Podcasts about latvenergo

Aprīlis ir laiks, kad arī pacietīgākie un prātīgākie pavasara gaidītāji bieži uzķeras - uznāk siltums, sāk sēt un stādīt, tad seko sniegs un sals, pārdzīvojumi par to, vai sastrādātais neaizies bojā, sargāšana no salnām ar segšanu, dūmošanu un vēl visām metodēm. Aprīli var uzskatīt laikapstākļu ziņā par kontrastiem bagātāko mēnesi. Aprīlī var būt var vasarīgs siltums un pat tveice, var būt arī sniegs un sals, un pat tāds sniegs, ka var mierīgi slēpot. Būtiski, kādā secībā šādi laikapstākļi nāk - ja pusmetrīgam sniegam seko vasarīga tveice, tad viss ir kārtībā. Tāpēc jau aprīlis ir tik ļoti nešpetns, ka tas miksē laikapstākļus dažādā secībā. Šoreiz atskatāmies ekstremālākos laikapstākļu notikumos, ko aprīlis mums nesis. Piemēram, 2001. gadā aprīļa sākumā bija pat līdz 19 grādiem silts, bija arī ļoti sauss un 9. aprīļa "Panorāmā" bija sižets par neparasti agriem un plašiem mežu ugunsgrēkiem, par kuriem ugunsdzēsēji norādīja, ka tie visi ir cilvēku radīti. 2001. gadā pēc gandrīz vasarīga aprīļa sākuma, kad mežu ugunsgrēki jau plosījās kā vasarā - Lieldienās, kas toreiz bija ap 15. aprīli, uznāca viens no lielākajiem sniegputeņiem, kāds aprīlī Latvijā piedzīvots. Vairs nebija jāsatraucas par mežu degšanu, putenis tos apdzēsa un zemi visā Latvijā klāja 10-30 centimetru biezs sniegs. Tad problēmas radās gājputniem, jo tie bija atlidojuši lielā skaitā. Ja vairākas dienas ir desmitiem centimetru biezs sniegs, visi tie putni, kuru ēdienkarte sastāv no kukaiņiem, diemžēl paliek bez piekļuves barībai un sākas bojāeja. Ziņu aģentūras LETA arhīvā no 2001. gada 15. aprīļa ir šādi ziņu virsraksti - Latvijas ceļus tīra ārkārtas režīmā, Autoceļu direkcija aicina autovadītājus atturēties no braukšanas, jo spēcīgie nokrišņi liedz ceļus uzturēt pietiekamā kvalitātē, "Latvenergo" ziņo par simtiem bojājumu elektrolīnijās visā Latvijā. Bija arī viena laba ziņa – Lieldienu sniegs un tā radītais mitrums bijis kā svētība pavasara sējumu platībām, tas veicinās graudu uzdīgšanu un liecina par labu ražu rudenī. Vēl pirms gada, 2000. gadā 17. aprīlī, daudzi jau sāka peldsezonu. Arī Nacionālais vides veselības centrs, kas tolaik bija atbildīgs par ūdens kvalitātes uzraudzību peldvietās, jau 17. aprīlī sāka ņemt ūdens paraugus, jo siltums bija tik noturīgs, ka cilvēki negaidīja vasaru un sāka peldēties, jo vasara burtiski bija sākusies - vairākas dienas temperatūra stabili bija virs 20 grādiem, bet 24. aprīlī Rīgā sasniedza 27,9 grādus. 2000. gadā pēc vasarīga aprīļa un ļoti silta pavasara sekoja vēsa vasara - visi vasaras mēneši bija ar temperatūru zem normas un dati liecina, ka tik vēsa vasara Latvijā kopš tā laika vairs nav atkārtojusies. Savukārt 2013. gadā ziema bija gara, līdz pat marta beigām naktīs vēl bija -20 grādu sals, un ziemas biezākā sniega sega izveidojās 9. aprīlī. Šogad ir grūti iedomāties, ka 2013. gadā vēl aprīļa vidū – 13. datumā, piemēram, Ogres upe bija sasalusi ragā.

Saeimā spriež par medikamentu cenu samazināšanas iespējām. “Latvenergo” un ministrs: Opozīcijas pārmetumi par uzņēmuma gatavību ziemai ir nepatiesi. Ķīnas ekonomikai viens no sliktākajiem izaugsmes gadiem pēdējo 30 gadu laikā. Pasniedz Trīs zvaigžņu balvas labākajiem sportistiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par valsts un pašvaldību uzņēmumiem kapitāla tirgos un Alūksnes putnu fabrikas sākotnējo publisko piedāvājumu.  Par valsts un pašvaldības uzņēmumu ienākšanu biržā runājam jau kopš raidījuma pirmsākumiem, taču viss notiek lēni. Obligācijas, jā, tās izlaiž, piemēram, „Latvenergo” un solījās vēl vairāki. Bet nacionālā aviokompānija „airBaltic” atteikusies no plānotās obligāciju emisijas un kapitāla tirgos naudu neaizņemsies. Iemesls bailes no ilgstoši augstām procentlikmem un arī ģeopolitiskajiem riskiem, kuri ietekmē tirgu.  Bet daudziem citiem valstij piederošiem uzņēmumiem straujāk doties uz publisko kapitāla tirgu kavē slavenais vārds privatizācija: kā tad tā, atkal privatizēs valstij piederošo un visiem acu priekšā, 90. gadu mežonīgais kapitālisma sākums Latvijā. Kādēļ šobrīd nevar runāt par privatizāciju, skaidro Daiga Auziņa-Melalksne, bijusī Rīgas biržas vadītāja.  Sarunājāmies Baltijas kapitāla tirgus konferences laikā un tur vesela ekspertu diskusija bija veltīts tieši valsts un pašvaldības uzņēmumu ceļam uz biržu. Tās vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, „Eversheds Sutherland Bitāns” vadošais partneris, savukārt atgādina, sākot kotēt biržā, valstij piederošais nezūd, bet klāt vēl nāk arī lielāka neatkarība no politiķu iegribām. Bet bažās par privatizāciju mēs Latvijā neesam unikāli, arī kaimiņos satraukumi bijuši līdzīgi. Tur šobrīd ir jau pozitīvie piemēri valsts un pašvaldības uzņēmumiem nokļūstot biržā. Igaunijā viens no pēdējiem piemēriem - energouzņēmums „Enefit Green”. Tallinas biržas vadītājs Kārels Ots stāsta - tas viss sācies ar paskaidrojumu uz vienas lapas - trīs iemesliem, kādēļ šiem uzņēmumiem jānonāk publiskajā kapitāla tirgū. Kamēr uz valsts un pašvaldības uzņēmumiem biržā gaidām, šobrīd tur sācies kāds interesants Latvijas pārtikas nozares uzņēmuma sākotnējais akciju piedāvājums. Vēl divas nedēļas investori var parakstīties uz „APF Holdings” akcijām. „APF holdingā” ietilpst olu ražotājs SIA „Alūksnes putnu ferma” un arī jaunputnu audzētājs SIA „Preiļu putni”. „APF grupas” akcijas tiek piedāvātas par 6,81 eiro gabalā un minimālais pirkums – viena akcija.  Kāpēc tagad? Jo naudu iedzīvotāju kontos un depozītos ēd inflācija un, iespējams, piedāvājums ieguldīt uzņēmumu akcijās varētu būt pievilcīgs, tā skaidro uzņēmuma dibinātājs, lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs, kuru aicinājām uz īsu sarunu.

