrieb etwas umständlich: "Handle nur nach derjenigen Maxime, durch die du zugleich wollen kannst, dass sie ein allgemeines Gesetz werde." Jan Weiler sagt einfach: "Das macht man doch nicht!" - scheitert mit dieser Meinung allerdings regelmäßig an der Realität.

Šoreiz runājam par dažiem ārkārtīgi inteleģentiem ļaudīm. Protams, neiztiks arī bez kāda fakta, bet gaidīsim Jūsu ieteikumus šīs sadaļas transformācijai! Lai labi klausās!

Koko Šaneles melnais, Valentino sarkanais vai Dior pelēkais... Vai krāsa var piederēt ģeniālam modes māksliniekam un kurām krāsām modes nami ir uzlikuši savu "zīmogu"? Kā šīs krāsas iegūtas, uzturētas un iegājušas modes vēsturē? Modes muzejā Rīgā ir apskatāma izstāde "Melns, balts, sarkans", kas tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. Tajā iespējams aplūkot tērpus un aksesuārus ikoniskās modes krāsās. Apģērbi dažādām dzīves situācijām laikā no 19. gadsimta līdz mūsdienām, dažādi silueti, no smalkām dāmām korsetēs līdz japāņu brīva apjoma apģērbiem un izcilu dizaineru tērpi. Modes muzejā tiekamies ar muzeja projektu vadītāju Agritu Grīnvaldi.

Šis laiks, kad dabā kokiem birst lapas un apkārt sāk valdīt visai liela pelēcība, senatnē tika uzskatīts par veļu laiku. Dažādās tautās tradīcijas mirušo godināšanai ir atšķirīgas. Latviešiem, šķiet, tā vairs nav norma lauku māju bēniņos glabāt zārku vai jestri dancot un spēlēt mūziku pēc bērēm, kā to darīja mūsu senči. Tomēr bērēs mirušā zārku cilvēki joprojām mēdz apsegt ar vilnas segu, lai aizgājējam siltāk, no mirušā atvadāmies ar trim saujām smilšu, un tad atkal aizgājējs ir kopā ar mums bēru mielastā, tikai - ar sakrustotu nazīti un dakšiņu pāri šķīvim un otrādi apgāztu glāzi. Tautas tradīcijas šeit mijas ar kristīgajām, un pēdējos gados Latvijā atvadu ceremonijās biežāk izskan aplausi - kā simbols dzīves svinēšanai un kā pateicība aizgājējam. Apbedīšanas tradīcijas Rīgā laiku lokos šoreiz iepazīsim Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā kopā ar vēsturnieci, muzejpedagoģi Irēnu Strēli. No Amerikas nākušo Halovīna svētku priekšsākumi meklējami Eiropā Tuvojas laiks, kad daudzviet pasaulē  ļaudis tērpsies spoku, raganu, ģindeņu, velnu un vēl visvisādu mošķu maskās. Kā viens no simboliem Halovīna svētkiem ir  izdobts ķirbis ar pabaisu ģīmi un sveci iekšpusē. Svētki, kurus Latvijā visbiežāk svin bērni un jaunieši un kuru svinēšanas kultūra atnākus  no Amerikas. Bet šo svētku izcelsme ir meklējama tepat Eiropā un to svinēšanai var atrast daudzas paralēles ar mūsu tautas tradīcijām – budēļos jeb ķekatās iešanu. Par to, kā izgrebts kālis pārtapa par ķirbi un kā mūsu senču mītiskā domāšana ir izvērtusies spokainos svētkos  stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperts un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis.  

Poppland var að mestu helgað konum og kvárum í dag í sólarhrings verkfalls kvenna og kvára í dag, 24. október. Konur og kvár sendu Popplandi póstkort í tilefni dagsins og sögðu frá sínum fyrirmyndum. Fjöldi kveðja barst og því er þátturinn í lengri útgáfu hér í spilaranum. Þessi sendu inn póstkort: Anna Kristjáns: Cyndi Lauper - Girls Just Wanna Have Fun Birgitta Haukdal: Andrea Gylfa (Todmobile) - Upp á þaki  Diljá Pétursdóttir: Yebba - Boomerang Dóra Júlía: Stevie Nicks - Dreams  Elín Hall: C?ur de pirate - Place de la République Eva Ruza: Whitney Houston - My Love Is Your Love  GDRN: Sigríður Thorlacius en lagið Baronesse með Hjaltalín var flutt Helga Möller: Carole King - You?ve Got A Friend Jóhanna Vigdís (Hansa): Juliette Gréco - Je suis comme je suis Júlía Margrét: Nancy Sinatra - These Boots are made for walking Katrín Halldóra: Ella Fitzgerald - Flying Home Lovísa Rut - Joni Mitchell - Little Green Mars M. Proppé: King Princess - Pussy Is God Ragga Hólm: Avril Lavigne - Complicated Ragnhildur Steinunn: Madonna og platan True Blue Rebekka Blöndal: Andrea Gylfa (Todmobile) - Stelpurokk  Rósa Birgitta: Nina Simone Saga Garðars: Lauryn Hill - Ex-Factor  Salka Sól: Sem talaði um móður sína en þurfti að sinna barni og kom ekki að lagi Selma Björns: Dolly Parton - Little Sparrow  Sigga Beinteins: Tina Turner Snærós Sindradóttir: Sinied O'Connor Steiney Skúladóttir: 070 Shake og Tierra Whack Una Torfa: Dodie Clark - She Vigdís Hafliðadóttir: Olga Guðrún - Myndin hennar Lísu  Umsjón: Sigurður Þorri Gunnarsson.

Poppland var að mestu helgað konum og kvárum í dag í sólarhrings verkfalls kvenna og kvára í dag, 24. október. Konur og kvár sendu Popplandi póstkort í tilefni dagsins og sögðu frá sínum fyrirmyndum. Fjöldi kveðja barst og því er þátturinn í lengri útgáfu hér í spilaranum. Þessi sendu inn póstkort: Anna Kristjáns: Cyndi Lauper - Girls Just Wanna Have Fun Birgitta Haukdal: Andrea Gylfa (Todmobile) - Upp á þaki Diljá Pétursdóttir: Yebba - Boomerang Dóra Júlía: Stevie Nicks - Dreams Elín Hall: C?ur de pirate - Place de la République Eva Ruza: Whitney Houston - My Love Is Your Love GDRN: Sigríður Thorlacius en lagið Baronesse með Hjaltalín var flutt Helga Möller: Carole King - You?ve Got A Friend Jóhanna Vigdís (Hansa): Juliette Gréco - Je suis comme je suis Júlía Margrét: Nancy Sinatra - These Boots are made for walking Katrín Halldóra: Ella Fitzgerald - Flying Home Lovísa Rut - Joni Mitchell - Little Green Mars M. Proppé: King Princess - Pussy Is God Ragga Hólm: Avril Lavigne - Complicated Ragnhildur Steinunn: Madonna og platan True Blue Rebekka Blöndal: Andrea Gylfa (Todmobile) - Stelpurokk Rósa Birgitta: Nina Simone Saga Garðars: Lauryn Hill - Ex-Factor Salka Sól: Sem talaði um móður sína en þurfti að sinna barni og kom ekki að lagi Selma Björns: Dolly Parton - Little Sparrow Sigga Beinteins: Tina Turner Snærós Sindradóttir: Sinied O'Connor Steiney Skúladóttir: 070 Shake og Tierra Whack Una Torfa: Dodie Clark - She Vigdís Hafliðadóttir: Olga Guðrún - Myndin hennar Lísu Umsjón: Sigurður Þorri Gunnarsson.

