Podcasts about kristians

This week, Fintech Daydreaming goes live from the heart of Helsinki for a special episode recorded at the 2025 Nordic Fintech Summit! With espresso (and later some beers) in hand and mics at the ready, Pål and Ville roamed the event to capture the freshest insights, boldest predictions, and too many slightly questionable karaoke references.We caught up with:• Janne Salminen, CEO of Helsinki Fintech Farm and event mastermind, on what makes this year's summit bigger, better, and even more Nordic.• Christie H. Kristensen from Danske Bank, on whether open banking is finally living up to the hype.• Taru Möller from Nordea, who explains how strategy and reality sometimes even get along.• David Cunningham from Citi, dropping hard truths (and soft predictions) on the future of digital assets.• Lars Markull, founder of Embedded Finance Review, decoding what “embedded finance” actually means in 2025.• Kristian Sørensen from IN Groupe, holding up the Mobey Forum banner high and making digital identity sound both exciting and at the same time making us slightly worried that many of our predictions from over ten years ago are becoming reality.It's fintech in the field: unfiltered, slightly chaotic, and packed with sharp takes from some of the smartest minds in the industry. Tune in and get a front-row seat—minus the lanyard.Episode hosted by Pål Krogdahl & Ville SointuEpisode produced and edited by Femi Apanishile- Email us on Hello@FintechDaydreaming.com- Fintech Daydreaming home page - https://www.FintechDaydreaming.com- Fintech Daydreaming on Twitter - https://twitter.com/FintechDaydream- Fintech Daydreaming on LinkedIn - https://www.linkedin.com/company/fintech-daydreaming- Pål Krogdahl - https://www.linkedin.com/in/krogdahl/- Ville Sointu - https://www.linkedin.com/in/ville-sointu-54682b/- Femi Apanishile - https://www.linkedin.com/in/femi-apanishile-935a74a1/

Sidste runde DIG, Desert Island Games, i denne omgang. Kristian vælger de 8 spil han ville tage med på en øde ø… der naturligvis holder op med at være øde, når Kristian og hans fire pap-buddies går i land. Kan man finde en rød tråd i Kristians spil og hvor mange rigtige har Papstinenser-lytterne scoret, i vores tip-en-8er konkurrence.? Lyt til de tidligere runder Desert Island Games her – Bechmann, Bo, Peter og Morten. Nævnt i denne episode: Dogs of War Shut Up & Sit Down El Grande For Sale Flamme Rouge The Crew: The Quest for Planet Nine A Study In Emerald Unearth Tammany Hall

USA under Donald Trump har fått Nato att tvivla på att USA ska komma till Europas försvar. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Vad gör man när den supermakt som ska stå där som garanten för Europas försvar plötsligt uppträder som fienden? Det funderar bland andra Danmarks regering nu efter Trumps tvetydiga uttalanden kring Grönland.Polen tillhör de länder som nu satsar stort på upprustning för att blidka amerikanerna.Estlands försvarsminister Hannu Pevkur varnar för att hotet mot Baltikum kommer att öka efter en eventuell fred i Ukraina. Och där vid Natos östra front finns en numera en svensk bataljon. Vi följer med på Sveriges första verkliga övning som Nato-allierad på en militärbas utanför Riga - där svenskarna har i uppgift att försvara Lettlands huvudstad från en eventuellt attack.Medverkande: Rigabor på stan, Kristian Söby Kristensen, tillträdande chef för institutet för strategi och krigsstudier vid Royal Danish Defence College, Jan Hallenberg, professor i statsvetenskap, associerad med Utrikespolitiska Institutet, Jarosław Kraszewski, tidigare general i polska försvaret och militär rådgivare till landets president, Hanno Pevkur, Estlands försvarsminister, bataljonchefen Henrik Rosdahl, multinationella brigaden i Lettland, Chefen för Natos multinationella brigad i Lettland överste Cédric Aspirault.Reporter: David RasmussonTekniker: Stina FagerbergProgramledare: Fernando Ariasferando.arias@sr.seProducent: Ulrika Bergqvistulrika.bergqvist@sr.se

Mange har spurgt, hvornår Kristian Ventzel kommer med i programmet igen, og det gør han heldigvis i dag. Vi skal høre, hvordan det nye staldbyggeri er forløbet, og vi kan da godt afsløre, at det ikke er gået så ringe endda! Indmalkningen er gået rigtig fint, og der er på samme tid starten en ny medarbejder på ejendommen, som virkelig har hjulpet med at kommet godt i mål med hele processen. Det er heller ingen hemmelighed, at der er sket nogle ting i Kristians privatliv på det seneste, som også har spillet ind i hele forløbet.. Der er kvægnørderi på programmet, når Anders, i selskab med fagspersoner fra branchen, fylder dine ører med sjov og spændende kvægsnak. Det bliver underholdende, når både erfarne og mindre erfarne gæsteværter kommer forbi studiet! Malkekvæg præsenteres i samarbejde med Staldmæglerne og RNSolutions.

Alle reden über Bitcoin – aber wie entsteht er eigentlich? Unser Host Gregor erkundet eine Bitcoin-Mine und taucht ein in die Welt des digitalen Goldes. Hinweis: Diese Folge wurde am 20. Februar 2025 aufgenommen, auf eventuelle Bitcoin-Kursschwankungen können wir daher nicht eingehen.**********Zusätzliche InformationenWir haben gewählt. Unser Podcast-Mitarbeiter-des-Monats ist: Der Rechner in Kristians finnischer Mine, der 3.125 Bitcoins zu Tage gefördert hat. Habt ihr einen anderen Vorschlag? Meldet euch bei whatthewirtschaft@deutschlandfunknova.de  Hörtipp: Dlf-Hintergrund | Bitcoin entzweit die FinanzweltHörtipp: Update Erde | Dicke Luft: Wie können wir uns davor schützen?**********An dieser Folge waren beteiligt: Gesprächspartner: Kristian, besitzt eine Bitcoin-Mine und ein mittelständisches Unternehmen Hosts: Gregor Lischka und Marcus Wolf  Produktion: Uwe Breunig  Redaktion: Anne Göbel**********Die Quellen zur Folge:Gill, M. and Stinner, J. and Tyrell, M. (2024): Economic Limits of Bitcoin's Environmental Promises: Pathway or Pitfall for the Green Transformation?  Nakamoto, S. (2008) Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System.Eine Zusammenfassung der Studie, die sich mit der Umweltbelastung des Bitcoin-Mining und den Potenzialen bezüglich Erneuerbarer Energien beschäftigt, findet ihr hier: Studie der UW/H nimmt die Umweltbelastung des Bitcoin-Mining unter die Lupe .**********Weitere Beiträge zum Thema:Tupper, Amway und Co.: Die vielen Leben des NetzwerkmarketingsFinanzen: Das Einmaleins des GeldanlegensKryptowährung - Klage auf Änderung des Bitcoin-Programmcodes**********Habt ihr auch manchmal einen WTF-Moment, wenn es um Wirtschaft und Finanzen geht? Wir freuen uns über eure Themenvorschläge und Feedback an whatthewirtschaft@deutschlandfunknova.de.**********Den Artikel zum Stück findet ihr hier.**********Ihr könnt uns auch auf diesen Kanälen folgen: TikTok auf&ab , TikTok wie_geht und Instagram .

Vi starter Norsk kultfilm året 2025 med et kaffeslabberas. Du får høre det siste om bokprosjektet til Aleksander, Kristian har møtt på en rivaliserende podkast, og vi snakker om PRIMA VERAS SAGA OM OLAV DEN HELLIGE (1983), som nå skal bli restaurert av Filmskatten AS. Og kan du gjette hva Kristian har valgt som tema for sin bursdagsfeiring? Du får høre alt dette, og litt til, i episoden her.

Store deler av episoden vies til besøk av investor Kristian Falnes: 00:00 Siste ukes handler 16:36 Emisjoner og nedsalg Vi får besøk av Kristian Falnes som bl.a. snakker om: 19:43 Dagens aksjemarked og investeringsmetodikk 29:44 Trump tiltrer og tollrisiko 38:35 Risiko i porteføljen 44:02 Aker Horizons og Aker Carbon Capture 56:09 Pexip 1:03:52 Moreld 1:05:17 Philly Shipyard 1:07:20 Horisont Energi 1:11:07 Nel kjøper spesifikke aksjer til stor overkurs 1:15:48 Kristians aksjefavoritter 1:19:47 Kommende ukes favoritter og obs'er

Donald Trump drømmer om at eje og kontrollere Grønland, og han vil ikke afvise at tage økonomisk eller militær tvang i brug for at få det til at ske. “Make Greenland great again,” skriver Trump på sociale medier, mens hans søn, Donald Trump Jr., fik skabt drama, da han tirsdag tog en eftermiddag i Nuuk, hvor han uddelte MAGA-kasketter, tog selfies og gav gratis frokost. Den højspændte situation ramler ind i en tilspidset debat om grønlandsk selvstændighed og et grønlandsk valg senest d. 6. april i år. Hvorfor er Grønland så vigtig for Trump netop nu? Er han ude efter at skaffe sig en magt, han i store træk allerede har? Og er det overhovedet realistisk, at Grønland bliver en del af USA? Gæst: Kristian Søby Kristensen, seniorforsker og leder af Center for Militære Studier på Københavns Universitet Vært: Jacob Grosen Tilrettelæggelse og produktion: Tine Toft Grafik: Lotte Overgaard Der er lånt klip fra TV 2 See omnystudio.com/listener for privacy information.