Lēnām, bet, iespējams, neatgriezeniski ūdeņradis sāk ieņemt savu vietu pasaules un arī Latvijas enerģētikā. Par ūdeņraža izmantošanu transporta un enerģētikas nozarē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs, "Latvenergo" pārstāvis, ūdeņraža projekta vadītājs Pēteris Lesničenoks, Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks. Sazināmies ar ZAOO pārstāvi Mārtiņu Niklasu. Nozares pārstāvji uzskata, ka ūdeņraža enerģija ir nākotnes enerģija, tāpēc septembrī Rīgā, Valmierā un Jelgavā notiks ūdeņraža – elektriskā autobusa testa braucieni. Ar ūdeņradi darbināmais autobuss atceļos no Lietuvas un tiks iekļauts Valmieras un Jelgavas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī vienu dienu tiks testēts Rīgas lidostas teritorijā. Savukārt lai diskutētu par ūdeņraža kā enerģijas nesēja ieviešanu enerģētikas, transporta un rūpniecības sektoros 19. septembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās universitātes telpās notiks forums “Ūdeņradis mobilitātei un enerģijai”. Tajā piedalīsies Latvijas enerģētikas un transporta nozares pārstāvji un ūdeņraža enerģijas eksperti.

Ekonomikas motors ir noslāpis, startera akumulators tukšs, tik tēlaini ekonomisti komentē jaunākos iekšzemes kopprodukta datus. Latvijas IKP otrajā ceturksnī samazinājies par 0,5% un raugoties uz visiem citiem rādītājiem - kravu kritumu visās nozarēs, mājsaimniecību tēriņu sarukumu, augošajiem kredīta maksājumiem - cerēt uz būtiskiem, ātriem uzlabojumiem neesot vērts.  Algas gan turpina augt. Vismaz uz papīra un statistikas datos. Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati rāda, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2023. gada 2. ceturksnī bija 1525 eiro, par 12% vairāk nekā pirms gada. Te gan tā viltīgi, jo lai gan alga augusi, īsti nopirkt vairāk jau par to nevar, jo inflācija. Ekonomisti gan rēķina - šobrīd ir var tā teikt lūzuma punkts, brīdis, kurā algu pirktspēja, pēc divu gadu krituma, atkal sāks augt, respektīvi - algas augs straujāk nekā inflācija.  Karsts temats ir Sadales tīklu tarifu pieaugums. Te nu praksē redzējām to kā teorija atšķiras no prakses. Kamēr tarifu kāpums bija teorētisks, lielākajai daļai, tajā skaitā arī politiķiem un regulatoriem šķita "nu labi", bet pēc tam, kad reāli praksē un savos rēķinos to ieraudzīja paši un iedzīvotāji, kļuva par kļūdu, kas jālabo. Viens no piedāvājumiem ir to labot ar valstij piederošā enerģētikas uzņēmuma Latvenergo peļņu.  Augstā elektrības cenas tā finanšu rezultātiem ir nākušas par labu, gluži kā procentlikmju kāpums bankām. Latvenergo ir jaunu ieņēmuma un peļņas rekords pusgadā. Par praktiskām, katra personīgā maciņa lietām runājot, beidzot, cilvēkiem, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa, to varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nākotnē VID sola visu procesu vēl ērtāku, jo tā kā VID rīcībā bieži vien jau ir visa informācija par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļu atvieglojumiem. Pašu deklarāciju iesniegšana, sagatavošana varētu būt pilnībā automātiska. Un, ja runājam par katra portfeļa vērtību, ir labas un ir arī sliktas ziņas. Kāda kopumā investoriem bijusi šī vasara? Vaicājam Oskaram Briedim no Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.  Sarunājamies ar vairākiem uzņēmumu īpašniekiem - Līga Gutāne kovida laikā sāka strādāt ar porcelānu un izveidoja uzņēmumu "Liga Light",  tekstilmākslinieci Irīnu  Abakoku, zīmola "Marta un Zveja" īpašniekiem un izveidotājiem, kā arī Inesi Manguli, zīmola "Dabasspēks" saimnieci.       