Þröstur Leó leikur aðalhlutkverkið í kvikmynd Ninnu Pálmadóttur Tilverur.

Þröstur Leó leikur aðalhlutkverkið í kvikmynd Ninnu Pálmadóttur Tilverur.

Ridgebacks werden als "würdevoll", "Zurückhaltend, ohne Spur von Aggression oder Scheu" beschrieben. Viele entscheiden sich auch aufgrund ihres Äußeren für sie. Aber womit muss man rechnen, wenn man sich für einen Ridgeback entscheidet? Meine Mission: Dir und deinem Hund ein harmonisches Zusammenleben zu ermöglichen. Schritt für Schritt lernst du, wie du MIT deinem Hund arbeitest statt gegen ihn. Wie du es schaffst, dass er gerne mit dir kooperiert - auch wenn er bisher aggressives Verhalten zeigt, alles und jeden verbellt und sich nicht an dir orientiert. Wenn du mehr erfahren willst, wie das auch für dich und deinen Hund möglich ist - auf freundliche, faire und gewaltfreie Art, dann buch dir ein kostenloses Erstgespräch unter www.erik-hammer.com/private-session

Stāsta vēsturnieks, Latvijas Brāļu draudzes vadītājs Gundars Ceipe Vai zini, kas bija Magdalēna Elizabete fon Hallarte, un kāda bija viņas loma Latvijas vēsturē? Fon Hallarte bija vidzemniece, dzimusi Beļavas muižā 1683. gadā, auga kopā ar latviešu bērniem un labi runāja arī latviešu valodā. Sākoties Ziemeļu karam, viņa zaudēja vīru un bērnus, un otrajās laulībās par viņas vīru kļuva ģenerēlis Ludvigs Nikolauss fon Hallarts. Hallarts bija augsta līmeņa ģenerālis un liels eksperts fortifikācijas jautājumos. 1716. gadā ģimene devās uz Drēzdeni, kur viņi iepazinās ar piētisma idejām un izveidoja salonu - Bībeles grupu, kurā iesaistījās arī vēlākais Brāļu draudzes atjaunotājs grāfs Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs. Atgriežoties Latvijā, 1725. gadā viņa kļuva par Valmiermuižas, Mūrmuižas, Burtnieku un Zvārtas muižu galveno rentnieci. Tad mūžībā devās viņas vīrs, un visa lielā vīra pensija tika atraitnei. Hallarte nolēma aicināt hernhūtes brāļus, lai latviešus tuvinātu personiskām attiecībām ar Dievu. Pamazām mainījās cilvēku sirdis, un 1739. gadā Vasarsvētkos notika liela atmoda, kas ir viena no lielākajām pasaules vēsturē, kas skāra veselas piecas paaudzes. Tas izmainīja latviešu tautas likteni, jo parādījās citi ideāli un citi mērķi. Pilnīgi mainījās cilvēku mērķi un ideāli: krogi kļuva tukši, nozagtās lietas tika atnestas uz muižu atpakaļ, atmoda skāra plašu sabiedrību, tai skaitā arī bērnus un jauniešus. Šī atmoda iesākās Valmierā, Hallarte deva naudu, lai uzbūvētu  garīgo centru – Jēra kalnu ar 1000 vietām. 1738. gadā tika atklāts arī pirmais garīgais seminārs, un no šī semināra nāca arī pirmie skolotāji. Hallarte no sirds mīlēja mūsu tautu. Viņa sponsorēja grāmatu izdošanu, tai skaitā Brāļu draudzes dziesmu grāmatas izdošanu. 1742. gadā tika dibinātas pirmās Brāļu draudzes. Diemžēl jau 1743. gada aprīlī Brāļu draudze Krievijas impērijā tika aizliegta. Jēra kalns tika slēgts, Dziesmu grāmatas atņemtas. Tādejādi šī Brāļu draudzes kustība aizgāja pagrīdē, bet garīgās atmodas ceļš tik un tā bija aizsācies. Hallarte aizgāja mūžībā 66 gadu vecumā. Savu sirdi viņa bija veltījusi latviešu garīgajai atmodai.

Diesen Ausdruck "ein Hund ist stur" höre ich tatsächlich immer wieder. Ich bin allerdings tief davon überzeugt, dass ein Hund nicht stur sein kannl Wenn ich dem Hund nicht dazu motivieren kann, meine Kommandos zu befolgen, der ist maximal unmotiviert. Aber dann muss ich dazu übergehen passende Belohnung für den Hund parat zu haben. Ebenfalls wichtig ist es, dass ich in der Verantwortung bleibe und dem Hund bei mir Sicherheit geben kann. Erziehung ist niemals mit "Lernen" verbunden, sondern ich setzt Grenzen, die der Hund verstehen muss. Ich bitte euch herzlich darum, hier klare Unterschiede zu machen. Vor allen Dingen sollte eine Erziehung, egal welche Grenze ich setzte, vollständig gewaltfrei sein. Besonders wichtig ist es ebenfalls, dass wir deutlich unterscheiden zwischen Kommandos (Spielen) und Erziehung zu machen. Bitte entscheidet euch immer intuitiv für einen Trainer und seine Methode. Wenn das nicht passt, dann klappt auch das Training nicht richtig. Ihr habt Fragen zum Thema "Kann ein Hund stur sein`?", dann meldet euch gerne bei mir, wenn euch die Infos im Podcast nicht ausreichen. Ansonsten meldet ihr euch auch gerne, wenn ihr eine andere Meinung habt, denn dann können wir gucken, wo liegt wirklich das Problem. Darauf freue ich mich dann sehr.  Tierisch liebe Grüße,Birgit ❤️❤️❤️ Die HerzHunde-Tagesbetreuung (Raum Hamburg):https://app.cituro.com/booking/herzhunde-tagesbetreuung Tel. 040 - 180 123 90 ❤️❤️❤️ Das  „ONLINE-Heldentraining“ für das Bequeme „von zu Hause“ lernen: https://training.herzhunde.com Die Schritt-für-Schritt-Anleitung in die Welt der Hundeerziehung über DEINE Persönlichkeit. ❤️❤️❤️ Du hast etwas vermisst? Schreib mir, damit ich besser werde: birgit@herzhunde.com ❤️❤️❤️ Dir hat's gefallen? Hinterlasse Deinen Kommentar gleich hier! Damit andere wissen, das macht Freude! ❤️❤️❤️ Du willst mehr sehen? https://www.instagram.com/birgit_schmitz_herzhunde/?hl=de https://www.facebook.com/natuerlicheFuehrung/ ❤️❤️❤️ Tierisch liebe Grüße! HERZlich, Deine Birgit

Tuvojas jaunais mācību gads, un daudzi no mums atminēsies, kā ar vieglu satraukumu pirms 1. septembra savulaik esam kārtojuši skolas somu un arī apģērbu, ar kuru doties uz svinīgo pasākumu. Bet, kad skolas gaitas jau būs sākušās, apģērba izvēli noteiks pašas mācību iestādes noteikumi - ko vilkt un kad vilkt. Vismaz tā varētu teikt mūsdienās. Vēsturiski gan skolas formai ir bijusi liela nozīme - panākt audzēkņu vienotību ar ārējā izskata starpniecību. No viduslaikiem piederīgiem mēteļiem līdz militāra stila apģērbam 20. gadsimtā un popkultūras elementiem - šādu skolas formu evolūciju plašāk aplūkosim raidījuma kopā ar modes vēsturnieci Edīti Paruti. 