Vi tömmer en hel Åbro 7,3a - nu ska det fart i festen!Mackan berättar om Kristians exklusiva hem och en stökig granne.Musik & mix av Martin Nord

6. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga jau piektajā kopīgi veidotajā programmā tiksies ar seno taustiņinstrumentu spēles speciālistu Kristianu Bezeidenhautu, kurš dzimis Dienvidāfrikā, studējis Austrālijā un Ņujorkā, bet šobrīd dzīvo Londonā. Viņš teicami pārvalda gan klavieru, gan klavesīna, gan āmuriņklavieru spēli un ir arī atzīts izcils Mocarta mūzikas pazinējs. Koncertā Rīgā līdzās 18. gadsimta Vīnes klasicismam skanēs arī par “zviedru Mocartu” dēvētā Jozefa Martina Krausa mūzikam, kuru pārstāvēs Voltēra traģēdijas “Olimpija” iedvesmota uvertīra. Zinu, ka jūsu interese par Mocartu dzimusi jau bērnībā, skatoties Miloša Formana filmu "Amadejs". No šīs jūs filmas jūs daudz sapratāt vai arī jūs tikai fascinēja Mocarta mūzika? Jāpadomā. Filma iznāca 1984. gadā, un man toreiz bija pieci gadi, bet es to skatījos mazliet vēlāk, man jau varēja būt kādi deviņi vai desmit. Dažus filmas fragmentus vecāki man neļāva skatīties, piemēram, sākuma ainu ar Saljeri pašnāvības mēģinājumu. Savā ziņā tā bija bērnam bīstama filma, bet uz mani atstāja milzīgu iespaidu. Cik meistarīgi mūzika ievīta šajā filmā, cik rūpīga bijusi attieksme pret ideju! Mūzika filmā ir kļuvusi par īstu personāžu! Izraudzītie skaņdarbi uz mani atstāja neizdzēšamu iespaidu, un arī filma kopumā man patika, tur bija visu elementu veiksmīga kombinācija.  Jūs teicāt, ka agrāk kaunējāties pieminēt šo filmu, tagad vairs ne. Kāpēc kaunējāties? Tagad vairs nekaunos, manā prātā noticis kāds klikšķis. Es nezinu. Pirms gadiem desmit man tas šķita, varbūt ne gluži lēts, bet pārāk vienkāršots stāsts, lai izskaidrotu manu saikni ar Mocartu. Un tomēr domāju, ka bez šīs filmas viss būtu bijis citādāk. Ik reizi, dzirdot kādu skaņdarbu, kas ietverts šajā filmā, manī rodas spēcīgas atmiņas, tāda cieša emocionālā saikne ar šo mūziku. Ar citu komponistu darbiem man tā nekad nav bijis. Varbūt vienīgi ar Bahu, bet citu iemeslu dēļ. Vai bez šīs filmas ir vēl citi veidi, kā izskaidrot jūsu saikni ar Mocarta mūziku? Manuprāt, nav. Līdz ar šo filmu sākās mana apsēstība ar Mocarta mūziku. Un Mocarta raksturs mani fascinēja! Viņš bija tāda mistiska personība. Es domāju par šo cilvēku 18. gadsimta beigās. Kā viņš radījis tik daudz skaistas mūzikas taustiņinstrumentiem, tik lieliskas operas un daudz ko citu. Un kā centies atbrīvoties no rāmjiem, kas valdījuši 18. gadsimta beigās. Mocarts vairs nebija ar mieru, ka viņu uzskata par kalpu. Viņš gribēja būt slavens komponists. Bet tajā laikā tas vēl nebija iespējams. Pat Haidns šajā ziņā bija pateicīgākā situācijā. Viņam bija labāki apstākļi un infrastruktūra. Kad viņš devās uz Londonu, viņu kā īstu megazvaigzni. Un tad, protams, vēl ir Bēthovens. Pusaudža gados Jums negribējās vingrināties, tomēr Mocarta mūziku spēlēt gribējāt, tas kalpoja kā stimuls. Tā bija. Bet pusaudža vecumā es nemaz tik daudz nespēlēju Mocartu. Klausījos gan visu laiku. Manā prātā laikam bija kāda barjera, jo tolaik Mocartu spēlēja un mācīja ļoti specifiskā veidā. Viņa klaviermūziku vajadzēja atskaņot tieši tā un ne citādāk. Ja standartos neiekļāvies, tas nebija pieņemami. Un tad es atklāju atskaņojumus uz autentiskajiem instrumentiem. Klaviermūziku gan mazāk, vairāk simfonijas, operas un kamermūziku. Un tas pilnībā mainīja manu izpratni par to, kas IR un kas NAv iespējams šajā mūzikā. Mūziku klausīties Jūs varējāt, jo tēvs pirka CD, katru mēnesi vismaz vienu jaunu. Jā, tā bija. Tur bija arī Mocarta mūzika. Jā, daudz Mocarta mūzikas. Tā man ilgu laiku bija īsta apsēstība. Kad 1991. gadā Philiips laida klajā 180 albumu sēriju ar visiem Mocarta darbiem, es tik ļoti gribēju to iegūt. Man neizdevās, taču vecāki mani ļoti atbalstīja, iedrošināja un pirka daudz Mocarta mūzikas albumu. Un tad man pamazām mainījās prioritātes. 12-13 gadu vecumā sliecos vairāk Baha un Hendeļa virzienā. Baha mūzika mani īpaši interesēja. Bet Mocarts bijis man līdzās vienmēr, viņš bijis manas apsēstības sākums. Tolaik varējāt klausīties Baha siminora mesas 12 dažādas versijas un meklēt interpretācijas atšķirības. Kā ir tagad? Piemēram, Mocarta 20. klavierkoncertu arī klausāties dažādos variantos vai arī esat tikai jūs un partitūra? Klausīšanās aspekts pēdējo 15 gadu laikā ir ļoti mainījies. Vairs neklausos tik daudz ierakstu kā agrāk. Padsmitnieka vecumā gribēju noklausīties visus iespējamos Baha siminora mesas variantus, jo mani fascinēja atšķirības interpretācijā, atskaņošanas manierē. Klausījos, cik apjomīgs ir orķestris un koris katrā ierakstā. Protams, tas viss mani interesē arī šodien, tomēr tagad klausos nedaudz citādāk. Es pat teiktu - klīniskāk. Bet tad, ja dzirdu kaut ko patiešām izcilu, īsteni skaistu, ko varu vienkārši izbaudīt, ir skaidrs, ka atskaņojums ir izcils. Tieši pašlaik esmu pievērsies Baha siminora mesai, jo februārī to atskaņošu ar grupu The English concert. Klausījos Concerto Copenhagen un Lārsa Ulrika Mortensena ierakstu. Tur ir tikai kādi 10 dziedātāji, bet ieskaņojums ir absolūti izcils. Tik meistarīgi paveikts! Pie šāda ieraksta var atgriezties atkal un atkal, ikreizi atklājot aizvien jaunas un jaunas nianses. Tāds, lūk, atšķirīgs klausīšanas veids. Tagad vairs neklausos tik daudz prieka pēc. Pat pirms gadiem pieciem, sešiem vēl bija citādāk. Tagad klausīšanās man ir vairāk izziņas, pētniecības process. Tā tomēr ir brīnišķīga sajūta, ja mūziku var vienkārši klausīties, tai ļauties, nevis analizēt katru interpretācijas niansi. Tieši tā! Aizvien vairāk tiecamies pēc ierakstiem, kas sniedz šo sajūtu. Ļoti novērtēju savus kolēģus, kas spēj radīt ierakstus, ko gribas tikai klausīties un izbaudīt, secinot - viss paveikts ārkārtīgi skaisti. Īsta bauda klausīties! Bet repertuārs, ko klausos, ļoti bieži ir pavisam atšķirīgs no tā, ko spēlēju. Neklausos Mocarta koncdertus vai sonātes. Klausos Baha kantātes vai Šarpantjē mesas. Reizēm arī laikmetīgo mūziku? Vairs ne tik daudz. Agrāk bieži klausījos Stīvu Reihu, mani joprojām viņa mūzika ārkārtīgi interesē, šķiet neparasti skaista. Un tomēr tas nav repertuārs, ko klausos prieka pēc, kā tas ir ar Šarpantjē mūzikas albumiem. Man ļoti patīk Šarpantjē un Pērsels. Viņu mūzika bagātina, to klausoties es varu arī atpūsties. Mocarta mūziku esat daudz spēlējis un ieskaņojis. Jūsu jaunākajā, tikko novembrī klajā nākušajā albumā ietverts Mocarta 19. un 23. koncerts. Vai varat teikt, ka nu jau pārzināt un izprotat Mocarta mūziku? Nē. Aizvien mazāk un mazāk to izprotu. Bet varbūt varu palīdzēt klausītājiem un arī saviem kolēģiem paraudzīties uz šo mūziku no cita skatupunkta. Strādājot ar Mocarta klavierkoncertu vai kādu simfoniju, varu piedāvāt nedaudz atšķirīgu perspektīvu. Šajā mūzikā vēlos atklāt pēc iespējas vairāk detaļu, nianšu, degsmes un skaistuma. Nepārtraukti meklēju skaistumu un izsmalcinātību, atskaņojot šo mūziku tā, it kā tā būtu tikko rakstīta, svaiga, jauna, emocionāli saistoša. Es patiešām nezinu, vai tas, ko daru, ir pareizi vai nepareizi. Bet man šķiet, ka šāda attieksme liek Mocarta mūzikai skanēt dedzīgāk un emocionālāk. Reizēm Mocarta darbu atskaņojumos varam dzirdēt tieši pretējo. Esmu šai mūzikai veltījis tik daudz laika, ka tagad spēju tai piekļūt ātrāk. Noteikti nevaru teikt, ka tagad zinu vairāk nekā pirms gadiem 10, 15. Bet man tagad ir lielāka pieredze, spēju panāk, ka mūzika runā precīzāk un dzīvāk. Vai ir iespējams, ka vienā koncertā Mocarta ir par daudz? Mūsdienās daudzi diriģenti Mocartam līdzās liek kaut ko no laikmetīgā repertuāra, tādējādi meklējot līdzsvaru. Tā ir. Manuprāt, arī tādas programmas ir brīnišķīgas, un, ja es spētu atskaņot jauno mūziku, arī veidotu līdzīgus salikumus. Bet tāds repertuārs vienkārši nav priekš manis, un tas nekad nav bijis. Nekad neesmu juties tik ļoti saistīts ar jauno mūziku, lai spētu tajā kaut ko būtisku pateikt. Bet veidojot programmu, kurā ir tikai Mocarts vai tikai Bēthovens, rodas iespēja pilnībā ienirt viņu mūzikas pasaulē, tas ir vesels universs, ko varam mēģināt atklāt. Šoreiz programmā būs Mocarta reminora klavierkoncerts un "Prāgas simfonija", ļaujot mums ielūkoties ļoti konkrētā laika periodā 18. gasdimta nogalē, kad tapuši divi patiesi lieliski meistardarbi. Es nekad iepriekš neesmu šos darbus licis līdzās vienā programmā. Vienmēr esmu piedāvājis kādus atšķirīgākus salikumus, piemēram, ar "Jupitera simfoniju" vai vēlīno solminora simfoniju. Bet viena komponista programmas ļauj pilnībā iegrimt šo skaņražu valodā, mums mūziķiem, nav nekādu atšķirīga stila blakuslietu, kas novērš uzmanību. Tāpēc varam izcelt svarīgāko šajos skaņdarbos.  