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par naudu, kredītiem un kā uzņēmumiem piesaistīt naudu savai izaugsme laikā, kad kredītu procentu likmes aug, aizņemties bankā paliek dārgāk un neizdevīgāk. Iepriekš stāstījām par obligācijām - šoreiz atgriežamies kreditēšanas lauciņā. Latvijā pārsvarā, ja uzņēmumam vajag naudu izaugsmei, tie tradicionāli meklē banku un kredītu. Pēdējos gados tas bija izdevīgi. Tagad situācija mainās, kredīti paliek dārgāki.  Bez tā, ka kredīti dārgi, realitāte ir tāda, ka bankas praktiski vēlas tikai sevi pierādījušus biznesus - daļai uzņēmumu skrien pakaļ, pārējos - tā - ne pārāk, atklāj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Endziņa teikto apstiprina arī SIA "CLT Profi" valdes loceklis Andris Dlohi, atceroties, kā par tagad veiksmīgās biznesa idejas finansēšanu centies bankas pārliecināt pirms nepilniem desmit gadiem.  To ka tāda ir realitāte, apstiprina arī AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis, lai cik spoža un inovatīva būtu ideja, ja uzņēmumam nav sakārtotas naudas lietas, stabila naudas plūsma, pārbaudāma vēsture, finansējumu labāk meklēt citur. Te gan jāsaka, ka Latvijas kapitāla tirgus vēl pagaidām īsti nav risinājums un arī šajā ziņā mūsu tuvākie kaimiņi ir ne vienu vien soli priekšā. Finanšu ministrija un premjers sola, ka darīs visu, lai tas mainītos. Un ja solījumi tiks turēti - patiesībā Latvijai ir ļoti labs potenciāls audzēt gan jaunus uzņēmumus, gan vairot labklājību sabiedrībā. Ja paraugāmies datos, tad nauda, ko ieguldīt un vairot, Latvijas sabiedrībai ir, un tā nav apkrāvusies ar kredītiem, bet diemžēl šī nauda pārsvarā nestrādā skaidro Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste. Galvenais secinājums - ir jāpārstāj nauda aizņemties bankās, ja ir patiesa vēlme radīt jaunus un inovatīvus uzņēmumus. Tā vietā daudz lielāks uzsvars ir jaliek uz kapitāla tirgus attīstību. Par to jau ir runāts un domāts iepriekš, radīti arī dažādi plāni, kā to Latvijā darīt, bet skaidrs, ka līdz šim, lai gan nodomi novērtēti atzinīgi, rezultāts ir visai pieticīgs. Latvijas tirgus kapitalizācija ir aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta. Nepieklājīgi zems rādītājs, ja salīdzinam ar vidējo Eiropā - tur tirgus kapitalizācija ir 54% no IKP. Par attaisnojumu mums - lielāka daļa Eiropas nedzīvoja laikā un telpā, kur kapitālisms bija kas slikts un nosodāms un pūstošs. Taču, ja paskatāmies uz igauņiem, kuri gan dzīvoja šajā situācijā, tur šis rādītājs ir 17% no IKP un sabiedrībai no vārda privatizācija neuzmetas zosāda. Savā ziņā varam cerēt, ka "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma "Latvijas vēja parki" kotēšana biržā būs kā celmlauzis šai jomā un piemērs tam, kā caurspīdīgi un godīgi vairot visas sabiedrības labklājību, nevis rafinētāks privatizācijas process deviņdesmito gadu stilā. 

Šī ziema mums ir sagādājusi nepatīkamus pārsteigumus. Agri sākusies, pēc tam tā sarīkoja lielu pauzi, jau gadu mijā upēs sāka iet ledus. Citviet situācija Latvijā vēl bija kontrolējama, tad Jēkabpilī tā kļuva ļoti dramatiska. Mēs esam aizvadījuši saspringtu nedēļas nogali ar slēgtiem ceļiem un skolām, evakuāciju un bažām par krietni lielākiem postījumiem. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, un jēkabpilieši atgriežas pamazām normālā dzīvē. Bet ziema vēl nav beigusies, mums sola vēl salu, var veidoties arī ledus vižņi, kas nozīmē, ka briesmas arī var atgriezties. Aizsargvalnis Jēkabpilī, kā zināms, ir cietis. Kas notiek, ja ūdens līmenis atkal ceļas un viss sākas no jauna, ko valnis var izturēt? Kādas ir iespējas tagad kaut ko darīt, papildus nodrošināties un ko iespējams izdarīt, lai nākotnē varētu sevi vairāk pasargāt? Krustpunktā diskutē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, žurnālists Raimonds Rudzāts un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Raidījuma laikā sazināmies arī LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi, "Latvenergo" hidroelektrostaciju tehniskais direktoru Andri Zēģeli un SIA "Inženieru birojs "PROFECTO"" valdes locekli Edgaru Loginu.  