Kristaps Porziņģis dodas uz savu ceturto NBA komandu. Par to, kā viņam tur veiksies, kādēļ varētu sagaidīt līguma pagarinājumu un kāpēc Kristaps kļūs par "Celtics" visu laiku vērtīgāko spēlētāju.

Dārzenis, kas ieguvis stabilu vietu Eiropas virtuvē un, protams, arī latvieša viens no mīļākajiem ēdieniem - kartupelis. Kā šis necilā paskata nakteņu dzimtas augs iekaroja eiropiešu sirdis? Vai tiesa, ka te savu roku klāt licis hercogs Jēkabs? Un kādi politiski skandāli un sociāli nemieri saistīti ar kartupeļiem Eiropas vēsturē? Kartupeļa stāstu raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj divi kartupeļu vēsturiskā konteksta pārzinātāji - vēsturniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniecr Mārīte Jakovļeva un vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs. Kartupelis, kas tik daudzos un dažādos veidos pašlaik kļuvis par būtisku mūsu ēdienkartes sastāvdaļu, vēsturē nogājis garu ceļu, lai vispār sasniegtu Eiropu un Latviju fiziski, bet pēc tam iekarotu arī zemnieku sirdis. Vēsture atgādina, ka zemnieki pretojušies muižnieku “eksperimentiem” ieviest šādu jaunu kultūru un ka saistībā ar kartupeļiem gan Latvijas teritorijā, gan citviet notikuši nemieri. 18. gadsimta nogalē Krievijas impēriju, kurā tajā laikā ietilpst arī Latvijas teritorija, skar rīkojumi par kartupeļu audzēšanu un lietošanu pārtikā. Zemnieki sākotnēji, protams, bija jāpierunā un viņiem jāpaskaidro, cik laba lieta ir kartupelis, lai izvairītos no bada. Mārtiņš Mintaurs norāda, ka kartupeļu audzēšanu un izplatīšanos veicināja arī tas, ka nav vajadzīgs tāds inventārs, kā labības audzēšanai. Nevajag ne arklu, ne zirgu, tāpēc tas kļūst ar pieticīgāku rocību dzīvojošu cilvēku iztikas līdzekli. "Faktiski tiek uzskatīts, ka par stabilu lauksaimniecības kultūru Latvijā kartupeļi kļūst 19. gadsimta 40. gados, savukārt 20. gadsimta sākumā pēc tā laika statistikas datiem visvairāk kartupeļus trijās Baltijas provincēs - Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā - audzē tieši Ziemeļigaunijā, tas ir mūsdienu Tallinas apkārtnē," atkāj Mārtiņš Mintaurs. "20. gadsimta sākumā, kad jau ir ap 2000 kartupeļu šķirnes zināmas, tad kartupeļus iedala trijās daļās: ir galda kartupeļi, kurus lieto pārtikā; ir fabriku kartupeļi, tas nozīmē, ka šīs šķirnes tiek izmantotas spirta ražošanai un kartupeļu miltu jeb stērķeles ražošanai; ir tā saucamie barības kartupeļi vai lopu kartupeļi." 20. gadsimta sākumā ir pieminēts arī tāds briesmīgs zvērs kā kartupeļu kukainis jeb kolorado vabole, kas bija atceļojusi uz Eiropu no Amerikas pēc tā laika datiem ap 1877. gadu. Nakteņu dzimtas augi Latvijā Ir vai nav indīgi nakteņu dzimtas augi, kas no š­īs dzimtas aug Latvij­ā un no kuriem nakteņu pārstāvjiem ieteicams uzmanīties, stāsta Latvijas Nacionā­lā dabas muzeja Botānikas nodaļas vecākā bot­āniķe Janta Meža. Pie nakteņu dzimtas pieder lakstaugi un nelieli krūmi, kuru ārējās pazīmes ir meklējamas to ziedos - tās ir pa pieci kopā saaugušas kauslapas un vainaglapas. Pasaulē ir zināms ap 2700 nakteņu sugām. Latvijā no tām ir sastopamas 12 sugas un to vidū tikai bebrukārkliņš un melnā naktene ir mūsu vietējie augi, pārējie ir tā dēvētie kultūrbēgļi jeb savulaik dārzos ieaudzētas  sugas, kas laika gaitā izplatījušies savvaļā. Šajā dzimtā ir sastopami daudz indīgi augi, un tieši tāpēc nereti gan tautā, gan plašsaziņas līdzekļos var dzirdēt apgalvojumus, ka kartupeļus, saldos piparus vai tomātus lietot pārtikā ir kaitīgi, jo šie augi pieder pie nakteņu dzimtas.  Sarunā bot­āniķi Jantu Mežu skaidrojam, kuri nakteņu dzimtas augi ir indīgi un cik lielā mērā, bet pirms tam kopā ar botāniķi mēģinām tikt skaidrībā par šīs dzimtas nosaukumu, kas latīņu valodā nāk vārda saule, bet latviski tas norāda uz dienas daļu, kad sauli pie debesīm neredzam.

Der Sommer eines klassischen Börsenjahres sieht oft so aus: Im April steigen die Kurse, im Mai nehmen Anleger ihre Gewinne mit. Nach einer Seitwärtsphase folgt so lange eine Sommerrally bis die Kurse nach dem Jahreshoch im Juni oder Juli wieder fallen. Doch in diesem Jahr könnte es Experten zufolge anders laufen. „Ich würde meine Gemütslage als geläutert optimistisch beschreiben“, sagt Kapitalmarktanalyst Robert Halver mit Blick auf die Marktlage in Deutschland. Vieles spreche dafür, dass die Märkte in einer Phase der Konsolidierung stecken. Nach einem „kleinen Mai-Effekt“ sieht Halver wieder Aufwärtspotenzial. Aktuell sehe es vor allem für die zyklischen Branchen Maschinenbau, Elektrotechnik und Chemie gut aus. Halver gibt in der aktuellen Folge Handelsblatt Today aber zu bedenken, dass es den Märkten aktuell an großen Zyklen und einem Leitplankensystem fehle. Stur der Weisheit „Sell in May“ zu folgen, könne ein Fehler sein. Außerdem: Das neue EU-Zahlungssystem EPI soll Paypal und Visa verdrängen. Handelsblatt-Redakteur Andreas Kröner erklärt, wie die Chancen dafür stehen. ***** Exklusives Angebot für Handelsblatt Today-Hörer: Testen Sie Handelsblatt Premium 4 Wochen für 1 € und bleiben Sie immer informiert, was die Finanzmärkte bewegt. Mehr Informationen: www.handelsblatt.com/mehrfinanzen Wenn Sie Anmerkungen, Fragen, Kritik oder Lob zu dieser Folge haben, schreiben Sie uns gern per E-Mail: today@handelsblattgroup.com Ab sofort sind wir bei WhatsApp, Signal und Telegram über folgende Nummer erreichbar: 01523 – 80 99 427 Helfen Sie uns, unsere Podcasts weiter zu verbessern. Ihre Meinung ist uns wichtig: www.handelsblatt.com/zufriedenheit