Jūs esat teicis, ka Bēthovena mūziku sabojāt ir grūtāk nekā Mocarta. Kāpēc tā? Tā ir, es joprojām tā domāju. Varbūt tas ir nedaudz strīdīgs apgalvojums, gan jau kādi citi mūziķi man iebilstu un censtos pārliecinā par pretējo. Bet reizēm varam dzirdēt, piemēram, kādu jauniešu orķestri vai ne īpaši izcilu orķestri, kas Bēthovena simfoniju spēlē gluži pieņemami. Jo Bēthovena mūzikā ir tas enerģijas līmenis, kas jūtams teju vai fiziski. Bet, ja tas pats orķestris spēlē, teiksim, Mocarta Prāgas simfoniju, Mibemolmažora simfoniju vai arī kaut ko no Haidna, gribas teikt: lūdzu, beidziet! Kāpēc tas izklausās tik briesmīgi? Es nezinu! Joprojām nezinu, kāds ir iemesls, vēl neesmu to sapratis. Bet zinu, ka Mocarta mūzika prasa nepārtrauktu lēmumu pieņemšanu un meistarību. Vajag tādu īpašu iztēli, kas, līdzīgi kā darbojoties ar fotošopu, kaut ko mazliet paspilgtina, tā, lai tās vairāk izceltos. Varbūt acu krāsu vajag spilgtāku, varbūt ādaskrāsu gaišāku, varbūt kontrastu - lielāku. Bet Mocarta mūzikā tas nenotiek pats no sevis. Jāstrādā, lai ritms ir skaisti izcelts, lai būtu pareiza balsu hierarhija, jāsaprot katras takts uzbūve. Frāzējums varbūt pat nav tik svarīgs kā gramatika. Es te tagad jaucu kopā dažādas metaforas. Bet gribu teikt, ka sintaksei ir jābūt skaistai un rūpīgi izstrādātai, tikai tad šī mūzika atstās iespaidu uz klausītājiem. Bēthovena mūzikā ir tiešāks spēks, tās ir neapturamas emocijas, Mocarts ir daudz smalkāks. Jūs minējāt, ka Mocarts prasa nepārtraukti pieņemt lēmumus. Jums tas patīk? Arī dzīvē esat izlēmīgs? Ļoti labs jautājums, neviens man to nebija prasījis! Pirmajā brīdī gribas atbildēt: "Nē, man īsti nepatīk pieņemt lēmumus. Jo manā dzīvē jau tā ir tik daudz lietu, kas ieplānotas kalendārā trīs gadus uz priekšu, piemēram, šajā dienā tu būsi Rīgā un spēlēsi šo koncertu, tagad tev jāizvēlas lidojums, un tagad taksometrs, un kurā viesnīcā nakšņosi. Diendienā tik daudz kas ir saistīts ar lēmumu pieņemšanu. Tāpēc šķiet, ka mana atbilde būtu nē. Bet, ja runājam par lēmumu pieņemšanas procesu mūzikā, tad labākais ir tas, ka šos lēmumus tu pieņem kopā ar pārējiem mūziķiem. Jo tu jau vari viens pats mājās prātot par kādu konkrētu fragmentu un domāt, ka šo spēlēsim tā un tas atkal būs tā, bet formu veidosim tā... Bet kad mēģinājumā tu dzirdi iztēlototo orķestra sniegumā, saproti: nē, tas ir par daudz, bet te - par maz, bet šī vispār nav pareizā doma! Mēģinājums ir gluži kā tāds sarunu process. Man ļoti patīk kopā ar kolēģiem izmēģināt dažādas idejas. Tad ir sajūta, ka visu darām kopā. Es tiešām neesmu  no tiem cilvēkiem, kas nāk uz mēģinājumu un saka, ka obligāti jābūt tā un tā. Nu, varbūt ir daži izņēmumi attiecībā uz kādām pamatlietām. Bet vispār man šis process ļoti patīk. Un Jūs tiešām arī mājās prātojat par kādiem skaņdarba posmiem? Jā, noteikti. Reizēm naktī, guļot ienāk prātā kāda doma, vai mazgājoties dušā saproti, ka tai mūzikas frāzei vajadzētu lielāku diminuendo, vai, ja šis motīvs būtu īsāks, tad atrisinātos tās problēmas. Jo īpaši tas attiecas uz ornamentu veidošanu. Tos es biežāk nosapņoju, nevis izdomāju, sēžot pie klavierēm. Šoreiz programmā būs Mocarta 20.tais klavierkoncerts, tas ir viens no diviem Mocarta klavierkoncertiem, kas rakstīti minora tonalitāte. Vai minoram šeit ir kāda īpaša nozīme? Es nezinu, ko Mocarts domājis ar šo minoru. Var diezgan skaidri redzēt, kā viņš visas savas karjeras laikā kaut ko izmēģina, kā strādā pie kādas idejas un kā to attīsta. Reizēm viņš darbojas kā tāds detektīvs. Kaut ko izmēģina un izstrādā.  Piemēram, pūšaminstrumentiem viņš raksta noteiktās tonalitātēs. Un Mocarta brieduma perioda darbos labi var redzēt, kā konkrētu tonalitāti viņš saista ar noteiktu afektu, drāmu, DNS. Un ir skaidrs, ka reminors viņam kļūst par īstu iedvesmas avotu. Jo īpaši operā "Dons Žuans" viņš to ļoti spēcīgi izmanto. Un arī reminora klavierkoncertā šī tonalitāte, tās krāsas nosaka to, ka Mocarts raksta orķestrim, kādus akordus tam piešķir. "Dona Žuana" ievadakords vispār ir pasaules dārgums, to vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā! Tātad reminors Mocartam kļūst par tādu kā laboratoriju eksperimentiem. Viņam vienmēr ir tas kontrasts starp tumsu un gaismu, starp reminoru un Remažoru, viņš starp tiem migrē turp un atpakaļ, tas rada īpašu noskaņu un raksturu. To labi varam redzēt operās "Dons Žuans", "Figaro kāzas" un "Cosi fan tutte", kur liela nozīme minora tonalitātēm. Tās Mocartam ir ļoti teatrālas un kļūst par treniņu platformu, dodot iespēju eksperimentēt. Prāgas simfonija ir Remažorā, bet arī tur jūtam šo minora un mažora mijiedarbību. Tieši tā! Adagio ievadā Mocarts it kā eksperimentē, simfonija ir mažorā, bet sākumā ir oktāvas un kādu brīdi nemaz nevar saprast, vai tas ir mažors, vai minors. Tad parādās pirmais akords - apvērsums ar la diezu basā, tas ir fadiezmažora akords ar atrisinājumu siminorā. Un tad pēkšņi skaidri parādās re minors. Visu laiku ir sajūta, ka Mocarts eksperimentē ar mažoru un minoru. Mazliet līdzīgi kā tas ir Šūbertam. Bet svarīgi atcerēties, ka 18. gadsimtā šādas spēles kaut kas jauns. Jā, klavierkoncertos tā mēdz notikt, bet simfonijā Remažora un reminora tēlu mija skan tik moderni, patiešām neparasti. Ļoti svarīgs aspekts šajā "Prāgas simfonijā". Šī simfonija ir trijās, nevis četrās daļās. Nav menueta. Vai tam ir kāds sakars ar Prāgas publikas gaumi? Labs jautājums. Es nezinu. Lielisks jautājums. Tāpat tas ir arī "Parīzes simfonijā". Nezinu, kāds tam ir pamatojums. Bieži vien šādu simfoniju malējās daļas ir enerģiskas, vitālas, bet otrā daļa - daudz maigāka, savā ziņā tāda nevainīga. Pavisam citādāk nekā "Jupitera" simfonijā un solminora simfonijā, kur tā sauktās lēnās daļas ar patiešām izvērsti, nopietni, skaņdarbi, neparsati un izsmalcināti. Bet "Prāgas simfonijā" vidējo daļu caurstrāvo naivums, nevainība un aizkustinoša vienkāršība. Te atkal ir Solmažors, ko Mocarts šādām noskaņām bieži izmanto. Ļoti mierīga daļa. Domāju, tas tāpēc, ka malējās daļās viņš vēlējies maksimālu enerģiju un dramatismu. Un tad nolēmis, nu labi, klausītājiem vajag mazliet laika atelpai, ļaušu viņiem atpūsties otrajā daļā. Varbūt, ka tā. Es nezinu. Pirmā daļa sākas ar diezgan lēnu ievadu, tas ir visai izvērsts. Varbūt tāpēc, lai kompensētu menueta neesamību, lai kopējā hronometrāža būtu līdzvērtīga četrdaļībai? Domāju, ka Jums taisnība. Mocarts ļoti jūtīgi izturas pret šādiem strukturāliem elementiem. Pirmā daļa ir patiešām apjomīga. Ne tikai hronometrāžas ziņā. Tā ir arī ārkārtīgi piesātināta, tur ir daudz muzikālā materiāla. Mocarta mūzikā daudziem ar to nācās cīnīties. Piemēram, klavieru kvartetos. Zināmu iemeslu dēļ tie nebija tik populāri. Jo tur ir tik daudz mūzikas materiāli, tik daudz melodiju un dažādu raksturu, kas zibenīgi seko cits pēc cita. Domāju, tieši tāpēc Mocarts "Prāgas simfonijā" nolēmis nerakstīt ceturto daļu. Jo tā labuma jau tā ir daudz. Šajā simfonijā pūšaminstrumentiem ir liela nozīme. Jā, noteikti. Pilnībā piekrītu. Šis ir svarīgs aspekts, jo patiesībā tā ir pirmā reize, kad Mocarts eksperimentē ar pūšaminstrumentu neatkarību. Esam jau gan ko līdzīgu redzējuši klavierkocertos pāris gadus pirms šī - pirms 1786. gada. Taču šeit tā ir pirmā reize simfonijā. Mocarts pirmo reizi izceļ pūšaminstrumentus