Stāsta Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā speciāliste Irēna Arāja Daugavā pretī muzejam kādreiz bijusi nepilnus 15 ha liela sala. Andrejs Pumpurs eposā "Lāčplēsis" to min kā Lāčplēša atdusas vietu: "daba sēroja (..) un ap viņa dusas vietu cietu salu uzcēla". Sala bija ar kokiem un krūmiem apaugusi. Uz to pāri Daugavai varēja pāriet, un māju saimnieki tur dzina ganīt savas govis, līdz 1939. gadā, Ķeguma HES būvniecības dēļ, tā palika zem ūdens. Pie salas piecu metru attālumā viens no otra atradās divi akmeņi: viens bija ļoti liels un atgādināja gultu, otrs – zemāks, līdzenāks. Skaidrs – Lāčplēša gulta un sega. Lielvārdiešu pūrā ir stāsti par to, kā uz lielā akmens mīlējis sēdēt Auseklis, Andrejs Pumpurs...  Arī dramaturgs Gunārs Priede, būdams vēl bērns, bridis pāri Daugavas seklumam, lai uz akmens sildītos.   Kad Ķeguma spēkstacija sāka ražot elektroenerģiju, ūdens līmenim upē ceļoties, sala un akmeņi draudēja palikt dzelmē. Akmeņu zinātājs Jānis Greste ierosināja akmeņus glābt. Uzcelt pelēkos milžus Daugavas stāvajā krastā nebija iespējams, tāpēc ar divu liellaivu palīdzību kuģītis "Pērkons" abus akmeņus ar trosēm aizvilka līdz Ķegumam, kur Daugavas krasti lēzeni, lai novietotu jaunuzceltās stacijas priekšā. Tur ūdenslīdēji zem ūdens akmeņiem pievienoja "slēpes", un divi traktori tos izvilka krastā. Bet tērauda troses pārtrūka, un lielie akmeņi – Lāčplēša gulta ar segu – palika guļam Daugavas krastā starp spēkstaciju un dzelzceļa staciju.   Pēc kara vairākkārt izvirzījās jautājums par akmeņu pārvešanu uz Lielvārdi, īpaši pēc Andreja Pumpura muzeja izveidošanas, bet īstenot šo ieceri izdevās tikai tad, kad "Latvenergo" piedāvāja savu tehniku un takelāžu.   Lielvārdē akmeņi ieradās 1976. gada 11. augustā daudzu cilvēku pavadībā. Tos sagaidīja pūtēju orķestris, dzejnieka Andreja Pumpura dzimtas pārstāvji, muzeja padome un daudzi lielvārdieši. 80 tonnu smagā Lāčplēša gulta ar 22 tonnu smago segu nogūlās uz iebetonētā pamata muzeja pagalmā tuvu senajai vietai Daugavā. Bet jau dažas dienas vēlāk blakus Lāčplēša gultai novietojās vēl kāds ar Andreja Pumpura radītajiem eposa tēliem saistīts objekts. Daugavas krastā blakus Aizkraukles pilsdrupām tika uziets milzīgs, līkumains ozola bluķis. Tas dabas mīļotājos raisīja fantāziju – varbūt šis bija tas pats brīnumainais bluķis, kuru savā eposā apraksta Andrejs Pumpurs? Bluķis kopā ar Lāčplēsi iegāzās Daugavas dzelmē, kad Spīdala lidojumā pārsēdās no sava bluķa uz Sērenes raganas bluķa. Lāčplēsis jau drīz bija atpakaļ Aizkraukles pilī, bet bluķis palika Daugavas atvarā pie Staburaga. Bluķis, ilgstoši atrodoties vienā konkrētā vietā, arvien vairāk cieta cilvēku nekrietnās darbības rezultātā – tika dedzināts, bieži apstrādāts ar nažiem un cirvjiem. Bija jādomā par bluķa glābšanu. Lūgumu to saudzēt pārraidīja arī Rīgas televīzija. Neparastais notikums izraisīja pat plašas pārrunas par to, vai teiksmas nāk tikai no tālas senatnes, vai tās var rasties arī mūsdienās. Kad Andreja Pumpura muzejs saņēma vēsti, ka uziets bluķis, kas varētu būt Aizkraukļa meitai Spīdalai piederošs, nebija divu domu, ka tas jāved uz Lielvārdi. Un tā, 1976. gada 13. augustā no nejaušībām paglābtais Spīdalas koka bluķis ērti iekārtojās muzeja pagalmā. Šodien akmeņi un bluķis ir apvijušies ar jauniem mītiem un leģendām: kas uzkāpj uz bluķa, kļūstot Spīdalai līdzīgs; pats Lāčplēsis naktīs joprojām nākot te gulēt savā astoņdesmit tonnas smagajā "gultā"; lielais akmens esot apveltīts ar lielu spēku un enerģiju, tāpēc pie tā izteiktā vēlēšanās noteikti piepildoties.      

Krustpunktā izvaicājam AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis un TVNET grupas "Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

  Izskan aizdomas par valsts uzņēmuma „Latvijas valsts meži valdes izvēli; uzņēmums norāda uz katra kandidāta rūpīgu izvērtējumu „Latvenergo un „Latvijas valsts meži dibina kop-uzņēmumu vēja parku attīstīšanai, jo Latvijai pietrūkst efektīvas un dabai draudzīgas enerģijas Ukrainas armija dienvidos īstenojusi triecienus okupētajā Meli-topolē un pa diviem tiltiem

Esam daudz runājuši par augstajām enerģijas cenām, līdz ar to augsto inflāciju. Daudziem izdevumus dramatiski ietekmēja elektrības cenu pieaugums. Bet klausītāji regulāri ir zvanījuši uz Radio un šķendējušies par faktu, ka laikā, kad cilvēkiem ir grūtības nomaksāt komunālos rēķinus, piemēram, valstij piederošais uzņēmums "Latvenergo" nopelna vairākus desmitus miljonus eiro. Vai nav tā, ka valsts uzņēmumi krīzes laikā iegūst, kamēr cilvēki nezina, kā norēķināties par pakalpojumiem? Kas notiek ar valsts kapitālsabiedrību peļnu krīzes laikā, Krustpunktā diskutē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.

Esam daudz runājuši par augstajām enerģijas cenām, līdz ar to augsto inflāciju. Daudziem izdevumus dramatiski ietekmēja elektrības cenu pieaugums. Bet klausītāji regulāri ir zvanījuši uz Radio un šķendējušies par faktu, ka laikā, kad cilvēkiem ir grūtības nomaksāt komunālos rēķinus, piemēram, valstij piederošais uzņēmums "Latvenergo" nopelna vairākus desmitus miljonus eiro. Vai nav tā, ka valsts uzņēmumi krīzes laikā iegūst, kamēr cilvēki nezina, kā norēķināties par pakalpojumiem? Kas notiek ar valsts kapitālsabiedrību peļnu krīzes laikā, Krustpunktā diskutē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.

Eco Baltia valdes priekšsēdētājs un DIENA PĒC | VIDE autors Māris Simanovičs šoreiz uz sarunu aicināja amatā nesen apstiprināto AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti, lai iztaujātu par viņa sajūtām, esot šajā atbildīgajā krēslā, par vēja un saules paneļu parku būvniecību. Tāpat uzzināsiet par Latvenergo plāniem elektroauto infrastruktūras attīstīšanā Latvijā un atgādināsim svarīgākos energoefektivitātes un taupīšanas principus.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Raidījumā Pievienotā vērtība par enerģētisko neatkarību un kā dzīvot bez Krievijas gāzes, protams, arī par to, kas notiek kapitāla tirgos un ar investora acīm paskatīsimies uz Igaunijas uzņēmumu “Tallink”, kura darbu pēdējos pāris gados nopietni skārusi pandēmija. Lai cik arī ātri vai lēni tiek ieviestas sankcijas pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā, redzējām, ka atsevišķām valstīm bija visai grūti sagremot to, ka tas maksās arī pašiem. Gadiem runāts par Eiropas un arī Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, bet, lai to mazinātu, ir izdarīts visai maz un tur vainīgos pie mums droši vien varētu saukt un saukt. Ko valsts var darīt? Pirmie soļi krīzes situācijā jau ir veikti – „Latvenergo” uzdots iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi. Vēl atcelti tie rīki, kuri mudina Inčukalna gāzes krātuvē uzglabāto iztērēt. Šie ir tādi īstermiņa risinājumi. Pilnībā bez gāzes neiztiksim, bet tur, kur to varam, tas ir jādara. Apvienojumā ar energoefektivitāti arī tiksim pie ilgtermiņā stabilākas energo un siltumapgādes arī cenu ziņā. Protams, tas viss nozīmē investīcijas siltināšanā, tehnoloģiju maiņā – un Latvijā uzņēmēji nelabprāt iegulda savu naudu, ja neredz tūlītēju atdevi, piemēram, sakot, ka saules paneļi atmaksājas tikai desmit gados.