Kona með háan hita vegna veirusýkingar tekur bók eftir Paul Auster úr bókaskápnum heima hjá sér. Á saurblaðinu er áritun frá fyrrverandi kærustu. Minningarnar flæða fram og smátt og smátt kynnumst við fyrrverandi kærustunni betur, en líka sögumanni. Þetta er fyrsta portrettið af fjórum sem myndast í huga sögumannsins í Smáatriðunum eftir sænska rithöfundinn Iu Genberg. Smáatriðin hlaut August-verðalaunin í fyrra fyrir bestu skáldsögu ársins, hún kom nýverið út í íslenskri þýðingu Þórdísar Gísladóttur og við ræðum við hana hér rétt á eftir. Sundlaugahangs og laufabrauðsgerð, lifandi íslenskar hefðir sem mögulega gætu endað á yfirlitsskrá UNESCO yfir óáþreifanlegan menningararf mannkyns. Þjóðminjasafn Íslands og Stofnun Árna Magnússonar í íslenskum fræðum héldu málþing fyrr í mánuðinum um þetta fyrirbæri. Það er heilmikil vinna sem fer í að komast á svona lista og getur skipt miklu máli fyrir menningarvarðveislu og sjálfsmynd þjóða. Við ræðum þessi mál við Vilhelmínu Jónsdóttur hjá Stofnun Árna Magnússonar. Og Eva Halldóra Guðmundsdóttir rýnir í Svartþröst eftir David Harrower sem frumsýnt var um liðna helgi í Borgarleikhúsinu.

Kona með háan hita vegna veirusýkingar tekur bók eftir Paul Auster úr bókaskápnum heima hjá sér. Á saurblaðinu er áritun frá fyrrverandi kærustu. Minningarnar flæða fram og smátt og smátt kynnumst við fyrrverandi kærustunni betur, en líka sögumanni. Þetta er fyrsta portrettið af fjórum sem myndast í huga sögumannsins í Smáatriðunum eftir sænska rithöfundinn Iu Genberg. Smáatriðin hlaut August-verðalaunin í fyrra fyrir bestu skáldsögu ársins, hún kom nýverið út í íslenskri þýðingu Þórdísar Gísladóttur og við ræðum við hana hér rétt á eftir. Sundlaugahangs og laufabrauðsgerð, lifandi íslenskar hefðir sem mögulega gætu endað á yfirlitsskrá UNESCO yfir óáþreifanlegan menningararf mannkyns. Þjóðminjasafn Íslands og Stofnun Árna Magnússonar í íslenskum fræðum héldu málþing fyrr í mánuðinum um þetta fyrirbæri. Það er heilmikil vinna sem fer í að komast á svona lista og getur skipt miklu máli fyrir menningarvarðveislu og sjálfsmynd þjóða. Við ræðum þessi mál við Vilhelmínu Jónsdóttur hjá Stofnun Árna Magnússonar. Og Eva Halldóra Guðmundsdóttir rýnir í Svartþröst eftir David Harrower sem frumsýnt var um liðna helgi í Borgarleikhúsinu.

Publiskas uzrunas sabiedrībai mūsdienās šķiet ikdienišķas, jo ir tik daudz mediju, kuros tās vērot atkal un atkal. Sīki analizēt, uz tām reaģēt vai dažkārt par tām arī pasmaidīt. Laikmets kurā dzīvojam tiešām pilns ar tekstiem un uzrunām, taču vēsturē publiskās uzrunas bija spilgtu notikumu pavadītas, ar bagātīgu retoriku apveltītas un tām īpaša vieta vēstures liecībās. Publiskās runas ir emocionāls vēstījums sabiedrībai. Dažkārt tas ir gana spēcīgs, lai celtos kājās un rīkotos, citkārt tik blāvs un neveiksmīgs, ka padara runātāju par apcelšanas objektu. Kādas bijušas ievērojamas publiskās runas vēsturē, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Levāns. Prezidentu publiskās runas šodien Prezidentu uzrunas vienmēr ir bijis virtuves sarunu un mediju sīkas analīzes objekts. Tās ir bijušas iedvesmojošas, pacilājoša, pelēkas un garlaicīgas. Prezidentu runas ir spilgti iezīmējušas gan ģeopolitisko kursu, gan sociālo noskaņojumu valstī. Līga Romāne-Kalniņa pētījumā analizējusi Baltijas prezidentu uzrunas. Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” 2001. gadā ir leģendāra. Uz to cilvēki atsaucas joprojām, sakot, cik ļoti mums toreiz kaut kas tāds bija nepieciešams. Prezidente ar savu runu desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūs stiprināja un no jauna formēja mūsu nacionālo identitāti. Tieši šim jautājumam - prezidentu runu nozīmei nacionālās identitātes veidošanā Baltijas valstīs - pievērsās jaunā valodniece Līga Romāne-Kalniņa, un šobrīd viņas interese vainagojusies ar aizstāvētu promocijas darbu Latvijas Universitātē un iegūtu titulu “Gada disertācija”. Pētniece stāsta par darba mērķi un gūtajām atziņam.

Solveig Lára Guðmundsdóttir, fyrrverandi Hólabiskup, sagði frá trúarföstum og hvernig þær hafa breyst í áranna rás. Eins frá karnivölum sem haldin eru víða um heim á sprengidag, daginn áður en fastan hefst. Vera Illugadóttir rakti sögu tveggja broddsúla, annars vegar í New York og Londin hins vegar. Á þessum degi árið 1881 fylgdust þúsundir íbúa New York með þegar gríðarstór, ævaforn egypsk broddsúla var reist á hól í almenningsgarðinum Central Park. Þórdís Kolbrún R. Gylfadóttir utanríkisráðherra fór yfir mál tengd innrás Rússa inn í Úkraínu en á því tæpa ári sem liðið er frá innrásinni hefur stærsti hluti starfs Þórdísar snúist um verkefni tengdum stríðinu í Úkraínu enda snertir það alla heimsbyggðina. Þórdís fór meðal annars til Kænugarðs í nóvember og hitti forseta Úkraínu að máli. Tónlist: Venice - Bill Evans og Cannonball Adderley, I was doing alright - Oscar Peterson, Mardi gras boogie - Clifton Chenier and his Red Hot Louisiana Band in New Orleans, Mardi gras mambo - The Hawketts. Umsjón: Björn Þór Sigbjörnsson og Guðrún Hálfdánardóttir.