starmešu gaismā, viņiem ir patstāvīga loma, viņi spēlē paši savu tēmu, nevis tikai dublē stīgas. Un rodas nemitīgs dialogs, mūzikas materiālu parāda te pūšaminstrumenti, tad atkal stīgas. Un katra grupa atspoguļo savu tēlu. Apbrīnojami, kā Mocarts to visu panācis, teju bez jebkāda iepriekšējā treniņa. Jā, ir bijuši klavierkoncerti, bet te, simfonijā, Mocarts izlemj, ka izmantos šo ideju. Un rezultāts ir tik augstā līmenī. Perfekts, izsmalcināts, detalizēts. Kaut ko līdzīgu tolaik nespēj neviens cits skaņradis. Vai diriģējot Jūs arī domājat par to, kā Mocarts pats vadījis atskaņojumu? Skaidrs, ka tā nebija diriģēšana tādā 19. gadsimta izpratnē. Nebija gan. Un atkal jāsaka: kurš gan zina, kā patiesībā noticis. Skaidri gan zinām, ka šajos lielajos koncertos Prāgā un Vīnē Mocarts spēlējis arī klavieres, līdzās klavierkoncertam bijusi simfonija, Mocarts, droši vien arī mazliet spēlējis solo, varbūt improvizējis, vabūt atskaņojis kādu fantāziju vai variācijas. Daudzi pētnieki centušies noskaidrot, kāda šajos koncertos bijusi Mocarta loma. Daži mani kolēģi domā, ka Mocarts varbūt nospēlējis solo savā klavierkoncertā un tad apsēdies klausītāju vidū, lai izbaudītu savu simoniju kā tādu reverensu par godu viņam. Bet es gan nevaru iedomāties, ka Mocarts, kuram bija tik svarīgi visu kontrolēt, būtu ko tādu pieļāvis. Mēs zinām, ka Vīnē viņš spēlējis "Bēgšanā no serāla", bijis pie klavierēm viarākās izrādēs, tad pēc laika atgriezies un secinājis, ka orķestris ir pārāk atslābis, vajag būt pie klavierēm un enerģiju mazliet pavirzīt. Tā ir mūzika bez īstiem rečitatīviem un continuo, tomēr Mocarts spēlē līdzi un kļūs par dzinējspēku, kas rada impulsus. Varbūt tikai, paceļot uzacis vai pamājot ar roku. Esmu drošs, ka pārējie mūziķi Mocartu tā arī uztvēra: viņš bija par atskaņojumu atbildīgs, viņš radīja impulsus, enerģiju. Ne jau nu ierādīja katru taktsdaļu, bet sniedza tādu kā emocinālo karti, ļaujot mūziķiem saprast, kādam vajadzētu būt skanējumam. Nevaram runāt īsti par diriģēšanu, drīzāk par cilvēku iedvesmošanu. Bet kas zina, varbūt viņš brīžiem cēlās kājās, mazliet pavicināja rokas, pamāja ar galvu, varbūt spēlēja continuo simfonijā, un darbojās pie klavierēm līdzīgi kā spēlējot klavierkoncertu. Kas to lai zina. Varbūt atskaņojuma vadīšana notika tandēmā ar orķestra koncertmeistaru. Skaidru liecību ir maz, daudz ko nākas minēt. "Prāgas simfonijas" partitūras autogrāfs liecina, ka darbs pabeigts 1786. gada 6. decembrī. Tagad tieši sestajā decembrī to atskaņosiet, būs jubilejas gadskārta! Patiešām! Cik brīnišķīgi. Skaista sakritība. Tādas gadās reti. Šodien runāju ar vienu no televīzijas cilvēkiem par mūziku Adventes un Ziemassvētku laikā, kad ir tik daudz emociju, tā ir kāda īpaša enerģija. Un "Prāgas simfonija" trāpa tieši sirdī. Bet šī simfonija ir tik neparasts ideju apvienojums. Te ir tik daudz kontrapunkta, it kā līdzīgi kā Hendelim un Baham, bet vienmēr izklausās emocionāli piesātināti. Piemēram, "Burvju flautas" uvertīra. Kā viens cilvēks spēj uzrakstīt uvertīru fūgas stilā tā, lai tā tomēr būtu visbrīnišķīgākā un dzīvespriecīgākā mūzika pasaulē?! Vai arī "Jupitera simfonijas" fināls. Uz papīra viss izskatās teju vai klīniski, tik pareizi un inteliģenti, tik pārdomāti. Bet galu galā, kad klausies, teju pacelies spārnos. Šķiet, ka tu lidotu, it kā kāds būtu pacēlis tevi gaisā un iemetis prieka mākonī. Nezinu nevienu citu komponistu, kura mūzika spēj radīt šādu sajūtu, visu laiku prieka asaras. Kādas klavieres spēlēsiet šajā koncertā, vai tas būs mūslaiku instruments? Jā, mūsdienu klavieres. Šķiet, pašā pirmajā reizē, kad spēlēju ar orķestri Sinfonietta Rīga, mēs eksperimentējām, Bēthovena koncertā spēlēju klavieres, kas tika vestas no Igaunijas. Bija interesanti, tomēr orķestra mūsdienu instrumenti nomāca seno klavieru skaņu. Instrumenti jāizvēlas ļoti uzmanīgi, jādomā par balansu, lai efekts nav nomācošs, lai mūziķi nejūtas saspringti, bet var izbaudīt spēlēšanu. Bet koncertā es šīs mūsdienu klavieres nemaz visu laiku nespēlēšu skaļi, klavieres iekļausies kopējā tekstūrā. Tādu principu, manuprāt, vajadzētu ievērot. Gribu, lai ir tā kamermuzicēšanas sajūta, īpaši mijiedarbojoties klavierēm un pūšaminstrumentiem. Mocarts pats bijis solists sava 20. klavierkoncerta pirmatskaņojumā un viņš esot spēlējis instrumentu, kam arī pedāļu klaviatūra bijusi. Jā, tā ir. Īsti nezinu, kā šis instruments izskatījies. Ir bijuši vairāki mēģinājumi rekonstruēt šādu instrumentu. Jādomā arī, kāpēc Mocartam ko tādu vajadzēja. Tas ir tāds dīvaini brīnišķīgs koncepts, nezinām, kāpēc. Lai paspilgtinātu basa līniju un paplašinātu klavieru reģistru? Jā, droši vien. Mocarts ieviesis teju vai Holivudas, Brodvejas cienīgu izrādīšanās elementu, kas atspoguļo viņa neticamo talantu. Šie koncerti jau tika rīkoti, lai izrādītos, Mocarts bija to centrā. Par šīm programmām zinām diezgan daudz un ir skaidrs, ka Mocarts bija ļoti augstās domās par sevi, viņš bija tāds Narcisa tips, kurš alka būt uzmanības centrā. Visai sarežģīta personība, domāju, nebija viegli būt ar viņu kopā. Mēs daudz runājām par Mocarta mūziku, bet programmā būs arī uvertīra, kuras autors ir Jozefs Martins Krauss, dēvēts arī par "zviedru Mocartu". Krauss ir neparasta personība, Mocarta laikabiedrs. Spožs vizionārs, to viņa mūzikā var labi redzēt. Īpaši stīgu kvarteti ir lieliski darbi. Bet lielformas darbi, kā piemēram, dominora simfonija, ir tiešām revolucionāri. Pavisam nemanāmi, tomēr jūtam Haidna ietekmi, arī Sturm und Drang vēsmas. Tas nav precīzs "Vētru un dziņu laikmets", bet tikai tāda atblāzma, iedvesma. Bet Krausam patīk minora tonalitātes, stūrainas melodijas, drāma un kaislības, sava veida ekstrēmisms, to visu labi var dzirdēt Krausa uvertīrā, ar ko sāksim koncertu. Ļoti atkailinātas, tiešas emocijas. Kaut kādā veidā Krauss malziet atgādina Gluku, ir kādas līdzības orķestra krāsās. Šī uvertīra rakstīta stīgām, divām obojām un fagotiem, kā arī mežragiem. Esmu dažas reizes šo uvertīru atskaņojis kā prelūdiju reminora klavierkoncertam. Tas labi der, jo uvertīra beidzas ar dominanti. Ļoti smalks darbs, skaists, ar teju dēmoniskām instrumentālajām krāsām. Ir lēns ievads - adagio, ko spēlē tikai stīgu instrumenti, tas skan visai antīki, it kā no baroka iedvesmojoties. Bet tad seko Allegro ma non troppo, un te jau jūtam gluži vai Karlu Fīlipu Emanuelu Bahu. Tāds nervozs satraukums, ekscentriski, dramatiski kontrasti. Kā pretstats Mocartam šī uvertīra der ļoti labi. Krauss būtu pelnījis, lai viņa mūziku atskaņo biežāk. Viņam ir laba kamermūzika, lieliskas vijolsonātes, viņš radījis arī, šķiet, trīs klaviersonātes, tie ir ļoti labi darbi. Lieliska mūzika, ko arī kopā ar orķestri atspoguļosim. Teicāt, ka šī uvertīra beidzas ar dominanti. Tātad spēlēsiet bez pārtraukuma un uvertīrai sekos Mocarta klavierkoncerts? Jā, tieši tā. Gluži kā prelūdija, kam atacca seko koncerts. Paldies par sarunu, paldies par Jūsu laiku. Lai patīkams laiks šeit Rīgā! Bija prieks parunāt par mūziku, iedziļināties repertuārā, kas būs šajā programmā. Jo ļoti bieži man uzdod jautājumus par dzīvi. Arī tas ir labi. Bet aicinu tiešām izbaudīt šos divus Mocarta pasaules klases skaņdarbus, kas tapuši vienā laika periodā. Jūtos ļoti pagodināts, ka varu atskaņot šo mūziku, sadarbojoties ar Sinfonietta Rīga lieliskajiem mūziķiem. Man ir sajūta, ka spēlē pareizo iemeslu dēļ, cenšoties sasniegt vislabāko rezultātu.  Šodienas mēģinājums man tiešām sildīja sirdi. Redzēju, cik ļoti cilvēki izbauda procesu, izbauda šo mūziku un ir lepni par rezultātu. To ir ļoti patīkami redzēt, jo mēs jau strādājam ļoti cītīgi. Bet darba procesā ir tik daudz prieka un lepnuma! Šorīt jutos ļoti noguris. Pusdesmitos devos uz ģērbtuvi, man tā nāca miegs, ka gribēju divdesmit minūtes pagulēt, nesapratu, kā tikšu galā ar mēģinājumu. Bet līdz ar simfonijas pirmajām taktīm viss nogurums pagaisa. Nav iespējams būt neapmierinātam, atskaņojot tik brīnišķīgu mūziku. To gribēju pateikt noslēgumā.      