Nedēļas temats - ilgtspēja. Viesos Edvards Kušners no Latvijas Bankas, Dace Helmane no Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta, kā arī Kristīne Doroško no VA Purpose. Par situāciju pirms sezonas sākuma tūrisma industrijā  - Aivars Mackevičs no Travelnews.lv  Nedēļas uzņēmums - Latvenergo, kuru pārstāv tās valdes loceklis Guntars Baļčūns.Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Tesla bateriju diena bija sen, bet tā joprojām ir svarīga. Toyota vaid par elektroauto rEVolūciju un izlaiž dārgu elektrokūniņu. Renault saprot, ko cilvēki vēlas, un izlaiž no pagātnes modeļa iedvesmotu elektroauto. Latvijā pieprasījums pēc elektroauto ir audzis par 230%. Būvvalde parāda spēku Latvenergo. Norvēģijā kārtējie rekordi. Un citas ziņas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/uzladets/message

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz daudz par automašīnām un nedaudz par naudas vairošanu.  Parunāsim par elektroauto Latvijā un arī par automašīnu koplietošanas biznesu, par to, vai koplietošanas auto aizņem visas stāvvietas, vai samazina braucēju skaitu sabiedriskajā transportā un kuri ir tie, kas izvēlas izmantot koplietošanas auto. Izteicienu par to, kas bija pirmais – vista vai ola – parakstot elektromibilitātes memorandu varēja dzirdēt daudzreiz. Jo laikam nekas labāk nepasaka to izaicinājumu, kad ir jāizlemj – sākt ar elektroauto vai ar to uzlādes stacijām. Garlaicīgā atbilde – vajag abus un vienlaikus. Bet, lai labāk izprastu, kur tieši un ko vajag, pirms dažām dienām Latvenergo, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un kolietošanas auto nozares uzņēmumi vienojās par sadarbību. Būtībā – solījās apmainīties ar datiem un informāciju, lai uzlādes stacijas būtu tur, kur vajag lietotājiem. Dažu mēnešu laikā plānots izveidot sadarbības plānu, skaidroja AS "Latvenergo" tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs. Šobrīd „Elektrum” ir 26 uzlādes punkti, līdz gada beigām plānots atvērt vēl, kopā līdz 84. Vairākas uzlādes stacijas ir arī CSDD plānos, atklāj direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Tieši infrastruktūra, kas ļauj auto uzlādēt un bez galvassāpēm braukt tālāk no braucēju puses ir vissvarīgākais. Auto koplietošanas uzņēmumam „Fitsypro” jau ir elektroauto. Par nepieciešamību izveidot infrastruktūru turpina SIA "Fitsypro" valdes loceklis Māris Avotiņš. Interese par elektroauto tikai aug. Pēc CSDD datiem, šobrīd Latvijā reģistrētas 1040 elektroautomašīnas un gada laikā to skaits audzis par 55 %/ Un augs vēl, pārliecināts ir Lukstiņš.  Tiktāl par elektroauto, bet ja reiz ir iespēja parunāties par koplietošanas auto biznesu Latvijā, tā ir jāizmanto! Īsais kopsavilkums – biznesam iet labi. Nav gan zināms, vai tas ir Covid-19 dēļ, kas lika vairāk novērtēt transportlīdzekli bez līdzbraucējiem, vai tas ir vienkārši tādēļ, ka arvien vairāk ļaudis labāk uz laiku iznomā auto, nevis iegādājas. Katrā ziņa koplietošanas auto lieto intensīvāk nekā mūsu katra privāto mašīnu, uzsver Avotiņš no „Fiqsy”.  Pirkt un pārdot uzņēmumu akcijas biržā Raidījuma noslēgumā par naudu. Šogad solījām paši eksperimentālā kārtā pētīt, kā tas ir pirkt un pārdot uzņēmumu akcijas biržā. Īsta nauda, īstas akcijas un īstas sekas mūsu lēmumiem. Pirmais solis ir gan izvēlēties kur atvērt vērstpapīru kontu, lai to visu darītu.  Un tas nav tikai pirmais solis – tas ir arī pirmais risks. Izvēloties, kur savu akciju kontu turēt nedrīkst aizmirst – tas parasti ir maksas pakalpojums. Un var gadīties maksāt gan par konta uzturēšanu, gan par katru darījumu ar akcijām, pat ja tas nenes peļņu. Un tā ātri vien var nonākt situācijā, kad visa peļņa aiziet tikai, lai samaksātu komisijas maksas.  Bet labā ziņa mūsu eksperimentam, kurš citādi būtu jau pašā sākumā jāieraksta kā zaudējumus nesošs, ir tas, ka „Swedbank” pagaidām vienīgie Latvijā piedāvā iespēju Baltijas tirgus akcijas līdz zināmai summai pirkt un pārdot bez komisijas maksas.  Tā vismaz katrs veiktais darījums nenozīmē jaunas izmaksas.