Solveig Lára Guðmundsdóttir, fyrrverandi Hólabiskup, sagði frá trúarföstum og hvernig þær hafa breyst í áranna rás. Eins frá karnivölum sem haldin eru víða um heim á sprengidag, daginn áður en fastan hefst. Vera Illugadóttir rakti sögu tveggja broddsúla, annars vegar í New York og Londin hins vegar. Á þessum degi árið 1881 fylgdust þúsundir íbúa New York með þegar gríðarstór, ævaforn egypsk broddsúla var reist á hól í almenningsgarðinum Central Park. Þórdís Kolbrún R. Gylfadóttir utanríkisráðherra fór yfir mál tengd innrás Rússa inn í Úkraínu en á því tæpa ári sem liðið er frá innrásinni hefur stærsti hluti starfs Þórdísar snúist um verkefni tengdum stríðinu í Úkraínu enda snertir það alla heimsbyggðina. Þórdís fór meðal annars til Kænugarðs í nóvember og hitti forseta Úkraínu að máli. Tónlist: Venice - Bill Evans og Cannonball Adderley, I was doing alright - Oscar Peterson, Mardi gras boogie - Clifton Chenier and his Red Hot Louisiana Band in New Orleans, Mardi gras mambo - The Hawketts. Umsjón: Björn Þór Sigbjörnsson og Guðrún Hálfdánardóttir.

Þröstur er félagi í Dómkórnum og hefur verið í kórnum í 30 ár, Guðmundur er Dómorganisti og þeir eru sammála því að söngurinn getur lagað allt.

Þröstur er félagi í Dómkórnum og hefur verið í kórnum í 30 ár, Guðmundur er Dómorganisti og þeir eru sammála því að söngurinn getur lagað allt.

Hvað vilja börn gera þegar þau fara út að leika á leikskólanum? Hvað vilja leikskólakennararnir að sé til staðar á leiksskólalóðinni? Verður að vera róla? Er sandkassinn nauðsynlegur? Til hvers er hólarnir, má vera drullusvæði og þarf þessi rosalegu leiktæki út um allt? Við ræðum hér á eftir við Karen Lind Árnadóttur sem er með BS í landlagsarkitektur og rannsakaði hönnun leikskólalóða og hvaða hlutar þeirra eru vinsælastir og mikilvægastir og hvers vegna. Við heimsækjum Þjóðskjalasafn Íslands í þætti dagsins og kynnum okkur starfið þar. Komumst meðal annars að því hvað er elst í því góða safni. Hrefna Róbertsdóttir þjóðskjalavörður tekur á móti okkur. Málfarsmínútan Edda Olgudottir er með vísindaspjallið og ætlar að ræða um föstur og rannsóknir á þeim.

Hvað vilja börn gera þegar þau fara út að leika á leikskólanum? Hvað vilja leikskólakennararnir að sé til staðar á leiksskólalóðinni? Verður að vera róla? Er sandkassinn nauðsynlegur? Til hvers er hólarnir, má vera drullusvæði og þarf þessi rosalegu leiktæki út um allt? Við ræðum hér á eftir við Karen Lind Árnadóttur sem er með BS í landlagsarkitektur og rannsakaði hönnun leikskólalóða og hvaða hlutar þeirra eru vinsælastir og mikilvægastir og hvers vegna. Við heimsækjum Þjóðskjalasafn Íslands í þætti dagsins og kynnum okkur starfið þar. Komumst meðal annars að því hvað er elst í því góða safni. Hrefna Róbertsdóttir þjóðskjalavörður tekur á móti okkur. Málfarsmínútan Edda Olgudottir er með vísindaspjallið og ætlar að ræða um föstur og rannsóknir á þeim.

Kur cilvēks, tur diemžēl arī sāpes. Mūsu spēja just kairinājumu, gan iekšēju, gan ārēju, mūs neviļus padara arī par ļoti trauslu organismu, kur diskomfortu izjūtam caur sāpēm un instinktīvi vēlamies no tām atbrīvoties. Droši vien jautājums, kā mazināt sāpes, bijis mūžam aktuāls cilvēkiem. Kā sāpēs mazināja laikā, kad aptiekās nevarēja nopirkt efektīvus un drošus pretsāpju medikamentus? Kad radās pirmās pretsāpju tabletes un kā cilvēki atviegloja sāpes pirms tam, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis. Gada atklājumi arhoeloģijā un senvēsturē Turpinot uzskaitīt pagājušā gada arheoloģiskos atklājumus un pētījumus gan Latvijā, gan pasaulē, uzzinām par labi saglabātu kuģa vraku Antarktīdas ūdeņos un kolhoza kartupeļu bedrēm, meklēto lībiešu senkapu vietā. Turpinot apskatu par 2022. gada arheoloģiskajiem atklājumiem pasaulē, arheologs un vēsturnieks, Latvijas Arheologu biedrības pārstāvis Latvijas Universitātes pētnieks Mārcis Kalniņš stāsta, kā tika atrasts Ēģiptes karalienes vārds, kas priecēja senās acteku pilsētas arheologus, kur senie etruski ūdensdziedniecību baudījuši, bet Latvijā pētnieki uzgājuši senus nocietinājumus Jelgavā, Zilā kalna svētvietā atrasti kapi un Cēsu senpilsēta sniedz jaunus atklājumus.

Bu video 10/04/2016 tarihinde yayınlanan “Meşru Siyaset ve Makyavelist Politikacılar” isimli bamtelinden alınmıştır. Tamamı burada: https://www.herkul.org/bamteli/bamtel... Raşit Halifeler ve onların yolunda yürüyenler meşru siyaseti temsil etmiş ve Makyavelizm'e asla başvurmamışlardır. *Hazreti Osman (radıyallahu anh) da tevazu ve mahviyette ondan geri değildi. Önce Mekke'nin, daha sonra da Medine'nin en zenginlerinden olan ve Mute Hareketi'ne hazırlanılırken beş yüz deveyi yüküyle beraber İslam'a bağışlayan bir insandı. Fakat öyle bir mahviyet ve tevazu içindeydi ki, halife olduğu dönemde Mescid-i Nebevî'de kumdan bir döşek ve yastık yaparak öyle yatıyordu. Şehit edildiği esnada baraka gibi çok basit bir hanede bulunuyordu. İstese o da yaptırabilirdi ama onun yalıları, villaları, sarayları yoktu. *Hazreti Ali efendimizin, halife olduğu dönemde hükmettiği cihan bir yönüyle şimdiki Türkiye kadar yirmi idi. Fakat o iki kat elbiseye sahip değildi. Uzun zaman kuyulardan su çekip evlere su taşıyarak geçimini sağlamıştı. Merhum Seyyid Kutub “El-Adaletü'l-İctimaiyye fi'l-İslam” adlı eserinde diyor ki: “Hazreti Ali kış günlerinde yazlık elbise ile tir tir titriyordu. Yaz günlerinde de bazen kışlık elbiseyle buram buram ter döküyordu. Çünkü iki kat elbisesi yoktu.” Odun Taşıya Taşıya Omuzları Yağırlaşan Bir Peygamber Kızı.. ve Ekmeğini Zeytinyağına Bandırarak Karnını Doyuran Bir Halife *Hazreti Fatıma annemizin odun taşıya taşıya omuzları yağırlaşmış, değirmen çevire çevire elleri nasır bağlamıştı. Bir gün Efendimiz'e gelip o nasırlı ellerini göstermiş, “Ya Rasûlallah! Tahammülfersa oldu, artık götüremiyorum! Bize de ganimetten…” demişti. Peygamber Efendimiz, “Eve gidin, beni orada bekleyin” cevabını vermişti. En sahih hadis kitaplarında nakledildiğine göre, mübarek annemiz hadisenin devamını şöyle anlatıyor: “Gece olmuştu, biz yataktaydık. Efendimiz gelince, ayağa kalkmak istedik, ‘Olduğunuz gibi kalın' dedi. (Detayına kadar anlatıyor annem; diyor ki) Ayağının serinliğini göğsümde hissetim! Buyurdular ki, ‘Ben size istediğinizden daha hayırlı bir şey söyleyeyim mi? Yatağa girmeden önce 33 defa Subhanallah, 33 defa Elhamdüllilah, (33 veya) 34 defa da Allahu Ekber deyin, bu sizin için daha hayırlıdır!'” *Raşit Halifeler'in beşincisi sayılan Ömer bin Abdülaziz devletin başında bir emanetçi memur gibi durmuş; hazinenin dolup taştığı bir dönemde kendisi zeytinyağına ekmek bandırarak iftar ve sahur yapmıştır. Halası “Yeğen, hani abim zamanında bana bir şey veriliyordu?!.” deyince, “Halacığım, benim şahsi malım yok ki sana vereyim; ben ekmeğimi zeytinyağına banıp yiyorum!” cevabını vermiştir.