Kas ir no koka taisīts, bet to nevar sazāģēt? Šo Rainera Ērmaļa un citas klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Bušu ģimene no Kurmenes: mamma Madara, tētis Agnis un bērni Kristians (15 gadi), Olivers (13 gadi), Estere (8 gadi) un Everts (4 gadi).

Ugen med RÆSON er vores uredigerede podcast, der hver onsdag – fra vores redaktion ved Rådhuspladsen i København – stiller tidens store spørgsmål til nogle af RÆSONs skarpeste skribenter. Ugens gæster: Lykke Friis, direktør ved Tænketanken Europa. Kristian Søby, seniorforsker ved Center For Militære Studier på Københavns Universitet og Alberte Bové Rud, ph.d. og forsker i europæisk politik ved Dansk Institut for Internationale Studier. Vært: Mathies Duch Gronemann. I redaktionen: Janus Lauritsen & Niels Koch.

"America is back" erklærede den nyvalgte amerikanske præsident Joe Biden i 2021 - efter fire år med kaotisk udenrigspolitik under Donald Trump. Fire år senere raser krige - i Europa, Mellemøsten og Afrika! Liberale demokratier er på tilbagetog! Nye alliancer vokser - som BRIKS, i et opgør med "Vesten". Men NATO med Sverige, Finland og partnere i Asien er styrket. Men amerikanerne er trætte! Trækker de sig hjem? Så hvor efterlader Biden og USA det internationale samfund? Gæster: Ole Wæver, Camilla Nørup Sørensen, Kristian Søby Kristensen. Vært: Steffen Gram.

Fluent Fiction - Danish: Finding Belonging: Maja's Odyssey in Santorini Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/finding-belonging-majas-odyssey-in-santorini Story Transcript:Da: Maja stod på balkonen.En: Maja stood on the balcony.Da: Solen dykkede langsomt ned i det blå hav.En: The sun was slowly diving into the blue sea.Da: Under Maja var Santorinis hvidkalkede bygninger badet i gyldent lys.En: Below Maja, Santorini's whitewashed buildings were bathed in golden light.Da: Luften duftede af oliven og saltvand.En: The air smelled of olives and seawater.Da: Hun hørte lyden af latter og musik fra gaderne.En: She heard the sound of laughter and music from the streets.Da: Maja var en udvekslingsstudent fra Danmark.En: Maja was an exchange student from Denmark.Da: Hun var nysgerrig og eventyrlysten, men følte sig ofte malplaceret.En: She was curious and adventurous but often felt out of place.Da: Santorini var smuk, men fremmed.En: Santorini was beautiful, yet foreign.Da: Husenes farverige tage og de smalle gyder var anderledes end hjemmet.En: The colorful roofs and narrow alleys were different from home.Da: Kristian, hendes græske ven, vidste, hvordan hun havde det.En: Kristian, her Greek friend, understood how she felt.Da: Han boede selv på øen hele sit liv.En: He had lived on the island his entire life.Da: Hans mørke øjne skinnede altid med venlighed.En: His dark eyes always gleamed with kindness.Da: Han prøvede at hjælpe Maja med at falde til, men hun kæmpede stadig med hjemveen.En: He tried to help Maja adapt, but she still struggled with homesickness.Da: "Kom med til festivalen i aften," sagde Kristian.En: "Come to the festival tonight," Kristian said.Da: "Det vil hjælpe dig med at føle dig hjemme."En: "It will help you feel at home."Da: Maja tøvede.En: Maja hesitated.Da: Hun følte sig overvældet af kulturelle forskelle.En: She felt overwhelmed by cultural differences.Da: Men der var noget ved Kristians smil.En: But there was something about Kristian's smile.Da: Noget der sagde, at alt ville være okay.En: Something that said everything would be alright.Da: Senere tog Maja en dyb indånding og fulgte Kristian ud.En: Later, Maja took a deep breath and followed Kristian out.Da: Festivalen blev holdt i en lysende plads.En: The festival was held in a brightly lit square.Da: Lysene glimtede overalt, og musikken fyldte luften.En: Lights twinkled everywhere, and music filled the air.Da: Maja kunne mærke rytmen i det græske sirtaki.En: Maja could feel the rhythm of the Greek sirtaki.Da: Folk dansede sammen i en stor cirkel.En: People danced together in a big circle.Da: Kristian tog hendes hånd.En: Kristian took her hand.Da: "Prøv det!"En: "Try it!"Da: sagde han med opmuntring.En: he said encouragingly.Da: Maja tøvede først.En: Maja hesitated at first.Da: Men så tog hun et skridt ind i cirklen.En: But then she stepped into the circle.Da: Grinende forsøgte hun at følge de andre.En: Laughing, she tried to follow the others.Da: Hun følte varmen fra menneskene omkring hende.En: She felt the warmth of the people around her.Da: Pludselig var hun ikke længere alene.En: Suddenly, she was no longer alone.Da: Jo mere Maja dansede, jo mere åbnede hun sit hjerte for oplevelsen.En: The more Maja danced, the more she opened her heart to the experience.Da: Hun kiggede på Kristians smil og vidste, at hun havde fundet en ven.En: She looked at Kristian's smile and knew she had found a friend.Da: Natten gik, og Maja forsvandt ind i musikken.En: The night went on, and Maja got lost in the music.Da: Hun blev omfavnet af øboerne som en af deres egne.En: She was embraced by the islanders as one of their own.Da: Hun indså, at hun kunne finde sin identitet i denne nye kultur.En: She realized she could find her identity in this new culture.Da: Hun kunne omfavne kontrasterne og fejre forskellighederne.En: She could embrace the contrasts and celebrate the differences.Da: Da natten endte, stod Maja under stjernerne.En: As the night ended, Maja stood under the stars.Da: Hun følte en ny forbindelse til Santorini, en følelse af tilhørsforhold.En: She felt a new connection to Santorini, a sense of belonging.Da: Hun var stadig Maja fra Danmark, men nu også en del af noget større.En: She was still Maja from Denmark, but now also part of something greater.Da: Med Kristians hjælp havde hun fundet modet til at åbne sig.En: With Kristian's help, she had found the courage to open up.Da: Hun vidste nu, at hun kunne navigere i enhver kultur med et åbent sind og et åbent hjerte.En: She now knew she could navigate any culture with an open mind and an open heart. Vocabulary Words:balcony: balkondiving: dykkedewhitewashed: hvidkalkedestreet: gadeexchange student: udvekslingsstudentcurious: nysgerrigadventurous: eventyrlystenhomesickness: hjemvestruggle: kæmpehesitate: tøveoverwhelmed: overvældettwinkled: glimtedesirtaki: sirtakiencouragingly: opmuntringcircle: cirkellaughter: latterfollow: følgewarmth: varmebelonging: tilhørsforholdidentity: identitetcontrasts: kontrastercelebrate: fejreembraced: omfavnetnavigate: navigereconnection: forbindelseadopt: adopteresea water: saltvandforeign: fremmedcultural: kulturellefestival: festival