Šoreiz es, Kārlis Mendziņš, intervēju Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktoru Kasparu Cikmaču un elektrotransporta uzlādes tīkla vadītāju Ansi Valdovski. Noskaidrojām, cik tīra ir elektrība Latvijā un cik tīra tā būs nākotnē. Protams, apspriedām arī Latvijas uzlādes tīkla nākotni un secinājumus par pirmo gadu Elektrum uzlādes tīkla darbībā. Noklausies līdz galam, lai uzzinātu, ko Latvenergo iesaka topošajiem elektroauto īpašniekiem un kā labāk ir lādēt elektriskās automašīnas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/uzladets/message

Klāt piektdiena, un varam atskatīties uz svarīgākajiem nedēļas notikumiem. Saeima vakar beidzot nobalsoja par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojekts par to tika sagatavots  jau pērn decembrī, bet deputāti nolēma nogaidīt, kamēr ir skaidrs, ka neizdosies savākt parakstus, lai referendumā atceltu likumu, kas ļaus nākamo domi ievēlēt uz pieciem gadiem. Pagājušajā nedēļā daudz runāts arī par politisko ietekmi – lai no tās neciestu ierēdņi un arī valsts uzņēmumu padomes. Tas saistīts gan ar Baibas Rubesas plānoto iecelšanu Stradiņa slimnīcas padomē, gan ekonomikas ministra padomnieka Pāvela Rebenoka iespējamo nokļūšanu "Latvenergo" padomē. Abi gan paziņoja, ka no kandidēšanas atsakās. Bija arī citi notikumi. Par tiem runājam kopā ar žurnālistiem Salliju Benfeldi no laikraksta "Brīvā Latvija", laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" galveno redaktori Anitu Daukšti, Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Jāni Kinci un portāla TVNET žurnālistu Ilju Kozinu.

"...un tad es pēkšņi apjēdzu, ka šī nav nekāda spēle, ka tas ir nopietni, ka mums tūlīt var braukt virsū, un neviens nezina, kas vēl var notikt. Tas man bija kā zibens spēriens. Tai brīdī no smaidoša jaunekļa pārvērtos par nopietnu veci – sapratu, ka kaut kas būs jādara, bet kā es reaģēšu, ja tiešām nāks tanki?" – tā 1991. gada barikāžu sākumu atceras Ivars Cinkuss, kurš veidojis un arī diriģēs barikāžu aizstāvju atceres koncertu "Piesaukšana", kas 20. janvārī pulksten 19.00 skanēs Rīgas Domā. Koncertā piedalīsies komponisti Mārtiņš Brauns un Uģis Prauliņš, grupa "Iļģi", RTU vīru koris "Gaudeamus" un jauktais koris "Cantus Fortis". Atmiņas par barikāžu laiku diriģentam ir ļoti spilgtas: "Biju tikko sācis studēt jauneklis, un barikādes manā dzīvē bija liels pagrieziena punkts," atceras Cinkuss. "Viss 80. gadu beigu laiks bija jauneklīgas trauksmainības pilns, un es kā jebkurš mana vecuma cilvēks uz to raudzījos ar piedzīvojuma sajūtu. Labi atceros dienu, kad sākās barikādes – krastmalā bija lielais mītiņš, visi dziedāja, bija tūkstošiem karogu un pacilāta sajūta, un tad pienāca ziņa, ka Viļņā sākusies šaušana, brauc tanki un visi tika aicināti uz barikādēm. Kas jādara – jādara. Aizskrēju uz mājām, paņēmu siltās drēbes un braucu atpakaļ. Vecrīga bija mainījusies – cilvēki ar nopietnām sejām stiepa barikādes. Un tad es pēkšņi apjēdzu, ka šī nav nekāda spēle, ka tas ir nopietni, ka mums tūlīt var braukt virsū, un neviens nezina, kas vēl var notikt. Tas man bija kā zibens spēriens... Tai brīdī no smaidoša jaunekļa pārvērtos par nopietnu veci – sapratu, ka kaut kas būs jādara, bet kā es reaģēšu, ja, piemēram, nāks tanki? Tas ir ideālistisks uzskats – jā, visi cīnīsimies pretī, bet tajā brīdī, kad tev tiešām tas tanks nāks pretī, tu jau nezini, kā reaģēsi. Noliecu galvu to cilvēku priekšā Viļņā, kuri tomēr uzdrīkstējās stāties tankiem ceļā un gāja bojā. Jā, tas tiešām manā apziņā mainīja ļoti daudz ko. Visu barikāžu nedēļu pavadīju Vecrīgā un arī pie "Latvenergo" ēkas Dzirnavu ielā. Visu ko mēģinājām darīt – arī koncertēt Rīgas Domā, kur bija iekārtota lazarete un sarkanā krusta punkts. Man ir spilgtas atmiņas par visiem brīnišķīgajiem ļaudīm – pie Ministru kabineta viena mērķa labad pulcējās visu tautību ļaudis. Tas ir spilgts notikums Latvijas jaunāko laiku vēsturē, ko nedrīkst novērtēt par zemu." Vairāk un plašāk šeit!

Šī ir saruna par gaismu Jūsu mājās vai darba vietā. Reizē arī – par naudu, kuru var neiztērēt, gudri iegādājoties un lietojot elektriskās gaismas avotu – spuldzi. Mēs turpinām stāstīt par energoefektivitāti. Jau 22 gadus “Latvenergo” paspārnē darbojas Elektrum Energoefektivitātes centrs, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā 4, un portāls EsmuEfektivs.lv, ar kuru sadarbībā veidots šis podkāsts. Kā pareizi izvēlēties spuldzes dažādām mūsu vajadzībām? Cik “siltai” vai “aukstai”, “gaišai” vai “tumšai” vajadzētu būt gaismai mūsu mājās un darba vietās? Kādas ir apgaismojuma īpašības un pielietojums mūsdienu pasaulē? Kā lasīt spuldzes iepakojumu? Kas jāzina par lūmeniem, kelviniem, vatiem un citām mērvienībām ikdienas lietotāja vajadzību līmenī?