VM-åttedelsfinalene fortsetter med uforminsket styrke, og vi har fått både vår første straffekonk og en dansende Brasil-trener. Yaw har med seg Anne Sturød og Petter Myhre for gjennomgang av mandagen.

Zinātne ir bijusi pārmaiņu virzītājspēks visos laikos. Dzelzs priekškara aizsegā Padomju Savienībā norisinājās daudz slepenu darbību, par kurām arī mūsdienās zinām maz. Spiegošana bija viens no veidiem, kā režīms varēja būt lietas kursā par rietumos notiekošo.  Aplūkojam specifisku lappusi PSRS vēsturē - zinātniskā un tehnoloģiskā spiegošana. Vai zinātne nepazina robežas arī tolaik un kādi slepeni izlūkošanas braucieni uz rietumiem notika tolaik? Kādas tehnoloģijas, preparātus un zināšanas padomju zinātnieki atveda atpakaļ? Stāsta ķīmiķis, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte. Padomju režīma represijas pret zinātniekiem Latvijai nonākot padomju varas gūstā 1940. gadā, sākās plašas represijas pret inteliģenci, un tās vidū bez šaubām bija zinātnieki. Ja vien zinātnieki nebija kreisi noskaņoti, tiem klājās grūti. Sarunā ar Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri aplūkojam dažādos okupācijas periodus Latvijā un kā tie uz ceļiem nospieda zinātnes pārstāvjus. Sākam ar pirmo padomju okupācijas periodu.  Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā attiecībā pret zinātniekiem atkal pastāvēja princips, ka cilvēkus represēja viņu politiskās vai sabiedriskās darbības dēļ, un rases dēļ - ebrejus. Daudzi zinātnieki nonāca apcietinājumā, Salaspils koncentrācijas nometnē vai krita karā. Otrā pasaules kara beigās un pēc kara visā Padomju Savienībā, arī Latvijā, bija vērojams zināma liberālisma jeb ideoloģiska atslābuma periods, kad attieksme pret inteliģenci šķietami kļuva pielaidīgāka, ļaujot runāt un darīt vairāk. Latvijā tāda attieksme bija ļoti aktuāla, jo trūka mācībspēku, kas pasniegtu augstskolās. Taču šis tā saucamais liberālisms bija ļoti relatīvs, drīz vien situācija mainījās, un varas groži Padomju Savienībā tika pievilkti ciešāk, arī attieksmē pret zinātniekiem. Laika posmā no 1949. līdz 1952. gadam zem sitiena nonāca nu jau arī bijušie sociāldemokrāti un citi zinātnieki, kuri bija spējuši kaut kā noturēties akadēmiskās pozīcijās, bet kurus apsūdzēja iepriekšējos grēkos - par darbību neatkarīgās Latvijas laikā vai vācu okupācijas laikā. Piemēram, matemātiķim Kārlim Zaltam tieši saistībā ar aktīvo publicistiku 20.-30. gados par etnogrāfiju un folkloru vēlāk neļāva darboties Latvijas Zinātņu akadēmijā. Juristu Pēteri Mucenieku 1944. gada novembrī apstiprināja par Lauksaimniecības akadēmijas katedras vadītāju, bet dažus mēnešus vēlāk apcietināja un izsūtīja uz Arhangeļskas apgabalu par to, ka vācu okupācijas laikā viņš bija darbojies zemes pašpārvaldē. Un vēl - Daina Bleiere sarunas iesākumā teica, ka pirmās padomju okupācijas laikā no zinātnieku aprindām ar varu izteiktāk sadarbojās lauksaimnieki un biologi. Pēc Otrā pasaules kara tieši viņi piedzīvoja represijas, un saistībā ar Trofima Lisenko mācības ieviešanu sākās vajāšanas pret ģenētiķiem.

Modes vēstures lappusēs vēl neiepazīta raidījumā Zināmais nezināmajā ir kāda būtiska apģērbu sadaļa, bez kuras grūti iedomāties komfortablu dzīvi. Tas atpūtas un naktstērpi. No gariem naktskrekliem līdz siltām flaneļa pidžamām, no mājas kostīmiem un grezniem halātiem līdz sporta apģērbam - kā mainījusies atpūtas un nakts tērpu mode laika gaitā un kāpēc modes industrijai bija jārada speciāls apģērbs atpūtai mājās, stāsta modes vēsturniece, mākslas zinātņu doktore Edīte Parute. Noteikumi apakšveļas ražošanai Padomju Savienībā Padomju Savienībai bija raksturīga ideoloģija un cilvēku kontrole, tostarp kontrole attiecībā uz apakšveļas nēsāšanu. Funkcionalitāte un higiēna pirmajā vietā, un nost ar izlaidīgo rietumu erotiku. Tomēr arī padomju laika apakšveļā ienāca mežģīnes, lencītes un atšķirīgi krāsu toņi. Par sabiedrībai it kā neredzamo veļu un tās ērtumu dažādos padomju periodos plašāks stāsts. Ražošanas standarti, centralizēta sistēma, kas apstiprina konkrētus apģērbu modeļus vai izmērus, īsāk sakot – Maskavas noteiktas vadlīnijas, ko, cik un kā ražot, un padomju sociālistiskajām republikām tas strikti jāievēro. Tāpat arī preses kontrole ar padomu slejām par to, kā ģērbties un uzvesties sabiedrībā. Šādi iespējams raksturot padomju varas ietekmi pār cilvēku ikdienu, tostarp tik intīmiem jautājumiem kā apakšveļa. Par šo tematu stāsta Modes muzeja projektu vadītāju Agrita Grīnvalde. Sarunas gaitā aplūkojam dažus no padomju apakšveļas paraugiem, vairāk tieši uz sievietēm attiecināmiem. Aplūkojam arī  dažus no Modes muzeja krājumā esošajiem padomju perioda apakšveļas paraugiem. Te būtiski pieminēt, ka padomju desmitgadēm ir savas atšķirīgās iezīmes, ko veļā var labi redzēt. Agrīnajam padomju posmam raksturīgs seksualitātes noliegums un apsēstība ar fizisko kultūru. Sporta modē atkailināšanās bija pieļaujama, un sportā izmantotie šorti un krekliņš daudz neatšķīrās no tā laika apakšveļas. 50. gadu apakšveļai raksturīgi, ka tā bija blīvāka, smagnējāka, ķermeņa formas veidojošāka, pastāvēja koriģejošais elements, jo vizuālā kultūra pieprasīja tievo vidukli, kas ne visām sievietēm bija. Vienu no šādiem paraugiem demonstrē Agrita Grīnvalde.  