Afsnit 623 Kristian Bech! Kristian er TV vært og du kender ham  fra “Som sunket i jorden”, hvor Kristian opklarer mysterier om danskere der er forsvundet. Og én af grundende til at Kristian er oplagt i den rolle, er at han er tidligere politiassistent! Kristians baggrund i politiet og hvordan han bruger den i sit nuværende arbejde er derfor et stort omdrejningspunkt i dagens samtale; for hvordan bygger man en karriere som Kristians? Hvad inspirerede ham? Og hvor meget er TV og hvor meget er virkelighed, når du ser Kristian i fjernsynet? Alt det, og en masse anekdoter, i denne mandags “Hva så?!”. Gå fornøjelse, Christian.

Valdis Valters pēc sensacionālās uzvaras Eiropas pludmalas volejbola čempionātā uz interviju aicinājis Kristianu Fokerotu. Kristians atklāj kādas ir sajūtas pēc iegūtā titula, karjeras gaitām un mērķiem, ko vēlās sasniegt nākotnē.

Vi taggar inför torsdagens årliga kvällsdopp i direktsändning med lyssnarnas bästa berättelser i, på eller vid sjön eller havet. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ett nyfiket och underhållande aktualitetsprogram med lyssnaren i fokus.Sofie berättar om den gången hennes far trodde hon såg en ubåt till sjöss. Roffe som föll i med byggutrustning runt midjan. Och Bosse som skulle fixa toatanken – som exploderade över hela honom...I extramaterialet hör vi om att möta en ubåt eller älg, talassofobi, Hannas surf-skills och hur mycket Kristians katt egentligen väger.

I detta avsnitt möter vi läkaren Kristian Holmberg i ett personligt samtal utifrån Kristians yrkesliv samt skillnader mellan konventionell medicin och antroposofisk medicin. Kristian Holmberg har en mycket lång erfarenhet som verksam läkare i Järna. Samtalet handlar bland annat om hur antroposofisk medicin kan komplettera den konventionella medicinen på ett fruktbart sätt. Övriga medverkande: Erland Kornfeld Horst-Henrik Liljeström (teknik) Hör av er! Mejla till kyriotetespodden@gmail.com

Intermetzo: I denne uge har Georg Metz givet ugens kommentar overskriften: 'Taleforplantningens taskenspilleri - Religiøs befamling på radiofoniske vildveje'. NATO's 75 års jubilæum: Kristian Søby Kristensen, centerleder og seniorforsker ved Center for Militære Studier fortæller om NATO gennem tiden og den nuværende trussel over for NATO. Også formand hos Folk & Sikkerhed og tidligere kontreadmiral, Torben Ørting...

Den historiske oprustning, som blev vedtaget med det nationale kompromis i 2022 og som for blot to måneder siden udmøntede sig i en aftale, der skal tilføre Forsvaret 155 milliarder kroner over 10 år, slår åbenbart ikke til. Onsdag i sidste uge trådte regeringstoppen frem på et pressemøde og gav oprustningen – og regningen – et ekstra nøk: 40,5 milliarder kroner ekstra de kommende fem år.  Er den nye plan for yderligere – og hurtigere – oprustning af det danske forsvar overhovedet realistisk?  Gæst: Kristian Søby Kristensen, seniorforsker og centerleder på Center for Militære Studier, Københavns Universitet.  Vært: Kaare Svejstrup.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Bomberne falder over det sidste tilflugtssted i Gaza, så hvor tager de civile hen? Forhandlingerne begyndte i går om en ny overenskomst, hvor lønnen for op mod en halv million kommunalt ansatte er på bordet. En udtalelse fra Donald Trump har skabt røre i hele forsvarsalliancen, NATO. Vært: Annika Wetterling. Medvirkende: Inaam Nabil, journalist i DR Nyheder. Kristian Søby, seniorforsker ved Institut for Statskundskab og forsker i NATO-samarbejdet.

Ready to up your Google Ads game in the eCommerce world? Tune in as we dive deep with digital advertising expert Kristians Sikora, exploring everything from Performance Max campaigns to conversion tracking secrets. Whether you're a seasoned pro or just starting out, this episode is packed with actionable tips to skyrocket your online success!Join host Matt Edmundson and guest Kristians Sikora from Aime Media as they unravel the complexities of Google Ads in eCommerce. Learn about customer acquisition strategies, the dos and don'ts of conversion tracking, and how to balance different advertising approaches for optimal results. Plus, get a glimpse into the global dynamics of digital advertising and pick up insider tips from a seasoned expert!Key Takeaways:Performance Max Campaigns: Discover the potential and pitfalls of Google's Performance Max campaigns. Kristians breaks down how balancing these with other advertising strategies can lead to more robust results, offering a unique perspective on navigating this complex tool.Conversion Tracking Challenges: Learn about the common mistakes in conversion tracking and why accuracy is crucial for your eCommerce success. Kristians shares his expertise on how to avoid misleading data, emphasizing the importance of staying informed about the latest trends and strategies.Starting with Google Ads: For new eCommerce businesses, Kristians suggests beginning with Meta (Facebook) ads to build brand awareness, then progressing to Google Ads. This strategic approach can help businesses establish a strong online presence and effectively reach their target audience.

Nytt år og nytt kaffeslabberas med Kristian og Aleks. Kristian har vært i Køben, aifryeren til Aleksander spiller et filmtema han ikke klarer å kjenne igjen og Kristians bok om SHOWBIZ - ELLER HVORDAN BLI KJENDIS PÅ EN-TO TRE! har blitt fullfinansiert. Vi snakker også om Lillebjørn Nilsen som nylig gikk bort, og Kristoffer Borglis nye film DREAM SCENARIO.

I november inviterte Tromsø Filmklubb oss til Verdensteatret i Tromsø, der vi holdt en livepodkast med hovedrollene fra PIRATENE (1983) og mannen bak filmmusikken. Nærmere bestemt Trond Peter Stamsø Munch som spiller Ronnie, Kristian Fr. Figenschow, som spiller Jørgen og Odd Arvid Eilertsen som har komponert den rocka filmmusikken. Vi får blant annet høre om da filmen ble simultanoversatt til tysk på en visning i Lübeck, nervepirrende båtstunts gjennomført av en svaksynt stuntmann, Anne Grete Preus rocketips under innspillingen av filmmusikken til AT DERE TØR (1980), Kristians konkurrerende audition med stjerneregissør Erik Skjoldbjærg, Trond Peters bidrag i kultmetalbandet 666 og mye mye mer.