Par griestiem šoreiz pārnestā nozīmē - griestiem kā profesionālās izaugsmes virsotni vai tikai karjeras sākuma punktu. Par to - lauzties vai nelauzties cauri griestiem, atklāja Latvenergo padomes locekle Baiba Rubesa. Viņa dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem, kā aizskārusi griestus un izlauzusies tiem cauri profesionālajā jomā. Runājot par pirmo saskarsmi ar griestiem, Baiba dalījās ar atmiņām no bērnības: “Šis bērnības fejas pirksts, sajūta, ka var bez problēmām pārvarēt jebkurus griestus, man vēlāk ir palīdzējusi grūtos brīžos”.

Klāt piektdiena, kad kā ierasts kopā ar žurnālistiem apspriežam nedēļas notikumus. Rīgas domē joprojām dala amatus, jo pēc Daiņa Turlā īsās mēra karjeras vienošanās par nākamo galvaspilsētas galvu tā arī līdz galam nav panākta. Savukārt savā krēslā palicis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kuram nāca talkā "Latvenergo" pagaidu padome, kas pati atkāpās no amata. Ir bijušas arī citas plaši apspriestas lietas, piemēram, vai uz Valsts prezidenta inaugurāciju viesi jāaicina ar otrajām pusēm. Šos un citus notikumus apspriežam kopā ar žurnālistiem. Mūsu studijā - Māris Antonevičs no Latvijas Avīzes, Aleksis Zoldners no Latvijas Neatkarīgās televīzijas un Evita Puriņa no pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica".

Krustpunktā ir amatpersonu stunda. Studijā, tikko atgriezies no sarunām Briselē, ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Valdības vadītāju izvaicās gan žurnālisti, gan klausītāji. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Māru Jansoni portāla TVnet žurnālists Iļja Kozins un Gatis Suhoveckis no LNT. Klausītāju jautājumi - otrajā daļā. Premjers atbild uz jautājumiem par augstāko Eiropas amatpersonu izraudzīšanu, par strīdu ap “Latvenergo” padomes maiņu un vai tāpēc būtu jāatkāpjas ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, par aktualitātēm, kas saistītas ar akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā.

As if there wasn't enough political drama this week with KNAB announcing a status of "suspect" for former Mayor Nils Ušakovs just days before assuming his duties as an EU parliamentarian, the resignation of the entire temporary supervisory board of Latvenergo as well as major developments in the ongoing green energy subsidy corruption debacle certainly kept things interesting. Join Joe and Olevs as they take you through these stories and more, including yet another pothole in the road towards a Rīga concert hall, a new "receipt lottery" scheme, and a massive windfall for Latvia's most famous athlete! Opening and closing music by Anna Veisa

While Rīga City Council might be quickly running out of ways to avoid a messy early election, Otto and Joe certainly aren't in danger of running out of issues to discuss, with major topics such as the final 2026 Olympic decision, the rejection of a civil partnership bill, and the dismissal of the entire Latvenergo energy utility's board all happening throughout what was expected to be a slow news week following Latvian midsummer celebrations. CORRECTION: An earlier version of this episode claimed that the Ulmanis provisional government was "toppled by Baltic Germans" in 1919, which is not an accurate description of the events that took place. Opening and closing theme: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/...) Artist: audionautix.com/ Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: backingtrackninja.bandcamp.com/track/smo…h-jazz-am

Raidījumā Krustpunktā kā parasti piektdienās žurnālisti atskatās uz interesantākajiem šīs nedēļas notikumiem. Runājam gan par atlaisto „Latvenergo” padomi, gan pirmajām būtiskākajām pretrunām, kas iezīmējušās valdošajā koalīcijā. Saeima 20.jūnijā pieņēmusi virkni strīdīgu lēmumu: samazināta akcīze alkoholam, noraidīts Dzīvesbiedru likumprojekts. Savukārt projektu par kompensācijām ebrejiem iniciatori atsauca paši. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu notikumus komentē Kārlis Roķis no Latvijas TV, Viktorija Terentjeva no Latvijas Radio 4, Ivo Butkevičs no TV3 ziņām un Toms Ostrovskis no portāla TVNET.

Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv === Baiba Rubesa: "Nepadodies spiedieniem [par to], ko Tev vajag darīt. Dari to, kas Tev šķiet pareizi." === Baiba Rubesa ir strādājusi vadības pozīcijās uzņēmumos, kuri darbojas enerģētikā, autotransportā, infrastruktūrā un telekomunikācijās. Viņa ir Latvenergo un Rīgas Ekonomikas augstskolas padomēs. Viņa arī ir bijusi Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētāja un arī “Volkswagen Group” korporatīvā tēla menedžere un starptautisko attiecību koordinatore. Papildus tam, viņa bija valdes priekšsēdētāja uzņēmumā RB Rail, tas ir uzņēmums, kuram jālemj par 5.8 miljardu eiro izvietošanu, lai realizētu Rail Baltica dzelzceļu. Ar 5.8 miljardu EUR cenas zīmi, Rail Baltica ir ne tikai lielākais dzelzceļa projekts Baltijā, bet arī vienkārši lielākais projekts Baltijā. Šobrīd, Baiba kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Tēmas, ko apspriedām podkāstā: * Trimdas latviešu dzīve Padomju savienības laikā. * Berlīnes mūra apciemojums, dienu pēc tā gāšanas. * Kultūras nozīme latviskās identitātes saglabāšanā, dzīvojot ārpus Latvijas. * Kā motivēt darbiniekus un, kā palīdzēt viņiem pieņemt pārmaiņas darba vidē. * Kā korupcija izpaužas biznesa ikdienā. * Latvijas un Baltijas reputācija starptautiskajā biznesa vidē. * Baibas aktiermākslas pieredze. * Dzīve, vecumā virs 50 gadiem. * Un, kā vienmēr, daudz ko citu. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 1 stunda, 7 minūtes un 25 sekundes, kur Baiba pastāsta, kādas priekšrocības izriet, sasniedzot vecumu virs 50. Baudi un dalies! Sērijas saturs: 00:00 - Ievads par Baibu 02:15 - Kur Baiba uzauga 07:35 - Kas Baibas bērnības vidē uzturēja latviešu kultūras vērtības. 10:04 - Kā Baiba 1972. gadā apmeklēja Latviju. 15:05 - Kā Baiba gadījās tuvumā Berlīnes mūrim, kad tas tika gāzts 1989. gadā. 21:55 - Vai trimdas latviešiem ir stratēģija dot saviem bērniem latviskus vārdus, lai viņiem biežāk būtu iemesls skaidrot no kurienes viņu vārds ir nācis. 23:27 - Vai Latvija kļūs starptautiskāka. 30:55 - Kā, esot vadītājam, pateikt saviem darbiniekiem, ka no viņiem gaidi vairāk. 38:48 - Baibas skats uz industrijas milžu un ietekmīgu cilvēku satikšanu. 44:15 - Ko ņemt vērā veicot biznesu Azerbaidžānā. 47:05 - Kā biznesa ikdienā izpaužās korupcija. 51:42 - Kāda ir Latvijas un Baltijas reputācija starptautiskajā biznesā un par ko uztraucas ārvalstu investori. 58:18 - Kādus jautājumus Baibai uzdod vadības konsultācijās. 59:39 - Cik bieži pārmaiņu vadībā darbiniekiem jāsaka, ka viss strauji mainīsies un vienkārši būs grūti. 01:02:13 - Par Baibas aktiermākslas pieredzi. 01:07:25 - Kādas priekšrocības izriet, sasniedzot vecumu pāri 50 gadiem. 01:09:23 - Kā Baiba nonāca līdz lēmumam vienkāršot savu ikdienu un atbrīvoties no mantām. 01:11:03 - Vai ar laiku paliek grūtāk nodibināt stipras draudzības. 01:12:35 - Baibas ziņa vēlētājiem. 01:16:47 - Ko Baiba ieteiktu savam trīsdesmit gadīgajam es. 01:18:07 - Kam, pēc Baibas domām, vienmēr ir vērts veltīt laiku. 01:19:28 - Vai Baibai ir kāds uzskats par, ko vairums viņai nepiekrīt. 01:20:28 - Uz kādu jautājumu Baiba gribētu atbildēt biežāk. Baiba twitterī: @Rubesita Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: https://www.facebook.com/SvarigasDetalas Es twitterī: @JurisBaltacs

Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv === Andris Grafs: "Ja Tev nav sava mērķa, Tu kļūsti par cita mērķi." === Andris Grafs ir piedalījies komisijās, kuru pienākumos ir ietilpis atlasīt Rīgas brīvostas pārvaldnieku, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju un valdes locekli, un Latvenergo padomi. Viņš netikai piedalījies vadītāju atlasēs, bet pats arī ir darbojies vadošos amatos Privatizācijas aģentūrā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā. Šobrīd savas darba dienas viņš pavada strādājot par Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) Latvijas pārstāvniecības vadītāju. Šis institūts darbojas, lai virzītu labu korporatīvo pārvadību un institūta apmācības ir izgājuši vadības locekļi no organizācijām kā Swedbank, DnB, KPMG, Ernst&Young, Latvijas ministru kabinets, Latvenergo, Carlsberg un daudziem citiem vērā ņemamiem Latvijas un Baltijas uzņēmumiem. Papildus tam, viņš Rīgas Stradiņa universitātē pasniedz kursus "Komunikācijas politika Eiropas Savienībā" un "Lobēšanas tehnoloģijas un interešu pārstāvniecība", bet tas nav vienīgais veids, kā viņš dalās ar savu pieredzi. 2017. gadā, nometnē 2x2 viņš pasniedza Politikas un Sabiedrības ievirzi un 2018. gadā būs šīs nometnes vadītājs. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai 5 minūtes, dodies uz sarunas 51. minūti un 56 sekundi, kur Andris pastāsta, kā viņš sasniedz ministrus caur neformāliem ceļiem. 00:00 - Par Andri. 03:03 - Kā Andris un es nokļuvām līdz 2x2 nometnei. 06:52 - Kas ir nometne 2x2. 08:43 - Ko Andris pasniedza 2x2 nometnē. 10:34 - Kas ir laba korporatīvā pārvaldība. 12:53 - Kur BKPI gūst idejas par labu korporatīvu pārvaldību, ko pasniegt uzņēmumu vadītājiem. 14:25 - Kas Latvijā ir visbiežāk sastopamās novirzes no labas korporatīvās prakses. 17:21 - Kādas ir atšķirības starp valsts un privātajiem uzņēmumiem attiecībā uz pārvaldības riskiem. 19:34 - Kādā veidā skandāli palīdz Andra darbā. 21:12 - Kam komisijas pievērš uzmanību kad atlasa lielu uzņēmumu vadītājus. 23:22 - Kāda Latvijā ir situācija un tendence attiecībā uz caurspīdīgumu. 27:42 - Kādas ir korupcijas sekas. 28:59 - Kādās jomās Latvijā korupcija ir visizteiktākā. 32:29 - Kāda ir Andra darba ikdiena lobētāja lomā. 35:48 - Kā veidot attiecības ar politiķiem. 37:43 - Kā tikšanās ar ministru var traucēt lobēšanas procesam. 42:50 - Kā izskatās lobēšanas pozitīvā un negatīvā puse. 46:12 - Kas ir spēcīgākie Latvijas lobiji. 50:07 - Kā lobētāji nogādā savas intereses līdz ministram caur oficiālām tikšanās reizēm un ārpus tām. 51:56 - Kā Andris sasniedz ministrus neformālos veidos. 58:00 - Ko ņemt vērā, ja vēlies kaut ko lobēt. 01:03:41 - Kā Andris lekcijās notur studentu uzmanību. 01:05:20 - Kā Andris balansē darbu un ģimenes dzīvi. 01:06:51 - Kā Andri un BKPI atrast internetā. 01:07:41 - Kas ir labākais padoms, ko Andris ir saņēmis. 01:08:30 - Par ko Andra draugi teiktu, ka viņš to dara izcilā līmenī. 01:09:07 - Kādu grāmatu Andris visbiežāk iesaka citiem. 01:10:18 - Vai Andrim ir kāds uzskats par ko citi viņam nepiekrīt. BKPI mājaslapa: www.bicg.eu Andris twitterī: @andrisgrafs Es twiterī: @JurisBaltacs