Baltijas jūra ir neparasta jūra, tā ir ieskauta no teju visām pusēm, izolēta no apkārtējās pasaules, ne sāļa, ne gluži saldūdens un ar senu vēsturi. Reiz Baltijas jūras ūdeņi skalojās tur, kur šobrīd ir seklais Engures ezers. Bet vēl senākā vēsturē Baltijas jūras vietā bija līdzenums, kur tecēja senās upes. Kā radusies Baltijas jūra un kā tās krasti mainījušies laika gaitā? Par Baltijas jūras vēsturi saruna Zināmais nezināmajā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci, ģeogrāfijas zinātņu doktori Laimdotu Kalniņu. Piejūras izmantojums rekreācijai un ārstniecībai Jūras gaiss, kas kavē baktēriju attīstību, bija priekšnoteikums slimnīcas celšanai Liepājā 19. gadsimta nogalē, savukārt Jūrmalā slimnīca tika uzbūvēta tik 1947. gadā. Līdz tam operācijas un dzemdības notika bijušo vasarnīcu telpās. Par divu ārstniecības iestāžu vēsturi stāsta rakstniece un šo slimnīcu vēstures pētniece Lāsma Gaitniece. „Katru dienu slimniekam, kurš uzturējās slimnīcā un kuram ārsts bija parakstījis noteiktu uzturu jeb 1. galdu, pienācās 1  mārciņa liellopu gaļas, 1/3 mārciņas auzu putraimu, 1/3 stopa skābu kāpostu vai biešu, vasarā svaigi zaļumi, piemēram, nātres, skābenes, biešu lapas un svaigi kāposti.” Tā par šo slimniekiem noteikto diētu 19. gs. vidū Liepājas vājinieku barakās var lasīt rakstnieces, literatūrkritiķes un publicistes Lāsmas Gaitnieces grāmatā „Dziednīca pie jūras”, kas tika izdota 2017.gadā. Nesen ir nācis klajā jaunākais Lāsmas pētījums, kas ir apkopots grāmatā „Jūrmalas slimnīcas vēsture”.  Lūkojam, kā abu pilsētu atrašanās vieta pie jūras ir ietekmējusi slimnīcu darbību gadu gaitā.  

Í sjöunda þætti er rætt við Dag B. Eggertsson oddvita Samfylkingarinnar. Með orðum oddvitanna eru viðtalsþættir þar sem efsti frambjóðandi hvers lista í Reykjavík er tekinn tali. Þættirnir verða alls ellefu.

Íslenska karlalandsliðið í íshokkí vann alla sína leiki í B-riðli 2. deildar heimsmeistaramótsins í síðustu viku. Það þýðir að liðið færist upp í A deild 2. deildarinnar á næsta ári. Við hófum daginn á hressilegu hokkíspjalli við Konráð Gylfason framkvæmdastjóra Íshokkísambands Íslands og forvitnuðumst meira um uppgang og möguleika íþróttarinnar hér á landi. Eru föstur heilsuefling eða svelti? Þessari spurningu er velt upp á málþingi Náttúrulækningafélags Íslands annað kvöld sem haldið er á Hótel Natura. Á málþinginu koma saman íþróttafræðingar, næringafræðingar og fleiri úr heilsugeiranum og ræða hvað gerist í líkama þeirra sem fasta, hvort föstur séu áhrifaríkar og hvaða föstur séu þá áhrifaríkastar o.s.frv.. Til okkar komu þær Jóhanna Eyrún Torfadóttir doktor í næringafræði og Lukka Pálsdóttir sjúkraþjálfari hjá Greenfit og stofnandi Happ, og ræddu föstur. Emmanuel Macron Frakklandsforseti hafði betur gegn Marine Le Pen í seinni umferð frönsku forsetakosninganna sem fram fór í gær. Macron fékk rúmlega 58,5 prósent atkvæðanna en Le Pen um 41.5 prósent. Eins og Björn Malmquist fréttamaður komst að í París í gær eru fjölmargir kjósendur frekar óánægðir með störf Macrons síðustu fimm ár, en kusu hann samt því þeir telja hann skömminni skárri en Le Pen. Við ræddum endurkjör Macrons við Eirík Bergmann, prófessor í stjórnmálafræði sem sagði kosningarnar hafa verið þær mikilvægustu fyrir Evrópusambandið í langan tíma. Við héldum áfram málefnaumræðu okkar um sveitarstjórnarkosningarnar sem framundan eru. Í þetta skiptið ætlum við að ræða húsnæðismálin sem eru yfir og allt um kring í aðdraganda þessara kosninga. Við fengum til okkar Ingólf Bender, aðalhagfræðing Samtaka iðnaðarins, og Róbert Farestveit, sviðsstjóra og hagfræðing hjá Alþýðusambandi Íslands, til að fara yfir stöðuna á húsnæðismarkaði. Þriðji þáttur kosningahlaðvarps RÚV fyrir sveitastjórnarkosningarnar kom út um helgina. Við heyrðum brot úr hlaðvarðinu, í þetta skiptið viðtal við Kolbein Marteinsson, framkvæmdastjóra Athygli, og Stefaníu Óskarsdóttur, prófessor í stjórnmálafræði við Háskóla Íslands. Við spurðum þau út í kosningabaráttuna fram að þessu og mátt samskiptamiðlanna. Við fórum svo yfir helstu tíðindi af íþróttum helgarinnar en mikið er um að vera, ekki síst í boltaíþróttunum og Einar Örn Jónsson rakti það fyrir okkur. Tónlist: Ásgeir Trausti - Sumargestur. Celeste - Love is back. The Weeknd - I feel it coming. Harry Styles - As it was. Flott - Flott. The Beatles - Here comes the sun. Amarosis - Dont you know.