Om Sarit själv får bestämma myser hon gärna med sin hund Friman, virkar en tröja eller äter kolastänger och dricker kaffe. I kväll får hon veta hur lyssnarna har det runt omkring i landet. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ett nyfiket och underhållande aktualitetsprogram med lyssnaren i fokus.Lillemor ringde in och berättade om sin och hennes mans onsdagswhiskey-rutin, sjökaptenen Viktoria som lägger till i direktsändning och Ove som lirar schack online.I extramaterialet pratar vi om Kristians plåster som inte vill försvinna, Fridas ungars hemmapynt och Sarit – som får en lösning på sitt bilrute-problem.

Vad hoppas lyssnarna ska hända i år? Än så länge är 2024 ett oskrivet blad. Men i kvällens program vill Christer Lundberg fylla på pappret och ta reda på våra drömmar och ambitioner inför nya året. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ett nyfiket och underhållande aktualitetsprogram med lyssnaren i fokus.Inringaren Viktor hoppas klå sitt personbästa på 62 konserter på ett år. Eivor hoppas få besöka Thailand och hennes barn och barnbarn en sista gång. 23-årige Jesper var på väg till sin dejt som han är ruskigt kär i - och hoppas att de ska bli ihop.I extramaterialet hör vi om hur slussen fylldes av samtal med tips på Hannas lusproblem, men också om Christers hund Brunos snopp-problem och Kristians spanska-kris.

Gada noslēdzošajā tiešraidē "Pa pāris kausiem" vīri Jurijs un Kristians apskatīja aizvadīto gadu Latvijas futbolā un piešķīra balvas izcilniekiem vairākās nominācijās

CEO i BW LPG, Kristian Sørensen, har tatt en prat med vår analytiker, Roger Berntsen. BW LPG leverer renere energi som verdens ledende eier og operatør av LPG-skip. Agenda: (00:44) - Presentasjon (13:50) - Q&A Finansielle verdipapirer kan både øke og minke i verdi. Det er en risiko for at du ikke får tilbake pengene du har investert. Før du investerer i et fond bør du lese prospektet som er tilgjengelig hos fondsforvalter og nøkkelinformasjonen du finner på ordreleggingssiden og på fondets produktside på nordnet.no.

Är svenska folket världens mest in- och utelåsta? Kanske inte, men det ringde så oerhört mycket till gårdagens program att vi fortsätter på temat. Dessutom kommer en luciakör till studion. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ett nyfiket och underhållande aktualitetsprogram med lyssnaren i fokus.Jasmine ringde in och berättade om en Norgeresa där hon blev utelåst av sin kusin – då en grannkvinna med långa ben kom till undsättning. Sara berättade om när hon skulle köpa godis och hyra film, och blev ofrivilligt inlåst i lokala filmbutiken. I podden så har Anna läst om en pinsam nyhet hon starkt känner igen sig i. Christer förundras över Kristians otajmade resa till Åre, precis när coronapandemin slog till. Och dessutom extramaterial i extramaterialet när Chalmers sångkör bjuder på ytterligare finstämd sång.

Christer Falck har ankommet studio og vi snakker om hans prosjekt Norske filmklassikere. Målet er å gi ut alle norske filmer noensinne laget på Blu-Ray via folkefinansiering. Vi snakker om hvordan prosjektet startet, fremtiden for prosjektet og jobber hardt for å få noen av våre favoritter opp på prioriteringslista. Hør Falck diagnostisere Kristians ulogiske musikksmak, fabuleringer om Aune Sands DIS (1995), hvorfor det er best å se film alene på kino og mye mye mer.

Otrdienas vakara tiešraidē Jurijs un Kristians aprunājās ar Māri Landmani, lai saprastu, kas notiek ar Saldus "Leevon" komandu

Vi har vart på södra berget med våra familjerKrille ville dö på tunnelbananTIPS: Se squidgame the challengeAnna tipsar om att börja läsaKrilles funderingKRAAAM! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Jurijs un Kristians kopā ar Arkādiju Birjuku atskatījās uz aizraujošo Virslīgas pēdējo kārtu

Vi konstaterar att Man United är i fortsatt behov av en superhjälte, Osimhens 58 frånvaroanmälningar, Ratcliffes spännande ungtuppar i Nice, Chelseas potentiella vändning på säsongen, Kristians dark horse i Italien – och skräcktröjorna som sprider sig från Neapel till Rom.

Biden er på overarbejde. I årevis har han forsøgt at vikle USA ud af Mellemøsten. Nu er USA igen suget ind i en krig. Han har sendt hangarskibe afsted. Bombet iranske mål i Syrien. Advaret modstandere mod at smide benzin på det brændende Gaza. Han har støttet Israel, krævet humanitær hjælp til Gaza og frigivet gidsler. Han og hans folk taler med alle, der har interesser i Gaza! For Israel vil udrydde Hamas! Men kan Hamas udryddes? Og hvem skal håndtere Gaza og 2 millioner palæstinensere - når og hvis krigen slutter? Gæster: Anders Jerichow, Kristian Søby Kristensen og Rasmus Sinding Søndergaard. Vært: Steffen Gram.

The boys are over half a decade late discovering Kristian Söderström's "Videoman", but make up for lost time with this interview. Kristian explains the biographical aspects of the film, the inspirations behind the main character and being a life-long film collector. Check out Kristian's site HERE! Watch Videoman on TUBI! Films: Videoman (2018), The Void (2016), Monkey Shines (1988), The Shallows (2016), The Tenant (1976), The 39 Steps (1935), Vertigo (1958), Footprints on the Moon (1975), The Fifth Cord (1971), The Possessed (1965) Hey, we're on YouTube!  Listening on an iPhone? Don't forget to rate us on iTunes!   Fill our fe-mailbag by emailing us at OverlookHour@gmail.com   Reach us on Instagram (@theoverlooktheatre) Facebook (@theoverlookhour) Twitter (@OverlookHour)

In today's episode, we are thrilled to have Swedish troubadour Kristian Matsson, better known as The Tallest Man on Earth, as our guest. In April, he released his highly anticipated 7th studio record, "Henry St.”. It's a beautiful record that marks a new chapter in his musical journey as he expands his sound with a full band. In today's episode, we have the pleasure of speaking with Kristian about his experiences during the COVID-19 pandemic, which unfortunately prevented him from writing new music. We delve into his collaboration with Nick Sunburn (Sylvan Esso) and the transition to a fuller sound with a band. Additionally, we explore Kristians earliest memories of touring Australia, as he is set to return for a tour in December of this year.The Tallest Man on Earth: Instagram / Facebook / SpotifyThanks again to Kristin Matsson for his time. We also want to give a special shout out to Dave from Diamond Creative Services for his help with this episode.You can help follow and support here: TSIY Insta / TSIY FB / TSIY TikTok / TSIY Youtube / TSIY Patreon Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Kristian Høgenhaug besøger Tri-Oraklet - ud over Skagenslapper og Cocio kommer der flere "hot topics" på bordet: *PTO's nye ranking system *Kristians plan B, hvis han ikke klare cuttet til PTO European Open *En appelsin i turbanen sender Høgen til VM i Nice - vi taler om de sportslige muligheder og den kontroversielle opdeling mellem Hawaii og Nice. * Banebrydende teknologi - "Race Ranger" skal bekæmpe drafting, mens Carbon-kapløbet i de såkaldte supersko er bremset af Ironman med et forbud mod de mest ekstreme prototyper der blev introduceret i 2022!

Kristian og jeg taler om parforhold. Hvordan overlevede vi årene med små børn? Hvad er det sværeste ved vores samliv? Hvor er de gode mandefællesskaber henne, og er det rigtigt, at kvinder altid er mere åndeligt udviklede end mænd? Læs om Kristians manderetreat til foråret. Læs om Maj Mys forårsretreat: retreat med Maj My Musik: Soundhweel

Jeg har inviteret min mand, musiker og iværksætter Kristian Humaidan med i det første afsnit af Livsmanifestet. Vores samtale tager afsæt i tre spørgsmål fra mine instagramfølgere, og kommer omkring balancen mellem det åndelige og det jordiske liv, de globale kriser der trykker os fra forskellige sider, samt hvordan vi som forældre kan støtte og guide vores børn på en autentisk og kærlig måde, så de kan folde sig ud og blive hele mennesker. Kristian giver også tips til at dyrke grøntsager. Læs mere om Kristians app for musikmeditation; SoundWheel Maj My Instagram Musik: Soundwheel

Cindy and Kristian talk tennis shoes, teenagers, and psychics while listening to Put A Dent In It from 52 New Blue. Kristian explains his life long friendship with Singer Songwriter Ellis Paul and they listen to Kristians production of Ellis' hit The World Ain't Slowing Down featured in the hit Jim Carrey movie Me Myself and Irene.

VEM: Kristian Luuk.YRKE: Programledare.AVSNITT: 533. OM: Att fortfarande utvecklas i yrket, vad en bra tävlande i På Spåret är byggd av, Kristoffers tal på Kristians femtioårsfest, att öva på dålig stämning, passionen att lyfta fram nya talanger och givetvis en hel del om hur Molly Sandéns ord om Oscarsgalan fortfarande ekar i Kristians huvud. SAMTALSLEDARE: Kristoffer TriumfPRODUCENT: Ninni WestinDISTRIBUTION: AcastKONTAKT: MAIL och INSTAGRAM Our GDPR privacy policy was updated on August 8, 2022. Visit acast.com/privacy for more information.

VEM: Kristian Luuk.YRKE: Programledare.AVSNITT: 533. OM: Att fortfarande utvecklas i yrket, vad en bra tävlande i På Spåret är byggd av, Kristoffers tal på Kristians femtioårsfest, att öva på dålig stämning, passionen att lyfta fram nya talanger och givetvis en hel del om hur Molly Sandéns ord om Oscarsgalan fortfarande ekar i Kristians huvud. SAMTALSLEDARE: Kristoffer TriumfPRODUCENT: Ninni WestinDISTRIBUTION: AcastKONTAKT: MAIL och INSTAGRAM Our GDPR privacy policy was updated on August 8, 2022. Visit acast.com/privacy for more information.

In der heutigen Extrarunde stehen wir nochmal hinter dem Fernglas. An unserer Seite ist Kristian Mehringer. Seit 2018 ist Kristian Disziplinentrainer der deutschen Damen. Heute blicken wir mit ihm zurück auf seine Laufbahn. Früher selbst als Biathlet aktiv gewesen, sammelt Kristian bei Juniorenweltmeisterschaften zweimal Staffelgold. Neben Teamkollegen, die alle ihren Weg in die Biathlonspitze gefunden haben, kämpft Kristian nicht nur um die Teilnahme an internationalen Wettkämpfen, sondern auch gegen seine damalige Essstörung. In dieser Zeit und durch einen ungewöhnlichen Zwischenschritt sammelt der heute 40-Jährige wertvolle Erfahrungen für seinen Trainerjob. Natürlich sprechen wir mit Kristian auch über die internen Abläufe im deutschen Skiverband. Dabei thematisieren wir den frischen norwegischen Wind, den sein neuer Kollege Sverre Olsbu Roeiseland mit ins Team bringt. Was lief in den letzten Jahren richtig und was falsch im DSV? Wie ist Kristians erster Eindruck von Sverre Olsbu Roeiseland? Und welche Ziele sind für die Heim-WM in Oberhof 2023 gesteckt? Ansonsten gibt es eine weitere Bekanntgabe zum diesjährigen Martin Fourcade Nordic Festival. Italien fährt bei der Sommer-WM groß auf und Lisa Vittozzi sorgt für Veränderung. All das und noch viel mehr erfährst du in der neuen Extrarunde Biathlon. Verpasse nichts im Biathlon-Weltcup und folge uns auf Instagram: https://www.instagram.com/extrarunde Oder suche nach @extrarunde Kontaktiere uns über E-Mail: info@extrarunde-biathlon.de Oder auf unserer Website: https://www.extrarunde-biathlon.de/ Hier findest du Kristian Mehringer: Instagram: https://www.instagram.com/grie_mehr81/ Facebook: https://www.facebook.com/kmehringer

Kombinertstjernen Jarl Magnus Riiber kom til OL som en av mesterskapets største favoritter. Like etter ankomst testet han positivt for covid og ble satt i isolasjon. Dagen før den siste individuelle konkurransen slapp han ut. Så gikk han feil da han ledet og dro hjem. I denne episoden forteller han detaljert om hele opplevelsen. Vi får vite hvordan han trente i isolasjonen, hvordan han fikk tak i en tredemølle og hvordan han fikk kineserne på sin side. Etter OL vant Riiber verdenscupen totalt med en langspurt i siste renn. Hør hvordan han trente seg opp etter covid og hvilken treningsfilosofi som har gjort han best i verden. Kristian og Jann diskuterer Kristians vei mot Hamburg maraton, ukas økt, lytterspørsmål og hendelser i løpeverden. Hør episoden i appen NRK Radio

Vi brukar alltid rekommenderat alla att någon gång i livet prova på att starta eget - gärna vid sidan om sitt vanliga jobb. Det är både en personlig resa där man lär sig väldigt mycket om sig själv, men även får en förståelse för väldigt många andra saker. Saker man till och med kan använda i sitt "vanliga" jobb. Dessutom hänger det ihop med vår tes om att att man kan "maximalt spara in på 100 % av sina utgifter, men det finns ingen gräns för hur mycket pengar man kan tjäna". Det vill säga att starta företag är asymmetriskt på helt rätt sätt (givet att man inte gör rena dumheter) - nedsidan är väldigt begränsad och uppsidan är obegränsad. Utmaningen som vi har sett i många tidigare avsnitt är att när vi pratar om det - så gör vi det utifrån att ha drivit företag sedan 2003. I nästan 20 år. Vissa saker blir man då omedvetet kompetent inom och vi har mer eller mindre glömt bort hur det var att vara ny. Därför var det roligt när en medlem på RikaTillsammans-forumet - Kristian - för snart 12 månader sedan började skriva om sin företagarresa. Han arbetar som mjukvaruarkitekt på stort internationellt bolag, men har alltid gillat dans och design. Sommaren 2021 startade han Rhapsådi som säljer T-shirtar med de egna tryck som han skapat. I forumet har vi följt hans resa med framgångar och alla tillfällen han har lyckats missa. I avsnittet pratar vi om glädjen av att ha sålt sin första T-shirt, om att våga ta steg trots att man inte har en aning, om rädslan att något som är roligt kanske inte blir roligt när man gör det "professionellt" och mycket mer. Kristian är generös och delar med sig om hur det är och har varit för honom. Det är ännu inte någon framgångssaga eller något som han tjänat massor av pengar på (snarare tvärtom) utan det är en berättelse lite från verkligheten där man är när man precis satt igång, och tycker det är väldigt roligt. Vi hoppas att det här lite annorlunda avsnittet kan inspirera dig, eller någon, till att faktiskt prova. Att det inte behöver vara så stort steg, utan att man faktiskt kan prova. Framförallt kan man då - åtminstone till sig själv - säga att man gjort sitt bästa och försökt.

Episode 65 Part 1 - Kristian Lander on the Hollinwell Incident On one day in 1980, there was a jubilee taking place in a field in Nottinghamshire, UK. O ver the course of a few hours over 300 children, adults, babies and even horses had fallen ill and collapsed. What really happened on that day? Paranormal researcher Kristian Lander takes us through his deep dive into the Hollinwell Incident, in Part 1 of this week's episode. In Part 2 we will be learning about a UFO crash which happened in the same area as the Hollinwell Incident! Stay tuned for that. Kristians website: https://kristianlander.com ------------------------------------------------------ Support the show by buying us a coffee! www.buymeacoffee.com/paranormalpod Find all of our social media and our merch store at: https://linktr.ee/pursuitoftheparanormal Share your story or contact us to say Hi! at podcast@pursuitoftheparanormal.co.uk --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pursuitoftheparanormal/message

Kristian Sørensen is the CEO of Avance Gas. Prior to joining Avance, Kristian was the CEO of the Oslo based shipbroker Fearnleys.In this episode, we discuss why Kristian started to pursue a career in shipping, the reason he decided to join Avance Gas, how he sees the market opportunity going forward, and his best advice for people that want to have an exciting career in shipping.  See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Josh and Kristian first met in a classroom in a Steiner school in Bærum, Norway, on a hot summers day in 2011. How did Kristian become obsessed with Ireland and how did he gain the title of Honorary Clare Man and where does the name Christy Barry Murphy come from? In this episode of Toora Loora we bring you the full, unedited back story of Josh and Kristians friendship, in the form of a mini radio documentary Kristian made in 2011. Want to reach us? email us on tooraloorapodcast@gmail.comFacebook: TooraloorapodcastInstagram: TooraloorapodcastMusic from this episode:Andy Irvine - My Heart's Tonight In Irelandhttps://open.spotify.com/track/6YUY1dl6ikKL7xBL33qL6X?si=1dbed489cd624d54The Jeremiahs - https://open.spotify.com/artist/4R7Rjr1oTAMSM78ZMEtkLS?si=PPqFoNWTSLS-vN5b0kp6jwThe Boxty Ganghttps://open.spotify.com/artist/5yGlpfMyVFpBmyF6xQ2tdU?si=S8juBKQGToSLcmn9sSXk2A

Endurance coaches Tom Walker and Rob Jones welcome you to The Run Strong Podcast. A show to discuss topics to educate and inspire runners. From couch-to-5k'rs, triathletes, up to multi-stage ultra runners this podcast will interest you. A successful season 1 means the boys are back and currently recording and releasing season 2. Please rate and review to help spread The Run Strong Podcast!Athlete and running coach Kristian Morgan holds the Fastest Known Time for the South West Coast Path in the UK (10 days, 12hrs, 6mins) and has his eyes set on the world famous Appalachian Trail FKT in 2021. In this show Kristian shares some brilliant insights into how he breaks down such long running events, what he has learnt from his experiences and fellow runners and how he trains for brutally hard trails while living in London.Check out Kristians website www.kristianultra.com and follow on Instagram @kristianultraTo reach the lads you can email endurance@innerfight.com.To reach out to Rob Jones email rj@innerfight.comTo reach out to Tom Walker email tw@innerfight.comPlease also rate and review the podcast! Below is the link to our iTunes pagehttps://podcasts.apple.com/ie/podcast/the-run-strong-podcast/id1483567507#Therunstrongpodcast