Íslenska karlalandsliðið í íshokkí vann alla sína leiki í B-riðli 2. deildar heimsmeistaramótsins í síðustu viku. Það þýðir að liðið færist upp í A deild 2. deildarinnar á næsta ári. Við hófum daginn á hressilegu hokkíspjalli við Konráð Gylfason framkvæmdastjóra Íshokkísambands Íslands og forvitnuðumst meira um uppgang og möguleika íþróttarinnar hér á landi. Eru föstur heilsuefling eða svelti? Þessari spurningu er velt upp á málþingi Náttúrulækningafélags Íslands annað kvöld sem haldið er á Hótel Natura. Á málþinginu koma saman íþróttafræðingar, næringafræðingar og fleiri úr heilsugeiranum og ræða hvað gerist í líkama þeirra sem fasta, hvort föstur séu áhrifaríkar og hvaða föstur séu þá áhrifaríkastar o.s.frv.. Til okkar komu þær Jóhanna Eyrún Torfadóttir doktor í næringafræði og Lukka Pálsdóttir sjúkraþjálfari hjá Greenfit og stofnandi Happ, og ræddu föstur. Emmanuel Macron Frakklandsforseti hafði betur gegn Marine Le Pen í seinni umferð frönsku forsetakosninganna sem fram fór í gær. Macron fékk rúmlega 58,5 prósent atkvæðanna en Le Pen um 41.5 prósent. Eins og Björn Malmquist fréttamaður komst að í París í gær eru fjölmargir kjósendur frekar óánægðir með störf Macrons síðustu fimm ár, en kusu hann samt því þeir telja hann skömminni skárri en Le Pen. Við ræddum endurkjör Macrons við Eirík Bergmann, prófessor í stjórnmálafræði sem sagði kosningarnar hafa verið þær mikilvægustu fyrir Evrópusambandið í langan tíma. Við héldum áfram málefnaumræðu okkar um sveitarstjórnarkosningarnar sem framundan eru. Í þetta skiptið ætlum við að ræða húsnæðismálin sem eru yfir og allt um kring í aðdraganda þessara kosninga. Við fengum til okkar Ingólf Bender, aðalhagfræðing Samtaka iðnaðarins, og Róbert Farestveit, sviðsstjóra og hagfræðing hjá Alþýðusambandi Íslands, til að fara yfir stöðuna á húsnæðismarkaði. Þriðji þáttur kosningahlaðvarps RÚV fyrir sveitastjórnarkosningarnar kom út um helgina. Við heyrðum brot úr hlaðvarðinu, í þetta skiptið viðtal við Kolbein Marteinsson, framkvæmdastjóra Athygli, og Stefaníu Óskarsdóttur, prófessor í stjórnmálafræði við Háskóla Íslands. Við spurðum þau út í kosningabaráttuna fram að þessu og mátt samskiptamiðlanna. Við fórum svo yfir helstu tíðindi af íþróttum helgarinnar en mikið er um að vera, ekki síst í boltaíþróttunum og Einar Örn Jónsson rakti það fyrir okkur. Tónlist: Ásgeir Trausti - Sumargestur. Celeste - Love is back. The Weeknd - I feel it coming. Harry Styles - As it was. Flott - Flott. The Beatles - Here comes the sun. Amarosis - Dont you know.

Íslenska karlalandsliðið í íshokkí vann alla sína leiki í B-riðli 2. deildar heimsmeistaramótsins í síðustu viku. Það þýðir að liðið færist upp í A deild 2. deildarinnar á næsta ári. Við hófum daginn á hressilegu hokkíspjalli við Konráð Gylfason framkvæmdastjóra Íshokkísambands Íslands og forvitnuðumst meira um uppgang og möguleika íþróttarinnar hér á landi. Eru föstur heilsuefling eða svelti? Þessari spurningu er velt upp á málþingi Náttúrulækningafélags Íslands annað kvöld sem haldið er á Hótel Natura. Á málþinginu koma saman íþróttafræðingar, næringafræðingar og fleiri úr heilsugeiranum og ræða hvað gerist í líkama þeirra sem fasta, hvort föstur séu áhrifaríkar og hvaða föstur séu þá áhrifaríkastar o.s.frv.. Til okkar komu þær Jóhanna Eyrún Torfadóttir doktor í næringafræði og Lukka Pálsdóttir sjúkraþjálfari hjá Greenfit og stofnandi Happ, og ræddu föstur. Emmanuel Macron Frakklandsforseti hafði betur gegn Marine Le Pen í seinni umferð frönsku forsetakosninganna sem fram fór í gær. Macron fékk rúmlega 58,5 prósent atkvæðanna en Le Pen um 41.5 prósent. Eins og Björn Malmquist fréttamaður komst að í París í gær eru fjölmargir kjósendur frekar óánægðir með störf Macrons síðustu fimm ár, en kusu hann samt því þeir telja hann skömminni skárri en Le Pen. Við ræddum endurkjör Macrons við Eirík Bergmann, prófessor í stjórnmálafræði sem sagði kosningarnar hafa verið þær mikilvægustu fyrir Evrópusambandið í langan tíma. Við héldum áfram málefnaumræðu okkar um sveitarstjórnarkosningarnar sem framundan eru. Í þetta skiptið ætlum við að ræða húsnæðismálin sem eru yfir og allt um kring í aðdraganda þessara kosninga. Við fengum til okkar Ingólf Bender, aðalhagfræðing Samtaka iðnaðarins, og Róbert Farestveit, sviðsstjóra og hagfræðing hjá Alþýðusambandi Íslands, til að fara yfir stöðuna á húsnæðismarkaði. Þriðji þáttur kosningahlaðvarps RÚV fyrir sveitastjórnarkosningarnar kom út um helgina. Við heyrðum brot úr hlaðvarðinu, í þetta skiptið viðtal við Kolbein Marteinsson, framkvæmdastjóra Athygli, og Stefaníu Óskarsdóttur, prófessor í stjórnmálafræði við Háskóla Íslands. Við spurðum þau út í kosningabaráttuna fram að þessu og mátt samskiptamiðlanna. Við fórum svo yfir helstu tíðindi af íþróttum helgarinnar en mikið er um að vera, ekki síst í boltaíþróttunum og Einar Örn Jónsson rakti það fyrir okkur. Tónlist: Ásgeir Trausti - Sumargestur. Celeste - Love is back. The Weeknd - I feel it coming. Harry Styles - As it was. Flott - Flott. The Beatles - Here comes the sun. Amarosis - Dont you know.

J Smiles is back! Winter hibernation made discussing hydration more necessary than ever. Hydration is important for seniors to avoid health complications. J shares the struggle of getting Zetty to consume water.  The doctor's guidelines seem straight forward but Zetty tricks J more than once along this journey. Their circus is complicated by Zetty's life-long disdain of water. Ultimately, J lands on a few solutions.Listen as J highlights general methods to increase your LO's liquid intake and offers tips from experts.

Join Brian and Bill as they chat with Heather Marie Stur, one of the most cutting-edge Vietnam War and war and society studies historians in the United States. Dr. Stur earned a Ph.D. in History at the University of Wisconsin after earning a B.A. and M.A. in History at Marquette University. She is the Moorman Distinguished Alumni Professor of the Humanities and Professor of History at the University of Southern Mississippi, where she is also the Director of Graduate Studies in History and the Co-Director of the Dale Center for the Study of War & Society. She is the author of Saigon at War: South Vietnam and the Global Sixties (Cambridge 2020), The U.S. Military and Civil Rights Since World War II (ABC-CLIO 2019), and Beyond Combat: Women and Gender in the Vietnam War Era (Cambridge 2011). She is also co-editor of Integrating the U.S. Military: Race, Gender, and Sexuality Since World War II (Johns Hopkins 2017). Dr. Stur's articles have appeared in the New York Times, Washington Post, BBC, National Interest, Orange County Register, Diplomatic History, and other journals and newspapers. She has presented and lectured at conferences and universities all over the world. In 2013-14, Dr. Stur was a Fulbright scholar in Vietnam, where she was a visiting professor on the Faculty of International Relations at the University of Social Sciences and Humanities in Ho Chi Minh City. She is currently writing a book about the U.S. Army's 3rd Infantry Division and the 2003 invasion of Iraq. We'll ask Heather about how she got interested in history, living in Ho Chi Minh City for a year, and the rise of women in the military history field. We might find out her favorite Vietnamese street food as well, so join us! Rec. 10/28/2021